14.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/3

a)

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) parakstīšanas brīdī nāk klajā ar šādu Kopīgo interpretējošo instrumentu.

b)

CETA iemieso Kanādas un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgo apņemšanos izvērst brīvu un taisnīgu tirdzniecību dinamiskā un uz nākotni vērstā sabiedrībā. Tas ir moderns un progresīvs tirdzniecības nolīgums, kurš palīdzēs veicināt tirdzniecību un ekonomisko aktivitāti, vienlaikus arī veicinot un sargājot mūsu kopīgās vērtības un perspektīvas attiecībā uz valdības lomu sabiedrībā.

c)

CETA Eiropas un Kanādas iedzīvotājiem piedāvā jaunas izdevības tirdzniecībai un ieguldījumiem – tā iznākums atspoguļo ES un Kanādas attiecību spēku un dziļumu, kā arī mūsu godātās pamatvērtības. Jo īpaši mēs vēlētos atgādināt:

d)

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm un Kanādai tāpēc arī turpmāk būs spēja panākt leģitīmus publiskās politikas mērķus, ko nosaka to demokrātiskās iestādes, tādus kā sabiedrības veselība, sociālie pakalpojumi, sabiedriskā izglītība, drošība, vide, sabiedrības morāle, privātums un datu aizsardzība un kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība. CETA arī nepazeminās mūsu attiecīgos standartus un noteikumus saistībā ar pārtikas drošumu, produktu drošumu, patērētāju aizsardzību, veselību, vides vai darba tiesību aizsardzību. Importētām precēm, pakalpojumu sniedzējiem un ieguldītājiem jāturpina ievērot iekšzemes prasības, tostarp noteikumi un normas. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda atkārtoti pauž apņemšanos attiecībā uz piesardzības pasākumu, ko tās ir pieņēmušas starptautiskos nolīgumos.

e)

Šis interpretējošais instruments Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. panta nozīmē sniedz skaidru un nepārprotamu paziņojumu par jautājumiem, par kuriem Kanāda un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir vienojušās vairākos CETA noteikumos, attiecībā uz kuriem ir notikušas publiskas debates un paustas bažas, un sniedz to interpretāciju, par ko panākta vienošanās. Starp tiem konkrēti ir CETA ietekme uz valdību spēju īstenot regulatīvo funkciju sabiedrības interesēs, kā arī noteikumi par ieguldījumu aizsardzību un strīdu izšķiršanu, par ilgtspējīgu attīstību, darba tiesībām un vides aizsardzību.

a)

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda apstiprina un atzīst valdību tiesības visos līmeņos nodrošināt un atbalstīt tādu pakalpojumu sniegšanu, ko tās uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, tostarp tādās jomās kā sabiedrības veselība un izglītība, sociālie pakalpojumi un mājokļi, un ūdens ieguve, attīrīšana un sadale.

b)

CETA neliedz valdībām noteikt un reglamentēt šo pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interesēs. CETA neprasīs valdībām privatizēt nevienu pakalpojumu, kā arī neliegs valdībām paplašināt to pakalpojumu klāstu, kurus tās sniedz sabiedrībai.

c)

CETA neliegs valdībām sniegt sabiedriskos pakalpojumus, kurus iepriekš ir snieguši privātie pakalpojumu sniedzēji, vai neliegs to, ka pakalpojumi, kurus valdības bija izvēlējušās privatizēt, atkal nonāktu publiskā sektora kontrolē. CETA nenozīmē, ka līguma par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu piešķiršana privātiem pakalpojumu sniedzējiem to neatgriezeniski padara par komerciālā sektora daļu.

a)

CETA ietver mūsdienīgus noteikumus par ieguldījumiem, saglabājot valdību tiesības īstenot regulatīvo funkciju sabiedrības interesēs, tostarp gadījumos, kad šāds regulējums ietekmē ārvalstu ieguldījumus, vienlaikus garantējot augstu aizsardzības līmeni ieguldījumiem un nodrošinot strīdu izšķiršanu taisnīgā un pārskatāmā veidā. CETA neizraisīs labvēlīgāku attieksmi pret ārvalstu ieguldītājiem nekā pret vietējiem ieguldītājiem. CETA neprivileģē vēršanos ieguldījumu tiesu sistēmā, kas izveidota ar nolīgumu. Ieguldītāji tā vietā var izvēlēties izmantot pieejamās iespējas vērsties iekšzemes tiesās.

b)

CETA precizē, ka valdības var mainīt savus likumus neatkarīgi no tā, vai tas var negatīvi ietekmēt ieguldījumu vai ieguldītāja peļņas ekspektācijas. Turklāt CETA konkretizē, ka jebkura kompensācija, kas ir jāizmaksā ieguldītājam, balstīsies uz šķīrējtiesas izdarītu objektīvu konstatējumu un nebūs lielāka par ieguldītāja ciestajiem zaudējumiem.

c)

CETA ietver skaidri definētus ieguldījumu aizsardzības standartus, tostarp attiecībā uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un ekspropriāciju, un sniedz skaidrus norādījumus strīdu izšķiršanai šķīrējtiesās – par to, kā šie standarti būtu jāpiemēro.

d)

CETA pieprasa reālu ekonomisku saikni ar Kanādas vai Eiropas Savienības ekonomikām, lai uzņēmums gūtu labumu no nolīguma, un liedz “čaulas” jeb “pastkastītes” uzņēmumiem, ko Kanādā vai Eiropas Savienībā ir dibinājuši citu valstu ieguldītāji, celt prasības pret Kanādu vai Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Eiropas Savienība un Kanāda ir apņēmušās regulāri pārskatīt pienākuma nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi saturu, lai garantētu, ka tas atspoguļo to nodomus (tostarp kā norādīts šajā instrumentā) un ka tas netiks interpretēts plašāk, nekā tās to ir iecerējušas.

e)

Lai nodrošinātu, ka šķīrējtiesas jebkādos apstākļos ievēro Pušu nodomu, kā izklāstīts nolīgumā, CETA ir iekļauti noteikumi, kas ļauj Pusēm izdot saistošas interpretācijas piezīmes. Kanāda un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās izmantot šos noteikumus, lai izvairītos no jebkādas kļūdainas šķīrējtiesu veiktas CETA interpretācijas un lai to izlabotu.

f)

CETA izlēmīgi attālinās no ieguldījumu strīdu izšķiršanas tradicionālās pieejas un izveido neatkarīgas, objektīvas un pastāvīgas ieguldījumu šķīrējtiesas, iedvesmojoties no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu un Kanādas publisko tiesu sistēmas principiem, kā arī no starptautiskajām tiesām, tādām kā Starptautiskā Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tādējādi šo šķīrējtiesu locekļi būs personas, kas kvalificējas tiesneša amata ieņemšanai katra savā valstī, un tos uz noteiktu laiku iecels Eiropas Savienība un Kanāda. Lietas izskatīs trīs gadījumatlasē izvēlēti locekļi. Šīm personām ir izstrādāti stingri ētikas noteikumi, lai nodrošinātu viņu neatkarību un objektivitāti, kā arī interešu konflikta, neobjektivitātes vai iespaida par neobjektivitāti neesamību. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda ir vienojušās nekavējoties sākt turpmāku darbu ar rīcības kodeksu, lai tālāk nodrošinātu šķīrējtiesu locekļu objektivitāti, ar viņu atalgojuma metodi un līmeni un ar viņu atlases procesu. Kopīgais mērķis ir pabeigt šo darbu līdz brīdim, kad CETA stāsies spēkā.

g)

CETA ir pirmais nolīgums, kas ietver apelācijas mehānismu, kas ļaus labot kļūdas un nodrošinās pirmās instances tiesas nolēmumu konsekvenci.

h)

Kanāda un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās pārraudzīt visu šo ieguldījumu noteikumu darbību, laikus pievērsties jebkādiem trūkumiem, kas var rasties, un apzināt veidus, kā laika gaitā nepārtraukti uzlabot to darbību.

i)

Tāpēc CETA ir svarīgas un radikālas pārmaiņas ieguldījumu noteikumos un strīdu izšķiršanā. Tas liek pamatu daudzpusējiem centieniem pilnveidot tālāk šo jauno pieeju ieguldījumu strīdu izšķiršanai, tā rezultātā izveidojot daudzpusēju ieguldījumu tiesu. ES un Kanāda ātri strādās pie tā, lai izveidotu daudzpusēju ieguldījumu tiesu. Tā būtu jāizveido, tiklīdz tiek sasniegta minimālā dalībnieku kritiskā masa, un tai būtu nekavējoties jāaizstāj divpusējas sistēmas, kā tā, ko paredz CETA, un tai vajadzētu būt pilnīgi atvērtai, tā ka var pievienoties jebkura valsts, kas piekrīt minētās tiesas pamatā esošajiem principiem.

a)

CETA vēlreiz apstiprina Kanādas un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ilgstošo apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību, un tas ir izstrādāts, lai veicinātu tirdzniecības ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.

b)

Līdz ar to CETA ir iekļautas visaptverošas un saistošas apņemšanās attiecībā uz darba ņēmēju tiesību aizsardzību un vidi. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda piešķir vislielāko prioritāti tam, lai nodrošinātu, ka CETA sniedz taustāmus rezultātus šajās jomās, tādējādi maksimāli palielinot pozitīvos ieguvumus, ko nolīgums radīs darba ņēmējiem un videi.

a)

CETA uzliek Kanādai un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm saistības uzlabot savus likumus un politiku ar mērķi nodrošināt augstu darba tiesību aizsardzības līmeni. CETA paredz, ka tās nevar mīkstināt savus darba likumus, lai veicinātu tirdzniecību vai piesaistītu ieguldījumus, un jebkāda šo saistību pārkāpuma gadījumā valdības var šādus pārkāpumus vērst par labu neatkarīgi no tā, vai tie negatīvi ietekmē ieguldījumu vai ieguldītāja peļņas ekspektācijas. CETA nemaina darba ņēmēju tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus un kolektīvi rīkoties.

b)

CETA uzliek Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm un Kanādai saistības ratificēt un efektīvi īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas. Kanāda ir ratificējusi septiņas pamatkonvencijas un uzsākusi procesu, lai ratificētu atlikušo konvenciju (1949. gada Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus (C98)).

c)

Tāpat CETA izveido sistēmu tam, lai Kanāda un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis sadarbotos ar tirdzniecību saistītu darba jomas kopīgu interešu jautājumu sfērā, tostarp iesaistot SDO un risinot ilgstošu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka CETA veicina tirdzniecību tādā veidā, ka darba ņēmēji gūst labumu, un tādējādi, ka tiek atbalstīti darba tiesību aizsardzības pasākumi.

a)

CETA uzliek Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm un Kanādai saistības nodrošināt un veicināt augstus vides aizsardzības līmeņus, kā arī censties turpināt uzlabot šādus likumus un politiku un to pamatā esošos aizsardzības līmeņus.

b)

CETA expressis verbis atzīst Kanādas un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesības definēt savas prioritātes vides jomā, lai noteiktu savus vides aizsardzības līmeņus un attiecīgi pieņemtu vai grozītu savus relevantos likumus un politiku, ievērojot savas starptautiskās saistības, tostarp tās, kas noteiktas daudzpusējos vides jomas nolīgumos. Vienlaikus CETA tekstā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda ir vienojušās nepazemināt vides aizsardzības līmeņus, lai veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus, un jebkāda šo saistību pārkāpuma gadījumā valdības var šādus pārkāpumus vērst par labu neatkarīgi no tā, vai tie negatīvi ietekmē ieguldījumu vai ieguldītāja peļņas ekspektācijas.

c)

CETA ietver saistības attiecībā uz mežu, zvejniecību un akvakultūras ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tas ietver arī saistības sadarboties ar tirdzniecību saistītu vides kopīgu interešu jautājumu jomā, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu sfēru, kurā Parīzes nolīguma īstenošana būs svarīga kopīga atbildība Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm un Kanādai.

a)

Saistībām, kas attiecas uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, tirdzniecību un darba tiesībām un tirdzniecību un vidi, piemēro speciālus un saistošus novērtējuma un pārskatīšanas mehānismus. Kanāda un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmības pilnas efektīvi izmantot šos mehānismus visā nolīguma darbības laikā. Turklāt tās ir apņēmušās uzsākt agrīnu šo noteikumu pārskatīšanu, tostarp nolūkā efektīvi izpildīt CETA noteikumus par tirdzniecību un darba tiesībām un tirdzniecību un vidi.

b)

Ieinteresētajām personām – tostarp darba devējiem, arodbiedrībām, darba un uzņēmējdarbības organizācijām un vides grupām – ir svarīga loma CETA efektīvas īstenošanas atbalstīšanā. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda ir apņēmušās regulāri konsultēties ar ieinteresētajām personām, lai novērtētu, kā tiek īstenots CETA. Tās atbalsta ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanos, tostarp izveidojot CETA pilsoniskās sabiedrības forumu.