14.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/3

TULKOJUMS

MONREĀLAS PROTOKOLA PAR OZONA SLĀNI NOĀRDOŠĀM VIELĀM GROZĪJUMS

I pants

Grozījums

1. panta 4. punkts

Protokola 1. panta 4. punktā vārdus

“C pielikuma vai E pielikuma” aizstāj ar:

“C pielikuma, E pielikuma vai F pielikuma”.

2. panta 5. punkts

Protokola 2. panta 5. punktā vārdus

“un 2.H pants” aizstāj ar:

“2.H un 2.J pants”.

2. panta 8. punkta a) apakšpunkts, 9. punkta a) apakšpunkts un 11. punkts

Protokola 2. panta 8. punkta a) apakšpunktā un 11. punktā vārdus

“2.A–2.I pants” aizstāj ar:

“2.A–2.J pants”.

Protokola 2. panta 8. punkta a) apakšpunkta beigās pievieno šādus vārdus:

“Jebkuru šādu vienošanos var paplašināt, iekļaujot tajā saistības ievērot patēriņu vai ražošanu saskaņā ar 2.J pantu, ar nosacījumu, ka attiecīgo Līgumslēdzēju pušu patēriņa vai ražošanas kopējais kombinētais aprēķinātais līmenis nepārsniedz 2.J pantā noteikto līmeni.”

Protokola 2. panta 9. punkta a) apakšpunkta i) punktā aiz vārda

“jābūt”

svītro

“un”.

Protokola 2. panta 9. punkta a) apakšpunkta ii) punktu numurē kā a) apakšpunkta iii) punktu.

Protokola 2. panta 9. punkta a) apakšpunktā aiz i) punkta pievieno šādu ii) punktu:

“ir jāizdara korekcija A pielikuma, C pielikuma un F pielikuma I grupā norādītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un, ja ir, tad kādai šai korekcijai jābūt; un”.

2.J pants

Aiz protokola 2.I panta iekļauj šādu pantu:

“2.J pants. Fluorogļūdeņraži

1.   Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tās aprēķinātais F pielikumā minēto kontrolējamo vielu patēriņa līmenis, kas izteikts kā CO2 ekvivalents, divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta attiecīgajam turpmāk a)–e) apakšpunktā minētajam gadu intervālam, no tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu patēriņa līmeņa gada vidējās vērtības 2011., 2012. un 2013. gadā, plus piecpadsmit procenti no tās aprēķinātā C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu, kas noteiktas 2.F panta 1. punktā, patēriņa līmeņa, kas izteikts kā CO2 ekvivalents:

a)

no 2019. līdz 2023. gadam: 90 procenti;

b)

no 2024. līdz 2028. gadam: 60 procenti;

c)

no 2029. līdz 2033. gadam: 30 procenti;

d)

no 2034. līdz 2035. gadam: 20 procenti;

e)

sākot no 2036. gada: 15 procenti.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Līgumslēdzējas puses var nolemt, ka katra puse nodrošina, ka tās aprēķinātais F pielikumā minēto kontrolējamo vielu patēriņa līmenis, kas izteikts kā CO2 ekvivalents, divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2020. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta attiecīgajam turpmāk a)–e) apakšpunktā minētajam gadu intervālam, no tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu patēriņa līmeņa gada vidējās vērtības 2011., 2012. un 2013. gadā, plus divdesmit pieci procenti no tās aprēķinātā C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu, kas noteiktas 2.F panta 1. punktā, patēriņa līmeņa, kas izteikts kā CO2 ekvivalents:

a)

no 2020. līdz 2024. gadam: 95 procenti;

b)

no 2025. līdz 2028. gadam: 65 procenti;

c)

no 2029. līdz 2033. gadam: 30 procenti;

d)

no 2034. līdz 2035. gadam: 20 procenti;

e)

sākot no 2036. gada: 15 procenti.

3.   Katra Līgumslēdzēja puse, kas ražo F pielikumā minētās kontrolējamās vielas, nodrošina, ka tās aprēķinātais F pielikumā minēto kontrolējamo vielu ražošanas līmenis, kas izteikts kā CO2 ekvivalents, divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta attiecīgajam turpmāk a)–e) apakšpunktā minētajam gadu intervālam, no tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu ražošanas līmeņa gada vidējās vērtības 2011., 2012. un 2013. gadā, plus piecpadsmit procenti no tās aprēķinātā C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu, kas noteiktas 2.F panta 2. punktā, ražošanas līmeņa, kas izteikts kā CO2 ekvivalents:

a)

no 2019. līdz 2023. gadam: 90 procenti;

b)

no 2024. līdz 2028. gadam: 60 procenti;

c)

no 2029. līdz 2033. gadam: 30 procenti;

d)

no 2034. līdz 2035. gadam: 20 procenti;

e)

sākot no 2036. gada: 15 procenti.

4.   Neatkarīgi no šā panta 3. punkta Līgumslēdzējas puses var nolemt, ka puse, kas ražo F pielikumā minētās kontrolējamās vielas, nodrošina, ka tās aprēķinātais F pielikumā minēto kontrolējamo vielu ražošanas līmenis, kas izteikts kā CO2 ekvivalents, divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2020. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta attiecīgajam turpmāk a)–e) apakšpunktā minētajam gadu intervālam, no tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu ražošanas līmeņa gada vidējās vērtības 2011., 2012. un 2013. gadā, plus divdesmit pieci procenti no tās aprēķinātā C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu, kas noteiktas 2.F panta 2. punktā, ražošanas līmeņa, kas izteikts kā CO2 ekvivalents:

a)

no 2020. līdz 2024. gadam: 95 procenti;

b)

no 2025. līdz 2028. gadam: 65 procenti;

c)

no 2029. līdz 2033. gadam: 30 procenti;

d)

no 2034. līdz 2035. gadam: 20 procenti;

e)

sākot no 2036. gada: 15 procenti.

5.   Šā panta 1.–4. punktu piemēro, izņemot gadījumu, ja Līgumslēdzējas puses nolemj atļaut ražošanas vai patēriņa līmeni, kas ir nepieciešams, lai apmierinātu vajadzības, par kurām tās vienojušās kā par vajadzībām, kam piemērojams atbrīvojums.

6.   Katra Līgumslēdzēja puse, kas ražo C pielikuma I grupas vai F pielikuma vielas, nodrošina, ka divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2020. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā, izmantojot tehnoloģiju, ko puses ir apstiprinājušas tajā pašā divpadsmit mēnešu periodā, līdz praktiski iespējamajam apmēram tiek likvidētas F pielikuma II grupas vielu emisijas, kuras rodas katrā ražotnē, kas ražo C pielikuma I grupas vai F pielikuma vielas.

7.   Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka F pielikuma II grupas vielas, kuras rodas ražotnēs, kas ražo C pielikuma I grupas vai F pielikuma vielas, tiek likvidētas, izmantojot tikai pušu apstiprinātās tehnoloģijas.”

3. pants

Protokola 3. panta preambulu aizstāj ar šādu:

“1.   Protokola 2., 2.A–2.J un 5. panta vajadzībām katra Līgumslēdzēja puse katrai A pielikumā, B pielikumā, C pielikumā, E pielikumā vai F pielikumā minētajai vielu grupai savu aprēķināto līmeni nosaka:”.

Protokola 3. panta a) punkta i) apakšpunkta beigās semikolu aizstāj ar:

“, ja vien 2. punktā nav noteikts citādi;”.

Protokola 3. panta beigās pievieno šādu tekstu:

“; un

d)

F pielikuma II grupas vielu emisijām, kuras rodas katrā ražotnē, kas ražo C pielikuma I grupas vai F pielikuma vielas, ieskaitot apjomus, kas rodas noplūdēs no iekārtām, ventilācijas procesā un likvidēšanas ierīcēs, bet neieskaitot apjomus, kas savākti izmantošanai, likvidēšanai vai uzglabāšanai.

2.   Kad Līgumslēdzējas puses 2.J panta, 2. panta 5. bis punkta un 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta vajadzībām aprēķina F pielikuma un C pielikuma I grupas vielu ražošanas, patēriņa, importa, eksporta un emisiju līmeņus, kas izteikti kā CO2 ekvivalents, katra Līgumslēdzēja puse izmanto šo vielu globālās sasilšanas potenciāla vērtības, kas norādītas A pielikuma I grupā, C pielikumā un F pielikumā.”

4. panta 1. sept punkts

Protokola 4. pantā aiz 1.sex punkta ieraksta šādu punktu:

“1. sept.   Pēc šā punkta stāšanās spēkā katra Līgumslēdzēja puse aizliedz F pielikumā minēto kontrolējamo vielu importu no jebkuras valsts, kas nav šā protokola Līgumslēdzēja puse.”

4. panta 2. sept punkts

Protokola 4. pantā aiz 2.sex punkta ieraksta šādu punktu:

“2. sept.   Pēc šā punkta stāšanās spēkā katra Līgumslēdzēja puse aizliedz F pielikumā minēto kontrolējamo vielu eksportu uz jebkuru valsti, kas nav šā protokola Līgumslēdzēja puse.”

4. panta 5., 6. un 7. punkts

Protokola 4. panta 5., 6. un 7. punktā vārdus

“A, B, C un E pielikums” aizstāj ar:

“A, B, C, E un F pielikums”.

4. panta 8. punkts

Protokola 4. panta 8. punktā vārdus

“2.A–2.I pants” aizstāj ar:

“2.A–2.J pants”.

4.B pants

Protokola 4.B pantā aiz 2. punkta iekļauj šādu punktu:

“2. bis.   Katra Līgumslēdzēja puse līdz 2019. gada 1. janvārim vai trīs mēnešu laikā no dienas, kad tai stājies spēkā šis punkts (izvēlas vēlāko), izveido un ievieš sistēmu, kas paredz jaunu, lietotu, pārstrādātu vai atgūtu F pielikumā minētu kontrolējamo vielu importa un eksporta licencēšanu. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un kas nolemj, ka tā nespēj izveidot un ieviest šādu sistēmu līdz 2019. gada 1. janvārim, var atlikt šo pasākumu veikšanu līdz 2021. gada 1. janvārim.”

5. pants

Protokola 5. panta 4. punktā:

“2.I”

aizstāj ar:

“2.J”.

Protokola 5. panta 5. un 6. punktā vārdus

“2.I pants”

aizstāj ar:

“2.I un 2.J pants”.

Protokola 5. panta 5. punktā pirms vārdiem

“jebkādiem kontroles pasākumiem” iekļauj:

“attiecībā uz”.

Protokola 5. pantā aiz 8. ter punkta iekļauj šādu punktu:

“8. qua

a)

Katra Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ņemot vērā jebkādas korekcijas, kas 2.J panta kontroles pasākumos veiktas saskaņā ar 2. panta 9. punktu, ir tiesīga atlikt savu atbilstību kontroles pasākumiem, kas noteikti 2.J panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2.J panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā, un pārveidot šos pasākumus šādi:

i)

no 2024. līdz 2028. gadam: 100 procenti;

ii)

no 2029. līdz 2034. gadam: 90 procenti;

iii)

no 2035. līdz 2039. gadam: 70 procenti;

iv)

no 2040. līdz 2044. gadam: 50 procenti;

v)

sākot no 2045. gada: 20 procenti.

b)

Neatkarīgi no a) apakšpunkta Līgumslēdzējas puses var nolemt, ka Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ņemot vērā jebkādas korekcijas, kas 2.J panta kontroles pasākumos veiktas saskaņā ar 2. panta 9. punktu, ir tiesīga atlikt savu atbilstību kontroles pasākumiem, kas noteikti 2.J panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2.J panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā, un pārveidot šos pasākumus šādi:

i)

no 2028. līdz 2031. gadam: 100 procenti;

ii)

no 2032. līdz 2036. gadam: 90 procenti;

iii)

no 2037. līdz 2041. gadam: 80 procenti;

iv)

no 2042. līdz 2046. gadam: 70 procenti;

v)

sākot no 2047. gada: 15 procenti.

c)

Lai aprēķinātu sava patēriņa bāzes apjomus saskaņā ar 2.J pantu, katra Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir tiesīga izmantot tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu 2020., 2021. un 2022. gada patēriņa līmeņa vidējos rādītājus, plus sešdesmit pieci procenti no saviem C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu patēriņa bāzes apjomiem, kā noteikts šā panta 8. ter punktā.

d)

Neatkarīgi no c) apakšpunkta Līgumslēdzējas puses var nolemt: lai aprēķinātu sava patēriņa bāzes apjomus saskaņā ar 2.J pantu, Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir tiesīga izmantot tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu 2024., 2025. un 2026. gada patēriņa līmeņa vidējos rādītājus, plus sešdesmit pieci procenti no saviem C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu patēriņa bāzes apjomiem, kā noteikts šā panta 8. ter punktā.

e)

Lai aprēķinātu savas ražošanas bāzes apjomus saskaņā ar 2.J pantu, katra Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar šā panta 1. punktu un kas ražo F pielikumā minētās kontrolējamās vielas, ir tiesīga izmantot tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu 2020., 2021. un 2022. gada ražošanas līmeņa vidējos rādītājus, plus sešdesmit pieci procenti no saviem C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu ražošanas bāzes apjomiem, kā noteikts šā panta 8. ter punktā.

f)

Neatkarīgi no e) apakšpunkta Līgumslēdzējas puses var nolemt: lai aprēķinātu savas ražošanas bāzes apjomus saskaņā ar 2.J pantu, Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar šā panta 1. punktu un kas ražo F pielikumā minētās kontrolējamās vielas, ir tiesīga izmantot tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu 2024., 2025. un 2026. gada ražošanas līmeņa vidējos rādītājus, plus sešdesmit pieci procenti no saviem C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu ražošanas bāzes apjomiem, kā noteikts šā panta 8. ter punktā.

g)

Šā punkta a)–f) apakšpunktu piemēro aprēķinātajiem ražošanas un patēriņa līmeņiem, izņemot kad, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu nolemtiem kritērijiem, piemēro ar augstu apkārtējās vides temperatūru saistītu atbrīvojumu.”

6. pants

Protokola 6. pantā vārdus

“2.A–2.I pants” aizstāj ar:

“2.A–2.J pants”.

7. panta 2., 3. un 3. ter punkts

Protokola 7. panta 2. punktā aiz rindas, kurā ir šāds teksts: “- E pielikumā par 1991. gadu”, iekļauj šādu rindu:

“—

F pielikumā par 2011.–2013. gadu, izņēmums: tās Līgumslēdzējas puses, kas darbojas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, šos datus sniedz par 2020.–2022. gadu, bet tās, kas darbojas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un kurām piemērojams 5. panta 8. qua punkta d) un f) apakšpunkts, šos datus sniedz par 2024.–2026. gadu;”

Protokola 7. panta 2. un 3. punktā vārdus

“C un E”

aizstāj ar:

“C, E un F”.

Protokola 7. pantā aiz 3. bis punkta pievieno šādu punktu:

“3. ter.   Katra Līgumslēdzēja puse sniedz sekretariātam statistikas datus par F pielikuma II grupas kontrolējamo vielu ikgadējām emisijām katrā ražotnē saskaņā ar protokola 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu.”

7. panta 4. punkts

Protokola 7. panta 4. punktā aiz vārdiem

“statistiskajiem datiem par” un “iesniedz datus par” pievieno:

“ražošanu,”

10. panta 1. punkts

Protokola 10. panta 1. punktā vārdus

“un 2.I pants”

aizstāj ar:

“, 2.I un 2.J pants”.

Protokola 10. panta 1. punkta beigās iekļauj šādu tekstu:

“Ja Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, izvēlas izmantot finansējumu no jebkādiem citiem finanšu mehānismiem, un rezultātā tas varētu segt jebkuru daļu no tās saskaņotajām papildu izmaksām, šo daļu nesedz ar finanšu mehānismu, kas paredzēts šā protokola 10. pantā.”

17. pants

Protokola 17. pantā vārdus

“2.A–2.I pants” aizstāj ar:

“2.A–2.J pants”.

A pielikums

Protokola A pielikuma I grupas tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

Grupa

Viela

Ozona noārdīšanas potenciāls*

100 gadu globālās sasilšanas potenciāls

I grupa

CFCl3

(CFC-11)

1,0

4 750

CF2Q2

(CFC-12)

1,0

10 900

C2F3Q3

(CFC-113)

0,8

6 130

C2F4Q2

(CFC-114)

1,0

10 000

C2F5Q

(CFC-115)

0,6

7 370

C pielikums un F pielikums

Protokola C pielikuma I grupas tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

Grupa

Viela

Izomēru skaits

Ozona noārdīšanas potenciāls*

100 gadu globālās sasilšanas potenciāls***

Group I

CHFCl2

(HCFC-21)**

1

0,04

151

CHF2Cl

(HCFC-22)**

1

0,055

1 810

CHFCl

(HCFC-31)

1

0,02

 

C2HFCl4

(HCFC-121)

2

0,01-0,04

 

C2HF2Cl3

(HCFC-122)

3

0,02-0,08

 

C2HF3Cl2

(HCFC-123)

3

0,02-0,06

77

CHCl2CF3

(HCFC-123)**

—

0,02

 

C2HF4Cl

(HCFC-124)

2

0,02-0,04

609

CHFClCF3

(HCFC-124)**

—

0,022

 

C2H2FCl3

(HCFC-131)

3

0,007-0,05

 

C2H2F2Cl2

(HCFC-132)

4

0,008-0,05

 

C2H2F3Cl

(HCFC-133)

3

0,02-0,06

 

C2H3FCl2

(HCFC-141)

3

0,005-0,07

 

CH3CFCl2

(HCFC-141b)**

—

0,11

725

C2H3F2Cl

(HCFC-142)

3

0,008-0,07

 

CH3CF2Cl

(HCFC-142b)**

—

0,065

2 310

C2H4FCl

(HCFC-151)

2

0,003-0,005

 

C3HFCl6

(HCFC-221)

5

0,015-0,07

 

C3HF2Cl5

(HCFC-222)

9

0,01-0,09

 

C3HF3Cl4

(HCFC-223)

12

0,01-0,08

 

C3HF4Cl3

(HCFC-224)

12

0,01-0,09

 

C3HF5Cl2

(HCFC-225)

9

0,02-0,07

 

CF3CF2CHCl2

(HCFC-225ca)**

—

0,025

122

CF2ClCF2CHClF

(HCFC-225cb)**

—

0,033

595

C3HF6Cl

(HCFC-226)

5

0,02-0,10

 

C3H2FCl5

(HCFC-231)

9

0,05-0,09

 

C3H2F2Cl4

(HCFC-232)

16

0,008-0,10

 

C3H2F3Cl3

(HCFC-233)

18

0,007-0,23

 

C3H2F4Cl2

(HCFC-234)

16

0,01-0,28

 

C3H2F5Cl

(HCFC-235)

9

0,03-0,52

 

C3H3FCl4

(HCFC-241)

12

0,004-0,09

 

C3H3F2Cl3

(HCFC-242)

18

0,005-0,13

 

C3H3F3Cl2

(HCFC-243)

18

0,007-0,12

 

C3H3F4Cl

(HCFC-244)

12

0,009-0,14

 

C3H4FCl3

(HCFC-251)

12

0,001-0,01

 

C3H4F2Cl2

(HCFC-252)

16

0,005-0,04

 

C3H4F3Cl

(HCFC-253)

12

0,003-0,03

 

C3H5FCl2

(HCFC-261)

9

0,002-0,02

 

C3H5F2Cl

(HCFC-262)

9

0,002-0,02

 

C3H6FCl

(HCFC-271)

5

0,001-0,03

 

*

Ja ir norādīts ozona noārdīšanas potenciāla (ONP) vērtību diapazons, protokola vajadzībām izmanto šā diapazona augstāko vērtību. Ja ONP ir norādīts kā atsevišķs lielums, tas ir noteikts aprēķinu veidā, pamatojoties uz laboratoriskajiem mērījumiem. ONP, kas norādīts kā vērtību diapazons, ir noteikts aplēšu veidā un ir mazāk uzticams. Diapazons attiecas uz izomēru grupu. Augstākā vērtība ir ONP aplēse izomēram, kam ir augstākais ONP, savukārt zemākā vērtība ir ONP aplēse izomēram, kam ir zemākais ONP.

**

Identificē komerciāli noturīgākās vielas, kurām norādītas ONP vērtības, kas jāizmanto šā protokola vajadzībām.

***

Attiecībā uz vielām, kurām nav norādīts globālās sasilšanas potenciāls (GSP), piemēro noklusējuma vērtību 0, un to dara tik ilgi, līdz, izmantojot 2. panta 9. punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzēto procedūru, GSP vērtība tiek noteikta.

Aiz protokola E pielikuma pievieno šādu pielikumu:

“

F pielikums. Kontrolējamās vielas

Grupa

Viela

100 gadu globālās sasilšanas potenciāls

Group I

CHF2CHF2

HFC-134

1 100

CH2FCF3

HFC-134a

1 430

CH2FCHF2

HFC-143

353

CHF2CH2CF3

HFC-245fa

1 030

CF3CH2CF2CH3

HFC-365mfc

794

CF3CHFCF3

HFC-227ea

3 220

CH2FCF2CF3

HFC-236cb

1 340

CHF2CHFCF3

HFC-236ea

1 370

CF3CH2CF3

HFC-236fa

9 810

CH2FCF2CHF2

HFC-245ca

693

CF3CHFCHFCF2CF3

HFC-43-10mee

1 640

CH2F2

HFC-32

675

CHF2CF3

HFC-125

3 500

CH3CF3

HFC-143a

4 470

CH3F

HFC-41

92

CH2FCH2F

HFC-152

53

CH3CHF2

HFC-152a

124

 

 

 

Group II

CHF3

HFC-23

14 800

”

II pants

Saistība ar 1999. gada grozījumu

Neviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nevar nodot glabāšanā šā grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ja tā iepriekš nav nodevusi glabāšanā vai vienlaicīgi nenodod glabāšanā šādu dokumentu saistībā ar grozījumu, kas pieņemts Līgumslēdzēju pušu vienpadsmitajā sanāksmē Pekinā 1999. gada 3. decembrī.

III pants

Saistība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokolu

Ar šo grozījumu nav paredzēts panākt, ka uz fluorogļūdeņražiem neattiecina saistības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 4. un 12. pantā un Kioto protokola 2., 5., 7. un 10. pantā.

IV pants

Stāšanās spēkā

1.

Izņemot kā noteikts šā panta 2. punktā, šis grozījums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī ar nosacījumu, ka valstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir Monreālas Protokola par ozona slāni noārdošām vielām Līgumslēdzējas puses, ir nodevušas glabāšanā vismaz divdesmit ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus. Ja šis nosacījums līdz minētajai dienai nav izpildīts, grozījums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad nosacījums ir izpildīts.

2.

Protokola 4. panta “Tirdzniecības ar valstīm, kuras nav Līgumslēdzējas puses, kontrole” izmaiņas, kas noteiktas šā grozījuma I pantā, stājas spēkā 2033. gada 1. janvārī ar nosacījumu, ka valstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir Monreālas Protokola par ozona slāni noārdošām vielām Līgumslēdzējas puses, ir nodevušas glabāšanā vismaz septiņdesmit ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus. Ja šis nosacījums līdz minētajai dienai nav izpildīts, grozījums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad nosacījums ir izpildīts.

3.

Attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktu dokumentus, kurus glabāšanā nodod reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, neskaita papildus dokumentiem, kurus glabāšanā nodevušas šādas organizācijas dalībvalstis.

4.

Pēc šā grozījuma stāšanās spēkā, kā paredzēts saskaņā ar 1. un 2. punktu, attiecībā uz jebkuru citu protokola Līgumslēdzēju pusi tas stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad tā nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

V pants

Provizoriska piemērošana

Ikviena Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā, pirms tai stājas spēkā šis grozījums, var paziņot (kamēr grozījums vēl nav stājies spēkā), ka tā provizoriski piemēros kādu no 2.J pantā noteiktajiem kontroles pasākumiem un 7. pantā noteiktās atbilstošās datu sniegšanas saistības.

Eiropas Savienības deklarācija, kas atbilst 13. panta 3. punktam Vīnes Konvencijā par ozona slāņa aizsardzību un kas attiecas uz tās kompetences apjomu jautājumos, kurus regulē ar konvenciju un Monreālas Protokolu par ozona slāni noārdošām vielām

Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas valstis: Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu Savienības kompetencē ir slēgt starptautiskus nolīgumus un pildīt no tiem izrietošos pienākumus, kas palīdz sasniegt šādus mērķus:

—

saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti,

—

aizsargāt cilvēku veselību,

—

apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,

—

sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Savienība ir īstenojusi savu kompetenci jomā, uz ko attiecas Vīnes konvencija un Monreālas protokols, pieņemot tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (pārstrādāta versija) (1), ar ko aizstāj iepriekšējos tiesību aktus par ozona slāņa aizsardzību, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (2). Savienības kompetencē ir pildīt tos Vīnes konvencijā un Monreālas protokolā paredzētos pienākumus, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktos, jo īpaši iepriekš minētajos, iekļautās tiesību normas paredz kopīgus noteikumus un ja un ciktāl Vīnes konvencijas un Monreālas protokola noteikumi vai akts, kas pieņemts, tos īstenojot, ietekmē šādus kopīgus noteikumus vai maina to darbības jomu; citos gadījumos Savienības kompetence joprojām ir dalīta kompetence starp Savienību un tās dalībvalstīm.

To kompetenču īstenošana, ko, ievērojot Līgumus, realizē Eiropas Savienība, ņemot vērā to būtību, var nepārtraukti mainīties. Tālab Savienība patur tiesības pielāgot šo deklarāciju.

Pētniecības jomā, kas minēta konvencijā, Savienībai ir kompetence veikt darbības, jo īpaši, lai definētu un īstenotu programmas; tomēr minētās kompetences īstenošana neliedz dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.

(1)  OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.