PIELIKUMS

SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU NOSACĪJUMI KABOVERDES ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienības vai Kaboverdes kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

—	attiecībā uz Savienību: atsauces uz Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas, iesaistot Savienības delegāciju Kaboverdē;

—	attiecībā uz Kaboverdi: atsauces uz ministriju, kas ir atbildīga par zvejniecību.

2.   Zvejas zona

Kaboverdes EEZ koordinātas ir norādītas 1. papildinājumā. Savienības kuģi drīkst veikt zvejas darbības tālāk par robežām, kas attiecīgajām zvejas kategorijām noteiktas 2. papildinājumā.

Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Kaboverde kuģu īpašniekiem paziņo kuģošanas un zvejas lieguma zonu koordinātas. Par to informē arī Savienību.

3.   Vietējais aģents

Visus Savienības kuģus, kuri plāno Kaboverdes ostā izkraut nozveju vai pārkraut to citā kuģī, pārstāv aģents, kurš ir Kaboverdes rezidents.

4.   Bankas konts

Pirms šā protokola stāšanās spēkā Kaboverde paziņo Savienībai tā bankas konta vai kontu rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā Savienības kuģi. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1.   Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā paredzētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, saskaņā ar nolīgumu veicot zvejas darbības Kaboverdē.

2.   Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienība iesniedz Kaboverdei zvejas atļaujas pieprasījumu, un to dara vismaz 15 darbdienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma, izmantojot 3. papildinājumā pievienoto veidlapu. Pieprasījumam jābūt drukātā formā vai salasāmi aizpildītam ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Katram pirmajam zvejas atļaujas pieprasījumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

i)	pierādījumu par to, ka ir samaksāta vienotas likmes maksa par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu, kā arī vienotās likmes ieguldījums saistībā ar X nodaļā minētajiem novērotājiem;

ii)	attiecīgā gadījumā – kuģa vietējā aģenta vārdu, uzvārdu un adresi;

iii)	nesen uzņemtu krāsainu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā; minimālais izmērs 15×10 cm;

iv)	visus citus dokumentus, kas konkrēti paredzēti nolīgumā.

Ja atjauno tāda kuģa zvejas atļauju saskaņā ar spēkā esošo protokolu, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir samaksāta vienotās likmes maksa un ieguldījums novērotāja izdevumu segšanai.

3.   Maksas un avansa maksājumi

a)	Maksu, kas jānokārto kuģu īpašniekiem, nosaka šādi: — pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 55 par Kaboverdes zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu; — pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 65 par Kaboverdes zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu.

b)

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir nokārtoti šādi vienotas likmes avansa maksājumi kompetentajām Kaboverdes iestādēm. Par tunzivju seineriem: — pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 4 950 gadā jeb EUR 55 par 90 tonnu lielu atskaites daudzumu; — pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 5 525 gadā jeb EUR 65 par 85 tonnu lielu atskaites daudzumu. Par kuģiem zvejai ar makšķerēm: — pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 495 gadā jeb EUR 55 par 9 tonnu lielu atskaites daudzumu; — pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 585 gadā jeb EUR 65 par 9 tonnu lielu atskaites daudzumu. Par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām: — pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 3 190 gadā jeb EUR 55 par 58 tonnu lielu atskaites daudzumu; — pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 3 250 gadā jeb EUR 65 par 50 tonnu lielu atskaites daudzumu.

c)

Vienotas likmes avansa maksājumā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem. Par pirmo un pēdējo protokola piemērošanas gadu vienotās likmes avansa maksājumu un tā ekvivalentu atskaites daudzuma izteiksmē kuģim aprēķina samērīgi un proporcionāli, atkarībā no zvejas atļaujas aptverto mēnešu skaita.

4.   Provizorisks zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi, Kaboverde ne vēlāk kā trīs kalendāra dienu laikā izveido provizorisku sarakstu ar pieprasījumu iesniegušajiem kuģiem katrā kuģu kategorijā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

Savienība nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Ja Savienības pārstāvniecība ir slēgta, Kaboverde var iesniegt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai aģentam un kopiju nosūtīt Savienībai.

5.   Zvejas atļaujas izdošana

Kaboverde izdod Savienībai tunzivju un tunzivjveidīgo sugu (“ atum e afins ”) zvejas atļauju 15 darbdienu laikā pēc pilnas pieprasījuma dokumentācijas saņemšanas.

Ja zvejas atļauju atjauno šā protokola piemērošanas termiņa laikā, jaunajā zvejas atļaujā iekļauj skaidru atsauci uz sākotnējo zvejas atļauju.

Savienība nosūta zvejas atļauju kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Ja Savienības pārstāvniecība ir slēgta, Kaboverde var izdot zvejas atļauju tieši kuģa īpašniekam vai aģentam un kopiju nosūtīt Savienībai.

6.   Zvejottiesīgo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, Kaboverde nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kam ir atļauts zvejot Kaboverdes zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai, un tas aizstāj 4. punktā minēto provizorisko sarakstu.

7.   Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, piemēro šādu gada periodu:

i)	protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposmu no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

ii)	pēc tam – katru pilno kalendāra gadu;

iii)	protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposmu no 1. janvāra līdz šā protokola darbības termiņa beigām.

8.   Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

Tomēr kuģiem ir atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti 4. punktā minētajā provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem kuģiem līdz zvejas atļaujas izdošanai pastāvīgi jāglabā provizoriskais saraksts.

9.   Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, zvejas atļauju aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, ko izdod citam tāda paša tipa kuģim.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents atdod aizstājamo zvejas licenci Kaboverdei, savukārt Kaboverde pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājošo atļauju. Tiklīdz ir atdota aizstājamā atļauja, aizstājošo atļauju bez liekas kavēšanās izdod kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Aizstājošā atļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Kaboverde pēc iespējas drīzāk atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

10.   Apgādes kuģi

Kaboverde atļauj zvejas kuģiem izmantot apgādes kuģu atbalstu ar nosacījumu, ka tiek pieņemti Kaboverdes tiesību akti, kas reglamentē apgādes kuģu darbību.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro visus ICCAT ieteikumus.

Atbilstoši ICCAT ieteikumiem puses cenšas samazināt jūras bruņrupuču, jūras putnu un citu nemērķa sugu nejaušas nozvejas apjomus. Savienības kuģi rauga atbrīvot nejauši nozvejotos organismus tā, lai pēc iespējas palielinātu to izdzīvošanas iespējas.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANAS KĀRTĪBA

1.   Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots 4. papildinājumā.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Kaboverdes zvejas zonā.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru zvejas mērķsugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju.

Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2.   Nozvejas deklarēšana

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Kaboverdei zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Kaboverdes zvejas zonā.

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

i)	ieejot Kaboverdes ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Kaboverdes pārstāvim, kas rakstiski apstiprina tā saņemšanu;

ii)

izejot no Kaboverdes zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Kaboverdes ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu 14 dienu laikā pēc ierašanās jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iziešanas no Kaboverdes zvejas zonas nosūta: a) pa pastu uz Kaboverdi; b) vai pa telefaksu uz Kaboverdes paziņoto numuru, vai c) vai pa elektronisko pastu.

Tiklīdz Kaboverde spēj saņemt nozvejas deklarācijas pa e-pastu, kapteinis nosūta zvejas žurnālus Kaboverdei uz tās paziņoto e-pasta adresi. Kaboverde nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes elektronisko pastu.

Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i)	Institut de recherche pour le développement (IRD);

ii)	Instituto Español de Oceanografia (IEO);

iii)	Instituto Português do Mar e da Atmosfera (IPMA) vai

iv)	Instituto Nacional de Desenvolvimento das Pescas (INDP).

Ja zvejas atļaujas derīguma termiņā kuģis atgriežas Kaboverdes zonā, ir jāgatavo jauna nozvejas deklarācija.

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas deklarēšanu, Kaboverde var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā sakarībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Kaboverde var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Kaboverde nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

3.   Pāreja uz elektronisku sistēmu

Puses vienojas ieviest elektronisku zvejas žurnālu un nozvejas datu elektroniskas deklarēšanas sistēmu (ERS) saskaņā ar 6. papildinājuma vadlīnijām. Puses nosaka šīs sistēmas ieviešanas kārtību tā, lai no 2015. gada 1. septembra sistēma būtu darbspējīga.

4.   Paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Kamēr vēl nav ieviesta 3. punktā paredzētā elektroniskā sistēma, dalībvalstis vēlākais līdz kārtējā gada 15. jūnijam paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā gūto nozveju apjomus, ko apstiprinājuši 2. punktā minētie zinātniskie institūti. Savienība saskaņā ar nozvejas deklarācijām katram tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu. Savienība ar dalībvalstu starpniecību šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. jūlijam.

No dienas, kurā faktiski ieviesta 3. punktā minētā elektroniskā sistēma, saskaņā ar karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Center) arhivēto zvejas žurnālu datiem Savienība par katru tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu. Savienība šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. martam.

Abos gadījumos 30 dienu laikā pēc nosūtīšanas dienas Kaboverde, attiecīgi pamatojot, var apstrīdēt šo galīgo paziņojumu. Domstarpību gadījumā puses apspriežas Apvienotajā komisijā. Ja Kaboverde neiesniedz iebildumus 30 dienu laikā, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotās likmes avansa maksājumu, kas nokārtots, lai varētu saņemt zvejas atļauju, kuģa īpašnieks līdz kārtējā gada 30. septembrim Kaboverdei pārskaita atlikušo summu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par vienotās likmes avansa maksājumu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.   Paziņošana

Savienības kuģa kapteinim, kurš vēlas izkraut nozveju Kaboverdes ostā vai pārkraut citā kuģī Kaboverdes zonā gūto nozveju, ir pienākums vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī paziņot Kaboverdei:

a)	tā zvejas kuģa vārdu, no kura paredzēts nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī;

b)	ostu, kurā paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

c)	datumu un laiku, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

d)	katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (izsakot dzīvsvara kilogramos vai, vajadzības gadījumā, ar īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

e)	saņēmējkuģa vārdu, ja veic pārkraušanu citā kuģī;

f)	saņēmējkuģa veterinārā sertifikāta datus.

Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

2.   Izkraušanas rosināšana

Lai sekmētu Kaboverdes zvejniecības nozares attīstību un palielinātu nolīguma ekonomisko un sociālo atdevi, jo sevišķi attiecībā uz zvejas produktu apstrādi un to vērtības palielināšanu, puses apspriežas, lai izstrādātu stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt Savienības flotes veikto izkrāvumu apjomu.

Tunzivju zvejas kuģu īpašnieki cenšas daļu nozvejas, kas gūta Kaboverdes ūdeņos, izkraut Kaboverdē. Izkrautās nozvejas var pārdot vietējiem uzņēmumiem par cenu, kas noteikta pēc operatoru vienošanās.

Apvienotā komisija pēc apspriešanās ar iesaistītajiem dalībniekiem pastāvīgi uzrauga to, kā notiek izkrāvumu palielināšanas stratēģijas īstenošana un ostu un apstrādes infrastruktūras faktiskā darbība.

Savienības kuģiem, kas zvejas atļauju saņēmuši saskaņā ar šo protokolu un tunzivju nozvejas izkrauj Kaboverdes ostā, veicamās maksas samazina par EUR 10 par katru izkrauto tonnu. Ja zvejas produktus pārdod apstrādes uzņēmumam Kaboverdē, piešķir papildu samazinājumu EUR 10 apmērā par tonnu. Šie atvieglojumi nepārsniedz 50 % nozvejoto daudzumu, kas norādīti galīgajā nozvejas deklarācijā.

Izkraušanu un/vai pārdošanu apliecinošos dokumentus nosūta Zvejniecības administrācijai. Kad tā tos ir apstiprinājusi, attiecīgajiem kuģu īpašniekiem ar Savienības starpniecību paziņo summas, kuras viņiem atlīdzinās. Šīs summas atskaita no maksas par turpmākajiem licences pieprasījumiem.

VI NODAĻA

KONTROLE

1.   Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa ieiešanu Kaboverdes zvejas zonā un iziešanu no tās Kaboverdei paziņo sešas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i)	plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii)	katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

iii)	produkcijas sagatavošanas veidu.

Paziņojumu nosūta pa elektronisko pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa telefaksu vai radio, izmantojot Kaboverdes norādīto elektroniskā pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Kaboverde nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Kaboverdes zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

2.   Inspekcija jūrā

Zvejas atļauju saņēmušu Savienības kuģu inspekciju jūrā Kaboverdes zonā veic Kaboverdes kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Kaboverdes inspektori brīdina Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Kaboverdes inspektori uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Kaboverde var atļaut Savienībai piedalīties jūrā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Kaboverdes inspektori izdod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

3.   Inspekcija ostā

Savienības kuģus, kuri Kaboverdes zonā gūto nozveju izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Kaboverdes ostas ūdeņos, ostā inspicē Kaboverdes inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Kaboverdes inspektori uzturas uz Savienības kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

Kaboverde var atļaut Savienībai piedalīties ostā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pēc inspekcijas Kaboverdes inspektori izdod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

VII NODAĻA

SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1.   Kuģa atrašanās vietas ziņojumi VMS sistēmā

Atrodoties Kaboverdes zonā, zvejas atļauju saņēmušiem Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts FMC.

Katrs atrašanās vietas ziņojums satur:

a)	kuģa identifikācijas datus;

b)	nesenāko kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d)	kuģa ātrumu un kursu, un

e)	ir sagatavots 5. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Kaboverdes zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Kaboverdes zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2.   Datu pārraidīšana no kuģa gadījumā, ja VMS sistēma nedarbojas

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Kaboverdes zonā.

Kuģi, kuri zvejo Kaboverdes zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus uz karoga valsts FMC nosūta pa elektronisko pastu, radio vai telefaksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus obligātos datus.

3.   Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Kaboverdei

Karoga valsts FMC automātiski pārsūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Kaboverdes FMC. Karoga valsts un Kaboverdes FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

Atrašanās vietas ziņojumus starp karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC pārsūta, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Kaboverdes FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, kā arī par gadījumiem, kad attiecīgais kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas.

4.   Sakaru sistēmas traucējumi

Kaboverde nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un nekavējoties informē Savienību par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Domstarpības risina Apvienotajā komisijā.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.   Atrašanās vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Kaboverde var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Kaboverde nosūta šādus pierādījumus karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties sūta Kaboverdei atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Kaboverde informē karoga valsts FMC un Savienību par iespējamo turpmāko uzraudzību.

VIII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.   Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šo pielikumuvisus zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.   Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

Ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – likt tam atgriezties Kaboverdes ostā, ja spēkā esošie Kaboverdes tiesību akti paredz šādus pasākumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

Kaboverde ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā paziņo Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanu. Šajā paziņojumā norāda aizturēšanas pamatojumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Kaboverde vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.   Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kaboverde saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Kaboverde un Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.   Tiesvedības process un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevis panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Kaboverdes norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Kaboverde, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankā iemaksātās drošības naudas summu.

Kaboverde astoņu dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem.

5.   Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

IX NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.   Nodarbināmo jūrnieku skaits

Zvejas sezonas laikā Kaboverdes zonā Savienības kuģi nodarbina Kaboverdes jūrniekus, ievērojot šādu minimālo skaitu:

a)	tunzivju seineru flote nodarbina vismaz sešus jūrniekus;

b)	kuģu flote tunzivju zvejai ar makšķerēm nodarbina vismaz divus jūrniekus;

c)	kuģu flote zvejai ar dreifējošām āķu jedām nodarbina vismaz piecus jūrniekus.

Savienības kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Kaboverdes jūrnieku nodarbināšanai.

2.   Brīva jūrnieku izvēle

Kaboverde uztur sarakstu ar kvalificētiem Kaboverdes jūrniekiem, kurus var nodarbināt uz Savienības kuģiem.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents brīvi izvēlas no šā saraksta Kaboverdes jūrniekus darbam uz kuģa un paziņo Kaboverdei par viņu iekļaušanu apkalpē.

3.   Jūrnieku darba līgumi

Kaboverdes jūrnieku darba līgumu noformē kuģa īpašnieks vai viņa aģents un jūrnieks, kuru var pārstāvēt viņa arodbiedrība. Līgumu vīzē Kaboverdes jūrlietu administrācija. Jo īpaši tajā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

Šajā līgumā jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Kaboverdē. Līgums ietver dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru.

Kaboverdes jūrniekiem ir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.   Jūrnieku darba samaksa

Kaboverdes jūrnieku algu maksā kuģa īpašnieks. To nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Kaboverdi.

Darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts kuģu apkalpēm noteikto darba algu, un tai ir jāatbilst ILO prasībām.

5.   Jūrnieku pienākumi

Jūrnieks piesakās kuģa kapteinim, kas viņu iekļāvis apkalpē, iepriekšējā dienā pirms līgumā paredzētās darbā stāšanās dienas. Kapteinis paziņo jūrniekam darbā stāšanās dienu un laiku. Ja jūrnieks atsakās no darba piedāvājuma vai nepiesakās līdz paredzētajai darbā stāšanās dienai un laikam, jūrnieka darba līgumu uzskata par anulētu un kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt attiecīgo jūrnieku. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nepiemēro naudas sodu vai kompensācijas maksājumus.

6.   Kaboverdes jūrnieku nenodarbināšana

Kuģu īpašnieki, kas nenodarbina Kaboverdes jūrniekus, līdz kārtējā gada 30. septembrim par katru jūrnieku, kurš iztrūkst līdz šīs nodaļas sākumā noteiktajam minimālajam skaitam, pārskaita vienotas likmes summu EUR 20 par katru dienu, kurā viņu kuģi atrodas Kaboverdes zonā.

X NODAĻA

KABOVERDES NOVĒROTĀJI

1.   Zvejas darbību novērošana

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu, tiek novērotas.

Šāds novērošanas režīms ir saskaņā ar ICCAT ieteikumiem.

2.   Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Kaboverde izraugās Savienības kuģus, kuriem ir jāuzņem novērotājs, un norīko novērotāju ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētās novērotāja uzkāpšanas uz kuģa.

Zvejas atļaujas izdošanas brīdī Kaboverde informē Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par novērotāja uzturēšanās ilgumu uz katra kuģa. Kaboverde nekavējoties informē Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Kaboverde apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem jau ir noteikts oficiāls pienākums uzņemt novērotāju attiecīgajā zvejas sezonā, kamēr tie veic zvejas darbības ārpus Kaboverdes zonas.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.   Vienotas likmes maksājums

Veicot maksājumus, kuģa īpašnieks par katru kuģi pārskaita Kaboverdei vienotas likmes summu EUR 200 gadā.

4.   Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Kaboverde.

5.   Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzkāpj uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Kaboverdi.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6.   Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

b)	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)	ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.   Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotājs uzkāpj uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzkāpšanas uz kuģa paziņo Kaboverdei dienu, laiku un ostu, kurā paredzēta novērotāja uzkāpšana uz kuģa. Ja novērotājs uz kuģa uzkāpj ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz šai ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Kaboverdes ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nokļūšanu Kaboverdē.

8.   Novērotāja uzdevumi

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

a)	novēro kuģa zvejas darbības;

b)	pārbauda kuģa atrašanās vietu zvejas darbību laikā;

c)	ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

d)	atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

e)	pārbauda kuģa zvejas žurnāla datus par Kaboverdes zonā gūtajām nozvejām;

f)	pārbauda piezvejas procentuālo daudzumu un novērtē izmetumu apjomu;

g)	kamēr kuģis darbojas Kaboverdes zonā, vismaz reizi nedēļā pa radio, telefaksu vai pa elektronisko pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozveju un piezveju apjomu.

9.   Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Kaboverdei, kas 8 dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju Savienībai.

XI NODAĻA

KUĢU OPERATORU ATBILDĪBA

1.   Operatori nodrošina, ka to kuģi ir derīgi kuģošanai pa jūru un ka uz tiem atrodas pienācīgs dzīvības glābšanas aprīkojums un avārijas rezerves katram pasažierim un apkalpes loceklim.

2.   Operatori ar starptautiski atzītu apdrošinātāju starpniecību nodrošina pienācīgu un pilnīgu savu kuģu apdrošināšanu.

3.   Ja Savienības kuģis ir iesaistīts tādā jūras negadījumā vai incidentā Kaboverdē, kura rezultāts ir jebkāda veida piesārņojums un kaitējums videi, kuģis un tā operators nekavējoties informē Kaboverdes iestādes. Ja konstatēto kaitējumu ir nodarījis operatora kuģis, minētais operators nes atbildību saskaņā ar piemērojamajiem valsts un starptautiskajiem noteikumiem un procedūrām.