3.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/3

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par sadarbību to konkurences tiesību aktu piemērošanā

EIROPAS SAVIENĪBA, tupmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

no otras puses,

turpmāk “Puse” vai “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās attiecības starp Savienību un Šveici un atzīstot, ka sadarbība cīņā pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci, uzlabos un nostiprinās to attiecības,

NORĀDOT, ka stabila un efektīva konkurences tiesību aktu īstenošana ir nozīmīga efektīvai darbībai attiecīgajos tirgos, kā arī abu Pušu patērētāju ekonomiskajai labklājībai un tirdzniecībai starp tām,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka konkurences jomā Savienības un Šveices tiesību aktu īstenošanas sistēmu pamatā ir vieni un tie paši principi un tajās noteikti līdzīgi noteikumi,

IEVĒROJOT pārskatīto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Padomes 1995. gada 27. un 28. jūlijā pieņemto Ieteikumu par dalībvalstu sadarbību, lai novērstu darbības, kas vērstas pret konkurenci un kas ietekmē starptautisko tirdzniecību,

ATZĪSTOT, ka sadarbība un koordinēšana, tostarp informācijas apmaiņa, jo īpaši tās informācijas sniegšana, ko Puses ieguvušas izmeklēšanas procesā, nodrošinās abu Pušu konkurences tiesību aktu efektīvāku īstenošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir sekmēt katras Puses konkurences tiesību aktu efektīvu īstenošanu, Pušu konkurences iestādēm īstenojot sadarbību un koordināciju, tostarp informācijas apmaiņu, un novērst vai samazināt konfliktu iespēju starp Pusēm visos jautājumos, kas attiecas uz katras Puses konkurences tiesību aktu piemērošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā turpmāk minētie jēdzieni tiek definēti šādi:

1)

Pušu “konkurences iestāde” un “konkurences iestādes” ir:

a)

attiecībā uz Savienību – Eiropas Komisija, attiecībā uz tās pienākumiem saskaņā ar Savienības konkurences tiesību aktiem; un

b)

attiecībā uz Šveici – Konkurences Komisija, tostarp tās sekretariāts.

2)

“dalībvalsts kompetentā iestāde” ir katras Savienības dalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir konkurences tiesību aktu piemērošana. Pēc šā nolīguma parakstīšanas Savienība paziņos Šveicei šādu iestāžu sarakstu. Eiropas Komisija iesniegs Šveices konkurences iestādei atjauninātu sarakstu ikreiz, kad tiks veiktas izmaiņas.

3)

“konkurences tiesību akti” ir:

a)

attiecībā uz Savienību – Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. un 105. pants, Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (turpmāk “Regula (EK) Nr. 139/2004”), Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. un 54. pants (turpmāk “EEZ līgums”), ja piemēroti saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu, to īstenošanas noteikumi, kā arī visi to grozījumi; un

b)

attiecībā uz Šveici – 1995. gada 6. oktobra Federālais akts par karteļiem un citiem konkurences ierobežojumiem (turpmāk “Acart”) un tā īstenošanas noteikumi, kā arī visi to grozījumi;

4)

“pret konkurenci vērstas darbības” ir jebkādas darbības, kuras kompetentās iestādes var aizliegt, par kurām tās var piemērot sankcijas vai citus korektīvus pasākumus saskaņā ar vienas Puses vai abu Pušu konkurences tiesību aktiem;

5)

“izpildes pasākumi” ir konkurences tiesību aktu jebkāda veida piemērošana, izmantojot izmeklēšanu vai lietas izskatīšanu, ko veic kādas Puses kompetentā iestāde;

6)

“informācija, kas iegūta izmeklēšanas procesā” ir jebkāda informācija, ko Puse ieguvusi, izmantojot savas formālās izmeklēšanas pilnvaras, vai kas sniegta Pusei atbilstoši juridiskam pienākumam:

a)

attiecībā uz Savienību – tā ir informācija, kas iegūta, izmantojot informācijas pieprasījumus saskaņā ar 18. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1) (turpmāk “Regula (EK) Nr. 1/2003”), mutiskus paziņojumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 19. pantu un pārbaudes, ko veikusi Eiropas Komisija vai kas veiktas Eiropas Komisijas uzdevumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 20., 21. vai 22. pantu, vai informācija, kas iegūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 139/2004;

b)

attiecībā uz Šveici – tā ir informācija, kas iegūta, izmantojot informācijas pieprasījumus saskaņā ar Acart 40. pantu, mutiskus paziņojumus saskaņā ar Acart 42. panta 1. punktu un pārbaudes, ko veikusi konkurences iestāde, saskaņā ar Acart 42. panta 2. punktu, vai informācija, kas iegūta, piemērojot 1996. gada 17. jūnija Rīkojumu par uzņēmumu koncentrācijas kontroli;

7)

“informācija, kas iegūta iecietības procedūrā” ir:

a)

attiecībā uz Savienību – informācija, kas iegūta saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos; un

b)

attiecībā uz Šveici – informācija, kas iegūta saskaņā ar Acart 49.a panta 2. punktu un 2004. gada 12. marta Rīkojuma par sankcijām, ko piemēro par nelikumīgiem konkurences ierobežojumiem, 8. līdz 14. pantu.

8)

“informācija, kas iegūta izlīguma procedūrā” ir:

a)

attiecībā uz Savienību – informācija, kas iegūta saskaņā ar 10.a pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (1) (turpmāk “Regula (EK) Nr. 773/2004”); un

b)

attiecībā uz Šveici – informācija, kas iegūta saskaņā ar Acart 29. pantu.

3. pants

Paziņojumi

1.   Vienas Puses konkurences iestāde rakstiski paziņo otras Puses konkurences iestādei par izpildes pasākumiem, kas pēc paziņotājas kompetentās iestādes ieskata var ietekmēt būtiskas otras Puses intereses. Paziņojumus saskaņā ar šo pantu var sniegt, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

2.   Izpildes pasākumi, kas var ietekmēt būtiskas otras Puses intereses, ir jo īpaši šādi:

a)

izpildes pasākumi pret uzņēmumu, kas inkorporēts vai strukturēts saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kuri piemērojami otras Puses teritorijā, saistībā ar darbībām, kas vērstas pret konkurenci, izņemot koncentrācijas gadījumus;

b)

izpildes pasākumi saistībā ar rīcību, ko uzskata par tādu, ko veicinājusi, pieprasījusi vai apstiprinājusi otra Puse;

c)

izpildes pasākumi saistībā ar koncentrāciju, kurā viena vai vairākas darījuma puses ir uzņēmums, kas inkorporēts vai strukturēts saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kuri piemērojami otras Puses teritorijā;

d)

izpildes pasākumi saistībā ar koncentrāciju, kurā uzņēmums, kas kontrolē vienu vai vairākas darījuma puses, ir uzņēmums, kas inkorporēts vai strukturēts saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kuri piemērojami otras Puses teritorijā;

e)

izpildes pasākumi pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci, izņemot koncentrācijas gadījumus, kas arī lielā mērā notiek vai ir notikušas otras Puses teritorijā; un

f)

izpildes pasākumi, kas saistīti ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuri nepārprotami pieprasa vai aizliedz rīcību otras Puses teritorijā vai ietver saistošus pienākumus minētajā teritorijā esošajiem uzņēmumiem.

3.   Paziņojumus par koncentrācijām saskaņā ar 1. punktu sniedz:

a)

Savienības gadījumā – uzsākot procedūras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu; un

b)

Šveices gadījumā – uzsākot procedūras saskaņā ar Acart 33. pantu.

4.   Paziņojumus par citiem jautājumiem, kas nav koncentrācija, saskaņā ar šā panta 1. punktu sniedz:

a)

attiecībā uz Savienību – uzsākot procedūras, kas minētas Regulas (EK) Nr. 773/2004 2. pantā; un

b)

attiecība uz Šveici – uzsākot procedūras saskaņā ar Acart 27. pantu.

5.   Paziņojumos jo īpaši ietver izmeklēšanā iesaistīto pušu vārdus vai nosaukumus, izvērtējamās darbības un ar tām saistītos tirgus, attiecīgos tiesību aktu noteikumus un izpildes pasākumu datumu.

4. pants

Izpildes pasākumu koordinācija

1.   Ja abu Pušu konkurences iestādes īsteno izpildes pasākumus attiecībā uz saistītiem jautājumiem, tās var koordinēt savus izpildes pasākumus. Jo īpaši tās var koordinēt savu pārbaužu grafikus.

2.   Apsverot, vai konkrētus izpildes pasākumus var koordinēt, Pušu konkurences iestādes jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:

a)

šādas koordinācijas ietekme uz Pušu konkurences iestāžu spēju sasniegt savu izpildes pasākumu mērķus;

b)

Pušu konkurences iestāžu attiecīgās iespējas iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai īstenotu izpildes pasākumus;

c)

iespēja novērst konfliktējošu pienākumu gadījumus un nevajadzīgu apgrūtinājumu uzņēmumiem, pret kuriem veic izpildes pienākumus; un

d)

iespējas efektīvāk izmantot savus resursus.

3.   Pienācīgi informējot otras Puses konkurences iestādi, katras Puses konkurences iestāde var jebkurā laikā ierobežot izpildes pasākumu koordināciju un turpināt darbību, patstāvīgi īstenojot konkrētu izpildes pasākumu.

5. pants

Konfliktu novēršana (būtisku interešu savstarpēja ievērošana)

1.   Vienas Puses konkurences iestāde rūpīgi ievēro otras Puses būtiskas intereses visos tās izpildes pasākuma posmos, tostarp attiecībā uz lēmumiem par izpildes pasākuma uzsākšanu, izpildes pasākuma darbības jomu un konkrētajā gadījumā piemērojamo sankciju vai citu korektīvu pasākumu veidu.

2.   Ja vienas Puses būtiskas intereses var ietekmēt konkrēti izpildes pasākumi, ko paredzējusi otras Puses konkurences iestāde, tā, neskarot savas tiesības brīvi lemt, iespējami cenšas:

a)

laikus paziņot otras Puses konkurences iestādei par būtiskām norisēm saistībā ar attiecīgās Puses interesēm;

b)

nodrošināt otras Puses konkurences iestādei iespēju sniegt piezīmes; un

c)

ņemt vērā otras Puses piezīmes, vienlaikus pilnībā ievērojot katras Puses konkurences iestādes neatkarību tās lēmumu pieņemšanā.

Šā punkta piemērošana neskar pienākumus, kas Pušu konkurences iestādēm noteikti saskaņā ar 3. panta 3. un 4. punktu.

3.   Ja vienas Puses konkurences iestāde uzskata, ka tās izpildes pasākumi var negatīvi ietekmēt otras Puses būtiskas intereses, tā iespējami cenšas nodrošināt attiecīgo interešu pienācīgu ievērošanu. Cenšoties nodrošināt šādu interešu ievērošanu, attiecīgās Puses konkurences iestādei, papildus visiem citiem faktoriem, kas attiecīgā gadījumā var būt nozīmīgi, būtu jāapsver šādi faktori:

a)

relatīvo nozīmi, kāda ir pret konkurenci vērstu darbību faktiskajai vai iespējamajai ietekmei uz izpildītājas Puses būtiskajām interesēm, salīdzinot ar ietekmi uz otras Puses būtiskajām interesēm;

b)

relatīvo nozīmi, kāda pret konkurenci vērstās darbībās ir rīcībai vai darījumiem vienas Puses teritorijā, salīdzinot ar rīcību vai darījumiem otras Puses teritorijā;

c)

cik lielā mērā tiktu ietekmēti otras Puses izpildes pasākumi attiecībā uz tiem pašiem uzņēmumiem; un

d)

cik lielā mērā uzņēmumi tiks pakļauti abu Pušu konfliktējošām prasībām.

6. pants

Savstarpēja tiesību atzīšana

1.   Ja vienas Puses konkurences iestāde uzskata, ka pret konkurenci vērstas darbības, kas īstenotas otras Puses teritorijā, var negatīvi ietekmēt otras Puses būtiskās intereses, šī konkurences iestāde, ņemot vērā to, cik svarīgi ir izvairīties no konfliktiem par jurisdikciju, un to, ka otras Puses konkurences iestādei var būt iespējas efektīvāk īstenot izpildes pasākumus attiecībā uz šādām pret konkurenci vērstām darbībām, var pieprasīt, lai otras Puses konkurences iestāde uzsāk vai paplašina atbilstīgus izpildes pasākumus.

2.   Pieprasījumā sniedz iespējami konkrētāku informāciju par to darbību būtību, kas vērstas pret konkurenci, un to faktisko vai iespējamo ietekmi uz pieprasījuma iesniedzējas konkurences iestādes Puses būtiskajām interesēm, un tajā iekļauj tādu papildu informācijas un citu sadarbības veidu piedāvājumu, ko pieprasījuma iesniedzēja konkurences iestāde spēj nodrošināt.

3.   Pieprasījuma saņēmēja konkurences iestāde rūpīgi apsver, vai uzsākt izpildes pasākumus vai paplašināt notiekošos izpildes pasākumus attiecībā uz darbībām, kas vērstas pret konkurenci un minētas pieprasījumā. Pieprasījuma saņēmēja konkurences iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju konkurences iestādi par savu lēmumu, cik drīz vien tas praktiski iespējams. Ja uzsāk vai paplašina izpildes pasākumus, pieprasījuma saņēmēja konkurences iestāde sniedz informāciju pieprasījuma iesniedzējai konkurences iestādei par to rezultātu un, cik tas iespējams, par nozīmīgām starpposma norisēm.

4.   Šis pants neierobežo pieprasījuma saņēmējas konkurences iestādes rīcības brīvību saskaņā ar tās konkurences tiesību aktiem un izpildes politiku attiecībā uz to, vai uzsākt izpildes pasākumus saistībā ar pieprasījumā noteiktajām pret konkurenci vērstajām darbībām, tas neliedz arī pieprasījuma iesniedzējas konkurences iestādei atsaukt pieprasījumu.

7. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Lai sasniegtu šā nolīguma mērķi, kas noteikts 1. pantā, Pušu konkurences iestādes var apmainīties ar viedokļiem un informāciju saistība ar attiecīgo konkurences tiesību aktu piemērošanu, kā paredzēts šajā pantā un 8., 9.un 10. pantā.

2.   Pušu konkurences iestādes var apspriest jebkādu informāciju, tostarp izmeklēšanas procesā iegūtu informāciju, ja tas nepieciešams, lai īstenotu sadarbību un koordināciju, kā paredzēts saskaņā ar šo nolīgumu.

3.   Pušu konkurences iestādes var to rīcībā esošu informāciju nosūtīt viena otrai, ja informāciju sniegušais uzņēmums tam ir devis skaidru rakstisku piekrišanu. Ja šāda informācija satur personas datus, attiecīgos personas datus var nosūtīt tikai tad, ja Pušu konkurences iestādes izmeklē to pašu vai saistītu rīcību vai darījumu. Pretējā gadījumā piemēro 9. panta 3. punktu.

4.   Ja nav dota piekrišana, kā tas minēts 3. punktā, vienas Puses konkurences iestāde otras Puses konkurences iestādei pēc pieprasījuma var nosūtīt izmeklēšanas procesā iegūtu informāciju, kas jau ir tās rīcībā, lai to izmantotu kā pierādījumu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

izmeklēšanas procesā iegūtu informāciju var nosūtīt tikai tad, ja abas konkurences iestādes izmeklē to pašu vai saistītu rīcību vai darījumu;

b)

šādas informācijas pieprasījumu iesniedz rakstiski un tajā sniedz ar pieprasījumu saistītās izmeklēšanas vai lietas izskatīšanas priekšmeta un veida vispārēju aprakstu un konkrētos iesaistītos tiesību aktu noteikumus. Tāpat tajā norāda uzņēmumus, uz kuriem attiecas izmeklēšana vai lietas izskatīšana un kuru identitāte uz pieprasījuma brīdi ir pieejama; un

c)

pieprasījuma saņēmēja konkurences iestāde, apspriežoties ar pieprasījuma iesniedzēju konkurences iestādi, nosaka, kura tās rīcībā esoša informācija ir būtiska un kuru var sniegt.

5.   Nevienai konkurences iestādei nav pienākums izmeklēšanas procesā iegūtu informāciju apspriest ar otru konkurences iestādi vai nosūtīt tai šādu informāciju, jo īpaši gadījumā, ja tas nebūtu savienojami ar tās būtiskajām interesēm vai būtu pārmērīgs apgrūtinājums.

6.   Pušu konkurences iestādes savstarpēji neapspriež un nepārsūta viena otrai informāciju, kas iegūta pušu attiecīgajās iecietības vai izlīguma procedūrās, ja vien informāciju sniegušais uzņēmums tam nav devis skaidru rakstisku piekrišanu.

7.   Pušu konkurences iestādes neapspriež, nepieprasa un nepārsūta izmeklēšanas procesā iegūtu informāciju, ja šādas informācijas izmantošana būtu aizliegta saskaņā ar procesuālajām tiesībām un privilēģijām, kas garantētas Pušu atbilstīgajos tiesību aktos un attiecas uz to izpildes pasākumiem, tostarp tiesībām neliecināt pret sevi un tiesībām uz juridiskās profesijas konfidencialitāti.

8.   Ja vienas Puses konkurences iestādei kļūst zināms, ka kādā saskaņā ar šo pantu nosūtītā dokumentā ir nepareiza informācija, tā nekavējoties informē otras Puses konkurences iestādi, kura kļūdu izlabo vai novērš.

8. pants

Informācijas izmantošana

1.   Informācija, ko saskaņā ar šo nolīgumu vienas Puses konkurences iestāde apspriež ar otras Puses konkurences iestādi vai nosūta tai, izmanto tikai tam, lai attiecīgās Puses konkurences iestāde īstenotu minētās Puses konkurences tiesību aktus.

2.   Informāciju, kas iegūta izmeklēšanas procesā un saskaņā ar šo nolīgumu apspriesta ar otras Puses konkurences iestādi vai nosūtīta tai, saņēmēja konkurences iestāde izmanto tikai tam, lai īstenotu tās konkurences tiesību aktus attiecībā uz to pašu vai saistītu rīcību vai darījumu.

3.   Informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar 7. panta 4. punktu, saņēmēja konkurences iestāde izmanto tikai pieprasījumā noteiktajiem nolūkiem.

4.   Nekādu saskaņā ar šo nolīgumu apspriestu vai nosūtītu informāciju neizmanto, lai piemērotu sankcijas fiziskai personai.

5.   Vienas Puses konkurences iestāde var pieprasīt, lai saskaņā ar šo nolīgumu nosūtīto informāciju izmanto, ievērojot tās norādītos noteikumus un nosacījumus. Saņēmēja konkurences iestāde bez nosūtītājas konkurences iestādes iepriekšējas piekrišanas neizmanto šādu informāciju tādā veidā, kas ir pretrunā ar šādiem noteikumiem un nosacījumiem.

9. pants

Informācijas aizsardzība un konfidencialitāte

1.   Pušu konkurences iestādes faktu, ka ir iesniegts vai saņemts pieprasījums, uzskata par konfidenciālu. Saņēmēja konkurences iestāde nodrošina saskaņā ar šo nolīgumu iegūtas informācijas konfidencialitāti atbilstoši tās attiecīgajiem tiesību aktiem. Abas konkurences iestādes jo īpaši iebilst jebkādiem trešās personas vai citas iestādes pieprasījumiem izpaust saņemto informāciju. Tas neizslēdz šādas informācijas izpaušanu šādiem mērķiem:

a)

lai saņemtu tiesas nolēmumu saistībā ar Puses konkurences tiesību aktu publisku izpildi;

b)

lai izpaustu informāciju uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti izmeklēšanā vai procedūrā saskaņā ar Pušu konkurences tiesību aktiem, un pret kuriem šo informāciju var izmantot, ja šādu izpaušanu pieprasa informācijas saņēmējas Puses tiesību akti;

c)

lai izpaustu informāciju tiesai apelācijas procesā;

d)

lai izpaustu informāciju, ja un ciktāl tas ir nepieciešams, lai īstenotu tiesības uz piekļuvi dokumentiem atbilstoši Puses tiesību aktiem.

Šādos gadījumos informācijas saņēmēja konkurences iestāde nodrošina, ka pilnībā tiek garantēta komercnoslēpumu aizsardzība.

2.   Vienas Puses konkurences iestāde nekavējoties informē otras Puses konkurences iestādi, ja tai kļūst zināms, ka par spīti tās visrūpīgākajiem centieniem, informācija nejauši ir izmantota vai izpausta veidā, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem. Puses nevilcinoties apspriežas par pasākumiem, lai mazinātu jebkādu kaitējumu, kas varētu rasties informācijas izmantošanas vai izpaušanas rezultātā, un lai nodrošinātu, ka šāda situācija neatkārtojas.

3.   Puses nodrošina personas datu aizsardzību saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

10. pants

Informācija par dalībvalstu konkurences iestādēm un EBTA uzraudzības iestādi

1.   Eiropas Komisija, rīkojoties saskaņā ar Savienības konkurences tiesību aktiem vai citiem starptautiskiem noteikumiem attiecībā uz konkurenci:

a)

var informēt tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras būtiskās intereses skar paziņojumi, kurus saskaņā ar 3. pantu tai nosūtījusi Šveices konkurences iestāde;

b)

var informēt dalībvalsts kompetentās iestādes par to, ka notiek sadarbība un izpildes pasākumu koordinācija;

c)

informāciju, ko saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu nosūtījusi Šveices konkurences iestāde, var izpaust dalībvalstu kompetentajām iestādēm tikai, lai izpildītu savu informēšanas pienākumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. un 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 139/2004 19. pantu; un

d)

informāciju, ko saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu nosūtījusi Šveices konkurences iestāde, var izpaust EBTA uzraudzības iestādei tikai, lai izpildītu savu informēšanas pienākumu saskaņā ar EEZ līguma 23. protokola 6. un 7. pantu attiecībā uz uzraudzības iestāžu sadarbību.

2.   Informāciju, kas nav publiski pieejama informācija un kas saskaņā ar 1. punktu paziņota dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EBTA uzraudzības iestādei, neizmanto citiem mērķiem, kā tikai, lai Eiropas Komisijas īstenotu Savienības konkurences tiesību aktus, un tā nav izpaužama.

11. pants

Apspriešanās

1.   Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma apspriežas par visiem jautājumiem, kas var rasties, īstenojot šo nolīgumu. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses izskata iespēju pārskatīt šā nolīguma darbību un pārbaudīt to sadarbības turpmākas attīstības iespēju.

2.   Puses iespējami drīz informē viena otru par jebkādiem grozījumiem to konkurences tiesību aktos, kā arī par jebkādiem grozījumiem citos tiesību aktos un noteikumos un jebkādām izmaiņām to konkurences iestāžu īstenošanas praksē, kas var ietekmēt šā nolīguma darbību. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses apspriežas, lai izvērtētu šādu grozījumu vai izmaiņu konkrēto ietekmi un šo nolīgumu un lai jo īpaši noteiktu, vai šis nolīgums būtu jāgroza saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

3.   Pēc jebkuras konkurences iestādes pieprasījuma Pušu konkurences iestādes tiekas atbilstošā līmenī. Šajās sanāksmēs tās var:

a)

informēt viena otru par to pašreizējiem īstenošanas centieniem un prioritātēm saistībā ar katras Puses konkurences tiesību aktiem;

b)

apmainīties ar uzskatiem par kopīgu interešu tautsaimniecības nozarēm;

c)

apspriest abpusēji interesējošus politikas jautājumus; un

d)

apspriest citus abpusēji interesējošus jautājumus, kas saistīti ar katras Puses konkurences tiesību aktu piemērošanu.

12. pants

Paziņojumi

1.   Ja vien Puses vai to konkurences iestādes nav vienojušās citādāk, paziņojumus saskaņā ar šo nolīgumu sniedz angļu valodā.

2.   Katras Puses konkurences iestāde norīko kontaktpersonu, lai veicinātu saziņu starp Pusēm par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar nolīguma īstenošanu.

13. pants

Spēkā esošie tiesību akti

Nekas šajā nolīgumā nav skaidrojams tādā veidā, kas kaitētu jebkuras Puses konkurences tiesību aktu formulējumam vai īstenošanai.

14. pants

Stāšanās spēkā, grozījumi un darbības izbeigšana

1.   Šo nolīgumu Puses apstiprina saskaņā ar to iekšējām procedūrām. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā sniegts pēdējais paziņojums par apstiprināšanu.

2.   Puses var vienoties par jebkādiem grozījumiem šajā nolīgumā. Ja Puses nav vienojušās citādāk, šādi grozījumi stājas spēkā, ievērojot tās pašas procedūras, kas izklāstītas 1. punktā.

3.   Katra Puse var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, otrai Pusei par to rakstiski paziņojot pa diplomātiskajiem kanāliem. Šādā gadījumā šis nolīgums zaudē spēku sešus (6) mēnešus no šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie atbilstīgo Pušu pārstāvji ir parakstījuši šo nolīgumu.

Sagatavots Briselē, 2013. gada 17. maijā divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā.

 

(1)  Saskaņā ar Lisabonas Līguma 5. pantu, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. un 82. pants tika pārnumurēts kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pants.