starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku, ar ko izveido sistēmu Korejas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās

1. Kad Savienība pieņem lēmumu uzaicināt Korejas Republiku piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā, Savienība dalās ar visu atbilstīgo informāciju un novērtējumiem, kas saistīti ar attiecīgo operāciju, lai Korejas Republikai būtu vieglāk izvērtēt Savienības uzaicinājumu.

2. Savienība laikus sniedz Korejas Republikai informāciju par iespējamo Korejas Republikas ieguldījumu kopējo izmaksu vai darbības budžetā norādīto izmaksu finansēšanā saskaņā ar 8. un 12. pantu, lai palīdzētu Korejas Republikai izstrādāt piedāvājumu par savu ieguldījumu.

3. Tiklīdz Korejas Republika ir nolēmusi piedāvāt ieguldījumu, Korejas Republika formulē un sniedz informāciju Savienībai par savu piedāvāto ieguldījumu, tostarp par jebkāda Korejas Republikas personāla kontingenta sastāvu.

4. Savienība, konsultējoties ar Korejas Republiku, izvērtē Korejas Republikas ieguldījumu. Konsultāciju un izvērtēšanas gaitā Korejas Republika jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu pārskatīt savu piedāvāto ieguldījumu.

5. Savienība rakstiski paziņo Korejas Republikai sava izvērtējuma iznākumu un lēmumu par Korejas Republikas piedāvāto ieguldījumu, lai nodrošinātu Korejas Republikas dalību saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

6. Korejas Republika pēc savas ierosmes vai pēc Savienības lūguma, pēc tam, kad abas Puses ir apspriedušās, jebkurā brīdī var pilnīgi vai daļēji atteikties no līdzdalības ES krīzes pārvarēšanas operācijā.

1. Korejas Republika saskaņā ar šā nolīguma un jebkādu nepieciešamu īstenošanas instrumentu noteikumiem pievienojas Padomes lēmumam, ar kuru Savienības Padome nolemj, ka Eiropas Savienība īstenos krīzes pārvarēšanas operāciju, un jebkuram citam lēmumam, ar kuru Eiropas Savienības Padome nolemj pagarināt ES krīzes pārvarēšanas operāciju.

2. Korejas Republikas ieguldījums ES krīzes pārvarēšanas operācijā neskar Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

1. Tā personāla statusu, ko Korejas Republika norīkojusi ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, un/vai to spēku statusu, ko Korejas Republika nosūtījusi uz ES krīzes militāras pārvarēšanas operāciju, reglamentē nolīgums par spēku/misijas statusu, ja tāds ir noslēgts starp Savienību un valsti(-īm), kurā(-ās) operācija notiek.

2. Tā personāla statusu, kas nosūtīts uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts(-īm), kurā(-as) notiek ES krīzes pārvarēšanas operācija, reglamentē noteikumi, par ko vienojušies attiecīgie štābi un komandgrupas un Korejas Republikas kompetentās iestādes.

3. Neskarot 1. punktā minēto nolīgumu par spēku/misijas statusu, Korejas Republika īsteno jurisdikciju pār savu personālu, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā. Ja Korejas Republikas spēki darbojas uz Eiropas Savienības dalībvalsts kuģa vai gaisa kuģa klāja, attiecīgā ES dalībvalsts var īstenot jurisdikciju saskaņā ar jebkādiem esošiem un/vai turpmākiem nolīgumiem un atbilstīgi saviem normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām.

4. Korejas Republika ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar dalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā un ko iesniedz tās personāls, un ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu, pret jebkuru tās personāla locekli saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5. Puses vienojas atteikties no visām prasībām (izņemot līgumiskas prasības) vienai pret otru par kaitējumu, kas nodarīts vienai vai otrai Pusei piederošam vai tās rīcībā esošam īpašumam, vai šāda īpašuma zaudējumu vai iznīcināšanu, vai par vienas vai otras Puses personāla ievainošanu vai nāves gadījumiem, kas notikuši, pildot to dienesta pienākumus saistībā ar šajā nolīgumā paredzētajām darbībām, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā.

6. Korejas Republika apņemas nākt klajā ar paziņojumu par atteikšanos no prasībām pret jebkuru citu valsti, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās Korejas Republika, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.

7. Savienība apņemas nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nāk klajā ar paziņojumu par atteikšanos no prasībām attiecībā uz jebkuru turpmāku Korejas Republikas dalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā, un to dara, parakstot šo nolīgumu.

1. Korejas Republika veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu klasificētas ES informācijas aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes drošības reglamentu, kas ietverts Padomes Lēmumā 2013/488/ES (1), un saskaņā ar papildu norādēm, ko sniedz kompetentās iestādes, tostarp ES operācijas komandieris attiecībā uz ES krīzes militāras pārvarēšanas operāciju vai misijas vadītājs attiecībā uz ES krīzes civilas pārvarēšanas operāciju.

2. Ja Puses noslēdz nolīgumu par klasificētas informācijas apmaiņas drošības procedūrām, šādu nolīgumu piemēro saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju.

2. Personālam, ko Korejas Republika norīkojusi ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, tās kompetentā iestāde veic medicīnisko pārbaudi un vakcināciju, apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli un izsniedz par to izziņu.

3. Korejas Republikas norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas interesēs.

2. Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli Savienības civilajam operācijas komandierim.

3. Civilais operācijas komandieris uzņemas atbildību un īsteno ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas vadību un kontroli stratēģiskā līmenī.

4. Misijas vadītājs uzņemas atbildību un īsteno ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas vadību un kontroli uz vietas un veic tās ikdienas vadību.

5. Attiecībā uz operācijas ikdienas vadību Korejas Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā, saskaņā ar 2. panta 1. punktā minētajiem juridiskajiem instrumentiem.

6. Misijas vadītājs ir atbildīgs par ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas personāla disciplināru kontroli. Vajadzības gadījumā attiecīgā valsts iestāde ierosina disciplinārlietu.

7. Korejas Republika izraugās Valsts kontingenta kontaktpunktu, kas pārstāv savas valsts kontingentu operācijā. Valsts kontingenta kontaktpunkts ziņo misijas vadītājam par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par savas valsts kontingenta ikdienas disciplīnu.

8. Lēmumu izbeigt operāciju pieņem Savienība pēc apspriešanās ar Korejas Republiku, ja Korejas Republika ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas izbeigšanas dienā joprojām tajā sniedz ieguldījumu.

1. Neskarot 8. pantu, Korejas Republika uzņemas segt visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību operācijā, izņemot darbības izdevumus, kā paredzēts operācijas darbības budžetā.

2. Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Korejas Republika gadījumos, kad ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par misijas statusu, kurš minēts 3. panta 1. punktā.

1. Ievērojot 4. punktu, Korejas Republika sniedz ieguldījumu ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžeta finansēšanā.

2. Šādu iemaksu darbības budžetā aprēķina, izmantojot to no turpmāk norādītajām formulām, kuras rezultātā iegūtā summa ir mazāka:

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta Korejas Republika nepiedalās Eiropas Savienības dalībvalstu personālam izmaksātās dienasnaudas finansēšanā.

4. Neatkarīgi no 1. punkta Savienība principā atbrīvo Korejas Republiku no finanšu iemaksām kādā konkrētā ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, ja:

5. Ievērojot 1. punktu, jebkādu vienošanos par Korejas Republikas iemaksām ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžetā paraksta Pušu kompetentās iestādes un tajā inter alia iekļauj noteikumus par:

1. Korejas Republika nodrošina, ka tās spēki un personāls, kas piedalās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā, veic savus pienākumus saskaņā ar:

2. Korejas Republika laikus informē ES operācijas komandieri par jebkurām izmaiņām attiecībā uz savu dalību operācijā.

3. Korejas Republikas norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas interesēs.

1. Visi spēki un personāls, kas piedalās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

2. Valsts iestādes nodod savu spēku un personāla operatīvo un taktisko kontroli ES operācijas komandierim, kurš ir tiesīgs savas pilnvaras deleģēt.

3. Attiecībā uz operācijas ikdienas vadību Korejas Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā, saskaņā ar 2. panta 1. punktā minētajiem juridiskajiem instrumentiem.

4. ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar Korejas Republiku var jebkurā laikā lūgt Korejas Republikas ieguldījuma atsaukšanu.

5. Korejas Republika ieceļ vecāko militāro pārstāvi (“VMP”), kas pārstāv savas valsts kontingentu ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā. VMP apspriežas ar ES spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par Korejas Republikas kontingenta ikdienas disciplīnu.

1. Neskarot šā nolīguma 12. pantu, Korejas Republika uzņemas segt visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību operācijā, izņemot tās izmaksas, ko sedz no kopējiem līdzekļiem, kā paredzēts 2. panta 1. punktā minētajos juridiskajos instrumentos, kā arī Padomes Lēmumā 2011/871/KĀDP (2).

2. Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-as) veic operāciju, Korejas Republika gadījumos, kad ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par spēku statusu, kurš minēts 3. panta 1. punktā.

1. Ievērojot 3. punktu, Korejas Republika sniedz ieguldījumu ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā.

2. Šādu iemaksu kopējās izmaksās aprēķina, izmantojot to no turpmāk norādītajām formulām, kuras rezultātā iegūtā summa ir mazāka:

Ja izmanto šā punkta b) apakšpunktā minēto formulu un ja Korejas Republika nosūta personālu tikai uz operācijas vai spēku štābu, izmanto tās personāla locekļu skaita attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Pārējos gadījumos izmanto visa Korejas Republikas norīkotā personāla locekļu skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.

3. Neatkarīgi no 1. punkta Savienība principā atbrīvo Korejas Republiku no finanšu iemaksām kādas konkrētas ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas kopējās izmaksās, ja:

4. Ievērojot 1. punktu, jebkādu vienošanos par Korejas Republikas iemaksām kopējās izmaksās noslēdz Pušu kompetentās iestādes un tajā inter alia iekļauj noteikumus par:

Neskarot 8. panta 5. punktu un 12. panta 4. punktu, Pušu kompetentās iestādes vienojas par tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

Ja kāda no Pusēm neievēro savus pienākumus, kas paredzēti šajā nolīgumā, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to rakstiski paziņojot vienu mēnesi iepriekš.

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas iekšējās juridiskās procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā.

3. Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 1. punktā paredzēto procedūru.

4. Šis nolīgums sākotnēji ir spēkā piecus gadus, un pēc tam tas tiek automātiski pagarināts vēl uz pieciem gadiem, ja vien kāda no pusēm vismaz sešus mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām rakstiski nepaziņo otrai pusei, ka vēlas izbeigt šā nolīguma darbību.

TO APLIECINOT, abu Pušu pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo nolīgumu.

Sagatavots Seulā, divtūkstoš četrpadsmitā gada divdesmit trešajā maijā, divos oriģināleksemplāros angļu un korejiešu valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Eiropas Savienības vārdā –

Korejas Republikas vārdā –

(1) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2011/871/KĀDP (2011. gada 19. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) (OV L 343, 23.12.2011., 35. lpp.).

TO ES DALĪBVALSTU DEKLARĀCIJA, KAS PIEMĒRO ES PADOMES LĒMUMU PAR ES KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJU, KURĀ KOREJA PIEDALĀS, ATTIECĪBĀ UZ ATTEIKŠANOS NO PRASĪBĀM:

“ES dalībvalstis, kas piemēro ES Padomes lēmumu par ES krīzes pārvarēšanas operāciju, kurā piedalās Korejas Republika, centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Korejas Republiku to personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tām ir radīti zaudējumi vai bojāts to īpašums, ko izmanto ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbībai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums

—	radies, Korejas Republikas personālam, ko Korejas Republika norīkojusi ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, veicot pienākumus saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīšu noteikumu pārkāpumu gadījumus, vai

—

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Korejas Republikai, ar noteikumu, ka šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju un izņemot gadījumus, kad ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbā norīkotais Korejas Republikas personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

KOREJAS REPUBLIKAS DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ ATTIEKŠANOS NO PRASĪBĀM PRET JEBKURU VALSTI, KAS PIEDALĀS ES KRĪZES PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

“Korejas Republika, piekritusi piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā, centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams, atteikties no prasībām pret jebkuru valsti, kas iesaistīta ES krīzes pārvarēšanas operācijā, Korejas Republikas personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbībai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums

—	radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

—

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstīm, kuras piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, ar noteikumu, ka šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju un izņemot gadījumus, kad ES krīzes pārvarēšanas operācijas personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”