1.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/63


ĀKK UN EK MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2008

(2008. gada 13. jūnijs)

attiecībā uz finansējuma kārtības pārskatīšanu eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstībām

(2008/494/EK)

ĀKK UN EK MINISTRU PADOME,

ņemot vērā ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (turpmāk – “ĀKK un EK partnerattiecību nolīgums”), un jo īpaši tā 100. pantu,

tā kā:

(1)

Valstis, kas parakstījušas ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, atzīstot, ka eksporta ieņēmumu nestabilitāte var nelabvēlīgi ietekmēt ĀKK valstu attīstību, ir izveidojušas papildu atbalsta sistēmu, lai samazinātu eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi, tostarp lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarē, un apstiprina, ka šā atbalsta mērķis ir aizsargāt sociāli ekonomiskās reformas un politikas, kuras ir apdraudētas ieņēmumu samazināšanās rezultātā, un novērst eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības produktiem.

(2)

Saskaņā ar ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma II pielikuma 11. pantu šā pielikuma 3. nodaļas noteikumus, kuri nosaka finansējuma kārtību eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstībām, eksporta ieņēmumus pārskata vēlākais pēc diviem darbības gadiem un turpmāk – pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

(3)

Atbalsta sistēma, kas paredzēta eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgās ietekmes samazināšanai, pirmo reizi tika grozīta ar ĀKK un EK Ministru padomes 2004. gada 30. jūnija Lēmumu Nr. 2/2004.

(4)

Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā parakstot ĀKK un EK pārskatīto partnerattiecību nolīgumu, Puses sniedza kopīgu paziņojumu, norādot, ka “ĀKK-EK Ministru padome, piemērojot Kotonū Nolīguma 100. pantā ietvertos noteikumus, izskatīs ĀKK valstu priekšlikumus, kas attiecas uz Kotonū Nolīguma II pielikumu un saistīti ar eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstībām (FLEX)”.

(5)

Ir jāuzlabo finansējuma sistēmas darbība attiecībā uz eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstībām, lai tā labāk atbilstu saviem mērķiem,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma II pielikuma 3. nodaļā izdara šādus grozījumus.

1)

Nodaļas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Atbilstības kritēriji

1.   Tiesības uz papildu līdzekļiem nosaka šādi kritēriji:

ja zaudēti 10 % eksporta ieņēmumu (vismazāk attīstīto valstu, valstu, kurām ir tikai sauszemes robežas, salu valstu, kā arī valstu, kas pārcietušas konfliktus un dabas katastrofas, gadījumā – 2 %) par precēm salīdzinājumā ar ieņēmumu vidējo aritmētisko pirmajos četros gados pirms piemērošanas gada, neņemot vērā galējo vērtību, vai

ja zaudēti 10 % eksporta ieņēmumu (vismazāk attīstīto valstu, valstu, kurām ir tikai sauszemes robežas, salu valstu, kā arī valstu, kas pārcietušas konfliktus un dabas katastrofas, gadījumā – 2 %) par visiem eksportētajiem lauksaimniecības vai kalnrūpniecības produktiem salīdzinājumā ar ieņēmumu vidējo aritmētisko pirmajos četros gados pirms piemērošanas gada, neņemot vērā galējo vērtību valstīm, kur ieņēmumi par lauksaimniecības produktiem vai kalnrūpniecības produktiem dod vairāk nekā 40 % no kopējiem eksporta ieņēmumiem no precēm, vai

ja zaudēti 10 % eksporta ieņēmumu (vismazāk attīstīto valstu, valstu, kurām ir tikai sauszemes robežas, salu valstu, kā arī valstu, kas pārcietušas konfliktus un dabas katastrofas, gadījumā – 2 %) par visiem eksportētajiem lauksaimniecības vai kalnrūpniecības produktiem salīdzinājumā ar ieņēmumu vidējo aritmētisko pirmajos četros gados pirms piemērošanas gada, neņemot vērā galējo vērtību valstīm, kur ieņēmumi par lauksaimniecības produktiem vai kalnrūpniecības produktiem dod 20 % līdz 40 % no kopējiem eksporta ieņēmumiem no precēm, ar nosacījumu, ka šo kopējo eksporta ieņēmumu no precēm pieaugums nav lielāks par proporcionālu ietekmei, ko rada lauksaimniecības vai kalnrūpniecības produktu eksporta ieņēmumu zaudējums no kopējiem eksporta ieņēmumiem.”

2)

Nodaļas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Lai varētu piemērot papildu atbalstu, 1. punktā noteiktajiem eksporta ieņēmumu zaudējumiem ir jābūt lielākiem vai vienādiem ar 0,5 % no IKP. Tiesības saņemt papildu atbalstu ir ne vairāk kā trīs secīgus gadus pēc kārtas.”

3)

Nodaļas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Papildu resursus atspoguļo attiecīgās valsts pārskatos. Tos izlieto saskaņā ar plānošanas noteikumiem un metodēm, ieskaitot IV pielikuma “Īstenošanas un vadības procedūras” īpašos noteikumus, pamatojoties uz nolīgumiem, kurus iepriekš noslēgusi Kopiena vai attiecīgā ĀKK valsts gada laikā pēc piemērošanas gada. Ar abu Pušu vienošanos resursus var izlietot, lai finansētu programmas, kas iekļautas valsts budžetā. Tomēr daļu no papildu resursiem var atvēlēt īpašām nozarēm, jo īpaši – lai attīstītu uz tirgu balstītas apdrošināšanas sistēmas, lai aizsargātos pret eksporta ieņēmumu svārstību risku.”

4)

Nolīguma II pielikuma 3. nodaļai pievieno šādu 9.a pantu:

“9.a pants

1.   Papildu finanšu atbalsta summu iegūst, reizinot eksporta ieņēmumu zaudējumus ar “valsts ienākumu un IKP” vidējo aritmētisko attiecību, pamatojoties uz datiem no pirmajiem četriem gadiem pirms pieteikuma, neņemot vērā galējo vērtību un nosakot šīs attiecības lieluma maksimālo robežu uz 25 %.

2.   ĀKK valstu iesniegto datu analīzi, lai noteiktu 9. pantā paredzēto papildu finanšu atbalstu un tiesības uz tā saņemšanu, Komisija veiks vietējā valūtā, piemērojot inflācijas likmi. Pēc tam atbilstīgi savām procedūrām Komisija pārvērtīs iespējamo papildu finanšu resursu summu euro.

3.   Saistībā ar valstu indikatīvajām programmām paredzēto finansējumu Komisija katru gadu lems par finansējuma piešķiršanu eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumā attiecībā uz visām ĀKK valstīm. Ja uz 9. panta kritēriju pamata aprēķinātā finanšu atbalsta summa pārsniedz šo finansējumu, valsts piešķīrumu sadali veic proporcionāli katras ĀKK valsts iespējamajai papildu finanšu atbalsts summai, kas izteikta euro.”

5)

Kotonū Nolīguma 10. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“Sistēma papildu resursu piešķiršanai paredz avansus, lai segtu kavējumus konsolidētas tirdzniecības statistikas iegūšanā un nodrošinātu, ka konkrētos resursus var iekļaut vēlākais otrā gada budžetā pēc piemērošanas gada. Avansu var saņemt tikai tās valstis, kurās finanšu atbalstu saistībā ar FLEX var īstenot, izmantojot vispārējo budžeta atbalstu. Avansus mobilizē, pamatojoties uz provizorisku eksporta statistiku, ko valsts sagatavo un iesniedz Komisijai. Maksimālais avanss ir 100 % no papildu finanšu atbalsta aplēstās summas piemērošanas gadam. Tādējādi mobilizētās summas koriģē, ņemot vērā galīgo konsolidēto eksporta statistiku. Šie statistikas dati ir jāiesniedz vēlākais 31. decembrī otrajā gadā pēc piemērošanas gada.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Adisabebā, 2008. gada 13. jūnijā

ĀKK un EK Ministru padomes vārdā

priekšsēdētājs

Mohamed Ahmed AWALEH