Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgums,

ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk – "dalībvalstis", un

EIROPAS KOPIENA, še turpmāk – "Kopiena",

no vienas puses, un

LIBĀNAS REPUBLIKA, še turpmāk – "Libāna",

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ tuvumu un savstarpējo atkarību, ko starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Libānu izveidojušas vēsturiskās saiknes un kopējās vērtības;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Kopiena, dalībvalstis un Libāna vēlas stiprināt šīs saiknes un izveidot ilgstošas attiecības, pamatojoties uz savstarpību, solidaritāti, partnerattiecībām un kopīgu attīstību;

ŅEMOT VĒRĀ nozīmi, kādu Puses piešķir ANO Statūtu principiem, jo īpaši cilvēktiesību ievērošanai, demokrātijas principiem un tautsaimnieciskajai brīvībai, kas ir pašā asociācijas pamatā;

ŅEMOT VĒRĀ politisko un tautsaimniecisko notikumu gaitu gan Eiropā, gan Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās saistības attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras reģiona stabilitāti, drošību un labklājību;

ŅEMOT VĒRĀ brīvās tirdzniecības nozīmīgumu Kopienai un Libānai, kas garantēta ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) un pārējiem daudzpusējiem nolīgumiem, kuri pievienoti PTO dibināšanas nolīgumam;

ŅEMOT VĒRĀ atšķirības Libānas un Kopienas ekonomikas un sociālās jomas attīstībā, kā arī vajadzību stiprināt Libānas ekonomikas un sociālās jomas attīstību;

APLIECINOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV sadaļas jomā, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Kopienas daļai, līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste vai Īrija (attiecīgā gadījumā) paziņo Libānai, ka šie noteikumi tām ir saistoši kā Kopienas daļai saskaņā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar minētajiem līgumiem pievienoto Protokolu par Dānijas nostāju;

VĒLOTIES pilnīgi sasniegt asociācijas mērķus, ieviešot attiecīgos šā nolīguma noteikumus, lai tuvinātu Kopienas un Libānas ekonomikas un sociālās jomas attīstības līmeni;

APZINOTIES šā nolīguma nozīmi, kas pamatojas uz abpusējām interesēm, savstarpējām koncesijām, sadarbību un dialogu;

VĒLOTIES attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starptautiskiem savstarpējas intereses jautājumiem;

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlmi sniegt Libānai atbalstu tās centienos veikt tautsaimniecisko atjaunošanu, reformas un pārkārtojumus un sekmēt sociālo attīstību;

VĒLOTIES izveidot, uzturēt un padarīt intensīvāku sadarbību ekonomikas, zinātnes, tehnoloģiju, sociālajā, kultūras un audiovizuālajā jomā, to uzturot ar regulāru dialogu, lai panāktu labāku savstarpējo sapratni;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šis nolīgums starp Pusēm radīs gaisotni, kas veicina tautsaimniecisko attiecību izaugsmi starp tām, it īpaši tirdzniecības un investīciju nozarē, kas ir obligāts priekšnoteikums sekmīgai tautsaimniecības atjaunošanai un pārstrukturēšanai un tehnoloģiju modernizēšanai,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānu, no otras puses.

2. Šā nolīguma mērķi ir:

a) nodrošināt attiecīgu pamatu politiskajam dialogam starp Pusēm, ļaujot izveidot ciešas attiecības visās jomās, kurās Puses šādu dialogu uzskata par vajadzību;

b) izveidot nosacījumus pakāpeniskai preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības liberalizācijai;

c) veicināt tirdzniecību un saimniecisko un sociālo attiecību harmonisku paplašināšanos starp Pusēm, īpaši ar dialogu un sadarbību, lai sekmētu Libānas un tās tautas attīstību un labklājību;

d) sekmēt saimniecisko, sociālo, kultūras, finansiālo un monetāro sadarbību;

e) veicināt sadarbību citās jomās, par kurām ir abpusēja interese.

2. pants

Pušu attiecības, kā arī paša nolīguma visi noteikumi balstās uz demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanu, kā izklāstīts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, uz kuru pamatojas Pušu iekšējā un starptautiskā politika un kura ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.

I SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS

3. pants

1. Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu. Tas palīdz starp partneriem izveidot ilgstošas solidaritātes saiknes, kas veicinās Vidusjūras reģiona labklājību, stabilitāti un drošību un izveidos sapratnes un iecietības gaisotni starp kultūrām.

2. Politiskais dialogs un sadarbība jo īpaši ir paredzēti, lai:

a) veicinātu Pušu tuvināšanos, attīstot labāku savstarpējo sapratni un regulāri koordinējot starptautiskos jautājumus, kas interesē abas Puses;

b) ļautu katrai Pusei ņemt vērā otras Puses nostāju un intereses,

c) veicinātu drošības un stabilitātes stiprināšanu Vidusjūras reģionā un konkrēti Tuvajos Austrumos;

d) veicinātu kopīgas ierosmes.

4. pants

Politiskajā dialogā ietver visus jautājumus, kas interesē abas Puses, jo īpaši izskatot nosacījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mieru un drošību, atbalstot sadarbību. Dialogā cenšas arī radīt jaunus sadarbības veidus kopīgu mērķu sasniegšanai.

5. pants

1. Politiskais dialogs notiek periodiski un pēc vajadzības, īpaši:

a) ministru līmenī, galvenokārt Asociācijas padomes ietvaros;

b) augstāko amatpersonu līmenī starp Libānu, no vienas puses, un Padomes prezidentūru un Komisiju, no otras puses;

c) pilnībā izmantojot visus diplomātiskos kanālus, tostarp regulāras amatpersonu sanāksmes, apspriedes starptautisko sanāksmju laikā un kontaktus starp diplomātiskajiem pārstāvjiem trešās valstīs;

d) attiecīgā gadījumā ar visiem citiem līdzekļiem, kas veicina dialoga stiprināšanu un tā efektivitātes palielināšanu.

2. Izveido politisku dialogu starp Eiropas Parlamentu un Libānas parlamentu.

II SADAĻA

BRĪVA PREČU KUSTĪBA

PAMATPRINCIPI

6. pants

Kopiena un Libāna pārejas laikā, kas nepārsniedz divpadsmit gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šajā sadaļā paredzēto kārtību un atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumiem un noteikumiem pārējos daudzpusējos nolīgumos par preču tirdzniecību, kuri pievienoti Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dibināšanas nolīgumam, še turpmāk sauktiem par "VVTT".

1. NODAĻA

Rūpniecības ražojumi

7. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz ražojumiem, kuru izcelsme ir Kopienā un Libānā un kas iekļauti Kombinētās nomenklatūras un Libānas muitas tarifa 25. līdz 97. nodaļā, izņemot 1. pielikumā uzskaitītos ražojumus.

8. pants

Libānas izcelsmes ražojumus atļauj importēt Kopienā bez muitas nodokļiem un bez jebkādiem citiem līdzvērtīgiem maksājumiem.

9. pants

1. Muitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, ko piemēro Kopienas izcelsmes ražojumu importam Libānā, pakāpeniski atceļ pēc šāda grafika:

- piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katru nodokli un maksājumu samazina līdz 88 % no pamatlikmes,

- sešus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katru nodokli un maksājumu samazina līdz 76 % no pamatlikmes,

- septiņus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katru nodokli un maksājumu samazina līdz 64 % no pamatlikmes,

- astoņus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katru nodokli un maksājumu samazina līdz 52 % no pamatlikmes,

- deviņus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katru nodokli un maksājumu samazina līdz 40 % no pamatlikmes,

- desmit gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katru nodokli un maksājumu samazina līdz 28 % no pamatlikmes,

- vienpadsmit gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katru nodokli un maksājumu samazina līdz 16 % no pamatlikmes,

- divpadsmit gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ atlikušos nodokļus un maksājumus.

2. Gadījumā, ja attiecībā uz kādu ražojumu rodas nopietnas grūtības, Asociācijas komiteja var pārskatīt 1. punktā noteikto grafiku, ievērojot savstarpēju vienošanos, ka attiecībā uz konkrēto ražojumu pieprasītais pagarinājums nevar pārsniegt maksimāli pieļaujamo pārejas laiku divpadsmit gadi. Ja trīsdesmit dienu laikā pēc Libānas pieteikuma par grafika pārskatīšanu, Asociācijas komiteja nav pieņēmusi lēmumu, Libāna var pagaidu kārtā apturēt grafiku uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

3. Katram konkrētajam ražojumam nodokļa pamatlikme, kas pakāpeniski jāsamazina saskaņā ar 1. punktu, ir likme, kas minēta 19. pantā.

10. pants

Noteikumus par muitas nodokļa atcelšanu piemēro arī fiskāliem muitas nodokļiem.

11. pants

1. Libāna, atkāpjoties no 9. panta noteikumiem, var veikt ārkārtas pasākumus ar ierobežotu termiņu, palielinot vai atkārtoti ieviešot muitas nodokļus.

2. Šie pasākumi var attiekties tikai uz jauniem un pavisam jauniem ražotājiem vai nozarēm, kas veic pārstrukturēšanu vai sastopas ar nopietnām grūtībām, īpaši, ja šīs grūtības rada būtiskas sociālas problēmas.

3. Muitas nodokļi Kopienas izcelsmes ražojumu importam Libānā, ko ievieš ar šādiem ārkārtas pasākumiem, nevar pārsniegt 25 % ad valorem, un tajos paredz preferences sastāvdaļu attiecībā uz Kopienas izcelsmes ražojumiem. Kopējā ražojumu importa vērtība, uz ko attiecas šie pasākumi, nedrīkst pārsniegt 20 % no vidējā Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importa pēdējo trīs gadu laikā, par kuriem pieejama statistika.

4. Šos pasākumus piemēro ne vairāk kā piecus gadus, ja vien Asociācijas komiteja neapstiprina ilgāku laiku. Tos pārtrauc piemērot, vēlākais, maksimālā divpadsmit gadu pārejas laika beigās.

5. Šādus pasākumus attiecībā uz ražojumu nevar ieviest, ja pēc visu nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu vai maksājumu, vai līdzvērtīgu pasākumu izbeigšanās uz šo ražojumu ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

6. Libāna informē Asociācijas komiteju par visiem ārkārtas pasākumiem, ko tā paredzējusi noteikt, un pēc Kopienas pieprasījuma pirms to ieviešanas apspriežas par attiecīgajiem pasākumiem un nozarēm. Nosakot šādus pasākumus, Libāna sniedz komitejai to muitas nodokļu atcelšanas grafiku, kurus ievieš saskaņā ar šo pantu. Šajā grafikā paredz šo nodokļu pakāpenisku atcelšanu vienādos gada maksājumos, ko uzsāk ne vēlāk kā otrā gada beigās pēc to ieviešanas. Asociācijas komiteja var pieņemt lēmumu par citādu grafiku.

7. Atkāpjoties no 4. punkta noteikumiem, Asociācijas komiteja izņēmuma kārtā, lai ņemtu vērā grūtības, ar ko saistīta jaunu ražošanas nozaru izveidošana, var apstiprināt tos pasākumus, ko Libāna jau pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, uz maksimālo laiku, kas ne vairāk par trīs gadiem pārsniedz divpadsmit gadu pārejas laiku.

2. NODAĻA

Lauksaimniecība, zivsaimniecība un pārstrādāti lauksaimniecības produkti

12. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā un Libānā un kas ietilpst Kombinētās nomenklatūras un Libānas muitas tarifa 1. līdz 24. nodaļā, un uz 1. pielikumā uzskaitītajiem produktiem.

13. pants

Kopiena un Libāna abu Pušu interesēs arvien vairāk liberalizē savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības un zvejniecības produktiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

14. pants

1. Uz 1. protokolā uzskaitītajiem Libānas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, tos importējot Kopienā, attiecina minētajā protokolā noteikto režīmu.

2. Uz 2. protokolā uzskaitītajiem Libānas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, tos importējot Kopienā, attiecina minētajā protokolā noteikto režīmu.

3. Uz tirdzniecību ar pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas ietilpst šajā nodaļā, attiecina 3. protokolā noteikto režīmu.

15. pants

1. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Kopiena un Libāna izvērtē situāciju, lai noteiktu, kādi pasākumi Kopienai un Libānai ir jāveic vienu gadu pēc šā nolīguma pārskatīšanas atbilstoši 13. pantā izklāstītajam mērķim.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus un ņemot vērā lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības apjomu starp abām Pusēm un šādu produktu īpašo jutīgumu, Kopiena un Libāna Asociācijas padomē regulāri katram produktam atsevišķi pārbauda iespēju saskaņoti un abpusēji piešķirt turpmākas savstarpējas koncesijas.

16. pants

1. Ja ievieš īpašus noteikumus, īstenojot lauksaimniecības politiku vai izdarot grozījumus spēkā esošajos noteikumos vai grozījumus vai paplašinājumus noteikumos, kas attiecas uz lauksaimniecības politikas īstenošanu, tad attiecīgā Puse var attiecībā uz attiecīgajiem produktiem grozīt režīmu, kas noteikts ar šo nolīgumu.

2. Puse, kas veic šādus grozījumus, par to informē Asociācijas komiteju. Pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas komiteja pulcējas, lai pienācīgi ņemtu vērā otras Puses intereses.

3. Ja Kopiena vai Libāna, piemērojot 1. punktu, groza režīmu, kas šajā nolīgumā paredzēts attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, tās savstarpēji vienojas par tādām priekšrocībām importam, kura izcelsme ir otrā Pusē, kas ir samērojamas ar šajā nolīgumā paredzētajām priekšrocībām.

4. Visus šajā nolīgumā noteikto režīmu grozījumus pēc otras Puses lūguma izskata Asociācijas padomes apspriedēs.

17. pants

1. Puses apņemas sadarboties, lai samazinātu krāpšanas iespējas šā nolīguma tirdzniecības noteikumu piemērošanā.

2. Neskarot pārējos šā nolīguma noteikumus, ja vienai no Pusēm ir pietiekami pierādījumi par krāpšanu, piemēram, kad viena Puse ievērojami palielina produktu tirdzniecību otrai Pusei, pārsniedzot tādu saimniecisko nosacījumu līmeni kā parastās ražošanas un eksporta jaudas, vai nenodrošina administratīvo sadarbību, kas vajadzīga, lai otra Puse varētu pārbaudīt izcelsmes apliecinājumu, abas Puses nekavējoties sāk pārrunas, lai rastu pienācīgu risinājumu. Līdz jautājuma atrisināšanai attiecīgā Puse var veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem. Izvēloties veicamos aizsardzības pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību.

3. NODAĻA

Kopīgi noteikumi

18. pants

1. Tirdzniecībā starp Kopienu un Libānu neievieš jaunus muitas nodokļus importam vai eksportam vai līdzvērtīgus maksājumus, un pēc šā nolīguma stāšanās spēkā nepaaugstina tos muitas nodokļus, kurus jau piemēro, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi.

2. Tirdzniecībā starp Kopienu un Libānu neievieš nekādus jaunus kvantitatīvus importa ierobežojumus vai līdzvērtīgus pasākumus.

3. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ kvantitatīvos importa ierobežojumus un līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz tirdzniecību starp Libānu un Kopienu.

4. Kopiena un Libāna nepiemēro savstarpējam eksportam muitas nodokļus vai līdzvērtīgus maksājumus, vai kvantitatīvus ierobežojumus vai līdzvērtīgus pasākumus.

19. pants

1. Katram produktam nodokļa pamatlikme, kam jāpiemēro 9. panta 1. punktā noteiktā pakāpeniskā samazināšana, ir tā nodokļa likme, kādu faktiski piemēro attiecībā pret Kopienu sarunu noslēgšanas dienā.

2. Ja Libāna iestājas PTO, tad importam starp Pusēm piemēro PTO saistošo likmi vai arī tādu likmi, ko faktiski piemēroja iestāšanās dienā, ja tā ir zemāka. Ja pēc iestāšanās PTO piemēro tarifu samazinājumu erga omnes, tad ir spēkā samazinātā likme.

3. Šā panta 2. punktā paredzētais noteikums ir attiecināms uz jebkuru tarifu samazinājumu erga omnes pēc sarunu noslēgšanas dienas.

4. Puses viena otrai paziņo attiecīgās likmes, ko tās piemēro sarunu noslēgšanas dienā.

20. pants

Importējot Kopienā Libānas izcelsmes produktus, uz tiem attiecinātais režīms nav labvēlīgāks par to, kādu piemēro starp pašām dalībvalstīm.

21. pants

1. Puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas vai nu tieši, vai netieši rada vienas Puses ražojumu diskrimināciju vai līdzīgu otras Puses izcelsmes ražojumu diskrimināciju.

2. Produkti, kurus izved uz vienu no Pusēm, nevar gūt labumu no netiešu iekšējo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz tieši vai netieši uzlikto netiešo nodokļu apjomu.

22. pants

1. Šis nolīgums neliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežu tirdzniecības režīmus, ja vien tas neietekmē šajā nolīgumā paredzēto tirdzniecības kārtību.

2. Par nolīgumiem par šādu muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu izveidi Puses konsultējas Asociācijas komitejā, vajadzības gadījumā aplūkojot arī svarīgākos jautājumus par savu tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Jo īpaši, ja Kopienai pievienojas kāda trešā valsts, notiek šādas apspriedes, lai nodrošinātu Kopienas un Libānas abpusējo interešu pienācīgu ievērošanu.

23. pants

Ja viena no Pusēm tirdzniecībā ar otru Pusi atklāj dempingu, kā to definē starptautiskie noteikumi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) VI pantā un atbilstīgos iekšējos tiesību aktos, tā var veikt attiecīgus pretpasākumus atbilstīgi PTO Līgumam par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta piemērošanu un atbilstīgiem iekšējiem tiesību aktiem.

24. pants

1. Neskarot 35. pantu, Pušu starpā piemēro PTO nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

2. Ja līdz vajadzīgo 35. panta 2. punktā minēto noteikumu pieņemšanai viena no Pusēm tirdzniecībā ar otru Pusi atklāj subsīdijas, kā tas definēts starptautiskajos noteikumos 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) VI un XVI pantā un atbilstīgos iekšējos tiesību aktos, tā var uzsākt attiecīgus pretpasākumus atbilstīgi noteikumiem, ko paredz PTO Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem un atbilstīgie iekšējie tiesību akti.

25. pants

1. Pušu starpā piemēro 1994. gada VVTT XIX panta noteikumus, PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem un atbilstīgus iekšējos tiesību aktus.

2. Pirms starptautiskajos tiesības aktos definēto aizsardzības pasākumu piemērošanas Puse, kas gatavojas noteikt šādus pasākumus, sniedz Asociācijas komitejai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Lai rastu šādu risinājumu, Puses nekavējoties apspriežas Asociācijas komitejā. Ja apspriežu rezultātā Puses trīsdesmit dienu laikā pēc apspriežu sākšanas nav vienojušās par risinājumu, lai nebūtu jāpiemēro aizsardzības pasākumi, Puse, kas gatavojas piemērot aizsardzības pasākumus, var piemērot 1994. gada VVTT XIX panta noteikumus un PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem.

3. Izvēloties aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā nolīguma mērķu sasniegšanai.

4. Par aizsardzības pasākumiem tūlīt paziņo Asociācijas Komitejai, un par tiem notiek regulāras apspriedes Komitejā, jo īpaši, lai tos atceltu, tiklīdz apstākļi to atļauj.

26. pants

1. Ja 18. panta 4. punkta noteikumu izpildīšana izraisa:

a) reeksportu uz trešo valsti, attiecībā pret kuru attiecīgajam ražojumam Puse patur spēkā kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai līdzvērtīgus pasākumus un maksājumus,

vai

b) eksportētājai Pusei būtiska ražojuma nopietnu deficītu vai tā draudus,

un ja minētās situācijas eksportētājai Pusei izraisa vai var izraisīt nopietnas grūtības, šī Puse var veikt piemērotus pasākumus, ņemot vērā 2. pantā paredzētos nosacījumus un tajā noteiktās procedūras.

2. Grūtības, kas rodas no 1. punktā minētām situācijām, iesniedz izskatīšanai Asociācijas Komitejā. Asociācijas komiteja var pieņemt jebkādu lēmumu, kas vajadzīgs, lai grūtības novērstu. Ja tā nav pieņēmusi lēmumu trīsdesmit dienās pēc jautājuma iesniegšanas, tad eksportētāja Puse var piemērot attiecīgus pasākumus attiecīgā ražojuma eksportēšanai. Pasākumi ir nediskriminējoši, un tos atceļ, ja apstākļi vairs neattaisno to paturēšanu spēkā.

27. pants

Nolīgums neaizliedz piemērot importa, eksporta vai preču tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāli, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības apsvērumiem; valstu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzību; intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību; noteikumiem par zeltu un sudrabu un izsmeļamo dabas resursu saglabāšanu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

28. pants

Jēdziens "noteiktas izcelsmes produkti" šīs sadaļas noteikumu piemērošanā un ar to saistītās administratīvās sadarbības metodes ir izklāstītas 4. protokolā.

29. pants

Kopienā importējamo preču klasifikācijai izmanto preču kombinēto nomenklatūru. Libānā importējamo preču klasifikācijai izmanto Libānas muitas tarifu.

III SADAĻA

TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU UN SNIEGT PAKALPOJUMUS

30. pants

1. Režīms, kuru viena Puse piešķir otrai Pusei attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, pamatojas uz katras Puses saistībām un citiem pienākumiem saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT). Šis noteikums stājas spēkā no dienas, kad Libāna galīgi pievienojas PTO.

2. Libāna apņemas Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm iesniegt grafiku – tiklīdz tas būs izstrādāts galīgajā redakcijā – par īpašām saistībām attiecībā uz pakalpojumiem; šo grafiku sagatavo saskaņā ar VVPT XX pantu.

3. Puses apņemas apsvērt minēto noteikumu turpmāku attīstību nolūkā izstrādāt "saimnieciskās integrācijas nolīgumu", kā definēts VVPT V pantā.

4. Šā panta 3. punktā paredzētā mērķa pirmo pārbaudi Asociācijas padome veic vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

5. Puses laikā no šā līguma spēkā stāšanās dienas līdz dienai, kad Libāna pievienojas PTO, neveic nekādus pasākumus vai darbības, ar kuriem nosacījumus Kopienas vai Libānas pakalpojumu sniedzējiem padara diskriminējošākus par tiem, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

6. Šajā sadaļā:

a) Puses "pakalpojumu sniedzēji" ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

b) "juridiska persona" ir uzņēmējsabiedrība vai meitasuzņēmums, kas izveidots saskaņā vai nu ar dalībvalsts, vai ar Libānas tiesību aktiem un kura juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas vai nu Kopienas, vai Libānas teritorijā. Tomēr, ja Kopienas vai Libānas teritorijā atrodas tikai juridiskās personas juridiskā adrese vai centrālā administrācija, sabiedrību uzskata par Kopienas vai Libānas juridisku personu tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar Kopienas vai Libānas tautsaimniecību;

c) "meitasuzņēmums" ir juridiska persona, kuru efektīvi kontrolē cita juridiska persona;

d) "fiziska persona" ir vai nu Kopienas dalībvalsts, vai Libānas valstspiederīgais saskaņā ar minēto valstu attiecīgajiem tiesību aktiem.

IV SADAĻA

MAKSĀJUMI, KAPITĀLS, KONKURENCE UN CITI SAIMNIECISKI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

31. pants

Šā nolīguma noteikumu robežās un ievērojot 33. un 34. panta noteikumus, starp Kopienu, no vienas puses, un Libānu, no otras puses, nav kapitāla kustības ierobežojumu un nav diskriminācijas, kas pamatojas uz Kopienas un Libānas valstspiederīgo valstspiederību vai dzīvesvietu, vai vietu, kurā šādu kapitālu investē.

32. pants

Uz kārtējiem maksājumiem, kas saistīti ar preču, personu, pakalpojumu vai kapitāla kustību saistībā ar šo nolīgumu, neattiecas nekādi ierobežojumi.

33. pants

1. Ievērojot citus šā nolīguma noteikumus un citas Kopienas un Libānas starptautiskās saistības, 31. un 32. panta noteikumi neliedz piemērot jebkādus ierobežojumus, kuri pastāv starp tām šā nolīguma spēkā stāšanās dienā attiecībā uz kapitāla kustību, ietverot tiešās investīcijas, tostarp investīcijas nekustamajā īpašumā, kā arī attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru izlaišanu kapitāla tirgū.

2. Tomēr tas neskar Kopienas iedzīvotāju Libānā vai Libānas iedzīvotāju Kopienā veikto investīciju un no tām gūtās peļņas pārskaitījumus uz ārvalstīm.

34. pants

Ja viena vai vairākas Kopienas dalībvalstis vai Libāna sastopas ar nopietnām grūtībām attiecībā uz maksājumu bilanci vai ja šādas nopietnas grūtības ir paredzamas, tad attiecīgi Kopiena vai Libāna saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti VVTT un Starptautiskā Valūtas fonda statūtu VIII un XIV pantā, var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz kārtējiem maksājumiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Kopiena vai, attiecīgi, Libāna nekavējoties informē par to otru Pusi un, cik ātri vien iespējams, iesniedz šādu pasākumu atcelšanas grafiku.

2. NODAĻA

Konkurence un citi saimnieciski jautājumi

35. pants

1. Ar šā nolīguma pareizu darbību nav savienojams turpmāk minētais, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Libānu:

a) visas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņota rīcība starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai rezultāts ir novērst, samazināt vai izkropļot konkurenci, kā noteikts to attiecīgajos tiesību aktos;

b) tas, ka viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Kopienas vai Libānas teritorijās kopumā vai ievērojamā to daļā, kā noteikts to attiecīgajos tiesību aktos.

2. Puses piemēro savus attiecīgos konkurences tiesību aktus un apmainās ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek prasība ievērot konfidencialitāti. Asociācijas komiteja piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pieņem vajadzīgos sadarbības noteikumus, lai īstenotu 1. punktu.

3. Ja Kopiena vai Libāna uzskata, ka kāda konkrēta rīcība nav savienojama ar šā panta 1. punkta noteikumiem, un ja šāda rīcība izraisa vai draud izraisīt nopietnus ierobežojumus otrai Pusei, tā var veikt attiecīgus pasākumus pēc apspriešanās Asociācijas komitejā vai trīsdesmit darba dienas pēc tam, kad jautājums nodots šādai izskatīšanai.

36. pants

Dalībvalstis un Libāna, neskarot saistības, ko tās uzņēmušās vai uzņemsies atbilstoši VVTT, pakāpeniski pielāgo jebkurus komerciālus valsts monopolus, lai nodrošinātu, ka piektā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā nepastāv diskriminācija dalībvalstu un Libānas valstspiederīgo starpā attiecībā uz preču ražošanas un tirdzniecības nosacījumiem. Asociācijas komiteju informē par šā mērķa īstenošanai pieņemtajiem pasākumiem.

37. pants

Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, Asociācijas padome nodrošina, ka no piektā gada pēc šā nolīguma stāšanās spēkā netiek ieviesti un nepaliek spēkā nekādi pasākumi, kas rada traucējumus tirdzniecībai starp Kopienu un Libānu tādā mērā, kas ir pretrunā Pušu interesēm. Šis noteikums nerada šķēršļus uzņēmumiem juridiski vai faktiski veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus.

38. pants

1. Puses saskaņā ar šā panta noteikumiem un 2. pielikumu nodrošina intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma adekvātu un efektīvu aizsardzību atbilstoši augstākajiem starptautiskajiem standartiem, ieskaitot efektīvus līdzekļus šādu tiesību piemērošanai.

2. Puses regulāri pārskata šā panta un 2. pielikuma noteikumu īstenošanu. Ja intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma rīko steidzamas apspriedes, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

39. pants

1. Puses par savu mērķi nosaka publiskā iepirkuma līgumu savstarpēju un pakāpenisku liberalizāciju.

2. Asociācijas padome veic 1. punkta ieviešanai vajadzīgos pasākumus.

V SADAĻA

SAIMNIECISKĀ UN NOZARU SADARBĪBA

40. pants

Mērķi

1. Abas Puses kopīgi izveido stratēģijas un procedūras, kas nepieciešamas, lai panāktu sadarbību jomās, kuras ietver šī sadaļa.

2. Puses uzņemas pastiprināt saimniecisko sadarbību savstarpējās interesēs un partnerības garā, kas ir šā nolīguma pamatā.

3. Saimnieciskās sadarbības mērķis ir atbalstīt Libānas centienus sasniegt ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību.

41. pants

Darbības joma

1. Sadarbība pirmkārt un galvenokārt ir orientēta uz darbības jomām, kuras cieš no iekšējo īpatnību un grūtību sekām vai kuras ir skāris Libānas tautsaimniecības vispārējās liberalizācijas process, jo īpaši Libānas un Kopienas savstarpējās tirdzniecības liberalizācija.

2. Tāpat sadarbība ir vērsta uz jomām, kas varētu ciešāk saliedēt Kopienas un Libānas tautsaimniecības, jo īpaši tām jomām, kas rada izaugsmi un nodarbinātību.

3. Vides un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšana ir dažādo saimnieciskās sadarbības jomu galvenais elements.

4. Puses var vienoties izvērst saimniecisko sadarbību arī citās nozarēs, uz kurām neattiecas šī sadaļa.

42. pants

Paņēmieni un kārtība

Saimniecisko sadarbību jo īpaši īsteno ar šo:

a) regulārs saimniecisks dialogs starp Pusēm, ietverot makroekonomikas politikas visas jomas;

b) regulāra informācijas un ideju apmaiņa katrā sadarbības nozarē, ietverot amatpersonu un ekspertu tikšanos;

c) konsultācijas, pieredzes un mācību apmaiņa;

d) vienotas rīcības īstenošana, piemēram, semināri un darba grupas;

e) tehniska, administratīva un regulatīva palīdzība;

f) informācijas par sadarbību izplatīšana.

43. pants

Izglītība un mācības

Sadarbības mērķis ir:

a) noteikt līdzekļus, lai manāmi uzlabotu situāciju izglītības un mācību, jo īpaši arodmācību, jomā;

b) lai ciešāk tuvinātu kultūras – veicināt spēcīgu saišu veidošanos starp iestādēm, kuru specializācija ir kopīga rīcība, kā arī pieredzes un zinātības (know-how) apmaiņu, galvenokārt jauniešu apmaiņas programmas, apmaiņu starp universitātēm un citām izglītības iestādēm;

c) jo īpaši veicināt iespēju sievietēm iegūt izglītību, tostarp tehnisko un augstāko izglītību un arodizglītību.

44. pants

Zinātniskā, tehniskā un tehnoloģiskā sadarbība

Sadarbības mērķis ir:

a) veicināt pastāvīgu saikņu izveidošanu starp abu Pušu zinātnieku aprindām, īpaši:

- nodrošinot Libānai pieeju Kopienas pētniecības un tehniskās attīstības programmām saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas paredz ārpuskopienas valstu iesaistīšanos šādās programmās,

- Libānai piedaloties decentralizētas sadarbības tīklos,

- sekmējot sinerģiju starp mācībām un pētniecību;

b) paaugstināt Libānas pētniecības iespējas un tās tehnoloģijas attīstību;

c) veicināt tehnoloģiskus jauninājumus, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un zinātības izplatīšanu;

d) pētīt, kā Libāna var piedalīties Eiropas pētniecības pamatprogrammās.

45. pants

Vide

1. Puses veicina sadarbību vides pasliktināšanās novēršanai, piesārņojuma kontrolēšanai un dabas resursu racionālas izmantošanas nodrošināšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

2. Sadarbības centrā ir:

a) ūdens kvalitāte Vidusjūrā un jūras piesārņošanas kontrole un novēršana;

b) atkritumu, jo īpaši bīstamo atkritumu, pārvaldība;

c) sasāļošanās;

d) jutīgu piekrastes zonu vides apsaimniekošana;

e) vides izglītība un izpratnes veidošana;

f) progresīvu vides pārvaldības un monitoringa instrumentu izmantošana, jo īpaši vides informācijas sistēmas izmantošana un pētījumi par ietekmi uz vidi;

g) rūpnieciskās attīstības ietekme uz vidi kopumā un uz rūpniecības uzņēmumu drošību konkrēti;

h) lauksaimniecības ietekme uz augsnes un ūdens kvalitāti;

i) augsnes saglabāšana un aizsardzība;

j) ūdens resursu racionāla pārvaldība;

k) kopīgas pētniecības un monitoringa darbības, kā arī programmas un projekti.

46. pants

Rūpnieciskā sadarbība

Sadarbības mērķis ir:

a) veicināt sadarbību starp Pušu uzņēmējiem, tostarp attiecībā uz Kopienas uzņēmējdarbības tīklu pieejamību Libānai;

b) atbalstīt centienus modernizēt un pārstrukturēt Libānas valsts un privātā sektora nozares (tostarp lauksaimniecības pārtikas nozari);

c) sekmēt tādu vidi, kas atbalsta privātu iniciatīvu, lai veicinātu un daudzveidotu produkciju vietējam un eksporta tirgum;

d) uzlabot Libānas cilvēkresursus un rūpniecības potenciālu, labāk piemērojot jauninājumu un pētniecības, kā arī tehnoloģiju attīstības politiku;

e) atvieglot piekļuvi kapitāla tirgiem, lai finansētu produktīvas investīcijas;

f) veicināt MVU attīstību, jo īpaši šādi:

- veicinot saziņu starp uzņēmumiem, arī izmantojot Kopienas tīklus un instrumentus rūpnieciskās sadarbības un partnerības veicināšanai,

- atvieglojot piekļuvi kredītiem, lai finansētu investīcijas,

- padarot pieejamus informācijas un atbalsta pakalpojumus,

- uzlabojot cilvēkresursus, lai veicinātu jauninājumus, un izstrādājot projektus un saimnieciskos pasākumus.

47. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Sadarbības mērķis ir kapitāla, speciālo zināšanu un tehnoloģiju plūsmas palielināšana uz Libānu, inter alia ar šādiem līdzekļiem:

a) atbilstīgi līdzekļi, lai apzinātu investīciju iespējas, un informācijas kanāli par noteikumiem saistībā ar investīcijām;

b) informācijas sniegšana par Eiropas investīciju režīmiem (tehniskā palīdzība, tiešs finansiāls atbalsts, fiskāli veicināšanas pasākumi, investīciju apdrošināšana utt.), kas saistīti ar investīcijām uz ārpusi, un iespēju palielināšana Libānai gūt no tiem labumu;

c) kopuzņēmumu veidošanas izskatīšana (īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un, attiecīgā gadījumā, nolīgumu slēgšana starp dalībvalstīm un Libānu;

d) mehānismu izveide investīciju veicināšanai;

e) Pušu abpusējām investīcijām labvēlīga tiesiska pamata veidošana, attiecīgā gadījumā Libānai un dalībvalstīm noslēdzot investīciju aizsardzības nolīgumus un nolīgumus nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai.

2. Sadarbību var paplašināt, plānojot un īstenojot projektus, ar ko demonstrē pamattehnoloģiju efektīvu iegūšanu un izmantošanu, standartu izmantošanu, cilvēkresursu attīstību un darba vietu radīšanu vietējā mērogā.

48. pants

Sadarbība standartizācijā un atbilstības novērtēšana

Puses sadarbojas, lai:

a) samazinātu atšķirības standartizācijā, metroloģijā, kvalitātes kontrolē un atbilstības novērtēšanā;

b) izstrādātu Libānas laboratoriju atjaunināšanu;

c) apspriestu savstarpējas atzīšanas nolīgumus, tiklīdz būs izpildīti tiem vajadzīgie nosacījumi;

d) stiprinātu Libānas iestādes, kas atbild par standartizāciju, kvalitāti, un par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu.

49. pants

Tiesību aktu tuvināšana

Puses dara visu iespējamo, tuvinot to attiecīgos tiesību aktus, lai atvieglotu šā nolīguma īstenošanu.

50. pants

Finanšu pakalpojumi

Sadarbības mērķis ir panākt vairāk tuvinātus kopīgus noteikumus un standartus arī šādās jomās:

a) Libānas finanšu tirgu attīstība;

b) grāmatvedības, revīzijas, finanšu pakalpojumu pārraudzības un reglamentēšanas, kā arī finanšu uzraudzības uzlabošana Libānā.

51. pants

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Sadarbības mērķis ir:

a) atbalstīt politiku, kuras mērķis ir dažādot ražošanu;

b) samazināt pārtikas atkarību;

c) veicināt tādu lauksaimniecību, kurā pienācīgi ņem vērā vides faktorus;

d) izveidot ciešākas attiecības starp abu Pušu uzņēmumiem, grupējumiem un profesionālajām organizācijām;

e) sniegt palīdzību un nodrošināt tehniskās mācības; atbalstīt agronomisko pētniecības darbu, konsultāciju pakalpojumus, lauksaimniecības izglītību un lauksaimniecības nozares darbinieku tehniskās mācības;

f) saskaņot fitosanitāros un veterināros standartus;

g) atbalstīt integrētu lauku attīstību, ietverot pamatpakalpojumu uzlabošanu un saistītu saimniecisko darbību attīstīšanu, īpaši reģionos, kurus ietekmē nelikumīgu kultūru likvidēšana;

h) lauku teritoriju sadarbība, pieredzes un zinātības apmaiņa lauku attīstības jomā;

i) jūras zvejniecības un akvakultūras attīstība;

j) iesaiņošanas, glabāšanas un tirgvedības paņēmienu attīstība un izplatīšanas kanālu uzlabošana;

k) attīstīt lauksaimnieciskos ūdens resursus;

l) attīstīt mežsaimniecības nozari, īpaši apmežošanas, mežu ugunsgrēku novēršanas, mežu ganību un pārtuksnešošanās apkarošanas jomā;

m) attīstīt lauksaimniecības mehanizāciju un popularizēt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvus;

n) stiprināt lauksaimniecības kredītu sistēmu.

52. pants

Transports

Sadarbības mērķis ir:

a) pārstrukturēt un modernizēt ar galvenajiem kopīgas intereses Eiropas transporta maršrutiem saistīto ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu infrastruktūru;

b) izveidot un piemērot tādus darbības un drošības standartus, kas ir salīdzināmi ar Kopienā dominējošajiem standartiem;

c) modernizēt tehniskās iekārtas atbilstīgi Kopienas standartiem attiecībā uz vairākveida transportu, konteineru pārvadājumiem un pārkraušanu;

d) pilnveidot autoceļu, jūras un vairākveidu transporta tranzītu, kā arī ostu, lidostu, jūras un gaisa satiksmes kontroles, dzelzceļu un navigācijas līdzekļu pārvaldību;

e) pārveidot un restrukturēt masu transporta nozari, tostarp sabiedrisko transportu.

53. pants

Informācijas sabiedrība un telekomunikācijas

1. Puses atzīst, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir būtisks mūsdienu sabiedrības elements, tās ir vitāli svarīgas ekonomikas un sociālās jomas attīstībai, un tas ir pamatā informācijas sabiedrībai, kura pašlaik veidojas.

2. Sadarbības mērķis šajā jomā ir:

a) dialogs par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem, tostarp telekomunikāciju politiku;

b) informācijas apmaiņa un tehniska palīdzība reglamentēšanas jautājumos, standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas jomā saistībā ar informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijām;

c) jaunu informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju un atjauninātu iekārtu izplatīšana saistībā ar progresīvām komunikācijām, informācijas pakalpojumiem un tehnoloģijām;

d) kopēju projektu veicināšana un īstenošana pētniecības, tehniskās attīstības un informācijas tehnoloģiju rūpnieciskā pielietojuma, komunikāciju, telemātikas un informācijas sabiedrības jomā;

e) Libānas organizāciju līdzdalība pilotprojektos un Eiropas programmās saskaņā ar izveidotajām sistēmām;

f) Kopienas un Libānas telemātisko tīklu un pakalpojumu savstarpēja savienošana un savstarpēja savietojamība;

g) dialogs par regulatīvu sadarbību attiecībā uz starptautiskiem pakalpojumiem, tostarp aspektiem, kas saistīti ar datu un privātās dzīves aizsardzību.

54. pants

Enerģētika

Sadarbība ir vērsta uz:

a) atjaunojamu enerģijas avotu veicināšanu;

b) energotaupības un energoefektivitātes veicināšanu;

c) lietišķo pētniecību, kas saistīta ar datu bāzu tīkliem, kuri savieno abu Pušu saimniecisko un sociālo procesu dalībniekus;

d) enerģijas tīklu modernizācijas un attīstības, kā arī šādu tīklu savstarpējas savienošanas ar Kopienas tīkliem atbalstīšanu.

55. pants

Tūrisms

Sadarbības mērķis ir:

a) investīciju veicināšana tūrisma nozarē;

b) zināšanu uzlabošana par tūrisma nozari un lielākas atbilstības nodrošināšana politikā, kas ietekmē tūrismu;

c) tūrisma laba sezonālā sadalījuma veicināšana;

d) kultūras mantojuma nozīmīguma uzsvēršana attiecībā uz tūrismu;

e) pienācīgi uzturētas mijiedarbības nodrošināšana starp tūrismu un vidi;

f) tūrisma konkurētspējas uzlabošana, atbalstot paaugstinātus standartus un profesionalitāti;

g) informācijas plūsmu uzlabošana;

h) intensificēt viesnīcu vadības un administrēšanas mācību darbības un mācības citās viesnīcu nozares jomās;

i) organizēt pieredzes apmaiņu, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību, īpaši, veicot informācijas apmaiņu, organizējot izstādes, konferences un publikācijas.

56. pants

Muitas sadarbība

1. Puses attīsta muitas sadarbību, lai nodrošinātu tirdzniecības noteikumu ievērošanu. Šim nolūkam tās veido dialogu muitas jautājumos.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz:

a) pārbaužu un procedūru vienkāršošanu attiecībā uz preču muitošanu;

b) Kopienas un Libānas tranzīta sistēmu savstarpējas savienojamības iespējamību;

c) informācijas apmaiņu starp ekspertiem, kā arī arodmācībām;

d) vajadzības gadījumā tehnisko palīdzību.

3. Neierobežojot citas šajā nolīgumā noteiktās sadarbības formas, jo īpaši narkotiku ļaunprātīgas izmantošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, Līgumslēdzēju pušu administratīvās iestādes sniedz sasvstarpēju palīdzību saskaņā ar 5. protokola noteikumiem.

57. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis ir saskaņot Pušu izmantoto metodoloģiju un izmantot datus, tostarp datu bankas, par visām šajā nolīgumā minētajām jomām, par kurām var apkopot statistiku.

58. pants

Patērētāju aizsardzība

Sadarbība šajā jomā būtu jāvirza uz Kopienas un Libānas patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu saskaņošanu, un, cik vien iespējams, tajā būtu jāiekļauj šādi jautājumi:

a) tiesību aktu savietojamības uzlabošana patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai;

b) sistēmu izveide un attīstība savstarpējai informēšanai par bīstamiem pārtikas un rūpniecības produktiem, kā arī to savstarpēja savienošana (ātrās trauksmes sistēmas);

c) informācijas un ekspertu apmaiņa;

d) mācību shēmu organizēšana un tehniskās palīdzības sniegšana.

59. pants

Sadarbība iestāžu stiprināšanas un tiesiskuma jomā

Puses atkārtoti uzsver, cik svarīgs ir tiesiskums un laba iestāžu darbība visos līmeņos tādās jomās kā administrācija kopumā un jo īpaši tiesībaizsardzības un tieslietu sistēmas jomā. Šajā sakarā sevišķi svarīga ir neatkarīga un efektīva tiesu vara, kā arī labi izglītoti tieslietu profesionāļi.

60. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1. Puses vienojas, ka jāpieliek visas pūles un jāsadarbojas, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu ienākumus no noziedzīgām darbībām vispār un jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā var ietvert administratīvu un tehnisku palīdzību, kuras mērķis ir atbilstīgi starptautiskiem standartiem izveidot efektīvus standartus un īstenot to efektīvu ieviešanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā.

61. pants

Organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret organizēto noziedzību

1. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, jo īpaši šādās jomās: cilvēku tirdzniecība; izmantošana seksuālā nolūkā; korupcija; finanšu instrumentu viltošana; aizliegtu, viltotu vai pirātisku ražojumu nelikumīga tirdzniecība un nelegāli darījumi, jo īpaši saistībā ar rūpniecības atkritumiem vai radioaktīvu materiālu; ieroču un sprāgstvielu tirdzniecība; datornoziedzība; zagtas automašīnas.

2. Puses cieši sadarbojas, lai ieviestu atbilstīgu kārtību un standartus.

3. Tehniskā un administratīvā sadarbība šajā jomā ietvers to iestāžu un struktūru apmācību un efektivitātes nostiprināšanu, kas atbild par noziedzības apkarošanu un novēršanu, kā arī ietvers noziedzības novēršanas pasākumu noformulēšanu.

62. pants

Sadarbība nelikumīgu narkotiku jomā

1. Atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām un kompetencei Puses sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotu un integrētu pieeju narkotiku jautājumiem. Narkotiku politika un darbības ir vērstas uz to, lai samazinātu nelegālu narkotiku krājumus, to kontrabandu un pieprasījumu pēc tām, kā arī efektīvāk kontrolētu to prekursorus.

2. Puses vienojas par sadarbības metodēm, kas vajadzīgas, lai sasniegtu šos mērķus. Darbības pamatojas uz kopīgi saskaņotiem principiem, ievērojot piecus pamatprincipus, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Īpašā sesija par narkotikām 1998. gadā (UNGASS).

3. Pušu sadarbība var aptvert tehnisku un administratīvu palīdzību, jo īpaši šajās jomās: valstu tiesību aktu un politikas izstrāde; iestāžu un informācijas centru izveide; personāla mācības; ar narkotikām saistīta zinātniskā pētniecība; un nelikumīgā narkotisko vielu ražošanā izmantojamu prekursoru novirzīšanas novēršana. Puses var vienoties par citu jomu iekļaušanu.

VI SADAĻA

SADARBĪBA SOCIĀLOS UN KULTŪRAS JAUTĀJUMOS

1. NODAĻA

Dialogs un sadarbība sociālajā jomā

63. pants

Abas Puses kopīgi lemj par metodēm, kas nepieciešamas, lai panāktu sadarbību jomās, kuras ietver šī sadaļa.

64. pants

1. Puses rīko regulāru dialogu par sociālajiem jautājumiem, kuri tās interesē.

2. Šādu dialogu izmanto, lai rastu veidus, kā panākt progresu darba ņēmēju pārvietošanās procesā un vienlīdzīgu attieksmi un sociālo integrāciju Libānas un Kopienas pilsoņiem, kuru likumīgā dzīvesvieta ir mītnes valstu teritorijās.

3. Šis dialogs jo īpaši attiecas uz jautājumiem saistībā ar:

a) migrantu kopienu dzīves un darba apstākļiem;

b) migrāciju;

c) nelegālo imigrāciju;

d) shēmām un programmām, kas veicina vienādu attieksmi pret Libānas un Kopienas valstspiederīgajiem, zināšanas par otras Puses kultūru un civilizācijām, kā arī sekmē iecietību un diskriminācijas izskaušanu.

65. pants

1. Lai stiprinātu sadarbību starp Pusēm sociālajā jomā, īsteno projektus un programmas visās jomās, kas tās interesē, tostarp šādās:

a) dzīves apstākļu uzlabošana, jo īpaši atpalikušos reģionos un reģionos, kuru iedzīvotāji ir pārvietoti;

b) sieviešu lomas veicināšana sociālajā un ekonomikas attīstībā, jo īpaši ar izglītību un plašsaziņas līdzekļiem;

c) Libānas ģimenes plānošanas un mātes un bērna aizsardzības programmu atbalstīšana un pilnveidošana;

d) sociālā nodrošinājuma un veselības apdrošināšanas sistēmu uzlabošana;

e) veselības aizsardzības sistēmas uzlabošana, īpaši, sadarbojoties sabiedrības veselības un profilakses, veselības drošības, kā arī medicīniskās izglītības un pārvaldības jomā;

f) apmaiņas un atpūtas programmu īstenošana un finansēšana jauktām Libānas un Eiropas jauniešu, jaunatnes jomas darbinieku, jaunatnes NVO pārstāvju un citu jaunatnes jomas ekspertu grupām, kuras dzīvo dalībvalstīs, ar mērķi vairot savstarpējas zināšanas par attiecīgajām kultūrām un veicināt iecietību.

2. Puses īsteno dialogu par visiem aspektiem, kas interesē abas Puses, jo īpaši par sociālām problēmām, kā bezdarbu, cilvēku ar samazinātām fiziskām spējām rehabilitāciju, vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, darba attiecībām, arodmācībām, darba drošību un veselību.

66. pants

Sadarbības shēmas var īstenot, dalībvalstīm un attiecīgām starptautiskām organizācijām tās koordinējot.

2. NODAĻA

Sadarbība kultūras, audiovizuālo līdzekļu un informācijas jautājumos

67. pants

1. Puses vienojas veicināt sadarbību kultūras jomā tādos jautājumos, kas ir to abpusējās interesēs, kā arī respektējot viena otras kultūru. Tās izveido ilgtspējīgu dialogu kultūras jomā. Šī sadarbība jo īpaši veicina:

a) vēstures un kultūras mantojuma (pieminekļu, objektu, artefaktu, retu grāmatu un manuskriptu, utt.) saglabāšanu un atjaunošanu;

b) mākslas izstāžu un mākslinieku apmaiņu;

c) kultūras darbinieku apmācību.

2. Sadarbība audiovizuālo informācijas nesēju jomā tiecas veicināt sadarbību līdzproducēšanas un mācību jomā. Puses meklē iespējas, kā veicināt Libānas līdzdalību Kopienas ierosmēs šajā nozarē.

3. Puses vienojas, ka var attiecināt uz Libānu Kopienas un vienas vai vairāku dalībvalstu esošās kultūras programmas un citas darbības, kas ir kopējās interesēs.

4. Papildus tam Puses strādā, lai veicinātu komerciālu sadarbību kultūras jomā, jo īpaši ar kopējiem projektiem (producēšana, investīcijas un tirgvedība), mācībām un informācijas apmaiņu.

5. Apzinot sadarbības projektus un programmas, kā arī kopīgas darbības, Puses īpašu uzmanību pievērš jauniešiem, pašizteiksmei, kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumiem, kultūras izplatīšanai un sazināšanās prasmei, izmantojot rakstveida un audiovizuālus informācijas nesējus.

6. Sadarbību īsteno tā, kā izklāstīts 42. pantā.

3. NODAĻA

Sadarbība, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu ieceļošanu

68. pants

1. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu ieceļošanu. Tāpēc:

a) katra dalībvalsts piekrīt uzņemt atpakaļ visus savus pilsoņus, kuri nelikumīgi uzturas Libānas teritorijā, pēc Libānas pieprasījuma un bez liekām formalitātēm, pēc tam, kad šādas personas ir pozitīvi identificētas;

b) Libāna piekrīt uzņemt atpakaļ visus savus pilsoņus, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, pēc dalībvalsts pieprasījuma un bez liekām formalitātēm, pēc tam, kad šādas personas ir pozitīvi identificētas.

Tāpat dalībvalstis un Libāna šādiem nolūkiem nodrošina savus valstspiederīgos ar attiecīgajiem personu apliecinošiem dokumentiem.

2. Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm šā panta saistības piemēro tikai tām personām, kuras uzskatāmas par to valstspiederīgajiem Kopienas nolūkā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

3. Attiecībā uz Libānu panta saistības piemēro tikai tām personām, kuras uzskata par Libānas valstspiederīgajiem saskaņā ar Libānas tiesisko sistēmu un visiem attiecīgajiem tiesību aktiem par pilsonību.

69. pants

1. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses pēc katras no tām pieprasījuma organizē sarunas un viena ar otru noslēdz divpusējus nolīgumus, ar ko reglamentē specifiskas saistības to valstspiederīgo atpakaļuzņemšanai. Ja kāda no Pusēm to uzskata par nepieciešamu, šie nolīgumi ietver arī pasākumus trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanai. Šajos nolīgumos būs noteiktas personu kategorijas, uz kurām attiecas šie pasākumi, kā arī viņu atpakaļuzņemšanas mehānisms.

2. Šo nolīgumu īstenošanai Libānai var tikt sniegta piemērota finansiāla un tehniska palīdzība.

70. pants

Asociācijas padome pārbauda, kādus kopīgus pasākumus var veikt, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu ieceļošanu.

VII SADAĻA

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

71. pants

1. Lai pilnīgi sasniegtu šā nolīguma mērķus, izskata finansiālo sadarbību ar Libānu saskaņā ar attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem.

2. Šīs procedūras pieņem pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Pusēm savstarpēji vienojoties un izmantojot vispiemērotākos līdzekļus.

3. Papildus jomām, kas minētas šā nolīguma V un VI sadaļā, sadarbība var ietvert, inter alia:

a) reformu veicināšanu, kuru mērķis ir modernizēt ekonomiku;

b) tautsaimniecības infrastruktūras atjaunošanu un atjaunināšanu;

c) privāto ieguldījumu veicināšanu un darba vietu radīšanu;

d) to, ka tiek ņemta vērā pakāpeniskas brīvās tirdzniecības zonas ieviešanas ietekme uz Libānas tautsaimniecību, jo īpaši attiecībā uz ietekmēto tautsaimniecības nozaru, sevišķi rūpniecības, atjaunināšanu un pārstrukturēšanu;

e) papildu pasākumus politikā, kas īstenota sociālajā jomā, jo īpaši sociālā nodrošinājuma shēmu reformai.

72. pants

Kopienas dokumentu, kas paredzēti strukturālu stabilizācijas programmu Vidusjūras valstīs atbalstam, noteiktajās robežās un cieši sadarbojoties ar Libānas iestādēm un citiem ieguldītājiem, jo īpaši starptautiskām finanšu organizācijām, Kopiena izskatīs piemērotus veidus Libānas īstenotās struktūrpolitikas atbalstam, lai atjaunotu finansiālo līdzsvaru visos tā galvenajos aspektos un radītu ekonomikas vidi, kas veicina pieauguma palielināšanos, vienlaikus stimulējot sociālo labklājību.

73. pants

Lai nodrošinātu koordinētu pieeju ārkārtēju makroekonomisku un finansiālu problēmu risināšanai, kas varētu izrietēt no pakāpeniskas šā nolīguma īstenošanas, Puses cieši pārrauga tirdzniecības un finansiālo attiecību attīstību starp Kopienu un Libānu, kas ir daļa no regulārā saimnieciskā dialoga, kurš izveidots atbilstīgi V sadaļai.

VIII SADAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

74. pants

1. Ar šo izveido Asociācijas padomi, kas, rodoties nepieciešamībai, tiekas ministru līmenī pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas un saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti tās reglamentā.

2. Asociācijas padome izskata visus būtiskos jautājumus, kas rodas šā nolīguma sakarā, un citus divpusējus vai starptautiskus jautājumus, kuros ieinteresētas abas Puses.

75. pants

1. Asociācijas padomē ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Libānas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Asociācijas padomes locekļi drīkst vienoties par savu pārstāvību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti tās reglamentā.

3. Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

4. Asociācijas padomes priekšsēdētājs pārmaiņus ir Eiropas Savienības Padomes loceklis un Libānas valdības loceklis saskaņā ar tās reglamentā paredzētajiem noteikumiem.

76. pants

1. Nolūkā sasniegt šā nolīguma mērķus Asociācijas padomei ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos.

2. Pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, kas veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu pieņemtos lēmumus. Asociācijas padome var sniegt arī attiecīgus ieteikumus.

3. Asociācijas padome izstrādā lēmumus un ieteikumus, abām Pusēm savstarpēji vienojoties.

77. pants

1. Ievērojot Asociācijas padomes pilnvaras, ar šo izveido Asociācijas komiteju, kas ir atbildīga par nolīguma īstenošanu.

2. Asociācijas padome var pilnīgi vai daļēji deleģēt Asociācijas komitejai jebkuras savas pilnvaras.

78. pants

1. Asociācijas komitejā, kura sanāk ierēdņu līmenī, ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļu pārstāvji, no vienas puses, un Libānas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Asociācijas komiteja parasti sanāk pārmaiņus Kopienā un Libānā.

79. pants

1. Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šā nolīguma pārvaldīšanai, kā arī jomās, kurās Asociācijas padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras.

2. Asociācijas komiteja pieņem lēmumus, Pusēm savstarpēji vienojoties. Pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, kas veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu pieņemtos lēmumus.

80. pants

Asociācijas padome var lemt par darba grupas vai struktūras izveidošanu, kas vajadzīga šā nolīguma īstenošanai. Tā nosaka kompetenci šādai darba grupai vai struktūrai, kas ir tās pakļautībā.

81. pants

Asociācijas padome veic visus attiecīgos pasākumus, lai veicinātu sadarbību un sakarus starp Eiropas Parlamentu un Libānas parlamentu, kā arī starp Kopienas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un tai atbilstīgo iestādi Libānā.

82. pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Asociācijas padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Asociācijas padome var strīdu izšķirt, pieņemot lēmumu.

3. Katrai Pusei jāveic pasākumi, kas saistīti ar 2. punktā minētā lēmuma izpildīšanu.

4. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, katra Puse var informēt otru Pusi par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis divu mēnešu laikā. Lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

Asociācijas padome ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

Šķīrējtiesneši lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

Katrai strīdā iesaistītajai Pusei jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu šķīrējtiesnešu lēmumu.

83. pants

Šajā nolīgumā nekas neliedz kādai Pusei veikt jebkurus pasākumus:

a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu tādu ziņu izpaušanu, kas ir pretrunā būtiskām tās drošības interesēm;

b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu ar noteikumu, ka šādi pasākumi nemaina konkurences apstākļus attiecībā uz produktiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c) ko tā uzskata par būtiskiem tās drošībai nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt kārtību un likumību, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisko drošību.

84. pants

Jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, neskarot nekādus tā īpašus noteikumus:

a) pasākumi, ko Libāna piemēro attiecībā uz Kopienu, nediskriminē dalībvalstis, to valstspiederīgos vai uzņēmumus;

b) pasākumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Libānu, nediskriminē Libānas valstspiederīgos vai uzņēmumus.

85. pants

Attiecībā uz tiešajiem nodokļiem nolīgums nekādi nerada:

a) tādu fiskālo priekšrocību paplašināšanu, ko piešķīrusi viena no Pusēm jebkurā starptautiskā nolīgumā vai režīmā, kas tai ir saistošs;

b) to, ka kāda Puse nevarētu pieņemt vai piemērot tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst krāpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

c) nevienas Puses tiesību apstrīdēšanu attiecībā uz tās nodokļu tiesību aktu attiecīgo noteikumu piemērošanu nodokļu maksātājiem, kuri nav vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

86. pants

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no šā nolīguma. Puses nodrošina nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt piemērotus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Asociācijas padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

3. Izvēloties piemērotus pasākumus, kas minēti 2. punktā, priekšroka jādod tādiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Puses arī vienojas par to, ka šos pasākumus veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ka tie ir proporcionāli pārkāpumam.

Par šiem pasākumiem tūlīt ziņo Asociācijas padomei, un tos apspriež Asociācijas padomē, ja otra Puse to pieprasa.

87. pants

Šā nolīguma būtiska sastāvdaļa ir 1. un 2. pielikums un 1. līdz 5. protokols.

88. pants

Šajā nolīgumā "Puses" ir, no vienas puses, Kopiena vai dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, un, no otras puses, Libāna.

89. pants

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

2. Katra Puse var šo nolīgumu denonsēt, paziņojot par to otrai Pusei. Šo nolīgumu beidz piemērot sešus mēnešus pēc šādas paziņošanas dienas.

90. pants

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais Līgums, un, no otras puses, Libānas teritorijā.

91. pants

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, arābu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un visi tā teksti ir vienlīdz autentiski. To deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

92. pants

1. Šo nolīgumu katra Puse apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.

2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses rakstveidā paziņo viena otrai par 1. punktā minēto procedūru pabeigšanu.

3. Pēc stāšanās spēkā šis nolīgums aizstāj Eiropas Ekonomikas kopienas un Libānas Republikas Sadarbības nolīgumu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstu un Libānas Nolīgumu, kas parakstīts Briselē 1977. gada 3. maijā.

93. pants

Pagaidu nolīgums

Ja vēl nav pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, bet dažu šā nolīguma daļu noteikumi, jo īpaši saistībā ar preču brīvu apriti, stājas spēkā ar Kopienas un Libānas Pagaidu nolīgumu, Puses vienojas, ka tādos apstākļos šā nolīguma II un IV sadaļas un tā 1. un 2. pielikuma, un 1. līdz 5. protokola nozīmē "šā nolīguma spēkā stāšanās diena" ir diena, kad spēkā stājas Pagaidu nolīgums attiecībā uz saistībām, kas ietvertas minētajos pantos, pielikumos un protokolos.

--------------------------------------------------