APVIENOTĀS VETERINĀRĀS KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBU, LĒMUMS Nr. 2/2004

ar ko groza Nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 11. papildinājumus

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (še turpmāk “Lauksaimniecības nolīgums”), un jo īpaši tā 11. pielikuma 19. panta 3. punktu,

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 11. papildinājums tiek attiecīgi aizvietoti ar papildinājumiem, kas pievienoti šim lēmumam.

Šo divos eksemplāros sastādīto lēmumu paraksta līdzpriekšsēdētāji vai citas personas, kas pilnvarotas rīkoties pušu vārdā.

Tas stājas spēkā dienā, kad to parakstījusi pēdējā no minētajām personām.

PIELIKUMS

“

1. PAPILDINĀJUMS

KONTROLES PASĀKUMI/PAZIŅOJUMI PAR SLIMĪBĀM

I. MUTES UN NAGU SĒRGA

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 2003/85/EK (2003. gada 29. septembris) par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.).

1.	1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a, 9.a (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, kontroles mērķis) un 57. pants (tehniska rakstura īstenošanas noteikumi, starptautiskā sadarbība).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. (dzīvnieku patogenitālo mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 77. līdz 98. (kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 99. līdz 103. pants (specifiski pasākumi attiecībā uz mutes un nagu sērgas kontroli).

3.	Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā ekonomikas departamenta organizēšanu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 5. decembrī (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija, reģistrācija, mutes un nagus sērgas vakcīnu kontrole un nodrošinājums).

B. Īpaši piemērošanas noteikumi un procedūras

Parasti Komisija un Federālais veterinārais birojs paziņo viens otram par jebkuru nodomu veikt ārkārtas vakcinācijas. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā paziņojums ietver pieņemto lēmumu un noteikumus un procedūras, ar ko reglamentē tā īstenošanas pasākumus. Visos gadījumos konsultācijām Apvienotajā veterinārajā komitejā jānotiek pēc iespējas ātrāk.

2.	Saskaņā ar rīkojuma par epizootijām 97. pantu Šveice izstrādājusi ārkārtas brīdinājuma plānu. Federālā veterinārā biroja izdotajos Tehniska rakstura īstenošanas noteikumos Nr. 95/65 izklāstītas procedūras attiecībā uz šo plānu.

Kopīgā references laboratorija mutes un nagu sērgas identificēšanai ir: The Institute for Animal Health Pirbright Laboratory, England. Šveice sedz izdevumus, kas rodas sakarā ar darbībām, kuras šī laboratorija veikusi šādā kapacitātē. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 2003/85/EK XVI pielikumā.

II. KLASISKAIS CŪKU MĒRIS

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 2001/89/EK (2001. gada 23. oktobris) par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā — II pielikums: saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

1.	1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1a, un 9a (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, kontroles mērķis) un 57. pants (tehniska rakstura īstenošanas noteikumi, starptautiskā sadarbība).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kura jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (sevišķi lipīgas epizootijas), 40. līdz 47. (atkritumu pārstrāde un iznīcināšana), 49. (dzīvnieku patogenitālo mikroorganismu apstrāde) 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 77. līdz 98. (kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 116. līdz 121. pants (cūku mēra konstatācija kaušanas laikā, specifiski pasākumi attiecībā uz cūku mēra kontroli).

3.	Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā ekonomikas departamenta organizāciju, jaunākie grozījumi 2003. gada 5. decembrī (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija).

4.	Valdības 2004. gada 23. jūnija rīkojums par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA), (RS 916.441.22).

B. Īpaši piemērošanas noteikumi un procedūras

1.	Komisija un Federālais veterinārais birojs paziņo viens otram par jebkuru nodomu veikt ārkārtas vakcinācijas. Konsultācijām Apvienotajā veterinārajā komitejā jānotiek pēc iespējas ātrāk.

2.	Ja nepieciešams, saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 117. panta 5. punktu Federālais veterinārais birojs izdod tehniska rakstura īstenošanas noteikumus par gaļas, kas nāk no aizsargājamām vai uzraudzības zonām, marķēšanu un apstrādi.

3.	Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 121. pantu Šveice uzņemas īstenot savvaļas cūku klasiskā cūku mēra iznīdēšanas plānu saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 15. un 16. pantu. Konsultācijām Apvienotajā veterinārajā komitejā jānotiek pēc iespējas ātrāk.

4.	Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 97. pantu Šveicei ir ārkārtas brīdinājuma plāns. Federālā veterinārā biroja izdotajos Tehniska rakstura īstenošanas noteikumos Nr. 95/65 izklāstītas procedūras attiecībā uz šo plānu.

5.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 21. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

Nepieciešamības gadījumā, piemērojot valdības rīkojuma par epizootijām 89. panta 2. punktu, Federālais veterinārais birojs izdod tehniska rakstura īstenošanas noteikumus par cūku seroloģisko pārbaudi aizsardzības un uzraudzības zonās, saskaņā ar Lēmuma 2002/106/EK pielikuma IV nodaļu (OV L 39, 9.2.2002., 71. lpp.).

Kopīgā references laboratorija klasiskajam cūku mērim ir: Institut für Virologie der Tierärztlichen Hochschule Hannover, 15 Bünteweg 17, D-30559, Hannover. Šveice sedz izdevumus, kas rodas sakarā ar darbībām, kuras šī laboratorija veikusi šādā kapacitātē Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 2001/89/EK IV pielikumā.

III. ĀFRIKAS ZIRGU MĒRIS

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes 1992. gada 29. aprīļa Direktīva 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumu Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā — II pielikums: saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

1.	1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a, 9.a (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, kontroles mērķis) un 57. pants (tehniska rakstura īstenošanas noteikumi, starptautiskā sadarbība).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. (dzīvnieku patogenitālo mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 77. līdz 98. (kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 112. līdz 115. pants (specifiski pasākumi cīņai ar zirgu mēri).

3.	Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā ekonomijas departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 5. decembrī (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija).

B. Īpaši piemērošanas noteikumi un procedūras

1.	Gadījumā, kad Šveicē izplatās sevišķi lipīga epizootija, Apvienotā veterinārās komiteja tiekas, lai uzsāktu situācijas izpēti. Šveices kompetentas iestādes uzņemas veikt nepieciešamos pasākumus, ņemot vērā šīs izpētes rezultātus.

Kopīgā references laboratorija zirgu mērim ir: Laboratorio de Sanidad y Producción Animal, Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación, 28110 Algete, Madrid, España. Šveice sedz izdevumus, kas rodas sakarā ar darbībām, kuras šī laboratorija veikusi šādā kapacitātē. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/35/EEK III pielikumā.

3.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 92/35/EK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

4.	Saskaņā ar valdības rīkojuma rīkojuma par epizootijām 97. pantu Šveice ir izstrādājusi ārkārtas brīdinājuma plānu. Federālā veterinārā biroja izdotajos Tehniska rakstura īstenošanas noteikumos Nr. 95/65 izklāstītas procedūras attiecībā uz šo plānu.

IV. PUTNU GRIPA

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 92/40/EEK(1992. gada 19. maijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā — II pielikums: saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

1.	1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) , kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a, 9.a (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, kontroles mērķis) un 57. pants (tehniska rakstura īstenošanas noteikumi, starptautiskā sadarbība).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. (dzīvnieku patogenitālo mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 77. līdz 98. (kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām) 122. līdz 125. pants (specifiski pasākumi attiecībā uz putnu gripu).

3.	Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā ekonomikas departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 5. decembrī (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija).

B. Īpaši piemērošanas noteikumi un procedūras

Kopīgā references laboratorija putnu gripai ir: Central Veterinary Laboratory, New Haw, Weybridge, Surrey KT15 3NB, United Kingdom. Šveice sedz izdevumus, kas rodas sakarā ar darbībām, kuras šī laboratorija veikusi šādā kapacitātē. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/40/EEK V pielikumā.

2.	Saskaņā ar valdības rīkojuma rīkojuma par epizootijām 97. pantu Šveice izstrādājusi ārkārtas brīdinājuma plānu. Federālā veterinārā biroja izdotajos Tehniska rakstura īstenošanas noteikumos Nr. 95/65 izklāstītas procedūras attiecībā uz šo plānu.

3.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 92/40/EEK 18. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

V. ŅŪKĀSLAS SLIMĪBA

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 92/66/EEK(1992. gada 14. jūlijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā — II pielikums: saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

1.	1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a, 9.a (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, kontroles mērķis) un 57. pants (tehniska rakstura īstenošanas noteikumi, starptautiskā sadarbība).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (sevišķi lipīgas epizootijas), 40. līdz 47. (atkritumu pārstrāde un iznīcināšana), 49. (dzīvnieku patogenitālo mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 77. līdz 98. (kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 122. līdz 125. pants (specifiski pasākumi attiecībā uz Ņūkāslas slimību).

3.	Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā ekonomikas departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 5. decembrī (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija).

4.	Federālā veterinārā biroja 1989. gada 20. jūnija instrukcija (tehniska direktīva) par cīņu ar baložu Ņūkāslas slimību (“Veterinārās Federācijas Oficiālais Vēstnesis” Nr. 90(13), 113. lpp. (vakcinācija utt.)).

5.	Valdības 2004. gada 23. jūnija rīkojums par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA), (RS 916.441.22).

B. Īpaši piemērošanas noteikumi un procedūras

Kopīgā references laboratorija Ņūkāslas slimībai ir: Central Veterinary Laboratory, New Haw, Weybridge, Surrey KT15 3NB, United Kingdom. Šveice sedz izdevumus, kas rodas sakarā ar darbībām, kuras šī laboratorija veikusi šādā kapacitātē. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/66/EEK V pielikumā.

2.	Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 97. pantu Šveice izstrādājusi ārkārtas brīdinājuma plānu. Federālā veterinārā biroja izdotajos Tehniska rakstura īstenošanas noteikumos Nr. 95/65 izklāstītas procedūras attiecībā uz šo plānu.

3.	Par Direktīvas 92/66/EEK 17. un 19. pantā paredzēto informāciju ir atbildīga Apvienotā veterinārā komiteja.

4.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 92/66/EEK 22. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

VI. ZIVJU SLIMĪBAS

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 93/53/EEK(1993. gada 24. jūnijs), ar ko ievieš obligātos Kopienas pasākumus noteiktu zivju slimību kontrolei (OV L 175, 19.7.1993., 23. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā — II pielikums: saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

1.	1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a, 9.a (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, kontroles mērķis) un 57. (tehniska rakstura īstenošanas noteikumi, starptautiskā sadarbība) pants.

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 3. un 4. (minētās epizootijas), 61. (zvejas tiesību izsniedzēju un zvejas pārraudzības institūciju pienākumi), 62. līdz 76. (cīņas vispārējie pasākumi), 275. līdz 290. pants (specifiski pasākumi attiecībā uz zivju slimībām, diagnostikas laboratorijām).

B. Īpaši piemērošanas noteikumi un procedūras

Pašlaik lašu audzēšana nav atļauta, un lašu dzimta nav sastopama Šveicē. Šveice lašu infekciozo anēmiju klasificē kā izskaužamu slimību, piemērojot valdības 2001. gada 28. marta rīkojuma par epizootijām I grozījumu (RO 2001.1337). Apvienotā veterinārā komiteja pārskatīs situāciju gadu pēc šā pielikuma stāšanās spēkā.

2.	Pašlaik plakano austeru audzēšana Šveicē netiek praktizēta. Bonamiozes un marteliozes parādīšanās gadījumā Federālais veterinārais birojs uzņemas veikt nepieciešamos ārkārtas pasākumus, kas atbilst Kopienas noteikumiem, balstoties uz Likuma par epizootijām 57. pantu.

3.	Direktīvas 93/53/EEK 7. pantā minētajos gadījumos informācija jāiesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

Kopīgā references laboratorija zivju slimībām ir: Statens Veterinære Serumlaboratorium, Landbrugsministeriet, Hangövej 2, 8200 Århus, Danmark. Šveice sedz izdevumus, kas rodas sakarā ar darbībām, kuras šī laboratorija veikusi šādā kapacitātē Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 93/53/EEK C pielikumā.

5.	Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 97. pantu Šveice ir izstrādājusi ārkārtas brīdinājuma plānu. Federālā veterinārā biroja izdotajos Tehniska rakstura īstenošanas noteikumos Nr. 95/65 izklāstītas procedūras attiecībā uz šo plānu.

6.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 93/53/EEK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

VII. GOVJU SŪKĻVEIDA ENCEFALOPĀTIJA

A. Tiesību akti

Eiropas Kopiena

Šveice

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 876/2004, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 pielikumu VIII attiecībā uz vaislas aitām un kazām (OV L 162, 30.4.2004., 52. lpp.).

1.	Valdības 1981. gada 27. maija rīkojums par dzīvnieku aizsardzību (OPAn), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2001. gada 27. jūnijā (RS 455.1), un jo īpaši tā 64.f pants (Apdullināšanas process).

Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11), un jo īpaši tā 3. (Federālais veterinārais birojs), 25. līdz 58. (imports) un 64. līdz 77. pants (eksports).

3.	Valdības 1990. gada 13. jūnija rīkojums (1/90), ar ko uz laiku tiek aizliegta atgremotāju un šo dzīvnieku izcelsmes produktu importu no Lielbritānijas. (RS 916.443.39).

4.	1992. gada 9. oktobra Likums par pārtikas precēm (LDAl), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 21. martā (RS 817.0), un jo īpaši tā 24. (paraugu ņemšana un kontrole), 40. pants (pārtikas preču kontrole).

5.	Valdības 1995. gada 1. marta rīkojums par gaļas higiēnas prasībām (OHyV), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 817.190), un jo īpaši tā 31. — 33. (dzīvnieku kontrole pirms kaušanas), 48. (gaļas inspektoru pienākumi) un 49. līdz 54. pants (gaļas kontrolētāju pienākumi).

6.	Valdības 1995. gada 1. marta rīkojums par pārtikas precēm (ODAl), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 817.02), un jo īpaši tā 122. pants (kautķermeņa daļas, kuras aizliegts lietot cilvēka uzturā).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 6. (definīcijas un saīsinājumi), 36. (patents), 61. (pienākums ziņot), 130. (Šveices lopu uzraudzība), 175. līdz 185. (transmisīvās sūkļveida encefalopātijas), 297. (izpilde valsts iekšienē), 301. (kantona veterinārārsta pienākumi), 303. (oficiālo veterinārārstu apmācība un pilnveidošanās) un 312. pants (diagnostikas laboratorijas).

Valdības 1999. gada 10. jūnija rīkojums par Dzīvnieku barības katalogs (OLAlA), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 15. decembrī (RS 916.307.1), un jo īpaši tā 28. pants (rūpnieciski izmantojamo dzīvnieku barības transports), 1. pielikuma 9. daļa (sauszemes dzīvnieku produkti), 10. daļa (zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti) un 4. pielikums (aizliegto barības vielu saraksts).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

Kopīgā references laboratorija govju sūkļveida encefalopātijai (GSE) ir: The Veterinary Laboratories Agency, Woodham Lane New Haw, Addlestone, Surrey KT15 3NB United Kingdom. Šveice sedz izdevumus, kas rodas sakarā ar darbībām, kuras šī laboratorija veikusi šādā kapacitātē. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi paredzēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 B. nodaļas X pielikumā.

2.	Saskaņā ar Likuma par epizootijām 57. pantu Šveicei ir ārkārtas brīdinājuma plāns pasākumu veikšanai cīņā ar GSE.

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 999/2001 12. pantu Kopienas dalībvalstīs, visi dzīvnieki, kas tiek turēti aizdomās par inficēšanos ar transmisīvu sūkļveida encefalopātiju, pakļauti oficiālam pārvietošanās ierobežojumam, līdz tiek saņemti kompetentu iestāžu veiktu klīnisko un epidemioloģisko izmeklēšanu rezultāti vai līdz tie tiek nokauti, lai tiktu veikta oficiāla laboratorijas pārbaude.

Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 177. pantu Šveicē ir aizliegts nokaut lopus, kas tiek turēti aizdomās par inficēšanos ar transmisīvu sūkļveida encefalopātiju. Aizdomās turētie dzīvnieki jānogalina bez asins nolaišanas un jāsadedzina, un to smadzenes jāpārbauda Šveices GSE references laboratorijā.

Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 10. pantu Šveice identificē liellopus ar pastāvīgas identifikācijas sistēmas palīdzību, kas ļauj atrast to ciltsmāti un sākotnējo ganāmpulku, kā arī noskaidrot, vai tie nav par saslimšanu ar govju transmisīvo sūkļveida encefalopātiju aizdomās turēto vai skarto govju pēcnācēji.

Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 178. un 179. pantu Šveice nokauj GSE skartos lopus, kā arī šo lopu pēcnācējus. Kopš 1999. gada 1. jūlija tāpat ir uzsākta kaušana pa kohortām (no 1996. gada 14. decembra līdz 1999. gada 30. jūnijam tika praktizēta kaušana pa ganāmpulkiem).

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. pantu Kopienas dalībvalstis aizliedz nebrīvē esošo nobarojamo lopu vai mājlopu, no kuriem tiek iegūtas pārtikas preces, uzturā lietot pārveidoto dzīvnieku proteīnu. Kopienas dalībvalstīs tiek pilnīgi aizliegta tāda proteīna lietošana atgremotāju uzturā, kas iegūts no dzīvniekiem.

Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 183. pantu Šveice ir ieviesusi aizliegumu mājlopu uzturā lietot proteīnus, kas iegūti no dzīvniekiem, tas stājās spēkā 2001. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantu un saskaņā ar minētās regulas III pielikuma A. nodaļu, Kopienas dalībvalstis ievieš ikgadēju GSE uzraudzības programmu. Šajā plānā ietilpst ātrais GSE noteikšanas tests visiem liellopiem, kas ir vecāki par 24 mēnešiem un kas steidzami nokauti, miruši fermā vai atzīti par slimiem ante mortem pārbaudē, kā arī visiem lopiem, kam ir vairāk nekā 30 mēneši, un kas tiek kauti lietošanai pārtikā.

Šveicē izmantotie ātrie GSE noteikšanas testi ir minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C. nodaļas sarakstā.

Piemērojot valdības rīkojuma par epizootijām 175.a pantu, Šveice obligātā veidā veic ātro GSE noteikšanas testu visiem liellopiem, kas ir vecāki par 30 mēnešiem un kas ir steidzami nokauti, miruši fermā vai atzīti par slimiem ante mortem pārbaudē, kā arī visiem paraugiem, kas iegūti no lopiem, vecākiem par 30 mēnešiem, kas tiek kauti lietošanai pārtikā. Operatori papildus veic brīvprātīgu uzraudzīšanas programmu par liellopiem, vecākiem par 20 mēnešiem, kas tiek kauti lietošanai pārtikā.

6.	Apvienotajai veterinārajai komitejai ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantā un III pielikuma B. nodaļā, kā arī IV pielikumā (3.II) prasītā informācija.

7.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 21. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

C. Papildu informācija

Kopš 2003. gada 1. janvāra saskaņā ar valdības 2002. gada 20. novembra rīkojumu par pabalsta piešķiršanu, lai segtu dzīvnieku atkritumu likvidēšanas izmaksas 2003. gadā (RS 916.406), Šveice ir ieviesusi materiālo stimulēšanu tām fermām, kur liellopi ir dzimuši, un kautuvēm, kur liellopi tiek nokauti, ja tās ievēro dzīvnieku pārvietošanās deklarācijas procedūras, kā paredzēts spēkā esošajos tiesību aktos.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 8. pantu un saskaņā ar minētās regulas XI pielikuma 1. punktu, Kopienas dalībvalstis izņem un likvidē īpašo riska materiālu (ĪRM). Izņemto ĪRM sarakstā ietilpst arī tādu liellopu mugurkauls, kas ir vecāki par 12 mēnešiem.

Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 181. un 182. pantu un valdības rīkojuma par pārtikas precēm 122. pantu, Šveice ieviesusi politiku izņemt no dzīvnieku un cilvēku barošanas ķēdēm ĪRM. Izņemto ĪRM sarakstā ietilpst arī tādu liellopu mugurkauls, kas vecāki par 30 mēnešiem.

Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā Kopienas dalībvalstīs.

Saskaņā ar valdības rīkojuma 13. pantu par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu, 1. kategorijas dzīvnieku blakusproduktus, tostarp īpašos riska materiālus un fermās mirušos lopus, Šveicē jāsadedzina.

VIII. CITAS SLIMĪBAS

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 92/119/EEK(1992. gada 17. decembris), ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā — II pielikums: saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

1.	1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a, 9.a (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, kontroles mērķis) un 57. pants (tehniska rakstura īstenošanas noteikumi, starptautiskā sadarbība).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. (dzīvnieku patogenitālo mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 77. līdz 98. (kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 103. līdz 105. pants (specifiski pasākumi cīņai ar cūku vezikulāro slimību).

3.	Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā ekonomikas departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 5. decembrī (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorijas).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Direktīvas 92/119/EEK 6. pantā minētajos gadījumos informācija jāiesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

Kopīgā references laboratorija cūku vezikulārajām slimībām ir : AFR Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Woking Surrey, GU24 0NF, United Kingdom. Šveice sedz izdevumus, kas rodas sakarā ar darbībām, kuras šī laboratorija veikusi šādā kapacitātē. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/119/EEK III pielikumā.

3.	Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 97. pantu Šveice ir izstrādājusi ārkārtas brīdinājuma plānu. Federālā veterinārā biroja izdotajos Tehniska rakstura īstenošanas noteikumos Nr. 95/65 izklāstītas procedūras attiecībā uz šo plānu.

4.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 92/119/EEK 22. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

IX. PAZIŅOŠANA PAR SLIMĪBĀM

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 82/894/EEK (1982. gada 21. decembris) par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā (OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/216/EK, ar ko groza Direktīvu 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā, lai ziņojamo slimību sarakstā iekļautu konkrētas zirgu slimības un konkrētas bišu slimības (OV L 67, 5.3.2004., 27. lpp.).

1.	1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 11. (paziņojums par slimību un deklarācija) un 57. (tehniska rakstura īstenošanas noteikumi, starptautiskā sadarbība) pants.

2.	Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. līdz 5. (minētās slimības), 59. līdz 65. un 291. (pienākums ziņot, ziņojums), 292. līdz 299. pants (uzraudzīšana, izpilde, administratīvā palīdzība).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju iekļauj Šveici dzīvnieku slimību paziņošanas sistēmā, kas paredzēta Direktīvā 82/894/EEK.

2. PAPILDINĀJUMS

DZĪVNIEKU VESELĪBA: TIRDZNIECĪBA UN LAIŠANA TIRGŪ

I. LIELLOPI UN CŪKAS

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV P 121, 29.7.1964., 1977. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 27. līdz 31. (tirgus, izstādes), 34. līdz 37. (tirdzniecība), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 116. līdz 121. (Āfrikas cūku mēris), 135. līdz 141. (Aujeski slimība), 150. līdz 157. (govju bruceloze), 158. līdz 165. (tuberkuloze), 166. līdz 169. (govju enzootiskā leikoze), 170. līdz 174. (infekciozais rinotraheīts — pustulozais vulvovaginīts), 175. līdz 195. (sūkļveida encefalopātijas), 186. līdz 189. (liellopu ģenitālās infekcijas), 207. līdz 211. (cūku bruceloze), 297. pants (tirgus vienošanās, sapulcināšanas centri, dezinfekcijas stacijas).

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

Saskaņā ar valdības rīkojuma par epizootijām 297. panta pirmo daļu Federālajam veterinārajam birojam jāuzsāk apstiprināt sapulcināšanas centrus, kas atbilst definējumam Direktīvas 64/432/EEK 2. pantā. Piemērojot šo pielikumu, saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 11., 12. un 13. panta noteikumiem Šveice sastāda apstiprināto sapulcināšanas centru, transportētāju un tirgotāju sarakstu.

2.	Direktīvas 64/432/EEK 11. panta 3. punktā minētajos gadījumos informācija jāiesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice izpilda Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma II daļas 7. punkta prasības attiecībā uz liellopu brucelozi. Lai saglabātu statusu kā valsts, kurā ir oficiāli brucelozes neskarts ganāmpulks, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:

par katru liellopu sugas dzīvnieku, kas tiek turēts aizdomās par inficēšanos ar brucelozi, ziņo kompetentām iestādēm un veic oficiālus testus brucelozes noteikšanai, kas ietver vismaz divas seroloģiskās pārbaudes ar komplementa saistīšanu, kā arī atbilstīgo aborta gadījumā noņemto paraugu mikrobioloģiskā pārbaude;

b)	līdz laikam, kad tiek izklīdinātas aizdomas, t.i., līdz a) apakšpunktā paredzētās pārbaudes dod negatīvu rezultātu, oficiāli brucelozes neskarta ganāmpulka statuss tiek uz laiku atcelts, ja ganāmpulkā ir liellopu sugas aizdomās turēts dzīvnieks (vai dzīvnieki).

Apvienotajai veterinārajai komitejai tiek iesniegta detalizēta informācija par ganāmpulku, kam bijis pozitīvs testa rezultāts, kā arī epidemioloģiska atskaite. Ja Šveice neizpilda kādu no Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma II daļas 7. punkta 1. daļas prasībām, Apvienotā veterinārā komiteja par to nekavējoties informē Komisiju. Situācija tiek pārbaudīta Apvienotajā veterinārajā komitejā, lai pārskatītu šīs daļas nosacījumus.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice izpilda Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļas 4. punkta prasības attiecībā uz liellopu tuberkulozi. Lai saglabātu tādas valsts statusu, kurā ir oficiāli tuberkulozes neskarts ganāmpulks, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:

a)	ievieš identifikācijas sistēmu, kas ļauj izsekot katra liellopa sākotnējam ganāmpulkam;

b)	valsts veterinārārsts pārbauda post mortem visus nokautos dzīvniekus;

c)	visas aizdomas par dzīva, miruša vai nokauta dzīvnieka saslimšanu ar tuberkulozi dara zināmas kompetentām iestādēm;

katrā gadījumā kompetentas iestādes veic nepieciešamos pētījumus, lai aizdomas par saslimšanu atzītu par spēkā neesošām vai apstiprinātu, to skaitā arī pētījumus sākotnējā un tranzīta ganāmpulkos. Gadījumos, kad bojājumi, kas rada aizdomas par tuberkulozi, ir atklāti autopsijas vai kaušanas laikā, kompetentās iestādes šos bojājumus nodod izpētei laboratorijā;

e)	aizdomās turētā dzīvnieka sākotnējais un tranzīta ganāmpulka oficiālais tuberkulozes neskartā ganāmpulka statuss ir uz laiku atcelts, un šis atcēlums ir spēkā, līdz ar klīnisku, laboratorijas vai tuberkulīna testu tiek atzīts, ka nav konstatēta liellopu tuberkuloze;

f)	kad aizdomas par tuberkulozi ir apstiprinājis tuberkulīna, klīnisks vai laboratorijas tests, oficiālais tuberkulozes neskarta izcelsmes vai tranzīta ganāmpulku statuss tiek atņemts;

oficiāli tuberkulozes neskarta ganāmpulka statuss netiek atjaunots, līdz ganāmpulks nav atbrīvots no visiem par inficētiem atzītiem dzīvniekiem, telpas un iekārtas nav dezinficētas; visu palikušo dzīvnieku, kas vecāki par sešām nedēļām, pārbaudes nav devušas negatīvas atbildes uz vismaz diviem intradermāliem tuberkulīna testiem saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumu, no kuriem pirmais veikts vismaz sešus mēnešus pēc tam, kad inficētais dzīvnieks ir atstājis ganāmpulku, un otrais — vismaz sešus mēnešus pēc pirmā testa.

Apvienotajai veterinārajai komitejai tiek iesniegta detalizēta informācija par inficēto ganāmpulku, kā arī epidemioloģiska atskaite. Ja Šveice neizpilda kādu no Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļas 4. punkta pirmās daļas prasībām, Apvienotā veterinārā komiteja par to nekavējoties informē Komisiju. Situācija tiek pārbaudīta Apvienotajā veterinārajā komitejā, lai pārskatītu šīs daļas nosacījumus.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice izpilda Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma I F nodaļas prasības attiecībā uz govju enzootisko leikozi. Lai saglabātu tādas valsts statusu, kurā ir oficiāli govju enzootiskās leikozes neskarts ganāmpulks, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:

a)	Šveices ganāmpulki tiek uzraudzīti ar izlases veida pārbaudi. Paraugu skaits ir noteikts tādā veidā, lai varētu apgalvot ar 99 % ticamību, ka mazāk par 0,2 % no ganāmpulka ir saslimuši ar govju enzootisko leikozi;

b)	valsts veterinārārsts pārbauda post mortem visus nokautos dzīvniekus;

c)	klīniskās pārbaudes, autopsijas vai gaļas pārbaudes laikā radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu dara zināmas kompetentām iestādēm;

d)	aizdomu gadījumā par saslimšanu vai govju enzootiskās leikozes konstatēšanas gadījumā, oficiāli govju enzootiskās leikozes neskarta ganāmpulku statuss attiecīgajā ganāmpulkā tiek atcelts uz laiku līdz nošķiršanas atcelšanai;

e)	nošķiršana tiek atcelta, ja pēc saslimušo dzīvnieku un vajadzības gadījumā arī to pēcnācēju likvidēšanas, divām seroloģiskām pārbaudēm, kas ir veiktas ar vismaz 90 dienu intervālu, ir bijis negatīvs rezultāts.

Ja govju enzootiskā leikoze tiek konstatēta 0,2 % no ganāmpulka, Federālais veterinārais birojs par to nekavējoties informē Komisiju. Situācija tiek pārbaudīta Apvienotajā veterinārajā komitejā, lai pārskatītu šīs daļas nosacījumus.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice ir oficiāli infekciozā liellopu rinotraheīta neskarta. Lai saglabātu šo statusu, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:

a)	Šveices ganāmpulki tiek uzraudzīti ar izlases veida pārbaudi. Paraugu skaits ir noteikts tādā veidā, lai varētu apgalvot ar 99 % ticamību, ka mazāk par 0,2 % no ganāmpulka ir saslimuši ar govju infekciozo rinotraheītu;

b)	tādu vaislas buļļu ganāmpulkā, kas ir vecāki par 24 mēnešiem, ik gadus veic seroloģiskās pārbaudes;

c)	aizdomas par saslimšanu ir paziņo kompetentām iestādēm un attiecīgajiem dzīvniekiem veic oficiālās infekciozo liellopu rinotraheīta pārbaudes, to skaitā viroloģiskās un seroloģiskās;

d)	aizdomu gadījumā par saslimšanu vai govju infekciozā rinotraheīta konstatēšanas gadījumā oficiāli neskarta ganāmpulku statuss attiecīgajā ganāmpulkā tiek atcelts uz laiku līdz nošķiršanas atcelšanai;

e)	nošķiršana tiek atcelta, ja seroloģiska pārbaude, kas veikta vismaz 30 dienas pēc saslimušo dzīvnieku likvidēšanas, uzrāda negatīvu rezultātu.

Atzīstot Šveices statusu, Lēmums 2004/558/EK (OV L 249, 23.7.2004., 20. lpp.) tiek piemērots mutatis mutandis.

Federālais veterinārais birojs nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām nosacījumu izpildē, kas nodrošina šo statusu. Situācija tiek pārbaudīta Apvienotajā veterinārajā komitejā, lai pārskatītu šīs daļas nosacījumus.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice ir oficiāli Aujeski slimības neskarta. Lai saglabātu šo statusu, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:

a)	Šveices ganāmpulki tiek uzraudzīti ar izlases veida pārbaudi. Paraugu skaits ir noteikts tādā veidā, lai varētu apgalvot ar 99 % ticamību, ka mazāk par 0,2 % no ganāmpulka ir saslimuši ar Aujeski slimību;

b)	aizdomas par saslimšanu paziņo kompetentām iestādēm un veic oficiālas Aujeski slimību pārbaudes, to skaitā viroloģiskās un seroloģiskās pārbaudes;

c)	aizdomu gadījumā par saslimšanu vai Aujeski slimības konstatēšanas gadījumā, oficiāli neskarta ganāmpulku statuss attiecīgajā ganāmpulkā tiek atcelts uz laiku līdz nošķiršanas atcelšanai;

d)	nošķiršana tiek atcelta, ja pēc saslimušo dzīvnieku likvidācijas divas seroloģiskās pārbaudes, kas tiek veiktas visiem vaislas dzīvniekiem un nobarošanas dzīvnieku reprezentējošam skaitam, veiktas ar vismaz 21 dienas intervālu, ir devušas negatīvu rezultātu.

Atzīstot Šveices statusu, Lēmums 2001/618/EK (OV L 215, 9.8.2001., 48. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/320/EK (OV L 102, 7.4.2004., 75. lpp.), tiek piemērots mutatis mutandis.

8.	Kas attiecās uz cūku transmisīvo gastroenterītu (CTG) un cūku reproduktīvo un respiratoro sindromu (CRRS), jautājums par iespējamām papildu garantijām tiks pēc iespējas ātrāk izskatīts Apvienotajā veterinārajā komitejā. Komisija informē Federālo veterināro biroju par šā jautājuma attīstību.

9.	Bernes Universitātes Veterinārās bakterioloģijas institūts Šveicē ir atbildīgs par oficiālo tuberkulīna pārbaudi Direktīvas 64/432/EEK B pielikuma 4. panta nozīmē.

10.	Bernes Universitātes Veterinārās bakterioloģijas institūtam Šveicē ir atbildīgs par oficiālo antigēnu (brucelozes) pārbaudi saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C(A) pielikuma 4. punktu.

11.

Veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar liellopiem un cūkām, tām dod līdzi Direktīvas 64/432/EEK F pielikuma paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus. Piemēro šādus pielāgojumus:

1. modelis:

—

C sadaļā sertifikācijas tiek pielāgotas šādi:

—

4. punktā attiecībā uz papildu garantijām ievilkumus papildina šādi:

—	“slimība: govju infekciozais rinotraheīts,

—	saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/558/EK, ko piemēro mutatis mutandis”;

2. modelis:

—

C sadaļā sertifikācijas tiek pielāgotas šādi:

—

4. punktā attiecībā uz papildu garantijām ievilkumus papildina šādi:

—	“slimība: Aujeski

—	saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2001/618/EK, ko piemēro mutatis mutandis;”.

12.

Piemērojot šo papildinājumu, veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar liellopiem, tiem jādod līdzi papildu veselības sertifikāti, kuros apliecināta šādas ziņas par veselību:

—

“Liellopi:

—	ir identificēti ar pastāvīgas identifikācijas sistēmu, kas ļauj atrast to ciltsmāti un sākotnējo ganāmpulku, kā arī noskaidrot, vai tie nav govju transmisīvo sūkļveida encefalopātiju skarto govju tiešie pēcnācēji, kas dzimuši divus gadus pirms diagnostikas;

—	nenāk no ganāmpulkiem, kur tiek izmeklēta govju sūkļveida encefalopātija;

—	dzimuši pēc 2001. gada 1. jūnija.”

II. AITAS UN KAZAS

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 91/68/EEK (1991. gada 28. janvāris) par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/554/EK (2004. gada 9. jūlijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 91/68/EEK E pielikumu un Padomes Lēmuma 79/542/EEK I pielikumu par aitu un kazu veselības sertifikātu formas atjaunošanu (OV L 248, 22.7.2004., 1. lpp.).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 27. līdz 31. (tirgus, izstādes), 34. līdz 37. (tirdzniecība), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 142. līdz 149. (trakumsērga), 158. līdz 165. (tuberkuloze), 166. līdz 169. (Skrepi slimība), 190. līdz 195. (aitu un kazu bruceloze), 196. līdz 199. (infekciozā aglaktija), 200. līdz 203. (kazu artrīts/encifalīts), 233. līdz 235. (aunu bruceloze), 297. pants (tirgu, sapulcināšanas centru, dezinfekcijas staciju apstiprināšana).

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Piemērojot Direktīvas 91/68/EEK 3. panta 2. punkta 2. daļu, informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

2.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK 11. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice oficiāli ir aitu un kazu brucelozes neskarta. Lai šo statusu saglabātu, Šveice uzņemas īstenot Direktīvas 91/68/EEK A pielikuma 1. nodaļas II daļas 2. punktā paredzētos pasākumus.

Aitu un kazu brucelozes parādīšanās vai atkārtotas parādīšanās gadījumā Šveice informē Apvienoto veterināro komiteju, lai nepieciešamie pasākumi tiktu veikti, ņemot vērā izmaiņas situācijā.

4.	Veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar aitām un kazām, tām dod līdzi Direktīvas 91/68/EEK E pielikuma paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus.

III. ZIRGU DZIMTA

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 90/426/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvu 2004/68/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz dažu dzīvu nagaiņu pārvadāšanu un importēšanu Kopienas teritorijā, ar ko groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (OV L 139, 30.4.2004., 320. lpp.).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 112. līdz 115. (Āfrikas zirgu mēris), 204. līdz 206. (vaislas sērga, encefalomielīts, infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši), 240. līdz 244. pants (zirgu kontagiozais metrīts).

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Piemērojot Direktīvas 90/426/EEK 3. pantu, informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

2.	Piemērojot Direktīvas 90/426/EEK 6. pantu, informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

3.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 10. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

4.	Direktīvas 90/426/EEK B un C pielikumu Šveicei piemēro mutatis mutandis.

IV. MĀJPUTNI UN INKUBĒJAMĀS OLAS

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 90/539/EEK (1990. gada 15. oktobris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā — II pielikums: saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 25. (transports), 122. līdz 125. (putnu gripa un Ņūkāslas slimība), 255. līdz 261. (Salmonella enteritidis), 262. līdz 265. (putnu infekciozais laringitraheīts) pants.

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11), un jo īpaši tā 64.a pants (eksporta uzņēmumu apstiprināšana).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Piemērojot Direktīvas 90/539/EEK 3. pantu, Šveice Apvienotajai veterinārajai komitejai iesniedz plānu, kas precizē pasākumus, kurus tā uzskata par veicamiem šo uzņēmumu apstiprināšanai.

2.	Piemērojot Direktīvas 90/539/EEK 4. pantu, Šveices valsts references laboratorija ir Bernes Universitātes Veterinārās bakterioloģijas institūts.

3.	Direktīvas 90/539/EEK 7. panta 1. punkta pirmā ievilkuma prasības Šveicei piemēro mutatis mutandis.

4.	Inkubējamo olu sūtījuma uz Kopienu gadījumā Šveices iestādes uzņemas ievērot marķēšanas noteikumus, kas ir paredzēti Regulā (EEK) Nr. 1868/77. Šveices marķējums ir “CH”.

5.	Direktīvas 90/539/EEK 9.a panta prasības Šveicei piemēro mutatis mutandis.

6.	Direktīvas 90/539/EEK 10.a panta prasības Šveicei piemēro mutatis mutandis.

7.	Direktīvas 90/539/EEK 11. panta 2. punkta pirmā ievilkuma prasības Šveicei piemēro mutatis mutandis.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice izpilda Direktīvas 90/539/EEK 12. panta 2. punkta prasības attiecībā uz Ņūkāslas slimību un līdz ar to tai ir statuss, saskaņā ar kuru nav jāvakcinē pret Ņūkāslas slimību. Federālais veterinārais birojs nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām prasību ievērošanā, kas ļauj atzīt šo statusu. Situācija tiek pārbaudīta Apvienotajā veterinārajā komitejā, lai pārskatītu šīs daļas nosacījumus.

9.	Atsauces uz dalībvalsts nosaukumu 15. pantā ir piemērojamas Šveicei mutatis mutandis.

10.	Veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar mājputniem un inkubācijas olām, tām dod līdzi Direktīvas 90/539/EEK IV pielikuma paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus.

11.	Šveices sūtījumu gadījumā uz Somiju vai Zviedriju Šveices iestādes uzņemas iesniegt Kopienas tiesību aktos paredzētās garantijas par salmonelozi.

V. AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKI UN PRODUKTI

A. Tiesību akti

Eiropas Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 91/67/EEK (1991. gada 28. janvāris), attiecībā uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai iešķirtās ieviešanas pilnvaras, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

1.	Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 275. līdz 290. (zivju un vēžveidīgo) un 297. pants (uzņēmumu zonu un laboratoriju apstiprināšana).

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11), un jo īpaši tā 64.a pants (eksporta uzņēmumu apstiprināšana).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Direktīvas 91/67/EEK 4. pantā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

2.	Apvienotā veterinārā komiteja lemj par jebkuru Direktīvas 91/67/EEK 5., 6. un 10. panta piemērošanu attiecībā uz Šveici.

3.	Apvienotā veterinārā komiteja lemj par jebkuru Direktīvas 91/67/EEK 12. un 13. panta piemērošanu attiecībā uz Šveici.

4.	Piemērojot Direktīvas 91/67/EEK 15. pantu, Šveices iestādes uzņemas īstenot paraugu ņemšanas plānus un diagnostikas metodes, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem.

5.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 91/67/EEK 17. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

a)	Laižot tirgū no apstiprinātajām zonām nākušas dzīvas zivis, ikrus un gametas, transportēšanas dokumentu paraugs noteikts Direktīvas 91/67/EEK E pielikuma 1. nodaļā;

b)	laižot tirgū no apstiprinātajām audzētavām nākušas dzīvas zivis, ikrus un gametas, transportēšanas dokumentu paraugs noteikts Direktīvas 91/67/EEK E pielikuma 2. nodaļā;

c)	laižot tirgū no apstiprinātām piekrastes zonām nākušas gliemenes, transportēšanas dokumentu paraugs noteikts Direktīvas 91/67/EEK E pielikuma 3. nodaļā;

d)	laižot tirgū no apstiprinātām audzētavām nākušas gliemenes, transportēšanas dokumentu paraugs noteikts Direktīvas 91/67/EEK E pielikuma 4. nodaļā;

laižot tirgū audzētās zivis, gliemenes vai vēžveidīgos, to ikrus un gametas, kas nepieder pie infekciozā hematopoētiskās nekrozes, vīrusu hemorāģiskās septicēmijas vai bonamiozes, marteiliozes slimību uzņēmīgām sugām, transportēšanas dokumentu paraugs noteikts Lēmuma 2003/390/EK I pielikumā (OV L 135, 3.6.2003., 19. lpp.);

f)	laižot tirgū savvaļas dzīvas zivis, gliemenes vai vēžveidīgos, to ikrus un gametas, transportēšanas dokumentu paraugs noteikts Lēmuma 2003/390/EK I pielikumā.

VI. LIELLOPU EMBRIJI

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 9.10.1989., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regulu (EK) Nr. 806/2003, ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai iešķirtās ieviešanas pilnvaras, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

1.	Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 56. līdz 58. pants (embriju nodošana).

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11), un jo īpaši tā 64a. un 76. pants (eksporta uzņēmumu apstiprināšana).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 89/556/EEK 15. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

a)	Veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar liellopu embrijiem, tiem dod līdzi Direktīvas 89/556/EEK C pielikuma paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus;

b)	veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar liellopu embrijiem, nav jāpieprasa īpaša pasākumu piemērošana attiecībā uz govju sūkļveida encefalopātiju.

VII. LIELLOPU SPERMA

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 19, 22.7.1988., 10. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumu 2004/101/EK, ar kuru groza veselības sertifikātus Direktīvas 88/407/EEK D pielikumā, kas izmantojami Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar mājas liellopu spermu (OV L 30, 4.2.2004., 15. lpp.).

1.	Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 51. līdz 55. pants (mākslīgā apsēklošana).

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11), un jo īpaši tā 64.a un 76. pants (spermas iegūšanas centru kā eksporta uzņēmumu apstiprināšana).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Piemērojot Direktīvas 88/407/EEK 4. panta 2. punktu, tiek uzskatīts, ka visos Šveices centros atrodas tikai dzīvnieki, kas uzrāda negatīvu rezultātu seruma neitralizācijas analīzē vai ELISA analīzē.

2.	Direktīvas 88/407/EEK 5. panta 2. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

3.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

a)	Veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar liellopu spermu, tai dod līdzi Direktīvas 88/407/EEK D pielikuma paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus;

b)	veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar liellopu spermu, nav jāpieprasa īpaša pasākumu piemērošana attiecībā uz govju sūkļveida encefalopātiju.

III. CŪKU DZIMTAS SPERMA

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 90/429/EEK(1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kuras piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku dzimtas mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regulu (EK) Nr. 806/2003, ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai iešķirtās ieviešanas pilnvaras, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

1.	Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 51. līdz 55. pants (mākslīgā apsēklošana).

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11), un jo īpaši tā 64.a un 76. pants (spermas iegūšanas centru kā eksporta uzņēmumu apstiprināšana).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	90/429/EEK 5. panta 2. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

2.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 90/429/EEK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

3.	Veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar cūku dzimtas spermu, tai dod līdzi Direktīvas 90/429/EEK D pielikuma paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus.

IX. CITAS SUGAS

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 92/65/EEK(1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/68/EK(2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz dažu dzīvu nagaiņu pārvadāšanu un importēšanu Kopienas teritorijā, ar ko groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (OV L 139, 30.4.2004., 320. lpp.).

1.	Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 51. līdz 55. (mākslīgā apsēklošana) un 56. līdz 58. pants (embriju nodošana).

Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11), un jo īpaši tā 25. līdz 30. (suņu, kaķu un citu dzīvnieku importēšana), 64. (eksporta noteikumi), 64.a un 76. pants (spermas iegūšanas centru un ieguves grupu kā eksporta uzņēmumu apstiprināšana).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Piemērojot šo pielikumu, šis punkts attiecas uz to dzīvo dzīvnieku tirdzniecību, kas nav pakļauti I līdz V punktam, ieskaitot, kā arī spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību, kas nav pakļauti VI līdz VIII punktam, ieskaitot.

Eiropas Kopiena un Šveice uzņemas, ka tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem, ar spermu, olšūnām un embrijiem, kas paredzēta 1. punktā, nav aizliegta vai ierobežota ar citām veselības prasībām kā tikai tām, kas izriet no pašreizējā pielikuma piemērošanas un jo īpaši iespējamie aizsardzības pasākumi, balstoties uz tā 20. pantu.

3.	Veicot tirdzniecību starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici ar citu sugu nagaiņiem, kā minēts I, II un III punktā, tiem dod līdzi Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļas paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus.

Veicot tirdzniecību starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici ar zaķu kārtas dzīvniekiem, tiem dod līdzi Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļas paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus, ko iespējams papildināt ar apliecinājumu, kas paredzēts Direktīvas 92/65/EEK 9. panta 2. punkta 2. daļā.

Šveices iestādes šo apliecinājumu var pielāgot, lai pilnībā ietvertu 92/65/EEK 9. panta prasības.

5.	Direktīvas 92/65/EEK 9. panta 2. punkta 4. daļā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

a)	Suņu un kaķu pārvešana no Eiropas Kopienas uz Šveici ir pakļauta Direktīvas 92/65/EEK 10. panta 2. daļas noteikumiem;

b)	suņu un kaķu pārvešana no Šveices uz citām Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kas nav Apvienotā Karaliste, Īrija, Malta un Zviedrija, pakļauta Direktīvas 92/65/EEK 10. panta 2. daļas noteikumiem;

c)	suņu un kaķu pārvešana no Šveices uz Apvienoto Karalisti, Īriju, Maltu un Zviedriju ir pakļauta Direktīvas 92/65/EEK 10. panta 3. daļas noteikumiem;

identifikācijas sistēma noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 998/2003 (OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 2. jūlija Lēmumu 2004/557/EK (OV L 249, 23.7.2004., 18. lpp.). Izmantojamā pase ir noteikta ar Komisijas Lēmumu 2003/803/EK (OV L 312, 27.11.2003., 1. lpp.).

7.	Veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar aitu un kazu spermu, olšūnām un embrijiem, tiem dod līdzi Lēmumā 95/388/EK (OV L 234, 3.10.1995., 30. lpp.) paredzētos veselības sertifikātus.

8.	Veicot starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar zirgu sugas dzīvnieku spermu, tai dod līdzi Lēmumā 95/307/EK (OV L 185, 4.8.1995., 58. lpp.) paredzētos veselības sertifikātus.

9.	Veicot starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar zirgu sugas dzīvnieku olšūnām un embrijiem, tiem dod līdzi Lēmumā 95/294/EK (OV L 182, 2.8.1995., 27. lpp.) paredzētos veselības sertifikātus.

10.	Veicot starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar cūku dzimtas dzīvnieku olšūnām un embrijiem, tiem jādod līdzi Lēmumā 95/483/EK (OV L 275, 18.11.1995., 30. lpp.) paredzētos veselības sertifikātus.

11.	Piemērojot Direktīvas 92/65/EEK 24. pantu, 2. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

12.	Veicot starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar 1. punktā minētajiem dzīvniekiem, Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma otrajā un trešajā daļā paredzētie veselības sertifikāti tiek piemēroti mutatis mutandis.

13.	Direktīvas 92/65/EEK 2. panta b) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem, kuri ir izgājuši karantīnu apstiprinātā centrā un ar kuriem tiek veikta tirdzniecība starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, līdzi ir Direktīvas 92/65/EEK paraugiem atbilstīgi veselības sertifikāti.

3. PAPILDINĀJUMS

DZĪVU DZĪVNIEKU UN KONKRĒTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IMPORTĒŠANA NO TREŠĀM VALSTĪM

I. EIROPAS KOPIENA — TIESĪBU AKTI

A. Liellopi, cūkas, aitas un kazas

Padomes Direktīva 72/462/EEK (1972. gada 12. decembris) par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm (OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/68/EK (OV L 139, 30.4.2004., 320. lpp.).

B. Zirgu dzimtas dzīvnieki

C. Mājputni un inkubējamās olas

Padomes Direktīva 90/539/EEK (1990. gada 15. oktobris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai noteikumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

D. Akvakultūras dzīvnieki

Padomes Direktīva 91/67/EEK (1991. gada 28. janvāris), kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

E. Gliemenes

Padomes Direktīva 91/492/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka veselības prasības dzīvu gliemeņu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

F. Liellopu embriji

G. Liellopu sperma

Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumu 2004/101/EK (OV L 30, 4.2.2004., 15. lpp.).

H. Cūku dzimtas sperma

Padomes Direktīva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku dzimtas mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

I. Pārējie dzīvie dzīvnieki

Padome Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I sadaļā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/68/EK (OV L 139, 30.4.2004., 320. lpp.).

II. ŠVEICE — TIESĪBU AKTI

Piemērojot šo pielikumu, Šveicei Cīrihes zooloģiskais dārzs ir apstiprināts kā apstiprinātais centrs, saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK C pielikuma noteikumiem.

III. ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

Parasti Federālais veterinārais birojs piemēro tādus pašus noteikumus kā papildinājuma I punktā minētie. Tomēr Federālais veterinārais birojs var pieņemt stingrākus pasākumus un pieprasīt papildu garantijas. Šajā gadījumā, neskarot tiesības nekavējoties piemērot šos pasākumus, Apvienotajā veterinārajā komitejā veic konsultācijas, lai rastu atbilstīgus risinājumus. Ja Federālais veterinārais birojs vēlas piemērot mazāk stingrus pasākumus, tas par to iepriekš brīdina Komisijas kompetentos dienestus. Šajā gadījumā Apvienotajā veterinārajā komitejā veic konsultācijas, lai rastu atbilstīgus risinājumus. Šveices iestādes nepiemēro paredzētos pasākumus, līdz nav saņēmušas šos risinājumus.

4. PAPILDINĀJUMS

ZOOTEHNIKA, IETVEROT IMPORTĒŠANU NO TREŠĀM VALSTĪM

I. EIROPAS KOPIENA — TIESĪBU AKTI

A. Liellopi

Padomes Direktīva 77/504/EEK (1977. gada 25. jūlijs) par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

B. Cūkas

Padomes Direktīva 88/661/EEK (1988. gada 19. decembris) par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

C. Aitas, kazas

Padomes Direktīva 89/361/EEK (1989. gada 30. maijs) par tīršķirnes vaislas aitām un kazām (OV L 153, 6.6.1989., 30. lpp.).

D. Zirgu dzimtas dzīvnieki

a)	Padomes Direktīva 90/427/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem (OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.).

b)	Padomes Direktīva 90/428/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti sacensībām, un par piedalīšanās nosacījumiem sacensībās (OV L 224, 18.8.1990., 60. lpp.).

E. Tīršķirnes dzīvnieki

Padomes Direktīva 91/174/EEK (1991. gada 25. marts), ar ko nosaka zootehnikas un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus Direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK (OV L 85, 5.4.1991., 37. lpp.).

F. Imports no trešām valstīm

Padomes Direktīva 94/28/EK (1994. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un ar ko groza Direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.).

II. ŠVEICE - TIESĪBU AKTI

Valdības 1998. gada 7. decembra rīkojums par lopkopību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 26. novembrī (RS 16.310).

III. ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

Neskarot zootehnikas kontroles noteikumus, kas minēti 5. un 6. papildinājumā, Šveices iestādes uzņemas nodrošināt, ka importējot Šveice piemēro tādus pašus noteikumus, kādi minēti Padomes Direktīvā 94/28/EK.

Tirdzniecības sarežģījumu gadījumā var griezties Apvienotajā veterinārajā komitejā, ja to pieprasa kāda no Pusēm.

5. PIELIKUMS

PĀRBAUDES UN MAKSAS

1. NODAĻA

TIRDZNIECĪBA STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICI

I. TRACES sistēma

A. Tiesību akti

Kopiena	Šveice
Komisijas Lēmums 2004/292/EK (2004. gada 30. marts) par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).	Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401)

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju iekļauj Šveici datorsistēmā TRACES saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK.

Veicot starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem, veselības sertifikāti atbilst šim pielikumam, un tie pieejami TRACES sistēmā saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 599/2004 (2004. gada 30. marts) noteikumiem par saskaņotu sertifikātu un pārbaužu atskaišu modeli, kas saistīti ar tirdzniecību Kopienā ar dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (OV L 94, 31.3.2004., 44. lpp.).

Vajadzības gadījumā Apvienotā veterinārā komiteja nosaka pārejas pasākumus.

II. Noteikumi zirgu dzimtas dzīvniekiem

Ar tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Šveici saistītās pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Padomes Direktīvas 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) noteikumiem par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par 9. un 22. panta piemērošanu.

III. Noteikumi dzīvnieku ganīšanai pierobežas zonā

Definīcijas

—	ganīšana: dzīvnieku pārvietošana uz dalībvalsti vai Šveici, tos pārvietojot uz vasaras ganībām noteiktajā 10 km pierobežas zonā. Īpašos gadījumos, kas ir pienācīgi attaisnoti, attiecīgās kompetentās iestādes var atļaut izmantot lielāku platību abās pusēs Šveices un Kopienas robežai,

—	ikdienas ganības: ganības, no kurām dzīvnieki katras dienas beigās atgriežas savā izcelsmes saimniecībā dalībvalstī vai Šveicē.

Ganīšanas gadījumā starp dalībvalstīm un Šveici Komisijas Lēmumu 2001/672/EK (2001. gada 20. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus liellopu pārvietošanai, kad tie izvesti vasaras ganībās kalnu apgabalos (OV L 235, 4.9.2001., 23. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/318/EK (OV L 102, 7.4.2004., 71. lpp.), piemēro mutatis mutandis.

Tomēr, piemērojot šo pielikumu, Lēmuma 2001/672/EK 1. pantam piemēro šādus pielāgojumus:

—	atsauce uz laikposmu no 1. maija līdz 15. oktobrim tiek aizstāta ar “kalendārais gads”,

—

attiecībā uz Šveici Lēmuma 2001/672/EK 1. pantā un atbilstīgā pielikumā minētās puses ir:

ŠVEICE

CĪRIHES KANTONS

BERNES KANTONS

LUCERNAS KANTONS

ŪRĪ KANTONS

ŠVICES KANTONS

OBVALDENES KANTONS

NIDVALDENES KANTONS

GLARISAS KANTONS

CUGAS KANTONS

FRIBŪRAS KANTONS

ZOLOTURNAS KANTONS

BĀZELES PILSĒTAS KANTONS

BĀZELES LAUKU KANTONS

ŠAFHAUZENES KANTONS

APENCELLES-AUSERRODENES KANTONS

APPENCELLES-INNERRODENES KANTONS

SANKTGALLENES KANTONS

GRAUBINDENES KANTONS

ARGAVAS KANTONS

TŪRGAVAS KANTONS

TESĪNAS KANTONS

VO KANTONS

VALĒ KANTONS

NEIŠATELES KANTONS

ŽENĒVAS KANTONS

JURAS KANTONS

Piemērojot valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojumu par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 7. pantu (Reģistrācija) un valdības 1999. gada 18. augusta rīkojumu par dzīvnieku pārvadāšanas datu banku, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 20. novembrī (RS 916.404), un jo īpaši tā 2. pantu (Datu banku saturs), Šveicei katrām ganībām jāpiešķir specifisks reģistrācijas kods, kas jāiereģistrē valsts liellopu datu bāzē.

Ganīšanai starp dalībvalstīm un Šveici pārvešanas valsts pilnvarotais veterinārārsts:

informē galapunkta kompetento iestādi (vietējo veterināro vienību) par dzīvnieku nosūtīšanu sertifikāta izdošanas dienā vai vēlākais divdesmit četras stundas pirms paredzētās dzīvnieku ierašanās dienas ar datorizētās sistēmas palīdzību, kas savieno veterinārās iestādes, kuras ir paredzēta Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā;

b)	sāk dzīvnieku pārbaudi 48 stundas pirms to došanās uz ganībām; dzīvniekiem ir jābūt atbilstīgi identificētiem;

c)	izdod 11. punkta paraugam atbilstīgu sertifikātu.

4.	Galamērķa valsts pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pārbaudi uzreiz pēc to ierašanās galamērķa valstī, lai pārbaudītu to atbilstību normām, kas noteiktas šajā pielikumā.

5.	Visu ganīšanas laiku dzīvnieki ir muitas uzraudzībā.

Dzīvnieku īpašniekam:

a)	ar rakstisku apstiprinājumu jāpiekrīt ievērot visus pasākumus, kas tiek veikti, piemērojot šo pielikumu, un visiem citiem piemērotajiem pasākumiem, kas tiek veikti vietējā līmenī, tāpat kā to dara jebkurš dalībvalsts vai Šveices īpašnieks;

b)	jāsamaksā to pārbaužu izmaksas, kas veiktas, piemērojot šo pielikumu;

c)	jāsadarbojas, lai tiktu veiktas muitas vai veterinārās pārbaudes, kuras pieprasa izsūtītāja valsts vai galamērķa valsts iestādes.

Ganību sezonas beigās vai arī tās priekšlaicīgi atstājot, ganību vietas valsts pilnvarotais veterinārārsts:

informē galapunkta kompetento iestādi (vietējo veterināro vienību) par dzīvnieku nosūtīšanu sertifikāta izdošanas dienā vai vēlākais divdesmit četras stundas pirms paredzētās dzīvnieku ierašanās dienas ar datorizētās sistēmas palīdzību, kas savieno veterinārās iestādes, kas ir paredzēta Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā,

b)	sāk dzīvnieku pārbaudi 48 stundas pirms to došanās prom no ganībām; dzīvniekiem ir jābūt atbilstīgi identificētiem,

c)	izdod 11. punkta paraugam atbilstīgu sertifikātu.

8.	Slimību parādīšanās gadījumā ar kompetentu iestāžu kopīgu vienošanos tiek piemēroti atbilstīgi pasākumi. Iespējamo izdevumu jautājumu izskata šīs iestādes. Vajadzības gadījumā griežas pie Apvienotās veterinārās komitejas.

Atkāpjoties no 1. līdz 8. pantā paredzētajiem ganīšanas noteikumiem, ikdienas ganībām starp dalībvalstīm un Šveici:

a)	dzīvniekiem nekontaktējas ar citu saimniecību dzīvniekiem;

b)	dzīvnieku īpašnieks uzņemas informēt kompetento veterināro iestādi par dzīvnieku kontaktiem ar citu saimniecību dzīvniekiem;

c)	katru kalendāro gadu, pirmo reizi ievedot dzīvniekus dalībvalstī vai Šveicē, kompetentām veterinārajām iestādēm uzrāda 11. punkta paraugam atbilstīgu veselības sertifikātu. Šis sertifikāts ir jāuzrāda kompetentām veterinārajām iestādēm pēc to pieprasījuma;

d)	2. un 3. punktu piemēro, tikai pirmo reizi kalendārajā gadā vedot dzīvniekus uz dalībvalsti vai Šveici;

e)	7. punktu nepiemēro;

f)	dzīvnieku īpašnieks uzņemas informēt kompetento veterināro iestādi par ganīšanas laikposma beigām.

10.	Atkāpjoties no noteikumiem, kas ir paredzēti attiecībā uz maksām 5. papildinājuma 3. nodaļas VI punkta D apakšpunktā, ikdienas ganīšanas gadījumā starp dalībvalstīm un Šveici paredzētās maksas veic tikai vienu reizi kalendārajā gadā.

11.	Veselības sertifikāta modelis liellopu sugas dzīvnieku ganīšanai pierobežā vai ikdienas ganīšanai, kā arī liellopu sugas dzīvniekiem atgriežoties no pierobežas ganībām (paredzētā vai priekšlaicīga atgriešanās):

IV. Īpaši noteikumi

Kaušanai paredzētajiem dzīvniekiem Bāzeles kautuvē veic vienīgi dokumentu pārbaudi kādā no iebraukšanas vietām Šveices teritorijā. Šo noteikumu piemēro vienīgi dzīvniekiem, kuru izcelsmes vieta ir Augšreinas departaments vai Lerahas, Valdshūtes, Breisgavas-Augššvarcvaldes apgabals un Freiburg im Breisgau pilsēta. Tā piemērošanas jomu var paplašināt, un piemērot to citām kautuvēm, kas atrodas Šveices un EK pierobežā.

Uz Livinjo muitas anklāvu vestiem dzīvniekiem veic vienīgi dokumentu pārbaudi Ponte Gallo. Šo noteikumu piemēro vienīgi dzīvniekiem, kuru izcelsmes vieta ir Graubindenes kantons. Tā piemērošanas jomu var paplašināt, un piemērot to citām muitas kontrolē esošām zonām, kas atrodas Šveices un EK pierobežā.

C.	Uz Graubindenes kantonu vestiem dzīvniekiem veic vienīgi dokumentu pārbaudi Drossā. Šo noteikumu piemēro vienīgi dzīvniekiem, kuri tiek vesti no Livinjo muitas anklāva. Tā piemērošanas jomu var paplašināt, un piemērot to citām zonām, kas atrodas Šveices un EK robežas.

Attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem, kas tiek tieši vai netieši iekrauti vilcienā kādā EK vietā, lai tos izkrautu kādā citā EK vietā pēc tranzīta Šveices teritorijā, tiek prasīts vienīgi iepriekš iesniegt šo informāciju Šveices veterinārajās iestādēs. Šis noteikums ir spēkā vienīgi attiecībā uz vilcieniem, kura sastāvs pārvešanas laikā netiek mainīts.

V. Noteikumi attiecībā uz dzīvniekiem, kas šķērso Kopienas vai Šveices teritoriju

A.	Kopienas izcelsmes dzīviem dzīvniekiem, kam jāšķērso Šveices teritorija, Šveices iestādes veic vienīgi dokumentu pārbaudi. Aizdomu gadījumā tās var veikt visas nepieciešamās pārbaudes.

Šveices izcelsmes dzīviem dzīvniekiem, kam jāšķērso Kopienas teritorija, Kopienas iestādes veic vienīgi dokumentu pārbaudi. Aizdomu gadījumā tās var veikt visas nepieciešamās pārbaudes. Šveices iestādes garantē, ka šiem dzīvniekiem līdzi būs neizraidīšanas sertifikāts, ko ir izdevušas pirmā galamērķa trešās valsts iestādes.

VI. Vispārīgie noteikumi

Šie noteikumi tiek piemēroti gadījumos, uz kuriem neattiecas II līdz V punkts.

Kopienas vai Šveices izcelsmes dzīviem dzīvniekiem, kas ir paredzēti importēšanai, veic šādas pārbaudes:

—	dokumentu pārbaude.

Dzīviem dzīvniekiem, kas ir no citas, šajā pielikumā neminētas valsts un kam veiktas pārbaudes, kas noteiktas Direktīvā 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.), veic šādas pārbaudes:

—	dokumentu pārbaude.

VII. Iebraukšanas vietas — Tirdzniecība starp Eiropas Kopienu un Šveici

Kopienai:

Vācija:

—	Konstanz Strasse

ceļš

—	Weil am Rhein/Mannheim

dzelzceļš, ceļš

Francija:

—	Saint Julien/Bardonnex

ceļš

—	Ferney-Voltaire/Genève

gaisa transports

—	Saint-Louis/Basle

gaisa transports, ceļš

Itālija:

—	Campocologno

dzelzceļš

—

Chiasso

ceļš, dzelzceļš

—	Grand San Bernardo-Pollein

ceļš

Austrija:

—	Feldkirch-Tisis

ceļš

—

Höchst

ceļš

—	Feldkirch-Buchs

dzelzceļš

Šveicei:

—

Vācija:

Thayngen

ceļš

Kreuzlingen

ceļš

Basle

ceļš/dzelzceļš/gaisa transports

—

Francija:

Bardonnex

ceļš

Basle

ceļš/gaisa transports

Geneva

gaisa transports

—

Itālija:

Campocologno

dzelzceļš

Chiasso

ceļš/dzelzceļš

Martigny

ceļš

—

Austrija:

Schaanwald

ceļš

St. Margrethen

ceļš

Feldkirch-Buchs

dzelzceļš

2. NODAĻA

IMPORTĒŠANA NO TREŠĀM VALSTĪM

I. Tiesību akti

Pārbaudes no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem tiek veiktas saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 91/496/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvas 89/662/EEK, 90/425/EEK un 90/675/EEK (OV L 268, 24.4.1991., 56. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

II. Īstenošanas noteikumi un procedūras

A.	Piemērojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, ir šādi robežkontroles punkti: Bāzeles-Miluzas lidosta, Fernīvoltēra/Ženēvas lidosta un Cīrihes lidosta. Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par turpmākiem grozījumiem.

B.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā Direktīvas 91/496/EEK 19. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

3. NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

—	Francijai, Fernīvoltēra/Ženēvas lidostas un Senluī/Bāzeles lidostas jautājums tiks apspriests Apvienotajā veterinārajā komitejā.

—	Šveicei, Ženēvas-Cointrin lidostas un Bāzeles-Miluzas lidostas jautājums tiks apspriests Apvienotajā veterinārajā komitejā.

I. SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

A. Tiesību akti

Eiropas Kopiena	Šveice
Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.).	Likums par epizootijām (LFE) no 1966. gada 1. jūlija, kura jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 20. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 57. pants.

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par Direktīvas 89/608/EEK 10., 11. un 16. panta piemērošanu.

II. DZĪVNIEKU IDENTIFIKĀCIJA

A. Tiesību akti

Eiropas Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 92/102/EEK (1992. gada 27. novembris) par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp.), grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 005, 9.1.2004., 8. lpp.).

1.	Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 7. līdz 22. pants (reģistrācija un identifikācija).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā — II pielikums: saraksts, kas minēts Pievienošanās akta 20. pantā — 6. Lauksaimniecība — B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā — I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.)

2.	Valdības 1999. gada 18. augusta rīkojums par dzīvnieku pārvadāšanas datu banku, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 20. novembrī (RS 916.404).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par Direktīvas 92/102/EEK 3. panta 2. punkta, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta piektās daļas un 2. punkta piemērošanu.

2.	Ņemot vērā 5. panta 3. punktu, datums, kas jāievēro cūku, aitu un kazu pārvietošanai Šveicē, ir 1999. gada 1. jūlijs.

3.	Direktīvas 92/102/EEK 10. panta kontekstā Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par elektroniskās identifikācijas sistēmas iespējamās uzstādīšanas koordināciju.

III. DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

A. Tiesību akti

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 91/628/EEK (1991. gada 19. novembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK (OV L 340, 11.12.1991., 17. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās pilnvaras, kas noteiktas Padomes dokumentos, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (kvalificēts balsu vairākums) (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

1.	Valdības 1981. gada 27. maija rīkojums par dzīvnieku aizsardzību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2001. gada 27. jūnijā (RS 455.1).

Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 (1997. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas kritērijus pieturvietai, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā (OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1040/2003 (2003. gada 11. jūnija), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1255/97 attiecībā uz pieturvietām (OV L 151, 19.6.2003., 21. lpp.).

2.	Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11).

B. Īpaši īstenošanas noteikumi un procedūras

1.	Šveices iestādes apņemas ievērot Direktīvas 91/628/EK noteikumus par tirdzniecību starp Šveici un Eiropas Kopienu un importu no trešām valstīm.

2.	Direktīvas 91/628/EEK 8. panta ceturtā daļā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, konkrēti, saskaņā ar Direktīvas 91/628/EEK 10. pantu un valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojuma par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu 65. pantu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11).

4.	Direktīvas 91/628/EEK 18. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā.

IV. SPERMA, OLŠŪNAS UN EMBRIJI

Šī papildinājuma 1. nodaļas VI sadaļas un 2. nodaļas noteikumus piemēro mutatis mutandis.

V. MAKSAS

A.	Par to dzīvo dzīvnieku pārbaudēm, kas ir no valstīm, kuras nav minētas šajā pielikumā, Šveices iestādes apņemas iekasēt vismaz Direktīvas 96/43/EK C pielikuma 2. nodaļā noteiktās maksas.

B.	Par Kopienas vai Šveices izcelsmes dzīviem dzīvniekiem, kas paredzēti importēšanai Kopienā vai Šveicē, tiek iekasētas šādas maksas: 2,5 EUR/t, ar minimālo maksu EUR 15 un maksimālo — EUR 175 par kravu.

Maksas neiekasē:

—	par kaušanai paredzētajiem dzīvniekiem Bāzeles kautuvē,

—	par dzīvniekiem, ko ved uz Livinjo muitas anklāvu,

—	par dzīvniekiem, ko ved uz Graubindenes kantonu,

—	par dzīviem dzīvniekiem, kas tiek tieši vai netieši iekrauti vilcienā kādā vietā Kopienas teritorijā, lai tos izkrautu kādā citā vietā Kopienas teritorijā,

—	par Kopienas izcelsmes dzīvniekiem, kas šķērso Šveices teritoriju,

—	par Šveices izcelsmes dzīviem dzīvniekiem, kas šķērso Kopienas teritoriju,

—	par zirgu dzimtas dzīvniekiem.

D.	Par uz pierobežas ganībām vestiem dzīvniekiem veic šādas maksas: izcelsmes valstij EUR 1/galva un EUR 1/galva galamērķa valstij, ar minimālo maksu EUR 10 un maksimālo — EUR 100 par katru kravu.

E.	Šajā nodaļā “krava” nozīmē viena veida dzīvnieku daudzumu, uz kuriem attiecas viens veselības sertifikāts vai dokuments, kurus nosūta ar vienu transporta līdzekli, kurus sūta viens sūtītājs, kuri ir no tās pašas eksportētājvalsts vai eksportētājreģiona un tiek vesti uz vienu un to pašu galamērķi.

6. PAPILDINĀJUMS

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI

1. NODAĻA

PAR SAVSTARPĒJI LĪDZĪGIEM ATZĪTI SEKTORI

Produkti: Govs piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā

Eiropas Kopienas eksports uz Šveici un Šveices eksports uz Eiropas Kopienu

Tirdzniecības noteikumi

Atbilstība

Īpaši nosacījumi

EK normas

Šveices normas

Dzīvnieku veselība

—

Liellopi

64/432/EEK

92/46/EEK

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), jaunākie grozījumi 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 47., 61., 65., 101., 155., 163., 169., 173., 177., 224. un 295. pants.

jā

Veicot tirdzniecību starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici ar govs pienu un piena produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, tiem jābūt līdzi vienīgi Direktīvas 92/46/EEK II nodaļā noteiktajiem tirdzniecības dokumentiem.

Saskaņā ar Direktīvas 92/46/EEK 10. pantu, Šveice sastāda sarakstu ar šiem atzītajiem pārstrādes un apstrādes uzņēmumiem un sarakstu ar atzītiem savākšanas un standartizācijas centriem.

Veselības aizsardzība

92/46/EEK

Valdības 1998. gada 7. decembra rīkojums par piensaimniecības kvalitātes nodrošināšanu un pārbaudi (Valdības rīkojums par piena kvalitāti, OQL), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 8. martā (RS 916.351.0)

Valdības 1999. gada 13. aprīļa rīkojums par piena produkcijas kvalitātes nodrošināšanu saimniecībās, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 20. decembrī (RS 916.351.021.1)

Valdības 1999. gada 13. aprīļa rīkojums par kvalitātes nodrošināšanu piena rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumos, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 20. decembrī (RS 916.351.021.2)

Valdības 1999. gada 13. aprīļa rīkojums par kvalitātes nodrošināšanu piena nerūpnieciskās pārstrādes uzņēmumos, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 20. decembrī (RS 916.351.021.3)

Valdības 1999. gada 13. aprīļa rīkojums par kvalitātes nodrošināšanu siera briedināšanas un iesaiņošanas laikā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 20. decembrī (RS 916.351.021.4)

jā

Produkti: Dzīvnieku blakusprodukti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, to skaitā govs piens un piena produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā

Eiropas Kopienas eksports uz Šveici un Šveices eksports uz Eiropas Kopienu
Tirdzniecības noteikumi		Atbilstība	Īpaši nosacījumi
EK normas	Šveices normas
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 780/2004 (2004. gada 26. aprīlis) par pārejas pasākumiem, kas veikti pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz atsevišķu produktu importu un tranzītu no trešām valstīm (OV L 123, 27.4.2004., 64. lpp.).	Valdības 1995. gada 1. marta rīkojums par gaļas higiēnas prasībām (OHyV), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 817.190). Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401) Valdības 1988. gada 20. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importēšanu, tranzītu un eksportēšanu (OITE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.443.11), un jo īpaši tā 51., 64.a, 76. un 77. pants (atzīšana par eksporta uzņēmumu, importa un eksporta noteikumi tirdzniecībai ar dzīvnieku blakusproduktiem). Valdības 2004. gada 23. jūnija rīkojums par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA) (RS 916.441.22).	jā	Importēšanai Šveice piemēro VII, VIII, X (sertifikāti) un XI (valstis) pielikumam atbilstīgus noteikumus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 29. pantu. Tirdzniecība ar 1. un 2. kategorijas vielām ir aizliegta, izņemot noteiktu tehnisku lietojumu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1774/2002 (pārejas pasākumi, kurus nosaka Komisijas Regula (EK) Nr. 878/2004). Veicot tirdzniecību starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici ar 3. kategorijas vielām, tām jābūt līdzi II pielikuma III nodaļā noteiktajiem tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 7. un 8. pantu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 III nodaļu Šveice sastāda sarakstu ar atbilstīgiem uzņēmumiem.

II NODAĻA

CITI SEKTORI, KAS NAV MINĒTI 1. NODAĻĀ

I. Eksports no Kopienas uz Šveici

Šis eksports notiek pēc Kopienas iekšējās tirdzniecības noteikumiem. Tomēr visos gadījumos kompetentas iestādes izdod kravu pavadošu sertifikātu, kas apliecina šo noteikumu ievērošanu.

Ja nepieciešams, jautājums par sertifikātu modeli tiks apspriests Apvienotajā veterinārajā komitejā.

II. Eksports no Šveices uz Kopienu

Šis eksports notiek pēc atbilstīgajiem Kopienas noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Sertifikātu modeļi tiks apspriesti Apvienotajā veterinārajā komitejā.

Kamēr nav pieņemts lēmums par šiem modeļiem, tiek piemēroti pašreizējie sertifikāti.

III NODAĻA

II NODAĻAS SEKTORIA PĀREJA UZ I NODAĻU

Tiklīdz Šveice ir pieņēmusi jebkuru tiesību aktu, ko tā uzskata par līdzvērtīgu Kopienas tiesību aktam, jautājums tiek nodots Apvienotajai veterinārajai komitejai. Šī papildinājuma I nodaļa jāpielāgo, cik ātri vien iespējams, lai atspoguļotu Komitejas apspriedes iznākumu.

11 PAPILDINĀJUMS

KONTAKTPUNKTI

—

Eiropas Kopiena

Direktors

Sécurité alimentaire: phytosanitaire, santé et bien-être des animaux, questions internationales

Direction générale “Santé et protection des consommateurs” (D.G. SANCO)

Commission européenne

Rue Froissart, 101

B-1049 Bruxelles

Citas svarīgas adreses:

Direktors

Food and Veterinary Office

Grange

Ireland

Daļas vadītājs

Questions internationales alimentaires, vétérinaires et phytosanitaires

Direction générale “Santé et protection des consommateurs” (D.G. SANCO)

Commission européenne

Rue Froissart, 101

B-1049 Bruxelles

—

Šveice

Office vétérinaire fédéral

CH-3003 Berne

Tālrunis: (41-31) 323 85 01/02

Fakss: (41-31) 324 82 56

Citas svarīgas adreses:

Office fédéral de la santé publique

Unité principale “Sûreté alimentaire”

CH-3003 Berne

Tālrunis: (41-31) 322 95 55

Fakss: (41-31) 322 95 74

Centrale du Service d'inspection et de consultation en matière d'économie laitière

Schwarzenburgstraße 161

CH-3097 Liebefeld-Berne

Tālrunis: (41-31) 323 81 03

Fakss: (41-31) 323 82 27

”