Protokols,

ar kuru groza Ceturto protokolu, ar ko paredz nosacījumus Nolīgumā par zveju starp Eiropas Ekonomikas kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes pašvaldību, no otras puses

Pēc Apvienotās komitejas sanāksmes, kas notika no 2003. gada 16. jūnija līdz 18. jūnijam, Ceturtajā protokolā [1] veic šādus grozījumus no 2004. gada 1. janvāra:

1. Protokola 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. pants

1. Šo protokolu piemēro zvejas darbībai no 2001. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Kvotas, kas minētas nolīguma 2. pantā, nosaka katru gadu, ņemot vērā pieejamo zinātnisko informāciju. Tās aprēķina kā Grenlandes kopējās pieļaujamās nozvejas atlikumu pēc tam, kad atskaitīti daudzumi, kas minēti nolīguma 7. panta pirmajā daļā un norādīti 2. pantā, tomēr nepārsniedzot šādus daudzumus:

(tonnās) |

Suga | Rietumu krājumi (NAFO 0/1) | Austrumu krājumi (ICES XIV/V) |

Mencas | pm | |

Jūrasasari | 0 | 25500 |

Melnie paltusi | 1500 | 9000 |

Garneles | 4000 | 5675 |

Paltusi | 200 | 1000 |

Moivas | | |

Strupdeguna garastes | 1350 | 2000 |

Arktikas krabji | 1000 | |

Piezveja | 2000 | |

3. Austrumgrenlandes garneļu kvotu atļauts zvejot Grenlandes rietumos ar noteikumu, ka kvotas nodošana starp Grenlandes un Kopienas kuģu īpašniekiem balstās uz atsevišķu uzņēmumu savstarpējas vienošanās pamata. Grenlandes autonomās teritorijas valdība apņemas sekmēt šādas vienošanās. Kvotu nodošana var notikt, maksimāli, par 2000 tonnām gadā Rietumgrenlandes teritorijās. Kopienas kuģi zvejo ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti Grenlandes kuģu īpašniekiem izdotajās licencēs.

4. Atļaujas eksperimentālajai zvejai piešķir uz izmēģinājuma laiku, maksimāli, ik uz sešiem mēnešiem saskaņā ar 9. pantu un V pielikumu.

5. Kad puses konstatē, ka eksperimentālās kampaņas ir devušas pozitīvus rezultātus, Grenlandes autonomās teritorijas valdība piešķir Kopienas flotei 50 % zvejas iespēju attiecībā uz jaunajām sugām līdz šā protokola darbības beigām. Atbilstoši palielina finansiālās kompensācijas daļu, kas minēta 11. panta 2. punktā."

2. Protokola 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

Ar šo nolīguma 7. panta pirmajā daļā minētos daudzumus katram gadam nosaka šādi:

(tonnās) |

Suga | Rietumu krājumi (NAFO 0/1) | Austrumu krājumi (ICES XIV/V) |

Mencas | 50000 | |

Jūrasasari | 2500 | 5000 |

Melnie paltusi | 4700 | 4000 |

Garneles | 25000 | 1500" |

3. Protokola 3. pantu svītro.

4. Protokola 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"9. pants

Puses veicina eksperimentālo zvejniecību, cita starpā, dziļjūras sugu, galvkāju, gliemeņu un moivu (rietumu krājumi) iegūšanai Grenlandes ūdeņos. Šajā nolūkā tās rīko apspriedes vienmēr, kad viena no Pusēm to pieprasa, un, katru gadījumu izskatot atsevišķi, nosaka attiecīgās sugas, nosacījumus un citus rādītājus. Puses īsteno eksperimentālo zvejniecību saskaņā ar V pielikumu."

5. Protokola 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"11. pants

1. Nolīguma 6. pantā minēto finansiālo kompensāciju šā protokola spēkā esamības laikā nosaka EUR 42820000 gadā, kas izmaksājama katra zvejas gada sākumā.

2. Finansiālās kompensācijas daļa EUR 31760679 apmērā ir summa par zvejas iespējām. Šo summu koriģē katra zvejas gada laikā, kad Kopienai piešķir jebkādas papildu kvotas virs 1. panta tabulā minētajiem kvotu daudzumiem. Korekciju aprēķina, balstoties uz dažādo sugu tirgus cenām, par kurām ir piešķirtas papildu kvotas.

3. Grenlande Kopienai atvēl mencu ekvivalentu daudzumu 20000 tonnas, ko Kopiena var izmantot papildu nozvejas mērķiem. Koriģētajā kompensācijā, kas minēta 2. punktā, var ietilpt līdz 50 % šo mencu ekvivalentu.

4. Procedūra, kas jāievēro attiecībā uz papildu nozvejas iespēju piešķiršanu saskaņā ar nolīguma 8. pantu, ir noteikta III pielikumā.

5. Finansiālo kompensāciju, kas izriet no kuģu īpašnieku samaksātajām tiešajām licences maksām, atskaita no Kopienas kopējās kompensācijas, kā noteikts 11. panta 1. punktā. Licences maksas par sugām un par tonnām, ko iedala kuģiem, nosaka saskaņā ar VI pielikumu. Par zvejas licenču iedalīšanas tehnisko kārtību vienojas ar administratīviem pasākumiem pušu starpā.

6. Atlikušajos trīs protokola darbības gados Grenlande īsteno budžeta atbalstu zivsaimniecības nozarei saskaņā ar politisko apņemšanos, kas izteikta Grenlandes premjerministra 2003. gada 12. jūnija vēstulē prezidentam Prodi. Kursu uz Grenlandes zvejniecības politikas reformas stratēģiju un mērķiem, ko definējusi un neatkarīgi un autonomi noteikusi Grenlandes autonomās teritorijas valdība, kā arī sīkākus tehniskos datus attiecībā uz budžeta atbalsta definēšanu Grenlandes zivsaimniecības nozarei, tā īstenošanu un kontroli nosaka saskaņā ar administratīvo nolīgumu starp Grenlandi un Eiropas Kopienu. Grenlande izlieto EUR 500000 Grenlandes dabas resursu institūta budžeta palielināšanai."

6. Protokola 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"14. pants

Puses ne vēlāk kā 2005. gada 30. jūnijā novērtē šā protokola īstenošanu, lai sagatavotu sarunas attiecībā uz jauno nolīgumu."

7. Protokola I pielikumu svītro.

8. Pievieno šādu V pielikumu:

"

V PIELIKUMS

Sīkāki dati par eksperimentālās zvejas īstenošanu

Grenlandes autonomās teritorijas valdība un Eiropas Komisija kopīgi lemj attiecībā uz Eiropas Kopienas uzņēmējiem, piemērotāko laiku un pasākumiem eksperimentālās zvejas īstenošanai. Lai atvieglotu kuģu pētniecisko darbību, Grenlandes autonomās teritorijas valdība (ar Grenlandes dabas resursu institūta starpniecību) sniedz esošo zinātnisko informāciju un citu pamatinformāciju.

Šeit cieši iesaistās Grenlandes zvejniecības nozare (koordinēšanā un dialogā attiecībā uz eksperimentālās zvejas pasākumiem).

Kampaņa ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus un ne mazāk kā trīs mēnešus, ja vien puses nav vienojušās citādi.

Kandidātu izvēle eksperimentālo kampaņu īstenošanai

Eiropas Komisija dara zināmus Grenlandes iestādēm licences pieprasījumus attiecībā uz eksperimentālo zveju. Tehniskajā dokumentācijā norāda:

- kuģa tehniskos parametrus,

- kuģa virsnieku profesionālisma līmeni zvejniecībā,

- kampaņai piedāvātos tehniskos rādītājus (garums, zvejas rīki, izpētes reģioni, utt.).

Grenlandes administratīvās teritorijas valdība, ja tā uzskata to par nepieciešamu, organizē tehniskiem jautājumiem veltītu dialogu starp Grenlandes valdības un Eiropas Komisijas administrācijām un kuģu īpašniekiem.

Pirms kampaņas sākšanās kuģu īpašnieki iesniedz Grenlandes iestādēm un Eiropas Komisijai:

- deklarāciju par lomiem, kas jau atrodas uz kuģa,

- zvejas rīku, ko izmantos kampaņā, tehniskos parametrus,

- apliecinājumu, ka tie ievēro Grenlandes zvejas noteikumus.

Kamēr jūrā veic kampaņu, attiecīgie kuģu īpašnieki:

- iesniedz Grenlandes dabas resursu institūtam, Grenlandes iestādēm un Eiropas Komisijai nedēļas nozvejas ziņojumus par nozveju, norādot to attiecībā uz dienu un iemetienu, ieskaitot kampaņas tehnisko rādītāju aprakstu (atrašanās vieta, dziļums, diena un laiks, lomi un citi novērojumi vai piezīmes),

- kuģu novērošanas sistēmā paziņo kuģa atrašanās vietu, ātrumu un ieturēto kursu,

- nodrošina viena Grenlandes zinātniskā novērotāja vai Grenlandes institūciju izraudzīta novērotāja atrašanos uz kuģa. Novērotāju uzdevums ir apkopot zinātnisko informāciju no katra loma, kā arī veikt lomiem paraugu ņemšanu. Pret novērotāju ir tāda attieksme kā pret kuģa virsnieku, un kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa. Lēmumu par laiku, kad novērotājs atrodas uz kuģa, viņa uzturēšanās ilgumu, ostu, kurā viņu uzņem kuģī un ostu, kurā viņš nokāpj krastā, nosaka līgumā ar Grenlandes iestādēm. Ja vien pušu starpā nav līguma par pretējo, kuģim nav pienākums iegriezties ostā biežāk kā vienu reizi divu mēnešu laikā,

- pēc Grenlandes iestāžu pieprasījuma kuģus, kad tie pamet Grenlandes ūdeņus, pakļauj kontrolei,

- apliecina, ka tie ievēro Grenlandes zvejas noteikumus.

Zinātniskās kampaņas laikā iegūtie lomi, ieskaitot piezveju, paliek kuģa īpašnieka īpašumā.

Grenlandes iestādes izraugās kontaktpersonu, kas ir atbildīga par to, lai pievērstos jebkurai neparedzētai problēmai, kas var traucēt eksperimentālās zvejniecības attīstību.

"

9. Pievieno šādu VI pielikumu:

"

VI PIELIKUMS

Licences maksa

Piemēro šādas likmes

[1]

:

Suga | EUR par tonnu |

Jūrasasari | 52 |

Melnie paltusi | 85 |

Garneles | 74 |

Paltusi | 199 |

Moivas | 7 |

Strupdeguna garastes | 10 |

Arktikas krabji | 122 |

"

[1] OV L 209, 2.8.2001., 2. lpp.

[1] Likmes var regulāri pielāgot ar administratīviem pasākumiem pušu starpā, ņemot vērā situāciju tirgū un zivsaimniecības nozarē.

--------------------------------------------------