11/ 57

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

3


21999A1204(02)


L 311/3

EIROPAS SAVIENĪBAS OFICIĀLAIS VĒSTNESIS


NOLĪGUMS

par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses  (1)

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKA, turpmāk “Dienvidāfrika”,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

APSVEROT esošo draudzības un sadarbības saikņu nozīmību starp Kopienu, dalībvalstīm un Dienvidāfriku, kā arī Pušu kopīgās vērtības,

UZSKATOT, ka Kopiena, dalībvalstis un Dienvidāfrika vēlas turpmāk stiprināt minētās saiknes un izveidot ciešas un ilgstošas attiecības, kuru pamatā ir savstarpīgums, partnerība un līdzattīstība,

ATZĪSTOT Dienvidāfrikas tautu vēsturiskos panākumus, atceļot aparteīda sistēmu un veidojot jaunu politisko kārtību, kuras pamatā ir tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātija,

ATZĪSTOT Kopienas un dalībvalstu politisko un finansiālo atbalstu minētajam politisko izmaiņu un pārejas procesam Dienvidāfrikā,

ATCEROTIES Pušu ciešo turēšanos pie principiem, kas ietverti ANO Statūtos, un demokrātijas principiem un cilvēku pamattiesībām, kas noteikti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā,

PATUROT PRĀTĀ Sadarbības nolīgumu starp Dienvidāfriku un Eiropas Kopienu, ko parakstīja 1994. gada 10. oktobrī,

ATCEROTIES Pušu vēlmi nodibināt ciešākās iespējamās attiecības starp Dienvidāfriku un ĀKK un EK Lomes Konvencijas valstīm, ko atspoguļoja, 1997. gada 24. aprīlī parakstot Protokolu, kas reglamentē Dienvidāfrikas pievienošanos ceturtajai ĀKK un EK Lomes Konvencijai, kas grozīts ar Nolīgumu, kurš parakstīts Maurīcijā 1995. gada 4. novembrī,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu tiesības un pienākumus saistībā ar to dalību Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), vajadzību veicināt Urugvajas raunda rezultātu izpildi un pūles, ko abas Puses jau ieguldījušas šā mērķa sasniegšanai,

ATCEROTIES nozīmi, kādu Puses piešķir principiem un normām, kas reglamentē starptautisko tirdzniecību, un vajadzību tos piemērot pārredzamā un nediskriminējošā veidā,

APSTIPRINOT Kopienas un dalībvalstu atbalstu un iedrošinājumu tirdzniecības liberalizācijas un ekonomikas pārstrukturēšanas procesam, kas pašlaik notiek Dienvidāfrikā,

ATZĪSTOT Dienvidāfrikas valdības pūles, lai nodrošinātu Dienvidāfrikas tautu ekonomisko un sociālo attīstību,

UZSVEROT nozīmi, kādu gan Eiropas Savienība, gan Dienvidāfrika piešķir veiksmīgai Dienvidāfrikas pārstrukturēšanas un attīstības programmas izpildei,

APSTIPRINOT Pušu apņemšanos veicināt reģionālo sadarbību un ekonomisko integrāciju starp Āfrikas dienvidu valstīm, kā arī veicināt tirdzniecības liberalizāciju starp minētajām valstīm,

PATUROT PRĀTĀ Pušu apņemšanos nodrošināt, lai to divpusējās vienošanās nekavētu tās Dienvidāfrikas muitas ūnijas (SACU) pārstrukturēšanas procesu, kas sasaista Dienvidāfriku ar četrām ĀKK valstīm,

PASVĪTROJOT nozīmi, kādu Puses piešķir vērtībām un principiem, kuri izklāstīti galīgajās deklarācijās, kas pieņemtas Starptautiskajā iedzīvotāju un attīstības konferencē, kas notika Kairā 1994. gadā, Pasaules sammitā par sociālo attīstību, kas notika Kopenhāgenā 1995. gada martā, un Ceturtajā pasaules konferencē sieviešu jautājumos, kas notika Pekinā 1995. gadā,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT Pušu apņemšanos veicināt ekonomisko un sociālo attīstību un ievērot darba ņēmēju pamattiesības, jo īpaši veicinot attiecīgās Starptautiskās darba organizācijas (ILO) konvencijas par tādiem jautājumiem kā biedrošanās brīvība, tiesības uz koplīguma slēgšanu un nediskriminēšanu un piespiedu darba un bērnu darba likvidēšana,

ATCEROTIES regulāra politiskā dialoga uzsākšanas nozīmi divpusējā un daudzpusējā līmenī par abas Puses interesējošiem jautājumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE MĒRĶI, PRINCIPI UN POLITISKAIS DIALOGS

1. pants

Mērķi

Šā Nolīguma mērķi ir:

a)

nodrošināt atbilstošu pamatu dialogam starp Pusēm, veicinot ciešu attiecību attīstību visās jomās, uz ko attiecas šis Nolīgums;

b)

atbalstīt Dienvidāfrikas pūles, lai konsolidētu tās pārejas procesa ekonomiskos un sociālos pamatus;

c)

veicināt reģionālo sadarbību un ekonomisko integrāciju Āfrikas dienvidu reģionā, lai veicinātu tās saskaņotu un noturīgu ekonomisko un sociālo attīstību;

d)

veicināt savstarpējās preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības paplašināšanos un abpusēju liberalizāciju;

e)

veicināt vienmērīgu un pakāpenisku Dienvidāfrikas integrāciju pasaules ekonomikā;

f)

veicināt sadarbību starp Kopienu un Dienvidāfriku attiecīgo pilnvaru robežās un to savstarpējās interesēs.

2. pants

Būtiskais elements

Demokrātisko principu un cilvēku pamattiesību, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī tiesiskuma principu ievērošana ir iekšējo un starptautisko Kopienas un Dienvidāfrikas politiku pamatā un veido būtisku šā Nolīguma elementu.

Puses arī atkārtoti apstiprina savu pievienošanos labas pārvaldības principiem.

3. pants

Neizpildīšana

1.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra nav izpildījusi pienākumu saskaņā ar šo Nolīgumu, tad tā var veikt atbilstošus pasākumus.

2.   Pirms to darīt, tā 30 dienās iesniedz otrai Pusei visu būtisko informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas izpētei, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu.

3.   Īpašas steidzamības apstākļos atbilstošos pasākumus var veikt bez iepriekšējām apspriedēm. Par tādiem pasākumiem tūlīt paziņo otrai Pusei, un tie ir apspriežu priekšmets, ja otra Puse to pieprasa. Tādas apspriedes sasauc 30 dienās pēc paziņošanas par pasākumiem. Ja nerod apmierinošu risinājumu, tad attiecīgā Puse var pati izmantot procedūru, kas attiecas uz strīdu izšķiršanu.

4.   Šā Nolīguma pareizas interpretācijas un praktiskas piemērošanas nolūkā Puses vienojas, ka 3. punktā minētais termins “īpašas steidzamības apstākļi” attiecas uz gadījumu, kad viena Puse ir būtiski pārkāpusi Nolīgumu. Būtisks Nolīguma pārkāpums sastāv no:

i)

nolīguma noraidīšanas, ko nesankcionē starptautisko tiesību aktu vispārējie noteikumi; vai

ii)

nolīguma būtiskā elementa pārkāpuma, kā aprakstīts 2. pantā.

5.   Puses vienojas, ka atbilstošie pasākumi, kas minēti šā panta 1. punktā, ir tie, kas pieņemti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, un tādu pasākumu atlasē priekšroka jādod tiem, kas vismazāk traucē šā Nolīguma darbību.

4. pants

Politiskais dialogs

1.   Starp Pusēm izveido regulāru politisku dialogu. Tas papildina un palīdz nostiprināt sadarbību, kā arī veicina ilgstošu solidaritātes saikņu un jaunu sadarbības veidu ieviešanu.

2.   Politiskais dialogs un sadarbība ir jo īpaši domāti tam, lai:

a)

veicinātu lielāku savstarpēju sapratni starp Pusēm un lielāku uzskatu konverģenci;

b)

dotu katrai Pusei iespēju apsvērt otras [Puses] pozīciju un intereses;

c)

veicinātu atbalstu demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai;

d)

veicinātu sociālo taisnīgumu un palīdzētu radīt vajadzīgos nosacījumus nabadzības un visu veidu diskriminācijas likvidēšanai.

3.   Politiskais dialogs ietver visus jautājumus, kas ir Pušu kopīgās interesēs.

4.   Politiskais dialogs notiek pēc vajadzības, jo sevišķi:

a)

ministriju līmenī;

b)

Dienvidāfriku pārstāvošu vecāko amatpersonu, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas prezidentūras, no otras puses, līmenī;

c)

pilnībā izmantojot visus diplomātiskos kanālus, ieskaitot regulāras instruktāžas, apspriedes starptautisko tikšanos gadījumā un kontaktus starp diplomātiskajiem pārstāvjiem trešās valstīs;

d)

attiecīgā gadījumā, izmantojot jebkurus citus līdzekļus vai jebkurā citā līmenī, par ko Pusēm jāvienojas, un kas dotu noderīgu ieguldījumu dialoga stiprināšanā un tā efektivitātes palielināšanā.

5.   Papildus divpusējam politiskajam dialogam, kas paredzēts iepriekšējos punktos, Puses pilnībā izmanto un aktīvi veicina reģionālo politisko dialogu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas valstīm, jo īpaši, lai veicinātu ilgstošu mieru un stabilitāti reģionā.

Puses arī piedalās politiskajā dialogā lielākajā ĀKK un ES satvarā, kā paredzēts un noteikts attiecīgajos ĀKK un EK līgumos.

II SADAĻA

TIRDZNIECĪBA

A IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

5. pants

Brīvās tirdzniecības zona

1.   Kopiena un Dienvidāfrika vienojas izveidot brīvās tirdzniecības zonu (BTZ) saskaņā ar šā Nolīguma un PTO noteikumiem.

2.   BTZ izveido pārejas posmā, kas Dienvidāfrikā ilgst maksimāli 12 gadus un Kopienā – maksimāli 10 gadus, sākot no Nolīguma stāšanās spēkā.

3.   BTZ attiecas uz brīvu preču kustību visos sektoros. Šis Nolīgums attiecas arī uz pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju un kapitāla brīvu kustību.

6. pants

Preču klasifikācija

Kopienā preču kombinēto nomenklatūru piemēro no Dienvidāfrikas importēto preču klasifikācijai. Dienvidāfrikā harmonizēto sistēmu piemēro no Kopienas importēto preču klasifikācijai.

7. pants

Pamatnodoklis

1.   Par katru ražojumu pamatnodoklis, kam jāpiemēro Nolīgumā izklāstītie secīgie samazinājumi, ir tas, ko faktiski piemēro Nolīguma spēkā stāšanās dienā.

2.   Kopiena un Dienvidāfrika paziņo viena otrai savus attiecīgos pamatnodokļus, saskaņā ar tarifu nemainīšanas un tarifu samazināšanas saistībām, par ko Puses vienojušās, un saskaņotās atkāpes no minētajiem principiem, kā izklāstīts I pielikumā.

3.   Gadījumos, kad tarifu atcelšanas process nesākas līdz ar Nolīguma stāšanos spēkā (sevišķi ražojumiem, kas minēti II pielikuma 3., 4. un 5. sarakstā, III pielikuma 2., 3., 4. un 6. sarakstā, IV pielikuma 3., 4., 7. un 8. sarakstā, V pielikumā, VI pielikuma 2., 3. un 5. sarakstā, VII pielikumā), nodoklis, kam jāpiemēro turpmākie Nolīgumā izklāstītie samazinājumi, ir vai nu pamatnodoklis, kas minēts šā panta 1. punktā, vai nodoklis, ko piemēro uz erga omnes pamata attiecīgā tarifu atcelšanas grafika pirmajā dienā, atkarībā no tā, kurš ir zemāks.

8. pants

Fiskāla rakstura muitas nodokļi

Noteikumus par ievedmuitas nodokļu atcelšanu piemēro arī fiskāla rakstura muitas nodokļiem, izņemot nediskriminējošus akcīzes nodokļus, ko iekasē gan par importētajām, gan valstī ražotajām precēm, kas ir saskaņā ar 21. panta noteikumiem.

9. pants

Maksājumi ar muitas nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību

Kopiena un Dienvidāfrika līdz ar Nolīguma stāšanos spēkā atceļ savā attiecīgajā importā jebkurus maksājumus ar ievedmuitas nodokļiem līdzvērtīgu ietekmi.

B IEDAĻA

RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMI

10. pants

Definīcija

Šīs iedaļas noteikumus piemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir Kopienā un Dienvidāfrikā, izņemot ražojumus, uz kuriem attiecas lauksaimniecības produktu definīcija saskaņā ar šo Nolīgumu.

11. pants

Tarifu atcelšana no Kopienas puses

1.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes rūpniecības ražojumu importam Kopienā, kuri nav minēti II pielikumā, atceļ līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā.

2.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 1. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

dienā, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 75 % pamatnodokļa,

 

vienu gadu pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

divus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 25 % pamatnodokļa,

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

3.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 2. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

dienā, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 86 % pamatnodokļa,

 

vienu gadu pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 72 % pamatnodokļa,

 

divus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 57 % pamatnodokļa,

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 43 % pamatnodokļa,

 

četrus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 28 % pamatnodokļa,

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 14 % pamatnodokļa,

 

sešus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

4.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 3. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 75 % pamatnodokļa,

 

četrus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 25 % pamatnodokļa,

 

sešus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

Virknei šajā sarakstā norādīto ražojumu tarifu atcelšana sāksies četrus gadus pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas. Tarifu atcelšana par minētajiem ražojumiem notiks trīs vienādos ikgadējos samazinājumos un beigsies sešus gadus pēc Nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Virknei šajā sarakstā norādīto tērauda ražojumu tarifu samazinājumu izdara uz MFN (vislielākās labvēlības) pamata, sasniedzot nulles nodokli 2004. gadā.

5.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 4. sarakstā, atceļ maksimāli desmit gados pēc Nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Motorvagonu sastāvdaļām, kas norādītas šajā sarakstā, piemēroto tarifu samazinās par 50 % no Nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Precīzu Kopienas pamatnodokļu un tarifu atcelšanas grafiku par ražojumiem šajā sarakstā noteiks 2000. gada otrajā pugadā pēc tam, kad abas Puses būs izskatījušas perspektīvas turpmākai liberalizācijai attiecībā uz tādu Dienvidāfrikas autotransporta nozares ražojumu importu no Kopienas, kas minēti III pielikuma 5. un 6. sarakstā, cita starpā ņemot vērā Dienvidāfrikas autotransporta nozares attīstības programmas pārskatīšanas rezultātu.

6.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 5. sarakstā, pārskata šā Nolīguma piektajā gadā, lai, iespējams, atceltu tarifus.

12. pants

Tarifu atcelšana no Dienvidāfrikas puses

1.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri nav minēti III pielikumā, atceļ līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā.

2.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 1. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

dienā, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 75 % pamatnodokļa,

 

vienu gadu pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

divus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 25 % pamatnodokļa,

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

3.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 2. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 67 % pamatnodokļa,

 

četrus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 33 % pamatnodokļa,

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

4.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 3. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 90 % pamatnodokļa,

 

četrus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 80 % pamatnodokļa,

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 70 % pamatnodokļa,

 

sešus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 60 % pamatnodokļa,

 

septiņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

astoņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 40 % pamatnodokļa,

 

deviņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 30 % pamatnodokļa,

 

desmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 20 % pamatnodokļa,

 

vienpadsmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 10 % pamatnodokļa,

 

divpadsmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

5.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 4. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 88 % pamatnodokļa,

 

sešus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 75 % pamatnodokļa,

 

septiņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 63 % pamatnodokļa,

 

astoņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

deviņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 38 % pamatnodokļa,

 

desmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 25 % pamatnodokļa,

 

vienpadsmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 13 % pamatnodokļa,

 

divpadsmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

6.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 5. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar grafiku, kas iekļauts tajā pielikumā.

7.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 6. sarakstā, regulāri pārskata Nolīguma darbības laikā, lai turpmāk liberalizētu tirdzniecību.

Dienvidāfrika informēs Kopienu par Dienvidāfrikas autotransporta nozares attīstības programmas pārskatīšanas rezultātu. Tā iesniegs priekšlikumus turpmākai liberalizācijai attiecībā uz Dienvidāfrikas autotransporta nozares ražojumu, kas minēti III pielikuma 5. un 6. sarakstā, importu no Kopienas. Puses kopīgi izskatīs minētos priekšlikumus 2000. gada otrajā pusgadā.

C IEDAĻA

LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI

13. pants

Definīcija

Šīs iedaļas noteikumus piemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir Kopienā un Dienvidāfrikā un uz ko attiecas PTO definīcija par lauksaimniecības produktiem, kā arī zivīm un zvejniecības produktiem (3. nodaļa ,1604, 1605 un produkti 0511 91 10, 0511 91 90, 1902 20 10 un 2301 20 00).

14. pants

Tarifu atcelšana no Kopienas puses

1.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes lauksaimniecības produktu importam Kopienā, kuri nav minēti IV pielikumā, atceļ līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā.

2.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 1. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

dienā, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 75 % pamatnodokļa,

 

vienu gadu pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

divus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 25 % pamatnodokļa,

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

3.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 2. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

dienā, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 91 % pamatnodokļa,

 

vienu gadu pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 82 % pamatnodokļa,

 

divus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 73 % pamatnodokļa,

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 64 % pamatnodokļa,

 

četrus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 55 % pamatnodokļa,

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 45 % pamatnodokļa,

 

sešus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 36 % pamatnodokļa,

 

septiņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 27 % pamatnodokļa,

 

astoņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 18 % pamatnodokļa,

 

deviņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 9 % pamatnodokļa,

 

desmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

4.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 3. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 87 % pamatnodokļa,

 

četrus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 75 % pamatnodokļa,

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 62 % pamatnodokļa,

 

sešus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

septiņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 37 % pamatnodokļa,

 

astoņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 25 % pamatnodokļa,

 

deviņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 12 % pamatnodokļa,

 

desmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

Dažiem ražojumiem, kas minēti šajā pielikumā, beznodokļa kvotu piemēro saskaņā ar tur minētajiem nosacījumiem no Nolīguma spēkā stāšanās dienas, līdz beidzas tarifu pakāpeniskās samazināšanas posms par minētajiem ražojumiem.

5.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 4. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli un maksājumu samazina līdz 83 % pamatnodokļa,

 

sešus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli un maksājumu samazina līdz 67 % pamatnodokļa,

 

septiņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli un maksājumu samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

astoņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli un maksājumu samazina līdz 33 % pamatnodokļa,

 

deviņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli un maksājumu samazina līdz 17 % pamatnodokļa,

 

desmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

Dažiem ražojumiem, kas minēti šajā pielikumā, beznodokļa kvotu piemēro saskaņā ar tur minētajiem nosacījumiem no Nolīguma spēkā stāšanās dienas, līdz beidzas tarifu pakāpeniskās samazināšanas posms par minētajiem ražojumiem.

6.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Dienvidāfrikā un kas importēti Kopienā un minēti IV pielikuma 5. sarakstā, piemēro saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.

Sadarbības padome var nolemt par:

a)

apstrādāto lauksaimniecības produktu saraksta, kas minēts IV pielikuma 5. sarakstā, paplašināšanu; un

b)

nodokļu samazināšanu, ko piemēro apstrādātiem lauksaimniecības produktiem. Tāda nodokļu samazināšana var notikt, ja tirdzniecībā starp Kopienu un Dienvidāfriku samazina nodokļus, kas piemērojami pamatproduktiem, vai atbildot uz samazinājumiem, kuri rodas no savstarpējām koncesijām, kas attiecas uz apstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

7.   Samazinātos muitas nodokļus, kas piemērojami dažiem lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Dienvidāfrikā un kas importēti Kopienā un minēti IV pielikuma 6. sarakstā, piemēro no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas un saskaņā ar šajā pielikumā minētajiem nosacījumiem.

8.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Eiropas Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 7. sarakstā, regulāri pārskata Nolīguma darbības laikā, pamatojoties uz kopējās lauksaimniecības politikas attīstību nākotnē.

9.   Tarifu koncesijas nav piemērojamas ražojumiem, kas minēti IV pielikuma 8. sarakstā, jo uz minētajiem ražojumiem attiecas aizsargātie ES nosaukumi.

10.   Tarifu koncesijas, kas piemērojamas tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti V pielikumā, piemēro saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.

15. pants

Tarifu atcelšana no Dienvidāfrikas puses

1.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importam Dienvidāfrikā, kuri nav minēti VI pielikumā, atceļ līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā.

2.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti VI pielikuma 1. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

dienā, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 75 % pamatnodokļa,

 

vienu gadu pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

divus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 25 % pamatnodokļa,

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

3.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti VI pielikuma 2. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 67 % pamatnodokļa,

 

četrus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 33 % pamatnodokļa,

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

4.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti VI pielikuma 3. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

 

piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 88 % pamatnodokļa,

 

sešus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 75 % pamatnodokļa,

 

septiņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 63 % pamatnodokļa,

 

astoņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 50 % pamatnodokļa,

 

deviņus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 38 % pamatnodokļa,

 

desmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 25 % pamatnodokļa,

 

vienpadsmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, katru nodokli samazina līdz 13 % pamatnodokļa,

 

divpadsmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums, atceļ atlikušos nodokļus.

Dažiem ražojumiem, kas norādīti šajā pielikumā, beznodokļa kvotu piemēro saskaņā ar tur minētajiem nosacījumiem no Nolīguma spēkā stāšanās dienas, līdz beidzas tarifu pakāpeniskās samazināšanas posms par minētajiem ražojumiem.

5.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti VI pielikuma 4. sarakstā, periodiski pārskata Nolīguma darbības laikā.

6.   Muitas nodokļus, kas piemērojami VII pielikumā minēto Kopienas izcelsmes zvejniecības produktu importam Dienvidāfrikā, pakāpeniski atceļ, Kopienai vienlaicīgi likvidējot atbilstošo tarifu pozīciju muitas nodokļus.

16. pants

Lauksaimniecības drošība

Neatkarīgi no citiem šā Nolīguma noteikumiem un jo īpaši 24. panta, ja, ņemot vērā lauksaimniecības tirgu īpašo jutīgumu, vienas Puses izcelsmes ražojumu imports rada vai draud izraisīt nopietnu traucējumu otras Puses tirgos, tad Sadarbības padome tūlīt izskata jautājumu, lai rastu atbilstošu risinājumu. Līdz Sadarbības padome pieņem lēmumu, un ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, tad cietusī Puse var veikt pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi traucējuma ierobežošanai vai likvidēšanai. Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, cietusī Puse ņem vērā abu Pušu intereses.

17. pants

Tarifu paātrināta atcelšana no Dienvidāfrikas puses

1.   Ja Dienvidāfrika to pieprasa, tad Kopiena izskata priekšlikumus par tarifu atcelšanas paātrinātu grafiku attiecībā uz lauksaimniecības produktu importu Dienvidāfrikā, ko apvieno ar visu eksporta kompensāciju atcelšanu tādu pašu Eiropas Kopienas ražojumu eksportam uz Dienvidāfriku.

2.   Ja Kopiena uz tādu pieprasījumu atbild apstiprinoši, tad vienlaikus no dienas, par kuru abām Pusēm jāvienojas, piemēro jaunus tarifu atcelšanas un eksporta kompensāciju atcelšanas grafikus.

3.   Ja Kopiena atbild noraidoši, tad turpina piemērot šā Nolīguma noteikumus par tarifu atcelšanu.

18. pants

Klauzula par pārskatīšanu

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā Kopiena un Dienvidāfrika apsver turpmākos pasākumus savas savstarpējās tirdzniecības liberalizācijas procesā. Tādēļ īpaši, bet ne tikai, pārskata muitas nodokļus, kas piemērojami ražojumiem, kuri minēti II pielikuma 5. sarakstā, III pielikuma 5. un 6. sarakstā, IV pielikuma 5., 6. un 7. sarakstā, V pielikuma 1., 2., 3. un 4. sarakstā, VI pielikuma 4. un 5. sarakstā un VII pielikumā.

III SADAĻA

AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

A IEDAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

19. pants

Robežpasākumi

1.   Līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā tirdzniecībā starp Dienvidāfriku un Kopienu importam vai eksportam atceļ kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

2.   Tirdzniecībā starp Kopienu un Dienvidāfriku importam vai eksportam neievieš nekādus jaunus kvantitatīvos ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

3.   No šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Kopienu un Dienvidāfriku neievieš jaunus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepalielina spēkā esošos.

20. pants

Lauksaimniecības politika

1.   Puses var Sadarbības padomē regulāri apspriesties par savu attiecīgo lauksaimniecības politiku stratēģiju un praktiskajām modalitātēm.

2.   Ja kāda Puse saskaņā ar savu attiecīgo lauksaimniecības politiku uzskata par vajadzīgu izdarīt grozījumus šajā Nolīgumā noteiktajā režīmā, tad tā paziņos Sadarbības padomei, kura izlems par pieprasīto grozījumu.

3.   Ja Kopiena vai Dienvidāfrika, piemērojot 2. punktu, groza šajā Nolīgumā paredzēto režīmu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, tad tā saskaņo grozījumus ar Sadarbības padomi, lai saglabātu koncesijas otras Puses izcelsmes importam līmenī, kas līdzvērtīgs šajā Nolīgumā paredzētajam.

21. pants

Fiskālie pasākumi

1.   Puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas prakses, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp vienas Puses ražojumiem un ražojumiem, kuru izcelsmes vieta ir otras Puses teritorijā.

2.   Par ražojumiem, kurus eksportē uz vienas Puses teritoriju, nevar gūt labumu no iekšējo netiešo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz tieši vai netieši uzliktā netiešā nodokļa summu.

22. pants

Muitas savienības un brīvās tirdzniecības zonas

1.   Nolīgums neizslēdz muitas savienību, brīvās tirdzniecības zonu vai citu režīmu saglabāšanu vai izveidi starp jebkuru no Pusēm un trešām valstīm, izņemot tiktāl, cik tie groza šajā Nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus.

2.   Sadarbības padomē starp Kopienu un Dienvidāfriku notiek apspriedes par nolīgumiem, ar ko izveido vai pielīdzina muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas un, ja vajadzīgs, par citiem svarīgiem jautājumiem, kuri attiecas uz to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Jo īpaši gadījumā, ja trešā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, tad šāda apspriede notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā Kopienas un Dienvidāfrikas savstarpējās intereses.

23. pants

Antidempinga un kompensācijas pasākumi

1.   Nekas šajā Nolīgumā nekādi neierobežo un neskar antidempinga vai kompensācijas pasākumu pieņemšanu, ko veic jebkura Puse saskaņā ar 1994. gada VVTT VI pantu, 1994. gada Nolīgumu par VVTT VI panta piemērošanu, Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas pievienots Marrākešas Nolīgumam par PTO dibināšanu.

2.   Pirms ražojumiem, kas importēti no Dienvidāfrikas, uzliek galīgos antidempinga un kompensācijas nodokļus, Puses var apsvērt konstruktīvu aizsardzības līdzekļu iespēju, kā paredzēts 1994. gada Nolīgumā par VVTT VI panta piemērošanu un Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

24. pants

Drošības klauzula

1.   Ja jebkuru ražojumu importē tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai var radīt nopietnu kaitē jumu vietējiem tamlīdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, tad attiecīgi Kopiena vai Dienvidāfrika var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti PTO Nolīgumā par aizsargpasākumiem vai Lauksaimniecības nolīgumā, kas pievienots Marrākešas Nolīgumam par PTO dibināšanu, un saskaņā ar 26. pantā noteiktajām procedūrām.

2.   Ja jebkuru ražojumu importē tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai var radīt nopietnu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos Eiropas Savienības attālākajos reģionos, tad Eiropas Savienība pēc alternatīvu risinājumu izskatīšanas var izņēmuma kārtā veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas ierobežoti līdz attiecīgajam(-iem) reģionam(-iem), saskaņā ar 26. pantā noteiktajām procedūrām.

3.   Ja jebkuru ražojumu importē tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai var radīt nopietnu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos vienā vai vairākās citās Dienvidāfrikas muitas ūnijas dalībvalstīs, tad Dienvidāfrika pēc attiecīgās valsts vai valstu pieprasījuma un pēc alternatīvu risinājumu izskatīšanas var izņēmuma kārtā veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas ierobežoti līdz attiecīgajam(-iem) reģionam(-iem), saskaņā ar 26. pantā noteiktajām procedūrām.

25. pants

Pārejas posma aizsardzības pasākumi

1.   Neatkarīgi no 24. panta noteikumiem Dienvidāfrika, atkāpjoties no 12. un 15. panta noteikumiem, var pieņemt ierobežota laika ārkārtas pasākumus muitas nodokļu palielināšanas vai atkārtotas ieviešanas veidā.

2.   Tādi pasākumi var attiekties tikai uz jaunajām rūpniecības nozarēm vai sektoriem, kuriem jāsaskaras ar nopietnām grūtībām, ko radījis Kopienas izcelsmes importa pieaugums nodokļu samazinājuma rezultātā, kā paredzēts 12. un 15. pantā, jo īpaši, ja tādas grūtības rada nozīmīgas sociālās problēmas.

3.   Ievedmuitas nodokļi, kas Dienvidāfrikā piemērojami Kopienas izcelsmes ražojumiem un kas ieviesti ar minētajiem pasākumiem, nevar pārsniegt pamatnodokļa līmeni vai piemērotās vislielākās labvēlības nodokļu likmes vai 20 % procentuālo nodokli, atkarībā no tā, kurš ir zemāks, un saglabā atvieglojumu Kopienas izcelsmes ražojumiem. Visu ražojumu importu, uz ko attiecas tādi pasākumi, kopējā vērtība nevar pārsniegt 10 % kopējā rūpniecības ražojumu importa no Kopienas pēdējā gadā, par kuru pieejama statistika.

4.   Tādus pasākumus var piemērot uz laika posmu, kurš nepārsniedz četrus gadus. Tos pārtrauc piemērot vēlākais līdz ar maksimālā 12 gadu pārejas posma beigām. Minētos termiņus var izņēmuma kārtā pagarināt ar Sadarbības padomes lēmumu.

5.   Tādus pasākumus nevar ieviest attiecībā uz ražojumu, ja ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi kopš visu nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu vai maksājumu vai pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību atcelšanas attiecībā uz minēto ražojumu.

6.   Dienvidāfrika paziņo Sadarbības padomei par ārkārtas pasākumiem, ko tā gatavojas pieņemt, un pēc Kopienas pieprasījuma notiek apspriedes par tādiem pasākumiem, pirms tos piemēro, lai panāktu apmierinošu risinājumu. Tās paziņojumā ietver paredzamo grafiku uzliekamo muitas nodokļu ieviešanai un turpmākai atcelšanai.

7.   Ja 30 dienās pēc tāda paziņojuma nav panākta vienošanās par 6. punktā ierosinātajiem pasākumiem, tad Dienvidāfrika var veikt atbilstošus pasākumus, lai risinātu šo problēmu, un iesniedz Sadarbības padomei noteiktu grafiku muitas nodokļu atcelšanai, kas ieviesti ar šo pantu. Tāds grafiks paredz minēto nodokļu pakāpenisku samazināšanu vienādās gada likmēs, sākot vēlākais vienu gadu pēc to ieviešanas. Sadarbības padome var izlemt par atšķirīgu grafiku.

26. pants

Drošības procedūras

1.   Gadījumā, ja Kopiena vai Dienvidāfrika sāk uzraudzības mehānismu attiecībā uz grūtībām, kas minētas 24. pantā, kura nolūks ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tad tā informē par to otru Pusi un, ja vajadzīgs, sāk ar to apspriedes.

2.   Gadījumos, kas precizēti 24. pantā, pirms tajā paredzēto pasākumu veikšanas vai gadījumos, uz ko attiecas šā panta 5. punkta b) apakšpunkts, attiecīgi Kopiena vai Dienvidāfrika pēc iespējas drīzāk sniedz Sadarbības padomei visu būtisko informāciju, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

3.   Pasākumu atlasē prioritāte jādod tiem, kuri vismazāk traucē šā Nolīguma darbību, un tos ierobežo līdz pakāpei, kas vajadzīga, lai nepieļautu vai novērstu kaitējumu un atvieglotu korekciju.

4.   Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo Sadarbības padomei, un par tiem regulāri apspriežas minētajā iestādē, jo īpaši, lai izveidotu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to pieļauj.

5.   Iepriekšējo punktu izpildei piemēro šādus noteikumus:

a)

attiecībā uz 24. pantu, to grūtību izskatīšana, kas rodas tajā pantā minēto apstākļu dēļ, jānodod Sadarbības padomei, kura var pieņemt jebkādu lēmumu, kas vajadzīgs, lai novērstu šādas grūtības. Ja Sadarbības Padome vai eksportētāja Puse nav pieņēmusi lēmumu, kas atrisina grūtības, un nav panākts cits apmierinošs risinājums 30 dienās pēc šādi izskatīšanai nodotā jautājuma iesniegšanas, tad importētāja Puse var veikt atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu sarežģījumus. Šādus pasākumus veic laika posmā, kas nepārsniedz trīs gadus, un tajos ietilpst elementi, kas pakāpeniski noved pie to atcelšanas, vēlākais, noteiktā laika posma beigās;

b)

ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība un tāpēc attiecīgi iepriekšēja informācija vai izpēte nav iespējama, tad attiecīgi Kopiena vai Dienvidāfrika var 24. pantā precizētajās situācijās tūlīt piemērot piesardzības pasākumus, kas šādā situācijā vajadzīgi, un tūlīt informē par to otru Pusi.

27. pants

Izņēmumi

Nolīgums neliedz piemērot importa, eksporta, preču tranzīta vai lietotu preču tirdzniecības aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības vai augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas kultūras vērtību aizsardzības, vai intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu vai sudrabu. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr neveido patvaļīgu vai nepamatotu diskriminācijas līdzekli, kur dominē tādi paši nosacījumi, vai slēptus tirdzniecības ierobežojumus starp Pusēm.

28. pants

Izcelsmes normas

Izcelsmes normas tarifu atvieglojumu piemērošanai, kas paredzēti šajā Nolīgumā, ir noteiktas 1. protokolā.

B IEDAĻA

TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANA

29. pants

Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) pienākumu atkārtots apstiprinājums

1.   Atzīstot savas ekonomikas attīstības pakalpojumu pieaugošo nozīmi, Puses uzsver, cik nozīmīgi ir stingri ievērot Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT), jo īpaši tās principu par vislielākās labvēlības režīmu, un ieskaitot tās piemērojamos protokolus ar pievienotajām saistībām.

2.   Saskaņā ar VVPT šo režīmu nepiemēro:

a)

priekšrocībām, ko piešķīrusi jebkura Puse saskaņā ar Nolīguma noteikumiem, kā noteikts VVPT V pantā, vai saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti uz šāda Nolīguma pamata;

b)

citām priekšrocībām, kas piešķirtas saskaņā ar vislielākās labvēlības režīma izņēmumu sarakstu, ko jebkura Puse pievienojusi VVPT.

3.   Puses atkārtoti apstiprina savas attiecīgās saistības, kas pievienotas VVPT ceturtajam protokolam par pamata telekomunikācijām un Piektajam protokolam par finanšu pakalpojumiem.

30. pants

Pakalpojumu sniegšanas turpmāka liberalizācija

1.   Puses centīsies paplašināt Nolīguma jomu, lai turpmāk liberalizētu pakalpojumu tirdzniecību starp Pusēm. Šādas paplašināšanas gadījumā liberalizācijas process nodrošina jebkādas diskriminācijas neesamību vai likvidāciju starp Pusēm attiecīgajā pakalpojumu nozarē un aptver visus piegādes veidus, ieskaitot pakalpojuma piegādi:

a)

no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā;

b)

vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam;

c)

no vienas Puses pakalpojumu piegādātāja, izmantojot komerciālu klātbūtni otras Puses teritorijā;

d)

no vienas Puses pakalpojumu piegādātāja, izmantojot tās Puses fizisku personu klātbūtni otras Puses teritorijā.

2.   Sadarbības padome sniedz vajadzīgos ieteikumus 1. punktā izklāstītā mērķa izpildei.

3.   Formulējot šādus ieteikumus, Sadarbības padome ņem vērā pieredzi, kas gūta, izpildot katras Puses pienākumus saskaņā ar VVPT, ar īpašu atsauci uz V pantu vispārīgi, un jo īpaši uz tā 3. punkta a) apakšpunktu par jaunattīstības valstu dalību liberalizācijas nolīgumos.

4.   Mērķi, kas izklāstīts 1. punktā, pirmo reizi izskata Sadarbības padome vēlākais piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

31. pants

Jūras transports

1.   Puses cenšas efektīvi piemērot neierobežotas pieejas principu starptautiskajam jūras transporta tirgum un starptautiskajam jūras transportam, kas pamatojas uz godīgu konkurenci uz komerciāla pamata.

2.   Puses vienojas attiecināt viena uz otras pilsoņiem un kuģiem, kas reģistrēti jebkuras Puses teritorijā, ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts vislielākās labvēlības režīmā attiecībā uz preču vai pasažieru vai abu jūras pārvadājumiem, pieeju ostām, tādu ostu infrastruktūras un jūras palīgpakalpojumu izmantošanu un saistītajām maksām un maksājumiem, muitas pakalpojumiem un piestātņu un iekraušanas un izkraušanas iekārtu piešķiršanu, pamatojoties uz godīgu konkurenci un uz komercnoteikumiem.

3.   Puses vienojas aplūkot jūras transportu 30. panta sakarā, ieskaitot kombinētās satiksmes darbības, neskarot valsts piederības ierobežojumus vai jebkuras Puses noslēgtos nolīgumus, kas pastāv tajā laikā un kas atbilst Pušu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar VVPT nolīgumu.

C IEDAĻA

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE

32. pants

Kārtējie maksājumi

1.   Ievērojot 34. panta noteikumus, Puses apņemas atļaut veikt brīvi konvertējamā valūtā visus maksājumus par kārtējiem darījumiem starp Kopienas un Dienvidāfrikas rezidentiem.

2.   Dienvidāfrika veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta noteikumus, kas liberalizē kārtējos maksājumus, tās rezidenti neizmanto neatļautām kapitāla aizplūdēm.

33. pants

Kapitāla kustība

1.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, Kopiena un Dienvidāfrika no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas nodrošina tāda kapitāla brīvu kustību, kas attiecas uz tiešajiem ieguldījumiem Dienvidāfrikā uzņēmumos, kuri izveidoti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, un lai šādus ieguldījumus un no tiem radušos peļņu varētu pārvērst skaidrā naudā un repatriēt.

2.   Puses apspriežas viena ar otru, lai veicinātu un visbeidzot sasniegtu pilnu kapitāla aprites liberalizāciju starp Kopienu un Dienvidāfriku.

34. pants

Maksājumu bilances grūtības

Ja viena vai vairākas Kopienas dalībvalstis vai Dienvidāfrika ir nopietnās maksājumu bilances grūtībās vai pastāv tādi draudi, tad attiecīgi Kopiena vai Dienvidāfrika var saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti, ievērojot Vispārējo tarifu un tirdzniecības vienošanos un Starptautiskā valūtas fonda nolīguma VIII un XIV pantu, pieņemt ierobežojumus par kārtējiem darījumiem, kam ir ierobežots termiņš un kas nevar pārsniegt to, kas nepieciešams maksājumu bilances stāvokļa labošanai. Attiecīgi Kopiena vai Dienvidāfrika tūlīt informē otru Pusi un iespējami īsā laikā iesniedz tai grafiku attiecīgo pasākumu atcelšanai.

D IEDAĻA

KONKURENCES POLITIKA

35. pants

Definīcija

Ar šā Nolīguma pareizu darbību nav savienojams turpmākais tiktāl, cik tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Dienvidāfriku:

a)

nolīgumi un saskaņota darbība starp uzņēmumiem horizontālajās attiecībās, uzņēmumu asociāciju lēmumi, un nolīgumi starp uzņēmumiem vertikālajās attiecībās, kuru ietekme ir būtiski novērst vai mazināt konkurenci Kopienas vai Dienvidāfrikas teritorijā, ja vien uzņēmumi nevar pierādīt, ka pret konkurenci vērsto ietekmi pārspēj konkurenci veicinoša ietekme;

b)

viena vai vairāku uzņēmumu ļaunprātīga tirgus spējas izmantošana visā Kopienas vai Dienvidāfrikas teritorijā vai ievērojamā tās daļā.

36. pants

Izpilde

Ja līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā jebkura Puse vēl nav pieņēmusi vajadzīgos normatīvos aktus 35. panta izpildei, tad tās jurisdikcijā ir to izdarīt trīs gadu laika posmā.

37. pants

Atbilstoši pasākumi

Ja Kopiena vai Dienvidāfrika uzskata, ka konkrēta prakse tās vietējā tirgū nav savietojama ar 35. panta noteikumiem, un:

a)

tā nav attiecīgi paredzēta saskaņā ar 36. pantā minētajiem izpildes noteikumiem; vai

b)

ja nav tādu noteikumu un ja tāda prakse rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu otras Puses interesēm vai būtisku kaitējumu tās vietējai ražošanai, ieskaitot tās pakalpojumu nozari,

tad attiecīgā Puse var veikt atbilstošus pasākumus, kas atbilst tās tiesību aktiem, pēc apspriedes Sadarbības padomē vai 30 darba dienas pēc lūguma iesniegšanas par šādu apspriedi. Atbilstošajos pasākumos, kas jāpieņem, ievēro attiecīgās Konkurences iestādes pilnvaras.

38. pants

Pieklājība

1.   Puses vienojas, ka ikreiz, kad Komisijai vai Dienvidāfrikas Konkurences iestādei ir pamats uzskatīt, ka pret konkurenci vērstā prakse, kas definēta 35. pantā, notiek otras iestādes teritorijā un būtiski ietekmē svarīgas Pušu intereses, tad tā var lūgt otras Puses Konkurences iestādei veikt atbilstošas koriģējošas darbības attiecībā uz minētās iestādes noteikumiem, kuri reglamentē konkurenci.

2.   Šāds lūgums neierobežo nekādu darbību saskaņā ar prasījuma iesniedzējas iestādes konkurences tiesībām, ko var uzskatīt par vajadzīgu, un nekādā veidā neapgrūtina pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai tās patstāvību.

3.   Neierobežojot savas attiecīgās funkcijas, tiesības, pienākumus vai patstāvību, pieprasījuma saņēmēja Konkurences iestāde rūpīgi apsver un izskata prasījuma iesniedzējas iestādes izteiktos viedokļus un iesniegtos dokumentus un jo īpaši pievērš uzmanību attiecīgo pret konkurenci vērsto darbību raksturam, iesaistītajam uzņēmumam vai uzņēmumiem un iespējamajai kaitīgajai ietekmei uz cietušās Puses svarīgajām interesēm.

4.   Ja Komisijas vai Dienvidāfrikas Konkurences iestāde nolemj veikt izmeklēšanu vai paredz veikt jebkuru darbību, kam var būt svarīga ietekme uz otras Puses interesēm, tad Puses var apspriesties pēc jebkuras Puses lūguma, un abas cenšas rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, ņemot vērā savas attiecīgās svarīgās intereses, pienācīgi ievērojot viena otras tiesību aktus, suverenitāti, attiecīgo konkurences iestāžu patstāvību un pieklājības apsvērumus.

39. pants

Tehniskā palīdzība

Kopiena sniedz Dienvidāfrikai tehnisko palīdzību tās konkurences tiesību un politikas pārstrukturēšanā, kas cita starpā var ietvert:

a)

ekspertu apmaiņu;

b)

semināru organizēšanu;

c)

mācības.

40. pants

Informācija

Puses apmainās ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, kas uzlikti saskaņā ar dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma prasībām.

E IEDAĻA

VALSTS ATBALSTS

41. pants

Valsts atbalsts

1.   Ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Dienvidāfriku, valsts atbalsts, kas atbalsta dažus uzņēmumus vai dažu preču ražošanu un kas traucē vai draud traucēt konkurenci, un kas neatbalsta noteiktu kādas Puses sabiedriskās kārtības mērķi vai mērķus, nav savietojams ar šā Nolīguma pareizu darbību.

2.   Puses vienojas, ka to interesēs ir nodrošināt, lai valsts atbalstu sniegtu godīgi, taisnīgi un pārredzami.

42. pants

Pasākumi stāvokļa izlabošanai

1.   Ja Kopiena vai Dienvidāfrika uzskata, ka kāda noteikta prakse nav savietojama ar 41. panta noteikumiem, un ka šāda prakse rada vai draud radīt būtisku kaitējumu otras Puses interesēm vai tās vietējai ražošanai, un ja tas nav pienācīgi paredzēts esošajos noteikumos un procedūrās, tad Puses vienojas sākt apspriedes, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Šādas apspriedes neierobežos Pušu tiesības un pienākumus to attiecīgo tiesību aktu un starptautisko saistību izteiksmē.

2.   Jebkura Puse var uzaicināt Sadarbības padomi šādas apspriedes sakarā izskatīt Pušu sabiedriskās kārtības mērķus, kas pamato 41. pantā minētā valsts atbalsta piešķiršanu.

43. pants

Pārredzamība

Katra Puse nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā. Jo īpaši, ja kāda Puse to pieprasa, tad otra Puse sniedz informāciju par atbalsta shēmām, par atsevišķiem valsts atbalsta gadījumiem, vai par sniegtā atbalsta kopējo apjomu un sadali. Informācijas apmaiņā starp Pusēm ņem vērā ierobežojumus, kas uzlikti ar katras Puses tiesību aktiem saskaņā ar komercnoslēpuma un dienesta noslēpuma prasībām.

44. pants

Pārskatīšana

1.   Ja nav nekādu 41. panta izpildes noteikumu vai procedūru, tad valsts atbalstam vai subsīdijām piemēro 1994. gada Vispārējās tarifu un tirdzniecības vienošanās VI un XVI pantu, kā arī PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

2.   Sadarbības padome regulāri pārskata šajos jautājumos panākto progresu. Jo īpaši tā turpina attīstīt sadarbību un sapratni par pasākumiem, ko veikusi katra Puse attiecībā uz 41. panta darbību.

F IEDAĻA

CITI TIRDZNIECĪBAS NOTEIKUMI

45. pants

Valsts iepirkums

1.   Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu, ka pieeju Pušu iepirkuma līgumiem reglamentē godīga, taisnīga un pārredzama sistēma.

2.   Sadarbības padome regulāri pārskata šajā jautājumā panākto progresu.

46. pants

Intelektuālais īpašums

1.   Puses nodrošina pienācīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Puses piemēro PTO Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIP) no 1996. gada 1. janvāra un apņemas attiecīgā gadījumā uzlabot aizsardzību, kas paredzēta saskaņā ar minēto līgumu.

2.   Ja intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā rodas sarežģījumi, kas ietekmē tirdzniecības nosacījumus, tad pēc jebkuras Puses lūguma nekavējoties uzsāk apspriedes, lai sasniegtu savstarpēji apmierinošus risinājumus.

3.   Kopiena un tās dalībvalstis apstiprina nozīmi, kādu tās piešķir pienākumiem, kuri izriet no:

a)

Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokola (Madride, 1989. gads);

b)

Starptautiskās konvencijas par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961. gads);

c)

Līguma par sadarbību patentu jomā (Vašingtona, 1979. gads, grozīts 1984. gadā).

4.   Neierobežojot pienākumus, kas izriet no PTO Līguma par TRIP, Dienvidāfrika var labvēlīgi apsvērt pievienošanos daudzpusējām konvencijām, kuras minētas 3. punktā.

5.   Puses apstiprina nozīmi, kādu tās piešķir šādiem instrumentiem:

a)

Nicas vienošanās par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai noteikumi (Ženēva, 1977. gads, grozīts 1979. gadā);

b)

Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (1971. gada Parīzes akts);

c)

Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (1978. gada Ženēvas akts);

d)

Budapeštas līgums par mikroorganismu depozītu starptautisku atzīšanu patentēšanas procedūrā (1977. gads, grozīts 1980. gadā);

e)

Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Stokholmas akts, grozīts 1979. gadā);

f)

WIPO līgums par autortiesībām (WCT), 1996. gads.

6.   Lai atvieglotu šā panta izpildi, Kopiena pēc lūguma un savstarpēji saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem var sniegt Dienvidāfrikai tehnisko palīdzību, cita starpā, tiesību aktu un noteikumu sagatavošanā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un izpildei, tādu tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, vietējo biroju un citu šādu aģentūru izveidei un izpildei, kas nodarbojas ar izpildi un aizsardzību, ieskaitot personāla apmācību.

7.   Puses vienojas, ka šā Nolīguma nolūkā intelektuālais īpašums jo īpaši ietver autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām un blakustiesībām, funkcionālos modeļus, patentus, ieskaitot biotehnoloģiskos izgudrojumus, rūpnieciskos dizainus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot izcelsmes apzīmējumus vai nosaukumus, preču zīmes un pakalpojumu zīmes, integrālo shēmu topogrāfijas, kā arī datu bāžu aizsardzību un aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta 10.a pantā Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un nepieejamas informācijas aizsardzību attiecībā uz speciālo profesionālo informāciju.

47. pants

Standartizācija un atbilstības novērtēšana

Puses sadarbosies standartizācijas, metroloģijas, sertifikācijas un kvalitātes nodrošināšanas jomā, lai samazinātu atšķirības starp Pusēm minētajās jomās, likvidētu tehniskos šķēršļus un atvieglotu divpusējo tirdzniecību. Šādā sadarbībā ietilpst:

a)

pasākumi saskaņā ar PTO Nolīguma par tehniskās tirdzniecības šķēršļiem noteikumiem, lai veicinātu starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru lielāku izmantošanu, ieskaitot nozaru pasākumus;

b)

nolīgumu par atbilstības novērtēšanas savstarpēju atzīšanu savstarpējas ekonomiskās intereses nozarēs izstrādāšana;

c)

sadarbība kvalitātes nodrošināšanas jomā izraudzītās Dienvidāfrikai nozīmīgās nozarēs;

d)

tehniskās palīdzības veicināšana dienvidu Āfrikas kvalifikācijas paaugstināšanas iniciatīvās akreditācijas, metroloģijas un standartizācijas jomās;

e)

praktisku saikņu izveidošana starp Dienvidāfrikas un Eiropas standartizācijas, akreditācijas un sertifikācijas organizācijām.

48. pants

Muita

1.   Puses veicina un atvieglo sadarbību starp to muitas dienestiem, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tirdzniecības noteikumi, un garantētu godīgu tirdzniecību. Sadarbība cita starpā rada informācijas un apmācības shēmu apmaiņu.

2.   Neierobežojot citus sadarbības veidus, kas paredzēti šajā Nolīgumā, jo īpaši 90. pantā, Līgumslēdzēju pušu administratīvās iestādes sniedz savstarpēju palīdzību saskaņā ar šā Nolīguma 2. protokola noteikumiem.

49. pants

Statistika

Puses vienojas sadarboties šajā jomā. Sadarbību vērsīs galvenokārt uz statistikas metožu un prakses saskaņošanu, lai dotu iespēju apstrādāt, atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem pamatiem, datus par preču un pakalpojumu tirdzniecību, un – plašāk – par jebkuru Nolīgumā ietverto jomu, kuri noder statistiskajai apstrādei.

IV SADAĻA

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

50. pants

Ievads

Puses vienojas attīstīt un veicināt sadarbību ekonomiskajos un rūpnieciskajos jautājumos, kas ir tām savstarpēji izdevīgi un ir Āfrikas dienvidu reģiona interesēs kopumā, dažādojot un stiprinot savas ekonomiskās saiknes, veicinot savu ekonomiku noturīgu attīstību, atbalstot reģionālās ekonomiskās sadarbības modeļus, veicinot sadarbību starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, aizsargājot un uzlabojot vidi, veicinot vēsturiski nelabvēlīgo grupu, tostarp sieviešu, ekonomisko autonomiju, aizsargājot un veicinot darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības.

51. pants

Rūpniecība

Sadarbības mērķis šajā jomā ir atvieglot Dienvidāfrikas rūpniecības pārstrukturēšanu un modernizāciju, vienlaikus sekmējot tās konkurētspēju un izaugsmi, un radīt labvēlīgus nosacījumus savstarpēji izdevīgai sadarbībai starp Dienvidāfrikas un Kopienas rūpniecību.

Sadarbības mērķis cita starpā ir:

a)

veicināt sadarbību starp Pušu uzņēmējiem (uzņēmumiem, profesionāļiem, nozaru un citām uzņēmējsabiedrībām, organizēto darbaspēku utt.);

b)

atbalstīt Dienvidāfrikas valsts un privāto sektoru centienus pārstrukturēt un modernizēt rūpniecību, ievērojot nosacījumus, kuri nodrošiona vides aizsardzību, noturīgu attīstību un ekonomisko autonomiju;

c)

sekmēt privātajām iniciatīvām labvēlīgu vidi, lai veicinātu un dažādotu produkciju vietējiem un eksporta tirgiem;

d)

veicināt Dienvidāfrikas cilvēkresursu un rūpnieciskā potenciāla uzlabotu izmantošanu, cita starpā, atvieglojot pieeju kredītu un ieguldījumu finansēm un atbalstot rūpnieciskos jauninājumus, tehnoloģiju nodošanu, apmācības, izpēti un tehnoloģijas attīstību.

52. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

Pušu sadarbības mērķis ir radīt vidi, kura veicina savstarpēji izdevīgus ieguldījumus, gan vietējos, gan ārvalstu, jo īpaši, izmantojot uzlabotus ieguldījumu aizsardzības nosacījumus, ieguldījumu veicināšanu, kapitāla pārvedumus un informācijas apmaiņu par ieguldījumu iespējām.

Sadarbības mērķi cita starpā ir atvieglot un veicināt:

a)

attiecīgā gadījumā, ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumu noslēgšanu starp dalībvalstīm un Dienvidāfriku;

b)

attiecīgā gadījumā, nolīgumu pret nodokļu dubulto uzlikšanu noslēgšanu starp dalībvalstīm un Dienvidāfriku;

c)

informācijas apmaiņu par ieguldījumu iespējām;

d)

darbu, kas vērsts uz saskaņotām un vienkāršotām procedūrām un administratīvo praksi ieguldījumu jomā;

e)

atbalstu, izmantojot atbilstošus instrumentus, ieguldījumu veicināšanai Dienvidāfrikā un Āfrikas dienvidu reģionā.

53. pants

Tirdzniecības attīstība

1.   Puses apņemas attīstīt, dažādot un paplašināt tirdzniecību starp tām un uzlabot Dienvidāfrikas ražošanas konkurētspēju vietējā, reģionālajā un starptautiskajā tirgū.

2.   Sadarbība tirdzniecības attīstības jomā ir jo īpaši vērsta uz šādām darbībām:

a)

atbilstošu tirdzniecības attīstības stratēģiju izstrādāšana un konkurenci atbalstošas tirdzniecības vides radīšana;

b)

kvalifikācijas paaugstināšana un cilvēkresursu un profesionālo prasmju attīstība tirdzniecības un atbalsta pakalpojumu jomā gan valsts, gan privātajā sektorā, ieskaitot darbaspēku;

c)

informācijas apmaiņa par tirgus prasībām;

d)

speciālās profesionālās informācijas un tehnoloģijas nodošana caur ieguldījumu un kopuzņēmumiem;

e)

privātā sektora, jo īpaši tirdzniecībā iesaistītu mazo un vidējo uzņēmumu attīstība;

f)

organizāciju, kas nodarbojas ar tirdzniecības un atbalsta pakalpojumu attīstību, izveide, pielāgošana un stiprināšana;

g)

reģionālā sadarbība tirdzniecības un ar tirdzniecību saistītas infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai Āfrikas dienvidos.

54. pants

Mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi

Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mikrouzņēmumus (MU) un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) Dienvidāfrikā, kā arī veicināt sadarbību starp MVU Kopienā un Dienvidāfrikā, kā arī reģionā, veidā, kas ievēro dzimumu līdztiesību. Puses cita starpā:

a)

sadarbojas, attiecīgā gadījumā, lai radītu labvēlīgu tiesisko, administratīvo, iestāžu, tehnisko, nodokļu un finanšu sistēmu MU un MVU izveidei un paplašināšanai;

b)

sniedz palīdzību, ko MU un MVU neatkarīgi no sava juridiskā statusa lūgušas tādās jomās kā finansēšana, prasmju apmācība, tehnoloģijas un tirdzniecība;

c)

sniedz palīdzību uzņēmumiem, organizācijām, lēmējiem un aģentūrām, kas sniedz b) apakšpunktā minētos pakalpojumus, izmantojot atbilstošu tehnisko atbalstu, informācijas apmaiņu un kvalifikācijas paaugstināšanu;

d)

izveido un veicina atbilstošas saiknes starp Dienvidāfrikas, Āfrikas dienvidu un Kopienas privātā sektora uzņēmējiem, lai uzlabotu informācijas plūsmu (saistībā ar stratēģijas formulēšanu un izpildi, uzņēmējdarbības tendencēm un iespējām, vienota informācijas tīkla izveidi, kopuzņēmumiem un prasmju nodošanu).

55. pants

Informācijas sabiedrība – telekomunikācijas un informācijas tehnoloģija

1.   Puses vienojas sadarboties informācijas un sakaru tehnoloģijas (ICT) jomā, ko tās uzskata par mūsdienu sabiedrības galvenajām nozarēm un kas ir ļoti svarīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un informācijas sabiedrības attīstībai. Sakari šajā kontekstā ietver pastu, apraidi, telekomunikācijas, informācijas tehnoloģijas. Sadarbības mērķis ir:

a)

uzlabot Dienvidāfrikas valsts un privāto uzņēmumu pieeju sakaru līdzekļiem, elektronikai un informācijas tehnoloģijām, par atbalstu izmantojot infrastruktūras tīklus, cilvēkresursus un atbilstošu informācijas sabiedrības politiku Dienvidāfrikā;

b)

atbalstīt sadarbību starp Āfrikas dienvidu reģiona valstīm šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz satelītsakaru tehnoloģiju;

c)

stāties pretī izaicinājumiem, ko rada globalizācija, jaunās tehnoloģijas, institucionālā un nozaru pārstrukturēšana, un pieaugošā starpība starp informācijas pamatpakalpojumiem un modernizētajiem pakalpojumiem.

2.   Sadarbība cita starpā ietver:

a)

dialogu par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem, ieskaitot reglamentējošus aspektus un komunikācijas politiku;

b)

informācijas apmaiņu un iespējamu tehnisku palīdzību informācijas un sakaru tehnoloģiju, kā arī frekvenču izmantošanas reglamentēšanai, standartizācijai, atbilstības pārbaudēm un sertifikācijai;

c)

jaunas informācijas un sakaru tehnoloģijas izplatīšanu, un jaunu iekārtu attīstīšanu, jo īpaši saistībā ar tīklu savstarpēju savienošanu un piemērojumu savstarpēju izmantojamību;

d)

kopīgas izpētes, tehnoloģiskās attīstības veicināšanu un izpildi par projektiem jauno tehnoloģiju jomā, kas saistītas ar informācijas sabiedrību;

e)

Dienvidāfrikas organizāciju pieeju Kopienas projektiem vai programmām uz to režīmu pamata, ko piemēro dažādās attiecīgajās jomās, un Eiropas Savienības organizāciju pieeju darbībām, ko sākusi Dienvidāfrika, ievērojot tādus pašus nosacījumus.

56. pants

Sadarbība pasta jomā

Sadarbība šajā jomā ietver:

a)

informācijas apmaiņu un dialogu par pasta jautājumiem cita starpā saistībā ar reģionālajām un starptautiskajām darbībām, reglamentējošiem aspektiem un politiskiem lēmumiem;

b)

tehnisko palīdzību par reglamentāciju, ekspluatācijas standartiem un cilvēkresursu attīstību;

c)

kopīgu projektu veicināšanu un izpildi, ieskaitot izpēti, attiecībā uz tehnoloģisko attīstību šajā nozarē.

57. pants

Enerģētika

1.   Sadarbība šajā jomā ietver šādu mērķi:

a)

uzlabot Dienvidāfrikas pieeju pieejamiem, uzticamiem un ilgtspējīgiem enerģijas avotiem;

b)

reorganizēt un modernizēt enerģijas ražošanas, sadales un patēriņa apakšnozares tā, lai atbilstošie pakalpojumi tiktu sniegti uz optimāliem ekonomiskās efektivitātes, sociālās attīstības un videi nekaitīgiem noteikumiem;

c)

atbalstīt sadarbību starp valstīm Āfrikas dienvidu reģionā, lai izmantotu uz vietas pieejamos enerģijas resursus efektīvā un videi draudzīgā veidā.

2.   Sadarbības īpašais mērķis ir:

a)

atbalstīt atbilstošu Dienvidāfrikas enerģētikas politikas un infrastruktūras attīstību;

b)

dažādot enerģijas piegādes Dienvidāfrikā;

c)

uzlabot enerģijas apgādes uzņēmumu darbības standartus tehniskā, ekonomiskā un finansiālā izteiksmē, jo īpaši elektroenerģijas un šķidrā kurināmā nozarēs;

d)

atvieglot vietējās kvalifikācijas paaugstināšanu, jo īpaši ar vispārējās un tehniskās apmācības starpniecību;

e)

attīstīt jaunus un atjaunojamus enerģijas veidus un atbalsta infrastruktūru, jo īpaši, lai apgādātu ar enerģiju lauku rajonus;

f)

uzlabot racionālu enerģijas izmantošanu, īpaši veicinot enerģijas sistēmu efektivitāti;

g)

veicināt videi draudzīgu tehnoloģiju pārvešanu un izmantošanu;

h)

veicināt reģionālo sadarbību enerģētikas jomā Āfrikas dienvidos.

58. pants

Kalnrūpniecība un minerāli

1.   Sadarbības mērķis šajā jomā, cita starpā, ir:

a)

atbalstīt un veicināt politikas pasākumus, kas uzlabo veselības un drošības standartus kalnrūpniecībā, kā arī darba noteikumus;

b)

padarīt pieejamus izrakteņus un informāciju par ģeozinātnēm, lai veicinātu izpēti un ieguldījumus kalrūpniecībā. Sadarbība rada arī savstarpēji labvēlīgu klimatu ieguldījumu piesaistīšanai šajā nozarē, ieskaitot MVU (un iepriekš mazāk attīstītas kopienas);

c)

atbalstīt politiku, kas nodrošina, lai kalnrūpniecības darbības notiktu, pienācīgi ņemot vērā vidi un noturīgu attīstību, ņemot vērā īpašos apstākļus valstī un kalnrūpniecības veidu;

d)

sadarboties kalnrūpniecības un minerālu tehnoloģijas izpētes un attīstības jomā.

2.   Sadarbība ietvers Dienvidāfrikas darbības, ko veic Dienvidāfrikas attīstības kopienas (SADC) Kalnrūpniecības koordinācijas vienības ietvaros.

59. pants

Transports

1.   Sadarbības mērķis šajā jomā ir:

a)

uzlabot Dienvidāfrikas pieeju pieejamiem, drošiem un uzticamiem transporta veidiem un atvieglot preču plūsmu valstī, atbalstot kombinētās satiksmes infrastruktūras tīklu un transporta sistēmu attīstību, kas ir ekonomiski un no vides viedokļa noturīgi;

b)

veicināt sadarbību starp Āfrikas dienvidu reģiona valstīm, lai radītu noturīgu transporta tīklu reģionālām vajadzībām.

2.   Sadarbība ir jo īpaši vērsta uz:

a)

ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu infrastruktūras pārstrukturēšanas un modernizācijas veicināšanu;

b)

gaisa transporta, dzelzceļu, ceļu un vairākveidu tranzītpārvadājumu, kā arī ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu vadības, kā arī jūras un gaisa satiksmes nosacījumu pakāpenisku uzlabošanu;

c)

gaisa un jūras satiksmes uzlabošanu, uzlabojot aeronavigācijas līdzekļus un apmācības, lai sekmētu efektīvas programmas.

60. pants

Tūrisms

1.   Puses sadarbosies, lai stiprinātu konkurētspējīgas tūrisma nozares attīstību. Šajā sakarā Puses jo īpaši vienojas:

a)

veicināt tūrisma nozares kā ekonomiskās izaugsmes un emancipācijas ģeneratora, kā arī nodarbinātības un ārvalstu valūtas attīstību;

b)

censties veidot stratēģisku savienību, kas ietver valsts, privātas un kopienas intereses, lai nodrošinātu noturīgu tūrisma attīstību;

c)

veikt kopīgas darbības tādās jomās kā ražojumu un tirgu, cilvēkresursu un institucionālo struktūru attīstība;

d)

sadarboties tūrisma apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā, lai uzlabotu pakalpojumu standartus;

e)

sadarboties kopienas tūrisma veicināšanā un attīstībā, izmantojot izmēģinājuma projektus lauku rajonos;

f)

veicināt tūristu brīvu pārvietošanos.

2.   Puses vienojas, ka sadarbība tūrisma jomā tiks pamatota cita starpā uz šādām pamatnostādnēm:

a)

vietējo kopienu integritātes un interešu ievērošana, jo īpaši lauku rajonos;

b)

kultūras mantojuma nozīmes izcelšana;

c)

apmācības, speciālās profesionālās informācijas nodošanas un apziņas radīšanas plašākā kopienā veicināšana;

d)

pozitīvas mijiedarbības nodrošināšana starp tūrismu un vides saglabāšanu;

e)

reģionālās sadarbības veicināšana Āfrikas dienvidos.

61. pants

Lauksaimniecība

1.   Sadarbība šajā jomā tiks vērsta uz integrētas, saskaņotas un pastāvīgas lauku apvidu attīstības veicināšanu Dienvidāfrikā. Sadarbība jo īpaši tiks vērsta uz to, lai:

a)

attiecīgā gadījumā modernizētu un pārstrukturētu lauksaimniecības nozari, izmantojot metodes, kuras ietver infrastruktūras un aprīkojuma modernizāciju, iepakošanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstību un privāto izplatīšanas un tirdzniecības ķēžu uzlabošanu;

b)

veicinātu konkurētspējas attīstību un stiprināšanu lauksaimniekiem no iepriekš mazāk attīstītajām kopienām un sniegtu šajā sakarā atbilstošus lauksaimnieciskos pakalpojumus;

c)

dažādotu un attīstītu produkciju un ārējos tirgus;

d)

sasniegtu un attīstītu sadarbību dzīvnieku veselības, augu veselības un lauksaimnieciskās ražošanas metožu jomā;

e)

izskatītu dzīvnieku un augu veselības standartu un normu saskaņošanas pasākumus nolūkā veicināt tirdzniecību, ņemot vērā abu Pušu spēkā esošos tiesību aktus un saskaņā ar PTO noteikumiem.

2.   Sadarbība notiks cita starpā ar speciālās profesionālās informācijas nodošanas, kopuzņēmumu izveides un kvalifikācijas paaugstināšanas programmu starpniecību.

62. pants

Zivsaimniecība

Sadarbība šajā jomā ir vērsta uz to, lai veicinātu zivsaimniecības resursu noturīgu apsaimniekošanu un izmantošanu abu Pušu ilgtermiņa interesēs. To sasniegs ar informācijas apmaiņu un saskaņotu pasākumu izstrādi un izpildi, kas attieksies uz Pušu ekonomiskajiem, komerciālajiem, attīstības, zinātniskajiem un tehniskajiem centieniem. Minētos pasākumus izklāstīs atsevišķā savstarpēji izdevīgā zvejniecības nolīgumā, ko Puses apņemas pabeigt iespējami īsā laikā.

63. pants

Pakalpojumi

Puses vienojas sekmēt sadarbību pakalpojumu nozarē vispār un jo īpaši banku, apdrošināšanas un citu finanšu pakalpojumu jomā, cita starpā:

a)

veicinot pakalpojumu tirdzniecību;

b)

attiecīgā gadījumā apmainoties ar informāciju par normām, tiesību aktiem un noteikumiem, kuri reglamentē Pušu pakalpojumu nozari;

c)

finanšu pakalpojumu un finanšu uzraudzības uzskaites, revīzijas, uzraudzības un reglamentācijas uzlabošana, piemēram, izmantojot apmācības shēmu veicināšanu.

64. pants

Patērētāju politika un patērētāju veselības aizsardzība

Puses uzsāk sadarbību patērētāju politikas un patērētāju veselības aizsardzības jomā, kas jo īpaši vērsta uz:

a)

savstarpējās informēšanas sistēmu izveidi par iekšzemē aizliegtiem un bīstamiem ražojumiem;

b)

informācijas un pieredzes apmaiņu par ražojumu pēcpārdošanas un ražojumu drošības uzraudzības sistēmas izveidi un darbību;

c)

informācijas uzlabošanu, ko sniedz patērētājiem, jo īpaši par cenām, ražojumu īpašībām un piedāvātajiem pakalpojumiem;

d)

apmaiņas veicināšanu starp patērētāju interešu pārstāvjiem;

e)

patērētāju politiku un sistēmu savietojamības palielināšanu;

f)

informācijas apmaiņu par patērētāju izpratnes palielināšanu, izmantojot informāciju un izglītību;

g)

paziņošanu par izpildi un sadarbību starp Pusēm, izmeklējot kaitīgu vai negodīgu uzņēmējdarbību;

h)

informācijas apmaiņu par efektīviem kompensācijas veidiem attiecībā uz netaisnību, kas nodarīta patērētājiem, kuri ir nelikumīgu darbību upuri.

V SADAĻA

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

A IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

65. pants

Mērķi

1.   Sadarbību attīstības jomā starp Kopienu un Dienvidāfriku veic politiskā dialoga un partnerattiecību kontekstā, un tā atbalsta valsts iestāžu politiku un reformas.

2.   Jo īpaši sadarbība attīstības jomā veicina saskaņotu un noturīgu Dienvidāfrikas ekonomikas un sociālo attīstību un tās iekļaušanos pasaules ekonomikā, un to pamatu nostiprināšanu, kas radīti demokrātiskai sabiedrībai un valstij, ko pārvalda tiesiskums un kurā ievēro gan cilvēktiesības to politiskajos, sociālajos un kultūras aspektos, gan pamatbrīvības.

3.   Šajā sakarā priekšroku dod atbalsta darbībām, kas palīdz cīnīties pret nabadzību.

66. pants

Prioritātes

1.   Sadarbība attīstības jomā attieksies galvenokārt uz:

a)

atbalstu politikām un instrumentiem, kuru mērķis ir pakāpeniska Dienvidāfrikas ekonomikas integrācija pasaules ekonomikā un tirdzniecībā, nodarbinātības paplašināšanu, noturīgu privāto uzņēmumu attīstību, reģionālo sadarbību un integrāciju. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiks pievērsta atbalsta nodrošināšanai pielāgošanas pasākumiem, kas tiek veikti reģionā veidojot brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šo Nolīgumu, jo īpaši saistībā ar Dienvidāfrikas muitas ūniju;

b)

dzīves apstākļu un sociālo pamatpakalpojumu sniegšanas uzlabošanu;

c)

demokratizācijas atbalstu, cilvēktiesību aizsardzību, nevainojamu valsts pārvaldi, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un iesaistīšanu attīstības procesā.

2.   Tiks veicināts dialogs un partnerattiecības starp valsts iestādēm un nevalstiskajiem attīstības partneriem un dalībniekiem.

3.   Programmas ir vērstas uz iepriekš mazāk attīstīto kopienu pamatvajadzībām un atspoguļo dzimumu līdztiesības, kā arī vides jautājumus, kas saistīti ar attīstību.

67. pants

Tiesīgie labuma guvēji

Sadarbības partneri, kuriem ir tiesības uz finansiālu un tehnisku palīdzību, ir valsts, apgabalu vai vietējās iestādes un valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un kopienu organizācijas, reģionālās un starptautiskās organizācijas, iestādes un valsts vai privātie uzņēmumi. Jebkura cita iestāde var būt tiesīga, ja to nosaka abas Puses.

68. pants

Līdzekļi un metodes

1.   Līdzekļi, kurus var attīstīt veicot sadarbības pasākumus, kas minēti 66. pantā, jo īpaši ietver pētījumus, tehnisko palīdzību, apmācības vai citus pakalpojumus, piegādes un būvdarbus, kā arī novērtēšanu, revīzijas uzraudzību un misijas.

2.   Kopienas finansējumu ārvalstu vai vietējā valūtā, atkarībā no pasākuma vajadzībām un veida, var piešķirt:

a)

valdības budžeta izdevumiem, lai atbalstītu reformu un politikas izpildi prioritārajās nozarēs, ko identificē ar politiskā dialoga starpniecību;

b)

ieguldījumiem (izņemot ēku iegādi) un aprīkojumam;

c)

regulāriem izdevumiem dažos gadījumos un jo īpaši, ja programmu izpilda nevalstiska organizācija.

3.   Par katru sadarbības pasākumam parasti pieprasa ieguldījumu no 67. pantā minētajiem partneriem. Šāda ieguldījuma veidu un apjomu pielāgo partnera iespējām un pasākuma veidam.

4.   Var tikt pieprasīta vienotība un komplementaritāte ar citiem līdzekļu piešķīrējiem, jo īpaši Eiropas Savienības dalībvalstīm.

5.   Abas Puses veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka plašākai sabiedrībai dara zināmu par Kopienas sadarbību, kas notiek attīstības jomā saskaņā ar šo Nolīgumu.

69. pants

Programmas izstrāde

1.   Daudzgadu indikatīvo programmas izstrādi, kas pamatota uz īpašiem mērķiem, pārņemta no 66. pantā minētajām prioritātēm un norāda modalitātes, lai sagatavotu, izpildītu un uzraudzītu sadarbību attīstības jomā un no tām izrietošās darbības pārskata periodā, veic saistībā ar ciešu kontaktu starp Kopienu un Dienvidāfrikas valdību, ar Eiropas Investīciju bankas līdzdalību. Programmas izstrādes apspriežu rezultātus izklāsta daudzgadu indikatīvā programmā, ko parakstījušas abas Puses.

2.   Sīki izstrādātas darbības programmas un noteikumus, lai izpildītu un uzraudzītu sadarbību attīstības jomā, pievieno daudzgadu indikatīvajai programmai.

70. pants

Projekta identificēšana, sagatavošana un novērtēšana

1.   Par attīstības darbību identificēšanu un sagatavošanu atbild Dienvidāfrikas valdības valsts kredītrīkotājs, kā noteikts 80. pantā, vai jebkurš cits tiesīgs labuma guvējs, kā noteikts 67. pantā.

2.   Projekta vai programmas dokumentācijā, kas iesniegta finansēšanai Kopienai, jāietver visa informācija, kas vajadzīga tā(-s) novērtēšanai. Šādu dokumentāciju delegācijas vadītājam oficiāli pārsūta valsts kredītrīkotājs vai citi tiesīgi labuma guvēji.

3.   Attīstības darbību novērtēšanu kopīgi veic valsts kredītrīkotājs un/vai citi tiesīgi labuma guvēji un Kopiena.

71. pants

Finansēšanas priekšlikums un lēmums

1.   Novērtēšanas slēdzienus apkopo delegācijas vadītājs finansēšanas priekšlikumā, kas sagatavots ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju un/vai partneri, kurš iesniedzis lūgumu.

2.   Komisija noformē finansēšanas priekšlikumu un iesniedz to Kopienas lēmējiestādei.

72. pants

Finansēšanas līgumi

1.   Uz jebkuru projektu vai programmu, ko apstiprinājusi Kopiena, attiecas:

a)

vai nu finansēšanas līgums, kas noslēgts starp Komisiju, kura darbojas Kopienas vārdā, un valsts kredītrīkotāju, kurš darbojas Dienvidāfrikas valdības vārdā, vai tiesīgo labuma guvēju;

b)

vai līgums ar starptautiskām organizācijām vai juridiskām personām, fiziskām personām vai jebkuru citu uzņēmēju, kā noteikts 67. pantā, kas atbild par projekta vai programmas izpildi.

2.   Visi finansēšanas līgumi vai nolīgumi paredz Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas pārbaudes klātienē.

B IEDAĻA

IZPILDE

73. pants

Darbuzņēmēju un piegāžu iespējamība

1.   Dalība konkursos un nolīgumu slēgšanā ar vienlīdzīgiem noteikumiem tiek piedāvāta visām fiziskām un juridiskām personām Eiropas Savienības dalībvalstīs, Dienvidāfrikā un ĀKK valstīs. Lai nodrošinātu labāko izmaksu lietderības koeficientu uz dalību attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos var pretendēt arī citas jaunattīstības valstis.

2.   Piegādes izcelsmes valstis ir dalībvalstis, Dienvidāfrika vai citas ĀKK valstis. Attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piegādes izcelsmes valstis var būt citas valstis.

74. pants

Līgumslēdzēja iestāde

1.   Darba, piegādes un pakalpojuma līgumus sagatavo, apspriež un noslēdz tiesīgais labuma guvējs, vienojoties un sadarbībā ar Komisiju.

2.   Tiesīgais labuma guvējs var lūgt Komisijai sagatavot, apspriest un noslēgt pakalpojumu līgumus tā vārdā, tieši vai ar attiecīgās aģentūras starpniecību.

75. pants

Iepirkuma procedūra

Iepirkuma vai Kopienas finansētu līgumu procedūras ir noteiktas vispārējās klauzulās, kas pievienotas finansēšanas līgumiem.

76. pants

Vispārīgi noteikumi un nosacījumi

Kopienas finansētu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu piešķiršanu un izpildi reglamentē šis Nolīgums un attiecīgie vispārīgie noteikumi par būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumiem, un vispārīgie nosacījumi, kas pieņemti ar Sadarbības padomes lēmumu.

77. pants

Strīdu izšķiršana

Jebkuru strīdu, kas rodas starp Dienvidāfriku un darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju Kopienas finansēta līguma izpildes laikā, atrisina šķīrējtiesā atbilstīgi procedūras noteikumiem par līgumu saskaņošanu un izskatīšanu šķīrējtiesā, kas pieņemti ar Sadarbības padomes lēmumu.

78. pants

Fiskālie pasākumi un muitas procedūras

1.   Dienvidāfrikas valdība visus līgumus, ko finansē Kopiena, pilnībā atbrīvo no fiskālajām un muitas nodevām un/vai nodokļiem vai maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību.

2.   Sīku informāciju par pasākumiem un procedūrām, kā noteikts 1. punktā, nosaka, izmantojot vēstuļu apmaiņu starp Dienvidāfrikas valdību un Komisiju.

79. pants

Galvenais kredītrīkotājs

Komisija iecels galveno kredītrīkotāju, kas atbild par resursu pārvaldību, kurus Kopiena piešķīrusi sadarbībai ar Dienvidāfriku attīstības jomā.

80. pants

Valsts kredītrīkotājs un pilnvarotais maksātājs

1.   Dienvidāfrikas valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, kas to pārstāvētu visās darbībās saistībā ar Komisijas finansētiem projektiem, kuri ir finansēšanas līguma starp Dienvidāfriku un Kopienu priekšmets. Ieceļ arī pilnvaroto maksātāju.

2.   Galvenā kredītrīkotāja un valsts kredītrīkotāja, kā arī pilnvarotā maksātāja pienākumus un uzdevumus nosaka, izmantojot dokumentu apmaiņu starp Dienvidāfrikas valdību un Komisiju saskaņā ar Komisijas finanšu regulu noteikumiem, ko piemēro preferenču nolīgumiem.

81. pants

Delegācijas vadītājs

1.   Komisiju Dienvidāfrikā pārstāv delegācijas vadītājs, kurš kopā ar valsts kredītrīkotāju nodrošina finansiālās un tehniskās sadarbības izpildi, uzraudzību un kontroli saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un šā Nolīguma noteikumiem. Jo īpaši delegācijas vadītājam piešķir pilnvaras atvieglot un veicināt projektu un programmu sagatavošanu, novērtēšanu un izpildi.

2.   Dienvidāfrikas valdība piešķir delegācijas vadītājam un Komisijas amatpersonām, kas ieceltas Dienvidāfrikā, privilēģijas un neaizskaramību saskaņā ar 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām.

3.   Nosakot valsts kredītrīkotāja un delegācijas vadītāja uzdevumus un pienākumus, Puses cenšas nodrošināt projektu un programmu lielāko [iespējamo] vietējās vadības pakāpi, kā arī savietojamību un vienotību ar praksēm, ko piemēro pārējās ĀKK valstīs.

82. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Uzraudzības un novērtēšanas mērķis ir attīstības darbību (sagatavošanas, izpildes un turpmāko darbību) ārējais novērtējums, lai uzlabotu pašreizējo un turpmāko darbību attīstības efektivitāti. Minēto darbu kopīgi veic Dienvidāfrika un Kopiena.

2.   Sadarbības uzraudzību un novērošanu kopīgi veic Dienvidāfrika un Kopiena. Var rīkot ikgadējās apspriedes, lai novērtētu progresu un vienotos par pasākumiem, kas jāveic, lai koriģētu un uzlabotu daudzgadu indikatīvās programmas izpildi un sagatavotos turpmākajām darbībām.

VI SADAĻA

SADARBĪBA CITĀS JOMĀS

83. pants

Zinātne un tehnoloģija

Puses apņemas pastiprināt zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību. Sīki izstrādāti noteikumi šā mērķa izpildei ir izklāstīti atsevišķā nolīgumā, kas stājās spēkā 1997. gada novembrī.

84. pants

Vide

1.   Puses sadarbosies, lai sasniegtu noturīgu attīstību, racionāli izmantojot neatjaunojamos dabas resursus un noturīgi izmantojot atjaunojamos dabas resursus, tādējādi veicinot vides aizsardzību, tās piesārņojuma novēršanu un piesārņojuma kontroli. Puses centīsies uzlabot vides kvalitāti un strādās kopā, lai apkarotu globālas vides problēmas.

2.   Puses īpaši izskatīs kvalifikācijas paaugstināšanas attīstību vides apsaimniekošanā. Risināsies dialogs par vides prioritāšu identifikāciju. Tiks pārskatīta Dienvidāfrikas agrākās politikas ietekme uz vides stāvokli, ja iespējams, pieņemot pasākumus stāvokļa labošanai.

3.   Sadarbība cita starpā ietvers jautājumus, kuri attiecas uz pilsētu attīstību un zemes izmantošanu lauksaimniecības un nelauksaimniecības nolūkos, pārtuksnešošanos, atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot bīstamos un kodolatkritumus, bīstamo ķimikāliju apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu, mežu resursu noturīgu apsaimniekošanu, ūdens kvalitātes kontroli, piesārņojuma no rūpnieciskajiem un citiem avotiem kontroli, piekrastes un jūras piesārņojuma kontroli un jūras resursu apsaimniekošanu, integrētās ūdens sateces apsaimniekošana, ieskaitot starptautisko upju baseinu apsaimniekošanu, ūdens pieprasījuma apsaimniekošanu un jautājumiem, kas saistīti ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu.

85. pants

Kultūra

1.   Puses apņemas sadarboties kultūras jomā, lai veicinātu padziļinātas zināšanas un izpratni par kultūras daudzveidību Dienvidāfrikā un Eiropas Savienībā. Puses likvidēs šķēršļus starpkultūru komunikācijai un sadarbībai un sekmēs izpratni par dažādu kultūru tautu savstarpēju atkarību. Tās veicinās Dienvidāfrikas un Eiropas Savienības iedzīvotāju dalību abpusējas kultūras bagātināšanās procesā.

2.   Kultūras kontaktu mērķis ir saglabāt un stiprināt kultūras mantojumu un ražot un izplatīt kultūras preces un pakalpojumus. Pēc iespējas plašāk izmanto nacionālos, reģionālos un starpreģionu sakaru līdzekļus un infrastruktūru, lai veicinātu kultūras kontaktus, vienlaikus veicinot autortiesību un saistīto tiesību ievērošanu.

3.   Puses sadarbosies kultūras pasākumos un apmaiņās starp Dienvidāfrikas un Eiropas Savienības iestādēm un asociācijām.

86. pants

Sociālie jautājumi

1.   Puses iesaistās dialogā par sociālo sadarbību. Tajā iekļauj jautājumus (saraksts nav izsmeļošs), kuri attiecas uz pēcaparteīda sabiedrības sociālajām problēmām, cīņu pret nabadzību, bezdarbu, dzimumu līdztiesību, vardarbību pret sievietēm, bērnu tiesībām, darba attiecībām, veselības aizsardzību, darba drošību un iedzīvotājiem.

2.   Puses uzskata, ka ekonomikas attīstībai jānotiek vienlaicīgi ar sociālo progresu. Tās uzņemas atbildību garantēt sociālās pamattiesības, kas jo īpaši vērstas uz darba ņēmēju biedrošanās brīvību, tiesībām uz koplīguma slēgšanu, piespiedu darba likvidēšanu, diskriminācijas likvidēšanu nodarbinātības un amatu jomā un efektīvu bērnu darba likvidēšanu. Starptautiskās darba organizācijas atbilstošie standarti ir atskaites punkts minēto tiesību attīstībai.

87. pants

Informācija

Puses veic attiecīgus pasākumus, lai veicinātu efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Prioritāti cita starpā piešķir tam, lai nodrošinātu informācijas izplatīšanu par sadarbību starp Dienvidāfriku un Kopienu. Turklāt Puses cenšas sniegt pamatinformāciju par Dienvidāfriku un Eiropas Savienību plašai sabiedrībai, un specializētu informāciju par Eiropas Savienības politiku īpašām mērķgrupām Dienvidāfrikā, kā arī specializētu informāciju par Dienvidāfrikas politiku īpašām mērķgrupām Eiropas Savienībā.

88. pants

Prese un audiovizuālie informācijas nesēji

Puses veicina sadarbību preses un audiovizuālo informācijas nesēju jomā, lai atbalstītu turpmāku attīstību un patstāvības un plurālisma veicināšanu plašsaziņas līdzekļos. Sadarbību cita starpā veic:

a)

veicinot cilvēkresursu attīstību, jo īpaši, izmantojot mācību un apmaiņas programmas žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu jomā strādājošiem profesionāļiem;

b)

veicinot plašsaziņas līdzekļu plašāku pieeju informācijas avotiem;

c)

apmainoties ar tehniskajām prasmēm un informāciju;

d)

ražojot audiovizuālās programmas.

89. pants

Cilvēkresursi

1.   Puses sadarbojas, lai celtu cilvēkresursu vērtību Dienvidāfrikā visās jomās, uz ko attiecas Nolīgums. Sadarbības mērķis ir stiprināt institucionālo spēju valdības galvenajās cilvēkresursu attīstības jomās, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām.

2.   Lai attīstītu vadošā personāla zināšanu līmeni valsts un privātajos sektoros, Puses pastiprina savu sadarbību izglītības un arodmācību jomā un sadarbību starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai veicinātu pastāvīgu saikņu izveidi starp Eiropas Savienības un Dienvidāfrikas specializētajām iestādēm nolūkā veicināt pieredzes un tehnisko resursu apkopošanu un apmaiņu.

3.   Puses veicina informācijas apmaiņu, lai veicinātu sadarbību par [zinātnisko] grādu un diplomu atzīšanu no attiecīgo iestāžu puses.

4.   Puses veicina saikni un sadarbību starp augstākās izglītības mācību iestādēm, piemēram, universitātēm.

90. pants

Narkotiku un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana

Puses apņemas sadarboties narkotiku un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā:

a)

veicinot Dienvidāfrikas narkotiku apkarošanas ģenerālplānu un pastiprinot Dienvidāfrikas un Āfrikas dienvidu reģionālo programmu efektivitāti, lai darbotos pret narkotisko vielu un psihotropo vielu nelikumīgu un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī tādu vielu ražošanu, piegādi un tirdzniecību, pamatojoties uz attiecīgajām starptautiskajām ANO narkotiku apkarošanas konvencijām;

b)

novēršot savu finanšu iestāžu izmantošanu tāda kapitāla legalizēšanai, kas rodas no kriminālām darbībām vispār un no narkotiku izplatīšanas/tirdzniecības, jo īpaši pamatojoties uz standartiem, kas līdzvērtīgi starptautisko iestāžu, jo īpaši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) pieņemtajiem; un

c)

novēršot prekursoru ķīmisko vielu un citu būtisku vielu, ko izmanto narkotisko vielu un psihotropo vielu nelikumīgai ražošanai, novirzīšanu, pamatojoties uz standartiem, ko pieņēmušas attiecīgās starptautiskās iestādes, jo īpaši Ķīmijas darba grupa (CATF).

91. pants

Datu aizsardzība

1.   Puses sadarbojas, lai uzlabotu personas datu apstrādes aizsardzības līmeni, ņemot vērā starptautiskos standartus.

2.   Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var ietvert tehnisko palīdzību informācijas un ekspertu apmaiņas veidā, kā arī kopīgu programmu un projektu izveidi.

3.   Sadarbības padome regulāri pārskata šajā sakarā panākto progresu.

92. pants

Veselība

1.   Puses sadarbojas, lai uzlabotu iedzīvotāju garīgo un fizisko veselību, veicinot veselību un novēršot slimības.

2.   Sabiedrības veselības aizsardzības jomā Puses sadarbojas, daloties zināšanās un pieredzē par programmām, kas cita starpā izplata informāciju, uzlabo sabiedrības veselības aizsardzības profesionāļu izglītību un apmācību, uzrauga slimības un attīsta veselības informācijas sistēmas, samazina to slimību risku, kas saistītas ar dzīvesveidu, novērš un kontrolē HIV/AIDS un citas infekcijas slimības.

3.   Sadarbība darba drošības un veselības jomā ietver informācijas apmaiņu gan par tiesību aktos paredzētiem, gan tiesību aktos neparedzētiem pasākumiem, lai novērstu nelaimes gadījumus, arodslimības un ar darbu saistītus veselības apdraudējumus.

4.   Sadarbība farmācijā var ietvert atbalstu medikamentu novērtēšanai un reģistrācijai.

VII SADAĻA

SADARBĪBAS FINANSIĀLIE ASPEKTI

93. pants

Mērķis

Lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus, Dienvidāfrika gūst labumu no Kopienas finanšu un tehniskās palīdzības dotāciju un aizdevumu veidā, ko piešķir tās sociālekonomisko vajadzību atbalstam.

94. pants

Dotācijas

Finansiālo palīdzību dotāciju veidā sedz:

a)

ar īpašu finanšu instrumentu, kas izveidots saskaņā ar Kopienas budžetu, atbalstot 65. un 66. pantā minēto sadarbību attīstības jomā;

b)

ar citiem finanšu resursiem, kas padarīti pieejami no Kopienas budžeta pozīcijām attīstībai un starptautiskajai sadarbībai, kas ietilpst tādu budžeta pozīciju darbības jomā. Procedūra lūgumu iesniegšanai un apstiprināšanai, izpildei un uzraudzībai/novērtēšanai būs saskaņā ar vispārīgajiem nosacījumiem, kuri attiecas uz minēto budžeta pozīciju.

95. pants

Aizdevumi

Attiecībā uz finansiālo palīdzību aizdevumu veidā, Eiropas Investīciju banka pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma var apsvērt ieguldījumu projektu Dienvidāfrikā finansējuma pagarināšanu, izmantojot ilgtermiņa aizdevumus maksimālajos apmēros un termiņos, kas jānosaka, piemērojot attiecīgos Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumus.

96. pants

Reģionālā sadarbība

Kopienas finansiālo palīdzību, kas minēta iepriekšējos pantos, var izmantot, lai finansētu nacionālas vai vietējas intereses projektus vai programmas Dienvidāfrikā, kā arī Dienvidāfrikas dalību reģionālās sadarbības pasākumos, ko tā veic kopā ar citām jaunattīstības valstīm.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

97. pants

Institucionālā struktūra

1.   Puses vienojas izveidot Sadarbības padomi, kura veiks šādas funkcijas:

a)

nodrošināt Nolīguma pareizu darbību un izpildi un dialogu starp Pusēm;

b)

pētīt tirdzniecības un sadarbības attīstību starp Pusēm;

c)

meklēt atbilstošas metodes sarežģījumu novēršanai, kuri var rasties jomās, uz ko attiecas Nolīgums;

d)

apmainīties ar atzinumiem un izteikt priekšlikumus par jebkuru savstarpējas intereses jautājumu attiecībā uz tirdzniecību un sadarbību, ieskaitot turpmāku darbību un resursus, kas pieejami tās veikšanai.

2.   Par Sadarbības padomes sanāksmju sastāvu, biežumu, dienas kārtību un norises vietu nolemj, Pusēm apspriežoties.

3.   Iepriekš minētajai Sadarbības padomei ir pilnvaras pieņemt lēmumus visos jautājumos, uz ko attiecas šis Nolīgums.

4.   Puses vienojas veicināt regulārus kontaktus starp attiecīgajiem parlamentiem par dažādajām sadarbības jomām, uz ko attiecas Nolīgums.

5.   Puses arī veicinās kontaktus starp citām tādām līdzīgām iestādēm Dienvidāfrikā un Eiropas Savienībā, kā Eiropas Kopienas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Dienvidāfrikas Nacionālā ekonomikas attīstības un darba padome (NEDLAC).

98. pants

Klauzula par īpašo nodokļu režīmu

1.   Vislielākās labvēlības režīmu, kas piešķirts saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem, vai jebkuru režīmu, kas pieņemts saskaņā ar šo Nolīgumu, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, ko Dienvidāfrika un Eiropas Savienības dalībvalstis sniedz vai var sniegt nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu režīmiem, vai vietējiem nodokļu tiesību aktiem.

2.   Neko šajā Nolīgumā vai jebkuros režīmos, kas pieņemti saskaņā ar šo Nolīgumu, nevar uzskatīt par tādu, kas kavē jebkura pasākuma pieņemšanu vai izpildi, kura mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļiem, ievērojot nodokļu noteikumus, kuri ietverti nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu režīmos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

3.   Neko šajā Nolīgumā vai jebkuros režīmos, kas pieņemti saskaņā ar šo Nolīgumu, nevar uzskatīt par tādu, kas kavē Eiropas Savienības dalībvalstis vai Dienvidāfriku, tām piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, atšķirt starp nodokļu maksātājiem, kuri nav vienādā situācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu pastāvīgo dzīvesvietu vai attiecībā uz vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

99. pants

Ilgums

Šis Nolīgums ir spēkā uz neierobežotu laiku. Jebkura Puse šo Nolīgumu var denonsēt, par to rakstiski paziņojot otrai Pusei. Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

100. pants

Nediskriminācijas princips

Jomās, uz ko attiecas šis Nolīgums, un neierobežojot īpašos noteikumus, kas tajā ietverti:

a)

režīmi, ko Dienvidāfrika piemēro attiecībā uz Kopienu, nerada nekādu diskrimināciju starp dalībvalstīm, to pilsoņiem vai to sabiedrībām vai uzņēmumiem;

b)

režīmi, ko Kopiena un dalībvalstis piemēro attiecībā uz Dienvidāfriku, nerada nekādu diskrimināciju starp Dienvidāfrikas pilsoņiem un tās sabiedrībām vai uzņēmumiem.

101. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo Nolīgumu piemēro gan teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar tā nosacījumiem, gan Dienvidāfrikas teritorijās, kas noteiktas Dienvidāfrikas Konstitūcijā.

102. pants

Attīstība nākotnē

Puses, savstarpēji vienojoties un savās attiecīgajās kompetences jomās, var paplašināt Nolīgumu, lai pastiprinātu sadarbības līmeni un papildinātu to, izmantojot nolīgumus par īpašām nozarēm vai darbībām.

Saistībā ar šo Nolīgumu jebkura no Pusēm var izvirzīt ierosinājumus savas sadarbības jomas paplašināšanai, ņemot vērā tā piemērošanas laikā gūto pieredzi.

103. pants

Pārskatīšana

Puses pārskatīs šo Nolīgumu piecos gados pēc tā stāšanās spēkā, lai ņemtu vērā iespējamu citu režīmu ietekmi uz šo Nolīgumu. Par turpmāko pārskatīšanu Puses var savstarpēji vienoties.

104. pants

Strīdu atrisināšana

1.   Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu, kas attiecas uz šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

2.   Sadarbības padome var atrisināt jebkuru strīdu, pieņemot lēmumu.

3.   Katrai Pusei uzliek par pienākumu veikt attiecīgos pasākumus, lai izpildītu 2. punktā minēto lēmumu.

4.   Gadījumā, ja nav iespējams atrisināt strīdu saskaņā ar 2. punktu, katra Puse var paziņot otrai par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei tad divos mēnešos pēc pirmā šķīrējtiesneša iecelšanas jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis.

5.   Sadarbības padome ieceļ trešo šķīrējtiesnesi sešos mēnešos pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas.

6.   Šķīrējtiesneši lēmumus pieņem ar balsu vairākumu 12 mēnešos.

7.   Katrai strīdā iesaistītajai Pusei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu šķīrējtiesnešu lēmumu.

8.   Sadarbības padome nosaka šķīrējtiesas darba procedūras.

9.   Strīdu gadījumā, kas rodas saskaņā ar šā Nolīguma II un III sadaļu, piemēro šādas procedūras:

a)

otra šķīrējtiesneša iecelšanai jānotiek 30 dienās;

b)

Sadarbības padome ieceļ trešo šķīrējtiesnesi 60 dienās pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas;

c)

šķīrējtiesneši parasti iesniedz savus atzinumus un lēmumus Pusēm un Sadarbības padomei ne vēlāk kā sešus mēnešus no šķīrējtiesnešu saraksta izveidošanas. Steidzamos gadījumos, ieskaitot gadījumus ar ātrbojīgām precēm, šķīrējtiesneši cenšas sniegt ziņojumu Pusēm trīs mēnešos;

d)

attiecīgā Puse informē otru Pusi un Sadarbības padomi par savu nodomu 60 dienās attiecībā uz attiecīgi Sadarbības padomes vai šķīrējtiesnešu atzinumu un lēmumu izpildi;

e)

ja nav iespējams tūlīt panākt atbilstību Sadarbības padomes vai šķīrējtiesnešu atzinumiem un lēmumiem, tad attiecīgajai Pusei piešķir pieņemamu laika posmu, lai to izdarītu. Pieņemamais laika posms nepārsniedz 15 mēnešus no Pušu atzinumu un lēmumu iesniegšanas dienas. Tomēr šādu laika posmu pēc Pušu savstarpējas vienošanās var samazināt vai pagarināt, atkarībā no konkrētajiem apstākļiem.

10.   Neierobežojot savas tiesības izmantot PTO strīdu izšķiršanas procedūras, Kopiena un Dienvidāfrika cenšas atrisināt strīdus par īpašajiem pienākumiem, kas rodas saskaņā ar šā Nolīguma II un III sadaļu, izmantojot šā Nolīguma īpašos strīdu izšķiršanas noteikumus. Šķīrējtiesas procesos, kas izveidoti ar šo Nolīgumu, neizskatīs jautājumus par katras Puses PTO tiesībām un pienākumiem, ja vien Puses nevienojas nodot jebkuru tādu jautājumu izskatīšanai šķīrējtiesā.

105. pants

Klauzula par divpusējiem nolīgumiem

Izņemot tiktāl, cik tas iesaistītajai Pusei rada līdzvērtīgas vai vienādas tiesības, šis Nolīgums neietekmē tiesības, kuras ietvertas esošajos nolīgumos, kas ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikai, no otras puses.

106. pants

Grozījumu klauzula

1.   Jebkura Puse, kas vēlas grozīt šo Nolīgumu, var iesniegt Sadarbības padomei izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai savu grozījuma priekšlikumu kopā ar ierosinātā grozījuma motivāciju.

2.   Gadījumā, ja otra Puse uzskata, ka ierosinātais grozījums var kaitīgi ietekmēt tās tiesības Nolīguma izteiksmē, tad tā var iesniegt Sadarbības padomei izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Nolīguma kompensācijas korekciju priekšlikumu.

107. pants

Pielikumi

Protokoli un pielikumi ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

108. pants

Valodas un oriģinālu skaits

Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā un Dienvidāfrikas oficiālajās valodās, izņemot angļu valodu, proti, Sepedi, Sesotho, Setswana, siSwati, Tshivenda, Xitsonga, Afrikaans, isiNdebele, isiXhosa un isiZulu, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

109. pants

Stāšanās spēkā

Šis Nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses paziņojušas viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Ja, pirms šis Nolīgums stājies spēkā, Puses nolemj to piemērot provizoriski, tad visas atsauces uz spēkā stāšanās dienu uzskata par attiecinātām uz datumu, kad stājas spēkā šāda provizoriska piemērošana.

Hecho en Pretoria, el once de octubre de mil novecientos noventa y nueve.

Udfærdiget i Pretoria, den ellevte oktober nitten hundrede og nioghalvfems.

Geschehen zu Pretoria am elften Oktober neunzehnhundertneunundneunzig.

Έγινε στην Πρετόρια, στις ένδεκα Οκτωβρίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα.

Done at Pretoria on the eleventh day of October in the year one thousand nine hundred and ninety-nine.

Fait à Pretoria, le onze octobre mil neuf cent quatre-vingt-dix-neuf.

Fatto a Pretoria, addì undici ottobre millenovecentonovantanove.

Gedaan te Pretoria, de elfde oktober negentienhonderd negennegentig.

Feito em Pretória, em onze de Outubro de mil novecentos e noventa e nove.

Tehty Pretoriassa yhdentenätoista päivänä lokakuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän.

Som skedde i Pretoria den elfte oktober nittonhundranittionio.

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image 1

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Image 2

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brusselse Hoofdstedelijke Gewest.

Diese Unterschrift verbindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

For Kongeriget Danmark

Image 3

Für die Bundesrepublik Deutschland

Image 4

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Image 5

Por el Reino de España

Image 6

Pour la République française

Image 7

Thar ceann na hÉireann

For Ireland

Image 8

Per la Repubblica italiana

Image 9

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Image 10

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Image 11

Für die Republik Österreich

Image 12

Pela República Portuguesa

Image 13

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

Image 14

För Konungariket Sverige

Image 15

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image 16

For the Republic of South Africa

wa Repapoliki ya Afrika Borwa

Ya Rephaboliki ya Afrika Borwa

Wa Rephaboliki ya Aforika Borwa

WeRiphabliki yaseNingizimu Afrika

wa Rephabuliki ya Afurika Tshipembe

Wa Riphabliki ra Afrika-Dzonga

Vir die Republiek van Suid-Afrika

WeRiphabhliki yeSewula Afrika

WeRiphablikhi yoMzantsi Afrika

WeRiphabhulikhi yaseNingizimu Afrika

Image 17


(1)  Vienpadsmit Eiropas Savienības oficiālajās valodās (spāņu, dāņu, vācu, grieķu, angļu, franču, itāliešu, holandiešu, portugāļu, somu un zviedru valodā) sagatavotais nolīgums ir publicēts OV L 311, 04.12.1999, 3 lpp.

Čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodas versijas publicē šajā 2004. gada Īpašā izdevuma sējumā.


I PIELIKUMS

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKA

SASKAŅOTAIS SARAKSTS AR ATKĀPĒM NO TARIFU NEMAINĪŠANAS UN TARIFU SAMAZINĀŠANAS [REŽĪMA]

Ievads

Kopiena un Dienvidāfrikas Republika vienojas, ka jebkurš piemērotā vislielākās labvēlības režīma (MFN) tarifa palielinājums vai jebkuri citi tirdzniecību ierobežojoši vai traucējoši pasākumi, kas pieņemti pēc 1996. gada 1. jūlija, tiks atcelti attiecībā pret otru Pusi vēlākais dienā, kad stājas spēkā šis Nolīgums.

Pēc Dienvidāfrikas puses lūguma un paturot prātā Dienvidāfrikas Republikas ekonomikas pārveides īpatnības, kā arī tās tarifu sistēmas korekcijas īpašo posmu saskaņā ar PTO saistībām, Kopiena ir piekritusi izņēmuma kārtā izskatīt īpašās prasības atkāpēm no tarifu samazināšanas [režīma].

Šāda procesa rezultātā abas Puses vienojas, ka šā Nolīguma 7. panta izpildes nolūkā tarifu līmeņi, kas minēti turpmāk, aizstās tarifu līmeņus, ko efektīvi piemēro no 1996. gada 1. jūlija kā tarifu nemainīšanas [režīma] atsauci par šajā pielikumā minētajiem ražojumiem.

Koda apraksts

Izpildes datums

Likme 1996. gadā

Jaunā likme

0207 41 90

18.9.1997

27 %

220 c/kg

0403 90 00

2.1.1998

nepiemēro

450 c/kg

0404 10 00

2.1.1998

nepiemēro

450 c/kg

0404 90 00

2.1.1998

100 c/kg

450 c/kg

0405 10 00

2.1.1998

320 c/kg

500 c/kg

0405 20 10

2.1.1998

20 %

500 c/kg

0405 20 90

2.1.1998

320 c/kg

500 c/kg

0405 90 00

2.1.1998

320 c/kg

500 c/kg

0406 10 10

2.1.1998

25 %

500 c/kg

0406 10 20

2.1.1998

20 %

500 c/kg

0406 20 10

2.1.1998

22 %

500 c/kg

0406 20 90

2.1.1998

25 %

500 c/kg

0406 30 00

2.1.1998

25 %

500 c/kg

0406 40 10

2.1.1998

22 %

500 c/kg

0406 40 90

2.1.1998

25 %

500 c/kg

0406 90 10

2.1.1998

22 %

500 c/kg

0406 90 25

2.1.1998

660 c/kg

500 c/kg

0406 90 35

2.1.1998

660 c/kg

500 c/kg

0406 90 90

2.1.1998

25 %

500 c/kg

0902 30 00

11.1.1999

nepiemēro

R4/kg

0902 40 00

11.1.1999

nepiemēro

R4/kg

1001 90 00

tarifa formula

nepiemēro

50

1005 10 00

tarifa formula

nepiemēro

50

1005 90 00

tarifa formula

nepiemēro

50

1101 00 10

tarifa formula

50 %

99

1101 00 20

tarifa formula

1 c/kg

99

1509 10 00

1998. gada aprīlis

30 %

10

1701 11 00

mainīgs

76,5 c/kg

105

1701 12 00

mainīgs

76,5 c/kg

105

1701 91 00

mainīgs

76,5 c/kg

105

1701 99 00

mainīgs

76,5 c/kg

105

2002 10 90

13.2.1998

110 c/kg mīnus 80

30

2204 10 10

13.2.1998

118 c/li

238 c/li

2204 10 90

13.2.1998

118 c/li

238 c/li

2204 21 10

13.2.1998

31 c/li

97 c/li

2204 21 20

13.2.1998

KI 1764/li vai R1.542/li + RO.92/

138 c/li

2204 21 90

13.2.1998

22,44 c/li

138 c/li

2204 29 10

13.2.1998

31 c/li

73 c/li

2204 29 20

13.2.1998

KI 1764/li vai R1.542/li + RO.9200

138 c/li

2204 29 90

13.2.1998

22,44 c/li

114 c/li

2205 10 00

13.2.1998

22,44 c/li

88 c/li

2205 90 00

13.2.1998

22,44 c/li

73 c/li

2206 00 10

13.2.1998

9,9 c/li

62 c/li

2206 00 20

13.2.1998

9,9 c/li

62 c/li

2206 00 30

13.2.1998

9,9 c/li

156 c/li

2206 00 40

13.2.1998

44,81 c/li

62 c/li

2206 00 50

13.2.1998

44,81 c/li

62 c/li

2206 00 60

13.2.1998

44,81 c/li

156 c/li

2206 00 70

13.2.1998

22,44 c/li

62 c/li

2206 00 90

13.2.1998

43,21 c/li

62 c/li

2849 10 00

13.2.1998

nepiemēro

10

3204 17 10

19.6.1998

nepiemēro

12

3204 19 10

19.6.1998

nepiemēro

12

4011 10 05

1.1.1997

nepiemēro

40

4011 10 15

1.1.1997

25 % vai 815 c/kg mīnus 75

40

4011 10 25

1.1.1997

25 % vai 815 c/kg mīnus 75

40

4011 10 35

1.1.1997

25 % vai 815 c/kg mīnus 75

40

4011 20 10

1.1.1997

25 % vai 860 c/kg mīnus 75

34

4011 20 20

1.1.1997

25 % vai 860 c/kg mīnus 75

34

4011 20 30

1.1.1997

25 % vai 860 c/kg mīnus 75

34

4011 20 40

1.1.1997

25 % vai 860 c/kg mīnus 75

34

4011 20 50

1.1.1997

25 % vai 860 c/kg mīnus 75

34

4011 20 60

1.1.1997

25 % vai 860 c/kg mīnus 75

34

4011 91 10

1.1.1997

10 % vai 830 c/kg mīnus 90

20

4011 91 20

1.1.1997

nepiemēro

20

4011 91 30

1.1.1997

nepiemēro

20

4011 91 40

1.1.1997

nepiemēro

20

4011 91 50

1.1.1997

10 % vai 830 c/kg mīnus 90

20

4011 91 60

1.1.1997

10 % vai 830 c/kg mīnus 90

20

4011 99 00

1.1.1997

10 % vai 830 c/kg mīnus 90

20

4012 10 00

1.1.1997

20 %

25

4012 20 00

1.1.1997

20 %

25

4012 90 00

1.1.1997

12 %

25

4013 10 00

1.1.1997

10 % vai 920 c/kg mīnus 90

25

4013 90 90

1.1.1997

10 % vai 920 c/kg mīnus 90

25

4409 20 00

7.2.1997

nepiemēro

12

5208 31 40

13.12.1997

10 %

22

5208 32 40

13.12.1997

10 %

22

5208 33 20

13.12.1996

10 %

22

5208 41 40

13.12.1997

10 %

22

5208 42 40

13.12.1997

10 %

22

5208 51 20

13.12.1997

10 %

22

5208 51 30

13.12.1996

10 %

22

5208 52 20

13.12.1997

10 %

22

5208 52 30

13.12.1996

10 %

22

5208 53 20

13.12.1996

10 %

22

5208 59 20

13.12.1996

10 %

22

5209 31 40

13.12.1996

10 %

22

5209 41 40

13.12.1996

10 %

22

5209 51 15

13.12.1996

10 %

22

5209 51 20

13.12.1996

10 %

22

5209 52 20

13.12.1996

10 %

22

5209 59 20

13.12.1996

10 %

22

5210 31 40

13.12.1996

10 %

22

5210 32 20

13.12.1996

10 %

22

5210 39 20

13.12.1996

10 %

22

5210 51 20

13.12.1996

10 %

22

5210 51 30

13.12.1996

10 %

22

5210 52 20

13.12.1996

10 %

22

5210 59 20

13.12.1996

10 %

22

5211 31 25

13.12.1996

10 %

22

5211 41 25

13.12.1996

10 %

22

5211 51 15

13.12.1996

10 %

22

5211 51 20

13.12.1996

10 %

22

5211 52 20

13.12.1996

10 %

22

5211 59 20

13.12.1996

10 %

22

5212 13 20

13.12.1996

10 %

22

5212 14 40

13.12.1996

10 %

22

5212 15 20

13.12.1996

10 %

22

5212 23 25

13.12.1996

10 %

22

5212 24 25

13.12.1996

10 %

22

5212 25 15

13.12.1996

10 %

22

5804 21 00

13.12.1996

nepiemēro

22

5804 29 00

13.12.1996

nepiemēro

22

5806 20 00

13.12.1996

42 %

36

5807 90 10

13.12.1996

 

36

5807 90 20

13.12.1996

 

36

5807 90 30

13.12.1996

 

36

5808 10 10

13.12.1996

 

36

5808 90 00

13.12.1996

45 %

36

6002 20 10

13.12.1996

20 %

22

6002 41 10

13.12.1996

20 %

22

6002 42 10

13.12.1996

20 %

22

6002 43 05

13.12.1996

20 %

22

6002 49 10

13.12.1996

20 %

22

6002 91 10

13.12.1996

20 %

22

6002 92 10

13.12.1996

20 %

22

6002 93 05

13.12.1996

20 %

22

6002 99 10

13.12.1996

20 %

22

6213 20 10

13.12.1996

15 %

46

6213 90 10

13.12.1996

15 %

46

7616 99 10

15.11.1996

 

10

7616 99 20

7.2.1997

 

15

8501 40 90

30.5.1997

5 %

20

8501 51 90

30.5.1997

5 %

24

8501 52 90

30.5.1997

5 %

24

8501 53 90

30.5.1997

5 %

20

8504 21 90

6.12.1997

5 %

15

8504 22 90

6.12.1997

5 %

15

8504 23 30

6.12.1997

14 %

15

8504 23 90

6.12.1997

5 %

15

8504 31 90

6.12.1997

5 %

15

8504 32 90

6.12.1997

5 %

15

8504 33 90

6.12.1997

5 %

15

8504 34 90

6.12.1997

5 %

15

8517 11 00

18.12.1998

nepiemēro

12,5

8517 19 00

18.12.1998

nepiemēro

12,5

8517 90 00

18.12.1998

nepiemēro

12,5

8523 30 00

30.11.1998

nepiemēro

10

8524 60 00

30.11.1998

nepiemēro

10

8542 12 00

30.11.1998

nepiemēro

10

8536 20 10

5.7.1996

12,5 %

15

8708 91 10

3.2.1997

nepiemēro

20


II PIELIKUMS

EIROPAS KOPIENA

RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMI

1. saraksts

ES piedāvājums

Rūpniecības ražojumi

II pielikums – 1. saraksts

1996. gada KN kods

Tarifu kvota vai daļēja liberalizācija

Sāls (ieskaitot galda sāli un denaturēto sāli)

2501 00 51

 

2501 00 91

 

2501 00 99

 

Sārmu vai sārmzemju metāli; retzemju metāli

2805 11 00

 

2805 19 00

 

2805 21 00

 

2805 22 00

 

2805 30 10

 

2805 30 90

 

2805 40 10

 

Bezūdens amonjaks vai amonjaka ūdens šķīdums

2814 10 00

 

2814 20 00

 

Nātrija hidroksīds (kaustiskā soda)

2815 11 00

 

2815 12 00

 

Cinka oksīds; cinka peroksīds

2817 00 00

 

Mākslīgais korunds

2818 10 00

 

2818 20 00

 

2818 30 00

 

Hroma oksīdi un hidroksīdi

2819 10 00

 

2819 90 00

 

Mangāna oksīdi

2820 10 00

 

2820 90 00

 

Titāna oksīdi

2823 00 00

 

Hidrazīns un hidroksilamīns

2825 80 00

 

Hlorīdi, hlorīdu oksīdi un hlorīdu hidroksīdi

2827 10 00

 

Sulfīdi; polisulfīdi

2830 10 00

 

Fosfināti (hipofosfīti), fosfonāti

2835 10 00

 

2835 22 00

 

2835 23 00

 

2835 24 00

 

2835 25 10

 

2835 25 90

 

2835 26 10

 

2835 26 90

 

2835 29 10

 

2835 29 90

 

2835 31 00

 

2835 39 10

 

2835 39 30

 

2835 39 70

 

Karbonāti; peroksikarbonāti (perkarbonāti)

2836 20 00

 

2836 40 00

 

2836 60 00

 

Oksimetālisko vai peroksimetālisko skābju sāļi

2841 61 00

 

Radioaktīvie ķīmiskie elementi

2844 30 11

 

2844 30 19

 

2844 30 51

 

Izotopi, kas nav minēti pozīcijā 2844

2845 10 00

 

2845 90 10

 

Noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva karbīdi

2849 20 00

 

2849 90 30

 

Hidrīdi, nitrīdi, azīdi, silicīdi un borīdi

2850 00 70

 

Cikliskie ogļūdeņraži

2902 50 00

 

Halogenētie ogļūdeņražu atvasinājumi

2903 11 00

 

2903 12 00

 

2903 13 00

 

2903 14 00

 

2903 15 00

 

2903 16 00

 

2903 19 10

 

2903 19 90

 

2903 21 00

 

2903 23 00

 

2903 29 00

 

2903 30 10

 

2903 30 31

 

2903 30 33

 

2903 30 38

 

2903 30 90

 

2903 41 00

 

2903 42 00

 

2903 43 00

 

2903 44 10

 

2903 44 90

 

2903 45 10

 

2903 45 15

 

2903 45 20

 

2903 45 25

 

2903 45 30

 

2903 45 35

 

2903 45 40

 

2903 45 45

 

2903 45 50

 

2903 45 55

 

2903 45 90

 

2903 46 10

 

2903 46 20

 

2903 46 90

 

2903 47 00

 

2903 49 10

 

2903 49 20

 

2903 49 90

 

2903 51 90

 

2903 59 10

 

2903 59 30

 

2903 59 90

 

2903 61 00

 

2903 62 00

 

2903 69 10

 

2903 69 90

 

Acikliskie spirti un to halogenētie sulfonāti

2905 11 00

 

2905 12 00

 

2905 13 00

 

2905 14 10

 

2905 14 90

 

2905 15 00

 

2905 16 10

 

2905 16 90

 

2905 17 00

 

2905 19 10

 

2905 19 90

 

2905 22 10

 

2905 22 90

 

2905 29 10

 

2905 29 90

 

2905 31 00

 

2905 32 00

 

2905 39 10

 

2905 39 90

 

2905 41 00

 

2905 42 00

 

2905 49 10

 

2905 49 51

 

2905 49 59

 

2905 49 90

 

2905 50 10

 

2905 50 30

 

2905 50 99

 

Fenoli; fenolu spirti

2907 11 00

 

2907 15 00

 

2907 22 10

 

Ēteri, hidroksiēteri, alkoksifenoli

2909 11 00

 

2909 19 00

 

2909 20 00

 

2909 30 31

 

2909 30 39

 

2909 30 90

 

2909 41 00

 

2909 42 00

 

2909 43 00

 

2909 44 00

 

2909 49 10

 

2909 49 90

 

2909 50 10

 

2909 50 90

 

2909 60 00

 

Epoksīdi, epoksispirti, epoksifenoli un epoksiēteri

2910 20 00

 

Aldehīdi, kas satur vai nesatur citas funkcionālās grupas ar skābekli

2912 41 00

 

2912 60 00

 

Ketoni un hinoni, kas satur vai nesatur citas funkcionālās grupas ar skābekli

2914 11 00

 

2914 21 00

 

Piesātinātās acikliskās monokarbonskābes

2915 11 00

 

2915 12 00

 

2915 13 00

 

2915 21 00

 

2915 22 00

 

2915 23 00

 

2915 24 00

 

2915 29 00

 

2915 31 00

 

2915 32 00

 

2915 33 00

 

2915 34 00

 

2915 35 00

 

2915 39 10

 

2915 39 30

 

2915 39 50

 

2915 39 90

 

2915 40 00

 

2915 50 00

 

2915 60 10

 

2915 60 90

 

2915 70 15

 

2915 70 20

 

2915 70 25

 

2915 70 30

 

2915 70 80

 

2915 90 10

 

2915 90 20

 

2915 90 80

 

Nepiesātinātās acikliskās monokarbonskābes

2916 12 10

 

2916 12 20

 

2916 12 90

 

2916 14 10

 

2916 14 90

 

Polikarbonskābes, to anhidrīdi, halogenīdi

2917 11 00

 

2917 14 00

 

2917 35 00

 

2917 36 00

 

2917 37 00

 

Karbonskābes, kas satur papildu skābekļa funkcionālo grupu

2918 14 00

 

2918 15 00

 

2918 22 00

 

2918 90 00

 

Savienojumi ar amīnu funkcionālajām grupām

2921 11 10

 

2921 11 90

 

2921 12 00

 

2921 19 10

 

2921 19 30

 

2921 19 90

 

2921 21 00

 

2921 22 00

 

2921 29 00

 

2921 30 10

 

2921 30 90

 

2921 41 00

 

2921 42 10

 

2921 42 90

 

2921 43 10

 

2921 43 90

 

2921 44 00

 

2921 45 00

 

2921 49 10

 

2921 49 90

 

2921 51 10

 

2921 51 90

 

2921 59 00

 

Aminosavienojumi, kas satur funkcionālo grupu ar skābekli

2922 11 00

 

2922 12 00

 

2922 13 00

 

2922 19 00

 

2922 21 00

 

2922 22 00

 

2922 29 00

 

2922 30 00

 

2922 42 10

 

2922 43 00

 

2922 49 80

 

2922 50 00

 

Savienojumi, kas satur karboksiamīda funkcionālo grupu

2924 21 10

 

2924 21 90

 

2924 29 30

 

Savienojumi, kas satur nitrilgrupu

2926 10 00

 

2926 90 90

 

Sēra organiskie savienojumi

2930 20 00

 

2930 90 12

 

2930 90 14

 

2930 90 16

 

Pārējie organiski neorganiskie savienojumi

2931 00 40

 

Heterocikliskie savienojumi, kas satur skābekļa heteroatomu(s)

2932 12 00

 

2932 13 00

 

2932 21 00

 

Heterocikliskie savienojumi, kas satur slāpekļa heteroatomu(s)

2933 61 00

 

Sulfonamīdi

2935 00 00

 

Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi

3102 10 10

 

3102 10 90

 

3102 21 00

 

3102 29 00

 

3102 30 10

 

3102 30 90

 

3102 40 10

 

3102 40 90

 

3102 50 90

 

3102 60 00

 

3102 70 90

 

3102 80 00

 

3102 90 00

 

Minerālie vai ķīmiskie fosfora mēslošanas līdzekļi

3103 10 10

 

3103 10 90

 

Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi

3105 10 00

 

3105 20 10

 

3105 20 90

 

3105 30 10

 

3105 30 90

 

3105 40 10

 

3105 40 90

 

3105 51 00

 

3105 59 00

 

3105 60 10

 

3105 60 90

 

3105 90 91

 

3105 90 99

 

Miecvielu ekstrakti, kas iegūti no augiem

3201 20 00

 

3201 90 20

 

Citas krāsvielas

3206 11 00

 

3206 19 00

 

3206 20 00

 

3206 30 00

 

3206 41 00

 

3206 42 00

 

3206 43 00

 

3206 49 90

 

3206 50 00

 

Aktivēta ogle; aktivēti dabīgie minerālprodukti

3802 10 00

 

3802 90 00

 

Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi

3808 10 20

 

3808 10 30

 

3808 30 11

 

3808 30 13

 

3808 30 15

 

3808 30 17

 

3808 30 21

 

3808 30 23

 

3808 30 27

 

3808 30 30

 

3808 30 90

 

Gatavie kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji; plastifikatoru savienojumi

3812 30 20

 

Jaukti organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji

3814 00 90

 

Alkilbenzolu maisījumi un alkilnaftalīnu maisījumi

3817 10 10

 

3817 10 50

 

3817 10 80

 

3817 20 00

 

Gatavās saistvielas liešanas veidņiem un serdeņiem

3824 90 90

 

Etilēna polimēri pirmformās

3901 10 10

 

3901 10 90

 

3901 20 00

 

3901 30 00

 

3901 90 00

 

Propilēna vai citu olefīnu polimēri

3902 10 00

 

3902 20 00

 

3902 30 00

 

3902 90 00

 

Stirola polimēri pirmformās

3903 11 00

 

3903 19 00

 

3903 20 00

 

3903 30 00

 

3903 90 00

 

Vinilhlorīda polimēri

3904 10 00

 

3904 21 00

 

3904 22 00

 

3904 30 00

 

3904 40 00

 

3904 50 00

 

3904 61 90

 

3904 69 00

 

3904 90 00

 

Vinilacetāta polimēri

3905 12 00

 

Poliacetāli, citi poliēteri un epoksīdsveķi

3907 20 19

 

3907 20 90

 

3907 60 90

 

3907 91 10

 

3907 91 90

 

3907 99 10

 

3907 99 90

 

Pārējās plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes

3920 10 22

 

3920 10 28

 

3920 10 40

 

3920 10 80

 

3920 20 21

 

3920 20 29

 

3920 20 71

 

3920 20 79

 

3920 20 90

 

3920 30 00

 

3920 41 11

 

3920 41 19

 

3920 41 91

 

3920 41 99

 

3920 42 11

 

3920 42 19

 

3920 42 91

 

3920 42 99

 

3920 51 00

 

3920 59 00

 

3920 61 00

 

3920 62 10

 

3920 62 90

 

3920 63 00

 

3920 69 00

 

3920 71 11

 

3920 71 19

 

3920 71 90

 

3920 72 00

 

3920 73 10

 

3920 73 50

 

3920 73 90

 

3920 79 00

 

3920 91 00

 

3920 92 00

 

3920 93 00

 

3920 94 00

 

3920 99 11

 

3920 99 19

 

3920 99 50

 

3920 99 90

 

Pārējās plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes

3921 90 19

 

Izstrādājumi preču transportēšanai un iepakošanai

3923 21 00

 

Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas

4012 10 30

 

4012 10 50

 

4012 10 80

 

4012 20 90

 

4012 90 10

 

4012 90 90

 

Gumijas kameras

4013 10 10

 

4013 10 90

 

4013 20 00

 

4013 90 10

 

4013 90 90

 

Liellopu vai zirgu dzimtas dzīvnieku ādas bez apmatojuma

4104 10 91

 

4104 10 95

 

4104 10 99

 

4104 21 00

 

4104 22 90

 

4104 29 00

 

4104 31 11

 

4104 31 19

 

4104 31 30

 

4104 31 90

 

4104 39 10

 

4104 39 90

 

Aitu vai jēru ādas bez vilnas

4105 20 00

 

Citu dzīvnieku ādas bez apmatojuma

4107 10 10

 

4107 29 10

 

4107 90 10

 

4107 90 90

 

Zamšāda (ieskaitot kombinētu zamšādu)

4108 00 10

 

4108 00 90

 

Lakāda un lakādas imitācija

4109 00 00

 

Ādu kompozīti (mākslīgā āda) uz ādas bāzes

4111 00 00

 

Apģērba gabali un apģērbu piederumi

4203 10 00

 

4203 21 00

 

4203 29 10

 

4203 29 91

 

4203 29 99

 

4203 30 00

 

4203 40 00

 

Skaidu plātne un tamlīdzīgas koka plātnes

4410 11 00

 

4410 19 10

 

4410 19 30

 

4410 19 50

 

4410 19 90

 

4410 90 00

 

Šķiedru plātnes no koksnes vai citiem materiāliem no koka

4411 11 00

 

4411 19 00

 

4411 21 00

 

4411 29 00

 

4411 31 00

 

4411 39 00

 

4411 91 00

 

4411 99 00

 

Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli

4412 13 11

 

4412 13 19

 

4412 13 90

 

4412 14 00

 

4412 19 00

 

4412 22 10

 

4412 22 91

 

4412 22 99

 

4412 23 00

 

4412 29 20

 

4412 29 80

 

4412 92 10

 

4412 92 91

 

4412 92 99

 

4412 93 00

 

4412 99 20

 

4412 99 80

 

Namdaru un galdnieku izstrādājumi celtniecībai

4418 10 10

 

4418 10 50

 

4418 10 90

 

4418 20 10

 

4418 20 50

 

4418 20 80

 

4418 30 10

 

4418 90 10

 

Koka intarsijas un inkrustācijas; šķirstiņi un kastītes

4420 90 11

 

4420 90 19

 

Dabīgā korķa izstrādājumi

4503 10 10

 

4503 10 90

 

4503 90 00

 

Pīnes un tamlīdzīgi izstrādājumi no pinamiem materiāliem

4601 99 10

 

Grozi, pinumi un citi izstrādājumi

4602 90 10

 

Reģistrācijas žurnāli, grāmatvedības grāmatas, piezīmju grāmatiņas, veidlapu grāmatas

4820 10 30

 

Bērnu bilžu grāmatas, zīmēšanas vai izkrāsojamās grāmatas

4903 00 00

 

Kartes un hidrogrāfiskās vai tamlīdzīgas visu veidu kartes

4905 10 00

 

Novelkamās bildītes

4908 10 00

 

4908 90 00

 

Iespiestas vai ilustrētas atklātnes; iespiestas kartītes

4909 00 10

 

4909 00 90

 

Visādi iespiesti kalendāri, ieskaitot … kalendāru blokus (noplēšamos kalendārus)

4910 00 00

 

Citādi iespieddarbi, ieskaitot iespiestus attēlus

4911 10 10

 

4911 10 90

 

4911 91 80

 

4911 99 00

 

Zīda dzija (kas nav dzija no zīda atlikām)

5004 00 10

 

5004 00 90

 

Dzija no zīda atlikām, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

5005 00 10

 

5005 00 90

 

Zīda dzija un dzija no zīda atlikām, sagatavota mazumtirdzniecībai

5006 00 10

 

5006 00 90

 

Audumi no zīda vai zīda atlikām

5007 10 00

 

5007 20 11

 

5007 20 19

 

5007 20 21

 

5007 20 31

 

5007 20 39

 

5007 20 41

 

5007 20 51

 

5007 20 59

 

5007 20 61

 

5007 20 69

 

5007 20 71

 

5007 90 10

 

5007 90 30

 

5007 90 50

 

5007 90 90

 

Kārstas vilnas dzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai

5106 10 10

 

5106 10 90

 

5106 20 11

 

5106 20 19

 

5106 20 91

 

5106 20 99

 

Vilnas ķemmdzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai

5107 10 10

 

5107 10 90

 

5107 20 10

 

5107 20 30

 

5107 20 51

 

5107 20 59

 

5107 20 91

 

5107 20 99

 

Dzīvnieku smalko matu dzija (kārsta vai ķemmēta), nesagatavota mazumtirdzniecībai

5108 10 10

 

5108 10 90

 

5108 20 10

 

5108 20 90

 

Vilnas vai dzīvnieku smalko matu dzija, sagatavota mazumtirdzniecībai

5109 10 10

 

5109 10 90

 

5109 90 10

 

5109 90 90

 

Dzija no rupjiem dzīvnieku matiem vai astriem

5110 00 00

 

Vilnas aparātdzijas vai dzīvnieku smalko matu aparātdzijas audumi

5111 11 11

 

5111 11 19

 

5111 11 91

 

5111 11 99

 

5111 19 11

 

5111 19 19

 

5111 19 31

 

5111 19 39

 

5111 19 91

 

5111 19 99

 

5111 20 00

 

5111 30 10

 

5111 30 30

 

5111 30 90

 

5111 90 10

 

5111 90 91

 

5111 90 93

 

5111 90 99

 

Audumi no vilnas ķemmdzijas vai dzīvnieku smalko matu ķemmdzijas

5112 11 10

 

5112 11 90

 

5112 19 11

 

5112 19 19

 

5112 19 91

 

5112 19 99

 

5112 20 00

 

5112 30 10

 

5112 30 30

 

5112 30 90

 

5112 90 10

 

5112 90 91

 

5112 90 93

 

5112 90 99

 

Audumi no rupjiem dzīvnieku matiem vai astriem

5113 00 00

 

Kokvilnas šujamie diegi, sagatavoti vai nesagatavoti mazumtirdzniecībai

5204 11 00

 

5204 19 00

 

5204 20 00

 

Kokvilnas dzija (izņemot šujamos diegus)

5205 11 00

 

5205 12 00

 

5205 13 00

 

5205 14 00

 

5205 15 10

 

5205 15 90

 

5205 21 00

 

5205 22 00

 

5205 23 00

 

5205 24 00

 

5205 26 00

 

5205 27 00

 

5205 28 00

 

5205 31 00

 

5205 32 00

 

5205 33 00

 

5205 34 00

 

5205 35 10

 

5205 35 90

 

5205 41 00

 

5205 42 00

 

5205 43 00

 

5205 44 00

 

5205 46 00

 

5205 47 00

 

5205 48 00

 

Kokvilnas dzija (izņemot šujamos diegus)

5206 11 00

 

5206 12 00

 

5206 13 00

 

5206 14 00

 

5206 15 10

 

5206 15 90

 

5206 21 00

 

5206 22 00

 

5206 23 00

 

5206 24 00

 

5206 25 10

 

5206 25 90

 

5206 31 00

 

5206 32 00

 

5206 33 00

 

5206 34 00

 

5206 35 10

 

5206 35 90

 

5206 41 00

 

5206 42 00

 

5206 43 00

 

5206 44 00

 

5206 45 10

 

5206 45 90

 

Kokvilnas dzija (izņemot šujamos diegus), sagatavota mazumtirdzniecībai

5207 10 00

 

5207 90 00

 

Linšķiedras dzija

5306 10 11

 

5306 10 19

 

5306 10 31

 

5306 10 39

 

5306 10 50

 

5306 10 90

 

5306 20 11

 

5306 20 19

 

5306 20 90

 

Dzija no pārējām augu tekstilšķiedrām; pavedieni no papīra

5308 20 10

 

5308 20 90

 

5308 30 00

 

5308 90 11

 

5308 90 13

 

5308 90 19

 

5308 90 90

 

Linu audumi

5309 11 11

 

5309 11 19

 

5309 11 90

 

5309 19 10

 

5309 19 90

 

5309 21 10

 

5309 21 90

 

5309 29 10

 

5309 29 90

 

Audumi no džutas vai citu lūkšķiedru tekstildzijas

5310 10 10

 

5310 10 90

 

5310 90 00

 

Audumi no citām augu tekstilšķiedrām

5311 00 10

 

5311 00 90

 

Šujamie diegi no ķīmiskajiem pavedieniem

5401 10 11

 

5401 10 19

 

5401 10 90

 

5401 20 10

 

5401 20 90

 

Sintētisko pavedienu dzija (izņemot šujamos diegus)

5402 10 10

 

5402 10 90

 

5402 20 00

 

5402 31 10

 

5402 31 30

 

5402 31 90

 

5402 32 00

 

5402 33 10

 

5402 33 90

 

5402 39 10

 

5402 39 90

 

5402 41 10

 

5402 41 30

 

5402 41 90

 

5402 42 00

 

5402 43 10

 

5402 43 90

 

5402 49 10

 

5402 49 91

 

5402 49 99

 

5402 51 10

 

5402 51 30

 

5402 51 90

 

5402 52 10

 

5402 52 90

 

5402 59 10

 

5402 59 90

 

5402 61 10

 

5402 61 30

 

5402 61 90

 

5402 62 10

 

5402 62 90

 

5402 69 10

 

5402 69 90

 

Mākslīgo pavedienu dzija (izņemot šujamos diegus)

5403 10 00

 

5403 20 10

 

5403 20 90

 

5403 31 00

 

5403 32 00

 

5403 33 10

 

5403 33 90

 

5403 39 00

 

5403 41 00

 

5403 42 00

 

5403 49 00

 

Sintētiskais 67 deciteksu vai lielāks monopavediens

5404 10 10

 

5404 10 90

 

5404 90 11

 

5404 90 19

 

5404 90 90

 

Mākslīgais 67 deciteksu vai lielāks monopavediens

5405 00 00

 

Ķīmisko pavedienu dzija (izņemot šujamos diegus)

5406 10 00

 

5406 20 00

 

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas

5407 10 00

 

5407 20 11

 

5407 20 19

 

5407 20 90

 

5407 30 00

 

5407 41 00

 

5407 42 00

 

5407 43 00

 

5407 44 00

 

5407 51 00

 

5407 52 00

 

5407 53 00

 

5407 54 00

 

5407 61 10

 

5407 61 30

 

5407 61 50

 

5407 61 90

 

5407 69 10

 

5407 69 90

 

5407 71 00

 

5407 72 00

 

5407 73 00

 

5407 74 00

 

5407 81 00

 

5407 82 00

 

5407 83 00

 

5407 84 00

 

5407 91 00

 

5407 92 00

 

5407 93 00

 

5407 94 00

 

Audumi no mākslīgo pavedienu dzijas

5408 10 00

 

5408 21 00

 

5408 22 10

 

5408 22 90

 

5408 23 10

 

5408 23 90

 

5408 24 00

 

5408 31 00

 

5408 32 00

 

5408 33 00

 

5408 34 00

 

Sintētisko pavedienu grīste

5501 10 00

 

5501 20 00

 

5501 30 00

 

5501 90 00

 

Mākslīgo pavedienu grīste

5502 00 10

 

5502 00 90

 

Sintētiskās štāpeļšķiedras, nekārstas, neķemmētas un citādi neapstrādātas

5503 10 11

 

5503 10 19

 

5503 10 90

 

5503 20 00

 

5503 30 00

 

5503 40 00

 

5503 90 10

 

5503 90 90

 

Mākslīgās štāpeļšķiedras, nekārstas, neķemmētas un citādi neapstrādātas

5504 10 00

 

5504 90 00

 

Atlikas (tostarp atsukas, dzijas atlikas)

5505 10 10

 

5505 10 30

 

5505 10 50

 

5505 10 70

 

5505 10 90

 

5505 20 00

 

Sintētiskās štāpeļšķiedras, nekārstas, neķemmētas un citādi neapstrādātas

5506 10 00

 

5506 20 00

 

5506 30 00

 

5506 90 10

 

5506 90 91

 

5506 90 99

 

Mākslīgās štāpeļšķiedras, nekārstas, neķemmētas un citādi neapstrādātas

5507 00 00

 

Šujamie diegi no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām

5508 10 11

 

5508 10 19

 

5508 10 90

 

5508 20 10

 

5508 20 90

 

Dzija (izņemot šujamos diegus) no sintētiskajām štāpeļšķiedrām

5509 11 00

 

5509 12 00

 

5509 21 10

 

5509 21 90

 

5509 22 10

 

5509 22 90

 

5509 31 10

 

5509 31 90

 

5509 32 10

 

5509 32 90

 

5509 41 10

 

5509 41 90

 

5509 42 10

 

5509 42 90

 

5509 51 00

 

5509 52 10

 

5509 52 90

 

5509 53 00

 

5509 59 00

 

5509 61 10

 

5509 61 90

 

5509 62 00

 

5509 69 00

 

5509 91 10

 

5509 91 90

 

5509 92 00

 

5509 99 00

 

Dzija (izņemot šujamos diegus) no mākslīgajām štāpeļšķiedrām

5510 11 00

 

5510 12 00

 

5510 20 00

 

5510 30 00

 

5510 90 00

 

Dzija (izņemot šujamos diegus) no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām

5511 10 00

 

5511 20 00

 

5511 30 00

 

Vate no tekstilmateriāliem un izstrādājumi no tās

5601 10 10

 

5601 10 90

 

5601 21 10

 

5601 21 90

 

5601 22 10

 

5601 22 91

 

5601 22 99

 

5601 29 00

 

5601 30 00

 

Filcs, piesūcināts vai nepiesūcināts

5602 10 11

 

5602 10 19

 

5602 10 31

 

5602 10 35

 

5602 10 39

 

5602 10 90

 

5602 21 00

 

5602 29 10

 

5602 29 90

 

5602 90 00

 

Neaustas drānas, piesūcinātas vai nepiesūcinātas

5603 11 10

 

5603 11 90

 

5603 12 10

 

5603 12 90

 

5603 13 10

 

5603 13 90

 

5603 14 10

 

5603 14 90

 

5603 91 10

 

5603 91 90

 

5603 92 10

 

5603 92 90

 

5603 93 10

 

5603 93 90

 

5603 94 10

 

5603 94 90

 

Gumijas pavedieni un kordi, ar tekstilmateriālu pārklājumu

5604 10 00

 

5604 20 00

 

5604 90 00

 

Metalizēti pavedieni, ar pozamentu vai bez tā

5605 00 00

 

Pozamenta pavedieni un lentes

5606 00 10

 

5606 00 91

 

5606 00 99

 

Izstrādājumi no dzijas un lentēm

5609 00 00

 

Paklāji un citādas tekstila grīdsegas

5701 10 10

 

5701 10 91

 

5701 10 93

 

5701 10 99

 

5701 90 10

 

5701 90 90

 

Plūksnoti audumi un šenila audumi

5801 10 00

 

5801 21 00

 

5801 22 00

 

5801 23 00

 

5801 24 00

 

5801 25 00

 

5801 26 00

 

5801 31 00

 

5801 32 00

 

5801 33 00

 

5801 34 00

 

5801 35 00

 

5801 36 00

 

5801 90 10

 

5801 90 90

 

Dvieļu frotē audumi un tamlīdzīgi frotē audumi

5802 11 00

 

5802 19 00

 

5802 20 00

 

5802 30 00

 

Marle, izņemot šauros izstrādājumus

5803 10 00

 

5803 90 10

 

5803 90 30

 

5803 90 50

 

5803 90 90

 

Tills un citas tīkla drānas, izņemot austās

5804 10 11

 

5804 10 19

 

5804 10 90

 

5804 21 10

 

5804 21 90

 

5804 29 10

 

5804 29 90

 

5804 30 00

 

Ar roku austi Gobelins veida gobelēni

5805 00 00

 

Šaurie audumi

5806 10 00

 

5806 20 00

 

5806 31 10

 

5806 31 90

 

5806 32 10

 

5806 32 90

 

5806 39 00

 

5806 40 00

 

Etiķetes, emblēmas un tamlīdzīgi izstrādājumi no tekstilmateriāliem

5807 10 10

 

5807 10 90

 

5807 90 10

 

5807 90 90

 

Pinumi (pītas lentes) gabalos; dekoratīvi rotājumi

5808 10 00

 

5808 90 00

 

Audumi no metāla pavedieniem un audumiem

5809 00 00

 

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

5810 10 10

 

5810 10 90

 

5810 91 10

 

5810 91 90

 

5810 92 10

 

5810 92 90

 

5810 99 10

 

5810 99 90

 

Stepēti tekstilmateriāli gabalos

5811 00 00

 

Sveķotas tekstildrānas

5901 10 00

 

5901 90 00

 

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona pavedieniem

5902 10 10

 

5902 10 90

 

5902 20 10

 

5902 20 90

 

5902 90 10

 

5902 90 90

 

Tekstildrānas, impregnētas, ar pārklājumu vai uzklātas

5903 10 10

 

5903 10 90

 

5903 20 10

 

5903 20 90

 

5903 90 10

 

5903 90 91

 

5903 90 99

 

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts

5904 10 00

 

5904 91 10

 

5904 91 90

 

5904 92 00

 

Tapetes no tekstilmateriāliem

5905 00 10

 

5905 00 31

 

5905 00 39

 

5905 00 50

 

5905 00 70

 

5905 00 90

 

Gumijotas tekstildrānas

5906 10 10

 

5906 10 90

 

5906 91 00

 

5906 99 10

 

5906 99 90

 

Tekstildrānas, kas citādi impregnētas, pārklātas vai uzklātas

5907 00 10

 

5907 00 90

 

Tekstila daktis, austas, pītas vai adītas

5908 00 00

 

Tekstilšļūtenes un tamlīdzīgas tekstilcaurules

5909 00 10

 

5909 00 90

 

Transmisijas siksnas vai transportiera lentes

5910 00 00

 

Tekstilražojumi un izstrādājumi tehniskām vajadzībām

5911 10 00

 

5911 20 00

 

5911 31 11

 

5911 31 19

 

5911 31 90

 

5911 32 10

 

5911 32 90

 

5911 40 00

 

5911 90 10

 

5911 90 90

 

Plūksnoti audumi, ieskaitot garplūksnu audumus

6001 10 00

 

6001 21 00

 

6001 22 00

 

6001 29 10

 

6001 29 90

 

6001 91 10

 

6001 91 30

 

6001 91 50

 

6001 91 90

 

6001 92 10

 

6001 92 30

 

6001 92 50

 

6001 92 90

 

6001 99 10

 

6001 99 90

 

Vīriešu vai zēnu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, mantijas

6101 10 10

 

6101 10 90

 

6101 20 10

 

6101 20 90

 

6101 30 10

 

6101 30 90

 

6101 90 10

 

6101 90 90

 

Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, mantijas

6102 10 10

 

6102 10 90

 

6102 20 10

 

6102 20 90

 

6102 30 10

 

6102 30 90

 

6102 90 10

 

6102 90 90

 

Vīriešu vai zēnu uzvalki, komplekti, žaketes, bleizeri

6103 41 10

 

6103 41 90

 

6103 42 10

 

6103 42 90

 

6103 43 10

 

6103 43 90

 

6103 49 10

 

6103 49 91

 

6103 49 99

 

Sieviešu vai meiteņu kostīmi, komplekti, žaketes, bleizeri

6104 51 00

 

6104 52 00

 

6104 53 00

 

6104 59 00

 

6104 61 10

 

6104 61 90

 

6104 62 10

 

6104 62 90

 

6104 63 10

 

6104 63 90

 

6104 69 10

 

6104 69 91

 

6104 69 99

 

Vīriešu vai zēnu garās un īsās apakšbikses, naktskrekli, pidžamas

6107 11 00

 

6107 12 00

 

6107 19 00

 

6107 21 00

 

6107 22 00

 

6107 29 00

 

6107 91 10

 

6107 91 90

 

6107 92 00

 

6107 99 00

 

Sieviešu vai meiteņu kombinē, apakšsvārki, apakšbikses

6108 11 10

 

6108 11 90

 

6108 19 10

 

6108 19 90

 

6108 21 00

 

6108 22 00

 

6108 29 00

 

6108 31 10

 

6108 31 90

 

6108 32 11

 

6108 32 19

 

6108 32 90

 

6108 39 00

 

6108 91 10

 

6108 91 90

 

6108 92 00

 

6108 99 10

 

6108 99 90

 

T-krekli, miesas krekli un citi apakškrekli, trikotāžas

6109 10 00

 

6109 90 10

 

6109 90 30

 

Sporta kostīmi (treniņtērpi), slēpošanas kostīmi un peldkostīmi, trikotāžas

6112 11 00

 

6112 12 00

 

6112 19 00

 

6112 20 00

 

6112 31 10

 

6112 31 90

 

6112 39 10

 

6112 39 90

 

6112 41 10

 

6112 41 90

 

6112 49 10

 

6112 49 90

 

Gatavie apģērbi no trikotāžas audumiem

6113 00 10

 

6113 00 90

 

Pārējie trikotāžas apģērba gabali

6114 10 00

 

6114 20 00

 

6114 30 00

 

6114 90 00

 

Zeķubikses, garās zeķes, pusgarās zeķes, īsās zeķes un citi zeķu izstrādājumi

6115 11 00

 

6115 12 00

 

6115 19 10

 

6115 19 90

 

6115 20 11

 

6115 20 19

 

6115 20 90

 

6115 91 00

 

6115 92 00

 

6115 93 10

 

6115 93 30

 

6115 93 91

 

6115 93 99

 

6115 99 00

 

Trikotāžas pirkstaiņi, dūraiņi un cimdi

6116 10 20

 

6116 10 80

 

6116 91 00

 

6116 92 00

 

6116 93 00

 

6116 99 00

 

Pārējie gatavie trikotāžas apģērba piederumi

6117 10 00

 

6117 20 00

 

6117 80 10

 

6117 80 90

 

6117 90 00

 

Vīriešu vai zēnu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, mantijas

6201 11 00

 

6201 12 10

 

6201 12 90

 

6201 13 10

 

6201 13 90

 

6201 19 00

 

6201 91 00

 

6201 92 00

 

6201 93 00

 

6201 99 00

 

Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, mantijas

6202 11 00

 

6202 12 10

 

6202 12 90