1.   Ar šo nodibina apvienību starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisiju, no otras puses.

2.   Šā nolīguma mērķi ir:

1.   Starp pusēm nodibina pastāvīgu politisko dialogu. Tas palīdzēs izveidot ilgstošas sadarbības saiknes ar partneriem, kas dos ieguldījumu pārticības, stabilitātes un drošības panākšanā Vidusjūras reģionā, un ieviest izpratnes un iecietības klimatu starp kultūrām.

2.   Politiskais dialogs un sadarbība jo īpaši attiecas uz:

1.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz Kopienai saglabāt lauksaimniecisko komponenti attiecībā uz preču importu, kuru izcelsme ir Tunisijā un kas minētas 1. pielikumā.

Lauksaimniecības komponente atspoguļo atšķirības starp Kopienas lauksaimniecības preču tirgus cenām, kuras izmanto šādu preču ražošanai, un importa cenām no trešajām valstīm, ja kopējās izmaksas par minēto pamatproduktu ir augstākas nekā Kopienā. Lauksaimniecības komponente var būt fiksēta summa vai vērtībai atbilstošs muitas nodoklis. Šādas atšķirības vajadzības gadījumā aizstāj ar īpašiem nodokļiem, kas balstīti uz lauksaimniecības komponentes tarifikāciju, vai ar vērtībai atbilstošu muitas nodokli.

Nolīguma 2. nodaļas noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības produktiem, attiecas uz lauksaimniecības komponenti mutatis mutandis.

2.   Šīs nodaļas noteikumi neizslēdz iespēju Tunisijai noteikt atsevišķas specifikācijas attiecībā uz lauksaimniecības komponenti spēkā esošajos ievedmuitas nodokļos attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā un kas minēti 2. pielikumā. Lauksaimniecības komponente var būt fiksēta summa vai vērtībai atbilstošs muitas nodoklis.

Nolīguma 2. nodaļas noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības produktiem, attiecas uz lauksaimniecības komponenti mutatis mutandis.

3.   Attiecībā uz produktiem, kas minēti 2. pielikuma 1. sarakstā un kuru izcelsme ir Kopienā, Tunisija pēc šā nolīguma spēkā stāšanās brīža piemēro ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, kas nav lielāki par tiem maksājumiem, kuri bija spēkā 1995. gada 1. janvārī, ievērojot tarifu kvotu ierobežojumus, kas izklāstīti šajā sarakstā.

Saskaņā ar 4. pantu nodokļu rūpniecības komponentes likvidēšanas laikā nodokļu līmenis, ko piemēro attiecībā uz produktiem, kuriem tiks atceltas tarifu kvotas, nedrīkst būt augstāks kā nodokļu līmenis, kas bija spēkā 1995. gada 1. janvārī.

4.   Attiecībā uz produktiem, kas minēti 2. pielikuma 2. sarakstā un kuru izcelsme ir Kopienā, Tunisija likvidē nodokļu rūpniecības komponenti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Nolīguma 11. panta 3. punktā attiecībā uz 4. pielikumā minētajiem produktiem.

Attiecībā uz produktiem, kas minēti 2. pielikuma 1. un 3. sarakstā un kuru izcelsme ir Kopienā, Tunisija likvidē nodokļu rūpniecības komponenti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Nolīguma 11. panta 3. punktā attiecībā uz 5. pielikumā minētajiem produktiem.

5.   Saskaņā ar 1. un 2. punktu piemērotās lauksaimniecības komponentes var samazināt, ja tirdzniecībā starp Kopienu un Tunisiju piemērojamais maksājums lauksaimniecības pamatproduktiem ir samazināts vai ja šāds samazinājums izriet no savstarpējām koncesijām, kas attiecas uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

6.   Samazinājumu, kas minēts 5. punktā, attiecīgo produktu sarakstu un, vajadzības gadījumā, tarifu kvotas, kuru ietvaros piemēro samazinājumu, nosaka Asociācijas Padome.

1.   Muitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, ko piemēro tādu produktu importam Tunisijā, kuru izcelsme ir Kopienā un kuri nav minēti 3. līdz 6. pielikumā, atceļ no šā nolīguma spēkā stāšanās brīža.

2.   Muitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, ko piemēro tādu produktu importam Tunisijā, kuru izcelsme ir Kopienā un kas minēti 3. pielikumā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

šā nolīguma spēkā stāšanās dienā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 85 % no pamatnodokļa;

vienu gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 70 % no pamatnodokļa;

divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 55 % no pamatnodokļa;

trīs gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 40 % no pamatnodokļa;

četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 25 % no pamatnodokļa;

piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos nodokļus atceļ.

3.   Muitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, ko piemēro tādu produktu importam Tunisijā, kuru izcelsme ir Kopienā un kas minēti 4. un 5. pielikumā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku.

Attiecībā uz sarakstu, kas iekļauts 4. pielikumā:

šā nolīguma spēkā stāšanās dienā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 92 % no pamatnodokļa;

vienu gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 84 % no pamatnodokļa;

divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 76 % no pamatnodokļa;

trīs gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 68 % no pamatnodokļa;

četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 60 % no pamatnodokļa;

piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 52 % no pamatnodokļa;

sešus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 44 % no pamatnodokļa;

septiņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 36 % no pamatnodokļa;

astoņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 28 % no pamatnodokļa;

deviņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 20 % no pamatnodokļa;

desmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 12 % no pamatnodokļa;

vienpadsmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 4 % no pamatnodokļa;

divpadsmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos nodokļus atceļ.

Attiecībā uz sarakstu, kas iekļauts 5. pielikumā:

četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 88 % no pamatnodokļa;

piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 77 % no pamatnodokļa;

sešus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 66 % no pamatnodokļa;

septiņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 55 % no pamatnodokļa;

astoņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 44 % no pamatnodokļa;

deviņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 33 % no pamatnodokļa;

desmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 22 % no pamatnodokļa;

vienpadsmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 11 % no pamatnodokļa;

divpadsmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos nodokļus atceļ.

4.   Ja attiecībā uz noteiktu produktu rodas nopietni sarežģījumi, Asociācijas komiteja, kopīgi vienojoties, var pārskatīt attiecīgos grafikus saskaņā ar 3. punktu, pie nosacījuma, ka grafiku, kuru pieprasīts pārskatīt, nedrīkst pagarināt attiecībā uz minēto produktu ilgāk par 12 gadu pārejas periodu. Ja Asociācijas komiteja nav pieņēmusi lēmumu pārskatīt grafiku trīsdesmit dienu laikā pēc tā piemērošanas, Tunisija var īslaicīgi pārtraukt grafiku uz laika periodu, kas nepārsniedz vienu gadu.

5.   Katra produkta pamatnodoklis, no kura aprēķina 2. un 3. punktā minētos samazinājumus, ir nodoklis, ko faktiski piemēroja attiecībā uz Kopienu 1995. gada 1. janvārī.

6.   Ja pēc 1995. gada 1. janvāra jebkādu tarifu samazinājumu piemēro, pamatojoties uz erga omnes bāzes, samazinātos nodokļus piemēro pamatnodokļu vietā, kas minēti 5. pantā, no samazinājumu piemērošanas dienas.

7.   Tunisija paziņo Kopienai savus pamatnodokļus.

1.   Ārkārtas pasākumus ar ierobežotu darbības laiku, ar kuriem atkāpjas no 11. panta noteikumiem, var pieņemt Tunisija, palielinot vai atkārtoti ieviešot muitas nodokļus.

Šie pasākumi attiecas tikai uz jaunām rūpniecības nozarēm vai noteiktām jomām, kurās notiek pārstrukturēšana vai kurās ir nopietni sarežģījumi, jo īpaši, ja šie sarežģījumi rada būtiskas sociālās problēmas.

Šajos pasākumos paredzētie ievedmuitas nodokļi, ko Tunisija piemēro produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā, nedrīkst pārsniegt 25 % ad valorem un tiem jāsaglabā priekšrocības elements attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā. Kopējā importa vērtība produktiem, uz kuriem attiecas šie pasākumi, nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā rūpniecības produktu importa apjoma no Kopienas pēdējā gada laikā, par kuru pieejami statistikas dati.

Šos pasākumus piemēro laika periodā, kas nav garāks par pieciem gadiem, izņemot gadījumus, ja garāku laika periodu atļauj Asociācijas komiteja. Tos pārtrauc piemērot ne vēlāk kā maksimālā 12 gadu pārejas perioda beigās.

Šādus pasākumus nedrīkst ieviest attiecībā uz produktiem, ja ir pagājuši vairāk kā trīs gadi no visu nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu vai maksājumu, vai līdzvērtīgu pasākumu atcelšanas brīža attiecībā uz minētajiem produktiem.

Tunisija informē Asociācijas komiteju par visiem ārkārtas pasākumiem, ko tā gatavojas pieņemt, un pirms to īstenošanas pēc Kopienas pieprasījuma notiek apspriešanās par šādiem pasākumiem un jomām, uz kurām tie attiecas. Pieņemot šādus pasākumus, Tunisija iesniedz Komitejai grafiku muitas nodokļu, kas ieviesti ar šo pantu, atcelšanai. Minētais grafiks nodrošina šo attiecīgo nodokļu pakāpenisku atcelšanu ar vienlīdzīgiem ikgadējiem maksājumiem, ne vēlāk kā divus gadus pēc to ieviešanas. Asociācijas komiteja var lemt par savādāku grafiku.

2.   Atkāpjoties no 1. panta ceturtā apakšpunkta, Asociācijas komiteja, izņēmuma kārtā, lai ņemtu vērā grūtības, kas rodas izveidojot jaunu rūpniecības nozari, pilnvaro Tunisiju paturēt spēkā pasākumus, kas jau ir pieņemti saskaņā ar 1. pantu, ne ilgāk kā trīs gadus pēc divpadsmit gadu pārejas perioda.

1.   Importējot Kopienā lauksaimniecības un zvejniecības produktus, kuru izcelsme ir Tunisijā, tiem piemēro priekšrocības, kuras paredz attiecīgi Protokolā Nr. 1 un Nr. 2 izklāstītie noteikumi.

2.   Importējot Tunisijā lauksaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Kopienā, tiem piemēro priekšrocības, kas minētas Protokolā Nr. 3.

1.   No 2000. gada 1. janvāra Kopiena un Tunisija izvērtē situāciju, ņemot vērā liberalizācijas pasākumu noteikšanu, kurus piemēro Kopiena un Tunisija no 2001. gada 1. janvāra, saskaņā ar 16. pantā izklāstītajiem mērķiem.

2.   Neskarot iepriekšējā punkta noteikumus un ņemot vērā ierastos lauksaimniecības produktu tirdzniecības modeļus starp pusēm un šādu produktu īpašo jutīgumu, Kopiena un Tunisija Asociācijas padomē pastāvīgi savstarpēji pārbauda produktus vienu pēc otra, attiecībā uz iespējām piešķirt viens otram turpmākas koncesijas.

1.   Ja lauksaimniecības politikas vai pastāvošo likumu izmaiņu gadījumā ievieš īpašus noteikumus vai ja valstu lauksaimniecības politikas īstenošanas rezultātā tā tiek mainīta vai attīstīta, Kopiena un Tunisija var grozīt pasākumus, kas izklāstīti šajā nolīgumā attiecībā uz noteiktajiem produktiem.

Puse, kas īsteno šos grozījumus, par to informē Asociācijas komiteju. Pēc otras puses pieprasījuma Asociācijas komiteja sasauc sapulci, lai attiecīgi ņemtu vērā minētās puses intereses.

2.   Ja Kopiena vai Tunisija, piemērojot 1. punktu, groza šā nolīguma pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, viņiem jāvienojas par tādu priekšrocību piešķiršanu importam, kura izcelsme ir otrās puses valstī, kas ir līdzvērtīgas šajā nolīgumā paredzētajām priekšrocībām.

3.   Visi grozījumi, kurus paredz šis nolīgums, pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma tiek pakļauti apspriešanai Asociācijas padomē.

1.   Abas puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas vai nu tieši, vai netieši rada vienas puses produktu diskrimināciju vai līdzīgu otras puses izcelsmes produktu diskrimināciju.

2.   Attiecībā uz produktiem, kurus eksportē uz vienu no pusēm, nevar gūt labumu no iekšējo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz uzlikto tiešo vai netiešo nodokļu apjomu.

1.   Šis nolīgums neliedz saglabāt vai izveidot muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmu, ciktāl tas neskar šajā nolīgumā paredzēto tirdzniecības režīmu.

2.   Apspriešanās starp pusēm par nolīgumiem, kas izveido muitas ūnijas vai brīvās tirdzniecības zonas, un, vajadzības gadījumā, par citiem svarīgiem pasākumiem, kas attiecas uz atbilstošo tirdzniecības politiku ar trešajām valstīm, notiek Asociācijas komitejā. Jo īpaši attiecībā uz trešajām valstīm, kas pievienojas Kopienai, šādas apspriešanās notiek, lai nodrošinātu, ka ir ņemtas vērā savstarpējās Kopienas un Tunisijas intereses, kas izklāstītas šajā nolīgumā.

1.   Ja Tunisija un Kopiena tādu produktu importu, kas varētu radīt 25. pantā minētos sarežģījumus, pakļauj administratīvai procedūrai, kuras mērķis ir ātri nodrošināt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tai jāinformē otra puse.

2.   Gadījumos, kas minēti 24., 25. un 26. pantā, pirms šajos pantos paredzēto pasākumu pieņemšanas vai gadījumos, uz kuriem attiecas 3. punkta d) apakšpunkts, cik ātri vien iespējams, atkarībā no situācijas, Kopiena vai Tunisija sniedz Asociācijas komitejai visu nepieciešamo informāciju ar mērķi rast risinājumu, kas pieņemams abām pusēm.

Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību.

Par aizsargpasākumiem attiecīgā puse nekavējoties ziņo Asociācijas komitejai, un par tiem regulāri apspriežas, jo īpaši, lai tos atceltu, tiklīdz apstākļi to ļauj.

3.   Īstenojot 2. punktu, piemēro šādus noteikumus:

1.   Puses vienojas paplašināt nolīguma darbības jomu, lai ietvertu vienas puses uzņēmumu tiesības veikt uzņēmējdarbību otras puses teritorijā un liberalizētu vienas puses pakalpojumu sniegšanas noteikumus pakalpojumu patērētājiem otrā līgumslēdzējā valstī.

2.   Asociācijas padome sniedz ieteikumus, lai sasniegtu 1. punktā aprakstīto mērķus.

Sniedzot šādus ieteikumus, Asociācijas padome ņem vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz savstarpēju vislielākās labvēlības attieksmi un katras puses attiecīgajiem pienākumiem saskaņā ar vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, kas iekļauta Līguma par PTO izveidošanu pielikumā, še turpmāk “VVPT”, jo īpaši attiecībā uz tiem pienākumiem, kas minēti VVPT V pielikumā.

3.   Asociācijas padome veic pirmo novērtējumu attiecībā uz šī mērķa sasniegšanu ne vēlāk kā piecus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā.

1.   Sākumā katra puse atkārtoti apstiprina savas saistības saskaņā ar VVPT, jo īpaši saistības nodrošināt vislielākās labvēlības režīmu pakalpojumu jomās, kuras ietvertas šajā pienākumā.

2.   Saskaņā ar VVPT šāds režīms neattiecas uz:

1.   Attiecībā uz darījumiem kapitāla kontā, kas saistīti ar maksājumu bilanci, Kopiena un Tunisija no šā nolīguma spēkā stāšanās brīža nodrošina, ka kapitāls, kas saistīts ar tiešām investīcijām Tunisijas uzņēmumos, kuri izveidoti saskaņā ar pastāvošajiem likumiem, var brīvi veikt apriti un ka ieguvumu un ienākumus no šādām investīcijām var likvidēt un repatriēt.

2.   Puses savstarpēji apspriežas ar mērķi veicināt un piemērotākajā brīdī pilnībā liberalizēt kapitāla apriti starp Kopienu un Tunisiju.

1.   Ar šā nolīguma pareizu darbību nav savienojams turpmāk minētais, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Tunisiju:

2.   Visas darbības, kas ir pretrunā ar šo pantu, tiek novērtētas, balstoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85., 86. un 92. panta piemērošanas, un attiecībā uz produktiem, kas ietverti Eiropas Ogļu un tērauda kopienas darbības jomā, pēc šīs kopienas dibināšanas līguma 65. un 66. panta noteikumiem, un noteikumiem, kas attiecas uz valsts atbalstu, tostarp sekundārajiem tiesību aktiem.

3.   Asociācijas padome piecu gadu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās brīža pieņem 1. un 2. punkta īstenošanai nepieciešamos noteikumus.

Kamēr pieņem minētos noteikumus, piemēro Nolīguma noteikumus attiecībā uz Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un piemērošanu kā īstenošanas noteikumus, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā un saistītajās 2. panta daļās.

5.   Attiecībā uz produktiem, kas minēti II sadaļas II nodaļā:

6.   Ja Kopiena vai Tunisija uzskata, ka noteikta prakse nav savienojama ar 1. punkta noteikumiem, un:

pēc apspriešanās ar Asociācijas komiteju vai 30 darba dienas pēc lietas nodošanas minētajai komitejai, tā var pieņemt atbilstošus pasākumus.

Attiecībā uz darbībām, kas nav savienojamas ar šā panta 1. panta c) apakšpunktu, šādus atbilstošus pasākumus, ciktāl uz tiem attiecas Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, var pieņemt tikai saskaņā ar procedūru un ievērojot nosacījumus, kas noteikti ar Vispārējo vienošanos par Tarifiem un tirdzniecību un citiem atbilstošiem dokumentiem, kas pieņemti ar tās gādību un kurus piemēro pusēm.

7.   Neatkarīgi no jebkādiem noteikumiem, kas ir pretrunā tiem, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, puses apmainās ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko paredz prasības par profesionālo un komerciālo noslēpumu.

1.   Puses nodrošina piemērotu un efektīvu intelektuāla, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Tas ietver efektīvus šādu tiesību īstenošanas līdzekļus.

2.   Puses regulāri izvērtē šā panta un 7. pielikuma īstenošanu. Ja rodas grūtības, kas ietekmē tirdzniecību saistībā ar intelektuālajām, rūpnieciskajām un komercīpašuma tiesībām, jebkura no pusēm var pieprasīt steidzamu apspriedi, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu

1.   Puses atbilstoši rīkojas, lai veicinātu Kopienas tehnisko noteikumu un Eiropas standartu rūpnieciskajiem ražojumiem, lauksaimniecības produktiem un sertifikācijas procedūrām piemērošanu Tunisijā.

2.   Pamatojoties uz 1. punktā izklāstītajiem principiem, ja ir atbilstoši apstākļi, puses noslēdz vienošanās par savstarpēju sertifikācijas atzīšanu.

1.   Kā vienu no mērķiem puses izvirza savstarpēju, pakāpenisku publiskā iepirkuma līgumu liberalizāciju.

2.   Asociācijas padome atbilstoši rīkojas, lai īstenotu 1. punktu.

1.   Puses apņemas paplašināt ekonomisko sadarbību atbilstoši savstarpējām interesēm un partnerības garam, kas ir šā nolīguma pamatā.

2.   Ekonomiskās sadarbības mērķis ir atbalstīt Tunisijas centienus sasniegt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību.

1.   Sadarbība pirmkārt un galvenokārt ir orientēta uz darbības jomām, kas cieš no iekšējo īpatnību un grūtību sekām vai kuras ir skāris Tunisijas ekonomikas vispārējās liberalizācijas process, jo īpaši Tunisijas un Kopienas savstarpējās tirdzniecības liberalizācija.

2.   Tāpat sadarbība būs vērsta uz jomām, kas varētu ciešāk saliedēt Kopienas un Tunisijas ekonomikas, jo īpaši jomām, kas izraisīs pieaugumu un nodarbinātību.

3.   Sadarbība veicinās ekonomisko integrāciju Magribas valstu grupā, izmantojot visus līdzekļus, kas varētu sekmēt šādas attiecības reģionā.

4.   Vides un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšana ir galvenā ekonomiskās sadarbības dažādo jomu sastāvdaļa.

5.   Vajadzības gadījumā puses vienojoties nosaka citas ekonomiskās sadarbības jomas.

1.   Sadarbības mērķis ir nodrošināt godīgu tirdzniecību un atbilstību tirdzniecības noteikumiem. Sadarbība galvenokārt koncentrējas uz šādām jomām:

2.   Neskarot citas sadarbības formas, kas paredzētas ar šo nolīgumu, un jo īpaši tās, kas minētas 61. un 62. pantā, līgumslēdzēju pušu administratīvās iestādes nodrošina savstarpēju palīdzību saskaņā ar Protokola Nr. 5 noteikumiem.

1.   Puses vienojas par nepieciešamību īstenot pasākumus un sadarboties, lai novērstu finanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgā darbībā vispār un jo īpaši narkotiku tirdzniecības rezultātā gūtas peļņas legalizēšanai.

2.   Sadarbība šajā jomā ietver administratīvo un tehnisko palīdzību ar mērķi izveidot atbilstošus standartus cīņai ar naudas atmazgāšanu, kuri līdzvērtīgi standartiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos šajā jomā, tai skaitā Finanšu darba grupa par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu (FATF).

1.   Sadarbības mērķi ir šādi:

2.   Puses kopīgi nosaka piemērotas sadarbības stratēģijas un metodes šo mērķu sasniegšanai saskaņā ar savu likumdošanu. Visas darbības, ko neveic kopīgi, tiek apspriestas un cieši koordinētas.

Šādas darbības var iesaistīt atbilstošās valsts un privātsektora iestādes un starptautiskas organizācijas, kas sadarbojas ar Tunisijas Republikas valdību un atbilstošajām iestādēm Kopienā un dalībvalstīs.

3.   Sadarbība notiek šādos veidos:

1.   Katras dalībvalsts piešķirtais statuss darba ņēmējiem ar Tunisijas pilsonību, kas nodarbināti tās teritorijā, nedrīkst būt diskriminējošs pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu un atlaišanu, salīdzinot ar tās piederīgajiem.

2.   Uz visiem Tunisijas darba ņēmējiem, kuriem ir tiesības uz laiku uzņemties algotu darbu dalībvalsts teritorijā, attiecas 1. panta noteikumi par darba apstākļiem un atalgojumu.

3.   Tunisija piešķir tādu pašu statusu dalībvalstu darba ņēmējiem, kuri tiek nodarbināti tās teritorijā.

1.   Saskaņā ar turpmāko punktu noteikumiem darba ņēmējiem ar Tunisijas pilsonību un visiem viņu ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņiem, sociālās nodrošināšanas jomā piešķir statusu, kas nav diskriminējošs pret Tunisijas pilsoņiem, salīdzinot ar tās dalībvalsts piederīgajiem, kurā tie tiek nodarbināti.

Sociālās nodrošināšanas jēdziens ietver sociālās nodrošināšanas jomas, kas attiecas uz slimības un maternitātes pabalstiem, invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām, nelaimes gadījumu darbā un arodslimības pabalstiem, nāves, bezdarba un ģimenes pabalstiem.

Tomēr šie noteikumi neparedz to, ka ir piemērojami citi koordinējoši noteikumi, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos, balstoties uz EK Līguma 51. panta piemērošanu, izņemot nosacījumus, kas izklāstīti šā nolīguma 67. pantā.

2.   Visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai nodzīvotā laika periodus, kurus darba ņēmēji atrodas dažādās dalībvalstīs, summē, lai darba ņēmēji un viņu ģimenes locekļi, kas dzīvo Kopienā, varētu saņemt vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, ģimenes, slimības vai maternitātes pabalstus, kā arī medicīnisko aprūpi.

3.   Attiecīgie darba ņēmēji saņem ģimenes pabalstus par tiem ģimenes locekļiem, kuri pastāvīgi dzīvo Kopienā.

4.   Attiecīgie darba ņēmēji var brīvi pārskaitīt visas pensijas vai ikgadējos pabalstus par darba nespēju, apgādnieka zaudējumu, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, invaliditāti, kas radusies no nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ, uz Tunisiju, par likmēm, kas jāpiemēro, pamatojoties uz debitora dalībvalsts/dalībvalstu likumu, izņemot īpašus no iemaksām neatkarīgus pabalstus.

5.   Tunisija darba ņēmējiem, kas ir kādas dalībvalsts piederīgie un tiek nodarbināti tās teritorijā, un viņu ģimenes locekļiem piešķir statusu, kas līdzvērtīgs 1., 3. un 4. punktā minētajam.

1.   Viena gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas padome pieņem noteikumus, lai īstenotu 65. pantā minētos principus.

2.   Asociācijas padome nosaka administratīvās sadarbības kārtību, kas nodrošina nepieciešamās vadības un kontroles garantijas, lai piemērotu 1. punktā minētos noteikumus.

1.   Puses īsteno pastāvīgu dialogu par visiem sociālajiem jautājumiem, kuri interesē abas puses.

2.   Šādu dialogu izmanto, lai rastu veidus, kā panākt progresu darbaspēka pārvietošanās procesā un vienlīdzīgu sociālo statusu un sociālo integrāciju Tunisijas un Kopienas pilsoņiem, kas likumīgi uzturas mītnes valstu teritorijās.

3.   Dialogs galvenokārt ietver visus jautājumus, kas saistīti ar:

1.   Lai palielinātu savstarpējas zināšanas un izpratni, ņemot vērā jau īstenotās darbības, puses apņemas – respektējot viena otras kultūru – izveidot drošāku pamatu ilgstošam kultūras dialogam un veicināt pastāvīgu sadarbību starp pusēm kultūras jautājumos, a apriori neizslēdzot nevienu darbības jomu.

2.   Sastādot sadarbības projektus un programmas un īstenojot kopīgas darbības, puses īpašu uzmanību pievērš jauniešiem, rakstiskiem un audiovizuāliem izteiksmes un sakaru līdzekļiem un sava kultūras mantojuma aizsardzībai un kultūras izplatīšanai.

3.   Puses vienojas, ka Tunisijā tiek turpināti Kopienā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs aizsāktie sadarbības programmas projekti kultūras jautājumos.

1.   Asociācijas padome sastāv no Eiropas Savienības Padomes locekļiem un Eiropas Kopienu Komisijas locekļiem, no vienas puses, un Tunisijas Republikas valstības locekļiem, no otras puses.

2.   Asociācijas padomes locekļi drīkst vienoties par savu pārstāvību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti tās reglamentā.

3.   Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

4.   Asociācijas padomes priekšsēdētāju pēc kārtas ieceļ no Eiropas Savienības Padomes locekļu vidus un Tunisijas Republikas valdības locekļu vidus saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti tās reglamentā.

1.   Ievērojot Padomes pilnvaras, ar šo ir izveidota Asociācijas padome, kas būs atbildīga par nolīguma īstenošanu.

2.   Asociācijas padome jebkuru no savām pilnvarām var deleģēt Asociācijas komitejai.

1.   Asociācijas komiteja, kas tiekas ierēdņu līmenī, sastāv no Eiropas Savienības Padomes locekļiem un Eiropas Kopienu Komisijas locekļiem, no vienas puses, un no Tunisijas Republikas valdības locekļiem, no otras puses.

2.   Asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.

3.   Asociācijas komitejas priekšsēdētājs pēc kārtas ir no Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts un Tunisijas Republikas valdības pārstāvju vidus.

Asociācijas padome parasti sanāk pārmaiņus Kopienā un Tunisijā.

1.   Jebkura no pusēm var iesniegt Asociācijas padomē jebkuras domstarpības, kas attiecas uz šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

2.   Asociācijas padome var atrisināt domstarpības ar lēmuma palīdzību.

3.   Katrai pusei ir pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami 2. punktā minētā lēmuma piemērošanai.

4.   Ja domstarpības nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, ikviena no pusēm var paziņot otrai pusei par šķīrējtiesneša iecelšanu; šādā gadījumā otra puse ieceļ otru šķīrējtiesnesi divu mēnešu laikā. Šīs procedūras piemērošanai Kopiena un dalībvalstis tiek uzskatītas par vienu konflikta pusi.

Asociācijas padome ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

Šķīrējtiesneši pieņem lēmumu ar balsu vairākumu.

Katra strīdus puse veic nepieciešamās darbības, kas vajadzīgas šķīrējtiesnešu lēmumu izpildei.

1.   Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no šā nolīguma. Puses nodrošina šajā nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2.   Ja viena no pusēm uzskata, ka pretējā puse nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti nolīgumā, tā var pieņemt atbilstošus pasākumus. Pirms to pieņemšanas, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, puse sniedz Asociācijas padomei visu atbilstošo informāciju, kas nepieciešama sīkai situācijas izpētei ar mērķi rast risinājumu, kas būtu pieņemams abām pusēm.

Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties informē Asociācijas padomi un tos apspriež Asociācijas padomē, ja pretējā puse to pieprasa.

1.   Šo nolīgumu katra līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar tās procedūrām.

Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai, ka 1. punktā minētās procedūras ir pabeigtas.

2.   Nolīgums pēc tā stāšanās spēkā aizstāj Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un Tunisijas Republiku un Līgumu starp Eiropas Ogļu un tērauda apvienības dalībvalstīm un Tunisiju, kas parakstīts 1976. gada 25. aprīlī.