Eiropas EnerģĒtikas Hartas Konferences Nobeiguma Akts

I. Eiropas Enerģētikas Hartas konferences nobeiguma plenārsēde notika 1994. gada 16. līdz 17. decembrī Lisabonā. Šajā konferencē piedalījās Albānijas Republikas, Armēnijas Republikas, Austrālijas, Austrijas Republikas, Azerbaidžānas Republikas, Beļģijas Karalistes, Baltkrievijas Republikas, Bulgārijas Republikas, Kanādas, Horvātijas Republikas, Kipras Republikas, Čehijas Republikas, Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Eiropas Kopienu, Somijas Republikas, Francijas Republikas, Gruzijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas Republikas, Ungārijas Republikas, Islandes Republikas, Īrijas, Itālijas Republikas, Japānas, Kazahijas Republikas, Kirgīzijas Republikas, Latvijas Republikas, Lihtenšteinas Firstistes, Lietuvas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Maltas Republikas, Moldāvijas Republikas, Nīderlandes Karalistes, Norvēģijas Karalistes, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Krievijas Federācijas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Spānijas Karalistes, Zviedrijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Tadžikijas Republikas, Turcijas Republikas, Turkmenistānas, Ukrainas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienoto Valstu un Uzbekistānas Republikas pārstāvji (še turpmāk "pārstāvji"), kā arī novērotāji, kas tika pieaicināti no atsevišķām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

II. Nīderlandes ministru prezidents 1990. gada jūnijā Dublinā notikušās Eiropadomes sanāksmes laikā izteica ierosinājumu, ka Austrumeiropas un tobrīd Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā esošo valstu ekonomisko atveseļošanos varētu veicināt un paātrināt, sadarbojoties enerģētikas nozarē. Padome atbalstīja šo ierosinājumu un lūdza Eiropas Kopienu Komisiju izpētīt, kā vislabāk varētu īstenot šādu sadarbību. Komisija 1991. gada februārī izvirzīja Eiropas Enerģētikas Hartas jēdzienu.

Pēc Komisijas priekšlikuma apspriešanas Eiropas Kopienu Padomē, Eiropas Kopienas uzaicināja pārējās Rietumeiropas un Austrumeiropas valstis, kā arī Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ārpus Eiropas dalībvalstis piedalīties 1991. gada jūlija Briseles konferencē, lai uzsāktu Eiropas Enerģētikas Hartas izstrādi. Vairākas citas valstis un starptautiskās organizācijas tika pieaicinātas piedalīties Eiropas Enerģētikas Hartas konferencē kā novērotājas.

Eiropas Enerģētikas Hartas izstrāde tika pabeigta 1991. gadā, un Harta tika pieņemta līdz ar Noslēguma dokumenta parakstīšanu Hāgas konferencē, kas notika 1991. gada 16. līdz 17. decembrī. Hartas tā brīža vai turpmākie parakstītāji, izņemot novērotājus, ir visi tie, kas uzskaitīti I iedaļā.

Eiropas Enerģētikas Hartas parakstītāji apņēmās:

- īstenot Hartas mērķus un principus, kā arī tiklīdz iespējams īstenot un paplašināt savstarpējo sadarbību, labā ticībā izstrādājot pamatnolīgumu un protokolus.

Līdz ar to Eiropas Enerģētikas Hartas konferencē tika uzsākta pamatnolīguma izstrāde — vēlāk nosaukts par Enerģētikas hartas nolīgumu — kas radīts, lai veicinātu austrumu un rietumu rūpniecisko sadarbību, sniedzot tiesisku nodrošinājumu tādās jomās kā ieguldījumi, tranzīts un tirdzniecība. Tajā tika uzsākta arī protokolu izstrāde tādās jomās kā energoefektivitāte, kodoldrošība un ogļūdeņraži, tomēr — attiecībā uz ogļūdeņražiem — protokolu izstrāde vēlāk tika pārtraukta līdz Enerģētikas hartas nolīguma izveidei.

Sarunas par Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem tika veiksmīgi noslēgtas 1994. gadā.

ENERĢĒTIKAS HARTAS NOLĪGUMS

III. Eiropas Enerģētikas Hartas konferences apspriedes rezultātā ir pieņemts Enerģētikas hartas nolīguma teksts (še turpmāk — "Nolīgums"), kas izklāstīts 1. pielikumā, un ar to saistīti lēmumi, kas izklāstīti 2. pielikumā, kā arī panākta vienošanās, ka Nolīgums būs pieejams parakstīšanai Lisabonā no 1994. gada 17. decembra līdz 1995. gada 16. jūnijam.

VIENOŠANĀS

IV. Parakstot Nobeiguma aktu, pārstāvji ir vienojušies pieņemt turpmāk norādītās vienošanās attiecībā uz Nolīgumu.

1. Attiecībā uz Nolīgumu kopumā

a) Pārstāvji uzsver, ka Nolīguma noteikumi ir pieņemti, ņemot vērā Nolīguma īpašo raksturu, kura mērķis ir tiesisks regulējums, kas veicinātu ilgtermiņa sadarbību konkrētajā nozarē, un līdz ar to noteikumus nedrīkst uzskatīt par precedentu citu starptautisko sarunu sakarā.

b) Ar Nolīguma noteikumiem:

i) nevienai Līgumslēdzējai Pusei neuzliek pienākumu nodrošināt obligātu pieeju trešām personām;

ii) neliedz tarifu sistēmu izmantošanu, ar kuru attiecībā uz kādu konkrētu patērētāju kategoriju piemēro vienādas cenas patērētājiem dažādās atrašanās vietās.

c) Izņēmumi vislielākās labvēlības režīmā nav paredzēti, lai ietvertu īpašus pasākumus, kuri attiecas uz konkrētu ieguldītāju vai ieguldītāju grupu, nevis tiek piemēroti vispārīgi.

2. Attiecībā uz 1. panta 5. punktu

a) Pieņem, ka ar šo Nolīgumu nepiešķir tiesības iesaistīties cita veida saimnieciskajā darbībā, izņemot saimniecisko darbību enerģētikas nozarē.

b) Saimnieciskās darbības piemēri enerģētikas nozarē ir šādi:

i) piem., naftas, gāzes, akmeņogļu un urāna ģeoloģiskā izpēte, pētīšana un ieguve;

ii) elektroenerģijas ieguves iekārtu būvniecība un ekspluatācija, tostarp iekārtas, kas tiek darbinātas ar vēju un citiem neizsīkstošiem enerģijas avotiem;

iii) energomateriālu un energoproduktu sauszemes transportēšana, sadale, glabāšana un piegāde, piem., pa pārvades un sadales tīkliem un cauruļvadiem, un speciālām dzelzceļa līnijām, un šādām darbībām paredzētu iekārtu būvniecība, tostarp naftas, gāzes un akmeņogļu masas cauruļvadu būvniecība;

iv) atkritumu aizvākšana un apglabāšana no iekārtām, kas saistītas ar enerģētiku, piemēram, spēkstacijas, tostarp radioaktīvo atkritumu aizvākšana un apglabāšana no kodolelektrostacijām;

v) ar enerģētiku saistīto iekārtu apstādināšana, tostarp naftas platformu, naftas pārstrādes uzņēmumu un spēkstaciju apstādināšana;

vi) tirgdarbība, pārdošana un tirdzniecība ar energomateriāliem un energoproduktiem, piem., degvielas mazumtirdzniecība;

vii) ar iepriekšminētajām darbībām saistīta izpēte, apspriešanās, plānošana, vadība un projektēšanas darbības, tostarp tās, kuru mērķis ir energoefektivitātes uzlabošana.

3. Attiecībā uz 1. panta 6. punktu

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību attiecībā uz to, vai vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā veiktos ieguldījumus tieši vai netieši kontrolē kādas citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs, ieguldījumu kontrole nozīmē faktisku kontroli, ko nosaka, izpētot faktiskus apstākļus katrā konkrētajā gadījumā. Jebkuras šādas izpētes gadījumā jāizskata visi attiecīgie faktori, tostarp ieguldītāja:

a) finansiālās intereses ieguldījumos, ietverot kapitāla ieguldījumus;

b) spēju būtiski ietekmēt ieguldījumu pārvaldīšanu un darbību gaitu;

c) spēju būtiski ietekmēt direktoru padomes vai jebkāda cita vadības dienesta locekļu atlasi.

Ja pastāv šaubas par to, vai ieguldītājam ir tieša vai netieša kontrole pār ieguldījumiem, uz šādu kontroli pretendējošā ieguldītāja pienākums ir pierādīt to, ka šāda kontrole pastāv.

4. Attiecībā uz 1. panta 8. punktu

Atbilstīgi Austrālijas ārvalstu ieguldījumu politikai, jebkura jauna raktuvju izmantošanas vai izejvielu pārstrādes projekta īstenošana Austrālijā tiek uzskatīta par jaunu ieguldījumu veikšanu, ja kopējā ārvalstu ieguldījumu dalība ir 10 miljoni Austrālijas dolāru vai vairāk, pat tad, ja ar minēto ārvalstu ieguldījumu dalību jau veic līdzīgu uzņēmējdarbību Austrālijā.

5. Attiecībā uz 1. panta 12. punktu

Pārstāvji atzīst par pamatotu vajadzību atbilstīgi un efektīvi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar augstākajiem starptautiski atzītajiem standartiem.

6. Attiecībā uz 5. panta 1. punktu

Pārstāvju piekrišana 5. pantam nenozīmē nekādu norādi uz jebkādu nostāju par to, vai un kādā mērā noteikumi attiecībā uz "Vienošanos par ieguldījumu pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību", kuri pievienoti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas Nobeiguma aktam, ir netieši iekļauti Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) III un XI pantā.

7. Attiecībā uz 6. pantu

a) Nolīguma 6. panta 2. punktā minētā vienpusējā un saskaņotā, pret konkurenci vērstā rīcība jānosaka katrai Līgumslēdzējai Pusei saskaņā ar tās tiesību aktiem, un tajā var iekļaut arī negodīgu un ļaunprātīgu rīcību ar mērķi gūt labumu.

b) "Izpilde" un "izpildīt" iekļauj darbības saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses konkurences tiesībām, tādas kā izmeklēšana, tiesas process vai administratīva lieta, kā arī jebkurš lēmums vai papildu likums, ar ko piešķir vai pagarina šādas pilnvaras.

8. Attiecībā uz 7. panta 4. punktu

Spēkā esošie tiesību akti iekļauj noteikumus par vides aizsardzību, zemes izmantošanu, drošību vai tehniskām normām.

9. Attiecībā uz 9., 10. pantu un V daļu

Tā kā tās Līgumslēdzējas Puses programmas, kas ietver valsts aizdevumus, dotācijas, garantijas vai apdrošināšanu, lai veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus ārvalstīs, nav saistītas ar ieguldījumiem vai citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju saistītām darbībām tās teritorijā, šādas programmas var būt pakļautas ierobežojumiem attiecībā uz līdzdalību tajās.

10. Attiecībā uz 10. panta 4. punktu

Nolīguma 10. panta 3. punktā aprakstītā režīma piemērošanas nosacījumi tiek noteikti papildu nolīgumā. Minētajos nosacījumos cita starpā iekļauj noteikumus, kas attiecas uz valsts aktīvu pārdošanu vai cita veida atbrīvošanos no tiem (privatizācija) un uz monopolu darbības izbeigšanu (demonopolizācija).

11. Attiecībā uz 10. panta 4. punktu un 29. panta 6. punktu

Līgumslēdzējas Puses var apsvērt jebkādu saikni starp 10. panta 4. punkta un 29. panta 6. punkta noteikumiem.

12. Attiecībā uz 14. panta 5. punktu

Ir paredzēts, ka jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas slēdz 14. panta 5. punktā minēto nolīgumu, nodrošina, lai šāda nolīguma noteikumi nav pretrunā ar minētās Līgumslēdzējas Puses saistībām saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda nolīguma pantiem.

13. Attiecībā uz 19. panta 1. punkta i) apakšpunktu

Katras Līgumslēdzējas Puses ziņā ir izlemt, kādā apmērā novērtējums un monitorings par ietekmi uz vidi jāpakļauj tiesiskām prasībām, kā arī lemt par iestādēm, kas ir kompetentas pieņemt lēmumus par šādām prasībām, un attiecīgām procedūrām, kas jāievēro.

14. Attiecībā uz 22. un 23. pantu

Attiecībā uz tirdzniecību ar energomateriāliem un energoproduktiem, ko reglamentē 29. pants, minētajā pantā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz 22. un 23. pantā iekļautajiem jautājumiem.

15. Attiecībā uz 24. pantu

Izņēmumi, kas iekļauti VVTT un ar to saistītajos dokumentos, ir piemērojami konkrēto Līgumslēdzēju Pušu starpā, ja tās ir VVTT puses, kā atzīts 4. pantā. Attiecībā uz tirdzniecību ar energomateriāliem un energoproduktiem, ko reglamentē 29. pants, minētajā pantā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz 24. pantā iekļautajiem jautājumiem.

16. Attiecībā uz 26. panta 2. punkta a) apakšpunktu

Nolīguma 26. panta 2. punkta a) apakšpunktu nedrīkst iztulkot tā, ka Līgumslēdzējai Pusei jāievieš tās valsts tiesību aktos Nolīguma III daļa.

17. Attiecībā uz 26. un 27. pantu

Atsauce uz nolīguma saistībām 10. panta 1. punkta priekšpēdējā teikumā neiekļauj starptautisko organizāciju pieņemtos lēmumus, pat tad, ja tie ir juridiski saistoši, kā arī līgumus, kas stājās spēkā līdz 1970. gada 1. janvārim.

18. Attiecībā uz 29. panta 2. punkta a) apakšpunktu

a) Ja šajā punktā minētajos VVTT 1947 vai ar to saistītā dokumenta noteikumos ir paredzēta VVTT pušu vienota rīcība, ir paredzēts, ka šādu rīcību veic Hartas konference.

b) Apzīmējums "piemērots 1994. gada 1. martā un pielietots VVTT 1947 pušu starpā attiecībā uz energomateriāliem un energoproduktiem" nav paredzēts, lai tas būtu attiecināms uz gadījumiem, kad kāda VVTT puse ir izmantojusi VVTT XXXV pantu, tādējādi nepiemērojot VVTT pret kādu citu VVTT pusi, bet tomēr vienpusēji un uz de facto pamata piemēro atsevišķus VVTT noteikumus pret minēto citu VVTT pusi.

19. Attiecībā uz 33. pantu

Pagaidu Hartas konferencē pēc iespējas ātrāk ir jāizlemj, kā vislabāk īstenot Eiropas Enerģētikas Hartas III sadaļas mērķi, lai izstrādātu protokolus tādās sadarbības jomās, kādas minētas Hartas III sadaļā.

20. Attiecībā uz 34. pantu

a) Pagaidu ģenerālsekretāram tūlīt jānodibina sakari ar citām starptautiskajām organizācijām, lai uzzinātu noteikumus, balstoties uz kuriem tās varētu būt gatavas uzņemties no šā Nolīguma un Hartas izrietošos uzdevumus. Pagaidu ģenerālsekretārs par rezultātiem var ziņot pagaidu Hartas konferencei sanāksmē, kuru atbilstīgi 45. panta 4. punktam jāsasauc ne vēlāk kā 180 dienu laikā pēc šā Nolīguma parakstīšanas sākuma dienas.

b) Hartas Konferencei ir jāpieņem gada budžets līdz finanšu gada sākumam.

21. Attiecībā uz 34. panta 3. punkta m) apakšpunktu

Pielikumu tehniskie grozījumi var ietvert, piem., neparakstījušo pušu svītrošanu vai tādu parakstītāju svītrošanu no saraksta, kas izrādījuši nodomu neratificēt, vai N un VC pielikumu papildinājumus. Paredzēts, ka attiecīgā gadījumā sekretariāts šādas izmaiņas ierosinās Hartas konferencei.

22. Attiecībā uz TFU pielikuma 1. punktu

a) Ja dažas 1. apakšpunktā minētā nolīguma puses nav parakstījušas Nolīgumu vai nav tam pievienojušās paziņošanai paredzētajā laikā, tās puses, kas ir parakstījušas šo Nolīgumu vai tam pievienojušās, var nosūtīt paziņojumu to uzdevumā.

b) Noteikumos nav paredzēta vajadzība pēc komerciālu nolīgumu paziņošanas, tā kā šādiem nolīgumiem nevajadzētu radīt jautājumus par to atbilstību 29. panta 2. punkta a) apakšpunktam, pat tad, ja tos noslēdz valsts aģentūras. Hartas konference TFU pielikuma nolūkos tomēr varētu precizēt, kādiem 29. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem nolīgumiem ir vajadzīga paziņošana saskaņā ar šo pielikumu un kādiem nolīgumiem tā nav vajadzīga.

DEKLARĀCIJAS

V. Pārstāvji paziņoja, ka 18. panta 2. punktu neiztulko tā, lai varētu apiet citu Nolīguma noteikumu piemērošanu.

VI. Pārstāvji arī atzīmēja, ka attiecībā uz Nolīgumu tika iesniegtas turpmāk norādītās deklarācijas:

1. Attiecībā uz 1. panta 6. punktu

Krievijas Federācija vēlas, lai sarunās par 10. panta 4. punktā minēto papildu nolīgumu tiktu otrreizēji izskatīta valsts tiesību aktu nozīme attiecībā uz kontroles jautājumu, kā izteikts ar 1. panta 6. punkta vienošanos.

2. Attiecībā uz 5. pantu un 10. panta 11. punktu

Austrālija atzīmē, ka 5. panta un 10. panta 11. punkta noteikumi nemazina tās tiesības un saistības saskaņā ar VVTT, ieskaitot tās, kas noteiktas Urugvajas kārtā attiecībā uz Vienošanos par ieguldījumu pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz 5. panta 3. punkta izņēmumu uzskaitījumu, ko tā uzskata par nepilnīgu.

Turklāt Austrālija atzīmē, ka Strīdu izšķiršanas organizācijām, kas izveidotas saskaņā ar Nolīgumu, nebūtu piemēroti iztulkot VVTT III un XI pantu sakarā ar strīdiem starp VVTT pusēm vai starp VVTT puses ieguldītāju un citu VVTT pusi. Tā uzskata, ka vienīgais jautājums attiecībā uz 10. panta 11. punkta piemērošanu starp ieguldītāju un VVTT pusi, ko var izskatīt saskaņā ar 26. pantu, ir jautājums par šķīrējtiesas nolēmumiem gadījumā, kad VVTT apakškomisija vai PTO Strīdu izšķiršanas organizācija sākotnēji konstatē, ka ar tirdzniecību saistītais ieguldījumu pasākums, ko veic Līgumslēdzēja Puse, neatbilst tās saistībām saskaņā ar VVTT vai saskaņā ar Vienošanos par ieguldījumu pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību.

3. Attiecībā uz 7. pantu

Eiropas Kopienas un to dalībvalstis, kā arī Austrija, Norvēģija, Zviedrija un Somija paziņo, ka 7. panta noteikumi ir saskaņā ar vispāratzītajām starptautisko tiesību normām attiecībā uz jurisdikciju pār zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem vai, ja tādu normu nav, vispārējām starptautiskajām tiesībām.

Turklāt tās paziņo, ka 7. pants nav paredzēts tam, lai ietekmētu tādu esošo starptautisko tiesību normu iztulkošanu, kas attiecas uz jurisdikciju pār zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem, un šo pantu nevar uzskatīt par tādu.

4. Attiecībā uz 10. pantu

Gan Kanāda, gan Amerikas Savienotās Valstis apstiprina to, ka tās piemēros 10. panta noteikumus atbilstīgi turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

Lai novērtētu režīmu, kas jāpiešķir citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājiem un to ieguldījumiem, lietas apstākļi būs jāapsver, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Salīdzinājums starp to režīmu, kas piešķirts vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem vai attiecībā uz vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem, un to režīmu, kas piešķirts otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumiem vai ieguldītājiem, ir derīgs tikai tad, ja tas ir veikts starp ieguldītājiem un ieguldījumiem līdzīgajos apstākļos. Nosakot to, vai diferencēts režīms attiecībā uz ieguldītājiem vai ieguldījumiem atbilst 10. pantam, jāņem vērā divi pamatfaktori.

Pirmais faktors ir Līgumslēdzējas Puses politikas mērķi dažādajās jomās, ciktāl tie atbilst 10. pantā izklāstītajiem nediskriminācijas principiem. Likumīgie politikas mērķi var pamatot diferencētu režīmu attiecībā uz ārvalstu ieguldītājiem vai to ieguldījumiem, lai atspoguļotu attiecīgo apstākļu nevienādību starp minētajiem ieguldītājiem un ieguldījumiem, kā arī vietējiem ieguldītājiem un ieguldījumiem. Piemēram, mērķis nodrošināt attiecīgās valsts finanšu sistēmas integrāciju pamatotu pienācīgus piesardzības pasākumus attiecībā uz ārvalstu ieguldītājiem vai ieguldījumiem, ja šādi pasākumi nebūtu vajadzīgi, lai nodrošinātu to pašu mērķu sasniegšanu, ciktāl tas attiecas uz vietējiem ieguldītājiem vai ieguldījumiem. Tādējādi minētie ārvalstu ieguldītāji vai to ieguldījumi nebūtu "līdzīgos apstākļos" salīdzinājumā ar vietējiem ieguldītājiem vai to ieguldījumiem. Tāpēc pat tad, ja šāds pasākums piešķirtu diferencētu režīmu, tas nebūtu pretrunā ar 10. pantu.

Otrais faktors ir līmenis, kādā šis pasākums ir motivēts ar to, ka attiecīgais ieguldītājs vai ieguldījums ir ārvalstu īpašumtiesību subjekts vai pakļaujas ārvalstu kontrolei. Pasākums, kas īpaši paredzēts ieguldītājiem, jo tie ir ārvalstu ieguldītāji, bez pietiekamiem kompensācijas politikas apsvērumiem, kas atbilst iepriekšējam punktam, būtu pretrunā ar 10. panta principiem. Ārvalstu ieguldītājs vai ieguldījums būtu "līdzīgos apstākļos" salīdzinājumā ar vietējiem ieguldītājiem vai to ieguldījumiem, un šis pasākums būtu pretrunā ar 10. pantu.

5. Attiecībā uz 25. pantu

Eiropas Kopienas un to dalībvalstis atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 58. pantu:

a) tiesiskais statuss tām sabiedrībām vai uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Kopienas teritorijā, attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas III sadaļas 2. nodaļai ir pielīdzināts to fizisko personu tiesiskajam statusam, kuras ir dalībvalstu pilsoņi; tām sabiedrībām vai uzņēmumiem, kam Kopienas teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šajā nolūkā jābūt efektīvai un pastāvīgai saiknei ar kādas dalībvalsts ekonomiku;

b) "sabiedrības un uzņēmumi" ir tādas sabiedrības vai uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekti, izņemot bezpeļņas sabiedrības un uzņēmumus.

Turklāt Eiropas Kopienas un to dalībvalstis atgādina, ka:

Kopienu tiesībās ir paredzēta iespēja attiecināt iepriekš aprakstīto tiesisko statusu arī uz to sabiedrību vai uzņēmumu filiālēm un pārstāvniecībām, kas nav izveidotas kādā no dalībvalstīm; Enerģētikas hartas nolīguma 25. panta piemērošana pieļaus tikai tos izņēmumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu atvieglojumu režīmu, kas izriet no plašāka ekonomiskās integrācijas procesa saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem.

6. Attiecībā uz 40. pantu

Dānija atgādina, ka Eiropas Enerģētikas Harta neattiecas uz Grenlandi un Farēru salām, kamēr par to netiks saņemts paziņojums no Grenlandes un Farēru salu pašvaldībām.

Šajā ziņā Dānija apstiprina, ka Nolīguma 40. pants attiecas uz Grenlandi un Farēru salām.

7. Attiecībā uz G pielikuma 4. punktu

a) Eiropas Kopienas un Krievijas Federācija paziņo, ka, kamēr tiks panākta cita veida vienošanās, kodolmateriālu tirdzniecība to starpā tiek reglamentēta 22. pantā 1994. gada 24. jūnijā Korfā parakstītajā Partnerības un sadarbības līgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un ka tam pievienotā vēstuļu apmaiņa un ar to saistītā kopīgā deklarācija, un ar šādu tirdzniecību saistītie strīdi pakļaujas minētā nolīguma procedūrām.

b) Eiropas Kopienas un Ukraina paziņo, ka atbilstīgi 1994. gada 14. jūnijā Luksemburgā parakstītajam Partnerības un sadarbības līgumam un attiecīgajam tajā pašā dienā parafētajam Pagaidu nolīgumam kodolmateriālu tirdzniecība to starpā tiek reglamentēta vienīgi īpaša nolīguma noteikumos, kuru noslēgs.

Līdz šā īpašā nolīguma spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz kodolmateriālu tirdzniecību to [Eiropas Atomenerģijas kopienas un Ukrainas] starpā turpina piemērot vienīgi noteikumus, kas minēti 1989. gada 18. decembrī Briselē parakstītajā Nolīgumā par tirdzniecību un ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

c) Eiropas Kopienas un Kazahija paziņo, ka atbilstīgi 1994. gada 20. maijā Briselē parafētajam Partnerības un sadarbības nolīgumam kodolmateriālu tirdzniecība to starpā tiek reglamentēta vienīgi īpaša nolīguma noteikumos, kas tiks noslēgts starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Kazahiju.

Līdz šā īpašā nolīguma stāšanās spēkā brīdim attiecībā uz kodolmateriālu tirdzniecību to starpā turpina piemērot vienīgi noteikumus, kas minēti 1989. gada 18. decembrī Briselē parakstītajā Nolīgumā par tirdzniecību un ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

d) Eiropas Kopienas un Kirgīzija paziņo, ka atbilstīgi 1994. gada 31. maijā Briselē parafētajam Partnerības un sadarbības nolīgumam kodolmateriālu tirdzniecība to starpā tiek reglamentēta vienīgi īpaša nolīguma noteikumos, kas tiks noslēgts starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Kirgīziju.

e) Eiropas Kopienas un Tadžikija paziņo, ka kodolmateriālu tirdzniecība to starpā tiek reglamentēta vienīgi īpaša nolīguma noteikumos, kas tiks noslēgts starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Tadžikiju.

Līdz šā īpašā nolīguma spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz kodolmateriālu tirdzniecību to starpā turpina piemērot vienīgi noteikumus, kas minēti 1989. gada 18. decembrī Briselē parakstītajā Nolīgumā par tirdzniecību un ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

f) Eiropas Kopienas un Uzbekistāna paziņo, ka kodolmateriālu tirdzniecība to starpā tiek reglamentēta vienīgi īpaša nolīguma noteikumos, kas tiks noslēgts starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Uzbekistānu.

Līdz šā īpašā nolīguma spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz kodolmateriālu tirdzniecību to starpā turpina piemērot vienīgi noteikumus, kas minēti 1989. gada 18. decembrī Briselē parakstītajā Nolīgumā par tirdzniecību un ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

ENERĢĒTIKAS HARTAS PROTOKOLS PAR ENERGOEFEKTIVITĀTI UN AR TO SAISTĪTAJIEM VIDES ASPEKTIEM

VII. Eiropas Enerģētikas hartas konferencē ir pieņemts Enerģētikas hartas protokola par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem teksts, kas izklāstīts 3. pielikumā.

EIROPAS ENERĢĒTIKAS HARTA

VIII. Pagaidu Hartas konference un šajā Nolīgumā paredzētā Hartas konference no šā brīža ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pieprasījumiem parakstīt Hāgas Eiropas Enerģētikas hartas konferences Noslēguma dokumentu un tajā pieņemto Eiropas Enerģētikas Hartu.

DOKUMENTĀCIJA

XI. Eiropas Enerģētikas Hartas konferences sarunu protokolus deponē sekretariātam.

Done at Lisbon on the seventeenth day of December in the year one thousand nine hundred and ninety-four.

Fait à Lisbonne, le dix-sept décembre mil neuf cent quatre-vingt-quatorze.

Geschehen zu Lissabon am siebzehnten Dezember neunzehnhundertvierundneunzig.

Fatto a Lisbona il diciassettesimo giorno del mese di dicembre dell'anno millenovecentonovantaquattro.

Совершено в Лиссабоне в семнадцатый день декабря одна тысяча девятьсот девяносто четвертого года.

Hecho en Lisboa, el diecisiete de diciembre de mil novecientos noventa y cuatro.

Udfærdiget i Lissabon, den syttende december nittenhundrede og fireoghalvfems.

Έγινε στη Λισαβόνα, στις δέκα επτά Δεκεμβρίου του έτους χίλια ενιακόσια ενενήντα τέσσερα.

Gedaan te Lissabon, de zeventiende december negentienhonderd vierennegentig.

Feito em Lisboa, aos dezassete de Dezembro de mil novecentos e noventa e quatro.

Për Republikën e Shqipërisë

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

For Australia

+++++ TIFF +++++

Für die Republik Österreich

+++++ TIFF +++++

Азербайдан ачынчан

+++++ TIFF +++++

Pour le royaume de BelgiqueVoor het Koninkrijk BelgiëFür das Königreich Belgien

+++++ TIFF +++++

Cette signature engage également la Communauté française de Belgique, la Communauté flamande, la Communauté germanophone de Belgique, la Région wallonne, la Région flamande et la région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening bindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap van België, de Duitstalige Gemeenschap van België, het Waals Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Diese Unterschrift bindet ebenso die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft Belgiens, die Deutschsprachige Gemeinschaft Belgiens, die Flämische Region, die Wallonische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

Ад імя Рэспублікі Беларусь

+++++ TIFF +++++

За Република България

+++++ TIFF +++++

For CanadaPour le Canada

za Republiku Hrvatsku

+++++ TIFF +++++

For the Republic of Cyprus

+++++ TIFF +++++

Za Českou Republiku

+++++ TIFF +++++

For Kongeriget Danmark

+++++ TIFF +++++

Eesti Vabariigi nimel

+++++ TIFF +++++

Por las Comunidades EuropeasFor De Europæiske FællesskaberFür die Europäischen GemeinschaftenΓια τις Ευρωπαϊκές ΚοινότητεςFor the European CommunitiesPour les Communautés européennesPer le Comunità europeeVoor de Europese GemeenschappenPelas Comunidades Europeias

+++++ TIFF +++++

Suomen tasavallan puolesta

+++++ TIFF +++++

Pour la République française

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Für die Bundesrepublik Deutschland

+++++ TIFF +++++

Για την Ελληνική Δημοκρατία

+++++ TIFF +++++

A Magyar Köztársaság nevében

Fyrir hönd Lyöveldisins íslands

+++++ TIFF +++++

Thar cheann na hÉireannFor Ireland

+++++ TIFF +++++

Per la Repubblica italiana

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Казахстан Республикасынын атынан

+++++ TIFF +++++

Киргиз Республикасы Учун

+++++ TIFF +++++

Latvijas Republikas varda

+++++ TIFF +++++

Für das Fürstentum Liechtenstein

+++++ TIFF +++++

Lietuvos Respublikos vardu

+++++ TIFF +++++

Pour le grand-duché de Luxembourg

+++++ TIFF +++++

For the Republic of Malta

+++++ TIFF +++++

Pentru Republica Moldova

+++++ TIFF +++++

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

+++++ TIFF +++++

For Kongeriket Norge

+++++ TIFF +++++

Za Rzeczpospolitą Polską

+++++ TIFF +++++

Pela República Portuguesa

+++++ TIFF +++++

Pentru Rômania

+++++ TIFF +++++

За Российскую Федерацию

+++++ TIFF +++++

Za Slovenskú republiku

+++++ TIFF +++++

Za Republiko Slovenijo

+++++ TIFF +++++

Por el Reino de España

+++++ TIFF +++++

För Konungariket Sverige

+++++ TIFF +++++

Für die Schweizerische EidgenossenschaftPour la Confédération suissePer la Confederazione svizzera

+++++ TIFF +++++

Лз поми Тауикистои

+++++ TIFF +++++

Türkiye Cumhuriyeti adina

+++++ TIFF +++++

Туркменистан Хекуметинин адындан

За Укpaїну

+++++ TIFF +++++

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

+++++ TIFF +++++

For the United States of America

Узбекистои Республикаси Хукумати иомидан

--------------------------------------------------