21994A1223(15)



Oficiālais Vēstnesis L 336 , 23/12/1994 Lpp. 0184 - 0189
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 11 Sējums 38 Lpp. 0186
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 11 Sējums 38 Lpp. 0186


Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem

DALĪBVALSTIS,

ievērodamas Dalībvalstu galveno mērķi uzlabot un stiprināt starptautisko tirdzniecības sistēmu, kas pamatota uz GATT 1994;

atzīdamas nepieciešamību noskaidrot un nostiprināt GATT 1994 disciplīnas, un īpaši tās, kas atrodamas tās XIX pantā ("Ārkārtas darbība attiecībā uz noteiktu preču importu"), atkārtoti noteikt daudzpusēju iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kontroli un novērst pasākumus, kas nepieļauj šādu kontroli;

atzīdamas strukturālā pielāgojuma nozīmi un nepieciešamību veicināt un nevis ierobežot konkurenci starptautiskajā tirgū; un

tālāk atzīdamas, ka šiem nolūkiem nepieciešams visaptverošs līgums, kas būtu piemērojams visām Dalībvalstīm, pamatots uz GATT 1994 galvenajiem principiem;

AR ŠO VIENOJAS PAR SEKOJOŠO.

1. pants

Vispārējais nosacījums

Šis līgums nosaka noteikumus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai, ar kuriem saprot tos pasākumus, ko paredz GATT 1994 XIX pants.

2. pants

Nosacījumi

1. Dalībvalsts [1] var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus precei, tikai tad, ja šī Dalībvalsts, atbilstoši zemāk noteiktajiem nosacījumiem ir noteikusi, ka šāda prece tiek ievesta tās teritorijā tādos palielinātos daudzumos, absolūtos vai relatīvos attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurētspējīgas preces.

2. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tiek piemēroti precei, kas tiek importēta neatkarīgi no tās importēšanas avota.

3. pants

Izmeklēšana

1. Dalībvalsts var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu tikai pēc izmeklēšanas, ko veikušas šīs Dalībvalstis kompetentas institūcijas, atbilstoši iepriekš noteiktajām procedūrām un publiskā veidā, saskaņā ar GATT 1994 X pantu. Šī izmeklēšana ietver saprātīgu publisku paziņojumu visām ieinteresētajām pusēm un atklātu izskatīšanu vai citus atbilstošus pasākumus, kur importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās puses varētu sniegt pierādījumus un paust savus viedokļus, ieskaitot iespēju atbildēt uz citu pušu jautājumiem un paust savus uzskatus, cita starpā, vai iekšējā tirgus aizsardzības līdzekļa piemērošana ir sabiedrības interesēs. Kompetentas iestādes publicē ziņojumu, kas atspoguļo to spriedumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz visiem faktoloģiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem.

2. Pret jebkuru informāciju, kura pēc būtības ir konfidenciāla, vai kura sniegta kā konfidenciāla, attiecīgi to pamatojot, kompetentās institūcijas izturas kā pret konfidenciālu. Šāda informācija netiek izpausta bez tās iesniedzējas puses atļaujas. Puses, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, var tikt lūgtas sagatavot tās nekonfidenciālu kopsavilkumu, vai, ja šādas puses norāda, ka šādu informāciju nav iespējams apkopot, jānorāda iemesli, kādēļ nav iespējams iesniegt kopsavilkumu. Tomēr, ja kompetentas institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja attiecīgā puse vai nu nevēlas darīt informāciju atklātībai vai pilnvarot tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, varas institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien nav iespējams pierādīt, izmantojot attiecīgus avotus, ka iesniegtā informācija ir patiesa.

4. pants

Nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšana

1. Šī līguma nolūkiem:

a) "nopietns kaitējums" tiek saprasts kā tāds, kas nozīmē nozīmīgu vispārēju stāvokļa pasliktināšanos iekšzemes ražošanā;

b) "nopietna kaitējuma draudi" tiek saprasti kā tādi, kas nozīmē nopietnu kaitējumu, kas ir neizbēgams, atbilstoši 2. punkta nosacījumiem. Nopietna kaitējuma draudu noteikšanu tiek balstīta uz faktiem un nevis tikai uz apgalvojumu, minējumu vai vāju iespējamību; un

c) nosakot kaitējumu vai tā draudus, "iekšzemes ražošana" tiek saprasta kā tāda, kas nozīmē līdzīgo preču vai konkurētspējīgo preču ražotājus kā vienotu veselumu, kuri darbojas Dalībvalsts teritorijā, vai tos, kuru kopējā līdzīgo vai konkurētspējīgo preču produkcijas izlaide sastāda kopējās šo preču iekšzemes ražošanas lielāko daļu.

2. a) Izmeklēšanā, lai noteiktu, vai importa pieaugums ir radījis vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai saskaņā ar šī līguma nosacījumiem, kompetentās institūcijas novērtē visus atbilstošos objektīvos un skaitliskās izteiksmes faktorus, kam ir ietekme uz stāvokli šajā ražošanā, īpaši, attiecīgās preces importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, iekšzemes tirgus daļu, kuru pieaugošais imports ir atņēmis iekšzemes ražotājiem, izmaiņas tirdzniecības apjomos, ražošanā, ražīgumā, jaudu izmantošanā, peļņu un zaudējumus, un nodarbinātību.

b) Lēmums, kas minēts a) apakšpunktā netiek pieņemts, ja vien šī izmeklēšana, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, neparāda, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgās preces importa pieaugumu un tā izraisīto kaitējumu vai kaitējuma draudiem. Ja citi faktori, izņemot importa pieaugumu, rada kaitējumu iekšzemes ražošanai tajā pašā laikā, šāds kaitējums netiek saistīts ar importa pieaugumu.

c) Kompetentas institūcijas nekavējoties publicē, atbilstoši 3. panta nosacījumiem, izmeklēšanā esošās lietas detalizētu analīzi, kā arī parāda izpētīto faktoru atbilstību.

5. pants

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana

1. Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgojumu. Ja tiek izmantots kvantitatīvais ierobežojums, šāds pasākumus nesamazina importa apjomu zem nesenā līmeņa, kas ir vidējais imports pēdējo trīs gadu laikā, attiecībā par kuru ir pieejami statistikas dati, ja vien netiek dots skaidrs pamatojums tam, ka atšķirīgs apjoms nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu. Dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties pasākumus, kas būtu vispiemērotākie šādu mērķu sasniegšanai.

2. a) Gadījumos, kad piegādātājām valstīm tiek piešķirta kvota, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, var censties panākt vienošanos attiecībā uz kvotu daļu piešķiršanu visām citām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese, piegādājot attiecīgo preci. Gadījumos, kad šī metode nav saprātīgi izmantojama, attiecīgā Dalībvalsts piešķir Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese preču daļu piegādē preces importa kopējā daudzuma vai vērtības proporcijās, ko piegādājušas Dalībvalstis iepriekšējā atskaites periodā, pienācīgi jāņem vērā faktori, kuri varētu būt ietekmējuši vai varētu ietekmēt tirdzniecību ar preci.

b) Dalībvalsts var atkāpties no a) apakšpunkta nosacījumiem, ar nosacījumu, ka konsultācijas saskaņā ar 12. panta 3. punktu tiek noturētas Iekšējā tirgus aizsardzības komitejas aizgādībā, ko paredz 13. panta 3. punkts un, ka Komitejai tiek skaidri nodemonstrēts, ka i) imports no noteiktām Dalībvalstīm ir pieaudzis neproporcionāli attiecībā uz kopējo attiecīgās preces importa pieaugumu pārskata periodā, ii) atkāpšanās iemesli no a) apakšpunkta ir attaisnoti, un iii) šādas atkāpšanās apstākļi ir vienlīdzīgi visiem attiecīgās preces piegādātājiem. Jebkura šāda pasākuma ilgums netiek pagarināts ilgāk par sākotnējo termiņu saskaņā ar 7. panta 1. punktu. Augstāk minētā atkāpšanās nav atļauta nopietna kaitējuma draudu gadījumā.

6. pants

Pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi

Kritiskos apstākļos, kur aizkavēšana varētu radīt postījumu, kuru būtu grūti izlabot, Dalībvalsts var izmantot pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu atbilstoši pagaidu lēmumam, ka ir skaidri pierādījumi, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kura laikā tiek pildīti 2.–7. pantiem un 12. pantam atbilstošie nosacījumi. Šādiem pasākumiem ir jāizpaužas kā paaugstinātiem tarifiem, kas nekavējoties jāatmaksā, ja turpmākajā izmeklēšanā, kas minēta 4. panta 2. punktā neatklājas, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek skaitīts kā daļa no sākuma termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēti 7. panta 1., 2. un 3. punktā.

7. pants

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ilgums un pārskats

1. Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai uz tik ilgu laiku, cik var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgošanos. Šis laiks nepārsniedz četrus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 2. punktu.

2. Termiņš, kas minēts 1. punktā, var tikt pagarināts, ar nosacījumu, ka kompetentas importējošās Dalībvalsts varas institūcijas ir nolēmušas, atbilstoši 2.,3., 4. un 5. pantos noteiktajām procedūrām, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ir pierādījumi, ka ražošana pielāgojas, un, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 8. un 12. pantiem atbilstošie nosacījumi.

3. Kopējais iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanas laiks, ieskaitot jebkura pagaidu pasākuma piemērošanu, sākuma piemērošanas ilgumu un tā pagarinājumu, nepārsniedz astoņus gadus.

4. Lai nodrošinātu pielāgošanos situācijā, ja iecerētais iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ilgums, kā paziņots atbilstoši 12. panta 1. punktam, ir ilgāks par vienu gadu, Dalībvalsts, kura piemēro pasākumu, pakāpeniski to liberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Ja pasākuma ilgums pārsniedz trīs gadus, Dalībvalsts, kura piemēro šādu pasākumu, pārskata situāciju ne vēlāk kā pasākuma vidus posmā un, ja nepieciešams, atceļ to vai palielina liberalizācijas tempu. Pasākums, kas tiek pagarināts saskaņā ar 2. punktu, nav vairāk ierobežojošs, kā tas bija sākuma perioda beigās, un to jāturpina liberalizēt.

5. Neviens iekšējā tirgus aizsardzības pasākums netiek piemērots vēlreiz attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, uz laika posmu, kas vienāds ar to, kurā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

6. Neskatoties uz 5. punkta nosacījumiem, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ar 180 dienu ilgumu vai mazāk, var atkārtoti piemērot preces importam, ja:

a) vismaz viens gads pagājis kopš iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas tās preces importam; un

b) šāds iekšējā tirgus aizsardzības pasākums nav ticis piemērots tai pašai precei vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā tieši pirms šī pasākuma ieviešanas brīža.

8. pants

Koncesiju apjoms un citas saistības

1. Dalībvalsts, kura ierosina piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu vai cenšas pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, cenšas uzturēt būtiski līdzvērtīgu koncesiju apjomu un citas savas saistības, kuras pastāv saskaņā ar GATT 1994 attiecībās starp to un eksportējošajām Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāds pasākums, atbilstoši 12. panta 3. punkta nosacījumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, attiecīgās Dalībvalstis var vienoties par jebkuru atbilstošu tirdzniecības kompensācijas pasākumu attiecībā uz pasākuma negatīvajām sekām to tirdzniecībai.

2. Ja konsultācijās saskaņā ar 12. panta 3. punktu nav panākta nekāda vienošanās 30 dienu laikā, tad cietušās eksportējošās Dalībvalstis ir tiesīgas, ne vēlāk kā 90 dienas pēc pasākuma piemērošanas, pārtraukt, pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās no dienas, kad Preču tirdzniecības padome saņēmusi rakstisku paziņojumu par apturēšanu, piemērot būtiski līdzvērtīgas koncesijas vai citas saistības saskaņā ar GATT 1994, attiecībā uz tās Dalībvalsts tirdzniecību, kura piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, pret kura pārtraukšanu Preču tirdzniecības padome neizturas noraidoši.

3. Pārtraukšanas tiesības, kas minētas 2. punktā, netiek izmantotas pirmajos trīs gados, kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums darbojas, ar nosacījumu, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums ir veikts importa absolūta pieauguma rezultātā un ka šāds pasākums atbilst šī Līguma nosacījumiem.

9. pants

Jaunattīstības valstu Dalībvalstis

1. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi netiek piemēroti attiecībā uz preci, kuras izcelsme ir jaunattīstības valsts dalībvalsts, ja vien tās attiecīgās preces importa daļa importējošajā Dalībvalstī nepārsniedz 3 %, ar nosacījumu, ka jaunattīstības valstu Dalībvalstis ar mazāk nekā 3 % importa daļu kopā sastāda ne vairāk kā 9 % attiecīgās preces kopējā importa [2].

2. Jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma termiņu uz laiku līdz diviem gadiem pēc maksimālā termiņa, kas paredzēts 7. panta 3. punktā. Neskatoties uz 7. panta 5. punkta nosacījumiem, jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības atkārtoti piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, pēc laika posma, kas vienāds pusei no tā laika posma, kura laikā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

10. pants

Pirms–XIX panta pieņemšanas eksistējušie pasākumi

Dalībvalstis izbeidz visus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, kas veikti atbilstoši GATT 1947 XIX. pantam, kas pastāvēja PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī ne vēlāk kā astoņus gadus pēc brīža, kad tie pirmo reizi tika piemēroti vai piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, tajā no abiem termiņiem, kas pienāk vēlāk.

11. pants

Noteiktu pasākumu aizliegšana un atcelšana

1. a) Dalībvalsts neveic vai necenšas veikt jebkuru ārkārtas darbību attiecībā uz atsevišķu preču importu, kā noteikts GATT 1947 XIX. pantā, ja vien šāda darbība neatbilst šī panta nosacījumiem, kas piemērota atbilstoši šim Līgumam.

b) Turklāt Dalībvalsts necenšas veikt, neveic vai neuztur nekādus patvarīgus eksporta ierobežojumus, organizētus marketinga pasākumus vai kādus citus līdzīgus pasākumus attiecībā uz eksportu vai importu [3] [4]. Tie ietver darbību, ko veic viena Dalībvalsts, kā arī darbību saskaņā ar līgumiem, vienošanām un nolīgumiem, kuru puses ir divas vai vairākas Dalībvalstis. Jebkurš šāds pasākums, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, jāsaskaņo ar šo Līgumu vai pakāpeniski jāsamazina atbilstoši 2. punktam.

c) Šis Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kurus Dalībvalsts cenšas veikt, ir veikusi vai uzturējusi atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, izņemot XIX panta, un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumiem Pielikumā 1A, izņemot šī Līguma, vai atbilstoši protokoliem un līgumiem vai vienošanām, kas noslēgtas GATT 1994 ietvaros.

2. Pasākumu pakāpeniska samazināšana, kas minēta 1.b punktā, tiek veikta atbilstoši grafikiem, kurus attiecīgās Dalībvalstis iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 180 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šie grafiki paredz visus pasākumus, kas minēti 1. punktā, kas jāsamazina vai jāpadara atbilstošus šim Līgumam termiņā, kas nepārsniedz četrus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kas pakļauti ne vairāk kā vienam specifiskam pasākumam uz vienu importējošo Dalībvalsti [5], kura ilgums nepārsniedz 1999. gada 31.decembri. Par jebkuru šādu izņēmumu var abpusēji vienoties Dalībvalstu starpā, kuras ir tieši skartas un par kurām ir paziņots Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par tās pārbaudi un akceptēšanu 90 dienu laikā no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Pielikums šim Līguma norāda pasākumu, par kuru panākta vienošanās, kā to paredz šis izņēmums.

3. Dalībvalstis neveicina un neatbalsta sabiedrisko un privāto uzņēmumu nevalstisko pasākumu pieņemšanu vai uzturēšanu, kas līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem.

12. pants

Notifikācija un konsultācijas

1. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par:

a) izmeklēšanas procesa uzsākšanu un tā iemesliem attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem;

b) slēdziena izdarīšanu attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums;

c) lēmuma pieņemšanu, lai piemērotu vai pagarinātu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu.

2. Gatavojot notifikācijas, kā minēts 1.b un 1.c punktā, Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai visu atbilstošo informāciju, kas ietver pierādījumus par nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums, precīzu ietvertās preces aprakstu un ieteikto pasākumu, ierosināto ieviešanas datumu, plānoto ilgumu un pieaugošās liberalizācijas grafiku. Pasākuma pagarinājuma gadījumā, tiek sniegti arī pierādījumi, ka attiecīgā ražošana pielāgojas. Preču tirdzniecības padome vai Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja var pieprasīt papildus informāciju, kādu tās uzskata par nepieciešamus, tai Dalībvalstij, kura ierosina piemērot vai pagarināt pasākumu.

3. Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, nodrošina piemērotas iespējas iepriekšējām konsultācijām ar tām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese kā attiecīgās preces eksportētājiem, lai cita starpā pārbaudītu 2. punktā sniegto informāciju, apmainītos ar viedokļiem par pasākumu un panāktu saprašanos par veidiem, kā sasniegt mērķi, kas noteikts 8. panta 1. punktā.

4. Dalībvalsts sagatavo notifikāciju Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai pirms pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas, kā minēts 6. pantā. Konsultācijas tiek sāktas tūlīt pēc pasākuma ieviešanas.

5. Par konsultāciju rezultātiem, kā par tiem minēts šajā pantā, kā arī par starptermiņu pārbaudēm, kas minētas 7. panta 4. punktā, par jebkuru kompensācijas veidu, kas minēts 8. panta 1. punktā, un par ierosinātajām koncesiju apturēšanām un citām saistībām, kas minētas 8. panta 2. punktā, attiecīgās Dalībvalstis nekavējoties paziņo Preču tirdzniecības padomei.

6. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par saviem likumiem, noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kas attiecas uz iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kā arī par jebkurām izmaiņām tajos.

7. Dalībvalstis, kas veic pasākumus, kā aprakstīts 10. pantā un 11. panta 1. punktā, kuri pastāv PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, paziņo par šādiem pasākumiem Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

8. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par visiem likumiem, noteikumiem, administratīvajām procedūrām un par jebkuriem pasākumiem vai darbību, sakarā ar šo Līgumu, par ko nav paziņojušas citas Dalībvalsts, attiecībā uz kurām šis Līgums pieprasa sniegt šādus paziņojumus.

9. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par jebkuriem nevalstiskiem pasākumiem, kas minēti 11. panta 3. punktā.

10. Visas notifikācijas Preču tirdzniecības padomei, kā minēts šajā līgumā, parasti tiek veiktas ar Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejas starpniecību.

11. Nosacījumi par notifikāciju šajā līgumā nepieprasa kādai no Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana varētu traucēt likumu pildīšanu vai citādi darboties pret sabiedrības interesēm vai varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu, sabiedrisko vai privāto, komercinteresēm.

13. pants

Uzraudzība

1. Ar šo tiek izveidota Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja, kura darbojas Preču tirdzniecības padomes pilnvarojumā, kura ir atvērta līdzdalībai jebkurai Dalībvalstij, kura parāda savu vēlēšanos darboties tajā. Komitejai ir šādas funkcijas:

a) kontrolēt un sniegt gadskārtēju ziņojumu Preču tirdzniecības padomei par šī līguma vispārējo īstenošanu un sniegt rekomendācijas tā uzlabošanai;

b) konstatēt, pēc jebkuras skartās Dalībvalstis lūguma, vai šī līguma procedūras prasības ir pildītas vai nav pildītas sakarā ar iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, un ziņot par saviem secinājumiem Preču tirdzniecības padomei;

c) sniegt palīdzību Dalībvalstīm, ja tās to lūdz, konsultācijās saskaņā ar šī līguma nosacījumiem;

d) iepazīties ar pasākumiem, kas aptverti 10. pantā un 11. panta 1. punktā, kontrolēt šādu pasākumu pakāpenisku samazināšanu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

e) pārbaudīt, pēc Dalībvalstis lūguma, kura veic iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, vai ierosinājumi apturēt koncesijas vai citas saistības ir "būtiski līdzvērtīgs", un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

f) saņemt un pārbaudīt visas notifikācijas, kas sniegtas saskaņā ar šo līgumu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei; un

g) pildīt jebkuru citu funkciju sakarā ar šo līgumu, kādu Preču tirdzniecības padome var noteikt.

2. Lai palīdzētu Komitejai veikt uzraudzības funkciju, Sekretariāts sagatavo gadskārtēju faktoloģisko ziņojumu par šī līguma darbību, kas pamatojas uz notifikācijām un citu patiesu tās rīcībā esošu informāciju.

14. pants

Strīdu noregulēšana

GATT 1994 XXII. un XXIII. pantu nosacījumi, precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulējumu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulējumu, kas rodas sakarā ar šo Līgumu.

[1] Muitas savienība var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kā viens veselums vai atsevišķas savienības dalībvalsts vārdā. Kad muitas savienība piemēro iekšējo tirgus aizsardzības pasākumu kā vienots veselums, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu saskaņā ar šo līgumu tiek balstītas uz pastāvošajiem nosacījumiem muitas savienībā kā vienotā veselumā. Kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots muitas savienības dalībvalsts vārdā, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu tiek balstītas uz pastāvošajiem apstākļiem, kas eksistē šajā dalībvalstī, un pasākums tiek ierobežots šajā dalībvalstī. Nekas šajā līgumā netiek interpretēts kā sakarības starp GATT 1994 XIX pantu un XXIV panta 8. punktu.

[2] Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par veikto darbību, saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

[3] Importa kvotu, kas tiek piemērota kā iekšējā tirgus aizsardzības pasākums atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem un šim Līgumam, pēc savstarpējas vienošanās var administrēt eksportējošā Dalībvalsts.

[4] Līdzīgu pasākumu piemēri ietver eksporta vadību, eksporta cenu un importa cenu uzraudzības sistēmas, eksporta vai importa uzraudzību, obligātos importa karteļus un aizklātas eksporta vai importa licencēšanas shēmas, ja tās paredz aizsardzību.

[5] Vienīgais šāds izņēmums, uz kuru ir tiesības Eiropas Kopienām, tiek norādīts šī līguma pielikumā.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

IZŅĒMUMS, KAS MINĒTS 11. PANTA 2. PUNKTĀ

Attiecīgās Dalībvalstis | Prece | Termiņš |

EK/Japāna | Pasažieru automašīnas, ārpus ceļu transporta līdzekļi, viegli komerciālie transporta līdzekļi, nelielas smagās automašīnas (līdz 5 t), un tie paši transporta līdzekļi pilnīgi izjauktā veidā (CKD komplekti) | 1999. gada 31. decembris |

--------------------------------------------------