Oficiālais Vēstnesis L 171 , 27/06/1973 Lpp. 0002 - 0102
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 11 Sējums 5 Lpp. 0110
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 11 Sējums 4 Lpp. 0019
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 11 Sējums 4 Lpp. 0019

Nolīgums

starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA,

no vienas puses,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

no otras puses,

VĒLĒDAMĀS līdz ar Eiropas Ekonomikas kopienas paplašināšanos stiprināt Kopienas un Norvēģijas ekonomiskās attiecības un, pienācīgu uzmanību pievēršot godīgas konkurences apstākļiem, nodrošināt saskaņotu tirdzniecības attīstību, lai veicinātu Eiropas izveides darbu,

APŅĒMUŠĀS šajā nolūkā pakāpeniski novērst visus būtiskos šķēršļus to savstarpējā tirdzniecībā saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem noteikumiem par brīvās tirdzniecības zonu izveidi,

PAZIŅODAMAS par savu gatavību izvērtēt, ņemot vērā visus būtiskos faktorus un jo īpaši Kopienas attīstību, iespēju attīstīt un padziļināt savstarpējās attiecības, ja vien Pušu tautsaimniecības interesēs būtu izvērst šādas attiecības arī jomās, uz kurām minētais līgums neattiecas,

IR NOLĒMUŠAS šo mērķu sasniegšanas nolūkā un ņemot vērā to, ka šā nolīguma noteikumus neinterpretē kā Līgumslēdzēju pušu atbrīvošanu no saistībām, kuras izriet no citiem starptautiskiem nolīgumiem,

NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

1. pants

Šā nolīguma mērķis ir:

a) paplašinot savstarpējo tirdzniecību, veicināt saskaņotu Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes ekonomisko attiecību attīstību, lai tādējādi sekmētu saimnieciskās darbības uzplaukumu Kopienā un Norvēģijā, uzlabotu dzīves un darba apstākļus un palielinātu ražīgumu un finansiālo stabilitāti;

b) nodrošināt godīgas konkurences apstākļus Līgumslēdzēju pušu tirdzniecībā;

c) atceļot tirdzniecības ierobežojumus, veicināt pasaules tirdzniecības saskaņotu attīstību un paplašināšanos.

2. pants

Šo nolīgumu piemēro Kopienas un Norvēģijas izcelsmes ražojumiem:

i) uz ko attiecas Briseles nomenklatūras 25. līdz 99. nodaļa, izņemot pielikumā minētos ražojumus;

ii) kas ir minēti 2. protokolā, ņemot vērā minētajā protokolā paredzētos noteikumus.

3. pants

1. Kopienas un Norvēģijas tirdzniecībā neievieš jaunus ievedmuitas nodokļus.

2. Ievedmuitas nodokļus pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

a) šā nolīguma spēkā stāšanās dienā visus nodokļus samazina līdz 80 % no pamatnodokļa;

b) četras turpmākas samazināšanas, katru par 20 %, veic šādos datumos:

1974.

gada 1. janvārī;1975.

gada 1. janvārī;1976.

gada 1. janvārī;1977.

4. pants

1. Noteikumus par ievedmuitas nodokļu pakāpenisku atcelšanu piemēro arī fiskālajiem muitas nodokļiem.

Līgumslēdzējas puses fiskālu muitas nodokli vai fiskāla rakstura muitas nodokli var aizstāt ar iekšēju nodokli.

2. Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste līdz 1976. gada 1. janvārim var saglabāt fiskālo muitas nodokli vai fiskāla rakstura muitas nodokli, īstenojot Akta par pievienošanās nosacījumiem un līgumu korekcijām 38. pantu.

3. Norvēģija var saglabāt fiskālo muitas nodokli vai jebkuru fiskāla rakstura muitas nodokli uz pagaidu laiku un ne ilgāk kā līdz 1975. gada 31. decembrim, ievērojot 18. panta nosacījumus.

5. pants

1. Pamatnodoklis, kam piemēro 3. pantā un 1. protokolā paredzētos secīgos samazinājumus, ir tas nodoklis, kuru katram ražojumam faktiski piemēro 1972. gada 1. janvārī.

2. Ja pēc 1972. gada 1. janvāra ir piemērojami tarifa samazinājumi, kas izriet no vienošanās dokumentiem par tarifiem, kuri noslēgti pēc Ženēvas 1964. līdz 1967. gada Tirdzniecības konferences, šādi samazināti nodokļi aizstāj 1. punktā minētos pamatnodokļus.

3. Samazinātos nodokļus, ko aprēķina saskaņā ar 3. pantu un 1. un 2. protokolu, piemēro noapaļotus līdz pirmajam ciparam aiz komata.

Kopienai piemērojot 39. panta 5. punktu Aktā par pievienošanās nosacījumiem un līgumu korekcijām attiecībā uz Īrijas muitas tarifa īpašiem nodokļiem vai jaukto nodokļu īpašo daļu, piemēro 3. pantu un 1. un 2. protokolu, noapaļojot līdz ceturtajam ciparam aiz komata.

6. pants

1. Kopienas un Norvēģijas tirdzniecībā neievieš nekādus jaunus maksājumus, kuriem ir ievedmuitas nodokļiem līdzvērtīga ietekme.

2. Maksājumus, kam ir līdzvērtīga ietekme ievedmuitas nodokļiem, kuri Kopienas un Norvēģijas savstarpējā tirdzniecībā ieviesti 1972. gada 1. janvārī vai pēc šīs dienas, atceļ, šim nolīgumam stājoties spēkā.

Visus maksājumus, kuriem ir līdzvērtīga iedarbība ievedmuitas nodoklim un kuru likme 1972. gada 31. decembrī pārsniedz to, kas faktiski tikusi piemērota 1972. gada 1. janvārī, samazina līdz šai pēdējai likmei, šim nolīgumam stājoties spēkā.

3. Maksājumus, kam ir līdzvērtīga ietekme ievedmuitas nodokļiem, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

a) vēlākais līdz 1974. gada 1. janvārim visus maksājumus samazina līdz 60 % no 1972. gada 1. janvārī piemērojamās likmes;

b) trīs turpmākas samazināšanas, katru par 20 %, veic šādos datumos:

1975.

gada 1. janvārī;1976.

gada 1. janvārī;1977.

7. pants

1. Kopienas un Norvēģijas savstarpējā tirdzniecībā neievieš izvedmuitas nodokļus vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumus.

Izvedmuitas nodokļus un līdzvērtīgas iedarbības maksājumus atceļ ne vēlāk kā 1974. gada 1. janvārī.

8. pants

Šā nolīguma 1. protokolā ir noteikts tarifa režīms un noteikumi, kas piemērojami konkrētiem ražojumiem.

9. pants

Šā nolīguma 2. protokolā ir noteikts tarifa režīms un noteikumi, kas piemērojami konkrētiem ražojumiem, kuri iegūti, apstrādājot lauksaimniecības produktus.

10. pants

1. Ja Līgumslēdzēja puse savas lauksaimniecības politikas īstenošanas vai spēkā esošo noteikumu grozījumu dēļ ievieš īpašus noteikumus, tad attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas minētie noteikumi vai grozījumi, tā var pielāgot noteikumus, kas izriet no šā nolīguma.

2. Tādos gadījumos attiecīgā Līgumslēdzēja puse pienācīgi ņem vērā otras Līgumslēdzējas puses intereses. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses var apspriesties apvienotajā komitejā, kas noteikta 29. pantā.

11. pants

Šā nolīguma 3. protokolā ir izklāstīti izcelsmes noteikumi.

12. pants

Līgumslēdzēja puse, kas apsver iespēju samazināt spēkā esošos nodokļus un līdzvērtīgas iedarbības maksājumus, kuri piemērojami trešām valstīm, kam piemēro vislielākās labvēlības režīmu, vai Līgumslēdzēja puse, kura apsver iespēju apturēt to piemērošanu, ciktāl iespējams informē apvienoto komiteju ne vēlāk kā 30 dienas pirms šāda samazināšana vai apturēšana stājas spēkā. Tā ņem vērā visus otras Līgumslēdzējas puses iebildumus par traucējumiem, kas tādējādi varētu rasties.

13. pants

1. Kopienas un Norvēģijas savstarpējā tirdzniecībā neievieš jaunus importa kvantitatīvos ierobežojumus vai līdzvērtīgas iedarbības pasākumus.

2. Kvantitatīvos importa ierobežojumus atceļ dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums, un visus pasākumus, kam ir kvantitatīviem importa ierobežojumiem līdzvērtīga iedarbība, atceļ ne vēlāk kā 1975. gada 1. janvārī.

14. pants

1. Kopiena patur tiesības grozīt noteikumus, kas piemērojami naftas produktiem, kuri minēti Briseles nomenklatūras pozīcijās 27.10, 27.11, 27.12, ex 27.13 (parafīna vasks, mikrokristālisks vasks, bitumena slāneklis un citi minerālvaski) un 27.14, pieņemot vienotu naftas produktu izcelsmes definīciju, pieņemot lēmumus saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku attiecīgo produktu sakarā vai izveidojot kopēju enerģētikas politiku.

Tādā gadījumā Kopiena pienācīgi ņem vērā Norvēģijas intereses; šādā nolūkā tā informē apvienoto komiteju, kura sanāk saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 31. pantā.

2. Norvēģija patur tiesības rīkoties līdzīgi, ja nonāktu līdzīgā situācijā.

3. Ievērojot 1. un 2. punktu, šis nolīgums neierobežo beztarifu noteikumus, kurus piemēro naftas produktu importam.

15. pants

1. Līgumslēdzējas puses apliecina gatavību veicināt saskaņotu to lauksaimniecības produktu tirdzniecības attīstību, kuriem nepiemēro šo nolīgumu, ciktāl to pieļauj Pušu lauksaimniecības politika.

2. Līgumslēdzējas puses savus normatīvos aktus veterinārijā, sanitārijā un fitosanitārijā piemēro nediskriminējošā veidā un neievieš nekādus jaunus pasākumus, kas radītu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.

3. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 31. pantā, izskata jebkuras grūtības, kuras varētu rasties lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, un cenšas rast piemērotus risinājumus.

16. pants

No 1977. gada 1. jūlija Norvēģijas izcelsmes produktiem, tos ievedot Kopienā, nedrīkst piemērot labvēlīgāku režīmu par to, kādu Kopienas dalībvalstis piemēro cita citai.

17. pants

Šis nolīgums neliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmu, ja vien tas neietekmē šajā nolīgumā paredzēto tirdzniecības režīmu, jo īpaši izcelsmes noteikumus.

18. pants

Līgumslēdzējas puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas tieši vai netieši rada vienas Līgumslēdzējas puses produktu diskrimināciju salīdzinājumā ar līdzīgiem otras Līgumslēdzējas puses izcelsmes produktiem.

Par produktiem, kurus eksportē uz vienu Līgumslēdzēju pusi, nevar gūt labumu no iekšējo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz attiecīgajiem produktiem uzlikto tiešo vai netiešo nodokļu apjomu.

19. pants

Uz maksājumiem, kas saistīti ar preču tirdzniecību, un šādu maksājumu pārskaitījumiem uz Kopienas dalībvalsti, kuras rezidents ir kreditors, vai uz Norvēģiju, neattiecas nekādi ierobežojumi.

Līgumslēdzējas puses atturas no apmaiņas vai administratīviem ierobežojumiem saistībā ar tādu īstermiņa vai vidēja termiņa kredītu piešķiršanu, atmaksu vai apstiprināšanu, kas attiecas uz tirdznieciskiem darījumiem, kuros piedalās to rezidenti.

20. pants

Šis nolīgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kuru pamatā ir sabiedrības morāles, likumu un sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības apsvērumi, nacionālo mākslas, vēstures vai arheoloģijas vērtību aizsardzības, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi vai normatīvie akti par zeltu vai sudrabu. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr nedrīkst radīt patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus Līgumslēdzēju pušu savstarpējā tirdzniecībā.

21. pants

Šā nolīguma noteikumi neliedz Līgumslēdzējām pusēm veikt pasākumus:

a) ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, ja šāda izpaušana ir pretrunā ar tās drošības interesēm;

b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma tirdzniecību vai aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja vien šādi pasākumi neierobežo konkurences nosacījumus ražojumiem, kuri nav paredzēti īpašiem militāriem nolūkiem;

c) ko tās uzskata par būtiskiem savai drošībai kara vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā.

22. pants

1. Līgumslēdzējas puses atturas veikt pasākumus, kas var apdraudēt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. Tās veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no šā nolīguma.

Ja kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse nepilda saistības, kas izriet no šā nolīguma, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas izklāstīta 27. pantā.

23. pants

1. Ar šā nolīguma pareizu darbību nav savienojams turpmāk minētais, ciktāl tas var ietekmēt Kopienas un Norvēģijas savstarpējo tirdzniecību:

i) visas tādas uzņēmumu vienošanās, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņota uzņēmumu rīcība, kuras mērķis ir novērst, samazināt vai traucēt konkurenci attiecībā uz preču ražošanu vai tirdzniecību vai kura ietekmē šos procesus;

ii) tas, ka viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Līgumslēdzēju pušu teritorijās kopumā vai ievērojamā to daļā;

iii) jebkāds valsts atbalsts, kas traucē vai draud traucēt konkurenci, radot labvēlīgākus apstākļus konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai.

2. Ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka kāda rīcība ir pretrunā ar šo pantu, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūru.

24. pants

Ja attiecīgā ražojuma importa pieaugums kaitē vai var būtiski kaitēt kādai ražošanas darbībai, ko veic vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, un ja šo pieaugumu izraisa:

i) muitas nodokļu un līdzvērtīgas iedarbības maksājumu iekasēšanas par attiecīgo ražojumu daļēja vai pilnīga samazināšana importētājā Līgumslēdzējā pusē un

ii) tas, ka nodokļi vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumi, kurus eksportētāja Līgumslēdzēja puse iekasē par attiecīgā produkta ražošanā izmantotajām izejvielām vai starpproduktiem, ir ievērojami mazāki nekā atbilstīgie nodokļi vai maksājumi, kurus iekasē importētāja Līgumslēdzēja puse,

tad attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūru.

25. pants

Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm tirdzniecībā ar otru Līgumslēdzēju pusi atklāj dempingu, tā var veikt attiecīgus pretpasākumus atbilstīgi Nolīgumam par Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem VI panta ieviešanu un saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru.

26. pants

Ja kādā ekonomikas nozarē rodas būtiski traucējumi vai grūtības, kas varētu izraisīt būtisku reģiona ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tad attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūru.

27. pants

1. Ja Līgumslēdzēja puse attiecībā uz tādu ražojumu ievešanu, kas var radīt 24. un 26. pantā minētos sarežģījumus, uzsāk administratīvu procedūru, kuras mērķis ir ātri iegūt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, tā par to informē otru Līgumslēdzēju pusi.

2. Gadījumos, kas precizēti 22. līdz 26. pantā, pirms tajos paredzēto pasākumu veikšanas, kā arī gadījumos, kad piemēro 3. punkta d) apakšpunktu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse iespējami īsā laikā sniedz apvienotajai komitejai visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu rūpīgi pārbaudīt minēto situāciju nolūkā atrast abām Līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē nolīgumam darboties.

Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo apvienotajai komitejai, un par tiem komitejā regulāri apspriežas, jo īpaši, lai tos atceltu, tiklīdz apstākļi to ļauj.

3. Īstenojot 2. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a) attiecībā uz 23. pantu jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt jautājumu izskatīšanai apvienotajā komitejā, ja tā uzskata, ka attiecīgā rīcība neatbilst šā nolīguma pareizai darbībai 23. panta 1. punkta nozīmē.

Līgumslēdzējas puses sniedz apvienotajai komitejai visu attiecīgo informāciju un vajadzīgo palīdzību, lai komiteja izskatītu konkrēto gadījumu un vajadzības gadījumā novērstu rīcību, pret kuru celti iebildumi.

Ja Līgumslēdzēja puse, pret kuras rīcību celti iebildumi, neizbeidz šo rīcību apvienotās komitejas noteiktā termiņā vai ja apvienotā komiteja trīs mēnešos no jautājuma iesniegšanas nav panākusi vienošanos, Līgumslēdzēja puse, kas cēlusi iebildumus, var paredzēt aizsardzības pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu būtiskās grūtības, kas radušās attiecīgās rīcības dēļ; jo īpaši tā var atcelt tarifa koncesijas;

b) attiecībā uz 24. pantu par grūtībām, kas rodas šajā pantā minētās situācijas dēļ, jāziņo apvienotajai komitejai, kura tās izskatot var pieņemt jebkādu lēmumu, kas vajadzīgs šādu grūtību novēršanai.

Ja apvienotā komiteja vai eksportētāja Līgumslēdzēja puse 30 dienās no jautājuma iesniegšanas izskatīšanai nav pieņēmusi lēmumu par grūtību novēršanu, tad importētājai Līgumslēdzējai pusei ir tiesības iekasēt kompensāciju par ievesto ražojumu.

Kompensācijas maksu aprēķina, nosakot attiecīgo preču vērtību tarifa neatbilstības gadījumā atbilstīgi to sastāvā esošajām izejvielām vai starpproduktiem;

c) attiecībā uz 25. pantu apspriedes apvienotajā komitejā notiek, pirms attiecīgā Līgumslēdzēja puse veic attiecīgos pasākumus;

d) ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība pirms iespējams veikt minēto izskatīšanu, 24., 25. un 26. pantā precizētajās situācijās, kā arī gadījumā, kad eksporta palīdzībai ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību, attiecīgā Līgumslēdzēja puse var tūlīt piemērot piesardzības pasākumus, kas noteikti vajadzīgi situācijas uzlabošanai.

28. pants

Ja vienai vai vairākām Kopienas dalībvalstīm vai Norvēģijai ir grūtības vai ir iespējamas nopietnas grūtības attiecībā uz maksājumu bilanci, tad attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus. Par to tā tūlīt informē otru Līgumslēdzēju pusi.

29. pants

1. Ar šo izveido apvienoto komiteju, kura ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Šajā nolūkā tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, kas paredzēti šajā nolīgumā. Šādus lēmumus īsteno Līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem noteikumiem.

2. Šā nolīguma pareizas īstenošanas nolūkā Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju un pēc otras puses pieprasījuma apspriežas apvienotajā komitejā.

3. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

30. pants

1. Apvienotajā komitejā ir Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Norvēģijas pārstāvji, no otras puses.

2. Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.

31. pants

1. Katra Līgumslēdzēja puse pēc kārtas vada apvienoto komiteju saskaņā ar kārtību, kas jānosaka tās reglamentā.

2. Priekšsēdētājs sasauc apvienotās komitejas sanāksmes vismaz reizi gadā, lai pārskatītu šā nolīguma vispārējo darbību.

Papildus apvienotā komiteja sanāk, kad tas vajadzīgs īpašu apstākļu dēļ, pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma vai saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

3. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu darba grupu, kas var palīdzēt tās pienākumu izpildē.

32. pants

1. Ja viena Līgumslēdzēja puse uzskata par lietderīgu abu Līgumslēdzēju pušu interesēs izvērst attiecības, kas izveidotas ar šo nolīgumu, attiecinot tās arī uz jomām, uz kurām šis nolīgums neattiecas, tad tā iesniedz otrai Līgumslēdzējai pusei pamatotu pieprasījumu.

Līgumslēdzējas puses var lūgt apvienotajai komitejai šo lūgumu izskatīt un vajadzības gadījumā sniegt tām attiecīgus ieteikumus, jo īpaši ar mērķi uzsākt sarunas. Šo ieteikumu mērķis attiecīgā gadījumā var būt saskaņošanas veicināšana, ja vien nav traucēta Līgumslēdzēju pušu lēmumu autonomija.

2. Vienošanās, kas panākta 1. punktā minētajās sarunās, Līgumslēdzējām pusēm ir jāratificē vai jāapstiprina saskaņā ar savu procedūru.

33. pants

Šā nolīguma pielikums un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa.

34. pants

Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Šis nolīgums zaudē spēku divpadsmit mēnešus pēc šādas paziņošanas dienas.

35. pants

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti minētajā līgumā, un, no otras puses, Norvēģijas Karalistes teritorijā.

36. pants

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, holandiešu, itāļu, vācu un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.

Tas stājas spēkā 1973. gada 1. jūlijā ar nosacījumu, ka Līgumslēdzējas puses pirms minētās dienas viena otru ir informējušas, ka ir izpildītas vajadzīgās procedūras.

Pēc tam šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc minētā paziņojuma. Šāda paziņojuma pēdējā diena ir 1973. gada 30. novembris.

Udfærdiget i Bruxelles, denfjortende maj nitten hundrede og treoghalvfjerdsGeschehen zu Brüssel amvierzehnten Mai neunzehnhundertdreiundsiebzig.Done at Brussels on thisfourteenth day of May in the year one thousand nine hundred and seventy-threeFait à Bruxelles, lequatorze mai mil neuf cent soixante-treizeFatto a Bruxelles, addìquattordici maggio millenovecentosettantatréGedaan te Brussel, deveertiende mei negentienhonderddrieënzeventigUtferdiget i Brussel,fjortende mai nitten hundre og syttitre.

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Šā nolīguma 2. pantā minēto ražojumu saraksts

Briseles nomenklatūras pozīcijas Nr. | Apraksts |

35.02 | Albumīni, albumināti un citi albumīna atvasinājumi: A.Albumīni:II.Citi:a)olu albumīns vai laktoalbumīns:1.Žāvēts (piemēram, plātnītēs, plēksnēs, pārslās vai pulverī)2.Citi |

45.01 | Dabiskais korķis, neapstrādāts, sasmalcināts, granulēts vai malts; korķa atkritumi |

54.01 | Linšķiedra, arī apstrādāta, bet nevērpta: linu pakulas un atlikas (tostarp plucinātas lupatas) |

57.01 | Kaņepāju šķiedra (Cannabis sativa), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; kaņepāju šķiedru atsukas un atlikas (tostarp plucinātas lupatas vai virves) |

--------------------------------------------------

1. PROTOKOLS

par dažiem ražojumiem piemērojamo režīmu

A IEDAĻA

REŽĪMS, KO PIEMĒRO DAŽU NORVĒĢIJAS IZCELSMES RAŽOJUMU IEVEŠANAI KOPIENĀ

1. pants

1. Ievedmuitas nodokļi par tādu ražojumu ievešanu sākotnējā Kopienā, kas minēti kopējā muitas tarifa 48. un 49. nodaļā, izņemot pozīciju 48.09 (būvniecības plātnes no koksnes celulozes vai augu šķiedras, arī ar dabīgiem vai mākslīgiem sveķiem vai tamlīdzīgām saistvielām), pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Termiņš | Ražojumi, uz ko attiecas pozīcijas vai apakšpozīcijas 48.01 C II, 48.01 E, 48.07 B, 48.13 vai 48.15 B Piemērojamās nodokļu likmes (procentos) | Citi ražojumi Piemērojamais pamatnodokļu procents |

Nolīguma spēkā stāšanās brīdī | 11.5 | 95 |

1974. gada 1. janvāris | 11 | 90 |

1975. gada 1. janvāris | 10.5 | 85 |

1976. gada 1. janvāris | 10 | 80 |

1977. gada 1. jūlijs | 8 | 65 |

1979. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1980. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1981. gada 1. janvāris | 4 | 35 |

1982. gada 1. janvāris | 4 | 35 |

1983. gada 1. janvāris | 2 | 20 |

1984. gada 1. janvāris | 0 | 0 |

2. Ievedmuitas nodokļus par 1. punktā minēto ražojumu ievešanu Īrijā pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Termiņš | Piemērojamais pamatnodokļu procents |

Nolīguma spēkā stāšanās brīdī | 85 |

gada 1. janvāris1974. | 70 |

gada 1. janvāris1975. | 55 |

gada 1. janvāris1976. | 40 |

gada 1. janvāris1977. | 20 |

gada 1. jūlijs1979. | 15 |

gada 1. janvāris1980. | 15 |

gada 1. janvāris1981. | 10 |

gada 1. janvāris1982. | 10 |

gada 1. janvāris1983. | 5 |

gada 1. janvāris1984. | 0 |

3. Neatkarīgi no šā nolīguma 3. panta Dānija un Apvienotā Karaliste to 1. punktā minēto ražojumu ievešanai, kuru izcelsmes valsts ir Norvēģija, piemēro šādus ievedmuitas nodokļus:

Nolīguma spēkā stāšanās brīdī | 0 | 0 |

1974. gada 1. janvāris | 3 | 25 |

1975. gada 1. janvāris | 4.5 | 37.5 |

1976. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1977. gada 1. jūlijs | 8 | 65 |

1979. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1980. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1981. gada 1. janvāris | 4 | 35 |

1982. gada 1. janvāris | 4 | 35 |

1983. gada 1. janvāris | 2 | 20 |

1984. gada 1. janvāris | 0 | 0 |

4. No 1974. gada 1. janvāra līdz 1983. gada 31. decembrim Dānijai un Apvienotajai Karalistei ir tiesības katru gadu attiecībā uz Norvēģijas izcelsmes ražojumu ievešanu atklāj nulles likmes tarifa kvotas, kuru apjoms, kā norādīts A pielikumā 1974. gadam, ir vienāds ar vidējo importa apjomu laika posmā no 1968. līdz 1971. gadam, kas kumulatīvi palielināts, piemērojot četrus palielinājumus, katru 5 % apmērā; pēc 1975. gada 1. janvāra šo tarifa kvotu apjomu ik gadu palielina par 5 %.

5. Laika posmā no šā nolīguma stāšanās spēkā līdz 1982. gada 31. decembrim Īrijai ir tiesības katru gadu to ražojumu ievešanai, kuru izcelsmes valsts ir Norvēģija un uz ko attiecas pozīcijas 48.01 un 48.07, atklāt nulles likmes tarifa kvotas līdz 1980. gada 31. decembrim un pēc tam 2 % tarifa kvotas, kuru pamatapjoms ir vienāds ar vidējo importa apjomu laika posmā no 1968. līdz 1971. gadam, no 1974. līdz 1976. gadam tās ik pēc gada palielinot par 5 %.

Minēto tarifa kvotu pamatapjomi ir norādīti B pielikumā. 1973. gadam šos apjomus proporcionāli samazina atbilstīgi šā nolīguma spēkā stāšanās dienai.

6. "Sākotnējā Kopiena" ir Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste.

2. pants

1. Ievedmuitas nodevas par 2. punktā minēto ražojumu ievešanu sākotnējā Kopienā un Īrijā pakāpeniski samazina līdz še turpmāk minētam līmenim saskaņā ar šādu grafiku:

Termiņš | Piemērojamais pamatnodokļu procents |

| |

Nolīguma spēkā stāšanās brīdī | 95 | |

1974. gada 1. janvāris | 90 | |

1975. gada 1. janvāris | 85 | |

1976. gada 1. janvāris | 75 | |

1977. gada 1. janvāris | 60 | |

1978. gada 1. janvāris | 40 | ar 3 % procentuālā nodokļa maksimumu (izņemot apakšpozīciju 79.01 A) |

1979. gada 1. janvāris | 30 | apakšpozīcijai 28.56 A |

20 | citiem ražojumiem |

1980. gada 1. janvāris | 0 | |

Tarifa apakšpozīcijai 79.01 A, kas minēta 2. punkta tabulā, tarifa samazinājumu attiecībā uz sākotnējo Kopienu un neatkarīgi no šā nolīguma 5. panta 3. punkta veic, noapaļojot līdz otrajam ciparam aiz komata.

2. Šā panta 1. punktā minētie ražojumi ir šādi:

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts |

28.56 | Karbīdi (piemēram, silīcija karbīds, bora karbīds, metāla karbīdi): A.Silīcija |

56.01 | Ķīmiskās šķiedras (gabalos), kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai: B.Reģenerētas tekstilšķiedras |

56.02 | Nepārtraukts pavediens ķīmisko šķiedru (no gabaliem) ražošanai: B.No reģenerētas tekstilšķiedras |

ex 73.02 | Ferosakausējumi, izņemot feroniķeli un ražojumus, uz ko attiecas EOTK līgums |

77.01 | Neapstrādāts magnijs: magnija atgriezumi (izņemot vienāda izmēra atgriezumus) un lūžņi: A.Neapstrādāts |

79.01 | Neapstrādāts cinks; cinka atgriezumi un lūžņi: A.Neapstrādāts |

3. pants

Ievedmuitas nodokļus par tādu ražojumu ievešanu sākotnējā Kopienā un Īrijā, uz ko attiecas kopējā muitas tarifa apakšpozīcija 76.01 A un pozīcijas 76.02 un 76.03, pakāpeniski samazina līdz šādam līmenim saskaņā ar šādu grafiku:

Termiņš | Piemērojamā nodokļa likmes (procentos) |

Pozīcija 76.02 un 76.03 | Apakšpozīcija 76.01 A |

Nolīguma spēkā stāšanās brīdī | 11,4 | 6,6 |

1974. gada 1. janvāris | 10,8 | 6,3 |

1975. gada 1. janvāris | 10,2 | 5,9 |

1976. gada 1. janvāris | 9 | 5,6 |

1977. gada 1. janvāris | 7,2 | 4,2 |

1978. gada 1. janvāris | 3 | 3 |

1979. gada 1. janvāris | 2,7 | 2,7 |

1980. gada 1. janvāris | 0 | 0 |

4. pants

Ievešanai, uz ko attiecas 1., 2. un 3. pantā paredzētais tarifa režīms, piemēro ikgadējus indikatīvus maksimāli pieļaujamos daudzumus, kurus pārsniedzot var atkārtoti ieviest trešām valstīm piemērojamus muitas nodokļus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ņemot vērā Kopienas tiesības apturēt maksimālā apjoma piemērošanu dažiem ražojumiem, pamata apjomi maksimālā apjoma noteikšanai 1973. gadam ir norādīti C pielikumā. Maksimālos apjomus 1973. gadam aprēķina, proporcionāli samazinot pamata apjomus atbilstīgi šā nolīguma spēkā stāšanās dienai.

No 1974. gada maksimālie apjomi atbilst 1973. gada pamata apjomiem, tos ik gadu palielinot par saliktu 5 % likmi, izņemot apakšpozīciju 76.01 A, kurai ikgadējais palielinājums ir šāds:

1974. | gadam –3 %; |

1975. | gadam –3 %; |

1976. | gadam –3 %; |

1977. | gadam –5 %; |

1978. | gadam –5 %; |

1979. | gadam –10 %; |

1980. | gadam –10 %; |

1981. | gadam –10 %. |

Ražojumiem, uz ko attiecas šis protokols, bet kas nav ietverti minētajā pielikumā, Kopiena patur tiesības ieviest maksimālos apjomus, kuru līmenis ir vienāds ar vidējo Kopienas importa apjomu pēdējos četros gados, par ko ir pieejami statistikas dati, palielinot tos par 5 %; turpmākajiem gadiem šos maksimālos apjomus katru gadu palielina par 5 %;

b) ja turpmākos divus gadus kāda ražojuma imports, uz ko attiecas maksimāli pieļaujamais apjoms, ir mazāks kā 90 % no noteiktā apjoma, Kopiena aptur šā maksimālā apjoma piemērošanu;

c) ja rodas īslaicīgas saimnieciskas grūtības, Kopiena patur tiesības, apspriežoties apvienotajā komitejā, uz gadu saglabāt līmeni, kāds noteikts iepriekšējam gadam;

d) katru gadu 1. decembrī Kopiena informē apvienoto komiteju par to ražojumu sarakstu, kam nākamajā gadā piemēro maksimālo pieļaujamo apjomu un šāda maksimālā apjoma līmeni;

e) ievešanu atbilstīgi tarifa kvotām, kas atvērtas saskaņā ar 1. panta 4. un 5. punktu, arī nosaka atbilstoši šiem pašiem ražojumiem noteiktajiem maksimālajiem apjomiem;

f) neatkarīgi no šā nolīguma 3. panta un šā protokola 1., 2. un 3. panta, ja ir sasniegts maksimālais apjoms, kas noteikts šajā protokolā minēta ražojuma ievešanai, līdz kalendārā gada beigām par attiecīgā ražojuma ievešanu var atkārtoti uzlikt kopējā muitas tarifa ievedmuitas nodokļus.

Šādā gadījumā līdz 1977. gada 1. jūlijam:

- Dānija un Apvienotā Karaliste no jauna uzliek šādus muitas nodokļus:

Gads | Piemērojamais kopējā muitas tarifa nodoklis (procentos) |

1974. | 40 |

1975. | 60 |

1976. | 80 |

- Īrija no jauna uzliek muitas nodokļus, ko tā piemēro trešām valstīm.

Muitas nodokļus, kas minēti šā protokola 1., 2. un 3. pantā, atkārtoti ievieš nākamā gada 1. janvārī;

g) pēc 1977. gada 1. jūlija Līgumslēdzējas puses apvienotajā komitejā izskata iespēju pārskatīt procentu, par kuru palielina maksimālā apjoma robežu, ņemot vērā patēriņa un Kopienas importa tendences un šā panta piemērošanā gūto pieredzi;

h) maksimālos pieļaujamos apjomus atceļ to pakāpeniskas tarifa atcelšanas posmu beigās, kuri norādīti šā protokola 1., 2. un 3. pantā, izņemot apakšpozīcijai 76.01 A, kurai maksimālo apjomu atceļ 1981. gada 31. decembrī.

B IEDAĻA

REŽĪMS, KO PIEMĒRO DAŽU KOPIENAS IZCELSMES RAŽOJUMU IEVEŠANAI NORVĒĢIJĀ

5. pants

1. Ievedmuitas nodokļus par D pielikumā minēto ražojumu ievešanu Norvēģijā no sākotnējās Kopienas un Īrijas pakāpeniski samazina līdz še turpmāk minētam līmenim saskaņā ar šādu grafiku:

Termiņš | Piemērojamais pamatnodokļu procents |

Nolīguma spēkā stāšanās brīdī | 95 |

1974. gada 1. janvāris | 90 |

1975. gada 1. janvāris | 85 |

1976. gada 1. janvāris | 80 |

1977. gada 1. jūlijs | 65 |

1979. gada 1. janvāris | 50 |

1980. gada 1. janvāris | 50 |

1981. gada 1. janvāris | 35 |

1982. gada 1. janvāris | 35 |

1983. gada 1. janvāris | 20 |

1984. gada 1. janvāris | 0 |

2. Ievedmuitas nodokļus par E pielikumā minēto ražojumu ievešanu Norvēģijā no sākotnējās Kopienas un Īrijas pakāpeniski samazina līdz še turpmāk minētam līmenim saskaņā ar šādu grafiku:

Termiņš | Piemērojamais pamatnodokļu procents |

Nolīguma spēkā stāšanās brīdī | 95 |

1974. gada 1. janvāris | 90 |

1975. gada 1. janvāris | 85 |

1976. gada 1. janvāris | 75 |

1977. gada 1. janvāris | 60 |

1978. gada 1. janvāris | 40 |

1979. gada 1. janvāris | 20 |

1980. gada 1. janvāris | 0 |

6. pants

Attiecībā uz ražojumiem, kas minēti šā protokola B iedaļā, Norvēģija patur tiesības, ja vēlākā laika posmā tas kļūst absolūti nepieciešams, apspriežoties apvienotajā komitejā, ieviest indikatīvus maksimāli pieļaujamos apjomus, kas norādīti šā protokola A iedaļā un kam piemērojamās metodes ir tādas pašas. Ievešanai, kas pārsniedz maksimālos apjomus, var no jauna piemērot muitas nodokļus, kas nepārsniedz trešām valstīm piemērojamos muitas nodokļus.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

Tarifa kvotu saraksts 1974. gadam

DĀNIJA UN APVIENOTĀ KARALISTE

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts | Līmenis (metriskajās tonnās) |

Dānija | Apvienotā Karaliste |

48. nodaļa | PAPĪRS UN KARTONS; PAPĪRA MASAS, PAPĪRA VAI KARTONA IZSTRĀDĀJUMI | |

48.01 | Papīrs un kartons (tostarp celulozes vate), ruļļos vai sloksnēs: | |

C.Kraftpapīrs un kraftkartons: | |

II.Citi: | |

Kraftpapīrs ("kraftliner") | 303 | 7669 |

Kraftpapīrs lieliem maisiem | 2615 | 15428 |

Citi | 2391 | 15138 |

ex E.Citi: | |

Vārdnīcu papīrs; plāns, caurspīdīgs papīrs; cits tipogrāfijas papīrs un cits rakstāmpapīrs, kurš nesatur koksnes masu vai kura sastāvā koksnes masa neveido vairāk par 5 % | 7484 | 15419 |

Tipogrāfijas papīrs un rakstāmpapīrs, kas satur koksnes masu, izņemot koppapīru | 8460 | 27192 |

Gofrētais papīrs rievotai papei | 558 | 21108 |

Pergamenta ietinamais papīrs | 1208 | 12582 |

Citi, izņemot celulozes vati un papīra galdautus | 4855 | – |

Cits papīrs | – | 12168 |

Cits kartons | – | 10903 |

48.03 | Pergamentēts vai taukvielas necaurlaidīgs papīrs un kartons un to imitācijas, un kalandrēts caurspīdīgs papīrs, ruļļos vai loksnēs | 2495 | 18433 |

48.04 | Daudzslāņains papīrs vai kartons (izgatavots, ar līpošu materiālu salīmējot vairākas plānas kārtas) bez virskārtas pārklājuma un nepiesūcināts, arī iekšā stiegrots, ruļļos vai loksnēs | 304 | – |

48.05 | Gofrēts papīrs un kartons (aplīmēts vai neaplīmēts ar gludām ārējām loksnēm), krepēts, krokots, ciļņots vai perforēts, ruļļos vai loksnēs: | |

B.Citi | 573 | – |

48.07 | Papīrs un kartons, piesūcināts, ar pārklājumu, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu (kas nav vienkārši ar līnijām vai rūtiņām un nav 49. nodaļā minētie iespieddarbi), ruļļos vai loksnēs: | |

B.Citi: | |

Krītots tipogrāfijas papīrs vai rakstāmpapīrs | 1694 | 5988 |

Citi | 5132 |

48.15 | Cits papīrs un kartons, sagriezts pēc izmēra vai formas: | | |

B.Pārējie | 1218 | |

48.16 | Papīra vai kartona kārbas, maisi un citi iesaiņojumi | 1011 | – |

48.21 | Citi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona vai celulozes vates: | | |

B.Pārējie | 231 | – |

ex 48. nodaļa | Citi 48. nodaļas ražojumi, izņemot ražojumus, kas minēti apakšpozīcijā 48.01 A un pozīcijā 48.09 | 1000 | 7399 |

ex 49. nodaļa | Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni, uz ko attiecas kopējā muitas tarifa muitas nodokļi (pozīcijas 49.03, 49.05 A, 49.07 A, 49.07 C II, 49.08, 49.09, 49.10, 49.11 B) | 175 | 45396 [1] |

[1] Sterliņu mārciņās

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

Tarifa kvotu saraksts 1973. gadam

ĪRIJA

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts | Apjoms (metriskajās tonnās) |

48.01 | Papīrs un kartons (tostarp celulozes vate), ruļļos vai sloksnēs: | |

C.Kraftpapīrs un kraftkartons: | |

II.Citi: | |

Kraftpapīrs lieliem maisiem | 2058 |

ex E.Citi: | |

Tipogrāfijas papīrs un rakstāmpapīrs, kas satur koksnes masu, izņemot koppapīru | 61 |

Pergamenta ietinamais papīrs | 1–7 |

Citi, izņemot celulozes vati un papīra galdautus | 435–5 |

Cits papīrs un kartons, uz ko attiecas pozīcija 48.01, izņemot apakšpozīcijā 48.01 A minēto un ražojumus, uz kuriem attiecas maksimālie pieļaujamie apjomi | 398–4 |

48.05 | Gofrēts papīrs un kartons (aplīmēts vai neaplīmēts ar gludām ārējām loksnēm), krepēts, krokots, ciļņots vai perforēts, ruļļos vai loksnēs: | |

B.Citi | 4008 |

B.Citi: | |

Krītots tipogrāfijas papīrs vai rakstāmpapīrs | 484 |

Citi | 965–5 |

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

Pamata apjomi 1973. gadam

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts | Pamata apjoms (metriskajās tonnās) |

28.56 | Karbīdi (piemēram, silīcija karbīds, bora karbīds, metāla karbīdi): |

A.Silīcija | 34500 |

48.01 | Papīrs un kartons (tostarp celulozes vate), ruļļos vai sloksnēs: |

C.Kraftpapīrs un kraftkartons: |

II.Citi: |

Kraftlainers | 15000 |

Kraftpapīrs lieliem maisiem | 28500 |

Citi | 27000 |

ex E.Citi: |

Vārdnīcu papīrs; plāns, caurspīdīgs papīrs; cits tipogrāfijas papīrs un cits rakstāmpapīrs, kurš nesatur koksnes masu vai kura sastāvā koksnes masa neveido vairāk par 5 % | 35000 |

Tipogrāfijas papīrs un rakstāmpapīrs, kas satur koksnes masu, izņemot koppapīru | 114000 |

Gofrētais papīrs rievotai papei | 43500 |

Pergamenta ietinamais papīrs | 20000 |

Citi, izņemot celulozes vati un papīra galdautus | 33000 |

48.03 | Pergamentēts vai taukvielas necaurlaidīgs papīrs un kartons un to imitācijas, un kalandrēts caurspīdīgs papīrs, ruļļos vai loksnēs | 21000 |

ex B.Citi: |

Citi, izņemot krītotu iespiedpapīru vai rakstāmpapīru | 22000 |

73.02 | Ferosakausējumi: |

A.Feromangāns: | 135000 |

II.Citi |

D.Ferosilikomangāns |

C.Ferosilīcijs | 180000 |

E.Ferohroms un ferohromsilīcijs | 23000 |

ex G.Citi: | |

Ferovanādijs | 490 |

Citi, izņemot feromolibdēnu | 11000 |

76.01 | Neapstrādāts alumīnijs; alumīnija atgriezumi un lūžņi: | |

A.Neapstrādāts | 190000 |

76.02 | Apstrādāti alumīnija stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; alumīnija stieples | 12000 |

76.03 | Apstrādātas alumīnija plāksnes, loksnes un sloksnes | 18000 |

--------------------------------------------------

D PIELIKUMS

Norvēģijas muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts |

ex 51.04 | Mākslīgo (vienlaidu) šķiedru audumi, ieskaitot audumus no monopavedieniem vai sloksnēm, uz ko attiecas pozīcijas 51.01 vai 51.02, izņemot kordaudumus un audumus, ko izmanto rūpniecībā apģērbu ražošanai |

53.10 | Aitas vai jēra vilnas dzija, zirga astru vai citu dzīvnieku (rupjas vai smalkas) spalvas dzija, sagatavota mazumtirdzniecībai |

ex 53.11 | Aitas vai jēra vilnas vai smalkas dzīvnieku spalvas audumi, izņemot tādus, ko izmanto rūpniecībā apģērbu ražošanai |

54.05 | Linu vai rāmijas audumi |

55.06 | Kokvilnas dzija, kas paredzēta mazumtirdzniecībai |

55.08 | Dvieļu frotē audumi un tamlīdzīgi frotē audumi no kokvilnas |

ex 55.09 | Citi kokvilnas audumi, izņemot tos, ko izmanto rūpniecībā apģērbu ražošanai |

56.06 | Ķīmisko šķiedru dzija (no gabaliem vai atlikām), sagatavota mazumtirdzniecībai |

ex 56.07 | Ķīmisko šķiedru audumi (no gabaliem vai atlikām), izņemot tos, ko izmanto rūpniecībā apģērbu ražošanai |

ex 58.04 | Plūksnotie audumi un šenila audumi (kas nav dvieļu frotē un tamlīdzīgi frotē audumi no kokvilnas, kas minēti pozīcijā 55.08, un audumi, kas minēti pozīcijā 58.05), izņemot audumus, ko izmanto rūpniecībā apģērbu ražošanai: A.Kas satur vienlaidu ķīmiskas tekstilšķiedrasB.Citi:1.No vilnas |

58.05 | Šauri austie un neaustie audumi no paralēliem līmētiem pavedieniem bez šķiedrām, izņemot pozīcijā 58.06 minētās preces: A.Kas satur zīda vai vienlaidu ķīmiskas tekstilšķiedrasB.Citi:2.Citi |

58.06 | Austas un neizšūtas etiķetes, emblēmas un tamlīdzīgi izstrādājumi gabalos, lentēs vai piegrieztā veidā |

58.07 | Šenilpavedieni (tostarp šenils no pūkām), pozamenta dzija (kas nav pozīcijā 52.01 minētā metalizētā dzija un pozamenta pavedieni no astriem); pītas lentes un apdares materiāli gabalos; pušķi, bumbuļi un tamlīdzīgi izstrādājumi |

58.09 | Tills un citas tīklveida drānas (izņemot austas, adītas un tamborētas drānas), rakstainas; rokpinuma vai mehāniski izgatavotas mežģīnes, vienā gabalā, lentēs vai atsevišķos gabalos |

59.01 | Vate un vates izstrādājumi; tekstila pūkas un putekļi, mezgliņi: A.Higiēnas dvieļi un ieliktņiC.Citi |

59.02 | Filcs un filca izstrādājumi, piesūcināti vai nepiesūcināti, ar pārklājumu vai bez tā: B.Cits filcsB.Filca izstrādājumi |

59.03 | Neausts materiāls, tamlīdzīgs neaustas dzijas materiāls un tādu materiālu izstrādājumi, arī piesūcināti vai pārklāti |

59.04 | Auklas, tauvas, virves un troses, arī pītas: A.PītasB.Citas:1.Kas satur vienlaidu ķīmiskas tekstilšķiedras2.Citas:a)no kokvilnas vai džutasb)no citiem materiāliem2.Citas |

ex 59.08 | Tekstilmateriāli, kas ir piesūcināti, ar pārklājumu vai laminēti ar celulozes atvasinājumu preparātiem vai no citiem mākslīgiem plastmasas materiāliem, izņemot tos, ko izmanto rūpniecībā apģērbu ražošanai: B.Citi |

59.13 | Elastīgi audumi un rotājumi (kas nav trikotāžas izstrādājumi) no tekstilmateriāliem, kuros ir gumijas pavedieni |

59.15 | Tekstilšļūtenes un tamlīdzīgas caurules ar vai bez oderējuma, stiegrojuma vai pārējo materiālu piederumiem |

ex 60.01 | Trikotāžas audumi, kas nav elastīgi vai gumijoti, izņemot tos, ko izmanto rūpniecībā apģērbu ražošanai |

60.03 | Garās zeķes, īsās zeķes, kapzeķes un tamlīdzīgi izstrādājumi, adīti vai tamborēti, kas nav elastīgi vai gumijoti |

60.04 | Adītā un tamborētā apakšveļa, kas nav elastīga vai gumijota |

60.05 | Adītie vai tamborētie āra apģērba gabali un citi izstrādājumi bez elastīgā savilkuma un negumijoti |

61.01 | Vīriešu un zēnu virsdrēbes: B.Ar kažokādas apdariC.Apģērbi, kuru galvenā sastāvdaļa satur zīda vai vienlaidu ķīmiskas tekstilšķiedrasD.Citas |

61.02 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu āra apģērbi |

61.03 | Vīriešu un zēnu apakšveļa, ieskaitot apkaklītes, kreklu priekšdaļas un aproces |

61.04 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu apakšveļa |

61.07 | Kaklasaites, tauriņi un kravates |

61.09 | Korsetes, atsaites, zeķturi, krūšturi, bikšturi, bikšu lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi (tostarp tādi adīti vai tamborēti izstrādājumi), arī elastīgi |

62.01 | Ceļotāju pledi un segas |

62.02 | Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa; aizkari un citi dekorēšanas izstrādājumi |

64.01 | Apavi ar gumijas vai mākslīga elastīga materiāla zoli un virsu |

ex 85.15 | Krāsu televīzijas uztvērēji |

--------------------------------------------------

E PIELIKUMS

Norvēģijas muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts |

33.06 | Parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi |

36.01 | Šaujampulveri |

36.02 | Gatavas sprāgstvielas, izņemot šaujampulveri |

36.03 | Kalnrūpniecībā un spridzināšanā izmantojami degļi |

39.01 | Kondensācijas, polikondensācijas un polipievienošanas produkti, arī modificēti vai polimerizēti, arī necikliskie (piemēram, fenoplasti, aminoplasti, alkīdi, polialilesteri un pārējie nepiesātinātie poliesteri, silikoni): C.Citi |

39.02 | Polimerizācijas un kopolimerizācijas produkti (piemēram, polietilēns, politetrahaloetilēni, poliizobutilēns, polistirols, polivinilhlorīds, polivinilacetāts, polivinilhloracetāts un citi polivinila atvasinājumi, poliakrila un polimetakrila atvasinājumi, kumarona un indēna sveķi): A.Polietilēns, ko ieved veidos, kuri minēti šīs nodaļas 3. a), b) un e) piezīmēex B.Trotuāra plāksnes, kas satur vismaz 60 % minerālu pildvielas, izņemot polipropilēnu un poliakriluex C.Citi grīdas segumi, izņemot no polipropilēna un poliakrilaex E.Mākslīgās desu ādas, izņemot no polipropilēna un poliakrilaex F.Citas, izņemot no polipropilēna un poliakrila |

39.03 | Reģenerēta celuloze; celulozes nitrāts, celulozes acetāts un citi celulozes esteri, celulozes ēteri un citi celulozes ķīmiskie atvasinājumi, arī plastificēti (piemēram, kolodiji, celuloīds); vulkanizēta šķiedra: A.Vulkanizēta šķiedra:2.CitaB.Kolodija kokvilna, piroksilīns un kolodijsC.Cita:1.Neapstrādāta:a)acetilcelulozes prespulveric)citi2.Apstrādāta:b)sūkļic)citi |

39.04 | Cietināti proteīni (piemēram, cietināts kazeīns un cietināts želatīns): A.Mākslīgās desu ādas |

39.05 | Dabīgie sveķi, kas ir pārveidoti kausējot (kausēti sveķi); mākslīgie sveķi, kas iegūti, esterificējot dabīgos sveķus vai sveķskābes (esteru sveķi); dabīgā kaučuka ķīmiski atvasinājumi (piemēram, hlorkaučuks, kaučuka hidrogēnhlorīds, oksidēts kaučuks, ciklizēts kaučuks) |

39.06 | Citi polimēri, mākslīgie sveķi un mākslīgie plastmasas materiāli, tostarp algīnskābe, tās sāļi un esteri; linoksīns |

39.07 | Izstrādājumi no tāda veida materiāliem, kas raksturoti pozīcijās no 39.01 līdz 39.06: B.Mākslīgās desu ādasC.Plēves maisi un līdzīgi iesaiņojumi, uz ko attiecas pozīcija 39.03; lampas un to daļasD.Viskozes sūkļiE.Transmisijas siksnas, konveijera lentas un dzensiksnasF.Citi |

40.09 | Cauruļu sistēmas un cauruļvadi no necietināta vulkanizēta kaučuka: |

40.10 | Transmisijas siksnas, konveijera lentas vai dzensiksnas no vulkanizēta kaučuka: |

40.11 | ex A.Pneimatiskās riepas mehāniskiem transportlīdzekļiem, lidaparātiem un motocikliem, izņemot riepas motocikliem, motorolleriem un traktoriem; kameras mehāniskiem transportlīdzekļiem un traktoriem; slēgi un cietās riepas mehāniskiem transportlīdzekļiemB.Citas |

40.14 | Citi izstrādājumi no necietināta vulkanizēta kaučuka: B.Citi |

48.21 | Citi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona vai celulozes vates: A.Lampu abažūri; veidnēts papīra masas olu iepakojumsD.Citi |

58.02 | Citi paklāji, grīdsegas, grīdceliņi, mašas un pīti paklāji, kā arī Kelem, Schumacks un Karamanie un tamlīdzīgi paklāji (apdarināti vai neapdarināti) |

59.10 | Linolejs un materiāli, kas līdzīgi linolejam saražoti uz tekstilmateriālu bāzes, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas, vai tādi, ko izmanto kā grīdas segumus; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas: B.Citi |

64.02 | Apavi ar ādas vai mākslīgās ādas ārējo zoli; apavi (izņemot apavus, kas minēti pozīcijā 64.01) ar zoli no gumijas vai mākslīga plastmasas materiāla |

69.11 | Galda piederumi un citi izstrādājumi, ko parasti izmanto mājsaimniecības vai tualetes vajadzībām, no porcelāna vai fajansa (tostarp neglazēta porcelāna un Parosas marmora) |

69.12 | Galda piederumi un citi izstrādājumi, ko parasti izmanto mājsaimniecības vai tualetes vajadzībām, no cita veida keramikas |

70.05 | Neapstrādāts stiepts vai pūsts stikls (arī stikls, kas pārvilkts ar citas krāsas stikla kārtiņu) taisnstūra formā |

70.06 | Liets, velmēts, stiepts vai pūsts stikls (arī stiklu, kas pārvilkts ar citas krāsas stikla kārtiņu, un stiegroto stiklu) taisnstūra formā, ar slīpētu vai pulētu virsmu, bet tālāk neapstrādāts |

70.07 | Liets, velmēts, stiepts vai pūsts stikls (arī stikls, kas pārvilkts ar citas krāsas stikla kārtiņu, un stiegrotais stikls), sagriezts citās formās nekā taisnstūrveida forma, vai izliekts vai citādi apstrādāts (piemēram, ar apstrādātām malām vai gravēts), arī ar slīpētu vai pulētu virsmu; daudzkārtu stikla izolators; vitrāžu stikli un tamlīdzīgi stikli |

70.08 | Neplīstošais stikls, ko veido rūdīts vai laminēts stikls, arī sagriezts pēc formas |

70.09 | Stikla spoguļi, ieskaitot atpakaļskata spoguļus, bez rāmja, ar rāmi vai piestiprināti B. Citi |

ex 70.13 | Stikla priekšmeti (kas nav pozīcijā 70.19 minētie priekšmeti), ko parasti izmanto galda, virtuves, tualetes vai biroju vajadzībām, iekštelpu rotāšanai vai līdzīgiem mērķiem, izņemot kristāla izstrādājumus (kuru sastāvā ir vismaz 24 % svina oksīdu un kuru blīvums ir 2,9 vai lielāks), darināti ar rokām vai mehāniski, arī izgriezti un rotāti |

70.14 | Apgaismes, signalizācijas stikla izstrādājumi un optiskie elementi no stikla, kas nav ne optiski apstrādāti, ne no optiskā stikla |

73.17 | Caurules un cauruļvadi no čuguna: A.Ribotas caurulesB.Kanalizācijas caurules |

73.18 | Caurules, cauruļvadi un to sagataves no dzelzs (bet ne no čuguna) vai no tērauda, izņemot hidroelektrostaciju spiedvadus: A.Ar kniedētām vai locītām malāmB.Citas:ex 1.Ar sieniņu biezumu vairāk nekā 1,8 mm, izņemot bezšuvju cauruļvadus un caurules |

73.20 | Cauruļu un cauruļvadu savienotājelementi (piemēram, savienojumu līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no dzelzs vai tērauda: A.Kanalizācijas cauruļu piederumi |

73.38 | Izstrādājumi, ko parasti izmanto mājsaimniecībā, sanitārtehnikas izstrādājumi izmantošanai telpās un šādu izstrādājumu daļas, no dzelzs vai tērauda: A.Izstrādājumi, ko parasti izmanto mājsaimniecībā:2.CitiB.Sanitārtehnikas izstrādājumi lietošanai iekštelpās:2.Citi |

76.02 | Apstrādāti alumīnija stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; alumīnija stieples: B.Citi |

76.03 | Apstrādātas alumīnija plātnes, loksnes, sloksnes un lentes: B.Citas |

82.04 | Rokas darbarīki, tostarp dimanti stikla griešanai (stiklinieka dimanti), kas nav minēti nevienā citā šīs nodaļas pozīcijā; lodlampas, kalēja laktas, skrūvspīles un skavas, izņemot darbgaldu piederumus un daļas; pārnēsājamās ēzes; slīpripas ar rāmi (ar rokas vai kājas piedziņu) |

82.07 | Darbarīku uzgaļi un plāksnītes, stienīši un tamlīdzīgi izstrādājumi darbarīku uzgaļiem, nemontēti, no ķepinātiem metālu karbīdiem (piemēram, volframa karbīda, molibdēna karbīda vai vanādija karbīda) |

82.09 | Naži ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem (tostarp naži koku apgriešanai), izņemot nažus, kas minēti pozīcijā 82.06 |

82.14 | Karotes, dakšiņas, zivju naži, sviesta naži, kausi un tamlīdzīgi virtuves vai galda piederumi) |

83.01 | Iekaļamās un piekaramās slēdzenes (kas slēdzamas ar atslēgu, ar koda vai elektrības palīdzību) no parastā metāla; parastā metāla rāmji ar iestrādātām slēdzenēm rokassomām, koferiem un tamlīdzīgiem izstrādājumiem, un tādu rāmju daļas; gatavas vai negatavas atslēgas minētajiem izstrādājumiem no parastā metāla |

83.02 | Piederumi un stiprinājumi no parastā metāla, kurus parasti izmanto mēbelēs, durvīs, kāpnēs, logos, aizlaidnēs, seglinieku izstrādājumos, koferos, kastēs, lādītēs un tamlīdzīgos izstrādājumos (tostarp automātiskie durvju aizvērēji), parastā metāla cepuru pakaramie, atbalsti un tamlīdzīgi izstrādājumi |

84.15 | Ledusskapji un saldēšanas iekārtas (elektriskās un citas): ex A.Apvienoti ledusskapji un saldētavas, kuru ietilpība nepārsniedz 0,284 kubikmetrusex C.Saldētavas un apvienoti ledusskapji un saldētavas |

84.47 | Darbgaldi koka, korķa, kaula, ebonīta (vulkanīta), cietu plastmasu un tamlīdzīgu cietu materiālu apstrādei, izņemot darbgaldus, kas iekļauti pozīcijā 84.49: B.Daudzvārpstu virpošanas un urbšanas mašīnasC.Satapošanas ierīces un tapu frēzes kokapstrādeiD.Citi |

84.61 | Krāni, vārsti, ventiļi un līdzīgi piederumi cauruļvadiem, katliem, rezervuāriem, cisternām un tamlīdzīgām tilpnēm, tajā skaitā spiediena redukcijas un termoregulācijas vārsti |

85.04 | Elektriskie akumulatori |

85.12 | Elektriskie caurplūdes un termoakumulācijas ūdenssildītāji un iegremdes sildītāji; elektroierīces augsnes sildīšanai un elektroierīces telpu apkurei; elektriskās ierīces matu veidošanai (piemēram, matu žāvētāji, matu cirtotāji, matu cirtojamās knaibles) un elektriskie gludekļi; elektrotermiskas mājsaimniecības ierīces; sildierīču pretestību elementi, izņemot oglekļa sildelementus: B.Citi |

85.23 | Izolēti (tostarp emaljēti vai anodēti) elektriskie vadi, kabeļi, stieņi, lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi (tostarp koaksiālie kabeļi), aprīkoti vai neaprīkoti ar spraudsavienojumiem |

85.25 | Izolatori no jebkura materiāla |

85.26 | Elektrisko mašīnu, ierīču vai iekārtu izolācijas piederumi, kas pilnīgi izgatavoti no izolācijas materiāla, izņemot montāžai paredzētās sīkās metāla daļas, kuras iestrādā formēšanas laikā, taču neieskaitot izolatorus, kas iekļauti pozīcijā 85.25 |

87.05 | Virsbūves (tostarp kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 87.01, 87.02 vai 87.03: B.Mehāniskiem transportlīdzekļiem, ko izmanto personu pārvadāšanai, ieskaitot autobususC.Citas |

87.09 | Motocikli, mopēdi un motovelosipēdi, kas aprīkoti ar papildu motoru, arī ar blakusvāģi; visu veidu blakusvāģi |

87.10 | Motovelosipēdi (tostarp piegādes trīsriteņi), bez dzinēja |

87.13 | Bērnu ratiņi un invalīdu ratiņi, kas nav ar motoru vai citādi mehāniski darbināmi, un to daļas: A.Bērnu ratiņi un to taļas |

90.28 | Elektriskie mērinstrumenti, kontrolinstrumenti, analītiskie instrumenti vai instrumenti un ierīces automātiskai regulēšanai: A.Ierīces dziļuma mērīšanai ar eholoti un ultraskaņas ierīce zemūdeņu atrašanās vietas noteikšanai (ASDIC) |

94.03 | Pārējās mēbeles un to daļas: A.No tērauda1.Ar niķeļa vai hroma pārklājumu |

96.02 | Citas slotas un sukas, tostarp tādas sukas, ko izmanto kā mašīnu sastāvdaļu; krāsu rullīši; gumijas skrāpji (izņemot rullīšu veida tīrītājus) un sūkļi |

98.01 | Pogas un pogu veidnes, kniedes, aproču pogas un spiedpogas, tostarp spraudpogas un spiedpogas; šādu izstrādājumu sagataves un daļas |

98.02 | Rāvējslēdzēji un to daļas |

--------------------------------------------------

2. PROTOKOLS

par ražojumiem, uz ko attiecas īpašs režīms, lai ņemtu vērā attiecīgo ražojumu sastāvā esošo lauksaimniecības produktu cenu atšķirības

1. pants

Lai ņemtu vērā to lauksaimniecības produktu cenu atšķirības, kas ietverti šā protokola tabulās minētajās precēs, šis nolīgums nekavē:

i) ievedot preces, iekasēt nodevu par mainīgo komponentu vai fiksētu summu vai piemērot iekšējos cenu kompensācijas pasākumus;

ii) piemērot attiecīgus pasākumus, preces izvedot.

2. pants

1. Šā protokola tabulās norādītajiem produktiem pamatnodokļi ir šādi:

a) sākotnējai Kopienai: nodokļi, ko piemēro 1972. gada 1. janvārī;

b) Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei:

i) produktiem, uz ko attiecas Regula (EEK) Nr. 1059/69:

- Īrijai, no vienas puses,

- Dānijai un Apvienotajai Karalistei, no otras puses, attiecībā uz produktiem, kas nav minēti Konvencijā par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas izveidi:

muitas nodokļi, kas izriet no Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām 47. panta; apvienoto komiteju par šiem pamatnodokļiem informē savlaicīgi un katrā ziņā pirms 2. punktā paredzētā pirmā samazinājuma;

ii) attiecībā uz citiem produktiem: nodokļi, ko piemēro 1972. gada 1. janvārī;

c) Norvēģijai: šā protokola II tabulā norādītie nodokļi.

2. Starpību starp šādi noteiktiem pamatnodokļiem un 1977. gada 1. jūlijā piemērojamiem nodokļiem, kuri norādīti šim protokolam pievienotajās tabulās, pakāpeniski samazina piecos posmos, katrā veicot 20 % samazinājumu, šādos datumos:

nolīguma spēkā stāšanās brīdī,

1974 gada 1. janvārī;

1975 gada 1. janvārī;

1976 gada 1. janvārī;

1977. gada 1. jūlijā.

Ja tomēr 1977. gada 1. jūlijā piemērojamais nodoklis ir lielāks par pamatnodokli, minēto nodokļu starpību 1974. gada 1. janvārī samazina par 40 % un atkārtoti par 20 % visos šādos datumos:

1975 gada 1. janvārī;

1976 gada 1. janvārī;

1977 gada 1. jūlijā.

Neatkarīgi no šā nolīguma 5. panta 3. punkta, Kopienai piemērojot Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām 39. panta 5. punktu attiecībā uz Apvienotās Karalistes muitas tarifa īpašajiem nodokļiem vai jaukto nodokļu īpašo daļu, še turpmāk minētiem produktiem piemēro 1. un 2. punktu, noapaļojot līdz ceturtajam ciparam aiz komata:

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts |

22.06 | Vermuti un citi svaigu vīnogu vīni, kas aromatizēti ar aromātiskiem ekstraktiem |

ex 22.09 | Alkoholiski šķidrumi (izņemot pozīcijā 22.08 minētos); liķieri un citi alkoholiski dzērieni; salikti alkohola izstrādājumi (pazīstami kā "koncentrēti ekstrakti") dzērienu ražošanai: Alkoholiski šķidrumi, kas nav rums, araks, tafija, džins, viskijs, degvīns ar etilspirta saturu 45,2o vai mazāku un plūmju, bumbieru vai ķiršu brendijs, kas satur olas vai olu dzeltenumu un/vai cukuru (saharozi vai invertcukuru). |

3. pants

1. Šo protokolu piemēro arī alkoholiskiem dzērieniem, kas minēti kopējā muitas tarifa apakšpozīcijā 22.09 C un nav norādīti šā protokola I un II tabulā. Par noteikumiem, kas reglamentē šiem produktiem piemērojamos tarifa samazinājumus, lemj apvienotā komiteja.

Šo noteikumu izstrādes laikā vai vēlāk apvienotā komiteja lemj, vai šajā protokolā iekļaut citus Briseles nomenklatūras 1. līdz 24. nodaļā iekļautus produktus, uz kuriem Līgumslēdzēju pušu teritorijā neattiecas lauksaimniecības noteikumi.

2. Šādā gadījumā apvienotā komiteja vajadzības gadījumā papildina 3. protokola II un III pielikumu.

--------------------------------------------------

I TABULA

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts | Pamatnodokļi | Nodoklis, kas piemērojams 1997. gada 1. jūlijā |

15.10 | Taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti: | | |

ex C.Pārējās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas: | | |

No priedes koksnes iegūtie produkti ar taukskābju saturu 90 vai vairāk svara % | 4,5 % | 0 |

17.04 | Cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao: | | |

A.Lakricas ekstrakts, kas satur vairāk nekā 10 svara % saharozes, bet bez citām piedevām | 21 % | 12 % |

B.Košļājamā gumija | 8 % + vc, kas nepārsniedz 23 % | vc |

C.Baltā šokolāde | 13 % + vc, kas nepārsniedz 27 % + ads | vc |

D.Citi | 13 % + vc, kas nepārsniedz 27 % + ads | vc |

18.06 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu: | | |

A.kakao pulveris, citādi nesaldināts kā tikai ar saharozi | 10 % + vc | vc |

B.Saldējums (izņemot saldējuma pulveri) | 12 % + vc, kas nepārsniedz 27 % + ads | vc |

C.Šokolāde un šokolādes izstrādājumi, ar pildījumu vai bez tā; cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji, pagatavoti no cukura aizstājējiem, ar kakao piedevu | 12 % + vc, kas nepārsniedz 27 % + ads | vc |

D.Citi: | | |

I.Kas nesatur piena taukus vai satur šādus taukus mazāk par 1,5 svara %: | | |

a)tiešajā iesaiņojumā, kura neto ietilpība ir 500 g vai mazāk | 12 % + vc, kas nepārsniedz 27 % + ads | vc |

b)citi: | | |

tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību vairāk par 500 g, bet ne vairāk par 1 kg | 19 % + vc | vc |

citi | 19 % + vc | 6 % + vc |

II.Ar piena tauku saturu svarā: | | |

a)vairāk par 1,5 %, bet mazāk par 6,5 % | | |

1.Tiešajā iesaiņojumā, kura neto ietilpība ir 500 g vai mazāk | 12 % + vc, kas nepārsniedz 27 % + ads | vc |

2.Citas: | | |

Tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību vairāk par 500 g, bet ne vairāk par 1 kg | 19 % + vc | vc |

Citi | 19 % + vc | 6 % + vc |

b)vairāk nekā 6,5 svara %, bet mazāk par 26 %: | | |

1.Tiešajā iesaiņojumā, kura neto ietilpība ir 500 g vai mazāk | 12 % + vc | vc |

2.Citi: | | |

Tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību vairāk par 500 g, bet ne vairāk kā 1 kg | 19 % + vc | vc |

Citi | 19 % + vc | 6 % + vc |

c)26 % vai vairāk: | | |

1.Tiešajā iesaiņojumā, kura neto ietilpība ir 500 g vai mazāka | 12 % + vc | vc |

2.Citi: | | |

Tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību vairāk par 500 g, bet ne vairāk kā 1 kg | 19 % + vc | vc |

Citi | 19 % + vc | 6 % + vc |

19.01 | Iesala ekstrakts | 8 % + vc | vc |

19.03 | Makaroni, spageti un līdzīgi produkti | 12 % + vc | vc |

19.04 | Tapioka un sāgo; tapiokas un sāgo aizstājēji, ko iegūst no kartupeļu cietes vai citām cietēm | 10 % + vc | vc |

19.05 | Gatavā pārtika, kas iegūta, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (pūstie rīsi, kukurūzas pārslas un tamlīdzīgi produkti) | 8 % + vc | vc |

19.06 | Hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti | 7 % + vc | vc |

19.07 | Maize, galetes un citi parasti konditorejas izstrādājumi, kas nesatur pievienotu cukuru, medu, olas, taukus, sieru vai augļus: | | |

A.Sausmaizītes | 9 % + vc, kas nepārsniedz 24 % + adf | vc |

B.Macas | 6 % + vc, kas nepārsniedz 20 % + adf | vc |

C.Kviešu lipekļa maize diabētiķiem | 14 % + vc | vc |

D.Citi | 14 % + vc | vc |

19.08 | Mīklas izstrādājumi, cepumi, kūkas un citi konditorejas izstrādājumi, kas satur vai nesatur kakao jebkurā attiecībā: | | |

A.Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi | 13 % + vc | vc |

B.Citi | 13 % + vc, kas nepārsniedz 30 % + adf vai 35 % + ads | vc |

21.01 | ēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji; cigoriņu ekstrakti, esences un koncentrāti: | | |

A.Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji: | | |

II.Citi | 8 % + vc | vc |

B.A apakšpozīcijā minēto produktu ekstrakti, esences un koncentrāti: | | |

II.Citi | 14 % + vc | vc |

21.04 | Mērces; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi: | | |

B.Citi | | |

kuru sastāvā ir tomāti | 18 % | 10 % |

nav norādīts | 18 % | 6 % |

21.05 | Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi: | | |

A.Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā: | | |

kuru sastāvā ir tomāti | 18 % | 10 % |

nav norādīts | 18 % | 6 % |

21.06 | Dabiskie raugi (aktīvi vai neaktīvi); gatavi cepamie pulveri: | | |

A.Aktīvi dabiskie raugi: | | |

II.Maizes raugs | 15 % + vc | vc |

B.Neaktīvi dabiskie raugi: | | |

I.Tablešu, kubiņu vai tamlīdzīgā veidā vai tiešajā iesaiņojumā, kura tīrsvars ir ne vairāk kā 1 kg | 13 % | 4 % |

II.Citi | 8 % | 4 % |

21.07 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: | | |

A.Labība graudu vai vārpu veidā, iepriekš termiski apstrādāta vai citādi sagatavota | 13 % + vc | vc |

B.Itāļu pelmeņi, makaroni, spageti un līdzīgi izstrādājumi, bez pildījuma, termiski apstrādāti; pildīti minētie izstrādājumi | 13 % + vc | vc |

C.Saldējums (izņemot saldējuma pulveri) un citi pārtikas ledus veidi | 13 % + vc | vc |

D.Gatavs jogurts; gatavs piens, pulvera veidā, izmantošanai zīdaiņu pārtikā vai diētiskiem vai kulinārijas mērķiem | 13 % + vc | vc |

E.Siera fondī | 13 % + vc, kas nepārsniedz 35 norēķinu vienības uz 100 kg tīrsvara | vc, kas nepārsniedz 25 norēķinu vienības uz 100 kg tīrsvara |

F.Citi: | | |

I.Kas nesatur piena taukus vai satur šādus taukus mazāk par 1,5 svara %: | | |

a)kas nesatur saharozi vai satur saharozi (tostarp invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) mazāk par 5 svara %: | | |

ex 1.Kas nesatur cieti vai satur cieti mazāk par 5 svara %: | | |

Proteīnu hidrolizāti; rauga hidrolizāti | 20 % | 6 % |

2.Kas satur 5 svara % vai vairāk cietes | 13 % + vc | vc |

b)kas satur 5 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 15 svara % saharozes (tostarp invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) | 13 % + vc | vc |

c)kas satur 15 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 30 svara % saharozes (tostarp invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) | 13 % + vc | vc |

d)kas satur 30 % vai vairāk, bet mazāk nekā 50 svara % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) | 13 % + vc | vc |

e)kas satur 50 % vai vairāk, bet mazāk nekā 85 svara % saharozes (tostarp invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) | 13 % + vc | vc |

f)kas satur 85 svara % vai vairāk saharozes (tostarp invertcukurs, kas izteikts kā saharoze) | 13 % + vc | vc |

II.Ar piena tauku saturu 1,5 svara % vai vairāk, bet mazāk kā 6 % | 13 % + vc | vc |

III.Ar piena tauku saturu 6 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 12 % | 13 % + vc | vc |

IV.Ar piena tauku saturu 12 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 18 % | 13 % + vc | vc |

V.Ar piena tauku saturu 18 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 26 % | 13 % + vc | vc |

VI.Ar piena tauku saturu 26 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 45 %: | | |

Tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību 1 kg vai mazāk | 13 % + vc | vc |

Citi | 13 % + vc | 6 % + vc |

VII.Ar piena tauku saturu 45 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 65 %: | | |

Tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību 1 kg vai mazāk | 13 % + vc | vc |

Citi | 13 % + vc | 6 % + vc |

VIII.Ar piena tauku saturu 65 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 85 %: | | |

Tiešajā iesaiņojumā ar neto ietilpību 1 kg vai mazāk | 13 % + vc | vc |

Citi | 13 % + vc | 6 % + vc |

IX.Ar piena tauku saturu 85 svara % vai vairāk: | | |

Tiešajā iesaiņojumā ar neto ietilpību 1 kg vai mazāk | 13 % + vc | vc |

Citi | 13 % + vc | 6 % + vc |

22.02 | Limonāde, aromatizēti minerālūdeņi un aromatizēti gāzētie ūdeņi, un citi bezalkoholiskie dzērieni, neieskaitot augļu un dārzeņu sulas, kas ietvertas pozīcijā 20.07: | | |

ex A.Kas nesatur pienu vai piena taukvielas: | | |

Kas nesatur cukuru (saharozi vai invertcukuru) | 15 % | 0 |

B.Citi | 8 % + vc | vc |

22.03 | Iesala alus | 24 % | 10 % |

22.06 | Vermuti un citi svaigu vīnogu vīni, kas aromatizēti ar aromātiskiem ekstraktiem: | | |

A.Ar faktisko spirta saturu 18o vai mazāk, iesaiņojumā ar šādu ietilpību: | | |

I.2 litri vai mazāk | 17 norēķinu vienības/hl | 0 |

II.vairāk par 2 l | 14 UA/hl | 0 |

B.Ar faktisko spirta saturu, kas pārsniedz 18o, bet nepārsniedz 22o, iesaiņojumā ar šādu ietilpību: | | |

I.2 litri vai mazāk | 19 UA/hl | 0 |

II.vairāk par 2 litriem | 16 UA/hl | 0 |

C.Ar faktisko spirta saturu, kas pārsniedz 22o, iesaiņojumā ar šādu ietilpību: | | |

I.2 litri vai mazāk | 1,60 UA/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību + 10 UA/hl | 0 |

II.Vairāk par 2 litriem | 1,60 UA/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību | 0 |

22.09 | Alkoholiski šķidrumi (izņemot pozīcijā 22.08 minētos); liķieri un citi alkoholiski dzērieni; salikti alkoholiski dzērieni (tā dēvētie "koncentrēti ekstrakti") dzērienu ražošanai: | | |

C.Alkoholiskie dzērieni: | | |

ex V.Citi: | | |

Kas satur olas vai olu dzeltenumus un/vai cukuru (saharozi vai invertcukuru) | | |

a)2 litri vai mazāk | 1,60 UA/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību + 10 UA/hl | 1 UA/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību +6 UA/hl |

b)vairāk nekā 2 litri | 1,60 UA/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību | 1 UA/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību |

29.04 | Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

C.Daudzvērtīgie spirti: | | |

II.Mannīts | 12 % + vc | 8 % + vc |

III.Sorbīts | | |

a)ūdens šķīdumā: | | |

1.Kas satur 2 svara % vai mazāk mannīta, pārrēķinot sorbītā | 12 % + vc | 6 % + vc |

2.Citi | 9 % + vc | 6 % + vc |

b)citi: | | |

1.Kas satur 2 svara % vai mazāk mannīta, pārrēķinot sorbītā | 12 % + vc | 6 % + vc |

2.Citi | 9 % + vc | 6 % + vc |

29.10 | Acetāli un pusacetāli, kā arī acetāli un pusacetāli, kas satur vienkāršu vai saliktu skābekļa funkcionālo grupu, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

ex B.Citi: | | |

Metilglikozīdi | 14,4 % | 8 % |

29.14 | Monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi: | | |

ex A.Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes: | | |

Mannīta un sorbīta esteri | 8,8 % līdz 18,4 % | 8 % |

ex B.Nepiesātinātas acikliskās monokarbonskābes: | | |

Mannīta un sorbīta esteri | 12 % līdz 13,6 % | 8 % |

29.15 | Polikarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi: | | |

A.Acikliskās polikarbonskābes: | | |

ex V.Citas: | | |

Itakonskābe un tās sāļi un esteri | 10,4 % | 0 |

29.16 | Karbonskābes, kas satur spirta, fenola, aldehīda vai ketona funkcionālo grupu, un citas karbonskābes, kas satur vienkāršu vai saliktu skābekļa funkcionālo grupu, un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

A.Karbonskābes, kas satur spirta funkcionālo grupu: | | |

I.Pienskābe un tās sāļi un esteri | 13,6 % | 0 |

IV.Citronskābe un tās sāļi un esteri: | | |

a)citronskābe | 15,2 % | 0 |

b)neapstrādāts kalcija citrāts | 5,6 % | 0 |

c)citi | 16 % | 0 |

ex VIII.Citi: | | |

Glicerīnskābes, glikolskābes, saharīnskābes, izosaharīnskābes un heptasaharīnskābes un to sāļi un esteri | 12 % | 8 % |

29.35 | Heterocikliskie savienojumi; nukleīnskābes: | | |

ex Q.Citi: | | |

Bezūdens mannīta un sorbīta savienojumi, izņemot maltolu un izomaltolu | 10,4 % | 8 % |

29.43 | Ķīmiski tīri cukuri, izņemot saharozi, glikozi un laktozi; cukuru ēteri un esteri un šo savienojumu sāļi, izņemot pozīcijās 29.39, 29.41 un 29.42 minētos preparātus: | | |

B.Citi | 20 % | 8 % |

29.44 | Antibiotikas: | | |

A.Penicilīni | 16,8 % | 0 |

35.01 | Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes: | | |

A.Kazeīns: | | |

I.Reģenerētu tekstilšķiedru ražošanai [1] | 2 % | 0 |

II.Rūpnieciskiem mērķiem, izņemot pārtikas produktu vai lopbarības ražošanu [1] | | |

Kas satur 50 svara % vai vairāk ūdeni | 5 % | 0 |

Citi | 5 % | 3 % |

III.Citi | 14 % | 12 % |

B.Kazeīna līmes | 13 % | 11 % |

C.Citas | 10 % | 8 % |

35.05 | Dekstrīni un dekstrīnu līmes; šķīstošas vai izkarsētas cietes; līmes no cietes: | | |

A.Dekstrīni; šķīstošas vai izkarsētas cietes | 14 % + vc | vc |

B.Līmes no dekstrīna vai no cietes | 13 % + vc, kas nepārsniedz 18 % | vc |

35.06 | Gatavas līmes, kas citur nav minētas vai iekļautas; preparāti, ko paredzēts izmantot kā līmes, iesaiņoti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes, ar tīrsvaru ne lielāku kā 1 kg: | | |

A.Gatavas līmes, kas citur nav minētas vai iekļautas: | | |

ex II.Citādas līmes: | | |

Uz nātrija silikāta emulsijas bāzes | 12,8 % | 0 |

ex B.Preparāti, ko izmanto kā līmes, iesaiņoti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes iesaiņojumā, kura tīrsvars nepārsniedz 1 kg: | | |

Uz nātrija silikāta emulsijas bāzes | 15,2 % | 0 |

38.12 | Gatavi glazējumi, gatavas apretūras un gatavas kodnes, kādas izmanto tekstila, papīra, ādas vai līdzīgās rūpniecības nozarēs: | | |

A.Gatavi glazējumi un gatavas apretūras: | | |

I.Uz vielu ar cietes īpašībām bāzes | 13 % + vc, kas nepārsniedz 20 % | vc |

38.19 | Ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (tostarp dabīgo produktu maisījumi), kas nav minēti citur; ķīmijas un saskarnozaru rūpniecības atlikumprodukti, kas citur nav minēti vai iekļauti: | | |

Q.Liešanas masas pamatsaistvielas, kuru pamatā ir sintētiskie sveķi | 12,8 % | 8 % |

ex T.Citi: | | |

Sorbīta krekinga produkti | 14,4 % | 8 % |

ex C.Citi: | | |

Adhezīvi uz sveķu emulsiju bāzes | 12 % līdz 18,4 % | 0 |

39.06 | Citi polimēri, mākslīgie sveķi un mākslīgie plastmasas materiāli, tostarp algīnskābe, tās sāļi un esteri; linoksīns | | |

ex B.Citi: | | |

Dekstrāns | 16 % | 6 % |

Nav norādīts, izņemot linoksīnu | 16 % | 8 % |

Piezīme:

šajā sarakstā norādītie saīsinājumi "vc", "ads" un "adf" nozīmē attiecīgi "mainīgā komponente", "cukura papildu nodoklis" un "miltu papildu nodoklis".

[1] Piezīme: šajā sarakstā norādītie saīsinājumi "vc", "ads" un "adf" nozīmē attiecīgi "mainīgā komponente", "cukura papildu nodoklis" un "miltu papildu nodoklis"

--------------------------------------------------

II TABULA

NORVĒĢIJA

Norvēģijas muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts | Pamatnodokļi (N.Kr./kg) | Nodoklis, kas piemērojams 1997. gada 1. jūlijā |

15.10 | Taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti: | | |

ex C.Citi: | | |

No priedes koksnes iegūtas taukskābes ar taukskābju saturu 90 vai vairāk svara % | 0,16 | 0 |

17.04 | Cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao: | | |

A.Lakrica | 2,00 | 0 [1] |

B.Citi | 1,00 | 0 [1] |

18.06 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu: | | |

A.Šokolāde; kakao pulveris, saldināts; saldējums; saldējuma pulveri un galda krējuma pulveri: | | |

Kakao pulveris, saldināts | 1,00 | 0 |

Šokolāde; saldējuma pulveri un galda krējuma pulveri | 1,00 | 0 [1] |

Saldējums | 15 % ar vismaz N.Kr. 0,90 uz kg | 0,90 |

B.Citi | 0,50 | 0 [1] |

19.01 | Iesala ekstrakts | 0,40 | 0 |

19.02 | Miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta izstrādājumi, kurus lieto kā pārtiku zīdaiņiem vai diētas vai kulinārijas mērķiem un kas satur mazāk par 50 svara % kakao: | | |

Kūku maisījumi iesaiņojumā, kura tīrsvars ir mazāks par 2 kg | 0,80 | 0 [1] |

Citi | 0,80 | 0,50 [1] |

19.03 | Makaroni, spageti un līdzīgi produkti | 0,40 | 0,20 [1] |

19.04 | Tapioka un sāgo; tapiokas un sāgo aizstājēji, ko iegūst no kartupeļu cietes vai citām cietēm | 0,60 | 0,20 [1] |

19.05 | Gatavā pārtika, kas iegūta, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (pūstie rīsi, kukurūzas pārslas un tamlīdzīgi produkti) | 0,40 | 0 |

19.06 | Hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti | 1,60 | 0 |

19.07 | Maize, galetes un citi parasti konditorejas izstrādājumi, kas nesatur pievienotu cukuru, medu, olas, taukus, sieru un augļus: | | |

"Knekkebrød" | 20 % | 10 % [1] |

"Flatbrød" | | |

Kas satur kviešus | 0,80 | 0 |

Citi | 0,20 | 0 |

Galetes, rīvmaize un sausiņi: | | |

Kas satur kviešus | 0,80 | 0 |

Citi | 0,20 | 0 |

Citi: | | |

Kas satur kviešus | 0,80 | 0,50 [1] |

Citi | 0,20 | 0 |

19.08 | Mīklas izstrādājumi, cepumi, kūkas un citi konditorejas izstrādājumi, kas satur vai nesatur kakao jebkurā attiecībā | 2,00 | 0 [1] |

21.01 | Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji; to ekstrakti, esences un koncentrāti | Bez nodokļa | Bez nodokļa |

21.04 | Mērces; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi | 18 % + vc, kas nepārsniedz N.Kr. 1,50 uz kg | vc [1] |

21.05 | Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi: | | |

B.Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā: | | |

1.Hermētiski noslēgtos traukos: | | |

a)gaļas buljons | 8 % + vc, kas nepārsniedz N.Kr. 0,70 uz kg | vc [1] |

b)dārzeņu zupas un buljoni, kas nesatur gaļu vai gaļas ekstraktu | 8 % + vc, kas nepārsniedz N.Kr. 0,35 uz kg | vc [1] |

c)citi | 8 % + vc | vc [1] |

2.Citos traukos: | | |

a)kas satur gaļu vai gaļas ekstraktu | 8 % + vc | vc [1] |

b)citi | 8 % + vc | vc [1] |

21.06 | Dabiskie raugi (aktīvi vai neaktīvi); gatavi cepamie pulveri: | | |

ex A.Dabīgie raugi: | | |

1.Vīna raugs | 1,20 | 0 |

2.Raugs, ko izmanto dzīvnieku barībā | Bez nodokļa | Bez nodokļa |

3.Citi, izņemot presētu raugu | 30 % | 0 |

21.07 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti: | | |

A.Pusfabrikāti, kas paredzēti pozīcijā 19.05 minēto produktu ražošanai | 0,20 | 0 |

B.Saldumi un košļājamā gumija, kas nesatur cukuru | 1,00 | 0 [1] |

C.1.Bezalkoholiskie dzērieni (pazīstami kā "koncentrēti ekstrakti") dzērienu ražošanai: | | |

a)koncentrēti ābolu un upeņu sulas ekstrakti | 15 % | 10 % [1] |

b)citi | 15 % | 0 |

2.Konservēta kukurūza un cita sagatavota kukurūza | 15 % | 0 |

D.Pārējie | | |

1.Saldējums, saldējuma pulveri un galda krējuma pulveri: | | |

a)saldējums, kas satur taukvielas | 30 % ar vismaz N.Kr. 1,70 uz kg | N. Kr 1,70 uz kg |

b)citi | 30 % | |

2.Saldināti pārtikas tauki; tauku emulsijas un tamlīdzīgi produkti, ko izmanto maiznieki un konditori: | | |

a)kas satur taukvielas mazāk kā 10 svara % | 30 % | 0 [1] |

b)kas satur taukvielas 10 vai vairāk svara % | 30 % | 25 % [1] |

3.Jogurts, aromatizēts vai ar augļiem | 30 % ar vismaz N.Kr. 1,70 uz kg | N.Kr. 1,70 uz kg |

4.Ātri vārāmie rīsi un tamlīdzīgi izstrādājumi | 30 % | 0 |

5.Kafijas pastas; itāļu pelmeņi, makaroni, spageti un citas līdzīgi iepriekš sagatavoti makaronu izstrādājumi | 30 % | 0 |

6.Citi | 30 % | 0 [1] |

22.02 | Limonāde, aromatizēti minerālūdeņi un aromatizēti gāzētie ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni, neieskaitot augļu un dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā 20.07 | 1,00 | 0 [1] |

22.03 | Iesala alus: | | |

A.Pudelēs vai burkās | N.Kr. 2,00 uz litru | 0 |

B.Citos traukos | 1,80 | 0 |

22.06 | Vermuti un citi vīni no svaigām vīnogām ar aromātiskiem ekstraktiem | Bez nodokļa | Bez nodokļa |

ex 22.09 | Nedenaturēts etilspirts, ar stiprumu mazāk kā 80; liķieri un citi alkoholiski dzērieni; salikti alkohola izstrādājumi (pazīstami kā "koncentrēti ekstrakti") dzērienu ražošanai: | | |

Alkoholiski dzērieni, kas satur olas vai olu dzeltenumus un/vai cukuru (saharozi vai invertcukuru) | Bez nodokļa | Bez nodokļa |

29.04 | Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

ex C.Citi: | | |

Mannīts un sorbīts | 15 % | 0 |

ex 29.10 | Acetāli un pusacetāli, kā arī acetāli un pusacetāli, kas satur vienkāršu vai saliktu skābekļa funkcionālo grupu, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

Metilglikozīdi | 15 % | 0 |

ex 29.14 | Monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfonētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

Mannīta un sorbīta esteri | 24 % | 0 |

29.15 | Polikarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfurētie (sēru saturošie), nitrētie un nitrozētie atvasinājumi: | | |

ex A.Itakonskābes un to sāļi | Bez nodokļa | Bez nodokļa |

ex B.Itakonskābju esteri | 24 % | 0 |

ex 29.16 | Karbonskābes, kas satur spirta, fenola, aldehīda vai ketona funkcionālo grupu, un citas karbonskābes, kas satur vienkāršu vai saliktu skābekļa funkcionālo grupu, un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

i)pienskābe, citronskābe, glicerīnskābe, glikolskābe, saharīnskābe, izosaharīnskābe, heptasaharīnskābe un to sāļi | Bez nodokļa | Bez nodokļa |

ii)pienskābes, citronskābes, glicerīnskābes, glikolskābes, saharīnskābes, izosaharīnskābes un heptasaharīnskābes esteri | 15 % | 0 |

ex 29.35 | Heterocikliskie savienojumi, nukleīnskābes: | | |

Mannīta un sorbīta anhidrīti, izņemot maltolu un izomaltolu | 15 % | 0 |

ex 29.43 | Ķīmiski tīri cukuri, izņemot saharozi, glikozi un laktozi; cukuru ēteri un esteri un to sāļi, izņemot pozīcijās 29.39, 29.41 un 29.42 minētos preparātus: | | |

Kas nav ramnoze, rafinoze un mannoze | 0,10 | 0 |

ex 29.44 | Antibiotikas: | | |

Penicilīni un to sāļi un citi atvasinājumi | Bez nodokļa | Bez nodokļa |

35.01 | Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes: | | |

A.Kazeīns | 1,50 | 0 [1] |

B.Kazeīna līmes | 25 % | 0 [1] |

C.Citi | 15 % | 0 [1] |

35.05 | Dekstrīni un dekstrīnu līmes; šķīstošas vai izkarsētas cietes; līmes no cietes: | | |

A.Šķīstošas vai izkarsētas cietes: | | |

1.Iegūtas no kartupeļiem: | | |

a)izmantošanai pārtikas pārstrādes rūpniecībā un mājsaimniecībās | 0,51 + vc, kas nepārsniedz N.Kr. 0,51 uz kg | 0,17 + vc [2] |

b)citas | 0,51 | 0 |

2.Citas | 0,51 | 0 |

B.Pārējās | 0,51 | 0 |

ex 35.06 | Gatavas līmes, kas citur nav minētas vai iekļautas; preparāti, kurus paredzēts izmantot kā līmes, iesaiņoti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes, kuru tīrsvars nepārsniedz 1 kg: | | |

Uz nātrija silikāta emulsiju bāzes | 12,5 % | 0 |

ex 38.12 | Gatavi glazējumi, gatavas apretūras un gatavas kodnes, ko izmanto tekstila, papīra, ādas vai līdzīgās rūpniecības nozarēs: | | |

Uz cietes bāzes | 0,51 | 0 [1] |

ex 38.19 | Ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (tostarp dabīgo produktu maisījumi), kas nav minēti vai iekļauti citur; ķīmijas un saskarnozaru rūpniecības atlikumprodukti, kas citur nav minēti vai iekļauti: | | |

Liešanas serdes saistvielas, kuru pamatā ir mākslīgie sveķi | 0,10 | 0 |

Sorbīta krekinga produkti | 15 % | 0 |

ex 39.02 | Polimerizācijas un kopolimerizācijas produkti (piemēram, polietilēns, politetrahaloetilēni, poliizobutilēns, polistirols, polivinilhlorīds, polivinilacetāts, polivinilhloracetāts un citi polivinila atvasinājumi, poliakrila un polimetakrila atvasinājumi, kumarona un indēna sveķi): | | |

Līmes uz sveķu emulsiju pamata | 10–20 % | 0 |

ex 39.06 | Citi polimēri, mākslīgie sveķi un mākslīgie plastmasas materiāli, tostarp algīnskābe, tās sāļi un esteri; linoksīns: | | |

Citi polimēri, mākslīgie sveķi un mākslīgie plastmasas materiāli, to sāļi un esteri, izņemot algīnskābi un tās sāļus un esterus | 15 % | 0 |

Piezīme:

saīsinājums "vc" ir "mainīgā komponente".

[1] Norvēģija patur tiesības izvēlēties sistēmu, ko piemēro, lai ņemtu vērā pamata lauksaimniecības produktu cenu atšķirības.

[2] Izņēmuma kārtā attiecībā uz 2. protokola 1. panta 1. un 2. punkta noteikumiem apvienotā komiteja lemj, kā īstenot samazinājumus šai pozīcijai, un nosaka pirmā samazinājuma dienu.

--------------------------------------------------

3. Protokols

par jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājums" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

I SADAĻA

Jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājums" definīcija

1. pants

Šā nolīguma īstenošanas nolūkā, kā arī neskarot šā protokola 2. un 3. panta noteikumus, izstrādājumus uzskata par:

1) Kopienas izcelsmes izstrādājumiem:

a) Kopienā pilnīgi iegūti izstrādājumi;

b) izstrādājumus, kurus iegūst Kopienā un kuru ražošanai ir izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti 5. panta nozīmē. Tomēr šo nosacījumu nepiemēro izstrādājumiem, kas šā protokola izpratnē ir Norvēģijas izcelsmes izstrādājumi;

2) Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem:

a) Norvēģijā pilnīgi iegūti izstrādājumi;

b) izstrādājumi, kurus iegūst Norvēģijā un kuru ražošanai ir izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka minētie ražojumi ir pietiekami apstrādāti 5. panta nozīmē. Šo nosacījumu nepiemēro izstrādājumiem, kas šā protokola izpratnē ir Kopienas izcelsmes izstrādājumi.

Uz C sarakstā minētajiem izstrādājumiem šis protokols īslaicīgi neattiecas.

2. pants

1. Ciktāl Kopienas un Austrijas, Islandes, Portugāles, Somijas, Šveices un Zviedrijas tirdzniecību un Norvēģijas un minēto sešu valstu tirdzniecību, kā arī šo sešu valstu savstarpējo tirdzniecību reglamentē nolīgumi par noteikumiem, kas ir vienādi ar šā protokola noteikumiem, šādus izstrādājumus arī uzskata par:

A. Kopienas izcelsmes precēm: izstrādājumi, kas minēti 1. panta 1. punktā, kuri pēc to izvešanas no Kopienas nav apstrādāti vai pārstrādāti nevienā no šīm sešām valstīm vai nav pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tajās, lai tiem piešķirtu šo valstu izcelsmes preču statusu saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst šā protokola 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem un kas ietverti iepriekš minētajos nolīgumos, ja vien:

a) apstrādē vai pārstrādē ir izmantoti tikai kādas no šīm sešām valstīm, Kopienas vai Norvēģijas izcelsmes izstrādājumi;

b) ja sarakstos A un B, kuri minēti 5. pantā, procentuālo attiecību norma nosaka proporciju nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtībā, kas var tikt iegūta noteiktos apstākļos, pievienotā vērtība iegūta, katrā no valstīm ievērojot minēto procentuālo attiecību normu, kā arī citus minētajos sarakstos ietvertus noteikumus, bez vērtības uzkrājuma pārejas iespējas no vienas valsts uz citu;

B. Norvēģijas izcelsmes precēm: izstrādājumus, kas minēti 1. panta 2. punktā, kuri pēc to izvešanas no Norvēģijas nav apstrādāti vai pārstrādāti nevienā no šīm sešām valstīm vai nav pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tajās, lai tiem piešķirtu šo valstu izcelsmes preču statusu saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst šā protokola 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem un kas ietverti iepriekš minētajos nolīgumos, ja vien:

a) apstrādē vai pārstrādē ir izmantoti tikai kādas no šīm sešām valstīm, Kopienas vai Norvēģijas izcelsmes izstrādājumi;

2. Šā panta 1. punkta A apakšpunkta a) punkta un B apakšpunkta a) punkta īstenošanas nolūkā tas, ka izstrādājumus, kuri nav tajos minēti, izmanto attiecībā, kas kopumā nepārsniedz 5 % no Norvēģijā vai Kopienā iegūto un ievesto izstrādājumu vērtības, neietekmē Kopienas izstrādājumu izcelsmes noteikšanu, ja vien to dēļ ražojumi, ko sākotnēji izved no Kopienas vai Norvēģijas, nezaudē savu Kopienas vai Norvēģijas izcelsmes statusu, ja tie būtu tajos ietverti.

3. Gadījumos, kas minēti 1. A apakšpunkta b) punktā un B apakšpunkta b) punktā un 2. punktā, nedrīkst iekļaut nevienu nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu, ja tas atrodas tikai tādā apstrādē vai pārstrādē, kas paredzēta 5. panta 3. punktā.

3. pants

Neskarot 2. panta noteikumus un tad, ja visi minētajā pantā paredzētie nosacījumi tomēr ir ievēroti, iegūtos izstrādājumus neturpina uzskatīt par izstrādājumiem, kuru izcelsme vieta ir attiecīgi Kopiena vai Norvēģija, ja vien Kopienas vai Norvēģijas izcelsmes apstrādāto vai pārstrādāto izstrādājumu vērtība neveido iegūto izstrādājumu vērtības lielāko procentuālo daļu. Ja tas tā nav, iegūtos izstrādājumus uzskata par tās valsts izcelsmes izstrādājumiem, kurā iegūtā pievienotā vērtība veido lielāko to vērtības procentuālo daļu.

4. pants

Šādus ražojumus uzskata par pilnīgi iegūtiem Kopienā vai Norvēģijā 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē:

a) minerālproduktus, ko iegūst no zemes vai jūras gultnes;

b) tajās novākto dārzeņu produktus;

c) tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) produktus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e) tur medībās vai zvejā iegūtus produktus;

f) jūras zvejas produktus un pārējos produktus, ko ar to kuģiem iegūst jūrā;

g) produktus, kas izgatavoti uz to zivju pārstrādes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem produktiem;

h) lietotus priekšmetus, kas tur savākti un der vienīgi pārstrādāšanai izejvielās;

i) atkritumus un lūžņus no tur veiktām ražošanas darbībām;

j) preces, ko tur ražo tikai no produktiem, kuri minēti a) līdz i) apakšpunktā.

5. pants

1. Nolūkā īstenot 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu par pietiekamu apstrādi vai pārstrādi uzskata šādu:

a) apstrādi vai pārstrādi, kuras rezultātā iegūtās preces klasificē citā tarifa pozīcijā nekā tajā, kurā minēti apstrādātie vai pārstrādātie izstrādājumi, izņemot tādu apstrādi vai pārstrādi, kas noteikta A sarakstā, ja piemēro šā saraksta īpašos noteikumus;

b) apstrādi vai pārstrādi, kas norādīta B sarakstā.

"Iedaļas", "nodaļas" un "tarifa pozīcijas" ir iedaļas, nodaļas un tarifa pozīcijas Briseles nomenklatūrā preču klasifikācijai muitas tarifos.

2. Ja attiecībā uz noteiktu iegūtu ražojumu procentuālo attiecību norma A un B sarakstā ierobežo to izejmateriālu un sastāvdaļu vērtību, ko var izmantot, tad kopējā šo izejmateriālu un sastāvdaļu vērtība neatkarīgi no tā, vai apstrādes, pārstrādes vai montāžas procesa dēļ tarifa pozīcija saskaņā ar šajos sarakstos minētajiem ierobežojumiem un nosacījumiem ir vai nav mainījusies, attiecībā uz iegūtā izstrādājuma vērtību nedrīkst pārsniegt to vērtību, kas atbilst vai nu vienotajai likmei, ja likmes abos sarakstos ir vienādas, vai augstākajai likmei no šīm divām, ja tās ir atšķirīgas.

3. Lai īstenotu 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, šādas darbības ir uzskatāmas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumiem piešķirtu konkrētas valsts izcelsmes preču statusu, neatkarīgi no tā, vai ir notikusi tarifa pozīcijas maiņa:

a) darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu izstrādājumu saglabāšanu labā stāvoklī transportējot un glabājot (vēdināšana, izklāšana, žāvēšana, dzesināšana, sālīšana, apstrāde ar sēra dioksīdu vai citiem ūdens šķīdumiem, bojājumu noņemšana un līdzīgas darbības);

b) vienkāršas darbības – putekļu noslaucīšana, sijāšana, šķirošana, klasifikācija, saskaņošana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu), mazgāšana, krāsošana, sagriešana;

c) i) iepakojuma maiņa, kā arī sūtījumu sadalīšana un montāža;

ii) vienkārša iepildīšana pudelēs, flakonos, maisos, somās, kārbās, piestiprināšana pie dēlīšiem utt., kā arī citas vienkāršās iesaiņošanas darbības;

d) marķējuma, etiķešu vai citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;

e) vienkārša vienādu vai dažādu izstrādājumu sajaukšana, ja viena vai vairākas maisījuma sastāvdaļas neatbilst šajā protokolā noteiktajiem nosacījumiem, lai izstrādājumus varētu uzskatīt par Kopienas vai Norvēģijas izcelsmes ražojumiem;

f) vienkārša izstrādājumu daļu montāža, lai izveidotu gatavu izstrādājumu;

g) divu vai vairāku a) līdz f) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

h) dzīvnieku kaušana.

6. pants

1. Ja 5. panta A un B sarakstā ir paredzēts, ka Kopienā vai Norvēģijā iegūtas preces uzskata par konkrētu valstu izcelsmes precēm tikai tad, ja apstrādāto vai pārstrādāto ražojumu vērtība nepārsniedz noteiktu procentu no iegūto preču vērtības, šāda procenta noteikšanai vērā ņemamās vērtības ir šādas:

- no vienas puses,

ražojumiem, kuru ievešanu var pierādīt: to muitas vērtība ievešanas brīdī;

ražojumiem ar nenoteiktu izcelsmi: vissenākā noskaidrotā cena, kas maksāta par šādiem izstrādājumiem tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā notiek ražošana;

- un, no otras puses,

iegūto preču ražotāja cena, no tās atņemot iekšējos nodokļus, kas atmaksāti vai atmaksājami, attiecīgās preces izvedot.

Šis pants attiecas arī uz 2. un 3. panta īstenošanu.

2. Piemērojot 2. un 3. pantu, "iegūtā pievienotā vērtība" ir starpība starp iegūto preču ražotāja cenu, no kuras atskaitīti iekšējie nodokļi, kas atmaksāti vai atmaksājami brīdī, kad preces izved no attiecīgās valsts vai no Kopienas, un muitas vērtību visiem tiem izstrādājumiem, kas ievesti un apstrādāti vai pārstrādāti minētajā valstī vai Kopienā.

7. pants

Preces, kuru izcelsme ir Norvēģijā vai Kopienā un kuras veido vienu sūtījumu, ko nedala, var pārvadāt caur tādām teritorijām, kas nav Kopienā, Norvēģijā, Austrijā, Islandē, Portugālē, Somijā, Šveicē vai Zviedrijā, vajadzības gadījumā šajās teritorijās veicot pārkraušanu vai pagaidu uzglabāšanu, ja vien attiecīgās teritorijas šķērsošanu veic ģeogrāfisku iemeslu dēļ, ja preces paliek tranzīta valsts vai uzglabātājas valsts muitas iestāžu uzraudzībā, ja preces nav laistas tirdzniecībā šajās valstīs vai piegādātas izmantošanai mājsaimniecībās un ja ar tām nav veiktas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, pārkraušana vai citas darbības to saglabāšanai labā stāvoklī.

II SADAĻA

Administratīvās sadarbības noteikumi

8. pants

1. Par konkrētu valstu izcelsmes precēm šā protokola 1. panta nozīmē, tās ievedot Kopienā vai Norvēģijā, gūst labumu no šā nolīguma noteikumiem, iesniedzot A.N.1 preču pārvadājumu apliecību, kuras paraugs ir šā protokola V pielikumā un kuru izdevušas Norvēģijas vai Kopienas dalībvalsts muitas iestādes.

2. Piemērojot 2. pantu un attiecīgā gadījumā 3. pantu, izmanto A.W.1 preču pārvadājumu apliecības, kuru paraugs norādīts šā protokola VI pielikumā. Ja preces pirms atpakaļizvešanas ir glabātas tādā pašā stāvoklī vai tām ir veikta 2. pantā paredzētā apstrāde vai pārstrāde, minētās preču pārvadājumu apliecības attiecīgo valstu muitas iestādes izdod brīdī, kad par minētajām precēm uzrāda iepriekš izdotas preču pārvadājumu apliecības.

3. Lai muitas iestādes varētu pārliecināties par apstākļiem, kādos preces ir glabātas katras attiecīgās valsts teritorijā gadījumos, kad preces nav glabātas muitas noliktavā un kad tās jāizved atpakaļ tādā pašā stāvoklī, minētās iestādes preču pārvadājumu apliecībās, kas izdotas agrāk un uzrādītas,ievedot minētās preces, pēc preču valdītāja pieprasījuma izdara attiecīgas atzīmes ievešanas laikā un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem.

4. Norvēģijas un Kopienas dalībvalstu muitas iestādes ir pilnvarotas izdot preču pārvadājumu apliecības, kas norādītas 2. pantā minētajos nolīgumos, saskaņā ar tajos paredzētajiem nosacījumiem, ja vien apliecībās minētās preces atrodas Norvēģijas vai Kopienas teritorijā. Izmantojamās apliecības paraugs ir norādīts šā protokola VI pielikumā.

5. Ja šajā protokolā lieto terminu "preču pārvadājumu apliecība" vai "preču pārvadājumu apliecības" un nav precizēts, vai attiecīgā apliecība vai apliecības ir tāda veida, kā norādīts 1. punktā vai 2. punktā, attiecīgie noteikumi vienādi attiecas uz abiem apliecību veidiem.

9. pants

Preču pārvadājumu apliecību izdod tikai tad, ja izvedējs ir iesniedzis rakstisku pieteikumu, izmantojot šajā nolūkā paredzētu veidlapu.

10. pants

1. Preču pārvadājumu apliecību izdod eksportētājvalsts muitas iestādes brīdī, kad izved preces, uz ko šī apliecība attiecas. To nodod izvedēja rīcībā, tiklīdz izvešana ir notikusi vai ir nodrošināta.

Arkārtējos apstākļos preču pārvadājumu apliecību var izdot pēc to preču izvešanas, uz ko apliecība attiecas, ja tā izvešanas laikā nav izdota kādas kļūdas, nejaušas izlaišanas vai īpašu apstākļu dēļ. Tādā gadījumā apliecībā izdara īpašu atzīmi par apstākļiem, kuros tā izdota.

Preču pārvadājumu apliecību var izdot vienīgi tad, kad tā var kalpot kā dokumentāls pierādījums, kas vajadzīgs šajā nolīgumā paredzētā atvieglojumu režīma īstenošanai.

2. Preču pārvadājumu apliecībā, kas izdota saskaņā ar 8. panta 2. vai 4. punkta nosacījumiem, ir jābūt atsaucēm uz to agrāk izdoto preču pārvadājumu apliecību vai apliecībām, uz kuru pamata izdots minētā apliecība.

3. Pieteikumus preču pārvadājumu apliecību izdošanai un to 2. punktā minēto apliecību izdošanai, kuras uzrādot, izdod jaunas apliecības, izvedējas valsts muitas iestādēm ir jāglabā vismaz divus gadus.

11. pants

1. Preču pārvadājumu apliecība ir jāiesniedz importētājvalsts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no dienas, kad to izdevušas eksportētājvalsts muitas iestādes.

2. Preču pārvadājumu apliecību, ko importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, atvieglojumu režīma piemērošanas nolūkā var pieņemt, ja apliecība līdz noteiktajam termiņam nav iesniegta nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ.

Citos gadījumos, kad uzrādīšana notikusi par vēlu, importētājvalsts muitas iestādes apliecības var pieņemt, ja preces tām ir uzrādītas pirms noteiktā termiņa.

3. Preču pārvadājumu apliecības, kas ir vai nav vizētas 8. panta 3. pantā noteiktajos apstākļos, importētājvalsts muitas iestādes glabā saskaņā ar šīs valsts spēkā esošajiem noteikumiem.

12. pants

Preču pārvadājumu apliecības sagatavo uz attiecīgas veidlapas, kuras paraugi ir šā protokola V un VI pielikumā, vienā no valodām, kurā sastādīts šīs nolīgums, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja apliecības aizpilda ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem.

Katras apliecības veidlapas izmēri ir 210 × 297 mm. Izmantojamam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, tādam, kas nesatur mehānisko papīra masu un sver ne mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēta aizsargraksta fons, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus.

Kopienas dalībvalstis un Norvēģija var paturēt tiesības pašām iespiest apliecību veidlapas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Ja apliecības iespiež tipogrāfijā, uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Uz veidlapām ir kārtas numurs, pēc kura tās var identificēt.

13. pants

Preču pārvadājumu apliecības iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm saskaņā ar attiecīgās valsts paredzētām procedūrām. Minētās iestādes var pieprasīt apliecības tulkojumu. Tās var arī pieprasīt, lai ievešanas deklarācijai pievieno ievedēja paziņojumu, ka preces atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanai.

14. pants

1. Kopiena un Norvēģija ļauj kā konkrētu valstu izcelsmes preces, kam saskaņā ar šo nolīgumu piemēro atvieglojumus, nepieprasot uzrādīt preču pārvadājumu apliecību, sūtīt preces, kas ietilpst privātpersonu sīkpakās vai ceļotāju personīgajā bagāžā, ja vien šādas preces neieved tirdzniecības kārtībā un tās nav deklarētas kā tādas, kas atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai piemērotu minētos noteikumus, un ja nav šaubu par šādu deklarāciju patiesumu.

2. Ja ievešana notiek neregulāri un preces ir paredzētas tikai saņēmējiem, ceļotājiem vai viņu ģimenes locekļiem personīgai lietošanai, tad to neuzskata par ievešanu tirdzniecības kārtībā, ja pēc preču veida un daudzuma ir redzams, ka tās neieved komerciāliem mērķiem. Turklāt šo preču kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 60 norēķinu vienības sīkpakas gadījumā vai 200 norēķinu vienības ceļotāja personīgās bagāžas gadījumā.

3. Norēķinu vienības vērtība ir 0,88867088 grami tīra zelta. Ja norēķinu vienību maina, Līgumslēdzējas puses apspriežas apvienotajā komitejā, lai no jauna noteiktu norēķinu vienības vērtību zeltā.

15. pants

1. Preces, ko no Kopienas vai Norvēģijas sūta izstādīšanai valstī, kas nav minēta 2. pantā, un pēc izstādīšanas pārdod ievešanai Norvēģijā vai Kopienā, tās ievedot, piemēro šā nolīguma noteikumus, ar noteikumu, ka preces atbilst šā protokola prasībām, ar kurām tās var uzskatīt par Kopienas vai Norvēģijas izcelsmes ražojumiem, un ja muitas iestādēm pierāda, ka:

a) izvedējs ir pārsūtījis šos produktus no Kopienas vai Norvēģijas uz valsti, kurā notiek izstāde, un tur tos ir izstādījis;

b) šis izvedējs minētās preces ir pārdevis vai citādi laidis tirgū Norvēģijā vai Kopienā;

c) preces ir nosūtītas uz Norvēģiju vai Kopienu izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tās nosūtīja uz izstādi;

d) preces pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantotas citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu izstādē.

2. Preču pārvadājumu apliecība jāuzrāda muitas iestādēm parastā kārtībā. Tajā jābūt norādītam izstādes nosaukumam un adresei. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentāru pierādījumu par preču veidu un to izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, kuras nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu preces un kuru laikā preces paliek muitas kontrolē.

16. pants

Lai nodrošinātu pareizu šīs sadaļas noteikumu piemērošanu, Kopienas dalībvalstis un Norvēģija, sadarbojoties attiecīgajām muitas iestādēm, palīdz cita citai, pārbaudot preču pārvadājumu apliecību autentiskumu un precizitāti, tostarp 8. panta 4. punktā minētās apliecības.

Apvienotā komiteja ir pilnvarota pieņemt visus lēmumus, kas vajadzīgi, lai attiecīgajā brīdī piemērotu administratīvās sadarbības metodes Kopienā un Norvēģijā.

17. pants

Visām personām, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepatiesa informācija nolūkā iegūt preču pārvadājumu apliecību, ar kuru precēm piemēro atvieglojumu režīmu, nosaka sodu.

III SADAĻA

Nobeiguma noteikumi

18. pants

Kopiena un Norvēģija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai preču pārvadājumu apliecības saskaņā ar šā protokola 13. pantu var iesniegt no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

19. pants

Kopiena un Norvēģija veic pasākumus, kas vajadzīgi šā protokola īstenošanai.

20. pants

Paskaidrojumi, A, B un C saraksts un preču pārvadājumu apliecību paraugi ir šā protokola sastāvdaļa.

21. pants

Par precēm, kuras atbilst I sadaļas noteikumiem un kuras šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī pārvadā vai atrodas Kopienā vai Norvēģijā pagaidu glabāšanā muitas noliktavās vai brīvajās zonās, var ļaut gūt labumu no šā nolīguma noteikumiem, ja importētājvalsts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no minētās dienas iesniedz preču pārvadājumu apliecību, ko eksportētājvalsts kompetentās iestādes sagatavojušas ar atpakaļejošu datumu, un visus dokumentus, kas sniedz apstiprinošus pierādījumus par pārvadāšanas apstākļiem.

22. pants

Līgumslēdzējas puses apņemas ieviest visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka preču pārvadājumu apliecības, ko Kopienas dalībvalstu un Norvēģijas muitas iestādes ir pilnvarotas izdot saskaņā ar 2. pantā minētajiem nolīgumiem, izdod saskaņā ar šajos nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem. Tās arī apņemas īstenot šajā nolūkā vajadzīgo administratīvo sadarbību, jo īpaši pārbaudīt saskaņā ar 2. pantā minētajiem nolīgumiem tirgoto preču pārvadāšanas maršrutu un vietas, kur preces tiek glabātas.

23. pants

1. Neskarot 2. protokola 1. pantu, Kopienas vai Norvēģijas muitas iestādes nepiešķir nekāda veida muitas nodokļu atmaksu vai atvieglojumus par ražošanā izmantotiem izstrādājumiem, kuru izcelsme nav Kopienā, Norvēģijā vai šā protokola 2. pantā minētajās valstīs, no dienas, kurā tāda paša veida konkrētas valsts izcelsmes precēm piemērojamais nodoklis Kopienā un Norvēģijā ir samazināts līdz 40 % no pamatnodokļa.

2. Neskarot 2. protokola 1. pantu, Dānijas vai Apvienotās Karalistes muitas iestādes nepiešķir nekāda veida muitas nodokļu atmaksu vai atvieglojumus par ievestiem un to preču ražošanā izmantotiem izstrādājumiem, par kuriem šo valstu muitas iestādes ir izdevušas preču pārvadājumu apliecību, lai attiecīgajām precēm Norvēģijā piemērotu tarifa noteikumus, kas ir spēkā Norvēģijā un kas minēti šā nolīguma 3. panta 1. punktā. Šo noteikumu tomēr nepiemēro, ja ražošanā izmantotie izstrādājumi ir tie, kas minēti šā protokola 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

3. Neskarot 2. protokola 1. pantu, Norvēģijas muitas iestādes nepiešķir nekāda veida muitas nodokļu atmaksu vai atvieglojumus par ievestiem un to preču ražošanā izmantotiem izstrādājumiem, par kuriem Norvēģijas muitas iestādes ir izdevušas preču pārvadājumu apliecību, lai attiecīgajām precēm Dānijā vai Apvienotajā Karalistē piemērotu tarifa noteikumus, kas ir spēkā šajās divās valstīs un kas minēti šā nolīguma 3. panta 1. punktā. Šo noteikumu tomēr nepiemēro, ja ražošanā izmantotie izstrādājumi ir tie, kas minēti šā protokola 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

4. Šajā un nākamajos pantos "muitas nodokļi" ir arī maksājumi, kam ir muitas nodokļiem līdzvērtīga iedarbība.

24. pants

1. Preču pārvadājumu apliecībās attiecīgā gadījumā var būt jānorāda, ka izstrādājumi, uz ko tie attiecas, ir ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes preču statusu un tiem saskaņā ar 25. panta 1. punktu ir veikta papildu apstrāde līdz dienai, no kuras sākotnējās Kopienas un īrijas, no vienas puses, un Norvēģijas, no otras puses, starpā atceļ attiecīgajiem ražojumiem piemērojamos muitas nodokļus.

2. Citos gadījumos preču pārvadājumu apliecībās pēc vajadzības var būt jānorāda iegūtā pievienotā vērtība katrā no šādām teritorijām:

- sākotnējā Kopiena;

- īrija;

- Dānija, Apvienotā Karaliste;

- Norvēģija;

- šā protokola 2. pantā minētās sešas valstis.

25. pants

1. Šādiem izstrādājumiem, tos ievedot Norvēģijā, Dānijā vai Apvienotajā Karalistē, var piemērot tarifa noteikumus, kas ir spēkā Norvēģijā vai divās pārējās valstīs un kas minēti šā nolīguma 3. panta 1. punktā:

a) izstrādājumiem, kas atbilst šā protokola nosacījumiem un par ko ir izdota preču pārvadājumu apliecība, kurā norādīts, ka šie ražojumi ir ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes preču statusu un tiem veikta papildu apstrāde tikai Norvēģijā vai divās minētajās valstīs vai šā protokola 2. pantā minētajās sešās valstīs;

b) izstrādājumiem, kas nav 50. līdz 62. nodaļā minētie izstrādājumi un kas atbilst šā protokola nosacījumiem, un par ko ir izdota preču pārvadājumu apliecība, kurā norādīts:

1) ka tie iegūti, apstrādājot preces, kuras, tās izvedot no sākotnējās Kopienas vai no īrijas, tur jau ir ieguvušas šo valstu izcelsmes preču statusu;

2) un ka Norvēģijā vai iepriekš minētajās divās valstīs, vai arī šā protokola 2. pantā minētajās sešās valstīs iegūtā pievienotā vērtība veido 50 vai vairāk procentus no attiecīgo izstrādājumu vērtības;

c) izstrādājumiem, uz ko attiecas 50. līdz 62. nodaļa un kas uzskaitīti 2. ailē še turpmāk un atbilst šā protokola nosacījumiem, un par ko izdota preču pārvadājumu apliecība, kurā norādīts, ka tie iegūti, apstrādājot 1. ailē še turpmāk minētās preces, kas, tās izvedot no sākotnējās Kopienas vai no īrijas, tur jau ir ieguvušas šo valstu izcelsmes preču statusu.

| 1. aile | 2. aile |

Izmantotie izstrādājumi | Izmantotie izstrādājumi | Iegūtie izstrādājumi |

| |

1. | 50.03. | Zīda atkritumi (tostarp attīšanai nederīgi kokoni, zīda atsukas un lupatas) | Visi ražojumi, uz ko attiecas 50. līdz 62. nodaļa |

56.03 | Atkritumi (tostarp vērpšanas atliekas un lupatas) vai mākslīgas šķiedras (vienā gabalā vai gabalos), nekārstas, neķemmētas vai citādi nesagatavotas vērpšanai |

2. | 53.05 | Kārsta vai ķemmēta aitu un jēru vilna vai citi smalki vai rupji dzīvnieku mati | Visi ražojumi, uz ko attiecas 50. līdz 57. nodaļa |

3. | ex 56.01 | Sintētiskās šķiedras (no gabaliem), kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai | Visi izstrādājumi, uz ko attiecas 50. līdz 57. nodaļa, izņemot pozīciju 56.04:Ķīmiskās šķiedras un to atliekas (vienlaidu vai no gabaliem), kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanaiŠādi ražojumi, uz ko attiecas 58. līdz 62. nodaļa: |

ex 59.01: | Higiēnas dvieļi |

ex 56.02 | Vienlaidu pavedienu grīste sintētisko tekstilšķiedru (no gabaliem) ražošanai | ex 59.04: | Auklas, tauvas, virves un troses, arī nesavītas, kas nav vienkārtas dzija tikai no vienlaidu sintētiskām tekstilšķiedrām |

4. | ex 56.01 ex 56.02 | Šķiedras un vienlaidu pavedienu tauva no ex 56.02 polipropilēna, ar noteikumu, ka to vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības | ex 59.02 | Adatota tūba un filcs, arī piesūcināts vai ar pārklājumu |

ex 51.04 | Audumi no ķīmiskām šķiedrām (vienlaidu), ar pūkām |

ex 55.09 | Pārējie kokvilnas audumi, ar pūkām: |

ex 55.09 | Balināti, merserizēti un pergamentēti organdīni |

ex 56.07 | Audumi no ķīmiskām šķiedrām (no gabaliem vai atlikām), ar pūkām |

58.01 | Paklāji, grīdsegas un grīdceliņi, ar sietiem mezgliem (apdarināti vai neapdarināti) |

ex 59.01 | Higiēnas dvieļi |

ex 59.15 | Tekstilmateriāla šļūtenes un līdzīgas caurules, kurās lini vai kaņepes vai abi šie materiāli kopā neveido vairāk kā 50 % tekstilmateriālu sastāvdaļu svara |

ex 59.17 | Sietaudums |

ex 59.17 | Tekstilizstrādājumi, kas nav 59. nodaļas 5. a) piezīmē norādītie ražojumi |

ex 60.03 | Garās zeķes, īsās zeķes, kapzeķes, zeķītes un tamlīdzīgi izstrādājumi, pabeigti un gatavi valkāšanai |

ex 60.06 | Tāda veida izstrādājumi, kādi minēti pozīcijās 60.02 līdz 60.05, adīti vai tamborēti un elastīgi vai gumijoti, pabeigti un gatavi valkāšanai vai lietošanai |

59.06 | Citi izstrādājumi no pavedieniem, auklām, tauvām, virvēm vai trosēm, izņemot tekstildrānas un izstrādājumus no tādām drānām |

8. | ex 51.01 | Sintētiskās tekstilšķiedras dzija (vienlaidu), kas nav sagatavota mazumtirdzniecībai | ex 51.02 | Monopavedieni, sloksnes (mākslīgie salmi un tamlīdzīgi izstrādājumi) un imitācijas ketguts no mākslīgiem tekstilmateriāliem |

ex 51.02 | Monopavedieni, sloksnes (mākslīgie salmi un tamlīdzīgi izstrādājumi) un imitācijas ketguts no mākslīgiem tekstilmateriāliem | ex 59.04 | Auklas, tauvas, virves un troses, arī nesavītas, kas nav vienkārtas dzija tikai no sintētiskām tekstilšķiedrām |

59.05 | Linumi un tīkli no auklām, tauvām vai virvēm, kā arī gatavi zvejas tīkli no pavedieniem, auklām, tauvām vai virvēm |

59.06 | Citi izstrādājumi no pavedieniem, auklām, tauvām, virvēm vai trosēm, izņemot tekstildrānas un izstrādājumus no tādām drānām |

9. | ex 51.01 ex 51.02 ex 56.05 | Monopavedieni, sloksnes (mākslīgie salmiņi un līdzīgi izstrādājumi) un mākslīgais ketguts no atjaunotiem materiāliem | 58.06 | Austas un neizšūtas etiķetes, emblēmas un tamlīdzīgi izstrādājumi gabalos, lentēs vai piegrieztā veidā |

10. | ex 51.02 | Poliesteru monopavedieni | ex 59.17 | Audumi (kas nav filca audumi no tekstilšķiedrām), ko parasto izmanto iekārtās celulozes masas, papīra vai kartona ražošanai vai pabeigšanai, tostarp cauruļveida vai nepārtraukti audumi |

11. | ex 50. līdz 59. nodaļa | Audumi un citi izstrādājumi, izņemot tos, uz ko attiecas pozīcijas 59.10 un 59.11 | 59.10 | Linolejs un materiāli, kas līdzīgi linolejam saražoti uz tekstilmateriālu bāzes, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas, vai tādi, ko izmanto kā grīdas segumus; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas |

ex 59.11 | Šķīvji, loksnes un sloksnes no uzpūsta putu vai porainā kaučuka, kas izmantots kopā ar tekstildrānu |

12. | ex 50. līdz 59. nodaļa | Audumi, ja vien auduma vērtība (neiekļaujot oderējumu, rotājumus un piederumus) nepārsniedz 45 % no gatavās produkcijas vērtības | ex 61.01 | Vīriešu un zēnu āra apģērbi, gatavi valkāšanai |

ex 61.02 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu āra apģērbs, gatavs valkāšanai, šāda veida: kleitas, svārki, žaketes, bikses (kas nav bikses, kuru audums minēts pozīcijā 55.08 vai 55.09 ), kostīmi (ko veido žakete un svārki vai žakete un bikses) un mēteļi |

13. | ex 50. līdz 59. nodaļa | Audumi, ja vien auduma vērtība nepārsniedz 40 % no gatavās produkcijas vērtības | ex 61.09 | Krūšturi, korsetes, korsešu jostas, krūšturkorsetes, zeķturu korsetes, gurnu jostas un citi izstrādājumi, ko valkā kā ķermeni balstošu apģērbu, arī elastīgi, pabeigti un gatavi valkāšanai |

Šā punkta noteikumus piemēro tikai ražojumiem, par kuriem saskaņā ar šā nolīguma un tā protokolu noteikumiem gūs labumu no muitas nodokļu atcelšanas, beidzoties tarifa atcelšanas posmam, kas paredzēts katram izstrādājumam.

Minētos noteikumus vairs nepiemēro, līdzko beidzas katram izstrādājumam noteiktais tarifa atcelšanas posms.

2. Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, Norvēģija vai Kopiena var pieņemt pārejas posma noteikumus, lai nepiemērotu šā nolīguma 3. panta 2. punktā paredzētos nodokļus attiecībā uz vērtību, kas atbilst to Norvēģijas vai Kopienas izcelsmes izstrādājumu vērtībai, kuri ir apstrādāti vai pārstrādāti nolūkā iegūt citus šā protokola nosacījumiem atbilstošus izstrādājumus un kurus pēc tam ieved Norvēģijā vai Kopienā.

26. pants

Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noslēgtu vienošanos ar Austriju, Islandi, Portugāli, Somiju, Šveici un Zviedriju, kas ļauj nodrošināt šā protokola piemērošanu.

27. pants

1. Šā protokola 2. panta 1. punkta A daļas īstenošanas nolūkā visus izstrādājumus, kuru izcelsme ir vienā no sešām minētajā pantā noteiktajām valstīm, uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem laika posmā vai posmos, kurā Norvēģija attiecībā uz minēto valsti šiem ražojumiem piemēro trešām valstīm piemērojamo nodokli vai kādu atbilstošu aizsardzības pasākumu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē Norvēģijas un 2. pantā minēto sešu valstu savstarpējo tirdzniecību.

2. Šā protokola 2. panta 1. punkta B daļas īstenošanas nolūkā visus ražojumus, kuru izcelsmes valsts ir viena no sešām minētajā pantā noteiktajām valstīm, uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem laika posmā vai posmos, kad Kopiena attiecībā uz minēto valsti šiem izstrādājumiem piemēro trešām valstīm piemērojamo nodokli saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Kopienu un attiecīgo valsti.

28. pants

Apvienotā komiteja var nolemt grozīt šā protokola I sadaļas 5. panta 3. punkta, II sadaļas, III sadaļas 23., 24. un 25. panta un I, II, III, V un VI pielikuma noteikumus. Tā ir jo īpaši pilnvarota veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai minētos noteikumus pielāgotu īpašu preču vai konkrētu pārvadāšanas veidu īpašām prasībām.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PASKAIDROJUMI

1. piezīme – 1. pants

Termini "Kopiena" un "Norvēģija" ietver arī Kopienas dalībvalstu un attiecīgi Norvēģijas teritoriālos ūdeņus.

Kuģi, kas kuģo atklātā jūrā, tostarp zivju pārstrādes kuģi, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, ir uzskatāmi par tās valsts teritorijas daļu, kam tie pieder, ja tie atbilst 5. paskaidrojumā norādītajiem nosacījumiem.

2. piezīme – 1., 2. un 3. pants

Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir Kopienā, Norvēģijā vai vienā no 2. pantā minētajām valstīm, nav jānoskaidro, vai enerģija un degviela, ierīces un iekārtas, mašīnas un darbarīki, kas izmantoti šādu preču ražošanai, ir vai nav ražoti trešajās valstīs.

3. piezīme – 2. un 5. pants

Nolūkā īstenot 2. panta 1. punkta A apakšpunkta b) punktu un B apakšpunkta b) punktu ir jāievēro procentuālo attiecību norma, attiecībā uz iegūto pievienoto vērtību izdarot atsauci uz noteikumiem, kas ietverti A un B sarakstā. Tādēļ, ja iegūtie izstrādājumi ir minēti A sarakstā, procentuālo attiecību norma ir papildu kritērijs kritērijam attiecībā uz tarifa pozīcijas maiņu kāda izmantota nenoteiktas izcelsmes ražojuma dēļ. Līdzīgi noteikumi, kas paredz iespēju uzkrāt iegūtajiem izstrādājumiem A un B sarakstā norādītos procentus, visās valstīs ir piemērojami attiecībā uz iegūto pievienoto vērtību.

4. piezīme – 1., 2. un 3. pants

Iesaiņojumu kopā ar tajā ietvertajām precēm uzskata par vienotu veselumu. Tomēr šis noteikums neattiecas uz iesaiņojumu, kas nav parasts iesaiņojuma veids attiecīgajai precei un kam ir tam raksturīga izmantošanas vērtība, un kas ir ilgstošāk lietojams nekā tikai kā iesaiņojums.

5. piezīme – 4. panta f) apakšpunkts

Termins "to kuģi" attiecas tikai uz tādiem kuģiem:

a) kas ir reģistrēti vai pierakstīti kādā Kopienas dalībvalstī vai Norvēģijā;

b) kas kuģo ar kādas Kopienas dalībvalsts vai Norvēģijas karogu;

c) kas vismaz 50 % apmērā pieder Kopienas dalībvalstu vai Norvēģijas pilsoņiem vai uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā no šīm valstīm un kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šādu padomju locekļu ir Kopienas dalībvalstu vai Norvēģijas pilsoņi, un turklāt, attiecībā uz personālsabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurā vismaz puse kapitāla pieder minētajām valstīm, to struktūrām, vai pilsoņiem;

d) kuru kapteinis un visi virsnieki ir Kopienas dalībvalstu vai Norvēģijas pilsoņi; un

e) kuru komandā vismaz 75 % ir Kopienas dalībvalstu vai Norvēģijas pilsoņi.

6. piezīme – 6. pants

"Ražotāja cena" ir cena, ko maksā ražotājam, kura uzņēmumā veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ja šī cena ietver visu ražošanā izmantoto izstrādājumu vērtību.

"Muitas vērtība" jāsaprot kā muitas vērtība, kas noteikta 1950. gada 15. decembrī Briselē parakstītajā Konvencijā par preču novērtēšanu muitas nolūkos.

7. piezīme – 8. pants

Muitas iestādes, kas vizē preču pārvadājumu apliecības saskaņā ar 8. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ir pilnvarotas veikt preču pārbaudi saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8. piezīme – 10. pants

Ja preču pārvadājumu apliecība attiecas uz precēm, kas sākotnēji ievestas no Kopienas dalībvalsts vai no Norvēģijas un izvestas atpakaļ tādā pašā stāvoklī, tad jaunajās apliecībās, ko izdevusi atpakaļizvešanas valsts, neskarot 24. panta noteikumus, ir jānorāda, kurā valstī ir izdota sākotnējā preču pārvadājumu apliecība. Ja preces nav glabātas muitas noliktavā, apliecībā ir arī jānorāda, ka ir pienācīgi veiktas 8. panta 3. punktā paredzētās atzīmes.

9. piezīme – 16. un 22. pants

Ja preču pārvadājumu apliecība ir izdota saskaņā ar 8. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem vai attiecas uz precēm, kas ir atpakaļizvestas tādā pašā stāvoklī, galamērķa valsts muitas iestādēm, īstenojot administratīvo sadarbību, ir jāspēj iegūt tās preču pārvadājumu apliecības vai apliecību norakstus, kas iepriekš izdoti šīm precēm.

10. piezīme – 23. un 25. pants

"Spēkā esošie tarifa noteikumi" ir nodoklis, ko 25. panta 1. punktā minētajiem izstrādājumiem 1973. gada 1. janvārī piemēro Dānijā, Apvienotajā Karalistē vai Norvēģijā, vai nodoklis, ko saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem minētajiem izstrādājumiem piemēros vēlāk, ja šis nodoklis ir zemāks par nodokli, ko piemēro citiem Kopienas vai Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem.

11. piezīme – 23. pants

"Muitas nodokļa atmaksa vai atvieglojumi" ir visi noteikumi par ražošanā izmantotajiem izstrādājumiem piemērojamo muitas nodokļu daļēju vai pilnīgu atmaksu vai atvieglojumiem, ja vien minētie noteikumi skaidri vai faktiski pieļauj šo atmaksu vai nodokļa neuzlikšanu, izvedot no minētajiem izstrādājumiem iegūtās preces, bet to nepieļauj, ja preces nodod patēriņam attiecīgajā valstī.

12. piezīme – 24. un 25. pants

Nolīguma 24. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkts nozīmē, ka nav piemēroti:

i) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikuma noteikumi attiecībā uz sākotnējās Kopienas un Īrijas izstrādājumiem, kas ir apstrādāti vai pārstrādāti Norvēģijā;

ii) vai jebkādi citi noteikumi, kas atbilst minētajam teikumam un ir ietverti 2. pantā minētajos nolīgumos, attiecībā uz sākotnējās Kopienas un Īrijas ražojumiem, kuri apstrādāti vai pārstrādāti kādā no attiecīgajām sešām valstīm.

13. piezīme – 25. pants

Ja konkrētu valstu izcelsmes preces, kas neatbilst 25. panta 1. punkta nosacījumiem, ieved Dānijā vai Apvienotajā Karalistē, nodoklis, kas ir pamatā šā nolīguma 3. panta 2. punktā paredzētajiem tarifa pazeminājumiem, ir nodoklis, ko importētājvalsts 1972. gada 1. janvārī faktiski piemēro trešām valstīm.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

A SARAKSTS

To apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuru rezultātā mainās tarifa pozīcija, bet izstrādājumiem, kam piemēro šīs darbības, nepiešķir konkrētas valsts izcelsmes preču statusu vai šo statusu piešķir tikai ar zināmiem nosacījumiem

Iegūtie ražojumi | Apstrāde vai pārstrāde, kuras dēļ nepiešķir konkrētas valsts izcelsmes preces statusu | Apstrāde vai pārstrāde, kuras dēļ piešķir konkrētas valsts izcelsmes preces statusu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi |

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts |

ex 17.04 | Cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao, izņemot lakricas ekstraktu, kas satur vairāk nekā 10 masas % saharozes, bet nesatur citu saldinātāju piedevu | Ražošana no citiem 17. nodaļā minētiem izstrādājumiem, kuru vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības |

ex 18.06 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi, kas satur kakao, izņemot produktus, kuri nav kakao pulveris, saldināts tikai ar saharozi, saldējums (neiever saldējuma pulveri) un cits pārtikas ledus, šokolāde un šokolādes izstrādājumi, arī ar pildījumu, un cukura konditorejas izstrādājumi un to aizvietotāji no cukura aizstājējproduktiem, kas satur kakao, tiešajā iesaiņojumā ar tīrsvaru vairāk kā 500 g | Ražošana no 17. nodaļā minētiem izstrādājumiem, kuru vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības | |

19.01 | Iesala ekstrakts | Ražošana no pozīcijā 11.07 minētajiem produktiem | |

19.02 | Miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta izstrādājumi, kurus lieto kā zīdaiņu pārtiku vai diētas vai kulinārijas mērķiem un kuri satur mazāk par 50 svara % kakao | Ražošana no graudaugu produktiem un to atvasinājumiem, gaļas un piena vai tāda ražošana, kurā izmantoto 17. nodaļā minēto produktu vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības | |

19.03 | Makaroni, spageti un līdzīgi izstrādājumi | | Ražošana no cietajiem kviešiem |

19.04 | Tapioka un sāgo; tapiokas un sāgo aizstājēji, ko iegūst no kartupeļu cietes vai citām cietēm | Ražošana no kartupeļu cietes | |

19.05 | Gatavā pārtika, kas iegūta, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudaugu produktus (pūstie rīsi, kukurūzas pārslas un tamlīdzīgi produkti) | Ražošana no produktiem, kas nav minēti 17. nodaļā [1], vai kurā izmantoto 17. nodaļā minēto produktu vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības | |

19.06 | Hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti | Ražošana no 11. nodaļā minētajiem produktiem | |

19.07 | Maize, galetes un citi parasti maizes izstrādājumi, kam nav pievienots cukurs, medus, olas, tauki, siers vai augļi | Ražošana no 11. nodaļā minētajiem produktiem | |

19.08 | Mīklas izstrādājumi, cepumi, kūkas un citi konditorejas izstrādājumi, kas satur vai nesatur kakao jebkurā attiecībā | Ražošana no 11. nodaļā minētajiem produktiem | |

ex 21.05 | Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā | Ražošana no pozīcijā 20.02 minētajiem produktiem | |

ex 22.02 | Limonāde, aromatizēti minerālūdeņi, aromatizēti gāzētie ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni, neieskaitot augļu un dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā 20.07, bez piena vai piena taukiem un ar cukuru (saharozi vai invertcukuru); citas | Ražošana no augļu sulām [2] vai tāda ražošana, kurā izmantoto 17. nodaļā minēto produktu vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības | |

22.06 | Vermuti un citi svaigu vīnogu vīni, kas aromatizēti ar aromātiskiem ekstraktiem | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 08.04, 20.07, 22.04 vai 22.05 | |

ex 22.09 | Alkoholiski šķidrumi, kas nav rums, araks, tafija, džins, viskijs, degvīns ar 45,2o vai mazāku etilspirta saturu, un plūmju, bumbieru vai ķiršu brendijs, kas satur olas vai olu dzeltenumu un/vai cukuru (saharozi vai invertcukuru) | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 08.04, 20.07, 22.04 vai 22.05 | |

ex 28.13 | Bromūdeņražskābe | Ražošana no pozīcijā 28.01 minētajiem produktiem [3] | |

ex 28.19 | Cinka oksīds | Ražošana no pozīcijā 79.01 minētajiem produktiem | |

28.27 | Svina oksīdi; sarkanais un oranžais svina oksīds | Ražošana no pozīcijā 78.01 minētajiem produktiem | |

ex 28.28 | Litija hidroksīds | Ražošana no pozīcijā 28.42 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 28.29 | Litija fluorīds | Ražošana no pozīcijā 28.28 vai 28.42 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 28.30 | Litija hlorīds | Ražošana no pozīcijā 28.28 vai 28.42 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 28.33 | Bromīdi | Ražošana no pozīcijā 28.01 vai 28.13 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 28.38 | Alumīnija sulfāts | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 28.42 | Litija karbonāts | Ražošana no pozīcijā 28.28 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 29.02 | Organiskie bromīdi | Ražošana no pozīcijā 28.01 vai 28.13 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 29.02 | Dihlordifeniltrihloretāns | | Etanola pārstrāde hlorālā un hlorāla kondensācija ar monohlorbenzolu [3] |

ex 29.35 | Piridīns; alfa–pikolīns; beta–pikolīns; gamma–pikolīns | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 29.35 | Vinilpiridīns | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 29.38 | Nikotīnskābe | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

30.03 | Medikamenti (ieskaitot veterināros medikamentus) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

31.05 | Citi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētās preces tabletēs, pastilās vai līdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsniedz 10 kg | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

32.06 | Lakas | Ražošana no pozīcijā 32.04 vai 32.05 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

32.07 | Citas krāsvielas; neorganiskie produkti, ko izmanto kā luminoforus | 28. nodaļā minēto oksīdu vai sāļu sajaukšana ar apjoma paplašinātājiem, piemēram, bārija sulfātu, krītu, bārija karbonātu un balto satīnveida pigmentu [3] | |

33.02 | Ēterisko eļļu atbrīvošanā no terpēniem iegūtie terpēnu blakusprodukti | Ražošana no pozīcijā 33.01 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

33.05 | Ēterisko eļļu ūdens destilāti vai ūdens šķīdumi, ieskaitot medicīniskiem mērķiem piemērotus šādus izstrādājumus | Ražošana no pozīcijā 33.01 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

35.05 | Dekstrīni un dekstrīnu līmes; šķīstošas vai izkarsētas cietes; līmes no cietes | | Ražošana no kukurūzas vai kartupeļiem |

37.01 | Neeksponētas gaismjutīgas plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkura materiāla, izņemot papīru, kartonu vai drēbi | Ražošana no pozīcijā 37.02 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

37.02 | Neeksponētas, gaismjutīgas filmas ruļļos ar perforējumu vai bez tā | Ražošana no pozīcijā 37.01 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

37.04 | Gaismjutīgu plašu un filmu negatīvi vai pozitīvi, kas eksponēti, taču nav attīstīti | Ražošana no pozīcijā 37.01 vai 37.02 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

38.11 | Dezinficējošie līdzekļi, insekticīdi, fungicīdi, herbicīdi, augu pretdīgšanas līdzekļi, žurku inde un tamlīdzīgi izstrādājumi tādā veidā vai iepakojumā, kas paredzēts pārdošanai mazumtirdzniecībā, vai preparātu un preču veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.12 | Gatavi glazējumi, gatavas apretūras un gatavas kodnes, kādas izmanto tekstila, papīra, ādas vai līdzīgās rūpniecības nozarēs | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.13 | Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai; pulveri un pastas mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kas sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā serdeņus vai pārklājumus metināšanas stieņiem un elektrodiem | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 38.14 | Antidetonācijas maisījumi, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas preparāti un līdzīgas gatavās piedevas minerāleļļām, izņemot gatavas piedevas eļļošanas līdzekļiem | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.15 | Gatavie kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.17 | Ugunsdzēšamo aparātu maisījumi un pildījums; uzpildīti ugunsdzēšamie aparāti | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.18 | Laku un tamlīdzīgu izstrādājumu šķīdinātāju maisījumi un atšķaidītāji | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 38.19 | Ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (tostarp dabīgo produktu maisījumi), kas nav minēti citur; ķīmijas un saskarnozaru rūpniecības atlikumu produkti, kas citur nav minēti, izņemot šādus: Sīveļļa un kaulu eļļa;Naftēnskābes un to ūdenī nešķīstošie sāļi, naftēnskābju esteri;Naftēnsulfoskābes un to ūdenī nešķīstošie sāļi; naftēnsulfoskābju sāļu esteri;Naftas sulfonāti, izņemot sārmu metālu, amonija un etanolamīnu naftas sulfonātus, tiofenētas sulfonskābes un to sāļi no eļļām, kas iegūtas no bitumenminerāliem;Alkilbenzolu maisījumi un alkilnaftalīnu maisījumi;Jonu apmaiņas materiāli;Katalizatori;Vakuumlampu gāzu absorbētājiUgunsizturīgs cements vai java un līdzīgi maisījumi;Sārmains dzelzs oksīds gāzu attīrīšanai;Ogle (izņemot pozīcijā 38.01 minēto mākslīgā grafīta ogli) metāla un grafīta vai citos savienojumos mazu plākšņu, stieņu vai citu pusfabrikātu veidā | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 39.02 | Polimerizācijas produkti | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

39.07 | Izstrādājumi no tāda veida materiāliem, kas raksturoti pozīcijās no 39.01 līdz 39.06 | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

40.05 | Nevulkanizētas dabiskā vai sintētiskā kaučuka plāksnes, loksnes un lentes, izņemot pozīcijā 40.01 vai 40.02 minētās dūmotās loksnes un rievotās loksnes; nevulkanizēta dabiskā vai sintētiskā kaučuka granulas, kas sajauktas gatavas vulkanizēšanai; nevulkanizēts dabiskais vai sintētiskais kaučuks, kas pirms sarecināšanas vai pēc tās sajaukts vai nu ar melno ogli (ar vai bez minerāleļļas piedevas) vai ar kvarcu (ar vai bez minerāleļļas piedevas), jebkurā formā, un kas zināms kā galvenais savienojums | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

41.08 | Lakāda un lakādas imitācija; metalizēta āda | | Tādas ādas lakošana vai metalizēšana, kura minēta pozīcijās 41.02 līdz 41.07 ieskaitot (izņemot sakrustotu Indijas aitu ādu un Indijas kazu vai kazlēnu ādu, kas ir tikai veģetatīvi miecēta, vai, ja apstrādāta citādi, acīmredzami nepiemērota tūlītējai izmantošanai ādas izstrādājumu ražošanā) un kurai izmantotās ādas vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

43.03 | Kažokādu izstrādājumi | Ražojumi no kažokādām slokšņveida, krustveida un tamlīdzīgās formās, uz ko attiecas pozīcija ex 43.02 [3] | |

44.21 | Gatavas, iesaiņošanai paredzētas koka kārbas, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara | | Ražošana no dēļiem, kas nav sazāģēti pēc izmēra |

45.03 | Dabīgā korķa izstrādājumi | | Ražošana no pozīcijā 45.01 minētajiem izstrādājumiem |

48.06 | Sagrafēts papīrs un kartons ar līnijām vai rūtiņām, bet ne citādi apdrukāts, ruļļos vai loksnēs | | Ražošana no papīra masas |

48.14 | Vēstuļpapīra bloknoti, aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez attēliem, sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

48.15 | Cits papīrs un kartons, sagriezts pēc izmēra vai formas | | Ražošana no papīra masas |

48.16 | Papīra vai kartona kārbas, maisi un citi iesaiņojumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

49.09 | Pastkartes ar attēliem, Ziemassvētku un citas apsveikuma kartītes, kas apdrukātas jebkurā veidā, ar rotājumiem vai bez tiem | Ražošana no pozīcijā 49.11 minētajiem izstrādājumiem | |

49.10 | Dažāda veida kalendāri no papīra vai kartona, ieskaitot kalendāru blokus (noplēšamos kalendārus) | Ražošana no pozīcijā 49.11 minētajiem izstrādājumiem | |

50.04 [4] | Zīda dzija, izņemot dziju no atsukām vai citiem zīda atkritumiem, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 50.01 vai 50.02 minētajiem izstrādājumiem |

50.05 [4] | Dzija no zīda atkritumiem, izņemot atsukas, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

50.06 [4] | Dzija no zīda atsukām, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

50.07 [4] | Zīda dzija un dzija no atsukām vai citiem zīda atkritumiem, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 50.01 vai 50.02 minētajiem izstrādājumiem vai no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

ex 50.08 [4] | Mākslīgais ketguts no zīda | | Ražošana no pozīcijā 50.01 minētajiem izstrādājumiem vai no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

50.09 [5] | Audumi no zīda vai zīda atkritumiem, izņemot atsukas | | Ražošana no pozīcijā 50.02 vai 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

50.10 [5] | Audumi no zīda atsukām | | Ražošana no pozīcijā 50.02 vai 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

51.01 [5] | Vienlaidu ķīmisko šķiedru dzija, kas nav sagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

51.02 [4] | Monopavedieni, sloksnes (mākslīgie salmiņi un līdzīgi izstrādājumi) un mākslīgais ketguts no ķīmisko šķiedru materiāliem | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

51.03 [4] | Vienlaidu ķīmisko šķiedru dzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

51.04 [5] | Vienlaidu ķīmisko šķiedru audumi, tostarp audumi no monopavedieniem vai sloksnēm, kas minēti pozīcijā 51.01 vai 51.02 | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

52.01 [4] | Metalizēta dzija, kas ir jebkurā procesā ar metālu savērpta vai ar metālu pārklāta tekstildzija | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikām, kas nav ne kārstas, ne ķemmētas |

52.02 [5] | Audumi no metāla pavediena vai metalizētas dzijas, kādus izmanto apģērbiem, mēbeļu tapsēšanai vai līdzīgiem mērķiem | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikām |

53.06 [4] | Dzija no kārstas aitu vai jēru vilnas (vilnas dzija), nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 53.01 vai 53.03 minētajiem izstrādājumiem |

53.07 [4] | Dzija no ķemmētas aitu vai jēru vilnas (ķemmdzija), nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 53.01 vai 53.03 minētajiem izstrādājumiem |

53.08 [4] | Dzija no smalkas dzīvnieku spalvas (kārstas vai ķemmētas), nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no neapstrādātas smalkas dzīvnieku spalvas, kas minēta pozīcijā 53.02 |

53.09 [4] | Pavedieni no zirga astriem vai citas rupjas dzīvnieku spalvas, nesagatavoti mazumtirdzniecībai | | Ražošana no neapstrādātas rupjas dzīvnieku spalvas, kas minēta pozīcijā 53.02, vai no neapstrādātiem astriem, kas minēti pozīcijā 05.03 |

53.10 [4] | Aitu vai jēru vilnas dzija, zirga astru vai citu dzīvnieku rupjas vai smalkas spalvas dzija, sagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 05.03 un 53.01 līdz 53.04 |

53.11 [5] | Aitu vai jēru vilnas vai smalkas dzīvnieku spalvas audumi | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 53.01 līdz 53.05 |

53.12 [5] | Audumi no rupjas dzīvnieku spalvas, izņemot astrus | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 53.02 līdz 53.05 |

53.13 [5] | Audumi no zirgu astriem | | Ražošana no pozīcijā 05.03 minētajiem zirgu astriem |

54.03 [4] | Kokvilnas vai rāmijas dzija, kas nav paredzēta mazumtirdzniecībai | | Ražošana no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 54.01 vai 54.02 minētiem izstrādājumiem |

54.04 [4] | Kokvilnas vai rāmijas dzija, kas paredzēta mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 54.01 vai 54.02 minētajiem izstrādājumiem |

54.05 [5] | Linu vai rāmijas audumi | | Ražošana no pozīcijā 54.01 vai 54.02 minētajiem izstrādājumiem |

55.05 [4] | Kokvilnas dzija, kas nav paredzēta mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 55.01 vai 55.03 minētajiem izstrādājumiem |

55.06 [4] | Kokvilnas dzija, kas paredzēta mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 55.01 vai 55.03 minētajiem izstrādājumiem |

55.07 [5] | Kokvilnas marle | | Ražošana no pozīcijā 55.01, 55.03 vai 55.04 minētajiem izstrādājumiem |

55.08 [5] | Dvieļu frotē audumi un tamlīdzīgi frotē audumi no kokvilnas | | Ražošana no pozīcijā 55.01, 55.03 vai 55.04 minētajiem izstrādājumiem |

55.09 [5] | Citi kokvilnas audumi | | Ražošana no pozīcijā 55.01, 55.03 vai 55.04 minētajiem izstrādājumiem |

56.0 | Ķīmiskās šķiedras (no gabaliem), kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.02 | Vienlaidu pavedienu grīste ķīmisko šķiedru (no gabaliem) ražošanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.03 | Atkritumi (tostarp vērpšanas atliekas un lupatas) vai mākslīgas šķiedras (vienā gabalā vai gabalos), nekārstas, neķemmētas un arī citādi nesagatavotas vērpšanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.04 | Ķīmiskās šķiedras (no gabaliem vai atlikām), kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.05 [4] | Ķīmiskās šķiedras dzija (no gabaliem vai atlikām), kas nav sagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.06 [4] | Ķīmisko šķiedru dzija (no gabaliem vai atlikām), sagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.07 [5] | Ķīmisko šķiedru audumi (no gabaliem vai atlikām) | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 56.01 līdz 56.03 |

57.05 [4] | Kaņepāju pavedieni | | Ražošana no neapstrādātiem kaņepāju pavedieniem |

57.06 [4] | Dzija no džutas vai citām lūksnes tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 57.03 | | Ražošana no neapstrādātas džutas vai citām neapstrādātām lūksnes tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 57.03 |

57.07 [4] | Dzija no citām augu tekstilšķiedrām | | Ražošana no neapstrādātām augu tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 57.02 vai 57.04 |

57.08 | Papīra pavedieni | | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti 47. nodaļā, no ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikām, kas nav ne kārstas, ne ķemmētas |

57.09 [5] | Audumi no kaņepājiem. | | Ražošana no pozīcijā 57.01 minētajiem izstrādājumiem |

57.10 [5] | Džutas vai citu lūksnes tekstilšķiedru audumi, kas minēti pozīcijā 57.03 | | Ražošana no neapstrādātas džutas vai citām neapstrādātām lūksnes tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 57.03 |

57.11 [5] | Audumi no citām augu tekstilšķiedrām | | Ražošana no pozīcijā 57.02 vai 57.04 minētajiem materiāliem vai no pozīcijā 57.07 minētās kokosšķiedras dzijas |

57.12 | Audumi no papīra pavedieniem | | Ražošana no papīra, ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikumiem |

58.01 [6] | Paklāji, grīdsegas un grīdceliņi, ar sietiem mezgliem (apdarināti vai neapdarināti) | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 51.01, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai 57.01 līdz 57.04 |

58.02 [6] | Citi paklāji, grīdsegas, grīdceliņi, mašas un pīti paklāji, kā arī Kelem, Schumacks un Karamanie un tamlīdzīgi paklāji (apdarināti vai neapdarināti) | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 51.01, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no pozīcijā 57.07 minētās kokosšķiedras dzijas |

58.04 [6] | Plūksnotie audumi un šenila audumi (kas nav dvieļu frotē un tamlīdzīgi frotē audumi no kokvilnas, kas ietilpst pozīcijā 55.08, un audumi, kas ietilpst pozīcijā 58.05) | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām, vai tekstilmasas |

58.05 [6] | Šauri austie un neaustie audumi no paralēliem līmētiem pavedieniem bez šķiedrām, izņemot pozīcijā 58.06 minētās preces | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām, vai tekstilmasas |

58.06 [6] | Austas un neizšūtas etiķetes, emblēmas un tamlīdzīgi izstrādājumi gabalos, lentēs vai piegrieztā veidā | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, vai no ķīmiskām izejvielām, vai tekstilmasas |

58.07 [6] | Šenilpavedieni (tostarp šenils no pūkām), pozamenta dzija (kas nav pozīcijā 52.01 minētā metalizētā dzija un pozamenta pavedieni no astriem); pītas lentes un apdares materiāli gabalos; pušķi, bumbuļi un tamlīdzīgi izstrādājumi | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

58.08 [6] | Vienkrāsains tills un citas tīklveida drānas, izņemot austas un trikotāžas drānas | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

58.09 [6] | Tills un citas tīklveida drānas (izņemot austas, adītas un tamborētas drānas), rakstainas; rokpinuma vai mehāniski izgatavotas mežģīnes, vienā gabalā, lentēs vai atsevišķos gabalos | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

58.10 | Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

59.01 [6] | Vate un vates izstrādājumi; tekstila pūkas un putekļi, mezgliņi | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.02 [6] | Filcs un filca izstrādājumi, arī piesūcināti vai pārklāti | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.03 [6] | Neausts materiāls, tamlīdzīgs neaustas dzijas materiāls un tādu materiālu izstrādājumi, arī piesūcināti vai pārklāti | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.04 [6] | Auklas, tauvas, virves un troses, arī nesavītas | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām, ķīmiskiem produktiem, tekstilmasas vai pozīcijā 57.07 minētās kokokšķiedras dzijas |

59.05 [6] | Linumi un tīkli no auklām, tauvām vai virvēm, kā arī gatavi zvejas tīkli no pavedieniem, auklām, tauvām vai virvēm | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām, ķīmiskiem produktiem, tekstilmasas vai pozīcijā 57.07 minētās kokokšķiedras dzijas |

59.06 [6] | Citi izstrādājumi no pavedieniem, auklām, tauvām, virvēm vai trosēm, izņemot tekstildrānas un izstrādājumus no tādām drānām | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām, ķīmiskiem produktiem, tekstilmasas vai pozīcijā 57.07 minētās kokokšķiedras dzijas |

59.07 | Tekstildrānas, sveķotas vai cietinātas, izmantojot vielas ar cietes īpašībām, lietojamas grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; gleznošanai sagatavots audekls; stīvdrēbe un līdzīgi audumi cepuru karkasiem un līdzīgiem mērķiem | | Ražošana no dzijas |

59.08 | Tekstildrānas, kas piesūcinātas, pārklātas vai laminētas ar celulozes atvasinājumiem vai citām plastmasām | | Ražošana no dzijas |

59.09 | Tekstildrānas pārklātas vai piesūcinātas ar eļļu vai preparātiem uz žūstošas eļļas bāzes | | Ražošana no dzijas |

59.10 [6] | Linolejs un materiāli, kas līdzīgi linolejam saražoti uz tekstilmateriālu bāzes, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas, vai tādi, ko izmanto kā grīdas segumus; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas | | Ražošana no dzijas vai no tekstilšķiedras |

59.11 | Gumijotas tekstildrānas, izņemot gumijotus trikotāžas izstrādājumus | | Ražošana no dzijas |

59.12 | Tekstildrānas, kas citādi piesūcinātas vai pārklātas; apgleznoti audekli teātra dekorācijām, mākslas studiju prospektiem vai tamlīdzīgiem mērķiem | | Ražošana no dzijas |

59.13 [6] | Elastīgi audumi un rotājumi (kas nav trikotāžas izstrādājumi) no tekstilmateriāliem, kuros ir gumijas pavedieni | | Ražošana no vienkārtas dzijas |

59.15 [6] | Tekstilmateriālu šļūtenes un tamlīdzīgas caurules ar vai bez oderējuma, stiegrojuma vai piederumiem no citiem materiāliem | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.16 [6] | Transmisijas, konveijera vai lifta lentas vai dzensiksnas no tekstilmateriāla, arī stiprinātas ar metālu vai citiem materiāliem | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.17 [6] | Tekstildrānas un tekstilmateriāli, kādus parasti izmanto tehniskām iekārtām | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

ex60. nodaļa | Trikotāžas preces, izņemot tādas, kas iegūtas, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no kārstas vai ķemmētas dabiskās šķiedras, no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijās 56.01 līdz 56.03, no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas [6] |

ex 60.02 | Trikotāžas cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi), kas nav elastīgi vai gumijoti, un ir iegūti, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

ex 60.03 | Trikotāžas garās zeķes, īsās zeķes, kapzeķes, zeķītes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas nav elastīgi vai gumijoti, un ir iegūti, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

ex 60.04 | Trikotāžas apakšveļa, neelastīga vai negumijota, iegūta, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

ex 60.05 | Āra apģērbi un citi izstrādājumi, neelastīgi un negumijoti, iegūti, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

ex 60.06 | Citi trikotāžas izstrādājumi, elastīgi vai gumijoti (ieskaitot elastīgus ceļgalu aizsargus un elastīgas garās zeķes), iegūti, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

61.01 | Vīriešu un zēnu virsdrēbes | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.02 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu āra apģērbi, bez izšuvumiem | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.02 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu āra apģērbi, ar izšuvumiem | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [7] |

61.03 | Vīriešu un zēnu apakšveļa, ieskaitot apkaklītes, kreklu priekšdaļas un aproces | | Ražošana no dzijars [7] [8] |

61.04 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu apakšveļa | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.05 | Kabatlakatiņi, neizšūti | | Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas [7] [8] [9] |

ex 61.05 | Kabatlakatiņi, izšūti | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [7] |

ex 61.06 | Šalles, lakati, kašnē, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, neizšūti | | Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas, kas iegūta no dabiskām tekstilšķiedrām vai vienlaidu mākslīgām šķiedrām vai to atlikām, vai arī no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas [7] [8] |

ex 61.06 | Šalles, lakati, kašnē, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, izšūti | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [7] |

61.07 | Kaklasaites, tauriņi un kravates | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.08 | Apkakles, dažādi ķermeņa augšdaļas apģērba gabali, žabo, aproces, manšetes un tamlīdzīgi aksesuāri, kā arī rotājumi sieviešu un meiteņu apģērbiem, neizšūti | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.08 | Apkakles, dažādi ķermeņa augšdaļas apģērba gabali, žabo, aproces, manšetes un tamlīdzīgi aksesuāri, kā arī rotājumi sieviešu un meiteņu apģērbiem, izšūti | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [7] |

61.09 | Korsetes, atsaites, zeķturi, krūšturi, bikšturi, bikšu lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi (tostarp tādi adīti vai tamborēti izstrādājumi), arī elastīgi | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

61.10 | Cimdi, pirkstaiņi, dūraiņi, garās zeķes, īsās zeķes un zeķītes, kas nav no trikotāžas | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

61.11 | Gatavie apģērba piederumi, piemēram, kleitu saglabātāji, plecu un citi polsteri, siksnas, uzroči, piedurkņu aizsargi, kabatas | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

62.01 | Ceļotāju pledi un segas | | Ražošana no nebalinātas dzijas, kas minēta 50. līdz 56. nodaļā [8] [9] |

ex 62.02 | Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa; aizkari un citi interjera priekšmeti; neizšūti | | Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas [8] [9] |

ex 62.02 | Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa; aizkari un citi interjera priekšmeti; izšūti | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

62.03 | Maisi un kules, ko izmanto preču iesaiņošanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikām [8] [9] |

62.04 | Pārsegi, buras, markīzes, sauljumi, teltis un tūrisma piederumi | | Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas [8] [9] |

62.05 | Pārējie gatavie tekstilizstrādājumi (ietverot apģērba piegrieztnes) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no iegūto izstrādājumu vērtības |

64.01 | Apavi ar gumijas vai mākslīga elastīga materiāla zoli un virsu | Ražošana no virsas detaļām, kas piestiprinātas saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām, bet bez ārējās zoles, no jebkura materiāla, izņemot metālu | |

64.02 | Apavi ar ādas vai mākslīgās ādas ārējo zoli; apavi (izņemot apavus, kas minēti pozīcijā 64.01) ar zoli no gumijas vai mākslīga plastikas materiāla | Ražošana no virsas detaļām, kas piestiprinātas saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām, bet bez ārējās zoles, no jebkura materiāla, izņemot metālu | |

64.03 | Apavi ar koka vai korķa zoli | Ražošana no virsas detaļām, kas piestiprinātas saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām, bet bez ārējās zoles, no jebkura materiāla, izņemot metālu | |

64.04 | Apavi ar cita materiāla zoli | Ražošana no virsas detaļām, kas piestiprinātas saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām, bet bez ārējās zoles, no jebkura materiāla, izņemot metālu | |

65.03 | Filca cepures un citas filca galvassegas no cepuru veidņiem, kapucēm vai plakanām sagatavēm, kuras minētas pozīcijā 65.01, arī neoderētas, ar apdari vai bez tās | | Ražošana no tekstilšķiedrām |

65.05 | Trikotāžas, mežģīņu, filca vai citu tekstilmateriālu cepures un citas galvassegas (ieskaitot matu tīkliņus), kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm) ar oderi vai bez tās, ar apdari vai bez tās | | Ražošana no dzijas vai no tekstilšķiedras |

66.01 | Lietussargi un saulessargi (tostarp spieķveida lietussargi, saliekamas teltis vienam cilvēkam, dārza saulessargi un tamlīdzīgi izstrādājumi) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 70.07 | Liets, velmēts, stiepts vai pūsts stikls (kā arī stikls, kas pārvilkts ar citas krāsas stikla kārtiņu, un stiegrotais stikls), sagriezts citās formās nekā taisnstūrveida forma, vai izliekts vai citādi apstrādāts (piemēram, ar apstrādātām malām vai gravēts), arī ar slīpētu vai pulētu virsmu; daudzkārtu stikla izolators | Ražošana no stiepta, pūsta vai velmēta stikla, kas minēts pozīcijā 70.04 līdz 70.06 | |

70.08 | Neplīstošais stikls, ko veido rūdīts vai laminēts stikls, arī sagriezts pēc formas | Ražošana no stiepta, pūsta vai velmēta stikla, kas minēts pozīcijā 70.04 līdz 70.06 | |

70.09 | Stikla spoguļi, ieskaitot atpakaļskata spoguļus, bez rāmja, ar rāmi vai piestiprināti | Ražošana no stiepta, pūsta vai velmēta stikla, kas minēts pozīcijā 70.04 līdz 70.06 | |

71.15 | Izstrādājumi no pērlēm, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem (dabīgiem, mākslīgiem vai reģenerētiem), vai kuros tādi materiāli iestrādāti | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

73.07 | Dzelzs vai tērauda kvadrātveida vai taisnstūrveida sagataves, stieņi, plātnes un lokšņu stieņi, ieskaitot baltā skārda sagataves; dzelzs un tērauda gabali, kas iepriekš apstrādāti kaļot | Ražošana no pozīcijā 73.06 minētajiem izstrādājumiem | |

73.08 | Dzelzs vai tērauda tinumi turpmākai velmēšanai | Ražošana no pozīcijā 73.07 minētajiem izstrādājumiem | |

73.09 | Universālas dzelzs vai tērauda plāksnes | Ražošana no pozīcijā 73.07 vai 73.08 minētajiem izstrādājumiem | |

73.10 | Dzelzs vai tērauda stieņi, ieskaitot stieples stienīšus, karsti velmēti, kalti, presēti, veidoti vai apdarināti aukstā stāvoklī, ieskaitot ar augstu precizitāti apstrādātus; dobi tērauda stieņi urbšanai | Ražošana no pozīcijā 73.07 minētajiem izstrādājumiem | |

73.11 | Dzelzs vai tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili, karsti velmēti, presēti, veidoti vai apdarināti aukstā stāvoklī; dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas, urbtas vai neurbtas, perforētas vai neperforētas, monolītas vai izgatavotas no saliktiem elementiem | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 73.07 līdz 73.10, 73.12 vai 73.13 | |

73.12 | Karsti velmētas vai auksti velmētas dzelzs vai tērauda stīpas un lentas | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 73.07 līdz 73.09 vai 73.13 | |

73.13 | Karsti velmētas vai auksti velmētas dzelzs vai tērauda loksnes un plāksnes | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 73.07 līdz 73.09 | |

73.14 | Dzelzs vai tērauda stieples, apvalkotas vai neapvalkotas, bet bez izolācijas | Ražošana no pozīcijā 73.10 minētajiem izstrādājumiem | |

73.16 | Šādi dzelzceļa vai tramvaju ceļu konstrukciju materiāli no dzelzs un tērauda: sliedes, pretsliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, šķērssavienojumi, pārmiju stieņi, zobainās sliedes, gulšņi, uzliktņi, balstpaliktņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes, savilktņi un pārējās detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai | | Ražošana no pozīcijā 73.06 minētajiem izstrādājumiem |

73.18 | Caurules, caurulītes un to sagataves no dzelzs, bet ne no čuguna, vai no tērauda, izņemot hidroelektrostaciju spiedvadus | | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijās 73.06 un 73.07 vai 73.15, pozīcijās 73.06 un 73.07 minētajos veidos |

74.03 | Kalti vara stieņi, leņķi, profili un speciālie profili; vara stieples | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.04 | Apstrādātas vara plāksnes, loksnes un sloksnes | – | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.05 | Vara folija (arī gofrēta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu, apdrukāta vai uz papīra vai cita stiprinoša materiāla pamata), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatu) ne vairāk kā 0,15 mm | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.06 | Vara pulveris un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.07 | Vara caurules un caurulītes un to sagataves; dobi vara stieņi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.08 | Cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no vara | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.09 | Vara tvertnes, cisternas, rezervuāri, trauki un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 litri, ar apdari vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.10 | Stiepļu vijumi, kabeļi, virves, tauvas, grīstes un tamlīdzīgi izstrādājumi no vara stieplēm, izņemot izolētus elektrības vadus un kabeļus | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.11 | Siets, stiepļu audums, režģis, tīkls, žogu pinums, armatūras audums un līdzīgi materiāli, ieskaitot bezgalu lentes, no vara stieplēm | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.12 | Perforēta vilkta loksne no vara | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.13 | Ķēdes un to daļas no vara | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.14 | Naglas, smailnaglas, skavas, āķveida naglas, ķīļveida skavas, kniedes, tapas un spraudītes no vara vai arī no dzelzs vai tērauda ar vara galvām | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.15 | Vara bultskrūves un uzgriežņi, tai skaitā uzmavas un skrūvkniedes, ar vītni vai bez tās, un skrūves, tai skaitā ieskrūvējami āķi un gredzeni; vara kniedes, ierievji, šķelttapas, paplāksnes un atsperplāksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.16 | Vara atsperes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.17 | Neelektriskie vara mājsaimniecības aparāti ēdiena gatavošanai un uzsildīšanai un to sastāvdaļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.18 | Citi vara izstrādājumi, ko parasti izmanto mājsaimniecības vajadzībām, sanitārtehnikas izstrādājumi iekštelpām un šādu izstrādājumu sastāvdaļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

74.19 | Citi vara izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

75.02 | Apstrādāti niķeļa stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; niķeļa stieple | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

75.03 | Apstrādātas niķeļa plāksnes, loksnes un sloksnes; niķeļa folija; niķeļa pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

75.04 | Niķeļa caurules un caurulītes un to sagataves; dobi stieņi, cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no niķeļa | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

75.05 | Niķeļa elektrogalvanizācijas anodi, apstrādāti vai neapstrādāti, ieskaitot tos, kas iegūti elektrolīzē | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

75.06 | Citi niķeļa izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [3] |

76.02 | Apstrādāti alumīnija stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; alumīnija stieples | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.03 | Apstrādātas alumīnija plāksnes, loksnes un sloksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.04 | Alumīnija folija (arī gofrēta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu, apdrukāta vai uz papīra vai cita stiprinoša materiāla pamata), ar biezumu (neņemot vērā jebkuru pamatu) ne vairāk kā 0,20 mm | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.05 | Alumīnija pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.06 | Alumīnija caurules un caurulītes un to sagataves; dobi alumīnija stieņi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.07 | Cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no alumīnija | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.08 | Alumīnija konstrukcijas un to daļas (piemēram, angāri un citas būves, tilti un tiltu sekcijas, torņi, režģu masti, jumti, jumtu pārsegumi, durvju un logu rāmji, balustrādes, pīlāri un kolonnas), pabeigtas vai nepabeigtas, nokompletētas vai nenokomplektētas; alumīnija plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.09 | Alumīnija tvertnes, cisternas, rezervuāri, trauki un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 litri, ar apdari vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.10 | Alumīnija cisternas, mucas, tvertnes, kastes un līdzīgas tilpnes, tai skaitā cilindriskas neizjaucamas un saliekamas tilpnes, kādas parasti izmanto preču nogādāšanai vai iesaiņošanai | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.11 | Alumīnija tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.12 | Stiepļu vijumi, kabeļi, virves, tauvas, grīstes un tamlīdzīgi izstrādājumi no alumīnija stieplēm, izņemot izolētus elektrības vadus un kabeļus | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.13 | Metāla siets, stiepļu audums, režģis, tīkls, armatūras audums un tamlīdzīgi materiāli no alumīnija stieplēm | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.14 | Perforēta vilkta loksne no alumīnija | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.15 | Alumīnija izstrādājumi, ko parasti izmanto mājsaimniecības vajadzībām, sanitārtehnikas izstrādājumi iekštelpām un tādu izstrādājumu sastāvdaļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.16 | Citi alumīnija izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

77.02 | Apstrādāti magnija stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; magnija stieple; apstrādātas magnija plāksnes, loksnes un sloksnes; magnija folija; vienāda izmēra magnija skaidas, pulveri un plēksnes; magnija caurules un caurulītes un to sagataves; dobi magnija stieņi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

77.03 | Citi magnija izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.02 | Apstrādāti svina stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; svina stieple | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.03 | Apstrādātas svina plāksnes, loksnes un sloksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.04 | Svina folija (arī gofrēta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu, apdrukāta vai uz papīra vai cita stiprinoša materiāla pamata), ar svaru (neskaitot jebkuru pamatu) ne vairāk kā 1,7 kg/m2; svina pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.05 | Svina caurules un caurulītes un to sagataves; dobi stieņi, cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas, uzmavas un s–veida atzarojumi) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.06 | Citi svina izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.02 | Apstrādāti cinka stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; cinka stieple | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.03 | Apstrādātas cinka plāksnes, loksnes un sloksnes; cinka folija; cinka pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.04 | Cinka caurules un caurulītes un to sagataves; dobi stieņi, cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no cinka | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.05 | Cinka notekcaurules, jumta segumi, jumta logu rāmji un citādi izstrādājumi būvniecībai | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.06 | Citi cinka izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

80.02 | Apstrādāti alvas stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; alvas stieple | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

80.03 | Apstrādātas alvas plāksnes, loksnes un sloksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

80.04 | Alvas folija (arī gofrēta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu, apdrukāta vai uz papīra vai cita stiprinoša materiāla pamata), ar svaru (neskaitot jebkuru pamatu) ne vairāk kā 1 kg/m2; alvas pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

80.05 | Alvas caurules un caurulītes un to sagataves; dobi stieņi, cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no alvas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

82.05 | Savstarpēji aizvietojami instrumenti rokas darbarīkiem, darbgaldiem vai mehāniskas piedziņas rokas darbarīkiem (piemēram, presēšanai, štancēšanai, urbšanai, vītņošanai, caurvilkšanai, caurumu izurbšanai, frēzēšanai, sagriešanai, virpošanai, savērpšanai, noformēšanai, savienošanai gropē vai satapošanai, skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot instrumentus stiepļu vilkšanai, metālu presēšanai un klinšu urbšanai | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [3] |

82.06 | Naži un asmeņi mašīnām vai mehāniskām ierīcēm | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [3] |

ex 84. nodaļa | Apkures katli, mehānismi un mehāniskas ierīces un to daļas, izņemot ledusskapjus un saldēšanas iekārtas, ko darbina ar elektrību vai citādi (pozīcija 84.15), un šujmašīnas, tai skaitā mēbeles, kas īpaši veidotas šujmašīnām (pozīcija ex 84.41) | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [10] |

84.15 | Ledusskapji un saldējamās iekārtas, ko darbina ar elektrību vai citādi | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

ex 84.41 | Šujmašīnas, tai skaitā šujmašīnām paredzētas mēbeles | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka a)vismaz 50 % to materiālu un detaļu vērtības [11], kas izmantotas galvenā mehānisma (neskaitot motoru) montāžai, ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi, unb)izmantotie diega savilkšanas, tamborēšanas un zigzaga mehānismi ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

ex 85. nodaļa | Elektriskās iekārtas un aprīkojums; to detaļas; izņemot pozīcijā 85.14 vai 85.15 minētos izstrādājumus | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

85.14 | Mikrofoni un to statīvi; skaļruņi; zemfrekvences elektriskie pastiprinātāji | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka a)vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [11]ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi, unb)izmantoto nenoteiktas izcelsmes tranzistoru vērtība nepārsniedz 3 % no gala produkta vērtības [12] |

85.15 | Radiotelegrāfa un radiotelefona sakaru raidaparatūra un uztvērējaparatūra; radiofonijas un televīzijas raidīšanas un uztveršanas aparatūra (tostarp uztvērēji ar iebūvētu skaņu ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru) un televīzijas kameras; radionavigācijas aparatūra, radiolokācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka a)vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [11]ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi, unb)izmantoto nenoteiktas izcelsmes tranzistoru vērtība nepārsniedz 3 % no gala produkta vērtības [12] |

86. nodaļa | Dzelzceļa un tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to detaļas; dzelzceļa un tramvaju sliežu ceļu ierīces un aprīkojums; visu veidu signalizācijas iekārtas, ko nedarbina ar elektrību | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

ex 87. nodaļa | Transportlīdzekļi, kas nav dzelzceļa vai tramvaju ritošais sastāvs, un to daļas, izņemot pozīcijā 87.09 minētos izstrādājumus | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

87.09 | Motocikli, mopēdi un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; visu veidu blakusvāģi | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

ex 90. nodaļa | Optiskie, fotografēšanas, kinematogrāfijas, mērīšanas, pārbaudes, precīzijas, medicīniskie un ķirurģiskie instrumenti un aparatūra, kā arī tās daļas, izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijās 90.05, 90.07, 90.08, 90.12 vai 90.26 | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

90.05 | Refrakcijas teleskopi (monokulāri un binokļi), prizmatiski vai nē | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

90.07 | Fotoaparāti; zibspuldzes | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

90.08 | Kinokameras, kinoprojektori, skaņas ierakstīšanas un atskaņošanas iekārtas; jebkura šo izstrādājumu kombinācija | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

90.12 | Sarežģīti optiskie mikroskopi, arī aprīkoti ar attēla fotografēšanas vai projekcijas iekārtām | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

90.26 | Gāzu, šķidrumu un elektrības padeves vai ieguves skaitītāji; to kalibrēšanas mērierīces | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

ex 91. nodaļa | Pulksteņi un rokas pulksteņi un to daļas, izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijās 91.04 un 91.08 | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

91.04 | Citi pulksteņi | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

91.08 | Samontēti pulksteņmehānismi | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [11] |

ex 92. nodaļa | Mūzikas instrumenti; skaņas ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra; televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas magnētiska aparatūra; to daļas un piederumi; izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 92.11 | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

92.11 | Gramofoni, diktofoni un cita skaņas ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, tostarp skaņuplašu atskaņotāji un lenšu magnetofoni, ar skaņas galviņām vai bez tām; televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas magnētiska aparatūra | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka: a)vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [11]ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi, unb)izmantoto nenoteiktas izcelsmes tranzistoru vērtība nepārsniedz 3 % no gala produkta vērtības [12] |

93. nodaļa | Ieroči un munīcija; to detaļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

96.02 | Citas slotas un sukas, tai skaitā tādas sukas, ko izmanto kā mašīnu sastāvdaļu; krāsu rullīši; gumijas skrāpji (izņemot rullīšu veida tīrītājus) un sūkļi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

97.03 | Citas rotaļlietas; modeļi, ko izmanto atpūtas nolūkos | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

98.01 | Pogas un pogu veidnes, kniedes, aproču pogas un spiedpogas, tai skaitā spraudpogas; šādu izstrādājumu sagataves un daļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

98.08 | Rakstāmmašīnu un līdzīgas lentes, arī uz spolēm; zīmogspilveni, kārbiņās vai bez tām | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 98.15 | Bunzena kolbas un citi vakuuma trauki | | Ražošana no pozīcijā 70.12 minētajiem izstrādājumiem |

[1] Šo noteikumu nepiemēro šādām augļu sulām: ananāsu, laima un greipfrūtu.

[2] Šo noteikumu nepiemēro, ja izmanto "zea indurata" kukurūzu.

[3] Šos noteikumus nepiemēro, ja minētos ražojumus iegūst no tādiem ražojumiem, kas ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes izstrādājumu statusu saskaņā ar B sarakstā minētajiem nosacījumiem.

[4] Dzijai, ko veido divi vai vairāki tekstilmateriāli, jānodrošina atbilstība šajā sarakstā norādītajiem nosacījumiem arī attiecībā uz visām pozīcijām, kurās klasificētu to citu tekstilmateriālu dziju, kas ir attiecīgās jauktās dzijas sastāvā. Šis noteikums neattiecas uz vienu vai vairākiem jauktiem tekstilmateriāliem, kuru svars nepārsniedz 10 % no kopējā sastāvā esošo tekstilmateriālu svara.

[5] līdz 30 %, ja attiecīgais materiāls ir pavediens, kura platums nepārsniedz 5 mm un kuru veido šaura lenta ar alumīnija pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, pārklāta vai nepārklāta ar alumīnija pulveri, kas iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām.

[6] līdz 30 %, ja attiecīgais materiāls ir pavediens, kura platums nepārsniedz 5 mm un kuru veido šaura lenta ar alumīnija pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, pārklāta vai nepārklāta ar alumīnija pulveri, kas iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām.

[7] Izmantotie rotājumi un aksesuāri (izņemot oderējumu un starpoderi), kuru dēļ mainās tarifa pozīcija, nerada iegūtā izstrādājuma izcelsmes statusa zaudēšanu, ja to svars nepārsniedz 10 % no visu sastāvā esošo tekstilmateriālu kopējā svara.

[8] Šos noteikumus nepiemēro, ja minētos ražojumus iegūst no tādiem ražojumiem, kas ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes izstrādājumu statusu saskaņā ar B sarakstā minētajiem nosacījumiem.

[9] Dzijai, ko veido divi vai vairāki tekstilmateriāli, jānodrošina atbilstība šajā sarakstā norādītajiem nosacījumiem arī attiecībā uz visām pozīcijām, kurās klasificētu to citu tekstilmateriālu dziju, kas ir attiecīgās jauktās dzijas sastāvā. Šis noteikums neattiecas uz vienu vai vairākiem jauktiem tekstilmateriāliem, kuru svars nepārsniedz 10 % no kopējā sastāvā esošo tekstilmateriālu svara.

[10] Šos noteikumus nepiemēro pozīcijā 84.59 minētajiem degvielas elementiem līdz 1977. gada 31. decembrim.

[11] nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtību.

[12] Šo procentuālo sastāvu nesummē ar 40 %

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

B SARAKSTS

To apstrādes un pārstrādes darbību saraksts, kuru rezultātā nemainās tarifa pozīcija, bet, kuras veicot, attiecīgajiem izstrādājumiem piešķir noteiktas izcelsmes preču statusu

Gatavi izstrādājumi | Apstrāde vai pārstrāde, kuras dēļ piešķir noteiktas izcelsmes preču statusu |

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts |

| Nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu iekļaušana apkures katlos, mehānismos, mehāniskās ierīcēs utt., kas minētas 84. līdz 92. nodaļā, un apkures katlos un radiatoros, kas minēti pozīcijā 73.37, nerada šādu izstrādājumu izcelsmes statusa zaudēšanu, ar noteikumu, ka šo izstrādājumu, to sastāvdaļu un detaļu vērtība nepārsniedz 5 % no gala produkta vērtības |

ex 25.09 | Karsētas vai pulverī samaltas krāszemes | Krāszemju drupināšana un karsēšana vai saberšana pulverī |

ex 25.15 | Marmors, kas sazāģēts kvadrātveida gabalos, kuru biezums nepārsniedz 25 cm | Marmora zāģēšana plātnēs vai gabalos, pulēšana, slīpēšana un tīrīšana, tai skaitā tāda marmora šāda apstrāde, kas nav apstrādāts tālāk kā vien rupji sašķelts, rupji sadalīts vai sazāģēts kvadrātveida gabalos, kuru biezums pārsniedz 25 cm |

ex 25.16 | Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citi tēlniecībai vai būvniecībai paredzēti akmeņi, sadalīti kvadrātveida gabalos, kuru biezums nepārsniedz 25 cm | Granīta, porfīra, bazalta, smilšakmens un citu būvniecībai paredzētu akmeņu zāģēšana, tai skaitā to šādu akmeņu apstrāde, kas nav apstrādāti tālāk kā vien rupji sašķelti, rupji sadalīti vai sazāģēti kvadrātveida gabalos, kuru biezums ir lielāks par 25 cm |

ex 25.18 | Karsēts dolomīts; aglomerēts dolomīts (ieskaitot darvoto) | Neapstrādāta dolomīta kalcinēšana |

28. līdz 37. nodaļa | Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 20 % no gala produkta vērtības |

ex 38. nodaļa | Dažādi ķīmiski produkti, izņemot rafinētu taleļļu | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 20 % no gala produkta vērtības |

ex 38.05 | Rafinēta taleļļa | Neapstrādātas taleļļas rafinēšana |

39. nodaļa | Mākslīgi sveķi un plastmasas, celulozes esteri un ēteri; to izstrādājumi | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 20 % no gala produkta vērtības |

ex 40.01 | Apavu rievotās zoļu gumijas loksnes | Dabiskā kaučuka rievoto lokšņu laminēšana |

ex 40.07 | Gumijas pavedieni un auklas, ar tekstilmateriālu pārklājumu | Ražošana no gumijas pavedieniem vai auklām |

ex 41.01 | Aitas un jēra āda bez vilnas | Vilnas noņemšana no aitas un jēra ādas |

ex 41.02 | Otrreiz miecētas liellopu ādas (ieskaitot bifeļu ādas) vai zirgu (viennadžu) ādas, izņemot ādas, kas minētas pozīcijās 41.06 līdz 41.08 | Tādu liellopu ādu (ieskaitot bifeļu ādas) un zirgu (viennadžu) ādu otrreizēja miecēšana, kuras ir miecētas, bet nav tālāk apstrādātas |

ex 41.03 | Otrreiz miecētas aitas un jēra ādas, izņemot pozīcijā 41.06 līdz 41.08 minētās ādas | Tādu aitas un jēra ādu otrreizēja miecēšana, kuras ir miecētas, bet nav tālāk apstrādātas |

ex 41.04 | Otrreiz miecētas kazu un kazlēnu ādas, izņemot pozīcijā 41.06 līdz 41.08 minētās ādas | Tādu kazlēnu un kazu ādu otrreizēja miecēšana, kuras ir miecētas, bet nav tālāk apstrādātas |

ex 41.05 | Citi otrreiz miecētu ādu veidi, izņemot pozīcijā 41.06 līdz 41.08 minētās ādas | Tādu citu ādu otrreizēja miecēšana, kuras ir miecētas, bet nav tālāk apstrādātas |

ex 43.02 | Komplektētas kažokādas | Miecētu vai apdarinātu kažokādu balināšana, krāsošana, apstrāde, griešana un komplektēšana |

ex 50.09 | Apdrukāti audumi | Tādu audumu apdrukāšana kopā ar apdari (balināšanu, apretūru, žāvēšanu, tvaicēšanu, attīrīšanu no svešķermeņu ieslēgumiem un mezgliem, defektu labošanu, piesūcināšanu, iepriekšēju pretsarukšanas apstrādi, merserizāciju), kuru vērtība nepārsniedz 47,5 % no gala produkta vērtības |

ex 50.10 |

ex 51.04 |

ex 53.11 |

ex 53.12 |

ex 53.13 |

ex 54.05 |

ex 55.07 |

ex 55.08 |

ex 55.09 |

ex 56.07 |

ex 68.03 | Izstrādājumi no šīfera, tostarp no aglomerēta šīfera | Šīfera izstrādājumu ražošana |

ex 68.13 | Izstrādājumi no azbesta; maisījumi uz azbesta vai azbesta un magnija karbonāta bāzes | Azbesta izstrādājumu, maisījumu uz azbesta vai azbesta un magnija karbonāta bāzes ražošana |

ex 68.15 | Vizlas izstrādājumi, tostarp saistītas vizlas drumslas uz papīra vai auduma pamata | Vizlas izstrādājumu ražošana |

ex 70.10 | Slīpēta stikla pudeles | Tādu pudeļu slīpēšana, kuru vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 70.13 | Slīpēta stikla galda un virtuves trauki, tualetes un kancelejas piederumi, izstrādājumi iekštelpu izrotāšanai vai līdzīgiem mērķiem (izņemot pozīcijā 70.19 minētos izstrādājumus) | Tādu stikla izstrādājumu slīpēšana, kuru vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 70.20 | Stiklšķiedras izstrādājumi | Ražošana no neapstrādātas stiklšķiedras |

ex 71. 02 | Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, griezti vai citādi apstrādāti, bet neiedarināti, nenostiprināti un nesavērti (izņemot nešķirotus akmeņus, kas uz laiku savērti ērtākai transportēšanai) | Ražošana no neapstrādātiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem |

ex 71.03 | Sintētiski vai reģenerēti dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, griezti vai citādi apstrādāti, bet neiedarināti, nenostiprināti un nesavērti (izņemot nešķirotus akmeņus, kas uz laiku savērti ērtākai transportēšanai) | Ražošana no neapstrādātiem sintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem |

ex 71.05 | Sudrabs un sudraba sakausējumi, tai skaitā apzeltīts un ar platīnu pārklāts sudrabs, daļēji apstrādāts | Neapstrādāta sudraba un sudraba sakausējumu velmēšana, stiepšana, kalšana vai slīpēšana |

ex 71 .05 | Sudrabs, tai skaitā apzeltīts un ar platīnu pārklāts sudrabs, neapstrādāts | Neapstrādāta sudraba un sudraba sakausējumu kausēšana vai elektrolītiska atdalīšana |

ex 71.06 | Daļēji apstrādāts velmēts sudrabs | Neapstrādāta velmēta sudraba velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 71.07 | Daļēji apstrādāts zelts, tai skaitā ar platīnu pārklāts zelts | Neapstrādāta zelta, arī ar platīnu pārklāta zelta velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 71.07 | Neapstrādāts zelts, tai skaitā ar platīnu pārklāts zelts | Neapstrādāta zelta un zelta sakausējumu kausēšana vai elektrolītiska atdalīšana |

ex 71.08 | Ar velmētu zeltu plakēts parastais metāls vai sudrabs, daļēji apstrādāts | Neapstrādāta, ar velmētu zeltu plakēta parastā metāla vai sudraba velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 71.09 | Daļēji apstrādāts platīns un citi platīna grupas metāli | Neapstrādāta platīna vai citu platīna grupas preparātu velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 71.09 | Neapstrādāts platīns un citi platīna grupas metāli | Neapstrādāta platīna vai citu platīna grupas metālu kausēšana vai elektrolītiska atdalīšana |

ex 71.10 | Ar velmētu platīnu vai citiem platīna grupas metāliem plakēts parastais metāls vai dārgmetāls, daļēji apstrādāts | Ar neapstrādātu, velmētu platīnu vai citiem neapstrādātiem platīna grupas metāliem plakēta parastā metāla vai dārgmetāla velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 73.15 | Leģētais tērauds un oglekļa tērauds ar augstu oglekļa koncentrāciju: | |

| pozīcijās 73.07 līdz 73.13 minētajos veidos | Ražošana no pozīcijā 73.06 minēto veidu izstrādājumiem |

| pozīcijā 73.14 minētajā veidā | Ražošana no pozīcijā 73.06 vai 73.07 minēto veidu izstrādājumiem |

ex 74.01 | Nerafinēts varš ("tulznains" varš un citi) | Vara kušņu kausēšana |

ex 74.01 | Rafinēts varš | Nerafinēta vara ("tulznaina" vara un citu), vara atkritumu vai lūžņu rafinēšana ar uguni vai elektrolītiska rafinēšana |

ex 74.01 | Vara sakausējumi | Rafinēta vara, vara atkritumu vai lūžņu kausēšana un termiska apstrāde |

ex 75.01 | Neapstrādāts niķelis (izņemot pozīcijā 75.05 minētos elektrogalvanizācijas anodus) | Niķeļa kušņu, špeizu un citu niķeļa metalurģijas starpproduktu attīrīšana elektrolīzes, kausēšanas vai ķīmiskā procesā |

ex 77.04 | Apstrādāts berilijs | Tāda neapstrādāta berilija velmēšana, stiepšana (vilkšana) vai slīpēšana, kura vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 81.01 | Apstrādāts volframs | Ražošana no neapstrādāta volframa, kura vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 81.02 | Apstrādāts molibdēns | Ražošana no neapstrādāta molibdēna, kura vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 81.03 | Apstrādāts tantals | Ražošana no neapstrādāta tantala, kura vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 81.04 | Citi apstrādāti parastie metāli | Ražošana no citiem neapstrādātiem parastajiem metāliem, kuru vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

84.06 | Iekšdedzes virzuļdzinēji | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

ex 84.08 | Dzinēji un motori, izņemot reaktīvos dzinējus un gāzes turbīnas | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [1] |

84.16 | Kalandri un tamlīdzīgas velmēšanas mašīnas (izņemot metālapstrādes, metālu velmēšanas un stikla apstrādes mašīnas) un tām paredzētie cilindri | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 25 % no gala produkta vērtības |

ex 84.17 | Mehānismi, iekārtas un tamlīdzīgas laboratoriju ierīces, arī darbināmas ar elektrību, ko izmanto materiālu apstrādei procesos, kuri ietver temperatūras maiņu, un ko izmanto koksnes, papīra masas, papīra un kartona ražošanas rūpniecībā | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 25 % no gala produkta vērtības |

84.31 | Iekārtas un ierīces celulozes masas, papīra vai kartona ražošanai vai apdarei | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 25 % no gala produkta vērtības |

84.33 | Visu veidu papīra vai kartona griešanas ierīces; citas iekārtas papīra masas, papīra vai kartona apdarei | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 25 % no gala produkta vērtības |

ex 84.41 | Šujmašīnas, tai skaitā īpaši šujmašīnām paredzētas mēbeles | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka: a)vismaz 50 % to materiālu un detaļu [1], kas izmantotas galvenā mehānisma (neskaitot motoru) montāžai, ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi, unb)izmantotie diega savilkšanas, tamborēšanas un zigzaga mehānismi ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

87.06 | Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 87.01 līdz 87.03 | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no gala produkta vērtības |

ex 95.01 | Izstrādājumi no bruņurupuču bruņām | Ražošana no apstrādātām bruņurupuču bruņām |

ex 95.02 | Perlamutra izstrādājumi | Ražošana no apstrādāta perlamutra |

ex 95.03 | Ziloņkaula izstrādājumi | Ražošana no apstrādāta ziloņkaula |

ex 95.04 | Kaula izstrādājumi (izņemot zivju kaulu) | Ražošana no apstrādāta kaula (izņemot zivju kaulu) |

ex 95.05 | Izstrādājumi no raga, koraļļiem (dabīgajiem vai aglomerētiem) vai citiem dzīvnieku izcelsmes grebšanas materiāliem | Ražošana no apstrādāta raga, koraļļiem (dabīgajiem vai aglomerētiem) vai citiem dzīvnieku izcelsmes grebšanas materiāliem |

ex 95.06 | Izstrādājumi no augu grebšanas materiāliem (piemēram, augu ziloņkaula) | Ražošana no augu apstrādātiem augu grebšanas materiāliem (piemēram, augu ziloņkaula) |

ex 95.07 | Izstrādājumi no ahāta (un ahāta aizstājējiem minerāliem), dzintara, sepiolīta, aglomerēta dzintara un aglomerēta sepiolīta | Ražošana no apstrādāta ahāta (un ahāta aizstājējiem minerāliem), dzintara, sepiolīta, aglomerēta dzintara un aglomerēta sepiolīta |

ex 98.11 | Pīpes un pīpes galviņas no koka, saknēm vai citiem materiāliem | Ražošana no rupji apstrādātām sagatavēm |

[1] nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtību.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

SARAKSTS To izstrādājumu saraksts, kas ir izņemti no šā protokola darbības jomas

KMT pozīcijas Nr. | Apraksts |

ex 27.07 | Asimilētas aromātiskās eļļas, kas definētas 27. nodaļas 2. piezīmē un kam vairāk nekā 65 % tilpuma pārtvaicējas temperatūrā līdz 250oC (tai skaitā benzīnu un benzola maisījumi), un kas paredzētas izmantošanai par kurināmo enerģētikai vai apkurei |

27.09 līdz 27.16 | Minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski |

ex 29.01 | Ogļūdeņraži: acikliskie;ciklāni un ciklēni, izņemot azulēnus;benzols, toluols, ksiloli;izmantošanai par kurināmo enerģētikā vai apkurei |

ex 34.03 | Eļļošanas līdzekļi, kuru sastāvā ir naftas eļļas un eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem, bet izņemot līdzekļus, kuru sastāvā 70 % svara vai vairāk ir naftas eļļas vai eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem |

ex 34.04 | Vaski, kuru pamatā ir parafīns, naftas vaski, vaski, kas iegūti no bitumenminerāliem, ogļu putekļu vasks vai jēlparafīns |

ex 38.14 | Gatavās piedevas eļļošanas līdzekļiem |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

4. PROTOKOLS

par atsevišķiem nosacījumiem attiecībā uz Īriju

Neskarot nolīguma 13. pantu, Norvēģijai piemēro pasākumus, kas paredzēti Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām 6. protokola 1. un 2. punktā un 7. protokola 1. pantā par konkrētiem kvantitatīviem ierobežojumiem Īrijai un transportlīdzekļu ievešanu, kā arī transportlīdzekļu montāžas rūpniecību Īrijā.

--------------------------------------------------

Nobeiguma akts

Pilnvarotās personas, kas pārstāv:

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENU

NORVĒĢIJAS KARALISTI,

sapulcējušās Briselē, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada četrpadsmitajā maijā,

lai parakstītu Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgumu,

šā nolīguma parakstīšanas laikā

ir ņēmušas vērā še uzskaitītās deklarācijas, kas pievienotas šā akta pielikumā:

1) Eiropas Ekonomikas kopienas deklarācija par šā nolīguma 23. panta 1. punktu,

2) Eiropas Ekonomikas kopienas deklarācija par konkrētu šā nolīguma noteikumu reģionālu piemērošanu.

Udfærdiget i Bruxelles, denfjortende maj nitten hundrede og treoghalvfjerdsGeschehen zu Brüssel amvierzehnten Mai neunzehnhundertdreiundsiebzigDone at Brussels on thisfourteenth day of May in the year one thousand nine hundred and seventy-threeFait à Bruxelles, lequatorze mai mil neuf cent soixante-treizeFatto a Bruxelles, addìquattordici maggio millenovecentosettantatréGedaan te Brussel, deveertiende mei negentienhonderddrieënzeventigUtferdiget i Brussel,fjortende mai nitten hundre og syttitre

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

DEKLARĀCIJAS

Eiropas Ekonomikas kopienas deklarācija par šā nolīguma 23. panta 1. punktu

Eiropas Ekonomikas kopiena dara zināmu, ka sakarā ar nolīguma 23. panta 1. punkta autonomu īstenošanu, ko uzņemas Līgumslēdzējas puses, tā izvērtēs visas darbības, kas ir pretrunā šim pantam, pamatojoties uz kritērijiem, kuri izriet no Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 85., 86., 90. un 92. panta noteikumu piemērošanas.

--------------------------------------------------

Eiropas Ekonomikas kopienas deklarācija par konkrētu šā nolīguma noteikumu reģionālu piemērošanu

Eiropas Ekonomikas kopiena dara zināmu, ka jebkādu tādu pasākumu piemērošana, kurus tā varētu veikt saskaņā ar šā nolīguma 23., 24., 25. vai 26. pantu, atbilstīgi 27. pantā noteiktajai procedūrai un kārtībai vai 28. pantam, pēc Kopienas noteikumiem var attiecināt tikai uz vienu tās reģionu.

--------------------------------------------------

21973A0514(01)