kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa”;

kopuzņēmums “Tīra aviācija”;

kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis”;

kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”;

kopuzņēmums “Global Health EDCTP3”;

kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”;

►M1  kopuzņēmums “Mikroshēmas” ◄ ;

kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”;

kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi”.

paātrināt inovācijas procesu un biobāzētu inovatīvu risinājumu izstrādi;

paātrināt esošo nobriedušo un inovatīvo biobāzēto risinājumu izvēršanu tirgū;

nodrošināt biobāzētu rūpniecisko sistēmu augsta līmeņa vidisko sniegumu.

palielināt starpdisciplināru pētniecības un inovācijas pasākumu intensitāti, lai izmantotu dzīvības zinātņu un citu zinātnes disciplīnu progresa sniegtos ieguvumus ilgtspējīgu biobāzētu risinājumu izstrādē un demonstrēšanā;

palielināt un integrēt ieinteresēto personu pētniecības un inovācijas spēju visā Savienībā, arī reģionos ar nepietiekami attīstītām spējām, lai izmantotu vietējo bioekonomikas potenciālu;

palielināt pētniecības un inovācijas spējas vides problēmu risināšanai un ilgtspējīgāku biobāzētu inovāciju attīstīšanai, nodrošinot, ka ilgtspējas jautājumi un vidiskais sniegums ir integrēts visā inovācijas ķēdē un jaunos inovatīvos risinājumos;

pastiprināt biobāzētas pētniecības un inovācijas integrāciju Savienības biobāzētajā nozarē un palielināt pētniecības un inovācijas dalībnieku, tostarp izejvielu piegādātāju, iesaistīšanos biobāzētās vērtību ķēdēs;

mazināt risku, kas saistīts ar pētniecībai un inovācijai paredzētiem ieguldījumiem biobāzētos uzņēmumos un projektos;

nodrošināt, ka biobāzētu pētniecības un inovācijas projektu izstrādē un īstenošanā tiek ņemti vērā apritīguma un vides apsvērumi, tostarp ieguldījums klimatneitralitātes un nulles piesārņojuma mērķu sasniegšanā, un veicināt sabiedrības atbalstu.

ieguldījumi jaunās iekārtās, kas demonstrē jaunu vērtības ķēdi, tostarp ieguldījumi ilglietojuma aprīkojumā, instrumentos un saistītajā infrastruktūrā, jo īpaši saistībā ar reģionālo izvēršanu un tās ilgtspējas verifikāciju;

ieguldījumi jaunā inovatīvā un ilgtspējīgā ražotnē vai paraugprojektā;

ieguldījumi jaunā pētniecībā un inovācijā un pamatotā infrastruktūrā, tostarp iekārtās, instrumentos, ilglietojuma aprīkojumā vai eksperimentālās ražotnēs (pētniecības centros);

standartizācijas pasākumi;

komunikācijas, informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas pasākumi.

neattiecināmi ieguldījumi, kas vajadzīgi kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projekta īstenošanai visā projekta laikā;

ieguldījumi, ko sniedz paralēli kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projektam, papildinot projekta rezultātus un pārnesot to augstākā TGL;

ieguldījumi, kas vajadzīgi kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” projekta rezultātu izvēršanai pēc projekta slēgšanas līdz kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” likvidēšanai. Pamatotos gadījumos var ņemt vērā ieguldījumus, kas saistīti ar priekšteces iniciatīvas (kopuzņēmuma BBI) projektu rezultātu izvēršanu.

sniegt ieguldījumu aviācijas ekoloģiskās pēdas mazināšanā, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi pēc iespējas drīzākai to izvēršanai un tādējādi sniedzot ievērojamu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa vispārējo mērķu sasniegšanā, jo īpaši saistībā ar mērķrādītāju, kas paredz visā Savienībā neto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, un virzībā uz klimatneitralitātes sasniegšanu, vēlākais, līdz 2050. gadam;

nodrošināt, ka ar aeronautiku saistītie pētniecības un inovācijas pasākumi – īpašu uzmanību pievēršot radikālu tehnoloģiju iniciatīvām – palīdz uzlabot ilgtspējīgu Savienības aviācijas nozares konkurētspēju pasaulē, un nodrošināt, ka klimatneitrālas aviācijas tehnoloģijas atbilst attiecīgajām aviācijas drošuma un drošības prasībām un ka aviācija arī turpmāk ir drošs, uzticams, rentabls un iedarbīgs līdzeklis pasažieru un kravu pārvadāšanai;

uzlabot Eiropas aviācijas pētniecības un inovācijas spēju.

integrēt un demonstrēt revolucionāras gaisa kuģu tehnoloģiskās inovācijas, kas spēj samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas ne mazāk kā par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2020. gada modernajām tehnoloģijām, vienlaikus bruģējot ceļu uz klimatneitrālu aviāciju līdz 2050. gadam;

nodrošināt, ka inovāciju tehnoloģiskā un potenciālā rūpnieciskā gatavība ir pietiekama, lai līdz 2035. gadam varētu izlaist revolucionārus jaunus produktus un pakalpojumus ar mērķi aizstāt 75 % aktīvās gaisa kuģu flotes līdz 2050. gadam un attīstīt inovatīvu, uzticamu, drošu un rentablu Eiropas aviācijas sistēmu, kas spēj sasniegt klimatneitralitātes mērķi, vēlākais, līdz 2050. gadam;

paplašināt un sekmēt klimatneitrālas aviācijas pētniecības un inovācijas vērtības ķēžu integrāciju, iesaistot akadēmiskās aprindas, pētniecības organizācijas, rūpniecības nozari un MVU un arī izmantojot priekšrocības, ko sniedz sinerģija ar citām saistītām valstu un Eiropas programmām, un atbalstot ar rūpniecību saistītu prasmju apguvi visā vērtību ķēdē.

Savienība, ko pārstāv Komisija;

dibinātāji, kas uzskaitīti I pielikumā, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Tīra aviācija”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos to pievienošanās nosacījumus;

asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu un par ko valdei jāpieņem lēmums.

pasākumus, uz kuriem attiecas kopuzņēmuma “Tīra aviācija” netiešās darbības, bet kuri netiek finansēti šādu netiešo darbību ietvaros;

pasākumus, kas ir tieši saistīti ar kopuzņēmuma “Tīra aviācija” darba programmu;

pētniecības un inovācijas pasākumus, kuru pamatā ir pasākumi, ko finansē kopuzņēmums “Tīra aviācija” vai tā priekštece iniciatīva;

pētniecības un inovācijas pasākumus, ko veic projektos, kuriem ir skaidra saikne ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, un ko līdzfinansē atbilstīgi valstu vai reģionālajām programmām Savienībā;

privātus pētniecības un inovācijas projektus, kas papildina stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektus, kā arī pasākumus, kas visā vērtību ķēdē veicina rūpniecībai specifisku prasmju apguvi;

pasākumus, kuru rezultātā tiek izvērsti vai pārņemti kopuzņēmuma “Tīra aviācija” vai tā priekšteču iniciatīvu, vai abu projektu rezultāti un par kuriem nav saņemts Savienības finansējums;

Eiropas standartizācijas un sertifikācijas pasākumus, kas saistīti ar tīras aviācijas risinājumiem no kopuzņēmuma “Tīra aviācija” projektiem vai tā priekštecēm iniciatīvām.

pārrauga dalībnieku, kas nav Savienība, papildu pasākumu stratēģiju atbilstību tīrai aviācijai;

veicina tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanu tirgū, lai sniegtu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, un nodrošina 57. pantā izklāstīto kopuzņēmuma konkrēto mērķu sasniegšanu;

tiecas izmantot sinerģijas starp pētniecības un demonstrējumu pasākumiem reģionālā, valstu vai Savienības līmenī, kas saistītas ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un kopuzņēmuma “Tīra aviācija” darba programmu;

uzrauga programmas pārraudzību un progresa novērtēšanu salīdzinājumā ar ietekmes rādītājiem un kopuzņēmuma “Tīra aviācija” konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 57. panta 2. punktā;

nodrošina, ka līdz to pabeigšanai tiek turpināta kopuzņēmuma “Clean Sky 2” programmas tehnisko prioritāšu un pētniecības un inovācijas pasākumu pārejas vadība un pārvaldība atbilstoši kopuzņēmuma “Tīra aviācija” mērķiem, un attiecīgā gadījumā nodrošina rezultātu pārnešanu uz kopuzņēmuma “Tīra aviācija” programmu.

kopuzņēmuma “Tīra aviācija” uzaicinājumu stratēģisko daudzgadu plānošanu un to saskaņošanu ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un saistītajām darba programmām, kā arī tehniskajām prioritātēm un pētniecības darbībām;

programmas tehniskās darbības jomas pārskatīšanu vai optimizēšanu, lai kopuzņēmuma “Tīra aviācija” darba programmu un mērķus saskaņotu ar vispārējo pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām ar Eiropas partnerībām saistītām darba programmām;

padomdevēju struktūru ieteikumiem un īpašām darbībām, kas izklāstītas 58. pantā, lai palielinātu tīras aviācijas risinājumu ienākšanu tirgū un ietekmi atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un saistītajām politikas darbībām tā uzlabošanai.

ierosināt pasākumus, lai uzlabotu papildināmību starp kopuzņēmuma “Tīra aviācija” pētniecības un inovācijas darbībām un valstu pētniecības programmām, kas sniedz ieguldījumu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas mērķu sasniegšanā, kā arī papildināmību ar starptautiskām un citām valstu iniciatīvām un projektiem;

veicināt īpašus pasākumus valsts vai reģionālā līmenī, kuru mērķis ir palielināt MVU iesaisti kopuzņēmuma “Tīra aviācija” pētniecības un inovācijas darbībās, tostarp rīkot informācijas izplatīšanas pasākumus, speciālus tehniskus darbseminārus un nodrošināt komunikāciju, un jebkādas citas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību un aeronautikas tehnoloģiju izvēršanu;

veicināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā no kohēzijas politikas fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Next Generation EU fonda, kopuzņēmuma “Tīra aviācija” kontekstā.

ne vairāk kā četri Komisijas pārstāvji un Savienības struktūras, kā to izlemj Savienības pārstāvji valdē;

viens katra dalībnieka, kas nav Savienība, pārstāvis;

viens EASA pārstāvis.

pēc vajadzības sagatavo stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas grozījumu priekšlikumus to apspriešanai un galīgā lēmuma pieņemšanai valdē;

sagatavo priekšlikumus tehniskajām prioritātēm un pētniecības darbībām, kas jāiekļauj darba programmā, un pētniecības tematus atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

sniedz informāciju par pētniecības darbībām, kas ir plānotas vai norisinās valsts, reģionālā vai citā ne Savienības līmenī, un sniedz ieteikumus par darbībām, kas nepieciešamas, lai pēc iespējas palielinātu kopuzņēmuma “Tīra aviācija” programmas iespējamo sinerģiju;

ierosina apspriešanai un galīgā lēmuma pieņemšanai valdē programmas tehniskās darbības jomas pārskatīšanu vai optimizēšanu, lai kopuzņēmuma “Tīra aviācija” darba programmu un mērķus saskaņotu ar vispārējo pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām ar Eiropas partnerībām saistītām darba programmām, kā noteikts stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā;

sniedz ieteikumus par to, kā pēc iespējas palielināt ietekmi atbilstoši Eiropas zaļā kursa mērķiem un programmas rezultātu iespējamo pārņemšanu tirgū no netiešajām darbībām, ko finansējis kopuzņēmums.

sniegt ieguldījumu Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojuma “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā”, Eiropas zaļā kursa un Eiropas Klimata akta mērķu sasniegšanā, kāpinot 2030. gada Savienības vērienīgo mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un palīdzot panākt klimatneitralitāti, vēlākais, līdz 2050. gadam;

sniegt ieguldījumu Komisijas 2020. gada Ūdeņraža stratēģijas klimatneitrālai Eiropai īstenošanā;

stiprināt Savienības tīra ūdeņraža vērtības ķēdes konkurētspēju, lai atbalstītu un paātrinātu inovatīvu, konkurētspējīgu tīru risinājumu ienākšanu tirgū, jo īpaši attiecībā uz MVU;

stimulēt pētniecību un inovāciju tīra ūdeņraža ražošanas, sadales, uzglabāšanas un tiešo lietojumu jomā.

ar pētniecību un inovāciju, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar zemākiem TGL, uzlabot Savienībā izstrādāto tīra ūdeņraža risinājumu rentabilitāti, iedarbīgumu, uzticamību, daudzumu un kvalitāti, tostarp ražošanu, sadali, uzglabāšanu un tiešos lietojumus;

stiprināt zinātnes un rūpniecības dalībnieku zināšanas un spēju visā Savienības ūdeņraža vērtības ķēdē, vienlaikus atbalstot ar rūpniecību saistītu prasmju apguvi;

veikt tīra ūdeņraža risinājumu demonstrējumus to izvēršanai vietējā, reģionālā un Savienības mērogā ar mērķi iesaistīt ieinteresētās personas visās dalībvalstīs un pievērsties atjaunīgās enerģijas ražošanai, sadalei, uzglabāšanai un izmantošanai transportietilpīgās un energoietilpīgās nozarēs, kā arī citos lietojumos;

palielināt publiskā un privātā sektora informētību par tīra ūdeņraža risinājumiem un to atzīšanu un pārņemšanu publiskajā un privātajā sektorā, jo īpaši, sadarbojoties ar citām Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

pirmskomerciāli izmēģinājumi un laukizmēģinājumi;

koncepcijas apliecinājums;

pastāvošo ražošanas līniju uzlabošana to jaudas palielināšanai;

liela mēroga gadījumpētījumi;

informētības veicināšanas pasākumi attiecībā uz ūdeņraža tehnoloģijām un drošības pasākumiem;

projektu rezultātu pārņemšana produktos, plašāka izmantošana un pasākumi pētniecības ķēdē vai nu augstākos TGL, vai paralēlos darbības virzienos;

pētniecības un inovācijas pasākumi, ko veic projektos, kuriem ir skaidra saikne ar stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, un ko finansē atbilstīgi valstu vai reģionālajām programmām Savienībā.

sniegt informāciju par stratēģiskajām un tehnoloģiskajām prioritātēm, kurām jāpievēršas kopuzņēmumam “Tīrs ūdeņradis”, kā noteikts stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā un saistītos sīki izstrādātos tehnoloģiju ceļvežos, pienācīgi ņemot vērā progresu un vajadzības saistītās nozarēs;

sniegt ierosinājumus, lai nodrošinātu konkrētu sinerģiju starp kopuzņēmumu “Tīrs ūdeņradis” un saistītām nozarēm vai jebkuru nozari, ar kuru sinerģija tiek uzskatīta par tādu, kas rada pievienoto vērtību;

sniegt ieguldījumu Eiropas Tīra ūdeņraža partnerības forumā un Tīra ūdeņraža alianses Eiropas Ūdeņraža forumā.

sniegt ieguldījumu vienotās Eiropas dzelzceļa telpas sasniegšanā;

nodrošināt ātru pāreju uz pievilcīgāku, lietotājiem draudzīgu, konkurētspējīgu, cenas ziņā pieejamu, viegli uzturamu, efektīvu un ilgtspējīgu Eiropas dzelzceļa sistēmu, kas integrēta plašākā mobilitātes sistēmā;

atbalstīt spēcīgas un pasaulē konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa nozares attīstību.

sekmēt pētniecības un inovācijas pasākumus, lai nodrošinātu jau pēc ieceres integrētu Eiropas dzelzceļa tīklu, likvidējot šķēršļus sadarbspējai un nodrošinot risinājumus pilnīgai integrācijai, kas aptver satiksmes pārvaldību, ritekļus, infrastruktūru, tostarp valstu sliežu platumu – piemēram, 1 520 , 1 000 un 1 668  mm platu dzelzceļa sliežu – integrāciju, un pakalpojumus, un nodrošinot vislabāko reaģēšanu uz pasažieru un uzņēmumu vajadzībām, paātrinot inovatīvu risinājumu pārņemšanu, lai atbalstītu vienoto Eiropas dzelzceļu telpu, un vienlaikus palielinot dzelzceļa transporta jaudu un uzticamību un samazinot izmaksas;

nodrošināt ilgtspējīgu un noturīgu dzelzceļa sistēmu, attīstot klusa, nulles emisiju dzelzceļa sistēmu un klimatnoturīgu infrastruktūru, piemērojot aprites ekonomiku dzelzceļa nozarei, eksperimentāli izmantojot inovatīvus procesus, tehnoloģijas, dizainus un materiālus visā dzelzceļa sistēmu dzīves ciklā un izstrādājot citus inovatīvus risinājumus vadāmajam sauszemes transportam;

sava sistēmu pīlāra ietvaros izstrādāt vienotu darbības koncepciju un funkcionālu un drošu sistēmu arhitektūru – pienācīgi ņemot vērā kiberdrošības aspektus, galveno uzmanību pievēršot Eiropas dzelzceļa tīklam, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 ( 11 ) – integrētām Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības, vadības, kontroles un signalizācijas sistēmām – ieskaitot automatizētu vilcienu ekspluatāciju –, kas nodrošina, ka pētniecība un inovācija tiek vērsta uz vispāratzītām un kopīgām klientu prasībām un darbības vajadzībām un ir atvērta attīstībai;

sekmēt pētniecības un inovācijas pasākumus saistībā ar dzelzceļa kravas pārvadājumu un intermodālo pārvadājumu pakalpojumiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgus, videi draudzīgus dzelzceļa kravas pārvadājumus, kas ir pilnīgi integrēti loģistikas vērtības ķēdē, par galveno izvirzot dzelzceļa kravu transporta automatizāciju un digitalizāciju;

attīstīt demonstrējumu projektus dalībvalstīs;

sniegt ieguldījumu spēcīgas un pasaulē konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa nozares attīstīšanā;

nodrošināt, veicināt un izmantot sinerģiju ar citām Savienības rīcībpolitikām, programmām, iniciatīvām, instrumentiem vai fondiem, lai maksimāli palielinātu tā ietekmi un pievienoto vērtību.

attīstīt tā sistēmu pīlārā sistēmu perspektīvu, kas atspoguļo dzelzceļa ražošanas nozares vajadzības, dzelzceļu ekspluatācijas kopienu, dalībvalstis un citas privātā un publiskā sektora ieinteresētās personas dzelzceļa jomā, tostarp struktūras, kas pārstāv klientus, piemēram, pasažierus, kravu pārvadājumu klientus un personālu, kā arī attiecīgos rīcībspēkus ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares. “Sistēmu perspektīva” ietver:

veicināt pētniecības un inovācijas pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķus, tostarp pētniecības un inovācijas pasākumus, kas vērsti uz zema TGL dzelzceļu. Šajā saistībā kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”:

veic jebkurus uzdevumus, kas nepieciešami 4. un 85. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

Savienība, ko pārstāv Komisija;

dibinātāji, kas uzskaitīti II pielikumā, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz to pievienošanos;

asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu. Asociēto dalībnieku sarakstu apstiprina Komisija.

pasākumus, uz kuriem attiecas kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” netiešās darbības, bet kuras netiek finansētas šādu netiešo darbību ietvaros;

pasākumus, kas ir tieši saistīti ar kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” darba programmu;

pētniecības un inovācijas pasākumus, kuru pamatā ir pasākumi, ko finansē kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš” vai kopuzņēmums Shift2Rail;

papildinošus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus finansē dalībnieki, kas nav Savienība, kuriem ir acīmredzama Savienības pievienotā vērtība un kuri veicina kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķu sasniegšanu;

pasākumus, kurus finansē dalībnieki, kas nav Savienība, projektos, ko finansē no valstu programmām vai reģionālām programmām, un kurus papildina kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” finansētie pasākumi;

kopuzņēmuma Shift2Rail ietvaros finansēto pasākumu rezultātu pārņemšanu, turpmāku izmantošanu, demonstrējumu pasākumus, standartizāciju un ieteikumu izstrādi netraucētas pārkārtošanās stratēģijām, migrācijas ceļiem un SITS atjauninājumiem, kā arī ar plašāku izvēršanu nesaistītus Eiropas licencēšanas un sertificēšanas pasākumus.

valde;

izpilddirektors;

valstu pārstāvju grupa;

sistēmu pīlāra vadības grupa;

izvēršanas grupa.

par pieeju darbības saskaņošanai un sistēmu arhitektūras attīstīšanu, tostarp par attiecīgo ģenerālplāna daļu;

par 85. panta 2. punkta c) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķu īstenošanu;

par 86. panta 5. punkta a) apakšpunktā izklāstītā uzdevuma veikšanu;

par sīki izstrādāto gada īstenošanas plānu sistēmu pīlāram atbilstoši darba programmām, ko valde pieņem saskaņā ar 94. panta b) punktu;

par sistēmu pīlāra īstenošanas progresa uzraudzību.

sniegt ieguldījumu infekcijas slimību radītā sociālekonomiskā sloga mazināšanā Subsahāras Āfrikā, veicinot jaunu vai uzlabotu veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādi un pārņemšanu;

sniegt ieguldījumu veselības drošības palielināšanā Subsahāras Āfrikā un pasaulē kopumā, stiprinot uz pētniecību un inovāciju balstītās spējas būt gataviem infekcijas slimībām un reaģēt, lai tās kontrolētu.

veicināt jaunu vai uzlabotu veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu infekcijas slimību apkarošanai, atbalstot klīnisko pārbaužu veikšanu Subsahāras Āfrikā;

nostiprināt pētniecības un inovācijas spēju un valstu veselības pētniecības sistēmas Subsahāras Āfrikā infekcijas slimību apkarošanai;

veicināt dalībvalstu, asociēto valstu un Subsahāras valstu darbību labāku saskaņošanu ar kopēju stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu pasaules veselības jomā, lai palielinātu Eiropas publisko ieguldījumu izmaksu lietderību;

nostiprināt epidēmijgatavības spēju Subsahāras Āfrikā, kas izpaužas kā spēja iedarbīgi un ātri reaģēt ar pētījumiem, kuru mērķis ir izstrādāt diagnostiku, vakcīnas un terapiju, kas ir būtiskas tādu jaunu slimību agrīnai atklāšanai un kontrolei, kuras var izvērsties epidēmijā;

veicināt produktīvu un ilgtspējīgu tīklošanos un partnerības pasaules veselības pētniecības jomā, veidojot ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu attiecības ar dažādām privātā un publiskā sektora organizācijām.

EDCTP apvienības sastāvā esošo vai saistīto subjektu pasākumus, kas saskaņoti ar līdzīgiem citu EDCTP apvienības sastāvā esošu vai saistītu subjektu pasākumiem un tiek neatkarīgi pārvaldīti saskaņā ar valsts finansēšanas noteikumiem;

pasākumus, ko īsteno Subsahāras Āfrikas valdību pētniecības organizācijas;

pasākumus, kas veicina tīklošanos un partnerības, kur tiek veidotas attiecības ar vairākām privātā un publiskā sektora organizācijām;

atbalstu pētniecības infrastruktūru attīstībai, piemēram, klīnisko pārbaužu tīkliem vai kohortām, kas saistītas ar kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” darbības jomu, un atbalstu veselības aprūpes sistēmu sagatavotības stiprināšanai nolūkā veikt pētnieciskus pasākumus kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” darbības jomā.

palīdz kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” pasākumu stratēģiskajā un zinātniskajā plānošanā;

konsultē par stratēģijām, kā veicināt sinerģiju un partnerības ar visām ieinteresētajām personām;

pēc vajadzības sniedz ieguldījumu kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtisku stratēģisku un zinātnisku dokumentu sagatavošanā;

sniedz stratēģiskas un zinātniskas konsultācijas kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” un nodrošina notiekošo projektu sekmīgu pabeigšanu;

nosaka stratēģiskās vajadzības un prioritātes jaunu vai uzlabotu klīnisko intervenču izstrādes paātrināšanai, tostarp vajadzīgo apmācību, tīklošanos un spēju veidošanu, kas jāveic, lai sasniegtu minētos mērķus;

izvērtē situāciju ar nabadzību saistītu un novārtā atstātu slimību jomā, lai noteiktu kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” lomu partnerībā ar citām ieinteresētajām personām nolūkā paātrināt pret šādām slimībām vērstu intervenču izstrādi vai uzlabošanu;

novērtē stāvokli saistībā ar globāliem produktu izstrādes ceļiem un kritiski svarīgā posma iespējas turpmākai produktu izstrādei;

sniedz konsultācijas par jebkuru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un citu programmu pārskatīšanu;

sniedz atbalstu un ieguldījumu kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” uzraudzības un izvērtēšanas satvarā, kā arī kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” finansēto dotāciju zinātnisko iznākumu un stratēģiskās ietekmes uzraudzībā;

sniedz konsultācijas, palīdzību un piedalās kopuzņēmuma “Global Health EDCTP3” darba grupās, ieinteresēto personu sanāksmēs, EDCTP forumā un citos attiecīgos pasākumos.

sniedz informāciju par zinātniskajām, stratēģiskajām un tehnoloģiskajām prioritātēm, kurām jāpievēršas kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3”, kā noteikts stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā, ņemot vērā pasaules veselības nozares un ar to saistīto nozaru progresu un vajadzības;

sniedz ieteikumus, kā nodrošināt konkrētu sinerģiju starp kopuzņēmumu “Global Health EDCTP3” un saistītām nozarēm vai jebkuru nozari, ar kuru sinerģija tiek uzskatīta par tādu, kas rada pievienoto vērtību;

sniedz ieguldījumu EDCTP forumā.

sniedz ieguldījumu tādas Savienības mēroga veselības pētniecības un inovācijas ekosistēmas radīšanā, kas veicina zinātnes atziņu pārvēršanu inovācijās, jo īpaši sāk vismaz 30 plaša mēroga starpnozaru projektus, kas vērsti uz veselības inovācijām;

sekmē tādu drošu, iedarbīgu, uz cilvēkiem vērstu un rentablu inovāciju izstrādi, kuras apmierina stratēģiskas vēl neapmierinātas sabiedrības veselības vajadzības, apliecinot, vismaz 5 piemēros, veselības aprūpes produktu vai pakalpojumu integrēšanas iespējamību un pierādot šādu inovāciju piemērotību pārņemšanai veselības aprūpes sistēmās. Saistītajos projektos būtu jāpievēršas to slimību profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai vai pārvaldībai, kuras skar Savienības iedzīvotājus, tostarp ieguldījumam Eiropas Vēža uzveikšanas plāna īstenošanā;

virza starpnozaru inovāciju veselības aprūpes jomā, lai Eiropas veselības aprūpes nozare spētu konkurēt pasaules mērogā, un sniedz ieguldījumu jaunās Eiropas industriālās stratēģijas un Eiropas Zāļu stratēģijas mērķu sasniegšanā.

veicināt izpratnes uzlabošanos par noteicošajiem faktoriem veselības un prioritāro slimību jomā;

integrēt sadrumstalotus veselības pētniecības un inovācijas centienus, apvienojot veselības nozares sektorus un citas ieinteresētās personas un koncentrējoties uz neapmierinātām sabiedrības veselības vajadzībām, lai varētu izstrādāt rīkus, datus, platformas, tehnoloģijas un procesus uzlabotai slimību paredzēšanai, profilaksei, novēršanai pirms to izpaušanās, diagnosticēšanai, ārstēšanai un pārvaldībai, apmierinot tiešo lietotāju vajadzības;

demonstrēt uz cilvēkiem vērstu, integrētu veselības aprūpes risinājumu īstenojamību;

izmantot visu digitalizācijas un datu apmaiņas potenciālu veselības aprūpē;

nodrošināt jaunu un uzlabotu metodiku un modeļu izstrādi inovatīvu un integrētu veselības aprūpes risinājumu pievienotās vērtības visaptverošai novērtēšanai.

pasākumus, kas sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansēto netiešo darbību mērķu sasniegšanā;

pasākumus, kas veicina kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” finansēto netiešo darbību rezultātu izplatīšanu, ilgtspēju vai izmantošanu.

divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

četri dalībnieku, kas nav Savienība, pārstāvji;

divi valstu pārstāvju grupas pārstāvji;

četri zinātniskās kopienas pārstāvji, kurus ieceļ valde atklātā atlases procesā saskaņā ar 21. panta 4. punktu;

līdz sešiem citiem pastāvīgajiem locekļiem, ko ieceļ valde atklātā atlases procesā saskaņā ar 21. panta 4. punktu, jo īpaši nodrošinot veselības aprūpē iesaistīto ieinteresēto personu pienācīgu pārstāvību, aptverot jo īpaši publisko sektoru, tostarp regulatīvās iestādes, pacientus un tiešos lietotājus kopumā.

zinātniskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas atjaunināšanu;

darba programmas projektu, arī par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu;

dalībnieku, kas nav Savienība, 120. pantā minēto papildu pasākumu plānošanu;

uz konkrētām zinātniskām prioritātēm vērstu padomdevēju grupu izveidi saskaņā ar 17. panta 2. punkta x) apakšpunktu un pēc atklāta to locekļu atlases procesa veikšanas saskaņā ar 21. panta 4. punktu;

sinerģijas radīšanu ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pasākumiem, tostarp citām Eiropas partnerībām, kā arī citām Savienības finansēšanas programmām un valstu finansēšanas programmām.

tie ir peļņu gūstoši tiesību subjekti, kuru gada apgrozījums ir 500 miljoni EUR vai vairāk;

tie ir a) apakšpunktā aprakstītā tiesību subjekta tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā a) apakšpunktā aprakstītais tiesību subjekts;

tie tieši vai netieši kontrolē a) apakšpunktā aprakstīto tiesību subjektu.

stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju attiecībā uz elektroniskajiem komponentiem un sistēmām nolūkā atbalstīt vertikālo nozaru un kopējās ekonomikas nākotnes vajadzības. Kopējais mērķis ir sekmēt elektronisko komponentu un sistēmu izstrādes un ražošanas vērtības dubultošanos Eiropā līdz 2030. gadam atbilstīgi Savienības svērumam produktu un pakalpojumu jomā;

nostiprināt Savienības zinātnisko izcilību un vadošo lomu jaunu komponentu un sistēmu tehnoloģiju inovācijas jomā, tostarp pasākumos, kas saistīti ar zemākiem TGL; un veicināt aktīvu MVU iesaisti, kuri visās pētniecības un inovācijas darbībās, tostarp tajās, kas saistītas ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai”, kas izveidota ar Regulu (ES) 2023/1781, veido vismaz vienu trešdaļu no kopējā netiešo darbību dalībnieku skaita, un tiem būtu jāsaņem vismaz 20 % no publiskā finansējuma;

nodrošināt, ka komponentu un sistēmu tehnoloģijas risina Eiropas sabiedrības un vides problēmas. Mērķis ir saskaņot darbību ar Savienības energoefektivitātes politiku un sekmēt enerģijas patēriņa samazināšanos par 32,5 % līdz 2030. gadam;

panākt plaša mēroga tehnoloģisko spēju veidošanu un atbalstīt saistītās pētniecības un inovācijas darbības visā Savienības pusvadītāju vērtības ķēdē, lai varētu izstrādāt un ieviest modernākās pusvadītāju tehnoloģijas, nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģijas un modernākās kvantu tehnoloģijas un inovēt ieviestās tehnoloģijas, kas stiprinās modernās projektēšanas, sistēmu integrācijas un mikroshēmu ražošanas spējas Savienībā, tādējādi palielinot Savienības konkurētspēju; un veicināt zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanu, jo īpaši, samazinot elektronisko sistēmu ietekmi uz klimatu, uzlabojot nākamās paaudzes mikroshēmu ilgtspēju un stiprinot aprites ekonomikas procesus, veicinot kvalitatīvas darbvietas pusvadītāju ekosistēmā un pievēršoties integrētas drošības principiem, kas nodrošina aizsardzību pret kiberdrošības apdraudējumiem.

atbalstīt pētniecību un izstrādi, lai Eiropā nostiprinātu izstrādes un ražošanas spējas stratēģiskās izmantošanas jomās;

izveidot līdzsvarotu liela un maza mēroga projektu portfeli, kas atbalsta tehnoloģiju ātru pārnesi no pētniecības uz rūpniecības vidi;

veicināt dinamisku Savienības mēroga ekosistēmu, kas ir balstīta uz digitālajām vērtības ķēdēm un vienkārši pieejama jaunpienācējiem;

atbalstīt pētniecību un izstrādi, lai uzlabotu komponentu tehnoloģijas, kas garantē drošību, uzticamību un energoefektivitāti kritiskajām infrastruktūrām un nozarēm Eiropā;

veicināt valstu resursu mobilizāciju un nodrošināt Savienības un valstu pētniecības un inovācijas programmu koordināciju elektronisko komponentu un sistēmu jomā;

veidot sasaisti starp ►M1  kopuzņēmums “Mikroshēmas” ◄ stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu un Savienības rīcībpolitikām tā, lai elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģijas dotu efektīvu ieguldījumu;

attīstīt progresīvas projektēšanas spējas integrētām pusvadītāju tehnoloģijām;

uzlabot esošās un attīstīt jaunas progresīvas izmēģinājuma līnijas visā Savienībā, lai nodrošinātu modernāko pusvadītāju tehnoloģiju un nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu;

attīstīt progresīvas tehnoloģijas un inženierijas spējas, lai paātrinātu modernāko kvantu mikroshēmu un saistīto pusvadītāju tehnoloģiju inovatīvu izstrādi;

izveidot kompetences centru tīklu visā Savienībā, uzlabojot esošās vai izveidojot jaunas iekārtas.

šādas publiskās iestādes:

privātie dalībnieki – šādas rūpniecības asociācijas: asociācija “AENEAS”, kura reģistrēta saskaņā ar Francijas tiesību aktiem; asociācija “Inside Industry Association” (INSIDE), kura reģistrēta saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem; asociācija “EPoSS e.V.”, kura reģistrēta saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem.

līdz 2 725 000 000  EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”;

līdz 1 450 000 000  EUR no programmas “Digitālā Eiropa”;

darbības atbilst šai regulai;

darbības veicina 126. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanu, un ar tām saistītās izmaksas veido kapitālizdevumi;

dotācijas pieteikumus izvērtē un atlasa kopuzņēmums “Mikroshēmas” saskaņā ar 12. panta 1. punktu;

darbību veikšana turpinās dotācijas piešķiršanas brīdī;

iesaistītās valsts ieguldījumu, kas saistīts ar minētajām izmaksām, neņem vērā, aprēķinot iesaistīto valstu balsstiesības, kas minētas 133. panta 2. un 3. punktā un 136. panta 1. punktā;

iesaistītās valsts ieguldījums, kas saistīts ar minētajām izmaksām, nepārsniedz 25 % no kopējā minētās iesaistītās valsts finansiālā ieguldījuma, kas paredzēts darbībām, kuras palīdz sasniegt 126. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto mērķi.

ieguldījumus ar mērķi industrializēt ►M1  kopuzņēmums “Mikroshēmas” ◄ , ECSEL, ARTEMIS un ENIAC projektu rezultātus;

izmēģinājumus, demonstrējumus, piemērošanu, izvēršanu, industrializēšanu, ieskaitot attiecīgos kapitālizdevumus, kā arī svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI) mikroelektronikas jomā;

saistītus pētniecības un izstrādes pasākumus, kas nav publiski finansēti;

pasākumus, kas finansēti no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem, nevis Savienības dotācijas ietvaros;

pasākumus ar nolūku izstrādāt ekosistēmu tehnoloģiju lietotāju un piegādātāju sadarbības atbalstīšanai.

viena trešdaļa Komisijai;

viena trešdaļa visiem privātajiem dalībniekiem kopā; un

viena trešdaļa visām iesaistītajām valstīm kopā.

1 % katrai iesaistītajai valstij;

atlikušo procentuālo daļu katru gadu sadala starp iesaistītajām valstīm proporcionāli to faktiskajam finansiālajam ieguldījumam ►M1  kopuzņēmums “Mikroshēmas” ◄ vai tā priekštecē iniciatīvā pēdējo divu gadu laikā.

stiprināt un integrēt Savienības pētniecības un inovācijas spēju gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) nozarē, padarot to noturīgāku pret satiksmes svārstībām un labāk pielāgojamu tām, vienlaikus nodrošinot visu gaisa kuģu bezproblēmu darbību;

ar inovāciju stiprināt pilotējama un bezpilota gaisa transporta konkurētspēju Savienībā un ATM pakalpojumu tirgu konkurētspēju, lai veicinātu Savienības ekonomisko izaugsmi;

izstrādāt inovatīvus risinājumus un paātrināt to pārņemšanu tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu lidojumiem pasaulē.

attīstīt pētniecības un inovācijas ekosistēmu, kura aptver visas ATM un U-space gaisa telpas vērtības ķēdes un ļauj veidot Eiropas ATM ģenerālplānā paredzēto Eiropas digitālo gaisa telpu, dodot iespēju īstenot nepieciešamo sadarbību un koordināciju starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem ar nolūku nodrošināt vienotu, saskaņotu Savienības ATM sistēmu gan pilotējamu, gan bezpilota lidaparātu darbībām;

izstrādāt un validēt ATM risinājumus, kuri atbalsta augstu automatizācijas pakāpi;

izstrādāt un validēt Eiropas digitālās gaisa telpas tehnisko arhitektūru;

atbalstīt inovatīvu risinājumu paātrinātu izvēršanu tirgū ar demonstrējumu palīdzību;

koordinēt Savienības ATM modernizācijas centienu plānošanu un prioritāšu noteikšanu tādā procesā, kas balstās uz vienprātību starp ATM ieinteresētajām personām;

veicināt standartu izstrādi SESAR risinājumu industrializēšanai.

“U-space gaisa telpa” ir dalībvalstu noteikts bezpilota aviācijas sistēmu (UAS) ģeogrāfiskais apgabals, kurā UAS darbības ir atļautas tikai ar U-space pakalpojumu sniedzēja sniegto U-space pakalpojumu atbalstu;

“Eiropas digitālā gaisa telpa” ir atsauce uz Eiropas ATM ģenerālplānā pausto redzējumu par Eiropas aviācijas infrastruktūras pārveidošanu, kuras mērķis ir padarīt to spējīgu nākotnē droši un efektīvi tikt galā ar gaisa satiksmes pieaugumu un daudzveidību, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi;

“Eiropas digitālās gaisa telpas arhitektūra” ir atsauce uz Eiropas ATM ģenerālplānā pausto redzējumu par centieniem novērst pašreizējās gaisa telpas arhitektūras neefektivitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, kombinējot gaisa telpas konfigurāciju un plānojumu ar tehnoloģijām, lai pakalpojumu sniegšanu atsaistītu no vietējās infrastruktūras un palielinātu sadarbības līmeni un atbalstu automatizācijai;

“SESAR definēšanas posms” ir posms, kas ietver SESAR projekta ilgtermiņa redzējuma, ar to saistītās darbības koncepcijas, kas ļauj veikt uzlabojumus katrā lidojuma posmā, nepieciešamo būtisko Eiropas ATM tīkla darbības izmaiņu un nepieciešamo izstrādes un izvēršanas prioritāšu noteikšanu un atjaunināšanu;

“SESAR izvēršanas posms” ir secīgi industrializācijas un īstenošanas posmi, kuru laikā tiek veikti šādi pasākumi: SESAR risinājumu īstenošanai nepieciešamo zemes un gaisa kuģu iekārtu un procesu standartizācija, ražošana un sertifikācija (industrializācija); un uz SESAR risinājumiem pamatotu iekārtu un sistēmu iepirkšana, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā, tostarp saistītās darbības procedūras (īstenošana).

Savienība, ko pārstāv Komisija;

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole), kuru pārstāv tās aģentūra, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots tās lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz tās pievienošanos;

dibinātāji, kas uzskaitīti šīs regulas III pielikumā, pēc tam kad ar saistību vēstuli ir paziņots to lēmums par pievienošanos kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kurā ietver tikai šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz to pievienošanos;

asociētie dalībnieki, kas jāizraugās saskaņā ar 7. pantu.

Eiropas Aizsardzības aģentūras pārstāvis;

civilo gaisa telpas izmantotāju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

iekārtu ražotāju pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā;

lidostu pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tās pārstāv Eiropas mērogā;

ATM nozares personāla pārstāvības struktūru pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tās pārstāv Eiropas mērogā;

atbilstīgo zinātnisko iestāžu vai attiecīgo zinātnieku aprindu pārstāvis, ko norīko organizācija, kura tos pārstāv Eiropas mērogā:

EASA pārstāvis;

Eiropas aviācijas jomas standartizācijas organizācijas pārstāvis;

bezpilota gaisa kuģu nozares pārstāvis, ko norīko organizācija, kura to pārstāv Eiropas mērogā.

sekmēt Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā nākotnes viedajos tīklos un pakalpojumos, stiprinot pašreizējās stiprās puses industrializācijas jomā un paplašinot tvērumu no 5G savienotības uz plašāku stratēģisko vērtību ķēdi, ieskaitot mākoņpakalpojumu sniegšanu, kā arī komponentus un ierīces;

saskaņot dažādu rūpniecisko dalībnieku stratēģiskos ceļvežus, ietverot ne tikai telesakaru nozari, bet arī lietu interneta, mākoņa un komponentu un ierīču nozaru rīcībspēkus;

uzlabot Eiropas tehnoloģisko un zinātnisko izcilību, lai nostiprinātu Eiropas vadošo pozīciju un tā varētu līdz 2030. gadam izveidot un spēt lietpratīgi izmantot 6G sistēmas;

kopuzņēmuma “Viedie tīkli un pakalpojumi” darbības jomas un pārvaldības ietvaros stiprināt digitālo infrastruktūru izvēršanu un digitālo risinājumu pārņemšanu Eiropas tirgos, jo īpaši, nodrošinot stratēģiskās koordinācijas mehānismu programmai “EISI 2 – Digitalizācija”, kā arī sinerģijas programmas “EISI 2” ietvaros un ar programmām “Digitālā Eiropa” un InvestEU;

sagatavot Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu piegādes nozari ilgāka termiņa iespējām, kas izriet no 5G un vēlāk 6G infrastruktūru un pakalpojumu vertikālo tirgu attīstības Eiropā;

veicināt digitālo inovāciju līdz 2030. gadam, apmierinot Eiropas tirgus vajadzības un publiskās politikas prasības, tostarp vertikālo nozaru augstākās prasības, kā arī sabiedrības prasības tādās jomās kā drošība, energoefektivitāte un elektromagnētiskais lauks;

sekmēt nākotnes viedo tīklu un pakalpojumu saskaņošanu ar Savienības politikas mērķiem tādās jomās kā Eiropas zaļais kurss, tīklu un informācijas drošība un ētika, privātums, kā arī uz cilvēkiem vērsts un ilgtspējīgs internets.

veicināt tādu tehnoloģiju izstrādi, kuras atbilst paaugstinātām komunikācijas prasībām, vienlaikus atbalstot Eiropas izcilību viedo tīklu un pakalpojumu tehnoloģijās un arhitektūrās un to tuvināšanos 6G, tostarp spēcīgas Eiropas pozīcijas attiecībā uz standartiem, būtiskiem patentiem un pamatprasībām, piemēram, prasībām attiecībā uz frekvenču spektra joslām, kas nepieciešamas modernām nākotnes viedo tīklu tehnoloģijām;

paātrināt energoefektīvu tīkla tehnoloģiju izstrādi ar mērķi līdz 2030. gadam ievērojami samazināt visas digitālās infrastruktūras enerģijas un resursu patēriņu un samazināt enerģijas patēriņu galvenajās vertikālajās nozarēs, kurās izmanto viedo tīklu un pakalpojumu tehnoloģijas;

paātrināt 5G izstrādi un plašu izvēršanu līdz 2025. gadam un vēlāk arī 6G infrastruktūras izstrādi un izvēršanu Eiropā, jo īpaši, veicinot koordināciju un stratēģisko atbalstu 5G izvēršanai satīklotas un automatizētas mobilitātes nodrošināšanai pārrobežu koridoros, izmantojot programmu “EISI 2 – Digitalizācija” un sekmējot izvēršanu saskaņā ar programmām “EISI 2”, “Digitālā Eiropa” un InvestEU;

sekmēt ilgtspējīgu un daudzveidīgu piegādes un vērtību ķēdi saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu;

stiprināt Savienības rūpniecības nozares pozīciju viedo tīklu un pakalpojumu globālajā vērtības ķēdē, radot publiskā un privātā sektora rīcībspēku kritisko masu, jo īpaši, palielinot programmatūras un lietu interneta nozares rīcībspēku devumu, liekot lietā valstu iniciatīvas un atbalstot jaunu rīcībspēku rašanos;

atbalstīt saskaņošanu ar ētikas un drošības prasībām, ietverot tās stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmās, un pēc vajadzības nodrošinot ieguldījumu Savienības likumdošanas procesā.

divi Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

pieci 6G-IA pārstāvji.