“mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās, proti, formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās, kas notiek visos dzīves posmos un kā rezultātā uzlabojas vai tiek atjauninātas zināšanas, prasmes, kompetences un attieksme vai līdzdalība sabiedrībā personiskā, pilsoniskā, kultūras, sociālā vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā, tostarp konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanu, tostarp pirmsskolas izglītību un aprūpi, vispārējo izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību, pieaugušo izglītību, darbu ar jaunatni un mācīšanos citās vidēs, kas notiek ārpus formālās izglītības un mācībām, un parasti tā veicina starpnozaru sadarbību un elastīgus mācīšanās veidus;

“trešās valsts valstspiederīgais” ir persona, kas nav Savienības pilsonis, tostarp bezvalstnieks un persona bez noteiktas valstspiederības;

“pamata materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības, lai tā varētu cieņpilni dzīvot, piemēram, apģērbs, higiēnas preces, ieskaitot sieviešu higiēnas preces, un mācībām nepieciešamie priekšmeti;

“nelabvēlīgā situācijā esoša grupa” ir tādu cilvēku grupa, kuri atrodas neaizsargātās situācijās, tostarp cilvēki, kuri saskaras ar nabadzību, sociālo atstumtību vai diskrimināciju tās dažādajās izpausmēs vai ir pakļauti to riskam;

“pamatkompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem ir vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam, proti, rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās, mākslā un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, medijpratība, personiskās un sociālās iemaņas un mācīšanās mācīties prasmes, aktīva pilsoniskuma prasmes, spēja veikt uzņēmējdarbību, kultūru un starpkultūru izpratne un izpausme un kritiskā domāšana;

“vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas – atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai šādu personu grupas, tostarp bērni neaizsargātās situācijās un bezpajumtnieki, kuru nepieciešamība pēc palīdzības ir noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, ir noteikušas valsts kompetentās iestādes un kas var aptvert elementus, kuri ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt vistrūcīgākajām personām konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos;

“galīgie saņēmēji” ir vistrūcīgākās personas, kuras saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā;

“sociālā inovācija” ir aktivitāte, kura ir sociāla gan attiecībā uz tās mērķi, gan tās līdzekļiem, un jo īpaši aktivitāte, kura ir saistīta ar tādu jaunu ideju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, paņēmieniem un modeļiem, kas vienlaikus apmierina gan sociālās vajadzības, gan rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes starp publiskām, pilsoniskās sabiedrības vai privātām organizācijām, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;

“papildpasākums” ir aktivitāte, kura tiek īstenota papildus pārtikas izdalīšanai un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai ar mērķi risināt sociālo atstumtību un sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā, piemēram, iesakot vai nodrošinot sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp psiholoģisko atbalstu, vai nodrošinot attiecīgu informāciju par publiskajiem pakalpojumiem vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;

“sociālais eksperiments” ir politikas intervences pasākums, kura mērķis ir nodrošināt inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un kuru īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kas nodrošina iespēju izmērīt tā ietekmi pirms tā atkārtošanas citos kontekstos, tostarp ģeogrāfiskajos un nozaru kontekstos, vai īsteno plašākā mērogā, ja rezultāti izrādās pozitīvi;

“pārrobežu partnerība” ir valsts nodarbinātības dienestu, sociālo partneru vai pilsoniskās sabiedrības, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs, sadarbības struktūra;

“mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000  EUR;

“sociālais uzņēmums” ir uzņēmums neatkarīgi no tā juridiskās formas, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumi, vai fiziska persona:

“atsauces vērtība” ir vērtība, kuru izmanto, lai noteiktu mērķrādītājus kopējiem rezultātu rādītājiem un konkrētu programmu rezultātu rādītājiem un kuras pamatā ir pašreizējie vai līdzīgi jau iepriekš veikti intervences pasākumi;

“pārtikas iegādes un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai pamata materiālās palīdzības summa;

“mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls apvienojumā ar uzņēmējdarbības attīstībai paredzētiem papildu pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt arī fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kam ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un peļņu nesošām darbībām;

“finansējuma apvienošanas darbība” ir no Savienības budžeta atbalstīta darbība, tostarp finansējuma apvienošanas mehānismā vai platformā, kā definēts Finanšu regulas 2. panta 6. punktā, kura apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

“tiesību subjekts” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar Savienības, valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss un spēja rīkoties savā vārdā, īstenot tiesības un uzņemties pienākumus, vai subjekts, kam nav juridiskās personas statusa, kā minēts Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

“kopējais tūlītējo rezultātu rādītājs” ir kopējais rezultātu rādītājs, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks ir pārtraucis dalību darbībā;

“kopējais ilgtermiņa rezultātu rādītājs” ir kopējais rezultātu rādītājs, kas aptver ietekmi sešu mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis dalību darbībā.

dalītā pārvaldībā – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem, kuri izklāstīti 4. panta 1. punktā (“dalīti pārvaldītā ESF+ sadaļa”); un

tiešā un netiešā pārvaldībā – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem, kuri izklāstīti 4. panta 1. punktā un 25. pantā (“EaSI sadaļa”).

uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku;

modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus, lai varētu novērtēt un paredzēt prasmju vajadzības un nodrošināt savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību un atbalstu saistībā ar atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, statusa maiņu darba tirgū un darba tirgus mobilitāti;

veicināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu dalību darba tirgū, vienlīdzīgus darba apstākļus un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp, nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieejamai bērnu aprūpei un aprūpējamu personu aprūpei;

veicināt darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām, aktīvas un veselīgas vecumdienas un veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, kurā tiek novērsti riski veselībai;

uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu;

sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti;

veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti;

veicināt aktīvu iekļaušanu ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību un uzlabot nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām;

sekmēt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko integrāciju;

veicināt atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;

uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ar kuriem veicina piekļuvi mājokļiem un uz personu vērstai aprūpei, tai skaitā veselības aprūpei; modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt piekļuvi sociālajai aizsardzībai, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām; uzlabot, tostarp personām ar invaliditāti, veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu piekļūstamību, efektivitāti un noturību;

veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, arī vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju;

mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai sniedzot pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp bērniem, un nodrošinot papildpasākumus, ar kuriem atbalsta viņu sociālo iekļaušanu.

viedāku Eiropu, ko panāk, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecības restrukturizāciju, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku mācības, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un klasteriem, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

zaļāku, zema oglekļa Eiropu, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kuras ir nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, visu iedzīvotāju, tostarp darbaspēka, kvalifikācijas celšanai, un izveidojot jaunas darbvietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku, aprites ekonomiku un bioekonomiku.

saīsināta darba laika shēmu finansēšanu bez prasības, ka tās jākombinē ar aktīviem pasākumiem;

piekļuvi veselības aprūpei, tostarp to personu piekļuvi, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība.

jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm adresēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu, piemēram, valstu reformu programmu īstenošanā;

jautājumiem, kas saistīti ar Regulu (ES) 2021/1060 un ir būtiski ESF+;

jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai iesniegusi Komisija, un kas nav minēti 5. punktā.