02021R0092 — LV — 29.01.2021 — 000.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

PADOMES REGULA (ES) 2021/92

(2021. gada 28. janvāris),

ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

(OV L 031, 29.1.2021., 31. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

PADOMES REGULA (ES) 2021/406 (2021. gada 5. marts),

  L 81

1

9.3.2021




▼B

PADOMES REGULA (ES) 2021/92

(2021. gada 28. janvāris),

ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi



I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  
Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.
2.  

Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a) 

nozvejas limitus 2021. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2022. gadam;

b) 

zvejas piepūles limitus 2021. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim;

c) 

dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim.

2. pants

Darbības joma

1.  

Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a) 

Savienības zvejas kuģiem;

b) 

trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2.  

Šo regulu piemēro arī:

a) 

atpūtas zvejai, kad šāda zveja ir konkrēti minēta šīs regulas attiecīgajos noteikumos; un

b) 

komerciālajai zvejai no krasta.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a) 

“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b) 

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

c) 

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d) 

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i) 

zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma,

ii) 

visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

e) 

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f) 

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

g) 

“linuma acs izmērs” ir zvejas rīka linuma acs izmērs, kas definēts Regulas (ES) 2019/1241 6. panta 34) punktā;

h) 

“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i) 

“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā;

j) 

“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt tās atrašanās vietu;

k) 

“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida atrašanās vietas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a) 

“ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā ( 1 );

b) 

“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c) 

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

d) 

ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

— 
53° 30' N 15° 00' W,
— 
53° 30' N 11° 00' W,
— 
51° 30' N 11° 00' W,
— 
51° 30' N 13° 00' W,
— 
51° 00' N 13° 00' W,
— 
51° 00' N 15° 00' W;
e) 

ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

— 
43° 00' N 9° 00' W,
— 
43° 00' N 10° 00' W,
— 
43° 30' N 10° 00' W,
— 
43° 30' N 9° 00' W,
— 
44° 00' N 9° 00' W,
— 
44° 00' N 8° 00' W,
— 
43° 30' N 8° 00' W;
f) 

ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

— 
43° 00' N 8° 00' W,
— 
43° 00' N 10° 00' W,
— 
42° 00' N 10° 00' W,
— 
42° 00' N 8° 00' W;
g) 

ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

— 
42° 00' N 8° 00' W,
— 
42° 00' N 10° 00' W,
— 
38° 30' N 10° 00' W,
— 
38° 30' N 9° 00' W,
— 
40° 00' N 9° 00' W,
— 
40° 00' N 8° 00' W;
h) 

ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos 9.a rajona ūdeņus;

i) 

ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

— 
43° 30' N 6° 00' W,
— 
44° 00' N 6° 00' W,
— 
44° 00' N 2° 00' W,
— 
43° 30' N 2° 00' W;
j) 

“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7o 23' 48″ rietumu garuma;

k) 

CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 2. panta a) punktā ( 2 );

l) 

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 II pielikumā ( 3 );

m) 

IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju ( 4 );

n) 

ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu ( 5 );

o) 

IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi ( 6 );

p) 

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā ( 7 );

q) 

SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību ( 8 );

r) 

SIOFA (Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā) nolīguma apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā ( 9 );

s) 

SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā ( 10 );

t) 

WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā ( 11 );

u) 

“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

v) 

IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

— 
150o rietumu garuma meridiāns,
— 
130o rietumu garuma meridiāns,
— 
4o dienvidu platuma paralēle,
— 
50o dienvidu platuma paralēle.



II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS



I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un to sadalījums

1.  
Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.
2.  
Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās var būt atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 22. pantā un tās V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 ( 12 ) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.
3.  
Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās var būt atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Apvienotās Karalistes zvejniecības jurisdikcijā, ievērojot šīs regulas 22. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 izklāstītos nosacījumus un tās īstenošanas noteikumus.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.  
Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2.  

KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a) 

atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b) 

nodrošina šādu rezultātu:

i) 

ja ir pieejams analītisks novērtējums, krājuma izmantošana ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst MSY vai,

ii) 

ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.  

Līdz 2021. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a) 

pieņemtās KPN;

b) 

attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;

c) 

ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Provizorisku KPN piemērošana

1.  
Ja IA vai IB pielikuma zvejas iespēju tabulā ir atsauce uz šo punktu, minētajā tabulā norādītās zvejas iespējas ir provizoriskas un tās piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Minētās provizoriskās zvejas iespējas neskar galīgo zvejas iespēju noteikšanu 2021. gadam saskaņā ar starptautisko sarunu vai apspriešanos rezultātiem, zinātniskajiem ieteikumiem, piemērojamajiem Regulas (ES) Nr. 1380/2013 noteikumiem un attiecīgajiem daudzgadu plāniem.
2.  
Savienības kuģi var zvejot krājumos saskaņā ar 1. punktā minētajām provizoriskajām zvejas iespējām Savienības un starptautiskajos ūdeņos un to trešo valstu ūdeņos, kuras Savienības kuģiem ir piešķīrušas piekļuvi saviem ūdeņiem.

8. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

1.  

Nozvejas, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a) 

tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b) 

tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2.  
Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma ieskaitīt nozvejas attiecīgajās kvotās.

9. pants

Kvotu apmaiņas mehānisms nenovēršamās piezvejas KPN attiecībā uz izkraušanas pienākuma ieviešanu

1.  
Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma ieviešanu un dažu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.
2.  
6 % no katras dalībvalstij iedalītās provizoriskās KPN kvotas mencai Ķeltu jūrā, mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangam Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras dalībvalstij iedalītās iedalītās provizoriskās KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas dara pieejamus kvotu apmaiņas rezervei, kuru atver no 2021. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām attiecīgo kvotu nav, līdz 2021. gada 31. martam ir ekskluzīva pieeja šai kvotu rezervei.
3.  
No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2021. gada 31. marta atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras kvotu apmaiņas rezervi ar tiem papildinājušas.
4.  
Pretī dodamās kvotas vēlams ņemt no IA pielikuma papildinājumā iekļautā to KPN saraksta, kuras ir norādījusi katra dalībvalsts, kas papildina rezervi.
5.  
Šā panta 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, kas noteikta, izmantojot tirgus maiņas kursu vai citu savstarpēji pieņemamu maiņas kursu. Ja nav citu alternatīvu, izmanto līdzvērtīgu ekonomisko vērtību, kuru pēc vidējām iepriekšējā gada Savienības cenām noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.
6.  
Gadījumos, kad šā panta 2.–5. punktā izklāstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj līdzvērtīgā apmērā nosegt nenovēršamo piezveju, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu un nodrošinot, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

10. pants

Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

1.  
Ar II pielikumu par jūrasmēles krājuma pārvaldību ICES 7.e rajonā saistīto tiesību un pienākumu tehniskie aspekti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem laikposmiem ir noteikti II pielikumā.
2.  
Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija papildus minētā pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var pieprasījumu izteikušai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt vēl citas dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju kuģis, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.  
Pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprināto zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, Komisija papildus minētā pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var pieprasījumu izteikušai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt ne vairāk kā vēl trīs dienas laikā no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim, kad kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu veic, pamatojoties uz aprakstu, ko minētā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zveju

1.  
Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot Eiropas labraku ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Aizliegts paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.
2.  

Atkāpjoties no 1. punkta, 2021. gada janvārī Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot Eiropas labraku un paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a) 

ja izmanto grunts traļus ( 13 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;

b) 

ja izmanto zvejas vadus ( 14 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;

c) 

ja izmanto āķus un āķu rindas ( 15 ), nepārsniedz 1,43 tonnas uz katru kuģi;

d) 

ja izmanto fiksētos žaunu tīklus ( 16 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 0,35 tonnas gadā uz katru kuģi.

Atkāpes, kas izklāstītas šā punkta pirmajā daļā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši Eiropas labraka nozvejas: apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

3.  
Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro mēneša limitu – nav pārceļami no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.

4.  
Francija un Spānija nodrošina, ka Eiropas labraka krājuma zivju mirstība ICES 8.a un 8.b rajonā, kuru izraisa to komerciālā un atpūtas zveja, nepārsniedz FMSY punkta vērtību, kā rezultātā nozvejas kopējais apjoms ir 3108 tonnas, kā noteikts Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktā.
5.  

Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:

a) 

no 1. janvāra līdz 28. februārim Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo. Minētajos laikposmos aizliegts paturēt, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

b) 

no 1. līdz 31. martam viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā; paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm.

Pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus minētajā apakšpunktā minētajā laikposmā nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.

6.  
Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā. Šo daļu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai izmantot nedrīkst.
7.  
Šā panta 5. un 6. punkts neskar stingrākus valstu pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.

12. pants

Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos

Jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zveja, kurā iegūst zuti, ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu periodā, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jānosaka laika intervālā no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 28. februārim. Noteikto periodu dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā.

13. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.  

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a) 

apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b) 

atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c) 

pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d) 

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e) 

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f) 

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g) 

kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 23. pantu.

2.  
Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.
3.  
Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.
4.  
Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

14. pants

Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu zveja ar grunts trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

15. pants

Tehniskie pasākumi attiecībā uz mencu un merlangu Ķeltu jūrā

1.  

Savienības kuģiem, kas ar grunts traļiem un vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, ICES 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un ICES 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:

a) 

Savienības kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:

i) 

āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii) 

T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm;

iii) 

āmis ar 120 mm lielām linuma acīm;

iv) 

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

b) 

papildus a) punktā minētajiem pasākumiem Savienības kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas mērīta pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikšas, izmanto:

i) 

zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas auklu un zvejas rīka apakšējo daļu būtu vismaz vienu metru liela atstarpe; vai

ii) 

jebkādus citus līdzekļus, kas saskaņā ar ICES vai ZZTEK novērtējumu ir vismaz tikpat selektīvi, lai izvairītos no mencu nozvejas, un ko apstiprinājusi Komisija.

2.  
Dalībvalstis no 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas var atbrīvot kuģus, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas mērīta pirms jebkādiem izmetumiem, mazāk nekā 1,5 % veido mencas, ar noteikumu, ka attiecībā uz minētajiem kuģiem pakāpeniski tiek palielināta novērotāju klātbūtne jūrā līdz vismaz 20 % no visiem to zvejas reisiem, sākot ar 2021. gada 1. jūliju.
3.  
Savienības kuģiem, kuri zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem ICES 7.f–7.k rajonā un apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā, ir aizliegts zvejot, ja vien tie neizmanto āmjus, kuru mazākais linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm. Neraugoties uz to, minēto prasību par linuma acs mazāko izmēru nepiemēro kuģiem, kuru mencas piezveja, zvejojot ārpus 1. punktā minētajiem apgabaliem, saskaņā ar ZZTEK novērtējumu nepārsniedz 1,5 %.
4.  
Pasākumus, kas minēti 3. punktā, piemēro Savienības kuģiem, kuri zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem ICES 7.b un 7.c rajonā no 2021. gada 1. jūnija. Zvejas kuģi, kuri zvejo šajos apgabalos, jauktu sugu demersālās zvejniecībās var izmantot arī citus zvejas rīkus, kuru rezultāts saskaņā ar ZZTEK novērtējumu ir tādas pašas vai labākas selektivitātes īpašības, kādas ir āmjiem, kuru mazākais linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm un kurus ir apstiprinājusi Komisija.
5.  

Atkāpjoties no 1. punkta, ICES 7.f un 7.g rajonā, ICES 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un ICES 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma:

a) 

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

i) 

300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; tomēr kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii) 

Seltra tipa plātne;

iii) 

Regulas (ES) 2019/1241 VI pielikuma B daļā minētais šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm, vai līdzīgs selektīvais linumrežģis Netgrid;

iv) 

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

v) 

dubults āmis, kura augšējais āmis ir izgatavots no T90 tipa linuma ar vismaz 90 mm lielām acīm un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 300 mm;

b) 

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % ir jūrasvelnu dzimtas zivis, heks vai megrimi kopā, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

i) 

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii) 

T90 tipa āmis un pagarinājuma daļa ar 100 mm lielām linuma acīm.

6.  
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/1241 27. panta 2. punktu nozvejas procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu pēc katra zvejas reisa izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara.

16. pants

Tehniskie pasākumi Īrijas jūrā

Savienības zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:

a) 

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

i) 

300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; tomēr kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii) 

Seltra tipa plātne;

iii) 

šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm;

iv) 

Vides, zvejniecības un akvakultūras zinātnes centra (CEFAS) linumrežģis;

v) 

tralis ar vārstuli;

b) 

kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % veido pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm;

c) 

kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās mazāk nekā 10 % veido pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir 100 mm un kurš aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni.

Pirmās daļas c) punktu nepiemēro kuģiem, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs vai vairāk nekā 85 % veido karaliskās ķemmīšgliemenes (Aequipecten opercularis).

17. pants

Tehniskie pasākumi ūdeņos uz rietumiem no Skotijas

Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:

a) 

kuģi, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; tomēr kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m vai kuru dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes kopējais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm;

b) 

kuģi, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm kuģiem, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm.

18. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

1.  
Apgabali, kuros aizliegts zvejot, izņēmums ir zveja ar pelaģiskiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem), un periodi, kuros piemēro zvejas aizliegumu, ir noteikti IV pielikumā.
2.  
Kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm ICES 4.a un 4.b rajonā vai vismaz 90 mm ICES 3.a rajonā, un āķu jedām ( 17 ), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā, uz ziemeļiem no 58° 30′ 00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61° 30′ 00″ ziemeļu platuma, un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20 rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā, uz ziemeļiem no 57° 00′ 00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5° 00′ 00″ austrumu garuma.
3.  

Atkāpjoties no 2. punkta, minētajā punktā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot minētajā punktā norādītajos apgabalos, ar noteikumu, ka tie izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

a) 

mencas nozvejas procentuālā daļa nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas vienā zvejas reisā; uzskata, ka kuģi, kuru mencas nozveja nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas periodā no 2017.–2019. gadam, atbilst šim kritērijam, ar noteikumu, ka tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, ko tie izmantoja minētajā periodā; šo pieņēmumu var atspēkot;

b) 

izmanto reglamentētu un ļoti selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt par vismaz 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kas zvejo ar velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēru, kā norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā; šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK; Negatīva ZZTEK vērtējuma gadījumā minētos zvejas rīkus vairs nevar uzskatīt par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

c) 

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:

i) 

traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii) 

paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii) 

horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

d) 

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks ICES 4.a rajonā un 90 mm vai lielāks ICES 3.a rajonā, un mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:

i) 

horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;

ii) 

Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm;

iii) 

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

e) 

uz kuģiem attiecas nacionāls mencas nozvejas novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozveju uzturētu samērīgu zvejas izraisītai šā krājuma mirstībai atbilstīgi zvejas iespējām, kuras noteiktas, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem; dalībvalstu gadījumā šādi plāni ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas būtu jānovērtē ZZTEK un trešo valstu gadījumā – attiecīgajai valsts zinātniskajai struktūrai, un ja šādos novērtējumos tiek uzskatīts, ka nacionālā mencas nozvejas novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, tie vajadzības gadījumā būtu jāpārskata.

4.  
Dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību, lai kontrolētu atbilstību šā panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
5.  
Šajā pantā noteiktos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

19. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

1.  

Savienības kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem (zvejas rīku kodi: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX un PTB), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

a) 

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

b) 

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;

c) 

Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

d) 

reglamentēts ļoti selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejā menca ir mazāk nekā 1,5 %, ja tas ir vienīgais uz kuģa esošais zvejas rīks.

2.  
Minētie Savienības kuģi, kas piedalās attiecīgās dalībvalsts projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, drīkst izmantot zvejas rīku saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļu. Attiecīgās dalībvalstis minēto kuģu sarakstu dara zināmu Komisijai.
3.  
Šajā pantā noteiktos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

20. pants

Aizliegtās sugas

1.  

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a) 

ērkšķu raja (Raja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b) 

slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

c) 

pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d) 

baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e) 

melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

f) 

gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

g) 

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

h) 

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

i) 

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

j) 

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

k) 

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

l) 

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

m) 

vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

n) 

parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

o) 

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezveju novēršanas programmas.

2.  
Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

21. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.



II nodaļa

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

22. pants

Zvejas atļaujas

1.  
Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.
2.  
Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas V pielikuma A daļā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā.



III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos



1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

23. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1.  
Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņas starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.
2.  
Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.
3.  
Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.
4.  
Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.
5.  
Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2022. gada 31. janvārim.



2. iedaļa

NEAFC konvencijas apgabals

24. pants

Zvejas aizliegumi attiecībā uz sarkanasariem Irmingera jūrā

Visas zvejas darbības ir aizliegtas apgabalā, ko norobežo ar šādām koordinātām, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:



Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

63°00'

-30°00'

61°30'

-27°35'

60°45'

-28°45'

62°00'

-31°35'

63°00'

-30°00'



3. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

25. pants

Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.  
To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.
2.  
To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.
3.  
To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.
4.  
To zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.
5.  
To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.
6.  
Zilo tunzivju kopējo audzēšanas un nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.
7.  
To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ( 18 ) ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.
8.  
To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

26. pants

Atpūtas zveja

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.

27. pants

Haizivis

1.  
Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.
2.  
Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.
3.  
Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotu Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.
4.  
Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.
5.  
Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).



4. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

28. pants

Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām

Dalībvalstis 2021. gadā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras darbojas FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādās izpētes zvejniecībās, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

29. pants

Ilkņzivju izpētes zvejas ierobežojumi

1.  
Ilkņzivju zveja 2020.–2021. gada zvejas sezonā notiek tikai tajās dalībvalstīs un apakšapgabalos un to veic tikai tie kuģi, kas noteikti VII pielikuma A tabulā, attiecībā uz sugām, KPN un piezvejas limitiem, kas noteikti minētā pielikuma B tabulā.
2.  
Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis, jo īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.
3.  
Attiecīgā gadījumā, kad paziņotās nozvejas sasniedz noteikto KPN, zveju konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz, un šo SSRU slēdz zvejai uz visu atlikušo sezonu.
4.  
Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā, ja tā atļauta saskaņā ar 28. pantu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

30. pants

Krila zveja 2020.–2021. gada zvejas sezonā

1.  
Ja kāda dalībvalsts plāno 2020.–2021. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā, izmantojot formātu, kas noteikts VII pielikuma papildinājuma B daļā, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2021. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.
2.  
Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejniecībā.
3.  
Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejniecības darbības laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.
4.  

Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejniecībā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a) 

pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;

b) 

izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.  
Dalībvalstis neatļauj krila zvejniecībās piedalīties kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas kuģu sarakstiem.



5. iedaļa

IOTC kompetences apgabals

31. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1.  
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 1. punktā.
2.  
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 2. punktā.
3.  
Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.
4.  
Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.
5.  
Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma drīkst palielināt tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.

32. pants

Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1.  
Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.
2.  
Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošām bojām.
3.  
Katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk par 500 instrumentālu boju.
4.  
Apgādes kuģu maksimālais skaits ir divi apgādes kuģi uz ne mazāk kā pieciem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.
5.  
Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk par vienu dalībvalsts karoga apgādes kuģi.
6.  
Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

33. pants

Haizivis

1.  
Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.
2.  
Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, un ar noteikumu, ka nozveja paredzēta tikai vietējam patēriņam.
3.  
Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

34. pants

Mobulīdrajas

1.  
Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot zvejas kuģus, kas veic pašpatēriņa zveju (piemēram, ja nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes).

Atkāpjoties no pirmās daļas, mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (piemēram, zvejniecības, kas neizmanto āķu jedas vai nav pelaģiskās zvejniecības, piemēram, ar riņķvadu, makšķerrīkiem, žaunu tīkliem, rokas āķu rindām un velcēšanas kuģiem, un kas reģistrētas IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā), drīkst izkraut tikai vietējam patēriņam.

2.  
Visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas veic pašpatēriņa zveju, mobulīdrajas tūlīt atbrīvo dzīvas un, ciktāl praktiski iespējams, neskartas, tiklīdz tās redzamas tīklā, uz āķa vai uz klāja, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu nozvejotajiem īpatņiem.



6. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

35. pants

Pelaģiskā zveja

1.  
Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.
2.  
Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2021. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.
3.  
Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai Komisijai iesūta pārsūtīšanai uz SPRFMO sekretariātu paredzētu sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostā.

36. pants

Grunts zveja

1.  
Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2021. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās minētā konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja notikusi laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un nepārsniedzot minētajā laikposmā reģistrēto gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.
2.  
Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, drīkst zvejot tikai tad, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.

37. pants

Izpētes zveja

1.  
2021. gadā dalībvalstis SPRFMO konvencijas apgabalā notiekošā ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām drīkst piedalīties tikai tad, ja SPRFMO ir apstiprinājusi šādas zvejas pieteikumu, kurš ietver zvejas operāciju plānu un apņemšanos īstenot datu vākšanas plānu.
2.  
Zveja notiek vienīgi SPRFMO norādītajos pētniecības blokos. Aizliegts zvejot dziļumā, kas mazāks par 750 metriem un lielāks par 2000 metriem.
3.  
KPN ir tāda, kā norādīts IH pielikumā. Atļauts viens zvejas reiss, kura maksimālais ilgums ir 21 secīga diena, āķu skaits vienā ievietošanas reizē nepārsniedz 5000 un zvejas rīku ievietošanas reižu skaits vienā pētniecības blokā nav lielāks par 20. Zveju izbeidz līdz ar KPN sasniegšanu vai tad, kad zvejas rīki ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas iestājas drīzāk.



7. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

38. pants

Zveja ar riņķvadu

1.  

Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:

a) 

no 2021. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2021. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2021. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2022. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

— 
Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,
— 
150o rietumu garuma meridiāns,
— 
40o ziemeļu platuma paralēle,
— 
40o dienvidu platuma paralēle;
b) 

no 2021. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2021. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

— 
96o rietumu garuma meridiāns,
— 
110o rietumu garuma meridiāns,
— 
4o ziemeļu platuma paralēle,
— 
3o dienvidu platuma paralēle.
2.  
Attiecīgās dalībvalstis pirms 2021. gada 1. aprīļa Komisijai paziņo, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tās izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā periodā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos zveju ar riņķvadu pārtrauc.
3.  
Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.
4.  

Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai

b) 

ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

39. pants

Dreifējošas ZPI

1.  
Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta, tai atrodoties uz riņķvadu kuģa.
2.  
Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienu laikā, pirms sācies izvēlētais 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais zvejas aizlieguma periods, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji ir izvietojis.
3.  
Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta IATTC sekretariātam.

40. pants

Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs kopējās ikgadējās nozvejas, kuras IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

41. pants

Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

1.  
Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.
2.  
Nejauši nozvejotiem 1. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.
3.  

Kuģu operatori:

a) 

reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b) 

paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai iesūta līdz 31. janvārim.

42. pants

Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju liemeņa daļas vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.



8. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

43. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a) 

spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

b) 

plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

c) 

īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

d) 

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

e) 

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

f) 

raju dzimtas (Rajidae) zivis;

g) 

samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

h) 

Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis;

i) 

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).



9. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

44. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas.
2.  
Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.
3.  
Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2021. gadā nepārsniegtu IG pielikumā noteiktos limitus.

45. pants

Zvejas, kurā izmanto ZPI, pārvaldība

1.  
Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2021. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2021. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.
2.  
Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma vēl uz papildu diviem mēnešiem: vai nu no 2021. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2021. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2021. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2021. gada 31. decembra plkst. 24.00.
3.  

Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

b) 

ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai

c) 

ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

4.  
Dalībvalstis nodrošina, ka neviens to kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa.
5.  
Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

46. pants

To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

47. pants

Zobenzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, guvuši uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, 2021. gadā nepārsniedz IG pielikumā noteikto limitu. Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka minētā pasākuma rezultātā nenotiek zobenzivs zvejas piepūles pārvirze uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20° dienvidu platuma.

48. pants

Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs

1.  

WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a) 

zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b) 

okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2.  
Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

49. pants

IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

1.  
Kad kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, tie piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.
2.  
Kad kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, tie piemēro 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 38. panta 2., 3. un 4. punktā un 39., 40. un 41. pantā izklāstītos pasākumus.



10. iedaļa

Beringa jūra

50. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.



11. iedaļa

SIOFA Nolīguma apgabals

51. pants

Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

a) 

gada grunts zvejas piepūli un nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam tajos gados, kad attiecīgās dalībvalsts kuģi aktīvi darbojušies SIOFA nolīguma apgabalā, un minētajiem gadiem jāaptver reprezentatīvi ilgs periods, par kuru eksistē Komisijai deklarēti dati;

b) 

izņemot āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus, telpiskā ziņā neizvērš grunts zvejas piepūli ārpus pēdējos gados apzvejotajiem apgabaliem;

c) 

nesaņem atļauju zvejot IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter's Shoal, izņemot ar āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.



III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

52. pants

Norvēģijas karoga zvejas kuģi un Fēru Salās reģistrēti kuģi

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētos nosacījumus.

53. pants

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējis Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldītājs

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējis Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldītājs, var būt atļauts zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulā (ES) 2017/2403 paredzētos nosacījumus.

54. pants

Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētie nosacījumi.

55. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds norādīts V pielikuma B daļā.

56. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 55. pantā minētajām atļaujām, piemēro 8. panta nosacījumus.

57. pants

Aizliegtās sugas

1.  

Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a) 

ērkšķu raja (Raja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b) 

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

c) 

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

d) 

melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;

e) 

siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

f) 

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

g) 

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā;

h) 

parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

i) 

vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

j) 

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā.

2.  
Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.



IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

59. pants

Pārejas noteikumi

Regulas 11., 19., 20., 27., 33., 34., 41., 42., 43., 48., 50. un 57. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2022. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2022. gadam.

Regulas 15., 16. un 17. pantu piemēro līdz dienai, kad piemērojams kļūst deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu un ar ko groza minētās regulas VI pielikumu, ieviešot atbilstošus tehniskos pasākumus ziemeļrietumu ūdeņiem.

60. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un 14. un 18. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā izklāstīti 28., 29. un 30. pantā un VII pielikumā, piemēro no 2020. gada 1. decembra.

II pielikumā izklāstītos noteikumus par zvejas piepūles limitiem piemēro no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




PIELIKUMS

PIELIKUMU SARAKSTS



I PIELIKUMS:

KPN, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem

IA PIELIKUMS:

Skageraks, Kategats, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

IB PIELIKUMS:

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

IC PIELIKUMS:

Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals

ID PIELIKUMS:

ICCAT konvencijas apgabals

IE PIELIKUMS:

Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa. SEAFO konvencijas apgabals

IF PIELIKUMS:

Dienvidu tunzivs izplatības apgabali

IG PIELIKUMS:

WCPFC konvencijas apgabals

IH PIELIKUMS:

SPRFMO konvencijas apgabals

IJ PIELIKUMS:

IOTC kompetences apgabals

IK PIELIKUMS:

SIOFA nolīguma apgabals

IL PIELIKUMS:

IATTC konvencijas apgabals

II PIELIKUMS:

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā

III PIELIKUMS:

Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā

IV PIELIKUMS:

Sezonāli zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas

V PIELIKUMS:

Zvejas atļaujas

VI PIELIKUMS:

ICCAT konvencijas apgabals

VII PIELIKUMS:

CCAMLR konvencijas apgabals

VIII PIELIKUMS:

IOTC kompetences apgabals

IX PIELIKUMS:

WCPFC konvencijas apgabals




I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus. Vispārpieņemtie nosaukumi norādīti ērtības labad.

IA līdz IL pielikums ir daļa no I pielikuma.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.



Zinātniskais nosaukums

Alfa-3 kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Ammodytes spp.

SAN

Tūbītes

Argentina silus

ARU

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

ALF

Beriksas

Brosme brosme

USK

Brosme

Caproidae

BOR

Kaproīdas

Centrophorus squamosus

GUQ

Pelēkā īsdzelkņhaizivs

Centroscymnus coelolepis

CYO

Baltacu haizivs

Chaceon spp.

GER

Dziļūdens sarkankrabji

Chaenocephalus aceratus

SSI

Melnspuru leduszivs

Champsocephalus gunnari

ANI

Antarktikas leduszivs

Channichthys rhinoceratus

LIC

Vienraga leduszivs

Chionoecetes spp.

PCR

Sniega krabji

Clupea harengus

HER

Siļķe

Coryphaenoides rupestris

RNG

Apaļdeguna garaste

Dalatias licha

SCK

Melnā haizivs

Deania calcea

DCA

Gardeguna spurainā haizivs

Dicentrarchus labrax

BSS

Eiropas labraks

Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

RJB

Parastā raja (sugu grupa)

Dissostichus eleginoides

TOP

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni

TOA

Antarktikas ilkņzivs

Dissostichus spp.

TOT

Ilkņzivis

Engraulis encrasicolus

ANE

Anšovs

Etmopterus princeps

ETR

Lielā laternhaizivs

Etmopterus pusillus

ETP

Gludā laternhaizivs

Euphausia superba

KRI

Krils

Gadus morhua

COD

Menca

Galeorhinus galeus

GAG

Bara haizivs

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Sarkanā plekste

Hippoglossoides platessoides

PLA

Rietumatlantijas plekste

Hoplostethus atlanticus

ORY

Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus

SQI

Īsspuru kalmārs

Lamna nasus

POR

Siļķu haizivs

Lepidorhombus spp.

LEZ

Megrimi

Leucoraja naevus

RJN

Dzegužraja

Limanda ferruginea

YEL

Dzeltenastes plekste

Lophiidae

ANF

Makšķerniekzivju dzimta

Macrourus spp.

GRV

Makrūrzivis

Makaira nigricans

BUM

Atlantijas zilais marlīns

Mallotus villosus

CAP

Moiva

Manta birostris

RMB

Divragainā velnraja

Martialia hyadesi

SQS

Dienvidatlantijas kalmārs

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Pikša

Merlangius merlangus

WHG

Merlangs

Merluccius merluccius

HKE

Heks

Micromesistius poutassou

WHB

Putasu

Microstomus kitt

LEM

Mazmutes plekste

Molva dypterygia

BLI

Zilā jūraslīdaka

Molva molva

LIN

Jūraslīdaka

Nephrops norvegicus

NEP

Norvēģijas omārs

Notothenia gibberifrons

NOG

Zaļā nototēnija

Notothenia rossii

NOR

Marmora nototēnija

Notothenia squamifrons

NOS

Pelēkā nototēnija

Pandalus borealis

PRA

Ziemeļu garnele

Paralomis spp.

PAI

Krabji

Penaeus spp.

PEN

Penaeus garneles

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes

FLX

Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius

POL

Pollaks

Pollachius virens

POK

Saida

Scophthalmus maximus

TUR

Akmeņplekste

Pseudochaenichthys georgianus

SGI

Melnā leduszivs

Pseudopentaceros spp.

EDW

Bruņgalvji

Raja alba

RJA

Baltā raja

Raja brachyura

RJH

Blondā raja

Raja circularis

RJI

Smilšu raja

Raja clavata

RJC

Dzeloņainā raja

Raja fullonica

RJF

Šagrēnādas raja

Raja (Dipturus) nidarosiensis

JAD

Norvēģijas raja

Raja microocellata

RJE

Sīkacu raja

Raja montagui

RJM

Plankumainā raja

Raja radiata

RJR

Ērkšķu raja

Raja undulata

RJU

Cirtainā raja

Rajiformes

SRX

Rajveidīgās zivis

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Grenlandes paltuss

Sardina pilchardus

PIL

Sardīne

Scomber scombrus

MAC

Makrele

Scophthalmus rhombus

BLL

Gludais rombs

Sebastes spp.

RED

Sarkanasari

Solea solea

SOL

Parastā jūrasmēle

Solea spp.

SOO

Jūrasmēles

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa

Squalus acanthias

DGS

Dzelkņu haizivs

Tetrapturus albidus

WHM

Baltais marlīns

Thunnus alalunga

ALB

Garspuru tunzivs

Thunnus maccoyii

SBF

Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Zilā tunzivs

Trachurus murphyi

CJM

Čīles stavrida

Trachurus spp.

JAX

Stavridas

Trisopterus esmarkii

NOP

Esmarka menca

Urophycis tenuis

HKW

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius

SWO

Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti sugu vispārpieņemtie nosaukumi un zinātniskie nosaukumi, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.



Vispārpieņemtais nosaukums

Alfa-3 kods

Zinātniskais nosaukums

Akmeņplekste

TUR

Scophthalmus maximus

Anšovs

ANE

Engraulis encrasicolus

Antarktikas ilkņzivs

TOA

Dissostichus mawsoni

Antarktikas leduszivs

ANI

Champsocephalus gunnari

Apaļdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Atlantijas lielgalvis

ORY

Hoplostethus atlanticus

Atlantijas zilais marlīns

BUM

Makaira nigricans

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

HKW

Urophycis tenuis

Baltā raja

RJA

Raja alba

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Baltais marlīns

WHM

Tetrapturus albidus

Bara haizivs

GAG

Galeorhinus galeus

Beriksas

ALF

Beryx spp.

Blondā raja

RJH

Raja brachyura

Brētliņa

SPR

Sprattus sprattus

Brosme

USK

Brosme brosme

Bruņgalvji

EDW

Pseudopentaceros spp.

Čīles stavrida

CJM

Trachurus murphyi

Cirtainā raja

RJU

Raja undulata

Dienvidatlantijas kalmārs

SQS

Martialia hyadesi

Dienvidu tunzivs

SBF

Thunnus maccoyii

Divragainā velnraja

RMB

Manta birostris

Dzegužraja

RJN

Leucoraja naevus

Dzelkņu haizivs

DGS

Squalus acanthias

Dzeloņainā raja

RJC

Raja clavata

Dzeltenastes plekste

YEL

Limanda ferruginea

Dziļūdens sarkankrabji

GER

Chaceon spp.

Eiropas labraks

BSS

Dicentrarchus labrax

Ērkšķu raja

RJR

Raja radiata

Esmarka menca

NOP

Trisopterus esmarkii

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Garspuru tunzivs

ALB

Thunnus alalunga

Gludā laternhaizivs

ETP

Etmopterus pusillus

Gludais rombs

BLL

Scophthalmus rhombus

Grenlandes paltuss

GHL

Reinhardtius hippoglossoides

Heks

HKE

Merluccius merluccius

Ilkņzivis

TOT

Dissostichus spp.

Īsspuru kalmārs

SQI

Illex illecebrosus

Jūras zeltplekste

PLE

Pleuronectes platessa

Jūraslīdaka

LIN

Molva molva

Jūrasmēles

SOO

Solea spp.

Kaproīdas

BOR

Caproidae

Krabji

PAI

Paralomis spp.

Krils

KRI

Euphausia superba

Lielā laternhaizivs

ETR

Etmopterus princeps

Lielacu tunzivs

BET

Thunnus obesus

Makrele

MAC

Scomber scombrus

Makrūrzivis

GRV

Macrourus spp.

Makšķerniekzivju dzimta

ANF

Lophiidae

Marmora nototēnija

NOR

Notothenia rossii

Mazmutes plekste

LEM

Microstomus kitt

Megrimi

LEZ

Lepidorhombus spp.

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Melnā leduszivs

SGI

Pseudochaenichthys georgianus

Melnspuru leduszivs

SSI

Chaenocephalus aceratus

Menca

COD

Gadus morhua

Merlangs

WHG

Merlangius merlangus

Moiva

CAP

Mallotus villosus

Norvēģijas omārs

NEP

Nephrops norvegicus

Norvēģijas raja

JAD

Raja (Dipturus) nidarosiensis

Parastā jūrasmēle

SOL

Solea solea

Parastā raja (sugu grupa)

RJB

Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

Patagonijas ilkņzivs

TOP

Dissostichus eleginoides

Pelēkā īsdzelkņhaizivs

GUQ

Centrophorus squamosus

Pelēkā nototēnija

NOS

Notothenia squamifrons

Penaeus garneles

PEN

Penaeus spp.

Pikša

HAD

Melanogrammus aeglefinus

Plankumainā raja

RJM

Raja montagui

Plekstveidīgās zivis

FLX

Pleuronectiformes

Pollaks

POL

Pollachius pollachius

Putasu

WHB

Micromesistius poutassou

Rajveidīgās zivis

SRX

Rajiformes

Rietumatlantijas plekste

PLA

Hippoglossoides platessoides

Šagrēnādas raja

RJF

Raja fullonica

Saida

POK

Pollachius virens

Sardīne

PIL

Sardina pilchardus

Sarkanā plekste

WIT

Glyptocephalus cynoglossus

Sarkanasari

RED

Sebastes spp.

Sīkacu raja

RJE

Raja microocellata

Siļķe

HER

Clupea harengus

Siļķu haizivs

POR

Lamna nasus

Smilšu raja

RJI

Raja circularis

Sniega krabji

PCR

Chionoecetes spp.

Stavridas

JAX

Trachurus spp.

Tūbītes

SAN

Ammodytes spp.

Vienraga leduszivs

LIC

Channichthys rhinoceratus

Zaļā nototēnija

NOG

Notothenia gibberifrons

Ziemeļatlantijas argentīna

ARU

Argentina silus

Ziemeļu garnele

PRA

Pandalus borealis

Zilā jūraslīdaka

BLI

Molva dypterygia

Zilā tunzivs

BFT

Thunnus thynnus

Zobenzivs

SWO

Xiphias gladius




IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI



Suga:

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Ammodytes spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1)

Dānija

0

(2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0

(2)

Zviedrija

0

(2)

Savienība

0

(2)

 

Apvienotā Karaliste

0

(2)

 

 

KPN

0

 

 

(1)

Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.

(2)

Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par:

Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos



 

1r

2r

3r

4

5r

6

7r

 

(SAN/234_1R)

(SAN/234_2R)

(SAN/234_3R)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5R)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7R)

Dānija

0

0

0

0

0

0

0

Vācija

0

0

0

0

0

0

0

Zviedrija

0

0

0

0

0

0

0

Savienība

0

0

0

0

0

0

0

Apvienotā Karaliste

0

0

0

0

0

0

0

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

0

0

0

0

0

0

0



Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(ARU/1/2.)

Vācija

6

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

2

 

Nīderlande

5

 

Savienība

13

 

Apvienotā Karaliste

10

 

 

KPN

23

 



Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a un 4. zonā

(ARU/3A4-C)

Dānija

273

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

3

 

Francija

2

 

Īrija

2

 

Nīderlande

13

 

Zviedrija

11

 

Savienība

304

 

Apvienotā Karaliste

5

 

 

KPN

309

 



Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā

(ARU/567.)

Vācija

71

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

2

 

Īrija

66

 

Nīderlande

742

 

Savienība

881

 

Apvienotā Karaliste

52

 

 

KPN

933

 



Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā

(USK/1214EI)

Vācija

2

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

2

(1)

Citi

1

(1)

Savienība

5

(1)

Apvienotā Karaliste

2

(1)

 

KPN

7

 

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS).



Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Savienības ūdeņi 4. zonā

(USK/04-C.)

Dānija

17

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

5

 

Francija

12

 

Zviedrija

2

 

Citi

2

(1)

Savienība

38

 

Apvienotā Karaliste

26

 

 

KPN

64

 

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS).



Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā

(USK/567EI.)

Vācija

4

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Spānija

15

 

Francija

176

 

Īrija

17

 

Citi

4

(1)

Savienība

216

 

Norvēģija

731

(2) (3) (4) (5)

Apvienotā Karaliste

85

 

 

KPN

1 032

 

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS).

(2)

Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C).

(3)

Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto daudzumu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.

750

 

 

(4)

Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

 

 

 

 

 

Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)

2 000

 

 

Brosme (USK/*5B67-)

731

 

(5)

Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam daudzumam tonnās:

500

 

 



Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(USK/04-N.)

Beļģija

0

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

41

 

Vācija

0

 

Francija

0

 

Nīderlande

0

 

Savienība

41

 

Apvienotā Karaliste

1

 

 

KPN

Nepiemēro

 

▼M1



Suga:

Kaproīdas

Caproidae

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā

(BOR/678-)

Dānija

1 645

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Īrija

4 632

 

Savienība

6 277

 

Apvienotā Karaliste

426

 

 

KPN

6 703

 

▼B



Suga:

Siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

3.a

(HER/03A.)

Dānija

2 577

(2)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

41

(2)

Zviedrija

2 696

(2)

Savienība

5 314

(2)

Norvēģija

818

 

Fēru Salas

0

(3)

 

KPN

6 132

 

(1)

Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(2)

Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C.).

(3)

Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).



Suga:

Siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53o 30' N

(HER/4AB.)

Dānija

14 867

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

9 851

 

Francija

5 168

 

Nīderlande

12 929

 

Zviedrija

978

 

Savienība

43 793

 

Fēru Salas

63

 

Norvēģija

27 913

(2)

Apvienotā Karaliste

13 896

 

KPN

96 252

 

(1)

Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(2)

Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu tonnās (HER/*4AB-C). Papildu daudzums ne vairāk kā 10 000 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Norvēģija šādu palielinājumu pieprasīs.

12 500

 

 

 

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62 °N Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem. Papildu daudzums ne vairāk kā 2 500 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Savienība šādu palielinājumu pieprasīs.

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*4N-S62)

 

 

 

Savienība

12 500

 

 

 



Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N

(HER/4N-S62)

Zviedrija

237

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Savienība

237

 

 

KPN

96 252

 

(1)

Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.



Suga:

Siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

3.a

(HER/03A-BC)

Dānija

1 423

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

13

 

Zviedrija

229

 

Savienība

1 665

 

 

KPN

1 665

 

(1)

Tikai siļķes nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.



Suga:

Siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā

(HER/2A47DX)

Beļģija

11

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

2 143

 

Vācija

11

 

Francija

11

 

Nīderlande

11

 

Zviedrija

11

 

Savienība

2 198

 

Apvienotā Karaliste

41

 

 

KPN

2 239

 

(1)

Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.



Suga:

Siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

4.c, 7.d (2)

(HER/4CXB7D)

Beļģija

2 158

(3)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

200

(3)

Vācija

133

(3)

Francija

2 569

(3)

Nīderlande

4 541

(3)

Savienība

9 601

(3)

Apvienotā Karaliste

988

(3)

 

KPN

96 252

 

(1)

Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(2)

Izņemot Blekvoteras krājumu, t.i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(3)

Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).



Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6.b un 6.aN zonā (1)

(HER/5B6ANB)

Vācija

97

(2)

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

19

(2)

Īrija

132

(2)

Nīderlande

97

(2)

Savienība

345

(2)

Apvienotā Karaliste

526

(2)

 

KPN

871

 

(1)

Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu.

(2)

Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kurām attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.



Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

6.aS (1), 7.b un 7.c

(HER/6AS7BC)

Īrija

309

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Nīderlande

31

 

Savienība

340

 

 

KPN

340

 

(1)

Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56o 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07o 00' rietumu garuma.



Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.a (1)

(HER/07A/MM)

Īrija

525

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

525

 

Apvienotā Karaliste

1 491

 

 

KPN

2 016

 

(1)

Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

— ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

— dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

— rietumos Īrijas krasts,

— austrumos Apvienotās Karalistes krasts.



Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.e un 7.f

(HER/7EF.)

Francija

116

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

116

 

Apvienotā Karaliste

116

 

 

KPN

232

 



Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.g(1), 7.h(1), 7.j(1) un 7.k(1)

(HER/7G-K.)

Vācija

3

(2)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

14

(2)

Īrija

188

(2)

Nīderlande

14

(2)

Savienība

219

(2)

Apvienotā Karaliste

0

(2)

 

KPN

219

(2)

(1)

Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

— ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

— dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

— rietumos Īrijas krasts,

— austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(2)

Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu.



Suga:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

8

(ANE/08.)

Spānija

29 700

 

Analītiska KPN

Francija

3 300

 

Savienība

33 000

 

 

KPN

33 000

 



Suga:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANE/9/3411)

Spānija

0

(1)

Piesardzīga KPN

Portugāle

0

(1)

Savienība

0

(1)

 

KPN

0

(1)

(1)

Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.



Suga:

Cod

Gadus morhua

Zona:

Skageraks

(COD/03AN.)

Beļģija

1

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

421

 

Vācija

11

 

Nīderlande

3

 

Zviedrija

74

 

Savienība

510

 

 

KPN

526

 



Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Kategats

(COD/03AS.)

Dānija

75

(1)

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Vācija

2

(1)

Zviedrija

46

(1)

Savienība

123

(1)

 

KPN

123

(1)

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.



Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(COD/2A3AX4)

Beļģija

109

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

625

 

Vācija

396

 

Francija

134

(1)

Nīderlande

353

(1)

Zviedrija

4

 

Savienība

1 621

 

Norvēģija

626

(2)

Apvienotā Karaliste

1 433

(1)

 

KPN

3 680

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (COD/*07D.).

(2)

Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)

 

 

Savienība

2 655

 

 

 



Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N

(COD/4N-S62)

Zviedrija

96

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Savienība

96

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.



Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

6.b; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00' W un 12. un 14. zonā

(COD/5W6-14)

Beļģija

0

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

0

 

Francija

2

 

Īrija

1

 

Savienība

3

 

Apvienotā Karaliste

3

 

 

KPN

6

 



Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

6.a; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00' W

(COD/5BE6A)

Beļģija

1

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 9. pantu.

Vācija

5

(1)

Francija

51

(1)

Īrija

71

(1)

Savienība

128

(1)

Apvienotā Karaliste

193

(1)

 

KPN

321

(1)

(1)

Tikai mencas piezvejai, ko gūst citu sugu zvejā. Specializētajā mencas zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.



Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

7.a

(COD/07A.)

Beļģija

1

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

2

(1)

Īrija

43

(1)

Nīderlande

0

(1)

Savienība

46

(1)

Apvienotā Karaliste

19

(1)

 

KPN

65

(1)

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.



Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(COD/7XAD34)

Beļģija

5

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 9. pantu.

Francija

74

(1)

Īrija

115

(1)

Nīderlande

0

(1)

Savienība

194

(1)

Apvienotā Karaliste

8

(1)

 

KPN

202

(1)

(1)

Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.



Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

7.d

(COD/07D.)

Beļģija

9

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

180

(1)

Nīderlande

5

(1)

Savienība

194

(1)

Apvienotā Karaliste

20

(1)

 

KPN

214

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/*2A3X4).



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(LEZ/2AC4-C)

Beļģija

2

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

2

 

Vācija

2

 

Francija

12

 

Nīderlande

10

 

Savienība

28

 

Apvienotā Karaliste

703

 

 

KPN

731

 



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(LEZ/56-14)

Spānija

168

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

654

(1)

Īrija

191

 

Savienība

1 013

 

Apvienotā Karaliste

463

(1)

 

KPN

1 476

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C).



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

7

(LEZ/07.)

Beļģija

127

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Spānija

1 405

(2)

Francija

1 705

(2)

Īrija

775

(2)

Savienība

4 012

 

Apvienotā Karaliste

671

(2)

 

KPN

4 683

 

(1)

10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētās zvejniecības.

(2)

35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

(LEZ/8ABDE.)

Spānija

248

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

200

 

Savienība

448

 

 

KPN

448

 



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(LEZ/8C3411)

Spānija

1 912

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Francija

96

 

Portugāle

64

 

Savienība

2 072

 

 

KPN

2 158

 



Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Lophiidae

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(ANF/2AC4-C)

Beļģija

125

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

275

(1)

Vācija

134

(1)

Francija

26

(1)

Nīderlande

94

(1)

Zviedrija

3

(1)

Savienība

657

(1)

Apvienotā Karaliste

2 865

(1)

 

 

KPN

3 522

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot: 6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).



Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Lophiidae

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(ANF/04-N.)

Beļģija

13

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

326

 

Vācija

5

 

Nīderlande

5

 

Savienība

349

 

Apvienotā Karaliste

76

 

 

KPN

Nepiemēro

 



Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Lophiidae

Zona:

6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(ANF/56-14)

Beļģija

72

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

82

(1)

Spānija

77

 

Francija

881

(1)

Īrija

199

 

Nīderlande

69

(1)

Savienība

1 380

 

Apvienotā Karaliste

613

(1)

 

KPN

1 993

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).

▼M1



Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Lophiidae

Zona:

7

(ANF/07.)

Beļģija

1 468

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Vācija

164

(1)

Spānija

583

(1)

Francija

9 419

(1)

Īrija

1 204

(1)

Nīderlande

190

(1)

Savienība

13 028

(1)

Apvienotā Karaliste

2 857

(1)

 

KPN

15 885

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE)

▼B



Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Lophiidae

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

(ANF/8ABDE.)

Spānija

343

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

1 909

 

Savienība

2 252

 

 

KPN

2 252

 



Suga:

Makšķerniekzivju dzimta

Lophiidae

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANF/8C3411)

Spānija

2 934

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Francija

3

 

Portugāle

584

 

Savienība

3 521

 

 

KPN

3 672

 



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

3.a

(HAD/03A.)

Beļģija

3

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

442

 

Vācija

28

 

Nīderlande

1

 

Zviedrija

52

 

Savienība

526

 

 

KPN

548

 



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā

(HAD/2AC4.)

Beļģija

52

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

354

 

Vācija

225

 

Francija

393

 

Nīderlande

39

 

Zviedrija

36

 

Savienība

1 099

 

Norvēģija

1 975

 

Apvienotā Karaliste

5 840

 

 

KPN

8 914

 

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)

 

 

 

Savienība

5 161

 

 

 



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N

(HAD/4N-S62)

Zviedrija

177

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

177

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā

(HAD/6B1214)

Beļģija

6

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

7

 

Francija

289

 

Īrija

206

 

Savienība

508

 

Apvienotā Karaliste

2 111

 

 

KPN

2 619

 



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6.a zonā

(HAD/5BC6A.)

Beļģija

1

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

1

(1)

Francija

55

(1)

Īrija

163

(1)

Savienība

220

 

Apvienotā Karaliste

774

(1)

 

KPN

994

 

(1)

Ne vairāk kā 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4. zonā; Savienības ūdeņos 2.a zonā (HAD/*2AC4.).



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HAD/7X7A34)

Beļģija

30

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

1 810

 

Īrija

603

 

Savienība

2 443

 

Apvienotā Karaliste

272

 

 

KPN

2 715

 



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

7.a

(HAD/07A.)

Beļģija

13

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

57

 

Īrija

342

 

Savienība

412

 

Apvienotā Karaliste

378

 

 

KPN

790

 



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

3.a

(WHG/03A.)

Dānija

292

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Nīderlande

1

 

Zviedrija

31

 

Savienība

324

 

 

KPN

415

 



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā

(WHG/2AC4.)

Beļģija

82

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

356

 

Vācija

93

 

Francija

535

 

Nīderlande

206

 

Zviedrija

1

 

Savienība

1 273

 

Norvēģija

304

(1)

Apvienotā Karaliste

2 573

 

 

KPN

4 290

 

(1)

Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)

 

 

Savienība

2 700

 

 

 



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(WHG/56-14)

Vācija

1

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 9. pantu.

Francija

14

(1)

Īrija

68

(1)

Savienība

83

(1)

Apvienotā Karaliste

151

(1)

 

KPN

234

(1)

(1)

Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

7.a

(WHG/07A.)

Beļģija

1

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 9. pantu.

Francija

6

(1)

Īrija

104

(1)

Nīderlande

0

(1)

Savienība

111

(1)

Apvienotā Karaliste

70

(1)

 

KPN

181

(1)

(1)

Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

▼M1



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k

(WHG/7X7A-C)

Beļģija

37

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Francija

2 258

 

Īrija

1 629

 

Nīderlande

18

 

Savienība

3 942

 

Apvienotā Karaliste

404

 

 

KPN

4 346

 

▼B



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

8.

(WHG/08.)

Spānija

880

 

Piesardzīga KPN

Francija

1 321

 

Savienība

2 201

 

 

KPN

2 276

 



Suga:

Merlangs un pollaks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N

(W/P/4N-S62)

Zviedrija

48

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

48

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

3.a

(HKE/03A.)

Dānija

784

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Zviedrija

67

(1)

Savienība

851

 

 

KPN

851

 

(1)

Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(HKE/2AC4-C)

Beļģija

14

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

570

(1)

Vācija

65

(1)

Francija

126

(1)

Nīderlande

33

(1)

Savienība

808

(1)

Apvienotā Karaliste

178

(1)

 

KPN

986

 

(1)

Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.).



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

6. un 7.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(HKE/571214)

Beļģija

146

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Spānija

4 667

 

Francija

7 207

(1)

Īrija

873

 

Nīderlande

94

(1)

Savienība

12 987

 

Apvienotā Karaliste

2 845

(1)

 

KPN

15 832

 

(1)

Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE)

 

 

Beļģija

19

 

 

 

Spānija

753

 

 

 

Francija

753

 

 

 

Īrija

94

 

 

 

Nīderlande

10

 

 

 

Savienība

1 629

 

 

 

Apvienotā Karaliste

424

 

 

 



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

(HKE/8ABDE.)

Beļģija

5

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Spānija

3 249

 

Francija

7 296

 

Nīderlande

10

(1)

Savienība

10 560

 

 

KPN

10 560

 

(1)

Šo kvotu drīkst pārcelt uz 4. zonu un Savienības ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

6. un 7.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)

Beļģija

1

 

 

 

Spānija

941

 

 

 

Francija

1 694

 

 

 

Nīderlande

3

 

 

 

Savienība

2 639

 

 

 



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HKE/8C3411)

Spānija

5 320

 

Piesardzīga KPN

Francija

511

 

Portugāle

2 483

 

Savienība

8 314

 

 

KPN

8 517

 



Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā

(WHB/24-N.)

Dānija

0

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

0

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 

▼M1



Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

(WHB/1X14)

Dānija

34 892

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Vācija

13 566

(1)

Spānija

29 581

(1) (2)

Francija

24 282

(1)

Īrija

27 019

(1)

Nīderlande

42 546

(1)

Portugāle

2 748

(1) (2)

Zviedrija

8 631

(1)

Savienība

183 265

(1) (3)

Norvēģija

69 930

 

Fēru Salas

7 000

 

Apvienotā Karaliste

45 274

(1)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 24 375  tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 14,3 %.

(2)

Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu, Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(3)

Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

133 566



Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHB/8C3411)

Spānija

25 065

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Portugāle

6 266

 

Savienība

31 331

(1)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:

133 566



Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W

(WHB/24A567)

Norvēģija

133 566

(1) (2)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Fēru Salas

26 250

(3) (4)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Jāieskaita Norvēģijas noteiktajā kvotā.

(2)

Īpašs nosacījums: nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C):

28 000

Šis nozvejas ierobežojums 4.a zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves limita:

18 %.

(3)

Jāieskaita Fēru Salu noteiktajā kvotā.

(4)

Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī 6.b zonā (WHB/*06B-C). Nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C):

6 563

▼B



Suga:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(L/W/2AC4-C)

Beļģija

92

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

253

 

Vācija

33

 

Francija

69

 

Nīderlande

211

 

Zviedrija

3

 

Savienība

661

 

Apvienotā Karaliste

1 036

 

 

KPN

1 697

 



Suga:

Zilā jūraslīdaka

Molva dypterygia

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā

(BLI/5B67-)

Vācija

28

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Igaunija

4

 

Spānija

89

 

Francija

2 032

 

Īrija

8

 

Lietuva

2

 

Polija

1

 

Citi

8

(1)

Savienība

2 172

 

Norvēģija

63

(2)

Fēru Salas

38

(3)

Apvienotā Karaliste

517

 

 

KPN

2 790

 

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS).

(2)

Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).

(3)

Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.



Suga:

Zilā jūraslīdaka

Molva dypterygia

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 12. zonā

(BLI/12INT-)

Igaunija

0

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Spānija

33

(1)

Francija

1

(1)

Lietuva

0

(1)

Citi

0

(1)

Savienība

34

(1)

Apvienotā Karaliste

0

(1)

 

KPN

34

(1)

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS).



Suga:

Zilā jūraslīdaka

Molva dypterygia

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 2. un 4. zonā

(BLI/24-)

Dānija

1

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

1

 

Īrija

1

 

Francija

4

 

Citi

1

(1)

Savienība

8

 

Apvienotā Karaliste

2

 

 

KPN

10

 

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS).



Suga:

Zilā jūraslīdaka

Molva dypterygia

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 3.a zonā

(BLI/03A-)

Dānija

1

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

0

 

Zviedrija

1

 

Savienība

2

 

 

KPN

2

 



Suga:

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(LIN/1/2.)

Dānija

7

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

7

 

Francija

7

 

Citi

3

(1)

Savienība

24

 

Apvienotā Karaliste

7

 

 

KPN

31

 

(1)

Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS).



Suga:

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

(LIN/03A-C.)

Beļģija

3

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

25

 

Vācija

3

 

Zviedrija

10

 

Savienība

41

 

Apvienotā Karaliste

3

 

 

KPN

44

 



Suga:

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona:

Savienības ūdeņi 4. zonā

(LIN/04-C.)

Beļģija

7

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

106

(1)

Vācija

66

(1)

Francija

59

 

Nīderlande

2

 

Zviedrija

5

(1)

Savienība

245

 

Apvienotā Karaliste

815

(1)

 

KPN

1 060

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/*03A-C).



Suga:

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā

(LIN/05EI.)

Beļģija

2

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

2

 

Vācija

2

 

Francija

2

 

Savienība

8

 

Apvienotā Karaliste

2

 

 

KPN

10

 



Suga:

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā

(LIN/6X14.)

Beļģija

12

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

2

(1)

Vācija

42

(1)

Īrija

225

 

Spānija

840

 

Francija

896

(1)

Portugāle

2

 

Savienība

2 019

 

Norvēģija

2 000

(2) (3) (4)

 

Fēru Salas

50

(5) (6)

 

Apvienotā Karaliste

1 032

(1)

 

KPN

5 101

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 35 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/*04-C.).

(2)

Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto daudzumu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.

750

 

 

 

(3)

Ieskaitot brosmi. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

 

 

 

 

 

 

Jūraslīda ka (LIN/*5B67-)

2 000

 

 

 

Brosme (USK/*5B67-)

731

 

 

(4)

Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam daudzumam tonnās:

500

 

 

(5)

Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (LIN/*6BAN.).

(6)

Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu daudzumu tonnās (OTH/*6AB.):

19



Suga:

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(LIN/04-N.)

Beļģija

2

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

297

 

Vācija

8

 

Francija

3

 

Nīderlande

1

 

Savienība

311

 

Apvienotā Karaliste

27

 

 

KPN

Nepiemēro

 



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

3.a

(NEP/03A.)

Dānija

9 084

 

Analītiska KPN

Vācija

26

 

Zviedrija

3 250

 

Savienība

12 360

 

 

KPN

12 360

 



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(NEP/2AC4-C)

Beļģija

301

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

301

 

Vācija

5

 

Francija

9

 

Nīderlande

155

 

Savienība

771

 

Apvienotā Karaliste

4 981

 

 

KPN

5 752

 



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(NEP/04-N.)

Dānija

142

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

0

 

Savienība

142

 

Apvienotā Karaliste

8

 

 

KPN

Nepiemēro

 



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā

(NEP/5BC6.)

Spānija

8

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

32

 

Īrija

54

 

Savienība

94

 

Apvienotā Karaliste

3 881

 

 

KPN

3 975

 

▼M1



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

7

(NEP/07.)

Spānija

252

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Francija

1 022

(1)

Īrija

1 550

(1)

Savienība

2 824

(1)

Apvienotā Karaliste

1 379

(1)

 

KPN

4 203

(1)

(1)

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):

Spānija

437

Francija

274

Īrija

526

Savienība

1 237

Apvienotā Karaliste

213

▼B



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

(NEP/8ABDE.)

Spānija

239

 

Analītiska KPN

Francija

3 745

 

Savienība

3 984

 

 

KPN

3 984

 



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

8.c

(NEP/08C.)

Spānija

2,4

(1)

Piesardzīga KPN

Francija

0,0

(1)

Savienība

2,4

(1)

 

KPN

2,4

(1)

(1)

Tikai nozvejām, kuras gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE):

– 1,7 tonnas 25. funkcionālajā vienībā piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī,

– 0,7 tonnas 31. funkcionālajā vienībā septiņu dienu laikā jūlijā.



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(NEP/9/3411)

Spānija

94

(1)

Piesardzīga KPN

Portugāle

280

(1)

Savienība

374

(1) (2)

 

KPN

374

(1) (2)

(1)

No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).

(2)

Ievērojot iepriekšminēto KPN limitus, ICES 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: 65



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

3.a

(PRA/03A.)

Dānija

531

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Zviedrija

286

 

Savienība

817

 

 

KPN

1 529

 



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(PRA/2AC4-C)

Dānija

45

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Nīderlande

0

 

Zviedrija

2

 

Savienība

47

 

Apvienotā Karaliste

13

 

 

KPN

60

 



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N

(PRA/4N-S62)

Dānija

50

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Zviedrija

31

(1)

Savienība

81

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.



Suga:

Penaeus garneles

Penaeus spp.

Zona:

Francijas Gviānas ūdeņi

(PEN/FGU.)

Francija

Jānosaka

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Savienība

Jānosaka

(1) (2)

 

KPN

Jānosaka

(1) (2)

(1)

Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m.

(2)

Noteikta tādā pašā daudzumā kā Francijas kvota.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Skageraks

(PLE/03AN.)

Beļģija

26

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

3 308

 

Vācija

17

 

Nīderlande

636

 

Zviedrija

177

 

Savienība

4 164

 

 

KPN

4 912

 



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Kategats

(PLE/03AS.)

Dānija

369

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Vācija

4

 

Zviedrija

41

 

Savienība

414

 

 

KPN

719

 



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

1 381

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

4 487

 

Vācija

1 294

 

Francija

259

 

Nīderlande

8 627

 

Savienība

16 048

 

Norvēģija

2 570

(1)

Apvienotā Karaliste

6 385

 

 

KPN

36 713

 

(1)

No tām ne vairāk kā 75 tonnu drīkst nozvejot Skagerakā (PLE/*03AN.).

 

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)

 

 

Savienība

14 010

 

 

 



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā;

starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(PLE/56-14)

Francija

2

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Īrija

65

 

Savienība

67

 

Apvienotā Karaliste

97

 

 

KPN

164

 



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7.a

(PLE/07A.)

Beļģija

29

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

13

 

Īrija

361

 

Nīderlande

9

 

Savienība

412

 

Apvienotā Karaliste

287

 

 

KPN

699

 



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7.b un 7.c

(PLE/7BC.)

Francija

4

 

Piesardzīga KPN

Īrija

15

 

Savienība

19

 

 

KPN

19

 

▼M1



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7.d un 7.e

(PLE/7DE.)

Beļģija

674

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Francija

2 247

 

Savienība

2 921

 

Apvienotā Karaliste

1 198

 

 

KPN

4 119

 

▼B



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7.f un 7.g

(PLE/7FG.)

Beļģija

117

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

211

 

Īrija

64

 

Savienība

392

 

Apvienotā Karaliste

110

 

 

KPN

502

 



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7.h, 7.j un 7.k

(PLE/7HJK.)

Beļģija

1

(1)

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 9. pantu.

Francija

2

(1)

Īrija

8

(1)

Nīderlande

4

(1)

Savienība

15

(1)

Apvienotā Karaliste

2

(1)

 

KPN

17

(1)

(1)

Tikai jūras zeltplekstes piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(PLE/8/3411)

Spānija

26

 

Piesardzīga KPN

Francija

103

 

Portugāle

26

 

Savienība

155

 

 

KPN

155

 



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(POL/56-14)

Spānija

1

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

29

 

Īrija

9

 

Savienība

39

 

Apvienotā Karaliste

22

 

 

KPN

61

 



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

7

(POL/07.)

Beļģija

95

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Spānija

6

(1)

Francija

2 178

(1)

Īrija

232

(1)

Savienība

2 511

(1)

Apvienotā Karaliste

530

(1)

 

KPN

3041

 

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/*8ABDE).



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

8.a, 8.b, 8.d un 8.e

(POL/8ABDE.)

Spānija

252

 

Piesardzīga KPN

Francija

1 230

 

Savienība

1 482

 

 

KPN

1 482

 



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

8.c

(POL/08C.)

Spānija

149

 

Piesardzīga KPN

Francija

17

 

Savienība

166

 

 

KPN

166

 



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POL/9/3411)

Spānija

196

(1)

Piesardzīga KPN

Portugāle

7

(1) (2)

Savienība

203

(1)

 

KPN

203

(2)

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 8.c zonā (POL/*08C.).

(2)

Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P).



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

3.a un 4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā

(POK/2C3A4)

Beļģija

7

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

823

 

Vācija

2 079

 

Francija

4 892

 

Nīderlande

21

 

Zviedrija

113

 

Savienība

7 935

 

Norvēģija

10 426

(1)

Apvienotā Karaliste

1 594

 

 

KPN

19 955

 

(1)

Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā

(POK/56-14)

Vācija

88

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

870

 

Īrija

100

 

Savienība

1 058

 

Norvēģija

235

(1)

Apvienotā Karaliste

778

 

 

KPN

2 071

 

(1)

Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma (POK/*5614N).



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N

(POK/4N-S62)

Zviedrija

220

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

220

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POK/7/3411)

Beļģija

2

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

311

 

Īrija

373

 

Savienība

686

 

Apvienotā Karaliste

109

 

 

KPN

795

 



Suga:

Akmeņplekste un gludais rombs

Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(T/B/2AC4-C)

Beļģija

119

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

255

 

Vācija

65

 

Francija

31

 

Nīderlande

902

 

Zviedrija

2

 

Savienība

1 374

 

Apvienotā Karaliste

251

 

 

KPN

1 625

 



Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

73

(1) (2) (3) (4)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

3

(1) (2) (3)

Vācija

4

(1) (2) (3)

Francija

12

(1) (2) (3) (4)

Nīderlande

62

(1) (2) (3) (4)

Savienība

154

(1) (3)

Apvienotā Karaliste

281

(1) (2) (3) (4)

 

KPN

435

(3)

(1)

Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(2)

Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.

(3)

Tas neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.

(4)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.



Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

(SRX/03A-C.)

Dānija

9

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Zviedrija

3

(1)

Savienība

12

(1)

 

KPN

12

 

(1)

Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.



Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā

(SRX/67AKXD)

Beļģija

230

(1) (2) (3) (4)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Igaunija

1

(1) (2) (3) (4)

Francija

1 032

(1) (2) (3) (4)

Vācija

3

(1) (2) (3) (4)

Īrija

332

(1) (2) (3) (4)

Lietuva

5

(1) (2) (3) (4)

Nīderlande

1

(1) (2) (3) (4)

Portugāle

6

(1) (2) (3) (4)

Spānija

278

(1) (2) (3) (4)

Savienība

1 888

(1) (2) (3) (4)

Apvienotā Karaliste

658

(1) (2) (3) (4)

 

KPN

2 546

(3) (4)

(1)

Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(2)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(3)

Tas neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:

Suga:

Sīkacu raja

Raja microocellata

Zona:

Savienības ūdeņi 7.f un 7.g zonā

(RJE/7FG.)

Beļģija

4

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Igaunija

0

Francija

20

Vācija

0

Īrija

6

Lietuva

0

Nīderlande

0

Portugāle

0

Spānija

5

Savienība

35

Apvienotā Karaliste

13

 

 

KPN

48

 

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(4)

Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).



Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 7.d zonā

(SRX/07D.)

Beļģija

33

(1) (2) (3) (4)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

278

(1) (2) (3) (4)

Nīderlande

2

(1) (2) (3) (4)

Savienība

313

(1) (2) (3) (4)

Apvienotā Karaliste

56

(1) (2) (3) (4)

 

KPN

369

(4)

(1)

Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(2)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(3)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/*04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

(4)

Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

▼M1



Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

7.d un 7.e

(RJU/7DE.)

Beļģija

13

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Igaunija

0

(1)

Francija

63

(1)

Vācija

0

(1)

Īrija

16

(1)

Lietuva

0

(1)

Nīderlande

0

(1)

Portugāle

0

(1)

Spānija

14

(1)

Savienība

106

(1)

Apvienotā Karaliste

35

(1)

 

KPN

141

(1)

(1)

Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

▼B



Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā

(SRX/89-C.)

Beļģija

3

(1) (2)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

451

(1) (2)

Portugāle

366

(1) (2)

Spānija

368

(1) (2)

Savienība

1 188

(1) (2)

Apvienotā Karaliste

3

(1) (2)

 

KPN

1 191

(2)

(1)

Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(2)

Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Šie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti turpmāk tabulā. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

 

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi 8. zonā

(RJU/8-C.)

Beļģija

0

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

3

Portugāle

3

Spānija

3

Savienība

9

Apvienotā Karaliste

0

 

 

KPN

9

 

 

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi 9. zonā

(RJU/9-C.)

Beļģija

0

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

5

Portugāle

4

Spānija

4

Savienība

13

Apvienotā Karaliste

0

 

 

KPN

13

 



Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā

(GHL/2A-C46)

Dānija

4

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

6

 

Igaunija

4

 

Spānija

4

 

Francija

58

 

Īrija

4

 

Lietuva

4

 

Polija

4

 

Savienība

88

 

Norvēģija

313

(1)

Apvienotā Karaliste

228

 

 

KPN

629

 

(1)

Jānozvejo Savienības ūdeņos 2.a un 6. zonā. Šo daudzumu 6. zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

▼M1



Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

3.a un 4.; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā

(MAC/2A34.)

Beļģija

407

(1) (2)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Dānija

13 999

(1) (2)

Vācija

424

(1) (2)

Francija

1 281

(1) (2)

Nīderlande

1 289

(1) (2)

Zviedrija

3 821

(1) (2) (3)

Savienība

21 221

(1) (2)

Norvēģija

133 741

(4)

Apvienotā Karaliste

1 194

(1) (2)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)

Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)

Beļģija

55

56

Dānija

1 887

1 929

Vācija

57

59

Francija

173

176

Nīderlande

174

178

Zviedrija

515

527

Savienība

2 860

2 925

 

 

 

Apvienotā Karaliste

161

165

(2)

Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.).

(3)

Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):

190

Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

(4)

Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis daudzums ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:

38 778

Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu daudzumu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/*03A.):

2 100

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:



 

3.a

3.a un 4.bc

4.b

4.c

6. zona, starptautiskie ūdeņi 2.a zonā – no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim

 

(MAC/*03A.)

(MAC/*3A4BC)

(MAC/*04B.)

(MAC/*04C.)

(MAC/*2A6.)

Dānija

0

2891

0

0

8399

Francija

0

343

0

0

0

Nīderlande

0

343

0

0

0

Zviedrija

0

0

273

7

2179

Apvienotā Karaliste

0

343

0

0

0

Norvēģija

2100

0

0

0

0



Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā

(MAC/2CX14-)

Vācija

17 562

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Spānija

19

(1)

Igaunija

146

(1)

Francija

11 709

(1)

Īrija

58 539

(1)

Latvija

108

(1)

Lietuva

108

(1)

Nīderlande

25 610

(1)

Polija

1 237

(1)

Savienība

115 038

(1)

Norvēģija

12 369

(2) (3)

Fēru Salas

26 142

(4)

Apvienotā Karaliste

160 985

(1)

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst darīt pieejamus apmaiņai, kas Spānijai, Francijai un Portugālei jāzvejo 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).

(2)

Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).

(3)

Zemāk tonnās norādīto piekļuves limita daudzumu (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56° 30′ N. Daudzumus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā.

28 659

(4)

Šis daudzums jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā, 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:



 

Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā. No 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim

Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā

Fēru Salu ūdeņi

 

(MAC/*4A-EN)

(MAC/*2AN-)

(MAC/*FRO2)

Vācija

10 599

1 428

1 461

Francija

7 067

951

974

Īrija

35 330

4 762

4 871

Nīderlande

15 457

2 082

2 131

Savienība

68 453

9 223

9 437

Apvienotā Karaliste

97 162

13 097

13 395



Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(MAC/8C3411)

Spānija

24 990

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Francija

166

(1)

Portugāle

5 165

(1)

Savienība

30 321

 

 

KPN

Nepiemēro

(1)

Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

8.b (MAC/*08B.)



Spānija

2 099

Francija

14

Portugāle

433

▼B



Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā

(MAC/2A4A-N)

Dānija

9 394

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

9 394

 

 

KPN

Nepiemēro

 



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā

(SOL/3ABC24)

Dānija

500

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Vācija

29

(1)

Nīderlande

48

(1)

Zviedrija

19

 

Savienība

596

 

 

KPN

596

 

(1)

Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.

▼M1



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(SOL/24-C.)

Beļģija

731

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Dānija

334

 

Vācija

585

 

Francija

146

 

Nīderlande

6 597

 

Savienība

8 393

 

Norvēģija

5

(1)

Apvienotā Karaliste

376

 

 

KPN

8 774

 

(1)

Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).

▼B



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(SOL/56-14)

Īrija

12

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

12

 

Apvienotā Karaliste

3

 

 

KPN

15

 



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7.a

(SOL/07A.)

Beļģija

53

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

1

 

Īrija

19

 

Nīderlande

17

 

Savienība

90

 

Apvienotā Karaliste

24

 

 

KPN

114

 

▼M1



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7.b un 7.c

(SOL/7BC.)

Francija

6

 

Piesardzīga KPN

Īrija

28

 

Savienība

34

 

 

KPN

34

 



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7.d

(SOL/07D.)

Beļģija

339

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Francija

678

 

Savienība

1 017

 

Apvienotā Karaliste

242

 

 

KPN

1 259

 

▼B



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7.e

(SOL/07E.)

Beļģija

13

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

139

 

Savienība

152

 

Apvienotā Karaliste

218

 

 

KPN

370

 



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7.f un 7.g

(SOL/7FG.)

Beļģija

258

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

26

 

Īrija

13

 

Savienība

297

 

Apvienotā Karaliste

116

 

 

KPN

413

 



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7.h, 7.j un 7.k

(SOL/7HJK.)

Beļģija

7

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

14

 

Īrija

37

 

Nīderlande

11

 

Savienība

69

 

Apvienotā Karaliste

14

 

 

KPN

83

 



Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

8.a un 8.b

(SOL/8AB.)

Beļģija

42

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Spānija

8

 

Francija

3 116

 

Nīderlande

233

 

Savienība

3 399

 

 

KPN

3 483

 



Suga:

Jūrasmēles

Solea spp.

Zona:

8.c, 8.d, 8.e, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(SOO/8CDE34)

Spānija

258

 

Piesardzīga KPN

Portugāle

428

 

Savienība

686

 

 

KPN

686

 



Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona:

3.a

(SPR/03A.)

Dānija

0

(1) (2)

Analītiska KPN

Vācija

0

(1) (2)

Zviedrija

0

(1) (2)

Savienība

0

(1) (2)

 

KPN

0

(2)

(1)

Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(2)

Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.



Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

0

(1) (2)

Analītiska KPN

Dānija

0

(1) (2)

Vācija

0

(1) (2)

Francija

0

(1) (2)

Nīderlande

0

(1) (2)

Zviedrija

0

(1) (2) (3)

Savienība

0

(1) (2)

Norvēģija

0

(1)

Fēru Salas

0

(1) (4)

Apvienotā Karaliste

0

(1) (2)

 

KPN

0

(1)

(1)

Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(2)

Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(3)

Ieskaitot tūbītes.

(4)

Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.



Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

7.d un 7.e

(SPR/7DE.)

Beļģija

2

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

122

 

Vācija

2

 

Francija

26

 

Nīderlande

26

 

Savienība

178

 

Apvienotā Karaliste

198

 

 

KPN

376

 



Suga:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. zonā

(DGS/15X14)

Beļģija

5

(1)

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

1

(1)

Spānija

3

(1)

Francija

21

(1)

Īrija

13

(1)

Nīderlande

0

(1)

Portugāle

0

(1)

Savienība

43

(1)

Apvienotā Karaliste

25

(1)

 

KPN

68

(1)

(1)

Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām dzelkņu haizivs izkraušanas pienākums neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atbrīvo, kā prasīts šīs regulas 20. un 57. pantā. Atkāpjoties no 14. panta, kuģis, kas iesaistījies piezvejas novēršanas programmā, kuru labvēlīgi novērtējusi ZZTEK, mēnesī drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, vairs nav dzīvas. Dalībvalstis, kas piedalās piezvejas novēršanas programmā, nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz šo atkāpi, nepārsniedz iepriekš norādītos daudzumus. Pirms izkrāvumu atļaušanas tās paziņo Komisijai līdzdalīgo kuģu sarakstu. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par piezvejas novēršanas apgabaliem.



Suga:

Stavridas un saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā

(JAX/4BC7D)

Beļģija

3

(1)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

1 328

(1)

Vācija

117

(1) (2)

Spānija

25

(1)

Francija

110

(1) (2)

Īrija

84

(1)

Nīderlande

799

(1) (2)

Portugāle

3

(1)

Zviedrija

19

(1)

Savienība

2 488

 

Norvēģija

638

(3)

Apvienotā Karaliste

316

(1) (2)

 

KPN

3 442

 

(1)

Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(2)

Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU).

(3)

Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.).

▼M1



Suga:

Stavridas un saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c, 7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(JAX/2A-14)

Dānija

5 457

(1) (3)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Vācija

4 258

(1) (2) (3)

Spānija

5 808

(3) (5)

Francija

2 191

(1) (2) (3) (5)

Īrija

14 181

(1) (3)

Nīderlande

17 085

(1) (2) (3)

Portugāle

559

(3) (5)

Zviedrija

540

(1) (3)

Savienība

50 079

(3)

Fēru Salas

1 280

(4)

Apvienotā Karaliste

5 135

(1) (2) (3)

 

KPN

56 494

 

(1)

Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC).

(2)

Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

(3)

Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*2A-14). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(4)

Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma), 7.e, 7.f, 7.h zonā.

(5)

Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un ar šādu kodu: (OTH/*08C2).

▼B



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

8.c

(JAX/08C.)

Spānija

2 504

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Francija

44

 

Portugāle

248

(1)

Savienība

2 796

 

 

KPN

2 796

 

(1)

Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 9. zonā (JAX/*09.).



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

9

(JAX/09.)

Spānija

31 834

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Portugāle

91 211

(1)

Savienība

123 045

 

 

KPN

128 627

 

(1)

Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C)



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

10.; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1)

(JAX/X34PRT)

Portugāle

Jānosaka

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Savienība

Jānosaka

(2)

 

KPN

Jānosaka

(2)

(1)

Ūdeņi ap Azoru salām.

(2)

Noteikta tādā pašā daudzumā kā Portugāles kvota.



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1)

(JAX/341PRT)

Portugāle

Jānosaka

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Savienība

Jānosaka

(2)

 

KPN

Jānosaka

(2)

(1)

Ūdeņi ap Madeiru.

(2)

Noteikta tādā pašā daudzumā kā Portugāles kvota.



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1)

(JAX/341SPN)

Spānija

Jānosaka

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Savienība

Jānosaka

(2)

 

KPN

Jānosaka

(2)

(1)

Ūdeņi ap Kanāriju salām.

(2)

Noteikta tādā pašā daudzumā kā Spānijas kvota.



Suga:

Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas

Trisopterus esmarkii

Zona:

3.a; Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(NOP/2A3A4_Q1)

Gads

2021

 

 

 

 

 

 

Dānija

5 620

(1) (3)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Vācija

1

(1) (2) (3)

Nīderlande

4

(1) (2) (3)

Savienība

5 625

(1) (3)

Norvēģija

pm

(4)

Fēru Salas

pm

(5)

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4_Q1). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(2)

Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā.

(3)

Savienības kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. martam.

(4)

Izmanto šķirotājrežģi.

(5)

Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas ieskaitāmas šajā kvotā.



Suga:

Rūpnieciskās zivis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(I/F/04-N.)

Zviedrija

200

(1) (2)

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Savienība

200

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

(2)

Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds daudzums stavridu (JAX/*04-N.):

100

 

 



Suga:

Citas sugas

Zona:

Savienības ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā

(OTH/5B67-C)

Savienība

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Norvēģija

70

(1)

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Nozvejotas tikai ar āķu jedām.



Suga:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(OTH/04-N.)

Beļģija

15

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Dānija

1 375

 

Vācija

155

 

Francija

64

 

Nīderlande

110

 

Zviedrija

Nepiemēro

(1)

Savienība

1 719

(2)

Apvienotā Karaliste

1 031

 

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija.

(2)

To vidū konkrēti nenosauktas zvejniecības. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.



Suga:

Citas sugas

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N

(OTH/2A46AN)

Savienība

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.

Norvēģija

1 688

(1) (2)

Fēru Salas

38

(3)

 

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Tikai 2.a un 4. zonā (OTH/*2A4-C).

(2)

To vidū konkrēti nenosauktas zvejniecības. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(3)

Jāzvejo 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (OTH/*46AN).




Papildinājums

9. panta 4. punktā minētās KPN ir šādas:

Beļģijai: parastā jūrasmēle 7.a zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; parastā jūrasmēle 7.e zonā; parastā jūrasmēle 8.a un 8.b zonā; megrimi 7. zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; Norvēģijas omārs 7. zonā; menca 7.a zonā; jūras zeltplekste 7.f un 7.g zonā; jūras zeltplekste 7.h, 7.j un 7.k zonā; rajveidīgās zivis 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā.
Francijai: makrele 3.a un 4. zonā; Savienības ūdeņos 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; siļķe 4., 7.d zonā un Savienības ūdeņos 2.a zonā; stavridas Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā; merlangs 7.b–k zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; merlangs 8. zonā; sarkanspuru pagele Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7. un 8. zonā; kaproīdu dzimtas zivis Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7. un 8. zonā; makrele 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 7.d zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 8. un 9. zonā; cirtainā raja Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā.
Īrijai: makšķerniekzivju dzimtas zivis 6. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; makšķerniekzivju dzimtas zivis 7. zonā; Norvēģijas omārs ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā.




IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

▼M1



Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(HER/1/2-)

Beļģija

10

(1)

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu

Dānija

9 965

(1)

Vācija

1 745

(1)