02021D0788 — LV — 22.03.2022 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/788

(2021. gada 12. maijs),

ar ko paredz noteikumus par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz konkrētu sugu dzīvnieku inficēšanos ar SARS-CoV-2

(izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 3293)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 173, 17.5.2021., 6. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/460 (2022. gada 4. martam),

  L 93

191

22.3.2022




▼B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/788

(2021. gada 12. maijs),

ar ko paredz noteikumus par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz konkrētu sugu dzīvnieku inficēšanos ar SARS-CoV-2

(izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 3293)

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Ar šo lēmumu nosaka sīki izstrādātus saskaņotus noteikumus par to, kā dalībvalstis uzrauga un ziņo par SARS-CoV-2 infekcijas gadījumiem attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem.

Minētā uzraudzība un ziņošana attiecas uz SARS-CoV-2 infekcijas uzliesmojumiem turētu un savvaļas dzīvnieku populācijās, kas pieder pie I pielikumā uzskaitītajām sugām (“dzīvnieki”), un aptver visu dalībvalstu teritoriju.

2. pants

Paraugu ņemšanas kārtība uzraudzības nolūkiem

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes ir noteikušas kārtību, kādā:

a) 

veic paraugu ņemšanu un testēšanu SARS-CoV-2 noteikšanai dzīvniekiem, kuri tiek turēti objektos ar vairāk nekā 500 pieaugušiem vaislas dzīvniekiem cikla sākumā, saskaņā ar II pielikumā noteikto paraugu ņemšanas shēmu;

b) 

veic paraugu ņemšanu un testēšanu SARS-CoV-2 noteikšanai turētiem un savvaļas dzīvniekiem saskaņā ar III pielikumā noteikto paraugu ņemšanas shēmu.

3. pants

Vīrusa attīstības uzraudzība

1.  
Ja konstatē, ka dzīvnieki ir inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, dalībvalstis gādā par to, lai vīrusa raksturošanai oficiālās laboratorijas veiktu katra uzliesmojuma iespējamā references gadījuma filoģenētisko analīzi.
2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka vīrusi, kas saskaņā ar 1. punktu sekvencēti no dzīvniekiem, ir filoģenētiski salīdzināti ar jau zināmajām sekvencēm un šādu pētījumu rezultāti tiek nosūtīti Komisijai saskaņā ar 4. pantu.

4. pants

Ziņošana

1.  
Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu trīs dienu laikā no dienas, kad attiecīgās valsts teritorijā pirmo reizi apstiprināta dzīvnieku inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu.
2.  

Dalībvalstis iesniedz sekojumziņojumu:

a) 

reizi nedēļā, ja pēc 1. punktā minētā pirmā apstiprinājuma dzīvnieku vidū konstatē jaunu SARS-CoV-2 inficēšanās gadījumu uzliesmojumu;

b) 

ja ir būtiski atjauninājumi attiecībā uz slimības epidemioloģiju un zoonotiskajām sekām.

3.  
Šā panta 1. un 2. punktā paredzētajos ziņojumos attiecībā uz katru SARS-CoV-2 uzliesmojumu dzīvnieku vidū sniedz IV pielikumā prasīto informāciju.
4.  
Attiecīgā gadījumā dalībvalstis katru mēnesi iesniedz Komisijai ziņojumu par 3. pantā minētās filoģenētiskās analīzes un pētījumu rezultātiem.
5.  
Šā panta 1. un 2. punktā paredzētos ziņojumus iesniedz elektroniski, formātā, kādu Komisija noteiks Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sastāvā.

5. pants

Komisijas sniegtā informācija

1.  
Par dalībvalstu ziņojumiem, ko tās iesniegušas saskaņā ar 4. pantu, Komisija ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas starpniecību informē pārējās dalībvalstis.
2.  
Komisija tikai informācijas nolūkā savā tīmekļvietnē publicē atjauninātu kopsavilkumu ar informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 4. pantu sniedzamajos ziņojumos.

6. pants

Šo lēmumu piemēro līdz ►M1  2023. gada 31. martam ◄ .

7. pants

Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2183 atceļ.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.




I PIELIKUMS

To dzīvnieku sugu saraksts, uz kurām attiecas uzraudzība un ziņošana

1. 

Ūdeles (Neovison vison) un visi pārējie Mustelidae dzimtas sugu dzīvnieki.

2. 

Jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides).




II PIELIKUMS

Paraugu ņemšana un testēšana SARS-CoV-2 noteikšanai dzīvniekos, kuri tiek turēti objektos ar vairāk nekā 500 pieaugušiem vaislas dzīvniekiem cikla sākumā

Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievērota viena no šīm paraugu ņemšanas shēmām.

1. IEDAĻA

Paraugu ņemšanas pamatshēma

a) 

Mērķpopulācija: katrā objektā, kurā tiek turēti dzīvnieki, katrā epidemioloģiskajā vienībā paraugus ņem no katra mirušā un slimā dzīvnieka, līdz ir sasniegts dzīvnieku skaits, kas vajadzīgs paredzamā parauga lielumam; ja mirušu vai slimu dzīvnieku nav, paraugus ņem arī no nejauši izvēlētiem dzīviem dzīvniekiem, lai iegūtu paredzamā parauga lielumu.

b) 

Paraugu ņemšanas biežums: paraugus ņem katru nedēļu.

c) 

Parauga matrica: orofaringeālās uztriepes ņem no dzīviem vai mirušiem dzīvniekiem.

d) 

Diagnostikas testi: veic SARS-CoV-2 vīrusa genoma noteikšanas testus.

e) 

Domājamā prevalence paredzamā parauga lieluma noteikšanai: parauga lielums katrā objektā pamatojas uz 5 % prevalenci ar 95 % ticamību.

2. IEDAĻA

1. alternatīvā paraugu ņemšanas shēma

Pamatojoties uz kompetentās iestādes veiktā riska novērtējuma pozitīvu rezultātu, kurā uzskata, ka alternatīvu paraugu ņemšanas metožu jutīgums ir līdzvērtīgs 1. iedaļas c) punktā minētajām orofaringeālajām uztriepēm, un atzīst riska mazināšanas pasākumu esību attiecībā uz SARS-CoV-2 gadījumiem mērķpopulācijā objektā, dalībvalstis var nolemt 1. iedaļā izklāstītās paraugu ņemšanas pamatshēmas vietā izmantot šādu alternatīvu paraugu ņemšanas shēmu.

a) 

Mērķpopulācija: katrā objektā, kurā tiek turēti dzīvnieki, katrā epidemioloģiskajā vienībā paraugus ņem no katra mirušā dzīvnieka un no slimajiem dzīvniekiem, tiklīdz tie ir identificēti, , līdz ir sasniegts paredzamais parauga lielums; ja mirušu vai slimu dzīvnieku nav, paraugus ņem arī no nejauši izvēlētiem dzīviem dzīvniekiem, lai iegūtu paredzamo parauga lielumu.

b) 

Paraugu ņemšanas biežums: paraugus ņem reizi divās nedēļās.

c) 

Parauga matrica: orofaringeālās uztriepes ņem no mirušiem dzīvniekiem; no dzīviem dzīvniekiem ņem vai nu orofaringeālas, konjunktīvas vai siekalu uztriepes, vai arī šādu uztriepju kombināciju; turklāt vēl viena iespēja ir papildus uztriepju matricai izmantot elektroniskas gaisa savākšanas ierīces, ar ko savāc visu dzīvnieku izelpoto gaisu.

d) 

Diagnostikas testi: veic SARS-CoV-2 vīrusa genoma noteikšanas testus.

e) 

Domājamā prevalence paredzamā parauga lieluma noteikšanai: parauga lielums katrā objektā pamatojas uz 20 % prevalenci ar 95 % ticamību.

3. IEDAĻA

2. alternatīvā paraugu ņemšanas shēma

Ja kompetentā iestāde ir veikusi riska novērtējumu ar pozitīvu rezultātu un riska novērtējumā ir ietverti rezultāti, kas gūti paraugu ņemšanā un objekta darbinieku testēšanā SARS-CoV-2 noteikšanai, kā arī riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz SARS-CoV-2 gadījumiem mērķpopulācijā objektā, dalībvalstis dzīvnieku uzraudzībai var izmantot tikai III pielikumā paredzēto paraugu ņemšanas shēmu.




III PIELIKUMS

Paraugu ņemšanas shēma turētu vai savvaļas dzīvnieku uzraudzībai

Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas 1. un 2. iedaļā noteiktās paraugu ņemšanas shēmas.

1. IEDAĻA

Uzraudzība objektos, kuros tur dzīvniekus

1. Paraugus ņem no šādām mērķpopulācijām:

a) 

visos objektos, kuros tiek turēti dzīvnieki un kuros ir paaugstināta mirstība salīdzinājumā ar mirstības pamatrādītāju konkrētajā audzēšanas periodā vai ir dzīvnieki ar SARS-CoV-2 infekcijas klīniskajām pazīmēm: visi mirušie dzīvnieki vai dzīvnieki ar SARS-CoV-2 infekcijas klīniskajām pazīmēm katrā epidemioloģiskajā vienībā, līdz ir sasniegts paredzamais parauga lielums;

b) 

visos objektos, kuros tiek turēti dzīvnieki, ja kompetentā iestāde ir saņēmusi informāciju, ka attiecīgā objekta darbinieku vidū vai viņu ģimenēs ir konstatēti SARS-CoV-2 inficēšanās gadījumi: visi mirušie dzīvnieki vai dzīvnieki ar SARS-CoV-2 infekcijas klīniskajām pazīmēm katrā epidemioloģiskajā vienībā, līdz ir sasniegts paredzamais parauga lielums.

2. Paraugu ņemšanas biežums: paraugus ņem ik reizi, kad 1. punktā minētajā mērķpopulācijā tiek identificēts dzīvnieks, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficēts ar SARS-CoV-2.

3. Parauga matrica: orofaringeālās uztriepes ņem no 1. punktā minētajiem mirušiem vai dzīviem dzīvniekiem.

4. Diagnostikas testi: veic SARS-CoV-2 vīrusa genoma noteikšanas testus.

5. Domājamā prevalence paredzamā parauga lieluma noteikšanai attiecībā uz mērķpopulāciju, kas minēta:

i) 

1. punkta a) apakšpunktā: parauga lielums katrā objektā pamatojas uz 50 % prevalenci ar 95 % ticamību;

ii) 

1. punkta b) apakšpunktā: parauga lielums katrā objektā pamatojas uz 5 % prevalenci ar 95 % ticamību.

2. IEDAĻA

Visu pārējo turētu vai savvaļas dzīvnieku uzraudzība

1. Paraugus ņem no šādām mērķpopulācijām – visi pārējie turēti vai savvaļas dzīvnieki, izņemot tos, kuri tiek turēti objektos: dzīvnieki, kuri ir miruši vai atrasti miruši un par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar SARS-CoV-2, vai dzīvnieki ar SARS-CoV-2 infekcijas klīniskajām pazīmēm.

2. Paraugu ņemšanas biežums: paraugus ņem ik reizi, kad 1. punktā minētajā mērķpopulācijā tiek identificēts dzīvnieks, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficēts ar SARS-CoV-2.

3. Parauga matrica: orofaringeālās uztriepes ņem no 1. punktā minētajiem mirušiem vai dzīviem dzīvniekiem.

4. Diagnostikas testi: veic SARS-CoV-2 vīrusa genoma noteikšanas testus.

5. Domājamā prevalence paredzamā parauga lieluma noteikšanai: paraugus ņem no visiem ziņojumā norādītajiem dzīvniekiem, kas ir miruši vai atrasti miruši, vai dzīvniekiem ar SARS-CoV-2 infekcijas klīniskajām pazīmēm; ja vienā un tajā pašā vietā ir atrasti vairāk nekā pieci miruši dzīvnieki vai tiek uzskatīts, ka tie pieder pie vienas epidemioloģiskās vienības, paraugā iekļauj ne vairāk kā piecus nejauši izvēlētus dzīvniekus.




IV PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj 4. pantā paredzētajos ziņojumos par SARS-CoV-2 infekcijas uzliesmojumiem dzīvniekos (“uzņēmīgas sugas”)

1. 

Ziņošanas datums.

2. 

Dalībvalsts.

3. 

Ziņojuma veids (pirmreizējs apstiprinājuma ziņojums / iknedēļas sekojumziņojums).

4. 

Dalībvalstī konstatēto uzliesmojumu kopskaits, par kuriem šis ziņojums tiek sniegts.

5. 

Par katru uzliesmojumu norāda šādu informāciju:

a) 

katra dalībvalstī konstatētā uzliesmojuma sērijas numurs;

b) 

reģions, kurā atrodas objekts vai cita vieta, kurā turēti vai atradušies attiecīgie dzīvnieki, un tā aptuvena ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

c) 

datums, kad radušās aizdomas par inficēšanos;

d) 

apstiprinājuma datums;

e) 

diagnostikas metode(-s);

f) 

aptuvens datums, kad vīruss objektā vai minētajā vietā varētu būt ievazāts;

g) 

iespējamais vīrusa avots;

h) 

īstenotie kontroles pasākumi (precizēt ( 1 ));

i) 

uzņēmīgo dzīvnieku skaits objektā vai minētajā vietā (grupēt pēc uzņēmīgās sugas);

j) 

klīniski vai subklīniski skarto dzīvnieku skaits objektā vai minētajā vietā (grupēt pēc uzņēmīgās sugas; ja precīzs skaitlis nav pieejams, jāsniedz aplēse);

k) 

morbiditāte (slimības biežums): klīniski skartu dzīvnieku ar Covid-19 pazīmēm līdzīgiem simptomiem skaits objektā vai minētajā vietā (grupēt pēc uzņēmīgās sugas) attiecībā pret uzņēmīgo dzīvnieku skaitu; sniegt arī klīnisko pazīmju apraksta kopsavilkumu (ja nav zināms precīzs skaits, jāsniedz aplēse);

l) 

mirstība: objektā vai minētajā vietā mirušo dzīvnieku skaits (grupēt pēc uzņēmīgās sugas; ja nav zināms precīzs skaits, jānorāda aplēse).

6. 

Molekulārās epidemioloģijas dati, būtiskas mutācijas.

7. 

Attiecīgā gadījumā epidemioloģiskie nepersondati par tādu cilvēkam konstatētu slimības gadījumu skaitu dalībvalstī, kuri ir tieši saistīti ar 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem uzliesmojumiem dzīvnieku populācijā.

8. 

Cita būtiska informācija.



( 1 ) Pārvietošanas kontrole dalībvalsts iekšienē; uzraudzība ierobežojumu vai aizsardzības zonā; izsekojamība; karantīna; liemeņu, blakusproduktu un atkritumu oficiāla iznīcināšana; pilnīga izkaušana; slimības perēkļu kontrole savvaļas dzīvniekiem; zonēšana; dezinfekcija; dzīvnieku vakcinācijas atļaušana (ja ir pieejama vakcīna); skarto dzīvnieku neārstēšana vai jebkādu citu attiecīgu pasākumu neesība.