02019R1009 — LV — 03.10.2022 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1009

(2019. gada 5. jūnijs),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1768 (2021. gada 23. jūnijs),

  L 356

8

8.10.2021

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2086 (2021. gada 5. jūlijs),

  L 427

120

30.11.2021

►M3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2087 (2021. gada 6. jūlijs),

  L 427

130

30.11.2021

►M4

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2088 (2021. gada 7. jūlijs),

  L 427

140

30.11.2021

►M5

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1171 (2022. gada 22. marts),

  L 183

2

8.7.2022

►M6

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1519 (2022. gada 5. maijs),

  L 236

5

13.9.2022


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 302, 22.11.2019, lpp 129 (2019/1009)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 161, 16.6.2022, lpp 121 (2019/1009)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1009

(2019. gada 5. jūnijs),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.  
Šo regulu piemēro ES mēslošanas līdzekļiem.

Šo regulu nepiemēro:

a) 

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības, kad tos dara pieejamus tirgū;

b) 

augu aizsardzības līdzekļiem, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 darbības jomā.

2.  

Šī regula neskar šādu tiesību aktu piemērošanu:

a) 

Direktīva 86/278/EEK;

b) 

Direktīva 89/391/EEK;

c) 

Direktīva 91/676/EEK;

d) 

Direktīva 2000/60/EK;

e) 

Direktīva 2001/18/EK;

f) 

Regula (EK) Nr. 852/2004;

g) 

Regula (EK) Nr. 882/2004;

h) 

Regula (EK) Nr. 1881/2006;

i) 

Regula (EK) Nr. 1907/2006;

j) 

Regula (EK) Nr. 834/2007;

k) 

Regula (EK) Nr. 1272/2008;

l) 

Regula (ES) Nr. 98/2013;

m) 

Regula (ES) Nr. 1143/2014;

n) 

Regula (ES) 2016/2031;

o) 

Direktīva (ES) 2016/2284;

p) 

Regula (ES) 2017/625.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“mēslošanas līdzeklis” ir viela, maisījums, mikroorganisms vai jebkāds cits materiāls, ko vienu pašu vai sajauktu ar citu materiālu aplicē vai paredz aplicēt uz augiem vai to rizosfēras vai uz sēnēm vai to mikosfēras, vai ar ko paredzēts veidot rizosfēru vai mikosfēru, lai augus vai sēnes apgādātu ar barības elementiem vai lai efektivizētu to barošanos;

2) 

“ES mēslošanas līdzeklis” ir mēslošanas līdzeklis, kam, darot to pieejamu tirgū, ir uzlikta CE zīme;

3) 

“viela” ir viela, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punktā;

4) 

“maisījums” ir maisījums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punktā;

5) 

“mikroorganisms” ir mikroorganisms, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 15. punktā;

6) 

“šķidrā forma” ir suspensija vai šķīdums, kur suspensija ir divfāžu dispersija, kurā cietās daļiņas suspendētas šķidrajā fāzē, un šķīdums ir šķidrums, kurā nav cietu daļiņu, vai gels un ietver pastas;

7) 

“cietā forma” ir forma, kurai raksturīga strukturāla stingrība un pretestība apveida vai apjoma izmaiņām un kurā atomi ir savā starpā cieši saistīti vai nu sakārtotā ģeometriskā režģī (kristāliskas cietvielas), vai arī nesakārtotā struktūrā (amorfa cietviela);

8) 

“masas %” ir procentuālā daļa no visa ES mēslošanas līdzekļa masas tādā formā, kādā tas tiek darīts pieejams tirgū;

9) 

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, ES mēslošanas līdzekli par maksu vai bez maksas piegādāt izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

10) 

“laist tirgū” nozīmē ES mēslošanas līdzekli pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

11) 

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo ES mēslošanas līdzekli vai liek ES mēslošanas līdzekli projektēt vai ražot un minēto ES mēslošanas līdzekli tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

12) 

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem rīkoties tā vārdā;

13) 

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādu ES mēslošanas līdzekli no kādas trešās valsts;

14) 

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas ES mēslošanas līdzekli dara pieejamu tirgū;

15) 

“ekonomikas dalībnieki” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

16) 

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām ES mēslošanas līdzeklim attiecībā uz tā ražošanas procesu vai paraugu ņemšanas un analīzes metodēm ir jāatbilst;

17) 

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

18) 

“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

19) 

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

20) 

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā parāda, vai ir ievērotas šīs regulas prasības attiecībā uz ES mēslošanas līdzekli;

21) 

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi;

22) 

“atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ ES mēslošanas līdzekli, kas jau darīts pieejams galalietotājam;

23) 

“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir novērst, lai ES mēslošanas līdzeklis, kas ir piegādes ķēdē, tiktu darīts pieejams tirgū;

24) 

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir jebkādi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

25) 

“CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka ES mēslošanas līdzeklis atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

3. pants

Brīva aprite

1.  
Dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sastāvu, marķējumu vai citiem aspektiem, uz ko attiecas šī regula, nekavē darīt pieejamus tirgū tādus ES mēslošanas līdzekļus, kas atbilst šīs regulas prasībām.
2.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, tās dalībvalstis, kas 2019. gada 14. jūlijā izmanto atkāpi no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 5. panta attiecībā uz kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, kura piešķirta saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu, var turpināt piemērot valsts robežvērtības kadmija saturam mēslošanas līdzekļos, kas šajā dalībvalstī 2019. gada 14. jūlijā tiek piemērotas ES mēslošanas līdzekļiem, līdz brīdim, kad Savienības līmenī tiek piemērotas saskaņotas robežvērtības kadmija saturam fosfāta mēslošanas līdzekļos, kas ir vienādas ar minētajā dalībvalstī 2019. gada 14. jūlijā piemērojamajām robežvērtībām vai zemākas par tām.
3.  
Šī regula neliedz dalībvalstīm cilvēku veselības un vides aizsardzības nolūkā saglabāt vai pieņemt Līgumiem atbilstīgus noteikumus par ES mēslošanas līdzekļu izmantošanu, ar noteikumu, ka minētie noteikumi neliek izdarīt izmaiņas ES mēslošanas līdzekļos, kuri atbilst šai regulai, un neietekmē nosacījumus attiecībā to, ka tie tiek darīti pieejami tirgū.

4. pants

Prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekli

1.  

ES mēslošanas līdzeklis:

a) 

atbilst prasībām, kas attiecīgajai mēslošanas līdzekļa funkcionālajai kategorijai noteiktas I pielikumā;

b) 

atbilst prasībām, kas attiecīgajai komponentmateriāla kategorijai vai kategorijām noteiktas II pielikumā; un

c) 

ir marķēts saskaņā ar III pielikumā izvirzītajām marķēšanas prasībām.

2.  
Attiecībā uz jebkādiem aspektiem, uz kuriem I un II pielikums neattiecas, ES mēslošanas līdzekļi nerada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi.
3.  
Komisija līdz 2020. gada 16. jūlijam publicē vadlīnijas ražotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm ar skaidru informāciju un piemēriem par III pielikumā minētās etiķetes vizuālo izskatu.

5. pants

Pieejamība tirgū

ES mēslošanas līdzekļus var darīt pieejamus tirgū tikai tad, ja tie atbilst šai regulai.



II NODAĻA

EKONOMIKAS DALĪBNIEKU PIENĀKUMI

6. pants

Ražotāju pienākumi

1.  
Laižot ES mēslošanas līdzekļus tirgū, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši prasībām, kas noteiktas I un II pielikumā.
2.  
Pirms ES mēslošanas līdzekļus laist tirgū, ražotāji sagatavo tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo 15. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja ar minēto atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīta ES mēslošanas līdzekļa atbilstība šajā regulā noteiktajām piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.  
Ražotāji tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 5 gadus pēc tam, kad tirgū ir laists ES mēslošanas līdzeklis, uz ko attiecas minētie dokumenti.

Ražotāji pēc pieprasījuma dara pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju citiem ekonomikas dalībniekiem.

4.  
Ražotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām sērijveidā ražoti ES mēslošanas līdzekļi saglabā atbilstību šai regulai. Pienācīgi ņem vērā minēto ES mēslošanas līdzekļu ražošanas procesu vai īpašību pārmaiņas un grozījumus saskaņotajos standartos, 14. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuriem atsaucoties deklarēta ES mēslošanas līdzekļa atbilstība vai kurus piemērojot pārbaudīta tā atbilstība.

Ja attiecībā uz ES mēslošanas līdzekļa veiktspēju vai mēslošanas līdzekļa radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, ražotāji testē šādu ES mēslošanas līdzekļu, kas darīti pieejami tirgū, paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ES mēslošanas līdzekļus un šādu ES mēslošanas līdzekļu atsaukšanas, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

5.  
Ražotāji nodrošina, lai ES mēslošanas līdzekļiem, kurus tie laiž tirgū, uz iepakojuma būtu tipa numurs, sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja ES mēslošanas līdzekļus piegādā bez iepakojuma, vajadzīgā informācija būtu sniegta dokumentā, kas ir līdzi katram mēslošanas līdzeklim.
6.  
Ražotāji uz ES mēslošanas līdzekļa iepakojuma vai, ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, dokumentā, kas ir līdzi ES mēslošanas līdzeklim, norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Pasta adresē norāda vienu kontaktpunktu, kur var sazināties ar ražotāju. Šāda informācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā un ir skaidra, saprotama un salasāma.
7.  
Ražotāji nodrošina, ka ES mēslošanas līdzekļiem līdzi ir III pielikumā prasītā informācija. Ja ES mēslošanas līdzekli piegādā iepakojumā, informāciju norāda uz etiķetes, kas ir piestiprināta minētajam iepakojumam. Ja iepakojums ir pārāk mazs, lai uz tā izvietotu visu informāciju, tad informāciju, kuru nevar norādīt uz etiķetes, sniedz uz atsevišķas lapas, ko pievieno iepakojumam. Šādu lapu uzskata par daļu no etiķetes. Ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, visu informāciju sniedz uz šādas lapas. Kad ES mēslošanas līdzekli dara pieejamu tirgū, etiķete un lapa ir pieejamas pārbaudes nolūkiem. Informācija ir galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, un ir skaidra, saprotama un uztverama.
8.  
Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu šī ES mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja ražotāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie ES mēslošanas līdzekli darījuši pieejamus tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
9.  
Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šai regulai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie laiduši tirgū.

7. pants

Pilnvarotais pārstāvis

1.  
Ražotājs ar rakstisku pilnvarojumu var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot 6. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

2.  

Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim dod atļauju veikt vismaz šādas darbības:

a) 

glabāt ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu vēl 5 gadus pēc tam, kad tirgū laists ES mēslošanas līdzeklis, uz ko attiecas minētie dokumenti;

b) 

pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību;

c) 

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kurus veic, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada ES mēslošanas līdzekļi, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums.

8. pants

Importētāju pienākumi

1.  
Importētāji tirgū laiž tikai atbilstīgus ES mēslošanas līdzekļus.
2.  
Pirms ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū importētāji nodrošina, lai ražotājs būtu veicis attiecīgo 15. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Tie nodrošina, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai ES mēslošanas līdzeklim līdzi būtu vajadzīgie dokumenti un lai ražotājs būtu izpildījis 6. panta 5. un 6. punkta prasības.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šai regulai, importētājs ES mēslošanas līdzekli nelaiž tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.  
Importētāji uz ES mēslošanas līdzekļa iepakojuma vai, ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, dokumentā, kas ir līdzi ES mēslošanas līdzeklim, norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.
4.  
Importētāji nodrošina, ka ES mēslošanas līdzekļiem līdzi ir III pielikumā prasītā informācija. Ja ES mēslošanas līdzekli piegādā iepakojumā, informāciju norāda uz etiķetes, kas ir piestiprināta iepakojumam. Ja iepakojums ir pārāk mazs, lai uz tā izvietotu visu informāciju, tad informāciju, kuru nevar norādīt uz etiķetes, sniedz uz atsevišķas lapas, ko pievieno iepakojumam. Šādu lapu uzskata par daļu no etiķetes. Ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, visu informāciju sniedz uz šādas lapas. Kad ES mēslošanas līdzekli dara pieejamu tirgū, etiķete un lapa ir pieejamas pārbaudes nolūkiem. Informācija ir galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.
5.  
Importētāji nodrošina, ka laikā, kamēr tie ir atbildīgi par ES mēslošanas līdzekli, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību I vai III pielikumā noteiktajām prasībām.
6.  
Ja attiecībā uz ES mēslošanas līdzekļa veiktspēju vai mēslošanas līdzekļa radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, importētāji testē šādu ES mēslošanas līdzekļu, kas darīti pieejami tirgū, paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ES mēslošanas līdzekļus un šādu ES mēslošanas līdzekļu atsaukšanas, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.
7.  
Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu minētā ES mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie ES mēslošanas līdzekli darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
8.  
Importētāji 5 gadus pēc tam, kad tirgū laists ES mēslošanas līdzeklis, glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

Importētāji pēc pieprasījuma dara pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju citiem ekonomikas dalībniekiem.

9.  
Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šai regulai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie laiduši tirgū.

9. pants

Izplatītāju pienākumi

1.  
Darot ES mēslošanas līdzekli pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.
2.  
Pirms ES mēslošanas līdzeklis tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tam līdzi ir vajadzīgie dokumenti, tostarp ir sniegta informācija, kas minēta 6. panta 7. punktā vai 8. panta 4. punktā, kā tajos precizēts, valodā, kas viegli saprotama galalietotājiem dalībvalstī, kurā ES mēslošanas līdzeklis tiks darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punkta un 8. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šai regulai, izplatītājs ES mēslošanas līdzekli nedara pieejamu tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.  
Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kamēr tie ir atbildīgi par ES mēslošanas līdzekli, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību I vai III pielikumā noteiktajām prasībām.
4.  
Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nodrošina, ka tiek veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir darījuši pieejamus tirgū, rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie ES mēslošanas līdzekli darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
5.  
Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji šai iestādei papīra formā vai elektroniski sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šai regulai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada ES mēslošanas līdzekļi, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

10. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus attiecina uz importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu ES mēslošanas līdzekli ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu ES mēslošanas līdzekli tā, ka maiņa var ietekmēt atbilstību šai regulai, minēto importētāju vai izplatītāju šajā regulā uzskata par ražotāju un viņam ir 6. pantā noteiktie ražotāja pienākumi.

11. pants

Iepakošana un pārpakošana, ko veic importētāji un izplatītāji

Ja importētājs vai izplatītājs iepako vai pārpako ES mēslošanas līdzekli un netiek uzskatīts par ražotāju, ievērojot 10. pantu, minētais importētājs vai izplatītājs:

a) 

nodrošina, ka uz iepakojuma ir norādīts viņa nosaukums, reģistrētais uzņēmuma nosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese, pirms kuriem ir vārdi “iepakotājs” vai “pārpakotājs”; un

b) 

glabā 6. panta 7. punktā vai 8. panta 4. punktā minētās sākotnējās informācijas paraugu pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm 5 gadus pēc tam, kad ES mēslošanas līdzeklis ir darīts pieejams tirgū.

12. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

1.  

Ekonomikas dalībnieki tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma identificē:

a) 

jebkuru ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis ES mēslošanas līdzekli;

b) 

jebkuru ekonomikas dalībnieku, kam tie piegādājuši ES mēslošanas līdzekli.

2.  
Ekonomikas dalībnieki pirmajā punktā minēto informāciju spēj sniegt 5 gadus no laika, kad tiem piegādāts ES mēslošanas līdzeklis, un 5 gadus no laika, kad tie ir piegādājuši ES mēslošanas līdzekli.



III NODAĻA

ES MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ATBILSTĪBA

13. pants

Atbilstības pieņēmums

1.  
ES mēslošanas līdzekļus, kas atbilst tādiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.
2.  
Testus, kas paredzēti, lai pārbaudītu ES mēslošanas līdzekļu atbilstību I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām, veic uzticamā un reproducējamā veidā. Testus, kas atbilst tādiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par uzticamiem un reproducējamiem tādā apmērā, kādā uz testiem attiecas minētie standarti vai to daļas.

14. pants

Kopīgās specifikācijas

1.  

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot kopīgas specifikācijas I, II vai III pielikumā izklāstītajām prasībām vai 13. panta 2. punktā minētajiem testiem, ja:

a) 

uz minētajām prasībām vai testiem neattiecas tādi saskaņotie standarti vai to daļas, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b) 

Komisija konstatē nepamatotu kavēšanos prasīto saskaņoto standartu pieņemšanā; vai

c) 

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. panta 5. punktā minēto procedūru ir nolēmusi ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kas attiecas uz minētajām prasībām vai testiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  
Uzskata, ka ES mēslošanas līdzekļi, kas atbilst kopīgajām specifikācijām vai to daļām, atbilst I, II un III pielikumā izklāstītajām prasībām, uz kurām attiecas minētās kopīgās specifikācijas vai to daļas.
3.  
Testus, kas paredzēti, lai pārbaudītu ES mēslošanas līdzekļu atbilstību I, II un III pielikumā izklāstītajām prasībām, kuras atbilst kopīgajām specifikācijām vai to daļām, uzskata par uzticamiem un reproducējamiem tādā apmērā, kādā uz testiem attiecas minētās kopīgās specifikācijas vai to daļas.

15. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.  
ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām novērtē piemērojamajā atbilstības novērtēšanas procedūrā saskaņā ar IV pielikumu.
2.  
Ar atbilstības novērtēšanas procedūrām saistīto dokumentu sagatavošanu un saraksti veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā atbilstības novērtēšanas procedūru veicēja paziņotā struktūra veic uzņēmējdarbību, vai citā šai struktūrai pieņemamā valodā.

16. pants

ES atbilstības deklarācija

1.  
ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība šajā regulā noteiktajām prasībām.
2.  
ES atbilstības deklarācijai ir V pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir IV pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā ES mēslošanas līdzekli laiž vai dara pieejamu tirgū.
3.  
Ja uz ES mēslošanas līdzekli attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus un atsauces uz to publikācijām. Šī deklarācija var būt dosjē, kas sastāv no attiecīgām atsevišķām ES atbilstības deklarācijām.
4.  
Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

17. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

18. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.  
CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek ES mēslošanas līdzekļa iepakojumam vai, ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, dokumentam, kas ir līdzi ES mēslošanas līdzeklim.
2.  
CE zīmi uzliek, pirms ES mēslošanas līdzekli laiž tirgū.
3.  
Aiz CE zīmes norāda paziņotās struktūras identifikācijas numuru, ja tas prasīts IV pielikumā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.  
Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

19. pants

Statuss “atkritums vairs nav atkritums”

Šajā regulā nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem materiāls, kas ir atkritums, kā definēts Direktīvā 2008/98/EK, var vairs nebūt atkritums, ja to satur atbilstīgs ES mēslošanas līdzeklis. Šādos gadījumos reģenerācijas darbību saskaņā ar šo regulu veic, pirms materiāls vairs nav atkritums, un uzskata, ka materiāls atbilst minētās Direktīvas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem un tāpēc vairs nav atkritums no brīža, kad ir sagatavota ES atbilstības deklarācija.



IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

20. pants

Paziņošana

Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

21. pants

Paziņojošās iestādes

1.  
Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un pārraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 26. pantam.
2.  
Dalībvalstis var nolemt, ka šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu un pārraudzību veic kāda valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.
3.  
Ja paziņojošā iestāde šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai pārraudzīšanu deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 22. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt minētajai struktūrai ir jābūt spējīgai uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.
4.  
Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

22. pants

Prasības paziņojošām iestādēm

1.  
Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.
2.  
Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.
3.  
Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.
4.  
Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus uz komerciāla vai konkurences pamata.
5.  
Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.
6.  
Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

23. pants

Pienākums informēt par paziņojošām iestādēm

Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru pārraudzīšanas procedūrām, kā arī par jebkādām pārmaiņām šajās procedūrās.

Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

24. pants

Prasības paziņotajām struktūrām

1.  
Attiecībā uz paziņošanu atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2.–11. punkta prasībām.
2.  
Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.
3.  
Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai ES mēslošanas līdzekļa, kuru tā novērtē.
4.  
Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav nedz mēslošanas līdzekļu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, iepircēji, īpašnieki vai lietotāji, nedz minēto pušu pārstāvji. Tas neliedz lietot mēslošanas līdzekļus, kas vajadzīgi atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai lietot mēslošanas līdzekļus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu izpildi, nav tieši iesaistīti mēslošanas līdzekļu projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā vai lietošanā, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītas personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmumu neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām viņi ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras gādā, ka to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē to veikto atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.  
Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo godprātību un ar vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, un tās ir brīvas no jebkāda jo īpaši finansiāla spiediena un pamudinājumiem, kas varētu ietekmēt to lēmumus vai to veikto atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši attiecībā uz tādām personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.
6.  
Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti IV pielikumā un attiecībā uz kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Visos gadījumos un katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai un katram ES mēslošanas līdzekļu veidam vai kategorijai, attiecībā uz kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota, šīs struktūras rīcībā ir vajadzīgie:

a) 

darbinieki ar tehniskajām zināšanām un pietiekamu un piemērotu pieredzi atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanā;

b) 

to procedūru apraksti, ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot šo procedūru pārredzamību un spēju minētās procedūras atkārtot. Tai ir ieviesta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus struktūra veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c) 

tādas darbību procedūras, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kur tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgajos uzņēmumos ir masveida vai sērijveida ražošana.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu ar atbildības novērtēšanas darbībām saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.  

Par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgajiem darbiniekiem ir:

a) 

pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, attiecībā uz kurām atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

b) 

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un pietiekams pilnvarojums veikt šo novērtēšanu;

c) 

attiecīgas zināšanas un izpratne par I, II un III pielikumā norādītajām prasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem, kas minēti 13. pantā, un kopīgajām specifikācijām, kas minētas 14. pantā, un par Savienības saskaņošanas tiesību aktu un valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem;

d) 

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.  
Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.  
Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja par atbilstības novērtēšanu nav tieši atbildīga pati dalībvalsts.
10.  
Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus saskaņā ar IV pielikumu, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.
11.  
Atbilstības novērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un darbībās, ko veic saskaņā ar 36. pantu izveidotā paziņoto struktūru koordinācijas grupa, vai nodrošina, lai par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgie darbinieki būtu par šādām darbībām informēti, un par vispārīgām pamatnostādnēm izmanto minētās grupas darbā izstrādātos administratīvos lēmumus un dokumentus.

25. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 24. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

26. pants

Paziņoto struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana

1.  
Ja paziņotā struktūra par konkrētu ar atbilstības novērtēšanu saistītu uzdevumu veikšanu slēdz apakšlīgumus vai tiem izmanto filiāli, tā nodrošina, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 24. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.
2.  
Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.
3.  
Par kādām darbībām slēgt apakšlīgumu vai tās veikt filiāle var tikai tad, ja klients tam piekrīt.
4.  
Attiecīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai filiāles kvalifikāciju novērtēšanu un par darbu, ko tie veikuši saskaņā ar IV pielikumu, paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus.

27. pants

Paziņošanas pieteikums

1.  
Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.
2.  
Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un ES mēslošanas līdzekli vai līdzekļus, attiecībā uz kuriem struktūra sevi paziņo par kompetentu, kā arī valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 24. panta prasībām.

28. pants

Paziņošanas procedūra

1.  
Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tādas atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 24. panta prasībām.
2.  
Paziņošanu Komisijai un pārējām dalībvalstīm tās izdara, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.
3.  
Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo ES mēslošanas līdzekli vai līdzekļiem un par 27. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu.
4.  
Attiecīgā struktūra paziņotās struktūras darbības var veikt tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis divās nedēļās pēc paziņošanas nav iebildušas.

Šajā regulā par paziņotu struktūru uzskata tikai šādu struktūru.

5.  
Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par jebkādiem attiecīgiem turpmākiem grozījumiem paziņojumā.

29. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.  
Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.  
Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

30. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.  
Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 24. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nenodrošina atbilstību prasībām vai nepilda savus pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
2.  
Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic tādus pasākumus, kas nodrošinātu, ka minētās struktūras dosjē apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma tiek glabāti pieejami atbildīgajām paziņojošajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.

31. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.  
Komisija izmeklē visus gadījumus, kur tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai to, ka tā joprojām izpilda uz to attiecinātās prasības un pienākumus.
2.  
Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās paziņotās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.
3.  
Komisija gādā, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli.
4.  
Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, kurā pieprasa, lai paziņojušā dalībvalsts veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp, ja tas ir nepieciešams, paziņojuma atsaukšanu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

32. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.  
Paziņotās struktūras atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar IV pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.
2.  
Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot ekonomikas dalībniekiem lieku slogu. Paziņotās struktūras, īstenojot savu darbību, pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās mēslošanas līdzekļa tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai ES mēslošanas līdzeklis atbilstu šai regulai.

3.  
Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I, II vai III pielikuma, attiecīgo saskaņoto standartu, 14. pantā minēto kopīgo specifikāciju vai citu tehnisko specifikāciju prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus koriģējošus pasākumus, un sertifikātu vai apstiprināšanas lēmumu neizsniedz.
4.  
Ja, pārraugot atbilstību pēc sertifikāta vai apstiprināšanas lēmuma izdošanas, paziņotā struktūra konstatē, ka ES mēslošanas līdzeklis vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus koriģējošus pasākumus, un vajadzības gadījumā sertifikātu vai apstiprināšanas lēmumu aptur vai anulē.
5.  
Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vajadzīgo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē jebkādus sertifikātus vai apstiprināšanas lēmumus.

33. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz paziņoto struktūru lēmumiem ir pieejama pārsūdzības procedūra.

34. pants

Paziņoto struktūru pienākumi informācijas sniegšanā

1.  

Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a) 

sertifikāta vai apstiprināšanas lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b) 

jebkādiem apstākļiem, kas skar paziņojuma tvērumu vai nosacījumus,

c) 

no tirgus uzraudzības iestādēm saņemtiem pieprasījumiem pēc informācijas par atbilstības novērtēšanas darbībām;

d) 

to paziņošanas tvērumā veiktajām atbilstības novērtēšanas darbībām un jebkādām citām darbībām, arī pārrobežu darbībām un apakšuzņēmumu līgumu slēgšanu (pēc pieprasījuma).

2.  
Pārējām saskaņā ar šo regulu paziņotajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem ES mēslošanas līdzekļiem, paziņotās struktūras sniedz attiecīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

35. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija nodrošina, lai tiktu organizēta pieredzes apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

36. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiek ieviesta un pienācīgi īstenota attiecīga koordinācija un sadarbība starp saskaņā ar šo regulu paziņotām struktūrām, kas notiek nozarē paziņoto struktūru grupas veidā.

Paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalās minētās grupas darbā.



V NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, KONTROLE PĀR SAVIENĪBAS TIRGŪ IEVESTAJIEM ES MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻIEM UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

37. pants

Savienības tirgus uzraudzība un kontrole pār Savienības tirgū ievestajiem ES mēslošanas līdzekļiem

ES mēslošanas līdzekļiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 16.–29. pantu.

38. pants

Valsts līmeņa procedūradarbībām ar ES mēslošanas līdzekļiem, kuri rada apdraudējumu

1.  
Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tās par attiecīgo ES mēslošanas līdzekli veic izvērtēšanu, kura aptver visas attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā izvērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šīs regulas prasībām, tās attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nekavējoties pieprasa saprātīgā laikposmā, ko nosaka tirgus uzraudzības iestāde un kas atbilst apdraudējuma veidam, veikt visus koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību minētajām prasībām, ES mēslošanas līdzekli izņemtu no tirgus vai to atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.  
Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība nav vērojama tikai to valsts teritorijā, tās Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par izvērtēšanas rezultātiem un par darbībām, ko tās pieprasījušas ekonomikas dalībniekam veikt.
3.  
Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie koriģējošie pasākumi attiecībā uz visiem attiecīgajiem ES mēslošanas līdzekļiem, ko ekonomikas dalībnieks darījis pieejamus tirgū visā Savienībā.
4.  
Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pietiekamus koriģējošus pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus attiecīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka ES mēslošanas līdzeklis tiek darīts pieejams to valsts tirgū, ES mēslošanas līdzekli no minētā tirgus izņemtu vai to atsauktu.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.  

Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietilpst visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgā ES mēslošanas līdzekļa identificēšanai nepieciešamie dati, minētā ES mēslošanas līdzekļa izcelsme, domājamās neatbilstības un ar to saistītā apdraudējuma veids, veikto valsts pasākumu veids un ilgums, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka viedoklis. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

a) 

ES mēslošanas līdzeklis neatbilst I, II vai III pielikuma prasībām;

b) 

trūkumi 13. pantā minētajos saskaņotajos standartos;

c) 

trūkumi 14. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās.

6.  
Citas dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par jebkādiem pieņemtiem pasākumiem un sniedz jebkādu to rīcībā esošu papildu informāciju, kas attiecas uz attiecīgā ES mēslošanas līdzekļa neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.
7.  
Ja triju mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.
8.  
Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, ES mēslošanas līdzekļa izņemšana no tirgus, attiecībā uz attiecīgo ES mēslošanas līdzekli tiktu veikti nekavējoties.
9.  
Šajā pantā paredzētie tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi neskar dalībvalstu iespējas reglamentēt mēslošanas līdzekļus, kas nav ES mēslošanas līdzekļi.

39. pants

Savienības drošības procedūra

1.  
Ja, pabeidzot 38. panta 3. un 4. punktā aprakstīto procedūru, pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un valsts pasākumu izvērtē. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, lēmumā tiek noteikts, ka visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu neatbilstīgā ES mēslošanas līdzekļa izņemšanu no to tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, lēmumā tiek noteikts, ka attiecīgā dalībvalsts to atceļ.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

2.  
Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un ES mēslošanas līdzekļa neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs regulas 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.
3.  
Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un ES mēslošanas līdzekļa neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem kopīgajās specifikācijās, kas minētas 38. panta 5. punkta c) apakšpunktā, Komisija nekavējoties pieņem īstenošanas aktus, ar ko attiecīgās kopīgās specifikācijas groza vai atceļ.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

40. pants

Atbilstīgi ES mēslošanas līdzekļi, kas rada apdraudējumu

1.  
Ja dalībvalsts pēc izvērtēšanas saskaņā ar 38. panta 1. punktu konstatē, ka, lai gan ES mēslošanas līdzeklis atbilst šai regulai, tas rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tā attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nekavējoties pieprasa saprātīgā laikposmā, ko nosaka tirgus uzraudzības iestāde un kas atbilst apdraudējuma veidam, veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka attiecīgais ES mēslošanas līdzeklis, kad darīts pieejams tirgū, minēto apdraudējumu vairs nerada, vai lai ES mēslošanas līdzekli izņemtu no tirgus vai atsauktu.
2.  
Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka tiek veikti koriģējošie pasākumi attiecībā uz visiem attiecīgajiem ES mēslošanas līdzekļiem, ko ekonomikas dalībnieks darījis pieejamus Savienības tirgū.
3.  
Dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Šajā informācijā ietilpst visas pieejamās ziņas, jo īpaši attiecīgā ES mēslošanas līdzekļa identificēšanai nepieciešamie dati, šā ES mēslošanas līdzekļa izcelsme un piegādes ķēde, attiecīgā apdraudējuma daba un veikto valsts pasākumu veids un ilgums.
4.  
Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgus pasākumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības, drošības vai vides aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus.

5.  
Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to tūlīt paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

41. pants

Formāla neatbilstība

1.  

Neskarot 38. pantu, ja dalībvalsts attiecībā uz ES mēslošanas līdzekli konstatē kaut ko no turpmāk norādītā, tā pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks attiecīgo neatbilstību novērš:

a) 

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 18. pantu;

b) 

paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 18. pantu, vai, ja 18. pants to prasa, tas nav uzlikts;

c) 

nav sagatavota vai nav sagatavota pareizi ES atbilstības deklarācija;

d) 

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

e) 

informācija, kas minēta 6. panta 6. punktā vai 8. panta 3. punktā, nav sniegta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

f) 

nav izpildīta kāda cita 6. vai 8. pantā noteikta administratīvā prasība.

2.  
Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgus pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu ES mēslošanas līdzekli darīt pieejamu tirgū vai lai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

Dalībvalstu pienākumi šajā saistībā neskar dalībvalstu iespējas reglamentēt mēslošanas līdzekļus, kas nav ES mēslošanas līdzekļi.



VI NODAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS UN KOMITEJAS PROCEDŪRA

42. pants

Pielikumu grozījumi

1.  

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar kuriem groza I pielikumu, izņemot kadmija robežvērtības un mēslošanas līdzekļu funkcionālo kategoriju definīcijas vai citus elementus saistībā ar mēslošanas līdzekļu funkcionālo kategoriju darbības jomu, un ar kuriem groza II, III un IV pielikumu, lai minētos pielikumus pielāgotu tehniskajam progresam un atvieglotu piekļuvi iekšējam tirgum un brīvu apriti ES mēslošanas līdzekļiem:

a) 

kuriem ir nozīmīga apjoma tirdzniecības potenciāls iekšējā tirgū; un

b) 

attiecībā uz kuriem ir zinātniski pierādījumi, ka tie:

i) 

nerada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi; un

ii) 

nodrošina agronomisko efektivitāti.

Pieņemot deleģētos aktus, ar kuriem I pielikumā iekļauj jaunas nevēlamo piemaisījumu robežvērtības, Komisija ņem vērā attiecīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Ķimikāliju aģentūras vai Komisijas Kopīgā pētniecības centra zinātniskos atzinumus.

Ja Komisija pieņem deleģētos aktus, lai pievienotu vai pārskatītu komponentmateriālu kategorijas ar mērķi iekļaut materiālus, ko var uzskatīt par reģenerētiem atkritumiem vai blakusproduktiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, ar minētajiem deleģētajiem aktiem šādi materiāli tiek skaidri izslēgti no šīs regulas II pielikuma 1. un 11. komponentmateriālu kategorijas.

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šo punktu, Komisija par prioritāti nosaka jo īpaši dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē un reģenerētus atkritumus, jo īpaši lauksaimniecības nozarē un lauksaimniecības pārtikas ražošanā radītos, kā arī materiālus un produktus, kas jau likumīgi laisti tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2.  
Komisija pēc 2019. gada 15. jūlija bez liekas kavēšanās novērtē struvītu, biokokogles un pelnus saturošus produktus. Ja novērtējumā tiek secināts, ka 1. punkta b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, lai minētos materiālus iekļautu II pielikumā.
3.  
Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, ar kuriem groza šīs regulas II pielikumu, lai komponentmateriālu kategorijās iekļautu materiālus, kas pēc reģenerācijas darbības vairs nav atkritumi, Komisija var tikai tad, ja reģenerācijas noteikumi minētajā pielikumā, kas pieņemti ne vēlāk kā iekļaušana, nodrošina, ka materiāli atbilst Direktīvas 2008/98/EK 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
4.  

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, ar kuriem groza II pielikumu, lai komponentmateriāla kategorijai, kas paredzēta mikroorganismiem, pievienotu jaunus mikroorganismus vai mikroorganismu celmus, vai papildu apstrādes metodes, Komisija var tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, kuri papildu mikroorganisma celmi atbilst 1. punkta b) apakšpunkta kritērijiem, pamatojoties uz šādiem datiem:

a) 

mikroorganisma nosaukums;

b) 

mikroorganisma taksonomiskā klasifikācija: ģints, suga, celms un iepirkuma metode;

c) 

zinātniskā literatūra, kurā tiek ziņots par mikroorganisma drošu ražošanu, saglabāšanu un lietošanu;

d) 

tā taksonomiskā radniecība ar tādām mikroorganismu sugām, kas atbilst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izvirzītajām prasībām attiecībā uz Kvalificētu pieņēmumu par nekaitīgumu;

e) 

informācija par ražošanas procesu, tostarp – attiecīgā gadījumā – apstrādes metodes, piemēram, žāvēšana ar izsmidzināšanu, žāvēšana cirkulārā gaisa plūsmā, statiska žāvēšana, centrifugēšana, dezaktivēšana ar karstumu, filtrēšana un malšana;

f) 

informācija par komponentmateriāla saturā esošo starpproduktu, toksīnu vai mikrobu metabolītu atlieku identitāti un atlieku līmeņiem; un

g) 

sastopamība dabā, izdzīvošana un mobilitāte vidē.

5.  
Pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, ar kuriem groza šīs regulas II pielikumu, lai komponentmateriālu kategorijām pievienotu atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, Komisija var pieņemt tikai tad, ja ir noteikts ražošanas ķēdes beigu punkts saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktu.

Komisija novērtē šādus atvasinātus produktus, proti, tos attiecīgos aspektus, kas nav ņemti vērā beigu punkta noteikšanai ražošanas ķēdē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. Ja novērtējumā tiek secināts, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai minētos materiālus bez liekas kavēšanās iekļautu šīs regulas II pielikuma 10. komponentmateriālu kategorijas tabulā tad, kad šāds beigu punkts ir noteikts.

6.  
Komisija līdz 2024. gada 16. jūlijam novērtē II pielikuma II daļas 9. komponentmateriālu kategorijas 2. punktā minēto polimēru bioloģiskās noārdāmības kritērijus un testēšanas metodes, ar kurām pārbauda atbilstību minētajiem kritērijiem, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 1. punktu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka minētos kritērijus.

Šādi kritēriji nodrošina, ka:

a) 

polimērs spēj fizikāli un bioloģiski sadalīties dabiskos apstākļos augsnē un ūdens vidē visā Savienībā tā, ka tas sadalās pilnībā, paliekot tikai oglekļa dioksīdam, biomasai un ūdenim;

b) 

pēc ES mēslošanas līdzekļa etiķetē norādītā izmantojamības laikposma beigām un salīdzinājumā ar bioloģiskās noārdīšanās testa attiecīgu standartu vismaz 90 % organiskā oglekļa, ko satur polimērs, ne vēlāk kā 48 mēnešos pārvēršas par oglekļa dioksīdu; un

c) 

polimēru izmantošana neizraisa plastmasas uzkrāšanos vidē.

7.  
Komisija līdz 2022. gada 16. jūlijam pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šīs regulas II pielikuma II daļas 11. komponentmateriālu kategorijas 3. punktu, nosakot agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus blakusproduktu Direktīvas 2008/98/EK nozīmē izmantošanai ES mēslošanas līdzekļos. Šādos kritērijos atspoguļo produktu ražošanas jomā pastāvošo praksi, tehnoloģisko attīstību un jaunākās zinātnes atziņas.
8.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar kuriem groza I pielikumu, izņemot kadmija robežvērtības, un II, III un IV pielikumu, ņemot vērā jaunas zinātnes atziņas. Komisija šo pilnvarojumu izmanto tad, ja, balstoties uz apdraudējuma novērtējumu, grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka neviens šīs regulas prasībām atbilstošs ES mēslošanas līdzeklis normālos lietošanas apstākļos nerada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi.

43. pants

Atsevišķi deleģētie akti attiecībā uz atsevišķām komponentmateriālu kategorijām

Īstenojot pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru komponentmateriālu kategoriju II pielikumā. Minētie deleģētie akti ietver jebkādus grozījumus I, III un IV pielikumā, kas ir vajadzīgi pēc II pielikuma grozījumiem.

44. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 42. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 15. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 42. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 42. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

45. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz Mēslošanas līdzekļu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
4.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.



VII NODAĻA

GROZĪJUMI

46. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1069/2009

Regulu (EK) Nr. 1069/2009 groza šādi:

1) 

regulas 5. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.  
Šīs regulas 32., 35. un 36. pantā norādītajiem atvasinātajiem produktiem, kuri vairs būtiski neapdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, var noteikt beigu punktu ražošanas ķēdē, pēc kura šīs regulas prasības uz šādiem produktiem vairs neattiecas.

Šos atvasinātos produktus līdz ar to var laist tirgū bez ierobežojumiem, kurus nosaka šī regula, kā arī tie vairs nav pakļauti oficiālajām kontrolēm saskaņā ar šo regulu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 51.a pantu, ar ko papildina šo regulu, ražošanas ķēdē nosakot beigu punktu, pēc kura uz šajā punktā minētajiem atvasinātajiem produktiem šīs regulas prasības vairs neattiecas.

3.  
Ja ir apdraudēta sabiedrības vai dzīvnieku veselība, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. un 54. pantu par ārkārtas veselības pasākumiem piemēro mutatis mutandis šīs regulas 32., 33. un 36. pantā minētajiem atvasinātajiem produktiem.
4.  
Sešu mēnešu laikā pēc 2019. gada 15. jūlija Komisija uzsāk pirmo novērtējumu par 32. pantā minētajiem atvasinātajiem produktiem, kurus Savienībā jau plaši izmanto kā organiskos mēslošanas līdzekļus un augsnes ielabotājus. Šis novērtējums aptver vismaz šādus produktus: gaļas miltus, kaulu miltus, gaļas un kaulu miltus, dzīvnieku asinis, 3. kategorijas materiālu hidrolizētus proteīnus, apstrādātus kūtsmēslus, kompostu, biogāzes noārdīšanās atliekas, spalvu miltus, glicerīnu un citus 2. vai 3. kategorijas materiālu produktus, kas iegūti biodīzeļdegvielas un atjaunojamās degvielas ražošanas procesā, kā arī lolojumdzīvnieku barību, lopbarību un košļājamās suņu rotaļlietas, kas noraidītas komerciālu apsvērumu vai tehnisku kļūmju dēļ, un atvasinātus produktus no dzīvnieku asinīm, jēlādām un ādām, nagiem un ragiem, sikspārņu un putnu gvano, vilnas un spalvas, spalvām un dūnām un cūku sariem. Ja novērtējumā tiek secināts, ka minētie atvasinātie produkti vairs nerada būtisku apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, Komisija bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc novērtējuma pabeigšanas nosaka beigu punktu ražošanas ķēdē, ievērojot šā panta 2. punktu.”;
2) 

iekļauj šādu pantu:

“51.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 15. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( *1 ).
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 5. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

47. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1107/2009

Regulu (EK) Nr. 1107/2009 groza šādi:

1) 

regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) 

augu dzīvības procesu ietekmēšanai, piemēram, vielas, kas ietekmē to augšanu, nebūdamas barības elementi vai augu biostimulatori;”;

2) 

regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

“34) 

“augu biostimulators” ir līdzeklis, kas neatkarīgi no barības elementu satura tajā stimulē augu barošanās procesus ar vienīgo mērķi uzlabot vienu vai vairākus no šādiem auga vai auga rizosfēras raksturlielumiem:

a) 

barības elementu izmantošanas efektivitāti;

b) 

noturību pret abiotisku stresu;

c) 

kvalitatīvās īpašības;

d) 

saistīto barības elementu pieejamību augsnē vai rizosfērā.”;

3) 

regulas 80. pantam pievieno šādu punktu:

“8.  
Attiecībā uz līdzekli, kuram piešķirta atļauja saskaņā ar 32. panta 1. punktu, balstoties uz pieteikumu, kas iesniegts pirms 2019. gada 15. jūlija, un kurš pēc minētās dienas atbilst 3. panta 34) punkta definīcijai, šo regulu turpina piemērot laikposmā, kas ir noteikts atļaujā.”



VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties paziņo Komisijai un tai nekavējoties paziņo jebkādus turpmākus grozījumus, kas skar šos noteikumus un pasākumus.

49. pants

Ziņojums

Līdz 2026. gada 16. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēta šīs regulas piemērošana un vispārējā ietekme saistībā ar tās mērķu sasniegšanu, tostarp ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Minētajā ziņojumā iekļauj:

a) 

mēslošanas līdzekļu iekšējā tirgus darbības novērtējumu, tostarp atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības efektivitātes novērtējumu un analīzi par fakultatīvas saskaņošanas ietekmi uz ES mēslošanas līdzekļu un saskaņā ar valsts noteikumiem tirgū laistu mēslošanas līdzekļu ražošanu, tirgus daļu un tirdzniecības plūsmām;

b) 

pārskatu par robežvērtībām kadmija saturam fosfāta mēslošanas līdzekļos nolūkā izvērtēt, vai ir iespējams šīs robežvērtības samazināt līdz zemākam atbilstīgam līmenim, pamatojoties uz pieejamām tehnoloģijām un zinātnes atziņām par kadmija ekspozīciju un uzkrāšanos vidē un ņemot vērā vides faktorus, jo īpaši augsnes un klimatisko apstākļu kontekstā, veselības faktorus, kā arī sociālekonomiskos faktorus, tostarp apgādes drošības apsvērumus;

c) 

novērtējumu par nevēlamo piemaisījumu līmeņu ierobežojumu piemērošanu, kā noteikts I pielikumā, un novērtējumu par jebkādu jaunu atbilstīgu zinātnisko informāciju par nevēlamo piemaisījumu toksiskumu un kancerogenitāti, ja tāda ir kļuvusi pieejama, tostarp par apdraudējumu, ko rada urāna piesārņojums mēslošanas līdzekļos.

Ziņojumā pienācīgi ņem vērā tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kā arī standartizācijas procesus, kas ietekmē mēslošanas līdzekļu ražošanu un izmantošanu. Tam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.

50. pants

Pārskatīšana attiecībā uz bioloģisko noārdāmību

Komisija līdz 2024. gada 16. jūlijam veic pārskatīšanu nolūkā izvērtēt iespēju noteikt mulčas plēvju bioloģiskās noārdāmības kritērijus un iespēju tās iekļaut II pielikuma II daļas 9. komponentmateriālu kategorijā.

51. pants

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2003/2003 atceļ no 2022. gada 16. jūlija.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

52. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darīti pieejami mēslošanas līdzekļi, kas kā Regulai (EK) Nr. 2003/2003 atbilstoši mēslošanas līdzekļi ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis” tirgū laisti pirms 2022. gada 16. jūlija. Tomēr šādiem mēslošanas līdzekļiem mutatis mutandis piemēro šīs regulas V nodaļu.

53. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 16. jūlija.

Tomēr:

a) 

regulas 4. panta 3. punktu, 14., 42., 43., 44., 45., 46. un 47. pantu piemēro no 2019. gada 15. jūlija; un

b) 

regulas 20. līdz 36. pantu piemēro no 2020. gada 16. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

ES mēslošanas līdzekļu funkcionālās kategorijas (PFC)

I DAĻA

PFC APZĪMĒJUMI

1.   Mēslošanas līdzeklis

A.   Organiskais mēslošanas līdzeklis

I. Ciets organiskais mēslošanas līdzeklis

II. Šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis

B.   Organominerālais mēslošanas līdzeklis

I. Ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis

II. Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis

C.   Neorganisks mēslošanas līdzeklis

I. Neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis

a) 

Ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis

i) 

Vienkāršs ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis

A) 

Vienkāršs ciets neorganisks amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu

ii) 

Salikts ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis

A) 

Salikts ciets neorganisks amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu

b) 

Šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis

i) 

Vienkāršs šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis

ii) 

Salikts šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis

II. Neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis

a) 

Vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis

b) 

Salikts neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis

2.   Kaļķošanas materiāls

3.   Augsnes ielabotājs

A. Organisks augsnes ielabotājs

B. Neorganisks augsnes ielabotājs

4.   Augu augšanas substrāts

5.   Inhibitors

A. Nitrifikācijas inhibitors

B. Denitrifikācijas inhibitors

C. Ureāzes inhibitors

6.   Augu biostimulators

A. Mikrobiāls augu biostimulators

B. Nemikrobiāls augu biostimulators

7.   Mēslošanas līdzekļu maisījums

II DAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PFC

1. Šajā daļā ir izklāstītas prasības attiecībā uz PFC, pie kurām pieder ES mēslošanas līdzekļi saskaņā ar to deklarēto funkciju.

2. Prasības, kas šajā pielikumā noteiktas konkrētai PFC kategorijai, attiecas uz ES mēslošanas līdzekļiem visās minētās PFC kategorijas apakškategorijās.

3. Apgalvojumu, ka ES mēslošanas līdzeklis atbilst funkcijai, kas šajā pielikumā aprakstīta attiecīgajai PFC kategorijai, apstiprina mēslošanas līdzekļa darbības veids, tā dažādo komponentu relatīvais saturs vai jebkādi citi attiecīgi parametri.

4. Ja no ES mēslošanas līdzekļa veida vai ražošanas procesa noteikti un neapstrīdami izriet atbilstība konkrētai prasībai (tādai kā konkrēta nevēlama piemaisījuma neesība), atbilstības novērtēšanas procedūrā uz ražotāja atbildību ES mēslošanas līdzekli var bez pārbaudes (piemēram, testēšanas) uzskatīt par atbilstošu.

▼M1

5. Farmakoloģiski aktīvas vielas atliekas (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 470/2009 ( 1 ) nozīmē) ES mēslošanas līdzeklī drīkst būt tikai tad, ja:

— 
minētā viela ir iekļauta Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 ( 2 ) pielikuma 1. tabulā vai
— 
darbību izraisoša atsauces vērtība šai vielai noteikta saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2019/1871 ( 3 ) un minētā viela vai tās atliekas ES mēslošanas līdzeklī ir par minēto atsauces vērtību zemākā koncentrācijā.

▼M1

5.a Darbīgu vielu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 2. punkta nozīmē ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt tikai tad, ja minētajam ES mēslošanas līdzeklim nav augu aizsardzības funkcijas minētās regulas 2. panta 1. punkta nozīmē.

▼B

6. Nevienam ES mēslošanas līdzeklim fosfonātus ar nolūku nepievieno. Fosfonātu nejauša klātbūtne nepārsniedz 0,5 masas %.

7. Šajā pielikumā prasības ir izteiktas konkrētu barības elementu oksidētā formā. Ja atbilstību novērtē, pamatojoties uz attiecīgā barības elementa klātbūtni tā elementārformā, izmanto šādus pārrēķina koeficientus:

fosfors (P)

=

fosfora pentoksīds (P2O5) × 0,436;

kālijs (K)

=

kālija oksīds (K2O) × 0,830;

kalcijs (Ca)

=

kalcija oksīds (CaO) × 0,715;

magnijs (Mg)

=

magnija oksīds (MgO) × 0,603;

nātrijs (Na)

=

nātrija oksīds (Na2O) × 0,742;

sērs (S)

=

sēra trioksīds (SO3) × 0,400.

8. Šajā pielikumā prasības ir izteiktas, atsaucoties uz organisko oglekli (Corg). Ja atbilstību novērtē, pamatojoties uz organisko materiālu, piemēro šādu pārrēķina koeficientu:

organiskais ogleklis (Corg) = organiskais materiāls × 0,56.

PFC 1: MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

Mēslošanas līdzeklis ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir piegādāt augiem vai sēnēm barības elementus.

PFC 1(A): ORGANISKAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Organiskajā mēslošanas līdzeklī ir:

— 
organiskais ogleklis (Corg); un
— 
barības elementi,

kam ir tikai bioloģiska izcelsme.

Organiskajā mēslošanas līdzeklī var būt kūdra, leonardīts un lignīts, bet ne cits materiāls, kas ir fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.

2. Nevēlamie piemaisījumi organiskajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)

kadmijs (Cd): 1,5 mg uz kg sausnas,

b)

sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas,

c)

dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas,

d)

niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas,

e)

svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, un

f)

neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas.

Biurets (C2H5N3O2) nedrīkst būt organiskajā mēslošanas līdzeklī.

3. Vara (Cu) saturs organiskajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 300 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs organiskajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 800 mg uz kg sausnas.

4. Organiskajā mēslošanas līdzeklī patogēni nedrīkst šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli vai Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts kolonijas veidojošās vienības (KVV), ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

PFC 1(A)(I): CIETS ORGANISKAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Ciets organiskais mēslošanas līdzeklis ir cietā veidā.

2. Ciets organiskais mēslošanas līdzeklis satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem primārajiem barības elementiem: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) vai kālija oksīds (K2O).

Ja ciets organiskais mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro barības elementu, minētā barības elementa saturs ir vismaz šāds:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 2,5 masas %,

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.

Ja ciets organiskais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro barības elementu, minēto barības elementu saturi ir vismaz šādi:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 1 masas %,

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1 masas %, vai

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O).

Minēto barības elementu saturu summa ir vismaz 4 masas %.

3. Organiskā oglekļa (Corg) saturs cietā organiskā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 15 masas %.

PFC 1(A)(II): ŠĶIDRS ORGANISKAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis ir šķidrā veidā.

2. Šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem primārajiem barības elementiem: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) vai kālija oksīds (K2O).

Ja šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro barības elementu, minētā barības elementa saturs ir vismaz šāds:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 2 masas %,

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1 masas %, vai

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.

Ja šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro barības elementu, minēto barības elementu saturi ir vismaz šādi:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 1 masas %,

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1 masas %, vai

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 1 masas %.

Minēto barības elementu saturu summa ir vismaz 3 masas %.

3. Organiskā oglekļa (Corg) saturs šķidrā organiskā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 5 masas %.

PFC 1(B): ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Organominerālais mēslošanas līdzeklis ir kombinēts preparāts, ko veido

a) 

viens vai vairāki neorganiskie mēslošanas līdzekļi, kas norādīti kategorijā “PFC 1(C)”, un

b) 

viens vai vairāki materiāli, kas satur:

— 
organisko oglekli (Corg); un
— 
barības elementus,

kam ir tikai bioloģiska izcelsme.

Organominerālajā mēslošanas līdzeklī var būt kūdra, leonardīts un lignīts, bet ne cits materiāls, kas ir fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.

2. Ja viens vai vairāki neorganiskie mēslošanas līdzekļi kombinētajā preparātā ir vienkāršs vai salikts ciets neorganisks amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, organominerālajā mēslošanas līdzeklī amonija nitrāta (NH4NO3) dēļ slāpekļa (N) saturs ir mazāks par 16 masas %.

3. Nevēlamie piemaisījumi organominerālajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)

kadmijs (Cd):

i) 

ja organominerālajā mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs nesasniedz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta: 3 mg uz kg sausnas, vai

ii) 

ja organominerālajā mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs ir 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta vai vairāk (“fosfāta mēslošanas līdzeklis”): 60 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5);

b)

sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas;

c)

dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas;

d)

niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas;

e)

svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas;

f)

neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas; un

g)

biurets (C2H5N3O2): 12 g uz kg sausnas.

4. Vara (Cu) saturs organominerālajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 600 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs organominerālajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 1 500  mg uz kg sausnas. Tomēr šīs robežvērtības nepiemēro, ja varš (Cu) vai cinks (Zn) ir pievienots organominerālajam mēslošanas līdzeklim ar nolūku, lai koriģētu mikroelementu trūkumu augsnē, un ir deklarēts saskaņā ar III pielikumu.

5. Organominerālajā mēslošanas līdzeklī patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli vai Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

PFC 1(B)(I): CIETS ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Cietis organominerālais mēslošanas līdzeklis ir cietā veidā.

2. Ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis vismaz vienu no šādiem deklarētajiem primārajiem barības elementiem: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) vai kālija oksīds (K2O).

Ja ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro barības elementu, šī barības elementa saturs ir vismaz šāds:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 2,5 masas %, no kuriem 1 masas % ir organiskais slāpeklis (N),

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.

Ja ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro barības elementu, minēto barības elementu saturi ir vismaz šādi:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 2 masas %, no kuriem 0,5 masas % ir organiskais slāpeklis (N),

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.

Minēto barības elementu saturu summa ir vismaz 8 masas %.

3. Organiskā oglekļa (Corg) saturs cietā organominerālajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 7,5 masas %.

4. Cietā organominerālajā mēslošanas līdzeklī katra fiziskā vienība satur organisko oglekli (Corg) un visus barības elementus atbilstoši deklarētajam saturam. Fiziskā vienība ir viens no mēslošanas līdzekļa komponentgabaliem, piemēram, granulas vai tabletes.

PFC 1(B)(II): ŠĶIDRS ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis ir šķidrā veidā.

2. Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem primārajiem barības elementiem: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) vai kālija oksīds (K2O).

Ja šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro barības elementu, minētā barības elementa saturs ir vismaz šāds:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 2 masas %, no kuriem 0,5 masas % ir organiskais slāpeklis (N),

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.

Ja šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro barības elementu, minēto barības elementu saturi ir vismaz šādi:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 2 masas %, no kuriem 0,5 masas % ir organiskais slāpeklis (N),

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %

Minēto barības elementu saturu summa ir vismaz 6 masas %.

3. Organiskā oglekļa (Corg) saturs šķidrā organominerālajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 3 masas %.

PFC 1(C): NEORGANISKS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Neorganisks mēslošanas līdzeklis ir mēslošanas līdzeklis, kas satur vai izdala barības vielas minerālu veidā un kas nav organiskais vai organominerālais mēslošanas līdzeklis.

2. Papildus kategorijas “PFC 1 (C)(I)” vai “PFC 1 (C)(II)” prasībām neorganisks mēslošanas līdzeklis, kas satur vairāk nekā 1 masas % organiskā oglekļa (Corg), kas nav organiskais ogleklis (Corg) no:

— 
II pielikuma II daļas komponentkategorijas “(CMC) 1” 3. punktā minētā helātu veidotāja vai kompleksu veidotāja,

▼M6

— 
II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” 4. punktā minētajiem nitrifikācijas, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumiem,

▼B

— 
II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 19” 1. punkta a) apakšpunktā minētajām apvalkotājvielām,
— 
urīnvielas (CH4N2O), vai
— 
kalcija ciānamīda (CaCN2),

atbilst prasībām, kas nosaka, ka neorganiskā mēslošanas līdzeklī patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli vai Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

PFC 1(C)(I): NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Neorganiska makroelementu mēslošanas līdzekļa lietošanas nolūks ir piegādāt augiem vai sēnēm vienu vai vairākus šādus makroelementus:

a) 

primāros makroelementus: slāpekli (N), fosforu (P) vai kāliju (K),

b) 

sekundāros makroelementus: kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na) vai sēru (S).

2. Nevēlamie piemaisījumi neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)

kadmijs (Cd):

i) 

ja neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs nesasniedz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta: 3 mg uz kg sausnas, vai

ii) 

ja neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs ir 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta vai vairāk (“fosfāta mēslošanas līdzeklis”): 60 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

b)

sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas,

c)

dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas,

d)

niķelis (Ni): 100 mg uz kg sausnas,

e)

svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas,

f)

arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas,

g)

biurets (C2H5N3O2): 12 g uz kg sausnas,

h)

perhlorāts (ClO4-): 50 mg uz kg sausnas.

3. Vara (Cu) saturs neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 600 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 1 500  mg uz kg sausnas. Tomēr šīs robežvērtības nepiemēro, ja varš (Cu) vai cinks (Zn) ir pievienots neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim ar nolūku, lai koriģētu mikroelementu trūkumu augsnē, un ir deklarēts saskaņā ar III pielikumu.

PFC 1(C)(I)(a): CIETS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

Ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis ir cietā veidā.

PFC 1(C)(I)(a)(i): VIENKĀRŠS CIETS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Vienkāršam cietam neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir:

a) 

tikai viens makroelements: slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)), vai

b) 

tikai viens primārais makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K)) un viens vai vairāki sekundārie makroelementi (kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)).

2. Ja vienkāršs ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto makroelementu (slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K), kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na) vai sēru (S)), minētā makroelementa saturs ir vismaz šāds:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 10 masas %,

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 12 masas %,

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 6 masas %,

d) 

kopējais magnija oksīds (MgO) – 5 masas %,

e) 

kopējais kalcija oksīds (CaO) – 12 masas %,

f) 

kopējais sēra trioksīds (SO3) – 10 masas %, vai

g) 

kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 1 masas.

Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 40 masas %.

Ja vienkāršs ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro makroelementu (slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K)) un vienu vai vairākus deklarētos sekundāros makroelementus (kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na) vai sēru (S)):

a) 

minētā primārā makroelementa saturs ir vismaz šāds:

i) 

kopējais slāpeklis (N) – 3 masas %,

ii) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 3 masas %, vai

iii) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 3 masas %;

b) 

minētā vai minēto sekundāro makroelementu saturs ir vismaz šāds:

i) 

kopējais magnija oksīds (MgO) – 1,5 masas %,

ii) 

kopējais kalcija oksīds (CaO) – 1,5 masas %,

iii) 

kopējais sēra trioksīds (SO3) – 1,5 masas %, vai

iv) 

kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 1 masas %.

Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 40 masas %.

Visu deklarēto primāro un sekundāro makroelementu saturu summa ir vismaz 18 masas %.

PFC 1(C)(I)(a)(ii): SALIKTS CIETS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Saliktam cietam neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir:

a) 

vairāk nekā viens primārais makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K)), vai

b) 

vairāk nekā viens sekundārais makroelements (kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)), bet nav primāro makroelementu (slāpekļa (N), fosfora (P), kālija (K)).

2. Salikts ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu no šādiem deklarētajiem barības makroelementiem vismaz šādos saturos:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 3 masas %,

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 3 masas %,

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 3 masas %,

d) 

kopējais magnija oksīds (MgO) – 1,5 masas %,

e) 

kopējais kalcija oksīds (CaO) – 1,5 masas %,

f) 

kopējais sēra trioksīds (SO3) – 1,5 masas %, vai

g) 

kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 1 masas %.

Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 40 masas %.

Visu deklarēto barības makroelementu saturu summa ir vismaz 18 masas %.

PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A): VIENKĀRŠS VAI SALIKTS CIETS NEORGANISKS AMONIJA NITRĀTA MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS AR AUGSTU SLĀPEKĻA SATURU

1. Vienkāršs vai salikts ciets neorganisks amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu ir mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir amonija nitrāts (NH4NO3) un kurā amonija nitrāta (NH4NO3) dēļ slāpekļa (N) saturs ir vismaz 28 masas %.

2. Jebkura cita viela, kas nav amonija nitrāts (NH4NO3), attiecībā pret amonija nitrātu (NH4NO3) ir inerta.

3. Vienkāršu vai saliktu cietu neorganisku amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzekli ar augstu slāpekļa saturu galalietotājam dara pieejamu tikai iepakotā veidā. Iepakojums ir aizdarīts tā vai ar tādu ierīci, lai aizdare, aizdares plomba vai pats iepakojums atverot tiktu neatgriezeniski sabojāti. Var izmantot maisus ar ventili.

4. Vienkārša vai salikta cieta neorganiska amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzekļa ar augstu slāpekļa saturu eļļas uzsūkšanas apjoms pēc diviem termiskajiem cikliem, kas aprakstīti IV pielikuma II daļas A1 moduļa 4.1. punktā, nedrīkst pārsniegt 4 masas %.

5. Vienkārša vai salikta cieta neorganiska amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzekļa ar augstu slāpekļa saturu detonācijnoturība ir tāda, ka:

— 
pēc pieciem termiskajiem cikliem, kas aprakstīti IV pielikuma II daļas A1 moduļa 4.3. punktā,
— 
divos detonācijnoturības testos, kas aprakstīti IV pielikuma II daļas A1 moduļa 4.4. punktā,

viens vai vairāki balstošie svina cilindri deformējas par mazāk nekā 5 %.

6. Viegli uzliesmojošs materiāls, ko mēra kā oglekli (C), masas % nedrīkst pārsniegt:

— 
vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu ar slāpekļa (N) saturu vismaz 31,5 masas % – 0,2 masas %, un
— 
vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu ar slāpekļa (N) saturu vismaz 28 masas %, bet mazāk nekā 31,5 masas %, – 0,4 masas %.

7. Vienkārša vai salikta cieta neorganiska amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzekļa ar augstu slāpekļa saturu 10 g šķīdumam 100 mililitros ūdens ir jābūt ar pH vērtību vismaz 4,5.

8. Ne vairāk kā 5 masas % iet caur sietu ar 1 mm aci, un ne vairāk kā 3 masas % iet caur sietu ar 0,5 mm aci.

9. Vara (Cu) saturs nepārsniedz 10 mg/kg, un hlora (Cl) saturs nepārsniedz 200 mg/kg.

PFC 1(C)(I)(b): ŠĶIDRS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

Šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis ir šķidrā veidā.

PFC 1(C)(I)(b)(i): VIENKĀRŠS ŠĶIDRS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Vienkāršam šķidram neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir:

a) 

tikai viens makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)), vai

b) 

tikai viens primārais makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K)) un viens vai vairāki sekundārie makroelementi (kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)).

2. Ja vienkāršs šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto makroelementu (slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K), kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na), sēru (S)), minētā makroelementa saturs ir vismaz šāds:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 5 masas %,

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 5 masas %,

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 3 masas %,

d) 

kopējais magnija oksīds (MgO) – 2 masas %,

e) 

kopējais kalcija oksīds (CaO) – 6 masas %,

f) 

kopējais sēra trioksīds (SO3) – 5 masas %, vai

g) 

kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 1 masas %.

Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 40 masas %.

Ja vienkāršs šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro makroelementu (slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K)) un vienu vai vairākus deklarētos sekundāros makroelementus (kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na), sēru (S)):

a) 

minētā primārā makroelementa saturs ir vismaz šāds:

i) 

kopējais slāpeklis (N) – 1,5 masas %,

ii) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1,5 masas %, vai

iii) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 1,5 masas %; un

b) 

minētā vai minēto sekundāro makroelementu saturs ir vismaz šāds:

i) 

kopējais magnija oksīds (MgO) – 0,75 masas %,

ii) 

kopējais kalcija oksīds (CaO) – 0,75 masas %,

iii) 

kopējais sēra trioksīds (SO3) – 0,75 masas %, vai

iv) 

kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 0,5 masas %.

Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 20 masas %.

Visu deklarēto primāro un sekundāro makroelementu saturu summa ir vismaz 7 masas %.

PFC 1(C)(I)(b)(ii): SALIKTS ŠĶIDRS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Saliktam šķidram neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir:

a) 

vairāk nekā viens primārais makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K)), vai

b) 

vairāk nekā viens sekundārais makroelements (kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)), bet nav primāro makroelementu (slāpekļa (N), fosfora (P), kālija (K)).

2. Salikts šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem vismaz šādos saturos:

a) 

kopējais slāpeklis (N) – 1,5 masas %,

b) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1,5 masas %,

c) 

kopējais kālija oksīds (K2O) – 1,5 masas %,

d) 

kopējais magnija oksīds (MgO) – 0,75 masas %,

e) 

kopējais kalcija oksīds (CaO) – 0,75 masas %,

f) 

kopējais sēra trioksīds (SO3) – 0,75 masas %, vai

g) 

kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 0,5 masas %.

Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 20 masas %.

Visu deklarēto barības elementu saturu summa ir vismaz 7 masas %.

PFC 1(C)(II): NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis ir neorganisks mēslošanas līdzeklis, kurš nav neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis un kura lietošanas nolūks ir piegādāt augiem vai sēnēm vienu vai vairākus šādus barības mikroelementus: boru (B), kobaltu (Co), varu (Cu), dzelzi (Fe), mangānu (Mn), molibdēnu (Mo) vai cinku (Zn).

2. Neorganisku mikroelementu mēslošanas līdzekli galalietotājam dara pieejamu tikai iepakotā veidā.

3. Nevēlamie piemaisījumi neorganiskā mikroelementu mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:



Nevēlamais piemaisījums

Nevēlamo piemaisījumu robežvērtības, izteiktas mg, attiecībā pret kopējo mikroelementu saturu, kas izteikts kg

(mg/kg no kopējā mikroelementu satura, kas ir bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn))

Arsēns (As)

1 000

Kadmijs (Cd)

200

Svins (Pb)

600

Dzīvsudrabs (Hg)

100

Niķelis (Ni)

2 000

PFC 1(C)(II)(a): VIENKĀRŠS NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Vienkāršam neorganiskam mikroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir ne vairāk kā viens barības mikroelements.

2. Vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis pieder vienai no šajā tabulā iekļautajām tipoloģijām un atbilst atbilstošajam aprakstam un minimālā mikroelementu satura prasībām:



Tipoloģija

Apraksts

Minimālais barības mikroelementu saturs

▼M1

Mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzeklis

Ķīmiski iegūts vienkāršs ciets neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kura galvenā sastāvdaļa ir jonu minerālsāls

10 masas % mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzekļa ir mikroelements

▼B

Mikroelementu oksīda vai hidroksīda mēslošanas līdzeklis

Ķīmiski iegūts vienkāršs ciets neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kura galvenā sastāvdaļa ir oksīds vai hidroksīds

10 masas % mikroelementu oksīda vai hidroksīda mēslošanas līdzekļa ir mikroelements

Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir mikroelementi

Vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā ir apvienots mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzeklis ar vienu vai vairākiem citiem mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzekļiem, un/vai vienu mikroelementu helātu

5 masas % mēslošanas līdzekļa, kura pamatā ir mikroelementi, ir mikroelements

Mikroelementu šķīdumveida mēslošanas līdzeklis

Dažādu formu vienkārša neorganiska mikroelementu mēslošanas līdzekļa ūdensšķīdums

2 masas % mikroelementu šķīdumveida mēslošanas līdzekļa ir ūdenī šķīstošs mikroelements

Mikroelementu suspensijveida mēslošanas līdzeklis

Vienkārša neorganiska mikroelementu mēslošanas līdzekļa suspensija dažādās formās

2 masas % mikroelementu suspensijveida mēslošanas līdzekļa ir mikroelements

Helatēts mikroelementu mēslošanas līdzeklis

Ūdenī šķīstošs vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā deklarētais mikroelements ir ķīmiski saistīts ar helātu veidotāju vai veidotājiem, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām

— 5 masas % helatētā mikroelementu mēslošanas līdzeklī ir ūdenī šķīstošs mikroelements, un

— vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mikroelementa ir helatēti ar helātu veidotāju, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām

▼M1

UVCB (1) mikroelementu helāti

Ūdenī šķīstošs vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā deklarētais mikroelements ir ķīmiski saistīts ar helātu veidotāju vai veidotājiem, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām

— 5 masas % UVCB mikroelementu helātos ir ūdenī šķīstošs mikroelements un vismaz 80 % no ūdenī šķīstošajiem mikroelementiem ir helatēti (helātu frakcija), un vismaz 50 % no ūdenī šķīstošajiem mikroelementiem ir helatēti ar konkrētiem helātu veidotājiem, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām

▼B

Kompleksēts mikroelementu mēslošanas līdzeklis

Ūdenī šķīstošs vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā deklarētais mikroelements ir ķīmiski saistīts ar kompleksu veidotāju vai veidotājiem, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām

— 5 masas % kompleksētā mikroelementu mēslošanas līdzeklī ir ūdenī šķīstošs mikroelements, un

— vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mikroelementa ir kompleksēti ar kompleksu veidotāju, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām
(1)   

UVCB: viela, kuras sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kura ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģisks materiāls.

PFC 1(C)(II)(b): SALIKTS NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Saliktam neorganiskam mikroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens mikroelements.

2. Saliktā neorganiskā mikroelementu mēslošanas līdzeklī visu deklarēto barības mikroelementu saturu summa ir vismaz:

a) 

2 masas % mēslošanas līdzekļiem šķidrā veidā;

b) 

5 masas % mēslošanas līdzekļiem cietā veidā.

PFC 2: KAĻĶOŠANAS MATERIĀLS

1. Kaļķošanas materiāls ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir koriģēt augsnes skābumu.

Kaļķošanas materiāls satur barības elementu kalcija (Ca) vai magnija (Mg) oksīdus, hidroksīdus, karbonātus vai silikātus.

2. Nevēlamie piemaisījumi kaļķošanas materiālā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)

kadmijs (Cd): 2 mg uz kg sausnas,

b)

sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas,

c)

dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas,

d)

niķelis (Ni): 90 mg uz kg sausnas,

e)

svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas,

f)

arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas.

3. Vara (Cu) saturs kaļķošanas materiālā nedrīkst pārsniegt 300 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs kaļķošanas materiālā nedrīkst pārsniegt 800 mg uz kg sausnas.

4. Ievēro atbilstību šādiem parametriem, kas noteikti, balstoties uz kaļķošanas materiāla masu:

a) 

minimālais neitralizācijas skaitlis: 15 (ekvivalents CaO) vai 9 (ekvivalents HO-),

b) 

minimālā reaģētspēja: 10 % (sālsskābes tests) vai 50 % pēc 6 mēnešiem (inkubācijas tests), un

c) 

minimālais grauda izmērs: vismaz 70 % < 1 mm, izņemot dedzinātos kaļķus, granulēto kaļķošanas materiālu un krītu (vismaz 70 % kaļķošanas materiāla iet caur sietu ar 1 mm aci).

PFC 3: AUGSNES IELABOTĀJS

Augsnes ielabotājs ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir uzturēt, uzlabot vai aizsargāt tādas augsnes fizikālās vai ķīmiskās īpašības, struktūru vai bioloģisko aktivitāti, kurai tas ir pievienots.

PFC 3(A): ORGANISKS AUGSNES IELABOTĀJS

1. Organisks augsnes ielabotājs sastāv no materiāla, no kura 95 % ir tikai bioloģiska izcelsme.

Organiskajā augsnes ielabotājā var būt kūdra, leonardīts un lignīts, bet ne cits materiāls, kas ir fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.

2. Nevēlamie piemaisījumi organiskajā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)

kadmijs (Cd): 2 mg uz kg sausnas,

b)

sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas,

c)

dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas,

d)

niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas,

e)

svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, un

f)

neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas.

3. Vara (Cu) saturs organiskajā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt 300 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs organiskajā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt 800 mg uz kg sausnas.

4. Organiskajā augsnes ielabotājā patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli vai Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

5. Organiskajā augsnes ielabotājā sausnas saturs ir 20 % vai vairāk.

6. Organiskā oglekļa (Corg) saturs organiskajā augsnes ielabotājā ir vismaz 7,5 masas %.

PFC 3(B): NEORGANISKS AUGSNES IELABOTĀJS

1. Neorganisks augsnes ielabotājs ir augsnes ielabotājs, kas nav organisks augsnes ielabotājs.

2. Nevēlamie piemaisījumi neorganiskā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)

kadmijs (Cd): 1,5 mg uz kg sausnas,

b)

sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas,

c)

dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas,

d)

niķelis (Ni): 100 mg uz kg sausnas,

e)

svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas,

f)

neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas.

3. Vara (Cu) saturs neorganiskā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt 300 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs neorganiskā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt 800 mg uz kg sausnas.

▼M1

4. Neorganiskā augsnes ielabotājā, kas satur vairāk nekā 1 masas % organiskā oglekļa (Corg), patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli vai Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

▼B

PFC 4: AUGU AUGŠANAS SUBSTRĀTS

1. Augu augšanas substrāts ir ES mēslošanas līdzeklis, kas nav augsne in situ un kura uzdevums ir kalpot par materiālu, kurā audzē augus vai sēnes.

Pie augiem šā punkta nozīmē pieder aļģes.

2. Nevēlamie piemaisījumi augu augšanas substrātā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)

kadmijs (Cd): 1,5 mg uz kg sausnas,

b)

sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas,

c)

dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas,

d)

niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas,

e)

svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, un

f)

neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas.

▼M1

2.a Atkāpjoties no 2. punkta d) apakšpunkta, niķeļa (Ni) robežvērtību augu augšanas substrātā, kas sastāv tikai no minerāliem komponentiem un tiek piedāvāts profesionālai lietošanai dārzkopībā, zaļajos jumtos vai zaļajās sienās, piemēro bioloģiski pieejamajam nevēlamo piemaisījumu saturam.

▼B

3. Vara (Cu) saturs augu augšanas substrātā nedrīkst pārsniegt 200 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs augu augšanas substrātā nedrīkst pārsniegt 500 mg uz kg sausnas.

4. Augu augšanas substrātā patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli vai Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

PFC 5: INHIBITORS

Inhibitors ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir uzlabot tā mēslošanas līdzekļa barības elementu izdalīšanās modeļus, kurš nodrošina augiem barības elementus, aizkavējot vai apturot mikroorganismu vai fermentu konkrētu grupu aktivitāti.

PFC 5(A): NITRIFIKĀCIJAS INHIBITORS

1. Nitrifikācijas inhibitors inhibē amonjaka slāpekļa (NH3-N) bioloģisko oksidāciju par nitrītu slāpekli (NO2-), tādējādi palēninot nitrātu slāpekļa (NO3-) veidošanos.

2. Amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātrumu mēra, ņemot vērā:

a) 

amonjaka slāpekļa (NH3-N) izzušanu, vai

b) 

nitrītu slāpekļa (NO2-) un nitrātu slāpekļa (NO3-) veidošanās summu attiecībā pret laiku.

Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram nitrifikācijas inhibitors nav pievienots, augsnes paraugā, kuram pievienots nitrifikācijas inhibitors, uzrāda amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas ar ticamības pakāpi 95 %.

PFC 5(B): DENITRIFIKĀCIJAS INHIBITORS

1. Denitrifikācijas inhibitors inhibē slāpekļa oksīda (N2O) veidošanos, palēninot vai bloķējot nitrāta (NO3) konversiju dislāpeklī (N2), neietekmējot kategorijā “PFC 5(A)” aprakstīto nitrifikācijas procesu.

2. Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram denitrifikācijas inhibitors nav pievienots, in-vitro tests, kas satur denitrifikācijas inhibitoru, uzrāda slāpekļa oksīda (N2O) izdalīšanās ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas ar ticamības pakāpi 95 %.

PFC 5(C): UREĀZES INHIBITORS

1. Ureāzes inhibitors inhibē ureāzes fermenta hidrolītisko ietekmi uz urīnvielu (CH4N2O), un tā galvenais lietošanas nolūks ir samazināt amonjaka izgarošanu.

2. Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram ureāzes inhibitors nav pievienots, in-vitro tests, kas satur ureāzes inhibitoru, uzrāda urīnvielas (CH4N2O) hidrolīzes ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas ar ticamības pakāpi 95 %.

PFC 6: AUGU BIOSTIMULATORS

1. Augu biostimulators ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir stimulēt augu barošanās procesus neatkarīgi no mēslošanas līdzekļa barības elementu satura – ar vienīgo mērķi uzlabot vienu vai vairākus no šādiem auga vai auga rizosfēras raksturlielumiem:

a) 

barības elementu izmantošanas efektivitāti,

b) 

noturību pret abiotisko stresu,

c) 

kvalitatīvās īpašības, vai

d) 

saistīto barības elementu pieejamību augsnē vai rizosfērā.

2. Nevēlamie piemaisījumi augu biostimulatorā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)

kadmijs (Cd): 1,5 mg uz kg sausnas,

b)

sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas,

c)

svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas,

d)

dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas,

e)

niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas, un

f)

neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas.

3. Vara (Cu) saturs augu biostimulatorā nedrīkst pārsniegt 600 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs augu biostimulatorā nedrīkst pārsniegt 1 500  mg uz kg sausnas.

4. Augu biostimulatoram ir tāda iedarbība, kā norādīts etiķetē attiecībā uz tajā norādītajiem augiem.

PFC 6(A): MIKROBIĀLS AUGU BIOSTIMULATORS

1. Mikrobiāls augu biostimulators sastāv no mikroorganisma vai mikroorganismu kopas, kas minēta II pielikuma II daļas “CMC 7”.

2. Mikrobiālā augu biostimulatorā patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Mikroorganismi/to toksīni, metabolīti

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

N

c

Salmonella spp.

5

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli

5

0

Nav uz 1 g vai 1 ml

Listeria monocytogenes

5

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Vibrio spp.

5

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Shigella spp.

5

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Staphylococcus aureus

5

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Enterococcaceae

5

2

10 KVV/g

Anaerobo mikroorganismu skaits, ja vien mikrobiālais augu biostimulators nav aeroba baktērija

5

2

105 KVV/g vai ml

Rauga un pelējuma sēnīšu skaits, ja vien mikrobiālais augu biostimulators nav sēnīte

5

2

1 000  KVV/g vai ml

kur:

n

=

paraugu veidojošo vienību skaits;

c

=

parauga vienības, kuru vērtības pārsniedz noteikto robežvērtību.

3. Ja mikrobiāls augu biostimulators ir šķidrā veidā, augu biostimulatora pH vērtība ir optimāla mikroorganismiem, ko tas satur, un augiem.

PFC 6(B): NEMIKROBIĀLS AUGU BIOSTIMULATORS

1. Nemikrobiāls augu biostimulators ir augu biostimulators, kas nav mikrobiāls augu biostimulators.

2. Nemikrobiālā augu stimulatorā patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli vai Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

PFC 7: MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU MAISĪJUMS

1. Mēslošanas līdzekļu maisījums ir ES mēslošanas līdzeklis, ko veido divi vai vairāki PFC 1. līdz PFC 6. kategorijas ES mēslošanas līdzekļi, kurā katra šo maisījumu veidojošā ES mēslošanas līdzekļa atbilstība šīs regulas prasībām ir pierādīta saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūru, kas piemērojama attiecīgajam tā sastāvā esošajam ES mēslošanas līdzeklim.

2. Maisījums nemaina neviena tā sastāvā esošā ES mēslošanas līdzekļa īpašības un nedrīkst radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi saprātīgi paredzamos mēslošanas līdzekļu maisījuma glabāšanas vai lietošanas apstākļos.

▼M6

2a. Maisījuma inhibitoru savienojums ir tādā koncentrācijā, kas ir tādā koncentrācijas diapazonā, kas nodrošina ātruma samazinājuma sasniegšanu apstākļos, kas minēti šā pielikuma II daļas kategorijā “PFC 5” un attiecīgi II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” 4. punktā, maisījuma līmenī.

▼B

3.  ►M6  Maisījuma ražotājs novērtē maisījuma atbilstību prasībām, kas izklāstītas šīs PFC 1., 2. un 2.a punktā, nodrošina maisījuma atbilstību marķēšanas prasībām, kas noteiktas III pielikumā, un saskaņā ar šīs regulas 16. panta 4. punktu uzņemas atbildību par maisījuma atbilstību šīs regulas prasībām: ◄

a) 

sagatavojot mēslošanas līdzekļu maisījuma ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu, un

b) 

savā rīcībā turot ES atbilstības deklarāciju par katru maisījuma sastāvā esošo ES mēslošanas līdzekli.

4. Ekonomikas dalībnieki, kuri dara tirgū pieejamus mēslošanas līdzekļu maisījumus, attiecībā uz ES atbilstības deklarāciju par katru sastāvā esošo ES mēslošanas līdzekli, kā arī to maisījumu ievēro šādus šīs regulas noteikumus:

a) 

6. panta 3. punktu (ražotāju pienākums glabāt ES atbilstības deklarāciju);

b) 

7. panta 2. punkta a) apakšpunktu (pilnvaroto pārstāvju pienākums glabāt ES atbilstības deklarāciju);

c) 

8. panta 8. punktu (importētāju pienākums glabāt ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm).



II PIELIKUMS

Komponentmateriālu kategorijas (CMC)

ES mēslošanas līdzeklis sastāv tikai no tādiem komponentmateriāliem, kuri atbilst prasībām attiecībā uz vienu vai vairākām šajā pielikumā uzskaitītajām CMC.

Komponentmateriāli un to ražošanā izmantotie ielaidmateriāli nevienu no vielām, attiecībā uz kurām I pielikumā ir norādītas maksimālās robežvērtības, nesatur tādos daudzumos, kuri apdraudētu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību minētā pielikuma piemērojamajām prasībām.

I DAĻA

CMC APZĪMĒJUMI

CMC 1: materiāli, kas ir neapstrādātas vielas un maisījumi

CMC 2: augi, augu daļas vai augu ekstrakti

CMC 3: komposts

CMC 4: svaigs kultūraugu digestāts

CMC 5: digestāts, kas nav svaigs kultūraugu digestāts

CMC 6: pārtikas rūpniecības blakusprodukti

CMC 7: mikroorganismi

CMC 8: barības elementu polimēri

CMC 9: polimēri, kas nav barības elementu polimēri

CMC 10: atvasināti produkti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē

CMC 11: blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē

▼M2

CMC 12: izgulsnētie fosfāti un to atvasinājumi

▼M3

CMC 13: termiski oksidēti materiāli un to atvasinājumi

▼M4

CMC 14: pirolīzē un gazifikācijā iegūti materiāli

▼M5

CMC 15: atgūti augstas tīrības materiāli

▼B

II DAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CMC

Šajā daļā definēti komponentmateriāli; ES mēslošanas līdzekļi sastāv tikai no tiem.

CMC 1: MATERIĀLI, KAS IR NEAPSTRĀDĀTAS VIELAS UN MAISĪJUMI

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt vielas un maisījumus, izņemot ( 4 ):

a) 

atkritumus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē;

b) 

vielas vai maisījumus, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu;

c) 

vielas, kas izveidotas no prekursoriem, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu; vai maisījumi, kuru sastāvā ir šādas vielas,

d) 

blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē,

e) 

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē,

▼M1

f) 

polimērus, ja vien tie nav:

— 
tādas polimerizācijas rezultāts, kas dabā notikusi neatkarīgi no šo polimēru ekstrakcijas procesa, un nav ķīmiski pārveidoti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 40) punkta nozīmē,
— 
bioloģiski noārdāmi,
— 
polimēri, kuru šķīdība ūdenī lielāka par 2 g/l ir šādos apstākļos:
— 
200 C temperatūra,
— 
pH 7,
— 
10 g/1 000  ml deva,
— 
24 h testēšanas ilgums,

▼B

g) 

kompostu, ►M2  ————— ◄

h) 

digestātu,

▼M2

i) 

izgulsnētos fosfātus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē,

▼M3

j) 

termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, ►M5  ————— ◄

▼M4

k) 

pirolīzē un gazifikācijā iegūtus materiālus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē ►M5  , vai ◄

▼M5

l) 

amonija sāļi, sulfāti, fosfāti, elementārais sērs, kalcija karbonāts vai kalcija oksīds, ko atgūst no atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē.

▼M6

2. Visas vielas, kas atsevišķi vai maisījumā, izņemot polimērus, iestrādātas ES mēslošanas līdzeklī, ir reģistrētas, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1907/2006 ( 5 ), ar dokumentāciju, kas satur:

a) 

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju;

b) 

ķīmiskās drošības pārskatu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantu, attiecībā uz tā lietošanu mēslošanas līdzeklī,

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no atbrīvojumiem no pienākuma reģistrēt, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 IV pielikumā vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā (tikai attiecībā uz magniju).

▼B

3. Ja ar kādu vielu vai vienu no vielām maisījumā ir paredzēts veicināt ES mēslošanas līdzekļa mikroelementu ilglaika pieejamību augiem, minētā viela ir vai nu helātu veidotājs vai kompleksu veidotājs, un piemēro šādus noteikumus:

a) 

helātu veidotājs ir organiska viela, kuras sastāvā ir molekula:

i) 

kurai ir divas vai vairākas vietas, kas atdod elektronu pārus centrālās pozīcijas pārejas metāla (cinka (Zn), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn), magnija (Mg), kalcija (Ca) vai kobalta (Co)) katjonam, un

ii) 

kura ir pietiekami liela, lai veidotu piecu vai sešu locekļu cikla struktūru.

▼M1

ES mēslošanas līdzeklis vismaz 3 dienas saglabā stabilitāti šķīdumā, kura pH ietilpst diapazonā, kas deklarēts par tādu, kurš garantē pieņemamu stabilitāti.

▼B

b) 

kompleksu veidotājs ir organiska viela, kas veido plakanu vai telpisku struktūru ar vienvērtīgu, divvērtīgu vai trīsvērtīgu pārejas metāla (cinka (Zn), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) vai kobalta (Co)) katjonu.

ES mēslošanas līdzeklis saglabā stabilitāti ūdens šķīdumā ar pH 6 un 7 vismaz vienu dienu.

▼M6

4. Ja ar kādu vielu vai vienu no vielām maisījumā ir paredzēts uzlabot ES mēslošanas līdzekļa barības elementu izdalīšanās modeļus, aizkavējot vai apturot kādu specifisku mikroorganismu vai fermentu grupu aktivitāti, minētā viela ir nitrifikācijas, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojums, un piemēro šādus noteikumus:

a) 

Nitrifikācijas inhibitoru savienojumi inhibē ES mēslošanas līdzekļos esošā amonjaka slāpekļa (NH3-N) bioloģisko oksidāciju par nitrītu slāpekli (NO2 -), tādējādi palēninot nitrātu slāpekļa (NO3 -) veidošanos.

Amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātrumu mēra, ņemot vērā vienu no šiem:

i) 

amonjaka slāpekļa (NH3-N) izzušanu,

ii) 

nitrītu slāpekļa (NO2 -) un nitrātu slāpekļa (NO3 -) veidošanās summu attiecībā pret laiku.

Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram nitrifikācijas inhibitoru savienojums nav pievienots, augsnes paraugs, kuram pievienots nitrifikācijas inhibitoru savienojums, uzrāda amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas, ar ticamības pakāpi 95 %.

Nitrifikācijas inhibitoru savienojums ES mēslošanas līdzeklī ir tādā koncentrācijā, kas nodrošina šādas samazināšanas sasniegšanu.

Vismaz 50 % no kopējā slāpekļa (N) satura ES mēslošanas līdzeklī slāpeklis (N) ir no amonija (NH4 +) un urīnvielas (CH4N2O).

b) 

denitrifikācijas inhibitoru savienojums inhibē ES mēslošanas līdzekļos esošā slāpekļa oksīda (N2O) veidošanos, palēninot vai bloķējot nitrātu slāpekļa (NO3 -)- pārvēršanos dislāpeklī (N2), neietekmējot PFC 5(A) aprakstīto nitrifikācijas procesu.

Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram denitrifikācijas inhibitoru savienojums nav pievienots, in-vitro tests, kas satur denitrifikācijas inhibitoru savienojumu, uzrāda slāpekļa oksīda (N2O) izdalīšanās ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas, ar ticamības pakāpi 95 %.

Denitrifikācijas inhibitoru savienojums ES mēslošanas līdzeklī ir tādā koncentrācijā, kas nodrošina šādas samazināšanas sasniegšanu.

c) 

ureāzes inhibitoru savienojums inhibē ES mēslošanas līdzekļos esošā ureāzes fermenta hidrolītisko ietekmi uz urīnvielu (CH4N2O), un tā galvenais lietošanas nolūks ir samazināt amonjaka izgarošanu.

Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram ureāzes inhibitoru savienojums nav pievienots, in-vitro tests, kas satur ureāzes inhibitoru savienojumu, uzrāda urīnvielas (CH4N2O) hidrolīzes ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas, ar ticamības pakāpi 95 %.

Ureāzes inhibitoru savienojums ES mēslošanas līdzeklī ir tādā koncentrācijā, kas nodrošina šādas samazināšanas sasniegšanu.

Vismaz 50 % no kopējā slāpekļa (N) satura ES mēslošanas līdzeklī slāpeklis (N) ir no urīnvielas (CH4N2O).

▼B

CMC 2: AUGI, AUGU DAĻAS VAI AUGU EKSTRAKTI

▼M1

ES mēslošanas līdzeklis var saturēt augus, augu daļas vai augu ekstraktus, kuriem nav veikta nekāda pārstrāde, izņemot griešanu, malšanu, kulšanu, kāšanu, sijāšanu, centrifugēšanu, presēšanu, žāvēšanu, saldēšanu, sublimēto žāvēšanu, ekstrahēšanu ar ūdeni vai ekstrahēšanu ar virskritisku CO2, vai kuriem nav veikta šķiedru veidošana temperatūrā, kas nepārsniedz 100 °C, un kuriem nav pievienotas nekādas piedevas, izņemot ūdeni.

▼B

Pie augiem šā punkta nozīmē pieder sēnes un aļģes, bet nepieder zilaļģes (cyanobacteria).

CMC 3: KOMPOSTS

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt kompostu, kas iegūts aerobās kompostēšanās procesā, kurā izmantots tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:

a) 

bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, kuri iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;

▼M1 —————

▼M1

c) 

dzīvi vai nedzīvi organismi vai to daļas, kas nav pārstrādātas vai ir pārstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, destilētas ar ūdens tvaiku vai karsētas, lai atdalītu tikai ūdeni, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem iegūtas no gaisa, izņemot:

i) 

no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus;

ii) 

notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas; un

iii) 

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.

▼B

d) 

kompostēšanās piedevas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu kompostēšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka:

▼M6

i) 

piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai un

▼B

ii) 

visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai

e) 

▼M1

jebkurš materiāls, kas uzskaitīts a) vai c) apakšpunktā vai 1.a punktā un kas:

▼B

i) 

kompostējies vai noārdījies jau iepriekš, un

ii) 

satur ne vairāk kā 6 mg PAO16 ( 6 ) uz kg sausnas.

▼M1

1.a Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt kompostu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 32. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem iegūts, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem aerobi kompostējot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka:

a) 

ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu; un

b) 

ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi.

▼B

2. Kompostēšanās notiek ražotnē:

▼M1

a) 

kurā ražošanas līnijas 1. un 1.a punktā minēto ielaidmateriālu apstrādei ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām tādu ielaidmateriālu apstrādei, kas 1. un 1.a punktā nav minēti; un

▼B

b) 

kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.

3. Aerobā kompostēšanās ir kontrolēta pārsvarā aeroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas bioloģiski radīta karstuma rezultātā ļauj veidoties temperatūrām, kuras ir piemērotas termofilajām baktērijām. Visas daļas katrā partijā vai nu regulāri un pamatīgi pārvieto un apgroza, vai pakļauj piespiedventilācijai, lai nodrošinātu materiālam nepieciešamo higiēniskumu un homogenitāti. Kompostēšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:

— 
70 °C vai vairāk vismaz 3 dienas,
— 
65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,
— 
60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas, vai
— 
55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas.

4. Komposts satur:

a) 

ne vairāk kā 6 mg PAO16 ( 7 ) uz kg sausnas;

b) 

uz kg sausnas ne vairāk kā 3 g makroskopisku piemaisījumu virs 2 mm jebkurā no šādām formām: stikls, metāls vai plastmasa; un

c) 

uz kg sausnas ne vairāk kā 5 g b) apakšpunktā minēto makroskopisko piemaisījumu summas.

No 2026. gada 16. jūlija plastmasas veidojumu, kuru lielums pārsniedz 2 mm, klātbūtne b) apakšpunktā minētajā maksimālajā robežvērtībā ir ne vairāk kā 2,5 g uz kg sausnas. Līdz 2029. gada 16. jūlijam plastmasas veidojumu, kuru lielums pārsniedz 2 mm, robežvērtību 2,5 g uz kg sausnas novērtē atkārtoti, lai ņemtu vērā bioatkritumu dalītajā savākšanā gūtos panākumus.

5. Komposts atbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem:

a) 

skābekļa absorbcijas ātrums:

— 
definīcija: rādītājs, kas norāda, kādā mērā bionoārdāmais organiskais materiāls tiek sašķelts noteiktā laika periodā. Šī metode nav piemērota materiālam, kura sastāvā ir vairāk nekā 20 % par 10 mm lielāku daļiņu,
— 
kritērijs: maksimāli 25 mmol O2 uz kg organiskā materiāla stundā; vai
b) 

paškaršanas faktors:

— 
definīcija: maksimālā temperatūra, ko komposts sasniedz standartizētos apstākļos un kas raksturo tā aerobās bioloģiskās aktivitātes stāvokli,
— 
kritērijs: minimālā sadalīšanās pakāpe (Rottegrad) III.

CMC 4: SVAIGS KULTŪRAUGU DIGESTĀTS

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas iegūts anaerobās noārdīšanās procesā, kurā izmantots tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:

a) 

augi vai augu daļas, ko audzē biogāzes ražošanai. Pie augiem šā punkta nozīmē pieder aļģes, bet nepieder zilaļģes (cyanobacteria);

b) 

noārdīšanās piedevas, kuras vajadzīgas, lai uzlabotu noārdīšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka:

▼M6

i) 

piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai un

▼B

ii) 

visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai

c) 

jebkurš a) apakšpunktā norādītais materiāls, kas noārdījies jau iepriekš.

2. Anaerobā noārdīšanās notiek ražotnē:

a) 

kurā ražošanas līnijas 1. punktā minēto ielaidmateriālu apstrādei ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām tādu ielaidmateriālu apstrādei, kas nav minēti 1. punktā, un

b) 

kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.

3. Anaerobā noārdīšanās ir kontrolēta pārsvarā anaeroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas notiek mezofilajām un termofilajām baktērijām piemērotās temperatūrās. Visas daļas katrā partijā regulāri un pamatīgi pārvieto un apgroza, lai nodrošinātu materiālam nepieciešamo higiēniskumu un homogenitāti. Noārdīšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:

a) 

termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C vismaz 24 stundas, kam seko hidrauliskās aiztures laiks vismaz 20 dienas;

b) 

termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācija, kā aprakstīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 ( 8 ) V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā;

c) 

termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C, kam seko kompostēšanās pie:

— 
70 °C vai vairāk vismaz 3 dienas,
— 
65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,
— 
60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas, vai
— 
55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas;
d) 

mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācija, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā; vai

e) 

mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C, kam seko kompostēšanās pie:

— 
70 °C vai vairāk vismaz 3 dienas,
— 
65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,
— 
60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas, vai
— 
55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas.

▼M6

3.a. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt cietu vai šķidru frakciju, kas iegūta, mehāniski atdalot digestātu, kurš atbilst 1.–3. punktam.

3.b. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas atbilst 1.–3. punktam, vai frakciju, kas atbilst 3.a punktam un no kuras pilnībā vai daļēji ir atdalīts šķīstošais amonijs un/vai fosfāts, lai atgūtu slāpekli un/vai fosforu, bez nodoma citādi pārveidot digestātu vai frakciju.

3.c. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas atbilst 1.–3. punktam vai 3.b punktam, kā arī 3.a punktam atbilstošu frakciju, kam veikta tikai fiziska apstrāde ūdens atdalīšanai bez nodoma citādi pārveidot digestātu vai frakciju.

3.d. Piedevas, kas nepieciešamas digestāta vai frakcijas pēcapstrādes procesā saskaņā ar 3.a, 3.b un 3.c punktu, var izmantot, ja:

a) 

piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai;

b) 

katrā procesā vajadzīgo piedevu koncentrācija nepārsniedz 5 % no attiecīgajā procesā izmantotā digestāta vai frakcijas svara.

▼B

4.  ►M6  3.a, 3.b un 3.c punktā minētais digestāts vai frakcija atbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem: ◄

a) 

skābekļa absorbcijas ātrums:

— 
definīcija: rādītājs, kas norāda, kādā mērā bionoārdāmais organiskais materiāls tiek sašķelts noteiktā laika periodā. Šī metode nav piemērota materiālam, kura sastāvā ir vairāk nekā 20 % par 10 mm lielāku daļiņu;
— 
kritērijs: maksimāli 25 mmol O2 uz kg organiskā materiāla stundā; vai
b) 

atliku biogāzes veidošanās potenciāls:

— 
definīcija: no digestāta 28 dienu periodā izdalījušās gāzes rādītājs, kuru mēra attiecībā pret gaistošajām cietajām vielām parauga saturā. Testu veic, trīsreiz atkārtojot, un atbilstību kritērijam pierāda ar vidējo rezultātu. Gaistošās cietās vielas ir materiāla paraugā esošās cietās vielas, kuras zūd pēc sauso cieto vielu sadedzināšanas 550 °C temperatūrā;
— 
kritērijs: maksimāli 0,25 l biogāzes uz g gaistošo cieto vielu.

CMC 5: DIGESTĀTS, KAS NAV SVAIGS KULTŪRAUGU DIGESTĀTS

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas iegūts anaerobās noārdīšanās procesā, kurā izmantots tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:

a) 

bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, kuri iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;

▼M1 —————

▼M1

c) 

dzīvi vai nedzīvi organismi vai to daļas, kas nav pārstrādātas vai ir pārstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, destilētas ar ūdens tvaiku vai karsētas, lai atdalītu tikai ūdeni, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem iegūtas no gaisa, izņemot:

i) 

no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus;

ii) 

notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas; un

iii) 

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.

▼B

d) 

noārdīšanās piedevas, kuras nepieciešamas, lai uzlabotu noārdīšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka:

▼M6

i) 

piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai un

▼B

ii) 

visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai

e) 

▼M1

jebkurš materiāls, kas uzskaitīts a) vai c) apakšpunktā vai 1.a punktā un kas:;

▼B

i) 

kompostējies vai noārdījies jau iepriekš, un

ii) 

satur ne vairāk kā 6 mg PAO16 ( 9 ) uz kg sausnas.

▼M1

1.a Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt digestātu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 32. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem iegūts, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem anaerobi digestējot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka:

a) 

ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu; un

b) 

ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi.

▼B

2. Anaerobā noārdīšanās notiek ražotnē:

▼M1

a) 

kurā ražošanas līnijas 1. un 1.a punktā minēto ielaidmateriālu apstrādei ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām tādu ielaidmateriālu apstrādei, kas 1. un 1.a punktā nav minēti, un

▼B

b) 

kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.

3. Anaerobā noārdīšanās ir kontrolēta pārsvarā anaeroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas notiek mezofilajām un termofilajām baktērijām piemērotās temperatūrās. Visas daļas katrā partijā regulāri un pamatīgi pārvieto un apgroza, lai nodrošinātu materiālam nepieciešamo higiēniskumu un homogenitāti. Noārdīšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:

a) 

termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C vismaz 24 stundas, kam seko hidrauliskās aiztures laiks vismaz 20 dienas;

b) 

termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācija, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā;

c) 

termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C, kam seko kompostēšanās pie:

— 
70 °C vai vairāk vismaz 3 dienas,
— 
65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,
— 
60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas, vai
— 
55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas;
d) 

mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācija, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā; vai

e) 

mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C, kam seko kompostēšanās pie:

— 
70 °C vai vairāk vismaz 3 dienas,
— 
65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,
— 
60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas, vai
— 
55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas.

▼M6

3.a. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt cietu vai šķidru frakciju, kas iegūta, mehāniski atdalot digestātu, kurš atbilst 1.–3. punktam.

3.b. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas atbilst 1.–3. punktam, vai frakciju, kas atbilst 3.a punktam un no kuras pilnībā vai daļēji ir atdalīts šķīstošais amonijs un/vai fosfāts, lai atgūtu slāpekli un/vai fosforu, bez nodoma citādi pārveidot digestātu vai frakciju.

3.c. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas atbilst 1.–3. punktam vai 3.b punktam, kā arī 3.a punktam atbilstošu frakciju, kam veikta tikai fiziska apstrāde ūdens atdalīšanai bez nodoma citādi pārveidot digestātu vai frakciju.

3.d. Piedevas, kas nepieciešamas digestāta vai frakcijas pēcapstrādes procesā saskaņā ar 3.a, 3.b un 3.c punktu, var izmantot, ja:

a) 

piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai;

b) 

katrā procesā vajadzīgo piedevu koncentrācija nepārsniedz 5 % no attiecīgajā procesā izmantotā digestāta vai frakcijas svara.

▼M6

4. 3.a, 3.b un 3.c punktā minētais digestāts vai frakcija satur ne vairāk kā 6 mg PAH16 uz kg sausnas ( 10 ).

▼B

5.  ►M6  3.a, 3.b un 3.c punktā minētais digestāts vai frakcija satur: ◄

a) 

uz kg sausnas ne vairāk kā 3 g makroskopisku piemaisījumu virs 2 mm jebkurā no šādām formām: stikls, metāls vai plastmasa; un

b) 

uz kg sausnas ne vairāk kā 5 g 5. punkta a) apakšpunktā minēto makroskopisko piemaisījumu summas.

No 2026. gada 16. jūlija plastmasas veidojumu, kuru lielums pārsniedz 2 mm, klātbūtne 5. punkta a) apakšpunktā minētajā maksimālajā robežvērtībā ir ne vairāk kā 2,5 g uz kg sausnas. Līdz 2029. gada 16. jūlijam plastmasas veidojumu, kuru lielums pārsniedz 2 mm, robežvērtību 2,5 g uz kg sausnas novērtē atkārtoti, lai ņemtu vērā bioatkritumu dalītajā savākšanā gūtos panākumus.

6.  ►M6  3.a, 3.b un 3.c punktā minētais digestāts vai frakcija atbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem: ◄

a) 

skābekļa absorbcijas ātrums:

— 
definīcija: rādītājs, kas norāda, kādā mērā bionoārdāmais organiskais materiāls tiek sašķelts noteiktā laika periodā. Šī metode nav piemērota materiālam, kura sastāvā ir vairāk nekā 20 % par 10 mm lielāku daļiņu,
— 
kritērijs: maksimāli 25 mmol O2 uz kg organiskā materiāla stundā; vai
b) 

atliku biogāzes veidošanās potenciāls:

— 
definīcija: no digestāta 28 dienu periodā izdalījušās gāzes rādītājs, kuru mēra attiecībā pret gaistošajām cietajām vielām parauga saturā. Testu veic, trīsreiz atkārtojot, un atbilstību kritērijam pierāda ar vidējo rezultātu. Gaistošās cietās vielas ir materiāla paraugā esošās cietās vielas, kuras zūd pēc sauso cieto vielu sadedzināšanas 550 °C temperatūrā;
— 
kritērijs: maksimāli 0,25 l biogāzes uz g gaistošo cieto vielu.

CMC 6: PĀRTIKAS RŪPNIECĪBAS BLAKUSPRODUKTI

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt komponentmateriālu, kas sastāv no vienas no šādām vielām:

a) 

pārtikas rūpniecības cukurfabriku filtrkaļķi, t. i., pārtikas pārstrādes rūpniecības materiāls, ko iegūst organiskā materiāla karbonizācijā, izmantojot vienīgi dabiskas izcelsmes dedzinātos kaļķus;

b) 

melase, t. i., viskozs blakusprodukts, ko iegūst, cukurniedres vai cukurbietes rafinējot par cukuru;

c) 

vināze, t. i., viskozs blakusprodukts, ko iegūst, melasi fermentācijas procesā pārveidojot par etanolu, askorbīnskābi vai citiem produktiem;

d) 

destilatoru graudi, t.i., blakusprodukti, kas rodas alkoholisko dzērienu ražošanā;

e) 

augi, augu daļas vai augu ekstrakti, kuriem veikta vienīgi termiska apstrāde vai termiska apstrāde papildus kategorijā “CMC 2” minētajām apstrādes metodēm; vai

f) 

kaļķi no dzeramā ūdens ražošanas, t.i., atliekas, kas dzeramā ūdens ražošanā izdalās no gruntsūdeņiem vai virszemes ūdeņiem un galvenokārt sastāv no kalcija karbonāta.

▼M6

2. Visas vielas, kas ES mēslošanas līdzeklī ietvertas atsevišķi vai maisījumā, atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punkta prasībai.

▼B

CMC 7: MIKROORGANISMI

ES mēslošanas līdzeklis, kas pieder pie kategorijas “PFC 6(A)”, var saturēt mikroorganismus, ieskaitot mirušus vai tukšas šūnas mikroorganismus, kā arī nekaitīgus atlieku elementus no substrāta, uz kā tie audzēti; turklāt:

— 
šiem mikroorganismiem nav veikta nekāda cita pārstrāde, izņemot žāvēšanu vai sublimēto žāvēšanu, un
— 
tie ir uzskaitīti šajā tabulā:



Azotobacter spp.

Mikorizas sēnītes

Rhizobium spp.

Azospirillum spp.

CMC 8: BARĪBAS ELEMENTU POLIMĒRI

1. ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt polimērus, kas sastāv vienīgi no kategorijas “CMC 1” 1. un 2. punktā izklāstītiem kritērijiem atbilstošām monomērām vielām, ja polimerizācijas nolūks ir kontrolēt barības elementu izdalīšanos no vienas vai vairākām monomērām vielām.

2. Vismaz 60 % polimēru šķīst fosfāta buferšķīdumā ar pH 7,5 100°C temperatūrā.

3. Noārdīšanās galaprodukti ir vienīgi amonjaks (NH3), ūdens un oglekļa dioksīds (CO2).

4. Polimēri nesatur vairāk kā 600 ppm brīvā formaldehīda.

CMC 9: POLIMĒRI, KAS NAV BARĪBAS ELEMENTU POLIMĒRI

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt polimērus, kas nav barības elementu polimēri, tikai tad, ja polimēra lietošanas nolūks ir:

a) 

kontrolēt ūdens iespiešanos barības elementa daļiņās un tādējādi kontrolēt barības elementu izdalīšanos (tādā gadījumā šā polimēra parastais apzīmējums ir “apvalkotājviela”),

b) 

palielināt ES mēslošanas līdzekļa ūdensietilpību vai samitrināmību, vai

c) 

saistīt materiālu ES mēslošanas līdzeklī, kas pieder kategorijai “PFC 4”.

2. No 2026. gada 16. jūlija 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie polimēri atbilst bionoārdāmības kritērijiem, kas noteikti ar 42. panta 6. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem. Ja šādu kritēriju nav, ES mēslošanas līdzekļos, kas laisti tirgū pēc minētās dienas, tādi polimēri nedrīkst būt.

3. Attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem polimēriem saprātīgi paredzamos ES mēslošanas līdzekļa lietošanas apstākļos ne polimērs, ne tā noārdīšanās blakusprodukti neizraisa vispārēju nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku vai augu veselību vai vidi. Polimēram turpmāk norādītajā veidā veic augu augšanas akūtās toksicitātes testu, akūtās toksicitātes testu ar sliekām un nitrifikācijas inhibēšanās testu ar augsnes mikroorganismiem.

a) 

Augu augšanas akūtajā toksicitātes testā testēto sugu augu, kas audzēti testējamā materiāla iedarbībai pakļautā augsnē, dīgtspējas pakāpe un augu biomasa ir vairāk nekā 90 % no attiecīgajiem rādītājiem augsnē, kas nav tikusi pakļauta testējamā materiāla iedarbībai.

Rezultātus uzskata par derīgiem tikai tad, ja kontrolēs (t. i., augsnē, kas testējamo materiālu nesatur):

— 
dīgstu parādīšanās ir vismaz 70 %;
— 
uz dīkstiem nav vizuāli novērojama nekāda fitotoksiska ietekme (piem., hloroze, nekroze, vīte, lapu un stublāja deformācijas) un augiem novērojama tikai konkrētajai sugai normāla augšanas un morfoloģijas variācija;
— 
iegūto kontroles dīkstu vidējā izdzīvojamība ir vismaz 90 % pētījuma laikā; un
— 
vides apstākļi visiem vienas sugas augiem ir identiski un visas audzēšanas barotnes vienādā apjomā satur vienas un tās pašas izcelsmes augsnes matrici, nesējmateriālu vai substrātu.
b) 

Akūtajā toksicitātes testā ar sliekām novērotā mirstība un izdzīvojušo slieku biomasa augsnē, kas pakļauta testējamā materiāla iedarbībai, salīdzinājumā ar attiecīgajiem rādītājiem augsnē, kas nav tikusi pakļauta testējamā materiāla iedarbībai, neatšķiras par vairāk kā 10 %. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja:

— 
kontrolē (t. i., augsnē, kas testējamo materiālu nesatur) novērotā mirstība ir mazāka nekā 10 %, un
— 
slieku vidējais biomasas (aritmētiskais vidējais) zudums augsnē, kas testējamo materiālu nesatur, nepārsniedz 20 %.
c) 

Nitrifikācijas inhibēšanās testā ar augsnes mikroorganismiem testējamā materiāla iedarbībai pakļautā augsnē nitrītu veidošanās ir vairāk nekā 90 % no attiecīgā rādītāja testējamā materiāla iedarbībai nepakļautā augsnē. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja variācija starp replicētiem kontrolparaugiem (augsni, kas testējamo materiālu nesatur) un testēšanas paraugiem ir mazāka nekā 20 %.

CMC 10: ATVASINĀTI PRODUKTI REGULAS (EK) NR. 1069/2009 NOZĪMĒ

ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, par kuriem saskaņā ar minēto regulu konstatēts, ka tie ir sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē; un tie ir uzskaitīti šajā tabulā un atbilst tajā izklāstītajiem noteikumiem ( 11 ):

CMC 11: BLAKUSPRODUKTI DIREKTĪVAS 2008/98/EK NOZĪMĒ

1. ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, izņemot ( 12 ):

a) 

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē;

▼M1

b) 

polimērus, ja vien tie nav:

— 
tādas polimerizācijas rezultāts, kas dabā notikusi neatkarīgi no šo polimēru ekstrakcijas procesa, un nav ķīmiski pārveidoti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 40) punkta nozīmē,
— 
bioloģiski noārdāmi,
— 
polimēri, kuru šķīdība ūdenī lielāka par 2 g/l ir šādos apstākļos:
— 
200 C temperatūra,
— 
pH 7,
— 
10 g/1 000  ml deva,
— 
24 h testēšanas ilgums;

▼B

c) 

kompostu; ►M2  ————— ◄

d) 

digestātu;

▼M2

e) 

izgulsnētos fosfātus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē;

▼M3

f) 

termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, ►M5  ————— ◄

▼M4

g) 

pirolīzē un gazifikācijā iegūtus materiālus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē ►M5  , vai ◄

▼M5

h) 

amonija sāļi, sulfāti, fosfāti, elementārais sērs, kalcija karbonāts vai kalcija oksīds, ko atgūst no atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē.

▼M6

2. Blakusprodukti atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.

▼B

3. No 2022. gada 16. jūlija blakusprodukti atbilst kritērijiem, kuri noteikti ar 42. panta 7. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem. ES mēslošanas līdzekļos, kas laisti tirgū pēc minētās dienas, nedrīkst būt tādi 1. punktā minēti blakusprodukti, kas neatbilst šādam deleģētam aktam.

▼M2

CMC 12: IZGULSNĒTIE FOSFĀTI UN TO ATVASINĀJUMI

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt izgulsnētos fosfātus, kas iegūti izgulsnēšanas procesā tikai no viena vai vairākiem šādiem ielaidmateriāliem:

a) 

notekūdeņi un notekūdeņu dūņas no sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

b) 

notekūdeņi un dūņas, kas radušies, pārstrādājot pārtiku, dzērienus, lolojumdzīvnieku barību, dzīvnieku barību vai piena produktus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, ja vien pārstrādes posmi nav saistīti ar saskari ar biocīdiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 ( 13 ) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, izņemot tos, kas noteikti kā minētās regulas V pielikuma 1. galvenās grupas 4. produkta veids;

c) 

bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punkta nozīmē, kas radušies, dalīti savācot bioatkritumus izcelsmes vietā, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

d) 

pārstrādes atlikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK ( 14 ) 2. panta t) punkta nozīmē, kas radušies, ražojot bioetanolu un biodīzeļdegvielu, un iegūti no šā punkta b), c) un e) apakšpunktā minētajiem materiāliem;

e) 

dzīvi vai miruši organismi vai to daļas, kas nav pārstrādāti vai ir pārstrādāti tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūti no gaisa, izņemot ( 15 ):

— 
no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus,
— 
notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas,
— 
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
f) 

vielas un maisījumi, izņemot (15) :

— 
tos, kas minēti a) līdz e) apakšpunktā,
— 
atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē,
— 
vielas vai maisījumus, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu,
— 
vielas, kas izveidotas no prekursoriem, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu, vai maisījumus, kuru sastāvā ir šādas vielas,
— 
bioloģiski nenoārdāmus polimērus,
— 
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.

Turklāt izgulsnētos fosfātus iegūst, izgulsnējot tos no jebkura a) līdz f) apakšpunktā minētā ielaidmateriāla vai to kombinācijas, kas pārstrādāti ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar cietvielu-šķidruma frakcionēšanu, izmantojot bioloģiski noārdāmus polimērus, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, ar termisku hidrolīzi, anaerobo noārdīšanos vai kompostēšanu. Šādos procesos temperatūra nepaaugstinās virs 275 °C.

2. Izgulsnēšanas process notiek reaktorā kontrolētos apstākļos. Turklāt izmanto tikai tādus ielaidmateriālus, kas nav piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, vai ielaidmateriālus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, kuri vienreiz netīši piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, kā rezultāta radušies eksogēni savienojumi tikai niecīgā daudzumā.

Ražotnē, kurā notiek izgulsnēšana, pēc izgulsnēšanas procesa, arī glabāšanas laikā, izvairās no fiziskas saskares starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem.

3. Izgulsnētie fosfāti satur:

a) 

minimālais fosfora pentoksīda (P2O5) saturs ir 16 % no sausnas satura;

b) 

maksimālais organiskā oglekļa (Corg) saturs ir 3 % no sausnas satura;

c) 

uz kg sausnas ne vairāk kā 3 g makroskopisku piemaisījumu virs 2 mm jebkurā no šādām formām: organiska viela, stikls, akmens, metāls vai plastmasa;

d) 

uz kg sausnas ne vairāk kā 5 g c) apakšpunktā minēto makroskopisko piemaisījumu summas.

4. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt izgulsnētu fosfātu atvasinājumus, kas ražoti vienā vai vairākos ķīmiskās ražošanas posmos, kuru laikā izgulsnētie fosfāti reaģē ar 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem materiāliem, ko patērē ķīmiskās pārstrādes procesā vai izmanto ķīmiskai pārstrādei.

Atvasinājumu ražošanas procesu veic tā, lai apzināti pārveidotu izgulsnēto fosfātu ķīmisko sastāvu.

5. Izgulsnētie fosfāti, ko izmanto atvasinājumos, atbilst 1., 2. un 3. punkta prasībām.

6. Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis var saturēt izgulsnētus fosfātus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 32. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem iegūti, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem izgulsnējot no otrās vai trešās kategorijas materiāliem vai no tiem atvasinātiem produktiem, bet ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu;

b) 

ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi.

ES mēslošanas līdzeklis var saturēt arī atvasinājumus no šādiem izgulsnētiem fosfātiem, kas iegūti saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

7. Ražotnē, kurā notiek izgulsnēšana, ražošanas līnijas, kas paredzētas tādu ielaidmateriālu apstrādei, kurus atļauts izmantot izgulsnētajiem fosfātiem un to atvasinājumiem un kuri minēti 1., 4. un 6. punktā, ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām citu ielaidmateriālu apstrādei.

8. Ja ES mēslošanas līdzekļa funkcionālajai kategorijai (PFC), kas satur izgulsnētus fosfātus vai to atvasinājumus, vai abus vai no tiem sastāv, I pielikumā nav noteiktas prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, šie patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli

vai

Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

9. Patogēni ES mēslošanas līdzeklī, kas satur no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem materiāliem iegūtus izgulsnētus fosfātus vai šādu izgulsnētu fosfātu atvasinājumus vai sastāv no tiem vai satur abus vai sastāv no abiem, nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Clostridium perfringens

5

5

0

100 KVV uz 1 g vai 1 ml

Ascaris sp. dzīvotspējīgas oliņas

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

10. 8. un 9. punktā noteiktās prasības, kā arī prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, kas noteiktas tā ES mēslošanas līdzekļa attiecīgajā PFC, kurš sastāv tikai no izgulsnētiem fosfātiem vai to atvasinājumiem, vai abiem, nepiemēro, ja minētie izgulsnētie fosfāti vai visi izgulsnēšanas procesā izmantotie biogēnie ielaidmateriāli ir apstrādāti kādā no šiem procesiem:

a) 

sterilizācija spiediena ietekmē, karsējot tā, lai temperatūra centrā būtu augstāka par 133 °C vismaz 20 minūtes ar vismaz 3 bāru absolūto spiedienu, turklāt spiediens jārada, evakuējot visu gaisu sterilizācijas kamerā un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātināts tvaiks”);

b) 

apstrāde pasterizācijas vai higiēnizācijas iekārtā, kas vismaz vienu stundu sasniedz 70 °C temperatūru.

11. Izgulsnētie fosfāti, kas iegūti no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem materiāliem, un atvasinājumi, kas iegūti no šādiem izgulsnētiem fosfātiem, nesatur vairāk kā 6 mg PAH 16 uz kg sausnas ( 16 ).

12. Alumīnija (Al) un dzelzs (Fe) summa izgulsnētos fosfātos vai to atvasinājumos nedrīkst pārsniegt 10 % no izgulsnēto fosfātu vai to atvasinājumu sausnas.

▼M6

13. Izgulsnētie fosfāti vai atvasinājumi atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.

▼M2

14. Piemērojot 3., 11. un 12. punktu, izgulsnēto fosfātu un atvasinājumu sausnu mēra, ar vakuummetodi 40 °C temperatūrā izžāvējot līdz konstantam svaram, lai izvairītos no kristālizācijas ūdens zuduma.

▼M3

CMC 13: TERMISKI OKSIDĒTI MATERIĀLI UN TO ATVASINĀJUMI

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētus materiālus, kas termoķīmiskā pārveidē skābekļa neierobežojošos apstākļos iegūti no viena vai vairākiem šādiem ielaidmateriāliem:

a) 

dzīvi vai nedzīvi organismi vai to daļas, kas nav pārstrādātas vai ir pārstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, destilētas ar ūdens tvaiku vai karsētas, lai atdalītu tikai ūdeni, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem iegūtas no gaisa, izņemot ( 17 ):

— 
no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus,
— 
notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas un
— 
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
b) 

augu atkritumi, kas radušies pārtikas pārstrādes rūpniecībā, un šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tie nav ķīmiski modificēti;

c) 

bioatkritumu frakcija, kas rodas tādu bioatkritumu turpmākajās apstrādes darbībās, kuri dalītā veidā savākti reciklēšanai Direktīvas 2008/98/EK nozīmē un kuru sadedzināšana saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu dod vislabāko rezultātu attiecībā uz vidi, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

d) 

materiāli, kas iegūti kontrolētā mikrobiālās vai termoķīmiskās pārveides procesā, izmantojot tikai a), b) un c) apakšpunktā minētos ielaidmateriālus;

e) 

notekūdeņu dūņas no sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

f) 

materiāli, kas iegūti tādu notekūdeņu neatkarīgi veiktā attīrīšanā, uz kuriem neattiecas Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 18 ) un kuri ir no pārtikas rūpniecības, lolojumdzīvnieku barības, barības, piena un dzērienu nozares, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

g) 

atkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, izņemot (17) :

— 
ielaidmateriālus, kas minēti no a) līdz f) apakšpunktam,
— 
bīstamos atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 2. punkta nozīmē,
— 
no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus,
— 
bioatkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta, 4. punkta nozīmē, kuri iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā, un
— 
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
h) 

palīgkurināmie (dabasgāze, sašķidrinātā gāze, dabasgāzes kondensāts, procesu gāzes un to sastāvdaļas, jēlnafta, ogles, kokss, kā arī to atvasinātie materiāli), ja tos izmanto no a) līdz g) apakšpunktā minēto ielaidmateriālu pārstrādei;

i) 

vielas, ko izmanto dzelzs un tērauda rūpniecības ražošanas procesos; vai

j) 

vielas un maisījumi, izņemot (17) :

— 
ielaidmateriālus, kas minēti no a) līdz i) apakšpunktam,
— 
atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē,
— 
vielas vai maisījumus, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu,
— 
vielas, kas izveidotas no prekursoriem, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu, vai maisījumus, kuru sastāvā ir šādas vielas, un
— 
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.

2. Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un minētās regulas 32. panta 3. punktā norādītajiem pasākumiem iegūti, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem skābekļa neierobežojošos apstākļos termoķīmiski pārveidojot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu;

b) 

ir izpildīti 3., 4. un 5. punkta nosacījumi.

3. Termiskā oksidācija notiek skābekļa neierobežojošos apstākļos tā, lai termoķīmiskās pārveides procesā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz vismaz 2 sekundēm paaugstinātos vismaz līdz 850 °C. Šos nosacījumus piemēro visiem ielaidmateriāliem, izņemot:

a) 

ielaidmateriālus, kas minēti 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā vai kas rodas kontrolētā mikrobiālā vai termoķīmiskās pārveides procesā, izmantojot tikai šos materiālus; un

b) 

ielaidmateriālus, kas minēti 2. punktā,

kam vismaz 0,2 sekundes piemēro vismaz 450 °C temperatūru.

4. Termiskā oksidācija notiek sadedzināšanas kamerā vai degkamerā. Kamerā drīkst pārstrādāt vienīgi tādus ielaidmateriālus, kas nav piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, vai tādus ielaidmateriālus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, kuri vienreiz netīši piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, kā rezultāta radušies eksogēni savienojumi tikai niecīgā daudzumā.

Ražotnē, kur notiek termiskā oksidācija, ievēro visus šos nosacījumus:

a) 

ražošanas līnijas, kas paredzētas tādu ielaidmateriālu apstrādei, kuri minēti 1. un 2. punktā, ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām citu ielaidmateriālu apstrādei,

b) 

ielaidmateriālu oksidē tā, lai kopējais organiskā oglekļa (Corg) saturs iegūtajos izdedžos un smagajos pelnos būtu mazāks par 3 % no materiāla sausnas,

c) 

pēc termoķīmiskās pārveides procesa, arī glabāšanas laikā, izvairās no fiziskas saskares starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem.

5. Termiski oksidēti materiāli ir pelni vai izdedži, un tajos nav vairāk par:

a) 

6 mg PAH 16 uz kg sausnas ( 19 );

b) 

20 ng PCDD/F ( 20 )PVO toksiskuma ekvivalenti ( 21 ) uz kg sausnas.

6. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētu materiālu atvasinājumus, kas ražoti no 1. un 2. punktā minētajiem ielaidmateriāliem, kuri atbilst 5. punkta nosacījumiem un ir ražoti, izmantojot termoķīmiskās pārveides procesu saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Atvasinājumu ražošanas procesu veic tā, lai apzināti pārveidotu termiski oksidētu materiālu ķīmisko sastāvu.

Atvasinājumu ražošanas process ir šāds:

a) 

ķīmiskā ražošana: atvasinājumus ražo, izmantojot vienu vai vairākus ķīmiskās ražošanas posmus, kuros termiski oksidēti materiāli reaģē ar 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem, ko patērē ķīmiskajā pārstrādē vai izmanto ķīmiskajai pārstrādei, taču neizmanto bioloģiski nenoārdāmus polimērus;

b) 

termoķīmiskā ražošana: atvasinājumus ražo, izmantojot vienu vai vairākus ražošanas posmus, kuros uz termiski oksidēti materiāli termoķīmiski reaģē ar 1. un 2. punktā minētajiem reaģentiem, ko patērē ķīmiskajā pārstrādē vai izmanto ķīmiskajai pārstrādei.

Termiski oksidētus materiālus, kam piemīt viena vai vairākas no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām bīstamajām īpašībām, nedrīkst sajaukt vai reaģēt ar atkritumiem, vielām vai materiāliem, lai bīstamās vielas samazinātu līdz līmenim, kas ir zemāks par minētās direktīvas III pielikumā noteiktajām bīstamās īpašības robežvērtībām. Izmantojot masas bilances metodi, ražotājiem, kas izmanto termiski oksidētus materiālus ar bīstamām īpašībām, ir jāpierāda piesārņotāju atdalīšana vai pārveidošana līdz līmenim, kas ir zemāks par Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā noteiktajām robežvērtībām.

7. Piesārņotāji ES mēslošanas līdzeklī, kas satur termiski oksidētus materiālus vai to atvasinājumus vai sastāv no tiem, nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a) 

kopējais hroms (Cr): 400 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta e), g) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem;

b) 

tallijs (Tl): 2 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta e), g), h) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem.

Hlora (Cl-) saturs nepārsniedz 30 g uz kg sausnas. Tomēr šo robežvērtību nepiemēro ES mēslošanas līdzekļiem, kas ražoti ražošanas procesā, kurā pievienota Cl- saturoša sastāvdaļa nolūkā ražot sārmu metālu sāļus vai sārmzemju metālu sāļus, un tā ir deklarēta saskaņā ar III pielikumu.

Vanādija (V) saturs nav lielāks par 600 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta g) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem.

▼M6

8. Termiski oksidēti materiāli vai atvasinājumi atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.

▼M4

CMC 14: PIROLĪZĒ UN GAZIFIKĀCIJĀ IEGŪTI MATERIĀLI

1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt pirolīzē vai gazifikācijā iegūtus materiālus, kas iegūti viena vai vairāku šādu ielaidmateriālu termoķīmiskās pārveides rezultātā ierobežota skābekļa apstākļos:

a) 

dzīvi vai miruši organismi vai to daļas, kas nav pārstrādāti vai ir pārstrādāti tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūti no gaisa, izņemot ( 22 ):

— 
no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus,
— 
notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas un
— 
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
b) 

augu atkritumi, kas radušies pārtikas pārstrādes rūpniecībā, un šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tie nav ķīmiski modificēti;

c) 

pārstrādes atlikumi Direktīvas 2009/28/EK 2. panta t) punkta nozīmē, kas radušies, ražojot bioetanolu un biodīzeļdegvielu, un iegūti no a), b) un d) apakšpunktā minētajiem materiāliem;

d) 

bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punkta nozīmē, kas radušies, dalīti savācot bioatkritumus izcelsmes vietā, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā; vai

e) 

pirolīzes vai gazifikācijas piedevas, kas vajadzīgas, lai uzlabotu pirolīzes vai gazifikācijas procesa veiktspēju vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka šīs piedevas tiek patērētas ķīmiskajā pārstrādē vai izmantotas šādai pārstrādei un ka visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 25 % no kopējā ielaidmateriāla svaigā materiāla, izņemot (22) :

— 
ielaidmateriālus, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā,
— 
atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē,
— 
vielas vai maisījumus, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu,
— 
vielas, kas izveidotas no prekursoriem, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu, vai maisījumus, kuru sastāvā ir šādas vielas,
— 
bioloģiski nenoārdāmus polimērus un
— 
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.

ES mēslošanas līdzeklis var saturēt pirolīzē vai gazifikācijā iegūtus materiālus, kas termoķīmiskās pārveides rezultātā ierobežota skābekļa apstākļos iegūti no jebkura a) līdz e) apakšpunktā minētā ielaidmateriāla vai to kombinācijas, kas pārstrādāti ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar cietvielu-šķidruma frakcionēšanu, izmantojot bioloģiski noārdāmus polimērus, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, ar kompostēšanos vai anaerobo noārdīšanos.

2. Termoķīmiskās pārveides procesu veic ierobežota skābekļa apstākļos tā, lai reaktorā tiktu sasniegta vismaz 180 °C temperatūra vismaz divas sekundes.

Pirolīzes vai gazifikācijas reaktorā drīkst pārstrādāt vienīgi tādus ielaidmateriālus, kas nav piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, vai tādus ielaidmateriālus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, kuri vienreiz netīši piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, kā rezultāta radušies eksogēni savienojumi tikai niecīgā daudzumā.

Ražotnē, kurā notiek pirolīze vai gazifikācija, pēc termoķīmiskā procesa, arī glabāšanas laikā, izvairās no fiziskas saskares starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem.

3. Pirolīzē un gazifikācijā iegūtos materiālos ūdeņraža (H) un organiskā oglekļa (H/Corg) molārā attiecība ir mazāka par 0,7, testējot sausajā un bezpelnu frakcijā materiālus, kuros organiskā oglekļa (Corg) saturs ir mazāks par 50 %. Tiem ir ne vairāk kā:

a) 

6 mg PAH 16 uz kg sausnas ( 23 ),

b) 

20 ng PCDD/F ( 24 ) PVO toksiskuma ekvivalenti ( 25 ) uz kg sausnas,

▼M6 —————

▼M4

4. Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis var saturēt pirolīzē vai gazifikācijā iegūtus materiālus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un minētās regulas 32. panta 3. punktā norādītajiem pasākumiem iegūti, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem ieroēžota skābekļa apstākļos termoķīmiski pārveidojot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu;

b) 

ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi.

5. Ražotnē, kurā notiek pirolīze vai gazifikācija, ražošanas līnijas, kas paredzētas tādu ielaidmateriālu apstrādei, kuri minēti 1. un 4. punktā, ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām citu ielaidmateriālu apstrādei.

6. ES mēslošanas līdzeklī, kas satur pirolīzē un gazifikācijā iegūtus materiālus vai sastāv no tiem:

a) 

hlora (Cl-) saturs nepārsniedz 30 g uz kg sausnas; un

b) 

tallija (Tl) saturs nepārsniedz 2 mg uz kg sausnas, ja ir izmantoti vairāk nekā 5 % pirolīzes vai gazifikācijas piedevu attiecībā pret kopējā ielaidmateriāla svaigsvaru.

▼M6

7. Pirolīzē vai gazifikācijā iegūts materiāls atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.

▼M5

CMC 15: ATGŪTI AUGSTAS TĪRĪBAS MATERIĀLI

1. ES mēslošanas līdzekļi var saturēt atgūtus augstas tīrības materiālus, t. i., amonija sāļus, sulfātus, fosfātus, elementāro sēru, kalcija karbonātu vai kalcija oksīdu, vai to maisījumus, kuru tīrības pakāpe ir vismaz 95 % no sausnas satura.

2. Augstas tīrības materiālus atgūst no atkritumiem, kas radušies:

a) 

ražošanas procesā, kurā kā ielaidmateriālus izmanto vielas un maisījumus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā ( 26 ); vai

b) 

gāzes attīrīšanas vai emisijas kontroles procesā, kas paredzēts barības elementu atdalīšanai no izdalgāzēm, kuras iegūtas no viena vai vairākiem šādiem ielaidmateriāliem un šādās novietnēs:

i) 

vielas un maisījumi, izņemot atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē;

ii) 

augi vai augu daļas;

iii) 

bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punkta nozīmē, kas iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;

iv) 

komunālie un sadzīves notekūdeņi attiecīgi Direktīvas 91/271/EEK ( 27 ) 2. panta 1. un 2. punkta nozīmē;

v) 

dūņas Direktīvas 86/278/EEK ( 28 ) 2. panta a) apakšpunkta nozīmē, kurām nav Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitīto bīstamo īpašību;

vi) 

atkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē un kurināmais, ko ievada atkritumu līdzincinerācijas iekārtā, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES ( 29 ) un darbojas saskaņā ar minētās direktīvas nosacījumiem, ar nosacījumu, ka šiem ielaidmateriāliem nav Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitīto bīstamo īpašību;

vii) 

2. vai 3. kategorijas materiāli vai no tiem atvasināti produkti saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā un 32. panta 3. punktā minētajos pasākumos, ar noteikumu, ka izdalgāzes iegūst kompostēšanas vai digestācijas procesā atbilstoši attiecīgi “CMC 3” un “CMC 5”, kā norādīts šīs regulas II pielikumā;

viii) 

kūtsmēsli Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 20) punkta nozīmē vai no tiem atvasināti produkti vai

ix) 

mājlopu novietnes.

Ielaidmateriāli, kas minēti i)–vi) apakšpunktā, nesatur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.

3. Augstas tīrības materiālā organiskā oglekļa (Corg) saturs nedrīkst būt lielāks par 0,5 % sausnas.

4. Augstas tīrības materiālā:

a) 

policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO16) ( 30 ) nedrīkst pārsniegt 6 mg uz kg sausnas;

b) 

polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu (PHDD/PHDF) ( 31 ) PVO toksiskuma ekvivalenti ( 32 ) nedrīkst pārsniegt 20 ng uz kg sausnas.

5. ES mēslošanas līdzekļos, kas sastāv no augstas tīrības materiāliem vai tos satur:

a) 

kopējais hroms (Cr) nedrīkst pārsniegt 400 mg uz kg sausnas; un

b) 

tallijs (Tl) nedrīkst pārsniegt 2 mg uz kg sausnas.

6. Ja no ES mēslošanas līdzekļa veida vai augstas tīrības materiāla atgūšanas vai ražošanas procesa noteikti un neapstrīdami izriet atbilstība 4. un 5. punktā izklāstītajām prasībām (konkrēta nevēlama kontaminanta neesība), atbilstības novērtēšanas procedūrā uz ražotāja atbildību var bez pārbaudes (testēšanas) uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis ir atbilstošs.

7. Ja attiecībā uz tāda ES mēslošanas līdzekļa funkcionālo kategoriju, kas satur augstas tīrības materiālus, kuri minēti 2. punkta b) apakšpunktā, vai sastāv no tiem, I pielikumā nav noteiktas prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, šie patogēni ES mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šajā tabulā norādītās robežvērtības:



Testējamie mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāni

Robežvērtība

n

c

m

M

Salmonella spp.

5

0

0

Nav uz 25 g vai 25 ml

Escherichia coli

vai

Enterococcaceae

5

5

0

1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n

=

testējamo paraugu skaits,

c

=

parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts kolonijas veidojošās vienībās (KVV), ir starp “m” un “M”,

m

=

robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,

M

=

maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

8. ES mēslošanas līdzekļa, kas satur 2. punkta b) apakšpunktā minētos augstas tīrības materiālus vai sastāv no tiem, atbilstību 7. punktā izklāstītajām prasībām vai I pielikumā attiecībā uz atbilstošo ES mēslošanas līdzekļa funkcionālo kategoriju (PFC) noteiktajām prasībām par Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae pārbauda, veicot testus saskaņā ar IV pielikuma II daļas D1 moduļa (“Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana”) 5.1.3.1. punktu.

Prasības, kas izklāstītas 7. punktā, un prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, kas noteiktas I pielikumā attiecībā uz atbilstošo PFC ES mēslošanas līdzeklim, kurš sastāv tikai no augstas tīrības materiāliem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro, ja augstas tīrības materiāli vai visi izmantotie biogēnie ielaidmateriāli ir apstrādāti kādā no šiem procesiem:

a) 

sterilizācija spiediena ietekmē, karsējot tā, lai temperatūra centrā būtu augstāka par 133 °C vismaz 20 minūtes ar vismaz 3 bāru absolūto spiedienu, turklāt spiediens ir jārada, evakuējot visu gaisu sterilizācijas kamerā un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātināts tvaiks”);

b) 

apstrāde pasterizācijas vai higienizācijas iekārtā, kurā vismaz vienu stundu tiek sasniegta 70 °C temperatūra.

Prasības, kas izklāstītas 7. punktā, un prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, kas noteiktas I pielikumā attiecībā uz atbilstošo PFC ES mēslošanas līdzeklim, kurš sastāv tikai no augstas tīrības materiāliem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro, ja izdalgāzes rodas incinerācijas procesā, kā definēts Direktīvā 2010/75/ES.

9. Augstas tīrības materiālus, kuri tiek uzglabāti tā, ka nav pasargāti no nokrišņiem un tiešiem saules stariem, ES mēslošanas līdzeklim drīkst pievienot tikai tad, ja tie ir ražoti ne agrāk kā 36 mēnešus pirms ES atbilstības deklarācijas parakstīšanas attiecīgajam ES mēslošanas līdzeklim.

▼M6

10. Augstas tīrības materiāls atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.

▼B



III PIELIKUMS

Marķēšanas prasības

Šajā pielikumā ir izklāstītas ES mēslošanas līdzekļu marķēšanas prasības. Prasības, kas šā pielikuma II un III daļā ir noteiktas konkrētai PFC, kura norādīta I pielikumā, attiecas uz ES mēslošanas līdzekļiem, kas iekļauti visās minētās PFC apakškategorijās.

I DAĻA

VISPĀRĪGĀS MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

1. Tiek sniegta šāda informācija:

a) 

ES mēslošanas līdzekļiem kategorijā PFC 1 līdz PFC 6: mēslošanas līdzekļa deklarētajai funkcijai atbilstošās PFC apzīmējums, kas norādīts I pielikuma I daļā;

b) 

ES mēslošanas līdzekļiem kategorijā “PFC 7”: visu maisījuma sastāvā esošu ES mēslošanas līdzekļu deklarētajām funkcijām atbilstošo PFC apzīmējumi, kas norādīti I pielikuma I daļā;

c) 

ES mēslošanas līdzekļa daudzums, kas norādīts kā masa vai tilpums;

d) 

norādes par paredzēto lietojumu, tostarp lietošanas devu, laiku un biežumu, un mērķa augiem vai sēnēm;

e) 

ieteicamie glabāšanas apstākļi;

f) 

mēslošanas līdzekļiem, kas satur kādu II pielikuma II daļā minētajai “CMC 9” piederošu polimēru: periods pēc lietošanas, kurā tiek kontrolēta barības elementu izdalīšanās vai palielināta ūdensietilpība (“darbības periods”) un kurš nav garāks par periodu starp divām lietošanas reizēm saskaņā ar d) apakšpunktā minētajiem lietošanas norādījumiem;

g) 

visa attiecīgā informācija par pasākumiem, kurus ieteicams veikt, lai pārvaldītu apdraudējumus cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, un

▼M1

h) 

saraksts ar visām sastāvdaļām, kuru daudzums pēc mēslošanas līdzekļa masas vai tilpuma, vai – šķidro mēslošanas līdzekļu gadījumā – pēc sausmasas ir lielāks par 5 %, tās sarindojot dilstošā secībā un norādot šīs regulas II pielikuma I daļā minētās attiecīgās CMC apzīmējumus. Ja sastāvdaļa ir viela vai maisījums, to identificē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. pantu. Dabā sastopamas vielas drīkst identificēt ar attiecīgā minerāla nosaukumu.

▼B

2. Ja ES mēslošanas līdzeklim ir funkcijas, kas aprakstītas divās vai vairāk PFC, kas noteiktas I pielikumā, I pielikuma I daļā norādītos atbilstošos PFC apzīmējumus var izmantot tikai tādu funkciju deklarēšanai, attiecībā uz kurām ES mēslošanas līdzeklim ir saskaņā ar šo regulu sekmīgi veikts atbilstības novērtējums.

▼M1

3. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur komponentmateriālu, uz kuru, ja tas tiktu laists tirgū kā pārtika vai barība, attiektos maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 ( 33 ), maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 ( 34 ), vai maksimāli pieļaujamie daudzumi, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 315/93 ( 35 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/32/EK ( 36 ), un ja minētā komponentmateriāla sastāvā esoša viela vienu vai vairākas atbilstošās robežvērtības pārsniedz, tad maksimālā minētās vielas koncentrācija ES mēslošanas līdzeklī jānorāda kopā ar brīdinājumu, ka ES mēslošanas līdzekli nedrīkst lietot veidā, kas draud ar minētās robežvērtības pārsniegšanu pārtikā vai barībā.

▼B

4. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, izņemot kūtsmēslus, uz etiķetes norāda šādu lietošanas instrukciju: “Lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst (tieši vai ganībās) barot ar zāli no zemes, kas apstrādāta ar šo mēslošanas līdzekli, ja vien pļaušana vai ganīšana nenotiek pēc vismaz 21 dienu ilga nogaidīšanas perioda.”.

5. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur rīcinu, uz etiķetes sniedz šādu norādi: “Dzīvniekiem norīšanas gadījumā kaitīgs”.

6. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur neapstrādātas vai apstrādātas kakao pupiņu čaumalas, uz etiķetes sniedz šādu norādi: “Indīgs suņiem un kaķiem”.

▼M1

7. Ja ES mēslošanas līdzeklis ir augu augšanas substrāts, kas I pielikuma II daļā minēts PFC 4 2.a punktā, vai satur polimēru, kurš lietots par mēslošanas līdzekļa saistvielu, kā II pielikuma II daļā minēts CMC 9 1. punkta c) apakšpunktā, lietotāju instruē šo mēslošanas līdzekli nelietot kontaktā ar augsni un sadarbībā ar ražotāju nodrošināt mēslošanas līdzekļa drošu likvidēšanu pēc lietošanas beigām.

▼M4

7.a Ja ES mēslošanas līdzeklis satur II pielikuma II daļas kategorijā “CMC 13” norādītos termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus vai sastāv no tiem, vai minētā pielikuma II daļas kategorijā “CMC 14” norādītos pirolīzē vai gazifikācijā iegūtus materiālus un mangāna (Mn) saturs pārsniedz 3,5 masas %, norāda mangāna saturu.

▼M5

7.b Ja ES mēslošanas līdzeklis satur augstas tīrības materiālus, kas minēti II pielikuma II daļas “CMC 15”, vai sastāv no tiem un

a) 

selēna (Se) saturs tajos pārsniedz 10 mg uz kg sausnas, norāda selēna saturu;

b) 

hlorīdu (Cl-) saturs pārsniedz 30 g uz kg sausnas, norāda hlorīdu saturu, ja vien ES mēslošanas līdzeklis nav ražots tādā ražošanas procesā, kurā ir izmantotas hlorīdus saturošas vielas vai maisījumi nolūkā ražot vai iekļaut sārmu metālu sāļus vai sārmzemju metālu sāļus, un informācija par šiem sāļiem ir sniegta saskaņā ar III pielikumu.

Ja selēna vai hlorīdu saturs ir norādīts saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, to skaidri nodala no barības elementu deklarācijas un to var izteikt kā vērtību diapazonu.

Ja fakts, ka šāds ES mēslošanas līdzeklis satur selēnu vai hlorīdu mazāk par a) un b) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, noteikti un neapstrīdami izriet attiecīgi no augstas tīrības materiāla rakstura vai atgūšanas darbības vai no šādu materiālu saturoša ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesa, etiķetē informāciju par šiem parametriem uz ražotāja atbildību var nenorādīt bez pārbaudes (testēšanas).

▼B

8. Informācijas, kas nav 1.–6. punktā prasītā informācija:

a) 

nemaldina lietotāju, piemēram, mēslošanas līdzeklim piedēvējot īpašības, kas tam nepiemīt, vai liekot noprast, ka šim mēslošanas līdzeklim piemīt unikālas iezīmes, lai gan tādas piemīt arī citiem līdzīgiem mēslošanas līdzekļiem;

b) 

attiecas uz pārbaudāmiem faktoriem;

c) 

neietver tādus apgalvojumus kā “ilgtspējīgs” vai “videi draudzīgs”, ja vien šādos apgalvojumos neatsaucas uz tiesību aktiem vai skaidri norādītām vadlīnijām, standartiem vai shēmām, kurām ES mēslošanas līdzeklis atbilst, un

d) 

neietver apgalvojumus paziņojumu vai vizuālu attēlu veidā, ka ES mēslošanas līdzeklis novērš vai ārstē augu slimības vai aizsargā augus pret kaitīgiem organismiem.

9. Frāzi “mazs hlorīdu saturs” vai tamlīdzīgas frāzes var izmantot tikai tad, ja hlorīda (Cl-) saturs ir mazāks par 30 g uz kg sausnas.

10. Ja šajā pielikumā ietvertās prasības, kas attiecas uz barības elementu satura informāciju, ir izteiktas oksidētā formā, barības elementa saturu oksidētās formās vietā vai tai papildus var izteikt elementārformā saskaņā ar šādiem pārrēķina koeficientiem:

fosfors (P) = fosfora pentoksīds (P2O5) × 0,436;

kālijs (K) = kālija oksīds (K2O) × 0,830;

kalcijs (Ca) = kalcija oksīds (CaO) × 0,715;

magnijs (Mg) = magnija oksīds (MgO) × 0,603;

nātrijs (Na) = nātrija oksīds (Na2O) × 0,742;

sērs (S) = sēra trioksīds (SO3) × 0,400.

11. Ja šajā pielikumā ietvertās informācijas prasības attiecas uz organisko oglekli (Corg), informācijā organiskā oglekļa (Corg) vietā vai tam papildus var norādīt organisko materiālu saskaņā ar šādu pārrēķina koeficientu:

organiskais ogleklis (Corg) = organiskais materiāls × 0,56.

II DAĻA

KONKRĒTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

PFC 1: MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Barības elementu saturu var deklarēt tikai tad, ja tie ir pievienoti ES mēslošanas līdzeklim minimālajā daudzumā, kas attiecīgajai PFC norādīts I pielikumā.

2. Ja slāpeklis (N) vai fosfors (P) nav deklarētie barības elementi, tomēr norāda slāpekļa (N) vai fosfora pentoksīda (P2O5) saturu, ja tas pārsniedz 0,5 % no masas. Minētā norāde ir atsevišķi no barības elementu deklarācijas.

▼M6

3. Uz mēslošanas līdzekļiem, kas satur inhibitoru savienojumus, kuri norādīti II pielikuma II daļā kategorijā CMC 1”, attiecas šādi noteikumi:

a) 

etiķetē ietver attiecīgi vārdus “nitrifikācijas inhibitors”, “denitrifikācijas inhibitors” vai “ureāzes inhibitors”;

b) 

nitrifikācijas inhibitoru savienojuma saturu izsaka masas % no kopējā slāpekļa (N), kurš ir amonija slāpekļa (NH4 +) un urīnvielas slāpekļa formā (CH4N2O);

c) 

denitrifikācijas inhibitoru savienojuma saturu izsaka masas % no mēslošanas līdzeklī esošā nitrāta (NO3 -);

d) 

ureāzes inhibitoru savienojuma saturu izsaka masas % no kopējā slāpekļa (N), kurš ir urīnvielas slāpekļa formā (CH4N2O).

▼B

4. Terminu “minerālmēsli” var lietot tikai tad, ja mēslošanas līdzeklis pieder kategorijai “PFC 1(C)” un atbilst šādām papildu prasībām:

a) 

minerālmēsli nedrīkst saturēt vairāk kā 1 masas % organiskā oglekļa (Corg), izņemot organisko oglekli no:

i) 

II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” 3. punktā minētā helātu veidotāja vai kompleksu veidotāja,

▼M6

ii) 

II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” 4. punktā minētajiem nitrifikācijas inhibitoriem, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumiem,

▼B

iii) 

II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 9” 1. punkta a) apakšpunktā minētajām apvalkotājvielām,

iv) 

urīnvielas (CH4N2O), vai

v) 

kalcija ciānamīda (CaCN2);

b) 

ja kā barības elements ir deklarēts fosfors (P), deklarētā fosfora sastāvu veido vienīgi fosfāta formas fosfors, un minerālmēsli atbilst vismaz vienam no šiem šķīdības kritērijiem:

i) 

šķīdība ūdenī: minimālais līmenis ir 40 % no kopējā fosfora (P),

ii) 

šķīdība neitrālā amonija citrātā: minimālais līmenis ir 75 % no kopējā fosfora (P), vai

iii) 

šķīdība skudrskābē (attiecas tikai uz mīksto iežu fosfātu): minimālais līmenis ir 55 % no kopējā fosfora (P);

c) 

ja kā barības elements ir deklarēts slāpeklis (N), deklarētā slāpekļa saturu veido vienīgi summa, kas iegūta, saskaitot nitrātu slāpekli, amonija slāpekli, urīnvielas slāpekli un slāpekli no metilēnurīnvielas, no izobutilidēndiurīnvielas un no krotonilidēndiurīnvielas.

PFC 1(A): ORGANISKAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

Tiek sniegta šāda informācija:

a) 

deklarētie primārie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;

b) 

deklarētie sekundārie barības elementi kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na) vai sērs (S), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā Ca-Mg-Na-S;

c) 

skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu saturu, proti, kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors, kurš ir fosfora pentoksīda (P2O5) formā, vai kopējais kālijs, kurš ir kālija oksīda (K2O) formā, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda kalcija oksīda (CaO), magnija oksīda (MgO), nātrija oksīda (Na2O) vai sēra trioksīda (SO3) kopējo saturu;

d) 

šādu deklarēto barības elementu saturs un citi parametri šādā secībā un izteikts kā masas %:

i) 

slāpeklis (N):

— 
kopējais slāpeklis (N);
— 
minimālais organiskā slāpekļa (Norg) daudzums, kam seko apraksts par izmantotā organiskā materiāla izcelsmi;
— 
slāpeklis amonjaka slāpekļa formā;
ii) 

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5);

iii) 

kopējais kālija oksīds (K2O);

iv) 

kalcija oksīds (CaO), magnija oksīds (MgO), nātrija oksīds (Na2O) un sēra trioksīds (SO3), kas izteikti:

— 
ja minētie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī – tikai kā ūdenī šķīstošais saturs;
— 
ja minēto barības elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no minēto barības elementu kopējā satura – kā kopējais saturs un kā ūdenī šķīstošais saturs;
— 
citos gadījumos norāda kopējo saturu;
v) 

organiskais ogleklis (Corg);

vi) 

sausna;

e) 

organiskā oglekļa attiecība pret kopējo slāpekli (Corg/N);

f) 

ražošanas datums;

g) 

attiecīgā gadījumā mēslošanas līdzekļa fiziskās vienības forma, piemēram, pulveris vai tabletes;

PFC 1(B): ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Tiek sniegta šāda informācija:

a) 

deklarētie primārie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;

b) 

attiecīgā gadījumā deklarētie sekundārie barības elementi kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na) vai sērs (S), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā Ca-Mg-Na-S;

c) 

skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu saturu, proti, kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors, kurš ir fosfora pentoksīda (P2O5) formā, vai kopējais kālijs, kurš ir kālija oksīda (K2O) formā, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda kalcija oksīda (CaO), magnija oksīda (MgO), nātrija oksīda (Na2O) vai sēra trioksīda (SO3) kopējo saturu;

d) 

šādu deklarēto barības elementu saturs un citi parametri šādā secībā un izteikti kā masas %:

i) 

slāpeklis (N):

— 
kopējais slāpeklis (N);
— 
minimālais organiskā slāpekļa (Norg) daudzums, kam seko apraksts par izmantotā organiskā materiāla izcelsmi;
— 
slāpeklis nitrātu slāpekļa formā;
— 
slāpeklis amonjaka slāpekļa formā;
— 
slāpeklis urīnvielas slāpekļa formā;
ii) 

fosfora pentoksīds (P2O5):

— 
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5);
— 
ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5);
— 
neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5);
— 
ja saturā ir fosforītmilti – skudrskābē šķīstošā fosfora pentoksīda (P2O5) saturs;
iii) 

kālija oksīds (K2O):

— 
kopējais kālija oksīds (K2O);
— 
ūdenī šķīstošais kālija oksīds (K2O);
iv) 

kalcija oksīds (CaO), magnija oksīds (MgO), nātrija oksīds (Na2O) un sēra trioksīds (SO3), kas izteikti:

— 
ja minētie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī – tikai kā ūdenī šķīstošais saturs;
— 
ja minēto barības elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no minēto barības elementu kopējā satura – kā kopējais saturs un kā ūdenī šķīstošais saturs;
— 
citos gadījumos norāda kopējo saturu;
v) 

organiskā oglekļa (Corg) saturs;

vi) 

sausnas saturs,

e) 

ja saturā ir urīnviela (CH4N2O), sniedz informāciju par to, kāda ir amonjaka, kas izdalās mēslošanas līdzekļa lietošanas rezultātā, iespējamā ietekme uz gaisa kvalitāti, un aicina lietotājus veikt atbilstīgus sanācijas pasākumus.

2. Kad viena vai vairāku mikroelementu – bora (B), kobalta (Co), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) un molibdēna (Mo) – minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts turpmāk tabulā, tos:

— 
deklarē, ja organominerālajam mēslošanas līdzeklim tie ir pievienoti ar nolūku, un
— 
var deklarēt citos gadījumos:



Mikroelements

Mikroelementa saturs (masas %)

Ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis

Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis

Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem

Lietošanai dārzkopībā

Bors (B)

0,01

0,01

0,01

Kobalts (Co)

0,002

nav

0,002

Dzelzs (Fe)

0,5

0,02

0,02

Mangāns (Mn)

0,1

0,01

0,01

Molibdēns (Mo)

0,001

0,001

0,001

3. Ja mēslošanas līdzeklī ir viens vai abi mikroelementi – varš (Cu) un cinks (Zn) –, bet tie nav pievienoti ar nolūku un to minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts tālāk tabulā, tos var deklarēt:



Mikroelements

Mikroelementa saturs (masas %)

Ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis

Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis

Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem

Lietošanai dārzkopībā

Varš (Cu)

0,01

0,002

0,002

Cinks (Zn)

0,01

0,002

0,002

4. Ja varš (Cu) vai cinks (Zn) organominerālajam mēslošanas līdzeklim ir pievienots ar nolūku, vara (Cu) vai cinka (Zn) kopējo saturu deklarē.

5. Mikroelementus, kas minēti 2., 3. un 4. punktā, deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Tiek sniegta šāda informācija:

▼M1

a) 

deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot šādā secībā: bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn). Ja deklarētie mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, aiz tiem norāda pretjonu nosaukumus;

▼B

b) 

kopējais mikroelementu saturs, kas izteikts masas %:

— 
ja minētie barības mikroelementi pilnīgi izšķīst ūdenī – tikai kā ūdenī šķīstošais saturs;
— 
ja minēto barības mikroelementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no minēto barības mikroelementu kopējā satura – kā kopējais saturs un kā ūdenī šķīstošais saturs;
— 
citos gadījumos norāda kopējo saturu;

▼M1

c) 

ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem vai kompleksēti ar kompleksu veidotājiem,

— 
aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora pēc vajadzības pievieno šādu apzīmētāju:

“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums] un kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”,

— 
norāda helatēto/kompleksēto mikroelementu daudzumu masas %;

▼M1

ca) 

ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem, norāda pieņemamu stabilitāti garantējošā pH diapazonu;

▼M1 —————

▼B

e) 

ja mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, ietver šādu paziņojumu: “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt lietošanas devu.”.

6. Ja organominerālajā mēslošanas līdzeklī ir kadmija (Cd) saturs, kas vienāds ar 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5) vai mazāks, šajā sakarā var pievienot paziņojumu “zems kadmija (Cd) saturs” vai līdzīgu paziņojumu, vai vizuālu attēlu.

PFC 1(C): NEORGANISKS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

PFC 1(C)(I): NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Tiek sniegta šāda informācija:

a) 

attiecīgā gadījumā primārie deklarētie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;

b) 

attiecīgā gadījumā sekundārie deklarētie barības elementi kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na) vai sērs (S), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā Ca-Mg-Na-S;

c) 

skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu saturu, proti, kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors, kurš ir fosfora pentoksīda (P2O5) formā, vai kopējais kālijs, kurš ir kālija oksīda (K2O) formā, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda kalcija oksīda (CaO), magnija oksīda (MgO), nātrija oksīda (Na2O) vai sēra trioksīda (SO3) kopējo saturu;

d) 

šādu deklarēto barības elementu saturs šādā secībā un izteikts kā masas %:

i) 

slāpeklis (N):

— 
kopējais slāpeklis (N),
— 
slāpeklis nitrātu slāpekļa formā,
— 
slāpeklis amonjaka slāpekļa formā,
— 
slāpeklis urīnvielas slāpekļa formā,
— 
slāpeklis no urīnvielas formaldehīda, izobutilidēndiurīnvielas, krotonilidēndiurīnvielas,
— 
slāpeklis no ciānamīda slāpekļa;
ii) 

fosfora pentoksīds (P2O5):

— 
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5),
— 
ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5),
— 
neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5),
— 
ja saturā ir fosforītmilti – skudrskābē šķīstošā fosfora pentoksīda (P2O5) saturs;
iii) 

ūdenī šķīstošais kālija oksīds (K2O);

iv) 

kalcija oksīds (CaO), magnija oksīds (MgO), nātrija oksīds (Na2O) un sēra trioksīds (SO3), kas izteikti:

— 
ja minētie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī – tikai kā ūdenī šķīstošais saturs,
— 
ja minēto barības elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no minēto barības elementu kopējā satura – kā kopējais saturs un kā ūdenī šķīstošais saturs,
— 
citos gadījumos norāda kopējo saturu,
e) 

ja saturā ir urīnviela (CH4N2O), sniedz informāciju par to, kāda ir amonjaka, kas izdalās mēslošanas līdzekļa lietošanas rezultātā, iespējamā ietekme uz gaisa kvalitāti, un aicina lietotājus veikt atbilstīgus sanācijas pasākumus.

2. Ja neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī ir kadmija (Cd) saturs, kas vienāds ar 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5) vai mazāks, šajā sakarā var pievienot paziņojumu “zems kadmija (Cd) saturs” vai līdzīgu paziņojumu, vai vizuālu attēlu.

PFC 1(C)(I)(a): CIETS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Cietu neorganisku makroelementu mēslošanas līdzekli var marķēt kā “komplekss” tikai tad, ja katrā fiziskajā vienībā ir visi deklarētie barības elementi tādā daudzumā, kas atbilst deklarētajam saturam.

2. Norāda cieta neorganiska makroelementu mēslošanas līdzekļa granulometrisko sastāvu, kas izteikts kā mēslošanas līdzekļa masas %, kas iziet caur noteiktu sietu.

▼M1

3. Norāda mēslošanas līdzekļa fiziskās vienības formu, minot vienu, divus vai vairāk nekā divus no šādiem veidiem:

a) 

granulas;

b) 

tabletes;

c) 

pulveris, ja vismaz 90 % mēslošanas līdzekļa masas var iziet caur sietu ar 1 mm aci; vai

d) 

mikrogranulas.

▼B

4. Apvalkotiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem norāda apvalkotājvielas un ar katru apvalkotājvielu apvalkotā mēslošanas līdzekļa procentuālo daļu, un aiz tās norāda:

a) 

ar polimēru apvalkotiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem – šādu marķējumu: “Barības elementu izdalīšanās intensitāte var mainīties atkarībā no substrāta temperatūras. Var būt nepieciešama mēslošanas pielāgošana”, un

b) 

ar sēru (S) apvalkotiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem un ar sēru (S) / polimēru apvalkotiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem – šādu marķējumu: “Barības elementu izdalīšanās intensitāte var mainīties atkarībā no substrāta temperatūras un bioloģiskās aktivitātes. Var būt nepieciešama mēslošanas pielāgošana”.

5. Kad viena vai vairāku mikroelementu – bora (B), kobalta (Co), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) un molibdēna (Mo) – minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts turpmāk tabulā, tos:

— 
deklarē, ja cietam neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim tie ir pievienoti ar nolūku, un
— 
var deklarēt citos gadījumos:



Mikroelements

Mikroelementu saturs (masas %)

Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem

Lietošanai dārzkopībā

Bors (B)

0,01

0,01

Kobalts (Co)

0,002

nav

Dzelzs (Fe)

0,5

0,02

Mangāns (Mn)

0,1

0,01

Molibdēns (Mo)

0,001

0,001

6. Ja mēslošanas līdzeklī ir viens vai abi mikroelementi – varš (Cu) un cinks (Zn) –, bet tie nav pievienoti ar nolūku un to minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts tālāk tabulā, tos var deklarēt:



Mikroelements

Mikroelementu saturs (masas %)

Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem

Lietošanai dārzkopībā

Varš (Cu)

0,01

0,002

Cinks (Zn)

0,01

0,002

7. Ja varš (Cu) vai cinks (Zn) cietam neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim ir pievienots ar nolūku, vara (Cu) vai cinka (Zn) kopējo saturu deklarē.

8. Mikroelementus, kas minēti 5., 6. un 7. punktā, deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Tiek sniegta šāda informācija:

▼M1

a) 

deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot šādā secībā: bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn). Ja deklarētie mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, aiz tiem norāda pretjonu nosaukumus;

▼B

b) 

kopējais mikroelementu saturs, kas izteikts masas %:

— 
ja minētie barības mikroelementi pilnīgi izšķīst ūdenī – tikai kā ūdenī šķīstošais saturs,
— 
ja minēto barības mikroelementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no minēto barības mikroelementu kopējā satura – kā kopējais saturs un kā ūdenī šķīstošais saturs, un
— 
citos gadījumos norāda kopējo saturu;

▼M1

c) 

ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem vai kompleksēti ar kompleksu veidotājiem,

— 
aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora pēc vajadzības pievieno šādu apzīmētāju:

“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums] un kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”,

— 
norāda helatēto/kompleksēto mikroelementu daudzumu masas %;

▼M1

ca) 

ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem, norāda pieņemamu stabilitāti garantējošā pH diapazonu;

▼M1 —————

▼B

e) 

ja mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, ietver šādu paziņojumu: “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt lietošanas devu.”

PFC 1(C)(I)(b): ŠĶIDRS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Etiķetē norāda, vai šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis ir suspensija vai šķīdums..

2. Barības elementu saturu var norādīt kā masas vai tilpuma procentus.

3. Kad viena vai vairāku mikroelementu – bora (B), kobalta (Co), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) un molibdēna (Mo) – minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts turpmāk tabulā, tos:

— 
deklarē, ja šķidram neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim tie ir pievienoti ar nolūku, un
— 
var deklarēt citos gadījumos:



Mikroelements

Mikroelementa saturs (masas %)

Bors (B)

0,01

Kobalts (Co)

0,002

Dzelzs (Fe)

0,02

Mangāns (Mn)

0,01

Molibdēns (Mo)

0,001

4. Ja mēslošanas līdzeklī ir viens vai abi mikroelementi – varš (Cu) un cinks (Zn) –, bet tie nav pievienoti ar nolūku un to daudzums saturā ir vismaz 0,002 masas %, tos var deklarēt.

5. Ja varš (Cu) vai cinks (Zn) šķidram neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim ir pievienots ar nolūku, vara (Cu) vai cinka (Zn) kopējo saturu deklarē.

6. Mikroelementus, kas minēti 3., 4. un 5. punktā, deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Tiek sniegta šāda informācija:

▼M1

a) 

deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot šādā secībā: bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn). Ja deklarētie mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, aiz tiem norāda pretjonu nosaukumus;

▼B

b) 

kopējais mikroelementu saturs, kas izteikts masas vai tilpuma %:

— 
ja minētie barības mikroelementi pilnīgi izšķīst ūdenī – tikai kā ūdenī šķīstošais saturs,
— 
ja minēto barības mikroelementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no minēto barības mikroelementu kopējā satura – kā kopējais saturs un kā ūdenī šķīstošais saturs,
— 
citos gadījumos norāda kopējo saturu;

▼M1

c) 

ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem vai kompleksēti ar kompleksu veidotājiem,

— 
aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora pēc vajadzības pievieno šādu apzīmētāju:

“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums] un kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”,

— 
norāda helatēto/kompleksēto mikroelementu daudzumu masas %;

▼M1

ca) 

ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem, norāda pieņemamu stabilitāti garantējošā pH diapazonu;

▼M1 —————

▼B

e) 

ja mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, ietver šādu paziņojumu: “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt lietošanas devu.”

PFC 1(C)(II): NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

▼M1

1. Deklarētos neorganiskā mikroelementu mēslošanas līdzekļa mikroelementus uzskaita ar deklarēto mikroelementu nosaukumiem un ķīmiskajiem simboliem šādā secībā: bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn). Ja deklarētie mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, aiz tiem norāda pretjonu nosaukumus.

2. Ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem un katrs helātu veidotājs ir identificējams un kvantitatīvi nosakāms un helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mikroelementa vai ja deklarētie mikroelementi ir kompleksēti ar kompleksu veidotājiem, aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora pēc vajadzības pievieno šādus apzīmētājus:

— 
“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums] un kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”,
— 
kā arī norāda helatēto/kompleksēto mikroelementu daudzumu masas %.

▼M1

2.a Ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem, norāda pieņemamu stabilitāti garantējošā pH diapazonu.

▼M1 —————

▼B

4. Sniedz paziņojumu “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt lietošanas devu.”.

PFC 1(C)(II)(a): VIENKĀRŠS NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Etiķetē norāda attiecīgo tipoloģiju, kas minēta I pielikuma II daļas kategorijas “PFC 1(C)(II)(a)” tabulā.

2. Kopējo mikroelementu saturu izsaka masas %:

— 
ja mikroelements pilnīgi izšķīst ūdenī, norāda tikai ūdenī šķīstošo saturu,
— 
ja mikroelementa šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šā mikroelementa kopējā satura, norāda kopējo saturu un ūdenī šķīstošo saturu,
— 
citos gadījumos norāda kopējo saturu.

PFC 1(C)(II)(b): SALIKTS NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

1. Mikroelementus var deklarēt tikai tad, ja to minimālais saturs pēc masas % ir šāds:



Mikroelements

Mikroelementa saturs (masas %)

Nehelatēts, nekompleksēts

Helatēts vai kompleksēts

Bors (B)

0,2

nav

Kobalts (Co)

0,02

0,02

Varš (Cu)

0,5

0,1

Dzelzs (Fe)

2

0,3

Mangāns (Mn)

0,5

0,1

Molibdēns (Mo)

0,02

nav

Cinks (Zn)

0,5

0,1

2. Ja salikts neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis ir suspensija vai šķīdums, etiķetē norāda attiecīgi “suspensija” vai “šķīdums”.

3. Kopējo mikroelementu saturu izsaka masas %:

— 
ja barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī, norāda tikai ūdenī šķīstošo saturu,
— 
ja mikroelementu šķīstošais saturs ir vismaz puse no minēto mikroelementu kopējā satura, norāda kopējo saturu un ūdenī šķīstošo saturu,
— 
citos gadījumos norāda kopējo saturu.

PFC 2: KAĻĶOŠANAS MATERIĀLS

Norādītajā secībā deklarē šādus parametrus:

— 
neitralizācijas skaitlis,
— 
granulometriskais sastāvs, kas izteikts mēslošanas līdzekļa masas %, kas iziet caur sietu ar 1,0 mm aci,
— 
kopējais kalcija oksīds (CaO), kas izteikts masas %;
— 
kopējais magnija oksīds (MgO), kas izteikts masas %;
— 
reaģētspēja un reaģētspējas noteikšanas metode, izņemot oksīdus un hidroksīdus saturošos kaļķošanas materiālus.

PFC 3: AUGSNES IELABOTĀJS

1. Deklarē sausnas saturu, kas izteikts masas %.

2. Deklarē šādus barības elementus, kas izteikti masas %, ja tie pārsniedz 0,5 % no masas: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) un kālija oksīds (K2O).

PFC 3 (A): ORGANISKS AUGSNES IELABOTĀJS

Deklarē šādus parametrus:

— 
pH;
— 
elektrovadītspēja, kas izteikta mS/m;
— 
organiskā oglekļa (Corg) saturs, kas izteikts masas %;
— 
minimālais organiskā slāpekļa (Norg) daudzums, kas izteikts masas % un kam seko apraksts par izmantotā organiskā materiāla izcelsmi;
— 
organiskā oglekļa attiecība pret kopējo slāpekli (Corg/N).

PFC 4: AUGU AUGŠANAS SUBSTRĀTS

Norādītajā secībā deklarē šādus parametrus:

— 
elektrovadītspēja, kas izteikta mS/m, izņemot minerālvati;
— 
pH;
— 
Daudzums:
— 
minerālvatei: izteikts gabalos un trīs dimensijās (garums, augstums un platums),
— 
citiem noteiktā formā sagatavotiem augu augšanas substrātiem: izteikts ar lielumu vismaz divās dimensijās,
— 
citiem augu augšanas substrātiem: izteikts ar kopējo tilpumu;
— 
to materiālu daudzums (izteikts ar tilpumu), kuru daļiņu izmērs ir lielāks par 60 mm, izņemot noteiktā formā sagatavotus augu augšanas substrātus, ja tādi ir;
— 
ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams slāpeklis (N); (“CAT šķīstošs”), ja vairāk par 150 mg/l;
— 
ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams fosfora pentoksīds (P2O5); (“CAT šķīstošs”), ja vairāk par 20 mg/l;
— 
ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams kālija oksīds (K2O); (“CAT šķīstošs”), ja vairāk par 150 mg/l;
— 
ražošanas datums.

▼M6

PFC 5: INHIBITORI

1. Visas sastāvdaļas deklarē pēc mēslošanas līdzekļa masas vai tilpuma, tās sarindojot pēc lieluma dilstošā secībā.

2. Norāda inhibitoru savienojuma(-u) saturu masas vai tilpuma procentos.

3. Lietošanas instrukcijās, kas minētas šā pielikuma I daļas 1. punkta d) apakšpunktā, iekļauj informāciju par:

a) 

ES mēslošanas līdzekļu tipiem, ar kuriem inhibitoru var sajaukt, jo īpaši:

i) 

attiecībā uz nitrifikācijas inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā PFC 5(A), ES mēslošanas līdzeklis, kurā vismaz 50 % kopējā slāpekļa (N) saturs ir no slāpekļa (N), kas veido amoniju (NH4 +) un urīnvielu (CH4N2O);

ii) 

attiecībā uz ureāzes inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā PFC 5(C), ES mēslošanas līdzeklis, kurā vismaz 50 % kopējā slāpekļa (N) saturs ir no slāpekļa (N) urīnvielā (CH4N2O);

b) 

inhibitoru savienojuma(-u) minimālo un maksimālo ieteicamo koncentrāciju maisījumā ar mēslošanas līdzekli pirms tā izmantošanas:

i) 

nitrifikācijas inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā PFC 5(A), savienojuma saturu izsaka masas % no kopējā slāpekļa (N), kurš ir amonija slāpekļa (NH4 +) un urīnvielas slāpekļa formā (CH4N2O);

ii) 

denitrifikācijas inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā “PFC 5(B)”, kā esošā nitrāta (NO3-) masas %;

iii) 

ureāzes inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā “PFC 5(C)”, kā esošā kopējā slāpekļa (N) masas % no slāpekļa urīnvielā (CH4N2O).

▼B

PFC 6: AUGU BIOSTIMULATORS

Tiek sniegta šāda informācija:

a) 

fizikālā forma;

b) 

ražošanas datums un derīguma termiņš;

c) 

lietošanas metode(-s);

d) 

deklarētā iedarbība attiecībā uz katru mērķaugu; un

e) 

visi ar mēslošanas līdzekļa iedarbīgumu saistītie norādījumi, tostarp augsnes apsaimniekošanas prakse, ķīmiskā mēslošana, nesaderība ar augu aizsardzības līdzekļiem, ieteicamais smidzināšanas sprauslas lielums, smidzinātāja spiediens un citi pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut mēslošanas līdzekļa nonesi.

PFC 6(A): MIKROBIĀLS AUGU BIOSTIMULATORS

Norāda visus ar nolūku pievienotos mikroorganismus. Ja mikroorganismam ir vairāki celmi, norāda ar nolūku pievienotos celmus. To koncentrāciju izsaka kā aktīvo vienību skaitu uz tilpumu vai svaru vai kādā citā veidā, kas ir atbilstošs mikroorganismam, piemēram, kolonijas veidojošās vienības uz vienu gramu (kvv/g).

Etiķetē iekļauj šādu frāzi: “Mikroorganismi var izraisīt sensibilizējošas reakcijas.”

PFC 7: MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU MAISĪJUMS

Mēslošanas līdzekļu maisījumam piemēro visas visiem ES komponentveidīgajiem mēslošanas līdzekļiem piemērojamās marķēšanas prasības un tās izsaka attiecībā pret gatavo mēslošanas līdzekļu maisījumu.

Ja mēslošanas līdzekļu maisījumā ir viens vai vairāki kategorijas “PFC 6” augu biostimulatori, minētajā maisījumā katra augu biostimulatora koncentrāciju norāda kā g/kg vai g/l temperatūrā 20 °C.

▼M6

Ja mēslošanas līdzekļu samaisījums satur vienu vai vairākus inhibitorus, kas pieder pie kategorijas “PFC 5”, tad šā pielikuma II daļas kategorijas “PFC 5” 3. punktā minētās lietošanas instrukcijas nepievieno.

▼B

III DAĻA

PIELAIDES NOTEIKUMI

1. ES mēslošanas līdzeklim deklarētais barības elementu saturs vai fizikālķīmiskās īpašības no faktiskās vērtības var novirzīties tikai atbilstoši pielaidēm, kas attiecīgajai PFC noteiktas šajā daļā. Pielaižu mērķis ir paredzēt novirzes ražošanā, izplatīšanas ķēdē un paraugu ņemšanas un analīžu laikā.

2. Attiecībā uz šajā daļā norādītajiem deklarētajiem parametriem atļautās pielaides ir negatīvas un pozitīvas vērtības.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, komponentam, kura minimālais vai maksimālais saturs ir noteikts I vai II pielikumā, faktiskais saturs ES mēslošanas līdzeklī nekad nedrīkst būt mazāks par minimālo saturu vai lielāks par maksimālo saturu.

▼M6

PFC 1: MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS

Mēslošanas līdzekļiem, kuri satur nitrifikācijas inhibitorus, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumus, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 1”, piemēro šādus pielaides noteikumus:



Inhibitoru savienojumi

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam inhibitoru savienojumam

Koncentrācija 2 % vai zemāka

± 20 % no deklarētās vērtības

Koncentrācija augstāka par 2 %

± 0,3 procentpunkti absolūtā izteiksmē

▼B

PFC 1(A): Organiskais mēslošanas līdzeklis



Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam barības elementa saturam un citiem deklarētajiem parametriem

Organiskais ogleklis (Corg)

± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Sausnas saturs

± 5,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Kopējais slāpeklis (N)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Organiskais slāpeklis (Norg)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Kopējais fosfora pentoksīds (P2O5)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Kopējais kālija oksīds (K2O)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Kopējais un ūdenī šķīstošais magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3) vai nātrija oksīds (Na2O)

± 25 % no deklarētā minēto barības elementu satura maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Organiskais ogleklis (Corg)/kopējais slāpeklis (N)

± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Daudzums

± 1,5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 1(B): ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS



Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam makroelementa saturam un citiem deklarētajiem parametriem

Organiskais ogleklis (Corg)

± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Sausnas saturs

± 5,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Deklarētās neorganiskā slāpekļa (N) formas

± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Organiskais slāpeklis (Norg)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Deklarētās fosfora pentoksīda (P2O5) formas

± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Deklarētās kālija oksīda (K2O) formas

± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Kopējais un ūdenī šķīstošais magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3)

± 25 % no deklarētā minēto barības elementu satura maksimāli līdz 1,0 procentpunktam absolūtā izteiksmē

Kopējais un ūdenī šķīstošais nātrija oksīds (Na2O)

± 25 % no deklarētā satura maksimāli līdz 0,9 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Daudzums

± 1,5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības



Mikroelements

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam mikroelementa formu saturam

Koncentrācija 2 % vai zemāka

± 20 % no deklarētās vērtības

Koncentrācija augstāka par 2 % un zemāka par vai vienāda ar 10 %.

± 20 % no deklarētā satura un līdz maksimums 1,0 procentpunktam absolūtā izteiksmē

Koncentrācija augstāka par 10 %

± 1,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

PFC 1(C): Neorganisks mēslošanas līdzeklis

▼M1



Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam makroelementa saturam un citiem deklarētajiem parametriem

Deklarētās slāpekļa (N) formas

± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Deklarētās fosfora pentoksīda (P2O5) formas

± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Deklarētās kālija oksīda (K2O) formas

± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Deklarētās slāpekļa (N), fosfora pentoksīda (P2O5) vai kālija oksīda (K2O) formas binārajos mēslošanas līdzekļos

± 1,5 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Deklarētās slāpekļa (N), fosfora pentoksīda (P2O5) vai kālija oksīda (K2O) formas trīskāršajos mēslošanas līdzekļos

± 1,9 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Kopējais un ūdenī šķīstošais magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3)

–50 un +100 % relatīvā novirze no deklarētā minēto barības elementu satura maksimāli no –2 līdz +4 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Kopējais un ūdenī šķīstošais nātrija oksīds (Na2O)

–25 % no deklarētā satura maksimāli līdz 0,9 procentpunktiem absolūtā izteiksmē + 50 % no deklarētā satura maksimāli līdz 1,8 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Granulometriskais sastāvs

± 20 % relatīvā novirze no deklarētās materiāla procentuālās daļas, kura iziet caur noteikta blīvuma sietu

Daudzums

± 1 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības



Mikroelements

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam mikroelementa formu saturam

Koncentrācija 2 % vai zemāka

± 50 % no deklarētās vērtības

Koncentrācija augstāka par 2 % un zemāka par vai vienāda ar 10 %

± 50 % no deklarētās vērtības un līdz maksimums 1,0 procentpunktam absolūtā izteiksmē

Koncentrācija augstāka par 10 %

± 1,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

▼B

Daudzums: ± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 2: KAĻĶOŠANAS MATERIĀLS



Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri

Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem

Neitralizācijas skaitlis

± 3

Granulometriskais sastāvs

± 10 % relatīvā novirze no deklarētās materiāla procentuālās daļas, kura iziet caur noteiktu sietu

Kopējais kalcija oksīds (CaO)

± 3,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Kopējais magnija oksīds (MgO)

 

Koncentrācija zemāka nekā 8 %

± 1,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Koncentrācija no 8 līdz 16 %

± 2,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Koncentrācija 16 % vai augstāka

± 3,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Reaģētspēja (sālsskābes tests un inkubācijas tests)

± 5,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Daudzums

± 1 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 3: AUGSNES IELABOTĀJS



Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri

Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem

▼C1

pH

± 1,0 no deklarētās vērtības

▼M1

Organiskais ogleklis (Corg)

± 10 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 3,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

▼B

Organiskais slāpeklis (Norg)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Kopējais slāpeklis (N)

± 20 % relatīvā novirze maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Kopējais fosfora pentoksīds (P2O5)

± 20 % relatīvā novirze maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Kopējais kālija oksīds (K2O)

± 20 % relatīvā novirze maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē

Sausnas saturs

± 10 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

Daudzums

± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

Elektrovadītspēja

± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 4: AUGU AUGŠANAS SUBSTRĀTS



Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri

Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem

Elektrovadītspēja

± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

▼C1

pH

± 1,0 no deklarētās vērtības

▼B

Daudzums pēc tilpuma (litros vai m3)

± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

Daudzuma (tilpuma) noteikšana materiāliem, kam daļiņu izmērs ir lielāks par 60 mm

± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

Noteiktā formā sagatavota augu augšanas substrāta daudzuma (tilpuma) noteikšana

± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

Ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams slāpeklis (N); (“CAT šķīstošs”)

± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

Ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams fosfora pentoksīds (P2O5); (“CAT šķīstošs”)

± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

Ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams kālija oksīds (K2O); (“CAT šķīstošs”)

± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 5: INHIBITORI



Inhibitoru savienojumi

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam inhibitoru savienojumam

Koncentrācija 2 % vai zemāka

± 20 % no deklarētās vērtības

Koncentrācija augstāka par 2 %

± 0,3 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Daudzums: ± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

▼M1

PFC 6: AUGU BIOSTIMULATORS

Augu biostimulatora daudzums drīkst atšķirties par ± 5 % no deklarētās vērtības.

▼B

PFC 6(A): MIKROBIĀLS AUGU BIOSTIMULATORS

Mikroorganismu faktiskā(-s) koncentrācija(-s) no deklarētās(-ajām) vērtības(-ām) var atšķirties par ne vairāk kā 15 %.

PFC 7: MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU MAISĪJUMS

▼M1



Deklarētais parametrs

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam parametram

Daudzums

pielaide ir katra ES mēslošanas līdzekļa komponenta relatīvā proporcija, reizināta ar PFC pielaidi minētajam mēslošanas līdzeklim. Ja mēslošanas līdzekļu maisījumā nav iespējams noteikt katra ES mēslošanas līdzekļa īpatsvaru, izmanto PFC pielaidi, kurai daudzuma pielaides vērtība ir visstingrākā.

▼B

Ja mēslošanas līdzekļu maisījumā ir viens vai vairāki kategorijas “PFC 6” augu biostimulatori, katra augu biostimulatora deklarētajai koncentrācijai piemēro šādas pielaides:



Deklarētā koncentrācija g/kg vai g/l temperatūrā 20 °C

Pieļaujamā pielaide

Līdz 25

± 15 % relatīvā novirze

Vairāk par 25, līdz 100

± 10 % relatīvā novirze

Vairāk par 100, līdz 250

± 6 % relatīvā novirze

Vairāk par 250, līdz 500

± 5 % relatīvā novirze

Vairāk par 500

± 25 g/kg vai ± 25 g/l



IV PIELIKUMS

Atbilstības novērtēšanas procedūras

I DAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRU PIEMĒROJAMĪBA

Šajā daļā ir izklāstīta šā pielikuma II daļā norādīto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļu piemērojamība ES mēslošanas līdzekļiem atkarībā no to CMC, kas specificētas II pielikumā, un to PFC, kas specificētas I pielikumā.

1.   Iekšējās ražošanas kontroles (A moduļa) piemērojamība

1.1. A moduli var izmantot ES mēslošanas līdzeklim, ko veido tikai viens vai vairāki šādi komponentmateriāli:

▼M6

a) 

materiāli, kas ir neapstrādātas vielas vai maisījumi, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 1”, izņemot nitrifikācijas, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumus,

▼B

b) 

svaigi kultūraugu digestāti, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 4”;

c) 

pārtikas rūpniecības blakusprodukti, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 6”;

▼C2

▼B

e) 

barības elementu polimēri, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 9”;

f) 

blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 12”.

1.2. A moduli var izmantot arī mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7”.

1.3. Atkāpjoties no 1.1. un 1.2. punkta, A moduli nedrīkst izmantot:

a) 

vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu maisījumam, kurš norādīts kategorijā “PFC 7” un satur 28 vai vairāk masas % slāpekļa (N) no kāda ES mēslošanas līdzekļa, kas pieder pie kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)”,

b) 

inhibitoram, kas norādīts kategorijā “PFC 5”, vai

c) 

augu biostimulatoram, kas norādīts kategorijā “PFC 6”.

2.   Iekšējās ražošanas kontroles un uzraudzītas mēslošanas līdzekļa testēšanas (A1 moduļa) piemērojamība

A1 moduli izmanto vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, un mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7” un satur 28 vai vairāk masas % slāpekļa (N) no kāda ES mēslošanas līdzekļa, kas pieder pie kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)”.

3.   ES tipa pārbaude (B modulis), kam seko atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli (C modulis): to piemērojamība

3.1. B moduli, kam seko C modulis, var izmantot ES mēslošanas līdzeklim, ko veido tikai viens vai vairāki šādi komponentmateriāli:

▼M6

a) 

II pielikuma II daļas kategorijā “CMC 1” minētajiem nitrifikācijas inhibitoriem, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumiem,

▼B

b) 

augi, augu daļas vai augu ekstrakti, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 2”,

c) 

polimēri, kas nav barības elementu polimēri un kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 9”,

d) 

atvasināti produkti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 10”,

e) 

šīs daļas 1.1. punktā minētās CMC.

▼M1

3.2. B moduli, kam seko C modulis, var izmantot arī mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7”.

▼B

3.3. Atkāpjoties no 3.1. un 3.2. punkta, B moduli, kam seko C modulis, nedrīkst izmantot vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7” un satur 28 vai vairāk masas % slāpekļa (N) no kāda ES mēslošanas līdzekļa, kas pieder pie kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”.

4.   Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanas (D1 moduļa) piemērojamība

4.1. D1 moduli var izmantot jebkuram ES mēslošanas līdzeklim.

4.2. Atkāpjoties no 4.1. punkta, D1 moduli nedrīkst izmantot vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7” un satur 28 vai vairāk masas % slāpekļa (N) no kāda ES mēslošanas līdzekļa, kas pieder pie kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”.

II DAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRU APRAKSTS

A MODULIS. IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE

1.   Moduļa apraksts

Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina, un, pilnībā uzņemoties atbildību, paziņo, ka attiecīgie ES mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

2.1. Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Šī dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tajā ir ietverta atbilstīga apdraudējuma(-u) analīze un novērtējums.

2.2. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas attiecas uz novērtēšanu, tā aptver ES mēslošanas līdzekļa projektēšanu, ražošanu un paredzēto pielietojumu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā tiek ietverti vismaz šādi elementi:

a) 

vispārīgs ES mēslošanas līdzekļa apraksts, PFC, kas atbilst ES mēslošanas līdzekļa deklarētajai funkcijai, un paredzētā pielietojuma apraksts;

b) 

izmantoto komponentmateriālu saraksts, II pielikumā minētās CMC, pie kurām tie pieder, un informācija par to izcelsmi vai ražošanas procesu;

c) 

ES atbilstības deklarācijas mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvā esošajiem ES mēslošanas līdzekļiem;

d) 

rasējumi, shēmas, apraksti un skaidrojumi, kuri vajadzīgi, lai saprastu ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesu;

e) 

šīs regulas 6. panta 7. punktā minētās etiķetes vai atsevišķās lapas, vai abu paraugs ar informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar III pielikumu;

f) 

saraksts, kurā ietverti 13. pantā minētie saskaņotie standarti, 14. pantā minētās kopīgās specifikācijas un/vai citas attiecīgās piemērotās tehniskās specifikācijas. Ja saskaņotie standarti vai kopīgās specifikācijas ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;

▼M1

g) 

veikto aprēķinu, pārbaužu u. c. rezultāti;

▼B

h) 

testēšanas ziņojumi;

i) 

gadījumos, kad ES mēslošanas līdzeklis satur blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē vai no tiem sastāv, tehniski un administratīvi pierādījumi, ka minētie blakusprodukti atbilst kritērijiem, kas noteikti ar šīs regulas 42. panta 7. punktā minētu deleģētu aktu, un valsts pasākumiem, ar kuriem tiek transponēts Direktīvas 2008/98/EK 5. panta 1. punkts, un attiecīgos gadījumos – īstenošanas aktiem, kas minēti tās pašas direktīvas 5. panta 2. punktā, vai valsts pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 3. punktu minētajā direktīvā;

▼M1

j) 

ja kopējā hroma (Cr) daudzums ES mēslošanas līdzeklī pārsniedz 200 mg/kg sausnas, informācija par maksimālo kopējā hroma (Cr) daudzumu un par precīzu tā avotu.

▼B

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražoto ES mēslošanas līdzekļu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4.    CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.1. Ražotājs uzliek CE zīmi katram atsevišķam tāda ES mēslošanas līdzekļa iepakojumam, kurš atbilst piemērojamajām šīs regulas prasībām, vai, ja to piegādā bez iepakojuma, dokumentam, kas ir pievienots ES mēslošanas līdzeklim.

4.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram ES mēslošanas līdzeklim vai tā tipam un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 5 gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē to ES mēslošanas līdzekli vai tā tipu, kuram šī deklarācija sagatavota.

4.3. ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 4. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

A1 MODULIS. IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE UN UZRAUDZĪTA MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻA TESTĒŠANA

1.   Moduļa apraksts

Iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta mēslošanas līdzekļa testēšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, paziņo, ka attiecīgie ES mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

2.1. Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Šī dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tajā ir ietverta atbilstīga apdraudējuma(-u) analīze un novērtējums.

2.2. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver ES mēslošanas līdzekļa projektēšanu, ražošanu un paredzēto lietojumu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā tiek ietverti vismaz šādi elementi:

a) 

vispārīgs ES mēslošanas līdzekļa apraksts, PFC, kas atbilst ES mēslošanas līdzekļa deklarētajai funkcijai, un paredzētā pielietojuma apraksts,

b) 

izmantoto komponentmateriālu saraksts, II pielikumā minētās CMC, pie kurām tie pieder, un informācija par to izcelsmi vai ražošanas procesu,

c) 

ES atbilstības deklarācijas mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvā esošajiem ES mēslošanas līdzekļiem,

d) 

rasējumi, shēmas, apraksti un skaidrojumi, kuri vajadzīgi, lai saprastu ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesu;

e) 

šīs regulas 6. panta 7. punktā minētās etiķetes vai atsevišķās lapas, vai abu paraugs ar informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar III pielikumu;

f) 

mēslošanas līdzekļa un tā galveno komponentu ražošanas vietu nosaukumi un adreses, un par tām atbildīgie ekonomikas dalībnieki;

g) 

saraksts, kurā ietverti 13. pantā minētie saskaņotie standarti, 14. pantā minētās kopīgās specifikācijas un/vai citas attiecīgās piemērotās tehniskās specifikācijas. Ja saskaņotie standarti vai kopīgās specifikācijas ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;

▼M1

h) 

veikto aprēķinu, pārbaužu u. c. rezultāti;

▼B

i) 

testēšanas ziņojumi, tostarp 4. punktā minēto mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšanas un detonācijnoturības pārbaužu ziņojumi, un

j) 

gadījumos, kad ES mēslošanas līdzeklis satur blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē vai no tiem sastāv, tehniski un administratīvi pierādījumi, ka minētie blakusprodukti atbilst kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 42. panta 7. punktā minētu deleģētu aktu, un valsts pasākumiem, ar kuriem tiek transponēts Direktīvas 2008/98/EK 5. panta 1. punkts, un attiecīgos gadījumos – īstenošanas aktiem, kas minēti tās pašas direktīvas 5. panta 2. punktā, vai valsts pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 3. punktu.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražoto ES mēslošanas līdzekļu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4.   Mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšanas un detonācijnoturības pārbaudes

Izmantojot reprezentatīvu ES mēslošanas līdzekļa paraugu, ko ņem reizi 3 mēnešos, ražotāja vārdā tiek īstenoti 4.1.–4.4. punktā minētie termiskie cikli un testi, lai pārbaudītu atbilstību:

a) 

eļļas uzsūkšanas prasībai, kas minēta I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 4. punktā, un

b) 

detonācijnoturības prasībai, kas minēta I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 5. punktā.

Termiskos ciklus un testus veic ražotāja izraudzītās paziņotās struktūras pārraudzībā.

4.1.   Termiskie cikli pirms testa, ar kuru pārbauda atbilstību eļļas uzsūkšanas prasībai, kas minēta I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 4. punktā

4.1.1.   Princips un definīcija

Slēgtā, piemērotā laboratorijas kolbā paraugu no istabas temperatūras uzkarsē līdz 50 °C un šajā temperatūrā tur divas stundas (50 °C fāze). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un šajā temperatūrā tur divas stundas (25 °C fāze). Secīga 50 °C fāzes un 25 °C fāzes kombinācija veido vienu termisko ciklu. Pēc pakļaušanas diviem termiskajiem cikliem testēšanas paraugu glabā 20 (± 3) °C temperatūrā eļļas uzsūkšanas vērtības noteikšanai.

4.1.2.   Aprīkojums

Parastais laboratorijas aprīkojums, it īpaši:

a) 

ūdens vannas vai krāsnis, kurās ar termostata palīdzību tiek uzturēta attiecīgi 25 (± 1)°C un 50 (± 1)°C temperatūra;

b) 

piemērotas laboratorijas kolbas, katras kolbas tilpums – 150 ml.

4.1.3.   Procedūra

4.1.3.1. Pa (70 ± 5) g no katra testēšanas parauga ievieto piemērotā laboratorijas kolbā, kuru pēc tam aizver.

4.1.3.2. Pēc tam, kad ir sasniegta 50 °C temperatūra un šī temperatūra ir tikusi uzturēta divas stundas, nomainīt kolbas temperatūru uz 25 °C vannā vai krāsnī un otrādi.

4.1.3.3. Ja tiek izmantota ūdens vanna, uztur konstantu ūdens temperatūru katrā vannā un ūdeni intensīvi maisa. Nodrošina, lai ūdens līmenis būtu virs parauga līmeņa. Aizbāzni pret kondensāciju pasargā ar putugumijas uzmavu.

4.2.   Eļļas uzsūkšanas tests, kas minēts I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 4. punktā

4.2.1.   Apraksts

Kāda ES mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšana ir eļļas daudzums, ko ES mēslošanas līdzeklis aiztur un ko nosaka raksturīgajos darbības apstākļos, un ko izsaka masas %.

Testu veic ar reprezentatīvu ES mēslošanas līdzekļa paraugu. Pirms testēšanas visu parauga masu saskaņā ar 4.1. punktu pakļauj diviem termiskajiem cikliem.

Šī metode ir piemērojama gan mikrogranulu, gan granulu mēslošanas līdzekļiem, kuri nesatur eļļā šķīstošas vielas.

4.2.2.   Princips

Testēšanas paraugu uz noteiktu laiku iegremdē gāzeļļā, pēc tam noteiktos apstākļos iztecina lieko eļļu. Testēšanas devai nosaka masas pieaugumu.

4.2.3.   Reaģenti

Gāzeļļa, kam piemīt šādas īpašības:

a) 

maksimālā viskozitāte: 5 mPas 40 °C temperatūrā;

b) 

blīvums: 0,8 g/ml līdz 0,85 g/ml 20 °C temperatūrā;

c) 

sēra saturs ≤ 1,0 % (m/m);

d) 

pelni: ≤ 0,1 % (m/m).

4.2.4.   Aprīkojums

Parastais laboratorijas aprīkojums, un

a) 

svari, ar ko var nosvērt ar 0,01 g precizitāti,

b) 

vārglāzes ar 500 ml tilpumu,

c) 

plastmasas piltuve, vēlams ar cilindrisku augšdaļu, apmēram 200 mm diametrā,

d) 

testēšanas sietiņš ar 0,5 mm acu izmēru, kas der piltuvē,

Piezīme: Piltuvei un sietiņam ir tādi izmēri, kas nodrošina, lai paraugs būtu izvietots tikai dažu granulu biezā slānī un eļļa varētu brīvi notecēt.

e) 

filtrpapīrs, ātrifiltrējošs, krepa, mīksts, masa 150 g/m2,

f) 

uzsūcošās papīra salvetes (laboratorijas kvalitātes).

4.2.5.   Procedūra

4.2.5.1. Atsevišķām viena un tā paša testēšanas parauga devām uzreiz vienu pēc otras izdara divas atsevišķas noteikšanas.

4.2.5.2. Ar laboratorijas sietu atdala daļiņas, kas mazākas par 0,5 mm. Ar precizitāti līdz 0,01 gramam vārglāzē atsver aptuveni 50 g parauga. Pievieno pietiekami daudz gāzeļļas tā, lai mikrogranulas vai granulas būtu pilnībā nosegtas, un rūpīgi izmaisa, lai nodrošinātu visu mikrogranulu vai granulu virsmas samitrināšanu pilnībā. Nosedz vārglāzi ar laboratorijas pulksteņstikliņu un atstāj 25(± 2) °C temperatūrā uz vienu stundu.

4.2.5.3. Filtrē visu vārglāzes saturu caur piltuvi, kurā ir testēšanas siets. Uz sieta iegūtajai devai ļauj stundu notecēties tā, lai varētu notecēt liekā eļļa.

4.2.5.4. Uz gludas virsmas vienu virs otras izklāj divas aptuveni 500 x 500 mm lielas filtrpapīra loksnes, uzloka visas četras abu filtrpapīra lokšņu malas uz augšu apmēram 40 mm augstumā, lai neļautu mikrogranulām vai granulām aizripot. Filtrpapīru centrā novieto divus slāņus uzsūcošo laboratorijas salvešu. Izber visu sieta saturu uz uzsūcošajām laboratorijas salvetēm un izlīdzina mikrogranulas vai granulas ar mīkstu, plakanu birsti. Pēc divām minūtēm paceļ vienu salvetes malu, lai pārvietotu mikrogranulas vai granulas uz apakšā esošajiem filtrpapīriem, un vienmērīgi izlīdzina tās ar birsti. Uzklāj citu filtrpapīra loksni ar uzlocītām malām uz parauga un ripina mikrogranulas vai granulas starp filtrpapīriem ar riņķveida kustībām, nedaudz piespiežot. Pēc katrām astoņām riņķveida kustībām paceļ filtrpapīra pretējos stūrus un saripina uz centru mikrogranulas vai granulas, kas aizripojušas nostāk. Ievēro šādu procedūru: izdara četras pilnas riņķveida kustības vispirms pulksteņrādītāja virzienā, tad pretējā virzienā. Pēc tam ripina mikrogranulas vai granulas atpakaļ uz centru, kā aprakstīts iepriekš. Šo procedūru izdara trīs reizes (24 riņķveida kustības, divreiz paceļot stūrus). Uzmanīgi ievieto jaunu filtrpapīra loksni starp augšējo un apakšējo loksni un pārripina mikrogranulas vai granulas uz jauno loksni, paceļot augšējās loksnes malas. Pārklāj mikrogranulas vai granulas ar jaunu filtrpapīra loksni un atkārto to pašu procedūru, kā aprakstīts iepriekš. Tūlīt pēc ripināšanas saber mikrogranulas vai granulas nosvērtā taras traukā un vēlreiz nosver ar 0,01 g precizitāti, lai noteiktu aizturētās eļļas masas daudzumu.

4.2.5.5. Ripināšanas procedūras atkārtošana un pārsvēršana

Ja konstatē, ka attiecīgajā devā atlikušās gāzeļļas daudzums ir lielāks par 2,00 g, devu novieto uz jauna filtrpapīru komplekta un atkārto apļošanas un filtrpapīra stūru pacelšanas procedūru saskaņā ar 4.2.5.4. punktu (divreiz pa astoņām apļveida kustībām, vienreiz paceļot filtrpapīra stūrus). Pēc tam devu pārsver.

4.2.5.6. Ar katru paraugu jāveic divi eļļas uzsūkšanas testi.

4.2.6.   Testēšanas ziņojums

4.2.6.1.   Rezultātu izteikšana

4.2.6.1.1.   Aprēķina metode un formula

Eļļas uzsūkšanu katrā noteikšanas reizē (4.2.5.1. punkts) izsaka kā sijātās testēšanas devas masas %, izmantojot vienādojumu

image

kur:

m1 ir sijātās testēšanas devas (4.2.5.2. punkts) masa gramos,

m2 ir testēšanas devas masa gramos saskaņā ar attiecīgi 4.2.5.4. un 4.2.5.5. punktu kā pēdējā svēruma rezultāts.

4.2.6.1.2.

Par rezultātu ņem divu atsevišķu noteikšanu vidējo aritmētisko lielumu.

4.2.6.2.

Testēšanas ziņojums ir daļa no tehniskās dokumentācijas.

4.3.   Termiskie cikli pirms detonācijnoturības testa, kas minēts I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 5. punktā

4.3.1.   Princips un definīcija

Hermētiskā kamerā paraugu no istabas temperatūras uzkarsē līdz 50 °C un šajā temperatūrā tur vienu stundu (50 °C fāze). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un šajā temperatūrā tur vienu stundu (25 °C fāze). Secīga 50 °C fāzes un 25 °C fāzes kombinācija veido vienu termisko ciklu. Pēc pakļaušanas vajadzīgajam termisko ciklu skaitam testēšanas paraugu līdz detonācijnoturības testa veikšanai glabā 20 ±3 °C temperatūrā.

4.3.2.   Aprīkojums

Metode Nr. 1

a) 

Ūdens vanna ar termostatu ir noregulēta 20–51 °C temperatūras intervālā ar minimālo karsēšanas un dzesēšanas ātrumu 10 °C/h, vai divas ūdens vannas, no kurām viena ir ar termostatu noregulēta 20 °C, bet otra – 51 °C temperatūrā. Ūdeni vannā(-s) nepārtraukti maisa; vannas tilpums ir pietiekami liels, lai būtu nodrošināta pietiekama ūdens cirkulācija.

b) 

Nerūsējošā tērauda kamera, viscaur hermētiska un aprīkota ar temperatūras reģistrēšanas ierīci centrā. Kameras ārējais platums ir 45 ± 2 mm, un sienu biezums ir 1,5 mm (kā piemēru skatīt 1. attēlu). Kameras augstumu un garumu var izvēlēties atkarībā no ūdens vannas izmēriem, piemēram, garumu – 600 mm, augstumu – 400 mm.

Metode Nr. 2

a) 

Piemērota krāsns, kas 20–51 °C temperatūras intervālā ir termostatēta ar minimālo karsēšanas un dzesēšanas ātrumu 10 °C/h.

b) 

Piemērotas hermētiskas plastmasas kameras vai maisiņi ar piemērotu temperatūras reģistrēšanas ierīci parauga centrā vai nerūsējošā tērauda kamera, kā aprakstīts 4.3.2. punkta metodes Nr. 1 b) apakšpunktā. Piepildītā veidā kameras vai maisiņa ārējais biezums nepārsniedz 45 mm.

4.3.3.   Procedūra

Kamerās vai maisiņos ievieto detonācijnoturības testam pietiekamu mēslošanas līdzekļu daudzumu un noslēdz tos. Ievieto nerūsējošā tērauda kameras ūdens vannā (metode Nr. 1) vai kameras vai maisiņus krāsnī (metode Nr. 2). Ūdeni vai krāsni uzkarsē līdz 51 °C un izmēra temperatūru mēslošanas līdzekļa parauga centrā. Stundu pēc tam, kad temperatūra parauga centrā sasniegusi 50 °C, sāk atdzesēšanu. Stundu pēc tam, kad temperatūra centrā ir nokritusies līdz 25 °C, sāk karsēšanu otrajam ciklam. Ja izmanto divas ūdens vannas vai krāsnis, kameras vai maisiņus pēc katra karsēšanas/dzesēšanas perioda pārvieto otrā vannā vai krāsnī.

1. attēls

image

A

:

Blīve

B

:

Vāks

C

:

Skrūve

D

:

Kamera

4.4.   Detonācijnoturības tests, kas minēts I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 5. punktā

4.4.1.   Apraksts

4.4.1.1 Testu veic ar reprezentatīvu ES mēslošanas līdzekļa paraugu. Pirms detonācijnoturības testa visu parauga masu saskaņā ar 4.3. punktu pakļauj pieciem termiskajiem cikliem.

4.4.1.2. ES mēslošanas līdzekli horizontālā tērauda caurulē pārbauda ar detonācijnoturības testu šādos apstākļos (sīkas ziņas par materiāliem atrodamas 4.4.3. punktā):

a) 

vienlaidu tērauda caurule:

i) 

caurules garums: vismaz 1 000  mm;

ii) 

nominālais ārējais diametrs: vismaz 114 mm;

iii) 

nominālais sienu biezums: vismaz 5 mm;

b) 

pastiprinātājs: lai noteiktu parauga uzņēmīgumu pret detonācijas pārnesi, izvēlas tādu detonācijas pastiprinātāja tipu un masu, kas detonācijas spiedienu uz paraugu paaugstinātu līdz maksimumam;

c) 

parauga temperatūra: no 15 °C līdz 25 °C;

d) 

svina kontrolcilindri detonācijas noteikšanai: diametrs 50 mm un augstums 100 mm;

e) 

izvietoti 150 mm intervālos un horizontāli balsta cauruli.

PIEZĪME: Testu veic divas reizes. Testu uzskata par pārliecinošu, ja abos testos viens vai vairāki balstošie svina cilindri deformējas par mazāk nekā 5 %.

4.4.2.   Princips

Testēšanas paraugu ievieto tērauda caurulē un pakļauj detonācijas pastiprinātāja detonācijas triecienam. Sprādziena viļņa izplatīšanos nosaka pēc pakāpes, kādā deformējas svina cilindri, uz kuriem caurule ir horizontāli novietota testa laikā.

4.4.3.   Materiāli

a) 

Plastiska sprāgstviela, kas satur 83 %–86 % pentrīta

— 
blīvums: 1 500  kg/m3–1 600  kg/m3
— 
detonācijas ātrums: 7 300  m/s–7 700  m/s
— 
masa: (500 ± 1) g;

vai jebkura cita plastiska sprāgstviela ar līdzīgām detonācijas īpašībām.

b) 

Septiņas lokanas detonācijas auklas ar nemetāla apvalku

— 
pildījuma masa: 11 g/m–13 g/m
— 
katras auklas garums: (400 ± 2) mm.
c) 

Sapresēta sekundāras sprāgstvielas tablete ar iedobi, kur ievietot detonatoru

— 
sprāgstviela: heksogēns/vasks 95/5 vai līdzīga sekundāra sprāgstviela ar pievienotu grafītu vai bez tā
— 
blīvums: 1 500  kg/m31 600  kg/m3
— 
diametrs: 19 mm – 21 mm
— 
augstums: 19 mm – 23 mm
— 
sapresētās tabletes masa: maksimāli 10 g
— 
centrāla iedobe detonatora ievietošanai: maksimālais diametrs 7,0– 7,3 mm aptuveni 12 mm dziļumā. Ja izmanto detonatorus ar lielu diametru, iedobes diametram jābūt nedaudz lielākam (piem., 0,5 mm) par detonatora diametru.
d) 

Vienlaidu tērauda caurule, kas norādīta ISO 65:1981 sadaļā Heavy Series, ar nominālajiem izmēriem DN 100 (4″)

— 
ārējais diametrs: 113,1 mm – 115,0 mm
— 
sienu biezums: 5,0 mm – 6,5 mm
— 
garums: 1 005  ± 2 mm
e) 

Apakšējā plātne

— 
materiāls: labas kvalitātes metināms tērauds
— 
izmēri: 160 mm × 160 mm
— 
biezums: 5 mm – 6 mm
f) 

Seši svina cilindri

— 
diametrs: 50 ± 1 mm
— 
augstums: 100 mm – 101 mm
— 
materiāls: mīksts svins ar vismaz 99,5 % tīrību.
g) 

Tērauda bloks

— 
garums: vismaz 1 000  mm
— 
platums: vismaz 150 mm
— 
augstums: vismaz 150 mm (alternatīva – var izmantot vairākus blokus, lai panāktu šo augstumu)
— 
Masa: vismaz 300 kg, ja tērauda blokam nav stingra pamata.
h) 

Plastmasas vai kartona cilindrs detonācijas pastiprinātājam

— 
sienu biezums: 1,5 mm – 2,5 mm
— 
diametrs: 92 mm – 96 mm
— 
augstums: 64 mm – 67 mm.
i) 

Detonators (elektrisks vai neelektrisks) ar iniciācijas spēku 8–10

j) 

Koka vai plastmasas disks

— 
diametrs: 92 mm–96 mm. Diametrs jāpielāgo plastmasas vai kartona cilindra (skatīt h) apakšpunktu) iekšējam diametram
— 
biezums: 20 mm
k) 

Koka vai plastmasas spieķis ar tādiem pašiem izmēriem, kā detonatoram (skatīt i) apakšpunktu)

l) 

mazas šķelttapas (maksimālais garums 20 mm)

m) 

Šķelttapas (garums aptuveni 20 mm)

4.4.4.   Procedūra

4.4.4.1.   Detonācijas pastiprinātāja sagatavošana ievietošanai tērauda caurulē

Atkarībā no tā, kāda iekārta ir pieejama, sprāgstvielu detonācijas pastiprinātājā var iniciēt, izmantojot vai nu

— 
vienlaicīgu septiņpunktu iniciāciju, kas minēta 4.4.4.1.1. punktā, vai
— 
centrālu iniciāciju ar sapresēto tableti, kas minēta 4.4.4.1.2. punktā.

4.4.4.1.1.   Vienlaicīga septiņpunktu iniciācija

Lietošanai sagatavotais detonācijas pastiprinātājs ir parādīts 2. attēlā.

4.4.4.1.1.1.

Koka vai plastmasas diskā (4.4.3. punkta j) apakšpunkts) paralēli tā asij centrā, kā arī sešos punktos, kas 55 mm attālumā no diska centra simetriski izvietoti pa iedomātu apli, izurbj caurumus. Caurumu diametrs atkarībā no izmantotās detonācijas auklas diametra (4.4.3. punkta b) apakšpunkts) ir 6 mm–7 mm (skatīt 2. attēla A-B daļu).

4.4.4.1.1.2.

Nogriež septiņus 400 mm garus lokanas detonācijas auklas (4.4.3. punkta b) apakšpunkts) gabalus; lai izvairītos no sprāgstvielas zudumiem, griezumam jābūt gludam un auklas gali tūlīt pēc nogriešanas jānoziež ar adhezīvu. Izvelk katru no septiņiem auklas gabaliem caur katru no septiņiem caurumiem koka vai plastmasas diskā (4.4.3. punkta j) apakšpunkts), līdz to gali iznāk dažus centimetrus otrā diska pusē. Tad katra auklas gabala tekstilapvalkā 5 mm–6 mm no auklas gala šķērsām iedur mazu šķelttapu (4.4.3. punkta l) apakšpunkts) un auklas gabalus 2 cm platā joslā pie adatas visapkārt apziež ar adhezīvu. Visbeidzot, pavelk aiz katras auklas garajiem galiem, lai adata būtu saskarē ar koka vai plastmasas disku.

4.4.4.1.1.3.

Plastisko sprāgstvielu (4.4.3. punkta a) apakšpunkts) veido cilindriskā formā, kuras diametrs atkarībā no cilindra (4.4.3. punkta h) apakšpunkts) diametra ir 92 mm–96 mm. Šo cilindru vertikāli nostāda uz līdzenas virsmas, un tajā ievieto sagatavoto sprāgstvielu. Tad cilindra augšdaļā ievieto koka vai plastmasas disku ( 37 ) ar tajā iestiprinātajiem septiņiem detonācijas auklas gabaliem un disku nospiež sprāgstvielā uz leju. Cilindra augstumu (64 mm–67 mm) pielāgo tā, lai cilindra augšējā mala nesniegtos pāri koka vai plastmasas diska augšējai malai. Visbeidzot, izmantojot, piemēram, skavas vai nagliņas, cilindru visapkārt pa tā perimetru sastiprina ar koka vai plastmasas disku.

4.4.4.1.1.4.

Septiņu detonācijas auklas gabalu brīvos galus sakārto pa koka vai plastmasas spieķa (4.4.3. punkta k) apakšpunkts) perimetru, raugoties, lai to gali būtu vienādā līmenī un atrastos perpendikulāri spieķim. Galus ar līmlenti sastiprina saišķī ap spieķi ( 38 ).

4.4.4.1.2.   Centrāla iniciācija ar sapresēto tableti

Lietošanai sagatavotais detonācijas pastiprinātājs ir parādīts 3. attēlā.

4.4.4.1.2.1.   Sapresētās tabletes sagatavošana

Ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus, veidnē ar iekšējo diametru 19 mm–21 mm ievieto maksimāli 10 g sekundāras sprāgstvielas (4.4.3. punkta c) apakšpunkts) un sprāgstvielu saspiež līdz vajadzīgajai formai un blīvumam (diametra attiecībai pret augstumu jābūt apmēram 1:1.). Veidnes dibena centrā iestiprināta 12 mm augsta tapiņa ar 7,0 mm–7,3 mm diametru (atkarībā no lietotā detonatora diametra), kas saspiestajā tabletē izveido cilindrisku iedobi detonatora ievietošanai.

4.4.4.1.2.2.   Detonācijas pastiprinātāja sagatavošana

Sprāgstvielu (4.4.3. punkta a) apakšpunkts) ievieto cilindrā (4.4.3. punkta h) apakšpunkts), kas vertikāli novietots uz līdzenas virsmas, un pēc tam ar koka vai plastmasas matrici nospiež uz leju, lai sprāgstvielai izveidotos cilindriska forma ar iedobi centrā. Šajā iedobē ievieto sapresēto tableti. Cilindriskās formas sprāgstvielu, kurā ir sapresētā tablete, pārsedz ar koka vai plastmasas disku (4.4.3. punkta j) apakšpunkts), kura centrā ir detonatora ievietošanai paredzēts caurums ar diametru 7,0 mm–7,3 mm. Koka vai plastmasas disku un cilindru sastiprina, krusteniski pārlīmējot līmlenti. Ievietojot koka vai plastmasas spieķi (4.4.3. punkta k) apakšpunkts), nodrošina, lai diskā izurbtais caurums un iedobe sapresētajā tabletē būtu koaksiāli.

4.4.4.2.   Tērauda cauruļu sagatavošana detonācijas testiem

Tērauda caurules (4.4.3. punkta d) apakšpunkts) vienā galā tās sānsienā 4 mm attālumā no caurules malas perpendikulāri izurbj divus diametrāli pretējus caurumus ar 4 mm diametru. Caurules pretējā galā piemetina apakšējo plātni (4.4.3. punkta e) apakšpunkts), raugoties, lai taisnais leņķis, kas veidojas starp apakšējo plātni un caurules sienu, visapkārt pa caurules perimetru būtu pilnībā aizpildīts ar metināšanas šuves metālu.

4.4.4.3.   Tērauda caurules piepildīšana un pielādēšana

Skatīt 2. un 3. attēlu.

4.4.4.3.1. Testēšanas paraugu, tērauda cauruli un detonācijas pastiprinātāju kondicionē līdz (20 ± 5) °C temperatūrai. Diviem detonācijnoturības testiem vajadzētu būt pieejamiem aptuveni 20 kg testēšanas parauga.

4.4.4.3.2.1 Cauruli vertikāli noliek tā, lai tās kvadrātveida apakšējā plātne atrastos uz cietas, līdzenas (vēlams, betona) virsmas. Aptuveni trešdaļu caurules (pēc augstuma) piepilda ar testēšanas paraugu un, lai panāktu mikrogranulu vai granulu iespējami lielāku sablīvēšanos caurulē, tai piecas reizes liek no 10 cm augstuma vertikāli krist uz līdzenas virsmas. Lai blīvēšanās notiktu ātrāk, caurulei liek vibrēt, kritienu starplaikos pa caurules sānsienu padauzot ar 750 g–1 000  g smagu āmuru – kopā 10 reizes.

4.4.4.3.2.2. Šo pielādēšanas metodi atkārto ar otru testēšanas parauga devu. Visbeidzot, pievieno tādu daudzumu, lai pēc sablīvēšanās, ko panāk, cauruli 10 reizes paceļot un nometot un starplaikos kopā 20 reizes pa to uzsitot ar āmuru, caurule būtu piepildīta līdz 70 mm attālumam no vaļējā gala.

4.4.4.3.2.3 Parauga iepildīšanas augstumu tērauda caurulē pielāgo tā, lai vēlāk ievietotais detonācijas pastiprinātājs (minēts 4.4.4.1.1. vai 4.4.4.1.2. punktā) viscaur būtu ciešā saskarē ar paraugu.

4.4.4.3.3. Detonācijas pastiprinātāju caurulē ievieto tā, lai tas būtu saskarē ar paraugu; koka vai plastmasas diska augšējā virsma atrodas 6 mm zemāk par caurules galu. Būtiski svarīgo ciešo saskari starp sprāgstvielu un testēšanas paraugu nodrošina, izņemot ārā detonācijas pastiprinātāju un pievienojot vai noņemot nelielu daudzumu parauga. Kā parādīts 2. un 3. attēlā, pie caurules vaļējā gala izurbtajos caurumos jāievieto šķelttapas un to kājiņas jāatloka tā, lai tās piekļautos caurulei.

4.4.4.4.   Tērauda caurules un svina cilindru izvietošana (skatīt 4. attēlu)

4.4.4.4.1. Svina cilindru (4.4.3. punkta f) apakšpunkts) pamatnes sanumurē – 1, 2, 3, 4, 5 un 6. Uz horizontālas pamatnes novietotam tērauda blokam (4.4.3. punkta g) apakšpunkts) pa līniju izdara sešas atzīmes 150 mm atstatumā citu no citas un katru atzīmi vismaz 75 mm no jebkuras bloka malas. Uz katras no minētajām atzīmēm vertikāli novieto svina cilindru tā, lai katra cilindra pamatnes centrs sakristu ar atzīmi (skatīt 4. attēlu).

4.4.4.4.2. Tērauda cauruli, kas sagatavota saskaņā ar 4.4.4.3. punktu, horizontāli nogulda uz svina cilindriem, raugoties, lai caurules ass būtu paralēli svina cilindru viduslīnijai un metinātais caurules gals būtu 50 mm aiz svina cilindra Nr. 6. Lai caurule neripotu, starp svina cilindru augšu un caurules sienu ievieto nelielus koka vai plastmasas ķīļus (pa vienam katrā pusē) vai starp cauruli un tērauda bloku vai bloku krāvumu ievieto koka krustu. (skatīt 4. attēlu)

Piezīme: Pārliecinieties, ka caurule saskaras ar visiem sešiem svina cilindriem; nelielu caurules virsmas liekumu var kompensēt, cauruli pagriežot ap tās garenisko asi; ja kāds no svina cilindriem ir par augstu, pa cilindru uzmanīgi padauziet ar āmuru, līdz cilindrs ir vajadzīgajā augstumā.

4.4.4.5.   Sagatavošanās detonācijai

4.4.4.5.1. Iekārtu, kas aprakstīta 4.4.4.4. punktā, ierīko bunkurā vai attiecīgi sagatavotā pazemes telpā vai piemērotā vietā. Pirms detonācijas tērauda caurules temperatūrai ir jābūt (20 ± 5)°C.

Piezīme: Detonācija var izraisīt tērauda šķembu izsviešanu ar lielu kinētisko enerģiju, tādēļ spridzināšanu veic pienācīgā attālumā no dzīvojamām mājām vai satiksmes ceļiem.

4.4.4.5.2. Ja izmanto detonācijas pastiprinātāju ar septiņpunktu iniciāciju, gādā, lai degauklas būtu izstieptas, kā aprakstīts 4.4.4.1.1.4. punkta zemsvītras piezīmē, un izkārtotas pēc iespējas horizontāli.

4.4.4.5.3. Visbeidzot izvelk koka vai plastmasas spieķi un tā vietā ieliek detonatoru. Nespridzināt, pirms bīstamajā zonā nav izdarīta evakuācija un testēšanas personāls nav drošā aizsegā.

4.4.4.5.4. Sprāgstvielu uzspridzina.

4.4.4.6.1. Ļauj pietiekamu laiku izklīst dūmiem (gāzveida un dažkārt arī toksiskiem sadalīšanās produktiem, piemēram, slāpekļa oksīdiem), tad savāc svina cilindrus un ar bīdmēru izmēra to augstumu.

4.4.4.6.2. Katram iezīmētajam svina cilindram reģistrē deformācijas pakāpi, ko izsaka procentos no sākotnējā 100 mm augstuma. Ja cilindri ir deformēti nevienādi, pieraksta lielākās un mazākās vērtības un aprēķina vidējo.

4.4.4.7. Var veikt arī detonācijas ātruma mērījumus.

4.4.4.8. Ar katru paraugu jāveic divi detonācijas testi.

4.4.5.   Testēšanas ziņojums

Par katru detonācijnoturības testu testēšanas ziņojumā uzrāda šādus parametrus:

— 
tērauda caurules ārējā diametra un sienas biezuma mērījumu faktiskā vērtība,
— 
tērauda caurules cietība pēc Brinela,
— 
caurules un parauga temperatūra neilgi pirms spridzināšanas,
— 
parauga pildījuma blīvums (kg/m3) tērauda caurulē,
— 
katra svina cilindra augstums pēc spridzināšanas, norādot attiecīgā cilindra numuru,
— 
izmantotā detonācijas pastiprinātāja iniciācijas metode.

4.4.6.   Testa rezultātu izvērtēšana

Ja pēc katras spridzināšanas vismaz viena svina cilindra deformācijas pakāpe ir mazāka par 5 %, tad testu uzskata par pārliecinošu un uzskata, ka attiecīgais paraugs ir noturīgs pret detonāciju.

4.4.7.   Testēšanas ziņojums ir daļa no tehniskās dokumentācijas.

2. attēls

image

Detonācijas pastiprinātājs ar septiņpunktu iniciāciju

1.

:

Tērauda caurule

2.

:

Koka vai plastmasas disks ar septiņiem caurumiem

3.

:

Plastmasas vai kartona cilindrs

4.

:

Degauklas

5.

:

Plastiskā sprāgstviela

6.

:

Testēšanas paraugs

7.

:

4 mm caurums, kas izurbts šķelttapas ievietošanai

8.

:

Šķelttapa

9.

:

Koka vai plastmasas spieķis, ko aptver degauklas

10.

:

Līmlenta degauklu nostiprināšanai ap spieķi

3. attēls

image

1.

:

Tērauda caurule

2.

:

Koka vai plastmasas disks

3.

:

Plastmasas vai kartona cilindrs

4.

:

Koka vai plastmasas spieķis

5.

:

Plastiskā sprāgstviela

6.

:

Sapresētā tablete

7.

:

Testēšanas paraugs

8.

:

4 mm caurums, kas izurbts šķelttapas ievietošanai

9.

:

Šķelttapa

10.

:

Koka vai plastmasas disks plastiskajai sprāgstvielai

4. attēls

image

Skaitļi aplīšos

1.

:

Tērauda caurule

2.

:

Svina cilindri

3.

:

Tērauda bloks vai bloku krāvums

4.

:

Pamata plāksne

5.

:

Detonācijas pastiprinātājs

Skaitļi taisnstūros:

Svina cilindri 1–6

5.    CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1. Ražotājs uzliek CE zīmi un – 4. punktā minētās paziņotās struktūras atbildībā – minētās struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam šīs regulas piemērojamām prasībām atbilstoša ES mēslošanas līdzekļa iepakojumam vai, ja to piegādā bez iepakojuma, dokumentam, kas ir pievienots ES mēslošanas līdzeklim.

5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram ES mēslošanas līdzeklim vai tā tipam un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 5 gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē to ES mēslošanas līdzekli vai tā tipu, kuram šī deklarācija sagatavota.

5.3. ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.   Paziņoto struktūru informācijas sniegšanas un darba pienākumi

6.1. Katra paziņotā struktūra bez liekas kavēšanās informē savu paziņojošo iestādi un citas saskaņā ar šo regulu paziņotās struktūras, kuras veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības attiecībā uz tiem pašiem ES mēslošanas līdzekļiem, par:

a) 

katru gadījumu, kad ražotājs nav ievērojis 3 mēnešu periodu, lai veiktu saskaņā ar 4. punktu pieprasītos testus;

b) 

jebkādiem testu rezultātiem, kas apliecina neatbilstību I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)” 5. punktā minētā detonācijnoturības testa prasībām.

6.2. Gadījumā, kas minēts 6.1. punkta b) apakšpunktā, paziņotā struktūra pieprasa ražotājam veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 6. panta 8. punktu.

7.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 4.4.7. un 5. punktā, viņa uzdevumā un ar viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir norādīti pilnvarojumā.

B MODULIS – ES TIPA PĀRBAUDE

1.   Moduļa apraksts

1.1. ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā paziņotā struktūra pārbauda ES mēslošanas līdzekļa tehnisko projektu un pārbauda un apstiprina, ka ES mēslošanas līdzekļa tehniskais projekts atbilst šīs regulas prasībām.

1.2. ES mēslošanas līdzekļa tehniskā projekta atbilstību novērtē, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, kā arī pārbaudot paraugus, kas ir reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi.

2.   Tehniskā dokumentācija

2.1. Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Šī dokumentācija dod iespēju novērtēt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tajā ir ietverta atbilstīga apdraudējuma(-u) analīze un novērtējums.

2.2. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas attiecas uz novērtēšanu, tā aptver ES mēslošanas līdzekļa projektēšanu, ražošanu un paredzēto pielietojumu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ir ietverti vismaz šādi elementi:

a) 

vispārīgs ES mēslošanas līdzekļa apraksts, PFC, kas atbilst ES mēslošanas līdzekļa deklarētajai funkcijai, un paredzētā pielietojuma apraksts,

b) 

izmantoto komponentmateriālu saraksts, II pielikumā minētās CMC, pie kurām tie pieder, un informācija par to izcelsmi vai ražošanas procesu;

c) 

ES atbilstības deklarācijas mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvā esošajiem ES mēslošanas līdzekļiem;

d) 

rasējumi, shēmas, apraksti un skaidrojumi, kuri vajadzīgi, lai saprastu ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesu;

e) 

šīs regulas 6. panta 7. punktā minētās etiķetes vai atsevišķās lapas, vai abu paraugs ar informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar III pielikumu;

f) 

saraksts, kurā ietverti 13. pantā minētie saskaņotie standarti, 14. pantā minētās kopīgās specifikācijas un/vai citas attiecīgās piemērotās tehniskās specifikācijas. Ja saskaņotie standarti vai kopīgās specifikācijas ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;

▼M1

g) 

veikto aprēķinu, pārbaužu u. c. rezultāti;

▼B

h) 

testēšanas ziņojumi,

i) 

ja ES mēslošanas līdzeklis satur atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, vai sastāv no tiem, – tirdzniecības dokumenti vai veselības sertifikāti, kas prasīti saskaņā ar minēto regulu, un pierādījumi, ka atvasinātie produkti ir sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē minētās regulas nozīmē;

j) 

ja ES mēslošanas līdzeklis satur blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē vai no tiem sastāv, tehniski un administratīvi pierādījumi, ka minētie blakusprodukti atbilst kritērijiem, kas noteikti ar 42. panta 7. punktā minētu deleģēto aktu, un valsts pasākumiem, ar kuriem tiek transponēts Direktīvas 2008/98/EK 5. panta 1. punkts, un attiecīgos gadījumos – īstenošanas aktiem, kas minēti tās pašas direktīvas 5. panta 2. punktā, vai valsts pasākumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 3. punktu; un

▼M1

k) 

ja kopējā hroma (Cr) daudzums ES mēslošanas līdzeklī pārsniedz 200 mg/kg sausnas, informācija par maksimālo kopējā hroma (Cr) daudzumu un par precīzu tā avotu.

▼B

3.   ES tipa pārbaudes pieteikums

3.1. Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.

3.2. Pieteikumā iekļauj:

a) 

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;

b) 

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c) 

tehnisko dokumentāciju, kas minēta 2. punktā;

d) 

paraugus, kas ir reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi testa programmas veikšanai;

e) 

pierādījumus, kas apstiprina tehniskā projekta risinājuma atbilstību. Šajos apstiprinošajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti vai kopīgās specifikācijas. Apstiprinošajos pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj tādu testu rezultātus, kurus saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām ir veikusi ražotāja atbilstīgā laboratorija vai cita testa laboratorija ražotāja uzdevumā un viņa atbildībā.

4.   Tehniskā projekta atbilstības novērtēšana

Paziņotā struktūra:

a) 

pārbauda tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, lai novērtētu ES mēslošanas līdzekļa tehniskā projekta atbilstību;

b) 

pārliecinās, vai paraugs(-i) ir izgatavots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas projektēti saskaņā ar piemērojamajiem attiecīgo saskaņoto standartu noteikumiem vai kopīgajām specifikācijām, kā arī elementus, kas projektēti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām;

c) 

veic pienācīgas parauga(-u) pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētos risinājumus vai kopīgās specifikācijas, tie piemēroti pareizi;

d) 

veic pienācīgas parauga(-u) pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai kopīgajās specifikācijās paredzētie risinājumi, vai gadījumos, kad attiecīgi saskaņotie standarti vai kopīgās specifikācijas neeksistē, ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst attiecīgajām šīs regulas prasībām;

e) 

vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas šīs pārbaudes un testi.

5.   Novērtējuma ziņojums

Paziņotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošo iestādi, paziņotā struktūra pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu tikai ar ražotāja piekrišanu.

6.   ES tipa pārbaudes sertifikāts

6.1. Ja tips atbilst tām šīs regulas prasībām, kuras attiecas uz konkrēto ES mēslošanas līdzekli, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un datus, kas vajadzīgi apstiprinātā tipa identifikācijai. ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

6.2. ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos iekļauj visu attiecīgo informāciju, kas ļauj novērtēt ražoto ES mēslošanas līdzekļu atbilstību pārbaudītajam tipam.

6.3. Ja tips neatbilst šīs regulas prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un par to informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

7.   Izmaiņas, kas var ietekmēt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību

7.1. Paziņotā struktūra seko līdzi visām pārmaiņām vispārpieņemtajā stāvoklī, kuras liecina, ka apstiprinātais tips varētu vairs neatbilst šīs regulas prasībām, un nosaka, vai šādu pārmaiņu dēļ ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

7.2. Ražotājs informē paziņoto struktūru, kura glabā ar ES tipa pārbaudes sertifikātu saistīto tehnisko dokumentāciju, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šīs regulas prasībām vai ES tipa pārbaudes sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

8.   Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

8.1. Katra paziņotā struktūra informē savu paziņojošo iestādi par izsniegtajiem vai atsauktajiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkādiem to papildinājumiem, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz savai paziņojošajai iestādei sarakstu ar ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkādiem to papildinājumiem, kuri ir atteikti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

8.2. Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkādiem to papildinājumiem, kurus tā ir atteikusi, atsaukusi, kuru darbību tā ir apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

8.3. Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopiju. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopiju.

9.   ES tipa pārbaudes sertifikāta pieejamība

9.1. Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopiju līdz ES tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9.2. Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamus valsts iestādēm 5 gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū.

10.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 7. un 9.2. punktā, ar noteikumu, ka tie ir norādīti pilnvarojumā.

C MODULIS – ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI

1.   Moduļa apraksts

Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, paziņo, ka attiecīgie ES mēslošanas līdzekļi atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražoto ES mēslošanas līdzekļu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.    CE zīme un ES atbilstības deklarācija

3.1. Ražotājs uzliek CE zīmi katram atsevišķam iesaiņojumam ar ES mēslošanas līdzekli, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām, vai, ja to piegādā bez iepakojuma, dokumentam, kas ir pievienots ES mēslošanas līdzeklim.

3.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram ES mēslošanas līdzeklim vai tā tipam un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 5 gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē to ES mēslošanas līdzekli vai tā tipu, kuram šī deklarācija sagatavota.

3.3. ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

4.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3. punktā, viņa uzdevumā un viņa atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir norādīti pilnvarojumā.

D1 MODULIS. RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1.   Moduļa apraksts

Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 4. un 7. punktā noteiktos pienākumus, kā arī, uzņemoties pats visu atbildību, nodrošina un paziņo, ka attiecīgie ES mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

2.1. Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Šī dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tajā ir iekļauts atbilstīga apdraudējuma(-u) analīze un novērtējums.

2.2. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas attiecas uz novērtēšanu, tā aptver ES mēslošanas līdzekļa projektēšanu, ražošanu un paredzēto pielietojumu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ir ietverti vismaz šādi elementi:

a) 

vispārīgs ES mēslošanas līdzekļa apraksts, PFC, kas atbilst ES mēslošanas līdzekļa deklarētajai funkcijai, un paredzētā pielietojuma apraksts;

b) 

izmantoto komponentmateriālu saraksts, II pielikumā minētās CMC, pie kurām tie pieder, un informācija par to izcelsmi vai ražošanas procesu;

c) 

ES atbilstības deklarācijas mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvā esošajiem ES mēslošanas līdzekļiem;

▼M5

d) 

rasējumi, shēmas, apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi, lai saprastu ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesu, un attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” vai “CMC 15”, ražošanas vai atgūšanas procesa rakstisks apraksts un diagramma, kuros skaidri norādīta katra apstrāde, glabāšanas tvertne un zona;

▼B

e) 

šīs regulas 6. panta 7. punktā minētās etiķetes vai atsevišķās lapas, vai abu paraugs ar informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar III pielikumu;

f) 

saraksts, kurā ietverti 13. pantā minētie saskaņotie standarti, 14. pantā minētās kopīgās specifikācijas un/vai citas attiecīgās piemērotās tehniskās specifikācijas. Ja saskaņotie standarti vai kopīgās specifikācijas ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;

▼M1

g) 

veikto aprēķinu, pārbaužu u. c. rezultāti;

▼M3

ga) 

bīstamo atkritumu aprēķini ES mēslošanas līdzekļiem, kas satur kategoriju “CMC 13” vai sastāv no tās; II pielikuma II daļas CMC 13 6. punktā minēto testēšanu veic vismaz reizi gadā vai vai, ja notikušas būtiskas pārmaiņas, kas var ietekmēt ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti vai drošumu (piemēram, dažāda sastāva ielaidmateriāla partiju pārstrāde, pārstrādes apstākļu maiņa), agrāk nekā plānots. Attiecībā uz reprezentatīvu ielaidmateriāla partiju, ko pārstrādā ražotnē, konstatēto bīstamo īpašību (saskaņā ar 5.1.3.1. punktu) un kopējo masu mēra dažādiem ielaidmateriāliem (1,..., n) un izlaidmateriālam, kas tiks iekļauts ES mēslošanas līdzeklī. Pēc tam bīstamās īpašības iekļaušanas pakāpi izlaidmateriālā aprēķina šādi:

image

kur:

HPC

=

bīstamās īpašības koncentrācija (mg/kg),

M

=

kopējā masa (kg), un

i (1-n)

=

dažādie ražošanas procesā izmantotie ielaidmateriāli.

Bīstamās īpašības likvidēšana ražošanas procesā notiek tādā veidā, lai iekļaušanas pakāpe, kas reizināta ar katra atsevišķā ielaidmateriāla bīstamās īpašības koncentrāciju, būtu mazāka par Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā minētajai bīstamajai īpašībai noteiktajām robežvērtībām;

▼B

h) 

testēšanas ziņojumi,

i) 

ja ES mēslošanas līdzeklis satur atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, vai sastāv no tiem, – tirdzniecības dokumenti vai veselības sertifikāti, kas prasīti saskaņā ar minēto regulu, un pierādījumi, ka atvasinātie produkti ražošanas ķēdē ir sasnieguši beigu punktu minētās regulas nozīmē;

j) 

ja ES mēslošanas līdzeklis satur blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē vai no tiem sastāv, tehniski un administratīvi pierādījumi, ka minētie blakusprodukti atbilst kritērijiem, kas noteikti ar šīs regulas 42. panta 7. punktā minētu deleģētu aktu, un valsts pasākumiem, ar kuriem tiek transponēts Direktīvas 2008/98/EK 5. panta 1. punkts, un attiecīgos gadījumos – īstenošanas aktiem, kas minēti tās pašas direktīvas 5. panta 2. punktā, vai valsts pasākumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 3. punktu;

▼M1

k) 

ja kopējā hroma (Cr) daudzums ES mēslošanas līdzeklī pārsniedz 200 mg/kg sausnas, informācija par maksimālo kopējā hroma (Cr) daudzumu un par precīzu tā avotu.

▼B

3.   Tehniskās dokumentācijas pieejamība

Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm 5 gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū.

4.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes sistēmu attiecīgo ES mēslošanas līdzekļu ražošanai, galīgajai pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 5. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

5.   Kvalitātes sistēma

5.1. Ražotājs īsteno kvalitātes sistēmu, ar kuru nodrošina, lai ES mēslošanas līdzekļi atbilstu šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

5.1.1. Kvalitātes sistēma attiecas uz kvalitātes mērķiem un vadības, kam ir pienākumi un pilnvaras attiecībā uz mēslošanas līdzekļu kvalitāti, organizatorisko struktūru.

▼M5

5.1.1.1. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, ražotāja organizācijas augstākā vadība:

▼B

a) 

nodrošina, lai būtu pieejami pietiekami resursi (cilvēkresursi, infrastruktūra, aprīkojums) kvalitātes sistēmas izveidei un īstenošanai;

b) 

ieceļ organizācijas vadības locekli, kura atbildībā ir:

— 
nodrošināt kvalitātes vadības procesu izveidi, apstiprināšanu, īstenošanu un uzturēšanu,
— 
ziņot ražotāja augstākajai vadībai par kvalitātes vadības veiktspēju un nepieciešamajiem uzlabojumiem,
— 
nodrošināt, lai visā ražotāja organizācijā tiktu veicināta informētība par patērētāju vajadzībām un juridiskajām prasībām un darbinieki tiktu informēti par kvalitātes vadības prasību nozīmi un svarīgumu šīs regulas prasību izpildei,
— 
nodrošināt, lai visas personas, kuru pienākumi ietekmē mēslošanas līdzekļa kvalitāti, būtu pietiekami apmācītas un instruētas, un
— 
nodrošināt 5.1.4. punktā minēto kvalitātes vadības dokumentu klasificēšanu,
c) 

katru gadu vai, ja uz to rosina būtiskas pārmaiņas, kas var ietekmēt ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti, agrāk nekā plānots, veic iekšējo revīziju, un

d) 

nodrošina, ka organizācijā un ārpus tās ir izveidoti atbilstīgi komunikācijas procesi un notiek komunikācija par kvalitātes vadības efektivitāti.

5.1.2. Kvalitātes sistēma attiecas uz ražošanu, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem un sistemātiskajām darbībām.

▼M5

5.1.2.1. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu nodrošina atbilstību minētajā pielikumā noteiktajām prasībām.

▼B

5.1.3. Kvalitātes sistēma attiecas uz pārbaudēm un testiem, kas noteiktā biežumā veicami pirms ražošanas, ražošanas laikā un pēc ražošanas.

▼M5

5.1.3.1. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, pārbaudes un testi aptver šādus elementus:

▼B

a) 

par katru ielaidmateriālu partiju reģistrē šādu informāciju:

i) 

piegādes datums,

ii) 

daudzums pēc svara (vai aplēse, kas balstīta uz tilpumu un blīvumu),

iii) 

ielaidmateriālu piegādātāja identitāte,

iv) 

ielaidmateriālu veids,

v) 

katras partijas un piegādes vietas identifikācija. Kvalitātes vadības vajadzībām uz visu ražošanas procesa laiku piešķir unikālu identifikācijas kodu, un

vi) 

atteikuma gadījumā – partijas noraidīšanas iemesli un tās nosūtīšanas vieta;

▼M5

b) 

kvalificēti darbinieki veic katra ielaidmateriālu sūtījuma vizuālu pārbaudi un pārbauda atbilstību II pielikumā noteiktajām kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15” ielaidmateriālu specifikācijām [VAI: kā definēts II pielikumā].

c) 

ražotājs noraida katru jebkura ielaidmateriāla sūtījumu, kuram, veicot vizuālo pārbaudi, rodas aizdomas par kādu no šiem apstākļiem:

— 
tādu vielu klātbūtne, kas ir bīstamas vai nelabvēlīgi ietekmē procesu vai gatavā ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti,
— 
neatbilstība II pielikumā noteiktajām kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15” specifikācijām [VAI: kā definēts II pielikumā], jo īpaši saistībā ar plastmasu klātbūtni, kuras dēļ tiek pārsniegtas makroskopisko piemaisījumu robežvērtības;

▼B

d) 

darbiniekus apmāca par:

— 
iespējamām bīstamām īpašībām, kas var būt saistītas ar ielaidmateriāliem, un
— 
iezīmēm, kas ļauj pamanīt bīstamās īpašības un plastmasu klātbūtni;

▼M5

e) 

no izlaidmateriāliem ņem paraugus, lai pārbaudītu, vai tie atbilst II pielikumā noteiktajām kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15” specifikācijām un vai izlaidmateriāla īpašības neapdraud ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām I pielikumā noteiktajām prasībām.

f) 

▼M2

attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 3” un “CMC 5”, izlaidmateriāla paraugus ņem regulāri un vismaz ar šādu biežumu:

▼B



Ielaide gadā

(tonnās)

Paraugi gadā

≤ 3 000

1

3 001 – 10 000

2

10 001 – 20 000

3

20 001 – 40 000

4

40 001 – 60 000

5

60 001 – 80 000

6

80 001 – 100 000

7

100 001 – 120 000

8

120 001 – 140 000

9

140 001 – 160 000

10

160 001 – 180 000

11

> 180 000

12
fa) 

▼M5

attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, izlaidmateriāla paraugus ņem vismaz ar šādu standarta biežumu vai – ja notikušas būtiskas pārmaiņas, kas var ietekmēt ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti, – agrāk nekā plānots:

▼M2



Izlaide gadā (tonnās)

Paraugi gadā

≤ 3 000

4

3 001 –10 000

8

10 001 –20 000

12

20 001 –40 000

16

40 001 –60 000

20

60 001 –80 000

24

80 001 –100 000

28

100 001 –120 000

32

120 001 –140 000

36

140 001 –160 000

40

160 001 –180 000

44

> 180 000

48

Ražotāji var samazināt iepriekš norādīto nevēlamo piemaisījumu testēšanas standarta biežumu, ņemot vērā vēsturisko paraugu sadalījumu. Pēc vismaz viena gada pārraudzības perioda un vismaz 10 paraugiem, kas apliecina atbilstību I un II pielikuma prasībām, ražotājs var samazināt standarta paraugu ņemšanas biežumu minētajam parametram par 2, ja augstākais nevēlamo piemaisījuma līmenis, kas reģistrēts pēdējiem 10 paraugiem, ir mazāks par pusi no attiecīgajam parametram I un II pielikumā noteiktās robežvērtības;

▼M5

fb) 

attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, katrai produkcijas partijai vai daļai kvalitātes pārvaldības nolūkos piešķir unikālu kodu. Vismaz vienu paraugu uz 3 000  tonnām šo materiālu vai vienu paraugu divos mēnešos (atkarībā no tā, kas pienāk drīzāk) glabā labā stāvoklī vismaz divus gadus.

▼B

g) 

ja kāds testētais izlaidmateriāla paraugs neatbilst vienai vai vairākām piemērojamajām robežvērtībām, kas noteiktas I un II pielikuma attiecīgajās iedaļās, par kvalitātes vadību atbildīgā persona, kas minēta 5.1.1.1. punkta b) apakšpunktā:

i) 

skaidri identificē neatbilstīgos izlaidmateriālus un to glabāšanas vietu,

ii) 

analizē neatbilstības iemeslus un veic visas nepieciešamās darbības, lai izvairītos no neatbilstības atkārtošanās,

iii) 

veic ierakstu 5.1.4. punktā minētajos datos par kvalitāti, ja notiek pārstrāde vai izlaidmateriāls ir likvidēts ►M2  , ◄

▼M5

iv) 

attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, izmēra fb) apakšpunktā minētos saglabātos paraugus un veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai novērstu iespējamu turpmāku minētā materiāla transportēšanu un izmantošanu.

▼B

5.1.4. Kvalitātes sistēma attiecas uz ražotāja datiem par kvalitāti, piemēram, pārbaužu ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

▼M5

5.1.4.1. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, dati par kvalitāti liecina par faktisku ielaidmateriālu, ražošanas un glabāšanas kontroli un ielaidmateriālu un izlaidmateriālu atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām. Visi dokumenti ir salasāmi un pieejami to attiecīgajā(-ās) lietošanas vietā(-ās); novecojušas redakcijas nekavējoties izņem no visām to lietošanas vietām vai vismaz identificē kā novecojušas. Kvalitātes vadības dokumentācijā ir vismaz šāda informācija:

▼B

a) 

nosaukums;

b) 

redakcijas numurs;

c) 

izdošanas datums;

d) 

tās personas vārds un uzvārds, kura to izdevusi;

e) 

dati par ielaidmateriālu faktisko kontroli;

f) 

dati par ražošanas procesa faktisko kontroli;

g) 

dati par izlaidmateriālu faktisko kontroli;

h) 

dati par neatbilstībām;

i) 

ziņojumi par visiem ražošanas vietā notikušiem negadījumiem un starpgadījumiem, to zināmajiem vai varbūtējiem cēloņiem un veiktajām darbībām;

j) 

dati par trešo personu sūdzībām un to, kā tās ir tikušas risinātas;

k) 

dati par to apmācību datumu, veidu un tematu, kurās piedalās personas, kas atbildīgas par mēslošanas līdzekļa kvalitāti;

l) 

iekšējās revīzijas rezultāti un veiktās darbības, un

m) 

ārējās revīzijas pārskata rezultāti un veiktās darbības.

5.1.5. Kvalitātes sistēma attiecas uz mēslošanas līdzekļiem, ar ko uzrauga nepieciešamās mēslošanas līdzekļa kvalitātes sasniegšanu un efektīvu kvalitātes sistēmas darbību.

▼M5

5.1.5.1. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, ražotājs izveido ikgadējas iekšējās revīzijas programmu, kas paredzēta kvalitātes sistēmas atbilstības pārbaudei, un tajā ir šādi elementi:

▼B

a) 

izveido un dokumentē procedūru, kurā ir noteikti pienākumi un prasības attiecībā uz iekšējo revīziju plānošanu un veikšanu, uzskaites izveidošanu un ziņošanu par rezultātiem. Sagatavo ziņojumu, kurā norāda neatbilstības kvalitātes shēmai, un ziņo par visiem koriģējošajiem pasākumiem. Iekšējās revīzijas datus pievieno kvalitātes vadības dokumentācijai;

b) 

prioritāte ir ārējās revīzijās konstatētajām neatbilstībām;

c) 

revidenti neveic paši sava darba revīziju;

d) 

par revidēto jomu atbildīgā vadība nodrošina, lai bez nepamatotas kavēšanās tiktu veikti nepieciešamie koriģējošie pasākumi;

e) 

var ņemt vērā citas kvalitātes vadības sistēmas ietvaros veiktu iekšējo revīziju, ja to papildina šīs kvalitātes sistēmas izvirzīto prasību revīzija.

5.1.6. Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un noteikumus sistemātiski un strukturēti dokumentē rakstiskas politikas, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un datus. Tajā jo īpaši ir ietverts pienācīgs visu to kvalitātes vadības elementu apraksts, kuri minēti 5.1.1.–5.1.5. punktā.

5.2. Ražotājs paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai iesniedz pieteikumu novērtēt attiecīgo ES mēslošanas līdzekļu kvalitātes sistēmu. Pieteikumā iekļauj:

— 
ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis; norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;
— 
rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;
— 
visu atbilstīgo informāciju par paredzēto ES mēslošanas līdzekļu kategoriju,
— 
kvalitātes sistēmas dokumentāciju, kurā ir visi 5.1. punktā izklāstītie elementi,
— 
2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

5.3.1. Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.1. punktā minētajām prasībām.

5.3.2. Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

5.3.3. Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir jābūt pieredzei attiecīgās mēslošanas līdzekļa jomas un mēslošanas līdzekļa tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs regulas prasībām. Revīzijā ir iekļauts novērtēšanas apmeklējums ražotāja telpās. Revīzijas grupa izskata 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs regulas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību minētajām prasībām.

5.3.4. Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

5.4. Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un uzturēt to tā, lai tā arī turpmāk būtu pienācīga un efektīva.

5.5.1. Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par visām paredzētajām pārmaiņām kvalitātes sistēmā.

5.5.2. Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās pārmaiņas un nolemj, vai mainītā kvalitātes sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 5.1. punktā, vai arī ir nepieciešams jauns vērtējums.

5.5.3. Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ir iekļauti pārbaudes secinājumi un argumentēts novērtējuma lēmums.

6.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

6.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, vai ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas.

6.2. Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotajai struktūrai pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

— 
kvalitātes sistēmas dokumentāciju,
— 
2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.
— 
datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

6.3.1. Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

▼M5

6.3.2. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, paziņotā struktūra katras revīzijas laikā ņem izlaidmateriāla paraugus un veic to analīzi, un minētās revīzijas veic, ievērojot šādu biežumu:

▼M2

a) 

pirmajā gadā, kad paziņotā struktūra uzrauga attiecīgo ražotni – tikpat bieži, kā attiecībā uz paraugu ņemšanas biežumu norādīts attiecīgi 5.1.3.1. punkta f) un fa) apakšpunkta tabulās; un

b) 

turpmākajos uzraudzības gados – divreiz retāk, nekā attiecībā uz paraugu ņemšanas biežumu norādīts attiecīgi 5.1.3.1. punkta f) un fa) apakšpunkta tabulās;.

▼B

6.4. Turklāt paziņotā struktūra drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt mēslošanas līdzekļu testus vai organizēt to veikšanu, lai pārliecinātos, vai kvalitātes sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, – testēšanas ziņojumu.

7.    CE zīme un ES atbilstības deklarācija

7.1. Ražotājs uzliek CE zīmi un – 5.2. punktā minētās paziņotās struktūras atbildībā – minētās struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam šīs regulas piemērojamajām prasībām atbilstoša ES mēslošanas līdzekļa iepakojumam vai, ja to piegādā bez iepakojuma, dokumentam, kas ir pievienots ES mēslošanas līdzeklim.

7.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram ES mēslošanas līdzeklim vai tā tipam un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 5 gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē ES mēslošanas līdzekli vai tipu, kuram šī deklarācija sagatavota.

7.3. ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

8.   Kvalitātes sistēmas dokumentācijas pieejamība

Ražotājs 5 gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū glabā valsts iestādēm pieejamu:

— 
5.1.6. punktā minēto dokumentāciju,
— 
informāciju par 5.5.1. un 5.5.2. punktā minētajām izmaiņām, kas ir apstiprinātas;
— 
paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 5.5.3., 6.3.1. un 6.4. punktā.

9.   Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

9.1. Katra paziņotā struktūra informē savu paziņojošo iestādi par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma savai paziņojošajai iestādei dara pieejamu sarakstu ar kvalitātes sistēmu apstiprinājumiem, kuri ir atteikti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

9.2. Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir noraidījusi, anulējusi vai apturējusi vai kuru darbību tā ir kā citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

10.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3., 5.2., 5.5.1., 7. un 8. punktā, viņa uzdevumā un viņa atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.



V PIELIKUMS

ES atbilstības deklarācija (Nr. XXX) ( 39 )

1. ES mēslošanas līdzeklis (mēslošanas līdzekļa, partijas vai tipa numurs):

2. Ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarota pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:

3. Par šīs ES atbilstības deklarācijas izdošanu ir atbildīgs vienīgi ražotājs.

4. Deklarācijas priekšmets (ES mēslošanas līdzekļa identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; ja ES mēslošanas līdzekļa identifikācijas vajadzībām tas ir nepieciešams, tajā var iekļaut attēlu):

5. Iepriekš aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst:

— 
Regulai (ES) 2019/1009 ( 40 ),
— 
attiecīgā gadījumā – citam Savienības saskaņošanas tiesību aktam:

6. Atsauces uz attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai uz kopīgajām specifikācijām, kas izmantoti, vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

7. Attiecīgā gadījumā – paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu vai apstiprināšanas lēmumu … (numurs):

8. Attiecīgā gadījumā šai ES atbilstības deklarācijai ir pievienotas ES atbilstības deklarācijas mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvā esošajiem ES mēslošanas līdzekļiem.

9. Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izsniegšanas vieta un datums):

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts):


( *1 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 470/2009 (2009. gada 6. maijs), ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.).

( 2 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 37/2010 (2009. gada 22. decembris) par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

( 3 ) Komisijas Regula (ES) 2019/1871 (2019. gada 7. novembris) par darbību izraisošām atsauces vērtībām attiecībā uz neatļautām farmakoloģiski aktīvām vielām dzīvnieku izcelsmes pārtikā un ar ko atceļ Lēmumu 2005/34/EK (OV L 289, 8.11.2019., 41. lpp.).

( 4 ) Materiāla izslēgšana no kategorijas "CMC 1" neliedz tam būt par atbilstīgu komponentmateriālu, pamatojoties uz citu CMC kategoriju, kas paredz atšķirīgas prasības. Sk., piem., "CMC 3" par kompostu, "CMC 4" un "CMC 5" par digestātu, "CMC 8" un "CMC 9" par polimēriem, "CMC 10" par atvasinātiem produktiem Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē vai "CMC 11" par blakusproduktiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē.

( 5 ) Eiropas Savienībā atgūtai piedevai šis nosacījums ir izpildīts, ja piedeva Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta i) daļas nozīmē ir tā pati viela, kura reģistrēta ar dokumentāciju, kas satur šeit norādīto informāciju, un ja informācija ir pieejama mēslošanas līdzekļa ražotājam Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

( 6 ) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

( 7 ) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

( 8 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

( 9 ) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

( 10 ) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

( 11 ) Tabula tiks izveidota ar 42. panta 5. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem.

( 12 ) Materiāla izslēgšana no kategorijas "CMC 11" neliedz tam būt par atbilstīgu komponentmateriālu, pamatojoties uz citu CMC kategoriju, kas paredz atšķirīgas prasības. Sk., piem., "CMC 3" par kompostu, "CMC 4" un "CMC 5" par digestātu, "CMC 8" un "CMC 9" par polimēriem vai "CMC 10" par atvasinātiem produktiem Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē.

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

( 15 ) Ielaidmateriāla izslēgšana no apakšpunkta neliedz tam būt par atbilstīgu ielaidmateriālu, pamatojoties uz citu apakšpunktu.

( 16 ) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

( 17 ) Ielaidmateriāla izslēgšana no apakšpunkta neliedz tam būt par atbilstīgu ielaidmateriālu, pamatojoties uz citu apakšpunktu.

( 18 ) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

( 19 ) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

( 20 ) Polihlordibenz-p-dioksīni un polihlordibenzfurāni.

( 21 ) van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences. Toksikoloģijas biedrības oficiālais izdevums, 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.

( 22 ) Ielaidmateriāla izslēgšana no apakšpunkta neliedz tam būt par atbilstīgu ielaidmateriālu, pamatojoties uz citu apakšpunktu.

( 23 ) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

( 24 ) Polihlordibenz-p-dioksīni un polihlordibenzfurāni.

( 25 ) van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences. Toksikoloģijas biedrības oficiālais izdevums, 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.

( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

( 27 ) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

( 28 ) Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.).

( 29 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

( 30 ) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

( 31 ) Van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences: Toksikoloģijas biedrības oficiālais izdevums, 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.

( 32 ) 2,3,7,8-THDD, 1,2,3,7,8-PeHDD, 1,2,3,4,7,8-HxHDD 1,2,3,6,7,8-HxHDD 1,2,3,7,8,9-HxHDD 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD OHDD 2,3,7,8-THDF 1,2,3,7,8-PeHDF 2,3,4,7,8-PeHDF 1,2,3,4,7,8-HxHDF 1,2,3,6,7,8-HxHDF 1,2,3,7,8,9-HxHDF 2,3,4,6,7,8-HxHDF 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF un OHDF summa.

( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).

( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

( 35 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.).

( 36 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.).

( 37 ) Diska diametram vienmēr jāatbilst cilindra iekšējam diametram.

( 38 ) NB! Kad seši perifēriskie auklas gabali pēc salikšanas ir cieši savilkti, centrālajai auklai jāpaliek mazliet vaļīgai.

( 39 ) Ražotājam ir izvēle, vai ES atbilstības deklarācijai piešķirt numuru.

( 40 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atcėļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.).