neveic zvejas darbības, kas nav saderīgas ar tā pētniecības plānu; vai

nezvejo ziemeļu garneles 3L rajonā, pārsniedzot kuģa karoga dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas;

3M rajonā ar Savienības nozvejām vienā kalendārajā gadā neiegūst vairāk kā 15 tonnu mencas. Ja pētniecības kuģa nozveja šo apjomu pārsniedz, pārsniegumu uzskaita attiecībā pret kvotām, kuras iedalītas kuģa karoga dalībvalstij. Ja dalībvalstij iedalītās mencas kvotas 3M rajonā turklāt ir pilnībā apgūtas, minētā dalībvalsts saviem kuģiem neļauj pētniecības darbības turpināt. Tiklīdz Savienības nozveju apjoms ir sasniedzis 15 tonnas, karoga dalībvalsts pārtrauc visas notiekošās pētniecības darbības; vai

3M rajonā ar Savienības nozvejām vienā kalendārajā gadā neiegūst vairāk kā 10 tonnu garneļu. Tiklīdz Savienības nozveju apjoms ir sasniedzis 10 tonnas, attiecīgā dalībvalsts ar 3M rajona garnelēm saistītās pētnieciskās darbības pārtrauc.

šīs regulas pielikuma 5. punktā minētajā CEM II.C pielikumā noteiktajā formātā elektroniski paziņo Komisijai visus pētniecības kuģus, kas kuģo ar tās karogu un kam tā atļāvusi veikt pētniecības darbības pārvaldības apgabalā; un

iesniedz Komisijai pētniecības plānu, kurš attiecas uz visiem kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un atļauts veikt pētniecību, un kurā ietverts nolūks, vieta un – attiecībā uz kuģiem, kas pētniecībā iesaistījušies uz laiku, – datumi, kuros kuģis tiks izmantots par pētniecības kuģis.

nodrošina, ka visas sugas no krājumiem, kuri norādīti spēkā esošajās zvejas iespējās un kuros nozveju guvuši kuģi, kas kuģo ar tās karogu, tiek uzskaitītas attiecībā pret attiecīgajai dalībvalstij iedalīto kvotu, un tas attiecas arī uz 3M rajona sarkanasaru piezveju, kas gūta laikā no dienas, kad saskaņā ar aplēsēm ir izmantoti 50 % no sarkanasaru kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) 3M rajonā, līdz 1. jūlijam;

nodrošina, ka 3M rajona sarkanasari netiek paturēti uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, pēc dienas, kad saskaņā ar aplēsēm ir izmantoti 100 % no sarkanasaru KPN 3M rajonā, izņemot sarkanasarus, kas 3M rajonā nozvejotipirms zvejas aizlieguma;

vismaz 48 stundas pirms katras ieiešanas pārvaldības apgabalā un pēc vismaz 48 stundu ilgas prombūtnes no pārvaldības apgabala paziņo Komisijai un EFCA to Savienības kuģu vārdus, kas plāno zvejot, izmantojot kvotu “Citi”. Ja iespējams, minētajam paziņojumam pievieno prognozētās nozvejas aplēsi. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgie CEM nosacījumi ir izpildīti, tā paziņo NAFO izpildsekretāram.

zveju no krājumiem, kas norādīti pārvaldības apgabalā spēkā esošajās zvejas iespējās, aizliedz no dienas, kad pieejamie dati liecina, ka būs pilnībā apgūta minētajai dalībvalstij iedalītā attiecīgo krājumu kopējā kvota, ieskaitot aplēsto daudzumu, kas iegūstams pirms zvejas aizlieguma noteikšanas, izmetumus un aplēsto nedeklarēto nozveju, ko guvuši visi kuģi, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu;

nodrošina, ka kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nekavējoties pārtrauc zvejas darbības, kurās var tikt gūta nozveja“ tiklīdz Komisija saskaņā ar 3. punktu ir paziņojusi, ka attiecīgajai dalībvalstij iedalītā kvota ir pilnībā apgūta. Ja dalībvalsts saskaņā ar 2. punktu var pierādīt, ka tai joprojām ir pieejama kvota attiecībā uz minēto krājumu, attiecīgās dalībvalsts kuģi drīkst atsākt zveju no minētā krājuma;

aizliedz ziemeļu garneles zveju 3M rajonā, kad ir sasniegts attiecīgajai dalībvalstij iedalītais zvejas dienu skaits. Katra kuģa zvejas dienu skaitu nosaka, izmantojot VMS pozīcijas datus 3M rajonā un jebkuru dienas daļu uzskatot par pilnu dienu;

sarkanasaru specializēto zveju 3M rajonā aizliedz no tās dienas plkst. 24.00 (UTC), kad saskaņā ar aplēsēm summārā deklarētā nozveja sasniedz 50 % no sarkanasaru kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) 3M rajonā un kas paziņota saskaņā ar 3. punktu, līdz 1. jūlijam;

sarkanasaru specializēto zveju 3M rajonā aizliedz no tās dienas plkst. 24.00 (UTC), kad saskaņā ar aplēsēm summārā deklarētā nozveja sasniedz 100 % no sarkanasaru KPN 3M rajonā un kas paziņota saskaņā ar 3. punktu;

tūlīt paziņo Komisijai a)–e) apakšpunktā paredzēto aizliegumu datumu;

aizliedz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, specializēto zveju no konkrēta krājuma saskaņā ar kvotu “Citi” pārvaldības apgabalā turpināt ilgāk nekā 5 dienas pēc NAFO izpildsekretāra paziņojuma, kuru saskaņā ar 3. punktu pārsūtījusi Komisija un kurā saskaņā ar aplēsēm ir noteikts, ka konkrētā kvota “Citi” ir pilnībā apgūta;

nodrošina to, ka neviens kuģis, kas kuģo ar tās karogu, specializēto zveju no konkrēta krājuma saskaņā ar kvotu “Citi” pārvaldības apgabalā nesāk pēc NAFO izpildsekretāra paziņojuma, kurš nosūtīts saskaņā ar 3. punktu un kurā saskaņā ar aplēsēm ir noteikts, ka konkrētā kvota “Citi” ir pilnībā apgūta;

pēc zvejas aizlieguma noteikšanas saskaņā ar šo punktu nodrošina, ka uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, vairs netiek paturētas zivis no attiecīgā krājuma, ja vien šajā regulā nav atļauts citādi.

to, vai NAFO izpildsekretārs apstiprina, ka Komisija ir pierādījusi, ka vēl ir pieejams sākotnēji iedalītās kvotas atlikums; vai

to, vai no citas NAFO līgumslēdzējas puses kvotas nodošanas saskaņā ar zvejas iespējām rodas papildu kvota konkrētam krājumam, uz kuru attiecas zvejas aizliegums.

saskaņā ar spēkā esošajām zvejas iespējām Savienībai nav iedalīta kvota zvejai no minētā krājuma attiecīgajā rajonā;

attiecībā uz konkrēto krājumu ir spēkā zvejas aizliegums (moratorijs); vai

pēc Komisijas paziņojuma, kas nosūtīts saskaņā ar 6. pantu, konkrētā krājuma kvota “Citi” ir pilnībā apgūta.

menca 3M rajonā, sarkanasari 3LN rajonā un sarkanā plekste 3NO rajonā: 1 250  kg vai 5 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

menca 3NO rajonā: 1 000  kg vai 4 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

visi citi krājumi, kas norādīti zvejas iespējās, bet attiecībā uz kuriem dalībvalstij nav iedalīta īpaša kvota: 2 500  kg vai 10 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

ja ir spēkā zvejas aizliegums (moratorijs) vai ja kvota “Citi”, kas atvērta minētajam krājumam, ir pilnībā apgūta: 1 250  kg vai 5 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks; šis nosacījums attiecas uz līgumslēdzējām pusēm, kas saskaņā ar 6. pantu paziņojušas par kvotas “Citi” izmantojumu;

tiklīdz sarkanasaru specializētā zveja 3M rajonā ir aizliegta saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu: 1 250  kg vai 5 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;

veicot dzeltenastes plekstes specializēto zveju 3LNO rajonā: 15 % no Rietumatlantijas plekstes; pārējos gadījumos piemēro d) apakšpunktā izklāstītos noteikumus par piezveju.

neveic 7. panta 2. punktā minēto sugu specializēto zveju;

izņemot ziemeļu garneles specializēto zveju, gadījumā, kad ikvienas tādas sugas svars, uz ko attiecas piezvejas limiti, jebkurā zvejas rīka iemetienā pārsniedz lielāko no 7. panta 3. punktā noteiktajiem limitiem, izpilda šādas prasības:

3M rajonā nozvejoto mencu kuģi izkrauj vai pārkrauj tikai tajās ostās, kas apstiprinātas saskaņā ar 39. pantu;

vismaz 48 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika kuģis vai kuģa pārstāvis tā vārdā kompetentajai ostas iestādei dara zināmu kuģa aplēsto ierašanās laiku, aplēsto 3M rajonā nozvejotās mencas daudzumu, kas paturēts uz kuģa, un informāciju par rajonu vai rajoniem, kuros iegūtas citas mencas nozvejas, kas paturētas uz kuģa;

katra dalībvalsts savās ostās inspicē vismaz 50 % 3M rajonā nozvejotas mencas izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī un sagatavo inspekcijas ziņojumu CEM IV.C pielikumā paredzētajā formātā, kas minēts šīs regulas pielikuma 9. punktā, un 12 darbdienu laikā no inspekcijas pabeigšanas dienas nosūta to NAFO izpildsekretāram ar kopiju Komisijai un EFCA. Minētajā ziņojumā norāda ikvienu šīs regulas pārkāpumu, kas konstatēts ostā veiktas inspekcijas laikā, un sniedz sīkas ziņas par to. Tajā ietver visu būtisko informāciju, kas pieejama attiecībā uz pārkāpumiem, kuri konstatēti jūrā inspicētā zvejas kuģa kārtējā reisa laikā.

▼M4

Biežums, ar kādu notiek izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī inspicēšana, ir šāds:

katra dalībvalsts savu Grenlandes paltusa kvotu sadala tās atļauju saņēmušajiem kuģiem;

atļauju saņēmušais kuģis savu Grenlandes paltusa nozveju izkrauj tikai NAFO līgumslēdzējas puses apstiprinātā ostā. Šajā nolūkā katra dalībvalsts apstiprina vienu vai vairākas ostas, kuras atrodas tās teritorijā un kurās atļauju saņēmušie kuģi drīkst izkraut Grenlandes paltusu;

katra dalībvalsts nosūta Komisijai ikvienas šim nolūkam apstiprinātās ostas nosaukumu, un Komisija to nosūta NAFO izpildsekretāram. Visas turpmākās izmaiņas sarakstā nosūta ne mazāk kā 20 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā, un tās aizstāj iepriekšējo sarakstu;

vismaz 48 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika atļauju saņēmušais kuģis vai kuģa pārstāvis tā vārdā dara ostas kompetentajai zvejas kontroles iestādei zināmu tā aplēsto ierašanās laiku, aplēsto Grenlandes paltusa kopējo daudzumu, kas paturēts uz kuģa, un informāciju par rajonu vai rajoniem, kuros gūtas nozvejas;

katra dalībvalsts savās ostās inspicē katru Grenlandes paltusa izkrāvumu, ja no minētā krājuma nozvejotais daudzums, kas paturēts uz kuģa, ir lielāks nekā 5 % no kopējās nozvejas vai lielāks nekā 2 500  kg, un sagatavo inspekcijas ziņojumu CEM IV.C pielikumā paredzētajā formātā, kas minēts šīs regulas pielikuma 9. punktā, un 14 darbdienu laikā no inspekcijas pabeigšanas dienas nosūta to NAFO izpildsekretāram ar kopiju Komisijai un EFCA. Minētajā ziņojumā norāda ikvienu šīs regulas pārkāpumu, kas konstatēts ostā veiktas inspekcijas laikā, un sniedz sīkas ziņas par to. Tajā ietver visu būtisko informāciju, kas pieejama attiecībā uz pārkāpumiem, kuri konstatēti jūrā inspicētā zvejas kuģa kārtējā reisa laikā.

kuģa kapteinis vēlākais 72 stundas pirms kuģa ieiešanas pārvaldības apgabalā pa e-pastu vai pa faksu paziņo NAFO izpildsekretāram un savas karoga valsts FMC uz kuģa esošās nozvejas apjomu, pozīciju, proti, ģeogrāfisko platumu un garumu, kurā kuģa kapteinis plāno sākt zveju, aplēsto ierašanās laiku attiecīgajā pozīcijā un zvejas kuģa kontaktinformāciju (piemēram, radioizsaukuma signālu, satelīttālruņa numuru vai e-pasta adresi);

inspekcijas kuģis, kas plāno inspicēt zvejas kuģi, pirms tas sāk zvejot Grenlandes paltusu, paziņo attiecīgajam zvejas kuģim un NAFO izpildsekretāram apstiprinātā inspekcijas punkta koordinātas, un šis punkts atrodas ne tālāk kā 60 jūras jūdzes no pozīcijas, kurā saskaņā ar kuģa kapteiņa aplēsēm kuģis sāks zvejot, un par to attiecīgi informē citus inspekcijas kuģus, kas varētu darboties pārvaldības apgabalā;

zvejas kuģis, kas saņēmis paziņojumu saskaņā ar b) apakšpunktu:

zvejas kuģis nedrīkst sākt zvejot, pirms tas ir inspicēts saskaņā ar šo pantu, izņemot šādus gadījumus:

▼M1

▼B

atdalīt haizivs spuras uz kuģiem;

paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut haizivs spuras, kas pilnībā atdalītas no liemeņa.

veic pētījumus ar mērķi identificēt veidus, kā palielināt zvejas rīku selektivitāti haizivju aizsardzības nolūkā;

veic pētījumus par galvenajiem bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem parametriem, dzīves gaitu, uzvedības iezīmēm un migrācijas modeļiem, kā arī pētījumus, kas ļauj identificēt galveno haizivju sugu iespējamās kartēšanas, mazuļu šķilšanās vai dzimšanas un uzturēšanās vietas.

garnelēm, arī ziemeļu garnelei (PRA) – 40 mm;

īsspuru kalmāram (SQI) – 60 mm;

rajām (SKA) – 280 mm āmī un 220 mm visās citās traļa daļās;

visām pārējām bentisko zivju sugām, kas uzskaitītas CEM I.C pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 11. punktā, – 130 mm;

pelaģiskajiem dziļūdens sarkanasariem (Sebastes mentella, REB) 2. apakšapgabalā un 1F un 3K rajonā – 100 mm; un

sarkanasariem (RED) zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali, 3O, 3M un 3LN rajonā – 90 mm.

neizmanto zvejas rīkus, kas nav marķēti saskaņā ar vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem, jo īpaši 1967. gada Konvenciju par zvejas operāciju veikšanu Ziemeļatlantijā; vai

neizvieto stoderes vai līdzīgus priekšmetus, kuri peld uz ūdens un ir paredzēti, lai norādītu nostiprinātu zvejas rīku atrašanās vietu, bet uz kuriem nav redzams kuģa reģistrācijas numurs.

nodrošina, ka uz zvejas kuģa klāja ir nozaudētu zvejas rīku izgūšanai vajadzīgais aprīkojums;

gadījumā, ja ir nozaudēts zvejas rīks vai tā daļa, veic visus racionāli pamatotos mēģinājumus to izgūt pēc iespējas drīzāk; un

zvejas rīkus nepamet tīši, izņemot drošības apsvērumu dēļ.

kuģa vārdu un izsaukuma signālu;

nozaudētā zvejas rīka tipu;

nozaudēto zvejas rīku daudzumu;

zvejas rīka nozaudēšanas laiku;

zvejas rīka nozaudēšanas pozīciju; un

pasākumus, ko kuģis veicis, lai izgūtu nozaudēto zvejas rīku.

tā kuģa vārdu un izsaukuma signālu, kas izguvis zvejas rīku;

tā kuģa vārdu un izsaukuma signālu, kas nozaudējis zvejas rīku (ja zināms);

izgūtā zvejas rīka tipu;

izgūto zvejas rīka daudzumu;

zvejas rīka izgūšanas laiku; un

zvejas rīka izgūšanas pozīciju.

nosūta Komisijai “Paziņojumu par nodomu veikt izpētes grunts zveju”, kas sagatavots saskaņā ar CEM I.E pielikumu, kurš minēts šīs regulas pielikuma 21. punktā, kopā ar 20. panta 1. punktā prasīto novērtējumu;

divu mēnešu laikā pēc izpētes grunts zvejas darbību pabeigšanas iesniedz Komisijai “Ziņojumu par izpētes grunts zvejas reisu”, kas sagatavots saskaņā ar CEM I.E pielikumu, kurš minēts šīs regulas pielikuma 22. punktā.

izpētes grunts zvejas darbības sāk tikai pēc tam, kad tās ir atļautas saskaņā ar NAFO komisijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem ar mērķi novērst izpētes grunts zvejas darbību būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE;

nodrošina, ka izpētes grunts zvejas darbības laikā uz kuģa ir zinātniskais novērotājs.

tiek nosūtīts Komisijai ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms NAFO zinātniskās padomes jūnija sanāksmes atklāšanas;

ietver elementus ierosināto izpētes grunts zvejas darbību izvērtēšanai saskaņā ar CEM I.E pielikumu, kurš minēts šīs regulas pielikuma 23. punktā.

par saskari nekavējoties ziņo karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei un norāda arī kuģa paziņoto pozīciju, kas var būt vai nu zvejas rīka vilkšanas vai ievietošanas beigu punkts, vai arī cita pozīcija, kura atrodas vistuvāk precīzajai saskares vietai, JJE indikatorsugas, ar kurām notikusi saskare, un JJE indikatorsugu daudzumu (kg); un

pārtrauc zvejošanu un no zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas beigu punkta attālinās par vismaz 2 jūras jūdzēm virzienā, kurā ir vismazākā atkārtotas saskares iespējamība. Kuģa kapteinis pieņem pamatotāko lēmumu, kas balstās uz visiem pieejamajiem informācijas avotiem.

identificē koraļļus, sūkļus un citus organismus līdz zemākajai iespējamajai taksonomiskajai vienībai, izmantojot “Izpētes zvejniecības datu vākšanas veidlapu” saskaņā ar CEM I.E pielikumu, kas minēts šīs regulas pielikuma 24. punktā, un

šādas identifikācijas rezultātus nodod kuģa kapteinim, lai atvieglotu šā panta 2. punktā minēto daudzuma noteikšanu.

kuģa kapteiņa sniegto informāciju nekavējoties pārsūta Komisijai, ja JJE indikatorsugu daudzums, kas nozvejots zvejas operācijā (tādā kā tralējums, žaunu tīkla vai āķu jedu ievietošana), pārsniedz 1. punktā noteikto sliekšņvērtību;

par saskari nekavējoties brīdina visus zvejas kuģus, kas kuģo ar tās karogu; un

ja iespējams, pēc Komisijas paziņojuma uz laiku aizliedz zveju divu jūdžu rādiusā ap jebkuru vietu, kurā notikusi saskare ar JJE un kura atrodas ārpus pēdas nospieduma teritorijas.

sarakstu ar kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kam tā var atļaut veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā (“paziņotais kuģis”), formātā, kas noteikts CEM II.C pielikuma 1. punktā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 25. punktā;

laiku pa laikam, taču nekavējoties – svītrojumus no paziņoto kuģu saraksta formātā, kas noteikts CEM II.C pielikuma 2. punktā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 26. punktā.

kas ir iekļauti paziņoto kuģu sarakstā;

kam izdots SJO numurs; un

kam karoga dalībvalsts ir piešķīrusi atļauju veikt šādas zvejas darbības (“atļauju saņēmušais kuģis”).

ne vēlāk kā 40 dienas pirms zvejas darbību sākuma attiecīgajā kalendārajā gadā – individuālu atļauju katram kuģim, kas iekļauts to paziņoto kuģu sarakstā, kam tā atļāvusi veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā formātā, kas noteikts CEM II.C pielikuma 3. punktā, kuršminēts šīs regulas pielikuma 27. punktā.

Katrā atļaujā konkrēti norāda derīguma sākuma un beigu datumu un sugas, kuru specializētā zveja ir atļauta, izņemot gadījumus, kad CEM II.C pielikuma 3. punktā, kas minēts šīs regulas pielikuma 27. punktā, noteikts atbrīvojums. Ja kuģis plāno zvejot reglamentētas sugas, kas norādītas spēkā esošajās zvejas iespējās, un ja reglamentētā suga ir saistīta ar attiecīgo apgabalu, norāda krājumu;

nekavējoties – ziņu par atļaujas apturēšanu formātā, kas noteikts CEM II.C pielikuma 4. punktā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 28. punktā, ja attiecīgā atļauja ir atcelta vai ir veiktas izmaiņas tās saturā un ja atcelšana vai izmaiņas notiek derīguma termiņa laikā;

ziņu par apturētas atļaujas atjaunošanu, ko nosūta saskaņā ar a) apakšpunktā noteikto procedūru.

kuģa vārds, ja ir;

burti, kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā kuģis reģistrēts, ja ir;

numurs, ar kādu tas reģistrēts;

SJO numurs;

starptautiskais radio izsaukuma signāls, ja ir;

īpašnieka vai īpašnieku un attiecīgā gadījumā fraktētāju vārds un adrese;

kuģa lielākais garums;

dzinēja jauda;

ietilpības plāns, kas minēts 10. punktā; un

saldēšanas jaudas aplēses vai dzesēšanas sistēmas sertifikācija.

tiek sagatavots kā zivju uzglabāšanas vietas rasējums vai apraksts, kas ietver arī katras zivju uzglabāšanas vietas uzglabāšanas ietilpību kubikmetros, un rasējumā ir redzams kuģa garengriezums, kā arī katra tāda klāja plāns, uz kura atrodas zivju uzglabāšanas vieta, un saldētavu atrašanās vietas;

konkrēti parāda, kur atrodas katras zivju uzglabāšanas vietas durvis, lūkas un jebkādas citas piekļuves iespējas, ar norādi uz starpsienām;

tajā ir norādīti zivju uzglabāšanas tvertņu (ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertņu) galvenie izmēri un katras tvertnes kalibrācija kubikmetros ar 10 cm intervālu; un

tā rasējumā ir skaidri norādīts faktiskais mērogs.

līgumslēdzēja puse, kas ir karoga valsts, ir rakstiski piekritusi fraktēšanas līgumam;

fraktēšanas līgums jebkurā kalendārajā gadā attiecas tikai uz vienu zvejas kuģi no katras līgumslēdzējas puses, kas ir karoga valsts;

saskaņā ar fraktēšanas līgumu veikto zvejas operāciju kumulatīvais ilgums nevienā kalendārajā gadā nepārsniedz sešus mēnešus; un

fraktētais kuģis nav iepriekš bijis identificēts kā NNN zvejā iesaistījies kuģis.

kuģa vārds, karoga valsts reģistrācijas numurs, SJO numurs un karoga valsts;

iepriekšējais vārds vai vārdi un karoga valsts vai valstis, ja tādi bijuši;

kuģa īpašnieka vai īpašnieku un operatoru vārds un adrese;

fraktēšanas līguma eksemplārs un visas zvejas atļaujas vai licences, ko fraktētāja līgumslēdzēja puse ir izdevusi fraktētajam kuģim; un

iedalītās zvejas iespējas, kas asignētas kuģim.

zvejas operācijas, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu, ir sāktas;

zvejas operācijas, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu, ir apturētas;

zvejas operācijas, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu un kas ir bijušas apturētas, ir atsāktas;

zvejas operācijas, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu, ir pabeigtas.

nozvejotājkuģa vārds;

katras sugas trīsburtu kods, kas minēts CEM I.C pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 11. punktā;

attiecībā uz ziemeļu garnelēm – nozvejas datums;

pārvaldības apgabals un zvejas rajons; un

produkta sagatavošanas veida kods, kas minēts CEM II.K pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 29. punktā.

vienas kategorijas produktus;

vienā rajonā gūtu nozveju;

vienā datumā gūtu nozveju (attiecībā uz ziemeļu garneli); un

vienu sugu.

pareizi reģistrē katrā zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas reizē gūto nozveju sadalījumā pa rajoniem;

norāda katrā zvejas rīka vilkšanas/ievietošanas reizē gūtās nozvejas realizāciju, tostarp no katra krājuma iegūto daudzumu (dzīvsvara kilogramos), kurš kārtējā zvejas reisa laikā paturēts uz kuģa, izmests, izkrauts vai pārkrauts citā kuģī.

reģistrē katras sugas un produktu veida dienas summāro produkciju (kg) par iepriekšējo dienu no plkst. 00.01 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC);

reģistrē katras sugas un produktu veida produkciju sadalījumā par rajoniem;

norāda pārrēķina koeficientus, kas izmantoti, lai katra produktu veida svaru pārrēķinātu dzīvsvarā, kad tas tiek reģistrēts zvejas žurnālā;

reģistrē katru ierakstu saskaņā ar 24. pantu; un

ja inspekcijas dienā veikta ražošana, inspektoram pēc pieprasījuma dara pieejamu informāciju par visu minētajā dienā apstrādāto nozveju.

kurā skaidri var redzēt:

kuru katru dienu atjaunina par iepriekšējo dienu no plkst. 00.01 līdz plkst. 24.00 (UTC); un

kurš tiek paturēts uz kuģa, līdz visas nozvejas ir pilnībā izkrautas no kuģa.

nozveja, ieejot apgabalā (COE), – nozvejas daudzums (pa sugām), kas paturēts uz kuģa, ieejot pārvaldības apgabalā, tiek nosūtīts vismaz sešas stundas pirms kuģa ieiešanas;

nozveja, izejot no apgabala (COX), – nozvejas daudzums (pa sugām), kas paturēts uz kuģa, izejot no pārvaldības apgabala, tiek nosūtīts vismaz sešas stundas pirms kuģa iziešanas;

nozveja (CAT) – paturētās nozvejas daudzums un izmestais daudzums (pa sugām) iepriekšējā dienā pirms ziņojuma nosūtīšanas, sadalīts pa rajoniem, tiek nosūtīts katru dienu pirms plkst. 12.00 (UTC), arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle, ja vien tas nav iesniegts COX ziņojumā; nulles apjoma paturēto nozveju un nulles apjoma izmetumu ziņošanā izmanto trīsburtu kodu MZZ (nespecificētas jūras sugas) un daudzumu “0”, kā redzams šādos piemēros (//CA/MZZ 0//un//RJ/MZZ 0//);

nozveja uz kuģa (COB) – attiecas uz jebkuru kuģi, kas zvejo ziemeļu garneli 3L rajonā, tiek nosūtīts pirms ieiešanas 3L rajonā vai iziešanas no tā vienu stundu pirms 3L rajona robežas šķērsošanas;

pārkraušana citā kuģī (TRA):

izkraušanas osta (POR) – kuģis, kas saņēmis pārkrāvumu, nosūta vismaz divdesmit četras stundas pirms jebkādas izkraušanas.

ziņo par provizorisko mēneša nozveju sadalījumā pa sugām un krājumu apgabaliem un par provizorisko mēneša zvejas dienu skaitu attiecībā uz ziemeļu garneles zveju 3M rajonā neatkarīgi no tā, vai tai ir iedalītas attiecīgo krājumu kvotas vai zvejas piepūle; šos ziņojumus tā nosūta Komisijai 20 dienu laikā pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā gūta nozveja;

nodrošina, ka 60 dienu laikā pēc katra zvejas reisa pabeigšanas Komisijai tiek iesniegta zvejas žurnāla informācija, kas sagatavota paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML) vai Microsoft Excel datnes formātā un satur vismaz CEM II.N pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 33. punktā, prasīto informāciju.

kuģa identifikācijas dati;

jaunākā kuģa pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums) ar kļūdas pielaides robežu, kas nepārsniedz 500 metrus, un ticamības intervālu 99 %;

pozīcijas noteikšanas datums un laiks (UTC); un

kuģa kurss un ātrums.

saņem 1. punktā minētos pozīcijas datus un tos reģistrē, izmantojot šādus trīsburtu kodus:

ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas paredzēta automātiskai datu apstrādei un elektroniskai datu pārraidīšanai, izmanto dublēšanas un atkopšanas procedūras, reģistrē no zvejas kuģiem saņemtos datus datorlasāmā formā un glabā tos ne mazāk kā trīs gadus; un

nekavējoties paziņo Komisijai un EFCA FMC nosaukumu, adresi, tālruņa, teleksa vai faksa numuru vai e-pasta adresi un jebkādas turpmākas izmaiņas šajā informācijā.

tās FMC pārraida VMS pozīcijas datus NAFO izpildsekretāram ar kopiju Komisijai un EFCA pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to saņemšanas, un tā var atļaut zvejas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, VMS pozīcijas datus pa satelītu, e-pastu, radio, faksu vai teleksu nosūtīt tieši NAFO izpildsekretāram; un

NAFO izpildsekretāram nosūtītie VMS pozīcijas dati atbilst datu apmaiņas formātam, kas noteikts CEM II.E pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 34. punktā, un sīkāk aprakstīts CEM II.D pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 31. punktā.

nodrošina, ka attiecīgie kuģi zvejo sugas vietās, kurās tiek sagaidīts, ka var notikt nenozīmīga citu sugu piezveja;

nodrošina, ka kuģis ievēro visas prasības par ziņošanu reāllaikā;

saskaņā ar valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības procedūrām fiziski pārbauda vai citādi atbilstīgi pēc riska analīzes izvērtē katru izkraušanu, ko tās ostās veic attiecīgais kuģis. Ja tiek atklāti un apstiprināti jebkādi šīs regulas prasību pārkāpumi, karoga dalībvalsts sagatavo inspekcijas ziņojumu formātā, kas noteikts CEM IV.C pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 9. punktā, un tiklīdz pārkāpums ir apstiprināts, pēc iespējas drīz to nosūta Komisijai;

pēc iespējas drīz pirms zvejas reisa nosūta Komisijai šādu informāciju:

līdz katra gada 15. februārim par iepriekšējo kalendāro gadu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā ietverts visu attiecīgo zvejas darbību salīdzinājums un redzama atšķirība starp reisiem, kuros uz kuģa bija novērotājs, un reisiem, no kuriem novērotājs tika atsaukts. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta minēto informāciju NAFO izpildsekretāram.

ik gadu, pirms kuģi, kas kuģo ar tās karogu, sāk zveju pārvaldības apgabalā, nosūta Komisijai atjauninātu sarakstu ar novērotājiem (vārds un attiecīgā gadījumā identitātes numurs), kurus tā plāno izvietot uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kas darbojas pārvaldības apgabalā;

saskaņā ar novērotāju programmu pieprasa, lai uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, būtu novērotājs, kas norādīts a) apakšpunktā minētajā sarakstā;

ciktāl tas praktiski iespējams, nodrošina, ka atsevišķus novērotājus neizvieto uz viena un tā paša kuģa secīgos reisos;

nodrošina, ka novērotājiem tiek piešķirta neatkarīga divvirziena saziņas ierīce jūrā;

saskaņā ar starptautiskiem standartiem vai norādēm kuģos, kas kuģo ar tās karogu, veic attiecīgas darbības, lai novērotājiem, kad tie pilda savus pienākumus, nodrošinātu drošus darba apstākļus, aizsardzību, drošību un labklājību;

nodrošina, ka novērotāji visus izvietošanas laikā ievāktos ar zvejas darbībām saistītos datus un informāciju, tostarp uzņemtos fotoattēlus un videomateriālus, apstrādā saskaņā ar piemērojamām konfidencialitātes prasībām;

saņēmusi 11. punkta e) apakšpunktā minēto novērotāja dienas ziņojumu, to nekavējoties elektroniski nosūta NAFO izpildsekretāram.

saskaņā ar piemērojamām konfidencialitātes prasībām izskata ziņojumu ar lielu sensitivitāti un diskrētību;

izvērtē novērotāja ziņojumā apzinātās nesakritības un veic tādus turpmākus pasākumus, ko uzskata par atbilstīgiem;

izveido ziņojumu par turpmākiem pasākumiem un nosūta to Komisijai.

20 dienu laikā pēc kuģa ierašanās ostā – 11. punktā minēto novērotāja ziņojumu par reisu;

katru gadu līdz 15. februārim – ziņojumu par šajā pantā izklāstīto pienākumu izpildi iepriekšējā kalendārajā gadā.

katram zvejas rīka iemetienam/ievietošanas reizei formātā, kas norādīts CEM II.M pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 35. punktā (“novērotāja ziņojums par reisu”), reģistrē:

uzraudzīt 25. pantā minēto kuģa izvietošanas plānu un novērotāja ziņojumā reģistrēt jebkādas konstatētās nesakritības;

reģistrēt jebkuras novērotās VMS darbības pārtraukumus vai traucējumus;

nostāda kuģa instrumentus tikai ar kuģa kapteiņa piekrišanu;

katru dienu pirms plkst. 12.00 (UTC) neatkarīgi no tā, vai kuģis zvejo, vai ne, saskaņā ar CEM II.G pielikumu, minēts šīs regulas pielikuma 36. punktā, nosūta karoga dalībvalsts FMC novērotāja ziņojumu sadalījumā pa rajoniem;

veic tādu darbu, tostarp zinātniskiem nolūkiem, ko NAFO var pieprasīt;

iesniedz novērotāja ziņojumu datorlasāmā formātā, ja iespējams, pievienojot saistītos novērotāja uzņemtos attēlus:

nodod sevi to inspektoru rīcībā, kuri atrodas jūrā vai, kuģim ierodoties, ostā, lai veiktu izmeklēšanu attiecībā uz kuģa zvejas darbībām;

atsaucoties uz jebkādu šīs regulas neievērošanu:

izvērš tādu sadarbību un palīdzību, kas varētu būt vajadzīga, lai novērotājs spētu pildīt savus pienākumus. Šāda sadarbība ietver to, ka novērotājam tiek nodrošināta vajadzīgā piekļuve nozvejai, tostarp tādai nozvejai, ko kuģis varētu plānot izmest;

novērotājam nodrošina tādu ēdināšanu un izmitināšanu, kuras standarts nav zemāks kā kuģa virsniekiem paredzētais. Ja virsnieku līmeņa izmitināšana nav pieejama, novērotājam nodrošina tādu izmitināšanas standartu, kas ir, cik vien praktiski iespējams, līdzvērtīgs virsnieku izmitināšanas standartam, bet ne zemāks kā tas, kas tiek nodrošināts apkalpei;

nodrošina novērotājam pieeju visām kuģa darbības zonām, kas vajadzīgas, lai novērotājs varētu izpildīt savus pienākumus, tostarp kuģa tilpnei(-ēm), ražošanas zonai(-ām), tiltam, atkritumu pārstrādes iekārtai un navigēšanas un sakaru iekārtām;

netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotāju tā pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina viņiem dot kukuli;

iesaista novērotāju visās uz kuģa notiekošajās mācībās par rīcību ārkārtas situācijās; un

paziņo novērotājam, kad inspekcijas grupa ir paziņojusi par savu nodomu kāpt uz kuģa.

inspektora vai citas kompetentas iestādes klātbūtni pārvaldības apgabalā; vai

kompetentas iestādes klātbūtni NAFO līgumslēdzējas puses teritorijā, kas atrodas blakus konvencijas apgabalam.

Dalībvalstis nekavējoties reaģē uz ikvienu paziņojumu par pārkāpumu, ko pārvaldības apgabalā izdarījis zvejas kuģis, kas kuģo ar to karogu.

paliek tās operacionālajā kontrolē;

īsteno šīs shēmas noteikumus;

nenēsā ieročus, kad uzkāpj uz kuģa;

atturas no to normatīvo aktu izpildes panākšanas, kas attiecas uz Savienības ūdeņiem;

ievēro vispārpieņemtus starptautiskus noteikumus, procedūras un prakses, kas saistītas ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību;

neiejaucas zvejas darbībās vai zvejas produktu izvietošanā un, ciktāl tas praktiski iespējams, izvairās no rīcības, kas nelabvēlīgi ietekmētu uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti; un

atver tvertnes tādā veidā, kas atvieglo to tūlītēju atkārtotu noplombēšanu, atkārtotu iepakošanu un iespējamu novietošanu atpakaļ glabātavā.

tās kompetentās iestādes kontaktinformācija, kas darbojas kā kontaktpunkts, kuram tūlītēji paziņo par pārkāpumiem pārvaldības apgabalā, un jebkādas turpmākas izmaiņas minētajā informācijā, kuras paziņo ne mazāk kā 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā;

dalībvalsts darbam shēmā norīkoto inspektoru un inspektoru stažieru vārdu un katras inspekcijas platformas vārdu, radio izsaukuma signālu un saziņas kontaktinformāciju. Izmaiņas šādi paziņotajā informācijā dalībvalsts, ja vien iespējams, paziņo ne mazāk kā 60 dienas iepriekš.

aizpilda pārraudzības ziņojuma veidlapu saskaņā ar CEM IV.A pielikumu, kas minēts šīs regulas pielikuma 38. punktā. Ja inspektors ir novērtējis zvejas rīka iemetiena satura tilpumu vai nozvejas sastāvu, pārraudzības ziņojumā iekļauj visu relevanto informāciju par nozvejas sastāvu un norāda tilpumiskajā novērtēšanā izmantoto metodi;

ieraksta kuģa attēlus un reģistrē pozīciju, datumu un laiku, kurā attēls ticis ierakstīts; un

nekavējoties elektroniski nosūta pārraudzības ziņojumu un attēlus savai kompetentajai iestādei.

pārsūta pārraudzības ziņojumu EFCA, kas to nekavējoties iesniedz NAFO izpildsekretāram pārsūtīšanai līgumslēdzējai pusei, kas ir kuģa karoga valsts;

pārsūta ierakstīto attēlu kopijas EFCA, kas tos savukārt pārsūta līgumslēdzējai pusei, kas ir kuģa karoga valsts, vai karoga dalībvalstij, ja tā nav inspicējošā dalībvalsts;

nodrošina pierādījumu drošību un nepārtrauktību turpmāku inspekciju vajadzībām.

zvejas reisu uzskata par kārtējo reisu, ja uz inspicētā kuģa ir nozveja, kas zvejas reisa laikā gūta pārvaldības apgabalā;

kad inspektori ierakstus produkcijas žurnālā salīdzina ar ierakstiem zvejas žurnālā, tie produkcijas svaru pārrēķina dzīvsvarā izmantojot: Savienības zvejas kuģiem attiecībā uz tām sugām un sagatavošanas veidiem, uz kuriem attiecas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 ( 5 ) XIII, XIV un XV pielikumi, minētajos pielikumos izklāstītos pārrēķina koeficientus un pārējos gadījumos – kuģa kapteiņa izmantotos pārrēķina koeficientus;

inspektori:

▼M1

▼B

nosūta EFCA jūrā veiktas inspekcijas ziņojumu, ja iespējams 20 dienu laikā pēc inspekcijas, un EFCA to iesniedz NAFO izpildsekretāram;

pēc tam, kad inspektori ir izdevuši paziņojumu par pārkāpumu, izpilda 34. panta 2. punktā minēto procedūru.

reģistrē pārkāpumu inspekcijas ziņojumā;

inspicētā kuģa zvejas žurnālā vai citā relevantā dokumentā izdara atzīmi, kurā norāda datumu, ģeogrāfiskās koordinātas un pārkāpuma veidu, un to paraksta, nokopē ikvienu attiecīgu ierakstu un pieprasa kuģa kapteinim parakstīt katru lapu, lai tādā veidā verificētu kopijas atbilstību oriģinālam;

ieraksta zvejas rīku, nozvejas vai citu tādu pierādījumu attēlus, ko inspektors uzskata par vajadzīgiem saistībā ar pārkāpumu;

attiecīgā gadījumā droši piestiprina inspekcijas plombu, kas attēlota NAFO inspekcijas plombā, kas noteikta CEM IV.F pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 42. punktā, un inspekcijas ziņojumā pienācīgi norāda ikvienu veikto rīcību un katras plombas kārtas numuru;

pieprasa kuģa kapteinim:

pieprasa kuģa kapteinim noņemt jebkuru zvejas rīka daļu, kuras lietošana šķiet neatļauta saskaņā ar šo regulu; un

par pārkāpumu paziņo jebkuram novērotājam, kas atrodas uz kuģa.

24 stundu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas nosūta Komisijai un EFCA rakstisku paziņojumu par pārkāpumu, par ko ziņojuši tās inspektori, un tās šo paziņojumu pārsūta kompetentajai iestādei līgumslēdzējā pusē, kas ir karoga valsts, vai dalībvalstī, ja tā nav inspicējošā dalībvalsts, un NAFO izpildsekretāram. Rakstiskajā paziņojumā iekļauj informāciju, kas reģistrēta iedaļā “Pārkāpumi” inspekcijas ziņojumā, kas paredzēts CEM IV.B pielikumā, kurš minēts šīs regulas pielikuma 41. punktā, norāda attiecīgos pasākumus un sīki apraksta pamatu, uz kura izdots paziņojums par pārkāpumu, un pierādījumus, kuri šo paziņojumu pamato, un, ja iespējams, paziņojumam pievieno zvejas rīku, nozvejas vai citu ar pārkāpumiem saistītu pierādījumu attēlus, kas minēti šā panta 1. punktā;

piecu dienu laikā pēc inspekcijas kuģa atgriešanās ostā nosūta inspekcijas ziņojumu Komisijai un EFCA;

zveja, izmantojot kvotu “Citi”, bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai un EFCA – pretrunā 5. pantam;

zveja, izmantojot kvotu “Citi”, vairāk nekā piecas darbdienas pēc zvejas aizlieguma noteikšanas – pretrunā 5. pantam;

specializētā zveja no krājuma, uz kuru attiecas moratorijs vai kura zveja ir citādi aizliegta, – pretrunā 6. pantam;

krājumu vai sugu specializētā zveja pēc Komisijai paziņotas dienas, kurā karoga dalībvalsts noteikusi zvejas aizliegumu, – pretrunā 6. pantam;

zveja aizlieguma apgabalā – pretrunā 9. panta 5. punktam vai 18. pantam;

zveja ar grunts zvejas rīku apgabalā, kurā grunts zvejas darbības ir aizliegtas, – pretrunā III nodaļai;

zveja, kurā izmanto linumu ar neatļautu acs izmēru, režģi vai restes ar neatļautu attālumu starp stieņiem, vai zveja bez šķirotājrežģa vai restēm – pretrunā 13. vai 14. pantam;

zveja bez derīgas atļaujas;

nepareiza nozveju reģistrēšana – pretrunā 25. pantam;

satelītnovērošanas sistēmas neizmantošana vai tās darbības traucēšana – pretrunā 26. pantam;

ar nozveju saistītu ziņu nenosūtīšana – pretrunā 12. panta 1. punktam vai 25. pantam;

inspektoru vai novērotāju kavēšana, iebiedēšana, traucēšana vai cita veida iejaukšanās to pienākumu izpildē, vai jebkāda cita veida netieša spiediena izdarīšana;

pārkāpuma izdarīšana, ja uz kuģa nav novērotāja;

ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana, tostarp plombu salaušana vai viltošana vai piekļūšana aizplombētām vietām;

viltotu dokumentu uzrādīšana vai nepatiesas informācijas sniegšana inspektoram ar mērķi novērst smaga pārkāpuma konstatēšanu;

izkraušana, pārkraušana citā kuģī vai citu ostas pakalpojumu izmantošana:

41. panta 1. punkta noteikumu nepildīšana;

ja tiek prasīta novērotāja klātbūtne uz kuģa, šīs prasības neievērošana.

veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pierādījuma drošību un nepārtrauktību, attiecīgā gadījumā arī uzliek plombu kuģa tilpnei un/vai zvejas rīkam turpmākas inspicēšanas vajadzībām;

pieprasa kuģa kapteinim pārtraukt visas zvejas darbības, kas šķiet uzskatāmas par smagu pārkāpumu; un

tūlīt informē inspektora kompetento iestādi un 24 stundu laikā nosūta tai informāciju un, ja iespējams, attēlus. Kompetentā iestāde, kas saņem šo informāciju, saskaņā ar 34. pantu nosūta paziņojumu līgumslēdzējai pusei, kas ir karoga valsts, vai karoga dalībvalstij, ja tā nav inspicējošā dalībvalsts.

nekavējoties apliecina saistītās informācijas un attēlu saņemšanu;

nodrošina, ka inspicētais kuģis līdz turpmākam paziņojumam neatsāk zveju;

izmantojot visu pieejamo informāciju un materiālus, izskata lietu un 72 stundu laikāpieprasa kuģim tūlīt doties uz ostu nolūkā veikt pilnu inspekciju tās pakļautībā, ja ir acīmredzams, ka ir izdarīts kāds no šādiem smagiem pārkāpumiem:

atļauj kuģim atsākt zveju. Tādā gadījumā karoga dalībvalsts ne vēlāk kā divas dienas pēc pārkāpuma paziņojuma sniedz Komisijai rakstisku pamatojumu par to, kāpēc kuģim nav pieprasīts doties uz ostu. Komisija šo pamatojumu pārsūta NAFO izpildsekretāram; vai

pieprasa kuģim tūlīt doties uz ostu nolūkā veikt pilnu fizisku inspicēšanu tās pakļautībā.

cik drīz vien iespējams, veic pilnu izmeklēšanu, vajadzības gadījumā arī fiziski inspicē zvejas kuģi;

sadarbojas ar inspicējošo NAFO līgumslēdzēju pusi vai inspicējošo dalībvalsti, ja tā nav karoga dalībvalsts, nolūkā saglabāt pierādījumus un pārraudzības ķēdi tādā veidā, kas atvieglos procedūras saskaņā ar tās tiesību aktiem;

saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem tūlīt sāk tiesvedību vai administratīvu rīcību pret personām, kas ir atbildīgas par kuģi; un

nodrošina, ka sankcijas, kas piemērojamas par pārkāpumiem un – ciktāl iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem – par atkārtotiem smagiem pārkāpumiem, jo īpaši tiem, kas noteikti 35. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) un iv) punktā, ir pietiekami bargas, lai faktiski nodrošinātu atbilstību, atturētu no turpmākiem pārkāpumiem vai to atkārtošanas un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no pārkāpuma.

naudas sodi;

kuģa, nelikumīgo zvejas rīku un nozveju izņemšana;

zvejas darbību atļaujas apturēšana vai atsaukšana; un

jebkādu iedalīto zvejas iespēju samazināšana vai anulēšana;

pastiprinātas vai papildu ziņošanas prasības, piemēram, palielināts ziņošanas biežums vai papildu ziņojamie dati; un

pastiprinātas vai papildu uzraudzības prasības, piemēram, novērotāja vai inspektora izvietošana uz kuģa vai attālās elektroniskās uzraudzības instalēšana, ko īsteno saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kuras ir relevantas pārvaldības apgabalā darbojošamies zvejas kuģiem.

informāciju par tiesvedību vai administratīvo rīcību un sankcijām, kas minētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā;

cik drīz vien praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc smaga pārkāpuma izdarīšanas, – ziņojumu, kurā aprakstīta izmeklēšanas virzība un ietvertas sīkas ziņas par rīcību, ko tā veikusi vai ierosinājusi saistībā ar pārkāpumu; un

pēc izmeklēšanas pabeigšanas – ziņojumu par galīgo iznākumu.

to inspekciju skaitu, ko tā iepriekšējā kalendārajā gadā veikusi attiecībā uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, un zvejas kuģiem, kas kuģo ar citas NAFO līgumslēdzējas puses karogu;

ikviena tāda zvejas kuģa vārdu, attiecībā uz kuru tās inspektori ir izdevuši pārkāpuma paziņojumu, arī inspekcijas datumu un norises pozīciju un pārkāpuma veidu;

stundu skaitu, ko tās pārraudzības gaisa kuģi ir pavadījuši patruļlidojumā, šādu gaisa kuģu veikto pamanīšanu skaitu, nosūtīto pārraudzības ziņojumu skaitu un par katru šādu ziņojumu – pamanīšanas datumu, laiku un pozīciju;

iepriekšējā gadā veikto rīcību, ietverot aprakstu par tiesvedības vai administratīvas rīcības vai uzlikto sankciju īpašajiem nosacījumiem (piemēram, naudas soda apmērs, konfiscēto zivju un/vai zvejas rīku vērtība, izteiktie rakstiskie brīdinājumi) attiecībā uz:

attiecīgās zivis patur uzglabāšanā kompetento iestāžu kontrolē;

zivis nodod pārdošanai, pārņemšanai, ražošanai vai transportēšanai tikai tad, kad ir saņemts 6. punktā minētais apstiprinājums;

ja 14 dienu laikā pēc izkraušanas darbību pabeigšanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts drīkst konfiscēt un realizēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.

kuģiem, kam saskaņā ar šo nodaļu vai jebkuru citu šīs regulas noteikumu iepriekš ir tikusi liegta ieiešana ostā vai ostas izmantošana; un

citu NAFO līgumslēdzēju pušu, valstu vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (“RZPO”) pieprasījumiem inspicēt konkrētu kuģi.

veic kontrolpārbaudes, kurās katras izkrautās vai citā kuģī pārkrautās sugas daudzumus salīdzina ar:

verificē un reģistrē katras sugas nozvejas daudzumus, kas palikuši uz kuģa pēc izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas beigām;

verificē jebkādu informāciju, kas iegūta saskaņā ar VII nodaļu veiktās inspekcijās;

verificē visus uz kuģa esošos linumus un reģistrē to acu izmērus;

verificē zivju izmēru, lai noskaidrotu, vai minimālā izmēra prasības ir izpildītas;

attiecīgā gadījumā verificē sugas, lai noskaidrotu, vai tās precīzi atbilst nozvejas deklarācijai.

inspektori norāda ikvienu šīs regulas pārkāpumu, kas konstatēts ostā veiktas inspekcijas laikā, un sniedz sīkas ziņas par to. Ziņas ietver visu attiecīgo informāciju, kas pieejama saistībā ar pārkāpumiem, kuri konstatēti jūrā inspicētā zvejas kuģa kārtējā reisā;

inspektori drīkst ierakstīt jebkādus komentārus, ko tie uzskata par relevantiem;

kuģa kapteinim tiek dota iespēja pievienot ziņojumam savus komentārus vai iebildumus un vajadzības gadījumā sazināties ar attiecīgajām karoga valsts iestādēm, jo īpaši tad, ja kuģa kapteinim ir nopietnas grūtības saprast ziņojuma saturu;

inspektori paraksta ziņojumu un lūdz kuģa kapteini parakstīt ziņojumu. Kuģa kapteiņa paraksts uz ziņojuma kalpo tikai par ziņojuma kopijas saņemšanas apstiprinājumu;

kuģa kapteinim izsniedz ziņojuma kopiju, kurā norādīts inspekcijas rezultāts, ietverot iespējamos pasākumus, kas varētu tikt veikti.

zvejas kuģim, kas ir deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir bijusi pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai;

uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām ir pienācīgi paziņots un ņemts vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles limitus, kas varētu būt piemērojami;

zvejas kuģim, kas deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir bijusi atļauja zvejot deklarētajos apgabalos; un

kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta ar VMS datiem.

ja kuģis pārvadā, izkrauj vai pārkrauj citā kuģī savu nozveju, izmanto “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapu”PSC 1, kas dota CEM II.L pielikuma A daļā; un

ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās, izmanto “Ostas valsts kontroles iepriekšēja pieprasījuma veidlapu”PSC 2, kas dota CEM II.L pielikuma B daļā. Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu;

gadījumos, kad kuģis pārvadā, izkrauj vai pārkrauj citā kuģī pats savu nozveju un nozveju, ko tas saņēmis pārkraušanas operācijā, aizpilda abas veidlapas PSC 1 un PSC 2.

sadarbojas un palīdz zvejas kuģa inspicēšanā, ko veic saskaņā ar šīm procedūrām, un nekavē, neiebiedē un netraucē ostas valsts inspektorus to pienākumu izpildē;

nodrošina piekļuvi visām kuģa vietām, klājiem, telpām, nozvejai, tīkliem vai citiem zvejas rīkiem vai aprīkojumam un sniedz visu relevanto informāciju, ko pieprasa ostas valsts inspektori, ieskaitot jebkādu relevantu dokumentu kopijas.

nekavējoties nosūta kuģa karoga valstij un Komisijai informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar 41. pantu;

atsaka ieiešanu ostā ikvienam kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ja:

informē attiecīgā kuģa kapteini vai aģentu, karoga valsti un Komisiju par savu lēmumu atteikt jebkuram kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ieiešanu ostā, izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai citādu ostas izmantošanu;

atteikumu ieiet ostā atsauc tikai tad, kad ostas valsts ir konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka iemesli, kuru dēļ ieiešana tika atteikta, ir bijuši neatbilstoši vai kļūdaini, vai ka šādi iemesli vairs nepastāv;

informē attiecīgā kuģa kapteini vai aģentu, karoga valsti un Komisiju par savu lēmumu atsaukt jebkuram kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, adresēto atteikumu attiecībā uz ieiešanu ostā, izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai citādu ostas izmantošanu;

ja tā atļauj ieiešanu, nodrošina, ka kuģi inspicē pienācīgi pilnvarotas amatpersonas, kas pārzina šo regulu, un ka inspekcija notiek saskaņā ar 39. panta 11.–17. punktu; un

nekavējoties nosūta Komisijai inspekcijas ziņojuma kopiju un sīkas ziņas par jebkādu turpmāko rīcību, ko tā veikusi.

sarakstu ar 4. panta 1. punktā minēto pētniecības kuģu darbībām;

9. pantā paredzētajiem pasākumiem attiecībā uz ziemeļu garneles zvejas apgabaliem; attiecīgo ziņošanu, zvejniecības maiņu, zvejas dziļumu un atsaucēm uz zvejai ierobežotiem vai zvejas aizlieguma apgabaliem;

procedūrām attiecībā uz kuģiem, uz kuriem ir vairāk nekā 50 tonnas (dzīvsvars) kopējās nozvejas, kad tie ieiet pārvaldības apgabalā, lai zvejotu Grenlandes paltusu, attiecībā uz 10. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto paziņojumu saturu, 10. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem zvejas sākšanas nosacījumiem un 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem par Grenlandes paltusa izkrāvumuiem un inspicēšanu;

22. panta 5. punktā noteikto elektronisko sūtījumu saturu, sarakstu ar derīgiem dokumentiem, kam saskaņā ar 22. panta 8. punktu jāatrodas uz kuģa, un 22. panta 10. punktā aprakstīto ietilpības plāna saturu;

dokumentiem, kam saskaņā ar 23. panta 9. punktu jāatrodas uz fraktēta kuģa;

VMS datiem, kas nosūtāmi, izmantojot automātisku nepārtrauktu pārraidīšanu, kā noteikts 26. panta 1. punktā, kā arī FMC pienākumiem, kā noteikts 26. panta 2. un 9. punktā;

novērotāju klātbūtnes procentuālajām daļām, kas noteiktas 27. panta 3. punktā, 27. panta 7. punktā noteikto dalībvalstu ziņošanu, 27. panta 11. punktā noteiktajiem novērotāja pienākumiem un 27. panta 12. punktā noteiktajiem kuģa kapteiņa pienākumiem;

kuģa kapteiņa pienākumiem inspekcijas laikā, kā noteikts 32. pantā;

linuma acu izmēriem, kas noteikti 13. panta 2. punktā;

ziemeļu garneles zvejā izmantojamo šķirotājrežģu, restu un savienojuma ķēžu tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas 14. panta 2. punktā, kā arī šķirotājrežģu vai piestiprinājumu tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas 14. panta 3. vai 3.a punktā;

grunts zvejas darbību teritoriālajiem vai laikposma ierobežojumiem, kas noteikti 18. pantā;

kontroles pasākumiem attiecībā uz mencu 3M rajonā, kas noteikti 9.a pantā.