02019R0331 — LV — 01.01.2024 — 001.005

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/331

(2018. gada 19. decembris),

ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 059, 27.2.2019., 8. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/873 (2024. gada 30. janvāris),

  L 873

1

4.4.2024


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 90242, 17.4.2024, lpp 1 ((ES) 2024/8732024/873)



▼B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/331

(2018. gada 19. decembris),

ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz emisijas kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK III nodaļu (“Stacionāras iekārtas”) iedales periodos no 2021. gada, izņemot emisijas kvotu pagaidu bezmaksas iedali elektroenerģijas ražošanas modernizācijai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“pastāvoša iekārta” ir jebkura iekārta, kas veic vai nu vienu vai vairākas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības, vai darbību, kura Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) pirmo reizi iekļauta saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu, un kam siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja piešķirta līdz šādai dienai vai šādā dienā:

a) 

uz 2021.–2025. gada periodu – 2019. gada 30. jūnijs;

b) 

uz 2026.–2030. gada periodu – 2024. gada 30. jūnijs;

2) 

“produkta līmeņatzīmes apakšiekārta” ir ar tāda produkta ražošanu saistītā ielaide, izlaide un attiecīgās emisijas, kuram I pielikumā noteikta līmeņatzīme;

▼M1

3) 

“siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta” ir produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas neaptverta ielaide, izlaide un attiecīgās emisijas, kas saistītas ar tāda izmērāma siltuma ražošanu un/vai importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot iekārtas, kuras ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, kas:

a) 

tiek patērēts konkrētās iekārtas robežās produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju) vai

b) 

tiek eksportēts uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību, taču ne centralizētās siltumapgādes vajadzībām; te neietilpst eksports elektroenerģijas ražošanai;

▼B

4) 

“centralizēta siltumapgāde” ir telpas siltumapgādei vai aukstumapgādei vai mājsaimniecībām domāta karstā ūdens ražošanai paredzēta izmērāma siltuma sadale tīklā ēkām vai objektiem, ko neaptver ES ETS, izņemot izmērāmo siltumu, ko izmanto produktu ražošanai un saistītām darbībām vai elektroenerģijas ražošanai;

5) 

“centralizētās siltumapgādes apakšiekārta” ir ielaide, izlaide un attiecīgās emisijas, ko neaptver produkta līmeņatzīmes apakšiekārta, kas saistītas ar izmērāma siltuma ražošanu un/vai importu no ES ETS aptvertas iekārtas, ja šo siltumu eksportē centralizētās siltumapgādes vajadzībām;

▼M1

6) 

“kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta” ir ielaide, izlaide un attiecīgās emisijas, ko neaptver produkta līmeņatzīmes apakšiekārta, kas saistītas ar neizmērāmā siltuma ražošanu, sadedzinot kurināmo, kuru izmanto produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju), ieskaitot sadedzināšanu lāpā drošuma apsvērumu dēļ;

▼B

7) 

“izmērāms siltums” ir neto siltuma plūsma, kas tiek transportēta pa identificējamiem cauruļvadiem vai kanāliem ar siltumnesēju, piemēram, tvaiku, karstu gaisu, ūdeni, eļļu, šķidriem metāliem un sāļiem, un kam ir uzstādīts siltuma skaitītājs vai tādu būtu iespējams uzstādīt;

8) 

“siltuma skaitītājs” ir siltumenerģijas skaitītājs (MI-004) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/32/ES ( 1 ) VI pielikuma izpratnē vai jebkura cita ierīce, kas paredzēta saražotā siltumenerģijas daudzuma mērīšanai un reģistrēšanai, balstoties uz plūsmas apjomiem un temperatūrām;

9) 

“neizmērāms siltums” ir viss siltums, kas nav izmērāms siltums;

10) 

“procesa emisiju apakšiekārta” ir Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās siltumnīcefekta gāzu emisijas (izņemot oglekļa dioksīda emisijas), kas rodas ārpus šīs regulas I pielikumā iekļauto produktu līmeņatzīmju sistēmu robežām, vai oglekļa dioksīda emisijas, kas rodas ārpus šīs regulas I pielikumā iekļauto produktu līmeņatzīmju sistēmu robežām, ja tās ir jebkura tālāk minētā procesa tiešs un tūlītējs rezultāts, un emisijas, kas rodas atlikumgāzu sadedzināšanā izmērāma siltuma, neizmērāma siltuma vai elektroenerģijas ražošanai, ar nosacījumu, ka tiek atskaitītas emisijas, kas būtu radušās, sadedzinot tādu dabasgāzes daudzumu, kurš līdzvērtīgs sadedzinātā nepilnīgi oksidētā oglekļa tehniski izmantojamajam enerģētiskajam saturam:

a) 

tāda metāla savienojumu ķīmiskā, elektrolītiskā vai pirometalurģiskā reducēšana rūdās, koncentrātos un sekundārajos materiālos, kuras pamatmērķis nav siltuma ražošana;

b) 

tāda piemaisījumu atdalīšana no metāliem un metālu savienojumiem, kuras pamatmērķis nav siltuma ražošana;

c) 

karbonātu sadalīšana (izņemot karbonātus dūmgāzu attīrīšanai skruberī), kuras pamatmērķis nav siltuma ražošana;

d) 

produktu un starpproduktu ķīmiskā sintēze, kuras ietvaros reakcijā piedalās oglekli saturošs materiāls un kuras pamatmērķis nav siltuma ražošana;

e) 

oglekli saturošu piedevu vai izejmateriālu izmantošana pamatmērķim, kas nav siltuma ražošana;

f) 

pusmetālu vai nemetālu oksīdu, piem., silīcija oksīdu un fosfātu, ķīmiskā vai elektrolītiskā reducēšana, kuras pamatmērķis nav siltuma ražošana;

11) 

“atlikumgāze” ir gāze, kas standartapstākļos satur nepilnīgi oksidējušos oglekli gāzveida stāvoklī un kas radusies kādā no 10. punktā uzskaitītajiem procesiem; saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 3. panta 50. punktu standartapstākļi ir 273,15 K temperatūra un 101 325 Pa spiediens, kas raksturo normālkubikmetru (Nm3);

12) 

“normālas ekspluatācijas sākums” ir pirmā ekspluatācijas diena;

13) 

“sadedzināšana lāpā drošības apsvērumu dēļ” ir tāda dežūrliesmas uzturēšanai nepieciešamā kurināmā un ļoti mainīga procesa gāzu vai atlikušo gāzu daudzuma sadedzināšana atmosfēriskiem traucējumiem pakļautā blokā, kas drošības apsvērumu dēļ eksplicīti prasīta relevantajās iekārtas atļaujās;

14) 

“bāzlīnijas periods” ir pieci kalendārie gadi pirms termiņa, kurā jāiesniedz Komisijai dati saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktu;

15) 

“iedales periods” ir piecu gadu periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, un katrs nākamais piecu gadu periods;

16) 

“nenoteiktība” ir parametrs, kas saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu un kas raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto daudzumu, ņemot vērā sistemātisko un nejaušo faktoru ietekmi; to izsaka procentos, un tas apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu, ko veido 95 % inferēto vērtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju;

17) 

“apvienošana” ir divu vai vairāku tādu iekārtu sapludināšana, kam jau ir siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, ja vien tās ir tehniski savienotas, tiek ekspluatētas vienā objektā un uz apvienošanā radušos iekārtu attiecas viena siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja;

18) 

“sašķelšana” ir iekārtas sadalīšana divās vai vairākās iekārtās, uz kurām attiecas atsevišķas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas un kuras ekspluatē dažādi operatori.

3. pants

Valsts administratīvie pasākumi

Līdzās kompetentās iestādes vai iestāžu iecelšanai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18. pantu dalībvalstis veic vajadzīgos administratīvos pasākumus šī regulas noteikumu īstenošanai.

II NODAĻA

Piemērošanas, datu ziņošanas un monitoringa noteikumi

4. pants

Pastāvošo iekārtu operatoru pieteikšanās uz bezmaksas kvotu iedali

1.  
Tādas iekārtas operators, kura var pretendēt uz bezmaksas kvotu iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu, var kompetentajai iestādei iesniegt pieteikumu uz bezmaksas kvotu iedali konkrētā iedales periodā. Attiecībā uz pirmo iedales periodu minēto pieteikumu iesniedz līdz 2019. gada 30. maijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem.

Dalībvalstis šādu pieteikumu iesniegšanai var noteikt citu termiņu, tomēr tas nedrīkst būt par vairāk nekā mēnesi vēlāks vai agrāks nekā pirmajā daļā paredzētais termiņš.

2.  

Saskaņā ar 1. punktu iesniegtam pieteikumam uz bezmaksas kvotu iedali pievieno šādus dokumentus:

a) 

bāzlīnijas datu ziņojums, kas verificēts kā apmierinošs saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 15. pantam, un kas satur datus par iekārtu un tās apakšiekārtām, kuras specificētas šīs regulas 10. pantā un I un II pielikumā, konkrētu produktu līmeņatzīmju vēsturisko darbības līmeņu aprēķinam ņemot vērā šīs regulas III pielikumu, un kas satur katru šīs regulas IV pielikumā uzskaitīto parametru un aptver ar to iedales periodu saistīto bāzlīnijas periodu, uz kuru attiecas pieteikums;

b) 

VI pielikumam atbilstošs monitoringa metodikas plāns, kas bijis bāzlīnijas datu ziņojuma un verifikācijas ziņojuma pamatā;

▼M1

ba) 

ja relevanti, klimatneitralitātes plāns saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punkta piekto daļu un 10.b panta 4. punktu;

▼M1

c) 

verifikācijas ziņojums, kas izdots saskaņā ar pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 15. pantam, par bāzlīnijas datu ziņojumu.

▼B

5. pants

Jaunu iekārtu operatoru pieteikšanās uz bezmaksas kvotu iedali

1.  
Ja pieteikumu iesniedz jaunas iekārtas operators, attiecīgā dalībvalsts, balstoties uz šīs regulas noteikumiem, nosaka, kāds kvotu daudzums bez maksas iedalāms attiecīgā operatora iekārtai, kad sākta tās normāla ekspluatācija.
2.  
Operators attiecīgo iekārtu sadala apakšiekārtās saskaņā ar 10. pantu. Līdzās 1. punktā minētajam pieteikumam operators kompetentajai iestādei par pirmo kalendāro gadu pēc normālas ekspluatācijas sākuma iesniedz visu relevanto informāciju un jaunās iekārtas datu ziņojumu, kurā par katru apakšiekārtu atsevišķi norādīts katrs IV pielikuma 1. un 2. iedaļā uzskaitītais parametrs, kopā ar 8. pantā minēto monitoringa metodikas plānu un verifikācijas ziņojumu, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 15. pantam, un kompetentajai iestādei norāda normālas ekspluatācijas sākuma dienu.
3.  
Ja jaunās iekārtas operatora pieteikums atbilst visiem 2. punkta nosacījumiem un 17. līdz 22. panta iedales noteikumiem, kompetentā iestāde to apstiprina, kā arī apstiprina norādīto normālās ekspluatācijas sākuma dienu.
4.  
Kompetentās iestādes pieņem tikai tādus saskaņā ar šo pantu iesniegtus datus, kurus verificētājs verificējis kā apmierinošus saskaņā ar to noteikumu prasībām, kas pieņemti atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 15. pantam.

▼M1

6. pants

Iekārtas operators, kas piesakās uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu vai šādu iedalījumu saņem, monitorē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu iesniedzamos datus, balstoties uz kompetentās iestādes apstiprinātu monitoringa metodikas plānu.

▼B

7. pants

Monitoringa principi

1.  
Operatori nosaka pilnīgus un konsekventus datus un nodrošina, ka apakšiekārtas savstarpēji nepārklājas un nenotiek divkārša uzskaite. Operatori piemēro VII pielikumā izklāstītās noteikšanas metodes, ievēro pienācīgu rūpību un izmanto datu avotus, kas dod maksimālo panākamo pareizību saskaņā ar VII pielikuma 4. iedaļu.
2.  

Atkāpjoties no 1. punkta, operators var saskaņā ar VII pielikuma 4.4. līdz 4.6. iedaļu izmantot citus datu avotus, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a) 

izmantot datu avotus, kas saskaņā ar VII pielikuma 4. iedaļu ir vispareizākie, nav tehniski iespējams;

b) 

izmantot datu avotus, kas saskaņā ar VII pielikuma 4. iedaļu ir vispareizākie, nozīmētu radīt pārmērīgas izmaksas;

c) 

operators, balstoties uz vienkāršotu nenoteiktības novērtējumu, kurā apzināti galvenie nenoteiktības avoti un aplēsti ar tiem saistītie nenoteiktības līmeņi, kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka ar operatora ierosināto datu avotu saistītais pareizības līmenis ir līdzvērtīgs to datu avotu pareizības līmenim, kas saskaņā ar VII pielikuma 4. iedaļu ir vispareizākie, vai augstāks.

3.  
Operatori pilnīgos un pārredzamos ierakstos tur visus IV pielikumā norādītos datus un apliecinošos dokumentus vismaz 10 gadus no dienas, kad iesniegts pieteikums uz bezmaksas kvotu iedali. Operators pēc pieprasījuma šos datus un dokumentus dara pieejamus kompetentajai iestādei un verificētājam.

8. pants

Monitoringa metodikas plāna saturs un iesniegšana

1.  
Iekārtas operators, kas piesakās uz bezmaksas kvotu iedali saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 5. panta 2. punktu, sagatavo monitoringa metodikas plānu, kurā aprakstīta iekārta un tās apakšiekārtas, izklāstīti ražošanas procesi un detalizēti aprakstīta monitoringa metodika un datu avoti. Monitoringa metodikas plānā ir detalizēti, pilnīgi un caurredzami dokumentēti visi relevantie datu vākšanas soļi, un tas ietver vismaz VI pielikumā norādītos elementus.
2.  
Operators izvēlas katra IV pielikumā uzskaitītā parametra monitoringa metodi, balstoties uz 7. pantā noteiktajiem principiem un VII pielikumā noteiktajām metodiskajām prasībām. Balstoties uz saskaņā ar 11. panta 1. punktu veikto riska novērtējumu un 11. panta 2. punktā minētajām kontroles procedūrām, operators, izvēloties monitoringa metodes, priekšroku dod metodēm, kas dod visuzticamākos rezultātus, minimalizē datu iztrūkumu risku un ir vismazāk pakļautas raksturīgajiem riskiem, tostarp kontroles riskiem. Izraudzīto metodi dokumentē monitoringa metodikas plānā.
3.  
Ja VI pielikumā ir atsauce uz procedūru, kā arī Regulas (ES) Nr. 601/2012 12. panta 3. punkta vajadzībām operators šādu procedūru izveido, dokumentē, īsteno un uztur atsevišķi no monitoringa metodikas plāna. Operators visu rakstveida dokumentāciju par procedūrām pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei.
4.  
Operators kompetentajai iestādei apstiprināšanai monitoringa metodikas plānu iesniedz līdz 4. panta 1. punktā noteiktajam termiņam. Dalībvalstis monitoringa metodikas plāna iesniegšanai var noteikt agrāku termiņu un var prasīt, lai kompetentā iestāde monitoringa metodikas plānu būtu apstiprinājusi pirms bezmaksas kvotu iedales pieteikuma iesniegšanas.
5.  
Ja operators piesakās uz bezmaksas kvotu iedali, bet iepriekšējā iedales periodā no tās atteicies, tas monitoringa metodikas plānu apstiprināšanai iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms 4. panta 1. punktā noteiktā iesniegšanas termiņa.

9. pants

Monitoringa metodikas plāna izmaiņas

1.  
Operators regulāri pārbauda, vai monitoringa metodikas plāns atspoguļo iekārtas veidu un darbību un vai to iespējams uzlabot. Šajā nolūkā operators ņem vērā visus relevantajā verifikācijas ziņojumā iekļautos uzlabojumu ieteikumus.
2.  

Operators monitoringa metodikas plānu groza šādās situācijās:

a) 

tiek veiktas jaunas darbības vai izmantoti monitoringa metodikas plānā vēl neiekļauti jauni kurināmie vai materiāli, kuru iespaidā mainās emisiju vai darbības līmeņi;

b) 

sakarā ar jaunu veidu mērinstrumentiem, jaunām paraugošanas vai analīzes metodēm vai jauniem datu avotiem vai citiem faktoriem ir iespējams ziņoto datu noteikšanā panākt lielāku pareizību;

c) 

dati, kas iegūti ar iepriekš piemēroto monitoringa metodiku, ir atzīti par nepareiziem;

d) 

monitoringa metodikas plāns neatbilst vai vairs nav saskaņā ar šīs regulas prasībām;

e) 

ir jāīsteno verifikācijas ziņojuma ieteikumi, kā uzlabot monitoringa metodikas plānu.

3.  
Operators par iecerētajiem monitoringa metodikas plāna grozījumiem bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei. Tomēr dalībvalsts var operatoram atļaut par tādiem monitoringa metodikas plāna grozījumiem, kas nav nozīmīgi 5. punkta izpratnē, paziņot līdz tā paša gada 31. decembrim vai citam dalībvalsts noteiktam datumam.
4.  
Jebkurus nozīmīgus monitoringa metodikas plāna grozījumus, kas ir būtiski 5. punkta izpratnē, apstiprina kompetentā iestāde. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka grozījums, par ko operators paziņojis, nav nozīmīgs, tā operatoru par to informē.
5.  

Par nozīmīgiem uzskata šādus grozījumus iekārtas monitoringa metodikas plānā:

a) 

grozījumi, kuru iemesls ir iekārtas izmaiņas, it sevišķi jaunas apakšiekārtas, izmaiņas esošu apakšiekārtu robežās vai apakšiekārtu slēgšana;

b) 

pāreja no kādas VII pielikuma 4.4. līdz 4.6. iedaļā izklāstītās monitoringa metodikas uz citu šajās iedaļās izklāstītu metodiku;

c) 

monitoringa metodikas plānā noteiktas noklusējuma vērtības vai aplēses metodes izmaiņas;

d) 

izmaiņas, kuras pieprasa kompetentā iestāde, lai nodrošinātu monitoringa metodikas plāna saskanību ar šīs regulas prasībām.

6.  

Operators ierakstos reģistrē visus monitoringa metodikas plāna grozījumus. Katrā ierakstā norāda šādas ziņās:

a) 

caurredzams grozījuma raksturojums;

b) 

grozījuma pamatojums;

c) 

datums, kad par iecerēto grozījumu paziņots kompetentajai iestādei;

d) 

datums, kad kompetentā iestāde apstiprinājusi 3. punktā minētā paziņojuma saņemšanu (attiecīgā gadījumā), un datums, kad tā izsniegusi apstiprinājumu vai sniegusi 4. punktā minēto informāciju;

e) 

grozītā monitoringa metodikas plāna īstenošanas sākuma datums.

10. pants

Sadalīšana apakšiekārtās

1.  
Datu ziņošanas un monitoringa vajadzībām operators katru iekārtu, kas var pretendēt uz bezmaksas kvotu iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu, sadala apakšiekārtās. Šajā nolūkā iekārtas ielaidi, izlaidi un emisijas attiecina uz vienu vai vairākām apakšiekārtām, attiecīgos gadījumos nosakot metodes, kā konkrētas relevantās ielaides, izlaides vai emisiju frakcijas, kas attiecināmas uz konkrētām apakšiekārtām, izsakāmas skaitliski.
2.  

Iekārtas ielaidi, izlaidi un emisijas attiecinot uz apakšiekārtām, operators lejupējā secībā veic šādus soļus:

a) 

ja iekārtā tiek ražots kāds no produktiem, kam I pielikumā noteikta produkta līmeņatzīme, operators ar to saistīto ielaidi, izlaidi un emisijas attiecina uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu, attiecīgi piemērojot VII pielikuma noteikumus;

b) 

ja iekārtā ir relevanta ielaide, izlaide un emisijas, kas kvalificējas attiecināšanai uz siltuma līmeņatzīmes vai centralizētās siltumapgādes apakšiekārtu, bet nekvalificējas attiecināšanai ne uz vienu no a) punktā minētajām apakšiekārtām, operators tās attiecina uz siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām vai centralizētās siltumapgādes apakšiekārtu, attiecīgi piemērojot VII pielikuma noteikumus;

c) 

ja iekārtā ir relevanta ielaide, izlaide un emisijas, kas kvalificējas attiecināšanai uz kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām, bet nekvalificējas attiecināšanai ne uz vienu no a) vai b) punktā minētajām apakšiekārtām, operators tās attiecina uz kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām, attiecīgi piemērojot VII pielikuma noteikumus;

d) 

ja iekārtā ir relevanta ielaide, izlaide un emisijas, kas kvalificējas attiecināšanai uz procesa emisiju apakšiekārtām, bet nekvalificējas attiecināšanai ne uz vienu no a), b) vai c) punktā minētajām apakšiekārtām, operators tās attiecina uz procesa emisiju apakšiekārtām, attiecīgi piemērojot VII pielikuma noteikumus.

▼M1

2.a  
Attiecībā uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām, ja tas ir relevanti, operators, balstoties uz KN kodiem, skaidri izšķir, vai attiecīgais process tiek vai netiek izmantots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 ( 2 ) I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai, un to pārliecinoši pierāda kompetentajai iestādei.

▼M1

3.  
Attiecībā uz siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām un procesa emisiju apakšiekārtām operators, balstoties uz NACE un PRODCOM kodiem, skaidri izšķir, vai attiecīgais process tiek vai netiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu. Operators turklāt izšķir, kāds daudzums no tā izmērāmā siltuma, kurš netiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, tiek eksportēts centralizētās siltumapgādes vajadzībām.

Operators, balstoties uz KN kodiem, arī skaidri izšķir, vai attiecīgais process tiek vai netiek izmantots Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai, un to pārliecinoši pierāda kompetentajai iestādei.

▼B

4.  
►M1  Ja ES ETS aptverta iekārta ir saražojusi un eksportējusi izmērāmu siltumu uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību, operators uzskata, ka šim siltumam relevantais siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas process netiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, ja vien operators kompetentajai iestādei pārliecinoši nepierāda, ka izmērāmā siltuma patērētājs pieder pie nozares vai apakšnozares, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu. ◄

Uz centralizētās siltumapgādes apakšiekārtu attiecināmā izmērāmā siltuma izšķiršanai operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka izmērāmais siltums ir eksportēts centralizētās siltumapgādes vajadzībām.

▼M1

Turklāt, ja ES ETS aptverta iekārta ir ražojusi izmērāmu siltumu un to eksportējusi uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību, operators sniedz pierādījumus par izmērāmā siltuma daudzumu, kas izmantots Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai. Ja vien operators kompetentajai iestādei nesniedz šādus pārliecinošus pierādījumus, minēto siltumu uzskata par izmantotu minētās regulas I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai.

▼B

5.  

Veicot 1. un 2. punktā paredzēto sadalīšanu, operators nodrošina visu tālāk minēto:

a) 

katrs no iekārtas fiziskajiem produktiem bez izlaidumiem vai divkāršas uzskaites ir attiecināts uz vienu apakšiekārtu;

b) 

100 % iekārtas avota plūsmu un emisiju daudzuma, kas norādīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 601/2012 apstiprinātajā monitoringa plānā, bez izlaidumiem vai divkāršas uzskaites ir attiecināti uz apakšiekārtām, ja vien tie nav saistīti ar procesiem, kas nevar pretendēt uz bezmaksas kvotu iedali, piem., elektroenerģijas ražošana iekārtā, sadedzināšana lāpā, izņemot sadedzināšanu lāpā drošības apsvērumu dēļ, ko neaptver produkta līmeņatzīmes apakšiekārta, vai ar tāda izmērāma siltuma ražošanu, ko eksportē uz citām ES ETS iekārtām;

c) 

100 % iekārtā saražotā, iekārtā importētā vai no iekārtas eksportētā neto izmērāmā siltuma daudzuma, kas var pretendēt uz bezmaksas kvotu iedali, kā arī starp apakšiekārtām pārnesto daudzumu ir attiecināti uz apakšiekārtām bez izlaidumiem vai divkāršas uzskaites;

▼M1

d) 

attiecībā uz visu apakšiekārtās saražoto, tajās importēto vai no tām eksportēto izmērāmo siltumu ir dokumentēts, vai izmērāmais siltums saražots ES ETS iekārtā, importēts no citiem siltumu ražojošiem procesiem, importēts no ES ETS neaptvertām vienībām vai importēts no ES ETS iekārtām, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām;

▼B

e) 

ja iekārtā tiek ražota elektroenerģija, daudzumus, kas saražoti produkta līmeņatzīmes apakšiekārtās, bez izlaidumiem vai divkāršas uzskaites attiecina uz šīm apakšiekārtām;

▼M1 —————

▼B

g) 

ja apakšiekārtas izlaide ietver oglekli saturošus materiālus tādu kurināmo, produktu, blakusproduktu, ievadmateriālu formā, ko eksportē uz citām apakšiekārtām vai iekārtām, vai atlikumgāzu formā, šo izlaidi, ja uz to neattiecas b) punkts, attiecina uz apakšiekārtām bez izlaidumiem vai divkāršas uzskaites;

h) 

CO2 emisijas, kas rodas ārpus produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas sistēmas robežām procesos, kas uzskaitīti 2. panta 10. punkta a) līdz f) apakšpunktā, attiecina uz kādu procesa emisiju apakšiekārtu tiktāl, ciktāl iespējams kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādīt, ka šīs emisijas ir kāda 2. panta 10. punktā uzskaitītā procesa tiešs un tūlītējs rezultāts un ka tās nerodas no tā, ka nepilnīgi oksidējies ogleklis, kas standartapstākļos ir gāzveida stāvoklī, vēlāk oksidējas;

i) 

ja CO2 emisijas no tādas atlikumgāzu sadedzināšanas, ko neizmanto izmērāma siltuma, neizmērāma siltuma vai elektroenerģijas ieguvei, rodas ārpus produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas sistēmas robežām procesos, kas uzskaitīti 2. panta 10. punkta a) līdz f) apakšpunktā, 75 % no atlikumgāzu oglekļa satura daudzuma uzskata par pārvērstām CO2 un attiecina uz procesa emisiju apakšiekārtu;

▼M1

j) 

lai izvairītos no divkāršas uzskaites, ražošanas procesa produktus, kas tiek atgriezti tajā pašā ražošanas procesā, atskaita no gada darbības līmeņiem saskaņā ar I pielikumā noteiktajām produktu definīcijām.

▼M1 —————

▼B

11. pants

Kontroles sistēma

1.  
Operators bāzlīnijas datu ziņojumā apzina avotus riskiem, ka datu plūsmā no primārajiem datiem līdz galīgajiem datiem varētu rasties kļūdas, un izveido, dokumentē, īsteno un uztur efektīvu kontroles sistēmu, kas nodrošina, ka ziņojumi, kuru pamatā ir datu plūsmas darbības, nesatur nepareizas ziņas un ir saskaņā ar monitoringa metodikas plānu un atbilstīgi šai regulai.

Operators saskaņā ar pirmo daļu veikto risku novērtējumu pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei. Operators to dara pieejamu arī verifikācijas vajadzībām.

2.  
1. punkta pirmās daļas vajadzībām operators izveido, dokumentē, īsteno un uztur rakstiskas procedūras, kas reglamentē datu plūsmas darbības, kā arī kontroles darbības, un atsauces uz šīm procedūrām ietver 8. panta 3. punktā paredzētajā monitoringa metodikas plānā.
3.  

2. punktā minētās darbības attiecīgā gadījumā ietver:

a) 

relevantā mēraprīkojuma kvalitātes nodrošināšanu;

b) 

informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes nodrošināšanu, proti, nodrošināšanu, ka relevantās sistēmas ir projektētas, dokumentētas, testētas, ieviestas, kontrolētas un uzturētas tā, ka, ņemot vērā saskaņā ar 1. punktu apzinātos riskus, apstrādātie dati ir ticami, pareizi un laicīgi;

c) 

pienākumu sadali datu plūsmas darbībās un kontroles darbībās, kā arī vajadzīgo kompetenču pārvaldību;

d) 

datu iekšēju izskatīšanu un validēšanu;

e) 

labojumus un korektīvos pasākumus;

f) 

ārpakalpojumā nodotu procesu kontroli;

g) 

ierakstu un dokumentācijas uzturēšanu, tostarp dokumentu redakciju pārvaldību.

4.  
3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām operators nodrošina, ka viss relevantais mēraprīkojums tiek regulāri kalibrēts, noregulēts un pārbaudīts, arī pirms lietošanas, un pārbaudīts pēc mērīšanas standartiem, kas izsekojami līdz starptautiskiem mērīšanas standartiem, ja tādi pieejami, samērīgi ar apzinātajiem riskiem.

Ja mērīšanas sistēmu komponentus kalibrēt nav iespējams, operators tos norāda monitoringa metodikas plānā un piedāvā citas kontroles darbības.

Ja tiek konstatēts, ka aprīkojuma veiktspēja neatbilst prasībām, operators nekavējoties veic vajadzīgos korektīvos pasākumus.

5.  
3. punkta d) apakšpunkta vajadzībām operators izskata un validē 2. punktā minēto datu plūsmas darbību datus.

Šāda datu izskatīšana un validēšana ietver vismaz šādus elementus:

a) 

pārbaude, vai dati ir pilnīgi;

b) 

salīdzinājums ar datiem, ko operators noteicis iepriekšējā bāzlīnijas periodā, un jo īpaši konsekventuma pārbaudes, kuru pamatā ir katras apakšiekārtas siltumnīcefekta gāzu efektivitātes laikrinda;

c) 

salīdzinājums ar datiem un vērtībām, kas iegūtas no citām operacionālām datu vākšanas sistēmām, jo īpaši attiecībā uz to produktu ražošanas protokoliem, pārdošanas rādītājiem un krājumu rādītājiem, uz ko attiecas produktu līmeņatzīmes;

d) 

iekārtas un apakšiekārtas līmeņa datu salīdzinājumi un pilnīguma pārbaudes, kas ļauj nodrošināt, ka ir izpildītas 10. panta 5. punkta prasības.

6.  
3. punkta e) apakšpunkta vajadzībām operators nodrošina, ka tad, ja tiek konstatēts, ka datu plūsmas darbības vai kontroles darbības nefunkcionē efektīvi vai neatbilst šo darbību procedūru dokumentācijā izklāstītajiem noteikumiem, tiek veikti korektīvi pasākumi un skartie dati bez liekas kavēšanās tiek izlaboti.
7.  

3. punkta f) apakšpunkta vajadzībām operators, kas vienu vai vairākas 1. punktā minētās datu plūsmas darbības vai kontroles darbības nodod ārpakalpojumā, veic visus šos pasākumus:

a) 

pārbauda ārpakalpojumā nodoto datu plūsmas darbību un kontroles darbību kvalitāti saskaņā ar šo regulu;

b) 

definē pienācīgas prasības attiecībā uz ārpakalpojumā nodoto procesu izlaidi, kā arī šajos procesos lietotajām metodēm;

c) 

pārbauda šā punkta b) apakšpunktā minētās izlaides un metožu kvalitāti;

d) 

nodrošina, ka ārpakalpojumā nodotās darbības tiek veiktas tā, lai reaģētu uz raksturīgajiem riskiem un kontroles riskiem, kas apzināti 1. pantā minētajā risku novērtējumā.

8.  
Operators monitorē kontroles sistēmas efektivitāti, cita starpā veicot iekšējas izskatīšanas un ņemot vērā konstatējumus, kādus izdara verificētājs, verificējot ziņojumus 4. panta 2. punkta vajadzībām.

Ja operators konstatē, ka kontroles sistēma ir neefektīva vai nav samērīga ar apzinātajiem riskiem, tas mēģina kontroles sistēmu uzlabot un atjaunināt monitoringa metodikas plānu vai rakstiskās procedūras, kas ir tā pamatā, attiecībā uz datu plūsmas darbībām, risku novērtējumiem un kontroles darbībām (attiecīgā gadījumā).

12. pants

Datu iztrūkumi

1.  
Ja tehnisku iemeslu dēļ kompetentās iestādes apstiprināto monitoringa metodikas plānu piemērot uz laiku nav iespējams, operators līdz laikam, kad atjaunoti apstiprinātā monitoringa metodikas plāna piemērošanai vajadzīgie apstākļi, izmanto kādu metodi, kuras pamatā ir alternatīvi datu avoti, kas monitoringa metodikas plānā norādīti apstiprinošu pārbaužu veikšanai saskaņā ar 10. panta 5. punktu, vai, ja šāda alternatīva monitoringa metodikas plānā nav iekļauta, alternatīvu metodi, kas nodrošina vislielāko panākamo pareizību saskaņā ar ģeneriskajiem datu avotiem un to hierarhiju, kura izklāstīta VII pielikuma 4. iedaļā, vai konservatīvu aplēses pieeju.

Operators veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apstiprināto monitoringa metodikas plānu piemērotu iespējami drīz.

2.  
Ja trūkst bāzlīnijas datu ziņojumam relevantu datu un monitoringa metodikas plānā nav norādītas alternatīvas monitoringa metodes vai alternatīvi datu avoti datu apstiprināšanai vai datu iztrūkuma novēršanai, operators, balstoties uz nozares paraugpraksi un jaunākajām zinātnes un tehnikas atziņām, izmanto piemērotu aplēses metodi konservatīvu surogātdatu noteikšanai konkrētajam laika periodam un trūkstošajam parametram un bāzlīnijas datu ziņojuma pielikumā sniedz datu iztrūkuma un šo metožu izmantojuma pamatojumu.
3.  
Ja no apstiprinātā monitoringa metodikas plāna saskaņā ar 1. punktu uz laiku atkāpjas vai tiek konstatēts, ka 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā vai 5. panta 2. punktā minētajam ziņojumam relevantie dati iztrūkst, operators bez liekas kavēšanās izstrādā rakstisku procedūru, kā no šāda veida datu iztrūkuma turpmāk izvairīties, un saskaņā ar 9. panta 3. punktu attiecīgi groza monitoringa metodikas plānu. Turklāt operators novērtē, vai un kā jāatjaunina 11. panta 3. punktā minētās kontroles darbības, un attiecīgi pēc vajadzības šīs kontroles darbības un arī attiecīgās rakstiskās procedūras groza.

13. pants

Elektronisku veidņu izmantošana

Dalībvalstis var prasīt, lai operatori un verificētāji 4. panta 2. punktā minēto bāzlīnijas datu ziņojumu, monitoringa metodikas plānu un verifikācijas ziņojumu un 5. panta 2. punktā minēto jauno iekārtu datu ziņojumu, monitoringa metodikas plānu un verifikācijas ziņojumu iesniegšanai izmantotu elektroniskas veidnes vai īpašus datņu formātus.

III NODAĻA

Iedales noteikumi

14. pants

Valsts īstenošanas pasākumi

▼M1

1.  
Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktā paredzēto sarakstu Komisijai iesniedz, izmantojot Komisijas nodrošinātu elektronisku veidni, un norāda visas ES ETS aptvertās iekārtas, arī iekārtas, ko ES ETS aptver tikai minētās direktīvas 14. un 15. panta vajadzībām, mazas iekārtas, kas no ES ETS var būt izslēgtas saskaņā ar minētās direktīvas 27. un 27.a pantu, un iekārtas, kas ES ETS tiks iekļautas saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu.

▼B

2.  

1. punktā minētajā sarakstā par katru pastāvošo iekārtu, par kuru iesniegts pieteikums uz bezmaksas kvotu iedali, sniedz šādas ziņas:

▼M1

a) 

iekārtas un tās robežu identifikācija, ko norāda ar iekārtas identifikācijas kodu Savienības reģistrā;

▼B

b) 

ziņas par darbību un ziņas par tiesībām pretendēt uz bezmaksas kvotu iedali;

c) 

iekārtas katras apakšiekārtas identifikācija;

d) 

attiecībā uz katru apakšiekārtu: gada darbības līmenis un gada emisijas katrā relevantā bāzlīnijas perioda gadā;

▼M1

da) 

attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes novērtējums par kvotu bezmaksas iedales samazinājumu par 20 % saskaņā ar 22.a pantu un 22.b panta 1. punktu;

db) 

attiecīgā gadījumā – tas, vai ir izpildīti nosacījumi, kas attiecas uz papildu kvotu bezmaksas iedali 30 % apmērā saskaņā ar 22.b panta 3. punktu;

▼M1

e) 

attiecīgā gadījumā attiecībā uz katru apakšiekārtu: norāde, vai tā pieder pie nozares vai apakšnozares, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, arī saražoto produktu PRODCOM kodi;

▼M1

ea) 

attiecīgā gadījumā attiecībā uz katru apakšiekārtu: norāde, vai saražotās preces ir uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā; izmanto šo saražoto preču KN kodus;

▼B

f) 

attiecībā uz katru apakšiekārtu: saskaņā ar IV pielikumu ziņotie dati.

3.  
Pēc 1. punktā minētā saraksta saņemšanas Komisija novērtē katras iekārtas iekļaušanu sarakstā un ar to saistītos datus, kas iesniegti saskaņā ar 2. punktu.
4.  
Ja Komisija iekārtas iekļaušanu minētajā sarakstā nenoraida, datus izmanto Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktā minēto pārskatīto līmeņatzīmju vērtību aprēķināšanai.
5.  
Dalībvalstis nosaka bezmaksas kvotu provizorisko gada daudzumu uz iekārtu, izmantojot attiecīgā iedales perioda pārskatītās līmeņatzīmju vērtības, saskaņā ar 16. panta 2. līdz 7. punktu un 19. līdz 22. pantu, un par to paziņo.

▼M1

6.  
Kad attiecīgā iedales perioda gada bezmaksas kvotu provizoriskie daudzumi ir paziņoti, Komisija jebkuru koeficientu, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu, nosaka, iekārtām katrā attiecīgā iedales perioda gadā noteikto gada bezmaksas kvotu provizorisko daudzumu summu, kam piemēroti šīs regulas V pielikumā noteiktie koeficienti, salīdzinot ar ikgadējo iekārtām iedalāmo kvotu daudzumu, kas aprēķināts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu un 5.a punktu, ņemot vērā relevanto visas Savienības kopapjoma daļu, kura noteikta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu un 10.a panta 5. punktu, kā arī atbrīvojumu, kas piešķirts 10 % visefektīvākajām apakšiekārtām, kā noteikts saskaņā ar šīs regulas 16. panta 8. punkta otro daļu. Noteikšanā attiecīgā gadījumā ņem vērā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. pantu izdarītos iekļāvumus un saskaņā ar minētās direktīvas 27. un 27.a pantu izdarītos izslēgumus.

▼B

7.  
Kad saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu izveidotais koeficients ir noteikts, dalībvalstis saskaņā ar 16. panta 8. punktu nosaka galīgo ikgadējo bez maksas iedalīto emisijas kvotu daudzumu katram attiecīgā iedales perioda gadam un to iesniedz Komisijai.

▼M1

8.  
Katra dalībvalsts saskaņā ar 4. panta 2. punktu saņemtos ziņojumus un plānus pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai.

▼M1

9.  
Dalībvalstis nodrošina, ka operatoriem iedalītās liekās kvotas tiek pienācīgi atskaitītas atpakaļ. Ja operatori liekās kvotas neatskaita atpakaļ, kompetentā iestāde pieprasa, lai valsts reģistra administrators lieko kvotu daudzumu atskaita no operatoram iedalāmā kvotu daudzuma. Dalībvalstis par šādiem pieprasījumiem informē Komisiju.

▼B

15. pants

Pastāvošo iekārtu vēsturiskais darbības līmenis

▼M1

1.  
Dalībvalstis saskaņā ar 4. panta 2. punktu iesniegtos bāzlīnijas datu ziņojumus un verifikācijas ziņojumus novērtē, lai pārliecinātos par to saskanību ar šīs regulas prasībām. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde nodrošina, ka operatori izlabo nesaskanības vai kļūdas, kas ietekmē vēsturisko darbības līmeņu noteikšanu. Kompetentā iestāde var prasīt, lai operatori līdzās ziņām un dokumentiem, kas sniedzami saskaņā ar 4. panta 2. punktu, sniegtu vēl citus datus.

▼B

2.  
Balstoties uz novērtētajiem bāzlīnijas datu ziņojumiem un verifikācijas ziņojumiem, dalībvalstis nosaka katras apakšiekārtas un iekārtas vēsturiskos darbības līmeņus attiecīgajā bāzlīnijas periodā. Dalībvalstis var nolemt vēsturiskos darbības līmeņus noteikt tikai tad, ja ar iekārtu saistītie dati ir verificēti kā apmierinoši vai ja tām droši zināms, ka datu iztrūkumi, kas ir verificētāja atzinuma pamatā, ir radušies tādos ārkārtējos un neparedzamos apstākļos, no kuriem nebūtu bijis iespējams izvairīties pat tad, ja būtu ievērota visa vajadzīgā piesardzība.

▼M1

3.  
Ar produktu saistītais vēsturiskais darbības līmenis katram produktam, kuram, kā norādīts I pielikumā, ir noteikta produkta līmeņatzīme, nozīmē mediāno ikgadējo vēsturisko minētā produkta ražošanu attiecīgajā iekārtā bāzlīnijas periodā.
4.  
Ar siltumu saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē mediāno ikgadējo vēsturisko tāda neto izmērāma siltuma importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot iekārtas, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, un/vai tā ražošanu bāzlīnijas periodā, ko patērē iekārtas robežās produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju) vai ko eksportē uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību, izņemot eksportu elektroenerģijas ražošanai (teradžoulos gadā).

Ar centralizēto siltumapgādi saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē mediāno ikgadējo vēsturisko tāda izmērāma siltuma importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot ES ETS iekārtas, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, un/vai tā ražošanu bāzlīnijas periodā, ko eksportē centralizētās siltumapgādes vajadzībām (teradžoulos gadā).

5.  
Ar kurināmo saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē mediāno ikgadējo vēsturisko tādas enerģijas patēriņu (teradžoulos gadā) bāzlīnijas periodā, ko primāri izmanto, lai saražotu neizmērāmu siltumu, kuru patērē produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas iegūšanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju), ieskaitot sadedzināšanu lāpā drošuma apsvērumu dēļ.
6.  
Attiecībā uz procesu emisijām, kas attiecīgajā iekārtā radušās sakarā ar produktu ražošanu bāzlīnijas periodā, ar procesu saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē mediānās ikgadējās vēsturiskās procesa emisijas, kas izteiktas oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās.
7.  
Lai noteiktu 3. līdz 6. punktā minētās mediānās vērtības, ņem vērā tikai tos kalendāros gadus, kuros iekārta bijusi ekspluatācijā vismaz vienu dienu.

Ja apakšiekārta relevantajā bāzlīnijas periodā bijusi ekspluatācijā mazāk nekā divus kalendāros gadus, vēsturiskais darbības līmenis ir tās darbības līmenis pirmajā kalendārajā ekspluatācijas gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākās šīs apakšiekārtas normāla ekspluatācija.

Ja apakšiekārta bāzlīnijas periodā pēc normālas ekspluatācijas sākuma bijusi ekspluatācijā mazāk nekā veselu kalendāro gadu, vēsturisko darbības līmeni nosaka, kad tiek iesniegts darbības līmeņa ziņojums par pirmo kalendāro gadu, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākās normāla ekspluatācija.

8.  
Atkāpjoties no 3. punktā noteiktā, dalībvalstis produktiem, kuriem ir piemērojamas III pielikumā minētās produktu līmeņatzīmes, ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni produktiem nosaka saskaņā ar minētajā pielikumā iekļautajām formulām, balstoties uz mediāno ikgadējo vēsturisko ražošanas apjomu.

▼B

16. pants

Iedale pastāvošajām iekārtām iekārtu līmenī

▼M1

1.  
Ja pastāvošas iekārtas operators ir iesniedzis derīgu pieteikumu uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā 4. pantu, attiecīgā dalībvalsts, balstoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar 14. pantu, aprēķina, kāds emisijas kvotu skaits iekārtai katru gadu bez maksas iedalāms no 2021. gada – attiecībā uz pirmo iedales periodu – un pēc tam ik pēc pieciem gadiem.

▼B

2.  

Lai veiktu 1. punktā minēto aprēķinu, dalībvalstis vispirms par katru apakšiekārtu atsevišķi nosaka provizorisko ikgadējo bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaitu šādi:

a) 

produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu gadījumā provizoriskais ikgadējais bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaits konkrētam gadam atbilst saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu pieņemtajai attiecīgās produkta līmeņatzīmes vērtībai konkrētajā iedales periodā, reizinātai ar attiecīgo ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni;

b) 

siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu gadījumā provizoriskais ikgadējais bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaits konkrētam gadam atbilst saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu pieņemtajai attiecīgās izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtībai konkrētajā iedales periodā, reizinātai ar attiecīgo ar siltumu saistīto vēsturisko darbības līmeni, kas raksturo izmērāma siltuma patēriņu vai eksportu uz ES ETS neaptvertām iekārtām vai citām vienībām, izņemot centralizēto siltumapgādi;

c) 

centralizētās siltumapgādes apakšiekārtu gadījumā provizoriskais ikgadējais bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaits konkrētam gadam atbilst saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu pieņemtajai attiecīgās izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtībai konkrētajā iedales periodā, reizinātai ar attiecīgo ar centralizēto siltumapgādi saistīto vēsturisko darbības līmeni;

▼M1

d) 

kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu gadījumā provizoriskais ikgadējais bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaits konkrētam gadam atbilst saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu pieņemtajai attiecīgās kurināmā līmeņatzīmes vērtībai relevantajā piecu gadu periodā, reizinātai ar attiecīgo ar kurināmo saistīto vēsturisko darbības līmeni, kas raksturo patērēto enerģiju;

e) 

procesa emisiju apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst ar procesu saistītajam vēsturiskajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,97 par gadiem līdz 2027. gada 31. decembrim un reizinātam ar 0,91 par 2028. gadu un turpmākajiem gadiem.

▼B

Ja apakšiekārta bāzlīnijas periodā pēc normālas ekspluatācijas sākuma ekspluatācijā bijusi mazāk par vienu kalendāro gadu, attiecīgā iedales perioda provizorisko iedalījumu nosaka pēc tam, kad ziņots vēsturiskais darbības līmenis.

3.  
►M1  Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta vajadzībām provizoriskajam ikgadējam bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaitam, kas katrai apakšiekārtai attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, gadījumā, kad šajās apakšiekārtās veiktos procesus izmanto nozarēs vai apakšnozarēs, kas nav uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, piemēro šīs regulas V pielikumā noteiktos koeficientus. ◄

Atkāpjoties no pirmās daļas, centralizētās siltumapgādes apakšiekārtām piemērojamais koeficients ir 0,3.

▼M1

4.  
Ja 2. punktā minēto apakšiekārtu procesus izmanto nozarēs vai apakšnozarēs, kas uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, piemērojamais koeficients ir 1.

▼M1

4.a  
Ja procesi 2. punktā minētajās apakšiekārtās kalpo Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai, provizorisko ikgadējo bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaitu, kas attiecīgajam gadam noteikts katrai apakšiekārtai saskaņā ar 2. punktu, reizina ar attiecīgo OIM koeficientu, kas noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1.a punkta otrajā daļā.

▼B

5.  
Provizorisko ikgadējo emisijas kvotu daudzumu, kas bez maksas iedalītas apakšiekārtām, kuras saņēmušas izmērāmu siltumu no apakšiekārtām, kas ražo slāpekļskābes līmeņatzīmes aptvertus produktus, samazina par minētā siltuma ikgadējo vēsturisko patēriņu attiecīgajos bāzlīnijas periodos, reizinātu ar šā izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtību konkrētajā iedales periodā, kura pieņemta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu.

No 2026. gada provizorisko ikgadējo emisijas kvotu daudzumu, kas konkrētajā iedales periodā bez maksas iedalītas produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām, samazina par ikgadējām vēsturiskajām emisijām no lāpā sadedzinātajām atlikumgāzēm (izņemot emisijas no to sadedzināšanas lāpā drošības apsvērumu dēļ), kas nav izmantotas izmērāma siltuma, neizmērāma siltuma vai elektroenerģijas ražošanai.

6.  
Provizoriskais katrai iekārtai bez maksas iedalīto emisijas kvotu ikgadējais daudzums ir visu apakšiekārtu provizorisko bez maksas iedalīto un saskaņā ar 2. līdz 5. punktu aprēķināto ikgadējo emisijas kvotu skaitu summa.

Ja iekārtā ietilpst apakšiekārtas, kas ražo pulpu (īsšķiedras kraftpulpa, garšķiedras kraftpulpa, termomehāniskā pulpa un mehāniskā pulpa, sulfītpulpa vai cita pulpa, uz ko neattiecas produkta līmeņatzīme) un eksportē izmērāmu siltumu uz citām tehniski saistītām apakšiekārtām, provizoriskajā bez maksas iedalīto emisijas kvotu daudzumā, neskarot to emisijas kvotu provizorisko ikgadējo daudzumu, ko bez maksas iedala citām attiecīgās iekārtas apakšiekārtām, provizorisko ikgadējo bez maksas iedalīto emisijas kvotu skaitu ņem vērā tikai tādā mērā, ciktāl pulpas produkti, kas saražoti šajā apakšiekārtā, ir laisti tirgū, nevis pārstrādāti papīrā tajā pašā iekārtā vai citās tehniski saistītās iekārtās.

7.  
Nosakot katrai iekārtai bez maksas iedalāmo emisijas kvotu provizorisko ikgadējo daudzumu, dalībvalstis un operatori nodrošina, ka emisijas un darbības līmeņi netiek uzskaitīti divkārši un ka iedale nav negatīva. Konkrētāk, ja iekārta importē starpproduktu, uz kuru saskaņā ar I pielikumā iekļauto attiecīgo sistēmas robežu definīciju attiecas produkta līmeņatzīme, tad, nosakot provizorisko ikgadējo bez maksas iedalāmo emisijas kvotu daudzumu abām attiecīgajām iekārtām, emisijas neuzskaita divkārši.

▼M1

8.  
Galīgais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, ko bez maksas iedala katrai pastāvošajai iekārtai, ir katrai iekārtai saskaņā ar šā panta 6. punktu bez maksas iedalītais provizoriskais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, reizināts ar koeficientu, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 14. panta 6. punktu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, galīgais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, ko iedala bez maksas, ir 100 % provizoriskā ikgadējā emisijas kvotu daudzuma, ko bez maksas iedala katrai iekārtai, kuras apakšiekārtas, kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis attiecīgajām līmeņatzīmēm Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā minētajā periodā ir zemāks par 10 % no visefektīvāko apakšiekārtu vidējā rādītāja, aptver vairāk nekā 60 % provizoriskā ikgadējā emisijas kvotu daudzuma, kas šai iekārtai iedalīts bez maksas.

▼B

9.  
1. līdz 8. punktā minēto aprēķinu vajadzībām apakšiekārtu un iekārtu kvotu skaitu izsaka ar tuvāko veselo skaitli.

17. pants

Jauno iekārtu vēsturiskais darbības līmenis

Katras jaunās iekārtas un tās apakšiekārtu vēsturiskos darbības līmeņus dalībvalstis nosaka šādi:

▼M1

a) 

tādam produktam, kam šīs regulas I pielikumā vai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. pantu ir noteikta produkta līmeņatzīme, attiecībā uz šā produkta ražošanu attiecīgajā apakšiekārtā ar produktu saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

b) 

attiecībā uz tāda izmērāma siltuma importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot iekārtas, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, un/vai ražošanu, ko patērē iekārtas robežās produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju) vai ko eksportē uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību (izņemot eksportu elektroenerģijas ražošanai), ar siltumu saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

c) 

attiecībā uz tāda izmērāma siltuma importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot iekārtas, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, un/vai ražošanu, ko eksportē centralizētās siltumapgādes vajadzībām, ar centralizēto siltumapgādi saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

d) 

attiecībā uz enerģijas patēriņu primāri tāda neizmērāma siltuma ražošanai, ko izmanto produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju), ieskaitot attiecīgajā iekārtā veiktu sadedzināšanu lāpā drošuma apsvērumu dēļ, ar kurināmo saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

e) 

attiecībā uz procesa bloka procesa emisiju rašanos ar procesa emisijām saistītais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

f) 

atkāpjoties no a) apakšpunkta, tādiem produktiem, kam piemērojamas III pielikumā minētās produktu līmeņatzīmes, attiecībā uz šā produkta ražošanu attiecīgajā apakšiekārtā ar produktu saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija; to nosaka pēc minētajā pielikumā noteiktajām formulām.

▼B

18. pants

Kvotu iedale jaunām iekārtām

1.  

Iedalot emisijas kvotas jaunām iekārtām, dalībvalstis bez maksas iedalāmo emisijas kvotu provizorisko ikgadējo skaitu aprēķina no iekārtas normālas ekspluatācijas sākuma atsevišķi par katru apakšiekārtu šādi:

a) 

attiecībā uz katru produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu, siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu un kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu – emisijas kvotu provizoriskais ikgadējais skaits, ko par konkrētu gadu iedala bez maksas, atbilst attiecīgās līmeņatzīmes vērtībai konkrētajā periodā, reizinātai ar attiecīgo vēsturisko darbības līmeni;

▼M1

b) 

attiecībā uz katru procesa emisiju apakšiekārtu – emisijas kvotu provizoriskais ikgadējais skaits, ko par konkrētu gadu iedala bez maksas, atbilst ar procesu saistītajam vēsturiskajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,97 par gadiem līdz 2027. gada 31. decembrim un reizinātam ar 0,91 par 2028. gadu un turpmākajiem gadiem.

Bez maksas iedalāmo emisijas kvotu provizoriskā ikgadējā skaita aprēķināšanai mutatis mutandis piemēro 16. panta 3., 4., 4.a, 5. un 7. punktu.

▼B

2.  
Emisijas kvotu provizoriskais ikgadējais skaits, ko bez maksas iedala par konkrētu kalendāro gadu, kurā sākas normāla ekspluatācija, atbilst katrai apakšiekārtai piemērojamās līmeņatzīmes vērtībai, reizinātai ar attiecīgā gada darbības līmeni.
3.  
Provizoriskais katrai iekārtai bez maksas iedalīto emisijas kvotu ikgadējais daudzums ir visām apakšiekārtām bez maksas iedalīto saskaņā ar 1. un 2. punktu aprēķināto ikgadējo emisijas kvotu provizorisko skaitu summa. Piemēro 16. panta 6. punkta otro daļu.
4.  
Dalībvalstis Komisijai nekavējoties paziņo, kāds emisijas kvotu ikgadējais daudzums uz iekārtu bez maksas iedalīts jaunām iekārtām.

Emisijas kvotas no jauno iekārtu rezerves, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktu, no šā paziņojuma saņemšanas iedala Komisija, balstoties uz rindas kārtības principu.

Komisija var konkrētai iekārtai bez maksas iedalīto emisijas kvotu provizorisko ikgadējo daudzumu noraidīt.

5.  
Galīgais ikgadējais bez maksas iedalāmo emisijas kvotu daudzums atbilst katrai iekārtai bez maksas iedalāmo emisijas kvotu provizoriskajam daudzumam, kas noteikts saskaņā ar 1. līdz 4. punktu un ko katru gadu pielāgo ar Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā minēto lineāro koeficientu, par referenci izmantojot provizorisko ikgadējo emisijas kvotu daudzumu, kas attiecīgajai iekārtai bez maksas iedalīts attiecībā uz pirmo attiecīgā iedales perioda gadu.
6.  
1. līdz 5. punktā minēto aprēķinu vajadzībām apakšiekārtu un iekārtu kvotu skaitu izsaka ar tuvāko veselo skaitli.

▼M1

19. pants

Kvotu iedale attiecībā uz tvaika krekingu

Atkāpjoties no 16. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta, provizoriskais ikgadējais emisijas kvotu skaits, ko bez maksas iedala produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai, kura saistīta ar vērtīgu ķimikāliju (HVC) ražošanu, atbilst attiecīgā iedales perioda tvaika krekinga produkta līmeņatzīmes vērtībai, reizinātai ar vēsturisko darbības līmeni, kas noteikts saskaņā ar III pielikumu. Minētā aprēķina rezultātam pieskaita 1,78 tonnas oglekļa dioksīda uz ūdeņraža tonnu, ko reizina ar mediāno ūdeņraža daudzumu, kurš vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās ūdeņraža, 0,24 tonnas oglekļa dioksīda uz etilēna tonnu, ko reizina ar mediāno etilēna daudzumu, kurš vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās etilēna, un 0,16 tonnas oglekļa dioksīda uz tonnu HVC, ko reizina ar mediāno vērtīgo ķimikāliju (izņemot ūdeņradi un etilēnu) daudzumu, kurš vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās HVC.

20. pants

Kvotu iedale attiecībā uz vinilhlorīda monomēru

Atkāpjoties no 16. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta, provizoriskais ikgadējais emisijas kvotu skaits, ko bez maksas iedala apakšiekārtai, kura saistīta ar vinilhlorīda monomēra (VCM) ražošanu, atbilst attiecīgā iedales perioda VCM līmeņatzīmes vērtībai, reizinātai ar VCM ražošanas vēsturisko darbības līmeni, izteiktu tonnās, un reizinātai ar koeficientu, ko veido VCM ražošanas tiešās emisijas, ieskaitot emisijas no neto importētā siltuma, ko aprēķina pēc vēsturiskā neto importētā siltuma (teradžouli reiz attiecīgā iedales perioda siltuma līmeņatzīmes vērtība), attiecīgi 15. panta 2. punktā minētajā bāzlīnijas periodā vai 17. panta a) punktā minētajā pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija, izteiktas oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, attiecībā pret šīm tiešajām emisijām kopā ar VCM ražošanas emisijām, kas saistītas ar ūdeņradi, attiecīgi 15. panta 2. punktā minētajā bāzlīnijas periodā vai 17. panta a) punktā minētajā pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija, izteiktām tonnās oglekļa dioksīda ekvivalenta un aprēķinātām pēc vēsturiskā ūdeņraža sadedzināšanas siltuma patēriņa (teradžouli reiz attiecīgā iedales perioda siltuma līmeņatzīmes vērtība).

21. pants

Siltuma plūsmas starp iekārtām

Ja produkta līmeņatzīmes apakšiekārta ietver izmērāmu siltumu, kas importēts no kādas iekārtas vai citas vienības, uz kuru ES ETS neattiecas vai attiecas tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, provizorisko ikgadējo emisijas kvotu skaitu, kas bez maksas iedalāms šai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai saskaņā ar 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, samazina par to siltuma daudzumu, kas attiecīgajā gadā vēsturiski importēts no iekārtas vai citas vienības, uz kuru ES ETS neattiecas vai attiecas tikai minētās direktīvas 14. un 15. panta vajadzībām, reizinātu ar izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtību attiecīgajā iedales periodā.

▼M1 —————

▼M1

22.a pants

Kvotu bezmaksas iedales nosacījumi, kas attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu

1.  
Galīgo ikgadējo bez maksas iedalāmo emisijas kvotu daudzumu, kas saskaņā ar šīs regulas 16. panta 8. punktu noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punkta trešajā daļā minētajai iekārtai, samazina par 20 % saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 1. punktu, ja operators kompetentajai iestādei nevar pārliecinoši pierādīt, ka ir īstenoti visi ieteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 3 ) 8. pantu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, šādu samazinājumu nepiemēro, ja operators kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

a) 

ieteikumam relevanto investīciju atmaksāšanās laiks pārsniedz trīs gadus,

b) 

ieteikuma īstenošanai vajadzīgo investīciju izmaksas pārsniedz vienu no šādām sliekšņvērtībām:

i) 

5 % iekārtas gada apgrozījuma vai 25 % iekārtas peļņas, ko aprēķina pēc attiecīgajiem gada vidējiem rādītājiem trīs kalendāro gadu periodā pirms dienas, kad saskaņā ar 4. pantu iesniedz pieteikumu uz kvotu bezmaksas iedali;

ii) 

50 % no saskaņā ar pirmo daļu samazinātā galīgā ikgadējā emisijas kvotu daudzuma, ko saskaņā ar 16. panta 8. punktu iedala bez maksas, gada vidējā ekonomiskā ekvivalenta, kas aprēķināts, balstoties uz kvotu vidējo cenu kopējā izsoles platformā relevantajā kalendārajā gadā pirms 4. panta 2. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas;

c) 

relevantajā bāzlīnijas periodā vai pēc tā ir īstenoti citi pasākumi, kuru rezultātā iekārtā tiek panākti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri ieteikti energoaudita ziņojumā vai sertificētajā energovadības sistēmā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2012/27/ES 8. pantu;

d) 

ieteikumi neradītu enerģijas ietaupījumus iekārtā veiktā rūpnieciskā procesa sistēmas robežās;

e) 

vēl nav iestājušies iekārtai specifiski ekspluatācijas apstākļi (arī plānoti vai neplānoti tehniskās apkopes periodi), uz kuru pamata noteikts a) apakšpunktā minētais atmaksāšanās periods;

f) 

audita ziņojuma vai sertificētās energovadības sistēmas ieteikumi netika izdoti pirmajos četros relevantā bāzlīnijas perioda gados.

2.  
Operators ievieš, īsteno, dokumentē un uztur procedūru, ko izmanto, lai īstenotu ieteikumus un attiecīgā gadījumā pierādītu to, ka ir piemērojami 1. punktā minētie nosacījumi.
3.  
Verificētājs 4. panta 2. punktā minētā bāzlīnijas datu ziņojuma verifikācijā pārbauda, vai ir īstenoti 1. punkta pirmajā daļā minētie ieteikumi un attiecīgā gadījumā vai ir izpildīti 1. punkta otrajā daļā izklāstītie nosacījumi.

Ja tas ir relevanti, verificētājs gada darbības līmeņa ziņojuma verifikācijā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 ( 4 ) 7. pantu pārbauda, vai ir īstenoti 1. punkta pirmajā daļā minētie ieteikumi un attiecīgā gadījumā vai ir izpildīti 1. punkta otrajā daļā izklāstītie nosacījumi.

4.  

Kompetentā iestāde 1. punkta pirmajā daļā minētos ieteikumus uzskata par īstenotiem tikai tad, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

a) 

operators pierāda, ka minēto ieteikumu īstenošana ir pabeigta,

b) 

verificētājs saskaņā ar 3. punktu ir apstiprinājis a) apakšpunktā minēto īstenošanas pabeigšanu.

22.b pants

Kvotu bezmaksas iedales nosacījumi, kas attiecas uz klimatneitralitātes plāniem

1.  
Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punkta piektās daļas vajadzībām galīgo ikgadējo bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaitu, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 16. panta 8. punktu, iekārtai ar produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām samazina par 20 % tad, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis vismaz vienā no minētajām produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām 2016. un 2017. gadā bija augstāks par attiecīgo produkta līmeņatzīmju emisiju līmeņu 80. procentili.

Atkāpjoties no pirmās daļas, šādu samazinājumu nepiemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

pirmajā daļā minētās iekārtas operators kompetentajai iestādei līdz 2024. gada 30. maijam vai pēc vajadzības saskaņā ar šīs regulas 4. pantu kā daļu no pieteikuma uz kvotu bezmaksas iedali par Direktīvas 2003/87/EK aptvertajām darbībām ir iesniedzis klimatneitralitātes plānu;

b) 

Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķrādītāju un starpposma rādītāju sasniegšana ir apstiprināta ar verifikāciju, kas veikta saskaņā ar minētās direktīvas 10.b panta 4. punkta ceturto daļu;

c) 

kompetentā iestāde saskaņā ar 4. punktu ir pārbaudījusi klimatneitralitātes plāna saturu un formātu un to atzinusi par atbilstīgu.

2.  
Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro, ja attiecīgā produkta līmeņatzīmes apakšiekārta neveido vairāk kā 20 % no visu apakšiekārtu provizorisko ikgadējo bez maksas iedalīto emisijas kvotu skaita 2021.–2025. gada periodam, kas aprēķināts saskaņā ar 16. panta 2.–5. punktu.
3.  

Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta otrās, trešās un ceturtās daļas vajadzībām provizorisko ikgadējo emisijas kvotu skaitu, ko bez maksas iedala centralizētās siltumapgādes apakšiekārtai un aprēķina saskaņā ar šīs regulas 16. panta 2. un 3. punktu, palielina par 30 % no skaita, kas aprēķināts saskaņā ar 16. panta 2. punktu, ja centralizētās siltumapgādes apakšiekārtas operators ir iesniedzis pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu un ja attiecībā uz periodu līdz 2025. gada beigām vai 2026.–2030. gada periodu ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

a) 

iekārta vai centralizētās siltumapgādes uzņēmums atrodas dalībvalstī, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta otrajā daļā un minēti VIII pielikumā;

b) 

iekārta vai centralizētās siltumapgādes uzņēmums ir investējis apjomu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 2026.–2030. gada periodam papildu bez maksas iedalāmo kvotu skaita ekonomiskajai vērtībai, saskaņā ar starpposma mērķrādītājiem un atskaites punktiem, kas klimatneitralitātes plānā noteikti, lai līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam katra piektā gada 31. decembrim izmērītu progresu, kas panākts klimatneitralitātes sasniegšanā;

c) 

šā punkta b) apakšpunktā minētās investīcijas rada būtiskus emisiju samazinājumus pirms 2030. gada;

d) 

iekārta vai centralizētās siltumapgādes uzņēmums par savām darbībām, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, līdz 2024. gada 30. maijam vai pēc vajadzības iesniedz klimatneitralitātes plānu saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

e) 

Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķrādītāju un atskaites punktu sasniegšanu apstiprina verifikācija, kas veikta saskaņā ar minētās direktīvas 10.b panta 4. punkta ceturto daļu;

f) 

kompetentā iestāde saskaņā ar 4. punktu ir pārbaudījusi klimatneitralitātes plāna saturu un formātu un to atzinusi par atbilstīgu.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām papildu 30 % kvotu ekonomisko vērtību nosaka, 2026.–2030. gada periodam papildu bez maksas iedalāmo kvotu skaitu reizinot ar kvotu vidējo cenu kopējā izsoles platformā kalendārajā gadā pirms 4. panta 2. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas gada un pēc tam reizinot ar iekārtai piemērojamo koeficientu, kas noteikts saskaņā ar 14. panta 6. punktu.

Piemērojot c) apakšpunktu, emisiju samazinājumi ir būtiski tad, ja iekārtas vai centralizētās siltumapgādes uzņēmuma īpatnējās emisijas, kas izteiktas CO2 tonnās uz piegādātās centralizētās siltumapgādes teradžouliem, relevantajā bāzlīnijas periodā ir samazinātas zem vidējām īpatnējām emisijām ar emisiju samazinājuma rādītāju, kurš līdzvērtīgs Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā minēto lineāro samazinājuma koeficientu piemērošanai, sākot no attiecīgā bāzlīnijas perioda viduspunkta.

4.  
Kompetentā iestāde līdz 2024. gada 30. septembrim pārbauda, vai šā panta 1. un 3. punktā minēto klimatneitralitātes plānu saturs un formāts atbilst Īstenošanas regulai (ES) 2023/2441.

22.c pants

22.a un 22.b pantā noteiktā 20 % samazinājuma nekumulativitāte

Regulas 22.a un 22.b pantā noteikto 20 % samazinājumu iekārtai relevantajā kvotu iedales periodā piemēro tikai vienu reizi.

22.d pants

Klimatneitralitātes plāna atjaunināšana

1.  
Operatori 22.b pantā minētajā klimatneitralitātes plānā norādītajos periodos un pēc nepieciešamības izvērtē klimatneitralitātes plāna iedarbīgumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un attiecīgā gadījumā īsteno korektīvus pasākumus, ar kuriem nodrošina atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu. Jebkāda atjaunināšana skar tikai nākotnes atskaites punktus un mērķrādītājus.
2.  
Ja klimatneitralitātes plāns attiecībā uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem tiek atjaunināts, operators bez liekas kavēšanās atjaunināto plānu iesniedz kompetentajai iestādei.

22.e pants

Klimatneitralitātes plāna publicēšana

1.  
Saskaņā ar 22.b pantu iesniegto klimatneitralitātes plānu kompetentās iestādes publicē.
2.  
Ja operators uzskata, ka klimatneitralitātes plānā ir komerciāli sensitīvi elementi, kuru izpaušana kaitētu tā komerciālajām interesēm, operators var lūgt, lai kompetentā iestāde šos elementus nepublicē. Ja lūgums ir pamatots, kompetentā iestāde klimatneitralitātes plānu publicē bez minētajiem elementiem.

▼B

23. pants

Iekārtas kvotu iedalījuma izmaiņas

1.  
Operators attiecīgo kompetento iestādi informē par visām ar iekārtas ekspluatāciju saistītajām izmaiņām, kas ietekmē iekārtai iedalāmo kvotu daudzumu. Dalībvalstis šādai paziņošanai var noteikt termiņu un var prasīt izmantot elektroniskas veidnes vai īpašus datņu formātus.
2.  
Pēc relevantās informācijas novērtēšanas kompetentā iestāde visu relevanto informāciju iesniedz Komisijai, norādot arī pārskatīto galīgo ikgadējo emisijas kvotu daudzumu, kas bez maksas iedalīts attiecīgajai iekārtai.

Kompetentā iestāde pirmajā daļā prasīto relevanto informāciju iesniedz, izmantojot elektronisku sistēmu, kuras darbību nodrošina Komisija.

3.  
Komisija pārskatīto galīgo ikgadējo emisijas kvotu daudzumu, kas bez maksas iedalīts attiecīgajai iekārtai, var noraidīt.

▼M1

4.  
Komisija, balstoties uz saņemto paziņojumu, pieņem lēmumu, par to informē attiecīgo kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā izmaiņas ieraksta Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu un darījumu žurnālā, kas minēts minētās direktīvas 20. pantā.

▼B

24. pants

Atteikšanās no bezmaksas kvotu iedalījuma

1.  
Operators, kam piešķirts bezmaksas kvotu iedalījums, var jebkurā konkrētā iedales perioda brīdī no šīm kvotām attiecībā uz visām apakšiekārtām vai dažām apakšiekārtām atteikties, kompetentajai iestādei iesniedzot pieteikumu.
2.  
Pēc relevantās informācijas novērtēšanas kompetentā iestāde pārskatīto galīgo ikgadējo emisijas kvotu daudzumu, kas bez maksas iedalāms attiecīgajai iekārtai, iesniedz Komisijai, kā aprakstīts 23. panta 2. punktā.

Pārskatītais iedalījums attiecas uz kalendārajiem gadiem pēc tā gada, kurā iesniegts 1. punktā minētais ieteikums.

3.  
Komisija par atteikšanos pieņem lēmumu un ievēro 23. panta 4. punktā minēto procedūru.
4.  
Operatoram nav tiesību savu 1. punktā minēto pieteikumu tajā pašā iedales periodā atsaukt.

25. pants

Apvienošana un sašķelšana

1.  

Ja apvienošanā vai sašķelšanā rodas jaunas iekārtas, to operatori kompetentajai iestādei iesniedz šādus dokumentus (atkarībā no situācijas):

a) 

iepriekšējo atsevišķo vai kopējo iekārtu operatoru nosaukumi, adreses un kontaktinformācija;

b) 

jaunizveidotās iekārtas operatoru nosaukumi, adreses un kontaktinformācija;

c) 

(attiecīgā gadījumā) detalizēts attiecīgo iekārtas daļu robežu apraksts;

d) 

jaunizveidotās iekārtas vai iekārtu atļaujas identifikators un identifikācijas kods Savienības reģistrā.

2.  
Iekārtas, kas radušās apvienošanā vai sašķelšanā, kompetentajai iestādei iesniedz 4. panta 2. punktā minētos ziņojumus. Ja pirms apvienošanas vai sašķelšanas attiecīgās iekārtas bija jaunas iekārtas, operatori kompetentajai iestādei datus ziņo no normālas ekspluatācijas sākuma.
3.  
Iekārtu apvienošanu vai sašķelšanu, arī sašķelšanu vienas un tās pašas korporatīvās grupas ietvaros, novērtē kompetentā iestāde. Kompetentā iestāde par operatoru maiņu paziņo Komisijai.

Balstoties uz datiem, kas saņemti saskaņā ar 2. punktu, kompetentā iestāde attiecībā uz katru apakšiekārtu katrā iekārtā, kas jaunizveidota apvienošanā vai sašķelšanā, nosaka bāzlīnijas perioda vēsturiskos darbības līmeņus. Ja apakšiekārta ir sašķelta divās vai vairākās apakšiekārtās, tad, nosakot apakšiekārtu vēsturisko darbības līmeni un kvotu iedalījumu pēc sašķelšanas, balstās uz attiecīgo iekārtas tehnisko bloku vēsturiskajiem darbības līmeņiem bāzlīnijas periodā pirms sašķelšanas.

▼M1 —————

▼B

5.  
Komisija katru emisijas kvotu daudzumu, ko iekārtām iedala pēc apvienošanas vai sašķelšanas, izskata un novērtējuma rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

26. pants

Iekārtas ekspluatācijas izbeigšana

1.  

Uzskata, ka iekārtas ekspluatācija ir izbeigta, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

▼M1

a) 

ir izbeidzies attiecīgās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas termiņš vai tā ir atsaukta, arī gadījumos, kad iekārta vairs neatbilst Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitīto darbību sliekšņvērtībām;

▼B

b) 

iekārta vairs netiek ekspluatēta un atsākt tās ekspluatāciju ir tehniski neiespējami.

▼M1

2.  
Ja iekārtas ekspluatācija ir izbeigta, attiecīgā dalībvalsts no nākamās dienas pēc ekspluatācijas izbeigšanas atlikušajā kalendārajā gadā minētajai iekārtai emisijas kvotas nepiešķir. Šādus pielāgojumus veic proporcionāli.

▼B

3.  
Dalībvalstis var apturēt emisijas kvotu piešķiršanu iekārtām, kuru ekspluatācija ir pārtraukta, tik ilgi, līdz tiek noskaidrots, vai iekārtas ekspluatācija tiks atsākta.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

27. pants

Lēmuma 2011/278/ES atcelšana

Lēmums 2011/278/ES no 2021. gada 1. janvāra ir atcelts. Tomēr to turpina piemērot kvotu iedalījumiem, kas attiecas uz periodu pirms 2021. gada 1. janvāra.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

Līmeņatzīmes

▼M1

1.   Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas bez datu vākšanas par elektroenerģijas patēriņu

▼B



Produkta līmeņatzīme

Aptverto produktu definīcija

Aptverto procesu un emisiju definīcija (sistēmas robežas)

Sākuma punkts ikgadējā samazinājuma rādītāja noteikšanai nolūkā atjaunināt līmeņatzīmes vērtību

(kvotas/t)

Kokss

Koksa krāšņu kokss (iegūts, augstā temperatūrā karbonizējot koksa ogles) vai gāzes rūpnīcas kokss (gāzes rūpnīcu staciju blakusprodukts) sausa koksa tonnās, ko nosaka koksa krāsns vai gāzes rūpnīcas stacijas izvadpunktā. Šī līmeņatzīme neattiecas uz lignīta koksu. Te nav ietverta rafinētavās veikta koksēšana, kuru aptver rafinētavām domātā CWT metodika.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: koksa krāsnis, H2S/NH3 incinerācija, ogļu priekškarsēšana (atsaldēšana), koksa gāzes ekstraktors, atsērotājs, destilācijas bloks, tvaika ražošanas stacija, spiediena kontrole baterijās, ūdens bioloģiskā attīrīšana, dažāda blakusproduktu karsēšana un ūdeņraža separators. Ir iekļauta koksa gāzes attīrīšana.

0,286

▼M1

Aglomerēta dzelzsrūda

Aglomerēts dzelzi saturošs produkts, kas satur dzelzsrūdas smalkumus, kušņi un, iespējams, dzelzi saturoši reciklēšanas materiāli, ar tādām ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām kā bāziskums, mehāniskā stiprība un caurlaidība, kas nepieciešamas dzelzs un vajadzīgo kušņu ievadīšanai dzelzsrūdas reducēšanas procesos. Izsaka tonnās aglomerētas rūdas, ko izved no aglomerētās dzelzsrūdas ražotnes. Aglomerētu dzelzsrūdu, ko atgriež ražošanas procesā, neuzskata par produkta daļu.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar aglomerētas dzelzsrūdas ražošanu.

0,171

Karstais metāls

Dzelzs, kas ražota no dzelzs rūdām primārajai tērauda ražošanai, ieskaitot a) šķidro dzelzi, kura piesātināta ar oglekli tālākai pārstrādei, kuru uzskata par domnu produktu un kuras daudzums izteikts šķidrās dzelzs tonnās domnas izvadpunktā, izņemot šķidro dzelzi, kas ražota no b) apakšpunktā minētās porainās dzelzs, b poraino dzelzi tiešās reducēšanas dzelzs reaktora izvadpunktā, kas izteikta porainās dzelzs tonnās tiešās reducēšanas dzelzs reaktora izvadpunktā. Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz līdzīgiem produktiem, piem., ferosakausējumiem. Par produkta daļu neuzskata materiālu atlikumus un blakusproduktus.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: domna, karstā metāla apstrādes bloki, domnas gaislaides ierīces, kauperi, tiešās reducēšanas dzelzs reaktors, elektriskā loka krāsns un elektriskā kausēšanas krāsns porainajai dzelzij, skābekļa konvertors, sekundārās metalurģijas bloki, vakuumkausi, liešanas bloki (ar griezējiem), sārņu apstrādes bloks, sloga sagatavošana, domnas gāzes un citu gāzu apstrādes bloki, atputekļošanas bloki, metāllūžņu un metāla atmetumu priekškarsēšana, ogļu žāvēšana pulverizētu ogļu inžektēšanai, tvertņu priekškarsēšanas statņi, lietņu priekškarsēšanas statņi, saspiesta gaisa ražošana, putekļu apstrādes bloks (briketēšana), dūņu apstrādes bloks (briketēšana), tvaika inžekcija domnā, tvaika ražošanas stacija, skābekļa konvertora gāzes dzesēšana u. c.

1,328

▼B

Priekšdedzināti anodi

Alumīnija elektrolīzē izmantojami anodi, kuri sastāv no naftas koksa, piķa un parasti reciklētiem anodiem, kas veidoti konkrētai kausētavai īpaši paredzētā veidnē un apdedzināti anodu apdedzināšanas krāsnīs aptuveni 1 150 °C temperatūrā. Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz Sēderberga anodiem.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar priekšdedzinātu anodu ražošanu.

0,324

Alumīnijs

Neapstrādāts neleģēts šķidrs alumīnijs no elektrolīzes. Izteikts tonnās, ko mēra starp elektrolīzes posmu un starpposma krāsni liešanas cehā, pirms tiek pievienoti sakausējumi un sekundārais alumīnijs.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar ražošanas posmu “elektrolīze”. Te neietilpst emisijas no starpposma krāsnīm un liešanas vai emisijas, kas saistītas ar anodu ražošanu.

1,514

▼M1

Pelēkā cementa klinkers

Pelēkā cementa klinkers vai alternatīvas hidrauliskas saistvielas cementa ražošanai kā saražotās hidrauliskās saistvielas kopējais daudzums.

Šī līmeņatzīme neattiecas uz produktiem, kuri ražoti citu produktu līmeņatzīmju sistēmas robežās vai kuri ir citu ražošanas procesu blakusprodukti vai atkritumi, citastarp vieglie pelni, domnas sārņi, tērauda sārņi, smalki dispersais silīcija dioksīds, papīra dūņas.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pelēkā cementa klinkera vai alternatīvu hidraulisku saistvielu ražošanu.

0,766

Baltā cementa klinkers

Baltā cementa klinkers vai alternatīvas hidrauliskas saistvielas izmantošanai par galveno saistkomponentu tādu materiālu veidošanā kā salaidumu aizpildītāji, keramikas flīžu adhezīvi, izolācijas un balsta javas, rūpnieciskās grīdu javas, gatavais ģipšmateriāls, remonta javas un hermētiskie pārklājumi ar maksimālo vidējo saturu 0,4 masas % Fe2O3, 0,003 masas % Cr2O3 un 0,03 masas % Mn2O3. Izsaka hidraulisko saistvielu tonnās (kā 100 % klinkers/alternatīvas hidrauliskās saistvielas).

Šī līmeņatzīme neattiecas uz produktiem, kuri ražoti citu produktu līmeņatzīmju sistēmas robežās vai kuri ir citu ražošanas procesu blakusprodukti vai atkritumi, citastarp vieglie pelni, domnas sārņi, tērauda sārņi, smalki dispersais silīcija dioksīds, papīra dūņas.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar baltā cementa klinkera vai alternatīvu hidraulisku saistvielu ražošanu.

0,987

▼B

Kaļķi

Nedzēsti kaļķi: kalcija oksīds (CaO), ko iegūst, dekarbonizējot kaļķakmeni (CaCO3). Izteikts standarta tīrības kaļķu (kaļķi, kuru brīvā CaO saturs ir 94,5 %) tonnās. Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz kaļķi, kas ražots un patērēts vienā un tajā pašā iekārtā attīrīšanas procesiem. Kaļķu iekšējo ražošanu pulpas nozarē jau aptver attiecīgās pulpas līmeņatzīmes, tāpēc tā nevar pretendēt uz papildu kvotu iedali, balstoties uz kaļķu līmeņatzīmi.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar kaļķa ražošanu.

0,954

Dolomītkaļķi

Dolomītkaļķi jeb kalcinētais dolomīts kā kalcija un magnija oksīdu maisījums, kurš iegūts, dekarbonizējot dolomītu (CaCO3 · MgCO3), kura atlikušais CO2 pārsniedz 0,25 %, brīvā MgO saturs ir robežās no 25 % līdz 40 % un komercprodukta masas blīvums ir mazāks par 3,05 g/cm3.

Dolomītkaļķus izsaka kā standarta tīrības dolomītkaļķus – dolomītkaļķus, kuru brīvā CaO saturs ir 57,4 % un brīvā MgO saturs ir 38,0 %.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar dolomītkaļķu ražošanu, tostarp kurināmā sagatavošana, kalcinēšana/pārdedzināšana un dūmgāzu attīrīšana.

1,072

Pārdedzināti dolomītkaļķi

Kalcija un magnija oksīdu maisījums, ko izmanto tikai karstumizturīgo ķieģeļu un citu karstumizturīgu produktu ražošanai, ar minimālo tilpummasu 3,05 g/cm3. Izteikti pārdodamu pārdedzinātu dolomītkaļķu tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pārdedzinātu dolomītkaļķu ražošanu.

1,449

Pludinātais stikls

Pludināts/matēts/pulēts stikls (tonnās stikla, kas atstāj stikla atlaidināšanas krāsni).

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar ražošanas posmiem, kuri notiek šķidrkausētavā, rafinētavā, apstrādes galā, vannā un stikla atlaidināšanas krāsnī. Te neietilpst apdares cehi, ko iespējams fiziski nošķirt no augšposma procesiem, piem., pēcatdzišanas pārklāšana, laminēšana un rūdīšana.

0,453

Bezkrāsaina stikla pudeles un burkas

Bezkrāsaina stikla pudeles ar nominālo ietilpību < 2,5 litri, kas ražotas krāsnī, tīši nepievienojot krāsu, dzērieniem un pārtikai (izņemot pudeles, kas apšūtas ar ādu vai kompozīto ādu, un zīdaiņu barošanas pudeles), izņemot īpaši baltos flintstikla izstrādājumus, kuru dzelzs oksīda saturs, izteikts kā Fe2O3 procentuālais īpatsvars, ir mazāks par 0,03 masas % un krāsas L koordinātas ir diapazonā no 100 līdz 87, a koordinātas ir diapazonā no 0 līdz – 5 un b koordinātas ir diapazonā no 0 līdz 3 (izmantojot CIELAB, ko iesaka Starptautiskā apgaismes komisija (Commission internationale de l'éclairage)), izteiktas iepakotas produkcijas tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: manipulācijas ar materiāliem, kausēšana, formēšana, lejasposma pārstrāde, iepakošana un palīgprocesi.

0,382

Krāsaina stikla pudeles un burkas

Krāsaina stikla pudeles ar nominālo ietilpību < 2,5 litri, kas paredzētas dzērieniem un pārtikai (izņemot pudeles, kas apšūtas ar ādu vai kompozīto ādu, un zīdaiņu barošanas pudeles) un neatbilst bezkrāsaina stikla pudeļu un burku produkta līmeņatzīmei, izteiktas iepakotas produkcijas tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: manipulācijas ar materiāliem, kausēšana, formēšana, lejasposma pārstrāde, iepakošana un palīgprocesi.

0,306

Nepārtrauktā pavediena stiklšķiedras produkti

Kausēts stikls nepārtrauktā pavediena stiklšķiedras produktu ražošanai (cirstā šķiedra, rovings, diegs, stikla stāpeļšķiedra un filci), izteikti tonnās kausēta stikla, kas atstāj priekškameru, ko aprēķina no krāsnī ielaistā izejmateriāla daudzuma pēc gaistošo gāzveida emisiju atskaitīšanas.

Šī līmeņatzīme neattiecas uz minerālvates produktiem, kas paredzēti siltumizolēšanai, skaņizolēšanai un ugunsizolēšanai.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas procesiem: stikla kausēšana krāsnīs un stikla rafinēšana priekškamerās, it sevišķi ar šiem procesiem saistītās tiešās CO2 emisijas un CO2 emisijas no stikla minerālizejmateriālu dekarbonizācijas kausēšanas procesā. Šajā produkta līmeņatzīmē neietilpst lejasposma procesi, kuros šķiedras pārveido pārdodamā produkcijā. Tādus procesus kā manipulācijas ar materiāliem uzskata par palīgprocesiem, un tie ir ārpus sistēmas robežām.

0,406

Apšuvuma ķieģeļi

Apšuvuma ķieģeļi ar blīvumu > 1 000 kg/m3, ko izmanto mūrniecībā saskaņā ar EN 771-1, izņemot seguma ķieģeļus, klinkera ķieģeļus un zilos karstdedzinātos apšuvuma ķieģeļus.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas procesiem: izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana.

0,139

Seguma ķieģeļi

Jebkādas krāsas māla ķieģeļi, ko izmanto segumiem saskaņā ar EN 1344. Izteikti neto pārdodamo ķieģeļu tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas procesiem: izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana.

0,192

Jumta kārniņi

Māla jumta kārniņi saskaņā ar EN 1304:2005 definīciju, izņemot zilos karstdedzinātos jumta kārniņus un piederumus. Izteikti pārdodamu jumta kārniņu tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas procesiem: izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana.

0,144

Izsmidzinot izžāvējams pulveris

Izsmidzinot izžāvējams pulveris sienas un grīdas flīžu ražošanai ar sausspiedes metodi. Izteikts saražotā pulvera tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar izsmidzinot izžāvējama pulvera ražošanu.

0,076

Ģipšmateriāls

Ģipšmateriāls, kas sastāv no kalcinēta ģipša vai kalcija sulfāta (tostarp izmantošanai būvniecībā, audumu un klājpapīra pārklāšanā, zobārstniecībā un zemes atveseļošanā), izteikts stuka jeb kalcinētā ģipša (pārdodamās produkcijas) tonnās.

Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz alfa ģipšmateriālu, ģipšmateriālu, ko pārstrādā par ģipškartonu, un žāvēta sekundārā ģipša kā starpprodukta ražošanu.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: malšana, žāvēšana un kalcinēšana.

0,048

Žāvēts sekundārais ģipsis

Žāvēts sekundārais ģipsis (sintētisks ģipsis, kas ir reciklēts elektroenerģijas nozares blakusprodukts vai reciklēts būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu materiāls), izteikts produkcijas tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar sekundārā ģipša žāvēšanu.

0,017

Īsšķiedras kraftpulpa

Īsšķiedras kraftpulpa ir koksnes pulpa, kuru iegūst sulfātprocesā, izmantojot vārīšanas atsārmu, kurai raksturīgs 1–1,5 mm šķiedras garums un kuru galvenokārt izmanto produktiem, kam nepieciešams specifisks gludums un uztūkums, piem., salvešpapīram un poligrāfijas papīram; to izsaka gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās, ko mēra ražošanas procesa beigās (gaissausa pulpas tonna nozīmē 90 % sausnu).

Te ietilpst visi procesi, kas ietilpst pulpas ražošanas procesā (konkrētāk, pulpas fabrika, atguves katls, pulpas žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks)). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,12

Garšķiedras kraftpulpa

Garšķiedras kraftpulpa ir koksnes pulpa, kuru iegūst sulfātprocesā, izmantojot vārīšanas atsārmu, un kurai raksturīgs 3–3,5 mm šķiedras garums, gan balināta, gan nebalināta, izteikta gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās, ko mēra ražošanas procesa beigās. Gaissausa pulpas tonna nozīmē 90 % sausnu.

Te ietilpst visi procesi, kas ietilpst pulpas ražošanas procesā (konkrētāk, pulpas fabrika, atguves katls, pulpas žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks)). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,06

Sulfītpulpa, termomehāniskā un mehāniskā pulpa

Sulfītpulpa, kas iegūta īpašā pulpas ražošanas procesā, piem., pulpa, kas iegūta, novārot šķeldas spiedientvertnē bisulfīta atsārma klātbūtnē, izteikta gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās, ko mēra ražošanas procesa beigās. Gaissausa pulpas tonna nozīmē 90 % sausnu. Sulfītpulpa var būt balināta vai nebalināta.

Mehāniskās pulpas veidi: TMP (termomehāniskā pulpa) un malta koksne gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās, ko mēra ražošanas procesa beigās. Gaissausa pulpas tonna nozīmē 90 % sausnu. Mehāniskā pulpa var būt balināta vai nebalināta.

Šajā grupā neietilpst mazākas daļēji ķīmiskās pulpas apakšgrupas – ķīmiski termomehāniskā pulpa (ĶTMP) un šķīdināmā pulpa.

Te ietilpst visi procesi, kas ietilpst pulpas ražošanas procesā (konkrētāk, pulpas fabrika, atguves katls, pulpas žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks)). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,02

Atgūta papīra pulpa

Pulpa no šķiedrām, kas iegūtas no atgūta papīra vai kartona (makulatūra un atmetumi) vai cita šķiedraina, celuloziska materiāla, izteikta gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās, ko mēra ražošanas procesa beigās. Gaissausa pulpas tonna nozīmē 90 % sausnu.

Pulpas ražošanas gadījumā produkcija ir kopējā saražotā pulpa – gan pulpa iekšēja piegādei papīra fabrikai, gan tirgus pulpa.

Te ietilpst visi procesi, kuros tiek ražota pulpa no atgūta papīra, kā arī pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,039

Avīžpapīrs

Konkrētas kategorijas papīrs (ruļļos vai loksnēs), izteikts gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās (papīrs ar mitruma saturu 6 %).

Te ietilpst visi procesi, kas ir papīra ražošanas procesa daļa (konkrētāk, papīrmašīna vai kartonmašīna un pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks) un kurināmā tiešā izmantošana tehniskajos procesos). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,298

Augstvērtīgs nekrītots papīrs

Augstvērtīgs nekrītots papīrs, gan nekrītots mehāniskais papīrs, gan nekrītots bezkoksnes papīrs, izteikts gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās (papīrs ar mitruma saturu 6 %).

1.  Nekrītots bezkoksnes papīrs ir papīrs, kas piemērots iespieddarbiem vai citiem grafiskiem nolūkiem un izgatavots no dažādu veidu šķiedras, galvenokārt jaunšķiedras, ar dažādu daudzumu minerālpildījuma un dažādiem apdares procesiem.

2.  Nekrītots mehāniskais papīrs ir visu veidu papīrs, kas izgatavots no mehāniskās pulpas un ko izmanto iepakošanai vai grafiskiem darbiem/žurnāliem.

Te ietilpst visi procesi, kas ir papīra ražošanas procesa daļa (konkrētāk, papīrmašīna vai kartonmašīna un pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks) un kurināmā tiešā izmantošana tehniskajos procesos). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,318

Augstvērtīgs krītpapīrs

Augstvērtīgs krītpapīrs, kas ir gan mehāniskais krītpapīrs, gan bezkoksnes krītpapīrs, izteikts gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās (papīrs ar mitruma saturu 6 %).

Te ietilpst visi procesi, kas ir papīra ražošanas procesa daļa (konkrētāk, papīrmašīna vai kartonmašīna un pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks) un kurināmā tiešā izmantošana tehniskajos procesos). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,318

▼M1

Salvešpapīrs

Salvešpapīrs ir dažādu veidu salvetes un citu veidu higiēniskais papīrs, ko izmanto mājsaimniecībās vai tirdznieciskās un rūpnieciskās telpās, piemēram, tualetes papīrs un kosmētiskās salvetes, papīra virtuves un roku dvieļi, rūpnieciskās salvetes, bērnu autiņi, higiēniskās paketes u. c. Pie šīs grupas nepieder TAD (Through Air Dried) – cauržāvēts – salvešpapīrs. Izsaka gaissausās neto pārdodamās pamatruļļa produkcijas tonnās (papīrs ar mitruma saturu 6 %).

Te ietilpst visi procesi, kas ir papīra ražošanas procesa daļa (konkrētāk, papīrmašīna vai kartonmašīna un pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks) un kurināmā tiešā izmantošana tehniskajos procesos). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde. Šajā produkta līmeņatzīmē neietilpst pamatruļļa pārveide gatavos izstrādājumos.

0,334

▼B

Testlainers un gofrētais slāņpapīrs

Testlainers un gofrētais slāņpapīrs, izteikts gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās (papīrs ar mitruma saturu 6 %).

1.  Testlainers ir kartons, kas iztur iepakošanas nozarē pieņemtus īpašus testus, pēc kuriem to atzīst par derīgu izmantošanai par pārvadāšanas taras izgatavošanā lietotā gofrētā kartona ārējo virsslāni.

2.  Gofrētais slāņpapīrs ir pārvadāšanas taras gofrētā kartona vidusdaļa, kam abās pusēs ir ārkartons (testlainers/kraftlainers). Gofrēto slāņpapīru galvenokārt izgatavo no reciklētas šķiedras, tomēr pie šīs grupas pieder arī kartons, kas izgatavots no ķīmiskās un daļēji ķīmiskās pulpas. Šajā produkta līmeņatzīmē neietilpst kraftlainers.

Te ietilpst visi procesi, kas ir papīra ražošanas procesa daļa (konkrētāk, papīrmašīna vai kartonmašīna un pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks) un kurināmā tiešā izmantošana tehniskajos procesos). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,248

Nekrītots kartons

Dažādi nekrītoti produkti (izteikti gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās (papīrs ar mitruma saturu 6 %)), vienkārtaini vai daudzkārtaini. Nekrītotu kartonu galvenokārt izmanto iepakošanai, kurā visnepieciešamākā īpašība ir stiprība un stingrība, savukārt tādi komerciālie aspekti kā spēja nest informāciju ir mazāk svarīga. Kartonu izgatavo no jaunšķiedras un/vai atgūtas šķiedras, to var viegli salocīt, tas ir stingrs un viegli rievojams. To galvenokārt izmanto, lai iesaiņotu patēriņa preces, piem., saldētu pārtiku un kosmētiku, kā arī šķidrumu iepakošanai; to pazīst arī kā cieto kartonu, salokāmo kastu kartonu, kastu kartonu, pārvadāšanas kartonu vai pamatkartonu.

Te ietilpst visi procesi, kas ir papīra ražošanas procesa daļa (konkrētāk, papīrmašīna vai kartonmašīna un pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks) un kurināmā tiešā izmantošana tehniskajos procesos). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,237

Krītots kartons

Šī līmeņatzīme aptver dažādus krītotus produktus (izteiktus gaissausās neto pārdodamās produkcijas tonnās (papīrs ar mitruma saturu 6 %)), vienkārtainus vai daudzkārtainus. Krītotu kartonu galvenokārt izmanto komerciāliem mērķiem – kad ir nepieciešams, lai uz pārtikas, farmaceitisku produktu, kosmētikas līdzekļu utt. iepakojuma veikalu plauktos būtu uzdrukāta komercinformācija. Kartonu izgatavo no jaunšķiedras un/vai atgūtas šķiedras, to var viegli salocīt, tas ir stingrs un viegli rievojams. To galvenokārt izmanto, lai iesaiņotu patēriņa preces, piem., saldētu pārtiku un kosmētiku, kā arī šķidrumu iepakošanai; to pazīst arī kā cieto kartonu, salokāmo kastu kartonu, kastu kartonu, pārvadāšanas kartonu vai pamatkartonu.

Te ietilpst visi procesi, kas ir papīra ražošanas procesa daļa (konkrētāk, papīrmašīna vai kartonmašīna un pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks) un kurināmā tiešā izmantošana tehniskajos procesos). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde.

0,273

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3), ko uzskaita HNO3 tonnās (100 % tīrība).

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar līmeņatzīmes produkta ražošanu, kā arī N2O likvidēšanas process, izņemot amonjaka ražošanu.

0,302

Adipīnskābe

Adipīnskābe, ko uzskaita tonnās sausas attīrītas adipīnskābes, kuru uzglabā silosos vai iepakotu (lielos) maisos. Šī produkta līmeņatzīme neaptver adipīnskābes sāļus un esterus.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar līmeņatzīmes produkta ražošanu, kā arī N2O likvidēšanas process.

2,79

Vinilhlorīda monomērs (VCM)

Vinilhlorīds (hloretilēns). Izteikts tonnās vinilhlorīda (pārdodamais produkts, 100 % tīrība).

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: tiešā hlorēšana, oksihlorēšana un EDC krekings par VCM.

Tiešā hlorēšana ir etilēna hlorēšana. Oksihlorēšana ir etilēna hlorēšana ar hlorūdeņradi (HCl) un skābekli.

Līmeņatzīmē ietilpst EDC/VCM ražošanā izlaisto gāzu hlororganisko savienojumu incinerācija. Līmeņatzīmē neietilpst VCM ražošanā par izejmateriālu izmantotā skābekļa un saspiestā gaisa ražošana.

0,204

Fenols/acetons

Fenola, acetona un blakusprodukta alfa-metilstirola summa kā kopējā produkcija, izteikta pārdodamā produkta tonnās (100 % tīrība).

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar fenola un acetona ražošanu, jo īpaši gaisa kompresija, hidroperoksidēšana, kumola atgūšana no nostrādātā gaisa, koncentrēšana un sašķelšana, produkcijas frakcionēšana un attīrīšana, darvas krekings, acetofenona atgūšana un attīrīšana, AMS atgūšana eksportam, AMS hidrogenēšana reciklēšanai sistēmas robežās, sākotnējā notekūdeņu attīrīšana (1. notekūdeņu striperis), dzesēšanas ūdens ģenerēšana (piem., dzesēšanas torņi), dzesēšanas ūdens utilizēšana (cirkulācijas sūkņi), aprīkojums sadedzināšanai lāpā un incinerācijai (pat ja fiziski atrodas ārpus sistēmas robežām), kā arī jebkāds palīgkurināmā patēriņš.

0,266

S-PVC

Polivinilhlorīds, kas nav maisījumā ne ar vienu citu vielu un sastāv no PVC daļiņām, kuru vidējais lielums ir no 50 līdz 200 μm. Izteikts tonnās S-PVC (pārdodamais produkts, 100 % tīrība).

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar S-PVC ražošanu, izņemot tos, kas saistīti ar VCM ražošanu.

0,085

E-PVC

Polivinilhlorīds, kas nav maisījumā ne ar vienu citu vielu un sastāv no PVC daļiņām, kuru vidējais lielums ir no 0,1 līdz 3 μm. Izteikts tonnās E-PVC (pārdodamais produkts, 100 % tīrība).

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar E-PVC ražošanu, izņemot tos, kas saistīti ar VCM ražošanu.

0,238

▼M1

Kalcinētā soda

Dinātrija karbonāts, izteikts kalcinētās sodas tonnās kā kopējā bruto produkcija, izņemot blīvo kalcinēto sodu, kas iegūta kā blakusprodukts kaprolaktāma ražošanas tīklā.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: sālsūdens attīrīšana, kaļķakmens kalcinēšana un kaļķūdens ražošana, oglekļa dioksīda reaktori, amonjaka absorbcija, NaHCO3 izgulsnēšana, NaHCO3 kristālu filtrēšana vai separēšana no mātesšķīduma, NaHCO3 sadalīšanās par Na2CO3, amonjaka atgūšana, kā arī sablīvēšana vai blīvas kalcinētās sodas ražošana.

0,843

▼B

Ja nav sniegtas citas norādes, visas produktu līmeņatzīmes attiecas uz 1 saražotā produkta tonnu, kas izteikta kā pārdodamā (neto) produkcija, un attiecīgās vielas 100 % tīrību.

Visas aptverto procesu un emisiju definīcijas (sistēmas robežas) ietver lāpas, ja tās izmanto.

▼M1

2.   Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas ar datu vākšanu par elektroenerģijas patēriņu



Produkta līmeņatzīme

Aptverto produktu definīcija

Aptverto procesu un emisiju definīcija (sistēmas robežas)

Sākuma punkts ikgadējā samazinājuma rādītāja noteikšanai nolūkā atjaunināt līmeņatzīmes vērtību (kvotas/t)

Rafinētavu produkti

Rafinētavu produktu kombinācija ar vairāk nekā 40 % vieglo produktu (motoru degviela (benzīns), tostarp aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvo dzinēju degviela, citas vieglās naftas eļļas/vieglie preparāti, petroleja, tostarp petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļas), izteikta pēc CO2 svērtās tonnās (CWT). Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz rafinētavām ar citu produktu kombināciju.

Te ietilpst visi rafinētavas procesi, kas atbilst kāda CWT procesa bloka definīcijai, kā arī procesā neiesaistītas palīgiekārtas, kas darbojas rafinētavas iežogojuma iekšpusē, piem., tvertnes, jaucējbloki, efluentu attīrīšanas bloki utt. Rafinētavu CWT un emisiju paketē ietilpst arī parasto rafinētavu ziežeļļu un bitumena pārstrādes bloki.

Dažkārt rafinētavās fiziski integrēti ir pie citām nozarēm (piem., pie petroķīmijas) piederīgi procesu bloki. Šādi procesu bloki un to emisijas CWT pieejā neietilpst.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,0295

Elektriskā loka krāšņu oglekļa tērauds

Tērauds, kas satur mazāk nekā 8 % metālisku leģējošo elementu un nevēlamus piejaukumus tādā līmenī, ka to var izmantot tikai mērķiem, kuriem nav vajadzīga laba virsmas kvalitāte un apstrādājamība, ja turklāt nav izpildīts neviens no metāla leģētājelementu satura un augstleģēta tērauda kvalitātes kritērijiem. Izsaka tonnās neapstrādāta sekundārā tērauda lietuves izvadpunktā.

Šī līmeņatzīme neattiecas uz tēraudu, kas ražots no porainās dzelzs, uz ko jau attiecas karstā metāla līmeņatzīme.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: elektriskā loka krāsns, sekundārā metalurģija, liešana un griešana, pēcdedzināšanas bloks, atputekļošanas bloks, tvertņu karsēšanas statņi, lietņu priekškarsēšanas statņi, metāllūžņu un metāla atmetumu žāvēšana un to priekškarsēšana.

Te neietilpst lejasposma procesi pēc liešanas.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,283

Elektriskā loka krāšņu augstleģētais tērauds

Tērauds, kas satur 8 % vai vairāk metālisku leģējošo elementu vai uz ko attiecināmas augstas virsmas kvalitātes un apstrādājamības prasības. Izsaka tonnās neapstrādāta sekundārā tērauda lietuves izvadpunktā.

Šī līmeņatzīme neattiecas uz tēraudu, kas ražots no porainās dzelzs, uz ko jau attiecas karstā metāla līmeņatzīme.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: elektriskā loka krāsns, sekundārā metalurģija, liešana un griešana, pēcdedzināšanas bloks, atputekļošanas bloks, tvertņu karsēšanas statņi, lietņu priekškarsēšanas statņi, lēndzeses bedre, metāllūžņu un metāla atmetumu žāvēšana un to priekškarsēšana. Te neietilpst tādi procesu bloki kā FeCr konverters un rūpniecisko gāzu kriogēniskā glabāšana.

Te neietilpst lejasposma procesi pēc liešanas.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,352

Dzelzs liešana

Lietā dzelzs, izteikta sakausētas, atsārņotas, liešanai gatavas šķidrās dzelzs tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesa posmiem: kausēšanas cehs, liešanas cehs, serdeņu cehs un apdare.

Procesa posms “apdare” attiecas uz tādām darbībām kā gludapgriešana, bet ne vispārīga pielāgošana, karsēšana vai krāsošana, kas šīs produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās neietilpst.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā tikai kausēšanas procesu elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,325

Minerālvate

Minerālvates produkti siltumizolēšanai, skaņizolēšanai un ugunsizolēšanai, saražoti, izmantojot stiklu, akmeni vai sārņus. Izteikti minerālvates (pārdodamās produkcijas) tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: šķidrkausēšana, šķiedrošana un saistītāju pievienošana, cietināšana, žāvēšana un formēšana.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,682

Ģipškartons

Šī līmeņatzīme attiecas uz ģipšmateriāla un uz ģipšmateriālu bāzēta materiāla plātnēm, loksnēm, paneļiem, flīzēm, citiem līdzīgiem izstrādājumiem, (ne)apdarinātiem/stiprinātiem vienīgi ar papīru/kartonu, neieskaitot izstrādājumus, kas aglomerēti ar ģipšmateriālu, ornamentēti (stuka pārdodamās produkcijas tonnās).

Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz blīvām ģipša šķiedru plātnēm.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: malšana, žāvēšana, kalcinēšana un plātņu žāvēšana.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā tikai žāvēšanas posmā izmantoto siltumsūkņu elektroenerģijas patēriņu.

Šī līmeņatzīme neaptver starpprodukta “žāvēts sekundārais ģipsis” ražošanu.

0,131

Tehniskais ogleklis

Krāšņu tehniskais ogleklis, izteikts tonnās krāšņu tehniskā oglekļa pārdodamās produkcijas, tīrība virs 96 %. Šī līmeņatzīme neattiecas uz gāzes oglekļa un lampu oglekļa produktiem.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar krāšņu tehniskā oglekļa ražošanu, kā arī beigu procesi, iepakošana un sadedzināšana lāpā.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

Tomēr būtu jāņem vērā tikai tādas elektroierīces kā sūkņi un kompresori, kuru nominālā jauda ir 2 MW vai lielāka.

1,954

Amonjaks

Amonjaks (NH3), izteikts produkcijas tonnās, 100 % tīrība.

Šī līmeņatzīme neattiecas uz amonjaku, ko iegūst no ūdeņraža, kas iegūts sārmu metālu hlorīdu elektrolīzē vai hlorāta ražošanā.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar amonjaka un ūdeņraža kā starpprodukta ražošanu.

Te neietilpst amonjaka ražošana no citiem starpproduktiem.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

1,619

Tvaika krekings

Vērtīgu ķimikāliju (HVC) kombinācija, izteikta tonnās kā no krekinga aprīkojuma perimetra eksportētā acetilēna, etilēna, propilēna, butadiēna, benzola un ūdeņraža kopējā masa, neskaitot HVC no papildu ievadmateriāla (ūdeņraža, etilēna, citām HVC), ar etilēna saturu kopējā produktu struktūrā vismaz 30 masas procenti un HVC, gāzveida kurināmā, butēnu un šķidro ogļūdeņražu saturu kopā vismaz 50 masas procenti no kopējās produktu struktūras.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar vērtīgu ķimikāliju kā attīrīta produkta vai starpprodukta ar koncentrētu attiecīgās HVC saturu zemākajā tirgojamajā formā (neapstrādāts C4, nehidrogenēts pirolīzes benzīns) ražošanu, izņemot C4 ekstrakciju (butadiēna stacija), C4 hidrogenēšanu, pirolīzes benzīna hidroattīrīšanu un aromātisko savienojumu ekstrakciju, kā arī loģistiku/uzglabāšanu ikdienas ekspluatācijai.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,702

Aromātiskie savienojumi

Aromātisko savienojumu kombinācija, izteikta pēc CO2 svērtās tonnās (CWT).

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem aromātisko savienojumu apakšblokiem: pirolīzes benzīna hidrotīrītājs, benzola/toluola/ksilola (BTX) ekstrakcija, TDP, HDA, ksilola izomerizācija, P-ksilola bloki, kumola ražošana un cikloheksāna ražošana.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,0295

Stirols

Stirola monomērs (vinilbenzols, CAS Nr.: 100-42-5). Izteikts stirola (pārdodamās produkcijas) tonnās.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar stirola un tā starpprodukta etilbenzola ražošanu (apjomā, kādu lieto par ievadmateriālu stirola ražošanā).

Ja iekārtā ražo gan propilēnoksīdu, gan stirola monomēru, šajā līmeņatzīmē neietilpst daļas, kas īpaši paredzētas propilēna un propilēna oksīda bloka darbībām, un kopīgās daļas tajā ietilpst apmērā, kas ir proporcionāls stirola monomēra ražošanas apjomam tonnās.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,527

Ūdeņradis

Tīrs ūdeņradis un ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumi, kuru ūdeņraža saturs pēc tilpuma ir ≥ 60 % kopējā ietvertā ūdeņraža un oglekļa monoksīda, par pamatu ņemot kopā visas ūdeņradi un oglekļa monoksīdu saturošo produktu plūsmas, kas eksportētas no attiecīgās apakšiekārtas; izsaka 100 % tīra ūdeņraža tonnās (neto pārdodamā produkcija).

Uz ūdeņradi, ko izmanto amonjaka ražošanā, attiecas nevis šī līmeņatzīme, bet gan amonjaka līmeņatzīme.

Šī līmeņatzīme neattiecas uz ūdeņradi, ko iegūst sārmu metālu hlorīdu elektrolīzē vai hlorāta ražošanā, vai kas izdalās ķīmiskās konversijas procesā no ūdeņraža nesējiem, kurus izmanto ūdeņraža transportēšanai no ražotnēm.

Te ietilpst visi attiecīgie procesa elementi, kas tieši vai netieši saistīti ar ūdeņraža ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu. Šie elementi atrodas starp:

a)  ievadmateriāla(-u) un, ja tie ir atsevišķi, arī kurināmā(-o) ievadpunktiem;

b)  visu to produkta plūsmu izvadpunktiem, kuras satur ūdeņradi un/vai oglekļa monoksīdu;

c)  importētā vai eksportētā siltuma ievadpunktiem vai izvadpunktiem.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

8,85

Sintēzes gāze (singāze)

Ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumi, kuru ūdeņraža saturs pēc tilpuma ir < 60 % kopējā ietvertā ūdeņraža un oglekļa monoksīda, par pamatu ņemot kopā visas ūdeņradi un oglekļa monoksīdu saturošo produktu plūsmas, kas eksportētas no attiecīgās apakšiekārtas. Izsaka tonnās sintēzes gāzes, kas pārrēķināta uz 47 tilp. % ūdeņraža (neto pārdodamā produkcija).

Te ietilpst visi attiecīgie procesa elementi, kas tieši vai netieši saistīti ar singāzes ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu. Šie elementi atrodas starp:

a)  ievadmateriāla(-u) un, ja tie ir atsevišķi, arī kurināmā(-o) ievadpunktiem;

b)  visu to produkta plūsmu izvadpunktiem, kuras satur ūdeņradi un/vai oglekļa monoksīdu;

c)  importētā vai eksportētā siltuma ievadpunktiem vai izvadpunktiem.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,242

Etilēnoksīds/etilēnglikoli

Etilēnoksīda/etilēnglikolu līmeņatzīme aptver šādus produktus: etilēnoksīds (EO, augsta tīrība), monoetilēnglikols (MEG, standarta šķira + šķiedru kategorija (augsta tīrība)), dietilēnglikols (DEG) un trietilēnglikols (TEG).

Produktu kopējo daudzumu izsaka tonnās EO ekvivalenta (EOE), kas ir EO daudzums (pēc masas), kurš ietverts vienā konkrētā glikola masas vienībā.

Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesa blokiem: EO ražošana, EO attīrīšana un glikola sekcija.

Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

0,512

Ja nav sniegtas citas norādes, visas produktu līmeņatzīmes attiecas uz 1 saražotā produkta tonnu, kas izteikta kā pārdodamā (neto) produkcija, un attiecīgās vielas 100 % tīrību.

Visas aptverto procesu un emisiju definīcijas (sistēmas robežas) ietver dedzināšanas lāpas, ja tās izmanto.

▼B

3.   Siltuma un kurināmā līmeņatzīmes



Līmeņatzīme

Sākuma punkts ikgadējā samazinājuma rādītāja noteikšanai nolūkā atjaunināt līmeņatzīmes vērtību

(kvotas/TJ)

Siltuma līmeņatzīme

62,3

Kurināmā līmeņatzīme

56,1



II PIELIKUMS

Konkrētu produktu līmeņatzīmes

1.   Rafinētavu līmeņatzīme: pēc CO2 svērtās tonnas (CWT) funkcijas



CWT funkcija

Apraksts

Bāze (kt/a) (*1)

CWT koeficients

Jēlnaftas atmosfēriskā destilācija (destilācija pie atmosfēras spiediena)

Vieglās destilācijas bloks, standartdestilācijas bloks

F

1,00

Vakuumdestilācija

Vieglā vakuumfrakcionēšana, standarta vakuumkolonna, vakuumfrakcionēšanas kolonna

Vakuumdestilācijas koeficients ietver arī smagās vakuumdestilācijas (HFV) bloka vidējo enerģiju un emisijas. Tā kā tas vienmēr ir apvienots ar vieglās vakuumdestilācijas bloku (MVU), HFV jaudu atsevišķi neuzskaita.

F

0,85

Šķīdinātāja atasfaltēšana

Konvencionāls šķīdinātājs, superkritisks šķīdinātājs

F

2,45

Viskozitātes samazināšana

Atmosfēriskās destilācijas paliekas (bez mērcēšanas kameras), atmosfēriskās destilācijas paliekas (ar mērcēšanas kameru), vakuumdestilācijas apakšfrakcijas padeve (bez mērcēšanas kameras), vakuumdestilācijas apakšfrakcijas padeve (ar mērcēšanas kameru).

Viskozitātes samazināšanas koeficients ietver arī vakuumiztvaices kolonnas (VAC VFL) vidējo enerģiju un emisijas, tomēr jaudu atsevišķi neuzskaita.

F

1,40

Termiskais krekings

Termiskā krekinga koeficients ietver arī vakuumiztvaices kolonnas (VAC VFL) vidējo enerģiju un emisijas, tomēr jaudu atsevišķi neuzskaita.

F

2,70

Aizkavētā koksēšana

Aizkavētā koksēšana

F

2,20

Fluīdkoksēšana (koksēšana plūstošā slānī)

Fluīdkoksēšana (koksēšana plūstošā slānī)

F

7,60

Fleksikoksēšana

Fleksikoksēšana

F

16,60

Koksa kalcinēšana

Vertikālās ass krāsns, horizontālās ass rotācijas ceplis

P

12,75

Plūstošais katalītiskais krekings (katalītiskais krekings plūstošā slānī)

Plūstošais katalītiskais krekings, vieglās destilācijas palieku katalītiskais krekings, atlieku katalītiskais krekings

F

5,50

Cits katalītiskais krekings

Udrī (Houdry) katalītiskais krekings, termofora katalītiskais krekings

F

4,10

Destilāta/gāzeļļas hidrokrekings

Vieglais hidrokrekings, smagais hidrokrekings, jēlbenzīna hidrokrekings

F

2,85

Atlieku hidrokrekings

H-Oil, LC-Fining™ un Hycon

F

3,75

Jēlbenzīna/benzīna hidroattīrīšana

Benzola piesātināšana, C4–C6 ievadmateriālu atsērošana, jēlbenzīna konvencionālā hidroattīrīšana, diolefīnu piesātināšana par olefīniem, diolefīnu piesātināšana par olefīniem alkilēšanas ievadmateriālā, plūstošā katalītiskā krekinga benzīna hidroattīrīšana ar minimālu oktāna zudumu, tiofēniskā sēra olefīniska alkilēšana, S-Zorb™ process, pirolīzes benzīna/jēlbenzīna selektīva hidroattīrīšana, pirolīzes benzīna/jēlbenzīna atsērošana, pirolīzes benzīna/jēlbenzīna selektīva hidroattīrīšana.

Jēlbenzīna hidroattīrīšanas koeficients ietver selektīvās hidroattīrīšanas reaktora (NHYT/RXST) enerģiju un emisijas, tomēr jaudu atsevišķi neuzskaita.

F

1,10

Petrolejas/dīzeļdegvielas hidroattīrīšana

Aromātisko savienojumu piesātināšana, konvencionālā hidroattīrīšana, par šķīdinātājiem izmantojamo aromātisko savienojumu hidrogenēšana, konvencionālā destilāta hidroattīrīšana, smagapstrādes destilāta hidroattīrīšana, ultrasmagapstrādes destilāta hidroattīrīšana, vidējā destilāta atvaskošana, S-Zorb™ process, destilātu selektīva hidroattīrīšana.

F

0,90

Atlieku hidroattīrīšana

Atmosfēriskās destilācijas palieku atsērošana, vakuumdestilācijas palieku atsērošana

F

1,55

VGO hidroattīrīšana

Hidroatsērošana/denitrifikācija, hidroatsērošana

F

0,90

Ūdeņraža ražošana

Metāna riformings ar tvaiku, jēlbenzīna riformings ar tvaiku, vieglo ievadmateriālu daļējas oksidācijas bloki

Ūdeņraža ražošanas koeficients ietver attīrīšanas (H2PURE) enerģiju un emisijas, tomēr jaudu atsevišķi neuzskaita.

P (pārrēķināts uz 100 % ūdeņraža)

300,00

Katalītiskais riformings

Nepārtrauktās reģenerācijas, cikliskais, daļēji reģeneratīvais, AROMAX

F

4,95

Alkilēšana

Alkilēšana ar fluorūdeņražskābi, alkilēšana ar sērskābi, C3 olefīniskā ievadmateriāla polimerizācija, C3/C4 ievadmateriāla polimerizācija, dimersols

Alkilēšanas/polimerizācijas koeficients ietver skābes reģenerēšanas (ACID) enerģiju un emisijas, tomēr jaudu atsevišķi neuzskaita.

P

7,25

C4 izomerizācija

C4 izomerizācija

Šis koeficients ietver arī ar C4 izomerizāciju saistītās speciālās frakcionēšanas (DIB) enerģijas un emisiju vidējos rādītājus ES-27 valstīs.

R

3,25

C5/C6 izomerizācija

C5/C6 izomerizācija

Šis koeficients ietver arī ar C5 izomerizāciju saistītās speciālās frakcionēšanas (DIH) enerģijas un emisiju vidējos rādītājus ES-27 valstīs.

R

2,85

Oksigenātu ražošana

MBTE destilācijas bloki, MTBE ekstrakcijas bloki, ETBE, TAME, izooktēna ražošana.

P

5,60

Propilēna ražošana

Ķimikālijas kategorija, polimēra kategorija

F

3,45

Asfalta ražošana

Asfalta un bitumena ražošana

Ražošanas rādītājos būtu jāiekļauj ar polimēriem modificēts asfalts. CWT koeficients ietver caurpūšanu

P

2,10

Ar polimēriem modificēta asfalta maisīšana

Ar polimēriem modificēta asfalta maisīšana

P

0,55

Sēra atgūšana

Sēra atgūšana

Sēra atgūšanas koeficients ietver atliekgāzu atgūšanas (TRU) un H2S Springera bloka (U32) enerģiju un emisijas, tomēr jaudu atsevišķi neuzskaita.

P

18,60

Aromātisko savienojumu ekstrahēšana ar šķīdinātājiem

ASE: ekstraktīvā destilācija, ASE: ekstrakcija no šķidruma uz šķidrumu, ASE: ekstrakcija no šķidruma uz šķidrumu ar ekstraktīvo destilāciju

CWT koeficients aptver visus ievadmateriālus, tostarp pirolīzes benzīnu pēc hidroattīrīšanas. Pirolīzes benzīna hidroattīrīšana būtu jāuzskaita kā jēlbenzīna hidroattīrīšana.

F

5,25

Hidrodealkilēšana

Hidrodealkilēšana

F

2,45

TDP/TDA

Toluola disproporcionēšana/dealkilēšana

F

1,85

Cikloheksāna ražošana

Cikloheksāna ražošana

P

3,00

Ksilola izomerizācija

Ksilola izomerizācija

F

1,85

Paraksilola ražošana

Paraksilola adsorbcija, paraksilola kristalizācija

Šis koeficients ietver arī ksilola dalītāja un ortoksilola atkalpalaides kolonnas enerģiju un emisijas.

P

6,40

Metaksilola ražošana

Metaksilola ražošana

P

11,10

Ftalskābes anhidrīda ražošana

Ftalskābes anhidrīda ražošana

P

14,40

Maleīnskābes anhidrīda ražošana

Maleīnskābes anhidrīda ražošana

P

20,80

Etilbenzola ražošana

Etilbenzola ražošana

Šis koeficients ietver arī etilbenzola destilēšanas enerģiju un emisijas.

P

1,55

Kumola ražošana

Kumola ražošana

P

5,00

Fenola ražošana

Fenola ražošana

P

1,15

Ziežvielu ekstrakcija ar šķīdinātājiem

Ziežvielu ekstrakcija ar šķīdinātājiem: šķīdinātājs – furfurols, šķīdinātājs – NMP, šķīdinātājs – fenols, šķīdinātājs – SO2

F

2,10

Ziežvielu atvaskošana ar šķīdinātājiem

Ziežvielu atvaskošana ar šķīdinātājiem: šķīdinātājs – hlorogleklis, šķīdinātājs – MEK/toluols, šķīdinātājs – MEK/MIBK, šķīdinātājs – propāns

F

4,55

Katalītiskā vaska izomerizācija

Katalītiskā vaska izomerizācija un atvaskošana, selektīvs vaska krekings

F

1,60

Ziežvielu hidrokrekings

Ziežvielu hidrokrekings ar vairākfrakciju destilēšanu, ziežvielu hidrokrekings ar vakuumstripingu

F

2,50

Vaska ateļļošana

Vaska ateļļošana: šķīdinātājs – hlorogleklis, šķīdinātājs – MEK/toluols, šķīdinātājs – MEK/MIBK, šķīdinātājs – propāns

P

12,00

Ziežvielu/vaska hidroattīrīšana

Ziežvielu hidrorafinēšana ar vakuumstripingu, ziežvielu hidroattīrīšana ar vairākfrakciju destilēšanu, ziežvielu hidroattīrīšana ar vakuumstripingu, vaska hidrorafinēšana ar vakuumstripingu, vaska hidroattīrīšana ar vairākfrakciju destilēšanu, vaska hidroattīrīšana ar vakuumstripingu

F

1,15

Šķīdinātāju hidroattīrīšana

Šķīdinātāju hidroattīrīšana

F

1,25

Šķīdinātāju frakcionēšana

Šķīdinātāju frakcionēšana

F

0,90

Molekulārais siets C10+ parafīniem

Molekulārais siets C10+ parafīniem

P

1,85

Atlikušo ievadmateriālu daļēja oksidācija (POX) kurināmā ieguvei

POX singāze kurināmā ieguvei

SG (pārrēķināts uz 47 % ūdeņraža)

8,20

Atlikušo ievadmateriālu daļēja oksidācija (POX) ūdeņraža vai metanola ieguvei

POX singāze ūdeņraža vai metanola ieguvei, POX singāze metanola ieguvei

Šis koeficients ietver CO pārveides un H2 attīrīšanas (U71) enerģiju un emisijas, tomēr jaudu atsevišķi neuzskaita.

SG (pārrēķināts uz 47 % ūdeņraža)

44,00

Metanols no singāzes

Metanols

P

– 36,20

Gaisa separēšana

Gaisa separēšana

P (MNm3 O2)

8,80

Iegādātā dabasgāzes kondensāta frakcionēšana

Iegādātā dabasgāzes kondensāta frakcionēšana

F

1,00

Dūmgāzu attīrīšana

SOx un NOx atdalīšana

F (MNm3)

0,10

Gāzveida kurināmā apstrāde un kompresija tirdzniecībai

Gāzveida kurināmā apstrāde un kompresija tirdzniecībai

kW

0,15

Jūras ūdens atsāļošana

Jūras ūdens atsāļošana

P

1,15
(*1)   

Neto svaigais ievadmateriāls (F), reaktora ievadmateriāls (R, arī reciklēts), produkta ievadmateriāls (P), sintēzes gāzes ražošana POX blokiem (SG).

2.   Aromātisko savienojumu līmeņatzīme: CWT funkcijas



CWT funkcija

Apraksts

Bāze (kt/a) (*1)

CWT koeficients

Jēlbenzīna/benzīna hidrotīrītājs

Benzola piesātināšana, C4–C6 ievadmateriālu atsērošana, jēlbenzīna konvencionālā hidroattīrīšana, diolefīnu piesātināšana par olefīniem, diolefīnu piesātināšana par olefīniem alkilēšanas ievadmateriālā, plūstošā katalītiskā krekinga benzīna hidroattīrīšana ar minimālu oktāna zudumu, tiofēniskā sēra olefīniska alkilēšana, S-Zorb™ process, pirolīzes benzīna/jēlbenzīna selektīva hidroattīrīšana, pirolīzes benzīna/jēlbenzīna atsērošana, pirolīzes benzīna/jēlbenzīna selektīva hidroattīrīšana.

Jēlbenzīna hidroattīrīšanas koeficients ietver selektīvās hidroattīrīšanas reaktora (NHYT/RXST) enerģiju un emisijas, tomēr jaudu atsevišķi neuzskaita.

F

1,10

Aromātisko savienojumu ekstrahēšana ar šķīdinātājiem

ASE: ekstraktīvā destilācija, ASE: ekstrakcija no šķidruma uz šķidrumu, ASE: ekstrakcija no šķidruma uz šķidrumu ar ekstraktīvo destilāciju

CWT koeficients aptver visus ievadmateriālus, tostarp pirolīzes benzīnu pēc hidroattīrīšanas. Pirolīzes benzīna hidroattīrīšana būtu jāuzskaita kā jēlbenzīna hidroattīrīšana.

F

5,25

TDP/TDA

Toluola disproporcionēšana/dealkilēšana

F

1,85

Hidrodealkilēšana

Hidrodealkilēšana

F

2,45

Ksilola izomerizācija

Ksilola izomerizācija

F

1,85

Paraksilola ražošana

Paraksilola adsorbcija, paraksilola kristalizācija

Šis koeficients ietver arī ksilola dalītāja un ortoksilola atkalpalaides kolonnas enerģiju un emisijas.

P

6,40

Cikloheksāna ražošana

Cikloheksāna ražošana

P

3,00

Kumola ražošana

Kumola ražošana

P

5,00
(*1)   

Neto svaigais ievadmateriāls (F), produkta ievadmateriāls (P).

▼M1



III PIELIKUMS

Konkrētu līmeņatzīmju vēsturiskais darbības līmenis, kas minēts 15. panta 8. punktā un 17. panta f) punktā

1. Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto rafinētavas produktu līmeņatzīmi, balstoties uz dažādajām CWT funkcijām, to definīcijām, caurlaiduma bāzi, kā arī CWT koeficientiem, kas uzskaitīti II pielikumā, nosaka, izmantojot šādu formulu:

image

kur

HALCWT

:

vēsturiskais darbības līmenis, izteikts CWT

TPi,k

:

CWT funkcijas i caurlaidums bāzlīnijas perioda k gadā

CWTi

:

CWT funkcijas i CWT koeficients

TPAD,k

:

CWT funkcijas “Jēlnaftas atmosfēriskā destilācija” caurlaidums bāzlīnijas perioda k gadā

2. Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto kaļķu produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

image

kur

HALkaļķi, standarta

:

kaļķu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, izteikts standarta tīrības kaļķu tonnās

mCaO,k

:

brīvā CaO saturs saražotajos kaļķos bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts masas %

mMgO,k

:

brīvā MgO saturs saražotajos kaļķos bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts masas %

HALkaļķi, nekor.,k

:

nekoriģēts kaļķu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts kaļķu tonnās

3. Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto dolomītkaļķu produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

image

kur

HALdolomītkaļķi, standarta

:

dolomītkaļķu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, izteikts standarta tīrības dolomītkaļķu tonnās

mCaO,k

:

brīvā CaO saturs saražotajos dolomītkaļķos bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts masas %

mMgO,k

:

brīvā MgO saturs saražotajos dolomītkaļķos bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts masas %

HALdolomītkaļķi, nekor.,k

:

nekoriģēts dolomītkaļķu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts kaļķu tonnās

4. Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto tvaika krekinga produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

image

kur

HALHVC,neto

:

vērtīgu ķimikāliju vēsturiskais darbības līmenis neto vērtīgās ķimikālijās, kas saražotas no papildu ievadmateriāla, izteikts HVC tonnās

HALHVC,kop.,k

:

kopējās vērtīgu ķimikāliju ražošanas vēsturiskais darbības līmenis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts HVC tonnās

HSFH,k

:

vēsturiskais papildus ievadītais ūdeņradis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts ūdeņraža tonnās

HSFE,k

:

vēsturiskais papildus ievadītais etilēns bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts etilēna tonnās

HSFO,k

:

citas vēsturiski ievadītās vērtīgās ķimikālijas, izņemot ūdeņradi un etilēnu, bāzlīnijas perioda k gadā, izteiktas HVC tonnās

5. Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto aromātisko savienojumu produktu līmeņatzīmi, balstoties uz dažādajām CWT funkcijām, to definīcijām, caurlaiduma bāzi, kā arī CWT koeficientiem, kas uzskaitīti II pielikumā, nosaka, izmantojot šādu formulu:

image

kur

HALCWT

:

vēsturiskais darbības līmenis, izteikts CWT

TPi,k

:

CWT funkcijas i caurlaidums bāzlīnijas perioda k gadā

CWTi

:

CWT funkcijas i CWT koeficients

6. Ja tiek ražots ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījums, ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto ūdeņraža produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

image

kur

HALH2

:

ūdeņraža ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, pārrēķināts uz 100 % ūdeņraža

HALH2, fakt.

:

ūdeņraža faktiskā ražošana

HALH2, WGS

:

ūdeņraža papildu ražošana teorētiski pilnīgā ūdensgāzes konversijas (WGS) reakcijā, ko aprēķina, izmantojot stehiometrisko attiecību HALCO, fakt × 0,071967 t H2/tCO WGS reakcijai

HALCO, fakt.

:

oglekļa monoksīda faktiskā ražošana

Emfakt.

:

faktiskās emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu

EmWGS

:

papildu emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu no teorētiski pilnīgas WGS reakcijas

Faktiskās emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu, nosaka šādi:

image

kur

Emfakt.

:

faktiskās emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu

DirEmfakt.

:

faktiskās tiešās emisijas, izņemot ar siltumu saistītas emisijas, pirms jebkādas oglekļa uztveršanas tā izmantošanai vai ģeoloģiskai uzglabāšanai. Emisijām, kas rodas no biomasas, izmanto nevis faktiskās emisijas, bet tās aprēķina, biomasas enerģijas saturu reizinot ar dabasgāzes emisijas koeficientu.

Heateksports, fakt.

:

faktiskais neto siltuma eksports

BMsiltums

:

siltuma līmeņatzīmes vērtība izmērāmam siltumam relevantajā iedales periodā

Papildu emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu no teorētiski pilnīgas ūdensgāzes konversijas, nosaka šādi:

image

kur

COWGS

:

ar WGS reakcijas palīdzību saražotais CO daudzums pirms papildu teorētiskās konversijas uz CO2

MCO2

:

CO2 molekulmasa (44,01 g/mol)

MCO

:

CO molekulmasa (28,01 g/mol)

Heateksports,WGS

:

teorētiskais papildu neto siltuma eksports pēc pilnas WGS reakcijas, pieņemot 99,5 % siltuma atgūšanu; aprēķina, izmantojot WGS reakcijas entalpiju (20,439  GJ/t saražota H2), reizinātu ar HALH2,WGS, un ar 99,5 % atgūšanas efektivitāti

BMsiltums

:

siltuma līmeņatzīmes vērtība izmērāmam siltumam relevantajā iedales periodā

7. Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto sintēzes gāzes (singāzes) produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

image

kur

HALsingāze

:

sintēzes gāzes ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, pārrēķināts uz 47 % ūdeņraža

VFH2,k

:

vēsturiski saražotā tīra ūdeņraža tilpumfrakcija no kopējā ūdeņraža un oglekļa monoksīda tilpumdaudzuma bāzlīnijas perioda k gadā

HALH2+CO,k

:

sintēzes gāzes ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, pārrēķināts uz vēsturisko ūdeņraža saturu, izteikts normālkubikmetros gadā, kas nozīmē 0 °C un 101,325 kPa, bāzlīnijas perioda k gadā

8. Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto etilēnoksīda/etilēnglikolu produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

image

kur

HALEO/EG

:

etilēnoksīda/etilēnglikolu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, izteikts etilēnoksīda ekv. tonnās

HALi,k

:

etilēnoksīda vai etilēnglikola i ražošanas vēsturiskais darbības līmenis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts tonnās

CFEOE,i

:

pārrēķina koeficients, ar kuru etilēnoksīdu vai etilēnglikolu i izsaka kā etilēnoksīdu

Piemēro šādus pārrēķina koeficientus:

etilēnoksīds: 0,926
monoetilēnglikols: 0,717
dietilēnglikols: 1,174
trietilēnglikols: 1,429

▼B



IV PIELIKUMS

Bāzlīnijas datu vākšanas parametri

Neskarot kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt papildu ziņas saskaņā ar 15. panta 1. punktu, operatori bāzlīnijas datu ziņojuma sagatavošanas vajadzībām iesniedz šādus iekārtu un apakšiekārtu līmeņa datus par visiem attiecīgā bāzlīnijas perioda kalendārajiem gadiem. Attiecībā uz jaunām iekārtām datu ziņojums aptver 1. un 2. iedaļā uzskaitītos datus iekārtu un apakšiekārtu līmenī.

1.   VISPĀRĪGI DATI PAR IEKĀRTU

1.1.    Iekārtas un operatora identifikācija

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

a) 

iekārtas nosaukums un adrese;

b) 

iekārtas identifikators Savienības reģistrā;

c) 

pirmās tās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atļaujas identifikators un izdošanas datums, kas iekārtai piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 6. pantu;

d) 

visnesenākās SEG emisijas atļaujas identifikators un datums (attiecīgā gadījumā);

e) 

operatora nosaukums un adrese, pilnvarota pārstāvja kontaktinformācija un galvenās kontaktpersonas kontaktinformācija (ja šī pēdējā ir cita persona).

1.2.    Informācija par verificētāju

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

a) 

verificētāja nosaukums un adrese, pilnvarota pārstāvja kontaktinformācija un galvenās kontaktpersonas kontaktinformācija (ja šī pēdējā ir cita persona);

b) 

verificētāju akreditējušās valsts akreditācijas struktūras nosaukums;

c) 

valsts akreditācijas struktūras piešķirtais reģistrācijas numurs.

1.3.    Informācija par darbību

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

a) 

visu iekārtā veikto darbību uzskaitījums saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu;

b) 

iekārtas NACE kods (2. redakcija) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 ( 5 );

c) 

norāde, vai iekārta ietilpst vienā vai vairākās kategorijās, kas var būt no ES ETS izslēgtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. vai 27.a pantu;

— 
tās emisijas ir mazākas par 25 000 t CO2(e) gadā un – attiecīgā gadījumā – nominālā ievadītā siltumjauda (“nominālā siltumspēja”) ir mazāka par 35 MW,
— 
tā ir slimnīca,
— 
tās emisijas ir mazākas par 2 500 t CO2(e) gadā,
— 
to ekspluatē mazāk nekā 300 stundas gadā;

▼M1

d) 

kopējā nominālā ievadītā siltumjauda visām relevantajām darbībām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu.

▼M1

1.4.    Regulas 22.a un 22.b panta nosacītības noteikumu īstenošana

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

a) 

norāde, vai attiecībā uz iekārtu ir izdots energoaudita ziņojums vai ir ieviesta sertificēta energovadības sistēma saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu;

b) 

norāde, vai ir neizpildīti ieteikumi, kas sniegti energoaudita ziņojumā vai sertificētajā energovadības sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu;

c) 

norāde, vai iekārta ir centralizētas siltumapgādes iekārta, kas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktu ir tiesīga pretendēt uz papildu kvotu bezmaksas iedali, un vai tās operators plāno pieteikties papildu kvotu bezmaksas iedalei;

d) 

attiecībā uz visām produktu līmeņatzīmes apakšiekārtām – norāde, vai siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņi 2016. un 2017. gadā bija augstāki par attiecīgo produkta līmeņatzīmju emisiju līmeņu 80. procentili;

e) 

attiecīgā gadījumā – norāde, vai ir iesniegts klimatneitralitātes plāns saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/2441;

f) 

sīka informācija par nosacījumu izpildi kvotu bezmaksas iedalei saskaņā ar 22.a un 22.b pantu.

▼B

1.5.    Apakšiekārtu saraksts

Šeit sniedz visu iekārtas apakšiekārtu sarakstu.

1.6.    Saraksts ar savienojumiem ar citām ES ETS iekārtām vai ES ETS neaptvertām vienībām izmērāmā siltuma, starpproduktu, atlikumgāzu vai CO2 pārvadei izmantošanai minētajā iekārtā vai pastāvīgai ģeoloģiskai glabāšanai

Par katru savienoto iekārtu vai vienību sniedzamo ziņu minimums:

a) 

savienotās iekārtas vai vienības nosaukums;

b) 

savienojuma veids (imports vai eksports: izmērāmais siltums, atlikumgāzes, CO2);

c) 

norāde, vai iekārta vai vienība pati ietilpst ES ETS tvērumā:

— 
ja jā, reģistra ID un atļaujas ID, kontaktpersona,
— 
ja nē, vienības nosaukums un adrese, kontaktpersona.

2.   DETALIZĒTI IKGADĒJIE DATI PAR KATRU BĀZLĪNIJAS PERIODA GADU

2.1.    Detalizēti verificēti ikgadējie emisiju dati iekārtas līmenī

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

a) 

par katru avota plūsmu: darbības dati, izmantotie aprēķina koeficienti, fosilā kurināmā emisijas, emisijas no biomasas, kurināmā gadījumā (arī tas, ja to izmanto par procesa ielaidi) – pēc zemākās siltumspējas (NCV) aprēķinātā enerģijas ielaide;

b) 

par katru emisijas avotu, kuram izmanto nepārtrauktā emisiju monitoringa sistēmas: fosilā kurināmā emisijas, emisijas no biomasas, SEG koncentrācijas ikgadējā stundas vidējā vērtība un dūmgāzu plūsma; attiecībā uz CO2: aizstājdati par enerģijas ielaidi, kas asociēta ar emisijām;

c) 

ja izmanto rezerves (fall-back) pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 22. pantu, noteiktās fosilā kurināmā emisijas un emisijas no biomasas, aizstājdati par enerģijas ielaidi, kas asociēta ar emisijām (attiecīgā gadījumā);

d) 

importētā un/vai eksportētā pārvietotā CO2 daudzums.

Dalībvalstis var izvēlēties operatoriem atļaut ziņot tikai agregētos emisiju rādītājus.

2.2.    Katras apakšiekārtas ikgadējās emisijas

Šeit sniedz pilnīgu emisiju bilanci, norādot uz katru apakšiekārtu attiecināmo emisiju daudzumu.

2.3.    Iekārtas mēroga ikgadējā siltuma importa, ražošanas, patēriņa un eksporta bilance

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

▼M1

a) 

iekārtā izmantotais kopējais kurināmajā un materiālos ietvertās enerģijas ielaides apjoms (piemēram, ķīmisko reakciju eksotermiskais siltums);

▼B

b) 

attiecīgā gadījumā – importēto atlikumgāzu enerģētiskais saturs;

c) 

attiecīgā gadījumā – uz citām tieši tehniski savienotām ES ETS iekārtām vai ETS neaptvertām vienībām eksportētajā kurināmajā ietvertās enerģijas daudzums;

d) 

attiecīgā gadījumā – uz citām ES ETS iekārtām vai ETS neaptvertām vienībām eksportēto atlikumgāzu enerģētiskais saturs;

e) 

elektroenerģijas ražošanai izmantotais kurināmā enerģijas ielaides apjoms;

▼C1

f) 

tā kurināmā enerģijas ielaides apjoms, kas attiecināts uz kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām (ziņo atsevišķi par oglekļa emisiju pārvirzes un oglekļa emisiju nepārvirzes kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām), kā arī par katru no attiecīgajiem daudzumiem – tas, cik daudz izmantots Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai;

▼M1

g) 

kurināmā un elektroenerģijas ielaides apjoms, kas izmantots izmērāmā siltuma ražošanai;

▼B

h) 

iekārtā saražotā izmērāmā siltuma kopējais daudzums;

i) 

izmērāmā siltuma neto daudzums, kas importēts no ES ETS aptvertām iekārtām;

▼M1

j) 

tā izmērāmā siltuma neto daudzums, kas importēts no ES ETS neaptvertām iekārtām un vienībām vai tādām, kuras ES ETS iekļautas tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām;

▼B

k) 

izmērāmā siltuma neto daudzums, kas iekārtā patērēts elektroenerģijas ražošanai;

l) 

izmērāmā siltuma neto daudzums, kas iekārtā patērēts produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām;

m) 

izmērāmā siltuma neto daudzums, kas eksportēts uz ES ETS iekārtām;

▼M1

n) 

tā izmērāmā siltuma neto daudzums, kas eksportēts uz ES ETS neaptvertām iekārtām vai vienībām vai tādām, kuras ES ETS iekļautas tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām;

▼B

o) 

izmērāmā siltuma neto daudzums, kas eksportēts centralizētajai siltumapgādei;

▼M1

p) 

izmērāmā siltuma neto daudzums, kas attiecināms uz kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām (ziņo atsevišķi par oglekļa emisiju pārvirzes un oglekļa emisiju nepārvirzes siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām un centralizētās siltumapgādes apakšiekārtām), kā arī par katru no attiecīgajiem daudzumiem – tas, cik daudz izmantots Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai;

▼B

q) 

siltuma zudumu daudzums, ja tas jau nav ietverts a) līdz p) apakšpunktā minētajos datos.

2.4.    Ikgadējā enerģijas attiecināšana uz apakšiekārtām

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

▼M1

a) 

enerģijas ielaide no kurināmā, elektroenerģijas un materiāliem (piemēram, ķīmisko reakciju eksotermiskais siltums), citastarp to attiecīgie emisijas faktori:

— 
katrā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā,
— 
katrā siltuma līmeņatzīmes vai centralizētās siltumapgādes apakšiekārtā,
— 
katrā kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtā,

▼B

b) 

izmērāmā siltuma daudzums, kas importēts:

— 
katrā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā,
— 
no slāpekļskābes produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām,
— 
no apakšiekārtām, kas ražo pulpu,
c) 

izmērāmā siltuma daudzums, kas eksportēts:

— 
no katras produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas.

2.5.    Iekārtas mēroga ikgadējā elektroenerģijas importa, ražošanas, patēriņa un eksporta bilance

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

a) 

kopējais no kurināmā saražotās elektroenerģijas daudzums;

b) 

kopējais citas saražotās elektroenerģijas daudzums;

c) 

kopējais elektroenerģijas daudzums, kas importēts no tīkla vai citām iekārtām;

d) 

kopējais elektroenerģijas daudzums, kas eksportēts uz tīklu vai citām iekārtām;

e) 

kopējais iekārtā patērētās elektroenerģijas daudzums;

▼M1

f) 

attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu produkta līmeņatzīmes apakšiekārtās, kas uzskaitītas I pielikuma 2. iedaļā, sistēmas robežās patērētās elektroenerģijas daudzums.

Ziņas, kas prasītas a)–d) apakšpunktā, jāsniedz tikai par iekārtām, kas ražo elektroenerģiju.

▼B

2.6.    Citi ikgadējie dati par apakšiekārtām

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

▼M1

a) 

uz apakšiekārtu attiecināmais izmērāmā siltuma daudzums, kas importēts no ES ETS neaptvertām vienībām vai procesiem vai iekārtām, kuras ES ETS iekļautas tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām;

▼B

b) 

attiecīgā gadījumā par katru apakšiekārtu: apakšiekārtas robežās saražoto produktu saraksts, arī to kodi saskaņā ar PRODCOM sarakstu, kas minēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 3924/91 ( 6 ) 2. panta 2. punktā, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 ( 7 ) (NACE 2. redakcija) NACE-4 kodiem un ražošanas apjomu. PRODCOM dezagregācijas pakāpe ir vismaz tāda, kas atbilst attiecīgās apakšnozares identifikatoram deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu;

▼M1

bb) 

ja piemērojams, par katru apakšiekārtu norāda apakšiekārtas robežās saražoto preču sarakstu, norādot to KN kodus un ražošanas apjomu;

▼M1

c) 

atkāpjoties no b) apakšpunkta, par oglekļa emisiju pārvirzes siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu, ja izmērāmo siltumu eksportē uz ES ETS neaptvertām iekārtām vai vienībām, – attiecīgo iekārtu vai vienību NACE-4 kodi (NACE 2. red.) un tajās ražoto preču KN kodi;

▼B

d) 

attiecīgā gadījumā, ja tas operatoram ir pieejams, par katru apakšiekārtu – ar importēto vai eksportēto izmērāmo siltumu saistītās kurināmo struktūras emisijas faktors;

e) 

(attiecīgā gadījumā) par katru apakšiekārtu – importēto un eksportēto atlikumgāzu daudzums un emisijas faktors;

f) 

(attiecīgā gadījumā) par katru apakšiekārtu – importēto un eksportēto atlikumgāzu enerģētiskais saturs (zemākā siltumspēja).

2.7.    Ikgadējie darbības dati par produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām

Šeit sniedzamo ziņu minimums:

a) 

ikgadējie dati par I pielikumā specificētā produkta ražošanu attiecīgajā pielikumā norādītajā blokā;

b) 

apakšiekārtas robežās saražoto produktu saraksts, arī to PRODCOM kodi (balstoties uz NACE 2. red.). PRODCOM dezagregācijas pakāpe ir vismaz tāda, kas atbilst attiecīgās apakšnozares identifikatoram deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu;

▼M1

bb) 

ja piemērojams, par katru apakšiekārtu norāda apakšiekārtas robežās saražoto preču sarakstu, norādot to KN kodus;

▼B

c) 

pārvietotā CO2 daudzums, kas importēts no vai eksportēts uz citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām;

▼M1

d) 

produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu aptverto starpproduktu nosaukumi un eksporta vai importa apjoms;

▼B

e) 

(attiecīgā gadījumā) par rafinētavu vai aromātisko savienojumu produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām – katras II pielikumā specificētās CWT funkcijas ikgadējais caurlaidums;

f) 

(attiecīgā gadījumā) par kaļķu vai dolomītkaļķu produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām – nekoriģētais ikgadējais saražotais daudzums un ikgadējās vidējās mCaO un mMgO vērtības saskaņā ar III pielikumu;

g) 

(attiecīgā gadījumā) par tvaika krekinga produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu – kopējais ikgadējais saražotais HVC daudzums un papildu ievadmateriālu daudzums, izteikts kā ūdeņraža, etilēna un citu HVC daudzums;

▼M1

h) 

japiemērojams, par sintēzes gāzes produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām – ikgadējais saražotais ūdeņraža vai sintēzes gāzes daudzums, pārrēķināts uz ūdeņraža saturu, izteikts normālkubikmetros gadā, kas nozīmē 0 °C un 101,325 kPa, un ikgadējā saražotā tīra ūdeņraža tilpumfrakcija kopējā ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumā;

▼B

i) 

(attiecīgā gadījumā) par etilēnoksīda/etilēnglikolu produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu – ikgadējie etilēnoksīda, monoetilēnglikola, dietilēnglikola un trietilēnglikola ražošanas līmeņi;

j) 

(attiecīgā gadījumā) par vinilhlorīda monomēra produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu – patērētais siltums no ūdeņraža patēriņa;

k) 

(attiecīgā gadījumā) par īsšķiedras kraftpulpas, garšķiedras kraftpulpas, termomehāniskās pulpas un mehāniskās pulpas, sulfītpulpas produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām vai citu pulpu, uz ko neattiecas produkta līmeņatzīmes apakšiekārta, – ikgadējais attiecīgās pulpas ražošanas līmenis un ikgadējais pulpas daudzums, ko laiž tirgū un nevis tajā pašā vai citā tehniski savienotā iekārtā pārstrādā papīrā;

l) 

(attiecīgā gadījumā) atlikumgāzu daudzums, enerģētiskais saturs un emisijas faktors atlikumgāzēm, kas saražotas attiecīgās produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas sistēmas robežās un sadedzinātas lāpā attiecīgās produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas sistēmas robežās vai ārpus tām, izņemot sadedzināšanu lāpā drošības apsvērumu dēļ, ja tās nav izmantotas izmērāma siltuma, neizmērāma siltuma vai elektroenerģijas ražošanai.

3.   DATI LĪMEŅATZĪMJU ATJAUNINĀŠANAI

3.1.    Ikgadējie dati par produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām

Par katru bāzlīnijas perioda gadu sniedzamo ziņu minimums:

a) 

apakšiekārtas robežās saražoto produktu saraksts, arī to PRODCOM kodi (NACE 2. red.);

▼M1

aa) 

ja piemērojams, par katru apakšiekārtu norāda apakšiekārtas robežās saražoto preču sarakstu, norādot to KN kodus;

▼B

b) 

darbības līmenis;

c) 

attiecinātās emisijas, izņemot emisijas, kas saistītas ar izmērāma siltuma importu no citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām;

d) 

izmērāmā siltuma daudzums, kas importēts no citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām, arī emisijas faktors, ja zināms;

e) 

izmērāmā siltuma daudzums, kas eksportēts uz citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām;

f) 

no citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām importēto atlikumgāzu daudzums, enerģētiskais saturs un emisijas faktors;

g) 

radīto atlikumgāzu daudzums, enerģētiskais saturs un emisijas faktors;

h) 

uz citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām eksportēto atlikumgāzu daudzums, enerģētiskais saturs un emisijas faktors;

▼M1

i) 

attiecībā uz līmeņatzīmēm, kas uzskaitītas I pielikuma 2. iedaļā, – sistēmas robežās patērētās elektroenerģijas daudzums;

▼B

j) 

saražotās elektroenerģijas daudzums;

k) 

pārvietotā CO2 daudzums, kas importēts no citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām;

l) 

pārvietotā CO2 daudzums, kas eksportēts uz citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām;

m) 

produkta līmeņatzīmju aptverto starpproduktu eksports vai imports (jā/nē) un starpprodukta veida apraksts (attiecīgā gadījumā);

n) 

tvaika krekinga produkta līmeņatzīmes gadījumā – papildu ievadmateriālu daudzums, izteikts kā ūdeņraža, etilēna un citu HVC daudzums;

o) 

vinilhlorīda monomēra produkta līmeņatzīmes gadījumā – patērētais siltums no ūdeņraža patēriņa;

▼M1

p) 

attiecībā uz ūdeņraža produkta līmeņatzīmi – saražotā ūdeņraža un oglekļa monoksīda daudzums.

▼B

3.2.    Ikgadējie dati par siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām un centralizētās siltumapgādes apakšiekārtām

Par katru bāzlīnijas perioda gadu sniedzamo ziņu minimums:

a) 

neto izmērāmais siltums, kas saražots katrā siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtā vai centralizētās siltumapgādes apakšiekārtā;

▼M1

aa) 

tā neto izmērāmā siltuma daudzums, kas no elektroenerģijas saražots katrā siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtā vai centralizētās siltumapgādes apakšiekārtā;

▼B

b) 

emisijas, kas attiecinātas uz izmērāmā siltuma ražošanu;

c) 

apakšiekārtas darbības līmenis;

d) 

izmērāmā siltuma daudzums, kas saražots, importēts no un eksportēts uz citām apakšiekārtām, iekārtām vai citām vienībām;

e) 

saražotās elektroenerģijas daudzums.

3.3.    Ikgadējie dati par kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām

Par katru bāzlīnijas perioda gadu sniedzamo ziņu minimums:

a) 

darbības līmenis;

b) 

attiecinātās emisijas.



V PIELIKUMS

Koeficienti, kas piemērojami bezmaksas kvotu iedales samazināšanai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktu



Gads

Koeficienta vērtība

2021

0,300

2022

0,300

2023

0,300

2024

0,300

2025

0,300

2026

0,300

2027

0,225

2028

0,150

2029

0,075

2030

0,000



VI PIELIKUMS

Monitoringa metodikas plāna satura minimums

Monitoringa metodikas plāns satur vismaz šādu informāciju.

1. 

Vispārīga informācija par iekārtu:

a) 

iekārtu un operatoru identificējoša informācija, arī Savienības reģistrā izmantotais iekārtas identifikators;

b) 

informācija par monitoringa metodikas plāna versiju, kompetentās iestādes apstiprinājuma datumu un dienu, no kura tas piemērojams;

c) 

iekārtas apraksts, arī galveno procesu apraksts, emisijas avotu saraksts, plūsmas diagramma un iekārtas plāns, kas sniedz priekšstatu par galvenajām materiālu un enerģijas plūsmām;

▼M1

d) 

diagramma, kas satur vismaz šādas ziņas:

— 
iekārtas tehniskie elementi; norāda emisijas avotus, kā arī blokus, kas ražo un patērē siltumu,
— 
visas enerģijas un materiālu plūsmas, konkrētāk, avota plūsmas, izmērāmā un neizmērāmā siltuma plūsmas, elektroenerģijas plūsmas (attiecīgā gadījumā) un atlikumgāzu plūsmas,
— 
mērpunkti un skaitītāji,
— 
apakšiekārtu robežas, arī sadalījums starp apakšiekārtām, kuras izmanto nozarēs, ko uzskata par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam, un apakšiekārtām, ko izmanto citās nozarēs, balstoties uz NACE 2. red. vai PRODCOM, un sadalījums starp apakšiekārtām, kurās ražo Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītās preces, un apakšiekārtām, kurās ražo citas preces, pamatojoties uz KN kodiem;

▼B

e) 

saraksts ar savienojumiem ar citām ES ETS iekārtām vai ES ETS neaptvertām vienībām izmērāmā siltuma, starpproduktu, atlikumgāzu vai CO2 pārvadei izmantošanai minētajā iekārtā vai pastāvīgai ģeoloģiskai glabāšanai, kā arī to apraksts, tostarp savienotās iekārtas vai vienības nosaukums, adrese un kontaktpersona un tās unikālais identifikators Savienības reģistrā (attiecīgā gadījumā);

f) 

norāde uz procedūru, ko iekārtā izmanto monitoringa un ziņošanas pienākumu piešķiršanas pārvaldībai un atbildīgo darbinieku kompetenču pārvaldībai;

g) 

norāde uz procedūru, pēc kuras regulāri izvērtē monitoringa metodikas plāna piemērotību saskaņā ar 9. panta 1. punktu; šī procedūra katrā ziņā nodrošina, ka ir ieviestas monitoringa metodes visu to IV pielikumā uzskaitīto datu ieguvei, kas iekārtai ir relevanti, un ka tiek izmantoti vispareizākie pieejamie datu avoti saskaņā ar VII pielikuma 4. iedaļu;

h) 

norāde uz rakstiskajām datu plūsmas darbību un kontroles darbību procedūrām, kas paredzētas 11. panta 2. punktā; skaidrības labad attiecīgos gadījumos sniedz arī diagrammas.

2. 

Informācija par apakšiekārtām:

▼M1

a) 

par katru apakšiekārtu – norāde uz procedūru, ar kuru seko līdzi saražotajiem produktiem un precēm, un to attiecīgie PRODCOM un KN kodi;

▼B

b) 

katras apakšiekārtas sistēmas robežas; skaidri apraksta, kādi tehniskie bloki tajās ietilpst, apraksta procesus un to, kādi ielaides materiāli un kurināmie, kādi produkti un izlaide ir attiecināti uz kuru apakšiekārtu; sarežģītu apakšiekārtu gadījumā iekļauj atsevišķu detalizētu plūsmas diagrammu, kas raksturo attiecīgo apakšiekārtu darbību;

c) 

to iekārtu daļu apraksts, ko izmanto vairāk nekā vienā apakšiekārtā, tostarp siltumapgādes sistēmu, kopīgu katlu un koģenerācijas bloku apraksts;

d) 

par katru apakšiekārtu (attiecīgā gadījumā) – apraksts, ar kādām metodēm izlemj, uz kurām apakšiekārtām attiecināt iekārtu daļas, ko izmanto vairāk nekā vienā apakšiekārtā, un to emisijas.

3. 

Monitoringa metodes iekārtas līmenī:

a) 

apraksts, ar kādām metodēm kvantificē siltuma importa, ražošanas, patēriņa un eksporta bilanci iekārtas mērogā;

b) 

metode, ar kuru novērš datu iztrūkumus un divkāršu uzskaiti.

4. 

Monitoringa metodes apakšiekārtu līmenī:

a) 

apraksts, ar kādām metodēm kvantificē tiešās emisijas, tostarp (attiecīgā gadījumā) metode, ar kuru absolūtos skaitļos vai procentos kvantificē uz apakšiekārtu attiecinātās avota plūsmas vai emisijas, ko monitorē ar mērījumos balstītu metodiku saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 601/2012 (attiecīgā gadījumā);

b) 

apraksts, ar kādām metodēm attiecina un kvantificē kurināmā enerģijas ielaides, kurināmajā ietvertās enerģijas eksporta daudzumus un emisijas faktorus (attiecīgā gadījumā);

c) 

apraksts, ar kādām metodēm attiecina un kvantificē izmērāmā siltuma importa, eksporta, patēriņa un ražošanas daudzumus un, ja tie ir pieejami, emisijas faktorus (attiecīgā gadījumā);

d) 

apraksts, ar kādām metodēm kvantificē patērētās un saražotās elektroenerģijas daudzumus un patēriņa apmaināmo daļu (attiecīgā gadījumā);

e) 

apraksts, ar kādām metodēm attiecina un kvantificē atlikumgāzu importa, eksporta, patēriņa un ražošanas daudzumus, enerģētisko saturu un emisijas faktorus (attiecīgā gadījumā);

f) 

apraksts, ar kādām metodēm attiecina un kvantificē pārvietotā CO2 importa vai eksporta daudzumus (attiecīgā gadījumā);

g) 

par katru produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu – apraksts, ar kādām metodēm kvantificē I pielikumā specificētā produkta ikgadējo ražošanas apjomu, tostarp (attiecīgā gadījumā) prasītie papildu parametri, ko paredz 19. un 20. pants un II un III pielikums.

Monitorējamo un ziņojamo parametru kvantificēšanas metožu aprakstos relevantos gadījumos ietver aprēķinu soļus, datu avotus, aprēķinu formulas, relevantos aprēķina koeficientus ar mērvienībām, apstiprinošo datu horizontālās un vertikālās pārbaudes, paraugošanas plānu pamatā esošās procedūras, izmantoto mēraprīkojumu ar atsauci uz relevanto diagrammu un aprakstu, kā tie uzstādīti un uzturēti, kā arī to laboratoriju sarakstu, kas veic relevantās analītiskās procedūras. Relevantos gadījumos aprakstā iekļauj 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā vienkāršotā nenoteiktības novērtējuma rezultātu. Pie katras relevantās aprēķinu formulas plānā ietver vienu piemēru ar reāliem datiem.



VII PIELIKUMS

Datu monitoringa metodes

1.   TVĒRUMS

Šis pielikums nosaka metodes, ar kurām nosaka datus, kas vajadzīgi IV pielikumā norādīto datu ziņošanai iekārtas līmenī, kā arī noteikumus, pēc kuriem šos datus attiecina uz apakšiekārtām, izņemot datus, ko monitorē atbilstoši kompetentās iestādes apstiprinātam monitoringa plānam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 601/2012. Šīs regulas vajadzībām relevantos gadījumos izmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 601/2012 noteiktus datus.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā “datu kopa” ir viena veida dati, atkarībā no situācijas vai nu iekārtas līmenī, vai apakšiekārtu līmenī, proti, kādi no šiem datiem:

a) 

kurināmā vai materiālu daudzums, kas patērēts vai saražots procesā un ir relevants aprēķinos balstītajai monitoringa metodikai, izteikts attiecīgi teradžoulos, masa – tonnās, bet gāzes (arī atlikumgāzes) – kā tilpumdaudzums normālkubikmetros;

b) 

Regulā (ES) Nr. 601/2012 izmantotais aprēķina koeficients (piem., materiāla, kurināmā vai atlikumgāzes sastāvs);

c) 

izmērāmā siltuma neto daudzums un šā daudzuma noteikšanai relevantie parametri, it sevišķi:

— 
siltumnesēja masas plūsma un
— 
aizvadītā un atpakaļ atgrieztā siltumnesēja entalpija; norāda sastāvu, temperatūru, spiedienu un piesātinājumu;
d) 

neizmērāmā siltuma daudzums, specificēts ar siltuma ražošanai izmantotajiem attiecīgajiem kurināmā daudzumiem un kurināmo struktūras zemāko siltumspēju (NCV);

e) 

elektroenerģijas daudzumi;

f) 

starp iekārtām pārvietotā CO2 daudzumi.

“Noteikšanas metodika” ir vai nu

a) 

iekārtā jau pieejamu datu apzināšanas, vākšanas un apstrādes metodika vēsturisko datu kopu ieguvei; vai

b) 

monitoringa metodika konkrētas datu kopas ieguvei, balstoties uz apstiprinātu monitoringa metodikas plānu.

Piemēro arī Regulas (ES) Nr. 601/2012 3. pantā noteiktās jēdzienu “avota plūsma”, “emisijas avots”, “raksturīgais risks”, “kontroles risks” un “emisijas faktors” definīcijas.

3.   VISPĀRĪGĀS METODES

3.1.    Piemērojamās metodes

Datus, kas vajadzīgi bāzlīnijas datu ziņojuma sagatavošanai saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, operators nosaka, izmantojot šajā pielikumā iekļautās metodes. Ja šis pielikums konkrētas datu kopas noteikšanai izmantojamās metodes neapraksta, operators izmanto kādu piemērotu metodi, ar noteikumu, ka to saskaņā ar 6. pantu apstiprinājusi monitoringa metodikas plāna kompetentā iestāde. Metodi uzskata par piemērotu, ja operators nodrošina, ka visa uzskaite, analīze, paraugošana, kalibrēšana un validēšana konkrētās datu kopas noteikšanai tiek veikta ar metodēm, kuru pamatā ir attiecīgie EN standarti. Ja šādi standarti nav pieejami, metodes balsta uz attiecīgiem ISO standartiem vai valsts standartiem. Ja piemērojamu publicētu standartu nav, izmanto piemērotus standartu projektus, nozaru paraugprakses vadlīnijas vai citas zinātniski pamatotas metodikas, kas ierobežo sistēmiskās kļūdas paraugošanā un mērīšanā.

3.2.    Pieeja datu attiecināšanai uz apakšiekārtām

1. Ja konkrētas datu kopas dati nav pieejami par katru apakšiekārtu, operators piedāvā piemērotu metodi, kā noteikt vajadzīgos datus par katru apakšiekārtu, ja vien tas nav kāds no 10. panta 3. punkta otrajā un trešajā daļā minētajiem gadījumiem. To darot, piemēro vienu no šiem principiem atkarībā no tā, kurš no tiem dod pareizākus rezultātus:

a) 

ja vienā ražošanas līnijā cits pēc cita tiek ražoti dažādi produkti, ielaidi, izlaidi un attiecīgās emisijas attiecina secīgi, balstoties uz katras apakšiekārtas izmantojuma laiku gadā;

b) 

ielaidi, izlaidi un attiecīgās emisijas attiecina, balstoties uz atsevišķu saražoto produktu masu vai tilpumdaudzumu vai aplēsēm, kuru pamatā ir brīvo ķīmisko reakciju entalpiju attiecība, vai uz citu piemērotu sadales principu, ko apstiprina pamatota zinātniskā metodika.

2. Ja mērījumu rezultāti nāk no dažādiem atšķirīgas kvalitātes mērinstrumentiem, iekārtas līmeņa materiālu, kurināmo, izmērāmā siltuma vai elektroenerģijas daudzumu datu sadalīšanai apakšiekārtām izmanto vienu no šīm metodēm.

a) 

sadalījuma noteikšana pēc noteikšanas metodes –, piem., dalītā uzskaite, aplēse, korelācija –, ko vienādi izmanto attiecībā uz katru apakšiekārtu. Ja apakšiekārtu datu summa atšķiras no datiem, kas par iekārtu noteikti atsevišķi, tad, lai panāktu atbilstību iekārtas kopējam rādītājam, vienotai korekcijai izmanto šādu “saskaņošanas koeficientu”:



RecF = Diek. /Σ DSI

(1. vienādojums)

kur RecF ir saskaņošanas koeficients, Diek. ir datu vērtība, kas noteikta par visu iekārtu kopumā, un DSI ir apakšiekārtu datu vērtības. Katras apakšiekārtas datus tad koriģē šādi:



DSI, kor. = DSI × RecF

(2. vienādojums)
b) 

ja tikai vienas apakšiekārtas dati nav zināmi vai ir mazāk kvalitatīvi nekā citu apakšiekārtu dati, zināmos apakšiekārtu datus var atskaitīt no datiem par visu iekārtu kopumā. Šo metodi ieteicams izmantot tikai attiecībā uz apakšiekārtām, kuru ieguldījums iekārtas kvotu iedalījumā nav liels.

3.3.    Mērinstrumenti vai procedūras, kas nav operatora kontrolē

Operators var izmantot mērīšanas sistēmas vai analītiskās procedūras, kas nav paša operatora kontrolē:

a) 

ja operatoram nav savu mērinstrumentu vai analītiskās procedūras konkrētas datu kopas noteikšanai;

b) 

ja datu kopas noteikšana ar paša operatora mērinstrumentiem vai analītiskajām procedūrām nav tehniski iespējama vai radītu pārmērīgas izmaksas;

c) 

ja operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka mērīšanas sistēma vai analītiskā procedūra, kas nav operatora kontrolē, dod ticamākus rezultātus un ir mazāk pakļauta kontroles riskiem.

Šim nolūkam operators var izmantot vienu no šiem datu avotiem:

a) 

daudzumi, kuri norādīti rēķinos, ko izdevis tirdzniecības partneris, ar nosacījumu, ka notiek komercdarījums starp diviem neatkarīgiem tirdzniecības partneriem;

b) 

tieši mērīšanas sistēmu nolasījumi;

c) 

empīrisku korelāciju dati, ko nodrošina kompetenta un neatkarīga struktūra, piem., aprīkojuma piegādātāji, inženierpakalpojumu sniedzēji vai akreditētas laboratorijas.

3.4.    Netiešās noteikšanas metodes

Ja kādai vajadzīgai datu kopai tieša uzskaites vai analīzes pieeja nav pieejama, it sevišķi gadījumos, kad neto izmērāmo siltumu izmanto dažādos ražošanas procesos, operators piedāvā netiešu noteikšanas metodi, piem.,:

a) 

aprēķins, kura pamatā ir zināms ķīmisks vai fizikāls process un kurā izmanto literatūrā atzītas attiecīgo vielu ķīmisko un fizikālo īpašību vērtības, piemērotus stehiometriskos koeficientus un termodinamiskās īpašības, piem., reakcijas entalpijas (atkarībā no gadījuma);

b) 

aprēķins, kura pamatā ir iekārtas projekta dati, piem., tehnisko bloku energoefektivitāte vai aprēķinātais energopatēriņš uz produkta vienību;

c) 

korelācijas, kuru pamatā ir empīriski testi vajadzīgās datu kopas aplēses vērtību noteikšanai, izmantojot nekalibrētu aprīkojumu vai datus no ražošanas protokoliem. Operators šai vajadzībai nodrošina, ka šī korelācija atbilst labas inženierprakses prasībām un to lieto tikai tādu vērtību noteikšanai, kas ir diapazonā, kuram korelācija noteikta. Operators šādu korelāciju derīgumu izvērtē vismaz reizi gadā.

4.   TĀS NOTEIKŠANAS METODIKAS UN DATU AVOTU IZVĒLE, KAM RAKSTURĪGA VISLIELĀKĀ PANĀKAMĀ PAREIZĪBA

4.1.    Tehniskā iespējamība

Ja operators apgalvo, ka kādas konkrētas monitoringa metodikas piemērošana tehniski nav iespējama, kompetentā iestāde novērtē tehnisko iespējamību, ņemot vērā operatora iesniegto pamatojumu. Šo pamatojumu balsta uz to, vai operatora rīcībā ir tādi tehniski resursi ierosinātas sistēmas vai prasības apmierināšanai, ko būtu iespējams realizēt šīs regulas vajadzībām prasītajā termiņā. Šie tehniskie resursi ietver vajadzīgo paņēmienu un tehnoloģiju pieejamību.

4.2.    Pārmērīgas izmaksas

Ja operators apgalvo, ka kādas konkrētas noteikšanas metodikas izmantošana radīs pārmērīgas izmaksas, kompetentā iestāde novērtē šo izmaksu pārmērīgumu, ņemot vērā operatora pamatojumu.

▼M1

Kompetentā iestāde uzskata, ka izmaksas ir pārmērīgas, ja aplēstās operatora izmaksas ir lielākas nekā ieguvumi no konkrētas noteikšanas metodikas izmantošanas. Šim nolūkam ieguvumus aprēķina, uzlabojuma koeficientu reizinot ar references cenu, kas minēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 ( 8 ) 18. panta 1. punktā, un izmaksās iekļauj atbilstošu nolietojuma periodu, kura pamatā ir aprīkojuma ekonomiskais darbmūžs (attiecīgā gadījumā).

▼B

Uzlabojuma koeficients ir 1 % no apakšiekārtai visnesenāk noteiktā ikgadējā bezmaksas kvotu iedalījuma. Atkāpjoties no šīs aprēķina metodes, kompetentā iestāde var atļaut operatoriem par uzlabojuma koeficientu noteikt 1 % no skartā CO2 ekv. apmēra. Atkarībā no tā, kādam parametram apsver metodikas uzlabošanu, attiecīgais CO2 ekvivalents ir šāds:

a) 

attiecībā uz kurināmo vai oglekli saturošu materiālu, arī atlikumgāzēm – emisijas, kas rastos, ja ikgadējā kurināmā vai materiāla daudzumā ietverto oglekli pārvērstu CO2;

b) 

attiecībā uz emisijām, ko monitorē ar mērījumos balstītu metodiku, – attiecīgā emisijas avota ikgadējās emisijas;

c) 

attiecībā uz izmērāmo siltumu – attiecīgais izmērāmā siltuma ikgadējais daudzums, reizināts ar siltuma līmeņatzīmi;

d) 

attiecībā uz neizmērāmo siltumu – attiecīgais neizmērāmā siltuma ikgadējais daudzums, reizināts ar kurināmā līmeņatzīmi;

e) 

attiecībā uz elektroenerģiju – attiecīgais elektroenerģijas ikgadējais daudzums, reizināts ar 22. panta 3. punktā norādīto koeficientu;

f) 

attiecībā uz tāda produkta daudzumu, kam piemērojama produkta līmeņatzīme, – provizoriskais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, kas apakšiekārtai iedalīts bez maksas, noteikts attiecībā uz pirmo attiecīgā iedales perioda gadu saskaņā ar 16. panta 2. punktu. Ja relevantā līmeņatzīme vēl nav noteikta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu, izmanto attiecīgo šīs regulas I pielikumā norādīto līmeņatzīmi.

Uzskata, ka ar iekārtas monitoringa metodikas uzlabošanu saistītie pasākumi pārmērīgas izmaksas nerada, ja to kopsumma nepārsniedz 2 000  EUR gadā. Attiecībā uz iekārtām ar zemu emisiju līmeni saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 47. pantu šī sliekšņvērtība ir 500 EUR gadā.

4.3.    Process

Pareizākos pieejamos datu avotus nosaka šādi: operators izvēlas pareizākos datu avotus, kas ir tehniski izmantojami un nerada pārmērīgas izmaksas un turklāt nodrošina skaidru datu plūsmu ar vismazāko raksturīgo risku un kontroles risku (turpmāk “primārie datu avoti”). Operators bāzlīnijas datu ziņojuma sagatavošanai izmanto primāros datu avotus.

Ciktāl tas iespējams bez pārmērīgām izmaksām, operators 11. pantā paredzētās kontroles sistēmas vajadzībām cenšas apzināt un izmantot papildu datu avotus vai datu noteikšanas metodes, kas dod iespēju apstiprināt primāros datu avotu datus (turpmāk “apstiprinošie datu avoti”). Izraudzītos apstiprinošos datu avotus, ja tādi ir, dokumentē 11. panta 2. punktā minētajās rakstiskajās procedūrās un monitoringa metodikas plānā.

Izraugoties primāros datu avotus, operators salīdzina visus pieejamos konkrētas datu kopas avotus, izmantojot 4.4. līdz 4.6. iedaļā uzskaitītos ģeneriskos datu avotus, un izmanto vienu no visaugstāk ierindotajiem datu avotiem, kas uzskatāmi par visprecīzākajiem datu avotiem. Citus datu avotus izmantot var tikai tad, ja piemērojama kāda no 7. panta 2. punktā paredzētajām atkāpēm. Tādā gadījumā izmanto nākamo visaugstāk ierindoto datu avotu, ja vien tas nav tehniski neiespējami, neradītu pārmērīgas izmaksas vai ar citu datu avotu saistītās nenoteiktības līmenis nav tāds pats vai zemāks. Vajadzības gadījumā var apsvērt tālākus datu avotus.

Izraugoties apstiprinošos datu avotus, operators salīdzina visus pieejamos konkrētas datu kopas avotus, izmantojot 4.4. līdz 4.6. iedaļā uzskaitītos ģeneriskos datu avotus, un izmanto kādu pieejamu datu avotu, kas nav vispareizākais pieejamais datu avots.

Izvēloties datu avotus visu IV pielikumā prasīto datu noteikšanai, operators attiecībā uz galvenajiem datu kopu veidiem rīkojas šādi:

a) 

nosakot produktu, kurināmo un citu materiālu daudzumus, operators ņem vērā ģeneriskos datu avotus un to hierarhiju, kas noteikta šā pielikuma 4.4. iedaļā;

b) 

nosakot enerģijas plūsmu (izmērāms vai neizmērāms siltums, elektroenerģija) daudzumus, operators ņem vērā ģeneriskos datu avotus un to hierarhiju, kas noteikta šā pielikuma 4.5. iedaļā;

c) 

nosakot produktu, kurināmo un citu materiālu raksturlielumus, operators ņem vērā ģeneriskos datu avotus un to hierarhiju, kas noteikta šā pielikuma 4.6. iedaļā.

Lai monitoringa metodikas plānu uzlabotu, operators regulāri un vismaz reizi gadā pārbauda, vai nav kļuvuši pieejami jauni datu avoti. Ja šādi jauni datu avoti tiek atzīti par pareizākiem saskaņā ar 4.4. līdz 4.6. iedaļā aprakstīto sarindojumu, izmanto šos jaunos avotus un monitoringa metodikas plānu maina saskaņā ar 9. pantu.

4.4.    Datu avotu izvēle materiālu un kurināmo kvantificēšanai

Iekārtā vai kādā apakšiekārtā ielaisto vai no tās izlaisto materiālu, kurināmo, atlikumgāzu vai produktu daudzumu kvantificēšanai (tonnās vai Nm3) izvēlas vispareizākos pieejamos datu avotus no šādiem ģeneriskajiem datu avotiem:

a) 

metodes, kas paredzētas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 601/2012 apstiprinātā monitoringa plānā;

b) 

tādu mērinstrumentu nolasījumi, kas pakļauti valsts reglamentētai metroloģiskajai kontrolei, vai tādu instrumentu nolasījumi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/31/ES ( 9 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/32/ES ( 10 ) prasībām, tiešai datu kopas noteikšanai;

c) 

tādu mērinstrumentu nolasījumi, kas ir operatora kontrolē, b) apakšpunkta neaptvertas datu kopas tiešai noteikšanai;

d) 

tādu mērinstrumentu nolasījumi, kas nav operatora kontrolē, b) apakšpunkta neaptvertas datu kopas tiešai noteikšanai;

e) 

mērinstrumentu nolasījumi datu kopas netiešai noteikšanai, ja vien starp mērījumiem un attiecīgo datu kopu ir konstatēta pienācīga korelācija saskaņā ar 3.4. iedaļu;

f) 

citas metodes, it sevišķi vēsturisko datu gadījumā vai gadījumos, kad operatoram neizdodas apzināt citus pieejamus datu avotus.

Izvēloties datu avotus 7. panta 1. punkta vajadzībām, par piederīgiem vispareizākajiem datu avotiem uzskata tikai pirmās daļas a) un b) apakšpunktā norādītos datu avotus, un minētās daļas a) apakšpunktā minēto datu avotu izmanto tādā mērā, kādā tas aptver attiecīgo datu kopu. Pirmās daļas c) līdz f) apakšpunktā norādītie avoti ir uzskatāmi par mazāk pareiziem hierarhiskā secībā no c) apakšpunkta līdz f) apakšpunktam (pareizībai šādā secībā mazinoties).

4.5.    Datu avotu izvēle enerģijas plūsmu kvantificēšanai

Iekārtā vai kādā apakšiekārtā ielaisto vai no tās izlaisto izmērāmā siltuma vai elektroenerģijas daudzumu kvantificēšanai (TJ vai GWh) izvēlas vispareizākos pieejamos datu avotus no šādiem ģeneriskajiem datu avotiem:

a) 

tādu mērinstrumentu nolasījumi, kas pakļauti valsts reglamentētai metroloģiskajai kontrolei, vai tādu instrumentu nolasījumi, kas atbilst Direktīvas 2014/31/ES vai Direktīvas 2014/32/ES prasībām, tiešai datu kopas noteikšanai;

b) 

tādu mērinstrumentu nolasījumi, kas ir operatora kontrolē, a) apakšpunkta neaptvertas datu kopas tiešai noteikšanai;

c) 

tādu mērinstrumentu nolasījumi, kas nav operatora kontrolē, a) apakšpunkta neaptvertas datu kopas tiešai noteikšanai;

d) 

mērinstrumentu nolasījumi datu kopas netiešai noteikšanai, ja vien starp mērījumiem un attiecīgo datu kopu ir konstatēta pienācīga korelācija saskaņā ar šā pielikuma 3.4. iedaļu;

e) 

aizstājrādītāja aprēķināšana izmērāmā siltuma neto daudzumu noteikšanai saskaņā ar 7.2. iedaļas 3. metodi;

f) 

citas metodes, it sevišķi vēsturisko datu gadījumā vai gadījumos, kad operatoram neizdodas apzināt citus pieejamus datu avotus.

Izvēloties datu avotus 7. panta 1. punkta vajadzībām, uzskata, ka tikai pirmās daļas a) apakšpunktā minētais datu avots ir piederīgs vispareizākajiem datu avotiem. Pirmās daļas b) līdz f) apakšpunktā norādītie avoti ir uzskatāmi par mazāk pareiziem hierarhiskā secībā no b) apakšpunkta līdz f) apakšpunktam (pareizībai šādā secībā mazinoties).

Gadījumos, kad attiecībā uz dažiem parametriem (piem., temperatūra un atgriezes kondensāta daudzums), kas vajadzīgi izmērāmā siltuma neto plūsmu noteikšanai, nav pieejama nekāda informācija, izmanto 7. iedaļas noteikumus. Saskaņā ar 7. iedaļu, lai iegūtu izmērāmā siltuma ikgadējos neto daudzumus, jānosaka vairāki parametri. Tāpēc, ja neizvēlas tos datu avotus, kas piederīgi vispareizākajiem datu avotiem, veicot vienkāršoto nenoteiktības novērtējumu saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu, pirmās daļas b) līdz f) apakšpunktā minēto metožu atlasē par mērķi uzskatāms ikgadējā neto siltuma daudzuma koprezultāts.

4.6.    Datu avotu izvēle materiālu raksturlielumu noteikšanai

Iekārtā vai apakšiekārtā ielaisto vai no tās izlaisto produktu, materiālu, kurināmo vai atlikumgāzu raksturlielumu (piem., vielas mitruma saturs vai tīrība, oglekļa saturs, zemākā siltumspēja, biomasas saturs utt.) noteikšanai izvēlas vispareizākos pieejamos datu avotus no šādiem ģeneriskajiem datu avotiem:

a) 

aprēķina koeficientu noteikšanas metodes, kas paredzētas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 601/2012 apstiprinātā monitoringa plānā;

b) 

laboratoriskas analīzes saskaņā ar šā pielikuma 6.1. iedaļu;

c) 

vienkāršotas laboratoriskas analīzes saskaņā ar šā pielikuma 6.2. iedaļu;

d) 

konstantas vērtības, kuru pamatā ir viens no šiem datu avotiem:

— 
standartkoeficienti, ko dalībvalsts izmanto savā nacionālajā inventarizācijas pārskatā, kuru iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam,
— 
literatūrā minētas vērtības, kas saskaņotas ar kompetento iestādi, tostarp kompetentās iestādes publicēti standartkoeficienti, kas saderīgi ar iepriekšējā ievilkumā minētajiem koeficientiem, bet reprezentē kurināmo plūsmu avotus ar lielāku dezagregācijas pakāpi,
— 
vērtības, ko norāda un garantē kurināmā vai materiāla piegādātājs, ja operators var kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādīt, ka oglekļa saturs ar 95 % ticamības intervālu ir 1 % robežās no norādītās vērtības;
e) 

konstantas vērtības, kuru pamatā ir viens no šiem datu avotiem:

— 
standarta koeficienti un stehiometriskie koeficienti, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 601/2012 VI pielikumā vai Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijās,
— 
vērtības, kuru pamatā ir iepriekš veiktas analīzes, ja operators var kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādīt, ka šīs vērtības ir reprezentatīvas attiecībā uz nākamajām tā paša kurināmā vai materiāla partijām,
— 
citas vērtības, kuru pamatā ir zinātniski pierādījumi.

Izvēloties datu avotus 7. panta 1. punkta vajadzībām, par piederīgiem vispareizākajiem datu avotiem uzskata tikai pirmās daļas a) un b) apakšpunktā norādītos datu avotus, un minētās daļas a) apakšpunktā minēto datu avotu izmanto tādā mērā, kādā tas aptver attiecīgo datu kopu. Pirmās daļas c) līdz e) apakšpunktā norādītie avoti ir uzskatāmi par mazāk pareiziem hierarhiskā secībā no c) apakšpunkta līdz e) apakšpunktam (pareizībai šādā secībā mazinoties).

5.   MATERIĀLU UN KURINĀMO IKGADĒJO DAUDZUMU NOTEIKŠANAS METODES

Ja operatoram jānosaka kurināmo vai materiālu ikgadējie daudzumi, tostarp ar produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām saistīto produktu daudzumi, operators šādus daudzumus iekārtas līmenī vai katrai relevantajai apakšiekārtai (pēc vajadzības) nosaka vienā no šiem veidiem:

a) 

balstoties uz nepārtrauktu uzskaiti procesā, kurā materiāls tiek patērēts vai saražots;

b) 

balstoties uz atsevišķi piegādātu vai saražotu daudzumu agregētu uzskaiti, kurā ņem vērā relevantās krājumu izmaiņas.

Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām iekārtā vai apakšiekārtā kalendārā gada laikā patērētā kurināmā vai materiāla daudzumu aprēķina, no kalendārā gada laikā importētā kurināmā vai materiāla daudzuma atskaitot eksportēto kurināmā vai materiāla daudzumu, pieskaitot kurināmā vai materiāla daudzumu, kas kalendārā gada sākumā ir krājumā, un atskaitot kurināmā vai materiāla daudzumu, kas ir krājumā kalendārā gada beigās.

Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām kalendārā gada laikā eksportētā produkta vai cita materiāla daudzumu aprēķina, no pārskata perioda laikā eksportētā produkta vai materiāla daudzuma atskaitot importēto vai procesā reciklēto daudzumu, tad atskaitot produkta vai materiāla daudzumu, kas kalendārā gada sākumā ir krājumā, un pieskaitot produkta vai materiāla daudzumu, kas ir krājumā kalendārā gada beigās.

Ja noteikt krājumus ar tiešu mērīšanu ir tehniski neiespējami vai tas radītu pārmērīgas izmaksas, operators šos daudzumus var aplēst, izmantojot

a) 

iepriekšējo gadu datus, kas korelē ar attiecīgajiem pārskata perioda darbības līmeņiem;

b) 

dokumentētas procedūras un attiecīgos datus revidētos finanšu pārskatos par pārskata periodu.

Ja noteikt produktu, materiālu vai kurināmo daudzumus attiecībā uz visu kalendāro gadu ir tehniski neiespējami vai tas radītu pārmērīgas izmaksas, operators var izvēlēties nākamo piemērotāko dienu pārskata gada nošķiršanai no nākamā pārskata gada un attiecīgi veikt korekcijas, lai pieskaņotos vajadzīgajam kalendārajam gadam. Ar vienu vai vairākiem produktiem, materiāliem vai kurināmajiem saistītas novirzes skaidri reģistrē, pēc tām izstrādā kalendārajam gadam reprezentatīvu vērtību, un tām jābūt konsekventām attiecībā uz nākamo gadu.

6.   LABORATORISKO ANALĪŽU UN AR TĀM SAISTĪTĀS PARAUGOŠANAS PRASĪBAS

6.1.    Laboratorisko analīžu prasības

Ja operatoram, lai noteiktu produktu, materiālu, kurināmo vai atlikumgāzu raksturlielumus (mitruma saturs, tīrība, koncentrācija, oglekļa saturs, biomasas frakcija, zemākā siltumspēja, blīvums u. c.) vai noteiktu korelācijas starp parametriem nolūkā vajadzīgos datus noteikt netieši, jāveic laboratoriskas analīzes, tās veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 32. līdz 35. pantu, izmantojot apstiprinātu paraugošanas plānu, kas nodrošina, ka paraugi ir reprezentatīvi attiecībā uz partiju, uz kuru tie attiecas. Ja Regulas (ES) Nr. 601/2012 VII pielikums attiecībā uz konkrēta produkta, materiāla vai kurināmā analīzēm neparedz pienācīgu minimālo biežumu, operators, balstoties uz informāciju par produkta, materiāla vai kurināmā heterogenitāti, ierosina piemērotu analīžu veikšanas biežumu, ko apstiprina kompetentā iestāde.

6.2.    Dažām laboratoriskajām analīzēm piemērojamās vienkāršotās prasības

Ja operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka veikt analīzes saskaņā ar 6.1. iedaļu nav tehniski iespējams vai radītu pārmērīgas izmaksas, operators vajadzīgās analīzes veic, balstoties uz nozares paraugpraksi, vai izmanto atzītus aizstājrādītājus, kas empīriski korelē ar vieglāk noskaidrojamu parametru un ko nosaka vismaz reizi gadā saskaņā ar 6.1. iedaļu.

7.   NETO IZMĒRĀMĀ SILTUMA NOTEIKŠANAS NOTEIKUMI

7.1.    Principi

Visi specificētie izmērāmā siltuma daudzumi vienmēr ir izmērāmā siltuma neto daudzumi, ko nosaka kā uz siltumu patērējošo procesu vai ārējam lietotājam aizvadītās siltuma plūsmas siltumsaturu (entalpija), no kura atskaita atgriezes plūsmas siltumsaturu.

Siltumu patērējošus procesus, kas vajadzīgi siltuma ražošanā un sadalē, piem., deaeratoru procesus, piebarošanas ūdens sagatavošanu un regulāras ārpūtes, jau ņem vērā siltumsistēmu lietderības aprēķinā, tāpēc tos nevar uzskatīt par siltumu patērējošiem procesiem, kuru gadījumā var pretendēt uz iedali.

Ja vienu un to pašu siltumnesēju izmanto vairākos secīgos procesos un tā siltums tiek patērēts, temperatūras līmeņiem procesu sākumpunktos esot atšķirīgiem, katrā siltumu patērējošajā procesā patērēto siltuma daudzumu nosaka atsevišķi, ja vien procesi neietilpst vienā un tajā pašā apakšiekārtā. Siltumnesēja atkaluzkarsēšanu starp secīgiem siltumu patērējošiem procesiem uzskata par papildu siltuma ražošanu.

Ja siltumu izmanto dzesēšanai absorbtīvās dzesēšanas procesā, par siltumu patērējošo procesu uzskata šo dzesēšanas procesu.

7.2.    Neto izmērāmā siltuma daudzumu noteikšanas metodikas

Izvēloties datu avotus enerģijas plūsmu kvantificēšanai saskaņā ar 4.5. iedaļu, apsver šādas neto izmērāmā siltuma daudzumu noteikšanas metodikas.

1. metode. Mērījumu izmantošana

Pēc šīs metodes operators mēra visus relevantos parametrus, it sevišķi temperatūru, spiedienu, aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja stāvokli. Tvaika gadījumā siltumnesēja stāvoklis ir tā piesātinājums vai pārkarsētības pakāpe. Operators turklāt mēra siltumnesēja (tilpumisko) caurplūdumu. Balstoties uz izmērītajām vērtībām, operators nosaka siltumnesēja entalpiju un īpatnējo tilpumu, izmantojot piemērotas tvaika tabulas vai inženiertehnisko programmatūru.

Siltumnesēja masas caurplūdumu aprēķina šādi:



image

(3. vienādojums)

kur ṁ ir masas caurplūdums kg/s, V ir tilpumiskais caurplūdums m3/s un υ ir īpatnējais tilpums m3/kg.

Tā kā uzskata, ka aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja masas caurplūdums ir vienāds, siltuma caurplūdumu aprēķina pēc aizvadītās plūsmas un atgriezes plūsmas entalpijas starpības šādi:



image=(hplūsma – hatgrieze ) · ṁ

(4. vienādojums)

kur Q ir siltuma caurplūdums kJ/s, hplūsma ir aizvadītās plūsmas entalpija kJ/kg, hatgrieze ir atgriezes plūsmas entalpija kJ/kg un ṁ ir masas caurplūdums kg/s.

Ja par siltumnesēju izmanto tvaiku vai karsto ūdeni un kondensāts netiek atgriezts vai nav iespējams aplēst atgriezes kondensāta entalpiju, operators hatgrieze nosaka, par pamatu ņemot 90 °C temperatūru.

Ja ir zināms, ka masas caurplūduma rādītāji nav vienādi, rīkojas šādi:

— 
ja operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka kondensāts paliek produktā (piem., tiešās tvaika inžekcijas procesos), attiecīgo kondensāta entalpiju neatskaita,
— 
ja ir zināms, ka siltumnesējs ir zudis (piem., noplūdis vai aizlaists kanalizācijā), attiecīgo aplēsto masas plūsmu atskaita no aizvadītā siltumnesēja masas plūsmas.

Lai pēc šiem datiem noteiktu ikgadējo neto siltuma plūsmu, operators (atkarībā no tā, kāds mēraprīkojums un datu apstrāde pieejama), izmanto vienu no šīm metodēm:

— 
nosaka to parametru gada vidējās vērtības, kas nosaka aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja gada vidējo entalpiju, un tās reizina ar gada kopējo masas plūsmu, izmantojot 4. vienādojumu,
— 
nosaka siltuma plūsmas stundas vērtības un tās saskaita, ņemot vērā siltumsistēmas kopējo gada ekspluatācijas laiku. Atkarībā no datu apstrādes sistēmas stundas vērtības var attiecīgi aizstāt ar citiem laika intervāliem.

2. metode. Dokumentu izmantošana

Operators nosaka izmērāmā siltuma neto daudzumus pēc dokumentiem saskaņā ar šā pielikuma 4.6. iedaļu, ja vien šajos dokumentos norādīto siltuma daudzumu pamatā ir uzskaite vai saprātīgas aplēses metodes saskaņā ar šā pielikuma 3.4. iedaļu.

3. metode. Aizstājrādītāja aprēķins pēc izmērītās lietderības

Operators nosaka neto izmērāmā siltuma daudzumus, balstoties uz kurināmā ielaidi un izmērīto lietderību, kas saistīta ar siltuma ražošanu:



Q = ηΗ · EIN

(5. vienādojums)

EIN = Σ ADi · NCVi

(6. vienādojums)

kur Q ir TJ izteikts siltuma daudzums, ηΗ ir siltuma ražošanas izmērītā lietderība, EIN ir enerģijas ielaide ar kurināmajiem, ADi ir ikgadējie kurināmo i darbības dati (t. i., patērētie daudzumi) un NCVi ir kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības.

ηΗ vērtību vai nu saprātīgi garā periodā mēra operators, pienācīgi ņemot vērā dažādus iekārtas slodzes stāvokļus, vai ņem no ražotāja dokumentācijas. Tādā aspektā ņem vērā specifisko daļējas slodzes līkni, izmantojot ikgadēju slodzes koeficientu:



LF = EIN /Emaks.

(7. vienādojums)

kur LF ir slodzes koeficients, EIN ir enerģijas ielaide kalendārajā gadā, ko nosaka ar 6. vienādojumu, un Emaks. ir maksimālā kurināmā ielaide, ja siltumu ražojošais bloks visu kalendāro gadu būtu darbojies pie 100 % nominālās slodzes.

Lietderību nosaka, par pamatu ņemot situāciju, kurā viss kondensāts tiek atgriezts. Pieņem, ka atgriezes kondensāta temperatūra ir 90 °C.

4. metode. Aizstājrādītāja aprēķins pēc references lietderības

Šī metode ir identiska 3. metodei, tikai 5. vienādojumā izmanto references lietderību 70 % (ηref., H  = 0,7).

7.3.    Centralizētās siltumapgādes, ES ETS aptvertā un ES ETS neaptvertā siltuma nošķiršana

Ja iekārta importē izmērāmo siltumu, operators atsevišķi nosaka, kāds siltuma daudzums nāk no ES ETS aptvertām iekārtām un kāds siltuma daudzums tiek importēts no ES ETS neaptvertām vienībām. Ja iekārta patērē izmērāmo siltumu, kas eksportēts no slāpekļskābes produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas, operators šo patērēto siltuma daudzumu nosaka atsevišķi no pārējā izmērāmā siltuma.

Ja iekārta izmērāmo siltumu eksportē, operators atsevišķi nosaka, kāds siltuma daudzums tiek eksportēts uz ES ETS aptvertām iekārtām un kāds siltuma daudzums tiek eksportēts uz ES ETS neaptvertām vienībām. Turklāt operators atsevišķi nosaka centralizētās siltumapgādes siltuma daudzumus.

8.   NOTEIKUMI PAR KOĢENERĀCIJAS KURINĀMO UN EMISIJU ATTIECINĀŠANU NOLŪKĀ ATJAUNINĀT LĪMEŅATZĪMJU VĒRTĪBAS

Šī iedaļa attiecas uz situācijām, kurās operatoram līmeņatzīmju vērtību atjaunināšanai koģenerācijas bloku ielaide, izlaide un emisijas jāattiecina uz apakšiekārtām.

Šajā iedaļā “koģenerācija” ir koģenerācija atbilstoši definīcijai, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 11 ) 2. panta 30. punktā.

Koģenerācijas bloka emisijas nosaka šādi:



EmCHP = Σ ADi · NCVi · EFi + EmFGC

(8. vienādojums)

kur EmCHP ir koģenerācijas bloka ikgadējās emisijas, izteiktas t CO2, ADi ir ikgadējie darbības dati (t. i., patērēto daudzumu dati) par koģenerācijas blokā izmantotajiem kurināmajiem i, izteikti tonnās vai Nm3, NCVi ir kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības, izteiktas TJ/t vai TJ/Nm3, un EFi ir kurināmo i emisijas faktori, izteikti t CO2/TJ. EmFGC ir procesu emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, izteiktas t CO2.

Enerģijas ielaidi koģenerācijas blokā aprēķina saskaņā ar 6. vienādojumu. Attiecīgās siltuma ražošanas un elektroenerģijas (vai attiecīgā gadījumā mehāniskās enerģijas) ražošanas gada vidējās lietderības vērtības aprēķina šādi:



ηsiltums = Qneto /EIN

(9. vienādojums)

ηel. = Eel. /EIN

(10. vienādojums)

kur ηsiltums (bezdimensionāls lielums) ir siltuma ražošanas gada vidējā lietderība, Qneto ir koģenerācijas blokā gada laikā saražotā siltuma neto daudzums, izteikts TJ, noteikts saskaņā ar 7.2. iedaļu, EIN ir enerģijas ielaide, noteikta ar 6. vienādojumu, izteikta TJ, ηel. (bezdimensionāls lielums) ir elektroenerģijas ražošanas gada vidējā lietderība un Eel. ir koģenerācijas blokā gada laikā saražotās elektroenerģijas neto daudzums, izteikts TJ.

Ja operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka noteikt lietderību ηsiltums un ηel. nav tehniski iespējams vai radītu pārmērīgas izmaksas, izmanto vērtības, kuru pamatā ir iekārtas tehniskie dokumenti (projekta vērtības). Ja šādas vērtības nav pieejamas, būtu jāizmanto konservatīvas noklusējuma vērtības – ηsiltums  = 0,55 un ηel. = 0,25.

Koģenerācijas siltuma un elektroenerģijas attiecināšanas koeficientus aprēķina šādi:



image

(11. vienādojums)

image

(12. vienādojums)

kur FCHP, siltums ir siltuma attiecināšanas koeficients un FCHP, el. ir elektroenerģijas (vai attiecīgā gadījumā mehāniskās enerģijas) attiecināšanas koeficients, abi bezdimensionāli, ηref., siltums ir atsevišķā katlā notiekošas siltuma ražošanas references lietderība un ηref., el. ir bezkoģenerācijas elektroenerģijas ražošanas references lietderība. References lietderībai operators izmanto attiecīgās konkrētam kurināmajam specifiskās vērtības no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2402 ( 12 ), nepiemērojot minētās regulas IV pielikumā norādītos korekcijas koeficientus par novērstajiem zudumiem tīklā.

Koģenerācijas bloka enerģijas ielaidi vai emisijas operators uz siltuma un elektroenerģijas (vai attiecīgā gadījumā mehāniskās enerģijas) ražošanu attiecina šādi: kopējo enerģijas ielaidi vai emisijas reizina ar attiecīgo siltuma vai elektroenerģijas attiecināšanas koeficientu.

Ar koģenerāciju saistītā izmērāmā siltuma īpatnējo emisijas faktoru, ko izmanto ar siltumu saistīto emisiju attiecināšanai uz apakšiekārtām saskaņā ar 10.1.2. iedaļu, aprēķina šādi:



EFCHP,stilums = EmCHP · FCHP,siltums /Qneto

(13. vienādojums)

kur EFCHP, siltums ir koģenerācijas blokā saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors (t CO2/TJ).

▼M1

9.   PRODUKTU UN PREČU PRODCOM KODU UN KN KODU IZSEKOŠANAS PROCEDŪRA

Lai datus uz apakšiekārtām attiecinātu pareizi, operators uztur sarakstu ar visiem iekārtā saražotajiem produktiem un precēm un tiem piemērojamajiem attiecīgajiem PRODCOM kodiem, balstoties uz NACE 2. red., un KN kodiem. Izmantojot šo sarakstu, operators:

— 
produktus un to ikgadējos ražošanas rādītājus attiecina uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām saskaņā ar I pielikumā sniegtajām produktu definīcijām (attiecīgā gadījumā),
— 
šo informāciju ņem vērā, ielaidi, izlaidi un emisijas atsevišķi attiecinot uz apakšiekārtām, kas saistītas ar nozarēm, kuras pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam vai šādam riskam nav pakļautas, saskaņā ar 10. pantu,
— 
šo informāciju ņem vērā, ielaidi, izlaidi un emisijas atsevišķi attiecinot uz apakšiekārtām, kas saistītas ar Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanu.

Šādā nolūkā operators izveido, dokumentē, īsteno un uztur procedūru, kas paredz regulāri pārbaudīt, vai iekārtā saražotie produkti un preces atbilst PRODCOM kodiem un KN kodiem, kas piemēroti, izveidojot monitoringa metodikas plānu. Procedūrā turklāt iekļauj noteikumus, kā konstatēt, ka iekārtā tiek pirmoreiz saražots jauns produkts, un kā nodrošināt, ka operators nosaka jaunajam produktam piemērojamo PRODCOM kodu, to pievieno produktu sarakstam un ar to saistīto ielaidi, izlaidi un emisijas attiecina uz attiecīgo apakšiekārtu.

▼B

10.   NOTEIKUMI EMISIJU NOTEIKŠANAI APAKŠIEKĀRTU LĪMENĪ NOLŪKĀ ATJAUNINĀT LĪMEŅATZĪMJU VĒRTĪBAS

10.1.    Emisijas apakšiekārtu līmenī

10. panta vajadzībām operators iekārtas kopējās emisijas attiecina uz apakšiekārtām, attiecīgā gadījumā piemērojot šā pielikuma 3.2. un 10.1.1. līdz 10.1.5. iedaļas noteikumus.

10.1.1.    Avota plūsmu vai emisijas avotu tiešā attiecināšana

1. Tādu avota plūsmu vai emisijas avotu emisijas, kas attiecas tikai uz vienu apakšiekārtu, pilnībā attiecina uz šo apakšiekārtu. Ja operators izmanto masas bilanci, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 25. pantu atskaita izejošās avota plūsmas. Lai izvairītos no divkāršas uzskaites, ar šo pieeju neattiecina avota plūsmas, ko pārveido par atlikumgāzēm, izņemot atlikumgāzes, ko rada un pilnīgi patērē tajā pašā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā.

2. Tikai tad, ja avota plūsmas vai emisijas avoti attiecas uz vairāk nekā vienu apakšiekārtu, piemēro šādas emisiju attiecināšanas pieejas:

— 
emisijas no avota plūsmām vai emisijas avotiem, ko izmanto izmērāma siltuma ražošanai, uz apakšiekārtām attiecina saskaņā ar 10.1.2. iedaļu,
— 
ja atlikumgāzes neizmanto produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā, kurā tās radušās, atlikumgāzu emisijas attiecina saskaņā ar 10.1.5. iedaļu,
— 
ja uz apakšiekārtām attiecināmo avota plūsmu apmēru pirms to izmantošanas apakšiekārtā nosaka ar uzskaiti, operators piemēro attiecīgo metodiku saskaņā ar 3.2. iedaļu,
— 
ja emisijas no avota plūsmām vai emisijas avotiem nevar attiecināt saskaņā ar citām pieejām, tās attiecina, izmantojot korelējošus parametrus, kas uz apakšiekārtām jau attiecināti saskaņā ar 3.2. iedaļu. Šajā nolūkā operators avota plūsmu apmēru un to emisijas attiecina proporcionāli attiecībai, kādā uz apakšiekārtām ir attiecināti šie parametri. Piemēroti parametri ir saražoto produktu masa, patērētā kurināmā vai materiālu masa vai tilpumdaudzums, saražotā neizmērāmā siltuma daudzums, ekspluatācijas stundas vai aprīkojuma lietderība, kas jau ir zināma.

10.1.2.    Uz izmērāmo siltumu attiecināmās emisijas

Ja apakšiekārta patērē iekārtā saražotu izmērāmu siltumu, operators attiecīgā gadījumā nosaka ar siltumu saistītās emisijas, izmantojot vienu no šeit aprakstītajām metodēm.

1. 

Attiecībā uz izmērāmu siltumu, kas iekārtā saražots no kurināmo sadedzināšanas, izņemot siltumu, kas saražots koģenerācijā, operators nosaka relevantās kurināmo struktūras emisijas koeficientu un uz apakšiekārtu attiecināmās emisijas aprēķina šādi:



EmQ, apakšiek. = EFstrukt. · Qpatēr., apakšiek. /η

(14. vienādojums)

kur EmQ, apakšiek. ir apakšiekārtas ar siltumu saistītās emisijas t CO2, EFstrukt. ir attiecīgās kurināmo struktūras emisijas faktors, izteikts t CO2/TJ, ieskaitot emisijas no dūmgāzu attīrīšanas (attiecīgā gadījumā), Qpatēr., apakšiek. ir apakšiekārtā patērētā izmērāmā siltuma daudzums TJ un η ir siltuma ražošanas procesa lietderība.

EFstrukt. aprēķina šādi:



EFstrukt. = (Σ ADi · NCVi · EFi + EmFGC )/(Σ ADi · NCVi )

(15. vienādojums)

kur ADi ikgadējie darbības dati (t. i., patērēto daudzumu dati) par izmērāma siltuma ražošanai izmantotajiem kurināmajiem i, izteikti tonnās vai Nm3, NCVi ir kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības, izteiktas TJ/t vai TJ/Nm3, un EFi ir kurināmo i emisijas faktori, izteikti t CO2/TJ. EmFGC ir procesu emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, izteiktas t CO2.

Ja izmantotajā kurināmo struktūrā ietilpst kāda atlikumgāze, pirms EFstrukt. aprēķināšanas attiecīgās atlikumgāzes emisijas faktoru pielāgo saskaņā ar šā pielikuma 10.1.5. iedaļas b) apakšpunktu.

2. 

Attiecībā uz izmērāmu siltumu, kas iekārtā saražots koģenerācijas blokos, kuros dedzina kurināmo, operators nosaka relevantās kurināmo struktūras emisijas koeficientu un uz apakšiekārtu attiecināmās emisijas aprēķina šādi:



EmQ, CHP, apakšiek. = EFCHP, siltums · Qpatēr., CHP, apakšiek.

(16. vienādojums)

kur EmQ, CHP, apakšiek. ir apakšiekārtas ar koģenerācijas siltumu saistītās emisijas t CO2, EFCHP, siltums ir koģenerācijas bloka siltuma daļas emisijas koeficients, noteikts saskaņā ar 8. iedaļu, izteikts t CO2/TJ, ieskaitot emisijas no dūmgāzu attīrīšanas (attiecīgā gadījumā), un Qpatēr., CHP, apakšiek. ir izmērāmā siltuma daudzums, kas iekārtā saražots ar koģenerāciju un patērēts apakšiekārtā, izteikts TJ.

Ja koģenerācijas blokā izmantotajā kurināmo struktūrā ietilpst kāda atlikumgāze, pirms EFCHP, siltums aprēķināšanas attiecīgās atlikumgāzes emisijas faktoru pielāgo saskaņā ar šā pielikuma 10.1.5. iedaļas b) apakšpunktu.

3. 

Ja izmērāmo siltumu atgūst no procesiem, ko aptver produkta līmeņatzīmes apakšiekārta, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta vai procesa emisiju apakšiekārta, operators par attiecīgajiem siltuma daudzumiem kā par pārvadītiem starp relevantajām apakšiekārtām ziņo bāzlīnijas datu ziņojumā saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

4. 

Ja izmērāmais siltums ir importēts no citām ES ETS aptvertām iekārtām vai ES ETS neaptvertām iekārtām vai vienībām, ziņo ar šā siltuma ražošanu saistīto emisijas faktoru, ja tas pieejams.

5. 

Operators neattiecina nekādas emisijas uz izmērāmo siltumu, kas saražots no elektroenerģijas, bet ar to saistītos izmērāmā siltuma daudzumus ziņo bāzlīnijas datu ziņojumā saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

10.1.3.    Ar siltuma zudumiem saistīto emisiju attiecināšana

Ja izmērāmā siltuma zudumus nosaka atsevišķi no apakšiekārtās izmantotajiem daudzumiem, tad, lai apmierinātu 10. panta 5. punkta c) apakšpunkta kritēriju, operators siltuma zudumu daudzumam proporcionālas emisijas pieskaita visu to apakšiekārtu emisijām, kurās tiek izmantots iekārtā saražotais izmērāmais siltums, un tam izmanto emisijas faktorus, kas noteikti saskaņā ar šā pielikuma 10.1.2. iedaļu.

10.1.4.    Ar neizmērāmo siltumu saistīto emisiju attiecināšana

Lai attiecinātu emisijas, kas saistītas ar neizmērāma siltuma izmantojumu, kurš nav iekļauts nevienā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā, operators relevantās avota plūsmas vai emisijas avotus attiecina uz apakšiekārtām saskaņā ar 10.1.1. iedaļu, izmantojot relevantos emisijas faktorus. Operators uz neizmērāma siltuma izmantojumu attiecina tikai kurināmos un avota plūsmas, kas saistītas ar procesa emisijām no dūmgāzu attīrīšanas.

Ja izmantotajā kurināmo struktūrā ietilpst kāda atlikumgāze, tad, pirms tās emisijas attiecina uz neizmērāma siltuma izmantojumu, attiecīgās atlikumgāzes emisijas faktoru pielāgo saskaņā ar šā pielikuma 10.1.5. iedaļas b) apakšpunktu.

10.1.5.    Emisiju attiecināšana uz atlikumgāzu radīšanu un izmantošanu

Izņemot gadījumus, kad atlikumgāzes izmanto tajā pašā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā, kurā tās radītas, atlikumgāzu emisijas sadala divās daļās šādi:

a) 

emisiju daudzumu, ko attiecina uz atlikumgāzes radīšanu, attiecina uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu, kurā atlikumgāze radusies.

Šo daudzumu aprēķina šādi:



EmWG = VWG · NCVWG · (EFWG – EFNG · Corrn )

(17. vienādojums)

kur EmWG uz atlikumgāzes radīšanu attiecinātais emisiju daudzums, VWG ir radītās atlikumgāzes tilpumdaudzums Nm3 vai t, NCVWG ir atlikumgāzes zemākā siltumspēja TJ/Nm3 vai TJ/t, EFWG ir atlikumgāzes emisijas faktors t CO2/TJ, EFNG ir dabasgāzes emisijas faktors (56,1 t CO2/TJ) un Corrη ir koeficients, kas raksturo lietderību starpību starp atlikumgāzes izmantošanu un references kurināmā dabasgāzes izmantošanu. Šā koeficienta noklusējuma vērtība ir 0,667;

▼M1

b) 

emisiju daudzumu, kas ir attiecināts uz atlikumgāzes patēriņu, attiecina uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu, siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu, centralizētās siltumapgādes apakšiekārtu vai kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu, kurā to patērē. Šo daudzumu nosaka, atlikumgāzes daudzumu un siltumspēju reizinot ar attiecīgi siltuma vai kurināmā starpposma līmeņatzīmes vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz relevanto ikgadējo samazinājuma likmi no 2007./2008. gada līdz tiem diviem gadiem, kas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktā noteikti par pamatu līmeņatzīmju vērtībām.

▼M1

10.1.6.    Emisiju attiecināšana uz vērtīgu ķimikāliju ražošanu tvaika krekinga līmeņatzīmei

Atbilstīgi 19. panta iedales noteikumiem no attiecinātajām emisijām atņem 1,78 tonnas oglekļa dioksīda uz ūdeņraža tonnu, reizinātu ar ūdeņraža daudzumu, kas vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās ūdeņraža, 0,24 tonnas oglekļa dioksīda uz etilēna tonnu, reizinātu ar etilēna daudzumu, kas vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās etilēna, un 0,16 tonnas oglekļa dioksīda uz tonnu HVC, reizinātu ar vērtīgo ķimikāliju (izņemot ūdeņradi un etilēnu) daudzumu, kas vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās HVC.

10.1.7.    Emisiju attiecināšana uz ūdeņradi vinilhlorīda līmeņatzīmei

Atbilstīgi 20. panta kvotu iedales noteikumiem attiecinātajām emisijām pieskaita sadedzinātā ūdeņraža daudzumu, kas izteikts teradžoulos, reizinātu ar siltuma starpposma līmeņatzīmes vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz tiem relevantajiem diviem gadiem, kas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktā noteikti par pamatu līmeņatzīmju vērtībām.

10.1.8.    Emisiju attiecināšana uz ūdeņraža līmeņatzīmi

Ja galaprodukta gāze satur oglekļa monoksīdu (CO), izmanto produkta gāzē esošā CO daudzuma stehiometrisko ekvivalentu, pārrēķinot CO2 un pieskaitot attiecinātajām emisijām. Pieņemot, ka notiek ūdensgāzes konversijas reakcija un pieņemot, ka efektivitāte ir 99,5 %, no attiecinātajām emisijām atskaita eksotermiskās reakcijas atgūstamā siltuma ekvivalentu 1,47 GJ/t CO, reizinātu ar siltuma starpposma līmeņatzīmes vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz ikgadējo samazinājuma likmi no 2007./2008. gada līdz tiem relevantajiem diviem gadiem, kas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktā noteikti par pamatu līmeņatzīmju vērtībām. Attiecīgi, aprēķinot apakšiekārtas siltumnīcefekta gāzu intensitāti, saucējam pieskaita tā ūdeņraža stehiometrisko ekvivalentu, kas tiktu saražots no tā paša CO daudzuma, izmantojot ūdensgāzes konversijas reakciju.

▼B

10.2.    Uz apakšiekārtām attiecinātās emisijas

Operators uz katru apakšiekārtu attiecinātās emisijas nosaka kā šādu emisiju summu:

a) 

emisijas, kas saistītas ar apakšiekārtai relevantām avota plūsmām, noteiktas saskaņā ar 10.1.1. iedaļu (attiecīgā gadījumā);

b) 

emisijas, kas attiecināmas uz apakšiekārtā patērēto izmērāmo siltumu, noteiktas saskaņā ar 10.1.2. un 10.1.3. iedaļu (attiecīgā gadījumā);

c) 

emisijas, kas attiecināmas uz apakšiekārtā patērēto neizmērāmo siltumu, noteiktas saskaņā ar 10.1.4. iedaļu (attiecīgā gadījumā);

d) 

emisijas, kas attiecināmas uz atlikumgāzu radīšanu vai izmantošanu apakšiekārtā, noteiktas saskaņā ar 10.1.5. iedaļu (attiecīgā gadījumā);

▼M1

e) 

emisijas, kas attiecināmas uz īpašām līmeņatzīmēm, noteiktas saskaņā ar attiecīgi 10.1.6., 10.1.7. un 10.1.8. iedaļu.

▼B

Operators nodrošina, ka šajā aprēķinā avota plūsmas netiek ne izlaistas, ne uzskaitītas divkārši.

Operators turklāt nosaka starpību starp iekārtas kopējām emisijām un uz visām iekārtai relevantajām apakšiekārtām attiecināto emisiju summu. Attiecīgā gadījumā operators identificē visus procesus, kas šo starpību veido, un pārliecinās par attiecināšanas ticamību, aplēšot ar šiem procesiem saistītās emisijas, it sevišķi attiecībā uz avota plūsmām, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, un sadedzināšanu lāpā, izņemot sadedzināšanu lāpā drošības apsvērumu dēļ.

▼M1



VIII PIELIKUMS

Tiesīgo dalībvalstu noteikšana saskaņā ar 22.b panta 3. punktu

Iekārtām dažās dalībvalstīs var bez maksas iedalīt papildu kvotas centralizētajai siltumapgādei saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktu.

1.   METODIKA

Lai dalībvalstis būtu tiesīgas pretendēt uz papildu kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar 22.b panta 3. punktu, atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktam attiecībā uz 2014.–2018. gada vidējo rādītāju ir jāizpildās šādam nosacījumam:

image

2.   TIESĪGĀS DALĪBVALSTIS

Saskaņā ar 1. punktā aprakstīto metodiku uz papildu kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar 22.b panta 3. punktu var pretendēt iekārtas šādās dalībvalstīs:

a) 

Bulgārija;

b) 

Čehija;

c) 

Latvija;

d) 

Polija.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/32/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 149. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/956/oj).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2012/27/2023-05-04).

( 4 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK OV L 334, 31.12.2018., 94. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/2067/2021-01-01).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 6 ) Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3924/91 par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi (OV L 374, 31.12.1991., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 8 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/31/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/32/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 149. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

( 12 ) Komisijas 2015. gada 12. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/2402, ar ko pārskata saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķai ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/877/ES (OV L 333, 19.12.2015., 54. lpp.).