02018D0010(01) — LV — 26.09.2021 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2018/546 (2018. gada 15. marts) par pašu kapitāla lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu (ECB/2018/10) (OV L 090, 6.4.2018., 105. lpp) |
Grozīts ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2021/1439 (2021. gada 3. augusts), |
L 314 |
8 |
6.9.2021 |
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2018/546
(2018. gada 15. marts)
par pašu kapitāla lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu (ECB/2018/10)
1. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
“pašu kapitāla lēmums” ir jebkurš no šādiem lēmumiem: a) ECB lēmums par atļauju klasificēt instrumentu kā 1. līmeņa pamatkapitālu; b) ECB lēmums par atļauju klasificēt instrumentu kā 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instrumentu; c) ECB lēmums par atļauju iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu; un d) ECB lēmums par atļauju samazināt pašu kapitālu. Šajā lēmumā pašu kapitāla lēmums ietver arī apstiprinājumu ECB atbildei uz noregulējuma iestādes apspriešanās lūgumu par atbilstīgo saistību instrumentu samazināšanu;
“pašu kapitāla samazināšana” ir jebkura Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minētā darbība;
“samazināšana ar aizstāšanu” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pašu kapitāla samazināšana;
“samazināšana bez aizstāšanas” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā pašu kapitāla samazināšana;
“EBI saraksts” ir saraksts, kuru EBI izveidojusi, uztur un publicē ( 1 ) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punkta trešo daļu un kurā iekļauti visi kapitāla instrumentu veidi, kuri dalībvalstīs tiek kvalificēti kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumenti, pamatojoties uz katras kompetentās iestādes sniegto informāciju;
“1. līmeņa pamatkapitāla instruments”, “1. līmeņa papildu kapitāla instruments” un “2. līmeņa instruments” ir kapitāla instruments, kas tiek kvalificēts kā 1. līmeņa pamatkapitāla instruments, 1. līmeņa papildu kapitāla instruments un 2. līmeņa instruments saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013;
“aizstājošais instruments” ir kapitāla instruments, ar kuru aizstāj kapitāla instrumentu, kuru samazinās, atpirks, pirks vai dzēsīs Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē;
“aizstātais instruments” ir kapitāla instruments, attiecībā uz kuru tiks veikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minētā darbība un kuru aizstās ar aizstājošo instrumentu samazināšanas ar aizstāšanu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
“1. līmeņa pamatkapitāla rādītājs”, “1. līmeņa kapitāla rādītājs” un “kopējais kapitāla rādītājs” ir 1. līmeņa pamatkapitāla rādītājs, 1. līmeņa kapitāla rādītājs un kopējais kapitāla rādītājs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punktā;
“UPNP lēmums” ir lēmums, kuru, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, ECB pieņem pēc gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa pabeigšanas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES ( 2 ) 97. panta izpratnē un kurā noteiktas prudenciālās prasības;
“deleģēšanas lēmums” un “deleģētais lēmums” ir deleģēšanas lēmums un deleģētais lēmums Lēmuma (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 3. panta 2. un 4. punktā nozīmē;
“struktūrvienību vadītāji” ir ECB struktūrvienību vadītāji, kuriem deleģētas pilnvaras pieņemt pašu kapitāla lēmumus;
“iebildumu neizteikšanas procedūra” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā, kā tālāk noteikts Lēmuma ECB/2004/2 13.g pantā;
“negatīvs lēmums” ir lēmums, ar kuru nepiešķir atļauju, kuru lūgusi nozīmīga uzraudzītā iestāde, vai nepiešķir to pilnībā. Lēmumu ar papildu noteikumiem, piem., nosacījumiem vai pienākumiem, uzskata par negatīvu lēmumu, izņemot, ja šādi papildu noteikumi: a) nodrošina, ka uzraudzītā iestāde atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām, kas minētas 3. panta 4. punktā, 4. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā, un par tām notikusi rakstiska vienošanās; vai b) tikai atkārto vienu vai vairākas esošās prasības, kuras iestādei jāievēro saskaņā ar 3. panta 4. punktā, 4. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā minētajiem noteikumiem vai attiecībā uz kurām nepieciešama informācija par vienas vai vairāku prasību izpildi;
“nozīmīga uzraudzītā iestāde” ir nozīmīga uzraudzītā iestāde, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) ( 3 ) 2. panta 16. punktā;
“nozīmīga uzraudzītā grupa” ir nozīmīga uzraudzītā grupa, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) ( 4 ) 2. panta 22) punktā;
“vispārēja iepriekšēja atļauja” ir vispārēja atļauja veikt jebkuru no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 1. punktā noteiktajām darbībām pašu kapitāla samazināšanai, kas piešķirta saskaņā ar minētās regulas 78. panta 1. punkta otro daļu;
“sensitivitāte” ir īpašība vai faktors, kas var negatīvi ietekmēt ECB reputāciju un/vai vienotā uzraudzības mehānisma efektīvu un konsekventu darbību, tostarp, bet ne tikai: a) attiecīgajai uzraudzītajai iestādei iepriekš piemēroti vai pašlaik tiek piemēroti stingri uzraudzības pasākumi, piemēram, agrīnas intervences pasākumi; b) lēmuma projekts pēc pieņemšanas radīs jaunu precedentu, kas nākotnē varētu būt saistošs ECB; c) lēmuma projekts pēc pieņemšanas var piesaistīt negatīvu plašsaziņas līdzekļu vai sabiedrības uzmanību; vai d) nacionālā kompetentā iestāde, kas uzsākusi ciešu sadarbību ar ECB, paziņo ECB, ka nepiekrīt ierosinātajam lēmuma projektam.
2. pants
Pašu kapitāla lēmumu deleģēšana
Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 4. pantu ECB Padome deleģē ECB Valdes saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantu nominētiem struktūrvienību vadītājiem tiesības pieņemt šādus pašu kapitāla lēmumus:
par atļauju klasificēt kapitāla instrumentus kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punktā;
par atļauju klasificēt kapitāla instrumentus kā 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instrumentus, ja to prasa nacionālie tiesību akti;
par atļauju saistībā ar pašu kapitāla samazināšanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 1. punktā;
par atļauju iestādei 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes gada galīgo peļņu vai zaudējumus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktā;
par atbildēm uz noregulējuma iestādes apspriešanās lūgumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a pantu, tostarp vienošanos par ierosināto rezervi, kuru noregulējuma iestāde pēc Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā minētās rīcības uzskata par nepieciešamu, lai iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pārsniegtu tās prasības.
Lēmumu pieņemšanas tiesību deleģēšana saskaņā ar 1. punktu attiecas uz:
ECB uzraudzības lēmumu pieņemšanu;
tādu ECB norādījumu pieņemšanu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu adresēti nacionālajām kompetentajām iestādēm, ar kurām ECB izveidojusi ciešu sadarbību;
apstiprinājumu ECB atbildei uz noregulējuma iestādes apspriešanās lūgumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a pantu, tostarp vienošanos par ierosināto rezervi, kuru noregulējuma iestāde pēc Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā minētās rīcības uzskata par nepieciešamu, lai iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pārsniegtu tās prasības.
3. pants
Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par atļauju klasificēt instrumentus kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentus
4. pants
Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par atļauju klasificēt instrumentus kā 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instrumentus
5. pants
Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par piekrišanu pašu kapitāla samazināšanai
Attiecībā uz samazināšanu ar aizstāšanu lēmumus ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem, ja:
aizstājošais instruments ir 1. līmeņa pamatkapitāla instruments ar nominālvērtību, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai; vai
aizstājošais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla instruments ar nominālvērtību, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai, ja aizstātais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla instruments; vai
aizstājošais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instruments ar nominālvērtību, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai, ja aizstātais instruments ir 2. līmeņa instruments.
Ja aizstājošajam instrumentam vai aizstātajam instrumentam, kas minēts a) līdz c) apakšpunktā, nav nominālvērtības, minētā summa ir attiecīgā instrumenta nosacītā summa.
Ja aizstātā instrumenta nominālvērtība (vai iepriekšējā daļā minētajos apstākļos – nosacītā summa) ir lielāka nekā tā instrumenta summa, kas kvalificējams kā pašu kapitāls, tā vietā minētā summa ir summa, kas kvalificēja kā pašu kapitāls.
Attiecībā uz samazināšanu bez aizstāšanas lēmumus ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem, ja:
pašu kapitāls pēc samazināšanas pārsniedz, vai tiek lēsts, ka pēc piemērošanas dienas tas vismaz trīs finanšu gadus turpinās pārsniegt prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pašu kapitālu, kuru prasīts turēt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, un 2. pīlāra kapitāla norādes, kas noteiktas jaunākajā pieejamā UPNP lēmumā; un
samazinājuma ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir mazāka par 100 bāzes punktiem nozīmīgas uzraudzītās grupas konsolidētā līmenī vai nozīmīgas uzraudzītās iestādes individuālā līmenī, ja šāda nozīmīga uzraudzītā iestāde nav daļa no nozīmīgas uzraudzītās grupas. Ja samazinājuma mērķis ir segt esošos zaudējumus vai negatīvās rezerves un šāds samazinājums neietekmē pašu kapitāla līmeni, šo 100 bāzes punktu sliekšņa kritēriju uzskata par izpildītu.
5.a pants
Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par atļauju 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma un gada beigu peļņu
Lēmumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu par atļauju 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes gada galīgo peļņu vai zaudējumus, tostarp lēmumus, kas neatbilst Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) 3. panta 2. punkta prasībām, pieņem ar deleģētu lēmumu, ja izpildīti šādi kritēriji:
pārbaudes prasība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir izpildīta atbilstoši Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) 4. pantam;
iestāde pierādījusi, ka visas paredzamās maksas vai dividendes ir atskaitītas no peļņas summas saskaņā ar attiecīgi Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) 5. panta 1., 2. un 5. punktu un c) apakšpunktu;
prognozēto dividenžu summu, ko iestāde atskaita no starpposma vai gada beigu peļņas, nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 2. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, vai – Lēmuma (ES) 2015/656 (ECB/2015/4) 5. panta 3. punktā norādītajos apstākļos – tiek atskaitīta lielāka summa, kas aprēķināta saskaņā ar minēto pantu.
5.b pants
Kritēriji, saskaņā ar kuriem apstiprina atbildes uz noregulējuma iestādes apspriešanās lūgumiem par atbilstīgo saistību instrumentu samazināšanu
6. pants
Pārejas noteikumi
Šis lēmums neattiecas uz gadījumiem, kuros pieteikums iesniegts ECB pirms šī lēmuma stāšanās spēkā.
7. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
( 1 ) Pieejams EBI interneta vietnē www.eba.europa.eu.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( 3 ) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).
( 5 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014 (2014. gada 7. janvāris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 74, 14.3.2014., 8. lpp.).