02016R1240 — LV — 07.02.2018 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1240 (2016. gada 18. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1479 (2017. gada 16. augusts), |
L 211 |
10 |
17.8.2017 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/150 (2018. gada 30. janvāris), |
L 26 |
14 |
31.1.2018 |
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1240
(2016. gada 18. maijs),
ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
I NODAĻA
Ievadnoteikums
1. pants
Darbības joma
1. Šī regula paredz noteikumus par to, kā piemērot Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) Nr. 1370/2013 attiecībā uz:
a) Regulas (ES) Nr. 1308/2013 11. pantā uzskaitīto produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē;
b) privātās uzglabāšanas atbalsta piešķiršanu par produktiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 17. pantā.
2. Šo regulu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas īstenošanas regulās noteikti attiecībā uz:
a) produktu iepirkšanas konkursa procedūras sākšanu vai intervences produktu pārdošanas sākšanu; vai
b) konkursa procedūras sākšanu vai privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu.
II NODAĻA
Vispārīgi kopīgie noteikumi
2. pants
Piedāvājumu, konkursa piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanas kārtība un pieņemamība
1. Tirgus dalībnieki valsts intervences piedāvājumus un konkursa piedāvājumus, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsta konkursa piedāvājumus un pieteikumus uz šo atbalstu iesniedz, izmantojot metodi, ko darījusi pieejamu attiecīgās dalībvalsts maksājumu aģentūra.
2. Piedāvājums, konkursa piedāvājums vai pieteikums ir pieņemams, ja tas ir iesniegts tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai kādā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā piedāvājumu, konkursa piedāvājumu vai pieteikumu iesniedz, un tajā, izmantojot veidlapu, kuru dara pieejamu maksājumu aģentūra, ir sniegta vismaz šī informācija:
a) tirgus dalībnieka nosaukums, adrese un PVN reģistrācijas numurs dalībvalstī, kurā tirgus dalībnieks veic savu galveno darbību;
b) produkts vai produkta veids, attiecīgā gadījumā ar attiecīgo KN kodu;
c) piedāvājumā, konkursa piedāvājumā vai pieteikumā norādītais daudzums, attiecīgā gadījumā – ņemot vērā 5. pantā noteiktos minimālos daudzumus.
3. Tirgus dalībnieks piedāvājumā, konkursa piedāvājumā vai pieteikumā neiekļauj nekādus papildu nosacījumus, kas nav noteikti šajā regulā vai attiecīgajā īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu vai privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu.
4. Ja piedāvājumu, konkursa piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņš ir oficiāla brīvdiena, piedāvājumus, konkursa piedāvājumus vai pieteikumus iesniedz ne vēlāk kā pēdējā darbdienā pirms oficiālās brīvdienas.
5. Uzskata, ka maksājumu aģentūra piedāvājumus, konkursa piedāvājumus vai pieteikumus, kuri iesniegti sestdienā, svētdienā vai oficiālā brīvdienā, saņēmusi pirmajā darbdienā pēc dienas, kurā tie iesniegti.
6. Piedāvājumus, konkursa piedāvājumus vai pieteikumus pēc to iesniegšanas neatsauc un negroza.
7. Pieņemamos piedāvājumus, konkursa piedāvājumus vai pieteikumus un attiecīgos daudzumus maksājumu aģentūra reģistrē dienā, kurā tie saņemti.
8. Tiesības un pienākumi, kas izriet no piedāvājuma, konkursa piedāvājuma vai pieteikuma pieņemšanas, nav nododami citām personām.
II SADAĻA
VALSTS INTERVENCE
I NODAĻA
Īpaši noteikumi, kas attiecas uz valsts intervenci
3. pants
Intervences produktu uzglabāšanas vietas
1. Katrai intervences produktu uzglabāšanas vietai (“uzglabāšanas vieta”) ir šāda minimālā uzglabāšanas ietilpība:
a) attiecībā uz labību: 5 000 tonnu, no 2017./2018. gada valsts intervences perioda 7 500 tonnu, no 2018./2019. gada perioda 10 000 tonnu, no 2019./2020. gada perioda 15 000 tonnu;
b) attiecībā uz rīsiem: 5 000 tonnu, no 2017./2018. gada valsts intervences perioda 7 500 tonnu, no 2018./2019. gada perioda 10 000 tonnu;
c) attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri: 400 tonnu, no 2017. gada valsts intervences perioda 600 tonnu, no 2018. gada perioda 800 tonnu.
Ja dalībvalsts gadā vidēji saražo mazāk nekā 20 miljonus tonnu labības, tā no 2019./2020. gada perioda var turpināt piemērot 10 000 tonnu minimālo uzglabāšanas ietilpību.
2. Šajā pantā “minimālā uzglabāšanas ietilpība” ir minimālā ietilpība, kurai nav jābūt pieejamai pastāvīgi, bet kura ir viegli panākama laikā, kad varētu notikt iepirkšana.
3. Maksājumu aģentūra no 1. punkta var atkāpties tikai tad, ja tā pierāda, ka minētajā punktā piesauktā minimālā uzglabāšanas ietilpība nav pieejama, un ja no aizstājējām uzglabāšanas vietām var viegli piekļūt upes, jūras vai dzelzceļa savienojumam.
4. pants
Produktu atbilstības noteikšana
1. Produktu atbilstību valsts intervences vajadzībām nosaka ar šādos noteikumos norādītajām metodēm:
a) attiecībā uz labību – I pielikuma I, II, III un IV daļa;
b) attiecībā uz rīsiem – II pielikuma I daļa;
c) attiecībā uz liellopu gaļu – III pielikuma I daļa;
d) attiecībā uz sviestu – šīs regulas IV pielikuma I un Ia daļa;
e) attiecībā uz vājpiena pulveri – šīs regulas V pielikuma I un Ia daļa.
2. Attiecīgi I, IV un V pielikumā minētās metodes, kas jāizmanto, lai noteiktu valsts intervencei atbilstīgas labības, sviesta un vājpiena pulvera kvalitāti, ir noteiktas attiecīgo Eiropas vai starptautisko standartu jaunākajās redakcijās, kas ir spēkā vismaz 6 mēnešus pirms Regulas (ES) Nr. 1308/2013 12. pantā noteiktā valsts intervences laikposma pirmās dienas.
II NODAĻA
Produktu iepirkšana intervencē
5. pants
Minimālie piedāvājamie vai konkursā piedāvājamie produktu daudzumi
1. Minimālie iepirkšanai piedāvājamie vai konkursā piedāvājamie produktu daudzumi ir:
a) parastajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai – 160 tonnas;
b) cietajiem kviešiem – 20 tonnas;
c) rīsiem – 40 tonnas;
d) liellopu gaļai – 20 tonnas;
e) sviestam – 30 tonnas;
f) vājpiena pulverim – 30 tonnas.
Ja dalībvalsts gadā vidēji saražo mazāk nekā 20 miljonus tonnu labības, tā var nolemt uz parastajiem kviešiem, miežiem un kukurūzu attiecināt 120 tonnu minimālo daudzumu.
2. Maksājumu aģentūra var noteikt minimālo daudzumu, kas ir lielāks par 1. punktā noteikto, ja to attaisno vairumtirdzniecības apstākļi un prakse vai attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošie vides jomas noteikumi.
6. pants
Produktu iepirkšanas nodrošinājuma līmenis
Tā Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 4. panta a) punktā prasītā nodrošinājuma līmenis, kas jāiemaksā, iesniedzot piedāvājumu vai konkursa piedāvājumu par produktu iepirkšanu valsts intervencē, ir šāds:
a) labībai – EUR 20 par tonnu;
b) rīsiem – EUR 30 par tonnu;
c) liellopu gaļai – EUR 300 par tonnu;
d) sviestam – EUR 50 par tonnu;
e) vājpiena pulverim – EUR 50 par tonnu.
7. pants
Piedāvājumu un konkursa piedāvājumu iesniegšanas kārtība un pieņemamība
1. Piedāvājums vai konkursa piedāvājums ir pieņemams, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas 2. pantā un – konkursa procedūras gadījumā – 12. pantā minētajā īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu. Tas arī atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tajā ir iekļauta vismaz šāda informācija:
i) attiecībā uz rīsiem – veids un šķirne;
ii) attiecībā uz produktiem, kas nav liellopu gaļa, – vieta, kurā produkts tiek glabāts piedāvājuma vai konkursa piedāvājuma iesniegšanas laikā;
iii) attiecībā uz labību un rīsiem – uzglabāšanas vieta, par kuru tiek iesniegts piedāvājums vai konkursa piedāvājums;
iv) attiecībā uz labību un rīsiem – ražas novākšanas gads un Savienības apgabals vai apgabali, kuros tie audzēti;
v) attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri – ražošanas datums;
vi) attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri – tā apstiprinātā uzņēmuma nosaukums un apstiprināšanas numurs, kurā produkts ražots;
b) tirgus dalībnieks ir iemaksājis nodrošinājumu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 4. panta a) punktu;
c) attiecībā uz labību un rīsiem – tirgus dalībnieks ir:
i) apliecinājis, ka produktu izcelsmes vieta ir Savienība;
ii) apliecinājis, ka piedāvājums vai konkursa piedāvājums attiecas uz viendabīgu partiju, kurā, ja piedāvā rīsus, jābūt vienas šķirnes nelobītiem rīsiem;
iii) paziņojis, vai pēc ražas novākšanas ir veikta kāda apstrāde, un – attiecīgā gadījumā – izmantotā līdzekļa nosaukumu, un apliecinājis, ka tas ir lietots atbilstoši lietošanas nosacījumiem un ka līdzeklis ir atļauts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 ( 1 ).
2. Attiecībā uz produktiem, kas nav liellopu gaļa, tirgus dalībnieks, izmantojot 2. panta 2. punktā minēto veidlapu, var lūgt produktu pārņemt uzglabāšanas vietā, kurā tas tiek glabāts piedāvājuma vai konkursa piedāvājuma iesniegšanas laikā, ja vien attiecīgā uzglabāšanas vieta atbilst Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 7. panta 1. punktā un šīs regulas 3. pantā noteiktajām prasībām.
8. pants
Maksājumu aģentūras veikta piedāvājumu un konkursa piedāvājumu verifikācija
1. Maksājumu aģentūras par piedāvājumu un konkursa piedāvājumu pieņemamību lemj, pamatojoties uz 2. un 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
Ja maksājumu aģentūra nolemj, ka piedāvājums vai konkursa piedāvājums ir nepieņemams, tā trīs darbdienu laikā pēc piedāvājuma vai konkursa piedāvājuma saņemšanas par to informē attiecīgo tirgus dalībnieku. Ja tirgus dalībnieks, kas iesniedzis piedāvājumu, šādu informāciju nesaņem, piedāvājums tiek uzskatīts par pieņemamu.
2. Kas attiecas uz labību un rīsiem, pēc tam, kad maksājumu aģentūra ir verificējusi, ka piedāvājumi vai konkursa piedāvājumi ir pieņemami, var administratīvi pārbaudīt 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto apliecinājumu atbilstību, vajadzības gadījumā – ar tās maksājumu aģentūras palīdzību, kura atbild par tirgus dalībnieka norādīto uzglabāšanas vietu, saskaņā ar 57. panta 2. punktu.
9. pants
Piedāvājumu un konkursa piedāvājumu paziņošana Komisijai
1. Dalībvalstis Komisijai par visiem pieņemamajiem piedāvājumiem un konkursa piedāvājumiem paziņo šādos termiņos:
a) piedāvājumu gadījumā paziņojumus iesniedz katru otrdienu ne vēlāk kā 12.00 (pēc Briseles laika) un tie attiecas uz tiem produktu daudzumiem, par kuriem iepriekšējā nedēļā ir iesniegts pieņemams piedāvājums, un saistīto informāciju.
Ja piedāvātie daudzumi tuvojas Regulas (ES) Nr. 1370/2013 3. panta 1. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, Komisija dalībvalstis informē par to, no kuras dienas tās Komisijai informāciju paziņo katru darbdienu.
No minētās dienas dalībvalstis Komisijai ik darbdienu ne vēlāk kā plkst. 14.00 (pēc Briseles laika) paziņo par daudzumiem, kas piedāvāti intervencei iepriekšējā darbdienā;
b) konkursa piedāvājumu gadījumā piemēro termiņus, kas noteikti īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu.
2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos paziņojumos neiekļauj tirgus dalībnieka nosaukumu, adresi un PVN reģistrācijas numuru un – sviesta un vājpiena pulvera gadījumā – apstiprinātā uzņēmuma nosaukumu un apstiprināšanas numuru.
3. Ja dalībvalsts Komisijai 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos termiņos nepaziņo ne par vienu pieņemamu konkursa piedāvājumu vai pieteikumu, uzskata, ka tā ir Komisijai sniegusi nulles paziņojumu.
10. pants
Kārtība, kādā iesniedz piedāvājumus par parasto kviešu, sviesta un vājpiena pulvera iepirkšanu par fiksētu cenu
Piedāvājumus maksājumu aģentūrai var iesniegt, tiklīdz sākas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 12. pantā noteiktie valsts intervences laikposmi.
11. pants
Kvantitatīvo ierobežojumu ievērošanas pasākumi
1. Lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 1370/2013 3. panta 1. punktā noteiktos kvantitatīvos ierobežojumus, Komisija, kā paredzēts minētās regulas 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā, lemj:
a) beigt intervences produktu iepirkšanu par fiksētu cenu;
b) ja visa piedāvātā daudzuma pieņemšana novestu pie maksimālā daudzuma pārsniegšanas, noteikt piešķīruma koeficientu, kas piemērojams kopējam daudzumam piedāvājumos, kuri no katra tirgus dalībnieka saņemti un par kuriem Komisijai paziņots lēmuma dienā;
c) attiecīgā gadījumā – noraidīt neizskatītos piedāvājumus, kas iesniegti dalībvalstu maksājumu aģentūrām.
Komisija izlemj divu darbdienu laikā pēc 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas un piecu darbdienu laikā pēc 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.
Ja paziņošanas diena Komisijai ir oficiāla brīvdiena, šā panta vajadzībām termiņš sāk ritēt nākamajā darbdienā pēc attiecīgās oficiālās brīvdienas. Ja šādas oficiālas brīvdienas ietilpst Komisijas lēmuma pieņemšanas termiņā, skaita tikai darbdienas.
2. Atkāpjoties no 2. panta 6. punkta, tirgus dalībnieks, kuram piemēro 1. punkta b) apakšpunktā minēto piešķīruma koeficientu, piecu darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā lēmums, ar kuru nosaka piešķīruma koeficientu, var nolemt savu konkursa piedāvājumu atsaukt.
12. pants
Konkursa procedūra
1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 11. pantā minēto produktu iepirkšanas konkursa procedūru sāk ar īstenošanas regulu par konkursa procedūras sākšanu, kurā ietver šādu informāciju:
a) aptvertie produkti un:
i) attiecībā uz rīsiem – veids un šķirne;
ii) attiecībā uz liellopu gaļu – vai konkursa procedūrā iepērk atkaulojamus liemeņus vai bez atkaulošanas glabājamus liemeņus;
b) aptvertais periods (“konkursa periods”) un vajadzības gadījumā dažādie apakšperiodi, kuros var iesniegt konkursa piedāvājumus.
2. Komisija var sākt konkursa procedūru liellopu gaļas iepirkšanai pa kategorijām un dalībvalstīm vai to reģioniem, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā, pamatojoties uz divām jaunākajām reģistrētajām nedēļas tirgus cenām. Komisija var minēto konkursa procedūru slēgt, kā paredzēts minētās regulas 13. panta 2. punktā, pamatojoties uz jaunākajām reģistrētajām nedēļas tirgus cenām.
3. Ja Komisija sāk Regulas (ES) Nr. 1370/2013 3. panta 3. punktā minēto ierobežoto konkursa procedūru, īstenošanas regulā par minētās procedūras sākšanu norāda, konkrēti uz kuru dalībvalsti vai dalībvalsts reģionu vai reģioniem konkursa procedūra attiecas.
4. Attiecībā uz rīsiem konkursa procedūru var ierobežot, norādot konkrētas šķirnes vai vienu vai vairākus nelobīto rīsu veidus, konkrētāk, “apaļgraudu rīsi”, “vidējgraudu rīsi”, “A tipa garengraudu rīsi”, “B tipa garengraudu rīsi”, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma I daļas I punkta 2. apakšpunkta a), b) vai c) punktā.
5. Attiecībā uz liellopu gaļu piemēro šādus noteikumus:
a) katras atbilstīgās kategorijas vidējā tirgus cenā dalībvalstī vai tās reģionā ņem vērā cenas par U, R un O kvalitātes klasi, kas izteikta kā R3 kvalitātes klase, izmantojot III pielikuma II daļā noteiktos pārrēķina koeficientus, kas noteikti šai dalībvalstij vai attiecīgajam intervences reģionam;
b) vidējās tirgus cenas reģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1249/2008 ( 2 );
c) katras atbilstīgās kategorijas vidējā tirgus cena dalībvalstī vai tās reģionā ir visu b) punktā minēto kvalitātes klašu vidējā tirgus cena, kam piemēroti svērumi pēc katras kvalitātes klases īpatsvara attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā nokauto dzīvnieku kopskaitā.
Apvienotajā Karalistē ir šādi divi intervences reģioni:
i) I reģions – Lielbritānija;
ii) II reģions – Ziemeļīrija.
13. pants
Konkursa piedāvājumu iesniegšanas kārtība un pieņemamība
1. Papildus 2. un 7. pantā noteiktajiem vispārīgajiem nosacījumiem konkursa piedāvājums ir pieņemams tikai tad, ja tajā ir norādīta piedāvātā cena euro par produkta vienību, noapaļota līdz ne vairāk kā diviem cipariem aiz komata, bez PVN.
Attiecībā uz labību un rīsiem konkursā piedāvātā cena par tonnu produktu ir cena par produktiem, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 I pielikuma II daļā noteiktajam labības kvalitātes prasību minimumam vai Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma A daļā noteiktajai rīsu standarta kvalitātei un kas piegādāti uz uzglabāšanas vietu un nav izkrauti.
Konkursā piedāvātā cena par sviestu un vājpiena pulveri ir cena par 100 kg produktu, kas piegādāti uz uzglabāšanas vietas kravas telpu.
Attiecībā uz liellopu gaļu konkursa piedāvājumos norāda saskaņā ar 12. panta 5. punkta a) apakšpunktu piedāvāto cenu, kas izteikta uz tonnu R3 kvalitātes klases produktu, un to, vai šī cena attiecas uz neatkaulotu gaļu, kas atkaulojama, vai bez atkaulošanas uzglabājamu gaļu.
2. Neskarot šīs regulas 15. panta 2. punktu, konkursā piedāvātā cena nedrīkst pārsniegt valsts intervences cenu līmeni, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1370/2013 2. panta 1. punktā.
14. pants
Lēmumi par iepirkšanas cenu
1. Pamatojoties uz konkursa piedāvājumiem, kas ir paziņoti saskaņā ar 9. pantu, Komisija lemj:
a) maksimālo iepirkšanas cenu nenoteikt; vai
b) maksimālo iepirkšanas cenu noteikt.
2. Lēmumu, kas minēts 1. punktā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
15. pants
Individuāli lēmumi par konkursa piedāvājumiem
1. Ja maksimālā iepirkšanas cena nav noteikta, visus konkursa piedāvājumus noraida.
2. Ja maksimālā iepirkšanas cena ir noteikta, maksājumu aģentūra pieņem konkursa piedāvājumus, kuros piedāvāta tāda vai zemāka cena. Visus pārējos konkursa piedāvājumus noraida.
Maksājumu aģentūra pieņem tikai tādus konkursa piedāvājumus, kas saskaņā ar 9. pantu paziņoti Komisijai.
3. Maksājumu aģentūra šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pieņem pēc 14. panta 1. punktā minētā Komisijas lēmuma publicēšanas.
Maksājumu aģentūra tirgus dalībniekiem paziņo, kā beigusies viņu dalība konkursa procedūrā, trīs darbdienu laikā pēc minētā Komisijas lēmuma stāšanās spēkā.
Konkursa piedāvājuma pieņemšanas gadījumā šis paziņojums nav vajadzīgs, ja maksājumu aģentūra izdod 17. pantā minēto piegādes rīkojumu piecu darbdienu laikā pēc minētā Komisijas lēmuma stāšanās spēkā. Šādas pieņemšanas gadījumā nevar vēl pagarināt piegādes rīkojuma izdošanu tā, kā minēts 17. panta 1. punkta otrajā daļā.
16. pants
Liellopu gaļas iepirkšanas ierobežojums
Ja maksājumu aģentūrām piedāvā vairāk liellopu gaļas, nekā tās spēj pārņemt, tās var iepirkt tikai tādus daudzumus, kādus spēj pārņemt savā teritorijā vai vienā no saviem intervences reģioniem, kas minēti 12. panta 5. punktā.
Šāda ierobežojuma gadījumā maksājumu aģentūras visām iesaistītajām personām nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi.
17. pants
Piegādes rīkojums
1. Pēc tam, kad maksājumu aģentūra ir pārbaudījusi piedāvājuma vai konkursa piedāvājuma pieņemamību saskaņā ar 8. un 13. pantu, tā piecu darbdienu laikā pēc termiņa, kas minēts 11. panta 1. punkta otrajā daļā, vai pēc 14. panta 1. punktā minētā lēmuma stāšanās spēkā izdod piegādes rīkojumu.
Ja tas nepieciešams tāpēc, ka pieņemts liels daudzums labības vai rīsu, maksājumu aģentūra var nolemt piegādes rīkojuma izdošanas termiņu pagarināt. Tomēr produktu piegādes galīgais termiņš nav vēlāk kā 65 dienas pēc pirmajā daļā minētā termiņa apritēšanas vai tur minētās stāšanās spēkā. Šādos gadījumos maksājumu aģentūra par to informē attiecīgos tirgus dalībniekus.
2. Piegādes rīkojumu datē un numurē, un tajā norāda šādu informāciju:
a) piegādājamais daudzums;
b) produktu piegādes galīgais termiņš;
c) uzglabāšanas vieta, uz kuru produkti jāpiegādā;
d) cenu, uz kuras pamata piedāvājums vai konkursa piedāvājums pieņemts.
3. Piegādes rīkojumu izdod tikai par daudzumiem, par kuriem paziņots Komisijai, kā noteikts 9. pantā.
18. pants
Īpaši noteikumi par labības un rīsu piegādi
1. Maksājumu aģentūra norāda uzglabāšanas vietu, uz kuru labību vai rīsus piegādā ar vismazākajām izmaksām.
2. Produktus uz uzglabāšanas vietu piegādā ne vēlāk kā 60 dienas pēc piegādes rīkojuma izdošanas dienas. Tomēr atkarībā no pieņemtajiem daudzumiem maksājumu aģentūra var minēto laikposmu pagarināt par laiku, kas nepārsniedz 14 dienas. Šādos gadījumos 17. panta 1. punkta otrajā daļā minēto piegādes termiņu var attiecīgi pagarināt. Maksājumu aģentūra par to informē attiecīgos tirgus dalībniekus.
3. Tirgus dalībnieks sedz izmaksas, kas saistītas ar turpmāk norādīto labības testēšanu saskaņā ar I pielikuma IV daļā minēto metodiku:
i) amilāzes aktivitātes (Hāgberja) testu;
ii) tests cieto kviešu un parasto kviešu olbaltumvielu satura noteikšanai;
iii) Zelenija testu;
iv) automatizētas apstrādājamības testu;
v) kontaminantu analīzi.
19. pants
Labības un rīsu transportēšanas izmaksas
1. Ja attālums nepārsniedz 50 km, izmaksas par labības vai rīsu transportēšanu no vietas, kur produkti tikuši uzglabāti piedāvājuma vai konkursa piedāvājuma iesniegšanas laikā, uz uzglabāšanas vietu, kas norādīta piegādes rīkojumā, sedz tirgus dalībnieks.
Ja attālums ir garāks par šo maksimālo attālumu, papildu transportēšanas izmaksas sedz maksājumu aģentūra un atmaksā Komisija pēc likmes EUR 0,05 par tonnu un par kilometru.
2. Ja maksājumu aģentūra, kas iepērk labību vai rīsus, atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā produkts tiek uzglabāts, 1. punktā minētā maksimālā attāluma aprēķinā attālumu starp tirgus dalībnieka glabātavu un iepircējas maksājumu aģentūras dalībvalsts robežu neņem vērā.
20. pants
Īpaši noteikumi par liellopu gaļas piegādi
1. Liellopu gaļas iepirkšanas cena ir cena par liellopu gaļu, kas piegādāta līdz uzglabāšanas vietas svēršanas punkta ieejai vai, ja gaļa ir atkaulojama, piegādāta uz gaļas sadalīšanas cehu.
2. Izkraušanas izmaksas sedz tirgus dalībnieks.
3. Tirgus dalībnieki produktus piegādā ne vēlāk kā 15 dienas pēc piegādes rīkojuma izdošanas dienas. Tomēr atkarībā no piešķirtajiem daudzumiem maksājumu aģentūra var minēto laikposmu pagarināt par laiku, kas nepārsniedz septiņas dienas. Šādos gadījumos maksājumu aģentūra par to informē attiecīgos tirgus dalībniekus.
21. pants
Īpaši noteikumi par sviesta un vājpiena pulvera iepakošanu, piegādi un uzglabāšanu
1. Sviestu iepako un piegādā blokos, kuru tīrsvars ir 25 kg, ievērojot IV pielikuma II daļā noteiktās prasības.
2. Vājpiena pulveri iepako un piegādā maisos, kuru tīrsvars ir 25 kg, ievērojot V pielikuma II daļā noteiktās prasības.
3. Tirgus dalībnieks sviestu vai vājpiena pulveri uz uzglabāšanas vietas kravas telpu piegādā ne vēlāk kā 21 dienu pēc piegādes rīkojuma izdošanas dienas. Tomēr atkarībā no pieņemtajiem daudzumiem maksājumu aģentūra var minēto laikposmu pagarināt par laiku, kas nepārsniedz septiņas dienas. Šādos gadījumos maksājumu aģentūra par to informē attiecīgos tirgus dalībniekus.
Sviestu un vājpiena pulveri piegādā uz paliktņiem, kuru kvalitāte ir piemērota produktu ilgtermiņa uzglabāšanai un kuri maināmi pret līdzvērtīgas kvalitātes paliktņiem. Maksājumu aģentūra var arī apstiprināt citu, līdzvērtīgu kārtību.
Izmaksas, kas saistītas ar sviesta vai vājpiena pulvera izkraušanu uzglabāšanas vietas kravas telpā, sedz maksājumu aģentūra.
4. Maksājumu aģentūra pieprasa, lai sviests un vājpiena pulveris tiktu nodots glabāšanā un glabāts uz paliktņiem viegli identificējamās un piekļūstamās partijās.
22. pants
Piegāde
1. Piegādes diena ir:
a) attiecībā uz labību, rīsiem, sviestu un vājpiena pulveri – diena, kurā tiek apstiprināts, ka norādītajā uzglabāšanas vietā ir nogādāts viss piegādes rīkojumā minētais daudzums. Šī diena nevar būt pirms dienas, kas seko piegādes rīkojuma izdošanas dienai;
b) attiecībā uz katru liellopu gaļas sūtījumu – diena, kad sūtījumu ieved intervences uzglabāšanas vietas svēršanas punktā vai, ja gaļa ir atkaulojama, gaļas sadalīšanas cehā.
2. Maksājumu aģentūra var nolemt, ka labības, rīsu, sviesta vai vājpiena pulvera pārņemšana notiek uzglabāšanas vietā, kurā produkti atrodas piedāvājuma vai konkursa piedāvājuma iesniegšanas laikā, ar nosacījumu, ka uzglabāšanas vieta atbilst prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 7. panta 1. punktā un šīs regulas 3. pantā. Tādā gadījumā piegādes diena ir diena pēc piegādes rīkojuma izdošanas dienas, un to uzskata par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto datumu.
3. Produktus pārņem maksājumu aģentūra vai tās pārstāvis, kas ir no tirgus dalībnieka neatkarīgai persona.
23. pants
Pārņemšanas protokols
1. Pārņemšanas protokolu izdod maksājumu aģentūra, kad prasītajās pārbaudēs un analīzēs ir konstatēts, ka ir izpildītas Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 3. pantā noteiktās atbilstības prasības. Tajā norāda vismaz:
a) piegādātos daudzumus un – attiecībā uz rīsiem – šķirni;
b) analīzēs noskaidrotās produktu īpašības tādā mērā, kādā tās ietekmē cenas aprēķinu;
c) attiecīgā gadījumā – daudzumus, kas nav pārņemti. Šādā gadījumā par to informē attiecīgo tirgus dalībnieku.
2. Pārņemšanas protokolu datē un nosūta tirgus dalībniekam un glabāšanas pārzinim.
24. pants
Tirgus dalībnieka pienākumi
Produkti atbilst Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 3. pantā noteiktajām atbilstības prasībām. Ja prasītajās pārbaudēs atklājas, ka produkti atbilstības prasībām neatbilst, tirgus dalībnieks:
a) uz sava rēķina attiecīgos produktus pieņem atpakaļ;
b) sedz saistītās izmaksas par laiku no dienas, kad produkti ievietoti uzglabāšanas vietā, līdz dienai, kad tos izņem no glabāšanas.
To, kādas izmaksas tirgus dalībniekam jāsedz, nosaka, balstoties uz ievietošanas, izņemšanas un glabāšanas standarta izmaksām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 ( 3 ) 3. pantu.
25. pants
Liellopu gaļas atkaulošanas prasība
Ja obligāts konkursa procedūras nosacījums ir atkaulošana, maksājumu aģentūra visu iepirkto gaļu atkaulo saskaņā ar III pielikuma III daļu.
26. pants
Labības un rīsu cenu korekcijas
1. Regulas (ES) Nr. 1370/2013 2. panta 2. punktā un 3. panta 4. punktā paredzētās cenu korekcijas izdara saskaņā ar:
a) šīs regulas I pielikuma V un VI daļu, ja tās ir labības cenas;
b) šīs regulas II pielikuma II daļu, ja tās ir rīsu cenas.
2. Ja maksājumu aģentūra labību un rīsus pārņem un uzglabā uzglabāšanas vietā saskaņā ar 22. panta 2. punktu, iepirkuma cenu samazina par EUR 5 tonnā.
27. pants
Maksājumi
1. Par pārņemšanas protokolā norādītajiem daudzumiem samaksā ne vēlāk kā 65. dienā pēc 22. pantā minētās piegādes dienas, ja vien nenotiek administratīva izmeklēšana.
2. Maksā tikai par faktiski piegādāto un pieņemto daudzumu. Tomēr, ja minētais daudzums ir lielāks par piegādes rīkojumā norādīto daudzumu, maksā tikai par piegādes rīkojumā norādīto daudzumu.
III NODAĻA
Intervences produktu pārdošana
28. pants
Konkursa procedūras sākšana
1. Produktus, kas pārņemti valsts intervencē un ir pieejami pārdošanai, pārdod, izmantojot konkursa procedūru.
2. Konkursa procedūru sāk ar īstenošanas regulu par pārdošanas sākšanu.
Pirmo konkursa piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņu nosaka ne agrāku kā sešas dienas pēc minētās īstenošanas regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Var sākt vienā vai vairākos Savienības vai dalībvalsts reģionos glabāto produktu pārdošanas konkursa procedūras.
4. Īstenošanas regulā par pārdošanas sākšanu jo īpaši iekļauj šādu informāciju:
a) aptvertie produkti un, konkrētāk:
i) attiecībā uz rīsiem – veids un šķirne;
ii) attiecībā uz liellopu gaļu – attiecīgie izcirtņi;
b) aptvertais periods (“konkursa periods”) un dažādie apakšperiodi, kuros var iesniegt konkursa piedāvājumus;
c) attiecībā uz liellopu gaļu, sviestu un vājpiena pulveri – minimālais daudzums, par kuru var iesniegt piedāvājumu;
d) cik liels nodrošinājums jāiemaksā, iesniedzot piedāvājumu.
Turklāt minētajā īstenošanas regulā var norādīt:
a) kopējo daudzumu, uz kuru attiecas konkursa procedūra;
b) attiecīgā gadījumā – noteikumus par labības un rīsu transportēšanas izmaksām.
5. Konkursa procedūras var ierobežot, norādot konkrētus izlietojumus vai galamērķus, un paredzēt noteikumus par izlietojuma vai galamērķa verifikāciju.
29. pants
Uzaicinājums iesniegt konkursa piedāvājumu un uzaicināšanas kārtība
1. Katra maksājumu aģentūra, kurai ir pārdošanai pieejami intervences krājumi, sagatavo uzaicinājumu iesniegt konkursa piedāvājumu un to publicē vismaz četras dienas pirms konkursa piedāvājumu iesniegšanas pirmā termiņa.
2. Uzaicinājumā iesniegt konkursa piedāvājumu īpaši norāda:
a) tās maksājumu aģentūras nosaukumu un adresi, kas publicē uzaicinājumu iesniegt konkursa piedāvājumu;
b) atsauci uz īstenošanas regulu par pārdošanas sākšanu;
c) katras konkursa daļas konkursa piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņu;
d) par katru uzglabāšanas vietu – glabāšanas pārziņa vārdu un adresi un attiecīgā gadījumā:
i) attiecībā uz labību un rīsiem – pieejamos daudzumus tādās pārdodamajās partijās, lai tirgus dalībniekiem būtu vienlīdzīga piekļuve, un katras pārdošanas partijas kvalitātes aprakstu;
ii) attiecībā uz liellopu gaļu – pieejamos daudzumus pēc izcirtņu veida saskaņā ar III pielikuma IV daļu un piegādes datumu;
iii) attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri – pieejamos daudzumus un piegādes datumu;
e) regulas 30. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto piegādes posmu un attiecīgā gadījumā iepakojuma veidu;
f) visu uzglabāšanas vietā esošo aprīkojumu produktu iekraušanai transportlīdzeklī;
g) attiecībā uz sviestu un attiecīgā gadījumā – katrā uzglabāšanas vietā pieejamo saldkrējuma sviesta daudzumu, ievērojot IV pielikuma II daļas 2. punkta d) apakšpunktā sniegto norādi.
3. Maksājumu aģentūra nodrošina, ka uzaicinājumi iesniegt konkursa piedāvājumu tiek pienācīgi izziņoti.
4. Maksājumu aģentūra veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieinteresētās personas varētu:
a) pirms konkursa piedāvājuma iesniegšanas par saviem līdzekļiem inspicēt pārdošanai piedāvāto labību un rīsus un paņemt un pārbaudīt to paraugus;
b) pēc vajadzības iepazīties ar I pielikuma IV daļā, II pielikuma I daļā, IV pielikuma I daļā vai V pielikuma I daļā minēto analīžu rezultātiem.
30. pants
Konkursa piedāvājumu iesniegšanas kārtība un pieņemamība
1. Konkursa piedāvājums ir pieņemams, ja tas atbilst 2. pantā noteiktajām prasībām un īstenošanas regulai par pārdošanas sākšanu. Tas arī atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tajā norādīta atsauce uz īstenošanas regulu par pārdošanas sākšanu un konkursa piedāvājumu iesniegšanas apakšperioda beigu datums;
b) attiecībā uz liellopu gaļu tajā norādīti attiecīgie izcirtņi;
c) attiecībā uz labību un rīsiem tajā norādīts viss pārdodamās partijas daudzums;
d) tajā norādīta konkursa piedāvājuma cena EUR par mērvienību, noapaļota līdz ne vairāk kā divām zīmēm aiz komata, bez PVN:
i) attiecībā uz labību un rīsiem – par produktu, kas iekrauts transportlīdzeklī;
ii) attiecībā uz sviestu vai vājpiena pulveri – par produktu, kas piegādāts uz paliktņiem līdz uzglabāšanas vietas kravas telpai vai, ja nepieciešams, piegādāts uz paliktņiem, kas iekrauti transportlīdzeklī, ja transportlīdzeklis ir kravas automobilis vai dzelzceļa vagons;
iii) attiecībā uz liellopu gaļu – par produktu, kas piegādāts līdz uzglabāšanas vietas kravas telpai;
e) attiecībā uz liellopu gaļu, sviestu un vājpiena pulveri – tas attiecas vismaz uz minimālo daudzumu, kas minēts īstenošanas regulā par pārdošanas sākšanu;
f) tajā norādīta uzglabāšanas vieta, kurā produktu uzglabā, un attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri var būt norādīta alternatīva uzglabāšanas vieta;
g) tirgus dalībnieks ir iemaksājis nodrošinājumu, kas paredzēts īstenošanas regulā par pārdošanas sākšanu.
2. Konkursa piedāvājuma cena attiecas uz labību, kura atbilst kvalitātes prasību minimumam, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 I pielikuma II daļā, vai uz rīsiem, kuri atbilst standarta kvalitātei, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma A iedaļā.
3. Liellopu gaļas, sviesta un vājpiena pulvera cenu konkursa piedāvājumā norāda par tīrsvaru.
Attiecībā uz sviestu attiecīgā gadījumā konkursa piedāvājumā var norādīt, ka tas ir iesniegts tikai par saldkrējuma sviestu, kas minēts 29. panta 2. punkta g) apakšpunktā.
31. pants
Konkursa piedāvājumu paziņošana Komisijai
1. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem pieņemamajiem konkursa piedāvājumiem termiņā, kas noteikts īstenošanas regulā par pārdošanas sākšanu.
2. Paziņojumi, kas noteikti 1. punktā, neietver tirgus dalībnieka nosaukumu, adresi un PVN reģistrācijas numuru.
3. Ja dalībvalsts Komisijai 1. punktā minētajā termiņā nepaziņo ne par vienu pieņemamu konkursa piedāvājumu, uzskata, ka tā ir Komisijai sniegusi nulles paziņojumu.
32. pants
Lēmums par pārdošanas cenu
1. Pamatojoties uz konkursa piedāvājumiem, kas paziņoti saskaņā ar 31. pantu, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem lēmumu:
a) nenoteikt minimālo pārdošanas cenu; vai
b) noteikt minimālo pārdošanas cenu.
Sviesta un vājpiena pulvera minimālā pārdošanas cena var mainīties atkarībā no pārdošanai piedāvāto produktu atrašanās vietas.
2. Lēmumu, kas minēts 1. punktā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
33. pants
Individuāli lēmumi par konkursa piedāvājumiem
1. Ja minimālā pārdošanas cena nav noteikta, visus konkursa piedāvājumus noraida.
2. Ja ir noteikta minimālā pārdošanas cena, maksājumu aģentūras noraida visus konkursa piedāvājumus, kuros piedāvātā cena ir zemāka par minimālo pārdošanas cenu.
Maksājumu aģentūras pieņem tikai tādus konkursa piedāvājumus, kas ir paziņoti Komisijai saskaņā ar 31. pantu.
3. Maksājumu aģentūras pieņem šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pēc 32. pantā minētā Komisijas lēmuma publicēšanas.
Maksājumu aģentūra paziņo tirgus dalībniekiem viņu dalības iznākumu konkursa procedūrā trīs darbdienu laikā pēc minētā Komisijas lēmuma stāšanās spēkā.
34. pants
Īpaši noteikumi par liellopu gaļas, sviesta un vājpiena pulvera piešķiršanu
1. Attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri izraudzītais tirgus dalībnieks ir tirgus dalībnieks, kurš piedāvā visaugstāko cenu. Ja viss pieejamais daudzums nav piešķirts, tad atlikumu piešķir citiem tirgus dalībniekiem, pamatojoties uz konkursa kārtībā piedāvātajām cenām, sākot ar augstāko cenu.
2. Ja konkursa piedāvājuma pieņemšanas rezultātā rastos situācija, ka līgumi tiktu slēgti, pārsniedzot liellopu gaļas, sviesta vai vājpiena pulvera pieejamo daudzumu konkrētā uzglabāšanas vietā, attiecīgajam tirgus dalībniekam piešķir tikai pieejamo daudzumu. Tomēr, lai ievērotu konkursa piedāvājuma daudzumu, maksājumu aģentūra ar tirgus dalībnieka piekrišanu var piešķirt produktu no citām uzglabāšanas vietām.
3. Ja, pieņemot divus vai vairākus konkursa piedāvājumus, kuros piedāvāta viena un tā pati cena, konkrētā uzglabāšanas vietā rastos situācija, ka līgumi tiktu slēgti, pārsniedzot pieejamo liellopu gaļas, sviesta vai vājpiena pulvera daudzumu, tad pieejamo daudzumu sadala proporcionāli konkursa kārtībā piedāvātajiem daudzumiem. Tomēr, ja šādas sadalīšanas rezultātā būtu jāpiešķir daudzumi, kas ir mazāki par 28. panta 4. punkta c) apakšpunktā minēto minimālo daudzumu, tad iedalīšanu veic ar izlozi.
4. Ja pēc visu sekmīgo konkursa piedāvājumu pieņemšanas uzglabāšanas vietā atlikušais liellopu gaļas, sviesta vai vājpiena pulvera daudzums ir mazāks par 28. panta 4. punkta c) apakšpunktā minēto minimālo daudzumu, šo atlikušo daudzumu maksājumu aģentūra piedāvā izraudzītajiem tirgus dalībniekiem, sākot ar to, kurš piedāvājis augstāko cenu. Izraudzītajam tirgus dalībniekam piedāvā iespēju nopirkt atlikušo daudzumu par minimālo pārdošanas cenu.
5. Maksājumu aģentūra produktu piešķir, pamatojoties uz tā uzglabāšanas sākuma datumu, sākot ar vecāko produktu no kopējā daudzuma, kas pieejams tirgus dalībnieka norādītajā uzglabāšanas vietā, vai attiecīgā gadījumā vecāko produktu no sviesta vai saldkrējuma sviesta, vai liellopu gaļas izcirtņu daudzuma, kas pieejams tirgus dalībnieka norādītajā uzglabāšanas vietā ar aukstumiekārtām.
35. pants
Maksājumi
Pirms produkta izņemšanas un 37. panta 2. punktā minētajā laikposmā tirgus dalībnieki samaksā maksājumu aģentūrai summu, kas atbilst to konkursa piedāvājumam, par katru daudzumu, ko viņi izņem no uzglabāšanas vietas, kā to ir paziņojusi maksājumu aģentūra saskaņā ar 33. panta 3. punktu.
36. pants
Dalībvalstu veikta pārdošana
1. Dalībvalstī, kurā nenorit neviena 28. pantā paredzētā konkursa procedūra, maksājumu aģentūra pati var sākt intervences produktu pārdošanas konkursa procedūru, ja visās tās uzglabāšanas vietās atlikušais kopējais daudzums ir mazāks nekā:
a) katram labības veidam – 10 000 tonnu;
b) rīsiem – 2 000 tonnu;
c) liellopu gaļai, sviestam vai vājpiena pulverim – 200 tonnu.
2. Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 II nodaļa un šī nodaļa attiecas uz konkursa procedūru, ko saskaņā ar 1. punktu sāk maksājumu aģentūra, izņemot šīs regulas 28. panta 2. punktu, 29. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 30. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktu, 31. pantu un 32. panta 2. punktu. 32. panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro attiecīgajam dalībvalsts lēmumam.
3. 1. punktā noteikto daudzumu ietvaros maksājumu aģentūras drīkst laist tiešā pārdošanā produktus, kurus pēc apskates ikgadējā inventarizācijā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 3. panta 3. punkta pirmās daļas g) apakšpunktu un 3. panta 4. punktu vai inspekcijā pēc pieņemšanas intervencē vairs nevar pārpakot vai kuri ir sabojājušies.
4. Maksājumu aģentūras visām iesaistītajām personām nodrošina līdzvērtīgu piekļuvi.
37. pants
Izņemšanas rīkojums
1. Līdzko 35. pantā minētā summa ir samaksāta, maksājumu aģentūra izdod izņemšanas rīkojumu, kurā norāda:
a) daudzumu, par kuru ir samaksāta attiecīgā summa;
b) uzglabāšanas vietu, kurā glabājas produkts;
c) produkta izņemšanas galīgo termiņu.
2. Izraudzītie tirgus dalībnieki izņem piešķirto produktu 30 dienu laikā pēc 33. panta 3. punktā minētā paziņojuma. Pēc šā termiņa izmaksas sedz un riskus uzņemas tirgus dalībnieks.
38. pants
Sviesta un vājpiena pulvera izņemšana
1. Ja no uzglabāšanas vietas izņem sviestu un vājpiena pulveri, kas jāpiegādā ārpus uzglabāšanas vietas, maksājumu aģentūra nodrošina, ka tas ir pieejams uz paliktņiem uzglabāšanas vietas kravas telpā un tiek iekrauts transportlīdzeklī, ja transportlīdzeklis ir kravas automobilis vai dzelzceļa vagons. Radušās izmaksas sedz maksājumu aģentūra.
2. Izņemot produktu no uzglabāšanas vietas, tirgus dalībnieks maksājumu aģentūrai atdod līdzvērtīgas kvalitātes paliktņus. Ar maksājumu aģentūru ir iespējams vienoties arī par citu līdzvērtīgu kārtību.
3. Visas izmaksas, kas saistītas ar sviesta vai vājpiena pulvera uzglabāšanu un noņemšanu no paliktņiem, sedz tirgus dalībnieks.
IV NODAĻA
Intervences produktu realizācija pārtikas izplatīšanas shēmā vistrūcīgāko personu atbalstam Savienībā
38.a pants
Intervences produktu pieejamības nodrošināšana izmantošanai shēmā
1. Komisija ar īstenošanas regulu, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā minēto procedūru, intervences produktus var darīt pieejamus izmantošanai minētās regulas 16. panta 2. punktā minētajā pārtikas izplatīšanas shēmā vistrūcīgāko personu atbalstam Savienībā (“shēma”).
2. Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas regulā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:
a) to produktu veidu un daudzumu, kas darīti pieejami izmantošanai shēmā;
b) to produktu atrašanās vietu, kas darīti pieejami izmantošanai shēmā, un, ņemot vērā minēto atrašanās vietu, kritērijus pieejamo partiju sadalīšanai starp attiecīgajām dalībvalstīm;
c) veidu, kādā produkti ir realizējami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 223/2014 ( 4 ) 23. panta 4. punkta otro daļu (tieša izmantošana, apstrāde vai pārdošana), lai tos darītu pieejamus izmantošanai shēmā tādā veidā, kas ir ekonomiski vislabākais variants, ņemot vērā šo produktu īpašības un raksturojumu;
d) ja produktus paredzēts pārdot saskaņā ar šīs regulas 38.b pantu, nodrošinājuma iemaksas lielumu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 4. panta a) punktu un produktu zemāko pārdošanas cenu.
3. Dalībvalstis, kas ir ieinteresētas saņemt daļu 2. panta a) punktā minētā daudzuma vai to visu, 10 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētās īstenošanas regulas publicēšanas iesniedz Komisijai pieprasījumu. Minētajā pieprasījumā norāda pieprasītā produkta veidu un daudzumu (izteiktu tonnās). Dalībvalsts pieprasītais daudzums nepārsniedz daudzumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā.
4. Komisija 20 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētās īstenošanas regulas publicēšanas, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas regulu, ar ko tā:
a) piešķir noteiktu daudzumu katrai dalībvalstij, kas iesniedza pieprasījumu;
b) precizē to pieejamo partiju atrašanās vietu, kas sadalītas attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem.
Ja kopējais dalībvalstu pieprasītais daudzums pārsniedz šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto daudzumu, šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā attiecīgajām dalībvalstīm piešķir tādu daudzumu, kas ir proporcionāls pieprasītajam.
5. Ja dalībvalstij piešķirtais daudzums ir par 50 % mazāks nekā pieprasītais daudzums, dalībvalsts var atteikties no tai piešķirtā daudzuma, par savu lēmumu 10 darbdienu laikā pēc tās īstenošanas regulas publicēšanas, ar kuru minētie produkti tika piešķirti, informējot Komisiju. Minētie produkti tad vairs nav pieejami izmantošanai shēmā saskaņā ar konkrēto īstenošanas regulu.
38.b pants
To intervences produktu pārdošana, kas darīti pieejami izmantošanai shēmā
1. Ja 38.a panta 1. punktā minētā īstenošanas regula paredz, ka produkti, kas darīti pieejami izmantošanai shēmā, ir jārealizē pārdodot, piemēro šā panta 2.–7. punktu.
2. Tās dalībvalsts maksājumu aģentūra, kurai ir piešķirti produkti saskaņā ar 38.a panta 4. punktu, 40 darbdienu laikā pēc tās īstenošanas regulas publicēšanas, ar kuru produkti tika piešķirti, sāk konkursa procedūru šo produktu pārdošanai.
Ja dalībvalstij ir piešķirti produkti, kurus glabā citas dalībvalsts maksājumu aģentūra, tad maksājumu aģentūra, kas glabā produktus, 10 darbdienu laikā pēc tās īstenošanas regulas publicēšanas, ar kuru produkti tika piešķirti, sniedz maksājumu aģentūrai, kas produktus pārdod, informāciju, kas minēta 29. panta 2. punkta d)–g) apakšpunktā.
3. Ja tās dalībvalsts maksājumu aģentūra, kurai ir piešķirti produkti, ko glabā citas dalībvalsts maksājumu aģentūra, pārdod visus minētos produktus vai to daļu, maksājumu aģentūra, kura produktus pārdod, maksā maksājumu aģentūrai, kas minētos produktus glabā, šo produktu uzskaites vērtību, kura minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. panta 2. punktā. Minēto maksājumu veic četru darbdienu laikā pēc maksājuma saņemšanas no tirgus dalībnieka apjomā, kas atbilst tā konkursa piedāvājumam. Maksājumu aģentūra, kas produktus glabā, piecu darbdienu laikā pēc maksājuma saņemšanas no maksājumu aģentūras, kura produktus pārdod, izdod šīs regulas 37. pantā minēto izņemšanas rīkojumu.
4. Maksājumu aģentūra, kas produktus pārdod, 10 darbdienu laikā pēc maksājuma saņemšanas no tirgus dalībnieka apjomā, kurš atbilst tā konkursa piedāvājumam, produktu pārdošanas cenas un uzskaites vērtības starpību, kas reizināta ar pārdoto daudzumu, pārskaita struktūrai, kurai Komisija veic maksājumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 223/2014. Pārskaitīto summu papildus darbības programmā jau pieejamajiem resursiem izmanto, lai finansētu vistrūcīgākajām personām paredzētās pārtikas iegādi un izplatīšanu.
5. Administratīvos izdevumus, kas saistīti ar produktu pārdošanu, sedz maksājumu aģentūra, kura produktus pārdod.
6. Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 II nodaļu un šī regulas II sadaļas III nodaļu, izņemot šīs regulas 28. panta 2. punktu, 29. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 30. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktu, 31. pantu, 32. panta 2. punktu, 33. panta 2. punkta otro daļu un 36. pantu, piemēro konkursa procedūrai, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu sāk maksājumu aģentūra. Šīs regulas 32. panta 1. punktu un 33. panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro attiecīgajam dalībvalsts lēmumam. Šīs regulas 30. panta 1. punkta g) apakšpunkta piemērošanas nolūkā īstenošanas regulā par pārdošanas sākšanu paredzētais nodrošinājuma apjoms ir nodrošinājuma apjoms, kas paredzēts šīs regulas 38.a panta 1. punktā minētajā īstenošanas regulā.
7. Ja visi dalībvalstij piešķirtie produkti vai to daļa nav pārdoti piecu mēnešu laikā no tās īstenošanas regulas publicēšanas, ar kuru produkti tika piešķirti, minētie produkti vairs nav pieejami saskaņā ar konkrēto īstenošanas regulu.
III SADAĻA
PRIVĀTĀS UZGLABĀŠANAS ATBALSTS
I NODAĻA
Īpaši noteikumi par privātās uzglabāšanas atbalstu
39. pants
Konkursa procedūru sākšana un atbalsta iepriekšnoteikšana
1. Īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu vai atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu var iekļaut šādu informāciju:
a) produkti vai produktu veidi, attiecīgā gadījumā ar to attiecīgajiem KN kodiem;
b) attiecībā uz iepriekšnoteikto atbalstu – uzglabāšanas atbalsta apmērs par aptverto produktu vienību;
c) daudzumu mērvienība;
d) vai konkursa piedāvājums vai iepriekšnoteiktais atbalsts attiecas uz produktiem, kas jau ir nodoti uzglabāšanā;
e) attiecībā uz konkursa piedāvājumiem – aptvertais periods (“konkursa periods”) un vajadzības gadījumā dažādie apakšperiodi, kad var iesniegt konkursa piedāvājumus, bet attiecībā uz iepriekšnoteikto atbalstu – pieteikuma iesniegšanas periods;
f) uzglabāšanas laiks;
g) attiecīgā gadījumā – kopējais daudzums;
h) minimālais daudzums katrā konkursa piedāvājumā vai pieteikumā;
i) nodrošinājuma summa par mērvienību konkursa piedāvājumiem un attiecīgā gadījumā – pieteikumiem;
j) laikposmi nodošanai uzglabāšanā un izņemšanai no uzglabāšanas;
k) attiecīgā gadījumā specifikācijas, kas jānorāda uz iepakojuma.
2. Ja privātās uzglabāšanas atbalsta piešķiršana ir ierobežota, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā, proti, to piešķir dažām dalībvalstīm vai dalībvalsts reģioniem, konkursa piedāvājumus un pieteikumus drīkst iesniegt tikai attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs).
3. Attiecībā uz konkursa piedāvājumiem starp dienu, kad stājas spēkā īstenošanas regula par konkursa procedūras sākšanu, un konkursa piedāvājumu iesniegšanas pirmo termiņu ir vismaz sešas dienas.
40. pants
Privātās uzglabāšanas konkursa piedāvājumu un atbalsta pieteikumu iesniegšanas kārtība un pieņemamība
Privātās uzglabāšanas konkursa piedāvājums vai atbalsta pieteikums ir pieņemams, ja tas atbilst 2. pantā noteiktajām prasībām un ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) tajā ir iekļauta šāda informācija:
i) atsauce uz īstenošanas regulu par konkursa procedūras sākšanu vai privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu;
ii) uzglabāšanas periods, ja tas prasīts īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu vai privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu;
iii) produktu daudzums, uz kuru attiecas konkursa piedāvājums vai pieteikums;
iv) ja produkti jau ir nodoti uzglabāšanā, katras privātās uzglabāšanas vietas nosaukums un adrese, uzglabāšanas partiju/sēriju/cisternu/tvertņu atrašanās vieta ar atbilstošajiem daudzumiem un attiecīgā gadījumā numuru, kas identificē apstiprināto uzņēmumu;
v) konkursa piedāvājumu gadījumā – iesniegšanas apakšperioda beigu datums;
vi) konkursa piedāvājumu gadījumā – piedāvātais atbalsta apmērs EUR par mērvienību, noapaļots līdz ne vairāk kā divām zīmēm aiz komata, bez PVN;
b) tirgus dalībnieks ir iemaksājis nodrošinājuma summu, kas minēta īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu vai privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu.
41. pants
Konkursa piedāvājumu un pieteikumu verifikācija, ko veic maksājumu aģentūra
1. Maksājumu aģentūra lemj par konkursa piedāvājumu un pieteikumu pieņemamību, pamatojoties uz 2. un 40. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Ja maksājumu aģentūra izlemj, ka konkursa piedāvājums vai pieteikums ir nepieņemams, tā par to informē attiecīgo tirgus dalībnieku trīs darbdienu laikā pēc konkursa piedāvājuma vai pieteikuma saņemšanas.
42. pants
Konkursa piedāvājumu un pieteikumu paziņošana Komisijai
1. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem pieņemamajiem konkursa piedāvājumiem un pieteikumiem šādos termiņos:
a) konkursa piedāvājumu gadījumā piemēro termiņu, kas noteikts īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu;
b) pieteikumu gadījumā paziņojumus iesniedz katru otrdienu ne vēlāk kā 12.00 (pēc Briseles laika) un tie attiecas uz tādiem produktu daudzumiem, par kuriem iepriekšējā nedēļā iesniegts pieņemams pieteikums, un saistīto informāciju. Komisija var lūgt, lai šādi paziņojumi tiktu sniegti biežāk, ja šāda informācija ir nepieciešama shēmu pārvaldības vajadzībām.
2. Paziņojumos, kas noteikti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neiekļauj tirgus dalībnieku nosaukumu, adresi un PVN reģistrācijas numuru.
3. Ja dalībvalsts Komisijai 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos termiņos nepaziņo ne par vienu pieņemamu konkursa piedāvājumu vai pieteikumu, uzskata, ka tā ir Komisijai sniegusi nulles paziņojumu.
43. pants
Lēmumi par privātās uzglabāšanas atbalsta maksimālo apmēru
1. Pamatojoties uz konkursa piedāvājumiem, kas paziņoti saskaņā ar 42. pantu, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1370/2013 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu pieņem lēmumu:
a) nenoteikt maksimālo atbalsta apmēru; vai
b) noteikt maksimālo atbalsta apmēru.
2. Ja uz konkursa piedāvājumu attiecas 39. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētais kopējais daudzums un ja tādu kopējo daudzumu piešķiršana, par kuriem ir piedāvāts minētais apmērs, nozīmētu kopējā daudzuma pārsniegšanu, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu, ar kuru nosaka piešķīruma koeficientu. Koeficientu piemēro konkursa piedāvājumiem, kas iesniegti atbalsta maksimālā apmēra līmenī.
Atkāpjoties no 2. panta 6. punkta, tirgus dalībnieks, kuram piemēro piešķīruma koeficientu, var atsaukt savu konkursa piedāvājumu 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā lēmums, ar kuru nosaka piešķīruma koeficientu.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus par atbalstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
44. pants
Individuāli lēmumi par konkursa piedāvājumiem
1. Ja nav noteikts privātās uzglabāšanas atbalsta maksimālais apmērs, visus konkursa piedāvājumus noraida.
2. Ja ir noteikts atbalsta maksimālais apmērs, maksājumu aģentūra pieņem konkursa piedāvājumus, kuri ir vienādi ar minēto apmēru vai mazāki par to, neskarot 43. panta 2. punktu. Visus pārējos konkursa piedāvājumus noraida.
Maksājumu aģentūras pieņem tikai tādus konkursa piedāvājumus, kas ir paziņoti saskaņā ar 42. pantu.
3. Maksājumu aģentūra pieņem šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pēc 43. panta 1. punktā minētā Komisijas lēmuma publicēšanas.
Maksājumu aģentūra paziņo tirgus dalībniekiem viņu dalības iznākumu konkursa procedūrā trīs darbdienu laikā pēc minētā Komisijas lēmuma stāšanās spēkā.
45. pants
Lēmumi par pieteikumiem iepriekšnoteiktam privātās uzglabāšanas atbalstam
1. Attiecībā uz produktiem, kas jau ir nodoti uzglabāšanā, uzskata, ka pieņemams pieteikums ir pieņemts astotajā darbdienā pēc dienas, kurā ir saņemts minētais pieteikums, ja Komisija pa šo laiku nepieņem lēmumu saskaņā ar 3. punktu.
2. Attiecībā uz produktiem, kas vēl nav nodoti uzglabāšanā, maksājumu aģentūra paziņo lēmumus par pieņemama pieteikuma pieņemšanu tirgus dalībniekam astotajā darbdienā pēc dienas, kurā ir saņemts minētais pieteikums, ja Komisija pa to laiku nepieņem lēmumu saskaņā ar 3. punktu.
3. Ja situācijas pārbaudē tiek konstatēta pārmērīga privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas izmantošana vai pārmērīgas izmantošanas vai spekulācijas risks, Komisija var, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, pieņemt lēmumu:
a) apturēt shēmas piemērošanu ne vairāk kā uz piecām darbdienām; pieteikumi, kas iesniegti minētajā periodā, netiek pieņemti;
b) noteikt vienotu procentuālo daļu, par kādu samazina pieteikumos norādītos daudzumus, attiecīgā gadījumā ievērojot minimālo līgumisko daudzumu;
c) noraidīt pieteikumus, kuri iesniegti pirms apturēšanas perioda un kuru pieņemšana tiktu izlemta apturēšanas perioda laikā.
Atkāpjoties no 2. panta 6. punkta, tirgus dalībnieks, kuram piemēro pirmās daļas b) punktu, var atsaukt savu pieteikumu 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā lēmums, ar kuru nosaka procentuālo samazinājumu.
46. pants
Informācija, kas saistīta ar privātās uzglabāšanas vietu uzglabāšanā vēl neesošiem produktiem
Pēc 44. panta 3. punkta otrajā daļā minētā paziņojuma vai 45. panta 2. punktā minētā paziņojuma par lēmumu saņemšanas tirgus dalībnieks maksājumu aģentūrai paziņo par termiņu produktu ievietošanai uzglabāšanā, katras privātās uzglabāšanas vietas nosaukumu un adresi un attiecīgos daudzumus. Paziņojumu maksājumu aģentūrai sniedz vismaz piecas darbdienas pirms partiju nodošanas uzglabāšanā. Maksājumu aģentūra var izlemt pieņemt periodu, kas ir īsāks par piecām darbdienām.
47. pants
Uzglabāšanā vēl neesošu produktu nodošana uzglabāšanā
1. Produktus konkursa piedāvājumu gadījumā nodod uzglabāšanā 28 dienu laikā pēc 44. panta 3. punkta otrajā daļā minētā paziņojuma un pieteikumu gadījumā – pēc 45. panta 2. punktā minētās lēmuma paziņošanas.
2. Attiecībā uz gaļu daudzuma, uz kuru attiecas konkursa piedāvājums vai pieteikums, katras atsevišķās partijas nodošana uzglabāšanā sākas dienā, kad tā nonāk kompetentās iestādes kontrolē. Tā ir diena, kad nosaka svaiga vai atdzesēta produkta tīrsvaru:
a) privātās uzglabāšanas vietā, ja produktu sasaldē tās telpās;
b) sasaldēšanas vietā, ja produktu sasaldē piemērotās iekārtās ārpus privātās uzglabāšanas vietas.
3. Nodošana uzglabāšanā ir uzskatāma par pabeigtu dienā, kurā daudzuma, uz kuru attiecas konkursa piedāvājums vai pieteikums, pēdējā atsevišķā partija ir nodota uzglabāšanā.
II NODAĻA
Uzglabāšanas līgumi
48. pants
Līgumiskais uzglabāšanas periods
1. Līgumiskais uzglabāšanas periods sākas dienā pēc:
a) 44. panta 3. punktā minētās paziņošanas dienas vai pieņemama pieteikuma saņemšanas dienas, neskarot 45. panta 1. punktu, produktiem, kas jau ir nodoti uzglabāšanā;
b) dienas, kad nodošana uzglabāšanā ir uzskatāma par pabeigtu saskaņā ar 47. panta 3. punktu, uzglabāšanā vēl neesošiem produktiem.
2. Līgumiskā uzglabāšanas perioda pēdējo dienu var noteikt īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu vai privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu, kā minēts 39. panta 1. punkta f) apakšpunktā.
Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1182/71 ( 5 ) 3. panta 4. punkta, ja līgumiskā uzglabāšanas perioda pēdējā diena iekrīt sestdienā, svētdienā vai oficiālā brīvdienā, līgumiskais uzglabāšanas periods beidzas līdz ar minētās dienas pēdējās stundas apritēšanu.
49. pants
Līgumu slēgšana
Līgumus slēdz starp tās dalībvalsts maksājumu aģentūru, kuras teritorijā produkti tiek vai tiks uzglabāti, un tirgus dalībniekiem, kuri atbilst Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 2. pantā noteiktajām prasībām un no kuriem ir saņemts konkursa piedāvājums vai pieteikums.
Līgumus slēdz par daudzumu, kurš faktiski nodots uzglabāšanā (“līgumiskais daudzums”) un kurš konkursa piedāvājumu gadījumā nepārsniedz 44. panta 3. punkta otrajā daļā noteikto daudzumu, vai – attiecībā uz produktiem, kas jau ir uzglabāšanā, – pieteikumā norādīto daudzumu, vai – attiecībā uz produktiem, kas uzglabāšanā vēl nav, – 45. panta 2. punktā minētajā paziņojumā par lēmumu norādīto daudzumu.
Ja daudzums, kas faktiski nodots uzglabāšanā, ir mazāks par 95 % no daudzuma konkursa piedāvājumā vai pieteikumā vai par daudzumu, kas izriet, piemērojot 45. panta 3. punkta b) apakšpunktu, līgumus neslēdz.
Līgumus neslēdz tad, ja nav apstiprināta produktu atbilstība.
50. pants
Paziņošana par līgumu slēgšanu
Maksājumu aģentūra piecu darbdienu laikā pēc 61. panta 1. punktā minētā kontroles ziņojuma izdošanas dienas izraudzītajam tirgus dalībniekam paziņo par līgumu, kas uzskatāms par noslēgtu, ja ir saņemti visi līguma noslēgšanai vajadzīgie dokumenti.
Līguma noslēgšanas datums ir datums, kurā maksājumu aģentūra nosūta paziņojumu tirgus dalībniekam.
51. pants
Līguma elementi
Līgumu interpretē kā tādu, kas attiecīgā gadījumā ietver 52. pantā paredzētos elementus, kā arī tādus elementus, kas paredzēti:
a) attiecīgajos noteikumos īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu un konkursa piedāvājumā; vai
b) attiecīgajos noteikumos īstenošanas regulā par privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu un pieteikumā.
52. pants
Tirgus dalībnieka pienākumi
1. Līgumos iekļauj vismaz šādus tirgus dalībnieka pienākumus:
a) nodot uzglabāšanā un uzglabāt līgumisko daudzumu līgumiskajā uzglabāšanas laikā, uzņemoties risku un izdevumus, apstākļos, kas nodrošina to produktu īpašību saglabāšanu, kuras minētas Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 3. pantā,
i) uzglabātos produktus neaizstājot ar citiem, izņemot cukuru saskaņā ar 3. punktu;
ii) vai nepārvietojot tos uz citu privātās uzglabāšanas vietu vai – cukura gadījumā – uz citu tvertni;
b) saglabāt dokumentus par svēršanu, kas sagatavoti brīdī, kad cukuru ievieto privātās uzglabāšanas vietā;
c) dokumentus, kas saistīti ar nodošanas uzglabāšanā darbībām, ieskaitot uzglabāšanas partiju/sēriju/cisternu/tvertņu atrašanās vietu un attiecīgos daudzumus, nosūtīt maksājumu aģentūrai ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc 47. panta 3. punktā minētās dienas, kad nodošana uzglabāšanā ir pabeigta;
d) ļaut maksājumu aģentūrai jebkurā brīdī pārbaudīt, vai tiek pildīti visi līgumā noteiktie pienākumi;
e) uzglabātos produktus darīt viegli piekļūstamus un individuāli identificējamus pēc uzglabāšanas partijas/sērijas/cisternas/tvertnes.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta, maksājumu aģentūra var atļaut uzglabātos produktus pārvietot, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
i) sierus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), ja tirgus dalībnieks iesniedz pamatotu pieprasījumu;
ii) izņēmuma gadījumos citus produktus, ja tirgus dalībnieks iesniedz pamatotu pieprasījumu.
3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta e) apakšpunkta, cukuru, par kuru noslēgts līgums, var uzglabāt tirgus dalībnieka norādītā tvertnē kopā ar citu cukuru, ja līgumiskais daudzums tiek uzglabāts norādītajā tvertnē līgumiskajā periodā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 8. panta 1. punktu.
4. Par visu dokumentu pārbaudi atbildīgajai maksājumu aģentūrai tirgus dalībnieks pēc pieprasījuma par katru līgumu dara pieejamu šādu informāciju, jo īpaši dodot iespēju attiecībā uz uzglabāšanā nodotiem produktiem verificēt:
a) apstiprinātā uzņēmuma identifikācijas numuru un vajadzības gadījumā ražošanas dalībvalsti;
b) produktu izcelsmi un ražošanas datumu vai – attiecībā uz cukuru – ražošanas tirdzniecības gadu un – attiecībā uz gaļu – nokaušanas dienu;
c) datumu, kurā produkti nodoti uzglabāšanā;
d) svaru un – attiecībā uz gaļu – iepakoto izcirtņu skaitu;
e) privātās uzglabāšanas vietas adresi un līdzekļus, kas ļauj viegli identificēt produktu privātās uzglabāšanas vietā, vai – attiecībā uz nefasētu cukuru – tirgus dalībnieka norādītās tvertnes identifikāciju;
f) līgumiskā uzglabāšanas perioda beigu datumu un izņemšanas no līgumiskās uzglabāšanas faktisko datumu.
5. Tirgus dalībnieks vai attiecīgā gadījumā glabāšanas pārzinis noliktavā veic uzskaiti reģistrācijas žurnālā, kurā atbilstīgi līguma numuram iekļauj:
a) uzglabāšanā nodoto produktu identifikāciju pēc partijas/sērijas/cisternas/tvertnes;
b) datumu, kad notikusi nodošana uzglabāšanā un izņemšana no tās;
c) uzglabāto produktu daudzumu pēc partijas/sērijas/cisternas/tvertnes;
d) produktu atrašanās vietu uzglabāšanas vietā pēc partijas/sērijas/cisternas/tvertnes.
III NODAĻA
Produktu izņemšana un privātās uzglabāšanas atbalsta izmaksa
53. pants
Izņemšana no uzglabāšanas
1. Izņemšanu no uzglabāšanas var sākt dienā pēc līgumiskā uzglabāšanas perioda pēdējās dienas vai attiecīgā gadījumā no datuma, kas noteikts īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu vai privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu.
2. Izņemšana no uzglabāšanas notiek veselās partijās, ja vien maksājumu aģentūra nav atļāvusi izņemšanu mazākos daudzumos.
Tomēr 60. pantā minētajā gadījumā, kas attiecas uz produktiem ar plombu, no uzglabāšanas var izņemt tikai daudzumu, kam uzlikta plomba.
3. Ja īstenošanas regulā par konkursa procedūras sākšanu vai privātās uzglabāšanas atbalsta apmēra iepriekšnoteikšanu ir paredzēts, ka līgumiskais uzglabāšanas periods ir no viena dienu skaita līdz citam dienu skaitam, tirgus dalībnieks maksājumu aģentūrai paziņo par to, ka tas plāno sākt izņemt produktus no uzglabāšanas, un norāda attiecīgās uzglabāšanas partijas/sērijas/cisternas/tvertnes vismaz piecas dienas pirms izņemšanas darbību sākšanas.
Maksājumu aģentūra var izlemt pieņemt periodu, kas ir īsāks par piecām darbdienām.
54. pants
Pieteikums uz privātās uzglabāšanas atbalsta izmaksu
Tirgus dalībnieks iesniedz pieteikumu uz izmaksu trīs mēnešu laikā pēc līgumiskā uzglabāšanas perioda beigām.
55. pants
Privātās uzglabāšanas atbalsta izmaksa
Atbalstu izmaksā ne vēlāk kā 120 dienas pēc datuma, kurā ir iesniegts pieteikums uz izmaksu, ja ir izpildīti līgumā noteiktie pienākumi.
Tomēr, ja notiek administratīva izmeklēšana, maksājumu neveic, kamēr nav atzītas tiesības uz šo maksājumu.
IV SADAĻA
PĀRBAUDES UN SANKCIJAS
I NODAĻA
Pārbaudes
56. pants
Vispārīgi noteikumi par pārbaudēm, kas saistītas ar valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu
1. Maksājumu aģentūras veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kas attiecas uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalsta piešķiršanu un kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1238, šajā regulā un šīs regulas 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās īstenošanas regulās.
Pasākumos ietilpst valsts intervences piedāvājumu un konkursa piedāvājumu un privātās uzglabāšanas atbalsta konkursa piedāvājumu un pieteikumu administratīva pārbaude, ko papildina dokumentu un fiziskas pārbaudes uz vietas, kas noteiktas šajā sadaļā.
2. Valsts intervencei piegādāto produktu svara verifikāciju un – privātās uzglabāšanas atbalsta gadījumā – līgumiskā daudzuma verifikāciju veic maksājumu aģentūras amatpersonu klātbūtnē.
3. Fiziskos paraugus, kas tiek ņemti valsts intervences un privātās uzglabāšanas atbalsta produktu kvalitātes un sastāva verificēšanas mērķiem, ņem maksājumu aģentūras amatpersonas vai viņu klātbūtnē.
4. Revīzijas izsekojamības nolūkā visus maksājumu aģentūras pārbaudītos krājumus, kā arī finanšu uzskaiti un dokumentus kontroles apmeklējuma laikā apzīmogo vai paraksta ar iniciāļiem. Ja verificē datorizētu uzskaiti, veiktās pārbaudes protokolu iekļauj inspekcijas dokumentācijā vai nu uz papīra, vai elektroniskā formā. Šādus uzskaites datus pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai.
57. pants
Īpaši noteikumi par pārbaudēm, kas saistītas valsts intervenci
1. Neskarot pārbaudes, kas šajā regulā prasītas sakarā ar produktu pārņemšanu, intervences krājumu pārbaudes veic saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 3. pantu.
2. Ja 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētā uzglabāšanas vieta atrodas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir iesniegts piedāvājums vai konkursa piedāvājums, maksājumu aģentūra, kas saņēmusi piedāvājumu vai konkursa piedāvājumu, var lūgt par minēto uzglabāšanas vietu atbildīgās maksājumu aģentūras palīdzību, ieskaitot pārbaudi uz vietas. Palīdzību sniedz periodā, kurā to lūgusi sniegt maksājumu aģentūra, kas saņēmusi piedāvājumu vai konkursa piedāvājumu.
3. Attiecībā uz liellopu gaļu pārbaudes veic saskaņā ar III pielikuma I un III daļu.
58. pants
Īpaši noteikumi par pārbaudēm, kas saistītas valsts intervenci attiecībā uz labību un rīsiem
1. Neatkarīgi no 56. panta 2. punkta piegādāto daudzumu nosver, klātesot tirgus dalībniekam un maksājumu aģentūras pārstāvim, kas ir neatkarīgs no tirgus dalībnieka.
Tomēr, ja maksājumu aģentūras pārstāvis ir arī glabāšanas pārzinis, maksājumu aģentūra 30 dienu laikā pēc piegādes veic inspekciju, kas ietver vismaz tilpuma pārbaudi. Jebkāda starpība starp daudzumu, kas noteikts sverot, un daudzumu, kas aplēsts saskaņā ar tilpuma metodi, nedrīkst pārsniegt 5 %.
Ja 5 % pielaide nav pārsniegta, tad glabāšanas pārzinis sedz visas izmaksas, kas saistītas ar vēlākā svara pārbaudē novērotu novirzi no dokumentos reģistrētā svara pārņemšanas laikā.
Ja 5 % pielaide ir pārsniegta, tad labību vai rīsus nekavējoties nosver. Ja noteiktais svars ir mazāks par reģistrēto, svēršanas izmaksas sedz glabāšanas pārzinis. Pārējos gadījumos svēršanas izmaksas sedz maksājumu aģentūra.
2. Ja jāpārbauda kontaminantu līmenis labībā, izmantojot Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 I pielikuma I daļas 3. punktā minēto riska analīzi, tad maksājumu aģentūra atbild par finansiālajām sekām, kuras rodas no maksimālo kontaminantu līmeņu neievērošanas, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 3. panta 6. punktā.
Tomēr ohratoksīna A un aflatoksīna gadījumā, ja attiecīgā maksājumu aģentūra spēj Komisijai pieņemami pierādīt, ka ievietošanas laikā produkts atbilda standartiem, bija ievēroti parastie uzglabāšanas apstākļi un tika izpildīti glabāšanas pārziņa pārējie pienākumi, tad finanšu saistības sedz no Savienības budžeta.
59. pants
Īpaši noteikumi labības un rīsu pārņemšanai glabāšanas pārziņa uzglabāšanas vietā
1. Ja labības vai rīsu pārņemšana notiek uzglabāšanas vietā, kur produktus uzglabā piedāvājuma vai konkursa piedāvājuma iesniegšanas laikā, tad pārņemto daudzumu nosaka, pamatojoties uz glabāšanas reģistru, kurš atbilst profesionālajiem standartiem, kas ļauj garantēt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību akti, īpaši Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 III pielikums, ar nosacījumu, ka:
a) glabāšanas reģistrā ir norādīts(-a):
i) svars, kas reģistrēts svēršanā, kura veikta ne vēlāk kā 10 mēnešus pirms pārņemšanas;
ii) fizisko kvalitātes īpašību raksturojums svēršanas laikā un jo īpaši mitruma saturs;
iii) pārvietošana, ja tāda bijusi, un veiktā apstrāde;
b) glabāšanas pārzinis apliecina, ka piedāvātā partija pilnībā atbilst glabāšanas reģistrā ietvertajai informācijai;
c) svēršanas laikā noteiktās kvalitātes īpašības ir tās pašas, kas reprezentatīvajam paraugam, kurš sastāv no paraugiem, ko maksājumu aģentūra vai tās pārstāvis ņem pa vienam no katrām 60 tonnām.
2. Ja tiek piemērots 1. punkts, Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) punktā noteiktajā glabāšanas reģistrā un finanšu uzskaitē reģistrējamais labības svars ir svars, kurš ir reģistrēts glabāšanas reģistrā un attiecīgā gadījumā koriģēts, lai ņemtu vērā atšķirību starp svēršanas brīdī reģistrēto mitruma saturu vai dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālo daudzumu un to, kas noteikts, pamatojoties uz reprezentatīvo paraugu. Dažādu piemaisījumu procentuālā daudzuma atšķirības var ņemt vērā tikai tālab, lai samazinātu glabāšanas reģistrā ierakstīto svaru.
30 dienu laikā pēc pārņemšanas maksājumu aģentūra veic tilpuma pārbaudi. Jebkāda starpība starp daudzumu, kas noteikts sverot, un daudzumu, kas aplēsts saskaņā ar tilpuma metodi, nedrīkst pārsniegt 5 %.
Ja 5 % pielaide nav pārsniegta, tad glabāšanas pārzinis sedz visas izmaksas, kas saistītas ar vēlākā svara pārbaudē novērotu novirzi no dokumentos reģistrētā svara pārņemšanas laikā.
Ja 5 % pielaide ir pārsniegta, tad labību vai rīsus nekavējoties nosver. Ja, ņemot vērā Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 IV pielikuma 1. punktā noteiktos pielaides ierobežojumus, noteiktais svars ir mazāks par reģistrēto, svēršanas izmaksas sedz glabāšanas pārzinis. Pārējos gadījumos svēršanas izmaksas sedz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds.
60. pants
Īpaši noteikumi par pārbaudēm, kas saistītas ar privātās uzglabāšanas atbalstu
1. Attiecībā uz visām glabāšanā nodotajām partijām 30 dienu laikā pēc dienas, kurā sākas 48. panta 1. punktā minētais līgumiskais uzglabāšanas periods, maksājumu aģentūra veic dokumentu pārbaudes uz vietas, lai verificētu 49. pantā minēto līgumisko daudzumu. Šādas pārbaudes ietver 52. panta 5. punktā minētā glabāšanas reģistra un attaisnojošo dokumentu, piemēram, svēršanas kvīšu un piegādes pavadzīmju, pārbaudi, kā arī partiju esības un produktu identitātes fizisku verificēšanu privātās uzglabāšanas vietā.
Attiecībā uz gaļu pārbaudes notiek laikā, kad tā tiek nodota privātā uzglabāšanā, un attiecībā uz olīveļļu – pirms oficiālas plombas uzlikšanas cisternām.
Pienācīgi pamatotos apstākļos maksājumu aģentūra var pagarināt pirmajā daļā minēto periodu par laiku līdz 15 dienām. Šādos gadījumos maksājumu aģentūra par to informē attiecīgos tirgus dalībniekus.
2. Papildus pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar 1. punktu, fiziski pārbauda reprezentatīvu statistisku izlasi, kurā iekļauj vismaz 5 % no partijām, kas atbilst vismaz 5 % no kopējiem uzglabāšanā nodotajiem daudzumiem, lai nodrošinātu, ka produktu un uzglabāšanas partiju daudzums, veids un sastāvs, iepakojums un marķējums atbilst privātās uzglabāšanas prasībām un informācijai, ko tirgus dalībnieks norādījis savā konkursa piedāvājumā vai pieteikumā.
Attiecībā uz sieru visas partijas fiziski pārbauda, lai verificētu līgumisko daudzumu.
3. Uzglabāšanas perioda laikā maksājumu aģentūra arī veic neizziņotas pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu līgumiskā daudzuma esību un identitāti privātās uzglabāšanas vietā un to, ka nefasētais cukurs atrodas tirgus dalībnieka norādītajā tvertnē. Pārbaudi veic, izmantojot nejaušu statistisku izlasi, kurā ietilpst vismaz 5 % no partijām, kas atbilst vismaz 5 % no kopējiem daudzumiem, par kuriem ir noslēgti līgumi. Šajā izlasē iekļauj ne vairāk kā 25 % no partijām, kas jau ir pārbaudītas saskaņā ar 2. punktu, izņemot gadījumu, kad citādi nebūtu iespējams uz vietas pārbaudīt vismaz 5 % partiju, kas atbilst vismaz 5 % no kopējiem daudzumiem, par kuriem ir noslēgti līgumi.
Pirmajā daļā minētā neizziņotā pārbaude nav vajadzīga, ja maksājumu aģentūra ar tirgus dalībnieka piekrišanu ir uzlikusi plombu produktiem tā, ka līgumiskos daudzumus nav iespējams izņemt no uzglabāšanas vietas, nenoņemot plombu.
4. Līgumiskā uzglabāšanas perioda beigās vai – ja piemēro 53. panta 3. punktu – pirms produktu izņemšanas sākšanas maksājumu aģentūra veic pārbaudes uz vietas, lai, pamatojoties uz glabātavas reģistra un attaisnojošo dokumentu pārbaudi, verificētu, ka līgumiskās saistības ir izpildītas, kā arī veic partiju esības un produktu identitātes verificēšanu privātās uzglabāšanas vietā.
Papildus pirmajā daļā minētajām pārbaudēm fiziski pārbauda reprezentatīvu statistisku izlasi, kurā ietilpst vismaz 5 % no partijām, kas atbilst vismaz 5 % no kopējiem daudzumiem, par kuriem ir noslēgti līgumi, nolūkā verificēt produktu daudzumu, veidu, iepakojumu un marķējumu un identitāti privātās uzglabāšanas vietā.
5. Ja maksājumu aģentūra ar tirgus dalībnieka piekrišanu ir uzlikusi produktiem plombu tā, ka uzglabāto daudzumu nevar izņemt no atsevišķas partijas, nenoņemot plombu, 3. un 4. punktā minētās pārbaudes var iekļaut tikai plombu esības un veseluma verificēšanu.
60.a pants
Īpaši noteikumi par pārbaudēm, kas saistītas ar valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu attiecībā uz pienu un piena produktiem
1. Sviesta, vājpiena pulvera un siera atbilstību privātās uzglabāšanas atbalsta saņemšanai nosaka saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas attiecīgi VI, VII un VIII pielikumā.
Minētās metodes nosaka, atsaucoties uz attiecīgo Eiropas vai starptautisko standartu jaunākajām redakcijām, kas ir spēkā vismaz 6 mēnešus pirms Regulas (ES) Nr. 1308/2013 12. pantā noteiktā valsts intervences laikposma pirmās dienas.
2. To pārbaužu rezultātus, kas veiktas, piemērojot šajā regulā izklāstītās metodes, izvērtē saskaņā ar IX pielikumu.
61. pants
Ziņošana par pārbaudēm
1. Maksājumu aģentūra sastāda kontroles ziņojumu piecu darbdienu laikā pēc katras pārbaudes uz vietas pabeigšanas un attiecīgā gadījumā sastāda kontroles ziņojumu par 56. panta 3. punktā minētajām pārbaudēm. Ziņojumā precīzi apraksta dažādos pārbaudītos elementus un norāda:
a) pārbaudes sākšanas datumu un laiku;
b) informāciju par iepriekšēju izziņošanu;
c) pārbaudes ilgumu;
d) klātesošās atbildīgās personas;
e) veikto pārbaužu veidu un apmēru, konkrētāk, sniedzot ziņas par pārbaudītajiem dokumentiem un produktiem;
f) konstatējumus un secinājumus;
g) vai ir vajadzīga pēcpārbaude.
Ziņojumu paraksta atbildīgā maksājumu aģentūras amatpersona un vai nu ar parakstu apstiprina tirgus dalībnieks vai attiecīgā gadījumā glabāšanas pārzinis, vai to reģistrējamā veidā nosūta tirgus dalībniekam. Ziņojumu iekļauj maksājuma lietā.
2. Ja pārbaudītie produkti ir neatbilstīgi, verifikāciju paplašina, izveidojot lielāku statistisko izlasi, kuru nosaka maksājumu aģentūra.
3. Pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā neatbilstības smagums, apmērs, ilgums un atkārtošanās, maksājumu aģentūra reģistrē visus neatbilstības gadījumus, kuru rezultātā var notikt izslēgšana saskaņā ar 62. panta 1. punktu vai nepienācīgi izmaksāta privātās uzglabāšanas atbalsta, ieskaitot attiecīgā gadījumā procentus, atmaksāšana saskaņā ar 62. panta 4. punktu.
II NODAĻA
Sankcijas un administratīvie pasākumi
62. pants
Sankcijas un administratīvie pasākumi, kas attiecas uz privātās uzglabāšanas atbalstu
1. Ja maksājumu aģentūra konstatē, ka tirgus dalībnieka iesniegtā dokumentā, kurš jāiesniedz saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/1238, šo regulu vai šīs regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto īstenošanas regulu, sniegta nepareiza informācija, un ja attiecīgā nepareizā informācija ir izšķirīga attiecībā uz privātās uzglabāšanas atbalsta piešķiršanu, maksājumu aģentūra tirgus dalībnieku attiecībā uz produktu, par kuru ir sniegta nepareizā informācija, izslēdz no atbalsta piešķiršanas procedūras uz vienu gadu no dienas, kad ir pieņemts galīgais administratīvais lēmums par pārkāpuma konstatēšanu.
2. Šā panta 1. punktā paredzēto izslēgšanu neveic, ja tirgus dalībnieks maksājumu aģentūrai pieņemami pierāda, ka minētajā punktā norādītā situācija ir radusies nepārvaramas varas vai acīmredzamas kļūdas dēļ.
3. Nepienācīgi izmaksātu atbalstu no attiecīgajiem tirgus dalībniekiem atgūst ar procentiem. Mutatis mutandis piemēro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 27. panta noteikumus.
4. Administratīvu sankciju īstenošana un nepienācīgi izmaksātu summu atgūšana, kas paredzēta šajā pantā, neskar ziņošanu par pārkāpumiem Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006 ( 6 ).
V SADAĻA
PAZIŅOJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I NODAĻA
Paziņojumi
63. pants
Paziņošanas metode
Šajā regulā un 1. pantā minētajās īstenošanas regulās minētā paziņošana jāveic saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 ( 7 ).
64. pants
Paziņojumi par maksājumu aģentūrām
1. Dalībvalstis paziņo Komisijai apstiprinātās maksājumu aģentūras, kas atbild par intervences produktu iepirkšanu un pārdošanu un par privātās uzglabāšanas atbalstu.
2. Apstiprināto aģentūru sarakstu Komisija dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, arī publicējot to internetā.
65. pants
Informācijas paziņošana par intervences krājumiem
1. Dalībvalstis, kuru maksājumu aģentūrām ir intervences krājumi, ne vēlāk kā katra mēneša 15. datumā paziņo Komisijai šādus datus:
a) par labību un rīsiem:
i) no tirdzniecības gada sākuma uzglabātie daudzumi;
ii) kopējie daudzumi, kas pārņemti kopš tirdzniecības gada sākuma;
iii) kopējie daudzumi, kas ir izņemti no uzglabāšanas vietas kopš tirdzniecības gada sākuma un kam attiecīgā gadījumā norāda izmantošanas veidu vai galamērķi, un kopējie zaudētie daudzumi;
iv) kopējie līgumsaistītie daudzumi, kuriem attiecīgā gadījumā norādīts izmantošanas veids vai galamērķis;
v) daudzumi, par kuriem iesniegts piedāvājums mēneša pārskata perioda beigās;
b) par sviestu un vājpiena pulveri:
i) katra uzglabāšanā esošā produkta daudzumi iepriekšējā mēneša beigās un tajā mēnesī uzglabāšanas vietās ienākošie un no tām izejošie daudzumi;
ii) no uzglabāšanas vietām izejošo katra produkta daudzumu sadalījums atbilstīgi īstenošanas regulai par konkursa procedūras sākšanu attiecīgo produktu pārdošanai;
iii) uzglabāšanā esošo daudzumu sadalījums pēc vecuma iepriekšējā mēneša beigās;
c) par liellopu gaļu:
i) katra uzglabāšanā esošā produkta daudzumi iepriekšējā mēneša beigās un tajā mēnesī uzglabāšanas vietās ienākošie un no tām izejošie daudzumi;
ii) no uzglabāšanas vietām izejošo katra produkta daudzumu sadalījums atbilstīgi īstenošanas regulai par konkursa procedūras sākšanu attiecīgo produktu pārdošanai;
iii) katra izcirtņu veida daudzumi, uz kuriem attiecas iepriekšējā mēnesī noslēgtie pārdošanas līgumi;
iv) katra izcirtņu veida daudzumi, uz kuriem attiecas iepriekšējā mēnesī izdotie izņemšanas rīkojumi;
v) katra izcirtņu veida daudzumi, kas ir iepirkti iepriekšējā mēneša laikā;
vi) katra izcirtņu veida līgumnesaistītie un fiziskie krājumi iepriekšējā mēneša beigās un līgumnesaistīto krājumu uzglabāšanas ilgums;
d) par visiem produktiem:
i) konkursa procedūras sākuma datums, piešķirtie daudzumi un minimālās pārdošanas cenas, kas ir fiksētas, ja piemēro 36. pantu;
ii) informācija, kas attiecas uz realizāciju pārtikas izplatīšanas shēmā vistrūcīgāko personu atbalstam, ieskaitot attiecīgo summu (pārdošanas cenas un uzskaites vērtības starpību) un brīdi, kurā minētā summa saskaņā ar šīs regulas 38.b panta 4. punktu tiek pārskaitīta struktūrai, kurai Komisija veic maksājumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 223/2014.
2. Komisija var pieprasīt, lai 1. punktā minētie paziņojumi tiktu sniegti biežāk, ja tas ir nepieciešams intervences sistēmas efektīvas pārvaldības vajadzībām.
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām:
a) “ienākošie daudzumi” ir daudzumi, kas fiziski nodoti uzglabāšanā neatkarīgi no tā, vai maksājumu aģentūra tos ir pārņēmusi vai nav;
b) “izejošie daudzumi” ir daudzumi, kas izņemti no uzglabāšanas, vai pārņemtie daudzumi, ja tos pirms izņemšanas pārņēmis pircējs.
4. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām:
a) “līgumnesaistītie krājumi” ir krājumi, uz kuriem vēl neattiecas pārdošanas līgums;
b) “fiziskie krājumi” ir līgumnesaistītie krājumi kopā ar krājumiem, uz kuriem attiecas pārdošanas līgums, bet kuri vēl nav pārņemti.
66. pants
Informācijas paziņošana par privātās uzglabāšanas atbalstu
Dalībvalstis, kurās izmanto privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu, Komisijai paziņo:
a) vismaz reizi nedēļā – produktus un daudzumus, par kuriem iepriekšējās nedēļas laikā ir noslēgti līgumi, un to sadalījumu pēc uzglabāšanas perioda;
b) ne vēlāk kā katra mēneša 15. datumā par iepriekšējo mēnesi:
i) produktu daudzumus, kas nodoti privātajā uzglabāšanā un izņemti no tās attiecīgā mēneša laikā, un attiecīgā gadījumā to sadalījumu pa kategorijām;
ii) privātajā uzglabāšanā esošo produktu daudzumus attiecīgā mēneša beigās un attiecīgā gadījumā sadalījumu pa kategorijām;
iii) tādu produktu daudzumus, kuriem ir beidzies līgumiskais uzglabāšanas periods;
iv) ja uzglabāšanas periods ir saīsināts vai pagarināts, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 20. panta m) punktā, – produktus un daudzumus, kuru uzglabāšanas periods ir pārskatīts, un izņemšanas no uzglabāšanas sākotnējo un pārskatīto datumu;
c) līdz katra gada 31. martam par iepriekšējo kalendāro gadu – saskaņā ar IV sadaļu veikto pārbaužu uz vietas rezultātus.
II NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
67. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulu piemēro no 2016. gada 1. oktobra. Tomēr attiecībā uz iepirkšanu valsts intervencē I pielikuma V daļas III un IV tabulu un VI daļas b) punktu piemēro no 2017. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
LABĪBA
I DAĻA
1. TO SASTĀVDAĻU DEFINĪCIJA, KAS NEPIEDER PIE NEVAINOJAMAS KVALITĀTES LABĪBAS PAMATVEIDIEM
1.1. Šķelti graudi
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “šķeltu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Attiecībā uz kukurūzu “šķeltu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 16378.
1.2. Graudu piemaisījumi
a) Sarukuši graudi
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “sarukušu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587. Tomēr attiecībā uz Igaunijas, Latvijas, Somijas un Zviedrijas miežiem “sarukuši graudi” ir graudi, kuru īpatnējais svars ir vienāds ar vai lielāks par 64 kilogramiem hektolitrā un par ko iesniegts intervences piedāvājums vai konkursa piedāvājums vai kas nodoti intervencei šajās dalībvalstīs; tie ir tādi graudi, kurus pēc visu pārējo šajā pielikumā minēto elementu atdalīšanas var izsijāt caur sietu ar 2,0 milimetru lieliem gareniem caurumiem.
“Sarukušu graudu” jēdzienu nepiemēro kukurūzai.
b) Cita labība
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “citas labības” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Attiecībā uz kukurūzu “citas labības” definīcija ir iekļauta standartā EN 16378.
c) Kaitēkļu bojāti graudi
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “kaitēkļu bojātu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Attiecībā uz kukurūzu “kaitēkļu bojātu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 16378.
d) Graudi, kuru dīglis mainījis krāsu
Attiecībā uz cietajiem kviešiem un parastajiem kviešiem šī definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Jēdzienu par “graudiem, kuru dīglis mainījis krāsu” nepiemēro miežiem un kukurūzai.
e) Kaltēšanas laikā pārkarsēti graudi
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “kaltēšanas laikā pārkarsētu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Attiecībā uz kukurūzu “kaltēšanas laikā pārkarsētu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 16378.
f) Plankumaini graudi
Attiecībā uz cietajiem kviešiem “plankumainu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
“Plankumainu graudu” jēdzienu nepiemēro parastajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai.
1.3. Sadīguši graudi
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “sadīgušu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Attiecībā uz kukurūzu “sadīgušu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 16378.
1.4. Dažādi piemaisījumi
a) Svešas izcelsmes sēklas
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “svešas izcelsmes sēklu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Attiecībā uz kukurūzu “svešas izcelsmes sēklu” definīcija ir iekļauta standartā EN 16378.
“Kaitīgas sēklas” nozīmē sēklas, kas ir toksiskas cilvēkiem un dzīvniekiem, sēklas, kas kavē vai sarežģī labības graudu attīrīšanu un malšanu, un sēklas, kas ietekmē graudu pārstrādes produktu kvalitāti.
b) Bojāti graudi
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “bojātu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Attiecībā uz kukurūzu “bojātu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 16378.
Standartā EN 15587 attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “bojātu graudu” definīcijā ir iekļauta arī “ar fuzariozi inficētu graudu” definīcija.
c) Svešas izcelsmes sastāvdaļas
Attiecībā uz cietajiem kviešiem, parastajiem kviešiem un miežiem “svešas izcelsmes sastāvdaļu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
Attiecībā uz kukurūzu “svešas izcelsmes sastāvdaļu” definīcija ir iekļauta standartā EN 16378.
d) Sēnalas (kukurūzai: vālīšu seržu paliekas)
e) Melnie graudi
f) Puvuši graudi
Attiecībā uz cietajiem kviešiem un parastajiem kviešiem “puvušu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.
“Puvušu graudu” jēdzienu nepiemēro miežiem un kukurūzai.
g) Dzīvnieku izcelsmes piemaisījumi
1.5. Dzīvi kaitēkļi
1.6. Graudi, kam zudusi stiklainība
Attiecībā uz cietajiem kviešiem “graudi, kam zudusi stiklainība” ir tādi graudi, kuru endospermu nevar uzskatīt par tādu, kas pilnībā saglabājusi stiklainību. Šo graudu definīcija iekļauta standartā EN 15585.
2. ĪPAŠIE FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ ATTIECĪBĀ UZ KATRU LABĪBAS VEIDU, LAI DEFINĒTU PIEMAISĪJUMUS
2.1. Cietie kvieši
“Graudu piemaisījumi” nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus, kuru dīglis ir mainījis krāsu, plankumainus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
“Dažādi piemaisījumi” nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus (tostarp ar fuzariozi inficētus graudus), svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus un dzīvnieku izcelsmes piemaisījumus.
2.2. Parastie kvieši
“Graudu piemaisījumi” nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus, kuru dīglis ir mainījis krāsu (tikai tad, ja to saturs pārsniedz 8 %), un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
“Dažādi piemaisījumi” nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus (tostarp ar fuzariozi inficētus graudus), svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus un dzīvnieku izcelsmes piemaisījumus.
2.3. Mieži
“Graudu piemaisījumi” nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
“Dažādi piemaisījumi” nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus (tostarp ar fuzariozi inficētus graudus), svešas izcelsmes sastāvdaļas, sēnalas un dzīvnieku izcelsmes piemaisījumus.
2.4. Kukurūza
“Graudu piemaisījumi” nozīmē citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.
“Dažādi piemaisījumi” nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, vālīšu seržu paliekas un dzīvnieku izcelsmes piemaisījumus.
II DAĻA
Metodes, kas izmantotas, lai noteiktu tās labības kvalitāti, par ko iesniegts intervences piedāvājums vai konkursa piedāvājums vai kas nodota intervencei
Lai noteiktu tās labības kvalitāti, par ko iesniegts intervences piedāvājums vai konkursa piedāvājums vai kas nodota intervencei, saskaņā ar 4. pantu izmanto šādas metodes:
a) standartmetodi, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības:
i) standarts EN 15587 parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem un miežiem;
ii) standarts EN 16378 kukurūzai;
b) standartmetodi mitruma satura noteikšanai:
i) standarts EN ISO 6540 kukurūzai;
ii) standarts EN ISO 712 pārējai labībai, kas nav kukurūza, vai metode, kuras pamatā ir infrasarkano staru tehnoloģijas izmantošana, kas atbilst standartam EN 15948.
Strīda gadījumā par derīgiem uzskata tikai rezultātus, kas attiecībā uz kukurūzu iegūti, piemērojot standartu EN ISO 6540, bet attiecībā uz pārējo labību, kas nav kukurūza, – piemērojot standartu EN ISO 712;
c) šā pielikuma III daļā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu no parastajiem kviešiem gatavotas mīklas lipīguma pakāpi un tās derīgumu automatizētai apstrādei;
d) standartmetodi olbaltumvielu satura noteikšanai cieto kviešu graudos un drupinātos parasto kviešu graudos:
i) standarts EN ISO 20483; vai
ii) standarts CEN ISO/TS 16634-2.
Strīda gadījumā par derīgiem uzskata tikai rezultātus, kas iegūti saskaņā ar standartu EN ISO 20483;
e) standartā EN ISO 5529 noteikto metodi, lai noteiktu drupinātu parasto kviešu graudu Zelenija indeksu;
f) standartā EN ISO 3093 noteikto metodi (amilāzes aktivitātes testu), lai noteiktu Hāgberja krišanas skaitli;
g) standartā EN 15585 noteikto metodi stiklainības zuduma pakāpes noteikšanai cieto kviešu graudos;
h) standartā EN ISO 7971/3 noteikto metodi, lai noteiktu īpatnējo svaru;
i) paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņa noteikšanai, kas izklāstītas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 ( 8 ) pielikumā un noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 401/2006 ( 9 ) I un II pielikumā.
III DAĻA
Metode, ar kuru nosaka no parastajiem kviešiem gatavotas mīklas lipīguma pakāpi un derīgumu automatizētai apstrādei
1. Nosaukums
Kviešu miltu kontrolcepšanas metode.
2. Piemērošanas noteikumi
Metodi piemēro rauga maizes ražošanai paredzētu kviešu miltu eksperimentāliem malumiem.
3. Princips
Īpašā maisītājā pagatavo mīklu no miltiem, ūdens, rauga, sāls un saharozes. Pēc tam, kad mīklu sadala vienādos ieapaļos gabalos, 30 minūtes ļauj tiem uzrūgt; mīklu formē, novieto uz plātīm un pēc noteikta laika cep. Apstrādes laikā novēro mīklas īpašības. Kukuļus novērtē pēc to tilpuma un augstuma.
4. Sastāvdaļas
4.1. Raugs
Aktīvs Saccharomyces cerevisiae DHW-Hamburg-Wansbeck tipa sausais raugs vai cits produkts ar tādām pašām īpašībām.
4.2. Ūdensvada ūdens
4.3. Cukura, sāls un askorbīnskābes šķīdums
800 ± 5 g ūdens izšķīdina 30 ± 0,5 g nātrija hlorīda (tirdzniecības kvalitātes), 30 ± 0,5 g saharozes (tirdzniecības kvalitātes) un 0,040 ± 0,001 g askorbīnskābes. Katru dienu gatavo svaigu šķīdumu.
4.4. Cukura šķīdums
95 ± 1 g ūdens izšķīdina 5 ± 0,1 g saharozes (tirdzniecības kvalitātes). Katru dienu gatavo svaigu šķīdumu.
4.5. Enzīmaktīvi iesala milti
Tirdzniecības kvalitātes produkts.
5. Aprīkojums un aparatūra
5.1. Ceptuves telpa
Kontrolējama tā, lai tajā varētu pastāvīgi uzturēt 22 līdz 25 °C temperatūru.
5.2. Dzesinātājs
4 ± 2 °C temperatūras uzturēšanai.
5.3. Svari
Svari ar svērtspēju līdz 2 kg un precizitāti līdz 2 g.
5.4. Svari
Svari ar svērtspēju līdz 0,5 kg un precizitāti līdz 0,1 g.
5.5. Analītiskie svari
Ar precizitāti 0,1 × 10-3 g.
5.6. Maisītājs
Maisītājs Stephan UMTA 10, maisošā elementa modelis Detmold (Stephan Soehne GmbH) vai cita ierīce ar tādiem pašiem raksturlielumiem.
5.7. Kontroles telpa
Kontrolējama tā, lai tajā varētu pastāvīgi uzturēt 30 ± 1 °C temperatūru.
5.8. Vaļējas plastmasas kastes
Izgatavotas no polimetilmetakrilāta (Plexiglas, Perspex). Iekšējie izmēri: 25 × 25 cm, augstums 15 cm, sieniņu biezums 0,5 ± 0,05 cm.
5.9. Kvadrātveida plastmasas paliktņi
Izgatavoti no polimetilmetakrilāta (Plexiglas, Perspex). Vismaz 30 × 30 cm, biezums 0,5 ± 0,05 cm.
5.10. Formēšanas ierīce
Brabendera homogenizētājs (Brabender OHG) vai cita līdzīga ierīce ar tādiem pašiem raksturlielumiem.
6. Paraugu ņemšana
Saskaņā ar standartu EN ISO 24333.
7. Procedūra
7.1. Ūdens uzsūktspējas noteikšana
Nosaka ūdens absorbciju saskaņā ar SLĶA standartu Nr. 115/1.
7.2. Iesala miltu pievienošanas nepieciešamības noteikšana
Nosaka miltu “krišanas skaitli” saskaņā ar standartu EN ISO 3093. Ja “krišanas skaitlis” ir lielāks par 250, nosaka iesala miltu daudzumu, kas jāpievieno, lai “krišanas skaitlis” būtu robežās no 200 līdz 250, šim nolūkam izmantojot miltu maisījumu porcijas, kam pievienots arvien lielāks daudzums iesala miltu (4.5. punkts). Ja “krišanas skaitlis” ir mazāks par 250, iesala miltus pievienot nevajag.
7.3. Aktīvā sausā rauga aktivēšana
Noregulē cukura šķīduma temperatūru (4.4. punkts) līdz 35 ± 1 °C. Pievieno vienu (svara) daļu aktīvā sausā rauga četrām (svara) daļām šā cukura šķīduma. Nemaisa. Vajadzības gadījumā saskalo.
Ļauj nostāvēties 10 ± 1 minūti, tad izmaisa, līdz iegūst homogēnu suspensiju. Iegūto suspensiju izlieto 10 minūšu laikā.
7.4. Miltu un mīklas šķidruma temperatūras pielāgošana
Miltu un ūdens temperatūrai jābūt tādai, lai pēc to sajaukšanas iegūtās mīklas temperatūra būtu 27 ± 1 °C.
7.5. Mīklas sastāvs
Ar precizitāti līdz 2 g nosver 10 y/3 g miltu, svēršanā neņemot vērā mitruma saturu (atbilstoši 1 kg miltu ar 14 % mitruma saturu), kur “y” ir miltu daudzums, ko izmanto farinogrāfa testā (sk. SLĶA standartu Nr. 115/1).
Ar precizitāti līdz 0,2 g nosver tik daudz iesala miltu, cik vajadzīgs, lai “krišanas skaitlis” būtu robežās no 200 līdz 250 (7.2. punkts).
Nosver 430 ± 5 g cukura–sāls–askorbīnskābes šķīduma (4.3. punkts) un pievieno ūdeni tā, lai kopējā masa būtu (x – 9) 10 y/3 g (10.2. punkts), kur “x” ir ūdens daudzums, ko izmanto farinogrāfa testā (sk. SLĶA standartu Nr. 115/1). Šī kopējā masa, kas parasti ir robežās no 450 līdz 650 g, jāsasniedz ar precizitāti līdz 1,5 g.
Nosver 90 ± 1 g rauga suspensijas (7.3. punkts).
Nosaka mīklas kopējo masu (P), kas ir miltu, cukura–sāls–askorbīnskābes šķīduma un ūdens, rauga suspensijas un iesala miltu masu summa.
7.6. Sajaukšana
Pirms maisīšanas ar pietiekamu daudzumu atbilstošas temperatūras ūdens jāpanāk, ka maisītāja temperatūra ir 27 ± 1 °C.
Ievieto mīklas šķidrās sastāvdaļas maisītājā un virsū uzber miltus un iesala miltus.
Iedarbina maisītāju (1. ātrums, 1 400 apgr./min) un darbina to 60 sekundes. Divdesmit sekundes pēc maisīšanas sākuma divreiz apgriež maisīšanas trauka vākam piestiprināto skrāpi.
Izmēra mīklas temperatūru. Ja temperatūra nav robežās no 26 līdz 28 °C, mīklu izņem un pēc sastāvdaļu temperatūras noregulēšanas iejauc jaunu mīklu.
Atzīmē mīklas īpašības, izmantojot šādus terminus:
— nav lipīga un ir piemērota automatizētai apstrādei vai
— lipīga un nav piemērota automatizētai apstrādei.
Lai mīklu uzskatītu par “nelīpošu un piemērotu automatizētai apstrādei”, tai maisīšanas beigās būtu jāveido viendabīga masa, kas praktiski nelīp pie maisīšanas trauka sieniņām un nevērpjas ap maisīšanas elementu. Vajadzētu būt iespējamam mīklu izņemt no maisīšanas trauka ar roku, turklāt ar vienu rokas kustību un bez ievērojamiem mīklas zudumiem.
7.7. Dalīšana un apaļošana
Ar precizitāti līdz 2 g nosver trīs gabalus mīklas pēc šādas formulas:
|
p |
= |
0,25 P, kur: |
|
p |
= |
viena sadalītās mīklas gabala masa; |
|
P |
= |
mīklas kopējā masa. |
Nekavējoties veic gabalu apaļošanu, uz 15 sekundēm ievietojot tos formēšanas ierīcē (5.10. punkts), un uz 30 ± 2 minūtēm novieto tos kontroles telpā (5.7. punkts) uz kvadrātveida plastmasas paliktņiem (5.9. punkts), ko pārsedz ar apvērstām plastmasas kastēm (5.8. punkts).
Gabalus nepārkaisa ar miltiem.
7.8. Formēšana
Uz plastmasas paliktņiem esošos un ar apvērstām kastēm pārsegtos mīklas gabalus atkārtoti ievieto formēšanas ierīcē (5.10. punkts) un katru gabalu apaļo 15 sekundes. Pārklājumu no mīklas gabala noņem tikai tieši pirms apaļošanas. Atkal atzīmē mīklas īpašības, izmantojot kādu no šiem terminiem:
a) nav lipīga un ir piemērota automatizētai apstrādei; vai
b) lipīga un nav piemērota automatizētai apstrādei.
Lai mīklu uzskatītu par “nelīpošu un piemērotu automatizētai apstrādei”, tai tikpat kā nemaz vai nemaz nebūtu jālīp pie ierīces sieniņām un aparāta darbības laikā tai būtu brīvi jārotē ap sevi, veidojot regulāras formas lodi. Pēc darbības beigām, paceļot ierīces vāku, mīklai nebūtu jālīp pie mīklas formēšanas ierīces trauka sieniņām.
8. Testa ziņojums
Testa ziņojumā būtu jāietver:
a) mīklas apstrādes īpašības maisīšanas beigās un formēšanas laikā;
b) miltu “krišanas skaitlis”, ja nav pievienoti iesala milti;
c) visas novērotās novirzes no normas;
d) izmantotā metode;
e) visas ziņas, kas vajadzīgas parauga identificēšanai.
9. Vispārīgas piezīmes
9.1. Mīklas šķidruma daudzuma aprēķina formulas pamatā ir šādi apsvērumi.
Pievienojot x ml ūdens 300 gramiem miltu ar 14 % mitruma saturu, iegūst vajadzīgo konsistenci. Tā kā kontrolcepšanai izmanto 1 kg miltu ar 14 % mitruma saturu, kur x attiecas uz 300 g miltu, tad attiecībā uz kontrolcepšanu x dala ar trīs un reizina ar 10 g ūdens, tātad 10 x/3 g.
430 g cukura–sāls–askorbīnskābes šķīduma sastāvā ir 15 g sāls un 15 g cukura. Šie 430 g šķīduma ietilpst mīklas šķidrumā. Tad, lai pievienotu mīklai 10 x/3 g ūdens, ir jāpievieno (10 x/3 + 30) g mīklas šķidruma, kas sastāv no 430 g cukura–sāls–askorbīnskābes šķīduma un papildu ūdens daudzuma.
Kaut arī daļu ūdens, kas tika pievienots rauga suspensijā, absorbē raugs, šajā suspensijā ir arī “brīvais” ūdens. Ir patvaļīgi pieņemts, ka 90 g rauga suspensijas ir 60 g “brīvā” ūdens. Šo 60 g “brīvā” ūdens dēļ rauga suspensijā ir jākoriģē mīklas šķidruma daudzums, tātad mīklai beigās jāpievieno 10 x/3 plus 30 mīnus 60 g. To var pārveidot šādi: (10 x/3 + 30) – 60 = 10 x/3 – 30 = (x/3 – 3) 10 = (x – 9) 10/3, kas ir 7.5. punktā minētā formula. Ja, piemēram, ūdens pievienojuma daudzums x, kas izmantots farinogrāfa testā, ir 165 ml, tad šī vērtība jāievieto formulā, tātad 430 g cukura–sāls–askorbīnskābes šķīdumam jāpievieno tik daudz ūdens, lai kopējā masa būtu:
(165 – 9) 10/3 = 156 × 10/3 = 520 g.
9.2. Šī metode nav tieši piemērojama kviešiem. Procedūra, kas jāievēro, nosakot kviešu cepšanas īpašības, ir šāda.
Attīra kviešus un nosaka attīrīto kviešu mitruma saturu. Ja mitruma saturs ir robežās no 15,0 % līdz 16,0 %, to kviešiem nemaina. Ja mitruma saturs ir ārpus minētajām robežām, vismaz trīs stundas pirms malšanas to koriģē līdz 15,5 ± 0,5 % mitruma saturam.
Kviešus samaļ miltos, izmantojot Bīlera (Bühler) laboratorijas dzirnavas MLU 202 vai Brabender Quadrumat Senior dzirnavas, vai līdzīgu aparatūru ar tādiem pašiem raksturlielumiem.
Izvēlas malšanas režīmu, kurā iegūst vismaz 72 % miltu, un pelnu saturs sausnā ir no 0,50 līdz 0,60 %.
Nosaka pelnu saturu miltos saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 234/2010 ( 10 ) II pielikumu un mitruma saturu saskaņā ar šo regulu. Aprēķina ekstrakcijas pakāpi, izmantojot šādu vienādību:
E = (((100 – f) F) / (100 – w) W) × 100 %
kur:
|
E |
= |
ieguves rādītājs; |
|
f |
= |
miltu mitrums; |
|
w |
= |
kviešu mitruma saturs; |
|
F |
= |
miltu masa, kas iegūta, ja mitruma saturs ir f; |
|
W |
= |
samalto kviešu masa, ja mitruma saturs ir w. |
Piezīme. Informācija par izmantojamajām sastāvdaļām un aparatūru ir publicēta Nīderlandes Graudu, miltu un maizes institūta (Instituut voor Graan, Meel en Brood, TNO – Postbus 15, Wageningen, Netherlands) 1977. gada 31. marta dokumentā T/77 300 .
IV DAĻA
Labības paraugu ņemšanas un analīžu metodoloģija
1. Katrai labības partijai kvalitātes raksturlielumus nosaka, pamatojoties uz piedāvātās partijas reprezentatīvu paraugu, kas sastāv no paraugiem, ko ņem vismaz vienreiz katrā piegādes reizē un vismaz no katrām 60 tonnām labības.
2. Standartmetodes, kas izmantotas, lai noteiktu tās labības kvalitāti, par ko iesniegts intervences piedāvājums vai konkursa piedāvājums vai kas nodota intervencei, ir noteiktas šā pielikuma I, II un III daļā.
3. Strīdu gadījumā maksājumu aģentūra atkārtoti veic attiecīgās labības nepieciešamās pārbaudes, kuru izmaksas sedz zaudētāja puse.
V DAĻA
Cenu paaugstinājumi un samazinājumi
I tabula
Cenas paaugstinājums atkarībā no mitruma satura labībai, kas nav kukurūza
|
Mitruma saturs (%) |
Paaugstinājums (EUR/t) |
|
Mazāk nekā 12,5 līdz 12 |
0,5 |
|
Mazāk nekā 12 līdz 11,5 |
1 |
|
Mazāk nekā 11,5 |
1.5 |
Cenas paaugstinājums atkarībā no mitruma satura kukurūzai
|
Mitruma saturs (%) |
Paaugstinājums (EUR/t) |
|
Mazāk nekā 12 līdz 11,5 |
0,5 |
|
Mazāk nekā 11,5 |
1 |
II tabula
Cenas samazinājums atkarībā no mitruma satura labībai, kas nav kukurūza
|
Mitruma saturs (%) |
Samazinājums (EUR/t) |
|
Vairāk nekā 13,0 līdz 13,5 |
0,5 |
|
Vairāk nekā 13,5 līdz 14,0 |
1,0 |
|
Vairāk nekā 14,0 līdz 14,5 |
1,5 |
Cenas samazinājums atkarībā no mitruma satura kukurūzai
|
Mitruma saturs (%) |
Samazinājums (EUR/t) |
|
Vairāk nekā 12,5 līdz 13,0 |
0,5 |
|
Vairāk nekā 13,0 līdz 13,5 |
1,0 |
III tabula
Cenas paaugstinājums atkarībā no olbaltumvielu satura parastajiem kviešiem
|
Olbaltumvielu saturs (1) (N × 5,7) |
Cenas paaugstinājums (EUR/t) |
|
Vairāk par 12,0 |
2,5 |
|
(1) Izteikts sausnas procentos. |
|
IV tabula
Cenas samazinājums atkarībā no olbaltumvielu satura parastajiem kviešiem
|
Olbaltumvielu saturs (1) (N × 5,7) |
Cenas samazinājums (EUR/t) |
|
Mazāk nekā 11,5 līdz 11,0 |
2,5 |
|
(1) Izteikts sausnas procentos. |
|
VI DAĻA
Cenu paaugstinājumu un samazinājumu aprēķināšana
Cenu korekcijas, kas paredzētas 26. panta 1. punktā, izsaka euro par tonnu un piemēro intervences piedāvājumiem vai konkursa piedāvājumiem, reizinot minētajā pantā noteikto cenu ar noteikto procentuālo paaugstinājumu vai samazinājumu summu, kā norādīts turpmāk:
a) ja intervences ietvaros piedāvātās vai konkursā piedāvātās labības mitruma saturs kukurūzai ir mazāks par 12,0 %, bet cita veida labībai mazāks par 12,5 %, tad jāpiemēro cenas paaugstinājumi, kas norādīti šā pielikuma V daļas I tabulā. Ja intervences ietvaros piedāvātās vai konkursā piedāvātās labības mitruma saturs kukurūzai ir lielāks par 12,5 %, bet cita veida labībai lielāks par 13,0 %, tad jāpiemēro cenas samazinājumi, kas norādīti šā pielikuma V daļas II tabulā;
b) ja olbaltumvielu saturs parastajos kviešos ir lielāks par 12,0 %, tad jāpiemēro paaugstinājums, kas norādīts šā pielikuma V daļas III tabulā. Ja olbaltumvielu saturs parastajos kviešos ir mazāks par 11,5 %, tad jāpiemēro samazinājums, kas norādīts šā pielikuma V daļas IV tabulā.
II PIELIKUMS
RĪSI
I DAĻA
Nelobītu rīsu paraugu ņemšanas un analīžu metodoloģija
1. Lai pārbaudītu Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 II pielikuma I daļā izklāstītās kvalitātes prasības, maksājumu aģentūra tirgus dalībnieka vai viņa attiecīgi pilnvarota pārstāvja klātbūtnē paņem paraugus.
Ņem trīs reprezentatīvus paraugus, katram jāsver vismaz vienu kilogramu. Tie attiecīgi paredzēti:
a) tirgus dalībniekam;
b) uzglabāšanas vietai, kurā notiks pārņemšana;
c) maksājumu aģentūrai.
Lai iegūtu reprezentatīvus paraugus, ņemamo atsevišķo paraugu skaitu iegūst, partijas daudzumu izdalot ar 10 tonnām. Visu paraugu svars ir vienāds. Reprezentatīvos paraugus iegūst, atsevišķo paraugu summu izdalot ar trīs.
Kvalitātes prasību ievērošanu pārbauda, izmantojot reprezentatīvo paraugu, kas paredzēts glabātavai, kurā notiks pārņemšana.
2. Reprezentatīvos paraugus ņem katrā piegādes daļā (kravas furgonā, kravas kuģī, dzelzceļa vagonā) saskaņā ar 1. punktā minētajiem nosacījumiem.
Pirms partiju nogādā intervences glabātavā, katras piegādes daļas pārbaudi var ierobežot līdz mitruma satura un piemaisījumu līmeņa pārbaudei, kā arī verifikācijai, ka tajā nav dzīvu kukaiņu. Tomēr, ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude, kļūst skaidrs, ka piegādes daļa neatbilst minimālajām kvalitātes prasībām, attiecīgā daudzuma pārņemšanu noraida. Ja maksājumu aģentūrai ir iespējas pārbaudīt visu kvalitātes prasību minimumu katrai piegādes daļai, pirms to ieved glabātavā, tā atsakās pārņemt jebkuru piegādes daļu, kas neatbilst šīm prasībām.
3. Radioaktivitātes līmeņa pārbaudi veic tikai tad un tikai noteiktu laikposmu, ja to prasa apstākļi.
4. Strīdu gadījumā maksājumu aģentūra atkārtoti veic attiecīgo nelobīto rīsu nepieciešamās pārbaudes, kuru izmaksas sedz zaudētāja puse.
Jaunu analīzi veic maksājumu aģentūras atzīta laboratorija, pamatojoties uz jaunu reprezentatīvu paraugu, ko vienādās daļās veido tirgus dalībnieka un maksājumu aģentūras saglabātie paraugi. Ja konkursā piedāvāto partiju piegādā pa daļām, rezultāts ir katras piegādes daļas jauno reprezentatīvo paraugu analīžu rezultātu vidējā svērtā vērtība.
II DAĻA
Cenu paaugstinājumi un samazinājumi
1. Cenu korekcijas, kas paredzētas 26. panta 1. punktā, izsaka euro par tonnu un piemēro intervences konkursa piedāvājumiem, reizinot minētajā pantā noteikto cenu ar procentuālo paaugstinājumu summu, kas noteikti šīs daļas I, II un III tabulā.
2. Cenu paaugstinājumus un samazinājumus piemēro, pamatojoties uz vidējiem svērtiem testa rezultātiem attiecībā uz reprezentatīvajiem paraugiem, kā noteikts šā pielikuma I daļā.
I tabula
Cenas paaugstinājums atkarībā no mitruma satura
|
Mitruma saturs (%) |
Paaugstinājums (EUR/t) |
|
Mazāk nekā 12,5 līdz 12 |
0,75 |
|
Mazāk nekā 12 līdz 11,5 |
1,5 |
II tabula
Cenas samazinājums atkarībā no mitruma satura
|
Mitruma saturs (%) |
Samazinājums (EUR/t) |
|
Vairāk nekā 13,5 līdz 14,0 |
0,75 |
|
Vairāk nekā 14,0 līdz 14,5 |
1,5 |
III tabula
Ar pārstrādes iznākumu saistīti cenas paaugstinājumi
|
Nelobīto slīpēto rīsu veselo graudu iznākums |
Cenas paaugstinājums par iznākuma punktu (1) |
|
Lielāks par pamatiznākumu |
Paaugstinājums 0,75 % apmērā |
|
Nelobīto slīpēto rīsu kopējais iznākums |
Cenas paaugstinājums par iznākuma punktu |
|
Lielāks par pamatiznākumu |
Paaugstinājums 0,60 % apmērā |
|
(1) Piemērojams, ja iznākums pēc rīsu pārstrādes atšķiras no pārstrādes pamatiznākuma attiecīgajai šķirnei, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES)2016/1238 II pielikuma II daļā. |
|
III PIELIKUMS
LIELLOPU GAĻA
I DAĻA
Pārņemšanas nosacījumi un pārbaudes
1. Maksājumu aģentūra pārņem piegādātos produktus, verificējot to atbilstību prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 III pielikuma I daļā. Konkrēti ir jāveic katra piegādātā liemeņa, pusliemeņa un ceturtdaļliemeņa noformējuma, klasifikācijas, svara un marķējuma sistemātiska pārbaude.
2. Ja nav izpildīta kāda no Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 III pielikuma I daļā noteiktajām prasībām, attiecīgos produktus noraida. Noraidītos produktus nedrīkst atkārtoti piedāvāt pieņemšanai.
3. Maksājumu aģentūra sistemātiski reģistrē 1. punktā aprakstīto pārbaužu rezultātus.
II DAĻA
Konversijas koeficienti
|
Uzbūves klase / tauku slānis |
Koeficients |
|
U2 |
1,058 |
|
U3 |
1,044 |
|
U4 |
1,015 |
|
R2 |
1,015 |
|
R3 |
1,000 |
|
R4 |
0,971 |
|
O2 |
0,956 |
|
O3 |
0,942 |
|
O4 |
0,914 |
III DAĻA
Atkaulošana
I. Vispārīgi nosacījumi, kas reglamentē atkaulošanu
1. Atkaulošanu var veikt tikai izciršanas uzņēmumos, kas apstiprināti un darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 ( 11 ) prasībām.
2. Šajā regulā “atkaulošanas darbības” nozīmē fiziskās darbības ar liellopu/teļa gaļu, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 II pielikumā.
3. Atkaulotiem izcirtņiem jāatbilst šā pielikuma IV daļas prasībām.
II. Līgumi un specifikācijas
1. Atkaulošanu veic saskaņā ar līgumu atbilstīgi noteikumiem, ko noteikušas maksājumu aģentūras, saskaņā ar to specifikācijām un atbilstīgi šīs regulas prasībām.
2. Maksājumu aģentūras specifikācijas nosaka prasības, kas izciršanas uzņēmumiem jāievēro, sīki apraksta uzņēmumu un vajadzīgās iekārtas un precīzi nosaka prasības atkaulošanas darbībām.
Tajās jo īpaši nosaka sīki izstrādātus nosacījumus, precizējot izcirtņu sagatavošanas metodi, aplīdzināšanu, iepakošanu, sasaldēšanu un saglabāšanu, lai izcirtņus pārņemtu maksājumu aģentūra.
III. Atkaulošanas darbību kontrole un uzraudzība
Maksājumu aģentūras veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkaulošanas darbības tiek veiktas atbilstīgi šīs regulas prasībām un šīs daļas II iedaļā aprakstītajiem līgumiem un specifikācijām.
Konkrēti, maksājumu aģentūras ievieš sistēmu, lai nodrošinātu visu atkaulošanas darbību nepārtrauktu uzraudzību un verifikāciju. Šādas uzraudzības un verifikācijas rezultātus reģistrē.
IV. Izcirtņu uzglabāšana
Izcirtņus uzglabā saldētavās, kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kuras jurisdikcijā atrodas maksājumu aģentūra.
V. Atkaulošanas darbību izmaksas
Līgumi, kas minēti šīs daļas II iedaļā, un maksājumi, kurus veic sakarā ar tiem, aptver izmaksas par atkaulošanas darbībām, kas minētas šīs daļas I iedaļas 2. punktā.
VI. Atkaulošanas darbību termiņi
Atkaulošana, aplīdzināšana, svēršana, iepakošana un ātrā sasaldēšana jāveic 10 kalendārajās dienās pēc nokaušanas. Tomēr maksājumu aģentūra var noteikt īsākus termiņus.
VII. Pārbaudes un produktu noraidīšana
1. Ja šīs daļas III iedaļā minētajās pārbaudēs konstatē, ka produkti neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un šīs daļas II iedaļā aprakstītajiem līgumiem un specifikācijām, produktus noraida.
2. Neskarot sankciju piemērošanu, par noraidītajiem izcirtņiem maksājumu aģentūras atgūst maksājumus no atbildīgajām pusēm par summu, kas vienāda ar cenu, kura norādīta šā pielikuma V daļā.
IV DAĻA
Intervences atkaulošanas specifikācijas
1. PAKAĻĒJĀS CETURTDAĻAS IZCIRTŅI
1.1. Izcirtņu apraksts
1.1.1. Intervences apakšstilbs (INT kods 11)
Izciršana un atkaulošana: ar cirtienu pa pakaļkājas ceļa locītavu atcērt un atdala no ciskas iekšējā gabala un ciskas pakaļējās malas pa robežu starp muskuļiem, atstājot papēža muskuli klāt pie apakšstilba. Izņem apakšstilba kaulus (lielo lielakaulu un paceles cīpslu).
Aplīdzināšana: aplīdzina cīpslu galus līdz ar gaļu.
Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo.
1.1.2. Intervences ciskas ārējais gabals (INT kods 12)
Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas iekšējā gabala ar taisnu cirtienu uz leju gar līniju no ciskas kaula un no ciskas pakaļējās malas, ciršanu turpinot uz leju pa robežu starp muskuļiem. Aizsargkārtu saglabā neskartu.
Aplīdzināšana: izņem ceļa skriemeli, locītavas somiņu un cīpslas; ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.
1.1.3. Intervences ciskas iekšējais gabals (INT kods 13)
Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas pakaļējās malas un apakšstilba, cērtot pa robežu starp muskuļiem, un atdala no ciskas kaula; izņem krustakaulu.
Aplīdzināšana: izņem dzimumlocekļa sakni, piegulošo skrimsli un virsējo cirkšņa limfmezglu; izņem skrimšļus un gūžas kaula saistaudus; ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.
1.1.4. Intervences ciskas pakaļējās malas (INT kods 14)
Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas iekšējā gabala un apakšstilba, cērtot pa robežu starp muskuļiem; izņem ciskas kaulu.
Aplīdzināšana: izņem kaula locītavai lielos piegulošos skrimšļus, paceles limfmezglu, taukus un cīpslas; ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.
1.1.5. Intervences fileja (INT kods 15)
Izciršana: izņem fileju visā garumā, atbrīvojot priekšgalu (resno galu) no gūžas kaula (ilium) un griežot gar skriemelim piegulošo fileju, tādā veidā atbrīvojot fileju no augšējā mugurgabala.
Aplīdzināšana: izņem limfmezglus un taukus. Ciskas ādu un garo muguras muskuli atstāj klāt neskartu.
1.1.6. Intervences astes gabals (INT kods 16)
Izciršana un atkaulošana: ar taisnu cirtienu atdala no ciskas pakaļējās malas/ciskas ārējā gabala apmēram 5 cm attālumā no piektā krustu skriemeļa pakaļējās malas, atstājot apmēram 5 cm no sēžas kaula priekšējās malas, uzmanoties, lai neizcirstu cauri ciskas ārējam gabalam.
Atdala no augšējā mugurgabala, cērtot starp pēdējo jostas un pirmo krustu skriemeli, atbrīvojot gūžas kaula priekšējo malu. Izņem kaulus un skrimšļus.
Aplīdzināšana: izņem taukus no iekšējās virsmas zem garā muguras muskuļa. Ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.
1.1.7. Intervences jostas gabals (INT kods 17)
Izciršana un atkaulošana: atdala no astes gabala ar taisnu cirtienu starp pēdējo jostas un pirmo krustu skriemeli. Atdala no priekšējās ceturtdaļas (piecu ribu) ar taisnu cirtienu starp 11. un 10. ribu. Tīri izņem mugurkaulu. Izņem ribas un mugurizaugumus, atdalot tos vienā gabalā.
Aplīdzināšana: izņem visu veidu skrimšļus, kas palikuši pēc atkaulošanas. Jāizņem cīpslas. Ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.
1.1.8. Intervences sānu gabals (INT kods 18)
Izciršana un atkaulošana: izņem visu sānu gabalu no astotās ribas taisni cirstās pakaļējās ceturtdaļas ar cirtienu no vietas, kur muguras gabals atliecas, pa robežu starp muskuļiem uz leju ap pakaļējo muskuļu virsmu līdz horizontālam punktam pēdējā jostas skriemeļa vidū.
Turpina cirst uz leju, taisni, paralēli filejai pa 13. līdz 6. ribu paralēli mugurkaula augšējai malai tā, lai pilns lejupejošais cirtiens nav vairāk kā 5 cm no garā muguras muskuļa sānu gala.
Izņem visus kaulus un skrimšļus, atdalot tos vienā gabalā. Visam sānu gabalam jāpaliek vienā gabalā.
Aplīdzināšana: izņem saistaudu apvalku, kas klāj nervu membrānu, nervu membrānu atstājot neskartu. Taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 30 %.
1.1.9. Intervences priekšējā ceturtdaļa (piecu ribu) (INT kods 19)
Izciršana un atkaulošana: šis izcirtnis jāatdala no jostas gabala ar taisnu cirtienu starp 11. un 10. ribu, ietverot 6. līdz 10. ribu. Izņem starpribu muskuļus un pleiru plānā slānī ar ribu kauliem. Izņem mugurkaulu un skrimšļus, ieskaitot lāpstiņas galu.
Aplīdzināšana: izņem skausta saites (ligamentum nuchae). Ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm. Aizsargkārtu saglabā neskartu.
2. PRIEKŠĒJĀS CETURTDAĻAS IZCIRTŅI
2.1. Izcirtņu apraksts
2.1.1. Intervences priekšējais apakšstilbs (INT kods 21)
Izciršana un atkaulošana: ar cirtienu visapkārt izņem spieķa kaulu (radius) un pleca kaulu (humerus). Izņem spieķa kaulu.
Aplīdzināšana: aplīdzina cīpslu galus līdz ar gaļu.
Apakšplecus nedrīkst iesaiņot kopā ar apakšstilbiem.
2.1.2. Intervences plecs (INT kods 22)
Izciršana un atkaulošana: atdala plecu no priekšējās ceturtdaļas, cērtot pa robežu starp muskuļiem visapkārt pleca malai un skrimslim lāpstiņas galā, turpinot visapkārt robežai starp muskuļiem tā, lai plecu izceltu no tā dabīgās vietas. Izņem lāpstiņu. Lāpstiņas muskulis jāliek atpakaļ zem lāpstiņas, bet jāatstāj klāt tā, lai kaulu varētu tīri izņemt. Izņem pleca kaulu.
Aplīdzināšana: izņem skrimšļus, cīpslas un locītavu somiņas; taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 10 %.
2.1.3. Intervences krūtsgabals (INT kods 23)
Izciršana un atkaulošana: atdala no priekšējās ceturtdaļas, cērtot taisni perpendikulāri pirmās ribas vidum. Izņem starpribu muskuļus un pleiru, atdalot tos vienā gabalā, kopā ar ribām, krūšu kaulu un skrimšļiem. Muskuļu kārta jāatstāj klāt pie krūtsgabala. Jāizņem tauki, kas atrodas zem muskuļu kārtas un krūšu kaula.
Aplīdzināšana: taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 30 %.
2.1.4. Intervences priekšējā ceturtdaļa (INT kods 24)
Izciršana un atkaulošana: izcirtni, kas atliek pēc krūtsgabala, pleca un apakšpleca izņemšanas, klasificē kā priekšējo ceturtdaļu.
Izņem ribu kaulus, atdalot tos vienā gabalā. Kakla kauli jāizņem tīri.
Garais kakla muskulis (longus colli) jāatstāj klāt pie šā izcirtņa.
Aplīdzināšana: jāizņem cīpslas, locītavu somiņas un skrimšļi. Taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 10 %.
V DAĻA
Noraidīto intervences izcirtņu individuālās cenas
|
(EUR/t) |
|
|
Intervences fileja |
22 000 |
|
Intervences jostas gabals |
14 000 |
|
Intervences ciskas iekšējais gabals, intervences astes gabals |
10 000 |
|
Intervences ciskas pakaļējās malas, intervences ciskas ārējais gabals, intervences priekšējā ceturtdaļa (piecu ribu) |
8 000 |
|
Intervences plecs, intervences priekšējā ceturtdaļa |
6 000 |
|
Intervences krūtsgabals, intervences apakšstilbs, intervences apakšplecs |
5 000 |
|
Intervences sānu gabals |
4 000 |
IV PIELIKUMS
SVIESTS
I DAĻA
Paraugu ņemšana ķīmiskajai un mikrobioloģiskajai analīzei un organoleptiskajai vērtēšanai
1. Ķīmiskā un mikrobioloģiskā analīze
|
Sviesta daudzums (kg) |
Minimālais paraugu skaits (> 100 g) |
|
≤ 1 000 |
2 |
|
> 1 000 ≤ 5 000 |
3 |
|
> 5 000 ≤ 10 000 |
4 |
|
> 10 000 ≤ 15 000 |
5 |
|
> 15 000 ≤ 20 000 |
6 |
|
> 20 000 ≤ 25 000 |
7 |
|
> 25 000 |
7 + 1 uz 25 000 kg vai uz daļu no šā daudzuma |
Mikrobioloģiskajai analīzei paraugi jāņem aseptiski.
Pēc rūpīgas sajaukšanas vienā paraugā var apvienot līdz pieciem 100 g paraugiem analīzei.
Paraugi jāņem nejaušas izlases veidā dažādās katras partijas vietās pirms ievietošanas maksājumu aģentūras norādītajā saldētavā vai vienlaikus ar ievietošanu.
Sviesta apvienotā parauga sagatavošana (ķīmiskā analīze):
a) lietojot tīru, sausu sviesta paraugnoņēmēju vai līdzīgu piemērotu instrumentu, izvelk vismaz 30 g sviesta no gabala vidus un ieliek parauga traukā. Apvienotais paraugs pēc tam jāaizzīmogo un jānosūta uz laboratoriju analīzei;
b) laboratorijā apvienotais paraugs jāuzsilda sākotnējā neatvērtā traukā līdz 30 °C un bieži jākrata, līdz iegūst viendabīgu, šķidru emulsiju bez cietiem gabaliem. Traukam jābūt piepildītam līdz pusei vai līdz divām trešdaļām.
Attiecībā uz katru ražotāju, kas piedāvā sviestu intervencei, gadā divos paraugos jāanalizē tauki, kas nav piena tauki.
2. Organoleptiskā novērtēšana
|
Sviesta daudzums (kg) |
Minimālais paraugu skaits |
|
1 000 ≤ 5 000 |
2 |
|
> 5 000 ≤ 25 000 |
3 |
|
> 25 000 |
3 + 1 uz 25 000 kg vai uz daļu no šā daudzuma |
Pēc 30 dienu uzglabāšanas pārbaudes perioda laikā no 30. līdz 45. dienai pēc sviesta piegādes ņem paraugus nejaušas izlases veidā dažādās katras partijas vietās un novērtē tos.
Katru paraugu novērtē atsevišķi. Atkārtota paraugu ņemšana un atkārtota vērtēšana nav atļauta.
3. Norādījumi, kas jāievēro paraugu defektu gadījumā:
a) ķīmiskā un mikrobioloģiskā analīze:
i) ja analizē atsevišķus paraugus, pieļaujams viens paraugs ar vienu defektu no pieciem līdz 10 paraugiem vai pieļaujami divi paraugi ar vienu defektu no 11 līdz 15 paraugiem. Ja paraugam ir defekts, jāņem divi jauni paraugi abās pusēs paraugam, kuram ir defekts, un jāpārbauda attiecīgais rādītājs. Ja neviens no paraugiem neatbilst specifikācijai, sviesta daudzums starp diviem sākotnējiem paraugiem abās pusēs no parauga, kuram ir defekts, ir jāizslēdz no piedāvātā daudzuma.
Izslēdzamais daudzums gadījumā, ja jaunajam paraugam ir defekts:
ii) ja analizē apvienotus paraugus un konstatē defektus attiecībā uz vienu rādītāju, daudzums, ko pārstāv attiecīgais apvienotais paraugs, ir jāizslēdz no piedāvātā daudzuma. Daudzumu, ko pārstāv viens apvienotais paraugs, var noteikt, sadalot daudzumu, pirms paraugus ņem nejaušas izlases veidā no katras tā daļas;
b) organoleptiskā vērtēšana: ja paraugs uzrāda organoleptisku defektu, tad sviesta daudzumu, kas atrodas starp diviem blakus paraugiem abās pusēs neatbilstošajam paraugam, izslēdz no partijas daudzuma;
c) ja paraugi uzrāda organoleptisku defektu un vai nu ķīmisku, vai mikrobioloģisku defektu, noraida visu daudzumu.
IA DAĻA
Valsts intervencei paredzēta nesālīta sviesta analīžu metodes
|
Parametrs |
Metode |
|
Tauki (1) |
ISO 17189 vai ISO 3727 3. daļa |
|
Ūdens |
ISO 3727 1. daļa |
|
Beztauku sausna |
ISO 3727 2. daļa |
|
Tauku skābums |
ISO 1740 |
|
Peroksīda skaitlis |
ISO 3976 |
|
Tauki, kas nav piena tauki |
ISO 17678 |
|
Sensoriskās īpašības |
ISO 22935 2. un 3. daļa un pēc tam punktu tabula |
|
(1) Izmantojamo metodi apstiprina maksājumu aģentūra. |
|
Punktu tabula
|
Izskats |
Konsistence |
Smarža un garša |
|||
|
Punkti |
Piezīmes |
Punkti |
Piezīmes |
Punkti |
Piezīmes |
|
5 |
Ļoti labi Nevainojams Visaugstākā kvalitāte (vienādi sauss) |
5 |
Ļoti labi Nevainojama Visaugstākā kvalitāte (vienādi ziežams) |
5 |
Ļoti labi Nevainojama Visaugstākā kvalitāte (pilnīgi tīra delikāta smarža) |
|
4 |
Labi (nav acīmredzamu defektu) |
4 |
Labi (nav acīmredzamu defektu) |
4 |
Labi (nav acīmredzamu defektu) |
|
1, 2 vai 3 |
Jebkāds defekts |
1, 2 vai 3 |
Jebkāds defekts |
1, 2 vai 3 |
Jebkāds defekts |
II DAĻA
Sviesta piegāde un iesaiņojums
1. Sviestu piegādā blokos un iesaiņo jaunā, izturīgā materiālā tā, lai nodrošinātu tā aizsardzību transportēšanas laikā, ievietojot uzglabāšanā, to uzglabājot un izņemot no glabāšanas.
2. Uz iepakojuma ir vismaz šādi dati, attiecīgā gadījumā kodēti:
a) apstiprinājuma numurs, kas identificē ražošanas uzņēmumu un ražošanas dalībvalsti;
b) ražošanas datums;
c) ražošanas partijas numurs un iepakojuma numurs; iepakojuma numuru var aizstāt ar paliktņa numuru, kas atzīmēts uz paliktņa;
d) vārds “saldkrējuma”, ja sviesta pH ir 6,2 vai augstāks.
3. Glabāšanas pārzinis veic uzskaiti reģistrācijas žurnālā, kurā uzglabāšanas sākuma datumā ieraksta 2. punktā minētās ziņas.
V PIELIKUMS
VĀJPIENA PULVERIS
I DAĻA
Intervences ietvaros piedāvātā vājpiena pulvera paraugu ņemšana un analizēšana
1. Paraugus no partijām ņem saskaņā ar starptautiskajā standartā ISO 707 noteikto kārtību. Tomēr maksājumu aģentūras var lietot citas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka tās atbilst minētajā standartā izklāstītajiem principiem.
2. Iesaiņojumu skaits, kas jāizvēlas analizējamo paraugu ņemšanai:
a) partijām ar ne vairāk kā 800 maisiem, kuros tīrsvars ir 25 kg, vismaz astoņi iesaiņojumi;
b) partijām ar vairāk nekā 800 maisiem, kuros tīrsvars ir 25 kg, vismaz astoņi iesaiņojumi plus viens iesaiņojums no katriem papildu 800 maisiem vai to daļas.
3. Parauga svars: no katra iesaiņojuma ņem vismaz 200 g paraugu.
4. Paraugu grupēšana: kopējā paraugā apvieno ne vairāk kā deviņus paraugus.
5. Paraugu analīze: katrs kopējais paraugs jāanalizē, lai verificētu visus kvalitātes rādītājus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 V pielikuma II daļā.
6. Paraugu neatbilstība:
a) ja izrādās, ka apvienotais paraugs neatbilst vienam no kritērijiem, tad noraida daudzumu, no kura paraugs ņemts;
b) ja izrādās, ka apvienotais paraugs neatbilst vairākiem kritērijiem, tad noraida daudzumu, no kura paraugs ņemts, un ņem paraugus no pārējiem tās pašas ražotnes daudzumiem; šo paraugu analīze ir izšķirīga. Šādā gadījumā:
— paraugu skaitu, kas noteikts 2. punktā, divkāršo,
— ja izrādās, ka apvienotais paraugs neatbilst vienam vai vairākiem kritērijiem, tad noraida daudzumu, no kura paraugs ņemts.
IA DAĻA
Valsts intervencei paredzēta vājpiena pulvera analīžu metodes
|
Parametrs |
Metode |
|
Olbaltumvielas |
ISO 8968 1. daļa |
|
Tauki |
ISO 1736 |
|
Ūdens |
ISO 5537 |
|
Skābums |
ISO 6091 |
|
Laktāti |
ISO 8069 |
|
Fosfatāzes tests |
ISO 11816 1. daļa |
|
Nešķīdības indekss |
ISO 8156 |
|
Piedeguma daļiņas (1) |
ADPI |
|
Mikroorganismi |
ISO 4833 1. daļa |
|
Paniņas |
I papildinājums |
|
Siera sūkalas (2) |
II un III papildinājums |
|
Skābās sūkalas (3) |
ISO 8069 vai inspicēšana uz vietas |
|
Sensoriskā vērtēšana (4) |
ISO 22935 2. un 3. daļa |
|
(1) Piedeguma daļiņu analīzes var veikt sistemātiski. Tomēr šādas analīzes veic vienmēr, ja sensoriskā vērtēšana netiek veikta. (2) Izmantojamo metodi (vienu vai abas) apstiprina maksājumu aģentūra. (3) Izmantojamo metodi apstiprina maksājumu aģentūra. (4) Sensorisko vērtēšanu veic tad, ja to uzskata par vajadzīgu pēc riska analīzes, kuru apstiprinājusi maksājumu aģentūra. |
|
I papildinājums
VĀJPIENA PULVERIS: FOSFATIDILSERĪNA UN FOSFATIDILETANOLAMĪNA KVANTITATĪVA NOTEIKŠANA
Metode: apgrieztās fāzes HPLC
1. MĒRĶIS UN PIEMĒROŠANAS JOMA
Šī metode apraksta procedūru fosfatidilserīna (PS) un fosfatidiletanolamīna (PE) kvantitatīvai noteikšanai vājpiena pulverī, un tā ir piemērota paniņu sausnas detektēšanai vājpiena pulverī.
2. DEFINĪCIJA
PS + PE saturs : vielas masas daļa, ko nosaka, izmantojot turpinājumā aprakstīto procedūru. Rezultātu izsaka dipalmitoilfosfatidiletanolamīna (PEDP) miligramos uz 100 g pulvera.
3. METODES PRINCIPS
Aminofosfolipīdu ekstrakcija ar metanolu no atjaunota piena. PS un PE kā o-ftalskābes dialdehīda (OPA) atvasinājumu noteikšana ar apgrieztās fāzes HPLC un fluorescences detektēšanu. PS un PE satura kvantitatīva noteikšana analizējamajā paraugā, salīdzinot ar standartparaugu, kas satur zināmu daudzumu PEDP.
4. REAĢENTI
Visi reaģenti ir atzītas analītiskas tīrības pakāpes reaģenti. Izmanto destilētu ūdeni vai ūdeni ar vismaz līdzvērtīgu tīrību, ja vien nav noteikts citādi.
4.1. Standartmateriāls: PEDP ar vismaz 99 % tīrību
Piezīme. Standartmateriālu uzglabā – 18 °C temperatūrā.
4.2. Reaģenti standartparauga un analizējamā parauga sagatavošanai
|
4.2.1. |
HPLC tīrības pakāpes metanols |
|
4.2.2. |
HPLC tīrības pakāpes hloroforms |
|
4.2.3. |
Triptamīna monohidrohlorīds |
4.3. Reaģenti o-ftalskābes dialdehīda derivatizācijai
|
4.3.1. |
Nātrija hidroksīda 12 M šķīdums ūdenī |
|
4.3.2. |
Borskābes 0,4 M šķīdums ūdenī, kura pH ar nātrija hidroksīdu (4.3.1.) koriģēts uz 10,0 |
|
4.3.3. |
2-merkaptoetanols |
|
4.3.4. |
o-ftalskābes dialdehīds (OPA) |
4.4. HPLC eluēšanas šķīdinātāji
|
4.4.1. |
Eluēšanas šķīdinātājus sagatavo, izmantojot HPLC tīrības pakāpes reaģentus. |
|
4.4.2. |
HPLC tīrības pakāpes ūdens |
|
4.4.3. |
Pārbaudītas fluorimetriskās tīrības metanols |
|
4.4.4. |
Tetrahidrofurāns |
|
4.4.5. |
Nātrija dihidrogēnfosfāts |
|
4.4.6. |
Nātrija acetāts |
|
4.4.7. |
Etiķskābe |
5. APARATŪRA
|
5.1. |
Analītiskie svari, kuros var nosvērt ar 1 mg precizitāti un kuru iedaļas vērtība ir 0,1 mg |
|
5.2. |
Vārglāzes ar 25 ml un 100 ml ietilpību |
|
5.3. |
Pipetes, ar kurām var izdalīt 1 ml un 10 ml |
|
5.4. |
Magnētiskais maisītājs |
|
5.5. |
Mērpipetes, ar kurām var izdalīt 0,2 ml, 0,5 ml un 5 ml |
|
5.6. |
Mērkolbas ar 10 ml, 50 ml un 100 ml ietilpību |
|
5.7. |
Šļirces ar 20 μl un 100 μl ietilpību |
|
5.8. |
Ultraskaņas vanna |
|
5.9. |
Centrifūga, kas var darboties ar 27 000 × g |
|
5.10. |
Stikla flakoni ar aptuveni 5 ml ietilpību |
|
5.11. |
Mērcilindrs ar 25 ml ietilpību |
|
5.12. |
pH metrs ar precizitāti līdz 0,1 pH vienībai |
|
5.13. |
HPLC iekārta
|
6. PARAUGU ŅEMŠANA
Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar standartu ISO 707.
7. PROCEDŪRA
7.1. Iekšējā standartšķīduma sagatavošana
|
7.1.1. |
Mērkolbā ar 100 ml ietilpību (5.6.) iesver 30,0 ± 0,1 mg triptamīna monohidrohlorīda (4.2.3.) un uzpilda līdz atzīmei ar metanolu (4.2.1.). |
|
7.1.2. |
1 ml šā šķīduma ar pipeti (5.3.) iepilina 10 ml mērkolbā (5.6.) un uzpilda līdz atzīmei ar metanolu (4.2.1.), lai iegūtu triptamīna koncentrāciju 0,15 mM. |
7.2. Analizējamā parauga šķīduma sagatavošana
|
7.2.1. |
Vārglāzē ar 25 ml ietilpību (5.2.) iesver 1,000 ± 0,001 g vājpiena pulvera parauga. Ar pipeti (5.3.) pievieno 10 ml destilēta ūdens, kura temperatūra ir 40 ± 1 °C, un ar magnētisko maisītāju (5.4.) maisa 30 minūtes, lai izšķīdinātu visas piciņas. |
|
7.2.2. |
Mērkolbā ar 10 ml ietilpību (5.6.) ar pipeti (5.5.) iepilina 0,2 ml atjaunota piena, ar šļirci (5.7.) pievieno 100 μl 0,15 mM triptamīna šķīduma (7.1.) un uzpilda līdz tilpumam ar metanolu (4.2.1.). Rūpīgi samaisa, apvēršot otrādi, un uz 15 minūtēm ievieto ultraskaņas vannā (5.8.). |
|
7.2.3. |
Centrifugē (5.9.) 10 minūtes ar 27 000 g × g un supernatantu savāc stikla flakonā (5.10.). Piezīme. Līdz HPLC analīzes veikšanai analizējamā parauga šķīdums jāuzglabā 4 °C temperatūrā. |
7.3. Ārējā standartšķīduma sagatavošana
|
7.3.1. |
Mērkolbā ar 50 ml ietilpību (5.6.) iesver 55,4 mg PEDP (4.1.) un, izmantojot mērcilindru (5.11.), pievieno aptuveni 25 ml hloroforma (4.2.2.). Kolbu noslēdz ar aizbāzni, uzkarsē līdz 50 °C ± 1 °C un rūpīgi maisa, līdz PEDP izšķīdis. Kolbu atdzesē līdz 20 °C, uzpilda līdz tilpumam ar metanolu (4.2.1.) un maisa, apvēršot otrādi. |
|
7.3.2. |
1 ml šā šķīduma ar pipeti (5.3.) iepilina 100 ml mērkolbā (5.6.) un uzpilda līdz tilpumam ar metanolu (4.2.1.). 1 ml šā šķīduma ar pipeti (5.3.) iepilina 10 ml mērkolbā (5.6.), pievieno 100 μl (5.7.) 0,15 mM triptamīna šķīduma (7.1.) un uzpilda līdz tilpumam ar metanolu (4.2.1.). Maisa, apvēršot otrādi. Piezīme. Līdz HPLC analīzes veikšanai references parauga šķīdums jāuzglabā 4 °C temperatūrā. |
7.4. Derivatizācijas reaģenta sagatavošana
10 ml mērkolbā (5.6.) iesver 25,0 ± 0,1 mg OPA (4.3.4.), pievieno 0,5 ml (5.5.) metanola (4.2.1.) un rūpīgi maisa, lai izšķīdinātu OPA. Uzpilda līdz atzīmei ar borskābes šķīdumu (4.3.2.) un ar šļirci (5.7.) pievieno 20 μl 2-merkaptoetanola (4.3.3.).
Piezīme. Derivatizācijas reaģentu uzglabā 4 °C temperatūrā brūna stikla flakonā, un tas saglabājas stabils vienu nedēļu.
7.5. Noteikšana ar HPLC
7.5.1. Eluēšanas šķīdinātāji (4.4.)
Šķīdinātājs A: 0,3 mM nātrija dihidrogēnfosfāta un 3 mM nātrija acetāta šķīdums (kura pH ar etiķskābi koriģēts uz 6,5 ± 0,1): metanols: tetrahidrofurāns = 558:440:2 (v/v/v).
Šķīdinātājs B: metanols.
7.5.2. Ieteicamais eluēšanas gradients
|
Laiks (min) |
Šķīdinātājs A (%) |
Šķīdinātājs B (%) |
Plūsmas ātrums (ml/min) |
|
Sākums |
40 |
60 |
0 |
|
0,1 |
40 |
60 |
0,1 |
|
5,0 |
40 |
60 |
0,1 |
|
6,0 |
40 |
60 |
1,0 |
|
6,5 |
40 |
60 |
1,0 |
|
9,0 |
36 |
64 |
1,0 |
|
10,0 |
20 |
80 |
1,0 |
|
11,5 |
16 |
84 |
1,0 |
|
12,0 |
16 |
84 |
1,0 |
|
16,0 |
10 |
90 |
1,0 |
|
19,0 |
0 |
100 |
1,0 |
|
20,0 |
0 |
100 |
1,0 |
|
21,0 |
40 |
60 |
1,0 |
|
29,0 |
40 |
60 |
1,0 |
|
30,0 |
40 |
60 |
0 |
Piezīme. Eluēšanas gradientu var nākties nedaudz mainīt, lai sasniegtu 1. attēlā redzamo izšķirtspēju.
Kolonnas temperatūra: 30 °C.
|
7.5.3. |
Injekcijas tilpums: 50 μl derivatizācijas reaģenta un 50 μl parauga šķīduma. |
|
7.5.4. |
Kolonnas līdzsvarošana
Sākot ikdienas darbu, kolonnu 15 minūtes skalo ar 100 % šķīdinātāju B, tad iepilda A:B = 40:60 un 15 minūtes līdzsvaro ar 1 ml/min. Izdara tukšo testu, ievadot metanolu (4.2.1.). Piezīme. Pirms ilgtermiņa uzglabāšanas kolonnu 30 minūtes skalo ar metanolu:hloroformu = 80:20 (v/v). |
|
7.5.5. |
PS + PE satura noteikšana analizējamajā paraugā |
|
7.5.6. |
Veic hromatogrāfisko analīžu sēriju, laiku starp analīzēm saglabājot nemainīgu, lai iegūtu konstantus aiztures laikus. Pēc katriem 5–10 analizējamā parauga šķīdumiem ievada ārējo standartšķīdumu (7.3.), lai aprēķinātu atbildes koeficientu. Piezīme. Pēc katrām 20–25 analīzēm kolonnu tīra, vismaz 30 minūtes skalojot ar 100 % šķīdinātāju B (7.5.1.). |
7.6. Integrēšanas režīms
7.6.1. PEDP smaile
PEDP eluējas kā viena smaile. Smailes laukumu nosaka, veicot integrēšanu starp divām ieplakām.
7.6.2. Triptamīna smaile
Triptamīns eluējas kā viena smaile (1. attēls). Smailes laukumu nosaka, veicot integrēšanu starp divām ieplakām.
7.6.3. PS un PE smaiļu grupas
Aprakstītajos apstākļos (1. attēls) PS eluējas kā divas nepilnīgi atdalītas galvenās smailes, pirms kurām ir zemāka smaile. PE eluējas kā trīs nepilnīgi atdalītas galvenās smailes. Katras smaiļu kopas kopējo laukumu nosaka, novelkot bāzes līniju, kā parādīts 1. attēlā.
8. REZULTĀTU APRĒĶINĀŠANA UN IZTEIKŠANA
PS un PE saturu analizējamajā paraugā aprēķina šādi:
C = 55,36 × ((A2)/(A1)) × ((T1)/(T2)),
kur:
|
C |
= |
PS vai PE saturs (mg/100 g pulvera) analizējamajā paraugā, |
|
A1 |
= |
standartparauga šķīduma (7.3.) PEDP smailes laukums, |
|
A2 |
= |
analizējamā parauga šķīduma (7.2.) PS vai PE smailes laukums, |
|
T1 |
= |
standartparauga šķīduma (7.3.) triptamīna smailes laukums, |
|
T2 |
= |
analizējamā parauga šķīduma (7.2.) triptamīna smailes laukums. |
9. METODES PAREIZUMS
Piezīme. Atkārtojamības vērtības aprēķinātas saskaņā ar IDF starptautisko standartu (*).
9.1. Atkārtojamība
Atkārtojamības relatīvā standartnovirze, kas izsaka to neatkarīgo analītisko rezultātu mainīgumu, kurus viens un tas pats laborants ieguvis, vienu un to pašu paraugu testējot ar vienu un to pašu aparatūru tādos pašos apstākļos un īsā laika intervālā, nedrīkst pārsniegt 2 %. Ja šādos apstākļos ir veiktas divas noteikšanas, relatīvā starpība starp abiem rezultātiem nedrīkst būt lielāka par 6 % no rezultātu vidējā aritmētiskā.
9.2. Reproducējamība
Ja laboranti dažādās laboratorijās ir veikuši divas noteikšanas, vienu un to pašu paraugu testējot ar atšķirīgu aparatūru atšķirīgos apstākļos, abu rezultātu relatīvā starpība nedrīkst būt lielāka par 11 % no rezultātu vidējā aritmētiskā.
10. ATSAUCES
|
10.1. |
Resmini P., Pellegrino L., Hogenboom J.A., Sadini V., Rampilli M., 'Detection of buttermilk solids in skimmilk powder by HPLC quantification of aminophospholipids'. Sci. Tecn. Latt.-Cas., 39,395 (1988). |
1. attēls.
HPLC attēls, kurā redzami OPA atvasinājumi fosfatidilserīns (PS) un fosfatidiletanolamīns (PE) atjaunota vājpiena pulvera metanola ekstraktā. Parādīts PS, PE un triptamīna (iekšējais standarts) smaiļu integrēšanas režīms.
II papildinājums
SIERA SŪKALU DETEKTĒŠANA INTERVENCES KRĀJUMIEM PAREDZĒTĀ VĀJPIENA PULVERĪ, NOSAKOT KAZEĪNMAKROPEPTĪDUS AR AUGSTEFEKTĪVO ŠĶIDRUMA HROMATOGRĀFIJU (HPLC)
1. DARBĪBAS JOMA UN PIEMĒROŠANAS JOMA
Ar šo metodi iespējams, nosakot kazeīnmakropeptīdus, detektēt siera sūkalas intervences krājumiem paredzētā vājpiena pulverī.
2. ATSAUCE
Starptautiskais standarts ISO 707 “Piens un piena produkti. Norādījumi par paraugu ņemšanu”.
3. DEFINĪCIJA
Siera sūkalu sausnas saturu izsaka masas procentos, ko nosaka pēc kazeīnmakropeptīdu satura saskaņā ar aprakstīto procedūru.
4. PRINCIPS
— Vājpiena atjaunošana no pulvera, tauku un olbaltumvielu atdalīšana ar trihloretiķskābi, pēc tam centrifugēšana vai filtrēšana.
— Kazeīnmakropeptīdu (CMP) daudzuma noteikšana supernatantā, izmantojot augstefektīvo šķidruma hromatogrāfiju (HPLC).
— To rezultātu novērtēšana, kuri iegūti, paraugus salīdzinot ar standartparaugiem, kas sastāv no vājpiena pulvera, kuram ir vai nav pievienota zināma procentuālā daļa sūkalu pulvera.
5. REAĢENTI
Visi reaģenti ir atzītas analītiskas tīrības pakāpes reaģenti. Izmanto destilētu ūdeni vai ūdeni ar vismaz līdzvērtīgu tīrību.
5.1. Trihloretiķskābes šķīdums
Ūdenī izšķīdina 240 g trihloretiķskābes (CCl3COOH) un uzpilda līdz 1 000 ml. Šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam.
5.2. Eluenta šķīdums, pH 6,0
Aptuveni 700 ml ūdens izšķīdina 1,74 g dikālija hidrogēnfosfāta (K2HPO4), 12,37 g kālija dihidrogēnfosfāta (KH2PO4) un 21,41 g nātrija sulfāta (Na2SO4). Vajadzības gadījumā pH koriģē uz 6,0, izmantojot fosforskābes vai kālija hidroksīda šķīdumu.
Uzpilda ar ūdeni līdz 1 000 ml un homogenizē.
Piezīme. Eluenta sastāvu var atjaunināt, lai tas atbilstu standartu sertifikātam vai kolonnu pildījuma materiāla ražotāja ieteikumiem.
Eluenta šķīdumu pirms izmantošanas filtrē caur membrānas filtru, kura poru diametrs ir 0,45 μm.
5.3. Skalošanas šķīdinātājs
Vienu tilpumu acetonitrila (CH3CN) sajauc ar deviņiem tilpumiem ūdens. Maisījumu pirms izmantošanas filtrē caur membrānas filtru, kura poru diametrs ir 0,45 μm.
Piezīme. Var izmantot jebkuru citu baktericīdas iedarbības skalošanas šķīdinātāju, kas nepasliktina kolonnas izšķirtspēju.
5.4. Standartparaugi
|
5.4.1. |
Vājpiena pulveris, kas atbilst šīs regulas prasībām (t. i., [0]) |
|
5.4.2. |
Tas pats vājpiena pulveris, kuram piemaisīti 5 % (m/m) siera sūkalu pulvera ar standartsastāvu (t. i., [5]). |
6. APARATŪRA
|
6.1. |
Analītiskie svari |
|
6.2. |
Fakultatīvi – centrifūga, kas spēj sasniegt centrbēdzes spēku 2 200 g un ir aprīkota ar centrifūgas mēģenēm, kuras noslēdzamas ar aizbāzni vai korķi un kuru ietilpība ir aptuveni 50 ml |
|
6.3. |
Mehāniskais kratītājs |
|
6.4. |
Magnētiskais maisītājs |
|
6.5. |
Stikla piltuves ar aptuveni 7 cm diametru |
|
6.6. |
Vidēji ātras filtrācijas filtrpapīrs ar aptuveni 12,5 cm diametru |
|
6.7. |
Stikla filtrēšanas iekārta ar membrānas filtru, kura poru diametrs ir 0,45 μm |
|
6.8. |
Mērpipetes, ar kurām var izdalīt 10 ml (ISO 648, A klase vai ISO/R 835), vai dozēšanas sistēma, ar ko divās minūtēs var izdalīt 10,0 ml |
|
6.9. |
Dozēšanas sistēma, kas spēj izdalīt 20,0 ml ūdens aptuveni 50 °C temperatūrā |
|
6.10. |
Termostatējama ūdens vanna, noregulēta uz 25 °C ± 0,5 °C |
|
6.11. |
HPLC iekārta ar turpmāk norādītajām sastāvdaļām 6.11.1. Sūknis 6.11.2. Rokas vai automātiskais injektors ar 15–30 μl ietilpību 6.11.3. Divas secīgi savienotas TSK 2 000 -SW kolonnas (garums 30 cm, iekšējais diametrs 0,75 cm) vai līdzvērtīgas kolonnas (piem., viena TSK 2 000 -SWxl, viena Agilent Technologies Zorbax GF 250) un priekškolonna (3 cm × 0,3 cm), piepildīta ar I 125 vai līdzvērtīgas efektivitātes materiālu. 6.11.4. Termostatējama kolonnu krāsns, noregulēta uz 35 ± 1 °C 6.11.5. Maināma viļņu garuma UV detektors, ar ko iespējams veikt mērījumus pie 205 nm ar jutību 0,008 Å 6.11.6. Integrators, ar ko iespējams veikt integrēšanu starp ieplakām Piezīme. Var strādāt ar kolonnām, kas uzglabātas istabas temperatūrā, bet to izšķirtspēja ir nedaudz mazāka. Tādā gadījumā temperatūrai katrā atsevišķā analīžu kārtā nevajadzētu atšķirties vairāk kā par ± 5 °C. |
7. PARAUGU ŅEMŠANA
|
7.1. |
Paraugus ņem saskaņā ar Starptautiskajā standartā ISO 707 noteikto kārtību. Tomēr dalībvalstis var izmantot citu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā atbilst minētā standarta principiem. |
|
7.2. |
Paraugu uzglabā apstākļos, kas nepieļauj tā bojāšanos vai sastāva izmaiņas. |
8. PROCEDŪRA
8.1. Analizējamā parauga sagatavošana
Piena pulveri pārnes traukā, kura ietilpība ir aptuveni divreiz lielāka par pulvera tilpumu un kurš aprīkots ar hermētisku vāku. Trauku tūlīt noslēdz. Piena pulveri labi samaisa, trauku vairākkārt apvēršot.
8.2. Analizējamā porcija
Centrifūgas mēģenē (6.2.) vai piemērotā kolbā ar aizbāzni (50 ml) iesver 2,000 ± 0,001 g analizējamā parauga.
8.3. Tauku un olbaltumvielu atdalīšana
|
8.3.1. |
Analizējamajai porcijai pievieno 20,0 ml silta ūdens (50 °C). Pulveri izšķīdina, piecas minūtes kratot ar mehānisko kratītāju (6.3.). Mēģeni ievieto ūdens vannā (6.10.) un ļauj temperatūrai stabilizēties līdz 25 °C. |
|
8.3.2. |
Divu minūšu laikā, enerģiski maisot ar magnētisko maisītāju (6.4.), pievieno 10,0 ml trihloretiķskābes šķīduma (5.1.) aptuveni 25 °C temperatūrā. Mēģeni uz 60 minūtēm ievieto ūdens vannā (6.10.). |
|
8.3.3. |
Centrifugē (6.2.) 10 minūtes ar 2 200 g vai filtrē caur filtrpapīru (6.6.), izlejot pirmos 5 ml filtrāta. |
8.4. Hromatogrāfiskā noteikšana
|
8.4.1. |
HPLC iekārtā (6.11.) ievada 15–30 μl precīzi nomērīta supernatanta vai filtrāta (8.3.3.), darbojoties ar plūsmas ātrumu 1,0 ml eluenta šķīduma (5.2.) minūtē. 1. piezīme. Atkarībā no lietoto kolonnu iekšējā diametra vai kolonnu ražotāja instrukcijām var izmantot citu plūsmas ātrumu. 2. piezīme. Katrā pārtraukumā kolonnas skalo ar ūdeni. Tajās nekad neatstāj eluenta šķīdumu (5.2.). Pirms katra vairāk nekā 24 stundu ilga pārtraukuma kolonnas skalo ar ūdeni, tad vismaz trīs stundas mazgā ar šķīdumu (5.3.), kura plūsmas ātrums ir 0,2 ml minūtē. |
|
8.4.2. |
Analizējamā parauga [E] hromatogrāfiskās analīzes rezultātā iegūst hromatogrammu, kurā katru smaili identificē pēc tās aiztures laika.
Kolonnas vai kolonnu izvēle var būtiski ietekmēt atsevišķo smaiļu aiztures laikus. Integrators (6.11.6.) automātiski aprēķina katras smailes laukumu A:
Pirms kvantitatīvas interpretācijas ir svarīgi pārbaudīt katras hromatogrammas izskatu, lai konstatētu jebkādas novirzes aparatūras vai kolonnu nepareizas darbības vai analizētā parauga izcelsmes vai īpašību dēļ. Šaubu gadījumā analīzi atkārto. |
8.5. Kalibrēšana
|
8.5.1. |
Standartparaugiem (5.4.) precīzi piemēro 8.2.–8.4.2. punktā aprakstīto procedūru. Izmanto svaigi sagatavotus šķīdumus, jo 8 % trihloretiķskābes vidē CMP noārdās. Zudumus lēš kā 0,2 % stundā 30 °C temperatūrā. |
|
8.5.2. |
Pirms paraugu hromatogrāfiskās noteikšanas kolonnas kondicionē, šķīdumā (8.5.1.) atkārtoti ievadot standartparaugu (5.4.2.), līdz CMP atbilstošās smailes laukums un aiztures laiks kļūst konstants. |
|
8.5.3. |
Atbildes koeficientus R nosaka, ievadot tādu pašu filtrāta (8.5.1.) tilpumu, kāds izmantots paraugiem. |
9. REZULTĀTU IZTEIKŠANA
9.1. Aprēķināšanas metode un formulas
9.1.1. Atbildes koeficientu R aprēķināšana
|
II smaile: |
RII = 100/(AII[0]), |
kur:
|
RII |
= |
II smailes atbildes koeficients, |
|
AII [0] |
= |
standartparauga [0] II smailes laukums, kas iegūts atbilstoši 8.5.3. punktam. |
|
III smaile: |
RIII = W/(AIII[5] – AIII[0]), |
kur:
|
RIII |
= |
III smailes atbildes koeficients, |
|
AIII [0] un AIII [5] |
= |
standartparaugu [0] un [5] III smailes laukums, kas iegūts atbilstoši 8.5.3. punktam, |
|
W |
= |
sūkalu daudzums standartparaugā [5], t. i., 5. |
9.1.2. Parauga [E] smaiļu relatīvā laukumu aprēķināšana
SII[E] = RII × AII[E]
SIII[E] = RIII × AIII[E]
SIV[E] = RIV × AIV[E],
kur:
|
SII [E], SIII [E], SIV [E] |
= |
parauga [E] attiecīgi II, III un IV smailes relatīvais laukums, |
|
AII [E], AIII [E] |
= |
parauga [E] attiecīgi II un III smailes laukums, kas iegūts atbilstoši 8.4.2. punktam |
|
RII, RIII |
= |
atbildes koeficienti, kas aprēķināti atbilstoši 9.1.1. punktam. |
9.1.3. Parauga [E] III smailes relatīvā aiztures laika aprēķināšana
RRTIII[E] = (RTIII[E])/(RTIII[5]),
kur:
|
RRTIII [E] |
= |
parauga [E] III smailes relatīvais aiztures laiks, |
|
RTIII [E] |
= |
parauga [E] III smailes aiztures laiks, kas iegūts atbilstoši 8.4.2. punktam, |
|
RTIII [5] |
= |
kontrolparauga [5] III smailes aiztures laiks, kas iegūts atbilstoši 8.5.3. punktam. |
9.1.4. Eksperimentos ir pierādīts, ka pastāv lineāra sakarība starp III smailes relatīvo aiztures laiku, t. i., RRTIII [E], un pievienotā sūkalu pulvera procentuālo daļu, ja tā ir līdz 10 %.
— RRTIII [E] ir < 1,000, ja sūkalu saturs ir > 5 %,
— RRTIII [E] ir ≥ 1,000, ja sūkalu saturs ir ≤ 5 %.
Pieļaujamā RRTIII vērtību nenoteiktība ir ± 0,002.
Parasti RRTIII [0] vērtība nedaudz novirzās no 1,034. Atkarībā no kolonnu stāvokļa vērtība var tuvoties 1,000, tomēr tā vienmēr būs lielāka.
9.2. Siera sūkalu pulvera procentuālās daļas aprēķināšana paraugā
W = SIII[E] – [1,3 + (SIII[0] – 0,9)],
kur:
|
W |
= |
siera sūkalu procentuālā daļa (m/m) paraugā [E], |
|
SIII [E] |
= |
analizējamā parauga [E] III smailes relatīvais laukums, kas iegūts atbilstoši 9.1.2. punktam, |
|
1,3 |
= |
III smailes vidējais relatīvais laukums, izteikts siera sūkalu gramos uz 100 g, noteikts dažādas izcelsmes vājpiena pulverī bez piemaisījumiem. Šis skaitlis ir iegūts eksperimentāli, |
|
SIII [0] |
= |
III smailes relatīvais laukums, kas ir vienāds ar RIII × AIII [0]. Šīs vērtības ir iegūtas atbilstoši 9.1.1. un 8.5.3. punktam, |
|
(SIII [0] – 0,9) |
= |
vidējā relatīvā laukuma 1,3 korekcija, kas jāveic, ja SIII [0] nav vienāds ar 0,9. Eksperimentāli noteiktais kontrolparauga [0] III smailes vidējais relatīvais laukums ir 0,9. |
9.3. Procedūras pareizums
9.3.1. Atkārtojamība
Starpība starp rezultātiem, ko viens un tas pats analizētājs ieguvis, veicot divas noteikšanas vienlaikus vai uzreiz vienu pēc otras, ar vienu un to pašu aparatūru testējot identisku materiālu, nepārsniedz 0,2 % (m/m).
9.3.2. Reproducējamība
Starpība starp diviem atsevišķiem un neatkarīgiem rezultātiem, kas iegūti, divās dažādās laboratorijās analizējot identisku testa materiālu, nepārsniedz 0,4 % (m/m).
9.4. Interpretācija
|
9.4.1. |
Pieņem, ka paraugā nav sūkalu, ja III smailes relatīvais laukums SIII [E], izteikts gramos siera sūkalu uz 100 g produkta, ir ≤ 2,0 + (SIII[0] – 0,9), kur:
|
|
9.4.2. |
Ja III smailes relatīvais laukums SIII [E] ir > 2,0 + (SIII[0] – 0,9) un II smailes relatīvais laukums SII [E] ≤ 160, siera sūkalu saturu nosaka, kā norādīts 9.2. punktā. |
|
9.4.3. |
Ja III smailes relatīvais laukums SIII [E] ir > 2,0 + (SIII[0] – 0,9) un II smailes relatīvais laukums SII [E] ≤ 160, nosaka kopējo olbaltumvielu saturu (P %), tad novērtē pēc 1. un 2. grafika. 9.4.3.1. Dati, kas iegūti, analizējot tādus sausā vājpiena paraugus bez piemaisījumiem, kuriem ir augsts kopējais olbaltumvielu saturs, ir apkopoti 1. un 2. grafikā. Nepārtrauktā līnija attēlo lineāro regresiju, kuras koeficienti ir aprēķināti ar mazāko kvadrātu metodi. Pārtrauktā taisnā līnija norāda III smailes relatīvā laukuma augšējo robežu ar varbūtību, ka 90 % gadījumu tā netiek pārsniegta. 1. un 2. grafika pārtraukto taisno līniju vienādojumi ir šādi:
kur attiecīgi:
Šie vienādojumi ir ekvivalenti 9.2. punktā minētajam skaitlim 1,3. Nesakritību (T1 un T2) starp atrasto relatīvo laukumu SIII [E] un relatīvo laukumu SIII izsaka šādi: T1 = SIII[E] – [(0,376 P % – 10,7) + (SIII[0] – 0,9)]T2 = SIII[E] – [(0,0123 SII[E] + 0,93) + (SIII[0] – 0,9)].
|
III papildinājums
SIERA SŪKALU SAUSNAS NOTEIKŠANA VĀJPIENA PULVERĪ
|
1. |
MĒRĶIS: KONSTATĒT, VAI SAUSAJAM VĀJPIENAM IR PIEVIENOTA SIERA SŪKALU SAUSNA |
|
2. |
ATSAUCES: STARPTAUTISKAIS STANDARTS ISO 707 |
|
3. |
DEFINĪCIJA Siera sūkalu sausnas saturu izsaka masas procentos un nosaka pēc kazeīnmakropeptīdu satura saskaņā ar aprakstīto procedūru. |
|
4. |
PRINCIPS Paraugus analizē ar apgrieztās fāzes augstefektīvo šķidruma hromatogrāfiju (HPLC procedūra), lai noteiktu kazeīnmakropeptīdu A. Rezultātu novērtē, salīdzinot ar standartparaugiem, kas sastāv no vājpiena pulvera ar zināmu procentuālo daļu sūkalu pulvera un bez tās. Rezultāti, kas pārsniedz 1 % (m/m), norāda uz siera sūkalu sausnas klātbūtni. |
|
5. |
REAĢENTI Visi reaģenti ir atzītas analītiskas tīrības pakāpes reaģenti. Izmanto destilētu ūdeni vai ūdeni ar vismaz līdzvērtīgu tīrību. Acetonitrilam jābūt ar spektroskopisku vai HPLC kvalitāti. 5.1. Trihloretiķskābes šķīdums Ūdenī izšķīdina 240 g trihloretiķskābes (CCl3COOH) un uzpilda līdz 1 000 ml. Šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. 5.2. Eluenti A un B Eluents A: 1 000 ml mērkolbā iepilda 150 ml acetonitrila (CH3CN), 20 ml izopropanola (CH3CHOHCH3) un 1,00 ml trifluoretiķskābes (TFA, CF3COOH). Uzpilda ar ūdeni līdz 1 000 ml. Eluents B: 1 000 ml mērkolbā ielej 550 ml acetonitrila, 20 ml izopropanola un 1,00 ml TFA. Uzpilda ar ūdeni līdz 1 000 ml. Eluenta šķīdumu pirms izmantošanas filtrē caur membrānas filtru, kura poru diametrs ir 0,45 μm. 5.3. Kolonnas glabāšana Pēc analīžu veikšanas kolonnu skalo ar eluentu B (gradienta režīmā) un pēc tam skalo ar acetonitrilu (30 minūtes gradienta režīmā). Kolonnu uzglabā acetonitrilā. 5.4. Standartparaugi
|
|
6. |
APARATŪRA
|
|
7. |
PARAUGU ŅEMŠANA
|
|
8. |
PROCEDŪRA 8.1. Analizējamā parauga sagatavošana Piena pulveri pārnes traukā, kura ietilpība ir aptuveni divreiz lielāka par pulvera tilpumu un kurš aprīkots ar hermētisku vāku. Trauku tūlīt noslēdz. Piena pulveri labi samaisa, trauku vairākkārt apvēršot. 8.2. Analizējamā porcija Centrifūgas mēģenē (6.2.) vai piemērotā kolbā ar aizbāzni (50 ml) iesver 2,00 ± 0,001 g analizējamā parauga. Piezīme. Maisījumu gadījumā nosver tādu analizējamā parauga daudzumu, lai attaukotā parauga porcija atbilstu 2,00 g. 8.3. Tauku un olbaltumvielu atdalīšana
8.4. Hromatogrāfiskā noteikšana
8.5. Kalibrēšana
|
|
9. |
REZULTĀTU IZTEIKŠANA 9.1. Aprēķināšanas metode un formulas 9.1.1. Atbildes koeficienta R aprēķināšana CMPA smaile: R = W/H, kur:
9.2. Siera sūkalu pulvera procentuālās daļas aprēķināšana paraugā W(E) = R × H(E), kur:
Siera sūkalu sausnas klātbūtni uzskata par konstatētu, ja W(E) ir lielāks par 1 % un starpība starp tā aiztures laiku un standartparauga [5] aiztures laiku ir mazāka par 0,2 minūtēm. 9.3. Procedūras pareizums 9.3.1. Atkārtojamība Starpība starp rezultātiem, ko viens un tas pats analizētājs ieguvis, veicot divas noteikšanas vienlaikus vai uzreiz vienu pēc otras, ar vienu un to pašu aparatūru testējot identisku materiālu, nepārsniedz 0,2 % (m/m). 9.3.2. Reproducējamība Nav noteikta. 9.3.3. Linearitāte No 0 % līdz 16 % siera sūkalu jāiegūst lineāra attiecība ar korelācijas koeficientu > 0,99. 9.4. Interpretācija 1 % robeža ietver nenoteiktību reproducējamības dēļ.
|
(*) IDF starptautiskais standarts 135B/1991. Piens un piena produkti. Analītisko metožu precizitātes parametri. Starplaboratoriju pētījumu procedūras izklāsts.
II DAĻA
Vājpiena pulvera piegāde un iesaiņojums
1. Vājpiena pulveri iesaiņo jaunos, tīros, sausos un nebojātos maisos, kas atbilst šādām prasībām:
a) maisiem ir vismaz trīs slāņi, kuru kopējais stiepes enerģijas absorbcijas vidējais rādītājs ir 420 J/m2;
b) otrais slānis ir pārklāts ar polietilēna slāni vismaz 15 g/m2;
c) iekšpus papīra slāņiem līdz apakšai ir iekausēts vismaz 0,08 mm biezs polietilēna maiss;
d) maisi atbilst standartam EN 770;
e) pildot pulveris labi jānoblīvē. Nekādā ziņā nedrīkst pieļaut, ka starp atsevišķiem slāņiem atrodas irdens pulveris.
2. Uz maisiem ir šādi dati, attiecīgā gadījumā kodēti:
a) apstiprinājuma numurs, kas identificē ražošanas uzņēmumu un ražošanas dalībvalsti;
b) ražošanas diena vai vajadzības gadījumā nedēļa;
c) ražošanas partijas numurs;
d) nosaukums “strūklas vājpiena pulveris”.
3. Glabāšanas pārzinis veic uzskaiti reģistrācijas žurnālā, kurā uzglabāšanas sākuma datumā ieraksta 2. punktā minētās ziņas.
VI PIELIKUMS
Privātai uzglabāšanai paredzēta sviesta analīžu metodes
|
Parametrs |
Metode |
|
Tauki (1) |
ISO 17189 vai ISO 3727 3. daļa |
|
Ūdens |
ISO 3727 1. daļa |
|
Beztauku sausna (izņemot sāli) |
ISO 3727 2. daļa |
|
Sāls |
ISO 15648 |
|
(1) Izmantojamo metodi apstiprina maksājumu aģentūra. |
|
VII PIELIKUMS
Privātai uzglabāšanai paredzēta vājpiena pulvera analīžu metodes
|
Parametrs |
Metode |
|
Tauki |
ISO 1736 |
|
Olbaltumvielas |
ISO 8968 1. daļa |
|
Ūdens |
ISO 5537 |
VIII PIELIKUMS
Privātai uzglabāšanai paredzēta siera analīžu metodes
1. Papildinājumā izklāstīto analīžu metodi izmanto, lai pārliecinātos par to, ka siers, kas gatavots tikai no aitas piena, kazas piena vai bifeļmātes piena vai no aitas, kazas un bifeļmātes piena maisījuma, nesatur govs piena kazeīnu.
Uzskata, ka govs piena kazeīna klātbūtne ir konstatēta, ja govs piena kazeīna saturs analizētajā paraugā ir vienāds ar vai augstāks par tā saturu references paraugā, kas satur 1 % govs piena, kā noteikts papildinājumā.
2. Var lietot metodes, ar kurām detektē govs piena kazeīnu 1. punktā minētajos sieros, ja:
a) to detektēšanas robeža ir maksimāli 0,5 % un
b) ar tām nevar iegūt viltuspozitīvus rezultātus, un
c) govs piena kazeīns ir detektējams ar vajadzīgo jutību pat pēc ilgstošiem nogatavināšanas periodiem, kādi var gadīties parastos tirdzniecības apstākļos.
Ja minētie nosacījumi nav izpildīti, izmanto papildinājumā izklāstīto metodi.
Papildinājums
METODE GOVS PIENA UN KAZEINĀTA DETEKTĒŠANAI SIEROS, KAS GATAVOTI NO AITAS PIENA, KAZAS PIENA VAI BIFEĻMĀTES PIENA VAI NO AITAS, KAZAS UN BIFEĻMĀTES PIENA MAISĪJUMIEM
1. DARBĪBAS JOMA
Govs piena un kazeināta detektēšana sieros, kas gatavoti no aitas piena, kazas piena, bifeļmātes piena vai no aitas, kazas un bifeļmātes piena maisījumiem, ar γ-kazeīnu izoelektrisko fokusēšanu pēc plazminolīzes.
2. PIEMĒROŠANAS JOMA
Šī metode ir piemērota sensitīvai un specifiskai svaiga govs piena un termiski apstrādāta govs piena un kazeināta detektēšanai svaigos un nogatavinātos sieros, kas gatavoti no aitas piena, kazas piena, bifeļmātes piena vai no aitas, kazas un bifeļmātes piena maisījumiem. Tā nav piemērota, lai konstatētu, vai pienam un sieram ir piemaisīti termiski apstrādāti govs piena sūkalu olbaltumvielu koncentrāti.
3. METODES PRINCIPS
|
3.1. |
Kazeīnu izolēšana no siera un references standartiem |
|
3.2. |
Izolēto kazeīnu šķīdināšana un šķelšana ar plazmīnu (EC.3.4.21.7.) |
|
3.3. |
Ar plazmīnu apstrādāto kazeīnu izoelektriskā fokusēšana urīnvielas klātbūtnē un olbaltumvielu iekrāsošana |
|
3.4. |
Iekrāsoto γ3 un γ2 kazeīna joslu (govs piena klātbūtnes pierādījums) novērtēšana, no parauga iegūtās joslas salīdzinot ar joslām, kas tajā pašā gelā iegūtas no references standartiem, kuri satur 0 % un 1 % govs piena. |
4. REAĢENTI
Ja vien nav norādīts citādi, izmanto analītiski tīras vielas. Izmanto divreiz destilētu ūdeni vai ūdeni ar līdzvērtīgu tīrību.
Piezīme. Turpmāk izklāstītās prasības attiecas uz laboratorijā sagatavotiem urīnvielu saturošiem poliakrilamīda geliem, kuru izmēri ir 265 x 125 x 0,25 mm. Ja izmanto cita izmēra un cita veida gelu, atdalīšanas apstākļus var nākties koriģēt.
Izolelektriskā fokusēšana
4.1. Reaģenti urīnvielu saturošu poliakrilamīda gelu iegūšanai
4.1.1. Gela izejšķīdums
Ūdenī izšķīdina:
4,85 g akrilamīda,
0,15 g N, N′-metilēn-bis-akrilamīda (BIS),
48,05 g urīnvielas,
15,00 g glicerīna (87 masas %),
uzpilda līdz 100 ml, glabā ledusskapī brūna stikla pudelē.
Piezīme. Norādīto neirotoksisko akrilamīdu iesvaru vietā var izmantot iepriekš sajauktu akrilamīda/BIS šķīdumu, kas pieejams tirdzniecībā. Ja šāds šķīdums satur 30 % (w/v) akrilamīda un 0,8 % (w/v) BIS, norādīto iesvaru vietā izmanto 16,2 ml tilpumu. Izejšķīduma glabāšanas laiks ir ne ilgāks kā 10 dienas; ja tā vadītspēja ir lielāka par 5 μS, to dejonizē, 30 minūtes maisot ar 2 g MB-3 amberlīta, tad filtrē caur 0,45 μm membrānas filtru.
4.1.2. Gela šķīdums
Sagatavo gela šķīdumu, piedevas un amfolītus (*) samaisot ar gela izejšķīdumu (sk. 4.1.1.).
9,0 ml izejšķīduma,
24 mg β-alanīna,
500 μl amfolīta pH 3,5–9,5,
250 μl amfolīta pH 5–7,
250 μl amfolīta pH 6–8.
Gela šķīdumu divas līdz trīs minūtes maisa un degazē ultraskaņas vannā vai vakuumā.
Piezīme. Gela šķīdumu sagatavo tieši pirms tā uzliešanas (sk. 6.2. punktu).
4.1.3. Katalizatora šķīdumi
|
4.1.3.1. |
N, N, N′, N′ – tetrametiletilēndiamīns (Temed) |
|
4.1.3.2. |
40 % (w/v) amonija persulfāts (PER): ūdenī izšķīdina 800 mg PER un uzpilda līdz 2 ml. Piezīme. Vienmēr izmanto svaigi sagatavotu PER šķīdumu. |
4.2. Kontaktšķīdums
Petroleja vai šķidrais parafīns
4.3. Anoda šķīdums
Ūdenī izšķīdina 5,77 g fosforskābes (85 masas %) un atšķaida līdz 100 ml.
4.4. Katoda šķīdums
Ūdenī izšķīdina 2,00 g nātrija hidroksīda un atšķaida ar ūdeni līdz 100 ml.
Parauga sagatavošana
4.5. Reaģenti olbaltumvielu izolēšanai
|
4.5.1. |
Atšķaida etiķskābi (25,0 ml ledus etiķskābes uzpilda ar ūdeni līdz 100 ml). |
|
4.5.2. |
Dihlormetāns |
|
4.5.3. |
Acetons |
4.6. Olbaltumvielas šķīdinošs buferšķīdums
Ūdenī izšķīdina
5,75 g glicerīna (87 masas %),
24,03 g urīnvielas,
250 mg ditiotreitola
un uzpilda līdz 50 ml.
Piezīme. Uzglabā ledusskapī, maksimālais glabāšanas laiks ir viena nedēļa.
4.7. Reaģenti kazeīnu šķelšanai ar plazmīnu
4.7.1. Amonija karbonāta buferšķīdums
0,2 mol/l amonija hidrogēnkarbonāta šķīduma (1,58 g/100 ml ūdens), kas satur 0,05 mol/l etilēndiamīntetraetiķskābes (EDTA, 1,46 g/100 ml), ar 0,2 mol/l amonija karbonāta šķīdumu (1,92 g/100 ml ūdens), kas satur 0,05 mol/l EDTA, titrē līdz pH 8.
|
4.7.2. |
Liellopu plazmīns (EC. 3.4.21.7) ar vismaz 5 vien./ml aktivitāti. |
|
4.7.3. |
ε-aminokapronskābes šķīdums fermentu inhibēšanai
2,624 g ε-aminokapronskābes (6 amino-n-heksānskābe) izšķīdina 100 ml 40 % (v/v) etanola. |
4.8. Standarti
|
4.8.1. |
Sertificētus references standartus maisījumam no aitas un kazas vājpiena, kas sarecināts ar himozīnu un satur 0 % un 1 % govs piena, var iegādāties Komisijas References materiālu un mērījumu institūtā (Institute for Reference Materials and Measurements, B-2440 Geel, Belgium). |
|
4.8.2. |
Laboratorijas pagaidu standartu sagatavošana no bifeļmātes piena, kas sarecināts ar himozīnu un satur 0 % un 1 % govs piena
Vājpienu sagatavo, 37 °C temperatūrā 20 minūtes ar 2 500 g centrifugējot neapstrādāta nefasēta bifeļmātes vai govs piena. Pēc tam mēģeni un tās saturu strauji atdzesē līdz 6–8 °C, tad pilnībā noņem virsējo tauku slāni. Lai pagatavotu 1 % standartu, 1 l vārglāzē 495 ml bifeļmātes vājpiena pievieno 5,00 ml govs vājpiena un, pievienojot atšķaidītu pienskābi (10 % w/v), koriģē pH uz 6,4. Noregulē temperatūru uz 35 °C un pievieno 100 μl teļa himozīna (himozīna aktivitāte 1:10 000 , aptuveni 3 000 vien./ml), maisa 1 minūti, pārklāj vārglāzi ar alumīnija foliju un vienu stundu atstāj 35 °C temperatūrā, ļaujot veidoties rūgušpiena biezmasai. Kad rūgušpiena biezmasa izveidojusies, visu ar himozīnu sarecināto pienu liofilizē bez iepriekšējas homogenizācijas vai sūkalu notecināšanas. Pēc liofilizēšanas to sasmalcina, lai iegūtu viendabīgu pulveri. Lai sagatavotu 0 % standartu, veic to pašu procedūru, izmantojot tīru bifeļmātes vājpienu. Standartus uzglabā – 20 °C temperatūrā. Piezīme. Pirms standartu sagatavošanas ir ieteicams pārbaudīt bifeļmātes piena tīrību, veicot ar plazmīnu apstrādāto kazeīnu izoelektrisko fokusēšanu. |
Reaģenti olbaltumvielu iekrāsošanai
4.9. Fiksators
Ūdenī izšķīdina 150 g trihloretiķskābes un uzpilda līdz 1 000 ml.
4.10. Atkrāsojošais šķīdums
500 ml metanola un 200 ml ledus etiķskābes ar destilētu ūdeni atšķaida līdz 2 000 ml.
Piezīme. Katru dienu sagatavo svaigu atkrāsojošo šķīdumu; to var sagatavot, sajaucot vienādus 50 % (v/v) metanola un 20 % (v/v) ledus etiķskābes izejšķīdumu tilpumus.
4.11. Iekrāsojošie šķīdumi
4.11.1. Iekrāsojošais šķīdums (1. izejšķīdums)
Izmantojot magnētisko maisītāju (aptuveni 45 minūtes), 3,0 g Coomassie briljantzilā G-250 (C.I. 42655) izšķīdina 1 000 ml 90 % (v/v) metanola un izfiltrē caur diviem vidēji ātras filtrācijas kroku filtriem.
4.11.2. Iekrāsojošais šķīdums (2. izejšķīdums)
5,0 g vara sulfāta pentahidrāta izšķīdina 1 000 ml 20 % (v/v) etiķskābes.
4.11.3. Iekrāsojošais šķīdums (darba šķīdums)
Tieši pirms iekrāsošanas sajauc kopā 125 ml katra izejšķīduma (4.11.1. un 4.11.2.).
Piezīme. Iekrāsojošais šķīdums jāsagatavo tā izmantošanas dienā.
5. IEKĀRTA
|
5.1. |
Stikla plates (265 × 125 × 4 mm); gumijas veltnis (platums 15 cm); līmeņojams galds |
|
5.2. |
Gela nesējloksne (265 × 125 mm) |
|
5.3. |
Segloksne (280 × 125 mm); katrai garajai malai pielīmē līmlentes sloksni (280 × 6 × 0,25 mm) (sk. 1. attēlu) |
|
5.4. |
Elektrofokusēšanas kamera ar dzesēšanas plati (piem., 265 × 125 mm) un piemērotu strāvas avotu (≥ 2,5 kV) vai automātiska elektroforēzes ierīce |
|
5.5. |
Termostatējams cirkulācijas kriostats, noregulēts uz 12 ± 0,5 °C |
|
5.6. |
Centrifūga, noregulējama uz 3 000 g |
|
5.7. |
Elektrodu plāksnes (≥ 265 mm garas) |
|
5.8. |
Plastmasas pilināmās pudeles anoda un katoda šķīdumiem |
|
5.9. |
Parauga aplikatori (10 × 5 mm, viskoze vai filtrpapīrs ar zemu olbaltumvielu adsorbētspēju) |
|
5.10. |
Nerūsējošā tērauda vai stikla iekrāsošanas un atkrāsošanas trauki (piem., 280 × 150 mm instrumentu paplātes) |
|
5.12. |
Regulējams stieņa homogenizators (vārpstas diametrs 10 mm), 8 000 –20 000 apgr./min. |
|
5.13. |
Magnētiskais maisītājs |
|
5.14. |
Ultraskaņas vanna |
|
5.15. |
Plēves sakausētājs |
|
5.16. |
Mikropipetes, 25 μl |
|
5.17. |
Vakuumcentrifūga vai liofilizators |
|
5.18. |
Termostatējama ūdens vanna, kas noregulējama uz 35 un 40 ± 1 °C, ar kratītāju |
|
5.19. |
Densitometrs, kura rādījumi nolasāmi pie λ = 634 nm |
6. PROCEDŪRA
6.1. Parauga sagatavošana
6.1.1. Kazeīnu izolēšana
Centrifūgas mēģenē ar 100 ml ietilpību iesver 5 g sausās masas ekvivalentu siera vai references standarta daudzumu, pievieno 60 ml destilēta ūdens un homogenizē ar stieņa homogenizatoru (8 000 –10 000 apgr./min.). Ar atšķaidītu etiķskābi (4.5.1.) koriģē pH uz 4,6 un centrifugē (5 minūtes, 3 000 g). Dekantē taukus un sūkalas, atlikumu ar 20 000 apgr./min. homogenizē 40 ml destilēta ūdens, kura pH ar atšķaidītu etiķskābi (4.5.1.) koriģēts uz 4,5, pievieno 20 ml dihlormetāna (4.5.2.), atkal homogenizē un centrifugē (5 min, 3 000 g). Ar lāpstiņu noņem kazeīna slāni, kas atrodas starp ūdens fāzi un organisko fāzi (sk. 2. attēlu), un abas fāzes dekantē. Kazeīnu rehomogenizē 40 ml destilēta ūdens (sk. iepriekš) un 20 ml dihlormetāna (4.5.2.) un centrifugē. Šo procedūru atkārto, līdz abas ekstrakcijas fāzes ir bezkrāsainas (divas līdz trīs reizes). Olbaltumvielu atlikumu homogenizē ar 50 ml acetona (4.5.3.) un filtrē caur vidēji ātras filtrācijas kroku filtrpapīru. Katru reizi atlikumu mazgā uz filtra ar divām atsevišķām 25 ml acetona porcijām un ļauj nožūt gaisā vai žāvē ar slāpekļa plūsmu, tad piestā saberž smalkā pulverī.
Piezīme. Sausie kazeīna izolāti jāglabā – 20 °C temperatūrā.
6.1.2. β-kazeīnu šķelšana ar plazmīnu, lai palielinātu γ-kazeīnu koncentrāciju
25 mg izolēto kazeīnu (6.1.1.) disperģē 0,5 ml amonija karbonāta buferšķīduma (4.7.1.) un homogenizē 20 minūtes, piemēram, apstrādājot ar ultraskaņu. Uzkarsē līdz 40 °C un pievieno 10 μl plazmīna (4.7.2.), samaisa un 40 °C temperatūrā vienu stundu inkubē, nepārtraukti kratot. Lai inhibētu fermentu, pievieno 20 μl ε-aminokapronskābes šķīduma (4.7.3.), tad pievieno 200 mg cietās urīnvielas un 2 mg ditiotreitola.
Piezīme. Lai iegūtu lielāku simetriju fokusētajās kazeīna joslās, pēc ε-aminokapronskābes pievienošanas šķīdumu ieteicams liofilizēt un tad izšķīdināt atlikumu 0,5 ml olbaltumvielas šķīdinošā buferšķīduma (4.6.).
6.2. Urīnvielu saturošu poliakrilamīda gelu sagatavošana
Ar dažu ūdens pilienu palīdzību gela nesējloksni (5.2.) izveltnē uz stikla plates (5.1.), ar papīra dvieli vai salveti nosusina lieko ūdeni. Tādā pašā veidā uz citas stikla plates izveltnē segloksni (5.3.) ar starplikām (0,25 mm). Plati novieto horizontāli uz līmeņojama galda.
Sagatavotajam un atgaisotajam gela šķīdumam (4.1.2.) pievieno 10 μl Temed (4.1.3.1.), samaisa un pievieno 10 μl PER šķīduma (4.1.3.2.), rūpīgi samaisa un tūlīt vienmērīgi izlej segloksnes centrā. Vienu gela nesējplates malu (ar loksni uz leju) novieto uz segloksnes plates un lēnām pieliec, lai starp loksnēm veidotos vienmērīga gela kārta bez gaisa pūslīšiem (3. attēls). Izmantojot plānu lāpstiņu, gela nesējplati uzmanīgi noliec pilnībā un uz tās novieto vēl trīs stikla plates smagumam. Kad polimerizācija ir beigusies (aptuveni pēc 60 minūtēm), uz gela nesējloksnes polimerizējušos gelu noņem kopā segloksni, atdalot stikla plates. Nesējloksnes otru pusi rūpīgi notīra, lai noņemtu gela atliekas un urīnvielu. Gela “sendviča” garākās malas sakausē kopā, lai izveidotos caurulīte, un to uzglabā ledusskapī (ne ilgāk par sešām nedēļām).
Piezīme. Segloksni ar starplikām var izmantot atkārtoti. Poliakrilamīda gelu var sagriezt mazākos gabalos, tas ir ieteicams, ja ir maz paraugu vai ja izmanto automātisku elektroforēzes ierīci (divi geli, izmēri 4,5 × 5 cm).
6.3. Izolelektriskā fokusēšana
Dzesēšanas termostatu iestata uz 12 °C. Gela nesējloksnes otru pusi noslauka ar petroleju, pēc tam dažus pilienus petrolejas iepilina (4.2.) dzesēšanas bloka centrā. Pēc tam uz tā izveltnē gela “sendviču” ar nesējloksni uz leju, raugoties, lai neveidotos gaisa pūslīši. Noslauka lieko petroleju un noņem segloksni. Elektrodu plāksnes samērcē ar anoda šķīdumu un katoda šķīdumu (4.3. un 4.4.), nogriež tās gela garumā un novieto paredzētajā stāvoklī (attālums starp elektrodiem 9,5 cm).
Izoelektriskās fokusēšanas apstākļi
6.3.1. Gela izmēri 265 × 125 × 0,25 mm
|
Solis |
Laiks (min.) |
Spriegums (V) |
Strāvas stiprums (mA) |
Jauda (W) |
Voltstundas (Vh) |
|
1. Priekšfokusēšana |
30 |
maksimāli 2 500 |
maksimāli 15 |
konstanta 4 |
aptuveni 300 |
|
2. Parauga fokusēšana (1) |
60 |
maksimāli 2 500 |
maksimāli 15 |
konstanta 4 |
aptuveni 1 000 |
|
3. Nobeiguma fokusēšana |
60 |
maksimāli 2 500 |
maksimāli 5 |
maksimāli 20 |
aptuveni 3 000 |
|
|
40 |
maksimāli 2 500 |
maksimāli 6 |
maksimāli 20 |
aptuveni 3 000 |
|
|
30 |
maksimāli 2 500 |
maksimāli 7 |
maksimāli 25 |
aptuveni 3 000 |
|
(1) Parauga aplicēšana: pēc priekšfokusēšanas (1. solis) ar pipeti 18 μl paraugšķīduma un standartšķīduma uzpilina uz parauga aplikatoriem (10 × 5 mm), novieto tos uz gela 1 mm attālumā vienu no otra un garenvirzienā 5 mm attālumā no anoda un viegli piespiež. Fokusēšanu veic iepriekš aprakstītajos apstākļos, pēc 60 minūšu ilgas parauga fokusēšanas parauga aplikatorus uzmanīgi noņem. |
|||||
Piezīme. Ja maina gela biezumu vai platumu, attiecīgi jākoriģē strāvas stiprums un jauda (piemēram, ja izmanto gelu, kura izmēri ir 265 × 125 × 0,5 mm, strāvas stiprums un jauda jādivkāršo).
6.3.2. Sprieguma programmas piemērs automātiskajai elektroforēzes ierīcei (2 geli, izmēri 5,0 × 4,5 cm), elektrodus novieto tieši uz gela (bez elektrodu plāksnēm)
|
Solis |
Spriegums |
Strāvas stiprums |
Jauda |
Temperatūra |
Voltstundas |
|
1. Priekšfokusēšana |
1 000 V |
10,0 mA |
3,5 W |
8 °C |
85 Vh |
|
2. Parauga fokusēšana |
250 V |
5,0 mA |
2,5 W |
8 °C |
30 Vh |
|
3. Fokusēšana |
1 200 V |
10,0 mA |
3,5 W |
8 °C |
80 Vh |
|
4. Fokusēšana |
1 500 V |
5,0 mA |
7,0 W |
8 °C |
570 Vh |
2. solī parauga aplikatoru uzliek pie 0 Vh.
2. solī parauga aplikatoru noņem pie 30 Vh.
6.4. Olbaltumvielu iekrāsošana
6.4.1. Olbaltumvielu fiksēšana
Tūlīt pēc strāvas padeves pārtraukšanas elektrodu plāksnes noņem, un gelu tūlīt ievieto iekrāsošanas / atkrāsošanas traukā, kurā iepildīti 200 ml fiksatora (4.9.); atstāj tajā uz 15 minūtēm, nepārtraukti krata.
6.4.2. Gela plates mazgāšana un iekrāsošana
Kārtīgi notecina fiksatoru, gela plati mazgā divreiz pa 30 sekundēm, katru reizi izmantojot 100 ml atkrāsošanas šķīduma (4.10.). Nolej atkrāsošanas šķīdumu un piepilda trauku ar 250 ml iekrāsošanas šķīduma (4.11.3.); viegli kratot, ļauj iekrāsoties 45 minūtes.
6.4.3. Gela plates atkrāsošana
Nolej iekrāsošanas šķīdumu, gela plati divreiz mazgā, katru reizi izmantojot 100 ml atkrāsošanas šķīduma (4.10.), tad 15 minūtes krata kopā ar 200 ml atkrāsošanas šķīduma; atkrāsošanas procedūru atkārto vismaz divas vai trīs reizes, līdz pamats ir tīrs un bezkrāsains. Pēc tam gela plati skalo ar destilētu ūdeni (2 × 2 minūtes) un žāvē gaisā (2–3 stundas) vai ar fēnu (10–15 minūtes).
1. piezīme. Fiksēšanu, mazgāšanu, iekrāsošanu un atkrāsošanu veic 20 °C temperatūrā. To neveic paaugstinātā temperatūrā.
2. piezīme. Ja dod priekšroku jutīgākai iekrāsošanai ar sudrabu (piemēram, Silver Staining Kit, Protein, Pharmacia Biotech, Code No 17-1150-01), ar plazmīnu apstrādātie kazeīna paraugi jāatšķaida līdz 5 mg/ml.
7. IZVĒRTĒŠANA
Izvērtēšanu veic, nezināma sastāva parauga olbaltumvielu joslas salīdzinot ar references standartu joslām uz tā paša gela. Govs piena detektēšanu sieros, kas gatavoti no aitas piena, kazas piena un bifeļmātes piena vai no aitas, kazas un bifeļmātes piena maisījumiem, veic, nosakot γ3- un γ2-kazeīnus, kuru izoelektriskie punkti izvietojas starp pH 6,5 un pH 7,5 (4.a, 4.b un 5. attēls). Detektēšanas robeža ir mazāka par 0,5 %.
7.1. Vizuāla novērtēšana
Ja veic govs piena daudzuma vizuālo novērtēšanu, paraugu un standartu koncentrācijas ieteicams koriģēt, lai aitas, kazas un/vai bifeļmātes γ2- un γ3- kazeīna koncentrācija būtu tāda pati (sk. “γ2 E, G, B” un “γ3 E, G, B” 4.a, 4.b un 5. attēlā). Pēc tam par govs piena daudzumu (mazāks par, vienāds ar vai lielāks par 1 %) nezināma sastāva paraugā var spriest tieši, govs piena γ3- un γ2-kazeīna koncentrāciju (sk. “γ3 C” un “γ2 C” 4.a, 4.b un 5. attēlā) salīdzinot ar koncentrāciju 0 % un 1 % references standartos (aitas, kazas piens) vai laboratorijas pagaidu standartos (bifeļmātes piens).
7.2. Densitometriska novērtēšana
Lai noteiktu govs piena γ2- un γ3-kazeīna smailes laukuma attiecību pret aitas, kazas un/vai bifeļmātes piena γ2- un γ3-kazeīna smailes laukumu (sk. 5. attēlu), izmanto densitometru (5.19.), ja pieejams. Šo lielumu salīdzina ar tā 1 % references standarta (aitas, kazas piens) vai tā laboratorijas pagaidu standarta (bifeļmātes piens) γ2- un γ3-kazeīna smailes laukuma attiecību, kas analizēts uz tā paša gela.
Piezīme. Metode darbojas apmierinoši, ja 1 % references standartā iegūst skaidru pozitīvu signālu par govs piena γ2- un γ3-kazeīniem, bet 0 % references standartā to neiegūst. Ja tā nav, procedūru optimizē, precīzi ievērojot metodes norādījumus.
Paraugu uzskata par pozitīvu, ja govs piena γ2- un γ3-kazeīnu vai atbilstošo smaiļu laukumu attiecības ir vienādas ar vai lielākas par 1 % references standarta līmeni.
8. ATSAUCES
Addeo F., Moio L., Chianese L., Stingo C., Resmini P., Berner I, Krause I., Di Luccia A., Bocca A.: Use of plasmin to increase the sensitivity of the detection of bovine milk in ovine and/or caprine cheese by gel isoelectric focusing of γ2-caseins. Milchwissenschaft 45, 708-711 (1990).
Addeo F., Nicolai M.A., Chianese L., Moio L., Spagna Musso S., Bocca A., Del Giovine L.: A control method to detect bovine milk in ewe and water buffalo cheese using immunoblotting. Milchwissenschaft 50, 83-85 (1995).
Krause I., Berner I, Klostermeyer H.: Sensitive detection of cow milk in ewe and goat milk and cheese by carrier ampholyte — and carrier ampholyte/immobilized pH gradient — isoelectric focusing of γ-caseins using plasmin as signal amplifier. in: Electrophoresis-Forum 89 (B. J. Radola, ed.) pp 389-393, Bode-Verlag, München (1989).
Krause Ι., Belitz H.-D., Kaiser K.-P.: Nachweis von Kuhmilch in Schaf and Ziegenmilch bzw. -käse durch isoelektrische Fokussierung in harnstoffhaltigen Polyacrylamidgelen. Z. Lebensm. Unters. Forsch. 174, 195-199 (1982).
Radola B.J.: Ultrathin-layer isoelectric focusing in 50-100 μm polyacrylamide gels on silanised glass plates or polyester films. Electrophoresis 1, 43-56 (1980).
1. attēls.
Shematisks segloksnes attēlojums
2. attēls.
Kazeīna slānis, kas pēc centrifugēšanas atrodas starp ūdens fāzi un organisko fāzi
3. attēls.
Noliekšanas paņēmiens, ko izmanto ultraplānu poliakrilamīda gelu iegūšanai
a = starplika (0,25 mm), b = segloksne (5.3.), c, e = stikla plates (5.1.), d = gela šķīdums (4.1.2.), f = gela nesējloksne (5.2.)
4.a attēls
Ar plazmīnu apstrādātu kazeīnu izoelektriskā fokusēšana no siera, kas gatavots no aitas piena un kazas piena un satur dažādus govs piena daudzumus
% CM = govs piena procentuālā daļa, C = govs, E = aita, G = kaza
Parādīta IEF gela augšējā daļa.
4.b attēls
Ar plazmīnu apstrādātu kazeīnu izoelektriskā fokusēšana no siera, kas gatavots no aitas, kazas un bifeļmātes piena maisījumiem, kuri satur dažādus govs piena daudzumus
% CM = govs piena procentuālā daļa, 1 + = paraugs, kas satur 1 % govs piena un kam piemaisīts tīrs govs piena kazeīns, kurš parādās joslas vidū. C = govs, E = aita, G = kaza, B = bifeļmāte
Parādīts IEF gela kopējais atdalīšanas attālums.
5. attēls.
Standartu densitogrammu (STD) un no aitas un kazas piena maisījuma gatavota siera paraugu densitogrammu superpozīcija pēc izoelektriskās fokusēšanas
a, b = standarti, kas satur 0 % un 1 % govs piena, c–g = siera paraugi, kas satur 0 %, 1 %, 2 %, 3 % un 7 % govs piena. C = govs, E = aita, G = kaza.
IEF gela augšējā daļa skenēta pie λ = 634 nm.
IX PIELIKUMS
Analīžu izvērtēšana
1. Kvalitātes nodrošināšana
Analīzes veic laboratorijās, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 (**) 12. pantu vai ko norīkojušas dalībvalsts kompetentās iestādes.
2. Paraugu ņemšana un strīdi par analīžu rezultātiem
1. Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar attiecīgajam produktam piemērojamo regulējumu. Ja paraugu ņemšanas noteikumi nav skaidri noteikti, izmanto ISO 707 “Piens un piena produkti. Norādījumi par paraugu ņemšanu” noteikumus.
2. Laboratorijas ziņojumos par analīžu rezultātiem iekļauj informāciju, kas ir pietiekama, lai varētu veikt rezultātu izvērtēšanu saskaņā ar papildinājumu.
3. Savienības noteikumos prasīto analīžu vajadzībām ņem dubultparaugus.
4. Ja rodas strīds par rezultātiem, maksājumu aģentūra prasa vēlreiz veikt attiecīgā produkta analīzi, un izmaksas sedz zaudētāja puse.
Minēto analīzi veic ar nosacījumu, ka ir pieejami aizzīmogoti produkta paraugu dublikāti, kurus ir pienācīgi uzglabājusi kompetentā iestāde. Pieprasījumu veikt analīzi ražotājs nosūta maksājumu aģentūrai 7 darbdienu laikā pēc pirmās analīzes rezultātu paziņošanas. Maksājumu aģentūra analīzi veic 21 darbdienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
5. Pārsūdzības rezultāts ir galīgs.
6. Ja piecu darbdienu laikā pēc paraugu ņemšanas ražotājs var pierādīt, ka paraugu ņemšana nav veikta pareizi, to atkārto, ja vien tas iespējams. Ja paraugu ņemšanu atkārtot nevar, sūtījums jāakceptē.
Papildinājums
Sūtījuma atbilstības normatīvajām robežvērtībām izvērtēšana
1. Princips
Ja tiesību aktos par valsts intervenci un privāto uzglabāšanu ir noteiktas sīki izstrādātas paraugu ņemšanas procedūras, ievēro minētās procedūras. Visos citos gadījumos izmanto paraugu, kas sastāv no vismaz 3 parauga vienībām, kas izlases veidā paņemtas no kontrolei nodotā preču sūtījuma. Var sagatavot apvienotu paraugu. Iegūto rezultātu salīdzina ar normatīvajām robežvērtībām, aprēķinot 95 % ticamības intervālu kā divkāršu standartnovirzi; attiecīgā standartnovirze ir atkarīga no tā, vai 1) metode ir validēta starptautiskā sadarbībā ar σr un σR vērtībām, vai 2) iekšējās validācijas gadījumā ir aprēķināta iekšējā reproducējamība. Tad šis ticamības intervāls būs vienāds ar rezultāta mērījumu nenoteiktību.
2. Starptautiskā sadarbībā validēta metode
Šādā gadījumā ir noteikta atkārtojamības standartnovirze σr un reproducējamības standartnovirze σR, un laboratorija var apliecināt validētās metodes atbilstību veiktspējas raksturlielumiem.
Aprēķina vidējo aritmētisko
no n atkārtotiem mērījumiem.
Paplašināto nenoteiktību (k = 2) no
aprēķina kā
Ja mērījuma galīgo rezultātu x aprēķina pēc formulas x = y 1 + y 2, x = y 1 – y 2, x = y 1 · y 2 vai x = y 1/y 2, jāievēro parastā standartnoviržu apvienošanas procedūra.
Uzskata, ka sūtījums neatbilst augšējai normatīvajai robežvērtībai UL, ja:
,
pretējā gadījumā uzskata, ka tas atbilst UL.
Uzskata, ka preču sūtījums neatbilst apakšējai normatīvajai robežvērtībai LL, ja
,
pretējā gadījumā uzskata, ka tas atbilst LL.
3. Iekšējā validēšana ar iekšējās reproducējamības standartnovirzes aprēķināšanu
Ja tiek izmantotas šajā regulā nenorādītas metodes un precizitātes mērījumi nav veikti, veic iekšējo validēšanu. Izvērstās nenoteiktības U aprēķināšanai formulā attiecīgi σr un σ R vietā lieto iekšējās atkārtojamības standartnovirzi sir un iekšējās reproducējamības standartnovirzi si R .
Lai noteiktu atbilstību normatīvajām robežvērtībām, jāievēro 1. punktā izklāstītie noteikumi. Tomēr, ja preču sūtījums ir novērtēts kā normatīvajai robežvērtībai neatbilstošs, mērījumus atkārto ar šajā regulā norādīto metodi un rezultātu izvērtē saskaņā ar 1. punktu.
(*) Ir apstiprināts, ka Ampholine® pH 3,5–9,5 (Pharmacia) un Resolyte® pH 5–7 un pH 6–8 (BDH, Merck) ir īpaši piemērots, lai iegūtu vajadzīgo γ-kazeīnu atdalīšanu.
(**) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1.lpp.).
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
( 2 ) Komisijas 2008. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību (OV L 337, 16.12.2008., 3. lpp.).
( 3 ) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 906/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz valsts intervences izdevumiem (OV L 255, 28.8.2014., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.).
( 5 ) Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).
( 6 ) Komisijas 2006. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 1848/2006 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un informācijas sistēmas organizēšanu šajā jomā, kā arī par Regulas (EEK) Nr. 595/91 atcelšanu (OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.).
( 7 ) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).
( 8 ) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).
( 9 ) Komisijas 2006. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 401/2006, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālai kontrolei pārtikas produktos (OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.).
( 10 ) Komisijas 2010. gada 19. marta Regula (ES) Nr. 234/2010, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz labības eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic, rodoties traucējumiem labības tirgū (OV L 72, 20.3.2010., 3. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
