Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību

1. Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, ar šo direktīvu cenšas tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas saistīti ar publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un to mobilo lietotņu piekļūstamības prasībām, tādējādi padarot šīs tīmekļvietnes un mobilās lietotnes vieglāk piekļūstamas lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti.

2. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, kas prasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūru tīmekļvietnes neatkarīgi no ierīces, kuru izmanto lai tām piekļūtu, un mobilās lietotnes atbilst 4. pantā izklāstītajām prasībām par piekļūstamību.

3. Šo direktīvu nepiemēro šādām tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm:

a) tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, kuras ir valsts raidsabiedrību un to meitas uzņēmumu rīcībā, un citu struktūru vai to meitas uzņēmumu rīcībā, kas sniedz valsts apraides publisko pakalpojumu;

b) NVO tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, kas nesniedz sabiedrībai svarīgus pakalpojumus vai tādus pakalpojumus, kas tieši risina personu ar invaliditāti vajadzības vai paredzēti tām.

4. Šo direktīvu nepiemēro šādam tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturam:

a) biroja datņu formāti, kas publicēti pirms 2018. gada 23. septembra, ja vien šāds saturs nav vajadzīgs aktīviem administratīviem procesiem, kas saistīti ar attiecīgo publiskā sektora struktūru veiktiem uzdevumiem;

b) iepriekš ierakstīti laikatkarīgi mediju darbi, kas publicēti pirms 2020. gada 23. septembra;

d) tiešsaistes kartes un kartogrāfijas pakalpojumi, ja vien būtiska informācija tiek sniegta piekļūstamā digitālā formā kartēm, kas paredzētas navigācijai;

e) trešo personu saturs, kuru attiecīgās publiskā sektora struktūras nedz finansē, nedz izstrādā, nedz kontrolē;

f) kultūras mantojuma kolekciju priekšmetu reprodukcijas, kuras nevar darīt pilnībā piekļūstamas tāpēc, ka pastāv:

i) piekļūstamības prasību nesavietojamība vai nu ar attiecīgā priekšmeta saglabāšanu, vai ar reprodukcijas autentiskumu (piem., kontrasts); vai

ii) nav pieejami automatizēti un izmaksu ziņā lietderīgi risinājumi, kas viegli iegūtu tekstu no manuskriptiem vai citiem mantojuma kolekciju priekšmetiem un pārveidotu saturā, kurš savietojams ar piekļūstamības prasībām;

g) ārtīklu un iekštīklu, tas ir, tikai slēgtai cilvēku grupai, nevis sabiedrībai kopumā, pieejamu vietņu saturs, kurš publicēts pirms 2019. gada 23. septembra, līdz šādas tīmekļvietnes tiek būtiski pārveidotas;

h) tādu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturs, kas kvalificējamas kā arhīvi, proti, tajās ir tikai tāds saturs, kas nav vajadzīgs aktīviem administratīviem procesiem un kas netiek atjaunināts vai rediģēts pēc 2019. gada 23. septembra.

5. Dalībvalstis no šīs direktīvas piemērošanas jomas var izslēgt skolu, bērnudārzu vai silīšu tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, izņemot tādu to saturu, kas saistīts ar būtiskām tiešsaistes administratīvām funkcijām.

Dalībvalstis var uzturēt spēkā vai ieviest pasākumus atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas pārsniedz šajā direktīvā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.

1) “publiskā sektora struktūra” ir valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pārvaldes iestāde, publisko tiesību subjekti, kā definēts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, vai apvienības, ko izveidojusi viena vai vairāk šādas iestādes, vai arī viens vai vairāk šādi publisko tiesību subjekti, ja šīs apvienības ir nodibinātas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

2) “mobilā lietotne” ir lietojumprogramma, ko projektējušas un izstrādājušas publiskā sektora struktūras vai kas projektēta un izstrādāta to vārdā un kura paredzēta, lai to lietotu plaša sabiedrība uz mobilām ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem un planšetdatoriem. Tā neietver lietojumprogrammu, ar kuru kontrolē minētās ierīces (mobilās operētājsistēmas) vai aparatūru;

3) “standarts” ir standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punktā;

4) “Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

5) “saskaņots standarts” ir saskaņots standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

6) “laikatkarīgi mediju darbi” ir šādu tipu mediji: tikai audio, tikai video, audio-video, audio un/vai video apvienojumā ar interaktīvas saziņas iespēju;

7) “kultūras mantojuma kolekciju priekšmeti” ir privātā vai sabiedriskā īpašumā esoši priekšmeti, kas izraisa vēsturisku, māksliniecisku, arheoloģisku, estētisku, zinātnisku vai tehnisku interesi un kuri ir daļa no kultūras iestāžu, piemēram, bibliotēku, arhīvu un muzeju, saglabātām kolekcijām;

8) “mērījumu dati” ir skaitliskā izteiksmē apkopoti rezultāti par uzraudzības darbībām, kas veiktas, lai pārbaudītu publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību 4. pantā izklāstītajām piekļūstamības prasībām. Tas ietver gan skaitliskā izteiksmē apkopotu informāciju par pārbaudīto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu paraugu (tīmekļvietņu un mobilo lietotņu skaits, potenciāli apmeklētāju vai lietotāju skaits, utt.), gan skaitliskā izteiksmē apkopotu informāciju par piekļūstamības pakāpi.

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūras veic vajadzīgos pasākumus, lai savas tīmekļvietnes un mobilās lietotnes padarītu vieglāk piekļūstamas, nodrošinot, ka tās ir uztveramas, darbināmas, saprotamas un robustas.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūras piemēro piekļūstamības prasības, kas izklāstītas 4. pantā, ciktāl minētās prasības nerada nesamērīgu slogu publiskā sektora struktūrām, piemērojot minēto pantu.

2. Lai izvērtētu pakāpi, kādā piekļūstamības prasības, kas izklāstītas 4. pantā, rada nesamērīgu slogu, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā publiskā sektora struktūra ņem vērā atbilstīgos apstākļus, tostarp:

a) attiecīgās publiskā sektora struktūras lielumu, līdzekļus un iedabu; un

b) aplēstās izmaksas un ieguvumus publiskā sektora struktūrai attiecībā pret aplēstajiem ieguvumiem personām ar invaliditāti, ņemot vērā konkrētās tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes lietošanas biežumu un ilgumu.

3. Neskarot šā panta 1. punktu, attiecīgā publiskā sektora struktūra veic sākotnējo izvērtējumu par pakāpi, kādā piekļūstamības prasības, kas izklāstītas 4. pantā, rada nesamērīgu slogu.

4. Ja publiskā sektora struktūra pēc šā panta 2. punktā minētā izvērtējuma veikšanas piemēro konkrētai tīmekļvietnei vai mobilai lietotnei šā panta 1. punktā minēto izņēmumu, tā 7. pantā minētajā piekļūstamības paziņojumā izskaidro, kuras piekļūstamības prasību daļas nebija iespējams izpildīt, un attiecīgā gadījumā nodrošina piekļūstamas alternatīvas.

1. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 attiecīgo tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturu, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kurām atsauces Komisija ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgu piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

2. Ja atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem nav publicētas, mobilo lietotņu saturu, kas atbilst tehniskajām specifikācijām vai to daļām, uzskata par atbilstīgu 4. pantā izklāstītajām prasībām par piekļūstamību, uz kurām attiecas minētās tehniskās specifikācijas vai to daļas.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minētās tehniskās specifikācijas. Minētās tehniskās specifikācijas atbilst 4. pantā izklāstītajām prasībām par piekļūstamību, un ar tām nodrošina tādu piekļūstamības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kuru nodrošina ar Eiropas standartu EN 301 549 V1.1.2 (2015-04).

Īstenošanas aktus, kas minēti šā punkta otrajā daļā, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ja atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem nav publicētas, pirmo no šiem īstenošanas aktiem pieņem līdz 2018. gada 23. decembrim.

3. Ja atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem nav publicētas, tīmekļvietņu saturu, kas atbilst Eiropas standarta EN 301 549 V1.1.2 (2015-04) attiecīgajām prasībām vai to daļām, uzskata par atbilstīgu piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, uz kurām attiecas minētās attiecīgās prasībās vai to daļas.

Ja atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem ir publicētas un ja nav šā panta 2. punktā minēto tehnisko specifikāciju, tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturu, kas atbilst Eiropas standarta EN 301 549 V1.1.2 (2015-04) attiecīgajām prasībām vai to daļām, uzskata par atbilstīgu piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, uz kurām attiecas minētās attiecīgās prasības vai to daļas.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai grozītu atsauces šā panta 3. punktu, atjauninot atsauces uz Eiropas standartu EN 301 549 V1.1.2 (2015-04), lai atsauktos uz minētā standarta jaunāku versiju vai uz Eiropas standartu, ar kuru to aizstāj, ja minētais standarts vai versija atbilst piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, i un nodrošina tādu piekļūstamības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kuru nodrošina ar Eiropas standartu EN 301 549 V1.1.2 (2015-04).

1. Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūras sniedz un regulāri atjaunina sīki izstrādātu, visaptverošu un skaidru piekļūstamības paziņojumu par savu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Attiecībā uz tīmekļvietnēm piekļūstamības paziņojumu sniedz piekļūstamā formātā, izmantojot 2. punktā minēto piekļūstamības paziņojuma paraugu, un to publicē attiecīgajā tīmekļvietnē.

Attiecībā uz mobilajām lietotnēm piekļūstamības paziņojumu sniedz piekļūstamā formātā, izmantojot 2. punktā minēto piekļūstamības paziņojuma paraugu, un dara to piekļūstamu tās publiskā sektora struktūras tīmekļvietnē, kura izstrādājusi attiecīgo mobilo lietotni, vai kopā ar citu informāciju, kas ir pieejama, lejupielādējot lietotni.

a) paskaidrojumu par tām satura daļām, kuras nav piekļūstamas, un par minētās nepiekļūstamības iemesliem, un attiecīgā gadījumā – nodrošinātās piekļūstamās alternatīvas;

b) atsauksmju mehānisma aprakstu un saiti uz šo mehānismu, kura jebkurai personai dod iespēju informēt attiecīgo publiskā sektora struktūru par jebkādām tās tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes neatbilstībām piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, un pieprasīt informāciju, kas ir izslēgta, ievērojot 1. panta 4. punktu un 5. pantu; un

c) saiti uz 9. pantā minēto izpildes procedūru, kuru var izmantot, ja atbilde uz paziņojumu vai pieprasījumu ir neapmierinoša.

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūras saprātīgā laikposmā sniedz pienācīgu atbildi uz paziņojumu vai pieprasījumu.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido piekļūstamības paziņojuma paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Pirmo šādu īstenošanas aktu Komisija pieņem līdz 2018. gada 23. decembrim.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, lai atvieglinātu piekļūstamības prasību, kas izklāstītas 4. pantā, piemērošanu cita veida tīmekļvietnēm vai mobilajām lietotnēm, kas nav 1. panta 2. punktā minētās, un jo īpaši tīmekļvietnēm vai mobilajām lietotnēm, uz kurām attiecas spēkā esošie valstu tiesību akti par piekļūstamību.

4. Dalībvalstis virza un atvieglina tādu apmācības programmu īstenošanu, kas attiecas uz tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību un paredzētas attiecīgajām ieinteresētajām personām un publiskā sektora struktūru darbiniekiem, izstrādātas tā, lai iemācītu viņiem, kā radīt, pārvaldīt un atjaunināt tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs piekļūstamo saturu.

5. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu informētību par piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, to priekšrocībām tīmekļvietņu un mobilo lietotņu lietotājiem un īpašniekiem un par iespēju sniegt atsauksmi jebkurā gadījumā, kad šīs direktīvas prasības nav ievērotas, kā izklāstīts šajā pantā.

6. Tās uzraudzības un ziņošanas nolūkos, kas minētas 8. pantā, Komisija atvieglina sadarbību Savienības līmenī dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai savstarpēji apmainītos ar paraugpraksi un pārskatītu 8. panta 2. punktā minēto uzraudzības metodoloģiju, tirgus un tehnoloģijas attīstību un progresu piekļuvē tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm.

1. Dalībvalstis, pamatojoties uz šā panta 2. punktā paredzēto uzraudzības metodoloģiju, periodiski uzrauga publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka metodoloģiju, kā uzraudzīt attiecīgo tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā. Minētā metodoloģija ir pārredzama, pārnesama, salīdzināma, reproducējama un viegli lietojama. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Līdz 2018. gada 23. decembrim Komisija pieņem pirmo šādu īstenošanas aktu.

3. Uzraudzības metodoloģijā, kas minēta 2. punktā, var ņemt vērā ekspertu analīzi, un tajā iekļauj:

a) uzraudzības periodiskumu, kā arī to tīmekļvietņu un mobilo lietotņu izlases veidošanu, kam jāpiemēro uzraudzība;

b) tīmekļvietnes līmenī – tīmekļa lapu paraugu izlasi un saturu minētajās lapās;

c) mobilo lietotņu līmenī – pārbaudāmo saturu, ņemot vērā lietotnes sākotnējās izlaišanas brīdi un turpmākus funkcionālus atjauninājumus;

d) aprakstu par to, kā atbilstību vai neatbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, pienācīgi jādemonstrē, attiecīgā gadījumā sniedzot tiešu atsauci uz atbilstīgajiem aprakstiem saskaņotajā standartā vai, ja tādu nav, 6. panta 2. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās vai 6. panta 3. punktā minētajā Eiropas standartā;

e) gadījumā, ja tiek konstatēti trūkumi, – mehānismu, ar ko sniedz datus un informāciju par atbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, tādā formātā, ko publiskā sektora struktūras var izmantot, lai novērstu minētos trūkumus; un

f) pienācīgu procedūru, vajadzības gadījumā iekļaujot nepieciešamos piemērus un norādes, automātiskiem, manuāliem un lietojamības testiem apvienojumā ar paraugu atlases iestatījumiem tādā veidā, kas ir savietojams ar uzraudzības un ziņošanas periodiskumu.

4. Līdz 2021. gada 23. decembrim un pēc tam reizi trīs gados dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par uzraudzības rezultātiem, iekļaujot mērījumu datus. Minēto ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz šā panta 6. punktā minēto ziņošanas kārtību. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par 9. pantā minētās izpildes procedūras izmantošanu.

5. Saistībā ar pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 7. pantu, pirmajā ziņojumā ietver arī turpmāk norādīto:

a) aprakstu par dalībvalstu izveidotajiem mehānismiem, kas paredzēti, lai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām konsultētos par tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību;

b) procedūras, lai publiskotu jebkādas izmaiņas piekļūstamības politikā saistībā ar tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm;

c) pieredzi, kas gūta, un konstatējumus, kuri atklāti, īstenojot noteikumus par atbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā; un

d) informāciju par apmācības un informētības veicināšanas pasākumiem.

Ja saistībā ar pirmajā daļā minētajiem elementiem ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, dalībvalstis savos turpmākajos ziņojumos iekļauj informāciju par minētajām izmaiņām.

6. Visu to ziņojumu saturu, kuros nav obligāti jāuzskaita pārbaudītās tīmekļvietnes, mobilās lietotnes vai publiskā sektora struktūras, publisko piekļūstamā formā. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kārtību, kā dalībvalstīm jāiesniedz ziņojumi Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Līdz 2018. gada 23. decembrim Komisija pieņem pirmo šādu īstenošanas aktu.

7. Dalībvalstis līdz 2018. gada 23. septembrim informē Komisiju par struktūru, kas norīkota veikt uzraudzības un ziņošanas uzdevumus.

1. Dalībvalstis nodrošina adekvātas un iedarbīgas izpildes procedūras piekļūstamību, lai garantētu atbilstību šai direktīvai saistībā ar 4. un 5. pantā un 7. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina to, ka pastāv izpildes procedūra, piemēram, iespēja sazināties ar ombudu, lai garantētu iedarbīgu rīcību ar saņemtajiem paziņojumiem vai pieprasījumiem, kā paredzēts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un pārskatītu 5. pantā minēto novērtējumu.

2. Dalībvalstis līdz 2018. gada 23. septembrim informē Komisiju par struktūru, kas ir atbildīga par šīs direktīvas izpildi.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Direktīvas 6. panta 4. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2017. gada 23. jūnija.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 6. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2018. gada 23. septembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to galvenos valsts noteikumu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

a) publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm, kas nav publicētas pirms 2018. gada 23. septembra, – no 2019. gada 23. septembra;

b) visām publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts, – no 2020. gada 23. septembra;

c) visām publiskā sektora struktūru mobilajām lietotnēm – no 2021. gada 23. jūnija.

Komisija pārskata šīs direktīvas piemērošanu līdz 2022. gada 23. jūnijam. Minētajā pārskatīšanā ņem vērā dalībvalstu ziņojumus par 8. pantā paredzētās uzraudzības iznākumu un 9. pantā paredzētās izpildes procedūras izmantošanu. Tajā iekļauj arī pārskatu par tehnoloģijas jaunumiem, kas varētu atvieglināt piekļūstamību dažu tipu saturam, kurš nav iekļauts šīs direktīvas darbības jomā. Minētā ziņojuma konstatējumus publisko piekļūstamā formātā.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.