a) elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem;

b) lokālajiem telpu sildītājiem, kuros siltuma ģenerēšanai izmanto tvaika kompresijas ciklu vai sorbcijas ciklu un kurus darbina ar elektriskiem kompresoriem vai kurināmo;

c) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuros kā kurināmo paredzēts izmantot tikai nekoksnes biomasu;

d) lokālajiem telpu sildītājiem, kas paredzēti nevis iekštelpu sildīšanai, lai ar siltuma konvekciju vai siltuma starojumu cilvēkiem nodrošinātu un uzturētu noteiktu siltumkomfortu, bet citām vajadzībām;

e) lokālajiem telpu sildītājiem, ko paredzēts izmantot tikai ārpus slēgtām telpām;

f) lokālajiem telpu sildītājiem, kuru tiešā siltuma jauda veido mazāk nekā 6 % no kopējās tiešās un netiešās siltuma jaudas pie nominālās siltuma jaudas;

g) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuri netiek montēti rūpnīcā vai kurus viens ražotājs nenodrošina kā samontējamus komponentus vai daļas, kuras paredzēts samontēt uz vietas;

h) lokālajiem telpu kvēlsildītājiem un cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem;

i) gaisa sildīšanas iekārtām;

j) pirtskrāsnīm.

1) “lokāls telpu sildītājs” ir telpu apsildes ierīce, kas siltumu nodod, izmantojot siltuma tiešu pārnesi vai siltuma tiešu pārnesi apvienojumā ar siltuma pārnesi, izmantojot siltumnesēju, nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas, iespējams, siltumu nodrošinot arī citām telpām, un kas ir aprīkota ar vienu vai vairākiem siltumģeneratoriem, kuri, izmantojot attiecīgi Džoula efektu vai kurināmā sadedzināšanu, tieši pārvērš elektroenerģiju vai gāzveida, šķidra vai cieta kurināmā enerģiju siltumā;

2) “cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru, lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru vai plīts, kuros izmanto cieto kurināmo;

3) “gāzveida kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru vai lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru, kuros izmanto gāzveida kurināmo;

4) “šķidrā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru vai lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru, kuros izmanto šķidro kurināmo;

5) “elektrisks lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā siltuma ģenerēšanai izmanto elektrisko Džoula efektu;

6) “lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida, šķidro vai cieto kurināmo, kurā degšanas telpa un dūmgāzes nav izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi, vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

7) “lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida, šķidro vai cieto kurināmo, kurā degšanas telpa un dūmgāzes var būt izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi, vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

8) “plīts” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto cieto kurināmo un kur kopīgā korpusā lokālais telpu sildītājs ir apvienots ar ēdiena gatavošanai paredzētu plītsvirsmu vai cepeškrāsni vai abām, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi, vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

9) “kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru, lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru vai plīts;

10) “lokālais telpu kvēlsildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo un kurš aprīkots ar degli; to paredzēts uzstādīt augstumā virs galvas, tas ir vērsts uz lietošanas vietu tā, ka degļa siltumemisija, proti, pārsvarā infrasarkanais starojums, tieši silda apsildāmos, un tas sadegšanas produktus emitē telpā, kurā atrodas;

11) “cauruļveida lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo un kurš aprīkots ar degli; to paredzēts uzstādīt augstumā virs galvas un apsildāmo tuvumā, un tas telpu pārsvarā silda ar infrasarkano starojumu, ko izstaro caurule vai caurules, kuras silda caur tām plūstoši sadegšanas produkti, kurus aizvada caur dūmeju;

12) “dūmvadam nepievienots sildītājs” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida, šķidro vai cieto kurināmo un kurš sadegšanas produktus emitē telpā, kurā atrodas, bet kurš nav lokālais telpu kvēlsildītājs;

13) “dūmenim pievienots sildītājs” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida, šķidro vai cieto kurināmo un kuru paredzēts uzstādīt zem dūmeņa vai kurtuvē bez hermetizējuma starp šo ražojumu un dūmeņa vai kurtuves atveri, un tas sadegšanas produktiem ļauj brīvi plūst no degšanas telpas uz dūmeni vai dūmeju;

14) “gaisa sildīšanas iekārta” ir tāds ražojums, kas piegādā siltumu tikai gaisa apkures sistēmai; to var pievienot cauruļvadiem un paredzēts izmantot, kad tas ir nostiprināts konkrētā vietā vai pie sienas, un tas gaisa sadali nodrošina ar vēdaparātu, nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas;

15) “pirtskrāsns” ir lokāls telpu sildītājs, kas ir iebūvēts vai deklarēts kā izmantots sausajās vai slapjajās pirtīs vai līdzīgā vidē;

16) “cietais kurināmais” ir kurināmais, kas normālā istabas temperatūrā ir cietā agregātstāvoklī, tostarp cietais biomasas kurināmais un cietais fosilais kurināmais;

17) “biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas;

18) “koksnes biomasa” ir biomasa no kokiem un krūmiem, tostarp malka, šķelda, presēta koksne granulu veidā, presēta koksne brikešu veidā un zāģskaidas;

19) “nekoksnes biomasa” ir biomasa, kas nav koksnes biomasa, tostarp salmi, miskantes, niedres, sēklas, graudi, olīvu kauliņi, olīveļļas izspaidu rauši un riekstu čaumalas;

20) “rekomendētais kurināmais” ir konkrēts kurināmais, kuru vēlams izmantot lokālajā telpu sildītājā saskaņā ar piegādātāja norādījumiem;

21) “fosilais cietais kurināmais” ir tāds cietais kurināmais, kas nav biomasa, tostarp antracīts, pusantracīts, akmeņogļu kokss, puskokss, bitumenogles, lignīts, fosilo kurināmo maisījums vai fosilo un biomasas kurināmo maisījums; šajā regulā tas ir arī kūdra;

22) “cits piemērots kurināmais” ir kurināmais, kas nav rekomendētais kurināmais un ko var izmantot lokālajā telpu sildītājā saskaņā ar piegādātāja norādījumiem, un tas ir arī jebkāds kurināmais, kas minēts uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētā rokasgrāmatā, ražotāju un piegādātāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs, tehniskajos vai reklāmizdevumos un reklāmās;

23) “tiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, ko ražojums nodod apkārtējam gaisam starošanas vai konvekcijas ceļā, izņemot to ražojuma siltuma jaudu, ko tas nodod siltumnesējam;

24) “netiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, kuru, izmantojot to pašu siltuma ģenerēšanas procesu, kas nodrošina ražojuma tiešo siltuma jaudu, nodod siltumnesējam;

25) “netiešas sildīšanas funkcija” nozīmē, ka ražojums spēj daļu no kopējās siltuma jaudas nodot siltumnesējam, lai to izmantotu telpu sildīšanai vai saimniecības ūdens uzsildīšanai;

26) “nominālā siltuma jauda” (Pnom ) ir kW izteikta lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar tādiem piegādātāja deklarētiem maksimālas siltuma jaudas iestatījumiem, ko var nodrošināt ilglaicīgi;

27) “minimālā siltuma jauda” (Pmin ) ir kW izteikta lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar piegādātāja deklarētiem minimālas siltuma jaudas iestatījumiem;

28) “paredzēts lietošanai ārpus telpām” nozīmē, ka ražojums ir piemērots drošai izmantošanai ārpus slēgtām telpām, ieskaitot iespējamu izmantošanu āra apstākļos;

29) “ekvivalents modelis” ir tirgū laists modelis ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas noteikti V pielikuma 2. vai 3. tabulā, kā tā paša ražotāja tirgū laists cits modelis.

a) šādam lokālajam telpu sildītājam tiek nodrošināta drukāta etiķete, kuras formāts un informācijas saturs atbilst III pielikuma 1. punktā noteiktajam un kura atbilst energoefektivitātes klasēm, kas noteiktas II pielikumā,;

b) šāda lokālā telpu sildītāja izplatītājiem ir pieejama elektroniska etiķete, kuras formāts un informācijas saturs atbilst III pielikuma 1. punktā noteiktajam un kurā energoefektivitātes klasi norāda atbilstoši II pielikumam;

c) šādam lokālajam telpu sildītājam tiek nodrošināta datu lapa, kā noteikts IV pielikumā;

d) šādam lokālā telpu sildītāja modelim tiek nodrošināta elektroniska datu lapa, kā noteikts IV pielikumā;

e) pēc pieprasījuma dalībvalstu iestādēm un Komisijai tiek sniegta V pielikumā noteiktā tehniskā dokumentācija;

f) visās reklāmās, kas attiecas uz šādu konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli un satur ar energopatēriņu saistītu informāciju vai informāciju par cenu, iekļauj atsauci uz šā modeļa energoefektivitātes klasi;

g) visos tehniskajos reklāmmateriālos, kas attiecas uz šādu konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli un kuros ir aprakstīti tā īpašie tehniskie parametri, iekļauj atsauci uz šā modeļa energoefektivitātes klasi.

a) šādam lokālajam telpu sildītājam, kurš atbilst energoefektivitātes klasēm, kas noteiktas II pielikumā, tiek nodrošināta drukāta etiķete, kuras formāts un informācijas saturs atbilst III pielikuma 1. punktā noteiktajam;

b) šāda lokālā telpu sildītāja izplatītājiem ir pieejama elektroniska etiķete, kuras formāts un informācijas saturs atbilst III pielikuma 1. punktā noteiktajam un kurā energoefektivitātes klasi norāda atbilstoši II pielikumam;

c) šādam lokālajam telpu sildītājam tiek nodrošināta datu lapa, kā noteikts IV pielikumā;

d) šādam lokālā telpu sildītāja modelim tiek nodrošināta elektroniska datu lapa, kā noteikts IV pielikumā;

e) pēc pieprasījuma dalībvalstu iestādēm un Komisijai tiek sniegta V pielikumā noteiktā tehniskā dokumentācija;

f) visās reklāmās, kas attiecas uz šādu konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli un satur ar energopatēriņu saistītu informāciju vai informāciju par cenu, iekļauj atsauci uz šā modeļa energoefektivitātes klasi;

g) visos tehniskajos reklāmmateriālos, kas attiecas uz šādu konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli un kuros ir aprakstīti tā īpašie tehniskie parametri, iekļauj atsauci uz šā modeļa energoefektivitātes klasi.

a) tirdzniecības vietā katram lokālajam telpu sildītājam ārpusē uz priekšējās virsmas labi redzamā vietā ir piestiprināta etiķete, ko saskaņā ar 3. pantu nodrošina piegādātāji;

b) lokālos telpu sildītājus, ko piedāvā pārdošanā, nomā vai izpirkumnomā tādā veidā, ka galalietotājam nav iespējams pašam aplūkot izstādīto ražojumu, laiž tirgū ar informāciju, ko piegādātāji sniedz saskaņā ar VI pielikumu, izņemot, ja preci piedāvā internetā – tādā gadījumā piemēro VII pielikuma noteikumus;

c) visās reklāmās, kas attiecas uz konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli un satur ar energopatēriņu saistītu informāciju vai informāciju par cenu, iekļauj atsauci uz šā modeļa energoefektivitātes klasi;

d) visos tehniskajos reklāmmateriālos, kas attiecas uz konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli un kuros ir aprakstīti tā īpašie tehniskie parametri, iekļauj atsauci uz šā modeļa energoefektivitātes klasi.

1) “pārrēķina koeficients” (CC) ir koeficients, kas atspoguļo aplēstos 40 % no vidējās ES elektroenerģijas ražošanas efektivitātes, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES ( 1 ); pārrēķina koeficients ir CC = 2,5;

2) “zemākā siltumspēja” (NCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai, kuras mitruma saturs atbilst kurināmā mitrumam, pilnībā sadegot skābeklī, un kad sadegšanas produkti netiek atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai;

3) “lietderības koeficients pie nominālās vai minimālās siltuma jaudas” (attiecīgi ηth,nom vai ηth,min) ir % izteikta attiecība starp lietderīgo siltuma jaudu un kopējo lokālajam telpu sildītājam pievadīto enerģiju, kas izteikta ar NCV;

4) “nepieciešamā elektriskā jauda pie nominālās siltuma jaudas” (elmax) ir lokālā telpu sildītāja elektriskās jaudas patēriņš, kad tas nodrošina nominālo siltuma jaudu. Elektriskās jaudas patēriņu izsaka kW un nosaka, neņemot vērā cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņu, ja ražojumam ir arī netiešas sildīšanas funkcija un tajā ir integrēts cirkulācijas sūknis;

5) “nepieciešamā elektriskā jauda pie minimālās siltuma jaudas” (elmin) ir lokālā telpu sildītāja elektriskās jaudas patēriņš, kad tas nodrošina minimālo siltuma jaudu. Elektriskās jaudas patēriņu izsaka kW un nosaka, neņemot vērā cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņu, ja ražojumam ir arī netiešas sildīšanas funkcija un tajā ir integrēts cirkulācijas sūknis;

6) “nepieciešamā elektriskā jauda gaidstāves režīmā” (elsb) ir kW izteikts ražojuma elektriskās jaudas patēriņš gaidstāves režīmā;

7) “pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamā jauda” (Ppilot) ir kW izteikts ražojumā izmantotā gāzveida, šķidrā vai cietā kurināmā patēriņš, kad ilgāk nekā 5 minūtes pirms galvenā degļa ieslēgšanas tiek uzturēta liesma, kura kalpo kā aizdedzes avots spēcīgākam sadegšanas procesam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu nominālo vai daļējas slodzes siltuma jaudu;

8) “vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas” nozīmē, ka ražojums nevar automātiski mainīt siltuma jaudu un ka netiek saņemta informācija par telpas temperatūru, lai varētu automātiski pielāgot siltuma jaudu;

9) “manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas” nozīmē, ka ražojumam var manuāli mainīt siltuma jaudu, t. i., ir vismaz divi siltuma jaudas iestatījumi, taču tas nav aprīkots ar ierīci, kas automātiski regulē siltuma jaudu atkarībā no vēlamās iekštelpu temperatūras;

10) “ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar analogu ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai;

11) “ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai;

12) “ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai, un ļauj iestatīt laikus un temperatūras 24 stundu ilgam taimera periodam;

13) “ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai, un ļauj iestatīt laikus un temperatūras visai nedēļai. Jābūt iespējai 7 dienu periodā noteikt atšķirīgus iestatījumus katrai dienai;

14) “telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas automātiski samazina iestatīto telpas temperatūru, ja telpā nav cilvēku;

15) “telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas samazina siltuma jaudu, ja ir atvērts logs vai durvis. Ja izmanto sensoru loga vai durvju atvēršanas detektēšanai, tas var būt uzstādīts vai nu kopā ar ražojumu, vai ārpusē pie ražojuma, iebūvēts ēkā, vai arī tā var būt visu šo variantu kombinācija;

16) “ar tālvadības funkciju” nozīmē, ka ir iespējama attālināta saziņa ar ražojuma vadības sistēmu, atrodoties ārpus ēkas, kurā uzstādīts ražojums;

17) “gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad ražojums ir pieslēgts elektrotīklam, ir atkarīgs no enerģijas, kas saņemta caur elektrotīklu, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija vai reaktivācijas funkcija un tikai norāde uz iespējotu reaktivācijas funkciju, un/vai informācijas vai statusa rādījums;

18) “modeļa identifikators” ir kods – parasti burtciparu kods –, ar kuru atšķir konkrētu lokālo telpu sildītāja modeli no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi, piegādātāja nosaukumu vai izplatītāja nosaukumu;

19) “cits fosilais kurināmais” ir fosilais kurināmais, kas nav antracīts, pusantracīts, akmeņogļu kokss, puskokss, bitumenogles, lignīts, kūdra vai fosilā kurināmā maisījuma briketes;

20) “cita koksnes biomasa” ir koksnes biomasa, kas nav malka ar mitruma saturu ≤ 25 %, kurināmā briketes ar mitruma saturu < 14 % vai presēta koksne ar mitruma saturu < 12 %;

21) “mitruma saturs” ir ūdens masa lokālajā telpu sildītājā izmantotajā kurināmajā attiecībā pret kurināmā kopējo masu.

1. Lokālie telpu sildītāji

a) Etiķetē iekļauj šādu informāciju:

I. piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

II. piegādātāja modeļa identifikators;

III. energoefektivitātes klase, ko nosaka saskaņā ar II pielikuma 1. punktu; tās bultas smaile, uz kuras norādīta lokālā telpu sildītāja energoefektivitātes klase, ir tādā pašā augstumā kā tās bultas smaile, uz kuras norādīta attiecīgā energoefektivitātes klase;

IV. tiešās siltuma jaudas simbols;

V. tiešā siltuma jauda kW, noapaļota līdz vienai zīmei aiz komata

VI. lokālajiem telpu sildītājiem ar siltuma pārnesi, izmantojot siltumnesēju, – netiešās siltuma jaudas simbols;

VII. lokālajiem telpu sildītājiem ar siltuma pārnesi, izmantojot siltumnesēju, – netiešā siltuma jauda kW, noapaļota līdz vienai zīmei aiz komata.

b) Lokālo telpu sildītāju etiķetes dizaina elementi ir saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu.

2. Lokālo telpu sildītāju etiķetes dizains ir šāds:

a) etiķete ir vismaz 105 mm plata un 200 mm augsta. Ja drukātās etiķetes izmēri ir lielāki, tās saturs ir proporcionāls iepriekš norādītajām specifikācijām;

b) fons ir balts;

c) krāsu kodi atbilst CMYK jeb ciānfuksīndzeltenmelnajam krāsu modelim saskaņā ar šādu paraugu: 00-70-X-00: 0 % – ciāns, 70 % fuksīns, 100 % – dzeltens, 0 % melns.

d) etiķete atbilst visām šādām prasībām (numerācija attiecas uz iepriekšējo attēlu):

  ES etiķetes ietvars: 4 pt, krāsa: ciāns 100 %, noapaļoti stūri: 3,5 mm.

  ES logotips: krāsas: X-80-00-00 un 00-00-X-00;

  Energomarķējums: krāsa: X-00-00-00. Piktogramma kā attēlā: ES logotips + energomarķējums: platums 86 mm, augstums: 17 mm.

  Robežlīnija zem logotipiem: 1 pt, krāsa: ciāns 100 %, garums: 86 mm.

  Energoefektivitātes klašu skala:

—  bulta: augstums: 6 mm, atstarpe: 1,3 mm, krāsas:

—

 

—  teksts: Calibri bold 14 pt, lielie burti, balti, “+” simboli: augšraksts, sakārtoti vienā rindā.

  Energoefektivitātes klase:

—  bulta: platums: 22 mm, augstums: 12 mm, 100 % melns,

—  teksts: Calibri bold 24 pt, lielie burti, balti, “+” simboli: augšraksts, sakārtoti vienā rindā.

  Tiešas sildīšanas funkcija:

—  piktogramma kā attēlā,

—  ietvars: 2 pt, krāsa: ciāns 100 %, noapaļoti stūri: 3,5 mm.

  Ja piemērojams, netiešas sildīšanas funkcija:

—  piktogramma kā attēlā,

—  ietvars: 2 pt, krāsa: ciāns 100 %, noapaļoti stūri: 3,5 mm.

  Nominālā siltuma jauda:

—  ietvars: 2 pt, krāsa: ciāns 100 %, noapaļoti stūri: 3,5 mm,

—  vērtība: “XY,Z”: Calibri bold 34 pt, 100 % melns,

—  teksts “kW”: Calibri regular 18 pt, 100 % melns.

  Attiecīgā gadījumā nominālā netiešā siltuma jauda:

—  ietvars: 2 pt, krāsa: ciāns 100 %, noapaļoti stūri: 3,5 mm,

—  vērtība “XY,Z”: Calibri bold 34 pt, 100 % melns,

—  teksts “kW”: Calibri regular 18 pt, 100 % melns.

  Energia:

—  teksts: Calibri regular 8 pt, 100 % melns.

  Etiķetes ieviešanas gads un regulas numurs:

—  teksts: Calibri bold 10 pt.

  Piegādātāja nosaukums vai preču zīme

  Piegādātāja modeļa identifikators

— Ražotāja nosaukumam vai preču zīmei un modeļa identifikatoram jāietilpst 86 × 12 mm laukumā.

1. Informāciju lokālo telpu sildītāja datu lapā sniedz turpmāk norādītajā secībā un iekļauj ražojuma brošūrā vai citos materiālos, ko nodrošina kopā ar ražojumu:

a) piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

b) piegādātāja modeļa identifikators;

c) modeļa energoefektivitātes klase, kas noteikta saskaņā ar II pielikuma 1. punktu;

d) tiešā siltuma jauda kW, noapaļota līdz vienai zīmei aiz komata;

e) netiešā siltuma jauda kW, noapaļota līdz vienai zīmei aiz komata;

f) energoefektivitātes indekss, noapaļots līdz veselam skaitlim un aprēķināts saskaņā ar VIII pielikumu;

g) lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas un – attiecīgā gadījumā – pie minimālās siltuma jaudas, noapaļots līdz vienai zīmei aiz komata un aprēķināts saskaņā ar VIII pielikumu;

h) jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, lokālo telpu sildītāju montējot, uzstādot vai veicot tā tehnisko apkopi;

2. Viena datu lapa var aptvert vairākus viena piegādātāja lokālo telpu sildītāju modeļus.

3. Datu lapā ietverto informāciju var sniegt, izmantojot krāsainu vai melnbaltu etiķetes kopiju. Šādā gadījumā norāda arī to 1. punktā minēto informāciju, kas uz etiķetes nav norādīta.

a) piegādātāja nosaukums un adrese;

b) modeļa identifikators

c) attiecīgā gadījumā atsauces uz piemērotajiem harmonizētajiem standartiem;

d) ja rekomendētais kurināmais ir cita koksnes biomasa, nekoksnes biomasa, cits fosilais kurināmais vai cits biomasas un fosilā kurināmā maisījums, kā norādīts 2. tabulā – kurināmā apraksts, kas pietiekams tā nepārprotamai identificēšanai, un kurināmā tehniskais standarts vai specifikācija, tostarp izmērītais mitruma saturs un izmērītais pelnu saturs, bet citam fosilajam kurināmajam – arī kurināmā izmērītais gaistošo vielu saturs;

e) attiecīgā gadījumā citi izmantotie tehniskie standarti un specifikācijas;

f) tās personas identitāte un paraksts, kura ir pilnvarota uzņemties saistības piegādātāja vārdā;

g) informācija, kas iekļauta 2. tabulā (cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem) un 3. tabulā (gāzveida/šķidrā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem), par parametriem, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar VIII pielikumu;

h) piegādātāju vai pēc to pasūtījuma veikto testu ziņojumi, tostarp tās struktūras nosaukums un adrese, kas testus veikusi;

i) jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, lokālo telpu sildītāju montējot, uzstādot vai veicot tā tehnisko apkopi;

j) attiecīgā gadījumā – ekvivalento modeļu saraksts.

1. Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto informāciju sniedz šādā secībā:

a) modeļa energoefektivitātes klase, kas noteikta saskaņā ar II pielikuma 1. punktu;

b) tiešā siltuma jauda kW, noapaļojot līdz vienai zīmei aiz komata;

c) netiešā siltuma jauda kW, noapaļojot līdz vienai zīmei aiz komata;

2. 1. punktā minēto informāciju drukā vai attēlo, izmantojot salasāmu izmēru un šriftu.

1. Šā pielikuma 2.–5. punktā piemēro šādas definīcijas:

a) “vizualizācijas mehānisms” ir jebkāds ekrāns, tostarp skārienekrāns, vai cita vizuālā tehnoloģija, ko izmanto, lai lietotājiem parādītu interneta saturu;

b) “ligzdotā vizualizācija” ir vizuāla saskarne, kur attēlam vai datu kopai piekļūst ar peles klikšķi, peles uzvirzīšanu vai – ja tas ir skārienekrāns – skārienizpleti uz cita attēla vai datu kopas;

c) “skārienekrāns” ir ekrāns, kas reaģē uz pieskārienu, piemēram, planšetdators, ievadvirsmas dators vai viedtālrunis;

d) “alternatīvs teksts” ir teksts, ko sniedz kā alternatīvu attēlam, lai informāciju varētu parādīt negrafiskā formā gadījumos, kad vizualizācijas ierīce nevar atveidot attēlu vai kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu pieejamību, piemēram, varētu izmantot runas sintezatora lietotnes.

2. Attiecīgā etiķete, ko piegādātāji darījuši pieejamu saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ir redzama vizualizācijas mehānismā ražojuma cenas tuvumā. Etiķetes izmērs ir tāds, lai tā būtu skaidri saredzama, salasāma un proporcionāla III pielikuma 2. punktā noteiktajam etiķetes izmēram. Etiķeti var rādīt, izmantojot ligzdoto vizualizāciju – tādā gadījumā attēlam, ko izmanto, lai piekļūtu etiķetei, ir jāatbilst šā pielikuma 3. punktā noteiktajai specifikācijai. Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, etiķete parādās pēc pirmās uzklikšķināšanas uz attēla ar peli, pirmās peles uzvirzīšanas uz attēla vai pirmās attēla skārienizplešanas uz skārienekrāna.

3. Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, attēls, ko izmanto, lai piekļūtu etiķetei, ir šāds:

a) tā ir bulta tādā krāsā kā ražojuma energoefektivitātes klase, kas norādīta uz etiķetes;

b) uz bultas ir norādīta ražojuma energoefektivitātes klase baltā krāsā un tāda paša lieluma fontā kā cena, un

c) tas ir vienā no šādiem formātiem:

4. Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, etiķetes vizualizācija notiek šādā secībā:

a) šā pielikuma 3. punktā minēto attēlu galalietotājam rāda pirmajā un visās nākamajās reizēs, kad tiek rādīta informācija par ražojuma cenu;

b) attēls satur saiti uz etiķeti;

c) etiķete parādās pēc uzklikšķināšanas uz attēla ar peli, peles uzvirzīšanas uz attēla vai attēla skārienizplešanas uz skārienekrāna;

d) etiķete tiek parādīta kā uznirstošais logs, jauna cilne, jauna lapa vai ielaiduma logs;

e) lai etiķeti palielinātu uz skārienekrāna, ievēro ierīces specifikācijas par skārienpalielinājumu;

f) etiķetes vizualizāciju pārtrauc ar aizvēršanas opciju vai citu standarta aizvēršanas mehānismu;

g) attēla alternatīvais teksts, kam jāparādās, ja nenotiek etiķetes vizualizācija, ir ražojuma energoefektivitātes klase tāda paša lieluma fontā kā cena.

5. Attiecīgā ražojuma datu lapa, ko piegādātāji darījuši pieejamu saskaņā ar 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu vai 3. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ir redzama vizualizācijas mehānismā ražojuma cenas tuvumā. Izmērs ir tāds, lai informācija būtu skaidri saredzama un salasāma. Ražojuma datu lapu var rādīt, izmantojot ligzdoto vizualizāciju – tādā gadījumā saitei, ko izmanto, lai piekļūtu datu lapai, ir skaidri un salasāmi jānorāda “Ražojuma datu lapa”. Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, ražojuma datu lapa parādās pēc pirmās uzklikšķināšanas uz saites ar peli, pirmās peles uzvirzīšanas uz saites vai pirmās skārienizplešanas uz skārienekrāna.

1. Atbilstības nodrošināšanai un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijai mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2. līdz 4. punktā.

2. Vispārīgi nosacījumi par mērījumiem un aprēķiniem

a) Lai noteiktu lokālo telpu sildītāju energoefektivitātes indeksu, tiešo un netiešo siltuma jaudu, tos testē ar rekomendēto kurināmo.

b) Tiešās un netiešās siltuma jaudas vērtības un energoefektivitātes indeksu noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata.

3. Vispārīgi nosacījumi par lokālo telpu sildītāju energoefektivitātes indeksu un patēriņu

a) Attiecīgā gadījumā mēra lietderības koeficienta vērtības ηth,nom , ηth,min un tiešās un netiešās siltuma jaudas vērtības pie Pnom , Pmin .

b) Energoefektivitātes indeksu (EEI) aprēķina kā telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā (ηS,on ), piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā temperatūras regulēšanu, papildu elektroenerģijas patēriņu un pastāvīgās dežūrliesmas energopatēriņu; lokālajiem telpu sildītājiem, kuros kā rekomendēto kurināmo izmanto biomasu, piemēro arī koeficientu, lai ņemtu vērā, ka rekomendētais kurināmais ir atjaunojams energoresurss. Energoefektivitātes indeksu izsaka kā skaitli, kas ir tāds pats kā indeksa rādītājs procentos.

4. Īpaši nosacījumi par telpu apsildes sezonas energoefektivitāti

a) Visiem lokālajiem telpu sildītājiem energoefektivitātes indekss (EEI) ir definēts kā:

—  ηS,on ir telpu apsildes sezonas energoefektivitāte darba režīmā, ko izsaka % un aprēķina, kā noteikts 4. punkta b) apakšpunktā,

—  BLF ir biomasas marķējuma koeficients, kas biomasas lokālajiem telpu sildītājiem ir 1,45, bet fosilā kurināmā telpu sildītājiem – 1,

—  F(2) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pozitīvais devums energoefektivitātes indeksā, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir savstarpēji izslēdzošas un nav summējamas,

—  F(3) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pozitīvais devums energoefektivitātes indeksā, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir summējamas,

—  F(4) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, papildu elektroenerģijas patēriņa negatīvais devums energoefektivitātes indeksā,

—  F(5) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pastāvīgās dežūrliesmas enerģijas patēriņa negatīvais devums energoefektivitātes indeksā.

b) Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā aprēķina šādi.

—  ηth,nom ir lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas, balstoties uz NCV.

c) Korekcijas koeficients F(2) ir pozitīvais devums energoefektivitātes indeksā, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir savstarpēji izslēdzošas vai nav summējamas; koeficientu aprēķina šādi.

d) Korekcijas koeficients F(3) ir pozitīvais devums energoefektivitātes indeksā, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir summējamas; koeficientu aprēķina šādi.

e) Papildu elektroenerģijas izmantošanas korekcijas koeficientu F(4) aprēķina šādi:

—  elmax ir kW izteikts elektriskās jaudas patēriņš pie nominālās siltuma jaudas,

—  elmin ir kW izteikts elektriskās jaudas patēriņš pie minimālās siltuma jaudas; Gadījumā, ja ražojumam nav zināma minimālā siltuma jauda, izmanto elektriskās jaudas patēriņu pie nominālās siltuma jaudas,

—  elsb ir kW izteikts ražojuma elektriskās jaudas patēriņš gaidstāves režīmā,;

—  Pnom ir kW izteikta ražojuma nominālā siltuma jauda,

f) Korekcijas koeficientu F(5), kas saistīts ar dežūrliesmas enerģijas patēriņu, aprēķina šādi:

—  Ppilot ir kW izteikts dežūrliesmas patēriņš,

—  Pnom ir kW izteikta ražojuma nominālā siltuma jauda.

1. Dalībvalstu iestādes verificē modeļa vienas iekārtas atbilstību.

2. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja:

a) vērtības, kas tehniskajā dokumentācijā norādītas saskaņā ar Direktīvas 2010/30/ES 5. punkta b) apakšpunktu (deklarētās vērtības), un, attiecīgā gadījumā, vērtības, kas izmantotas, lai tās aprēķinātu, piegādātājam nav izdevīgākas kā atbilstošās vērtības, kas pārbaudes ziņojumos [testa protokolos] norādītas saskaņā ar minētā punkta apakšpunkta iii) punktu; un

b) uz marķējuma un ražojuma datu lapā publicētās vērtības piegādātājam nav izdevīgākas kā deklarētās vērtības, un norādītā energoefektivitātes klase piegādātājam nav izdevīgāka kā klase, kas atbilst deklarētajām vērtībām; un

c) kad dalībvalsts iestādes testē šo vienu modeļa iekārtu, noteiktās vērtības (testēšanā izmērītās attiecīgo parametru vērtības un no šiem mērījumiem aprēķinātās vērtības) atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 6. tabulā. Iekārtu testē ar kurināmo, kura parametri ir tādā pašā diapazonā kā kurināmajam, ko piegādātājs izmantojis VIII pielikumā aprakstīto mērījumu veikšanai.

3. Ja netiek iegūti 2. punkta a) vai b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka konkrētais modelis un visi modeļi, kas piegādātāja tehniskajā dokumentācijā ir uzskaitīti kā līdzvērtīgi modeļi, neatbilst šīs deleģētās regulas prasībām.

4. Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktam atbilstošs rezultāts, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa iekārtas. Tomēr šīs minētās trīs iekārtas drīkst izraudzīties arī no viena vai vairākiem atšķirīgiem modeļiem, kas piegādātāja tehniskajā dokumentācijā uzskaitīti kā ekvivalenti modeļi.

5. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim iekārtām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 6. tabulā.

6. Ja netiek iegūts 5. punktam atbilstošs rezultāts, uzskata, ka konkrētais modelis un visi modeļi, kas piegādātāja tehniskajā dokumentācijā ir uzskaitīti kā ekvivalenti modeļi, neatbilst šīs deleģētās regulas prasībām.

7. Ja saskaņā ar 3. un 6. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.