02014R1042 — LV — 16.10.2018 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1042/2014

(2014. gada 25. jūlijs),

ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 514/2014 attiecībā uz atbildīgo iestāžu izraudzīšanu un pienākumiem pārvaldības un kontroles jomā un attiecībā uz revīzijas iestāžu statusu un pienākumiem

(OV L 289, 3.10.2014., 3. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1291 (2018. gada 16. maijs),

  L 241

1

26.9.2018




▼B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1042/2014

(2014. gada 25. jūlijs),

ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 514/2014 attiecībā uz atbildīgo iestāžu izraudzīšanu un pienākumiem pārvaldības un kontroles jomā un attiecībā uz revīzijas iestāžu statusu un pienākumiem



I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulā (ES) Nr. 514/2014 sniegtās definīcijas. Piemēro arī šādas definīcijas:

a) “izraudzītāja iestāde” ir Regulas (ES) Nr. 514/2014 26. panta 1. punktā minētā dalībvalsts ministrijas līmeņa iestāde, kas izraugās atbildīgo iestādi;

b) “kompetentā iestāde” ir atbildīgā iestāde, revīzijas iestāde un attiecīgā gadījumā deleģētā iestāde, kas minētas Regulas (ES) Nr. 514/2014 25. panta 1. punktā;

c) SFC2014” ir elektroniskā informācijas sistēma, kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 802/2014 ( 1 ) 2. pantu;

d) “dotācijas nolīgums” ir nolīgums vai līdzvērtīgas formas tiesisks instruments, uz kura pamata atbildīgā iestāde piešķir saņēmējam dotācijas projekta īstenošanai saskaņā ar valsts programmu.



II NODAĻA

ATBILDĪGĀ IESTĀDE



I IEDAĻA

Atbildīgās iestādes izraudzīšana

2. pants

Kritēriji un procedūra atbildīgās iestādes izraudzīšanai

1.  Struktūrai, ko izraugās par atbildīgo iestādi, ir administratīva struktūra un iekšējās kontroles sistēma, kas atbilst šīs regulas pielikumā paredzētajiem kritērijiem (“izraudzīšanas kritēriji”). Izraudzīšanas kritēriji attiecas uz:

a) iekšējo vidi;

b) kontroles darbībām;

c) iekšējo informāciju un saziņu;

d) iekšējo uzraudzību un ziņošanu.

Dalībvalstis var paredzēt papildu izraudzīšanas kritērijus, lai ņemtu vērā atbildīgās iestādes lielumu, pienākumus un citus raksturlielumus.

2.  Regulas (ES) Nr. 514/2014 26. panta 3. punktā minētā revīzijas struktūra novērtē, vai paredzamā atbildīgā iestāde atbilst pielikumā noteiktajiem izraudzīšanas kritērijiem, un dokumentē savus revīzijas konstatējumus, secinājumus un atzinumu izraudzītājai iestādei adresētā revīzijas ziņojumā.

3.  Ja izraudzītāja iestāde uzskata, ka paredzamā atbildīgā iestāde neatbilst izraudzīšanas kritērijiem, tā šai struktūrai sniedz konkrētus norādījumus neatbilstību novēršanai un nosaka termiņu, līdz kuram šai struktūrai jāizpilda kritēriji, lai tā varētu tikt izraudzīta par atbildīgo iestādi.

Līdz kritēriju izpildei struktūru var izraudzīt par pagaidu atbildīgo iestādi uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Šā pagaidu perioda ilgums ir samērīgs ar konstatētajām neatbilstībām.

4.  Kad atbildīgā iestāde ir izraudzīta, dalībvalsts nekavējoties ziņo Komisijai, izmantojot SFC2014. Ar minēto paziņojumu dalībvalsts nosūta dokumentus, kuros norādīta:

a) galvenā pienākumu sadale starp atbildīgās iestādes organizatoriskajām vienībām;

b) vajadzības gadījumā – tās attiecības ar deleģētajām iestādēm, deleģējamās darbības un galvenās procedūras šo deleģēto darbību pārraudzībai; un

c) kopsavilkums par galvenajām procedūrām, ko piemēro saņēmēju finanšu prasījumu izskatīšanai un izdevumu apstiprināšanai un iegrāmatošanai.

3. pants

Atbildīgās iestādes pārraudzība un izraudzīšanas pārskatīšana

1.  Izraudzītāja iestāde pārrauga atbildīgo iestādi, jo īpaši pamatojoties uz šīs regulas 14. panta 2. punktā minēto informāciju, un rīkojas attiecībā uz konstatētajiem trūkumiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas liecina par to, ka atbildīgā iestāde vairs neatbilst izraudzīšanas kritērijiem, nekavējoties tiek nodota izraudzītājai iestādei.

3.  Ja atbildīgā iestāde vairs neatbilst izraudzīšanas kritērijiem pilnībā vai tās iekšējās kontroles sistēma ir tik nepilnīga, ka tas ietekmē atbildīgās iestādes spēju veikt savus uzdevumus, izraudzītāja iestāde nosaka atbildīgajai iestādei pārbaudes laiku. Tādos gadījumos izraudzītāja iestāde sagatavo trūkumu novēršanas plānu, kas atbildīgajai iestādei ir jāīsteno laikposmā, kurš ir samērīgs ar to, cik nopietnas ir neatbilstības vai trūkumi. Šis laikposms nepārsniedz 12 mēnešus no pārbaudes laika sākuma.

4.  Izraudzītāja iestāde nekavējoties informē Komisiju par jebkuriem trūkumu novēršanas plāniem, kas sagatavoti saskaņā ar 3. punktu, un turpmāk informē Komisiju par progresu.

5.  Ja atbildīgās iestādes izraudzīšana ir atcelta, izraudzītāja iestāde nekavējoties izraugās citu atbildīgo iestādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 26. pantu un šīs regulas 2. pantu, lai nodrošinātu, ka maksājumi saņēmējiem netiek pārtraukti.

6.  Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts nav izpildījusi savu pienākumu sagatavot trūkumu novēršanas plānu saskaņā ar 3. punktu vai ka atbildīgā iestāde joprojām ir izraudzīta, kaut arī tā noteiktajā termiņā nav īstenojusi trūkumu novēršanas plānu, Komisija risina atlikušos trūkumus, izmantojot Regulas (ES) Nr. 514/2014 47. pantā paredzēto atbilstības noskaidrošanas procedūru.



II IEDAĻA

Atbildīgās iestādes pienākumi attiecībā uz pārvaldību un kontroli

4. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumi

Atbildīgā iestāde pārvalda un īsteno valsts programmu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Tā:

a) apspriežas ar partneriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. panta 1. punktu;

b) nodrošina Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. panta 4. punktā minētās uzraudzības komitejas pareizu darbību;

c) izmantojot SFC2014, iesniedz Komisijai Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā minētās valsts programmas priekšlikumu un visus turpmākos grozījumus;

d) saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem definē un nosaka projektu attiecināmības noteikumus un projektu izmaksas attiecībā uz visām darbībām, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi un izvairoties no interešu konfliktiem;

e) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 2. panta a) punktā minēto konkrēto regulu tvērumu un mērķiem un ar šīs regulas 9. pantā paredzētajiem kritērijiem organizē un publicē uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un priekšlikumus un organizē un publicē turpmāko projektu atlasi finansējuma piešķiršanai saskaņā ar valsts programmu;

f) nodrošina, ka pastāv sistēmas to datu vākšanai, kas nepieciešami, lai ziņotu Komisijai par kopējiem un programmas īpašajiem rādītājiem, kā arī citu datu par programmas un projektu īstenošanu vākšanai;

g) saņem maksājumus no Komisijas un veic maksājumus saņēmējiem;

h) nodrošina līdzfinansējuma saskaņā ar konkrētajām regulām saderību un papildināmību ar līdzfinansējumu no citiem attiecīgajiem valstu un Savienības instrumentiem;

i) uzrauga projektus un pārbauda, vai attiecībā uz projektiem deklarētie izdevumi faktiski ir radušies un atbilst Savienības un valsts noteikumiem;

j) nodrošina, ka pastāv sistēma grāmatvedības dokumentācijas par katru saskaņā ar valsts programmu veiktu projektu datorizētai reģistrēšanai un uzglabāšanai un ka tiek vākti dati par īstenošanu, kas vajadzīgi finanšu pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un izvērtēšanai;

k) neskarot valsts grāmatvedības noteikumus, nodrošina, ka saņēmēji un citas struktūras, kas iesaistītas saskaņā ar valsts programmu finansēto projektu īstenošanā, vai nu uztur atsevišķu uzskaites sistēmu, vai visiem ar projektu saistītajiem darījumiem piešķir atbilstošu uzskaites kodu;

l) nodrošina, ka Regulas (ES) Nr. 514/2014 56. pantā un 57. panta 1. punktā minētā valsts programmas izvērtēšana tiek veikta attiecīgajos termiņos;

m) nodrošina, ka Regulas (ES) Nr. 514/2014 56. pantā un 57. panta 1. punktā minētās izvērtēšanas veikšanai un izvērtējuma atzinuma sagatavošanai neatkarīgi vērtētāji saņem visu nepieciešamo informāciju par valsts programmas pārvaldību;

n) izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka visiem dokumentiem, kas attiecas uz izdevumiem, lēmumiem un kontroles darbībām, ir nodrošināta nepieciešamā revīzijas izsekojamība un tie tiek glabāti saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulām, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 514/2014 27. panta 5. punktu;

o) nodrošina, ka Regulas (ES) Nr. 514/2014 29. pantā minētās izvērtēšanas veikšanai un revīzijas atzinuma sagatavošanai revīzijas iestāde saņem visu nepieciešamo informāciju par piemērotajām pārvaldības un kontroles procedūrām un finansētajiem izdevumiem saskaņā ar konkrētajām regulām;

p) sagatavo Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā minētos īstenošanas ziņojumus un Regulas (ES) Nr. 514/2014 57. panta 1. punktā minētos izvērtēšanas ziņojumus un iesniedz tos Komisijai, izmantojot SFC2014;

q) sagatavo maksājuma pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. pantu un iesniedz to Komisijai, izmantojot SFC2014;

r) veic informēšanas un publicitātes darbības un izplata programmas rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 53. pantu;

s) veic administratīvu kontroli un pārbaudes uz vietas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 27. pantu;

t) sadarbojas ar Komisiju un atbildīgajām iestādēm citās dalībvalstīs; un

u) reaģē uz revīzijas iestādes secinājumiem, vai nu novēršot konstatētos trūkumus, vai gadījumā, ja revīzijas iestādes secinājumi netiek akceptēti, sniedzot detalizētu pamatojumu.

5. pants

Deleģētā iestāde

1.  Atbildīgā iestāde var deleģēt visus savus uzdevumus vai daļu no tiem deleģētajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 25. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Uzdevumus deleģē saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, nodrošinot nediskriminēšanas un Savienības finansējuma redzamības principa ievērošanu. Deleģētie uzdevumi nedrīkst radīt interešu konfliktus.

▼M1

Ja atbildīgā iestāde atļauj, tad deleģētā iestāde drīkst rīkoties kā izpildstruktūra, kā minēts 8. pantā.

▼B

2.  Uzdevumu, ko atbildīgā iestāde deleģējusi deleģētajai iestādei, apjomu un to veikšanas procedūru detalizētu aprakstu nosaka dokumentā, ko paraksta atbildīgā iestāde un deleģētā iestāde. Deleģēšanas dokumentā norāda vismaz:

a) attiecīgo konkrēto regulu;

▼M1

b) deleģētajai iestādei deleģēto(-os) uzdevumu(-us) un attiecīgā gadījumā arī projektus, kuros deleģētā iestāde drīkst rīkoties kā izpildstruktūra, kā minēts 8. pantā;

▼B

c) deleģētās iestādes pienākumu pārbaudīt saņēmēju atbilstību Savienības un valsts noteikumiem;

d) deleģētās iestādes pienākumu ieviest un uzturēt tādu organizatorisko struktūru un pārvaldības un kontroles sistēmu, kas ir piemērota tās uzdevumiem;

e) informāciju un apliecinošus dokumentus, kas deleģētajai iestādei ir jāiesniedz atbildīgajai iestādei, un termiņus, kas tai jāievēro; un

f) mehānismu, ko atbildīgā iestāde izmanto deleģētās iestādes pārraudzībai.

3.  Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 514/2014 25. panta 1. punkta a) apakšpunktam saziņu ar Komisiju nedeleģē. Deleģētā iestāde sazinās ar Komisiju ar atbildīgās iestādes starpniecību.

4.  Ja deleģētā iestāde nav valsts pārvaldes iestāde vai privāta struktūra, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus un ko reglamentē valsts tiesību akti, atbildīgā iestāde nedeleģē tai izpildes pilnvaras, kuras lielā mērā ir saistītas ar tiesībām rīkoties pēc saviem ieskatiem saistībā ar politisku izvēli.

5.  Atbildīgā iestāde paliek atbildīga par uzdevumiem, ko tā ir deleģējusi. Atbildīgā iestāde regulāri pārskata deleģētos uzdevumus, lai pārliecinātos, ka veiktais darbs ir apmierinošs un atbilst Savienības un valsts noteikumiem.

6.  Attiecībā uz deleģētajiem uzdevumiem šo regulu analoģiski piemēro deleģētajai iestādei.

6. pants

Ārpakalpojumi uzdevumu veikšanai

Atbildīgā iestāde atsevišķu tās uzdevumu veikšanai var izmantot ārpakalpojumus. Tomēr tā joprojām uzņemas atbildību par šiem uzdevumiem.

Atbildīgā iestāde regulāri pārskata uzdevumus, kuru veikšanai izmantoti ārpakalpojumi, lai pārliecinātos, ka veiktais darbs ir apmierinošs un atbilst Savienības un valsts noteikumiem.



III IEDAĻA

Atbildīgās iestādes pienākumi attiecībā uz publiskā sektora līdzdalību

7. pants

Atbildīgās iestādes kā piešķīrējas struktūras loma

1.  Parasti atbildīgā iestāde piešķir dotācijas projektiem saskaņā ar valsts programmu, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

2.  Atbildīgā iestāde var piešķirt dotācijas projektiem, izmantojot slēgtus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Slēgti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus projekta specifikas vai to struktūru, kas ir aicinātas iesniegt priekšlikumus, tehniskās vai administratīvās kompetences dēļ ir pieejami tikai atsevišķām organizācijām.

Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda slēgta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izmantošanas pamatojumu.

3.  Atbildīgā iestāde var piešķirt dotācijas tieši, ja projekta specifikas vai attiecīgo struktūru tehniskās vai administratīvās kompetences dēļ nav citas iespējas, piemēram, de iure vai de facto monopolu gadījumā.

Piešķiršanas lēmumā norāda tiešās piešķiršanas izmantošanas pamatojumu.

4.  Pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp, lai turpinātu daudzgadu projektus, kas tika atlasīti pēc iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, vai ārkārtas situācijās, dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

Piešķiršanas lēmumā norāda pamatojumu tam, ka dotācija ir piešķirta bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

5.  Ja atbildīgā iestāde darbojas kā piešķīrēja struktūra, tad ne atbildīgā iestāde, ne deleģētā iestāde nevar būt saskaņā ar šo pantu piešķirtas dotācijas saņēmēja.

6.  Atbildīgā iestāde nosaka, kas piešķir dotācijas, un nodrošina, ka ir novērsti interešu konflikti, jo īpaši gadījumos, kad pieteikumu iesniedzēji ir valsts struktūras.

8. pants

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem atbildīgā iestāde rīkojas kā izpildstruktūra

1.  Atbildīgā iestāde var pieņemt lēmumu īstenot projektus tieši – atsevišķi vai sadarbībā ar kādu citu valsts iestādi – administratīvo pilnvaru vai tehniskās zinātības dēļ vai tādēļ, ka sakarā ar projekta raksturu citas īstenošanas iespējas nav, piemēram, de iure monopola gadījumā vai drošības prasību dēļ. Tādos gadījumos atbildīgā iestāde ir dotācijas saņēmēja.

2.  Atbildīgās iestādes iemeslus rīkoties kā izpildstruktūrai un atlasīt valsts iestādes sadarbībai, kā minēts 1. punktā, paziņo Komisijai ikgadējā īstenošanas ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā.

3.  Īstenojot projektus kā izpildstruktūra, atbildīgā iestāde ievēro cenas un vērtības vislabākās attiecības jeb izdevīguma principu un novērš interešu konfliktus.

4.  Administratīvajā lēmumā līdzfinansēt projektu saskaņā ar valsts programmu ietver visu informāciju, kas nepieciešama līdzfinansēto produktu un pakalpojumu īstenošanas uzraudzībai un radušos izdevumu pārbaudei.

5.  Ja paredzams, ka atbildīgā iestāde rīkosies kā izpildstruktūra regulāri:

a) atbildīgā iestāde un revīzijas iestāde nedrīkst ietilpt tajā pašā struktūrā, izņemot gadījumus, kad revīzijas iestāde sniedz ziņojumus ārējai struktūrai un ir garantēta tās neatkarība revīzijas veikšanai; un

b) atbildīgās iestādes uzdevumi, kas paredzēti 4. pantā, nedrīkst tikt ietekmēti.

9. pants

Atlases un piešķiršanas procedūra

1.  Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas minēti 7. panta 1. punktā, publisko tādā veidā, kas nodrošina atklātu konkurenci un pienācīgu publicitāti iespējamo saņēmēju vidū. Jebkādas būtiskas uzaicinājumu izmaiņas publisko tādā pašā veidā.

Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kas minēti 7. panta 1. un 2. punktā, norāda vismaz šādu informāciju:

a) mērķus;

b) atlases un piešķiršanas kritērijus;

c) Savienības un – ja tāds ir – valsts finansējuma noteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā iespēju iesniegt pieteikumu augstākai līdzfinansējuma likmei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 16. panta 5. punktu;

d) priekšlikumu iesniegšanas noteikumus un galīgo termiņu;

e) izdevumu attiecināmības noteikumus;

f) projekta ilgumu; un

g) finanšu un citu informāciju, kas ir jāglabā un jāpaziņo.

2.  Pirms piešķiršanas lēmuma pieņemšanas atbildīgā iestāde pārliecinās, ka saņēmēji projektā spēj izpildīt atlases un piešķiršanas kritērijus.

3.  Atbildīgā iestāde nosaka priekšlikumu saņemšanas procedūras. Tā pārredzamā un nediskriminējošā veidā veic priekšlikumu formālo, tehnisko un budžeta analīzi un kvalitatīvo novērtējumu, piemērojot uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzētos kritērijus. Atbildīgā iestāde rakstveidā reģistrē iemeslus citu priekšlikumu noraidīšanai.

4.  Piešķiršanas lēmumā norāda vismaz saņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, būtisko projekta informāciju un tā darbības mērķus, Savienības finansējuma maksimālo apmēru un kopējo attiecināmo izmaksu maksimālo līdzfinansējuma likmi.

5.  Atbildīgā iestāde rakstveidā informē visus pieteikuma iesniedzējus par tās lēmumu. Neizraudzītajiem kandidātiem tā norāda noraidījuma iemeslus, atsaucoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem.

10. pants

Ar dotācijām saistītie dokumenti, ja atbildīgā iestāde darbojas kā piešķīrēja struktūra

1.  Gadījumos, kad atbildīgā iestāde darbojas kā piešķīrēja struktūra, tā nosaka projektu pārvaldības procedūras, saskaņā ar kurām tiek prasīts vismaz:

a) parakstīt dotāciju nolīgumus ar saņēmējiem; un

b) administratīvā kārtā, piemēram, sarakstes vai rakstveida ziņojumu veidā, uzraudzīt dotāciju nolīgumus, tostarp jebkādus to grozījumus.

2.  Dotāciju nolīgumos ietver vai norāda šādu informāciju:

a) Savienības finansējuma maksimālo apmēru;

b) Savienības finansējuma maksimālo procentuālo daļu saskaņā ar attiecīgo konkrēto regulu;

c) projekta detalizētu aprakstu un īstenošanas grafiku;

d) vajadzības gadījumā – svarīgus uzdevumus, ko saņēmējs paredz nodot izpildei trešām personām, un ar tiem saistītās izmaksas;

e) apstiprināto projekta budžeta tāmi un finansēšanas plānu, tostarp izdevumus un ienākumus, saskaņā ar paredzētajiem attiecināmības noteikumiem;

f) metodi, ko izmanto, lai aprēķinātu Savienības finansējuma apmēru pēc projekta pabeigšanas;

g) nolīguma grafiku un īstenošanas noteikumus, tostarp noteikumus par ziņošanas pienākumiem, nolīguma grozījumiem un tā izbeigšanu;

h) projekta darbības mērķus, tostarp kvantitatīvus mērķus un rādītājus, par kuriem jāziņo;

i) noteikumu, kas nosaka, ka saņēmējam ir laikus jāvāc nepieciešamie dati par konkrētajā regulā paredzētajiem kopējiem rādītājiem un visiem konkrētās programmas rādītājiem un jāpaziņo šie dati vismaz vienreiz gadā;

j) attiecināmo izmaksu definīciju, tostarp attiecīgā gadījumā tās metodes aprakstu, ko izmanto vienības izmaksu, vienreizēju maksājumu un vienotas likmes finansējumu aprēķināšanai;

k) uzskaites prasības un nosacījumus saistībā ar dotācijas izmaksāšanu;

l) nosacījumus attiecībā uz revīzijas izsekojamību;

m) noteikumus attiecībā uz datu aizsardzību; un

n) noteikumus attiecībā uz publicitāti.

3.  Parasti dotācijas nolīgumu paraksta, pirms tiek sāktas projekta darbības, kuras attiecina uz valsts programmu.

4.  Dotācijas nolīgumā skaidri norāda, ka Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības pārbaudīt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri saņem Savienības finansējumu saskaņā ar valsts programmu, un tie īstenos šīs tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas.

11. pants

Ar dotācijām saistītie dokumenti, ja atbildīgā iestāde darbojas kā izpildstruktūra

1.  Gadījumos, kad atbildīgā iestāde darbojas kā izpildstruktūra, tā nosaka projektu pārvaldības procedūras, saskaņā ar kurām tiek prasīts vismaz:

a) formalizēt administratīvo lēmumu līdzfinansēt projektus; un

b) administratīvā kārtā, piemēram, sarakstes vai rakstveida ziņojumu veidā, uzraudzīt administratīvo lēmumu un jebkādus tā grozījumus.

2.  Administratīvajā lēmumā ietver vai norāda šādu informāciju:

a) Savienības finansējuma maksimālo apmēru;

b) Savienības finansējuma maksimālo procentuālo daļu saskaņā ar attiecīgo konkrēto regulu;

c) projekta detalizētu aprakstu un īstenošanas grafiku;

d) vajadzības gadījumā – svarīgus uzdevumus, ko saņēmējs paredz nodot izpildei trešām personām, un ar tiem saistītās izmaksas;

e) apstiprināto projekta budžeta tāmi un finansēšanas plānu, tostarp izdevumus un ienākumus, saskaņā ar paredzētajiem attiecināmības noteikumiem;

f) metodi, ko izmanto, lai aprēķinātu Savienības finansējuma apmēru pēc projekta pabeigšanas;

g) projekta darbības mērķus, tostarp kvantitatīvus mērķus un izmantojamos rādītājus;

h) noteikumu, kas nosaka, ka atbildīgajai iestādei ir jāvāc nepieciešamie dati par konkrētajā regulā paredzētajiem kopējiem rādītājiem un visiem konkrētās programmas rādītājiem un jāpaziņo šie dati vismaz vienreiz gadā;

i) attiecināmo izmaksu definīciju, tostarp attiecīgā gadījumā tās metodes aprakstu, ko izmanto vienības izmaksu, vienreizēju maksājumu un vienotas likmes finansējumu aprēķināšanai;

j) uzskaites prasības un nosacījumus saistībā ar dotācijas izmaksāšanu;

k) nosacījumus attiecībā uz revīzijas izsekojamību;

l) noteikumus attiecībā uz datu aizsardzību; un

m) noteikumus attiecībā uz publicitāti.

3.  Parasti administratīvo lēmumu pieņem, pirms tiek sāktas projekta darbības, kuras attiecina uz valsts programmu.

4.  Administratīvajā lēmumā skaidri norāda, ka Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības pārbaudīt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri saņem Savienības finansējumu saskaņā ar valsts programmu, un tie īstenos šīs tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas.



III NODAĻA

REVĪZIJAS IESTĀDES STATUSS UN PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ REVĪZIJĀM

12. pants

Revīzijas iestādes statuss

1.  Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punkta otro daļu un Regulas (ES) Nr. 514/2014 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu revīzijas iestāde darbojas neatkarīgi no atbildīgās iestādes. Tiek uzskatīts, ka funkcionālā neatkarība pastāv tad, ja starp revīzijas iestādi un atbildīgo iestādi nav tiešu hierarhisku attiecību un revīzijas iestādei ir pilnīga autonomija attiecībā uz tās atzinumiem un paziņojumiem.

2.  Visu revīzijas darbu veic saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

13. pants

Ārpakalpojumi revīzijas darba veikšanai

Revīzijas iestāde daļai no veicamā revīzijas darba var izmantot ārpakalpojumus, uzticot to veikt citai revīzijas struktūrai, ja šī struktūra ir funkcionāli neatkarīga no atbildīgās iestādes. Revīzijas iestāde paliek atbildīga par darbu, kura veikšanai tā izmanto ārpakalpojumus.

Revīzijas, kuru veikšanai izmanto ārpakalpojumus, veic saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un ciešā revīzijas iestādes uzraudzībā un pārraudzībā.

▼M1

14. pants

Revīzijas

1.  Lai sniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 2 ) 59. panta 5. punkta otrajā daļā minēto atzinumu, revīzijas iestāde veic sistēmu revīzijas, izdevumu revīzijas un pārskatu revīzijas.

2.  Lai sniegtu pamatotu pārliecību par to, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. pantu Komisijai iesniegtajā gada atlikuma maksājuma pieprasījumā iekļautie finanšu dati ir likumīgi un pareizi, sistēmas revīzijās pārbauda, vai atbildīgās iestādes pārvaldības un kontroles sistēmas ir darbojušās efektīvi.

Pamatojoties uz šīm sistēmu revīzijām, revīzijas iestāde pārbauda atbilstību galvenajām prasībām, kas paredzētas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/378 ( 3 ) pielikumā, un to, vai atbildīgā iestāde joprojām atbilst šīs regulas I pielikumā paredzētajiem izraudzīšanas kritērijiem.

3.  Izdevumu revīzijas tiek veiktas par katru finanšu gadu, izskatot atbilstīgu izlasi, kas sagatavota, pamatojoties uz finanšu datiem, kurus atbildīgā iestāde pēc visu Regulas (ES) Nr. 514/2014 27. pantā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/840 ( 4 ) minēto kontroļu pabeigšanas uzskata par attiecināmajiem datiem (turpmāk “pārskatu projekts”).

Finanšu dati ietver visu veidu maksājumus, ko atbildīgā iestāde veikusi attiecīgajā finanšu gadā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 38. pantā, tai skaitā tie ietver avansa maksājumus, starpposma maksājumus, galīgos maksājumus un maksājumus, kuri attiecas uz tehnisko palīdzību un darbības atbalstu. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda gadījumā finanšu dati ietver arī pārcelto, pārvietoto, pārsūtīto vai likumīgi uzņemto personu skaitu.

Izdevumu revīzijas:

 tiek veiktas, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, ar ko nodrošina revīzijas izsekojamību, un revīzijās pārbauda pārskatu projektā ietverto finanšu datu likumību un pareizību,

 attiecīgā gadījumā – ietver saņēmējiem radušos izdevumu pārbaudes uz vietas, tai skaitā mutatis mutandis pārbaudes uz vietas attiecībā uz maksājumiem, kas veikti tehniskās palīdzības un darbības atbalsta ietvaros,

 attiecīgā gadījumā – pārbauda atbilstību prasībām, kas pārceltajām personām noteiktas saskaņā ar Padomes Lēmumiem (ES) 2015/1523 un (ES) 2015/1601, pārvietotajām personām – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 516/2014 17. pantu, pārsūtītajām personām – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 516/2014 18. pantu un likumīgi uzņemtajām personām – saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601, proti, personām, attiecībā uz kurām ir pieprasīts vienreizējs maksājums,

 pārbauda tādu maksājumu precizitāti un pilnīgumu, kuri veikti saņēmējiem un kurus atbildīgā iestāde reģistrējusi savās grāmatvedības sistēmās, un pārbauda arī revīzijas izsekojamības saskaņojumus visos līmeņos.

Ja revīzijas iestāde atklāj, ka kļūdu īpatsvars pārskatu projektā ir būtisks vai ka konstatētās problēmas pēc savas būtības izrādās sistēmiskas un tāpēc rada risku citiem maksājumiem, kas finansēti ar valsts programmu, tā nodrošina, ka tiek veikta turpmāka pārbaude, tostarp – attiecīgā gadījumā – papildu revīzijas, lai noteiktu šādu problēmu apmēru. Maksimālais būtiskuma līmenis ir 2 % no Savienības ieguldījuma, kas norādīts pārskata projektā sniegtajos finanšu datos.

Revīzijas iestāde atbildīgajai iestādei ierosina nepieciešamās korektīvās darbības un attiecīgā gadījumā arī vienotas likmes finanšu korekcijas atbilstīgi Īstenošanas regulai (ES) 2015/378. Revīzijas iestāde par izdevumu revīzijas rezultātiem, attiecīgiem ieteikumiem un korektīviem pasākumiem ziņo 14. panta 8. punktā minētajā gada kontroles ziņojumā.

4.  Revīzijas iestāde saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem nosaka metodi, kā veidot atbilstīgu izlasi, t. i., nosaka atlases metodi. Atlases metode dod revīzijas iestādei iespēju aprēķināt kopējo kļūdu īpatsvaru attiecīgā finanšu gada pārskatu projektā.

Revīzijas iestāde 14. panta 8. punktā minētajā gada kontroles ziņojumā dokumentē savu profesionālo lēmumu, saskaņā ar kuru ir noteikta statistiskas vai nestatistiskas atlases metode un piemērojamie atlases parametri. Revīzijas iestāde glabā informāciju par atlases metodiku, kas izmantota plānošanas, atlases, izmēģinājuma un izvērtējuma posmos, lai tādējādi pierādītu izvēlētās atlases metodes piemērotību.

Ja statistiskas atlases metodi izmantot nevar, tad, pamatojoties uz revīzijas iestādes profesionālo lēmumu, drīkst izmantot nestatistiskas atlases metodi. Ikviena nestatistiskas atlases metode paredz izlases vienumu atlasi pēc nejaušības principa un aptver vismaz 10 % no pārskata projektā iekļautajiem finanšu datiem.

Izvēlētā atlases metode un izlases lielums dod revīzijas iestādei iespēju izdarīt secinājumus par visu datu kopu, no kuras veidota attiecīgā izlase.

Šajā nolūkā un attiecīgā gadījumā revīzijas iestāde drīkst stratificēt finanšu datus, iedalot tos stratos, proti, tādu izlases vienību grupās, kurām ir līdzīgas īpašības.

Ja revīzijas izlasē ir iekļauti starpposma maksājumi un/vai galīgie maksājumi, ar kuriem nokārtoti iepriekšējo finanšu gadu pārskatos deklarētos avansa maksājumus, uz šiem avansa maksājumiem attiecas izdevumu revīzijas tvērums.

Tomēr, lai 14. panta 8. punktā minētajā gada kontroles ziņojumā aizpildītu 10.2. tabulu “Izdevumu revīzijas rezultāti”, kļūdu īpatsvarus un revīzijas apjomu aprēķina, pamatojoties tikai uz revīzijas izlasi, kura sagatavota no finanšu datiem, kas sniegti kārtējā finanšu gada pārskatu projektā.

5.  Pārskatu revīzija tiek veikta, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par to, ka gada pārskati (turpmāk “galīgie pārskati”) sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par finanšu datiem, kas ziņoti gada atlikuma maksājuma pieprasījumā, kuru atbildīgā iestāde Komisijai ir iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. pantu.

Lai noteiktu, vai galīgajos pārskatos norādītā informācija ir patiesa un objektīva, revīzijas iestāde pārbauda, vai finanšu dati un saņemtie un atbildīgās iestādes sagatavotajos pārskatos iegrāmatotie publiskie ieguldījumi finanšu gadā grāmatvedības sistēmā ir iegrāmatoti pareizi un atbilst apliecinošajai grāmatvedības uzskaitei, ko uztur atbildīgā iestāde. Pamatojoties uz šiem pārskatiem, revīzijas iestāde jo īpaši veic šādas darbības:

a) pārbauda, vai finanšu datu kopējā summa, kas norādīta gada atlikuma maksājuma pieprasījumā, atbilst summai, kas ierakstīta atbildīgās iestādes grāmatvedības sistēmā, un atšķirību gadījumā pārbauda, vai par saskaņošanas summām ir sniegti pienācīgi paskaidrojumi;

b) pārbauda, vai atsauktās un atgūtās summas, atgūstamās summas un neatgūstamās summas finanšu gada beigās atbilst atbildīgās iestādes grāmatvedības sistēmā ievadītajām summām un ir pamatotas ar atbildīgās iestādes dokumentētiem lēmumiem;

c) pārliecinās par to, vai atbildīgā iestāde ir veikusi administratīvas, finanšu un darbības kontroles uz vietas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 27. pantu un Īstenošanas regulu (ES) 2015/840.

Pārbaudes, kas minētas a), b) un c) apakšpunktā, var veikt izlases veidā.

Lai sniegtu atzinumu, kas minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punkta otrajā daļā, revīzijas iestāde atlikušo kļūdu īpatsvaru aprēķina, pamatojoties uz kopējo kļūdu īpatsvaru, kas noteikts izdevumu revīzijās un pārskatu revīzijas rezultātos. Atlikušā kļūdu īpatsvara aprēķinu dokumentē 8. punktā minētajā gada kontroles ziņojumā.

6.  Ja pēc visa revīzijas darba pabeigšanas revīzijas iestādes izdarītie revīzijas konstatējumi liecina par būtiskām nepilnībām, kas ir saistītas ar atbildīgās iestādes pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti, revīzijas iestāde:

a) saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/378 izvērtē, kādu finanšu ietekmi šīs nepilnības rada;

b) sniedz atbildīgajai iestādei atbilstīgus ieteikumus korekcijas un novēršanas pasākumu veikšanai;

c) uzrauga to, kā atbildīgā iestāde īsteno b) apakšpunktā minētos pasākumus, un pārliecinās, vai ir ieviests rīcības plāns pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvas darbības atjaunošanai.

7.  Saskaņā ar 3. panta 2. punktu revīzijas iestāde paziņo savus konstatējumus izraudzītājai iestādei, tostarp savā atzinumā norādot, vai atbildīgā iestāde joprojām atbilst izraudzīšanas kritērijiem.

8.  Revīzijas iestāde nodrošina, ka visa informācija, kura attiecas uz ar 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajām revīzijas darbībām, tiek pienācīgi paziņota Komisijai. Šajā nolūkā revīzijas iestāde sagatavo gada kontroles ziņojumu, kurā izklāsta revīzijas darba galvenos konstatējumus. Gada kontroles ziņojumu sagatavo saskaņā ar šīs regulas pielikumā sniegto paraugu un Komisijai nosūta, izmantojot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 802/2014 2. pantā minēto elektronisko datu apmaiņas sistēmu. Gada kontroles ziņojumu Komisijai nosūta ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc tam, kad atbildīgā iestāde Komisijai ir iesniegusi gada atlikuma maksājuma pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. pantu.

▼B



IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.




PIELIKUMS

Atbildīgās iestādes izraudzīšanas kritēriji

1.    Iekšējā vide

A)    Organizatoriskā struktūra

1. Organizatoriskā struktūra, kas ļauj atbildīgajai iestādei veikt tās uzdevumus, kuri noteikti 4. pantā.

2. Struktūrshēmā definēta organizatoriskā struktūra, kurā norādīts skaidrs lomu un pienākumu sadalījums.

B)    Cilvēkresursu standarti

1. Atbilstoši cilvēkresursi 4. pantā aprakstīto uzdevumu veikšanai.

2. Pienākumu nošķiršana, lai neviens darbinieks nebūtu atbildīgs vairāk kā par vienu no šādiem uzdevumiem: attiecībā uz valsts programmu ieskaitīto summu apstiprināšana, izmaksāšana vai iegrāmatošana; un neviens darbinieks neveiktu kādu no minētajiem uzdevumiem bez cita darbinieka uzraudzības.

3. Katra darbinieka pienākumu rakstiska definīcija, tostarp finanšu pilnvaru ierobežojums.

4. Piemērotas darbinieku apmācības.

5. Procedūras, kas paredzētas, lai novērstu interešu konfliktus, tostarp gadījumos, kad darbinieks, kurš ieņem atbildīgu amatu vai sensitīvu amatu saistībā ar prasību pārbaudi, apstiprināšanu, izmaksāšanu un iegrāmatošanu, veic arī citas funkcijas ārpus atbildīgās iestādes.

2.    Kontroles darbības

A)    Projektu atlase

1. Procedūras attiecībā uz atlasi un dotāciju piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu.

2. Procedūras attiecībā uz dotāciju nolīgumu un administratīvo lēmumu saturu un parakstīšanu saskaņā ar 10. un 11. pantu.

B)    Administratīvās kontroles un pārbaužu uz vietas procedūras

1. Procedūras atbildīgās iestādes vadības piemērotā līmenī regulārai un savlaicīgai informēšanai par veikto kontroļu rezultātiem, lai gadījumā, ja tiek konstatēti sistēmiski trūkumi vai ja tas ir nepieciešams, varētu pārskatīt kontroles stratēģiju un iekšējās kontroles procedūras.

2. Atlases metodes apraksts, kuru izmanto, ja administratīvās kontroles vai pārbaudes uz vietas nav izsmeļošas, bet tiek veiktas izlases veidā, un procedūra ziņošanai par neatbilstībām un pārkāpumiem.

3. Ja dokumentus (papīra vai elektroniskā formātā), kas saistīti ar finanšu prasību kontrolēm, glabā citas struktūras – minēto struktūru un atbildīgās iestādes izveidotas procedūras, kas nodrošina, ka atbildīgajai iestādei ir pieejami minētie dokumenti.

C)    Procedūras saņēmēja iesniegto finanšu prasību apstiprināšanai

1. Procedūras, kas nodrošina dotāciju nolīgumu, administratīvo lēmumu un līgumu īstenošanas uzraudzību saskaņā ar līguma nosacījumiem.

2. Procedūras saņēmēja iesniegto finanšu prasību pieņemšanai, iegrāmatošanai un izskatīšanai, kurās noteikts jo īpaši izmantojamo dokumentu apraksts un veiktā darba pārskatīšanas procedūra.

3. To pārbaužu kontrolsaraksts, kuras ir jāveic katram darbiniekam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanu, tostarp veiktā darba pārskatīšana.

4. Procedūra maksājumu apstiprināšanai, tostarp atbilstības Savienības un valsts noteikumiem pārbaudei un Regulas (ES) Nr. 514/2014 5. panta 2. punktā un 27. pantā prasītajām pārbaudēm nolūkā novērst un atklāt krāpšanu un pārkāpumus, jo īpaši ņemot vērā pastāvošos riskus.

D)    Maksāšanas procedūras

1. Procedūras, kas nodrošina, ka maksājumi tiek veikti vienīgi uz saņēmēja bankas kontiem un netiek veikti skaidras naudas maksājumi.

2. Procedūras, kas nodrošina, ka visi maksājumi, kuriem nav veikti pārskaitījumi, tiek atkārtoti ieskaitīti valsts programmas budžetā.

E)    Grāmatvedības procedūras

Grāmatvedības procedūras, kas nodrošina, ka gada pārskati ir pilnīgi, precīzi un laikus veikti un ka ikviena kļūda vai izlaidums tiek atklāts un izlabots, jo īpaši ar regulāru kontroļu un saskaņojumu palīdzību.

F)    Avansa maksājumu procedūras

1. Procedūras, kas nodrošina, ka avansa maksājumi saņēmējiem grāmatvedības dokumentos tiek norādīti atsevišķi.

2. Procedūras, kas nodrošina, ka avansa maksājumi tiek ieskaitīti noteiktajos termiņos un tiek identificēti maksājumi, kuru ieskaits ir nokavēts.

G)    Parādu procedūras

1. Procedūras, kas nodrošina, ka A) līdz D) punktā paredzētos kritērijus mutatis mutandis piemēro summām, kuras atbildīgajai iestādei ir jāatgūst saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 21. panta h) punktu.

2. Procedūras, kas nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus attiecībā uz izdotajiem atgūšanas rīkojumiem un – attiecīgā gadījumā – kavējuma procentiem.

3. Procedūras, kas nodrošina, ka gadījumā, ja atgūšana nav iespējama, tiek konstatēts cēlonis, lai novērtētu, vai dalībvalstij ir jāatmaksā līdzekļi Savienības budžetā.

4. Sistēma visu nesamaksāto summu atpazīšanai un visu šādu parādu iegrāmatošanai debitoru virsgrāmatā, pirms tie tiek saņemti.

5. Procedūras, kas nodrošina, ka minētā debitoru virsgrāmata regulāri tiek pārbaudīta, lai nodrošinātu tās ticamību un pilnīgumu.

H)    Procedūras pārkāpumu atklāšanai un krāpšanas apkarošanai

1. Pārkāpumu definīcijas atbilstoši Savienības prasībām.

2. Mehānismi, kas nodrošina, ka var laikus atklāt pārkāpumus un nekavējoties veikt korekcijas pasākumus.

3. Procedūras samērīgu krāpšanas apkarošanas pasākumu piemērošanai.

4. Procedūras, kas nodrošina, ka Komisija gada pārskatos ir informēta par atklātajiem pārkāpumiem un – vajadzības gadījumā – par visiem veiktajiem korekcijas pasākumiem.

I)    Revīzijas izsekojamība

Procedūra, kas nodrošina atbilstīgu revīzijas izsekojamību saskaņā ar īstenošanas regulu, kura pieņemta, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 514/2014 27. panta 5. punktu, kas panākama, nodrošinot dokumentārus pierādījumus, kuri jāglabā atbildīgās iestādes telpās un kuri attiecas uz projektu atlasi, saņēmēju iesniegto finanšu prasību apstiprināšanu, iegrāmatošanu un izmaksāšanu un avansa maksājumu un parādu apstrādi.

3.    Iekšējā informācija un saziņa

A)    Saziņa

1. Procedūras, kas nodrošina, ka:

a) tiek reģistrētas visas izmaiņas Savienības tiesību aktos;

b) instrukcijas, datubāzes un kontrolsaraksti tiek laikus atjaunināti, lai atspoguļotu šīs izmaiņas; un

c) visas ieinteresētās personas, piemēram, deleģētā iestāde, tiek laikus informētas par šīm izmaiņām.

2. Procedūras, kas nodrošina, ka visiem saņēmējiem ir informācija, kura nepieciešama, lai veiktu savus uzdevumus un īstenotu darbības.

3. Procedūras, kas nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem tiek sniegta pietiekama ex post informācija par atlases procesa rezultātiem.

B)    Informācijas sistēmu drošība

1. Izmantotās(-o) informācijas sistēmas(-u) drošība atbilstoši aktuālākajiem starptautiski atzītiem standartiem.

2. Procedūras, kas nodrošina, ka finansiālie un tehnoloģiskie pasākumi ir proporcionāli riskiem.

4.    Iekšējā uzraudzība un ziņošana

A)    Iekšējie dokumenti un ziņojumi

1. Dokumentētas procedūras un attiecīgie kontrolsaraksti, kas jāizpilda, lai:

a) atbalstītu Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. panta 4. punktā minētās uzraudzības komitejas darbu un sniegtu tai informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu izpildei, jo īpaši datus, kuri attiecas uz progresu valsts programmas mērķu sasniegšanā, finanšu datus un ar rādītājiem un starpposma mērķiem saistītos datus;

b) sagatavotu gada un galīgos īstenošanas ziņojumus un iesniegtu tos Komisijai;

c) sagatavotu dokumentus, kas veido Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. pantā minēto gada atlikuma maksājuma pieprasījumu;

d) nodrošinātu, ka augstākajai vadībai ir sniegti visi nepieciešamie ziņojumi un informācija, kas ļauj efektīvi uzraudzīt to programmu īstenošanu, par kurām tā ir atbildīga; un

e) nodrošinātu, ka augstākajai vadībai ir sniegti tās sistēmu darbības novērtēšanas vai revīziju ziņojumi.

2. Dokumentētas procedūras ziņošanai un uzraudzībai, ja atbildīgā iestāde uzdevumu izpildi ir uzticējusi citai struktūrai.

B)    Citu tādu uzdevumu uzraudzība, kurus iestādes nav veikušas pašas

1. Ja struktūras darbojas atbildīgās iestādes atbildībā, izņemot deleģētās iestādes, – procedūras, kas nodrošina, ka ir ieviesti pārraudzības mehānismi, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību.

2. Ja kontroles darbību veikšanai tiek izmantoti ārpakalpojumi – procedūras, kas nodrošina, ka ir ieviesti pārraudzības mehānismi, lai nodrošinātu vienotu kontroles metodoloģiju un darba saskaņotību.

3. Ja atbildīgā iestāde deleģē darbības – procedūras, kas nodrošina šīs regulas 5. panta 4. punkta ievērošanu.

▼M1




II PIELIKUMS

Gada kontroles ziņojuma paraugs

Gada kontroles ziņojums (FONDS)

1.   IEVADS

Šajā iedaļā ietver turpmāk minēto informāciju.

1.1. Informācija par revīzijas iestādi un citām struktūrām, kuras bija iesaistītas ziņojuma sagatavošanā, proti, to identifikācija.

1.2. Pārskata periods (t. i., finanšu gads ( 5 )).

2.   ATBILSTĪBA IZRAUDZĪŠANAS KRITĒRIJIEM UN BŪTISKAS IZMAIŅAS PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMĀ(-ĀS) (attiecīgā gadījumā)

Šajā iedaļā ietver turpmāk minēto informāciju.

2.1. Sīka informācija par tādām būtiskām izmaiņām pārvaldības un kontroles sistēmā, kuras attiecas uz kompetento iestāžu pienākumiem (tai skaitā – attiecīgā gadījumā – informācija par ikvienu funkciju deleģējumu), šādu izmaiņu spēkā stāšanās datums, kā arī to ietekme uz revīzijas darbu.

2.2. Pamatojoties uz revīzijas iestādes veikto revīzijas darbu, apstiprinājums par to, ka pārvaldības un kontroles sistēma joprojām atbilst Deleģētās regulas (ES) Nr. 1042/2014 2. pantā un I pielikumā noteiktajiem izraudzīšanas kritērijiem.

2.3. Informācija par izraudzītājai iestādei adresētiem ziņojumiem par atbildīgās iestādes atbilstību Deleģētās regulas (ES) Nr. 1042/2014 2. panta 2. punktā un I pielikumā minētajiem izraudzīšanas kritērijiem.

3.   IZMAIŅAS REVĪZIJAS STRATĒĢIJĀ

Šajā iedaļā ietver turpmāk minēto informāciju.

3.1. Sīka informācija par revīzijas stratēģijā izdarītajām izmaiņām un paskaidrojums par minēto izmaiņu iemesliem, jo īpaši sīka informācija par jebkuriem grozījumiem atlases metodē, kas izmantota izdevumu revīzijās (skatīt tālāk 5. iedaļu).

4.   SISTĒMAS REVĪZIJAS

Šajā iedaļā ietver turpmāk minēto informāciju.

4.1. Sīka informācija par struktūrām, kuras veikušas sistēmu revīzijas ar mērķi pārbaudīt, vai fonda pārvaldības un kontroles sistēmas ir darbojušās efektīvi (kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1042/2014 14. panta 2. punktā).

4.2. Attiecībā uz gada kontroles ziņojumam pievienoto 10.1. tabulu “Sistēmu revīziju rezultāti” – sistēmas galveno prasību revīzijas galveno konstatējumu un secinājumu apraksts.

4.3. Norāde par to, vai konstatētajām problēmām (jebkādām) ir sistēmisks raksturs, nelikumīgu finanšu datu apmēra noteikšana un apraksts par piemērojamajiem korektīvajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst šādas sistēmiskas kļūdas, tai skaitā apraksts par visām attiecīgajām finanšu korekcijām, kas izdarītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 46. pantu un Īstenošanas regulu (ES) 2015/378.

4.4. Informācija par pēcpārbaudēm, kuras veiktas saistībā ar revīzijas ieteikumiem, kas sniegti iepriekšējos gados veiktajās sistēmu revīzijās.

5.   IZDEVUMU REVĪZIJAS

Šajā iedaļā ietver turpmāk minēto informāciju.

5.1. Sīka informācija par struktūrām, kas veikušas izdevumu revīzijas (kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1042/2014 14. panta 3. un 4. punktā).

5.2. Izmantotās atlases metodikas apraksts, precizējot izmantotos atlases parametrus ( 6 ) un paskaidrojot veiktos aprēķinus un izlases izvēlē ( 7 ) izdarītos profesionālos slēdzienus, kopējā kļūdu īpatsvara aprēķins (ieskaitot stratifikāciju, ja piemērota) un informācija par to, vai metodika atbilst revīzijas stratēģijai. Ja piemēro stratifikāciju, ir jāapraksta stratu parametri.

5.3. Izdevumu revīziju galveno rezultātu analīze, norādot revidēto izlases vienumu skaitu, attiecīgās summas un revidēto finanšu datu veidu, atklāto kļūdu raksturu ( 8 ) un veidu ( 9 ) un aprakstot revīzijas iestādes ierosinātos piemērojamos korektīvos pasākumus (tostarp norādot pasākumus, kuru mērķis ir nākotnē nepieļaut līdzīgas kļūdas, aprakstot finanšu korekcijas atklātajiem atsevišķiem pārkāpumiem, kā arī piemērojamas ekstrapolētās korekcijas vai vienotas likmes finanšu korekcijas ( 10 )). Ja piemēro starifikāciju, šajā iedaļā jāsniedz papildu informācija par katru stratu, un tā jāapkopo gada kontroles ziņojumam pievienotajā 10.2. tabulā “Izdevumu revīziju rezultāti”.

5.4. Ja revīzijas izlasē ir iekļauti starpposma maksājumi un/vai galīgie maksājumi, ar kuriem noskaidroti iepriekšējo finanšu gadu pārskatos deklarētie avansa maksājumi, uz šiem avansa maksājumiem attiecas izdevumu revīzijas tvērums, atklātās kļūdas un piemērojamās finanšu korekcijas attiecībā uz šiem avansa maksājumiem jānorāda gada kontroles ziņojumam pievienotajā 10.3. tabulā “Papildu izdevumu revīziju rezultāti”.

5.5. Paskaidrojumi par to, kā aprēķina 10.2. tabulā norādītos kļūdu īpatsvarus, un attiecīgā gadījumā informācija par 10.3. tabulā norādītajām papildu izdevumu revīzijām.

5.6. Informācija par to, vai izdevumu revīzijās atklātie pārkāpumi ir uzskatāmi par sistēmiskiem un vai tāpēc tie rada risku citiem maksājumiem, tai skaitā šo pārkāpumu aprēķinātā ietekme uz datu kopu un visas attiecīgās finanšu korekcijas.

5.7. Informācija par progresu, ko atbildīgā iestāde panākusi korektīvo pasākumu īstenošanā, tai skaitā to finanšu korekciju īstenošanā, ko revīzijas iestāde ierosinājusi pēc izdevumu revīzijām (pirms galīgo pārskatu iesniegšanas Komisijai). Būtu jānorāda visas iespējamās novirzes starp revīzijas iestādes ierosinātajām korekcijām un atbildīgās iestādes īstenotajām korekcijām.

5.8. Informācija par pēcpārbaudēm, kuras saistītas ar iepriekšējos gados veiktajām izdevumu revīzijām, jo īpaši attiecībā uz sistēmiskiem trūkumiem.

6.   PĀRSKATU REVĪZIJAS

Šajā iedaļā ietver turpmāk minēto informāciju.

6.1. Sīka informācija par struktūrām, kas veikušas pārskatu revīzijas (kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1042/2014 14. panta 5. punktā).

6.2. Apraksts par revīzijas pieeju, kas izmantota, lai pārbaudītu finanšu datus pārskatos, kuri pievienoti atbildīgās iestādes iesniegtajā gada atlikuma maksājuma pieprasījumā, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1042/2014 14. panta 5. punktā. Šajā aprakstā būtu jāmin revīzijas darbs, kas veikts sistēmu revīziju (sīkāk izklāstīts 4. iedaļā) un izdevumu revīziju (sīkāk izklāstīts 5. iedaļā) ietvaros un kas ir nozīmīgs saistībā ar prasīto pārliecības pakāpi pārskatos.

6.3. Pārskatu revīzijā izdarītie secinājumi par tādu finanšu datu patiesumu un objektivitāti, kuri iekļauti pārskatos, kas pievienoti atbildīgās iestādes iesniegtajā gada atlikuma maksājuma pieprasījumā, kā arī finanšu korekcijas, kas pēc šādām revīzijām izdarītas un ņemtas vērā pārskatos.

6.4. Norāde par to, vai kāds no konstatētajiem pārkāpumiem ir sistēmisks, un par to, kādi piemērojamie korektīvie pasākumi ir veikti.

7.   REVĪZIJAS STRUKTŪRU DARBA UN REVĪZIJAS IESTĀDES VEIKTĀ UZRAUDZĪBAS DARBA KOORDINĒŠANA (attiecīgā gadījumā)

Šajā iedaļā ietver turpmāk minēto informāciju.

7.1. Attiecīgā gadījumā – apraksts par darba koordinēšanu starp revīzijas iestādi un jebkuru revīzijas struktūru, kas veikusi revīzijas, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1042/2014 13. pantā.

7.2. Apraksts par uzraudzības un kvalitātes pārbaudes procedūru, ko revīzijas iestāde piemērojusi šādu revīzijas struktūru veiktajam revīzijas darbam.

8.   CITA INFORMĀCIJA

Šajā iedaļā ietver turpmāk minēto informāciju.

8.1. Attiecīgā gadījumā – informācija par paziņotajiem krāpšanas gadījumiem un aizdomām par krāpšanu, kas konstatēti revīzijas iestādes veiktajās revīzijās (tostarp gadījumiem, par kuriem ziņojušas valsts vai ES iestādes un kuri attiecas uz revīzijas iestādes revidētajām darbībām), un par veiktajiem pretpasākumiem.

8.2. Attiecīgā gadījumā – notikumi, kas norisinājušies pēc attiecīgā finanšu gada pārskatu projekta nosūtīšanas revīzijas iestādei un pirms saistītā gada kontroles ziņojuma nosūtīšanas Komisijai, un kas varētu būt noderīgi revīzijas iestādes sniegtajam atzinumam. It īpaši būtu jānorāda un jāpaskaidro jebkādas atšķirības starp finanšu datiem, ko atbildīgā iestāde sniegusi pārskatu projektā (t. i., datu kopā, no kuras veidota revīzijas izlase ( 11 )), un galīgajiem pārskatiem, kas iesniegti Komisijai.

9.   VISPĀRĒJAIS PĀRLIECĪBAS LĪMENIS

9.1. Norāde par vispārējo pārliecības līmeni pārvaldības un kontroles sistēmas pienācīgai darbībai ( 12 ) un skaidrojums par to, kā šis līmenis tika sasniegts, pamatojoties uz sistēmu revīziju, izdevumu revīziju un pārskatu revīziju kopīgajiem rezultātiem. Attiecīgā gadījumā revīzijas iestādei arī jāņem vērā citu valsts vai ES revīzijas struktūru veiktā revīzijas darba rezultāti, kuriem var būt ietekme uz finanšu datiem, kas ziņoti par finanšu gadu.

9.2. Atbildīgās iestādes īstenoto riska mazināšanas un korektīvo pasākumu (proti, finanšu korekciju) novērtējums, un norāde par to, vai ir vajadzīgi papildu korektīvie pasākumi (sistēmu un finanšu ziņā).

10.   GADA KONTROLES ZIŅOJUMA PIELIKUMI

10.1. Sistēmu revīziju rezultāti (veidne sniegta turpmāk tekstā)

10.2. Izdevumu revīziju rezultāti (veidne sniegta turpmāk tekstā)

10.3. Papildu izdevumu revīziju rezultāti (attiecīgā gadījumā)

10.1. Sistēmu revīziju rezultāti



Revidētā vienība (t. i., atbildīgā iestāde, deleģētā iestāde u. c.)

Revīzijas nosaukums

Galīgā revīzijas ziņojuma datums

Galvenās prasības (attiecīgā gadījumā)

(kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/378 I pielikuma 1. tabulā)

 

 

KR 1

KR2

KR3

KR4

KR5

KR6

KR7

KR8

KR9

Vispārējais novērtējums (1., 2., 3., 4. kategorija) (kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2015/378 I pielikuma 2. tabulā)

Piezīmes

 

 

 

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 

 

 

 

 

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 

 

(1)   1., 2., 3., 4. kategorija, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2015/378 I pielikuma 2. tabulā.

10.2. Izdevumu revīziju rezultāti



A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

 

Fonds/maksājuma veids (1)

Summa (EUR), kas atbilst tādai datu kopai vai apakškopai pārskatu projektā, no kuras veidota izlase (2)

Revīzijas izlase (summa EUR) (3)

Revīzijas izlase (% no datu kopas) (D = C/B)

Summa (EUR), kas atbilst revīzijas iestādes atklātajam kļūdām izlasē (4)

Kļūdu īpatsvars (%) izlasē

(F = E/C) (4)

Kopējais kļūdu īpatsvars datu kopā (5)

Visas kļūdas datu kopā (summa EUR)

(H = G*B)

Finanšu korekcijas

(summa EUR), kuras atbildīgā iestāde ir īstenojusi pēc kopējā kļūdu īpatsvara noteikšanas (6)

Atlikušais kopējais kļūdu īpatsvars (7)

(J = (H – I)/B)

Piezīmes

Strats (attiecīgā gadījumā) (1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (A)

Kopā (B)

Summa (EUR)

%

 

 

 

 

 

 

 

10.3. Papildu izdevumu revīziju rezultāti (8)



K

L

M

N

O

 

Apraksts

Fonda/projekta/maksājuma atsauces numurs

Revidētie papildu izdevumi (3)

Summa, kas atbilst kļūdām revidētajos papildu izdevumos (4)

Tādas finanšu korekcijas revidētajos papildu izdevumos, ko īstenojusi atbildīgā iestāde (6)

Piezīmes

Izdevumi, kas saistīti ar starpposma maksājumiem vai galīgajiem maksājumiem, kuri iekļauti gadījumizlasē/statistiskajā izlasē

 

 

 

 

 

Citi (lūdzu, aprakstiet)

 

 

 

 

 

(1) Ja finanšu dati, t i., revīzijas datu kopa, ir iedalīta stratos (piemēram, avansa, starpposma vai galīgajos maksājumos u. c.), ir jāsniedz informācija par katru startu atsevišķi (attiecīgā gadījumā). Katram stratam jāparedz viena rinda un strata parametri jāapraksta gada kontroles ziņojuma 5. iedaļā.

(2) B ailē jānorāda revidējamā datu kopa, t. i., pārskatu projekts, kurā atspoguļoti visi atbildīgās iestādes izdarītie maksājumi kārtējā finanšu gadā, no kura datiem veidota izlase.

(3) Ja revīzijas izlasē (kas veidota no kārtējā finanšu gada datiem) ir iekļauti starpposma maksājumi un/vai galīgie maksājumi, ar kuriem noskaidroti iepriekšējo finanšu gadu pārskatos deklarētie avansa maksājumi, uz šiem avansa maksājumiem attiecas tādu izdevumu revīzijas tvērums, kuri attiecas uz izlasē iekļautajiem starpposma maksājumiem un/vai galīgajiem maksājumiem.

Tomēr ziņojumā starpposma maksājumus vai galīgos maksājumus, kas atlasīti no kārtējā finanšu gada pārskatu projekta, norāda tikai 10.2. tabulā (C aile) un tos ņem vērā, lai aprēķinātu revīzijas apjomu kārtējam finanšu gadam (D aile).

Tādu avansa maksājumu summu, kas noskaidroti ar starpposma maksājumiem un/vai galīgajiem maksājumiem un pārbaudīti izdevumu revīziju ietvaros, norāda 10.3. tabulā (M aile). Skatīt arī 8. zemsvītras piezīmi.

(4) Revīzijas iestāde ziņo par izlasē atklātajām kļūdām (norādot summas un procentus no izlases) pirms atbildīgā iestāde ir piemērojusi jebkādu finanšu korekciju, kas izriet no revīzijas iestādes veiktā revīzijas darba.

Lai aprēķinātu un paziņotu kļūdu summu un kļūdu īpatsvaru, kas jānorāda 10.2. tabulas E un F ailē, ņem vērā tikai tādu kļūdu summu, kuras attiecas uz revidētajiem starpposma maksājumiem un/vai galīgajiem maksājumiem no kārtējā finanšu gada pārskatu projekta.

Atklāto kļūdu summa, kura ietekmē noskaidroto avansa maksājumu summu, būtu jānorāda 10.3. tabulas N ailē.

(5)  Kopējais kļūdu īpatsvars datu kopā ir revīzijas iestādes aplēse par kopējo kļūdu īpatsvaru kārtējā finanšu gada pārskatu projektā. Kopējo kļūdu īpatsvaru aprēķina pirms atbildīgā iestāde ir piemērojusi jebkādu finanšu korekciju.

Revīzijas iestāde gada kontroles ziņojuma 5. iedaļā apraksta metodiku, kas izmantota, lai aplēstu kopējo kļūdu īpatsvaru, kā arī paskaidro aplēses pamatā esošos aprēķinus (sniedzot arī informāciju par stratifikāciju, ja tā izmantota). Principā kopējo kļūdu īpatsvaru aprēķina, summējot prognozējamo nejaušo kļūdu skaitu un – attiecīgā gadījumā – sistēmisko kļūdas kopskaitu datu kopā, un neizlaboto netipisko kļūdu skaitu un šo visu kļūdu kopskaitu dalot ar datu kopu.

(6) I ailē norāda finanšu korekcijas, ko atbildīgā iestāde veikusi tikai revidējamā datu kopā, t. i., pārskatu projektā attiecībā uz kārtējo finanšu gadu, no kura datiem veidota izlase.

Jebkādas finanšu korekcijas, kuras attiecas uz noskaidroto avansa maksājumu summu, būtu jānorāda 10.3. tabulas O ailē.

(7) J ailē būtu jānorāda atlikušais kļūdu īpatsvars pārskatos, kādi tie ir pēc tam, kad atbildīgā iestāde ir īstenojusi finanšu korekcijas tikai attiecībā uz kārtējo finanšu gadu.

Tāda atlikušā kļūdu īpatsvara aprēķinā, kas attiecas uz kārtējā finanšu gada pārskatiem, nebūtu jāiekļauj nekādas nelabotas kļūdas, kas ir noskaidroto avansa maksājumu summā.

(8) 10.3. tabulā revīzijas iestādei jāziņo jebkādu tādu revīziju rezultāti, kas veiktas attiecībā uz vienumiem, kuri nav summas, kas iekļautas izlasē un ziņotas 10.2. tabulā. Ja revīzijas iestāde uzskata, ka ir jāveic papildu revīzijas (piemēram, uz risku balstītas revīzijas, maksājumu ar mīnus zīmi vai nulles maksājumu revīzijas), šo papildu revīziju rezultāti būtu jāsniedz 10.3. tabulā.



( 1 ) Komisijas 2014. gada 24. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 802/2014, ar kuru izveido valsts programmu modeļus un ar kuru paredz elektroniskās datu apmaiņas sistēmas starp Komisiju un dalībvalstīm noteikumus un nosacījumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (OV L 219, 25.7.2014., 22. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

( 3 ) Komisijas 2015. gada 2. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/378, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 attiecībā uz ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras un atbilstības noskaidrošanas procedūras īstenošanu (OV L 64, 7.3.2015., 30. lpp.).

( 4 ) Komisijas 2015. gada 29. maija Īstenošanas regula (ES) 2015/840 par kontrolēm, ko veic atbildīgās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (OV L 134, 30.5.2015., 1. lpp.).

( 5 ) Kā definēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 38. pantā.

( 6 ) Atlases parametri ir atlases vienība, datu kopas vērtība un lielums, izlases vērtība un lielums, revīzijas apjoms (izsaka EUR, kā arī norāda vienumu un attiecīgo summu procentuālo daļu) un atlases kritēriji. Attiecībā uz statistisku atlasi būtu jānorāda arī būtiskuma līmenis, ticamības līmenis, prognozējamais kļūdu īpatsvars un atlases intervāls.

( 7 ) Jā piemēro nestatistisku atlasi, revīzijas iestādei būtu jānorāda izlases (un attiecīgi tās reprezentativitātes) nejaušības principa un pietiekama izlases lieluma nodrošināšanai veiktie pasākumi, kuri revīzijas iestādei palīdzējuši aprēķināt kopējo kļūdu datu kopā un sagatavot derīgu revīzijas atzinumu.

( 8 ) Piemēram: atbalsttiesīgums, publiskais iepirkums, valsts atbalsts.

( 9 ) Nejaušas, sistēmiskas vai netipiskas kļūdas.

( 10 ) Vienotas likmes finanšu korekcijas un/vai ekstrapolētās korekcijas drīkst piemērot, piemēram, tad, ja ir sistemātiskas kļūdas un/vai ja kopējais kļūdu īpatsvars pārskatu projektā ir būtisks.

( 11 ) 10.2. tabulas B aile.

( 12 ) Vispārējais pārliecības līmenis atbilst vienai no četrām kategorijām, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/646: 1. kategorija. (Darbojas labi. Uzlabojumi nav nepieciešami vai arī nepieciešams tikai neliels uzlabojums vai uzlabojumi.) 2. kategorija. (Darbojas. Nepieciešami daži uzlabojumi.) 3. kategorija. (Darbojas daļēji. Nepieciešami būtiski uzlabojumi.) 4. kategorija. (Būtībā nedarbojas.)