Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Regulas (ES) Nr. 1306/2013 piemērošanu attiecībā uz:

a) paziņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, pildot Savienības finansiālo interešu aizsardzības pienākumus;

b) administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem;

c) uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu un pienākumu šo daudzumu palielināt vai iespēju to samazināt;

e) iestādēm, kas atbild par atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī attiecībā uz šādu pārbaužu saturu;

g) tādas sistēmas izveidi un darbību, ar kuru veic apstiprinātu starpnozaru organizāciju verificēšanu attiecībā uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu;

h) gadījumiem, kad atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus, vai jebkādus citus paziņojumus, pieprasījumus vai lūgumus pēc to iesniegšanas var labot un koriģēt;

j) nepamatotu maksājumu atgūšanu un sodiem, kā arī nepamatoti piešķirtu maksājumtiesību atgūšanu un procentu piemērošanu;

m) atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem, un pieteikumiem maksājumtiesību piešķiršanai, arī attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas galīgo termiņu, prasībām par pieteikumā iekļaujamo minimālo informāciju, noteikumiem par atbalsta pieteikumu grozījumiem vai to atsaukšanu, atbrīvošanu no prasības iesniegt atbalsta pieteikumus un noteikumiem, kas ļauj dalībvalstīm piemērot vienkāršotas procedūras;

n) pārbaužu veikšanu, lai verificētu pienākumu izpildi un atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu, arī attiecībā uz noteikumiem par pielaidēm mērījumos, ko veic pārbaudēs uz vietas;

o) tehniskajām specifikācijām, kas vajadzīgas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 V sadaļas II nodaļas vienādai īstenošanai;

r) tādu pārbaužu veikšanu, kuras saistītas ar savstarpējās atbilstības pienākumiem, arī attiecībā uz to, kā tiek ņemta vērā lauksaimnieka dalība saimniecību konsultatīvajā sistēmā un lauksaimnieka dalība sertifikācijas sistēmā;

s) administratīvo sodu aprēķināšanu un piemērošanu attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumiem, tostarp attiecībā uz saņēmējiem, kas ir personu grupa.

Apmainīšanās ar informāciju par tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem, maksājuma pieprasījumiem un citām deklarācijām

1. Lai varētu pareizi administrēt atbalsta shēmas un atbalsta pasākumus, un gadījumos, kad par tiešo maksājumu un lauku attīstības pasākumu pārvaldību attiecībā uz vienu un to pašu saņēmēju dalībvalstī ir atbildīgas vairākas maksājumu aģentūras, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu to, ka informācija, kas prasīta tiešo maksājumu atbalsta pieteikumos, lauku attīstības atbalsta pieteikumos, maksājuma pieprasījumos vai citās deklarācijās, tiek nodota visu iesaistīto maksājumu aģentūru rīcībā.

2. Ja pārbaudes neveic atbildīgā maksājumu aģentūra, attiecīgā dalībvalsts nodrošina to, ka minētā maksājumu aģentūra saņem pietiekamu informāciju par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem. Maksājumu aģentūra pati nosaka, kāda informācija tai ir vajadzīga.

Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, lauku attīstības atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu un citu deklarāciju atsaukšana

1. Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, lauku attīstības atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu vai citu deklarāciju jebkurā laikā rakstiski var pilnīgi vai daļēji atsaukt. Kompetentā iestāde dokumentē šādu atsaukumu.

Ja dalībvalsts izmanto 21. panta 3. punktā paredzētās iespējas, minētā dalībvalsts var paredzēt, ka paziņojumus elektroniskajai dzīvnieku datubāzei par dzīvnieku, kas aizvests no saimniecības, var aizstāt ar rakstisku atsaukšanu.

2. Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi saņēmēju par kādām neatbilstībām 1. punktā minētajos dokumentos vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi saņēmējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, vai ja pārbaudē uz vietas ir atklāta neatbilstība, nav atļauts atsaukt tās minēto dokumentu daļas, attiecībā uz kurām neatbilstība konstatēta.

3. Pēc atsaukšanas saskaņā ar 1. punktu saņēmēji atgriežas tādā pašā situācijā, kādā tie bija pirms attiecīgo dokumentu vai to daļas iesniegšanas.

Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumus, lauku attīstības atbalsta pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus, un visus apliecinošos dokumentus, ko iesniedzis saņēmējs, jebkurā laikā pēc to iesniegšanas var labot un koriģēt gadījumos, kad kompetentā iestāde ir atzinusi acīmredzamas kļūdas, pamatojoties uz konkrētā gadījuma vispārīgu novērtējumu, un ar nosacījumu, ka saņēmējs ir rīkojies labticīgi.

Kompetentā iestāde var atzīt acīmredzamas kļūdas tikai tad, ja tās var uzreiz pamanīt, pārbaudot, vai pirmajā daļā minētajos dokumentos sniegtajā informācijā nav pieļautas pārrakstīšanās kļūdas.

Ja neatbilstības gadījumā, kurā piemēro sodus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 ( 1 ) IV sadaļas II nodaļu, piemēro arī atsaukumus vai sodus saskaņā ar minētās regulas II sadaļas III un IV nodaļu vai saskaņā ar tās III sadaļu:

a) samazinājumus, atteikumus, atsaukumus vai sodus, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 II sadaļas III un IV nodaļā vai III sadaļā, piemēro attiecībā uz tiešo maksājumu shēmām vai lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā;

b) sodus, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļā, piemēro to maksājumu kopsummai, kuri jāpiešķir attiecīgajam saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantu un uz kuriem neattiecas a) apakšpunktā minētie samazinājumi, atteikumi, atsaukumi vai sodi.

Pirmajā daļā minētos samazinājumus, atteikumus, atsaukumus un sodus piemēro saskaņā ar šīs regulas 6. pantu, neskarot papildu sodus, ko piemēro atbilstīgi citiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem.

Secība, kādā tiešo maksājumu shēmā vai lauku attīstības pasākumā piemēro samazinājumus, atteikumus, atsaukumus un sodus

1. Maksājuma summu, kas jāpiešķir saņēmējam saskaņā ar shēmu, kura nosaukta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar minēto regulu un ar Savienības tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām paredzētām programmām, kuras attiecīgajai tiešā atbalsta shēmai ir izveidotas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 ( 2 ) un Regulu (ES) Nr. 229/2013 ( 3 ).

2. Attiecībā uz katru shēmu, kas nosaukta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, un katru lauku attīstības pasākumu, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, kā definēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 6) apakšpunktā, samazinājumus, atsaukumus un sodus vajadzības gadījumā aprēķina šādā secībā:

a) samazinājumus un sodus, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 II sadaļas IV nodaļā, izņemot sodus, kas norādīti minētās regulas 16. pantā, piemēro visos neatbilstības gadījumos;

b) summu, kas iegūta, piemērojot a) apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atteikumus, kuri paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 III sadaļā;

c) summu, kas iegūta, piemērojot b) apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu samazinājumus, kuri saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 13. un 14. pantu jāpiemēro novēlotas iesniegšanas gadījumā;

d) summu, kas iegūta, piemērojot c) apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu samazinājumus, kuri saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 16. pantu jāpiemēro lauksaimniecības zemes gabalu nedeklarēšanas gadījumā;

e) summu, kas iegūta, piemērojot d) apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atsaukumus, kuri paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 III sadaļā;

v) lineāro samazinājumu, kas jāpiemēro gadījumā, kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 41. pantu veicamie maksājumi pārsniedz valsts maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar minētās regulas 42. panta 2. punktu.

3. Summu, kas iegūta, piemērojot 2. punkta f) apakšpunktu, izmanto par bāzi:

b) piemērojot procentuālu lineāro samazinājumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 1. punkta otro daļu;

4. Maksājuma summu, kas iegūta, piemērojot 3. punktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu samazinājumus, kuri saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļu piemērojami par savstarpējās atbilstības neievērošanu.

1. Ja ir veikts nepamatots maksājums, saņēmējs atmaksā attiecīgo summu un attiecīgā gadījumā maksā procentus, kas aprēķināti saskaņā ar 2. punktu.

2. Procentus aprēķina par laikposmu no atmaksas termiņa, kas saņēmējam noteikts atgūšanas rīkojumā un nepārsniedz 60 dienas, līdz atmaksas vai atskaitījuma veikšanas dienai.

Piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tā nedrīkst būt zemāka par procentu likmi, kas piemērojama summu atgūšanai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

3. Atmaksāšanas pienākumu, uz kuru norādīts 1. punktā, nepiemēro, ja maksājums veikts kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja ir pamats uzskatīt, ka saņēmējs nevarēja atklāt šo kļūdu.

Tomēr, ja kļūda ir saistīta ar faktiem, kas ir būtiski attiecīgā maksājuma aprēķināšanai, pirmo daļu piemēro tikai tad, ja lēmums par atgūšanu nav paziņots 12 mēnešu laikā pēc maksājuma.

a) “saimniecības nodošana” ir pārdošana, iznomāšana vai jebkurš līdzīgs darījuma veids attiecībā uz attiecīgajām ražošanas vienībām;

2. Ja viens saņēmējs citam saņēmējam visu saimniecību kopumā nodod pēc tam, kad ir iesniegts tiešo maksājumu atbalsta pieteikums, lauku attīstības atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums, un pirms ir izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi, saimniecības nodevējam par nodoto saimniecību atbalstu nepiešķir.

3. Atbalstu, par kuru pieteikumu iesniedzis saimniecības nodevējs, vai maksājumu, kuru pieprasījis saimniecības nodevējs, saimniecības pārņēmējam piešķir tad, ja:

a) laikposmā, kas jānosaka dalībvalstīm, saimniecības pārņēmējs informē kompetento iestādi par nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu;

4. Tiklīdz saimniecības pārņēmējs informē kompetento iestādi un pieprasa atbalsta maksājumu saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu:

a) visas saimniecības nodevēja tiesības un pienākumi, kas izriet no juridiskajām attiecībām starp saimniecības nodevēju un kompetento iestādi, pamatojoties uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, lauku attīstības atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu, tiek nodoti saimniecības pārņēmējam;

b) visas darbības, kas vajadzīgas atbalsta piešķiršanai, un visas deklarācijas, ko saimniecības nodevējs ir iesniedzis pirms nodošanas, attiecīgo Savienības noteikumu piemērošanas vajadzībām attiecina uz saimniecības pārņēmēju;

c) nodoto saimniecību attiecībā uz konkrēto pieprasījumu gadu vajadzības gadījumā uzskata par atsevišķu saimniecību.

5. Dalībvalstis vajadzības gadījumā var nolemt piešķirt atbalstu saimniecības nodevējam. Tādā gadījumā:

1. Katru gadu līdz 15. jūlijam attiecībā uz visām tiešo maksājumu shēmām, lauku attīstības pasākumiem un vīna nozarē izveidotajām tehniskās palīdzības un atbalsta shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā, dalībvalstis paziņo Komisijai kontroles datus un kontroles statistiku par iepriekšējo kalendāro gadu un jo īpaši šādas ziņas:

a) datus, kas attiecas uz katru saņēmēju, proti, datus par atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem, deklarētajām un/vai pieprasījumā iekļautajām platībām un dzīvniekiem, administratīvo pārbaužu, uz vietas veikto pārbaužu un ex post pārbaužu rezultātiem;

b) attiecīgā gadījumā – pārbaužu rezultātus, kas attiecas uz savstarpējo atbilstību, tostarp ziņas par attiecīgajiem maksājumu samazinājumiem un nepiešķiršanu.

Šādus paziņojumus sniedz ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot kontroles datu un kontroles statistikas nosūtīšanas tehniskās specifikācijas, kuras Komisija nodevusi dalībvalstu rīcībā.

2. Līdz 2015. gada 15. jūlijam dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par iespējām, ko tās izvēlējušās, lai kontrolētu savstarpējās atbilstības prasību izpildi, un par kompetentajām kontroles iestādēm, kas atbild par savstarpējās atbilstības prasību un standartu pārbaudēm. Visas izmaiņas minētajā ziņojumā sniegtajā informācijā paziņo nekavējoties.

3. Katru gadu līdz 15. jūlijam dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par pasākumiem, ko tās veikušas attiecībā uz brīvprātīga saistītā atbalsta administrēšanu un kontroli iepriekšējā kalendārajā gadā.

4. Integrētās sistēmas satvarā apkopotos elektroniskos datus izmanto, lai papildinātu informāciju, kas jānosūta Komisijai saskaņā ar nozares noteikumiem.

Ja dalībvalsts maksā avansus par tiešajiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. pantu, tad, aprēķinot šos avansa maksājumus, finanšu disciplīnas korekcijas likmi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 8. pantā, neņem vērā.

Atlikuma maksājumā, kuru jāpiešķir saņēmējiem no 1. decembra, ņem vērā korekcijas likmi, kas finanšu disciplīnas vajadzībām attiecīgajā pieprasījumu gadā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai minētajā gadā.

1. Ja vien Regulās (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, Deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014 vai šajā regulā nav paredzēts citādi, dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai visu šajā regulā paredzēto informāciju saņēmējs nosūtītu iestādēm un iestādes nosūtītu saņēmējam ar elektroniskiem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka tas nerada saņēmēju diskrimināciju un tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu to, ka:

b) saņēmējs izpilda visas prasības, kas paredzētas attiecīgajā tiešo maksājumu shēmā vai lauku attīstības pasākumā;

c) nosūtītie dati ir ticami attiecīgās tiešo maksājumu shēmas vai lauku attīstības pasākuma pareizas pārvaldības vajadzībām; ja izmanto datus, kuri iekļauti elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, kas definēta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 9) apakšpunktā, minētā datubāze nodrošina tādu ticamības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgās tiešo maksājumu shēmas vai lauku attīstības pasākuma pareizai pārvaldībai;

d) ja pavaddokumentus elektroniski nosūtīt nav iespējams, kompetentās iestādes šādus dokumentus saņem tajos pašos termiņos, kas paredzēti nosūtīšanai ar neelektroniskiem līdzekļiem.

2. Attiecībā uz atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanu dalībvalstis, ievērojot 1. punktā minētos nosacījumus, var paredzēt vienkāršotas procedūras, ja iestādēm jau ir pieejami dati, jo īpaši tad, ja pēc atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma pēdējās iesniegšanas saskaņā ar attiecīgo tiešo maksājumu shēmu vai lauku attīstības pasākumu situācijā nav izmaiņu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā. Dalībvalstis var nolemt atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu vajadzībām izmantot datus, kas iegūti no valsts iestāžu rīcībā esošiem datu avotiem. Tādā gadījumā dalībvalsts nodrošina to, ka minētie datu avoti nodrošina tādu ticamības pakāpi, kāda vajadzīga datu pareizai pārvaldībai, lai garantētu minēto datu ticamību, integritāti un drošību.

3. Informāciju, kas jānorāda apliecinošajos dokumentos, kuri jāiesniedz kopā ar atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu, kompetentā iestāde, kad tas ir iespējams, var pieprasīt tieši no informācijas avota.

4. Ja integrētajā sistēmā ir paredzēts, ka veidlapu sagataves un attiecīgais grafiskais materiāls, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā, izmantojot ĢIS saskarni, kas dod iespēju apstrādāt deklarēto platību telpiskos un burtciparu datus, (turpmāk “ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapa”), dalībvalstis var nolemt ieviest iepriekšēju kontrolpārbaužu sistēmu (turpmāk “priekškontroles”), kurā iekļauj vismaz kontrolpārbaudes, kas minētas šīs regulas 29. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā. Rezultātus paziņo atbalsta saņēmējam 26 kalendāro dienu laikā pēc vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas galīgā termiņa, kā minēts šīs regulas 13. pantā. Tomēr, ja šis 26 kalendāro dienu periods beidzas pirms galīgā termiņa grozījumu paziņošanai saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punktu, rezultātus paziņo atbalsta saņēmējam ne vēlāk kā nākamajā kalendārajā dienā, kas seko pēc attiecīgā gada grozījumu paziņošanas galīgā termiņa.

Dalībvalstis var nolemt veikt šādas priekškontroles reģionālā līmenī ar nosacījumu, ka sistēma, izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu, ir izveidota reģionālā līmenī.

5. Ja saņēmējs ir tādu personu grupa, kuras piesakās uz atbalstu agrovides un klimata pasākumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā (turpmāk “kolektīvs”), dalībvalsts var nolemt atkāpties no šīs regulas 14. panta prasības, ka maksājuma pieprasījumā ir jāietver visa informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un no ierobežojuma, kas minēts šīs regulas 13. pantā, ka visi attiecīgie dati par pareizu atbalsta administratīvo un finanšu pārvaldību ir jāiesniedz līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanas galīgajam termiņam, ieviešot vienkāršotu gada maksājuma pieprasījumu (turpmāk “kolektīvs pieprasījums”), ko iesniedz kolektīvs.

Šīs regulas 2., 3., 4., 9., 11., 13., 15. un 16. pantu, 17. panta 1. punktu un 3. līdz 9. punktu un 21., 24., 25., 27., 28., 29., 35., 38., 39., 40., 42., 43. un 45. pantu un Regulas (ES) Nr. 640/2014 4., 12. un 13. pantu piemēro mutatis mutandis konkrētajām prasībām, kas noteiktas, ņemot vērā kolektīvo pieprasījumu.

Attiecībā uz kolektīviem, dalībvalstis iekļauj aprakstu par administratīvajiem pasākumiem lauku attīstības programmā.

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz vienoto pieteikumu un uz lauku attīstības pasākumiem paredzēta atbalsta pieteikumu iesniegšanu

1. Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu nolemj, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikumi un lauku attīstības pasākumu maksājuma pieprasījumi ir jāiekļauj vienotajā pieteikumā, šīs regulas 20., 21. un 22. pantu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz konkrētajām prasībām, kas noteiktas atbalsta pieteikumam un/vai maksājuma pieprasījumam saskaņā ar minētajām shēmām vai pasākumiem.

2. Saņēmējs, kurš iesniedz atbalsta pieteikumu saskaņā ar kādu no platībatkarīgo tiešo maksājumu shēmām vai lauku attīstības pasākumiem, gadā var iesniegt tikai vienu vienoto pieteikumu.

3. Dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras lauku attīstības pasākumiem paredzēta atbalsta pieteikumu iesniegšanai.

Vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas galīgais termiņš

1. Dalībvalstis nosaka galīgos termiņus, līdz kuriem jāiesniedz vienotais pieteikums, atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi. Šis galīgais termiņš katru gadu nav vēlāks par 15. maiju. Tomēr Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija var noteikt vēlāku datumu, kas nav vēlāks par 15. jūniju.

Nosakot galīgos termiņus, dalībvalstis ņem vērā laikposmu, kas vajadzīgs, lai būtu pieejami visi dati, kas vajadzīgi atbalsta pareizai administratīvajai un finansiālajai pārvaldībai, un nodrošina to, ka ir iespējams ieplānot faktiskas pārbaudes.

2. Dažos apgabalos, kuros ir atšķirīgi klimatiskie apstākļi, kā galīgo termiņu, kas minēts šā panta 1. punktā, var noteikt vēlāku datumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta otrajā daļā minēto procedūru.

1. Vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, jo īpaši:

c) maksājumtiesību identifikāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 7. pantā paredzēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu pamata maksājuma shēmas vajadzībām;

d) datus, kas ļauj nepārprotami identificēt visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā, to platību, kas izteikta hektāros ar divām zīmēm aiz komata, atrašanās vietu un vajadzības gadījumā papildu norādes par šo lauksaimniecības zemes gabalu izmantojumu;

e) attiecīgā gadījumā datus, kas ļauj nepārprotami identificēt lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem;

f) vajadzības gadījumā visus apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar attiecīgo shēmu un/vai pasākumu;

g) saņēmēja apliecinājumu par to, ka viņam ir zināmi nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgajām tiešo maksājumu shēmām un/vai lauku attīstības pasākumiem;

h) attiecīgā gadījumā saņēmēja norādi par to, ka uz viņu attiecas nelauksaimniecības darījumdarbības veidu vai darbību saraksts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā.

2. Lai varētu identificēt 1. punkta c) apakšpunktā minētās maksājumtiesības, veidlapu sagatavēs, ko saņēmējiem nodrošina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktu, norāda maksājumtiesību identifikāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 7. pantā paredzēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

3. Pamata maksājuma shēmas pirmajā piemērošanas gadā dalībvalstis attiecībā uz maksājumtiesībām var atkāpties no šā panta un šīs regulas 17. panta.

4. Maksājumam par lauksaimniecības prakses pozitīvo ietekmi uz klimatu un vidi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu dalībvalstis var atļaut saņēmējam pienācīgi pamatotos apstākļos veikt grozījumus vienotā pieteikuma saturā attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, ar nosacījumu, ka tas nerada saņēmējam labvēlīgāku situāciju attiecībā uz zaļās saimniekošanas saistību izpildi, pamatojoties uz sākotnējo pieteikumu. Dalībvalstis var nolemt noteikt galīgo termiņu šo grozījumu paziņošanai kompetentajai iestādei.

Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi saņēmēju par jebkādu neatbilstību vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi saņēmējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, vai ja pārbaudē uz vietas ir atklāta neatbilstība, tad attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, saistībā ar kuriem ir konstatēta neatbilstība, nav atļauts izdarīt grozījumus saskaņā ar pirmo daļu.

1. Ja dalībvalsts izmanto iespēju ieviest kolektīvus pieprasījumus, tad attiecībā uz šādiem kolektīviem pieprasījumiem14. pantu nepiemēro.

3. Kolektīvajā pieprasījumā ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, izņemot informāciju par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata pasākumi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā. Kolektīvajā pieprasījumā konkrēti ietver:

e) datus, kas ļauj nepārprotami identificēt visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā, to platību, kas izteikta hektāros ar divām zīmēm aiz komata, to izvietojumu un – vajadzības gadījumā – papildu norādes par šo lauksaimniecības zemes gabalu izmantojumu;

f) attiecīgā gadījumā – datus, kas ļauj nepārprotami identificēt lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem;

g) attiecīgā gadījumā – visus vajadzīgos apstiprinošos dokumentus, lai apliecinātu tiesības uz attiecīgo pasākumu;

h) kolektīva paziņojumu, norādot, ka attiecīgie dalībnieki ir informēti par nosacījumiem, kuri attiecas uz lauku attīstības pasākumiem, un finanšu sekām gadījumos, kad konstatēta neatbilstība.

Ja kolektīva iesniegtajā atbalsta pieteikumā ietilpst informācija, kas minēta pirmās daļas b), d) un h) apakšpunktā, šo informāciju var aizstāt ar atsauci uz minēto atbalsta pieteikumu.

4. Atkāpjoties no 3. punkta pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt, ka kolektīvajā pieprasījumā ietver sīku informāciju par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības.

5. Kolektīvs ne vēlāk kā 14 kalendāro dienu laikā pirms saistību uzņemšanās paziņo kompetentajai iestādei katru no saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības. Dalībvalstis nodrošina šim paziņojumam piemērotas procedūras.

Ja sīkas ziņas par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības, ir ietvertas kolektīvajā pieprasījumā saskaņā ar 4. punktu, tad saistības nav jāpaziņo saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ja vien nemainās saistību veids, laiks vai vieta.

Grozījumi vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā un pēc priekškontrolēm veiktās izmaiņas

1. Pēc vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas galīgā termiņa vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā var pievienot vai koriģēt atsevišķus lauksaimniecības zemes gabalus vai atsevišķas maksājumtiesības ar nosacījumu, ka ir ievērotas prasības, kas paredzētas attiecīgajās tiešo maksājumu shēmās vai lauku attīstības pasākumos.

Izmaiņas, kas saistītas ar izmantojumu vai tiešo maksājumu shēmu, vai lauku attīstības pasākumu attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības zemes gabaliem vai maksājumtiesībām, kas jau ir deklarētas vienotajā pieteikumā, drīkst izdarīt ar tādiem pašiem nosacījumiem.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētie grozījumi attiecas uz apliecinošajiem dokumentiem vai līgumiem, kas jāiesniedz, ir atļauts izdarīt attiecīgus grozījumus arī šajos dokumentos vai līgumos.

1.a. Ja saņēmējs ir ticis informēts par priekškontroļu rezultātiem, kā minēts 11. panta 4. punktā, šis saņēmējs var veikt izmaiņas vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā, lai ietvertu tajā visas vajadzīgās korekcijas attiecībā uz individuāliem zemes gabaliem, par kuriem kontrolpārbaužu rezultāti norāda uz iespējamu neatbilstību.

1.b. Ja uzraudzības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar 40.a pantu, saņēmēji drīkst izdarīt izmaiņas vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā attiecībā uz atsevišķu lauksaimniecības zemes gabalu izmantojumu ar nosacījumu, ka ir ievērotas prasības, kas paredzētas attiecīgajās tiešo maksājumu shēmās vai lauku attīstības pasākumos.

2. Grozījumus, kas izdarīti saskaņā ar 1. punktu, līdz attiecīgā gada 31. maijam paziņo kompetentajai iestādei, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu, Somiju un Zviedriju, kurās tos paziņo līdz attiecīgā gada 15. jūnijam.

Šādu paziņojumu sniedz vai nu rakstiski, vai izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis šādu grozījumu paziņošanai var noteikt agrāku galīgo termiņu. Tomēr šis datums nedrīkst būt agrāks par 15 kalendārajām dienām pēc vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas galīgā termiņa, kas noteikts saskaņā ar 13. panta 1. punktu.

2.a Izmaiņas pēc priekškontrolēm, kas veiktas saskaņā ar 1.a punktu, paziņo kompetentajai iestādei ne vēlāk kā deviņās kalendārajās dienās pēc galīgā termiņa 11. panta 4. punktā minēto priekškontroļu rezultātu paziņošanai saņēmējam.

Šādu paziņojumu sniedz vai nu rakstiski, vai izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.

2.b Izmaiņas, kas veiktas saskaņā ar 1.b punktu, paziņo kompetentajai iestādei līdz datumam, ko noteikusi minētā kompetentā iestāde. Attiecīgais datums ir vismaz 15 kalendārās dienas pirms dienas, kad izdarāms pirmais maksājums vai avansa maksājums saņēmējiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. pantu.

Šādu paziņojumu sniedz vai nu rakstiski, vai izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.

3. Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi saņēmēju par neatbilstību vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi saņēmējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, vai ja pārbaudē uz vietas ir atklāta neatbilstība, attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, saistībā ar kuriem ir konstatēta neatbilstība, nav atļauts izdarīt grozījumus saskaņā ar 1. punktu.

Šā punkta pirmās daļas vajadzībām pienākumu, kas paredzēts 40.a panta 1. punkta d) apakšpunktā, neuzskata par paziņojumu saņēmējam par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas.

Iesniedzot vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikuma un/vai maksājuma pieprasījuma veidlapu, saņēmējs izdara labojumus Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā minētajā veidlapas sagatavē, ja ir radušies grozījumi, piemēram, ir nodotas maksājumtiesības atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 34. pantam, vai ja informācija, kas iekļauta veidlapu sagatavēs, ir nepareiza.

Platībatkarīgā atbalsta shēmu atbalsta pieteikumi un platībatkarīgā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumi

Īpašas prasības attiecībā uz platībatkarīgā atbalsta shēmu atbalsta pieteikumiem un platībatkarīgā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem

1. Lai identificētu visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā un/vai lauksaimniecībā neizmantojamas zemes, kā minēts 14. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, kompetentā iestāde nodrošina saņēmēju ar ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.

a) no 2016. pieprasījumu gada – saņēmēju skaitam, kas atbilst tam, kāds nepieciešams, lai aptvertu vismaz 25 % kopējās platības, kura iepriekšējā gadā noteikta pamata maksājuma shēmas vai vienotā platībmaksājuma shēmas vajadzībām;

b) no 2017. pieprasījumu gada – saņēmēju skaitam, kas atbilst tam, kāds nepieciešams, lai aptvertu vismaz 75 % kopējās platības, kura iepriekšējā gadā noteikta pamata maksājuma shēmas vai vienotā platībmaksājuma shēmas vajadzībām;

3. Ja saņēmējs nevar iesniegt atbalsta pieteikumu un/vai maksājuma pieprasījumu, izmantojot ģeotelpisko atbalsta pieteikuma veidlapu, kompetentā iestāde nodrošina saņēmēju ar:

b) veidlapu sagatavēm un atbilstošu grafisko materiālu papīra formā. Šādā gadījumā kompetentā iestāde pārraksta no saņēmēja iegūto informāciju ģeotelpiskajā atbalsta pieteikuma veidlapā.

4. Veidlapu sagatavēs, kas nodrošinātas saņēmējam, ir norādīta maksimālā atbalsttiesīgā platība atsauces zemes gabalā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un platība, kas katram lauksaimniecības zemes gabalam iepriekšējā gadā noteikta pamata maksājuma shēmas, vienotā platībmaksājuma shēmas un/vai platībatkarīgā lauku attīstības pasākuma vajadzībām.

Grafiskajā materiālā, kas nodrošināts saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktu, ir norādītas atsauces zemes gabalu robežas un unikālā identifikācija, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 1. punktā, un iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes gabalu robežas, lai saņēmējs varētu pareizi norādīt katra lauksaimniecības zemes gabala lielumu un atrašanās vietu. No 2016. pieprasījumu gada tajā ir norādīts arī iepriekšējā gadā noteikto ekoloģiski nozīmīgo platību veids, lielums un atrašanās vieta.

5. Saņēmējs nepārprotami identificē un deklarē katra lauksaimniecības zemes gabala platību un attiecīgā gadījumā ekoloģiski nozīmīgo platību veidu, lielumu un atrašanās vietu. Attiecībā uz zaļo maksājumu saņēmējs norāda arī deklarēto lauksaimniecības zemes gabalu izmantojumu.

Šajā nolūkā saņēmējs var apstiprināt informāciju, kas jau sniegta veidlapas sagatavē. Tomēr, ja informācija par lauksaimniecības zemes gabala platību, atrašanās vietu vai robežām vai attiecīgā gadījumā par ekoloģiski nozīmīgo platību lielumu un atrašanās vietu nav pareiza vai ir nepilnīga, saņēmējs izlabo veidlapas sagatavē sniegto informāciju vai izdara tajā izmaiņas.

Kompetentā iestāde, pamatojoties uz saņēmēju labojumiem vai papildinājumiem veidlapas sagatavē, novērtē to, vai ir nepieciešams atjaunināt atbilstošo atsauces zemes gabalu, ņemot vērā Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 3. punktu.

6. Ja saņēmējs īsteno līdzvērtīgas prakses saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta a) apakšpunktu, uzņemoties saistības saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 ( 4 ) 39. panta 2. punktu vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu, šīs saistības norāda atbalsta pieteikumā ar atsauci uz atbilstošo maksājuma pieprasījumu.

Ja saņēmējs īsteno līdzvērtīgas prakses, izmantojot valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta b) apakšpunktu, attiecībā uz veidlapas sagatavi un saņēmēja deklarāciju mutatis mutandis piemēro šā panta 4. un 5. punktu.

Lai varētu veikt reģionālu vai kolektīvu īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. punktu un 46. panta 6. punktu un attiecībā uz daļu no ekoloģiski nozīmīgās platības pienākumiem, kas saņēmējiem jāpilda individuāli, saņēmēji, kuri piedalās šādā reģionālā vai kolektīvā īstenošanā, attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes gabalu nepārprotami identificē un deklarē ekoloģiski nozīmīgās platības veidu, lielumu un atrašanās vietu saskaņā ar šā panta 5. punktu. Atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā saņēmēji atsaucas uz deklarāciju par reģionālo vai kolektīvo īstenošanu, kas minēta šīs regulas 18. pantā.

7. Attiecībā uz platībām, ko izmanto kaņepju audzēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktu, vienotajā pieteikumā iekļauj:

a) visu informāciju, kas vajadzīga ar kaņepēm apsēto zemes gabalu identifikācijai, un norāda iesēto kaņepju šķirnes;

c) oficiālās etiķetes, kas izmantotas uz sēklu iepakojuma saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK ( 5 ) un jo īpaši tās 12. pantu, vai jebkuru citu dokumentu, ko dalībvalsts atzinusi par līdzvērtīgu; vai – attiecībā uz saglabājamajām šķirnēm, kas sertificētas saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2008/62/EK ( 6 ), – piegādātāja etiķetes vai drukātu vai ar zīmogu uzspiestu atzīmi, kas izmantotas uz saglabājamo šķirņu sēklu iepakojumiem, kā norādīts minētās direktīvas 18. pantā.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, etiķetes iesniedz vēlākais līdz 30. jūnijam, ja sēšana notiek pēc vienotā pieteikuma iesniegšanas galīgā termiņa. Tomēr, ja kaņepes audzē kā starpkultūru, etiķetes iesniedz līdz dalībvalstu noteiktajam datumam, bet ne vēlāk kā 1. septembrī. Ja šīs etiķetes ir jāiesniedz arī citām valsts iestādēm, dalībvalstis var noteikt, ka minētās etiķetes pēc iesniegšanas saskaņā ar minēto apakšpunktu atdod atpakaļ saņēmējam. Uz atdotajām etiķetēm izdara atzīmi, ka tās izmantotas pieteikuma iesniegšanai.

8. Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 2. nodaļā paredzēto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu vienotajā pieteikumā iekļauj:

b) vajadzības gadījumā tās apstiprinātās starpnozaru organizācijas nosaukumu un adresi, kurā saņēmējs ir biedrs.

9. Platības, kas nav izmantotas to atbalsta shēmu mērķiem, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III, IV un V sadaļā, vai vīna nozarē izveidoto atbalsta shēmu mērķiem, kas minētas Regulā (ES) Nr. 1308/2013, deklarē vienā vai vairākas pozīcijās “cits izmantojums”.

Attiecībā uz katru reģionālo vai kolektīvo īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. vai 6. punktu iesniedz deklarāciju par reģionālu vai kolektīvu īstenošanu, papildinot katra iesaistītā saņēmēja atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu.

Šajā deklarācijā iekļauj visu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pārliecināties par to, kā tiek pildīti reģionālās vai kolektīvās īstenošanas pienākumi saskaņā ar minētās regulas 46. panta 5. vai 6. punktu, jo īpaši verificēt:

b) minimālo procentuālo daļu, kas individuāli jānodrošina katram saņēmējam, kurš piedalās īstenošanā, kā norādīts minētās regulas 46. panta 6. punkta otrajā daļā;

c) to vienlaidu struktūru kopējo platību blakus esošajās ekoloģiski nozīmīgajās platībās, uz ko norādīts minētās regulas 46. panta 5. punktā, vai kopīgajā ekoloģiski nozīmīgajā platībā, uz ko norādīts minētās regulas 46. panta 6. punktā, attiecībā uz kuru pienākumus pilda kolektīvi;

d) iepriekš sagatavoto grafisko materiālu, kurā norādītas to atsauces zemes gabalu robežas un unikālā identifikācija, kas izmantojami, lai nepārprotami identificētu vienlaidu struktūras blakus esošajās ekoloģiski nozīmīgajās platībās vai kopīgajā ekoloģiski nozīmīgajā platībā un norādītu to robežas.

Ja notiek reģionāla īstenošana un detalizētajā plānā, kas paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 46. panta 6. punktā, ir iekļauta visa informācija, kas uzskaitīta šā panta otrajā daļā, tad pirmajā daļā minēto deklarāciju var aizstāt ar atsauci uz plānu.

Kolektīvas īstenošanas gadījumā pirmajā daļā minēto deklarāciju papildina ar rakstisku vienošanos, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 47. panta 4. punktā.

Pieteikumi, kas saistīti ar dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un izstāšanos no tās

1. Pieteikumos, kas 2015. gadā iesniegti par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 62. panta 1. punktā, iekļauj atsauci uz vienoto pieteikumu, kuru tas pats saņēmējs iesniedzis par 2015. pieprasījumu gadu, un attiecīgā gadījumā saņēmēja apliecinājumu, ka viņam ir zināmi mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas īpašie nosacījumi, kas paredzēti minētās regulas 64. pantā.

Dalībvalstis var nolemt, ka pirmajā daļā minētais pieteikums ir jāiesniedz kopā ar vienoto pieteikumu vai kā tā daļa.

2. No 2016. pieprasījumu gada dalībvalstis nodrošina vienkāršotu pieteikumu iesniegšanas procedūru, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā.

3. Veidlapu sagataves, kas jāizmanto 2. punktā minētajā pieteikumu iesniegšanas procedūrā, sagatavo, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta par 2015. pieprasījumu gadu iesniegtajā vienotajā pieteikumā, un tajās jo īpaši iekļauj:

a) visu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu noteikt atbilstību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 64. pantam, un attiecīgā gadījumā visu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu, ka saņēmējs joprojām atbilst minētās regulas 9. panta prasībām;

b) saņēmēja apliecinājumu par to, ka viņam ir zināmi mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas īpašie nosacījumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 64. pantā.

Ja dalībvalstis izvēlas maksāšanas metodi, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 63. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, nepiemērojot tā trešo daļu, veidlapu sagataves, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, nodrošina saskaņā ar šīs nodaļas 1. iedaļu.

4. Saņēmēji, kas nolemj attiecībā uz nākamo gadu pēc 2015. gada izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 62. panta 1. punkta otro daļu vai minētās regulas 62. panta 2. punktu, dalībvalstu noteiktajā kārtībā informē kompetento iestādi par savu izstāšanos.

Saņēmējs, kurš neiesniedz atbalsta pieteikumu saskaņā ar kādu no platībatkarīgā atbalsta shēmām, bet iesniedz atbalsta pieteikumu saskaņā ar citu shēmu, kas nosaukta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, vai vīna nozares atbalsta shēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu, un kura rīcībā ir lauksaimniecības platība, deklarē minētās platības atbalsta pieteikuma veidlapā saskaņā ar šīs regulas 17. pantu.

Saņēmējs, uz kuru attiecas tikai savstarpējās atbilstības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu, savā atbalsta pieteikuma veidlapā deklarē viņa rīcībā esošās platības par katru kalendāro gadu, kurā minētie pienākumi tiek piemēroti.

Tomēr dalībvalstis var atbrīvot saņēmējus no pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pienākumiem, ja attiecīgo informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 61. pantu izmantojot citas administratīvās un kontroles sistēmas, kas garantē savietojamību ar integrēto sistēmu.

Prasības, ko piemēro ganāmpulka atbalsta pieteikumam un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem

1. Ganāmpulka atbalsta pieteikumā, kas definēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 15) apakšpunktā, vai maksājuma pieprasījumā, kuru iesniedz tādu ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu satvarā, kas definēti minētās regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas 14) apakšpunktā, iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un jo īpaši:

c) katra veida dzīvnieku skaitu, par ko ir iesniegts ganāmpulka atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums, un – attiecībā uz liellopiem – dzīvnieku identifikācijas kodu;

d) attiecīgā gadījumā saņēmēja apņemšanos turēt c) apakšpunktā minētos dzīvniekus savā saimniecībā laikposmā, ko noteikusi dalībvalsts, un informāciju par atrašanās vietu vai vietām, kur dzīvnieki tiks turēti, tostarp attiecīgo laikposmu;

e) vajadzības gadījumā visus apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi, lai noteiktu tiesības uz atbalstu saskaņā ar attiecīgo shēmu vai pasākumu;

2. Katram dzīvnieku audzētājam ir tiesības bez ierobežojumiem, ar pieņemamu periodiskumu un bez liekas kavēšanās iegūt no kompetentās iestādes informāciju par elektroniskajā dzīvnieku datubāzē iekļautajiem datiem, kas attiecas uz viņu un viņa dzīvniekiem. Iesniedzot ganāmpulka atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu, saņēmējs deklarē, ka dati ir pareizi un pilnīgi, vai arī izlabo nepareizos datus, vai pievieno trūkstošos datus.

3. Dalībvalstis var nolemt, ka daļa no 1. punktā minētās informācijas ganāmpulka atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā nav jāiekļauj, ja tā jau ir paziņota kompetentajai iestādei.

4. Dalībvalstis var ieviest procedūras, ar kādām elektroniskās dzīvnieku datubāzes datus var izmantot ganāmpulka atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma vajadzībām, ja elektroniskā dzīvnieku datubāze nodrošina tādu ticamības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu pareizai pārvaldībai atsevišķu dzīvnieku līmenī.

Procedūras, kas minētas pirmajā daļā, var ietvert sistēmu, saskaņā ar kuru saņēmējs var iesniegt atbalsta pieteikumu par visiem dzīvniekiem, par kuriem dalībvalsts noteiktā datumā vai laikposmā ir tiesības pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz elektroniskajā dzīvnieku datubāzē iekļautajiem datiem.

Tādā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:

a) saskaņā ar attiecīgajai atbalsta shēmai un/vai atbalsta pasākumam piemērojamajiem noteikumiem otrajā daļā minētais datums vai laikposms ir skaidri noteikts un zināms saņēmējam;

b) saņēmējam ir zināms, ka visus potenciāli atbalsttiesīgos dzīvniekus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 31. pantā.

4.a Attiecībā uz īsa ražošanas cikla sugām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 33. pantu, dalībvalstis, iztrūkstot elektroniskai datubāzei, var ieviest procedūras, kurās ganāmpulka maksājuma pieprasījuma vajadzībām izmanto kaušanas apliecību vai citu apliecinošu dokumentu datus. Šie dati nodrošina tādu ticamības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgā atbalsta pasākuma pareizai pārvaldībai atsevišķu dzīvnieku līmenī.

Procedūras, kas minētas pirmajā daļā, var ietvert sistēmu, saskaņā ar kuru saņēmējs iesniedz pieteikumu uz atbalstu par visiem dzīvniekiem, par kuriem dalībvalsts noteiktā datumā vai laikposmā ir tiesības pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz kaušanas apliecībās vai citos apliecinošos dokumentos iekļautajiem datiem.

Tādā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar attiecīgajam atbalsta pasākumam piemērojamajiem noteikumiem otrajā daļā minētais datums vai laikposms ir skaidri noteikts un zināms saņēmējam.

5. Dalībvalstis var paredzēt, ka daļu no 1. punktā minētās informācijas var nosūtīt vai nosūta ar minēto dalībvalstu apstiprinātas struktūras vai struktūru starpniecību. Tomēr par nosūtītajiem datiem joprojām atbild saņēmējs.

1. Pieteikumus maksājumtiesību piešķiršanai vai to vērtības palielināšanai pamata maksājuma shēmas satvarā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 20. pantu, 24. pantu, 30. pantu, izņemot tā 7. punkta e) apakšpunktu, un 39. pantu iesniedz līdz dalībvalstu noteiktam termiņam. Noteiktais termiņš nav vēlāks par attiecīgā kalendārā gada 15. maiju.

Tomēr Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija var noteikt vēlāku datumu, kas nav vēlāks par attiecīgā kalendārā gada 15. jūniju.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka pieteikumu maksājumtiesību piešķiršanai iesniedz vienlaikus ar atbalsta pieteikumu pamata maksājuma shēmas satvarā.

1. Ja pēc tam, kad saņēmējiem ir piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, tiek konstatēts, ka piešķirto maksājumtiesību skaits ir pārāk liels, šo piešķirto maksājumtiesību skaita pārsniegumu ieskaita atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 30. pantā.

Ja pirmajā daļā minēto kļūdu ir pieļāvusi kompetentā iestāde vai cita iestāde un ja ir pamats uzskatīt, ka saņēmējs nevarēja atklāt šo kļūdu, pārējo minētajam saņēmējam piešķirto maksājumtiesību vērtība tiek attiecīgi koriģēta.

Ja attiecīgais saņēmējs, kuram ir piešķirts pārāk liels maksājumtiesību skaits, maksājumtiesības jau ir nodevis citiem saņēmējiem, pirmajā daļā paredzētais pienākums ir saistošs arī šiem maksājumtiesību saņēmējiem proporcionāli tiem nodoto maksājumtiesību skaitam, ja saņēmējam, kuram sākotnēji tika piešķirtas maksājumtiesības, nav pietiekama skaita maksājumtiesību, lai segtu nepamatoti piešķirto maksājumtiesību skaitu.

2. Ja pēc tam, kad saņēmējiem ir piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, tiek konstatēts, ka maksājumi, kurus saņēmējs ir saņēmis attiecībā uz 2014. gadu, kā norādīts minētās regulas 26. panta 2. punkta pirmajā daļā, vai to maksājumtiesību vērtība, kas saņēmējam bija dienā, kad tika iesniegts pieteikums par 2014. gadu, kā norādīts minētās regulas 26. panta 3. punkta pirmajā daļā, vai maksājumtiesību vienības vērtība, kā norādīts minētās regulas 26. panta 5. punktā, vai maksājumtiesību vienības vērtības palielinājums, kā norādīts minētās regulas 30. panta 10. punktā, vai tā atbalsta kopējā vērtība, ko šis saņēmējs saņēmis par kalendāro gadu pirms pamata maksājuma shēmas ieviešanas, kā norādīts minētās regulas 40. panta 3. punkta pirmajā daļā, ir bijuši pārāk lieli, tiek atbilstoši koriģēta minēto maksājumtiesību vērtība, kas pamatojās uz nepareiziem attiecīgā saņēmēja atsauces datiem.

Minēto korekciju veic arī attiecībā uz maksājumtiesībām, kuras jau ir nodotas citiem saņēmējiem.

Samazinājuma vērtību ieskaita valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 30. pantā.

3. Ja pēc tam, kad saņēmējiem ir piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, tiek konstatēts, ka uz vienu un to pašu saņēmēju attiecas situācija, kas minēta 1. punktā, un situācija, kas minēta 2. punktā, visu maksājumtiesību vērtības korekcija, kas minēta 2. punktā, tiek veikta pirms nepamatoto maksājumtiesību ieskaitīšanas atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs saskaņā ar 1. punktu.

4. Maksājumtiesību skaita un/vai vērtības korekcijas, kas paredzētas šajā pantā, nav iemesls atlikušo maksājumtiesību sistemātiskai pārrēķināšanai.

5. Dalībvalstis var nolemt neatgūt nepamatotās maksājumtiesības, ja minēto maksājumtiesību kopējā vērtība, kas elektroniskajā maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas reģistrā norādīta laikā, kad notiek verifikācijas ar mērķi veikt šajā pantā paredzētās korekcijas, ir EUR 50 vai mazāka attiecībā uz jebkuru gadu, kurā tiek īstenota pamata maksājuma shēma saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013.

Summas, kas nepamatoti izmaksātas attiecībā uz pieprasījumu gadiem pirms korekciju veikšanas, atgūst saskaņā ar šīs regulas 7. pantu. Nosakot minētās nepamatotās summas, ņem vērā šajā pantā paredzēto korekciju ietekmi uz maksājumtiesību skaitu un attiecīgā gadījumā vērtību visos attiecīgajos gados.

1. Šajā regulā paredzētās administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic tā, lai nodrošinātu faktisku verifikāciju attiecībā uz:

a) tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā, lauku attīstības atbalsta pieteikumā, maksājuma pieprasījumā vai citā deklarācijā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;

b) visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kas saistīti ar attiecīgo atbalsta shēmu un/vai atbalsta pasākumu, un noteikumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirts atbalsts vai atbrīvojums no pienākumiem;

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka atbilstību visiem piemērojamajiem nosacījumiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos vai attiecīgos valsts tiesību aktos un dokumentos, kuros noteikta īstenošanas kārtība, vai lauku attīstības programmā, var pārbaudīt saskaņā ar verificējamu rādītāju kopumu, kas jānosaka dalībvalstīm.

3. Administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātus novērtē, lai noteiktu, vai konstatētās problēmas vispār varētu radīt risku citām līdzīgām darbībām, saņēmējiem vai citām struktūrām. Novērtējumā nosaka arī šādu situāciju cēloņus, turpmāku pārbaudi, kas varētu būt nepieciešama, un vajadzīgās koriģējošās un profilaktiskās darbības.

4. Kompetentā iestāde veic fiziskas pārbaudes uz vietas gadījumos, kad satelītfotografēšanas vai aerofotografēšanas ortoattēlu fotointerpretācija vai citi attiecīgi pierādījumi, ieskaitot pierādījumu, ko sniedz saņēmējs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, nenodrošina rezultātus, kas kompetentajai iestādei ļautu izdarīt galīgus secinājumus par tās platības atbilstību vai – attiecīgā gadījumā – pareizo lielumu, kurā veicamas administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas.

5. Šo nodaļu piemēro visām pārbaudēm, ko veic saskaņā ar šo regulu, un tās piemērošana neskar īpašos noteikumus, kas paredzēti IV un V sadaļā. Tomēr uz V sadaļu 3. punkts neattiecas.

Pārbaudes uz vietas var izziņot iepriekš, ja tas neapdraud to mērķi vai rezultativitāti. Izziņošanas termiņš ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un nepārsniedz 14 dienas.

Tomēr pārbaudes uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem, vai saistībām, kas paziņotas saskaņā ar 14.a panta 5. punktu, izziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Turklāt, ja tiesību normās, kas piemērojamas tiesību aktiem un standartiem, kuri attiecas uz savstarpējo atbilstību, ir paredzēts, ka pārbaudei uz vietas jābūt neizziņotai, minētos noteikumus piemēro arī savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas.

1. Vajadzības gadījumā šajā regulā paredzētās pārbaudes uz vietas veic vienlaikus ar visām citām pārbaudēm, kas paredzētas Savienības tiesību aktos.

2. Attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, pārbaudes uz vietas veic visa gada garumā, pamatojoties uz to risku analīzi, kurus rada dažādas saistības katra pasākuma satvarā.

Pārbaudes uz vietas par paziņotajām saistībām saskaņā ar 14.a panta 5. punktu veic termiņā, kas nodrošina paziņoto saistību efektīvu pārbaudi.

3. Pārbaudēs uz vietas verificē visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kas noteikti tajās atbalsta shēmās vai atbalsta pasākumos, attiecībā uz kuriem saņēmējs ir iekļauts izlasē saskaņā ar 34. pantu.

4. Ja konkrētus atbilstības kritērijus, saistības un citus pienākumus var pārbaudīt tikai īpašā laikposmā, pārbaudēm uz vietas var būt nepieciešami papildu apmeklējumi vēlākā datumā. Tādā gadījumā pārbaudes uz vietas koordinē tā, lai viena saņēmēja apmeklējumu skaits un ilgums nepārsniegtu nepieciešamo minimumu. Vajadzības gadījumā šādus apmeklējumu var veikt arī, izmantojot attālo izpēti saskaņā ar 40. pantu.

Ja ir vajadzīgi papildu apmeklējumi, kas saistīti ar papuvē atstātu zemi, laukmalēm, buferjoslām, atbalsttiesīgu hektāru joslām gar meža malām, starpkultūrām un/vai augsnes zaļo segumu, kas deklarēts kā ekoloģiski nozīmīga platība, minētie papildu apmeklējumi 50 % gadījumu attiecas uz vienu un to pašu saņēmēju, kurš atlasīts uz riska analīzes pamata, bet pārējos 50 % gadījumu – dažādiem papildus atlasītiem saņēmējiem. Dažādos papildu saņēmējus pēc nejaušības principa atlasa no visiem saņēmējiem, kuriem ir papuvē atstāta zeme, laukmales, buferjoslas, atbalsttiesīgu hektāru joslas gar meža malām, starpkultūras un/vai augsnes zaļais segums, kas deklarēts kā ekoloģiski nozīmīga platība, un šādos apmeklējumos var aprobežoties tikai ar platībām, kas deklarētas kā papuvē atstāta zeme, laukmales, buferjoslas, atbalsttiesīgu hektāru joslas gar meža malām, starpkultūras un/vai augsnes zaļais segums.

Gadījumos, kad ir vajadzīgi papildu apmeklējumi, katram papildu apmeklējumam piemēro 25. pantu.

Attiecīgā gadījumā tiesību pretendēt uz atbalstu administratīvajās pārbaudēs un pārbaudēs uz vietas ņem vērā aizdomas par neatbilstību, par kurām ziņojuši citi dienesti, struktūras vai organizācijas.

Dalībvalstis nodrošina to, ka visi būtiskie konstatējumi, kas izdarīti, pārbaudot to, vai ir ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi attiecībā uz shēmām, kas nosauktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, un/vai atbalstu saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, tiktu paziņoti attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas atbild par atbilstošā maksājuma piešķiršanu. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka publiskas vai privātas sertifikācijas iestādes, kas minētas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 38. pantā, paziņo kompetentajai iestādei, kura ir atbildīga par maksājuma piešķiršanu par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm, par jebkuru konstatējumu, kas attiecas uz šāda maksājuma pareizu piešķiršanu saņēmējiem, kuri ir izvēlējušies pildīt savus pienākumus, izmantojot sertifikācijas shēmas kā līdzvērtīgu praksi.

Ja administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, aptver līdzvērtīgas prakses, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā, šādu pārbaužu rezultātus paziņo, lai varētu veikt turpinājuma darbu attiecībā uz maksājuma piešķiršanu par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm.

1. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 74. pantā minētās administratīvās pārbaudes, tostarp kontrolpārbaudes, dod iespēju konstatēt neatbilstības, jo īpaši konstatēt tās automātiski, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Pārbaudes aptver visus elementus, kurus var un ir lietderīgi pārbaudīt administratīvajās pārbaudēs. Tajās pārbauda to, vai:

a) ir izpildīti atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam noteiktie atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi;

c) atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir pilnīgs un iesniegts noteiktajā termiņā, un attiecīgā gadījumā to, vai ir iesniegti apliecinošie dokumenti un vai tie pierāda tiesības pretendēt uz atbilstu;

2. Attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem dalībvalstis vajadzības gadījumā var izmantot no citiem dienestiem, struktūrām vai organizācijām saņemtos pierādījumus, lai pārliecinātos par atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, ja konkrētais dienests, struktūra vai organizācija darbojas atbilstoši standartiem, kas ir pietiekami šādas atbilstības kontrolei.

1. Vajadzības gadījumā administratīvās pārbaudes ietver kontrolpārbaudes, kurās:

a) salīdzina deklarētās maksājumtiesības un deklarētos lauksaimniecības zemes gabalus, lai nepieļautu viena un tā paša atbalsta vairākkārtēju piešķiršanu par vienu un to pašu kalendāro gadu vai pieprasījumu gadu un lai novērstu tāda atbalsta nepamatotu uzkrāšanos, kas piešķirts saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām, kas nosauktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā un Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 ( 7 ) VI pielikumā, un platībatkarīgā atbalsta pasākumiem, kas definēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta otrās daļas 21) apakšpunktā;

c) salīdzina lauksaimniecības zemes gabalus, kas deklarēti vienotajā pieteikumā un/vai maksājuma pieprasījumā, un informāciju, kas iekļauta lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā par katru atsauces zemes gabalu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 2. punktu, lai verificētu platību tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar tiešo maksājumu shēmu un/vai lauku attīstības pasākumu;

d) salīdzina maksājumtiesības un noteikto platību, lai verificētu to, vai maksājumtiesībām faktiski atbilst vismaz līdzvērtīgs skaits atbalsttiesīgo hektāru, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 2.–6. punktā;

e) izmanto dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, lai verificētu tiesības pretendēt uz atbalstu un nepieļautu viena un tā paša atbalsta nepamatotu vairākkārtēju piešķiršanu par vienu un to pašu kalendāro gadu vai pieprasījumu gadu;

f) salīdzina saņēmēja vienotajā pieteikumā iekļauto deklarāciju par to, ka viņš ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedrs, informāciju, kas sniegta atbilstīgi šīs regulas 17. panta 8. punktam, un informāciju, ko nosūtījušas attiecīgās apstiprinātās starpnozaru organizācijas, lai verificētu tiesības uz atbalsta palielināšanu, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 60. panta 2. punktā;

g) vismaz reizi 5 gados verificē atbilstību starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijiem un dalībnieku sarakstu.

Ja integrētā sistēma paredz ģeotelpisko atbalsta pieteikumu veidlapu izmantošanu, pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām kontrolpārbaudēs nosaka deklarētās digitalizētās platības telpisko sakritību ar lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā reģistrēto platību. Turklāt veic kontrolpārbaudes, lai novērstu divkāršu pieprasījumu par vienu un to pašu platību.

Datus no tādiem pieteikumiem vai par tādiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri atzīti attiecīgi par nepieņemamiem vai tādiem, kuriem nav tiesību saņemt maksājumu, kā minēts 34. panta 1. punktā, izmanto šā punkta pirmās daļas a), c) un e) apakšpunkta vajadzībām.

2. Pēc kontrolpārbaudēs atklātām norādēm uz neatbilstību veic citas atbilstošas administratīvas procedūras un vajadzības gadījumā pārbaudi uz vietas.

3. Ja atbalsta pieteikumu un/vai maksājuma pieprasījumu par atsauces zemes gabalu divi vai vairāki saņēmēji iesniedz saskaņā ar vienu un to pašu atbalsta shēmu vai vienu un to pašu atbalsta pasākumu un ja deklarētie lauksaimniecības zemes gabali telpiski pārklājas, vai ja kopējā deklarētā platība pārsniedz maksimālo atbalsttiesīgo platību, kas noteikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, un starpība nav lielāka par mērījumu pielaidi, kas saskaņā ar šīs regulas 38. pantu noteikta attiecībā uz minēto atsauces zemes gabalu, dalībvalsts var paredzēt attiecīgo platību proporcionālu samazināšanu, izņemot gadījumus, kad saņēmējs pierāda to, ka kāds no pārējiem attiecīgajiem saņēmējiem ir deklarējis pārāk lielu platību uz viņa rēķina.

Kontroles intensitāte, ko piemēro platībatkarīgā atbalsta shēmām, izņemot maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

Attiecībā uz platībatkarīgā atbalsta shēmām, izņemot maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kuru veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu (turpmāk “zaļais maksājums”), izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, aptver vismaz:

a) 5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmā vai vienotā platībmaksājuma shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļu. Dalībvalstis nodrošina to, ka pārbaudes izlasē ietilpst vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kuri deklarē galvenokārt lauksaimniecības platības, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai piemērotā stāvoklī saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 10. panta 1. punktu;

b) 5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz pārdalošo maksājumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 2. nodaļu;

c) 5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu par platībām ar dabas radītiem ierobežojumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 4. nodaļu;

d) 5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 5. nodaļu;

e) 5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz platībatkarīgajiem maksājumiem, ko izmaksā kā brīvprātīgu saistīto atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļu;

f) 5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļu;

g) 30 % platību, kas deklarētas kaņepju audzēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktu;

h) 5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 2. nodaļu.

1. Attiecībā uz zaļo maksājumu izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, aptver vismaz:

a) 5 % no visiem saņēmējiem, kuriem pieprasīts ievērot klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (turpmāk “zaļās saimniekošanas prakse”) un kuri neietilpst pārbaudes ģenerālkopās, kas minētas b) un c) apakšpunktā (turpmāk “zaļās saimniekošanas pārbaudes ģenerālkopa”); šī izlase vienlaikus aptver vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kuriem ir ilggadīgo zālāju klātas platības, kas ir ekoloģiski jutīgas un atrodas apgabalos, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK ( 8 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK ( 9 ), un citos jutīgos apgabalos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktā;

i) vai nu visiem saņēmējiem, kuri ir tiesīgi saņemt zaļo maksājumu un ir atbrīvoti gan no kultūraugu dažādošanas, gan no ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem, jo nav sasnieguši robežvērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā, un uz kuriem neattiecas minētās regulas 45. pantā paredzētie pienākumi,

ii) vai arī – gados, kad dalībvalstī nepiemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. pantu, – no saņēmējiem, kuri ir tiesīgi saņemt zaļo maksājumu un ir atbrīvoti gan no kultūraugu dažādošanas, gan no ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem, jo nav sasnieguši robežvērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā, un uz kuriem neattiecas minētās regulas 45. panta 1. punktā paredzētie pienākumi;

c) 5 % no visiem saņēmējiem, kuriem pieprasīts īstenot zaļās saimniekošanas praksi un kuri izmanto valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

d) 5 % no visiem saņēmējiem, kuri piedalās reģionālajā īstenošanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. punktu;

f) 100 % no blakus esošo ekoloģiski nozīmīgo platību vienlaidu struktūrām, uz kurām norādīts Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 46. panta 3. punktā;

g) 100 % no visiem zemes gabaliem, kuriem piemēro pienākumu zemi atkal pārveidot par ilggadīgajiem zālājiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 42. pantu;

h) 20 % no visiem saņēmējiem, kuriem ir pienākums zemi atkal pārveidot par ilggadīgajiem zālājiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. panta 2. un 3. punktu.

2. Saņēmēji, kuri ievēro zaļās saimniekošanas praksi, īstenojot līdzvērtīgu praksi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta a) apakšpunktu, vai kuri piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saskaņā ar minētās regulas 61. pantu, vai kuri attiecībā uz visu saimniecību ievēro prasības, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 ( 10 ) 29. panta 1. punktā attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, pārbaudes izlasē netiek ietverti un netiek uzskaitīti attiecībā pret šajā pantā paredzēto kontroles intensitāti.

3. Ja ekoloģiski nozīmīgās platības nav identificētas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā, kontroles intensitāti, kas noteikta 1. punkta a) un c)–e) apakšpunktā, papildina ar 5 % no visiem attiecīgās pārbaudes ģenerālkopas saņēmējiem, kuriem prasīts uzturēt ekoloģiski nozīmīgās platības lauksaimniecības platībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. un 46. pantu.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro, ja administrācijas un kontroles sistēma nodrošina to, ka visas deklarētās ekoloģiski nozīmīgās platības pirms maksājuma veikšanas ir identificētas un attiecīgā gadījumā reģistrētas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

1. Izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, aptver vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu lauku attīstības pasākumiem. Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, kontroles intensitāte 5 % apmērā ir jāsasniedz katra pasākuma līmenī.

Minētajā pārbaudes izlasē ietver arī vismaz 5 % saņēmēju, kas saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu, arī par līdzvērtīgām praksēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā minēto personu grupu gadījumā 1. punktā minētās kontroles intensitātes aprēķināšanas vajadzībām katru atsevišķo šādas grupas locekli var uzskatīt par saņēmēju.

2.a. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja dalībvalsts izmanto iespēju ieviest kolektīvu pieprasījumu, izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, attiecas vismaz uz:

a) 5 % no visiem kolektīviem, kas iesniedz kolektīvu pieprasījumu; minētajai izlasei vienlaikus jāaptver vismaz 5 % no kopējās kolektīvajā pieprasījumā deklarētās platības saskaņā ar 14.a panta 3. punktu; un

3. Attiecībā uz saņēmējiem, kuri saņem daudzgadu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 28., 29. un 34. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta iv) un v) apakšpunktu un b) punkta i), iii) un v) apakšpunktu, ja maksājumu ilgums pārsniedz piecus gadus, dalībvalstis pēc piektā maksājumu gada var nolemt pārbaudīt vismaz 2,5 % minēto saņēmēju.

Atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 6. punkta trešo daļu, šā punkta pirmo daļu piemēro pēc piektā gada, kurā veikti maksājumi par attiecīgajām saistībām.

Ja dalībvalsts izmanto iespēju ieviest kolektīvo pieprasījumu, šo punktu nepiemēro kolektīviem.

4. Saņēmējus, kas pārbaudīti saskaņā ar 3. punktu, neņem vērā 1. punkta piemērošanas vajadzībām.

1. Attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, katrā šādā atbalsta shēmā aptver vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu.

Tomēr tad, ja elektroniskā dzīvnieku datubāze nenodrošina tādu ticamības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgās atbalsta shēmas pareizai pārvaldībai, šo īpatsvaru attiecīgajai atbalsta shēmai palielina līdz 10 %.

Pārbaudes izlase katrā atbalsta shēmā aptver vismaz 5 % no visiem dzīvniekiem, par kuriem iesniegts atbalsta pieteikums.

2. Attiecīgā gadījumā izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, aptver 10 % no citiem dienestiem, struktūrām vai organizācijām, kuras nodrošina pierādījumus, ko izmanto, lai verificētu atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kā minēts 28. panta 2. punktā.

Papildu kontroles intensitāte, kas piemērojama Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 19.a panta 2. punktā minēto saņēmēju pēckontrolēm uz vietas

1. Saņēmējiem, kuriem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 19.a panta 2. punktu tika piemēroti samazināti administratīvie sodi par pārbaudē uz vietas konstatētu pārdeklarēšanu platībatkarīgā atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma ietvaros, nākamajā pieprasījumu gadā saistībā ar attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu veic pēckontroli uz vietas.

2. Šā panta 1. punktā minētā pēckontrole uz vietas nav nepieciešama, ja konstatēšanas gadā pēc konstatētās pārdeklarēšanas ir veikta attiecīgo atsauces zemes gabalu atjaunināšana lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. pantā, vai ja uzraudzības pārbaudes, kā minēts šīs regulas 40.a pantā, attiecīgajai atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam veic nākamajā pieprasījumu gadā un ļauj kompetentajai iestādei secināt, vai ir jāpiemēro administratīvais sods, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 19.a panta 3. punktā.

1. Pieteikumi vai pieteikumu iesniedzēji, kas iesniegšanas laikā vai pēc administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas atzīti attiecīgi par nepieņemamiem vai tādiem, kuriem nav tiesību saņemt maksājumu, nav daļa no pārbaudes ģenerālkopas.

2. Šīs regulas 30. un 31. panta vajadzībām izlases veidošana nodrošina to, ka:

a) no 1 % līdz 1,25 % no pārbaudes ģenerālkopas, kā minēts 30. panta a)–f) un h) apakšpunktā un 31. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa;

b) no 0,6 % līdz 0,75 % no pārbaudes ģenerālkopas, kas minēta 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa;

c) no 4 % līdz 5 % no pārbaudes ģenerālkopas, kas minēta 31. panta 1. punkta h) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa;

d) pārējos saņēmējus pārbaudes izlasē, kas minēta 31. panta 1. punkta a)–e) un h) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

Šīs regulas 31. panta vajadzībām dalībvalstis nodrošina pārbaudes izlases reprezentativitāti attiecībā uz dažādām praksēm.

Papildu saņēmējus, kuri jāpārbauda uz vietas, 31. panta 3. punkta pirmās daļas vajadzībām, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

3. Šīs regulas 32. un 33. panta vajadzībām no 20 % līdz 25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kuri jāpārbauda uz vietas un, ja piemēro 32. panta 2.a punktu, 100 % no kolektīviem un 20–25 % no saistībām, uz kurām jāattiecina pārbaudes uz vietas, atlasa pēc nejaušības principa. Atlikušo saņēmēju skaitu un saistības, uz kurām jāattiecina pārbaudes uz vietas, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

Šīs regulas 32. un 33. panta vajadzībām pēc nejaušības principa atlasītajā daļā var iekļaut arī vai nu saņēmējus, kas jau atlasīti pēc nejaušības principa saskaņā ar 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, vai papildu saņēmējus, kas atlasīti pēc nejaušības principa saskaņā ar 26. panta 4. punkta otro daļu, vai abu minēto veidu saņēmējus. Šādu saņēmēju skaits pārbaudes izlasē nedrīkst pārsniegt to proporciju pārbaudes ģenerālkopā.

Šīs regulas 32. panta vajadzībām dalībvalstis pēc riska analīzes var atlasīt konkrētus lauku attīstības pasākumus, ko piemēro saņēmējiem.

4. Ja to saņēmēju skaits, kuri jāpārbauda uz vietas, pārsniedz to saņēmēju minimālo skaitu, kas minēti 30.–33. pantā, pēc nejaušības principa atlasīto saņēmēju īpatsvars papildu izlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

4.a Šīs regulas 30.–33. panta un 40.a panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām vienu un to pašu saņēmēju var izmantot, lai ievērotu vairākus kontroles intensitātes minimumus, ar nosacījumu, ka tur prasīto uz risku balstīto izlašu veidošanas efektivitāte netiek ietekmēta.

Pārbaude uz vietas attiecībā uz atlasītajiem saņēmējiem var aprobežoties ar atbalsta shēmu vai lauku attīstības pasākumu, kam tie atlasīti, ja vien minimālā kontroles intensitāte no citām atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, uz kuriem tie pieteikušies, jau ir tikusi ievērota.

5. Riska analīzes efektivitāti novērtē un šo novērtējumu atjaunina reizi gadā šādā veidā:

b) salīdzinot deklarētās platības un noteiktās platības starpību uz riska analīzi balstītajā izlasē un pēc nejaušības principa veidotajā izlasē vai salīdzinot starpību starp deklarētajiem dzīvniekiem un noteiktajiem dzīvniekiem uz riska analīzi balstītajā izlasē un pēc nejaušības principa veidotajā izlasē;

d) ņemot vērā tās neatbilstības raksturu, kas ir iemesls kontroles intensitātes palielināšanai saskaņā ar 35. pantu.

6. Kompetentā iestāde reģistrē iemeslus, uz kuru pamata katrs saņēmējs atlasīts pārbaudei uz vietas. Inspektors, kas veic pārbaudi uz vietas, pirms pārbaudes sākuma par to tiek pienācīgi informēts.

7. Vajadzības gadījumā pārbaudes izlasi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var daļēji atlasīt pirms galīgā termiņa, kas minēts 13. pantā. Minēto provizorisko izlasi papildina, kad ir pieejami visi attiecīgie atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi.

Ja pārbaudēs uz vietas tiek atklāta būtiska neatbilstība saistībā ar konkrētu atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu, vai reģionu, vai reģiona daļu, kompetentā iestāde attiecīgi palielina to saņēmēju procentuālo īpatsvaru, kuri nākamajā gadā jāpārbauda uz vietas.

1. Šajā nodaļā noteikto kontroles intensitāti var samazināt tikai attiecībā uz atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, kas nosaukti šajā pantā.

2. Atkāpjoties no 30. panta a), b) un f) punkta, dalībvalstis attiecībā uz pamata maksājuma shēmu, vienotā platībmaksājuma shēmu, pārdalošo maksājumu un mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu var nolemt katru gadu katrā shēmā uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu samazināt līdz 3 %.

Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja saskaņā ar 17. panta 2. punktu ir izveidota sistēma, ar kuru nosaka visu atbalsta pieteikumu telpisko sakritību ar lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu attiecībā uz visiem saņēmējiem.

Attiecībā uz 2015. pieprasījumu gadu kļūdu īpatsvars, kas konstatēts pēc nejaušības principa atlasītajā un uz vietas pārbaudītajā izlasē, iepriekšējos divos finanšu gados nedrīkst pārsniegt 2 %. Minēto kļūdu īpatsvaru dalībvalsts apstiprina saskaņā ar Savienības līmenī izstrādātu metodiku.

Attiecībā uz 2016. pieprasījumu gadu kļūdu īpatsvars, kas konstatēts pēc nejaušības principa atlasītajā un uz vietas pārbaudītajā izlasē, iepriekšējā finanšu gadā nedrīkst pārsniegt 2 %. Minēto kļūdu īpatsvaru dalībvalsts apstiprina saskaņā ar jauno metodi, kas izstrādāta Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 ( 11 ) 7. panta 4. punktu.

3. Atkāpjoties no 30. panta a), b) un f) punkta, dalībvalstis attiecībā uz pamata maksājuma shēmu, vienotā platībmaksājuma shēmu, pārdalošo maksājumu un mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu var nolemt samazināt pārbaudes izlasi līdz izlasei, kas atlasīta saskaņā ar 34. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, ja tiek veiktas pārbaudes, kurās izmanto ortofotoattēlus, ko lieto, lai atjauninātu lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā.

Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja dalībvalstis sistemātiski atjaunina lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu un ilgākais trīs gadu laikā pārbauda visus saņēmējus visā teritorijā, uz kuru tā attiecas, gada laikā aptverot vismaz 25 % atbalsttiesīgo hektāru, kuri reģistrēti lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā. Tomēr šo minimālo aptvērumu (procentos) gadā nepiemēro dalībvalstīm, kurās lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā ir reģistrēti mazāk nekā 150 000 atbalsttiesīgu hektāru.

Pirms pirmās daļas piemērošanas dalībvalstīm iepriekšējo triju gadu laikā ir jābūt pilnībā atjauninājušām attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu.

Dienā, kad ortofotoattēlus izmanto lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanai, tie nedrīkst būt vecāki par 15 mēnešiem.

Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitātei, kas divu gadu laikā pirms pirmās daļas piemērošanas ir novērtēta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 6. pantu, jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanas nosacījumu faktisku verifikāciju.

Pirmajā daļā minēto lēmumu var pieņemt valsts vai reģionālā līmenī. Šīs daļas piemērošanas vajadzībām reģionā ietilpst visa teritorija, kuru aptver viena vai vairākas autonomas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas.

4. Atkāpjoties no 32. panta 1. punkta, dalībvalstis var nolemt samazināt katru kalendāro gadu uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu līdz 3 % saņēmēju, kuri iesniedz pieteikumu attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro saņēmējiem, kuri izmanto līdzvērtīgas prakses, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā, un kolektīviem un saistībām, ko atlasa saskaņā ar šīs regulas 32. panta 2.a punktu.

5. ►M1 Šā panta 2., 3. un 4. punktu piemēro tikai tad, ja ir izpildīti uz vietas veicamo pārbaužu minimālā daudzuma samazināšanas vispārīgie nosacījumi, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 41. pantā. ◄ punkta b) apakšpunktu. Ja kāds no minētajiem nosacījumiem vai nosacījumiem, kas minēti šā panta 2. vai 3. punktā, vairs nav izpildīts, dalībvalstis nekavējoties atceļ savu lēmumu samazināt uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu un no nākamā pieprasījumu gada attiecīgajām atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem piemēro uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas paredzēts 30. panta a), b) un f) punktā un/vai 32. pantā.

6. Atkāpjoties no 30. panta g) punkta, ja dalībvalsts ievieš kaņepju audzēšanas iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu, uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu var samazināt līdz 20 % platību, kas deklarētas kaņepju audzēšanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktā.

Tādā gadījumā dalībvalsts gadu pirms samazinātās kontroles intensitātes piemērošanas paziņo Komisijai savus sīki izstrādātos noteikumus un nosacījumus, kas saistīti ar iepriekšējās apstiprināšanas sistēmu. Visi grozījumi minētajos sīki izstrādātajos noteikumos vai nosacījumos bez liekas kavēšanās tiek paziņoti Komisijai.

Pārbaudes uz vietas attiecībā uz platībatkarīgā atbalsta shēmu atbalsta pieteikumiem un platībatkarīgā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem

1. Pārbaudes uz vietas aptver visus lauksaimniecības zemes gabalus, par kuriem ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā nosauktajām shēmām un/vai par kuriem ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā.

Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 30. un 34. pantā paredzēto lauku attīstības pasākumu kontroli pārbaudes uz vietas aptver arī visu lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, par kuru ir pieprasīts atbalsts.

Kompetentā iestāde, pamatojoties uz kontroles rezultātiem, novērtē to, vai ir nepieciešams atjaunināt atbilstošos atsauces zemes gabalus, ņemot vērā Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 3. punktu.

2. Pārbaudēs uz vietas veic platību mērīšanu un verificē to, vai ir ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, kas saistīti ar platību, kuru saņēmējs deklarējis attiecībā uz 1. punktā minētajām atbalsta shēmām un/vai atbalsta pasākumiem.

Attiecībā uz saņēmējiem, kuri iesniedz tiešo maksājumu pieteikumu saskaņā ar shēmām, kas nosauktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, un kuru lauksaimniecības platības lielākoties ir platības, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai audzēšanai piemērotā stāvoklī, pārbaudē uz vietas verificē arī to, vai šajās platībās ir veikts darbību minimums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta 1. punktā.

3. Pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar zaļās saimniekošanas praksi, aptver visus pienākumus, kas jāpilda saņēmējam. Attiecīgā gadījumā pārbaudēs uz vietas novērtē arī to, vai ir ievērotas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētās robežvērtības, kas vajadzīgas atbrīvojumam no attiecīgās prakses. Šo daļu piemēro arī pārbaudēm uz vietas, ko veic attiecībā uz valsts vai reģionālām vides sertifikācijas shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Ja pārbaude uz vietas attiecas uz reģionālo īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. punktu, tajā veic arī platības mērīšanu un verificē to pienākumu ievērošanu, ko dalībvalsts uzlikusi saņēmējiem vai saņēmēju grupām.

Ja pārbaude uz vietas attiecas uz kolektīvo īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 6. punktu, šajā pārbaudē:

a) verificē to, vai ir ievēroti tiešā tuvuma kritēriji, kas noteikti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 47. panta 1. punktu;

b) mēra platību un verificē to, vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti attiecībā uz vienlaidu ekoloģiski nozīmīgām platībām;

c) vajadzības gadījumā pārbauda to, vai ir izpildīti papildu pienākumi, ko dalībvalsts uzlikusi saņēmējiem vai saņēmēju grupām;

d) pārbauda to, vai ir izpildīti individuālie zaļās saimniekošanas pienākumi, kas jāpilda saņēmējiem, kuri piedalās kolektīvā īstenošanā.

4. Attiecībā uz kolektīviem, kas atlasīti saskaņā ar 32. panta 2.a punkta a) apakšpunktu, pārbaudes uz vietas aptver platības mērīšanu, atbilstības kritēriju pārbaudi un citus pienākumus, kas attiecas uz kolektīvajā pieprasījumā deklarēto platību.

Attiecībā uz saistībām, kas atlasītas saskaņā ar 32. panta 2.a punkta b) apakšpunktu, pārbaude uz vietas aptver paziņoto saistību pārbaudi.

1. Atbilstības pārbaudes un lauksaimniecības zemes gabala platības faktiskā mērīšana, ko veic pārbaudē uz vietas, var aprobežoties ar nejaušu izlasi, kurā ietilpst vismaz 50 % no lauksaimniecības zemes gabaliem, par kuriem ir iesniegts atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām vai lauku attīstības pasākumiem. Ja šajā izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, izmēra visus lauksaimniecības zemes gabalus un pārbauda to atbilstību, vai arī ekstrapolē no izlases mērījumiem izdarītos secinājumus.

2. Lauksaimniecības zemes gabalu platības mēra ar jebkādiem līdzekļiem, par kuriem ir pierādīts, ka tie nodrošina tādu mērījumu kvalitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga Savienības līmenī izstrādāto piemērojamo tehnisko standartu prasībām.

3. Kad iespējams, kompetentā iestāde var izmantot attālo izpēti saskaņā ar 40. pantu un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) līdzekļus.

4. Visiem platības mērījumiem, kas veikti, izmantojot GNSS un/vai ortofotoattēlus, nosaka vienotu pielaides vērtību. Tāpēc lietotie mērinstrumenti ir validēti attiecībā uz validācijas klasi, kas ir vismaz par vienu klasi zemāka nekā noteiktā vienotā pielaides vērtība. Tomēr vienotā pielaides vērtība nedrīkst pārsniegt 1,25 m.

Absolūtā izteiksmē maksimālā pielaide attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes gabalu nedrīkst pārsniegt 1,0 ha.

Tomēr attiecībā uz pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 30. un 34. pantā, ciktāl tie attiecas uz meža platībām, dalībvalstis var noteikt piemērotas pielaides, kas nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt divkāršotu pielaidi, kas noteikta šā punkta pirmajā daļā.

5. Mērījumā var ņemt vērā lauksaimniecības zemes gabala kopējo platību ar nosacījumu, ka tā ir pilnībā atbalsttiesīga. Pārējos gadījumos ņem vērā atbalsttiesīgo neto platību. Vajadzības gadījumā šim nolūkam var izmantot proporcionalitātes sistēmu, kas minēta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 10. pantā.

6. Lai aprēķinātu dažādu kultūraugu īpatsvaru kultūraugu dažādošanas vajadzībām, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. pantā, mērījumos ņem vērā platību, kas faktiski klāta ar vienu kultūru saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 40. panta 2. punktu. Jauktu kultūru audzēšanas platībās ņem vērā kopējo platību, kurās notiek jauktu kultūru audzēšana saskaņā ar minētās regulas 40. panta 3. punkta pirmo un otro daļu vai kuru aizņem jauktas kultūras saskaņā ar minētās regulas 40. panta 3. punkta trešo daļu.

7. Ja ►M6 Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 17. panta ◄ piemērošana var izraisīt to, ka blakus esošie lauksaimniecības zemes gabali, kuros ir viendabīgs zemes pārklājuma tips, tiek mākslīgi sadalīti atsevišķos lauksaimniecības zemes gabalos, mērot platību šiem blakus esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem ar viendabīgu zemes pārklājuma tipu, tiek iegūts viens vienots attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu mērījums.

8. Vajadzības gadījumā veic ►M6 atsevišķus mērījumus ◄ – lauksaimniecības zemes gabalā attiecībā uz pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļu un telpiski atšķirīgā lauksaimniecības zemes gabalā, kas pārklājas, attiecībā uz pārējām platībatkarīgā atbalsta shēmām un/vai lauku attīstības pasākumiem.

1. Lauksaimniecības zemes gabalu atbalsttiesīgumu verificē ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem, tostarp pierādījumiem, ko iesniedzis saņēmējs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma. Minētā verifikācija vajadzības gadījumā ietver arī kultūraugu verifikāciju. Tālab vajadzības gadījumā pieprasa papildu pierādījumus.

2. Attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no iedibinātas vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi parasti nav dominējoši ganību teritorijās, atbalsttiesīgajai platībai, kura izmērīta saskaņā ar šīs regulas 38. pantu, vajadzības gadījumā var piemērot samazinājuma koeficientu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 5. punktu. Ja platību izmanto kopīgi, kompetentās iestādes attiecina to uz individuāliem saņēmējiem proporcionāli platības izmantojumam vai izmantošanas tiesībām.

3. Ainavas iezīmes, kuras saņēmēji deklarējuši kā ekoloģiski nozīmīgas platības un kuras nav iekļautas atbalsttiesīgajā platībā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 9. un 10. pantu, verificē saskaņā ar tādiem pašiem principiem kā atbalsttiesīgo platību.

4. Attiecībā uz lauku attīstības pasākumu kontroli un gadījumos, kad dalībvalstis paredz, ka konkrētus uz vietas veicamās pārbaudes elementus var īstenot, pamatojoties uz izlasi, minētā izlase nodrošina ticamu un reprezentatīvu kontroli. Dalībvalstis nosaka izlases veidošanas kritērijus. Ja minētās izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, izlases apjomu un aptvērumu attiecīgi paplašina.

Ja dalībvalsts veic pārbaudes uz vietas, izmantojot attālo izpēti, kompetentā iestāde:

a) veic visu pārbaudāmajā atbalsta pieteikumā un/vai maksājuma pieprasījumā iekļauto lauksaimniecības zemes gabalu (no satelīta vai gaisa uzņemto) ortofotoattēlu interpretāciju, lai varētu noteikt zemes pārklājuma tipus un vajadzības gadījumā kultūraugu tipu, un izmērīt platību;

b) veic visu to lauksaimniecības zemes gabalu fiziskas pārbaudes uz vietas, attiecībā uz kuriem fotointerpretācija vai cits atbilstīgs pierādījums, ko pieprasījusi kompetentā iestāde, nedod kompetentajai iestādei iespēju apmierinoši verificēt platību deklarācijas pareizumu;

c) veic visas pārbaudes, kas nepieciešamas, lai verificētu to, vai attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem ir ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi;

d) veic alternatīvas darbības platības izmērīšanai saskaņā ar 38. panta 1. punktu, ja kāda zemes gabala attēli nav pieejami.

1. Kompetentās iestādes var veikt uzraudzības pārbaudes. Ja tās nolemj to darīt, tās:

a) izveido procedūru visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu regulārai un sistemātiskai novērošanai, izsekošanai un novērtēšanai, ko var uzraudzīt ar Copernicus Sentinel satelītdatiem vai citiem datiem, kam ir vismaz ekvivalenta vērtība, tādā laika periodā, kāds ļauj secināt par pieprasītās palīdzības vai atbalsta atbilstību;

b) veic – vajadzības gadījumā un lai izdarītu secinājumus par pieprasītās palīdzības vai atbalsta atbilstību – pienācīgus turpmākos pasākumus;

c) pārbauda 5 % saņēmēju, uz kuriem attiecas atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, ko nevar uzraudzīt ar Copernicus Sentinel satelītdatiem vai citiem datiem, kam ir vismaz ekvivalenta vērtība un kas ļauj izdarīt secinājumus par palīdzības vai atbalsta atbilstību. No 1 % līdz 1,25 % saņēmēju atlasa pēc nejaušības principa. Pārējos saņēmējus atlasa, pamatojoties uz riska analīzi;

d) informē saņēmējus par lēmumu veikt uzraudzības pārbaudes un izveido piemērotus rīkus, lai sazinātos ar saņēmējiem vismaz attiecībā uz brīdinājuma paziņojumiem un pierādījumiem, kas pieprasīti b) un c) apakšpunkta vajadzībām.

Šā punkta b) un c) apakšpunkta vajadzībām fiziskas pārbaudes uz vietas veic, kad attiecīgs pierādījums, ieskaitot pierādījumu, ko sniedz saņēmējs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, neļauj izdarīt secinājumus par palīdzības vai atbalsta atbilstību. Fizisko pārbaudi uz vietas var ierobežot un veikt tikai pārbaudes attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem, kas ir būtiski, lai varētu izdarīt secinājumus par palīdzības vai atbalsta atbilstību.

2. Ja kompetentā iestāde veic uzraudzības pārbaudes saskaņā ar 1. punktu, var pierādīt efektīvas operatīvās procedūras, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas šīs regulas 7., 17. un 29. pantā, un ir pierādījusi to lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitāti, kuri novērtēti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 6. pantu, tad:

a) šīs regulas 25., 26., 30., 31., 32., 34., 35., 36. pantu, 37. panta 2., 3. un 4. punktu, 38. pantu un 40. pantu nepiemēro;

b) tetrahidrokanabinola satura verifikāciju kaņepju kultūrām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 9. pantu veic attiecībā uz 30 % no platības vai – ja dalībvalsts ir ieviesusi iepriekšēja apstiprinājuma sistēmu – 20 % no platības.

3. Kompetentā iestāde var nolemt piemērot uzraudzības pārbaudes atsevišķas platībatkarīgā atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma, vai darbības veida līmenī vai tādām saņēmēju grupām, uz ko attiecas pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar zaļo maksājumu, kā minēts 31. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā.

Pirmajos divos piemērošanas gados kompetentā iestāde var nolemt uzraudzības pārbaudes piemērot atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma saņēmējiem platībās, kas atlasītas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šādos gadījumos platības, uz kurām attiecas uzraudzības pārbaudes otrajā piemērošanas gadā, ir lielākas nekā pirmajā piemērošanas gadā.

Ja kompetentā iestāde nolemj veikt pārbaudes saskaņā ar pirmo vai otro daļu, 1. un 2. punktu piemēro tikai tiem saņēmējiem, uz kuriem attiecas uzraudzības pārbaudes.

Dalībvalstis līdz tā kalendārā gada 1. decembrim, kas ir pirms kalendārā gada, kurā tās sāk veikt uzraudzības pārbaudes, paziņo Komisijai par savu lēmumu izvēlēties uzraudzības pārbaudes un norāda shēmas vai pasākumus, vai darbību veidus un, attiecīgā gadījumā, šādu shēmu vai pasākumu platības, uz kurām uzraudzības pārbaudes attiecas, un kritērijus, ko izmanto to atlasei.

Tomēr, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi veikt uzraudzības pārbaudes, sākot ar 2018. pieprasījumu gadu, tad paziņošanu veic viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt ziņas par veiktajām pārbaudēm un izdarīt secinājumus par atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu. Ziņojumā konkrēti norāda:

c) pārbaudītos lauksaimniecības zemes gabalus, izmērītos lauksaimniecības zemes gabalus, attiecīgā gadījumā arī mērījumu rezultātus par katru izmērīto lauksaimniecības zemes gabalu un izmantotās mērīšanas metodes;

d) attiecīgā gadījumā tās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes mērījumu rezultātus, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, un izmantotās mērīšanas metodes;

e) to, vai atbalsta saņēmējs tika iepriekš brīdināts par pārbaudi, un ja jā, iepriekšējā paziņojuma laiku;

f) norādes par visiem konkrētajiem kontroles pasākumiem, kas jāveic saistībā ar individuālām tiešo maksājumu atbalsta shēmām vai lauku attīstības atbalsta shēmām;

h) norādi par visām konstatētajām neatbilstībām, kas būtu savstarpēji jāpaziņo saistībā ar citām atbalsta shēmām, atbalsta pasākumiem un/vai savstarpējo atbilstību;

i) norādi par visām konstatētajām neatbilstībām, attiecībā uz kurām nākamajos gados būtu jāveic turpinājuma darbs.

Ja uzraudzības pārbaudes veic saskaņā ar 40.a pantu, pirmās daļas b)–e) apakšpunktu nepiemēro. Kontroles ziņojumā uzraudzības pārbaužu rezultātus norāda zemes gabalu līmenī.

2. Saņēmējam pārbaudes laikā dod iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu viņa klātbūtni pārbaudē, un pievienot savas piezīmes. Ja dalībvalstis izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt, vai arī šo kontroles ziņojumu nekavējoties nosūta saņēmējam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja tiek konstatētas neatbilstības, saņēmējs saņem kontroles ziņojuma kopiju.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja dalībvalsts izmanto iespēju iesniegt kolektīvus pieprasījumus, dalībvalsts var nolemt nedot kolektīvam iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja neatbilstība tiek konstatēta pārbaudes laikā. Ja šādās pārbaudēs ir konstatētas neatbilstības, iespēju parakstīt ziņojumu dod, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes konstatējumiem, izdara secinājumus par atbalsta samazināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai sodiem.

Ja pārbaude uz vietas tiek veikta, izmantojot attālo izpēti saskaņā ar 40. pantu, vai uzraudzības pārbaudes veidā saskaņā ar 40.a pantu, dalībvalstis var nolemt nedot saņēmējam iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja minētajā pārbaudē ar attālo izpēti vai uzraudzības pārbaudē neatbilstība nav konstatēta. Ja šādās pārbaudēs vai uzraudzības pārbaudēs ir konstatētas neatbilstības, iespēju parakstīt ziņojumu dod, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes konstatējumiem, izdara secinājumus par atbalsta samazināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai sodiem.

Ganāmpulka atbalsta pieteikumu un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumu pārbaudes uz vietas

1. Pārbaudēs uz vietas verificē visu atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, un tās attiecas uz visiem dzīvniekiem, par kuriem ir iesniegti atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmām vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem, kuri jāpārbauda.

Ja dalībvalsts ir noteikusi laikposmu saskaņā ar 21. panta 1. punkta d) apakšpunktu, vismaz 50 % uz vietas veicamo pārbaužu minimālā daudzuma, kas paredzēts 32. vai 33. pantā, sadala pa visu minēto laikposmu, kas paredzēts attiecīgajai dzīvnieku atbalsta shēmai vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumam. ►M1 Tomēr, ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt, dalībvalstis var nolemt, ka pārbaudes uz vietas, kas paredzētas 32. vai 33. pantā, sadala pa laikposmu, kurā dzīvnieks var tikt atzīts par tādu, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu vai atbalstu. ◄

Ja dalībvalsts izmanto iespēju, kas paredzēta 21. panta 3. punktā, pārbauda arī potenciāli atbalsttiesīgos dzīvniekus, kas definēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 17) apakšpunktā.

Pārbaudes uz vietas jo īpaši ietver pārbaudi par to, vai saimniecībā esošo dzīvnieku skaits, par kuriem iesniegti atbalsta pieteikumi un/vai maksājuma pieprasījumi, un attiecīgā gadījumā potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits atbilst reģistros ierakstītajam dzīvnieku skaitam un dzīvnieku skaitam, kas paziņots elektroniskajai dzīvnieku datubāzei.

a) par reģistra ierakstu un elektroniskajai dzīvnieku datubāzei nosūtīto paziņojumu pareizību un saskanību, ko nosaka, pamatojoties uz tādu apliecinošo dokumentu izlasi kā pirkšanas un pārdošanas rēķini, kaušanas apliecības, veterinārie sertifikāti un attiecīgā gadījumā dzīvnieku pases vai pārvietošanas dokumenti attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi ir iesniegti sešu mēnešu laikā pirms pārbaudes uz vietas; tomēr, ja tiek atklātas novirzes, pārbaude aptver laikposmu, kas sākas 12 mēnešus pirms pārbaudes uz vietas;

b) par to, vai liellopi un aitas/kazas ir identificēti ar krotālijām vai citiem identifikācijas līdzekļiem, vai attiecīgā gadījumā tiem ir dzīvnieku pases vai pārvietošanas dokumenti, vai tie ir ierakstīti reģistrā un pienācīgi paziņoti elektroniskajai dzīvnieku datubāzei.

Pārbaudes, kas minētas pirmās daļas b) apakšpunktā, var veikt uz nejaušas izlases pamata. Ja šajā izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, pārbauda visus dzīvniekus vai ekstrapolē no izlases izdarītos secinājumus.

Kontroles ziņojums attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem

1. Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt ziņas par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā konkrēti norāda:

a) pārbaudītās dzīvnieku atbalsta shēmas un/vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumus, un ganāmpulka atbalsta pieteikumus un/vai maksājuma pieprasījumus;

c) konstatēto dzīvnieku skaitu un veidu un attiecīgā gadījumā krotāliju numurus, ierakstus reģistrā un elektroniskajās dzīvnieku datubāzēs, un visus pārbaudītos apliecinošos dokumentus, pārbaužu rezultātus un attiecīgā gadījumā īpašus novērojumus par atsevišķiem dzīvniekiem un/vai to identifikāciju kodu;

d) to, vai saņēmējs ir iepriekš brīdināts par apmeklējumu, un ja jā, iepriekšējā paziņojuma laiku. Tad, ja ir pārsniegts 48 stundu termiņš, kas minēts 25. pantā, kontroles ziņojumā norāda pārsnieguma iemeslu;

e) norādes par īpašiem kontroles pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un/vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem;

2. Saņēmējam pārbaudes laikā dod iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu viņa klātbūtni pārbaudē, un pievienot savas piezīmes. Ja dalībvalstis izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt, vai arī šo kontroles ziņojumu nekavējoties nosūta saņēmējam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja ir konstatētas neatbilstības, saņēmējs saņem kontroles ziņojuma kopiju.

3. Ja dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas saskaņā ar šo regulu kopā ar pārbaudēm, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1082/2003, kontroles ziņojumu papildina ar ziņojumiem saskaņā ar minētās regulas 2. panta 5. punktu.

4. Ja pārbaudēs uz vietas, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, konstatē neatbilstību Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļai vai Regulai (EK) Nr. 21/2004, iestādēm, kuras atbild par minēto regulu īstenošanu, nekavējoties nosūta šajā pantā minētā kontroles ziņojuma kopijas.

Noteikumi par kontroles rezultātiem attiecībā uz reģionālām vai kolektīvām ekoloģiski nozīmīgajām platībām

Reģionālas vai kolektīvas īstenošanas gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. vai 6. punktu kopīgo noteikto vienlaidu ekoloģiski nozīmīgo platību lielumu attiecina uz katru dalībnieku proporcionāli viņa daļai kopīgajās ekoloģiskajās platībās, pamatojoties uz viņa deklarāciju saskaņā ar šīs regulas 18. pantu.

Lai Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 26. pantu piemērotu katram dalībniekam, kas piedalās reģionālā vai kolektīvā īstenošanā, noteiktā ekoloģiski nozīmīgā platība ir summa, ko veido noteikto kopīgo ekoloģiski nozīmīgo platību attiecinātā daļa, kas minēta šā panta pirmajā daļā, un ekoloģiski nozīmīgās platības, kas noteiktas attiecībā uz individuālo pienākumu.

Šo sadaļu piemēro izdevumiem, kas radušies saistībā ar pasākumiem, kuri paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14.–20. pantā, 21. panta 1. punktā, izņemot gada piemaksu saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, 27. pantā, 28. panta 9. punktā, 35. pantā, 36. pantā un 51. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. pantā, 36. panta a) punkta vi) apakšpunktā, b) punkta ii), vi) un vii) apakšpunktā, 36. panta b) punkta i) un iii) apakšpunktā, ciktāl tas attiecas uz izveidošanas izmaksām, 52. pantā un 63. pantā.

Lauku attīstības atbalsta pieteikumi, maksājuma pieprasījumi un citas deklarācijas

1. Dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām iesniedz lauku attīstības atbalsta pieteikumus, maksājuma pieprasījumus un citas deklarācijas saistībā ar lauku attīstības pasākumiem, kuri nav saistīti ar platību vai dzīvniekiem.

2. Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 16. panta 1. punktā, 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 27. pantā, saņēmējs iesniedz ikgadēju maksājuma pieprasījumu.

1. Administratīvās pārbaudes veic par visiem lauku attīstības atbalsta pieteikumiem, maksājuma pieprasījumiem vai citām deklarācijām, kas saņēmējam vai trešai personai ir jāiesniedz, un tās aptver visus elementus, kurus var un ir lietderīgi pārbaudīt administratīvajās pārbaudēs. Saskaņā ar procedūras prasībām tiek izdarīti pieraksti par veikto kontroles darbu, verifikācijas rezultātiem un pasākumiem, kas veikti neatbilstību gadījumā.

2. Lauku attīstības atbalsta pieteikumu administratīvajās pārbaudēs pārliecinās par darbības atbilstību piemērojamajiem pienākumiem, kas noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos vai lauku attīstības programmā, tostarp saistībā ar publisko iepirkumu, valsts atbalstu un citiem obligātajiem standartiem un prasībām. Pārbaudēs jo īpaši verificē:

d) tiesības pretendēt uz atbalstu par darbības izmaksām, tostarp atbilstību izmaksu kategorijai vai aprēķinu metodei, kas jāizmanto, ja darbība vai tās daļa ietilpst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta darbības jomā;

e) attiecībā uz izmaksām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot ieguldījumus natūrā un amortizāciju, – iesniegto izmaksu pamatotību. Izmaksas novērtē, izmantojot piemērotu vērtēšanas sistēmu, piemēram, atsauces izmaksas, dažādu piedāvājumu salīdzinājumu vai vērtēšanas komiteju. Attiecībā uz darbībām ar atbalsta likmi līdz 30 % vai darbībām, ko atbalsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pantu, izmaksu pamatotību var verificēt maksājuma pieprasījumu administratīvo pārbaužu ietvaros. Attiecībā uz darbībām, kuru attiecināmās izmaksas nepārsniedz EUR 5 000 , izmaksu pamatotību var noteikt, izmantojot vadošās iestādes ex ante apstiprinātu budžeta projektu.

3. Maksājuma pieprasījumu administratīvajās pārbaudēs, ja tas ir attiecīgajam pieprasījumam atbilstoši, jo īpaši verificē:

b) radušās izmaksas un veiktos maksājumus, izņemot gadījumus, kad izmantots veids vai metode, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā.

4. Administratīvās pārbaudes ietver procedūras, kas izslēdz nelikumīgu divkāršu finansējumu no citām Savienības vai valsts shēmām un iepriekšējā plānošanas perioda. Ja saņemts finansējums no citiem avotiem, minētajās pārbaudēs pārliecinās par to, ka kopējais saņemtais atbalsts nepārsniedz maksimālās pieļaujamās summas vai atbalsta likmes.

5. Ieguldījumu darbību administratīvās pārbaudes ietver vismaz vienu atbalstītās darbības vai ieguldījumu vietas apmeklējumu, kurā verificē ieguldījuma faktisku īstenošanu.

Tomēr kompetentā iestāde var nolemt neveikt šādus apmeklējumus, piemēram, šādu pietiekami pamatotu iemeslu dēļ:

c) kompetentā iestāde uzskata, ka atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildes risks ir neliels vai ka ieguldījuma neveikšanas risks ir neliels.

6. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ne ieguldījumam finanšu instrumentā, ne atbalstam galasaņēmējam šā panta 1.–5. punktu nepiemēro. Tomēr piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 58. un 59. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 ( 12 ) 9. pantu.

1. Dalībvalstis, pamatojoties uz piemērotu izlasi, organizē apstiprināto darbību pārbaudes uz vietas. Minētās pārbaudes pēc iespējas lielākā mērā veic pirms galīgā maksājuma par darbību.

2. Inspektori, kas veic pārbaudes uz vietas, nedrīkst būt bijuši iesaistīti tās pašas darbības administratīvajās pārbaudēs.

1. ►M4 Izdevumi, kurus aptver pārbaudes uz vietas, veido vismaz 5 % no 46. pantā minētajiem izdevumiem, kurus līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un kuri maksājumu aģentūrai jāsamaksā katrā kalendārajā gadā, un kuri neattiecas uz darbībām, par ko ir pieprasīti tikai avansa maksājumi. ◄

Ja par darbību, kuru pārbauda uz vietas, ir saņemti avansa maksājumi vai starpmaksājumi, minētos maksājumus ieskaita izdevumos, kurus aptver pārbaudes uz vietas, kā minēts pirmajā daļā.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem pirmajā daļā minētajos izdevumos, kurus aptver pārbaudes uz vietas, ieskaita tikai maksājumus galasaņēmējiem, kuri jāpārbauda uz vietas.

2. ►M4 Lai noteiktu, vai ir sasniegts 1. punktā minētais minimālais daudzums, ņem vērā tikai pārbaudes, kuras veiktas līdz datumam, kas 9. pantā noteikts kontroles datu un kontroles statistikas iesniegšanai. ◄

Vērtējot, vai ir sasniegts 1. punktā minētais minimālais daudzums, neņem vērā maksājuma pieprasījumus, kas administratīvajā pārbaudē atzīti par tādiem, par kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu.

3. Vērtējot, vai ir sasniegts 1. punktā minētais minimālais daudzums, var ņemt vērā tikai pārbaudes, kas atbilst visām 49. un 51. panta prasībām.

4. Izvēloties apstiprinātās darbības, kas jāpārbauda saskaņā ar 1. punktu, jo īpaši ņem vērā:

5. Ja pārbaudēs uz vietas atklāj būtisku neatbilstību saistībā ar kādu atbalsta pasākumu vai darbības veidu, kompetentā iestāde nākamajā kalendārajā gadā līdz atbilstošam līmenim palielina kontroles intensitāti attiecībā uz konkrēto pasākumu vai darbības veidu.

6. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt samazināt katru kalendāro gadu uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas minēts 1. punktā, līdz 3 % no summas, ko līdzfinansē ELFLA.

Dalībvalstis var piemērot pirmo daļu tikai tad, ja ir izpildīti uz vietas veicamo pārbaužu minimālā daudzuma samazināšanas vispārīgie nosacījumi, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 62. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Ja kāds no otrajā daļā minētajiem nosacījumiem vairs nav izpildīts, dalībvalstis nekavējoties atceļ lēmumu samazināt uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu. Sākot no nākamā kalendārā gada, tās piemēro uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas minēts 1. punktā.

1. Pārbaudēs uz vietas verificē to, vai darbība ir īstenota saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, un tās aptver visus atbilstības kritērijus, saistības un citus pienākumus, kuri saistīti ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, kurus iespējams pārbaudīt apmeklējuma laikā un kuri nav bijuši administratīvo pārbaužu priekšmets. Tajās pārbauda to, vai par darbību ir tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu.

2. Pārbaudēs uz vietas verificē saņēmēja deklarēto datu pareizību, salīdzinot tos ar attiecīgajiem dokumentiem.

Tās ietver verifikāciju par to, vai saņēmēja iesniegtos maksājuma pieprasījumus pamato grāmatvedības vai citi dokumenti, un vajadzības gadījumā arī maksājuma pieprasījuma datu pareizības pārbaudi, kura pamatojas uz trešo personu rīcībā esošiem datiem vai komercdokumentiem.

3. Pārbaudēs uz vietas verificē to, vai darbības izmantojums vai plānotais izmantojums atbilst tam izmantojumam, kurš aprakstīts lauku attīstības atbalsta pieteikumā un par kuru piešķirts atbalsts.

4. Izņemot ārkārtas apstākļus, ko pienācīgi dokumentē un pamato kompetentās iestādes, pārbaudes uz vietas ietver tā objekta apmeklējumu, kurā darbība tiek īstenota, vai – ja darbība ir nemateriāla – darbības īstenotāja apmeklējumu.

5. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā , ne ieguldījumam finanšu instrumentā, ne atbalstam galasaņēmējam šā panta 1.–4. punktu nepiemēro. Tomēr piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 58. un 59. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 9. pantu.

1. Ieguldījumu darbību ex post pārbaudes tiek veiktas, lai verificētu to, kā tiek ievērotas saistības, kas noteiktas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pantam vai sīki izklāstītas lauku attīstības programmā.

2. Katrā kalendārajā gadā ex post pārbaudes aptver vismaz 1 % no ELFLA izdevumiem par ieguldījumu darbībām, uz kurām joprojām attiecas 1. punktā minētās saistības un par kurām no ELFLA veikts galīgais maksājums. Ņem vērā tikai līdz attiecīgā kalendārā gada beigām veiktās pārbaudes.

3. To darbību izlase, kuras jāpārbauda saskaņā ar 1. punktu, pamatojas uz dažādu darbību, darbību veidu vai pasākumu riska analīzi un finansiālo ietekmi. No 20 % līdz 25 % izlases atlasa pēc nejaušības principa.

1. Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt ziņas par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā jo īpaši norāda:

2. Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro ex post pārbaudēm, ko veic saskaņā ar šo iedaļu.

3. Saņēmējam pārbaudes laikā dod iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu viņa klātbūtni pārbaudē, un pievienot savas piezīmes. Ja dalībvalstis izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt, vai arī šo kontroles ziņojumu nekavējoties nosūta saņēmējam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja tiek konstatētas neatbilstības, saņēmējs saņem kontroles ziņojuma kopiju.

1. Dalībvalstis ievieš piemērotu sistēmu vietējo rīcības grupu pārraudzībai.

2. Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, dalībvalstis ar oficiālu aktu šīs regulas 48. pantā minēto administratīvo pārbaužu veikšanu var deleģēt vietējām rīcības grupām. Tomēr dalībvalstis saglabā atbildību par to, lai tiktu verificētas šo vietējo rīcības grupu administratīvās un kontroles spējas, kas vajadzīgas minētā darba veikšanai.

Pirmajā daļā minētās deleģēšanas gadījumā kompetentā iestāde veic vietējo rīcības grupu regulāras pārbaudes, tostarp grāmatvedības pārbaudes un atkārtotas administratīvās pārbaudes, kas pamatojas uz izlasi.

Kompetentā iestāde veic arī šīs regulas 49. pantā minētās pārbaudes uz vietas. Attiecībā uz izdevumu pārbaudes izlasi saistībā ar LEADER piemēro vismaz tādu pašu procentuālo daļu, kāda minēta šīs regulas 50. pantā.

3. Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta a), d) un e) apakšpunktu un minētās regulas 35. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, ja vietējā rīcības grupa pati ir atbalsta saņēmēja, administratīvās pārbaudes veic personas, kuras ir neatkarīgas no attiecīgās vietējās rīcības grupas.

4. Atkāpjoties no 48. panta 2. punkta e) apakšpunkta, attiecībā uz darbībām, ko īsteno vietējā rīcības grupa un kas aptver projektu grupu par kopīgu tematu, izmaksu pamatotību var verificēt laikā, kad veic administratīvās pārbaudes par maksājumu pieprasījumiem attiecībā uz minēto projektu grupu.

1. Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta a) apakšpunktu, administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic attiecībā uz saņēmēju un atkarībā no attiecīgās darbības īstenošanas. ►M4 ————— ◄

2. Kompetentā iestāde, veicot finanšu starpniekiestādes un saņēmēja administratīvās pārbaudes un vajadzības gadījumā arī apmeklējumus uz vietas, pārliecinās par to, vai maksājumi šīm finanšu starpniekiestādēm atbilst Savienības tiesību aktiem un nolīgumam, kas noslēgts starp kompetento iestādi un finanšu starpniekiestādi.

3. Ja procentu likmes vai garantijas maksas subsīdijas apvieno ar finanšu instrumentiem vienā darbībā, kas paredzēta tiem pašiem galasaņēmējiem, kompetentā iestāde galasaņēmēja pārbaudes veic tikai gadījumos, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 40. panta 3. punktā.

Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 2. punktu, mutatis mutandis piemēro šīs regulas 48.–51. un 53. pantu.

Administratīvās pārbaudes, kas minētas 48. pantā, un pārbaudes uz vietas, kas minētas 49. pantā, veic subjekts, kas ir funkcionāli neatkarīgs no subjekta, kurš atļauj tehniskās palīdzības maksājumu.

1. Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz summām, kas 48. pantā minētajās administratīvajās pārbaudēs atzītas par attiecināmām summām.

Kompetentā iestāde pārbauda saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un nosaka summas, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Tā nosaka:

b) summu, kas izmaksājama saņēmējam pēc tam, kad ir pārbaudītas tiesības saņemt atbalstu par maksājuma pieprasījumā minētajiem izdevumiem.

Ja summa, kas noteikta saskaņā ar otrās daļas a) apakšpunktu, pārsniedz summu, kas noteikta saskaņā ar minētās daļas b) apakšpunktu, par vairāk nekā 10 %, summai, kas noteikta saskaņā ar minēto b) apakšpunktu, piemēro administratīvo sodu. Soda summu veido starpība starp abām minētajām summām, bet tā nedrīkst pārsniegt pilno atsauktā atbalsta summu.

Tomēr tad, ja saņēmējs kompetentajai iestādei var pierādīt, ka neattiecināmās summas iekļaušana nav radusies viņa kļūdas dēļ, vai ja kompetentā iestāde kāda cita iemesla dēļ secina, ka attiecīgais saņēmējs nav vainīgs, sodus nepiemēro.

2. Administratīvo sodu, kas minēts 1. punktā, mutatis mutandis piemēro neattiecināmajiem izdevumiem, kas konstatēti 49. pantā minētajās pārbaudēs uz vietas.

KONTROLES SISTĒMA UN ADMINISTRATĪVIE SODI ATTIECĪBĀ UZ SAVSTARPĒJO ATBILSTĪBU

Tehniskajās specifikācijās, kas vajadzīgas ar savstarpējo atbilstību saistītās kontroles sistēmas un administratīvo sodu ieviešanai, piemēro šādas definīcijas:

a) “specializētas kontroles iestādes” ir valstu kompetentās kontroles iestādes, kas, kā minēts šīs regulas 67. pantā, ir atbildīgas par Regulas (ES) Nr. 1306/2013 93. pantā minēto noteikumu ievērošanas nodrošināšanu;

b) “tiesību akts” ir ikviena atsevišķa direktīva un regula, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā;

c) “konstatēšanas gads” ir kalendārais gads, kurā veikta administratīvā pārbaude vai pārbaude uz vietas;

d) “savstarpējās atbilstības jomas” ir jebkura no trim dažādajām jomām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 93. panta 1. punktā, un pastāvīgo ganību uzturēšana, kas minēta tās pašas regulas 93. panta 3. punktā.

1. Dalībvalstis izveido sistēmu, kas garantē savstarpējās atbilstības ievērošanas faktisku kontroli. Minētā sistēma jo īpaši nodrošina:

a) ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, – to, ka vajadzīgā informācija par saņēmējiem, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā, no maksājumu aģentūras tiek nosūtīta specializētajām kontroles iestādēm, un/vai to, ka tas attiecīgā gadījumā notiek ar koordinējošās iestādes starpniecību;

d) kontroles ziņojumus, kuros jo īpaši norādīta konstatētā neatbilstība un tās nopietnības, apjoma, ilguma un atkārtošanās novērtējums;

e) ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, – to, ka kontroles ziņojumi no specializētajām kontroles iestādēm tiek nosūtīti vai nu maksājumu aģentūrai vai koordinējošajai struktūrai, vai arī abām minētajām iestādēm;

2. Dalībvalstis var paredzēt procedūru, saskaņā ar kuru saņēmējs maksājumu aģentūrai norāda elementus, kas vajadzīgi, lai noteiktu viņam piemērojamās prasības un standartus.

Attiecībā uz savstarpējās atbilstības pārbaudēm, ja šādas pārbaudes nav iespējams pabeigt līdz tam, kad attiecīgais saņēmējs saņem maksājumus un gada piemaksas, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā, summu, kas saņēmējam jāmaksā kā administratīvais sods, atgūst saskaņā ar šīs regulas 7. pantu vai ar ieskaitu.

a) specializētās kontroles iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu veikta attiecīgo prasību un standartu ievērošanas kontrole un pārbaudes;

b) maksājumu aģentūras ir atbildīgas par administratīvo sodu noteikšanu individuālos gadījumos saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļu un šīs sadaļas III nodaļu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka kontroli un pārbaudes attiecībā uz visām vai dažām prasībām, standartiem, tiesību aktiem vai savstarpējās atbilstības jomām veic maksājumu aģentūra, ja dalībvalsts nodrošina to, ka kontroles un pārbaužu rezultativitāte ir vismaz līdzvērtīga specializētās kontroles iestādes veiktas kontroles un pārbaužu rezultativitātei.

1. Kompetentā kontroles iestāde veic pārbaudes uz vietas attiecībā uz prasībām un standartiem, par kuru ievērošanu tā ir atbildīga, attiecībā uz vismaz 1 % no to saņēmēju kopskaita, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā un par kuriem attiecīgā kompetentā kontroles iestāde ir atbildīga.

Atkāpjoties no pirmās daļas, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā minētās personu grupu gadījumā pirmajā daļā minētās pārbaudes izlases aprēķināšanas vajadzībām katrs atsevišķais šādu grupu dalībnieks ir uzskatāms par saņēmēju.

Minimālo kontroles intensitāti, kas minēta pirmajā daļā, var sasniegt katras kompetentās kontroles iestādes līmenī vai katra tiesību akta vai standarta līmenī, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī. Tomēr tad, ja pārbaudes neveic maksājumu aģentūra, šo minimālo kontroles intensitāti var sasniegt katras maksājumu aģentūras līmenī.

Ja tiesību normās, kas piemērojamas attiecīgajiem tiesību aktiem un standartiem, jau ir noteikta minimālā kontroles intensitāte, to piemēro pirmajā daļā minētās minimālās intensitātes vietā. Alternatīvi dalībvalstis var nolemt, ka par jebkuriem neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti pārbaudēs uz vietas, kuras veic saskaņā ar tiesību normām, kas piemērojamas tiesību aktiem un standartiem, un ārpus pirmajā daļā minētās izlases, tiek ziņots kompetentajai kontroles iestādei, kas atbild par attiecīgo tiesību aktu vai standartu, un šī iestāde veic turpinājuma darbu. Piemēro šīs nodaļas un III sadaļas I, II un III nodaļas noteikumus.

Attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumiem, kas izriet no Direktīvas 96/22/EK, uzskata, ka, piemērojot uzraudzības plānos paredzēto izlases lielumu, pirmajā daļā noteiktā prasība par minimālo intensitāti ir izpildīta.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, lai sasniegtu minētajā punktā norādīto minimālo kontroles intensitāti katra tiesību akta vai standarta, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī, dalībvalsts var:

a) izmantot rezultātus, kas iegūti atlasīto saņēmēju pārbaudēs uz vietas saskaņā ar tiesību normām, kas piemērojamas minētajiem tiesību aktiem un standartiem, vai

b) aizstāt atlasītos saņēmējus ar saņēmējiem, kuriem veikta pārbaude uz vietas saskaņā ar tiesību normām, kas piemērojamas minētajiem tiesību aktiem un standartiem, ja minētie saņēmēji ir saņēmēji, uz kuriem norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā.

Šādos gadījumos pārbaudes uz vietas aptver visus attiecīgo tiesību aktu vai standartu aspektus, kas attiecas uz savstarpējo atbilstību. Turklāt dalībvalsts nodrošina to, ka šādas pārbaudes uz vietas ir vismaz tikpat rezultatīvas kā tās pārbaudes uz vietas, kuras veic kompetentās kontroles iestādes.

3. Nosakot šā panta 1. punktā minēto minimālo kontroles intensitāti, neņem vērā vajadzīgos pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā.

4. Ja pārbaudēs uz vietas konstatē ievērojamu neatbilstību attiecīgajam tiesību aktam vai standartam, nākamajā kontroles periodā uz vietas veicamo pārbaužu skaitu attiecībā uz šo tiesību aktu vai standartu palielina. Attiecībā uz konkrētu tiesību aktu kompetentā kontroles iestāde var nolemt, ka minēto turpmāko pārbaužu uz vietas tvērums tiek ierobežots, attiecinot tās tikai uz visbiežāk pārkāptajām prasībām.

5. Ja dalībvalsts nolemj izmantot iespēju, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā, darbības, kas vajadzīgas, lai verificētu to, vai saņēmēji ir izlabojuši attiecīgo neatbilstības situāciju, piemēro minēto saņēmēju izlasei 20 % apmērā.

1. To lauku saimniecību izlasi, kuras jāpārbauda saskaņā ar 68. pantu, attiecīgā gadījumā atlasa, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām vai uz riska analīzi, kas piemērota prasībām vai standartiem. Minēto riska analīzi var veikt atsevišķas saimniecības līmenī vai saimniecību vai ģeogrāfisko zonu kategoriju līmenī.

Riska analīzē var ņemt vērā vienu no minētajiem aspektiem vai abus minētos aspektus:

a) saņēmēja dalība saimniecību konsultatīvajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 12. pantu;

b) saņēmēja dalība sertifikācijas sistēmā, ja attiecīgā shēma attiecas uz konkrētajām prasībām un standartiem.

Pamatojoties uz riska analīzi, dalībvalsts var nolemt, ka no pārbaudes izlases, kas balstās uz riska analīzi, izslēdz saņēmējus, kuri piedalās sertifikācijas sistēmā, kā norādīts otrās daļas b) apakšpunktā. Tomēr tad, ja sertifikācijas sistēma aptver tikai daļu no prasībām un standartiem, kas saņēmējam jāievēro savstarpējās atbilstības satvarā, tām prasībām vai standartiem, kurus sertifikācijas sistēma neaptver, piemēro atbilstošus riska faktorus.

Ja kontroles rezultātu analīzē konstatē, ka sertifikācijas sistēmā iekļautās prasības vai standarti, kas minēti otrās daļas b) apakšpunktā, ļoti bieži netiek ievēroti, ar attiecīgajām prasībām un standartiem saistītos riska faktorus novērtē atkārtoti.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro pārbaudēm, kas veiktas kā turpinājuma darbs saistībā ar ikvienu neatbilstību, par kuru kompetentā kontroles iestāde ir informēta kādā citā veidā. Tomēr to piemēro pārbaudēm, kas veiktas kā turpinājuma darbs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punkta otro daļu.

3. Lai nodrošinātu reprezentativitāti, pēc nejaušības principa atlasa 20–25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kuri jāpārbauda uz vietas, kā paredzēts 68. panta 1. punkta pirmajā daļā. Tomēr tad, ja uz vietas pārbaudāmo saņēmēju skaits pārsniedz minēto minimālo skaitu, pēc nejaušības principa atlasīto saņēmēju īpatsvars papildu izlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

4. Vajadzības gadījumā pārbaudes izlasi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var daļēji atlasīt pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām. Provizorisko izlasi papildina, kad ir pieejami visi attiecīgie pieteikumi.

5. Saņēmēju izlasi, kas jāpārbauda saskaņā ar 68. panta 1. punktu, var veidot no to saņēmēju izlasēm, kuras jau ir atlasītas saskaņā ar 30.–34. pantu un kurām piemēro attiecīgās prasības vai standartus. Tomēr šo iespēju nepiemēro saņēmēju kontrolei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā minētajām vīna nozares atbalsta shēmām.

6. Atkāpjoties no 68. panta 1. punkta, saņēmēju izlases, kas jāpārbauda uz vietas, var atlasīt ar minimālo intensitāti 1 %, atsevišķi no jebkuras turpmāk minētās to saņēmēju ģenerālkopas, kuriem jāpilda savstarpējās atbilstības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantu:

c) saņēmēji, kuri saņem gada piemaksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28.–31. pantu, 33. pantu un 34. pantu.

7. Ja, pamatojoties uz riska analīzi, kas veikta lauku saimniecību līmenī, tiek secināts, ka atbalsta nesaņēmēji rada lielāku risku nekā saņēmēji, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā, minētos saņēmējus var aizstāt ar atbalsta nesaņēmējiem. Tomēr arī šādā gadījumā pārbaudīto lauksaimnieku kopējais skaits sasniedz šīs regulas 68. panta 1. punktā paredzēto kontroles intensitāti. Šādas aizstāšanas iemeslus pienācīgi pamato un dokumentē.

8. Procedūras, kas minētas 5. un 6. punktā, var kombinēt, ja šāda kombinēšana paaugstina kontroles sistēmas rezultativitāti.

1. Attiecīgā gadījumā prasību un standartu ievērošanu nosaka, izmantojot līdzekļus, kas noteikti tiesību normās, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai vai standartam.

2. Citos gadījumos un vajadzības gadījumā noteikšanu veic, izmantojot kādu no attiecīgajiem līdzekļiem, par kuriem nolēmusi kompetentā kontroles iestāde un kuri nodrošina precizitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga precizitātei, kāda vajadzīga oficiālai noteikšanai saskaņā ar valsts noteikumiem.

3. Ja nepieciešams, pārbaudes uz vietas var veikt, piemērojot attālās izpētes metodes vai izmantojot Copernicus Sentinel satelītdatus vai citus datus, kam ir vismaz ekvivalenta vērtība.

1. Veicot 68. panta 1. punktā paredzētās izlases pārbaudes, kompetentā kontroles iestāde nodrošina to, ka tiek pārbaudīts tas, vai visi atlasītie saņēmēji ievēro prasības un standartus, par kuriem atbild kompetentā kontroles iestāde.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja minimālā kontroles intensitāte tiek sasniegta katra tiesību akta vai standarta, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī, kā paredzēts 68. panta 1. punkta trešajā daļā, pārbauda to, vai atlasītie saņēmēji ievēro attiecīgo tiesību aktu vai standartu, vai tiesību aktu un standartu grupu.

Ja personu grupa, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, ir iekļauta izlasē, kas paredzēta šīs regulas 68. panta 1. punktā, kompetentā kontroles iestāde nodrošina to, ka tiek pārbaudīts tas, vai visi grupas locekļi ievēro prasības un standartus, par ko tie ir atbildīgi.

Parasti katru uz vietas veicamajai pārbaudei atlasīto saņēmēju pārbauda laikā, kad ir iespējams pārbaudīt lielāko daļu prasību un standartu ievērošanas, kuru dēļ saņēmējs atlasīts. Tomēr dalībvalstis nodrošina to, ka gada laikā tiek sasniegts atbilstošs visu prasību un standartu kontroles līmenis.

2. Attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas aptver visu saimniecības lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tomēr faktisku lauka inspicēšanu kā daļu no pārbaudes uz vietas var veikt tikai attiecībā uz izlasi, kurā ietilpst vismaz puse no saimniecības lauksaimniecības zemes gabaliem, uz kuriem attiecas prasība vai standarts, ja šāda izlase garantē to, ka tiek panākts ticams un reprezentatīvs prasību un standartu ievērošanas kontroles līmenis.

Pirmā daļa neskar administratīvā soda aprēķināšanu un piemērošanu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļu un šīs sadaļas III nodaļu. Ja pirmajā daļā minētajā izlases pārbaudē konstatē neatbilstību, faktiski pārbaudāmo lauksaimniecības zemes gabalu izlasi palielina.

Turklāt, ja tā paredzēts tiesību normās, kas piemērojamas tiesību aktiem vai standartiem, prasību vai standartu ievērošanas faktisko pārbaudi kā daļu no pārbaudes uz vietas var veikt tikai attiecībā uz pārbaudāmo objektu reprezentatīvu izlasi. Tomēr dalībvalstis nodrošina to, ka tiek veikta visu to prasību un standartu pārbaude, kuru ievērošanu var pārbaudīt apmeklējuma laikā.

3. Parasti pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic viena apmeklējuma laikā. Tajās verificē to prasību un standartu ievērošanu, ko iespējams pārbaudīt minētā apmeklējuma laikā. Minēto pārbaužu mērķis ir konstatēt jebkuru iespējamu neatbilstību minētajām prasībām un standartiem, kā arī apzināt gadījumus, kuros jāveic turpmākas pārbaudes.

4. Pārbaudes uz vietas lauku saimniecības līmenī var aizstāt ar administratīvām pārbaudēm, ja dalībvalsts nodrošina to, ka šīs administratīvās pārbaudes ir vismaz tikpat rezultatīvas kā pārbaudes uz vietas.

5. Veicot pārbaudes uz vietas, dalībvalstis var izmantot objektīvus kontroles rādītājus, kas atbilst konkrētām prasībām un standartiem, ja tie nodrošina to, ka attiecīgo prasību un standartu kontroles rezultativitāte ir vismaz līdzvērtīga kontroles rezultativitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, kurās šādi rādītāji nav izmantoti.

Rādītājiem ir tieša saikne ar prasībām un standartiem, uz ko tie attiecas, un tie aptver visus elementus, kas jāpārbauda minētās prasības(-u) vai standarta(-u) ievērošanas kontrolē.

6. Pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar šīs regulas 68. panta 1. punktā minēto izlasi, veic tajā pašā kalendārajā gadā, kad iesniegti atbalsta pieteikumi un/vai maksājuma pieprasījumi, vai – attiecībā uz pieteikumiem vīna nozares atbalsta shēmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu – jebkurā laikā tajā laikposmā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 1. punkta otrajā daļā.

1. Par katru saskaņā ar šo sadaļu veikto pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, un to veic kompetentā kontroles iestāde vai tās uzdevumā.

iii) tas, vai atbalsta saņēmējs tika iepriekš brīdināts par apmeklējumu, un ja jā, iepriekšējā paziņojuma laiku;

b) daļa, kurā atsevišķi atspoguļotas pārbaudes, kas veiktas attiecībā uz katru tiesību aktu un standartu, un kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:

c) novērtējuma daļa, kurā izvērtēts neatbilstības nozīmīgums attiecībā uz katru tiesību aktu un/vai standartu, pamatojoties uz kritērijiem “nopietnība”, “apjoms”, “pastāvīgums” un “atkārtošanās” saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 1. punktu, un norādīti visi faktori, kuriem būtu jārada piemērojamā samazinājuma pieaugums vai sarukums.

Ziņojumā norāda gadījumus, kad noteikumi, kas attiecas uz kādu prasību vai standartu, atstāj iespēju neizsekot konstatētajai neatbilstībai vai kad atbalsts ir piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 5. un 6. punktu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgais saņēmējs bija atlasīts pārbaudei uz vietas saskaņā ar 69. pantu, pārbaudīts uz vietas saskaņā ar tiesību normām, kas piemērojamas tiesību aktiem un standartiem saskaņā ar 68. panta 2. punktu, vai turpinājuma darba satvarā saistībā ar neatbilstību, par kuru kompetentā kontroles iestāde ir informēta kādā citā veidā.

3. Saņēmēju informē par jebkuru konstatēto neatbilstību trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad veikta pārbaude uz vietas.

Ja vien saņēmējs nav veicis tūlītēju koriģējošu darbību, lai novērstu konstatēto neatbilstību, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 2. punkta otrajā daļā, šā punkta pirmajā daļā minētajā termiņā saņēmēju informē par to, ka viņam jāveic koriģējošā darbība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 2. punkta otro daļu.

Ja vien saņēmējs nav veicis tūlītēju koriģējošu darbību, lai novērstu konstatēto neatbilstību, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā, vēlākais viena mēneša laikā pēc lēmuma nepiemērot administratīvo sodu, kā paredzēts minētajā pantā, attiecīgo saņēmēju informē par to, ka viņam ir jāveic koriģējoša darbība.

4. Neskarot īpašos noteikumus, kas iekļauti prasībām un standartiem piemērojamajās tiesību normās, kontroles ziņojumu pabeidz viena mēneša laikā pēc pārbaudes uz vietas. Tomēr minēto laikposmu pietiekami pamatotos apstākļos var pagarināt līdz trim mēnešiem, jo īpaši tad, ja tas vajadzīgs ķīmisku vai fizikālu analīžu veikšanai.

Ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, kontroles ziņojumu un, ja prasīts, arī attiecīgos apliecinošos dokumentus nosūta vai dara pieejamus maksājumu aģentūrai vai koordinējošajai iestādei mēneša laikā pēc ziņojuma pabeigšanas.

Tomēr tad, ja ziņojumā nekādi konstatējumi nav iekļauti, dalībvalsts var nolemt šādu ziņojumu nenosūtīt, ar nosacījumu, ka vienu mēnesi pēc ziņojuma pabeigšanas to dara tieši pieejamu maksājumu aģentūrai vai koordinējošai iestādei.

1. Ja par Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā nosaukto dažādo shēmu pārvaldību, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 28.–31. pantā, 33. pantā un 34. pantā minēto pasākumu pārvaldību un to maksājumu pārvaldību, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā paredzētajām vīna nozares atbalsta shēmām, atbild vairākas maksājumu aģentūras, dalībvalstis nodrošina to, ka konstatētās neatbilstības un, attiecīgā gadījumā, atbilstošie administratīvie sodi tiek darīti zināmi visām maksājumu aģentūrām, kas iesaistītas minēto maksājumu veikšanā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad atbilstības kritēriju neievērošana ir arī savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana, un otrādi. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina vienas samazinājuma likmes piemērošanu.

2. Ja ir konstatēti vairāki neatbilstības gadījumi attiecībā uz dažādiem tiesību aktiem vai standartiem vienā un tajā pašā savstarpējās atbilstības jomā, Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 39. panta 1. punktā un 40. pantā paredzētā samazinājuma aprēķināšanas vajadzībām minētos gadījumus uzskata par vienu neatbilstību.

3. Neatbilstību standartam, kas vienlaikus ir arī neatbilstība prasībai, uzskata par vienu neatbilstību. Samazinājumu aprēķināšanas vajadzībām neatbilstību uzskata par prasības jomas daļu.

4. Administratīvo sodu piemēro to maksājumu kopsummai, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā un ir piešķirti vai ir jāpiešķir minētajam saņēmējam:

a) atbilstoši atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, ko tas iesniedzis vai iesniegs konstatēšanas gada laikā, un/vai

b) attiecībā uz vīna nozares atbalsta shēmu pieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu.

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu pārstrukturēšanas un pārveidošanas gadījumā attiecīgo summu dala ar 3.

5. Attiecībā uz personu grupu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, samazinājuma procentus aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas III nodaļu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļu. Tādā gadījumā dalībvalstis proporcionalitātes nolūkā minētos samazinājuma procentus var piemērot tai subsīdijas daļai, kas piešķirta grupas loceklim, kurš pieļāvis neatbilstību.

1. Ja tiek konstatētas vairākas nolaidības izraisītas neatbilstības attiecībā uz dažādām savstarpējās atbilstības jomām, Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 39. panta 1. punktā paredzēto samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi.

Aprēķinātos procentuālos samazinājumus saskaita. Tomēr maksimālais samazinājums nedrīkst pārsniegt 5 % no šīs regulas 73. panta 4. punktā minētās kopsummas.

2. Ja konstatē neatbilstības atkārtošanos kopā ar citu neatbilstību vai citas neatbilstības atkārtošanos, aprēķinātos procentuālos samazinājumus saskaita. Tomēr maksimālais samazinājums nedrīkst pārsniegt 15 % no 73. panta 4. punktā minētās kopsummas.

Administratīvo sodu aprēķināšana un piemērošana tīšas neatbilstības gadījumā

Ja ir pieļauta tīša neatbilstība, kas ir ārkārtīgi liela, nopietna vai pastāvīga, saņēmēju papildus sodam, kas uzlikts un aprēķināts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 40. pantu, nākamajā kalendārajā gadā izslēdz no visiem maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā.

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 1 ) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV L 181, 20.6.2014., 48. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

( 4 ) Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

( 5 ) Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).

( 6 ) Komisijas 2008. gada 20. jūnija Direktīva 2008/62/EK, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiska erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 162, 21.6.2008., 13. lpp.).

( 7 ) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).

( 8 ) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

( 10 ) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

( 11 ) Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

( 12 ) Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2333 (2015. gada 14. decembris),	L 329	1	15.12.2015
►M2	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1394 (2016. gada 16. augusts),	L 225	50	19.8.2016
►M3	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1172 (2017. gada 30. jūnijs),	L 170	87	1.7.2017
►M4	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1242 (2017. gada 10. jūlijs),	L 178	4	11.7.2017
►M5	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/709 (2018. gada 14. maijs),	L 119	29	15.5.2018
►M6	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/746 (2018. gada 18. maijs),	L 125	1	22.5.2018