02014R0651 — LV — 05.04.2021 — 003.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1084 (2017. gada 14. jūnijs),	L 156	1	20.6.2017
►M2	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/972 (2020. gada 2. jūlijs),	L 215	3	7.7.2020
M3	KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/452 (2021. gada 15. marts),	L 89	1	16.3.2021

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 026, 31.1.2018, lpp 53 (2017/1084)

▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014

(2014. gada 17. jūnijs),

ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

SATURS
I NODAĻA.	Vispārīgie noteikumi
II NODAĻA.	Uzraudzība
III NODAĻA.	Īpašie noteikumi dažādām atbalsta kategorijām
1. iedaļa –	Reģionālais atbalsts
2. iedaļa –	Atbalsts MVU
3. iedaļa –	Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam
4. iedaļa –	Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai
5. iedaļa –	Atbalsts mācībām
6. iedaļa –	Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti
7. iedaļa –	Atbalsts vides aizsardzībai
8. iedaļa –	Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai
9. iedaļa –	Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem
10. iedaļa –	Atbalsts platjoslas infrastruktūrai
11. iedaļa –	Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai
12. iedaļa –	Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai
13. iedaļa –	Atbalsts vietējai infrastruktūrai
14. iedaļa –	Atbalsts reģionālajām lidostām
15. iedaļa –	Atbalsts ostām
IV NODAĻA.	Nobeiguma noteikumi

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādām atbalsta kategorijām:

reģionālais atbalsts;

atbalsts MVU, kas sniegts kā ieguldījumu atbalsts, darbības atbalsts un atbalsts MVU piekļuvei finansējumam;

atbalsts vides aizsardzībai;

atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai;

atbalsts mācībām;

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti pieņemšanai darbā un nodarbināšanai;

atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;

sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem;

atbalsts platjoslas infrastruktūrai;

atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai;

▼M1

atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai;

atbalsts vietējai infrastruktūrai;

▼M1

atbalsts reģionālajām lidostām; un

atbalsts ostām.

▼B

Šo regulu nepiemēro:

▼M2

shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2., 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu, kad pagājuši seši mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz 150 miljonus EUR. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no minētajām atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu. Ja Komisija attiecībā uz šādām shēmām jau ir pagarinājusi šīs regulas piemērošanas termiņu uz laiku, kas pārsniedz sākotnējos sešus mēnešus, dalībvalstis var nolemt pagarināt minētās shēmas līdz šīs regulas piemērošanas termiņa beigām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas apstiprināto novērtējuma plānu. Tomēr reģionālo atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, izņēmuma kārtā var pagarināt līdz attiecīgo reģionālā atbalsta plānu spēkā esības perioda beigām;

▼B

jebkādām 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderību saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;

atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kuri saistīti ar eksporta darbībām;

atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.

►M1 Šo regulu nepiemēro:

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 ( 1 ), izņemot atbalstu mācībām, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu pētniecības un attīstības jomā, inovācijas atbalstu MVU, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas;

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti;

atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē šādos gadījumos:

ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu;

ii)

ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;

atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES ( 2 );

reģionālā atbalsta kategorijām, kas minētas 13. pantā. ◄

Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstis ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu.

Šo regulu nepiemēro:

▼M1

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts, kuru piešķīrusi tā pati dalībvalsts, atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;

▼B

ad hoc atbalstam uzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā;

▼M2

atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, darbības sākšanas atbalsta shēmas un reģionālā darbības atbalsta shēmas ar nosacījumu, ka šīs shēmas nav labvēlīgākas pret grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nekā pret citiem uzņēmumiem. Tomēr šo regulu izņēmuma kārtā piemēro uzņēmumiem, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās, taču kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

▼B

Šo regulu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem, kas savā būtībā ar tiem piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr ir atļauts izvirzīt prasību, ka atbalsta izmaksas brīdī atbalsta piešķīrējā dalībvalstī ir jābūt uzņēmējdarbības vietai vai filiālei;

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;

atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

“strādājoša persona ar invaliditāti” ir persona:

kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atzīta par strādājošu personu ar invaliditāti; vai

kurai ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt tās pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību darba dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem;

“nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:

kurai iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāra algota darba; vai

kura ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem; vai

kura nav ieguvusi vidējo izglītību vai profesionālu kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija 3) vai kura beigusi pilna laika izglītību ilgākais pirms diviem gadiem un vēl nav ieguvusi pirmo regulāro algoto darbu; vai

kura ir vecāka par 50 gadiem; vai

kura ir pieaugušais, kas dzīvo viens ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem; vai

kura kādā dalībvalstī strādā tādā nozarē vai profesijā, kurā dzimumu līdzsvara trūkums vismaz par 25 % pārsniedz vidējo dzimumu līdzsvara trūkumu visās attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecības nozarēs, un kura pieder pie minētās nepietiekami pārstāvētās dzimuma grupas; vai

kura pieder pie etniskās minoritātes kādā no dalībvalstīm un kurai ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu;

“transports” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi;

“transporta izmaksas” ir komercpārvadājuma izmaksas, kuras saņēmējs ir faktiski sedzis par vienu pārvadājumu un kuras ietver:

kravu pārvadājumu, pārkraušanas un pagaidu uzglabāšanas izmaksas, ciktāl šīs izmaksas ir saistītas ar pārvadājumu;

kravas apdrošināšanas izmaksas;

nodokļus, nodevas vai maksājumus, ko izcelsmes vietā un galamērķī piemēro kravai un, attiecīgā gadījumā, kravnesībai; un

drošuma un drošības kontroles izmaksas, papildu maksas par palielinātām degvielas cenām;

“attālie reģioni” ir tālākie reģioni, Malta, Kipra, Seūta un Melilja, dalībvalstu teritorijā ietilpstošās salas un mazapdzīvoti apgabali;

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un darbības, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;

“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

10)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

11)

“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minētie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 I pielikumā;

12)

“tālākie reģioni” ir reģioni, kas definēti Līguma 349. pantā. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2010/718/ES Senbertelemī kopš 2012. gada 1. janvāra vairs nav tālākais reģions. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES Majota no 2014. gada 1. janvāra kļuva par tālāko reģionu;

13)

“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē, kā precizēts Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmumā par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai ( 3 );

14)

“individuāls atbalsts” ir:

ad hoc atbalsts; un

ii)

individuāliem saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts;

15)

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

16)

“novērtējuma plāns” ir dokuments, kas satur vismaz šādus obligātos elementus: novērtējamās atbalsta shēmas mērķi, novērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, metode, ko paredzēts izmantot novērtējuma veikšanai, datu vākšanas prasības, novērtējuma ierosinātais grafiks, tostarp galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, novērtējumu veicošās neatkarīgās struktūras apraksts vai tās atlasei izmantojamo kritēriju izklāsts un kārtība, kādā novērtējumam tiks nodrošināta publicitāte;

17)

“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

18)

“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:

attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus, vai, noskaidrojot tiesības uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, kuri pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās atbilstības pārbaudes kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 4 ) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus, vai, noskaidrojot tiesības uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, kuri pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās atbilstības pārbaudes kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;

uzņēmumam tiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;

uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

attiecībā uz uzņēmumu, kas nav MVU, pēdējos divus gadus:

uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5; un

uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA, ir bijusi mazāka par 1,0;

19)

“izdevumu teritoriālās saistības” ir atbalsta piešķīrējas iestādes noteiktās saistības saņēmējiem vismaz noteiktu minimālo summu izlietot un/vai noteiktu minimālo ražošanas darbību apjomu veikt konkrētā teritorijā;

20)

“atbalsta koriģētā summa” ir atbalsta maksimālā pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

atbalsta maksimālā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C),

kur: R – atbalsta maksimālā intensitāte, kas pieļaujama attiecīgajā teritorijā un noteikta apstiprinātā reģionālā atbalsta plānā, kurš ir spēkā atbalsta piešķiršanas dienā, izņemot palielināto atbalsta intensitāti, ko piemēro MVU; A – attiecināmo izmaksu pirmie 50 miljoni euro, B – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir robežās no 50 miljoniem euro līdz 100 miljoniem euro, un C – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir virs 100 miljoniem euro;

21)

“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, ko izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;

22)

“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

23)

“darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu;

24)

“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

25)

“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;

26)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

▼M2

27)

“atbalstāmi apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu norādīti apstiprinātajā reģionālā atbalsta plānā laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim attiecībā uz reģionālo atbalstu, kas piešķirts līdz 2021. gada 31. decembrim, un apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu norādīti apstiprinātajā reģionālā atbalsta plānā laikposmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim attiecībā uz reģionālo atbalstu, kas piešķirts pēc 2021. gada 31. decembra;

▼B

28)

“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

29)

“materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;

30)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;

31)

“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darbvietu, un ietver konkrētā laikposmā maksājamo bruto algu pirms nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas;

32)

“darbinieku skaita tīrais pieaugums” ir darbinieku skaita tīrais pieaugums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju noteiktā laikposmā, un tātad ir jāatņem šajā laikposmā zaudēto darbvietu skaits un pilna laika, nepilnas slodzes un sezonālo darbinieku skaits ir jānosaka, ievērojot to attiecīgās gada darba vienības daļas;

33)

“mērķorientēta infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas izbūvēta iepriekš nosakāmam(-iem) uzņēmumam(-iem) un pielāgota tā (to) vajadzībām;

34)

“finanšu starpnieks” ir jebkura finanšu iestāde neatkarīgi no tās veida un tā, kā īpašumā tā atrodas, tostarp fondu fondi, privātā kapitāla ieguldījumu fondi, valsts ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinanšu iestādes un garantiju sabiedrības;

35)

“pārvadājums” ir preču pārvietošana ar vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem no izcelsmes vietas līdz galamērķim un ietver visus starpposmus vai daļas attiecīgajā dalībvalstī vai ārpus tās;

36)

“taisnīga peļņas norma” ir paredzamā peļņas norma, kas atbilst ar riskiem koriģētajai diskonta likmei, kura atspoguļo attiecīgā projekta risku līmeni un kapitāla, ko privātie ieguldītāji plāno ieguldīt, veidu un apmēru;

37)

“kopējais finansējums” ir atbalsttiesīgajā uzņēmumā vai projektā veikto ieguldījumu summa saskaņā ar šīs regulas 3. iedaļu vai 16. vai 39. pantu, izņemot pilnībā privātus ieguldījumus, kuri veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietilpst attiecīgajā valsts atbalsta pasākumā;

38)

“konkurenci veicinoša konkursa procedūra” ir nediskriminējoša konkursa procedūra, kurā nodrošināts, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits, un kurā atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu vai līdzsvara cenu. Turklāt ar konkursa procedūru saistītais budžets vai apjoms ir saistošs ierobežojums, kura rezultātā ne visi pretendenti var saņemt atbalstu;

▼M1

39)

“pamatdarbības peļņa” ir visa ieguldījumu saimnieciskā perioda diskontēto ieņēmumu un diskontēto pamatdarbības izmaksu starpība, ja tā ir pozitīva. Pamatdarbības izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta. Ieņēmumu un pamatdarbības izmaksu diskontēšana ar piemērotu diskonta likmi dod iespēju gūt samērīgu peļņu;

▼B

Definīcijas, kas attiecas uz reģionālo atbalstu

40)

attiecīgajiem reģionālā atbalsta noteikumiem ir piemērojamas definīcijas par platjoslas infrastruktūru (10. iedaļa).

41)

“reģionālais ieguldījumu atbalsts” ir reģionālais atbalsts, ko piešķir sākotnējam ieguldījumam vai sākotnējam ieguldījumam jaunā saimnieciskajā darbībā;

▼M1

42)

“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kas paredzēts, lai samazinātu uzņēmuma kārtējos izdevumus. Tas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie bijuši iekļauti attiecināmajās izmaksās, piešķirot ieguldījumu atbalstu;

▼B

43)

“tērauda nozare” ir visas darbības, kas saistītas ar viena vai vairāku šādu produktu ražošanu:

čuguns un ferosakausējumi:

čuguns tērauda ražošanai, liešanai un citi čuguna veidi, spoguļčuguns un augsta oglekļa satura feromangāns, neskaitot citus ferosakausējumus;

neapstrādāti dzelzs izstrādājumi un pusfabrikāti, parastais tērauds vai īpašais tērauds:

šķidrs tērauds, liets vai neliets lietņos, ieskaitot lietņus pusfabrikātu kalšanai: velmējumi, sagataves un plāksnes; lokšņu stieņi un baltā skārda sagataves; karsti velmēti platprofila tinumi, izņemot šķidrā tērauda ražošanu mazo un vidējo lietuvju lējumiem;

karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda ražojumi:

sliedes, gulšņi, uzliktņi, balstpaliktņi, sijas, smagie profili 80 mm un vairāk, rievkonstrukcijas, stieņi un profili mazāki par 80 mm un joslas mazākas par 150 mm, stiepļu stieņi, apaļš un kvadrātveidīgs tērauds caurulēm, karsti velmētas stīpas un lentes (tostarp cauruļu sloksnes), karsti velmētas loksnes (pārklātas vai nepārklātas), plāksnes un loksnes ar 3 mm un lielāku biezumu, universālās plāksnes ar 150 mm un lielāku biezumu, izņemot stieples un stiepļu izstrādājumus, pulētos stieņus un dzelzs lējumus;

auksti apstrādāti ražojumi:

baltais skārds, skārds ar alvas un svina klājumu, melnais skārds, cinkotas loksnes, citādas pārklātas loksnes, auksti velmētas loksnes, elektriskās loksnes un lentes baltā skārda ražošanai, auksti velmētas plāksnes tinumos un lentēs;

caurules:

visas bezšuvju tērauda caurules, metinātas tērauda caurules ar diametru lielāku par 406,4 mm;

44)

“sintētisko šķiedru nozare” ir:

visu veidu poliestera, poliamīda, akrila vai polipropilēna šķiedru un diegu ekstrūzija/teksturēšana neatkarīgi no to izmantošanas veida; vai

polimerizācija (ieskaitot polikondensāciju), ja izmantoto iekārtu ziņā tā ir apvienota ar ekstrūziju; vai

jebkādi palīgprocesi, kas saistīti ar vienlaicīgu ekstrūzijas/teksturēšanas jaudu uzstādīšanu, ko veic potenciālais atbalsta saņēmējs vai cits tās grupas uzņēmums, kurā tas ietilpst, un kuri attiecīgajā darījumdarbības veidā izmantoto iekārtu ziņā parasti tiek apvienoti ar šādām jaudām;

45)

“transporta nozare” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi; konkrētāk – “transporta nozare” ir šādas darbības saskaņā ar NACE 2. red.:

NACE 49: Sauszemes transports un cauruļvadu transports, izņemot NACE 49.32 Taksometru pakalpojumi, 49.42 Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi, 49.5 Cauruļvadu transports;

NACE 50: Ūdens transports;

NACE 51: Gaisa transports, izņemot NACE 51.22 Kosmiskais transports;

46)

“shēma, kas paredzēta ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru” ir shēma, kas aptver darbības, kuras ietilpst mazāk nekā piecās NACE 2. red. statistiskās klasifikācijas klasēs (četru zīmju ciparu kods).

47)

“tūrisma darbība” ir šāda darbība saskaņā ar NACE 2. red.:

NACE 55: Izmitināšana;

NACE 56: Ēdināšanas pakalpojumi;

NACE 79: Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi;

NACE 90: Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;

NACE 91: Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;

NACE 93: Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība;

▼M1

48)

“mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2, vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;

▼M1

48.a)

“ļoti mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;

▼B

49)

“sākotnējais ieguldījums” ir:

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā; vai

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai būtu slēgta, ja tā nebūtu iegādāta, un to ir iegādājies ar pārdevēju nesaistīts ieguldītājs; uzņēmuma kapitāldaļu iegāde vien nav sākotnējs ieguldījums;

50)

“tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četru zīmju ciparu kods), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām ( 5 );

51)

“sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā” ir:

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi vai uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanu ar nosacījumu, ka jaunā darbība nav tāda pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā veikta iepriekš;

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai būtu slēgta, ja tā nebūtu iegādāta, un to ir iegādājies ar pārdevēju nesaistīts ieguldītājs ar nosacījumu, ka jaunā darbība, ko veic, izmantojot iegādātos aktīvus, nav tāda pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā veikta pirms iegādes;

52)

“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums ar attiecināmajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus, rēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā;

53)

“galamērķis” ir vieta, kur preces izkrauj;

54)

“izcelsmes vieta” ir vieta, kur preces iekrauj transportēšanai;

▼M1

55)

“apgabali, kas ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu” ir tālākie reģioni, kas minēti Līguma 349. pantā, mazapdzīvoti apgabali vai ļoti mazapdzīvoti apgabali;

▼B

56)

“transportlīdzeklis” ir dzelzceļa transports, kravas autotransports, iekšējo ūdensceļu transports, jūras transports, gaisa transports un intermodāls transports;

57)

“pilsētu attīstības fonds” (“PAF”) ir speciāla ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu pilsētu attīstības projektos saskaņā ar pilsētu attīstības atbalsta pasākumu. PAF pārvalda pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs;

58)

“pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos pilsētu attīstības projektus un veic ieguldījumus tajos;

59)

“pilsētu attīstības projekts” (“PAP”) ir ieguldījumu projekts ar potenciālu veicināt to pasākumu īstenošanu, kuri paredzēti integrētā pieejā pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, un palīdzēt sasniegt šajā pieejā noteiktos mērķus, tostarp projekti ar tādu iekšējo peļņas normu, ar kuru var nepietikt tīri komerciāla finansējuma piesaistei. Pilsētu attīstības projektu var organizēt kā atsevišķu finansējumu atbalstu saņemošā privātā ieguldītāja juridisko struktūru ietvaros vai arī kā atsevišķu juridisko personu, piemēram, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību;

60)

“integrēta ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģija” ir konkrētai pilsētas ģeogrāfiskajai teritorijai un konkrētam laikposmam noteikta stratēģija, kuru oficiāli ierosinājusi un apstiprinājusi attiecīgā vietējā iestāde vai valsts sektora struktūra un kurā norādīti integrēti pasākumi pilsētu teritoriju ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai;

61)

“ieguldījums natūrā” ir zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījums, ja zeme vai nekustamais īpašums ir daļa no pilsētu attīstības projekta;

▼M1

61.a)

“pārcelšana” ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (sākotnējā uzņēmējdarbības vieta) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veikts atbalstītais ieguldījums, citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (atbalstītā uzņēmējdarbības vieta). Pārvietošana notiek, ja produkts vai pakalpojums sākotnējā vai atbalstītajā uzņēmējdarbības vietā vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ tiek zaudētas darbvietas;

▼B

Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU

62)

“ieguldījumu projekta rezultātā tieši radītās darbvietas” ir darbvietas, kas saistītas ar darbību, kam ir paredzēti attiecīgie ieguldījumi, tostarp darbvietas, kas radītas, pieaugot ieguldījuma radītās jaudas izmantojuma līmenim;

63)

“organizatoriskā sadarbība” ir kopīgu darījumdarbības stratēģiju vai pārvaldes struktūru izstrāde, kopīgu pakalpojumu vai sadarbību veicinošu pakalpojumu sniegšana, koordinētas darbības, piemēram, pētniecība vai tirgvedība, tīklu un kopu atbalsts, pieejamības un saziņas uzlabošana, kopīgu instrumentu izmantošana ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbību un tirdzniecību ar MVU;

64)

“ar sadarbību saistīti konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība un mācības saistībā ar zināšanu un pieredzes apmaiņu un sadarbības uzlabošanu;

65)

“ar sadarbību saistīti atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, tīmekļa vietņu, datubāzu, bibliotēku, tirgus izpētes, rokasgrāmatu, darba dokumentu un dokumentu paraugu nodrošināšana;

Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU piekļuvei finansējumam

66)

“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kurš klasificējams starp pašu kapitālu un parāda instrumentu, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, kura peļņa turētājam ir galvenokārt atkarīga no attiecīgā mērķuzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuram saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma. Kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā nenodrošinātus un subordinētus un dažos gadījumos par pašu kapitālu pārveidojamus parāda instrumentus, tostarp mezanīna parādsaistības, vai kā priekšrocību kapitālu;

67)

“garantija” šīs regulas 1., 3. un 7. iedaļas kontekstā ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par visiem vai par daļu no trešās personas jaunajiem aizdevumu darījumiem, piemēram, parāda vai nomas instrumentiem, kā arī par kvazikapitāla instrumentiem;

68)

“garantijas likme” ir publiskā ieguldītāja zaudējumu seguma procentuālā attiecība visiem attiecīgā valsts atbalsta pasākuma ietvaros atbalstāmajiem darījumiem;

69)

“izeja” ir finanšu starpnieka vai ieguldītāja līdzdalības izbeigšana, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam, norakstīšanu, akciju/aizdevumu atmaksāšanu, pārdošanu citam finanšu starpniekam vai citam ieguldītājam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskajā piedāvājumā (SPP);

70)

“finansējuma piešķīrums” ir atmaksājams publiskais ieguldījums finanšu starpniekā, lai veiktu ieguldījumus saskaņā ar riska finansējuma pasākumu, ja visi ienākumi tiek atgriezti publiskajam ieguldītājam;

71)

“riska finansējuma ieguldījums” ir pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījums, aizdevums, ieskaitot nomu, garantija vai to kombinācija, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jaunu ieguldījumu veikšanai;

72)

“neatkarīgs privāts ieguldītājs” ir privāts ieguldītājs, kas nav kapitāldaļu īpašnieks atbalsttiesīgajā uzņēmumā, kurā tas iegulda, tostarp komerceņģeļi un finanšu iestādes neatkarīgi no to īpašumtiesībām, ja tie attiecībā uz savu ieguldījumu uzņemas pilnu risku. Jauna uzņēmuma izveides gadījumā uzskata, ka privātie ieguldītāji, tostarp dibinātāji, ir neatkarīgi no šā uzņēmuma;

73)

“fiziska persona” 21. un 23. panta mērķiem ir persona, kas nav juridiska persona un nav uzņēmums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē;

74)

“pašu kapitāla ieguldījums” ir tieši vai netieši ieguldīta kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, pretī iegūstot atbilstīgas šā uzņēmuma daļas īpašumtiesības;

75)

“pirmais komerciālās pārdošanas darījums” ir pirmais uzņēmuma veiktais pārdošanas darījums produktu vai pakalpojumu tirgū, izņemot ierobežotu pārdošanu tirgus pārbaudīšanai;

76)

“nekotēts MVU” ir MVU, kas nav iekļauts oficiālā biržas sarakstā, izņemot alternatīvas tirdzniecības platformas;

77)

“turpmākie ieguldījumi” ir tādi riska finansējuma papildu ieguldījumi uzņēmumā, kas seko vienai vai vairākām iepriekšējām riska finansējuma ieguldījumu kārtām;

78)

“aizstāšanas kapitāls” ir esošo uzņēmuma kapitāldaļu iegāde no iepriekšēja ieguldītāja vai kapitāldaļu īpašnieka;

79)

“pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, vai dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde, kuras mērķis ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana un kuru kontrolē valsts iestāde, publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām; pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 6 ), vai turpmākiem tiesību aktiem, ar ko pilnībā vai daļēji aizstāj minēto direktīvu;

80)

“novatorisks uzņēmums” ir uzņēmums:

kas, izmantojot ārēja eksperta veiktu novērtējumu, var pierādīt, ka tas tuvā nākotnē izstrādās produktus, pakalpojumus vai procesus, kuri ir jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, un ka tie ir saistīti ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku; vai

kura pētniecības un attīstības izmaksas ir vismaz 10 % apmērā no tā kopējām darbības izmaksām vismaz vienā no trim gadiem pirms atbalsta piešķiršanas vai – jaunizveidota uzņēmuma gadījumā, par kuru nav finanšu datu vēstures, – ārēja revidenta apliecinātā revīzijā par pašreizējo fiskālo periodu;

81)

“alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā, ja lielāko daļu tirgot atļauto finanšu instrumentu ir emitējuši MVU;

82)

“aizdevums” ir līgums, kas aizdevējam uzliek pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laiku darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt šo summu. Tas var būt aizdevums vai cits finansējuma instruments, tostarp noma, kura dominējoša iezīme ir noteiktas minimālās atlīdzības nodrošināšana aizdevējam. Esošo aizdevumu pārfinansēšanu neuzskata par atbalsttiesīgu aizdevumu;

Definīcijas saistībā ar atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai

83)

“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šis subjekts veic arī saimniecisko darbību, tās finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šo subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt privileģēta piekļuve šā subjekta radītajiem rezultātiem;

84)

“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;

85)

“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tie ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē ar simulētām saskarnēm ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

86)

“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana.

Eksperimentālā izstrāde var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, pilotprojektus, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai pilotprojekta izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kā ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkos.

Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem;

87)

“priekšizpēte” ir projekta potenciāla novērtējums un analīze ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes;

88)

“personāla izmaksas” ir izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti attiecīgajā projektā vai pasākumā;

89)

“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādi būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā;

90)

“efektīva sadarbība” ir sadarbība starp vismaz divām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu, un iesaistītās puses kopīgi nosaka sadarbības projekta tvērumu, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dala projekta riskus un rezultātus. Viena vai vairākas puses var segt pilnībā visas projekta izmaksas un tādējādi atbrīvot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Līgumpētījumus un pētniecības pakalpojumu sniegšanu neuzskata par sadarbības veidiem;

91)

“pētniecības infrastruktūra” ir telpas un iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, ko zinātnieki izmanto, lai veiktu pētniecību attiecīgajās jomās, un tā ietver zinātniskās iekārtas un instrumentu komplektus, uz zināšanām balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai strukturētu zinātnisku informāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūru, piemēram, GRID tipa tīmekli, datortehniku, programmatūru un sakaru tehniku, vai ikvienu citu līdzekli, kurš ir būtisks pētniecības veikšanai. Šī infrastruktūra var būt izvietota vienkopus vai izkliedēta (organizēts resursu tīkls) saskaņā ar 2. panta a) punktu Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) ( 7 );

92)

“inovācijas kopas” ir neatkarīgu pušu (piemēram, novatorisku jauno uzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, bezpeļņas organizāciju un citu saistītu ekonomikas dalībnieku) struktūras vai organizētas grupas, kas izveidotas ar mērķi stimulēt inovācijas darbības, īstenojot veicināšanas pasākumus, daloties telpās un aprīkojumā, apmainoties ar zināšanām un pieredzi un efektīvi sekmējot zināšanu pārnesi, tīklošanos, informācijas izplatīšanu un uzņēmumu un citu kopā ietilpstošo organizāciju sadarbību;

93)

“augsti kvalificēts personāls” ir personāls, kam ir augstākā izglītība un vismaz piecu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā jomā, kas var ietvert arī studijas doktorantūrā;

94)

“inovācijas konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība un mācības tādās jomā kā zināšanu pārnese, nemateriālo aktīvu iegūšana, aizsardzība un izmantošana un standartu un regulējuma, kurā tie ietverti, izmantošana;

95)

“inovācijas atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, datubāzu, bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratorijas pakalpojumu, kvalitātes marķēšanas, testēšanas un sertificēšanas nodrošināšana ar mērķi izstrādāt efektīvākus produktus, procesus vai pakalpojumus;

96)

“organizatoriskā inovācija” ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma darījumdarbības praksē, darbavietas organizācijā vai ārējās attiecībās, izņemot izmaiņas, kas balstītas uz uzņēmumā jau pielietotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas pārvaldības stratēģijā, apvienošanos un pārņemšanu, procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai paplašināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

97)

“procesa inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana (tostarp tehnikas, aprīkojuma vai programmatūras būtiskas izmaiņas), izņemot nelielas pārmaiņas vai uzlabojumus, ražošanas vai pakalpojuma jaudas palielināšanu, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras jau tiek lietotas, procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai paplašināšanu, izmaiņas, kuras rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras sezonālās un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

98)

“pārcelšana” ir personāla pagaidu nodarbināšana pie saņēmēja ar personāla tiesībām atgriezties pie iepriekšējā darba devēja;

Definīcijas saistībā ar atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti

99)

“īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:

kurai vismaz 24 mēnešus nav bijis regulāra algota darba; vai

kurai vismaz 12 mēnešus nav bijis regulāra algota darba un kura pieder pie kādas no kategorijām, kas minētas definīcijas “nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” b) līdz g) apakšpunktā;

100)

“aizsargāta nodarbinātība” ir nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 30 % no darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti;

Definīcijas, kas attiecas uz atbalstu vides aizsardzībai

101)

“vides aizsardzība” ir darbība, kuras mērķis ir labot vai novērst saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem, mazināt šāda kaitējuma risku vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tostarp izmantojot energotaupības pasākumus un atjaunojamus energoresursus;

102)

“Savienības standarts” ir:

obligāts Savienības standarts, ar ko nosaka līmeņus, kādi vides aizsardzībā jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem; vai

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES ( 8 ) noteiktais pienākums izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP) un nodrošināt, ka piesārņojošu vielu emisiju līmenis nav augstāks par to, kāds tas būtu, piemērojot LPTP; gadījumos, kad emisiju līmenis, kas atbilst LPTP, ir noteikts īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES, šīs regulas mērķiem piemēro minēto līmeni; ja minētie līmeņi ir izteikti kā diapazons, ir piemērojama pirmā atbilstoši LPTP sasniegtā robežvērtība;

103)

“energoefektivitāte” ir ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot un/vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek standartizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu;

104)

“energoefektivitātes projekts” ir ieguldījumu projekts, kas palielina ēkas energoefektivitāti;

105)

“energoefektivitātes fonds (EEF)” ir speciāla ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu energoefektivitātes projektos ar mērķi uzlabot ēku energoefektivitāti gan mājokļu, gan nemājokļu nozarē. EEF pārvalda energoefektivitātes fonda pārvaldītājs;

106)

“energoefektivitātes fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos energoefektivitātes projektus un veic ieguldījumus tajos;

107)

“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK ( 9 ), 2. panta 34. punktā;

108)

“koģenerācija” jeb “kombinēta siltuma un enerģijas ražošana” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

109)

“no atjaunojamiem energoresursiem ražota enerģija” ir enerģija, kas ražota iekārtās, kurās izmanto tikai atjaunojamus energoresursus, kā arī tā daļa enerģijas, izteikta siltumspējas izteiksmē, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem kombinētās iekārtās, kurās izmanto arī konvencionālos energoresursus. Tā ietver atjaunojamo resursu elektroenerģiju, ko izmanto, lai uzpildītu uzkrāšanas sistēmas, bet neietver elektroenerģiju, kura saražota, izmantojot uzkrāšanas sistēmas;

110)

“atjaunojamie energoresursi” ir šādi atjaunojami nefosili enerģijas avoti: vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes;

111)

“biodegviela” ir no biomasas iegūta šķidra vai gāzveida degviela transportam;

112)

“ilgtspējīga biodegviela” ir biodegviela, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā;

113)

“no pārtikas kultūraugiem ražota biodegviela” ir biodegviela, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā definēts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ( 10 );

114)

“jauna un novatoriska tehnoloģija” ir jauna un sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, kura ir saistīta ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku un nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai uzlabošana;

115)

“balansēšanas pienākumi” ir tirgus dalībnieka vai tā izraudzītā pārstāvja, kurus apzīmē ar jēdzienu “par balansēšanu atbildīgā puse”, atbildība par nebalansu (ražošanas, patēriņa un komerciālo darījumu nesakritībām) noteiktā laikposmā, ko apzīmē ar jēdzienu “nebalansa norēķinu periods”;

116)

“balansēšanas standartpienākumi” ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi, no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs;

117)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, tostarp zvejniecības un akvakultūras, produktu, atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmā frakcija (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī biogāzes un rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmā frakcija;

118)

“enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas” ir elektroenerģijas ražošanas izmaksu aprēķins slodzes vai elektrotīkla pieslēguma punktā. Tās ietver sākuma kapitālu, diskonta likmi, kā arī pastāvīgas ekspluatācijas, kurināmā/degvielas un uzturēšanas izmaksas;

119)

“dabas resursu nodoklis” ir nodoklis, kura apliekamajai bāzei ir izteikti negatīva iedarbība uz vidi vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai vides aizsardzības izmaksas varētu iekļaut to cenā, un/vai tā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;

120)

“Savienības minimālais nodokļu līmenis” ir Savienības tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis; attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju tas ir minimālais nodokļu līmenis, kas noteikts I pielikumā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai ( 11 );

121)

“piesārņota vieta” ir vieta, kurā ir cilvēka radīta bīstamu vielu apstiprināta klātbūtne tādā apmērā, kas nopietni apdraud cilvēku veselību vai vidi, ņemot vērā zemes pašreizējo un turpmāko apstiprināto izmantojumu;

122)

“princips piesārņotājs maksā” nozīmē, ka piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas ir jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu;

123)

“piesārņojums” ir kaitējums, ko radījis piesārņotājs, tiešā vai netiešā veidā kaitējot videi vai radot apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem;

124)

“energoefektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” ir centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma, kas atbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas definīcijai, kā noteikts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. un 42. punktā. Šī definīcija ietver siltumapgādes/dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas avotus un tīklu (tostarp saistītās iekārtas), kas nepieciešami siltumenerģijas/dzesēšanai nepieciešamās enerģijas sadalei no ražošanas avotiem uz lietotāja telpām;

125)

“piesārņotājs” ir kāds, kurš tiešā vai netiešā veidā nodara kaitējumu videi vai kurš rada apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu;

126)

“atkārtota izmantošana” ir jebkāda darbība, kuras rezultātā produktus vai sastāvdaļas, kas nav atkritumi, vēlreiz izmanto tam pašam nolūkam, kādam tie sākotnēji bija paredzēti;

127)

“sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir tādas reģenerācijas darbības kā pārbaudīšana, tīrīšana vai labošana, kuru rezultātā produkti vai sastāvdaļas, kas kļuvuši par atkritumiem, tiek sagatavoti, lai tos varētu atkārtoti izmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes;

128)

“pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, ar kuru atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Tā ietver organisku materiālu pārstrādi, bet neietver enerģijas reģenerāciju un pārstrādāšanu materiālos, kas izmantojami par degvielu/kurināmo vai aizbēršanai;

129)

“sasniegtais tehniskais līmenis” ir process, kurā atkritumu atkārtota izmantošana galaprodukta ražošanā ir ekonomiski izdevīga parastā prakse. Attiecīgā gadījumā jēdziens “sasniegtais tehniskais līmenis” (state of the art) traktējams Savienības tehnoloģiju un iekšējā tirgus perspektīvā;

130)

“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiālais aprīkojums vai objekts, kas atrodas Savienībā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:

attiecībā uz elektroenerģiju:

pārvades infrastruktūra, kā definēts 2. panta 3. punktā 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ( 12 );

ii)

sadales infrastruktūra, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 5. punktā;

iii)

elektroenerģijas akumulācija, ko definē kā objektus, kurus izmanto elektroenerģijas pastāvīgai vai pagaidu akumulēšanai virszemes vai pazemes infrastruktūras objektos vai ģeoloģiskos objektos, ja tie ir tieši pieslēgti augstsprieguma elektropārvades līnijām, kas projektētas 110 kV vai augstākam spriegumam;

iv)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai i) līdz iii) punktā minētās sistēmas būtu ekspluatācijā drošas, neapdraudētas un efektīvas, tostarp aizsardzības, uzraudzības un vadības sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām; un

viedtīkls, ko definē kā jebkādu aprīkojumu, līniju, kabeli vai iekārtu gan pārvades, gan zema un vidēja sprieguma sadales līniju līmenī, kura funkcija ir divpusēja digitāla komunikācija reāllaikā vai tuvu tam, interaktīvs un intelektisks elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa monitorings un vadība elektrotīklā, lai izveidotu tīklu, kurā efektīvi integrētas visu tam pieslēgto lietotāju – ražotāju, patērētāju un lietotāju, kas vienlaikus ir ražotāji un patērētāji, – ieradumi un rīcība nolūkā nodrošināt ekonomiski izdevīgu un ilgtspējīgu elektroenerģijas sistēmu, ko raksturo mazi zudumi, augsta kvalitāte, piegādes drošība un lietošanas drošums;

attiecībā uz gāzi:

dabasgāzes un biogāzes pārvades un sadales cauruļvadi, kas ir daļa no tīkla, izņemot augstspiediena cauruļvadus, kurus izmanto dabasgāzes sadalei izpētes un ieguves vietās;

ii)

pazemes krātuves, kas savienotas ar i) punktā minētajiem augstspiediena gāzes cauruļvadiem;

iii)

sašķidrinātas dabasgāzes vai saspiestas dabasgāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti; un

iv)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu plūsmas jaudu, tostarp kompresoru stacijas;

attiecībā uz naftu:

jēlnaftas transportēšanas cauruļvadi;

ii)

sūknēšanas stacijas un tilpnes, kas nepieciešamas jēlnaftas cauruļvadu ekspluatācijai; un

iii)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi, neapdraudēti un efektīvi, tostarp aizsardzības, uzraudzības un vadības sistēmas un reversās plūsmas ierīces;

attiecībā uz CO2: cauruļvadu tīkli, tostarp saistītās kompresijas stacijas, CO2 transportēšanai uz uzglabāšanas vietām, lai iesūknētu CO2 piemērotos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;

131)

“iekšējā enerģijas tirgus regulējums” ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu ( 13 ), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru ( 14 ), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā ( 15 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem ( 16 ) vai turpmākus tiesību aktus, ar ko pilnībā vai daļēji aizstāj minētos aktus;

Definīcijas, kas attiecas uz sociālo atbalstu transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

132)

“parastā dzīvesvieta” ir vieta, kur fiziskā persona personīgo un darba saišu dēļ katru kalendāro gadu dzīvo vismaz 185 dienas; ja personas darba saites ir citā vietā nekā tās personīgās saites un šī persona dzīvo divās vai vairākās dalībvalstīs, par tās parasto dzīvesvietu uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, ja vien tā šajā vietā regulāri atgriežas; ja persona dzīvo kādā dalībvalstī, lai tur veiktu noteikta ilguma uzdevumu, par tās dzīvesvietu tik un tā uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, neatkarīgi no tā, vai šī persona minētā uzdevuma veikšanas laikā atgriežas šajā vietā; universitātes vai skolas apmeklēšana citā dalībvalstī nav uzskatāma par parastās dzīvesvietas maiņu; alternatīvi jēdzienam “parastā dzīvesvieta” ir tāda nozīme, kāda tam noteikta dalībvalstu tiesību aktos;

Definīcijas saistībā ar atbalstu platjoslas infrastruktūrai

133)

“pamata platjosla” jeb “pamata platjoslas tīkli” ir tīkli, kas nodrošina pamata funkcijas un balstās uz tādām tehnoloģiju platformām kā asimetriskā ciparu abonentlīnija (risinājumi līdz ADSL2+ tīkliem), neuzlabotie kabeļu tīkli (piemēram, DOCSIS 2.0), trešās paaudzes mobilo sakaru tīkli (UMTS) un satelītu sistēmas;

134)

“ar platjoslas tīkliem saistīti inženiertehniskie darbi” ir inženiertehniskie darbi, kas nepieciešami platjoslas tīkla izvēršanai, piemēram, ceļa uzrakšana, lai ieguldītu (platjolsas) kabeļu kanalizāciju;

135)

“kabeļu kanalizācija” ir pazemes cauruļvadi, ko izmanto platjoslas tīkla (optiskās šķiedras, vara vai koaksiālo) kabeļu ieguldīšanai;

136)

“fiziskā atsaiste” nodrošina piekļuvi galalietotāja piekļuves līnijai un dod iespēju konkurenta datu pārraides sistēmām tieši pārraidīt datus pa šo līniju;

137)

“platjoslas pasīvā infrastruktūra” ir platjoslas tīkls, kurā nav aktīvo komponentu. Parasti tas ietver inženiertehnisko infrastruktūru, kabeļu kanalizāciju, tumšo šķiedru un āra sadales skapjus;

138)

“nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkls” ir moderns tīkls, kam piemīt vismaz šādi parametri: a) tie uzticami nodrošina pakalpojumus ar ļoti lielu datu pārraides ātrumu uz vienu abonentu, izmantojot optiskās šķiedras (vai līdzvērtīgas tehnoloģijas) atvilci tik tuvu lietotāja telpām, lai ļoti lielais datu pārraides ātrums būtu reāli nodrošināts; b) tos var izmantot dažādiem modernajiem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp apvienotajiem IP pakalpojumiem; un c) tie nodrošina ievērojami lielāku augšupielādes ātrumu (salīdzinājumā ar pamata platjoslas tīkliem). Pašreizējā tirgus un tehnoloģiju attīstības posmā NGA tīkli ir: a) optiskās šķiedras piekļuves tīkli (FTTx), b) moderni kabeļu tīkli un c) atsevišķi modernie bezvadu piekļuves tīkli, kas spēj uzticami nodrošināt lielu datu pārraides ātrumu uz vienu abonentu;

139)

“vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve” ir piekļuve, kas operatoram dod iespēju izmantot cita operatora infrastruktūru. Plašākā iespējamā piekļuve, kas jānodrošina attiecīgajā tīklā, pašreizējā tehnoloģiju attīstības posmā ietver vismaz turpmāk minētos piekļuves produktus. FTTH/FTTB tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai, piekļuve tumšajai šķiedrai, atsaistīta piekļuve abonentlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Kabeļu tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai un piekļuve bitu plūsmai. FTTC tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai, atsaistīta piekļuve abonentapakšlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Pasīvajai tīkla infrastruktūrai: piekļuve kabeļu kanalizācijai, piekļuve tumšajai šķiedrai un/vai atsaistīta piekļuve abonentlīnijai. ADSL platjoslas tīkliem: atsaistīta piekļuve abonentlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Mobilajiem vai bezvadu tīkliem: bitu plūsma, kopīga piekļuve stabiem un piekļuve atvilces maršrutēšanas tīkliem. Satelītu platformām: piekļuve bitu plūsmai;

Definīcijas saistībā ar atbalstu kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

140)

“sarežģīti audiovizuālie darbi” ir darbi, kurus dalībvalstis atzinušas par sarežģītiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti pirms shēmas izveides vai atbalsta piešķiršanas, un var ietvert filmas, kuru vienīgā oriģinālversija ir tādas dalībvalsts oficiālajā valodā, kurai ir ierobežota teritorija, iedzīvotāju skaits vai valodas lietošanas areāls, īsfilmas, režisoru pirmās un otrās filmas, dokumentālās filmas vai mazbudžeta darbus un citādā ziņā komerciāli sarežģītus darbus;

141)

“ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksts” ir visas valstis un teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību un ir iekļautas sarakstā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO);

142)

“samērīgu peļņu” nosaka, ievērojot tipisko peļņu attiecīgajā nozarē. Jebkurā gadījumā par samērīgu uzskata tādu peļņu no ieguldītā kapitāla, kas nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi, kam pieskaitīta prēmija 100 bāzes punktu apmērā;

Definīcijas saistībā ar atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

143)

“profesionālais sports” ir nodarbošanās ar sportu algota darba vai apmaksātu pakalpojumu veidā neatkarīgi no tā, vai starp profesionālo sportistu un attiecīgo sporta organizāciju ir noslēgts oficiāls darba līgums, ja atlīdzība pārsniedz šīs nodarbošanās izmaksas un veido ievērojamu daļu no sportista ienākumiem. Ceļa un izmitināšanas izdevumus, lai piedalītos sporta pasākumā, šajā regulā neuzskata par atlīdzību.

▼M1

Definīcijas saistībā ar atbalstu reģionālajām lidostām

144)

“lidostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un aprīkojums, ko lidosta izmanto, lai sniegtu lidostas pakalpojumus aviokompānijām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem; tas ietver skrejceļus, termināļus, peronus, manevrēšanas ceļus, centralizētu infrastruktūru apkalpošanai uz zemes un citas iekārtas, ar kurām tieši atbalsta lidostas pakalpojumus, taču neietver infrastruktūru un aprīkojumu, kas primāri ir nepieciešami darbībām, kuras nav saistītas ar aeronavigāciju;

145)

“aviokompānija” ir jebkura aviokompānija, kurai ir derīga dalībvalsts vai Eiropas Kopējās aviācijas telpas locekļa izdota darbības licence saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 17 );

146)

“lidosta” ir subjekts vai subjektu grupa, kas veic saimniecisko darbību, sniedzot lidostas pakalpojumus aviokompānijām;

147)

“lidostas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko lidosta vai tās meitasuzņēmums sniedz aviokompānijām, lai nodrošinātu lidmašīnu apkalpošanu no nosēšanās brīža līdz pacelšanās brīdim un pasažieru un kravu apkalpošanu, tostarp apkalpošanas pakalpojumu sniegšana uz zemes un centralizētas infrastruktūras nodrošināšana apkalpošanai uz zemes, lai dotu iespēju aviokompānijām sniegt gaisa transporta pakalpojumus;

148)

“vidējā ikgadējā pasažieru plūsma” ir rādītājs, ko nosaka, balstoties uz pasažieru ienākošo un izejošo plūsmu iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts ir piešķirts;

149)

“centralizēta infrastruktūra apkalpošanai uz zemes” ir infrastruktūra, kuru parasti ekspluatē lidostas pārvaldītājs un kas apmaiņā pret atlīdzību tiek nodota to dažādo apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju rīcībā, kuri darbojas lidostā, izņemot aprīkojumu, kurš pieder apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem vai kuru tie ekspluatē;

150)

“ātrvilciens” ir vilciens, kas spēj sasniegt ātrumu virs 200 km/h;

151)

“apkalpošana uz zemes” [lidlauka sniegtie pakalpojumi] ir pakalpojumi, ko lidostas lietotājiem sniedz lidostā, kā izklāstīts Padomes Direktīvas 96/67/EK ( 18 ) pielikumā;

152)

“ar aeronavigāciju nesaistītas darbības” ir komercpakalpojumi aviokompānijām vai citiem lidostas lietotājiem, tostarp papildu pakalpojumi pasažieriem, kravas ekspeditoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, biroju un veikalu iznomāšana, automašīnu stāvvietas un viesnīcas;

153)

“reģionālā lidosta” ir lidosta, kuras vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedz 3 miljonus pasažieru;

Definīcijas saistībā ar atbalstu ostām

154)

“osta” ir zemes un ūdens telpa, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to iekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, šo preču pieņemšanu un piegādi un nodrošināt pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, un jebkāda cita infrastruktūra, kas transporta operatoriem nepieciešama ostā;

155)

“jūras osta” ir osta galvenokārt jūras kuģu uzņemšanai;

156)

“iekšzemes osta” ir osta, kas nav jūras osta, iekšzemes ūdensceļu kuģu uzņemšanai;

157)

“ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un iekārtas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, piestātnes kuģu pietauvošanai, kuģu piestātnes, moli un peldošas pontonu platformas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, uzbērumi un zemes meliorācija, alternatīvo degvielu infrastruktūra un infrastruktūra kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanai;

158)

“ostas būves un aprīkojums” ir virszemes konstrukcijas (piemēram, uzglabāšanai), stacionārās iekārtas (piemēram, noliktavas un termināļa ēkas), kā arī pārvietojamās iekārtas (piemēram, krāni), kas atrodas ostā un ir paredzētas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai;

159)

“piekļuves infrastruktūra” ir visu veidu infrastruktūra, kas ir nepieciešama, lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi ostai un iekļūšanu ostā no zemes, jūras vai upes, piemēram, ceļi, sliežu ceļi, kanāli un slūžas;

160)

“bagarēšana” ir nogulšņu aizvākšana no ūdensceļu dibena ūdens pievadceļos ostai vai ostā;

161)

“alternatīvās degvielas infrastruktūra” ir stacionāra, pārvietojama vai atkrastes ostas infrastruktūra, kas ļauj ostai apgādāt kuģus ar enerģijas avotiem, piemēram, elektroenerģiju, ūdeņradi, biodegvielām saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 2. panta i) punktā definēto, sintētiskajām un parafīna degvielām, dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveidā (saspiestā dabasgāze (CNG)) un sašķidrinātā veidā (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrināto naftas gāzi (LPG), ar kuriem transporta energoapgādē vismaz daļēji aizvieto naftas avotus un kuri potenciāli var palīdzēt dekarbonizēt to un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos rādītājus;

162)

“kuģi” ir peldlīdzekļi, kas ir vai nav pašgājēji, ar vienu vai vairākiem virsūdens korpusiem;

163)

“jūras kuģi” ir kuģi, kas nav tādi kuģi, kuri kuģo tikai vai galvenokārt pa iekšzemes ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos, vai to tuvumā;

164)

“iekšzemes ūdensceļu kuģi” ir kuģi, kas paredzēti kuģošanai tikai vai galvenokārt pa iekšējiem ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos vai to tuvumā;

165)

“kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra” ir stacionāras, peldošas vai pārvietojamas ostu iekārtas, kas spēj uzņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK ( 19 ). definētos kuģu atkritumus vai kravu atliekas.

▼B

3. pants

Atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumi

Atbalsta shēmas, atbalsta shēmu ietvaros piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajai atbalsta kategorijai noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas III nodaļā.

4. pants

Paziņošanas robežvērtības

Šo regulu nepiemēro atbalstam, kurš pārsniedz šādas robežvērtības:

reģionālais ieguldījumu atbalsts: “atbalsta koriģētā summa”, kas ieguldījumam, kura attiecināmās izmaksas ir EUR 100 miljoni, aprēķināta saskaņā ar 2. panta 20. punktā noteikto mehānismu;

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts: EUR 20 miljoni, kā noteikts 16. panta 3. punktā;

ieguldījumu atbalsts MVU: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

atbalsts konsultācijām MVU: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

riska finansējuma atbalsts: EUR 15 miljoni vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kā noteikts 21. panta 9. punktā;

darbības sākšanas atbalsts: 22. panta 3., 4. un 5. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam;

atbalsts pētniecībai un attīstībai:

ja projekts pārsvarā ir fundamentālie pētījumi: EUR 40 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie fundamentālo pētījumu kategorijas;

ii)

ja projekts pārsvarā ir rūpnieciskie pētījumi: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie rūpniecisko pētījumu kategorijas vai rūpniecisko pētījumu un fundamentālo pētījumu kategorijas, tās ņemot kopā;

iii)

ja projekts pārsvarā ir eksperimentālā izstrāde: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie eksperimentālās izstrādes kategorijas;

iv)

ja projekts ir Eureka projekts vai tiek īstenots kopuzņēmumā, kas izveidots, pamatojoties uz Līguma 185. vai 187. pantu, i) līdz iii) punktā minētās summas divkāršo;

summas, kas minētas i) līdz iv) punktā, palielina par 50 %, ja atbalstu pētniecības un attīstības projektiem piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas laikā piemērojamo diskonta likmi;

vi)

atbalsts tehniski ekonomiskajai priekšizpētei, ko veic, sagatavojoties pētniecības pasākumiem: EUR 7,5 miljoni vienai priekšizpētei;

ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai: EUR 20 miljoni vienai infrastruktūrai;

atbalsts inovācijas kopām: EUR 7,5 miljoni vienai kopai;

inovācijas atbalsts MVU: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

atbalsts mācībām: EUR 2 miljoni vienam mācību projektam;

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, izņemot ieguldījumu atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai un atbalstu, ko energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas projektu ietvaros sniedz sadales tīklam: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes projektiem: EUR 10 miljoni, kā noteikts 39. panta 5. punktā;

ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, un darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā. Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā saskaņā ar 42. pantu: EUR 150 miljoni gadā, ņemot vērā kopējo budžetu par visām shēmām, uz kurām attiecas 42. pants;

ieguldījumu atbalsts centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīklam: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

atbalsts platjoslas infrastruktūrai: kopējās izmaksas EUR 70 miljoni vienam projektam;

▼M1

ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 150 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 75 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

▼B

aa)

atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem: EUR 50 miljoni vienai shēmai gadā;

▼M1

bb)

ieguldījumu atbalsts sportam un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai: EUR 30 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 100 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā;

▼B

cc)

ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai: EUR 10 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienai un tai pašai infrastruktūrai pārsniedz EUR 20 miljonus;

▼M1

dd)

atbalsts reģionālajām lidostām: atbalsta intensitāte un atbalsta summas, kas noteiktas 56.a pantā;

ee)

atbalsts jūras ostām: attiecināmās izmaksas EUR 130 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 150 miljoni vienam projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 20 ) 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic viena kalendārā gada laikā;

ff)

atbalsts iekšzemes ostām: attiecināmās izmaksas EUR 40 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 50 miljoni vienam projektam iekšzemes ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic viena kalendārā gada laikā.

▼B

Robežvērtības, kas noteiktas vai minētas 1. punktā, nevar apiet, atbalsta shēmas vai atbalsta projektus mākslīgi sadalot.

5. pants

Atbalsta pārredzamība

Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

Par pārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:

atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;

atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi;

atbalsts garantiju veidā:

ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām; vai

ii)

ja pirms pasākuma īstenošanas garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā ( 21 ) vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metode šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;

atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība;

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 16. panta nosacījumi;

atbalsts riska finansējuma pasākumu veidā, ja ir izpildīti 21. panta nosacījumi;

darbības sākšanas atbalsts, ja ir izpildīti 22. panta nosacījumi;

atbalsts energoefektivitātes projektiem, ja ir izpildīti 39. panta nosacījumi;

atbalsts piemaksu papildus tirgus cenai veidā, ja ir izpildīti 42. panta nosacījumi;

atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pirms pasākuma īstenošanas ir apstiprināta pēc šīs metodes paziņošanas Komisijai;

▼M1

atbalsts, kas izpaužas kā materiālo aktīvu pārdošana vai iznomāšana zemāk par tirgus cenu, ja vērtību nosaka vai nu ar neatkarīga eksperta novērtējumu pirms darījuma, vai arī atsaucoties uz publiski pieejamu, regulāri atjauninātu un vispārpieņemtu etalonvērtību.

▼B

6. pants

Stimulējošā ietekme

Šo regulu piemēro tikai tādam atbalstam, kam ir stimulējoša ietekme.

Atbalstu uzskata par tādu, kam piemīt stimulējoša ietekme, ja saņēmējs attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība. Atbalsta pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

uzņēmuma nosaukums un lielums;

projekta apraksts, tostarp tā sākuma un beigu datums;

projekta īstenošanas vieta;

projekta izmaksu uzskaitījums;

atbalsta veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss, pašu kapitāla iepludināšana vai cits) un projektam nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

Uzskata, ka lieliem uzņēmumiem piešķiramam ad hoc atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja papildus tam, ka ir nodrošināta 2. punktā paredzētā nosacījuma izpilde, dalībvalsts pirms attiecīgā atbalsta piešķiršanas ir pārliecinājusies, ka saņēmēja sagatavotā dokumentācija pierāda, ka atbalsts radīs vienu vai vairākus šādus rezultātus:

attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu: projekts tiek īstenots, bet bez atbalsta tas attiecīgajā apgabalā nebūtu veikts vai attiecīgajā apgabalā nebūtu saņēmējam pietiekami rentabls;

visos pārējos gadījumos:

—

atbalsta ietekmē būtiski palielinās projekta/darbības joma, vai

—

atbalsta ietekmē būtiski palielinās kopsumma, ko saņēmējs tērē projektam/darbībai, vai

—

būtiski palielinās attiecīgā projekta/darbības pabeigšanas ātrums.

Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

ar attiecīgo pasākumu tiesības uz atbalstu tiek noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā; un

pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

Atkāpjoties no 2., 3. un 4. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējošā ietekme nav prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā piemīt:

▼M1

reģionālais darbības atbalsts un reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 15. un 16. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;

▼B

atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, ja ir izpildīti attiecīgie 21. un 22. panta nosacījumi;

atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā un atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ja ir izpildīti konkrētie attiecīgi 32. un 33. panta nosacījumi;

▼M1

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, un atbalsts, ar ko kompensē izmaksas par palīdzības sniegšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, ja ir izpildīti 34. un 35. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;

▼B

atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, ja ir izpildīti šīs regulas 44. panta nosacījumi;

atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 50. panta nosacījumi;

sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, ja ir izpildīti 51. panta nosacījumi;

atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ja ir izpildīti 53. panta nosacījumi.

7. pants

Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas

Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, izmanto lielumus, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, konkrēti un aktuāli. ►M1 Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršoto izmaksu iespējām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 ( 22 ), ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no Savienības fonda, kas ļauj izmantot minētās vienkāršoto izmaksu iespējas, un ka atbilstoši attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam konkrētā izmaksu kategorija ir attiecināma. ◄

Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

►M1 Atbalstu, kas izmaksājams nākotnē, tostarp atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. ◄ Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstoši to vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas brīdī piemērojamā diskonta likme.

▼M1 —————

▼B

III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas brīdī piemērojamo diskonta likmi.

Ja reģionālo atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, nevar palielināt atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta reģionālā atbalsta plānā, kurš ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī.

8. pants

Atbalsta kumulācija

Lai noteiktu, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte, ņem vērā atbalstāmajai darbībai, projektam vai uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta kopsummu.

Ja Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālā summa, ņem vērā vienīgi valsts atbalstu, ja vien publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgāko finansējuma likmi, kura noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas un kuram ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar:

citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 21., 22. un 23. pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo augstāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta šajā vai citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā.

Valsts atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu šīs regulas III nodaļā noteikto intensitāti.

Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, atbalstu strādājošām personām ar invaliditāti, kas paredzēts 33. un 34. pantā, attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām var kumulēt ar citu atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, pārsniedzot lielāko saskaņā ar šo regulu piemērojamo robežvērtību, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecīgajām izmaksām jebkurā laikposmā, kurā attiecīgās strādājošās personas tiek nodarbinātas.

▼M1

Atkāpjoties no 1. līdz 6. punktam, lai noteiktu, vai ir ievērotas reģionālā darbības atbalsta robežvērtības tālākajiem reģioniem, kas noteiktas 15. panta 4. punktā, ņem vērā tikai to reģionālo darbības atbalstu tālākajos reģionos, kas īstenots saskaņā ar šo regulu.

▼B

9. pants

Publicēšana un informācija

Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, izmantojot II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;

katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;

informāciju, kas minēta III pielikumā, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 500 000 .

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, šajā punktā minēto informāciju ievieto tās dalībvalsts tīmekļa vietnē, kurā atrodas attiecīgā vadošā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta nozīmē. Alternatīvi, iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka katra no tām informāciju par savā teritorijā īstenojamiem atbalsta pasākumiem sniedz savā attiecīgajā tīmekļa vietnē.

Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā un shēmām, uz kurām attiecas 16. un 21. pants ( 23 ), šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos euro):

0,5–1;

1–2;

2–5;

5–10;

10–30; un

30 un vairāk.

Shēmām saskaņā ar šīs regulas 51. pantu šajā pantā noteiktos publicēšanas pienākumus neattiecina uz galapatērētājiem.

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju organizē un dara pieejamu III pielikumā aprakstītajā standartizētajā veidā, un nodrošina efektīvas meklēšanas un lejupielādēšanas funkcijas. Šā panta 1. punktā minēto informāciju publicē sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, – 1 gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija, un nodrošina, ka šī informācija ir aktuāla un pieejama vismaz desmit gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē:

saites uz šā panta 1. punktā minētajām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm;

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā.

Atbilstību šā panta noteikumiem dalībvalstis nodrošina vēlākais divu gadu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā.

II NODAĻA

UZRAUDZĪBA

10. pants

Grupu atbrīvojuma priekšrocības atsaukšana

Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu būtu atbrīvots no paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi I līdz III nodaļas nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par pasākumiem var ierobežot, attiecinot tikai uz pasākumiem, ar kuriem piešķir noteikta veida atbalstu, pasākumiem par labu noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem.

▼M2

11. pants

Ziņojumu sniegšana

Dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. pantā minētā vadošā iestāde, Komisijai nosūta:

izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā – kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par katru atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam, tostarp tā grozījumiem;

elektroniskā veidā – gada ziņojumu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 ( 24 ) par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā gadā vai katrā gada daļā, kurā piemēro šo regulu, ziņojumā ietverot Regulā (EK) Nr. 794/2004 norādīto informāciju.

Ja pēc šīs regulas piemērošanas termiņa pagarināšanas līdz 2023. gada 31. decembrim ar Komisijas Regulu (ES) 2020/972 ( 25 ) kāda dalībvalsts plāno pagarināt pasākumus, par kuriem Komisijai ir sniegta kopsavilkuma informācija saskaņā ar šā panta 1. punktu, minētā dalībvalsts atjaunina minēto kopsavilkuma informāciju attiecībā uz minēto pasākumu pagarināšanu un paziņo par šo atjaunināšanu Komisijai 20 darbdienu laikā pēc tā tiesību akta stāšanās spēkā, ar kuru dalībvalsts pagarina attiecīgo pasākumu.

▼M1

12. pants

Uzraudzība

Lai Komisija varētu uzraudzīt atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas prasības, dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un apliecinošajiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu.

Attiecībā uz tādām shēmām, saskaņā ar kurām fiskālais atbalsts tiek piešķirts automātiski, piemēram, tādām, kas balstītas uz atbalsta saņēmēju nodokļu deklarācijām, un ja attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju netiek veikta ex ante pārbaude par to, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, dalībvalstis vismaz ex post un izlases veidā regulāri pārbauda, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, un izdara nepieciešamos secinājumus. Dalībvalstis uztur detalizētu dokumentāciju par pārbaudēm vismaz 10 gadus no pārbaužu veikšanas dienas.

Komisija no katras dalībvalsts var pieprasīt visu informāciju un apliecinošos dokumentus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, tostarp 1. un 2. punktā minēto informāciju. Attiecīgā dalībvalsts pieprasīto informāciju un apliecinošos dokumentus Komisijai iesniedz 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā.

▼B

III NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI DAžĀDĀM ATBALSTA KATEGORIJĀM

1. IEDAĻA

Reģionālais atbalsts

A apakšiedaļa

Reģionālais ieguldījumu un darbības atbalsts

▼M1

13. pants

Reģionālā atbalsta darbības joma

Šo iedaļu nepiemēro:

atbalstam, kas veicina darbības tērauda nozarē, ogļrūpniecības nozarē, kuģu būves nozarē un sintētisko šķiedru nozarē;

atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai, un atbalstam enerģijas ražošanai, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas;

reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, kas ir paredzētas ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru; shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībām, platjoslas infrastruktūrai vai lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, neuzskata par tādām, kuras paredzētas konkrētām saimnieciskās darbības nozarēm;

reģionālajam darbības atbalstam uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. Klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.

▼B

14. pants

Reģionālais ieguldījumu atbalsts

Reģionālā ieguldījumu atbalsta pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu piešķir atbalstāmajos apgabalos.

Atbalstāmajos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, atbalstu sākotnējam ieguldījumam var piešķirt neatkarīgi no saņēmēja lieluma. Atbalstāmajos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, atbalstu MVU var piešķirt visu veidu sākotnējiem ieguldījumiem. Atbalstu lieliem uzņēmumiem piešķir tikai tādam sākotnējam ieguldījumam, kas attiecīgajā apgabalā veicina jaunu saimniecisko darbību.

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītās darbvietas, rēķinot par divu gadu periodu; vai

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.

Pēc ieguldījuma pabeigšanas ieguldījums paliek atbalstu saņemošajā apgabalā vismaz piecus gadus vai vismaz trīs gadus MVU gadījumā. Tas neliedz aizstāt pamatlīdzekļus, kas minētajā laikposmā ir novecojuši vai bojāti, ja attiecīgajā apgabalā visā attiecīgajā minimālajā periodā tiek turpināta saimnieciskā darbība.

Iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot, ja tos iegādājas MVU, un izņemot uzņēmējdarbības vietas iegādi. Ar materiālo aktīvu nomu saistītās izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

attiecībā uz zemi un ēkām lielu uzņēmumu gadījumā nomai jāilgst vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta paredzētās pabeigšanas dienas, bet MVU gadījumā – vismaz trīs gadus;

attiecībā uz ražotni vai iekārtām nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.

►M1 Iegādājoties uzņēmējdarbības vietas aktīvus 2. panta 49. vai 51. punkta nozīmē, ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. ◄ panta 49. punkta nozīmē, ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja attiecīgo aktīvu iegādei jau ir bijis piešķirts atbalsts pirms to iegādes, šo aktīvu izmaksas atņem no attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vietas iegādi. Ja mazu uzņēmumu pārņem sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai darbinieks, atceļ nosacījumu, ka aktīviem jābūt iegādātiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Kapitāldaļu iegāde nav uzskatāma par sākotnēju ieguldījumu.

►M1 Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attiecināmajām izmaksām jābūt lielākām nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā. ◄ Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir esošas uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmajām izmaksām vismaz par 200 % jāpārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtība, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākšanas.

Nemateriālos aktīvus var ņemt vērā ieguldījumu izmaksu aprēķinā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

tie jāizmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;

tiem jābūt amortizējamiem;

tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju; un

tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus jābūt saistītiem ar projektu, kam piešķirts atbalsts;

attiecībā uz lieliem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas tikai līdz 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.

Ja attiecināmās izmaksas aprēķina, pamatojoties uz paredzamajām algu izmaksām, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos, kas nozīmē, ka no acīmredzamā attiecīgajā periodā izveidoto darbvietu skaita atņem visas zaudētās darbvietas;

katru amata vietu aizpilda triju gadu laikā no darbu pabeigšanas; un

katru darbvietu, kas radīta ieguldījuma rezultātā, attiecīgajā apgabalā saglabā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.

10.

Reģionālais atbalsts platjoslas tīkla attīstīšanai atbilst šādiem nosacījumiem:

atbalstu piešķir tikai apgabalos, kuros nav tādas pašas kategorijas (pamata platjoslas vai NGA) tīkla un kuros ir maz ticams, ka šāds tīkls varētu uz komerciāliem pamatiem tikt izveidots triju gadu laikā no lēmuma piešķirt atbalstu; un

subsidētajam tīkla operatoram ir jāpiedāvā aktīva un pasīva vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, kas attiecībā uz NGA tīkliem ietver fizisku atsaisti; un

atbalstu piešķir, pamatojoties uz konkursa procedūru.

11.

Pētniecības infrastruktūrai paredzētu reģionālo atbalstu piešķir vienīgi tad, ja to piešķir ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pārredzama un nediskriminējoša piekļuve atbalstāmajai infrastruktūrai.

12.

Atbalsta intensitāte dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta reģionālā atbalsta plānā, kurš atbalsta piešķiršanas laikā ir spēkā attiecīgajā apgabalā. Ja atbalsta intensitāti aprēķina, pamatojoties uz 4. punkta c) apakšpunktu, atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz izdevīgāko summu, kāda rodas no minētās intensitātes piemērošanas ieguldījumu izmaksām vai algu izmaksām. Lieliem ieguldījumu projektiem atbalsta summa nepārsniedz atbalsta koriģēto summu, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 20. punktā noteikto mehānismu.

13.

Ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru tas pats saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Ja šis vienotais ieguldījumu projekts ir liels ieguldījumu projekts, atbalsta kopsumma vienotajam ieguldījumu projektam nepārsniedz lieliem ieguldījumu projektiem noteikto koriģēto atbalsta summu.

14.

Atbalsta saņēmējam jānodrošina finansiāls ieguldījums vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par kuru nav saņemts nekāds publisks atbalsts. Tālākajos reģionos ieguldījumam, ko veic MVU, atbalstu var piešķirt, atbalsta maksimālajai intensitātei pārsniedzot 75 %; šādos gadījumos atlikušo daļu nodrošina kā atbalsta saņēmēja finansiālu ieguldījumu.

15.

Attiecībā uz sākotnēju ieguldījumu saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013, visiem projektā iesaistītajiem saņēmējiem piemēro tā apgabala atbalsta intensitāti, kurā atrodas sākotnējais ieguldījums. Ja sākotnējais ieguldījums atrodas divos vai vairākos atbalstāmajos apgabalos, kā atbalsta maksimālo intensitāti izmanto to intensitāti, ko piemēro atbalstāmajā apgabalā, kur radusies lielākā attiecināmo izmaksu summa. Atbalstāmos apgabalos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, šo noteikumu lieliem uzņēmumiem piemēro tikai tad, ja sākotnējais ieguldījums attiecas uz jaunu saimniecisko darbību.

▼M1

16.

Saņēmējs apstiprina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav veicis pārcelšanu uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek pieprasīts atbalsts. ►M2 Attiecībā uz saistībām, kas noteiktas pirms 2019. gada 31. decembra, darba vietu zaudēšanu tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ, kura notikusi laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, neuzskata par pārcelšanu šīs regulas 2. panta 61.a punkta nozīmē. ◄

17.

Zvejniecības un akvakultūras nozarē atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kuri ir izdarījuši vienu vai vairākus pārkāpumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 ( 26 ) 10. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 10. panta 3. punktā, un attiecībā uz minētās regulas 11. pantā paredzētajām darbībām.

▼M1

15. pants

Reģionālais darbības atbalsts

Reģionālā darbības atbalsta shēmas tālākajos reģionos, mazapdzīvotos apgabalos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas kompensē to preču transporta papildu izmaksas, kas ir ražotas apgabalos, kuri ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu, kā arī to preču transporta papildu izmaksas, kas tiek turpmāk pārstrādātas šajos apgabalos, ievērojot šādus nosacījumus:

atbalstu ir iespējams objektīvi kvantitatīvi noteikt iepriekš, pamatojoties uz fiksētu summu, summu par tonnkilometru vai citu attiecīgu vienību;

transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no šajā punktā noteiktajām transporta papildu izmaksām.

Ļoti mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas novērš vai samazina apdzīvotības sarukšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

saņēmēji savu saimniecisko darbību veic attiecīgajā apgabalā;

atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām nepārsniedz 20 % no gada darbaspēka izmaksām, kas saņēmējam radušās attiecīgajā apgabalā.

►C1 Tālākajos reģionos darbības atbalsta shēmas kompensē darbības papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas vienas vai vairāku pastāvīgu Līguma 349. pantā minēto problēmu tiešā ietekmē, ja saņēmēji savu saimniecisko darbību veic tālākajā reģionā, ar nosacījumu, ka atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām, kas īstenotas atbilstoši šai regulai, nepārsniedz vienu no sekojošajām procentuālajām daļām: ◄

35 % no bruto pievienotās vērtības, ko saņēmējs gada laikā rada attiecīgajā tālākajā reģionā;

40 % no darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam gada laikā rodas attiecīgajā tālākajā reģionā;

30 % no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā.

▼B

B apakšiedaļa

Pilsētu attīstības atbalsts

16. pants

Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts

Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Pilsētu attīstības projektiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

tos īsteno atbalstāmajos apgabalos ar pilsētu attīstības fondu starpniecību;

tos līdzfinansē no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;

tie atbalsta “integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas” īstenošanu.

Kopējie ieguldījumi pilsētu attīstības projektā saskaņā ar jebkuriem pilsētu attīstības atbalsta pasākumiem nepārsniedz EUR 20 miljonus.

Attiecināmās izmaksas ir pilsētu attīstības projekta kopējās izmaksas, ciktāl tās atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ( 27 ) 65. un 37. pantam.

Atbalsts, ko pilsētu attīstības fonds piešķir atbalsttiesīgajiem pilsētu attīstības projektiem, var izpausties kā pašu kapitāls, kvazikapitāls, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums.

Pilsētu attīstības atbalstam piesaista papildu ieguldījumus no privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības fondos vai pilsētu attīstības projektos, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 30 % no pilsētu attīstības projektam piešķirtā kopējā finansējuma.

Pilsētu attīstības projekta īstenošanai privātie un publiskie ieguldītāji var nodrošināt naudu vai ieguldījumus natūrā, vai abu apvienojumu. Ieguldījumu natūrā ņem vērā tā tirgus vērtībā, ko apliecinājis neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra.

Pilsētu attīstības pasākumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

pilsētu attīstības fonda pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītāju starpā jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;

neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

ja privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības projektos tiek nodrošinātas garantijas, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa;

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās pilsētu attīstības fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;

pilsētu attīstības fonds darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.

Pilsētu attīstības fondus pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja pilsētu attīstības fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:

pilsētu attīstības fondu pārvaldītājiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāju atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publisko ieguldītāju interesēm;

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem pilsētu attīstības projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz pilsētu attīstību;

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

10.

Ja pilsētu attīstības fonds nodrošina aizdevumus vai garantijas pilsētu attīstības projektiem, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

attiecībā uz aizdevumiem – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā aizdevuma nominālo summu;

attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu.

11.

Dalībvalsts attiecīgā pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanai var norīkot pilnvaroto subjektu.

2. IEDAĻA

Atbalsts MVU

17. pants

Ieguldījumu atbalsts MVU

Ieguldījumu atbalsts MVU, kuri darbojas Savienības teritorijā vai ārpus tās, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir viens vai abi šādi izmaksu veidi:

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

paredzamās algu izmaksas attiecībā uz darbvietām, kas radītas tieši ieguldījumu projekta rezultātā, rēķinot par divu gadu periodu.

Ieguldījumu, ko šā panta nolūkos uzskata par attiecināmām izmaksām, veido:

ieguldījums materiālajos un/vai nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas paplašināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar jauniem papildu produktiem vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā; vai

uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—

uzņēmējdarbības vieta ir slēgta vai būtu slēgta, ja tā nebūtu iegādāta,

—

aktīvus iegādājas no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju,

—

darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

Ja mazu uzņēmumu pārņem sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai darbinieks, atceļ nosacījumu, ka aktīviem jābūt iegādātiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Uzņēmuma kapitāldaļu iegāde vien nav uzskatāma par ieguldījumu.

Nemateriālie aktīvi atbilst visiem šiem nosacījumiem:

tos izmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;

tie ir uzskatāmi par amortizējamiem aktīviem;

tie ir iegādāti atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju;

tie ir iekļauti uzņēmuma aktīvos vismaz trīs gadus.

Darbvietas, kas tieši radītas ieguldījumu projekta rezultātā, atbilst šādiem nosacījumiem:

tās ir radītas triju gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;

attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ir konstatējams darbinieku skaita tīrais pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos;

tās tiek saglabātas vismaz trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

20 % no attiecināmajām izmaksām mazajiem uzņēmumiem;

10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem.

18. pants

Atbalsts konsultācijām MVU

Atbalsts konsultācijām MVU ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ārējo konsultantu sniegtajiem konsultāciju pakalpojumiem.

Attiecīgie pakalpojumi nav pastāvīga vai periodiska darbība un nav saistīti ar uzņēmuma parastajām darbības izmaksām, piemēram, kārtējiem nodokļu konsultāciju pakalpojumiem, regulāriem juridiskajiem pakalpojumiem vai reklāmas pakalpojumiem.

19. pants

Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs

Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par stenda nomu, iekārtošanu un ekspluatāciju uzņēmuma dalībai konkrētā gadatirgū vai tirdzniecības izstādē.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

20. pants

Atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos

Atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

organizatoriskās sadarbības izmaksas, tostarp darbinieku un biroju izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar sadarbības projektu;

tādu konsultāciju un atbalsta pakalpojumu izmaksas, kas saistīti ar sadarbību un ko nodrošinājuši ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji;

ceļa izdevumi, ar projektu tieši saistīti aprīkojuma un ieguldījumu izdevumi un projektam tieši izmantoto instrumentu un aprīkojuma amortizācija.

Pakalpojumi, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, nav pastāvīga vai periodiska darbība un nav saistīti ar uzņēmuma parastajām darbības izmaksām, piemēram, kārtējiem nodokļu konsultāciju pakalpojumiem, regulāriem juridiskajiem pakalpojumiem vai parastajiem reklāmas pakalpojumiem.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

3. IEDAĻA

Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam

21. pants

Riska finansējuma atbalsts

Riska finansējuma atbalsta shēmas MVU ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecībā uz finanšu starpniekiem riska finansējuma atbalsts neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem var izpausties vienā no šādiem veidiem:

pašu kapitāls vai kvazikapitāls, vai finanšu piešķīrums, ar ko atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

aizdevumi, ar ko atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošinātas garantijas, lai segtu riska finansējuma ieguldījumu radītos zaudējumus.

Attiecībā uz neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem riska finansējuma atbalsts var izpausties veidos, kas minēti šā panta 2. punktā, vai kā nodokļu stimuli privātiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas, kuras tieši vai netieši nodrošina riska finansējumu atbalsttiesīgiem uzņēmumiem.

Attiecībā uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska finansējuma atbalsts var izpausties kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums.

Atbalsttiesīgi uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri sākotnējā riska finansējuma ieguldījuma sniegšanas brīdī ir nekotēti MVU un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

tie nav darbojušies nevienā tirgū;

tie jebkurā tirgū ir darbojušies mazāk nekā septiņus gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

tiem ir nepieciešams sākotnējais riska finansējuma ieguldījums, kurš, pamatojoties uz darījumdarbības plānu, kas sagatavots ieiešanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskā tirgū, pārsniedz 50 % no iepriekšējo piecu gadu vidējā gada apgrozījuma.

Riska finansējuma atbalsts var attiekties arī uz turpmākiem ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, tostarp pēc 5. punkta b) apakšpunktā minētā septiņu gadu perioda, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

netiek pārsniegta 9. punktā minētā riska finansējuma kopsumma;

turpmāko ieguldījumu iespēja bija paredzēta sākotnējā darījumdarbības plānā;

uzņēmums, kurš saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par saistītu uzņēmumu I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē ar tādu citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks vai neatkarīgs privātais ieguldītājs, kurš nodrošina riska finansējumu attiecīgā pasākuma ietvaros, izņemot, ja jaunais subjekts atbilst MVU definīcijas nosacījumiem.

Attiecībā uz pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos atbalstu aizstāšanas kapitālam ar riska finansējuma pasākumu var sniegt tikai tad, ja aizstāšanas kapitālu kombinē ar jaunu kapitālu, kas atbilst vismaz 50 % no katras ieguldījumu kārtas atbalsttiesīgajos uzņēmumos.

Attiecībā uz pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, likviditātes pārvaldības nolūkā var izmantot ne vairāk kā 30 % no finanšu starpnieka kopējiem kapitālieguldījumiem un nepieprasītā atvēlētā kapitāla.

Šā panta 4. punktā minētā riska finansējuma kopsumma nepārsniedz EUR 15 miljonus vienam atbalsttiesīgam uzņēmumam neatkarīgi no riska finansējuma pasākuma.

10.

Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu ieguldījumus, riska finansējuma pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī, lai iegūtu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz šādas minimālās robežvērtības:

10 % no riska finansējuma, kas atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem sniegts pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma jebkurā tirgū;

40 % no riska finansējuma, kas sniegts atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā;

60 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 5. punkta c) apakšpunktā, un turpmākajiem ieguldījumiem pēc septiņu gadu perioda atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā.

11.

Ja riska finansējuma pasākums, kuru īsteno ar finanšu starpnieka palīdzību, ir vērsts uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem dažādos attīstības posmos, kā minēts 10. punktā, un neparedz privātā kapitāla līdzdalību atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī, finanšu starpnieks panāk tādu privātās līdzdalības īpatsvaru, kas atbilst vismaz vidējam svērtajam rādītājam, kuru iegūst, attiecīgā portfeļa atsevišķo ieguldījumu apjomiem piemērojot 10. punktā minētās minimālās līdzdalības likmes.

12.

Riska finansējuma pasākumā nav pieļaujama finanšu starpnieku diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Finanšu starpniekiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību.

13.

Riska finansējuma pasākums atbilst šādiem nosacījumiem:

to īsteno ar viena vai vairāku finanšu starpnieku palīdzību, izņemot attiecībā uz nodokļu stimuliem privātajiem ieguldītājiem, kuri veic tiešus ieguldījumus atbalsttiesīgajos uzņēmumos;

finanšu starpniekus, kā arī ieguldītājus vai fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, kas rīkots saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem;

garantijām, uz kurām attiecas 2. punkta c) apakšpunkts, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju.

14.

Riska finansējuma pasākumi nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

finanšu starpnieki darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

lai riska finansējuma pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts vai pilnvarotais subjekts, kam uzticēta pasākuma īstenošana, paredz pienācīgas rūpības procedūru, ietverot piemērotu riska diversifikācijas politiku, kuras mērķis ir panākt attiecīgā ieguldījumu portfeļa ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni apjoma un teritoriālās darbības jomas ziņā;

riska finansējums, ko sniedz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, pamatojas uz dzīvotspējīgu darījumdarbības plānu, kas ietver sīkas ziņas par produktu, noieta un rentabilitātes attīstību un norāda ex ante finansiālo dzīvotspēju;

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

15.

Finanšu starpnieki tiek pārvaldīti komerciāli. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja finanšu starpnieks un – atkarībā no riska finansējuma pasākuma veida – fonda pārvaldītājs atbilst šādiem nosacījumiem:

tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju vai finanšu starpnieku izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem;

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās ieguldījumu fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja.

16.

►M1 Riska finansējuma pasākums, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošina garantijas vai aizdevumus vai ar ko atbalsttiesīgajos uzņēmumos veic kvazikapitāla ieguldījumus, kas strukturēti kā parāda instrumenti, atbilst šādiem nosacījumiem: ◄

pasākuma rezultātā finanšu starpnieks veic ieguldījumus, kuri bez atbalsta nebūtu veikti vai būtu veikti ierobežotā apmērā vai citā veidā. Finanšu starpnieks spēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka visas priekšrocības, kas izpaužas kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes, maksimālā apmērā tiek nodotas galīgajam saņēmējam;

▼M1

attiecībā uz aizdevumiem un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas strukturēti kā parāda instrumenti, – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā instrumenta nominālo summu;

▼B

attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma.

17.

Dalībvalsts attiecīgā riska finansējuma pasākuma īstenošanai var norīkot pilnvaroto subjektu.

18.

Riska finansējuma atbalsts tādiem MVU, kuri neatbilst 5. punkta nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

attiecībā uz MVU atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1407/2013; un

ir izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, izņemot tos, kuri noteikti 5., 6., 9., 10. un 11. punktā; un

attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu ieguldījumus, pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai MVU līmenī, lai iegūtu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz vismaz 60 % no MVU sniegtā riska finansējuma.

22. pants

Darbības sākšanas atbalsts

Darbības sākšanas atbalsta shēmas ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M1

Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir visi nekotētie mazie uzņēmumi, kas reģistrēti ilgākais pirms pieciem gadiem un atbilst šādiem nosacījumiem:

tie nav pārņēmuši cita uzņēmuma darbību;

tie vēl nav sadalījuši peļņu;

tie nav izveidoti apvienošanās rezultātā.

Ja atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nav pienākuma reģistrēties, var uzskatīt, ka attiecīgais piecu gadu periods sākas no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību vai attiecībā uz tā saimniecisko darbību ir apliekams ar nodokli.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, tos uzņēmumus, kas izveidoti, apvienojoties uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, arī var uzskatīt par atbalsttiesīgiem uzņēmumiem ne vairāk kā piecus gadus no vecākā apvienošanā iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas datuma.

▼B

Darbības sākšanas atbalsts ir:

aizdevumi ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām procentu likmēm, kuru ilgums ir desmit gadi un maksimālā nominālā summa ir lielākais EUR 1 miljons vai EUR 1,5 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 2 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Aizdevumiem ar ilgumu no pieciem līdz desmit gadiem maksimālās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp desmit gadiem un aizdevuma faktisko ilgumu. Aizdevumiem ar ilgumu līdz pieciem gadiem maksimālā summa ir tāda pati kā aizdevumiem, kuru ilgums ir pieci gadi;

garantijas ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām prēmijām, kuru ilgums ir desmit gadi un maksimālā garantētā summa ir lielākais EUR 1,5 miljoni vai EUR 2,25 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 3 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Garantijām ar ilgumu no pieciem līdz desmit gadiem maksimālās garantētās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp desmit gadiem un garantijas faktisko ilgumu. Garantijām ar ilgumu līdz pieciem gadiem maksimālā garantētā summa ir tāda pati kā garantijām, kuru ilgums ir pieci gadi. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;

dotācijas, tostarp pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, un procentu likmes un garantijas prēmijas samazinājumi, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,4 miljoni vai EUR 0,6 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 0,8 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

Saņēmējs atbalstu var saņemt šā panta 3. punktā minēto atbalsta instrumentu kombinācijas veidā, ja viena atbalsta instrumenta ietvaros piešķirtās summas daļa, rēķinot pēc attiecīgajam instrumentam atļautās maksimālās atbalsta summas, tiek ņemta vērā, nosakot maksimālās atbalsta summas atlikušo daļu attiecībā uz pārējiem instrumentiem, kas ietilpst attiecīgajā kombinētajā instrumentā.

Attiecībā uz maziem un novatoriskiem uzņēmumiem 3. punktā minētās maksimālās summas var divkāršot.

23. pants

Atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU

Atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Ja platformas operators ir mazais uzņēmums, atbalsta pasākums var būt darbības sākšanas atbalsta veidā platformas operatoram, un šādā gadījumā piemēro 22. panta nosacījumus.

Atbalsta pasākums var būt nodokļu stimulu veidā neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas, attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgos uzņēmumos, ko veic, izmantojot alternatīvu tirdzniecības platformu, saskaņā ar 21. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

24. pants

Izpētes izmaksu atbalsts

Atbalsts izpētes izmaksām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par sākotnējo caurskatīšanu un oficiālo rūpīgo pārbaudi, ko veic finanšu starpnieku pārvaldītāji vai ieguldītāji, lai noteiktu atbalsttiesīgos uzņēmumus saskaņā ar 21. un 22. pantu.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

4. IEDAĻA

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai

25. pants

Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem

▼M1

Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, tostarp projektiem, kuri saņēmuši izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu saskaņā ar “Apvārsnis 2020” MVU instrumentu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼B

Pētniecības un attīstības projekta atbalstāmā daļa pilnībā ietilpst vienā vai vairākās šādās kategorijās:

fundamentālie pētījumi;

rūpnieciskie pētījumi;

eksperimentālā izstrāde;

tehniski ekonomiskā priekšizpēte.

Pētniecības un attīstības projektu attiecināmās izmaksas attiecina uz noteiktu pētniecības un attīstības kategoriju, un tās ir šādas:

personāla izmaksas: pētnieki, tehniskie un citi palīgdarbinieki, ciktāl tie nodarbināti projektā;

izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem;

papildu netiešās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

Tehniski ekonomiskās priekšizpētes attiecināmās izmaksas ir priekšizpētes izmaksas.

Atbalsta intensitāte katram saņēmējam nepārsniedz:

100 % no attiecināmajām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā;

50 % no attiecināmajām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā;

25 % no attiecināmajām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā;

50 % no attiecināmajām izmaksām tehniski ekonomiskās priekšizpētes gadījumā.

Rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi:

par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem;

par 15 procentpunktiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

projekts paredz efektīvu sadarbību:

—

starp uzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir MVU, vai projektu īsteno vismaz divās dalībvalstīs vai dalībvalstī un EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, un neviens atsevišķs uzņēmums nesedz vairāk kā 70 % no attiecināmajām izmaksām, vai

—

starp uzņēmumu un vienu vai vairākām pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kuras sedz vismaz 10 % no attiecināmajām izmaksām un ir tiesīgas publicēt savu pētījumu rezultātus;

ii)

projekta rezultātus plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību.

Tehniski ekonomiskās priekšizpētes atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem.

26. pants

Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai

Atbalsts tādas pētniecības infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai, kuru izmanto saimnieciskajai darbībai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Ja pētniecības infrastruktūras ietvaros veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, katra darbības veida finansējumu, izmaksas un ieņēmumus uzskaita atsevišķi, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatojamiem izmaksu uzskaites principiem.

Par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai.

Piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

Ja publiskais finansējums pētniecības infrastruktūrai piešķirts gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar situāciju, kas prognozēta atbalsta piešķiršanas laikā, netiek pārsniegta piemērojamā atbalsta intensitāte.

27. pants

Atbalsts inovācijas kopām

Atbalsts inovācijas kopām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu inovācijas kopām piešķir vienīgi juridiskajai personai, kas pārvalda inovācijas kopu (kopas organizācija).

Piekļuve kopas telpām, iekārtām un darbībām ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no inovācijas kopas ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti.

Maksa, ko iekasē par kopas iekārtu izmantošanu un dalību kopas darbībās, atbilst tirgus cenai vai atspoguļo attiecīgās izmaksas.

Inovācijas kopu izbūvei vai modernizācijai var piešķirt ieguldījumu atbalstu. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

Ieguldījumu atbalsta intensitāte inovācijas kopām nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem inovācijas kopām, kas atrodas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem inovācijas kopām, kas atrodas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

Inovācijas kopu pārvaldībai var piešķirt darbības atbalstu. Tā ilgums nepārsniedz desmit gadus.

Inovācijas kopu darbības atbalsta attiecināmās izmaksas ir personāla un administratīvās izmaksas (tostarp netiešās izmaksas), kas attiecas uz:

kopas darbības stimulēšanu, lai sekmētu sadarbību, informācijas apmaiņu un specializētu un īpaši izstrādātu darījumdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšanu vai to pieejamības nodrošināšanu;

kopas popularizēšanu tirgū, lai palielinātu jaunu uzņēmumu vai organizāciju dalību un palielinātu kopas pamanāmību;

kopas iekārtu pārvaldību; mācību programmu, darbsemināru un konferenču organizēšanu, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, tīklošanos un starptautisko sadarbību.

Darbības atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām visā atbalsta piešķiršanas periodā.

28. pants

Inovācijas atbalsts MVU

Inovācijas atbalsts MVU ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, apstiprināšanu un aizstāvēšanu;

izmaksas par augsti kvalificētu personālu, kas pārcelts no pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas vai kāda liela uzņēmuma un kas nodarbojas ar pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām saņēmēja jaunizveidotā amatā un neaizstāj citu personālu;

izmaksas par inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

Īpašajā gadījumā, kad atbalstu sniedz inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja kopējā atbalsta summa inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem vienam uzņēmumam jebkurā triju gadu periodā nepārsniedz EUR 200 000 .

29. pants

Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai

Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalsts lieliem uzņēmumiem ir saderīgs vienīgi tad, ja tie atbalstāmā pasākuma ietvaros faktiski sadarbojas ar MVU un ja sadarbībā iesaistītie MVU sedz vismaz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

personāla izmaksas;

izmaksas par instrumentiem, aprīkojumu, ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā;

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos;

papildu netiešās izmaksas un citas darbības izmaksas, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

Atbalsta intensitāte lieliem uzņēmumiem nepārsniedz 15 % no attiecināmajām izmaksām un MVU – 50 % no attiecināmajām izmaksām.

30. pants

Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē

Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstāmajā projektā ir ieinteresēti visi attiecīgās nozares vai apakšnozares uzņēmumi.

Pirms atbalstāmā projekta sākšanas dienas internetā publicē šādu informāciju:

norāde par to, ka tiks īstenots atbalstāmais projekts;

atbalstāmā projekta mērķi;

aptuvens datums, kad plānots publicēt atbalstāmā projekta sagaidāmos rezultātus, un to publicēšanas vieta internetā;

norāde par to, ka atbalstāmā projekta rezultāti būs bez maksas pieejami visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē vai apakšnozarē.

Atbalstāmā projekta rezultāti ir pieejami internetā no atbalstāmā projekta beigu datuma vai no dienas, kad informācija par minētajiem rezultātiem tiek sniegta jebkuras konkrētas organizācijas biedriem, atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Rezultātu pieejamību internetā nodrošina vismaz piecus gadus no atbalstāmā projekta beigu datuma.

Atbalstu piešķir tieši pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijai, un tajā nevar ietvert ar pētniecību nesaistītu atbalstu, ko tiešā veidā piešķir uzņēmumam, kurš ražo, pārstrādā vai tirgo zvejas vai akvakultūras produktus.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas paredzētas 25. panta 3. punktā.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

5. IEDAĻA

Atbalsts mācībām

31. pants

Atbalsts mācībām

Atbalsts mācībām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu nepiešķir mācībām, kuras uzņēmumi rīko, lai nodrošinātu atbilstību valsts obligātajiem standartiem attiecībā uz mācībām.

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

mācību personāla izmaksas par stundām, kurās mācību personāls piedalās mācībās;

▼M1

mācību personāla un apmācāmo darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar mācību projektu, piemēram, ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, ar projektu tieši saistīti materiāli un piederumi, instrumentu un aprīkojuma amortizācija, ciktāl tos izmanto vienīgi mācību projektam;

▼B

ar mācību projektu saistīto konsultāciju pakalpojumu izmaksas;

apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas) par tām stundām, kuras apmācāmie piedalās mācībās.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. To var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 70 % apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi:

par 10 procentpunktiem, ja mācības tiek nodrošinātas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;

par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.

Ja atbalstu piešķir jūras transporta nozarē, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

apmācāmie nav aktīvi apkalpes locekļi, bet ir ārštata darbinieki uz kuģa; un

mācības notiek uz Savienības reģistros ierakstītiem kuģiem.

6. IEDAĻA

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti

32. pants

Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā

Atbalsta shēmas nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus no nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja pieņemšanas darbā. Ja darba ņēmējs ir īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs, attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus no pieņemšanas darbā.

Ja pieņemšana darbā nerada strādājošo skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar attiecīgajā uzņēmumā strādājošo vidējo skaitu iepriekšējā 12 mēnešu periodā, attiecīgās amata vietas ir tādas, kas atbrīvojušās sakarā ar aiziešanu no darba pēc brīvas gribas, invaliditāti, pensionēšanos, iestājoties pensijas vecumam, darba laika samazinājumu pēc brīvas gribas vai likumīgu atlaišanu no darba par amatpārkāpumu, nevis sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.

Izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem ir tiesības uz nepārtrauktu nodarbinātību minimālajā laika periodā, kāds noteikts ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas regulē darba līgumus.

Ja nodarbinātības periods ir īsāks par 12 mēnešiem vai – attiecībā uz īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem darba ņēmējiem – par 24 mēnešiem, atbalstu proporcionāli samazina.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

33. pants

Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai

Atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par konkrēto laika periodu, kurā ir nodarbināta strādājoša persona ar invaliditāti.

Izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, strādājošām personām ar invaliditāti ir tiesības uz nepārtrauktu nodarbinātību minimālajā laika periodā, kāds noteikts ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas uzņēmumam ir juridiski saistoši un regulē darba līgumus.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

34. pants

Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas

Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

telpu pielāgošanas izmaksas;

izmaksas, kas saistītas ar personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai strādājošām personām ar invaliditāti, un šā personāla apmācīšanu palīdzēt strādājošām personām ar invaliditāti;

tādas izmaksas par personu ar invaliditāti lietotā aprīkojuma iegādi vai pielāgošanu vai programmatūras iegādi un validēšanu, ietverot pielāgotas vai palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām izmaksām, kuras rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti;

izmaksas, kas tieši saistītas ar strādājošu personu ar invaliditāti transportu uz darba vietu un transportu profesionālās darbības ietvaros;

algu izmaksas par stundām, kuras strādājoša persona ar invaliditāti pavada rehabilitācijā;

ja saņēmējs nodrošina aizsargātu nodarbinātību, ražošanas vienību būvniecības, ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas konkrētajā uzņēmumā un administrācijas un transporta izmaksas, ja šīs izmaksas tieši izriet no strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

35. pants

Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas

Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par:

personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, maksimāli 12 mēnešu laikposmā no nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā vai maksimāli 24 mēnešu laikposmā no īpaši nelabvēlīgā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā;

šāda personāla apmācīšanu palīdzēt nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem.

Sniegtā palīdzība ietver pasākumus, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja autonomiju un pielāgošanos darba videi, pavadot šo darba ņēmēju sociālajās un administratīvajās procedūrās, veicinot komunikāciju ar uzņēmēju un risinot konfliktus.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

7. IEDAĻA

Atbalsts vides aizsardzībai

36. pants

Ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav

Ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Ieguldījums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

tas ļauj saņēmējam paaugstināt no tā darbības izrietošo vides aizsardzības līmeni, pārsniedzot piemērojamos Savienības standartus neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem;

tas ļauj saņēmējam paaugstināt no tā darbības izrietošo vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav.

Atbalstu nepiešķir, ja ieguldījumus veic, lai panāktu uzņēmumu atbilstību Savienības standartiem, kas jau ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā.

Atkāpjoties no 3. punkta, atbalstu var piešķirt:

tādu jaunu sauszemes, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportlīdzekļu iegādei, kas atbilst Savienības pieņemtajiem standartiem, ja minētā iegāde notiek, pirms šie standarti stājušies spēkā, un ja tad, kad tie kļūst obligāti, tie netiek piemēroti transportlīdzekļiem, kuri iegādāti pirms attiecīgā datuma;

esošu sauszemes, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportlīdzekļu modificēšanai, ja dienā, kad sākta minēto transportlīdzekļu ekspluatācija, Savienības standarti vēl nav bijuši spēkā un ja tad, kad tie kļūst obligāti, tie netiek ar atpakaļejošu spēku piemēroti minētajiem transportlīdzekļiem.

Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārsniegtu piemērojamos Savienības standartus vai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav. Tās nosaka šādi:

ja izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar vides aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar vides aizsardzību saistītās izmaksas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām.

Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem.

Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

37. pants

Ieguldījumu atbalsts saistībā ar laicīgu pielāgošanos turpmākiem Savienības standartiem

Atbalsts, kas mudina uzņēmumus panākt atbilstību jauniem Savienības standartiem, kuri paaugstina vides aizsardzības līmeni un vēl nav stājušies spēkā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Savienības standarti ir pieņemti un ieguldījumi ir īstenoti un pabeigti vismaz vienu gadu pirms attiecīgā standarta spēkā stāšanās dienas.

Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārsniegtu piemērojamos Savienības standartus. Tās nosaka šādi:

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

20 % no attiecināmajām izmaksām maziem uzņēmumiem, 15 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem un 10 % no attiecināmajām izmaksām lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vairāk nekā trīs gadus pirms jaunā Savienības standarta stāšanās spēkā;

15 % no attiecināmajām izmaksām maziem uzņēmumiem, 10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem un 5 % no attiecināmajām izmaksām lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vienu līdz trīs gadus pirms jaunā Savienības standarta stāšanās spēkā.

38. pants

Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem

Ieguldījumu atbalsts, kas ļauj uzņēmumiem sasniegt energoefektivitātes mērķus, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir, ja uzlabojumus veic, lai panāktu uzņēmumu atbilstību Savienības standartiem, kas jau ir pieņemti, pat ja tie vēl nav stājušies spēkā.

Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Tās nosaka šādi:

ja izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar energoefektivitāti saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kāda īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar energoefektivitāti saistītās izmaksas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.

Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

39. pants

Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem

Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ēku energoefektivitātes projektiem.

Attiecināmās izmaksas ir energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas.

Atbalstu piešķir kā piešķīrumu, pašu kapitālu, garantiju vai aizdevumu energoefektivitātes fondam vai citam finanšu starpniekam, kurš to pilnībā nodod galīgajiem saņēmējiem, kas ir ēku īpašnieki vai īrnieki.

Atbalsts, kuru energoefektivitātes fonds vai cits finanšu starpnieks sniedz atbalstāmajiem energoefektivitātes projektiem, var izpausties kā aizdevumi vai garantijas. Aizdevuma nominālā vērtība vai garantētā summa vienam projektam galīgo saņēmēju līmenī nepārsniedz EUR 10 miljonus. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma.

Summa, kuru ēkas īpašnieki atmaksā energoefektivitātes fondam vai citam finanšu starpniekam, ir ne mazāka kā aizdevuma nominālā vērtība.

Energoefektivitātes atbalstam piesaista papildu ieguldījumus no privātajiem ieguldītājiem vismaz 30 % apmērā no energoefektivitātes projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Ja atbalstu sniedz energoefektivitātes fonds, privāto ieguldījumu piesaistīšana var notikt energoefektivitātes fonda līmenī un/vai energoefektivitātes projektu līmenī, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 30 % no energoefektivitātes projektam piešķirtā kopējā finansējuma.

Dalībvalstis energoefektivitātes atbalsta sniegšanai var izveidot energoefektivitātes fondus un/vai izmantot finanšu starpniekus. Jāizpilda šādi nosacījumi:

finanšu starpnieku pārvaldītājus, kā arī energoefektivitātes fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Finanšu starpniekiem un energoefektivitātes fondu pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;

ja tiek nodrošinātas garantijas, to likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju;

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās energoefektivitātes fonda vai finanšu starpnieka pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;

energoefektivitātes fonds vai finanšu starpnieks darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un, lai energoefektivitātes atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.

Finanšu starpniekus, tostarp energoefektivitātes fondus, pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja finanšu starpnieks un attiecīgā gadījumā energoefektivitātes fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem energoefektivitātes projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz energoefektivitāti;

attiecībā uz publisko finansējumu, kas ieguldīts energoefektivitātes fondā vai piešķirts finanšu starpniekam, pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija, kas paredz iespēju, ka energoefektivitātes projektus finansē tirgus, kad tas tam ir gatavs.

10.

Atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo pantu nepiešķir energoefektivitātes uzlabojumiem, ko veic ar mērķi nodrošināt, ka saņēmējs atbilst jau pieņemtiem Savienības standartiem.

40. pants

Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai

Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Ieguldījumu atbalstu piešķir vienīgi jaunuzstādītām vai modernizētām jaudām.

Jaunā koģenerācijas iekārta kopumā nodrošina primārās enerģijas ietaupījumus salīdzinājumā ar siltuma un elektroenerģijas atsevišķu ražošanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK ( 28 ). Esošas koģenerācijas iekārtas uzlabošana vai esošas enerģijas ražošanas iekārtas pārveidošana par koģenerācijas iekārtu nodrošina primārās enerģijas ietaupījumus salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par papildu ieguldījumu aprīkojumā, kas vajadzīgs, lai iekārta darbotos kā augstas efektivitātes koģenerācijas iekārta salīdzinājumā ar konvencionālām elektroenerģijas vai siltuma iekārtām ar tādu pašu jaudu, vai papildu ieguldījumu izmaksas modernizācijai, ar ko panāk augstāku efektivitāti gadījumā, ja esošā iekārta jau atbilst augstas efektivitātes robežvērtībai.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 45 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

41. pants

Ieguldījumu atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem

Ieguldījumu atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Ieguldījumu atbalsts biodegvielu ražošanai ir atbrīvots no paziņošanas prasības vienīgi tad, ja atbalstāmos ieguldījumus izmanto ilgtspējīgu biodegvielu ražošanai, kas nav no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas. Tomēr atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu piešķir ieguldījumu atbalstam no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas ražotņu pārveidošanai par moderno biodegvielu ražotnēm, ja ražošana, kurā izmanto pārtikas kultūraugus, tiek samazināta proporcionāli jaunajām jaudām.

Atbalstu nepiešķir biodegvielām, uz kurām attiecas piegādes vai piemaisījuma prasības.

Atbalstu nepiešķir hidroelektroiekārtām, kas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK.

Ieguldījumu atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām. Pēc tam, kad sākta iekārtas ekspluatācija, nekādu atbalstu nepiešķir un neizmaksā, un atbalsts ir neatkarīgs no ražošanas apjoma.

Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem. Tās nosaka šādi:

ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, piemēram, kā viegli nosakāmu pievienoto komponentu jau esošam objektam, attiecināmās izmaksas ir šīs ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas;

ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo resursu enerģiju saistītās izmaksas;

atsevišķām nelielām iekārtām, kurām nevar noteikt videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, jo ierobežota lieluma ražotņu nav, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

45 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās aprēķinātas, pamatojoties uz 6. punkta a) vai b) apakšpunktu;

30 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās aprēķinātas, pamatojoties uz 6. punkta c) apakšpunktu.

Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

10.

Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām. Nodrošina, ka šāda konkursa procedūra ir nediskriminējoša un paredz visu ieinteresēto uzņēmumu dalību. Ar konkursa procedūru saistītais budžets ir saistošs ierobežojums tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu, un atbalstu piešķir, pamatojoties uz pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas sarunas.

42. pants

Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem

Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, un šī procedūra nediskriminējošā veidā attiecas uz visiem ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.

Konkursa procedūra var būt vērsta uz kādām konkrētām tehnoloģijām, ja procedūra, kurā drīkstētu piedalīties visi ražotāji, radītu neoptimālu rezultātu, un procedūras pielāgojumi nevarētu novērst šo problēmu, ņemot vērā jo īpaši šādus apstākļus:

konkrētas jaunas un novatoriskas tehnoloģijas ilgtermiņa potenciālu; vai

ii)

vajadzību panākt diversifikāciju; vai

iii)

energotīkla ierobežojumus un tīkla stabilitāti; vai

iv)

sistēmas (integrācijas) izmaksas; vai

vajadzību izvairīties no izejvielu tirgus kropļojumiem, kas rodas atbalsta biomasai rezultātā.

Dalībvalstis veic sīku novērtējumu par minēto apstākļu pastāvēšanu un iesniedz to Komisijai saskaņā ar 11. panta a) punktā aprakstīto kārtību.

Atbalstu jaunām un novatoriskām atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijām piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kura attiecas uz vismaz vienu šādu tehnoloģiju, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šādu atbalstu piešķir kopumā ne vairāk kā attiecībā uz 5 % no plānotajām jaunajām jaudām elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem gadā.

Atbalstu piešķir kā piemaksu papildus tirgus cenai, atbilstoši kurai ražotāji elektroenerģiju tiešā veidā pārdod tirgū.

Uz atbalsta saņēmējiem attiecas standarta balansēšanas pienākumi. Saņēmēji var uzticēt balansēšanas pienākumu izpildi savā vārdā veikt citiem uzņēmumiem, piemēram, agregatoriem.

Atbalstu nepiešķir, ja cenas ir negatīvas.

Atbalstu bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, kas aprakstīta 2. punktā, var piešķirt iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 1 MW un ar kurām elektroenerģiju ražo no jebkuriem atjaunojamiem resursiem, izņemot vēja enerģiju, kurai atbalstu bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, kas aprakstīta 2. punktā, var piešķirt iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 6 MW, vai iekārtām, kurās ir mazāk nekā sešas ģenerētājvienības. Neskarot 9. punktu, gadījumos, kad atbalstu piešķir bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ievēro 5., 6. un 7. punkta nosacījumus. Turklāt tajos gadījumos, kad atbalstu piešķir bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ir piemērojami 43. panta 5., 6. un 7. punkta nosacījumi.

Šā panta 5., 6. un 7. punkta nosacījumus nepiemēro darbības atbalstam, ko piešķir iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 500 kW un ar kurām elektroenerģiju ražo no jebkuriem atjaunojamiem resursiem, izņemot vēja enerģiju, kurai šos nosacījumus nepiemēro darbības atbalstam, ko piešķir iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 3 MW, vai iekārtām, kurās ir mazāk nekā trīs ģenerētājvienības.

10.

Aprēķinot 8. un 9. punktā minētās maksimālās jaudas, iekārtas, kurām ir kopīgs pieslēguma punkts elektrotīklam, uzskata par vienu iekārtu.

11.

Atbalstu piešķir tikai līdz brīdim, kad ražotne, kurā elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem resursiem, ir pilnībā amortizēta saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. No darbības atbalsta jāatskaita viss iepriekš saņemtais ieguldījumu atbalsts.

43. pants

Darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās

Darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem mazas jaudas iekārtās, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka nekā 500 kW un ar kurām enerģiju ražo no jebkuriem atjaunojamiem resursiem, izņemot vēja enerģiju, kurai atbalstu piešķir iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 3 MW vai kurās ir mazāk nekā trīs ģenerētājvienības, un biodegvielas, kurām atbalstu piešķir iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 50 000 tonnām gadā. Aprēķinot minētās maksimālās jaudas, mazas jaudas iekārtas, kurām ir kopīgs pieslēguma punkts elektrotīklam, uzskata par vienu iekārtu.

Atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kurās ražo ilgtspējīgas biodegvielas, kas nav no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas. Tomēr atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu piešķir darbības atbalstam no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas ražotnēm, kas darbību sākušas pirms 2013. gada 31. decembra un vēl nav pilnībā amortizētas, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā līdz 2020. gadam.

Atbalstu nepiešķir biodegvielām, uz kurām attiecas piegādes vai piemaisījuma prasības.

Atbalsts uz vienu enerģijas vienību nepārsniedz starpību starp kopējām izlīdzinātajām izmaksām, ko rada enerģijas ražošana no attiecīgā atjaunojamā resursa, un attiecīgā enerģijas veida tirgus cenu. Izlīdzinātās izmaksas regulāri atjaunina, vismaz reizi gadā.

Maksimālā peļņas norma, ko izmanto izlīdzināto izmaksu aprēķinā, nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi, kam pieskaitīta prēmija 100 bāzes punktu apmērā. Attiecīgā mijmaiņas darījumu likme ir mijmaiņas darījumu likme tajā valūtā, kurā piešķir atbalstu, ar termiņu, kas atbilst atbalstāmo iekārtu amortizācijas periodam.

Atbalstu piešķir tikai līdz brīdim, kad iekārta ir pilnībā amortizēta saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. No darbības atbalsta atskaita visu iekārtai iepriekš piešķirto ieguldījumu atbalstu.

44. pants

Atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK

Atbalsta shēmas dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā, kas atbilst nosacījumiem Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai ( 29 ), ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Nodokļa samazinājuma saņēmējus izraugās, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, un tie maksā nodokli vismaz attiecīgajā minimālā nodokļa līmenī, kas noteikts ar Direktīvu 2003/96/EK.

Atbalsta shēmas nodokļu samazinājumu veidā balstās uz piemērojamās dabas resursu nodokļa likmes samazinājumu vai fiksētas kompensācijas summas maksājumu, vai šo mehānismu apvienojumu.

Atbalstu nepiešķir biodegvielām, uz kurām attiecas piegādes vai piemaisījuma prasības.

45. pants

Ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai

Ieguldījumu atbalsts uzņēmumiem, kas novērš kaitējumu videi, veicot piesārņotu vietu attīrīšanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Ieguldījums novērš kaitējumu videi, tostarp kaitējumu augsnes, virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātei.

Ja ir noteikta juridiskā vai fiziskā persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi saskaņā ar katrā dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem, neskarot Savienības noteikumus šajā jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu ( 30 ), ievērojot grozījumus ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu ( 31 ), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 ( 32 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvu 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK ( 33 ), minētajai personai jāfinansē attīrīšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, un valsts atbalstu nepiešķir. Ja atbildīgā persona saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem nav noteikta vai tai nevar likt segt attiecīgās izmaksas, personai, kura atbild par attīrīšanas vai dekontaminācijas darbiem, var piešķirt valsts atbalstu.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par attīrīšanas darbu, no kurām atskaita zemes vērtības pieaugumu. Visus izdevumus, kas uzņēmumam radušies, attīrot tā teritoriju, neatkarīgi no tā, vai šos izdevumus var uzrādīt kā pamatlīdzekļus tā bilancē, var uzskatīt par attiecināmu ieguldījumu piesārņotu vietu attīrīšanai.

Zemes vērtības pieaugumu, kas izriet no attīrīšanas, novērtē neatkarīgs eksperts.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

46. pants

Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai

Ieguldījumu atbalsts energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas uzstādīšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas attiecībā uz ražošanas avotu ir papildu izmaksas, kas nepieciešamas vienas vai vairāku ģenerētājvienību izbūvei, paplašināšanai un modernizācijai, lai tās darbotos kā energoefektīva centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma salīdzinājumā ar konvencionālu ražošanas avotu. Ieguldījumi ir tādi, kas ir energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas neatņemama daļa.

Atbalsta intensitāte attiecīgajam ražošanas avotam nepārsniedz 45 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

Atbalsta intensitāti ražošanas avotam var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

Attiecināmās izmaksas attiecībā uz sadales tīklu ir ieguldījuma izmaksas.

Sadales tīkla atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš vai izmanto atgūšanas mehānismu.

47. pants

Ieguldījumu atbalsts atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai

Ieguldījumu atbalsts atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Ieguldījumu atbalstu piešķir citu uzņēmumu radīto atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.

Pārstrādājamie vai atkārtoti izmantojamie materiāli, kas tiktu apstrādāti, citādi tiktu iznīcināti vai apstrādāti videi mazāk nekaitīgā veidā. Grupu atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir tādām atkritumu reģenerācijas darbībām, kas nav pārstrāde.

Atbalsts nevar piesārņotājus netieši atbrīvot no sloga, kas tiem būtu jāuzņemas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai no sloga, kas būtu uzskatāms par uzņēmuma parastajām izmaksām.

Ieguldījums nevar būt tāds, kas tikai palielina pieprasījumu pēc pārstrādājamiem materiāliem, nepalielinot šo materiālu vākšanu.

Ieguldījums nodrošina sasniegtā tehniskā līmeņa pārsniegšanu.

Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai īstenotu ieguldījumu labākās vai efektīvākās pārstrādes un atkārtotas izmantošanas darbībās salīdzinājumā ar pārstrādes un atkārtotas izmantošanas darbību konvencionālajiem procesiem ar tādām pašām jaudām, kas tiktu izbūvētas bez atbalsta.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 35 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

10.

Atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo pantu nepiešķir paša saņēmēja atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai paredzēto ieguldījumu atbalstam.

48. pants

Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai

Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu piešķir energoinfrastruktūrai, kas atrodas atbalstāmajos apgabalos.

Attiecīgajai energoinfrastruktūrai ir pilnībā piemērojams tarifu un piekļuves regulējums saskaņā ar iekšējā enerģijas tirgus regulējumu.

Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas.

Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš vai izmanto atgūšanas mehānismu.

Atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumu atbalstam elektroenerģijas akumulēšanas un gāzes krātuvju projektiem un naftas infrastruktūrai.

49. pants

Atbalsts vides pētījumiem

Atbalsts pētījumiem, tostarp energoauditiem, kas ir tieši saistīti ar šajā iedaļā minētajiem ieguldījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir 1. punktā minēto pētījumu izmaksas.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem pētījumiem, ko veic mazo uzņēmumu uzdevumā, un par 10 procentpunktiem pētījumiem, ko veic vidējo uzņēmumu uzdevumā.

Atbalstu nepiešķir lieliem uzņēmumiem energoauditu veikšanai saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. panta 4. punktu, izņemot, ja attiecīgo energoauditu veic papildus obligātajam energoauditam saskaņā ar minēto direktīvu.

8. IEDAĻA

Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai

50. pants

Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai

Atbalsta shēmas, lai atlīdzinātu zaudējumus, ko radījušas zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, plūdi, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu piešķir ar šādiem nosacījumiem:

dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa; un

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un zaudējumiem, kuri radušies attiecīgajam uzņēmumam.

Atbalsta shēmas attiecībā uz konkrētu dabas katastrofu ievieš triju gadu laikā no notikuma dienas. Atbalstu saskaņā ar šīm shēmām piešķir četru gadu laikā no notikuma.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, ko izraisījuši zaudējumi, kas tiešā veidā radušies dabas katastrofas rezultātā un ko novērtējis kompetentās valsts iestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība. Minētie zaudējumi var ietvert tādu aktīvu kā ēku, iekārtu, tehnikas vai krājumu materiālos zaudējumus un negūtos ienākumus saistībā ar darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus no katastrofas notikuma. Materiālos zaudējumus aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms katastrofas. Aprēķinātā summa nevar pārsniegt remonta izmaksas vai katastrofas izraisīto reālās tirgus vērtības samazinājumu, tas ir, starpību starp īpašuma vērtību tieši pirms un tieši pēc katastrofas. Negūtos ienākumus aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma finanšu datiem (peļņa pirms procentiem un nodokļiem (EBIT), amortizācija un darbaspēka izmaksas vienīgi attiecībā uz uzņēmējdarbības vietu, ko skārusi dabas katastrofa), finanšu datus par sešiem mēnešiem pēc katastrofas salīdzinot ar vidējo rādītāju par trim gadiem, kas izvēlēti no iepriekšējiem pieciem gadiem pirms katastrofas (izslēdzot tos divus gadus, kuros ir vislabākais un vissliktākais finanšu rezultāts), un kurš aprēķināts par to pašu sešu mēnešu laikposmu attiecīgajos gados. Zaudējumus aprēķina atsevišķa saņēmēja līmenī.

Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kā zaudējumu atlīdzība, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

9. IEDAĻA

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

51. pants

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

Atbalsts pasažieru gaisa un jūras pārvadājumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Viss atbalsts pilnībā ir par labu galapatērētājiem, kuru parastā dzīvesvieta ir attālā reģionā.

Atbalstu piešķir pasažieru pārvadājumiem maršrutā, kas attālā reģionā atrodošos lidostu vai ostu savieno ar citu Eiropas Ekonomikas zonā atrodošos lidostu vai ostu.

Atbalstu piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja identitāti vai pakalpojumu veidu un bez ierobežojumiem attiecībā uz konkrēto maršrutu uz attālo reģionu vai no tā.

Attiecināmās izmaksas ir cena par biļeti turp un atpakaļ maršrutā no attālā reģiona vai uz to, ieskaitot visus nodokļus un maksas, ko pārvadātājs iekasē no patērētāja.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

10. IEDAĻA

Atbalsts platjoslas infrastruktūrai

52. pants

Atbalsts platjoslas infrastruktūrai

Ieguldījumu atbalsts platjoslas tīkla attīstīšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

ieguldījumu izmaksas platjoslas pasīvās infrastruktūras izvēršanai;

ieguldījumu izmaksas ar platjoslu saistītiem inženiertehniskajiem darbiem;

ieguldījumu izmaksas pamata platjoslas tīklu izvēršanai; un

ieguldījumu izmaksas nākamās paaudzes piekļuves (“NGA”) tīklu izvēršanai.

▼M1

2.a

Kā alternatīvu attiecināmo izmaksu noteikšanai atbilstoši 2. punktam atbalsta maksimālo summu projektam var noteikt, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā paredzēts 4. punktā.

▼B

Ieguldījumus veic tikai apgabalos, kuros nav tādas pašas kategorijas (pamata platjoslas vai NGA tīkla) infrastruktūras un kuros ir maz ticams, ka šāda infrastruktūra varētu uz komerciāliem pamatiem tikt izveidota triju gadu laikā no brīža, kad publicēta informācija par plānoto atbalsta pasākumu, ko turklāt pārbauda atklātā sabiedriskajā apspriešanā.

Atbalstu piešķir, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursa procedūru, ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu.

Tīkla operators piedāvā plašāko iespējamo aktīvo un pasīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, ievērojot šīs regulas 2. panta 139. punktu, saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, kas attiecībā uz NGA tīkliem ietver fizisku atsaisti. Šādu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi nodrošina vismaz septiņus gadus, bet piekļuves tiesības kabeļu kanalizācijai un stabiem ir beztermiņa. Attiecībā uz atbalstu kabeļu kanalizācijas izbūvei kabeļu kanalizācijai jābūt pietiekami ietilpīgai, lai tajā būtu vieta vairākiem kabeļu tīkliem un dažādām tīkla topoloģijām.

Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cena pamatojas uz valsts regulatīvās iestādes noteiktajiem cenu principiem un uz salīdzinošajiem rādītājiem citos attiecīgās dalībvalsts vai Savienības apgabalos, kuros ir izteiktāka konkurence, ņemot vērā tīkla operatora saņemto atbalstu. Ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par piekļuves nosacījumiem, tostarp cenām, un par strīda gadījumiem starp piekļuves prasītājiem un subsidētās infrastruktūras operatoru.

Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.

11. IEDAĻA

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

53. pants

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalstu piešķir šādiem kultūras mērķiem un darbībām:

▼M1

muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, citas izpildītājmākslas organizācijas, kinematogrāfiskā mantojuma iestādes un citas tamlīdzīgas mākslas un kultūras infrastruktūras, organizācijas un iestādes;

▼B

materiālais mantojums, ietverot visu veidu kustamo vai nekustamo kultūras mantojumu un arheoloģiskos objektus, pieminekļus, vēsturiskos objektus un celtnes; dabas mantojums, ja tas ir saistīts ar kultūras mantojumu vai to kā kultūras vai dabas mantojumu oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes;

visu veidu nemateriālais mantojums, ietverot tautas paražas un amatniecību;

mākslas vai kultūras pasākumi un priekšnesumi, festivāli, izstādes un citas tamlīdzīgas kultūras darbības;

kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;

mūzikas un literatūras, tostarp tulkojumu, rakstīšana, rediģēšana, producēšana, izplatīšana, digitalizācija un publicēšana.

Atbalsts var būt:

ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts kultūras infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;

darbības atbalsts.

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp:

izmaksas par infrastruktūras izbūvi, modernizēšanu, iegādi, konservāciju vai uzlabošanu, ja vismaz 80 % no gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķiem;

izmaksas par kultūras mantojuma iegādi, tostarp nomu, īpašumtiesību nodošanu vai fizisku pārvietošanu;

izmaksas par materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, restaurēšanu un atjaunošanu, tostarp papildu izmaksas par glabāšanu piemērotos apstākļos, speciāliem instrumentiem, materiāliem un dokumentēšanas, izpētes, digitalizācijas un publicēšanas izmaksas;

izmaksas, lai uzlabotu kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un citu jauno tehnoloģiju izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām (jo īpaši uzbrauktuves un lifti personām ar invaliditāti, norādes Braila rakstā un aptaustāmi eksponāti muzejos) un veicinātu kultūru daudzveidību priekšnesumu, programmu un apmeklētāju ziņā;

izmaksas par kultūras projektiem un pasākumiem, sadarbības un apmaiņas programmām un stipendijām, tostarp atlases procedūru izmaksas, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

Attiecībā uz darbības atbalstu attiecināmās izmaksas ir šādas:

kultūras iestādes izmaksas vai mantojuma objekta izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgām vai periodiskām darbībām, tostarp izstādēm, priekšnesumiem, pasākumiem un tamlīdzīgām kultūras darbībām, kuras notiek parastās darbības gaitā;

izmaksas, ko rada kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;

izmaksas, lai uzlabotu kultūras iestāžu vai mantojuma objektu un pasākumu pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un jauno tehnoloģiju izmantošanas izmaksas, kā arī izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;

darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar kultūras projektu vai darbību, piemēram, nekustamā īpašuma un kultūras pasākumu norises vietu īre vai noma, ceļa izdevumi, ar kultūras projektu vai darbību tieši saistītu materiālu un piederumu izmaksas, arhitektoniskas struktūras izstādēm un skatuves iekārtojums, instrumentu, programmatūras un iekārtu noma, līzings un amortizācija, izmaksas par piekļuves tiesībām ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un citam attiecīgajam saturam, kas aizsargāts ar intelektuālā īpašuma tiesībām, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta vai darbības rezultātā; amortizācijas izdevumi un finansēšanas izmaksas ir attiecināmi vienīgi tad, ja tie nav bijuši segti no ieguldījumu atbalsta;

izmaksas saistībā ar personālu, kas strādā kultūras iestādē, mantojuma objektā vai projektā;

izmaksas par konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, ko sniedz ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji, kuras radušās tieši projekta rezultātā.

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Infrastruktūras ekspluatētājam ir ļauts attiecīgajā periodā paturēt samērīgu peļņu.

Attiecībā uz darbības atbalstu atbalsts nepārsniedz summu, kas vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai attiecīgajā periodā. To nosaka iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

▼M1

Kā alternatīvu 6. un 7. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 2 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

▼B

►M1 Darbībām, kas minētas 2. punkta f) apakšpunktā, atbalsta maksimālā summa nepārsniedz vai nu starpību starp attiecināmajām izmaksām un projekta diskontētajiem ieņēmumiem, vai 70 % no attiecināmajām izmaksām. ◄ punkta f) apakšpunktā, atbalsta maksimālā summa nepārsniedz vai nu starpību starp attiecināmajām izmaksām un projekta diskontētajiem ieņēmumiem, vai 70 % no attiecināmajām izmaksām. Ieņēmumus atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš vai izmanto atgūšanas mehānismu. Attiecināmās izmaksas ir mūzikas un literatūras publicēšanas izmaksas, tostarp autoratlīdzība (autortiesību izmaksas), tulkotāju atlīdzība, redaktoru atlīdzība, citas redaktoru darba izmaksas (korektūras lasīšana, labošana, recenzēšana), maketēšanas un preprinta izmaksas un iespiešanas vai e-publicēšanas izmaksas.

10.

Atbalsts presei un žurnāliem neatkarīgi no tā, vai tie publicēti drukātā formā vai elektroniski, saskaņā ar šo pantu nav atbalsttiesīgs.

54. pants

Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem

Atbalsta shēmas audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanai, izstrādei, producēšanai, izplatīšanai un veicināšanai ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Atbalsts ir vērsts uz kultūras produktu. Lai novērstu acīmredzamas kļūdas produkta kvalificēšanā par kultūras produktu, dalībvalstis ievieš efektīvas procedūras, piemēram, priekšlikumu atlasi, ko veic viena vai vairākas personas, kam uzticēta atlase, vai pārbaudi saskaņā ar iepriekš noteiktu kultūras kritēriju sarakstu.

Atbalsts var būt:

atbalsts audiovizuālo darbu producēšanai;

pirmsproducēšanas atbalsts; un

izplatīšanas atbalsts.

Ja dalībvalstis uz atbalstu attiecina izdevumu teritoriālās saistības, atbalsta shēmās audiovizuālo darbu producēšanai var vai nu:

prasīt, lai tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķir atbalstu, tiktu izlietota summa lielākais 160 % apmērā no audiovizuālā darba producēšanai piešķirtā atbalsta; vai

konkrētā audiovizuālā darba producēšanai piešķirto atbalstu aprēķināt procentuālā izteiksmē no piešķīrējā dalībvalstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem, parasti gadījumā, ja atbalsta shēma ir nodokļu atvieglojumu veidā.

▼M1

Abos gadījumos maksimālais izdevumu apjoms, kuram var piemērot izdevumu teritoriālās saistības, nekādā gadījumā nepārsniedz 80 % no kopējā producēšanas budžeta.

Dalībvalstis var arī prasīt, ka, lai projekti varētu pretendēt uz atbalstu, noteikts minimālais producēšanas darbību apjoms jāveic attiecīgajā teritorijā, bet šis apjoms nevar pārsniegt 50 % no kopējā producēšanas budžeta.

▼B

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

attiecībā uz producēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu producēšanas kopējās izmaksas, tostarp izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;

attiecībā uz pirmsproducēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanas un izstrādes izmaksas;

attiecībā uz izplatīšanas atbalstu: audiovizuālo darbu izplatīšanas un veicināšanas izmaksas.

Atbalsta intensitāte audiovizuālo darbu producēšanai nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

Atbalsta intensitāti var palielināt šādi:

līdz 60 % no attiecināmajām izmaksām kopražojumiem, kurus finansē vairāk nekā viena dalībvalsts un kuros piedalās producētāji no vairāk nekā vienas dalībvalsts;

līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem un kopražojumiem, kuros piedalās valstis no ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksta.

Atbalsta intensitāte pirmsproducēšanas darbībām nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Ja attiecīgais scenārijs vai projekts pārtop tādā audiovizuālajā darbā kā filma, pirmsproducēšanas izmaksas ietver kopējā budžetā un ņem vērā, aprēķinot atbalsta intensitāti. Atbalsta intensitāte izplatīšanai ir tāda pati kā atbalsta intensitāte producēšanai.

Atbalsts nevar būt paredzēts vienīgi konkrētām producēšanas darbībām vai atsevišķiem producēšanas procesa ķēdes posmiem. Atbalsts filmu studiju infrastruktūrai saskaņā ar šo pantu nav atbalsttiesīgs.

10.

Atbalstu nevar paredzēt vienīgi attiecīgās valsts pilsoņiem, un nevar pieprasīt, lai saņēmējiem būtu tāda attiecīgās valsts uzņēmuma statuss, kas dibināts saskaņā ar tās komerctiesībām.

12. IEDAĻA

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

55. pants

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Sporta infrastruktūru nevar ekskluzīvi izmantot tikai viens lietotājs, kas nodarbojas ar profesionālo sportu. Citi lietotāji, kas nodarbojas ar profesionālo vai amatieru sportu, attiecīgo sporta infrastruktūru ik gadu izmanto vismaz 20 % apmērā no jaudas laika izteiksmē. Ja infrastruktūru vairāki lietotāji izmanto vienlaikus, aprēķina attiecīgās daļas no jaudas izmantojuma laika izteiksmē.

Daudzfunkcionāla atpūtas infrastruktūra ir daudzfunkcionāla rakstura atpūtas objekti, kuros piedāvā kultūras un atpūtas pakalpojumus, izņemot atpūtas parkus un viesnīcu infrastruktūru.

Piekļuve sporta vai daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 30 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem, ja minētie nosacījumi ir publiskoti.

Ja sporta infrastruktūru izmanto profesionāli sporta klubi, dalībvalstis nodrošina, ka infrastruktūras izmantošanas cenu nosacījumi ir publiskoti.

Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz sporta vai daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvi, modernizāciju un/vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.

Atbalsts var būt:

ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts sporta un daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;

darbības atbalsts sporta infrastruktūrai.

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

Attiecībā uz darbības atbalstu sporta infrastruktūrai attiecināmās izmaksas ir ekspluatācijas izmaksas par infrastruktūras pakalpojumu sniegšanu. Minētās ekspluatācijas izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju utt., bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta.

10.

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

11.

Attiecībā uz darbības atbalstu sporta infrastruktūrai atbalsta summa nepārsniedz pamatdarbības zaudējumus attiecīgajā periodā. To nosaka iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

▼M1

12.

Kā alternatīvu 10. un 11. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 2 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

▼B

13. IEDAĻA

Atbalsts vietējai infrastruktūrai

56. pants

Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai

Finansējums vietējās infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai, kas attiecas uz infrastruktūru, kura vietējā līmenī veicina uzņēmumu un patērētāju vides uzlabošanos un ražošanas bāzes modernizēšanu un attīstīšanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Šo pantu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas šīs regulas III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu “Reģionālais atbalsts”. Šo pantu nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai.

Attiecīgās infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Par infrastruktūras izmantošanu vai pārdošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai.

Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz infrastruktūras ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

Atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai.

▼M1

14. IEDAĻA

Atbalsts reģionālajām lidostām

56.a pants

Atbalsts reģionālajām lidostām

Ieguldījumu atbalsts lidostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šā panta 3. līdz 14. punktā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Darbības atbalsts lidostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šā panta 3., 4., 10. un 15. līdz 18. punktā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Lidostai ir jābūt pieejamai visiem potenciālajiem lietotājiem. Fizisku jaudas ierobežojumu gadījumā tās sadale notiek, pamatojoties uz piemērotiem, objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Atbalstu nepiešķir esošo lidostu pārcelšanai vai jaunas pasažieru lidostas izveidei, tostarp esoša lidlauka pārveidošanai par pasažieru lidostu.

Attiecīgais ieguldījums nepārsniedz apmēru, kas ir nepieciešams, lai uzņemtu vidējā termiņā paredzamo plūsmu atbilstoši saprātīgām plūsmu prognozēm.

Ieguldījumu atbalstu nepiešķir lidostām, kas atrodas 100 km attālumā vai 60 minūšu braucienā ar automašīnu, autobusu, vilcienu vai ātrvilcienu no esošas lidostas, no kuras tiek sniegti regulāri gaisa pakalpojumi Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta nozīmē.

Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza 200 000 pasažieru, ja nav sagaidāms, ka ieguldījumu atbalsta rezultātā lidosta divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas savu vidējo ikgadējo pasažieru plūsmu palielinās virs 200 000 pasažieriem. Ieguldījumu atbalsts, kas piešķirts šādām lidostām, atbilst vai nu 11. punktam, vai arī 13. un 14. punktam.

Šā panta 6. punktu nepiemēro, ja ieguldījumu atbalsts tiek piešķirts lidostai, kas atrodas 100 km attālumā no esošām lidostām, no kurām tiek sniegti regulāri gaisa pakalpojumi Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta nozīmē, ar nosacījumu, ka maršruts starp šīm citām esošajām lidostām un lidostu, kura saņem atbalstu, neizbēgami ir tāds, ka vai nu kopumā jāpavada vismaz 90 minūtes ceļā ar jūras transportu, vai jāizmanto gaisa transports.

Ieguldījumu atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija vairāk nekā trīs miljoni pasažieru. Ieguldījumu atbalsts nevar būt tāds, kas saskaņā ar prognozēm divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas izraisītu lidostas vidējās ikgadējās plūsmas palielinājumu virs trim miljoniem pasažieru.

10.

Atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā kravu plūsma pārsniedz 200 000 tonnas. Atbalsts nevar būt tāds, kas saskaņā ar prognozēm divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas izraisītu lidostas vidējās ikgadējās kravu plūsmas palielinājumu virs 200 000 tonnām.

11.

Ieguldījumu atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

12.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem lidostas infrastruktūrā, tostarp plānošanas izmaksas.

13.

Ieguldījumu atbalsta summa nepārsniedz:

50 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija no viena līdz trīs miljoniem pasažieru;

75 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza vienu miljonu pasažieru.

14.

Atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta 13. punktā, var palielināt par 20 procentpunktiem lidostām, kuras atrodas attālos reģionos.

15.

Darbības atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējos divu finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija vairāk nekā 200 000 pasažieru.

16.

Darbības atbalsta apmērs nepārsniedz summu, kas attiecīgajā periodā vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai. Atbalstu piešķir vai nu periodisku, ex ante noteiktu maksājumu veidā, kurus atbalsta piešķiršanas laikposmā nepalielina, vai arī tādu summu veidā, kas noteiktas ex post, pamatojoties uz novērotajiem darbības zaudējumiem.

17.

Darbības atbalstu neizmaksā par tādu kalendāro gadu, kurā lidostas ikgadējā pasažieru plūsma pārsniedza 200 000 pasažieru.

18.

Darbības atbalsta piešķiršanai neizvirza nosacījumu, ka ar konkrētām aviosabiedrībām tiek noslēgtas vienošanās par lidostas maksām, tirdzniecības maksājumiem vai citiem finanšu aspektiem attiecībā uz aviosabiedrību darbību attiecīgajā lidostā.

15. IEDAĻA

Atbalsts ostām

56.b pants

Atbalsts jūras ostām

Atbalsts jūras ostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:

ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

bagarēšana.

Izmaksas, kuras attiecas uz ar transportu nesaistītām darbībām, tostarp rūpnieciskās ražošanas iekārtām, kas darbojas ostā, birojiem vai veikaliem, kā arī ostas būvēm un aprīkojumu, nav attiecināmas izmaksas.

Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma vai bagarēšanas. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

Atbalsta intensitāte attiecībā uz katru ieguldījumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nepārsniedz:

100 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par EUR 20 miljoniem;

80 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 20 miljonus, bet ir mazākas par EUR 50 miljoniem;

60 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 50 miljonus, bet ir mazākas par 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā paredzēto summu.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas 2. punkta b) apakšpunktā un c) apakšpunktā, un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā.

Atbalsta intensitātes, kas paredzētas 5. punkta pirmās daļas b) un c) punktā, var paaugstināt par 10 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā.

Atbalstītās ostas infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem.

Kā alternatīvu 4., 5. un 6. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 5 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

56.c pants

Atbalsts iekšzemes ostām

Atbalsts iekšzemes ostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:

ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

bagarēšana.

Atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ff) apakšpunktā.

Atbalstītās ostas infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem.

Kā alternatīvu 4. un 5. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 2 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

▼B

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 800/2008 atceļ.

58. pants

Pārejas noteikumi

▼M1

Šo regulu piemēro individuālam atbalstam, kas piešķirts, pirms stājušies spēkā šīs regulas attiecīgie noteikumi, ja atbalsts atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot 9. pantu.

▼B

Atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu vai citām iepriekš spēkā esošām regulām, kuras pieņemtas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm, vadlīnijām un paziņojumiem.

Individuālais atbalsts, kas līdz 2015. gada 1. janvārim piešķirts saskaņā ar jebkuru no atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošām regulām, kuras pieņemtas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, izņemot reģionālo atbalstu. Riska kapitāla atbalsta shēmas MVU, kuras izveidotas līdz 2014. gada 1. jūlijam un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 800/2008, paliek atbrīvotas un saderīgas ar iekšējo tirgu līdz finansējuma līguma termiņa beigām, ja saistības piešķirt publisko finansējumu atbalstāmajam privātā kapitāla ieguldījumu fondam, pamatojoties uz minēto līgumu, ir noteiktas pirms 2015. gada 1. janvāra un joprojām ir izpildīti pārējie atbrīvojuma nosacījumi.

▼M1

3.a.

Jebkurš individuālais atbalsts, kurš piešķirts laikā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 9. jūlijam saskaņā ar šīs regulas noteikumiem redakcijā, kas piemērojama atbalsta piešķiršanas brīdī, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības. Jebkurš individuālais atbalsts, kas piešķirts līdz 2014. gada 1. jūlijam saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, izņemot 9. pantu, redakcijā, kas piemērojama vai nu pirms, vai pēc 2017. gada 10. jūlija, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības.

▼B

Beidzoties šīs regulas spēkā esības periodam, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu, izņemot reģionālā atbalsta shēmas. Atbrīvojums reģionālā atbalsta shēmām ir spēkā līdz apstiprināto reģionālā atbalsta plānu termiņa beigām. Atbrīvojums, kas piešķirts riska finansējuma atbalstam saskaņā ar 21. panta 2. punkta a) apakšpunktu, zaudē spēku, beidzoties finansējuma līgumā paredzētajam termiņam, ja saistības piešķirt publisko finansējumu atbalstāmajam privātā kapitāla ieguldījumu fondam, pamatojoties uz minēto līgumu, ir noteiktas sešu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā esības perioda beigām un joprojām ir izpildīti visi pārējie atbrīvojuma nosacījumi.

▼M1

Ja šo regulu groza, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu redakcijā, kas piemērojama shēmas spēkā stāšanās brīdī, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu.

▼B

59. pants

Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.

▼M2

To piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

MVU DEFINĪCIJA

1. pants

Uzņēmums

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

2. pants

Darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategorijas

Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 43 miljonus.

MVU kategorijas mazu uzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 50 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 10 miljonus.

MVU kategorijas mikrouzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 2 miljonus.

3. pants

Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus

“Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3. punkta nozīmē.

“Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kas nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3. punkta nozīmē pārvalda 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējā uzņēmumā).

Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:

publiskas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu uzņēmumos, kurus nekotē biržā (uzņēmējdarbības mecenāti), ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000 ;

akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;

institucionālie ieguldītāji, tostarp reģionālās attīstības fondi;

autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000 .

“Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;

uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.

Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu vai kāda no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem.

Uzņēmumi, kuriem kādas no šīm attiecībām pastāv ar fiziskas personas vai kopīgi darbojošos fizisku personu grupas starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

Par “blakustirgu” uzskata produkta vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no konkrētā tirgus.

Izņemot 2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % vai vairāk tā kapitāla vai balsstiesību kopā vai atsevišķi tieši vai netieši kontrolē viena vai vairākas publiskas struktūras.

Uzņēmums var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 2. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labticīgi paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Savienības noteikumos.

4. pants

Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods

Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus, attiecas uz pēdējo apstiprināto pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu gadu. Tie iegūti, izmantojot datus pārskatu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.

Ja, ņemot par pamatu gadu, pārskatu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītā darbinieku skaita vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs vai iegūs vidējā, mazā uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusu, ja vien šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas.

Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

5. pants

Darbinieku skaits

Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa attiecīgā atskaites gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:

darba ņēmējus;

personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas darba ņēmējiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

īpašniekus vadītājus;

partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un no uzņēmuma gūst finansiālas priekšrocības.

Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.

6. pants

Uzņēmuma datu apkopošana

Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, balstoties tikai un vienīgi uz minētā uzņēmuma pārskatiem.

Datus par uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par katru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

Piemērojot 2. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja vien to pārskata dati jau nav iekļauti, veicot konsolidāciju.

Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no to pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma iespējamiem partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā, ja vien tie jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas atbilst vismaz 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli summējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.

II PIELIKUMS

Informācija par valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem

I daļa

Informāciju sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto IT lietojumprogrammu, kā noteikts 11. pantā