02014R0651 — LV — 05.04.2021 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 156 |
1 |
20.6.2017 |
||
L 215 |
3 |
7.7.2020 |
||
L 89 |
1 |
16.3.2021 |
Labota ar:
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014
(2014. gada 17. jūnijs),
ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
SATURS |
|
I NODAĻA. |
Vispārīgie noteikumi |
II NODAĻA. |
Uzraudzība |
III NODAĻA. |
Īpašie noteikumi dažādām atbalsta kategorijām |
1. iedaļa – |
Reģionālais atbalsts |
2. iedaļa – |
Atbalsts MVU |
3. iedaļa – |
Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam |
4. iedaļa – |
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai |
5. iedaļa – |
Atbalsts mācībām |
6. iedaļa – |
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti |
7. iedaļa – |
Atbalsts vides aizsardzībai |
8. iedaļa – |
Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai |
9. iedaļa – |
Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem |
10. iedaļa – |
Atbalsts platjoslas infrastruktūrai |
11. iedaļa – |
Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai |
12. iedaļa – |
Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai |
13. iedaļa – |
Atbalsts vietējai infrastruktūrai |
14. iedaļa – |
Atbalsts reģionālajām lidostām |
15. iedaļa – |
Atbalsts ostām |
IV NODAĻA. |
Nobeiguma noteikumi |
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro šādām atbalsta kategorijām:
reģionālais atbalsts;
atbalsts MVU, kas sniegts kā ieguldījumu atbalsts, darbības atbalsts un atbalsts MVU piekļuvei finansējumam;
atbalsts vides aizsardzībai;
atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai;
atbalsts mācībām;
atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti pieņemšanai darbā un nodarbināšanai;
atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;
sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem;
atbalsts platjoslas infrastruktūrai;
atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai;
atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai;
atbalsts vietējai infrastruktūrai;
atbalsts reģionālajām lidostām; un
atbalsts ostām.
Šo regulu nepiemēro:
shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2., 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu, kad pagājuši seši mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz 150 miljonus EUR. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no minētajām atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu. Ja Komisija attiecībā uz šādām shēmām jau ir pagarinājusi šīs regulas piemērošanas termiņu uz laiku, kas pārsniedz sākotnējos sešus mēnešus, dalībvalstis var nolemt pagarināt minētās shēmas līdz šīs regulas piemērošanas termiņa beigām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas apstiprināto novērtējuma plānu. Tomēr reģionālo atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, izņēmuma kārtā var pagarināt līdz attiecīgo reģionālā atbalsta plānu spēkā esības perioda beigām;
jebkādām 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderību saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;
atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kuri saistīti ar eksporta darbībām;
atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.
►M1 Šo regulu nepiemēro:
atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 ( 1 ), izņemot atbalstu mācībām, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu pētniecības un attīstības jomā, inovācijas atbalstu MVU, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas;
atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti;
atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē šādos gadījumos:
ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu;
ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;
atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES ( 2 );
reģionālā atbalsta kategorijām, kas minētas 13. pantā. ◄
Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstis ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu.
Šo regulu nepiemēro:
atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts, kuru piešķīrusi tā pati dalībvalsts, atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;
ad hoc atbalstam uzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā;
atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, darbības sākšanas atbalsta shēmas un reģionālā darbības atbalsta shēmas ar nosacījumu, ka šīs shēmas nav labvēlīgākas pret grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nekā pret citiem uzņēmumiem. Tomēr šo regulu izņēmuma kārtā piemēro uzņēmumiem, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās, taču kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Šo regulu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem, kas savā būtībā ar tiem piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:
atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr ir atļauts izvirzīt prasību, ka atbalsta izmaksas brīdī atbalsta piešķīrējā dalībvalstī ir jābūt uzņēmējdarbības vietai vai filiālei;
atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;
atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;
“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;
“strādājoša persona ar invaliditāti” ir persona:
kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atzīta par strādājošu personu ar invaliditāti; vai
kurai ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt tās pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību darba dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem;
“nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:
kurai iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāra algota darba; vai
kura ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem; vai
kura nav ieguvusi vidējo izglītību vai profesionālu kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija 3) vai kura beigusi pilna laika izglītību ilgākais pirms diviem gadiem un vēl nav ieguvusi pirmo regulāro algoto darbu; vai
kura ir vecāka par 50 gadiem; vai
kura ir pieaugušais, kas dzīvo viens ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem; vai
kura kādā dalībvalstī strādā tādā nozarē vai profesijā, kurā dzimumu līdzsvara trūkums vismaz par 25 % pārsniedz vidējo dzimumu līdzsvara trūkumu visās attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecības nozarēs, un kura pieder pie minētās nepietiekami pārstāvētās dzimuma grupas; vai
kura pieder pie etniskās minoritātes kādā no dalībvalstīm un kurai ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu;
“transports” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi;
“transporta izmaksas” ir komercpārvadājuma izmaksas, kuras saņēmējs ir faktiski sedzis par vienu pārvadājumu un kuras ietver:
kravu pārvadājumu, pārkraušanas un pagaidu uzglabāšanas izmaksas, ciktāl šīs izmaksas ir saistītas ar pārvadājumu;
kravas apdrošināšanas izmaksas;
nodokļus, nodevas vai maksājumus, ko izcelsmes vietā un galamērķī piemēro kravai un, attiecīgā gadījumā, kravnesībai; un
drošuma un drošības kontroles izmaksas, papildu maksas par palielinātām degvielas cenām;
“attālie reģioni” ir tālākie reģioni, Malta, Kipra, Seūta un Melilja, dalībvalstu teritorijā ietilpstošās salas un mazapdzīvoti apgabali;
“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un darbības, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;
“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;
“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;
“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minētie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 I pielikumā;
“tālākie reģioni” ir reģioni, kas definēti Līguma 349. pantā. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2010/718/ES Senbertelemī kopš 2012. gada 1. janvāra vairs nav tālākais reģions. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES Majota no 2014. gada 1. janvāra kļuva par tālāko reģionu;
“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē, kā precizēts Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmumā par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai ( 3 );
“individuāls atbalsts” ir:
ad hoc atbalsts; un
individuāliem saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts;
“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;
“novērtējuma plāns” ir dokuments, kas satur vismaz šādus obligātos elementus: novērtējamās atbalsta shēmas mērķi, novērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, metode, ko paredzēts izmantot novērtējuma veikšanai, datu vākšanas prasības, novērtējuma ierosinātais grafiks, tostarp galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, novērtējumu veicošās neatkarīgās struktūras apraksts vai tās atlasei izmantojamo kritēriju izklāsts un kārtība, kādā novērtējumam tiks nodrošināta publicitāte;
“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;
“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:
attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus, vai, noskaidrojot tiesības uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, kuri pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās atbilstības pārbaudes kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 4 ) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;
attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus, vai, noskaidrojot tiesības uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, kuri pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās atbilstības pārbaudes kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;
uzņēmumam tiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;
uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
attiecībā uz uzņēmumu, kas nav MVU, pēdējos divus gadus:
uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5; un
uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA, ir bijusi mazāka par 1,0;
“izdevumu teritoriālās saistības” ir atbalsta piešķīrējas iestādes noteiktās saistības saņēmējiem vismaz noteiktu minimālo summu izlietot un/vai noteiktu minimālo ražošanas darbību apjomu veikt konkrētā teritorijā;
“atbalsta koriģētā summa” ir atbalsta maksimālā pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:
atbalsta maksimālā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C),
kur: R – atbalsta maksimālā intensitāte, kas pieļaujama attiecīgajā teritorijā un noteikta apstiprinātā reģionālā atbalsta plānā, kurš ir spēkā atbalsta piešķiršanas dienā, izņemot palielināto atbalsta intensitāti, ko piemēro MVU; A – attiecināmo izmaksu pirmie 50 miljoni euro, B – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir robežās no 50 miljoniem euro līdz 100 miljoniem euro, un C – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir virs 100 miljoniem euro;
“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, ko izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;
“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;
“darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu;
“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;
“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;
“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;
“atbalstāmi apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu norādīti apstiprinātajā reģionālā atbalsta plānā laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim attiecībā uz reģionālo atbalstu, kas piešķirts līdz 2021. gada 31. decembrim, un apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu norādīti apstiprinātajā reģionālā atbalsta plānā laikposmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim attiecībā uz reģionālo atbalstu, kas piešķirts pēc 2021. gada 31. decembra;
“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;
“materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;
“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;
“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darbvietu, un ietver konkrētā laikposmā maksājamo bruto algu pirms nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas;
“darbinieku skaita tīrais pieaugums” ir darbinieku skaita tīrais pieaugums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju noteiktā laikposmā, un tātad ir jāatņem šajā laikposmā zaudēto darbvietu skaits un pilna laika, nepilnas slodzes un sezonālo darbinieku skaits ir jānosaka, ievērojot to attiecīgās gada darba vienības daļas;
“mērķorientēta infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas izbūvēta iepriekš nosakāmam(-iem) uzņēmumam(-iem) un pielāgota tā (to) vajadzībām;
“finanšu starpnieks” ir jebkura finanšu iestāde neatkarīgi no tās veida un tā, kā īpašumā tā atrodas, tostarp fondu fondi, privātā kapitāla ieguldījumu fondi, valsts ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinanšu iestādes un garantiju sabiedrības;
“pārvadājums” ir preču pārvietošana ar vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem no izcelsmes vietas līdz galamērķim un ietver visus starpposmus vai daļas attiecīgajā dalībvalstī vai ārpus tās;
“taisnīga peļņas norma” ir paredzamā peļņas norma, kas atbilst ar riskiem koriģētajai diskonta likmei, kura atspoguļo attiecīgā projekta risku līmeni un kapitāla, ko privātie ieguldītāji plāno ieguldīt, veidu un apmēru;
“kopējais finansējums” ir atbalsttiesīgajā uzņēmumā vai projektā veikto ieguldījumu summa saskaņā ar šīs regulas 3. iedaļu vai 16. vai 39. pantu, izņemot pilnībā privātus ieguldījumus, kuri veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietilpst attiecīgajā valsts atbalsta pasākumā;
“konkurenci veicinoša konkursa procedūra” ir nediskriminējoša konkursa procedūra, kurā nodrošināts, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits, un kurā atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu vai līdzsvara cenu. Turklāt ar konkursa procedūru saistītais budžets vai apjoms ir saistošs ierobežojums, kura rezultātā ne visi pretendenti var saņemt atbalstu;
“pamatdarbības peļņa” ir visa ieguldījumu saimnieciskā perioda diskontēto ieņēmumu un diskontēto pamatdarbības izmaksu starpība, ja tā ir pozitīva. Pamatdarbības izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta. Ieņēmumu un pamatdarbības izmaksu diskontēšana ar piemērotu diskonta likmi dod iespēju gūt samērīgu peļņu;
Definīcijas, kas attiecas uz reģionālo atbalstu
attiecīgajiem reģionālā atbalsta noteikumiem ir piemērojamas definīcijas par platjoslas infrastruktūru (10. iedaļa).
“reģionālais ieguldījumu atbalsts” ir reģionālais atbalsts, ko piešķir sākotnējam ieguldījumam vai sākotnējam ieguldījumam jaunā saimnieciskajā darbībā;
“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kas paredzēts, lai samazinātu uzņēmuma kārtējos izdevumus. Tas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie bijuši iekļauti attiecināmajās izmaksās, piešķirot ieguldījumu atbalstu;
“tērauda nozare” ir visas darbības, kas saistītas ar viena vai vairāku šādu produktu ražošanu:
čuguns un ferosakausējumi:
neapstrādāti dzelzs izstrādājumi un pusfabrikāti, parastais tērauds vai īpašais tērauds:
karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda ražojumi:
auksti apstrādāti ražojumi:
caurules:
“sintētisko šķiedru nozare” ir:
visu veidu poliestera, poliamīda, akrila vai polipropilēna šķiedru un diegu ekstrūzija/teksturēšana neatkarīgi no to izmantošanas veida; vai
polimerizācija (ieskaitot polikondensāciju), ja izmantoto iekārtu ziņā tā ir apvienota ar ekstrūziju; vai
jebkādi palīgprocesi, kas saistīti ar vienlaicīgu ekstrūzijas/teksturēšanas jaudu uzstādīšanu, ko veic potenciālais atbalsta saņēmējs vai cits tās grupas uzņēmums, kurā tas ietilpst, un kuri attiecīgajā darījumdarbības veidā izmantoto iekārtu ziņā parasti tiek apvienoti ar šādām jaudām;
“transporta nozare” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi; konkrētāk – “transporta nozare” ir šādas darbības saskaņā ar NACE 2. red.:
NACE 49: Sauszemes transports un cauruļvadu transports, izņemot NACE 49.32 Taksometru pakalpojumi, 49.42 Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi, 49.5 Cauruļvadu transports;
NACE 50: Ūdens transports;
NACE 51: Gaisa transports, izņemot NACE 51.22 Kosmiskais transports;
“shēma, kas paredzēta ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru” ir shēma, kas aptver darbības, kuras ietilpst mazāk nekā piecās NACE 2. red. statistiskās klasifikācijas klasēs (četru zīmju ciparu kods).
“tūrisma darbība” ir šāda darbība saskaņā ar NACE 2. red.:
NACE 55: Izmitināšana;
NACE 56: Ēdināšanas pakalpojumi;
NACE 79: Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi;
NACE 90: Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
NACE 91: Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
NACE 93: Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība;
“mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2, vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;
“ļoti mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;
“sākotnējais ieguldījums” ir:
ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā; vai
tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai būtu slēgta, ja tā nebūtu iegādāta, un to ir iegādājies ar pārdevēju nesaistīts ieguldītājs; uzņēmuma kapitāldaļu iegāde vien nav sākotnējs ieguldījums;
“tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četru zīmju ciparu kods), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām ( 5 );
“sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā” ir:
ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi vai uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanu ar nosacījumu, ka jaunā darbība nav tāda pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā veikta iepriekš;
tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai būtu slēgta, ja tā nebūtu iegādāta, un to ir iegādājies ar pārdevēju nesaistīts ieguldītājs ar nosacījumu, ka jaunā darbība, ko veic, izmantojot iegādātos aktīvus, nav tāda pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā veikta pirms iegādes;
“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums ar attiecināmajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus, rēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā;
“galamērķis” ir vieta, kur preces izkrauj;
“izcelsmes vieta” ir vieta, kur preces iekrauj transportēšanai;
“apgabali, kas ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu” ir tālākie reģioni, kas minēti Līguma 349. pantā, mazapdzīvoti apgabali vai ļoti mazapdzīvoti apgabali;
“transportlīdzeklis” ir dzelzceļa transports, kravas autotransports, iekšējo ūdensceļu transports, jūras transports, gaisa transports un intermodāls transports;
“pilsētu attīstības fonds” (“PAF”) ir speciāla ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu pilsētu attīstības projektos saskaņā ar pilsētu attīstības atbalsta pasākumu. PAF pārvalda pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs;
“pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos pilsētu attīstības projektus un veic ieguldījumus tajos;
“pilsētu attīstības projekts” (“PAP”) ir ieguldījumu projekts ar potenciālu veicināt to pasākumu īstenošanu, kuri paredzēti integrētā pieejā pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, un palīdzēt sasniegt šajā pieejā noteiktos mērķus, tostarp projekti ar tādu iekšējo peļņas normu, ar kuru var nepietikt tīri komerciāla finansējuma piesaistei. Pilsētu attīstības projektu var organizēt kā atsevišķu finansējumu atbalstu saņemošā privātā ieguldītāja juridisko struktūru ietvaros vai arī kā atsevišķu juridisko personu, piemēram, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību;
“integrēta ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģija” ir konkrētai pilsētas ģeogrāfiskajai teritorijai un konkrētam laikposmam noteikta stratēģija, kuru oficiāli ierosinājusi un apstiprinājusi attiecīgā vietējā iestāde vai valsts sektora struktūra un kurā norādīti integrēti pasākumi pilsētu teritoriju ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai;
“ieguldījums natūrā” ir zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījums, ja zeme vai nekustamais īpašums ir daļa no pilsētu attīstības projekta;
“pārcelšana” ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (sākotnējā uzņēmējdarbības vieta) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veikts atbalstītais ieguldījums, citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (atbalstītā uzņēmējdarbības vieta). Pārvietošana notiek, ja produkts vai pakalpojums sākotnējā vai atbalstītajā uzņēmējdarbības vietā vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ tiek zaudētas darbvietas;
Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU
“ieguldījumu projekta rezultātā tieši radītās darbvietas” ir darbvietas, kas saistītas ar darbību, kam ir paredzēti attiecīgie ieguldījumi, tostarp darbvietas, kas radītas, pieaugot ieguldījuma radītās jaudas izmantojuma līmenim;
“organizatoriskā sadarbība” ir kopīgu darījumdarbības stratēģiju vai pārvaldes struktūru izstrāde, kopīgu pakalpojumu vai sadarbību veicinošu pakalpojumu sniegšana, koordinētas darbības, piemēram, pētniecība vai tirgvedība, tīklu un kopu atbalsts, pieejamības un saziņas uzlabošana, kopīgu instrumentu izmantošana ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbību un tirdzniecību ar MVU;
“ar sadarbību saistīti konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība un mācības saistībā ar zināšanu un pieredzes apmaiņu un sadarbības uzlabošanu;
“ar sadarbību saistīti atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, tīmekļa vietņu, datubāzu, bibliotēku, tirgus izpētes, rokasgrāmatu, darba dokumentu un dokumentu paraugu nodrošināšana;
Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU piekļuvei finansējumam
“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kurš klasificējams starp pašu kapitālu un parāda instrumentu, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, kura peļņa turētājam ir galvenokārt atkarīga no attiecīgā mērķuzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuram saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma. Kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā nenodrošinātus un subordinētus un dažos gadījumos par pašu kapitālu pārveidojamus parāda instrumentus, tostarp mezanīna parādsaistības, vai kā priekšrocību kapitālu;
“garantija” šīs regulas 1., 3. un 7. iedaļas kontekstā ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par visiem vai par daļu no trešās personas jaunajiem aizdevumu darījumiem, piemēram, parāda vai nomas instrumentiem, kā arī par kvazikapitāla instrumentiem;
“garantijas likme” ir publiskā ieguldītāja zaudējumu seguma procentuālā attiecība visiem attiecīgā valsts atbalsta pasākuma ietvaros atbalstāmajiem darījumiem;
“izeja” ir finanšu starpnieka vai ieguldītāja līdzdalības izbeigšana, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam, norakstīšanu, akciju/aizdevumu atmaksāšanu, pārdošanu citam finanšu starpniekam vai citam ieguldītājam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskajā piedāvājumā (SPP);
“finansējuma piešķīrums” ir atmaksājams publiskais ieguldījums finanšu starpniekā, lai veiktu ieguldījumus saskaņā ar riska finansējuma pasākumu, ja visi ienākumi tiek atgriezti publiskajam ieguldītājam;
“riska finansējuma ieguldījums” ir pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījums, aizdevums, ieskaitot nomu, garantija vai to kombinācija, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jaunu ieguldījumu veikšanai;
“neatkarīgs privāts ieguldītājs” ir privāts ieguldītājs, kas nav kapitāldaļu īpašnieks atbalsttiesīgajā uzņēmumā, kurā tas iegulda, tostarp komerceņģeļi un finanšu iestādes neatkarīgi no to īpašumtiesībām, ja tie attiecībā uz savu ieguldījumu uzņemas pilnu risku. Jauna uzņēmuma izveides gadījumā uzskata, ka privātie ieguldītāji, tostarp dibinātāji, ir neatkarīgi no šā uzņēmuma;
“fiziska persona” 21. un 23. panta mērķiem ir persona, kas nav juridiska persona un nav uzņēmums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē;
“pašu kapitāla ieguldījums” ir tieši vai netieši ieguldīta kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, pretī iegūstot atbilstīgas šā uzņēmuma daļas īpašumtiesības;
“pirmais komerciālās pārdošanas darījums” ir pirmais uzņēmuma veiktais pārdošanas darījums produktu vai pakalpojumu tirgū, izņemot ierobežotu pārdošanu tirgus pārbaudīšanai;
“nekotēts MVU” ir MVU, kas nav iekļauts oficiālā biržas sarakstā, izņemot alternatīvas tirdzniecības platformas;
“turpmākie ieguldījumi” ir tādi riska finansējuma papildu ieguldījumi uzņēmumā, kas seko vienai vai vairākām iepriekšējām riska finansējuma ieguldījumu kārtām;
“aizstāšanas kapitāls” ir esošo uzņēmuma kapitāldaļu iegāde no iepriekšēja ieguldītāja vai kapitāldaļu īpašnieka;
“pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, vai dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde, kuras mērķis ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana un kuru kontrolē valsts iestāde, publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām; pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( 6 ), vai turpmākiem tiesību aktiem, ar ko pilnībā vai daļēji aizstāj minēto direktīvu;
“novatorisks uzņēmums” ir uzņēmums:
kas, izmantojot ārēja eksperta veiktu novērtējumu, var pierādīt, ka tas tuvā nākotnē izstrādās produktus, pakalpojumus vai procesus, kuri ir jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, un ka tie ir saistīti ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku; vai
kura pētniecības un attīstības izmaksas ir vismaz 10 % apmērā no tā kopējām darbības izmaksām vismaz vienā no trim gadiem pirms atbalsta piešķiršanas vai – jaunizveidota uzņēmuma gadījumā, par kuru nav finanšu datu vēstures, – ārēja revidenta apliecinātā revīzijā par pašreizējo fiskālo periodu;
“alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā, ja lielāko daļu tirgot atļauto finanšu instrumentu ir emitējuši MVU;
“aizdevums” ir līgums, kas aizdevējam uzliek pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laiku darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt šo summu. Tas var būt aizdevums vai cits finansējuma instruments, tostarp noma, kura dominējoša iezīme ir noteiktas minimālās atlīdzības nodrošināšana aizdevējam. Esošo aizdevumu pārfinansēšanu neuzskata par atbalsttiesīgu aizdevumu;
Definīcijas saistībā ar atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai
“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šis subjekts veic arī saimniecisko darbību, tās finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šo subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt privileģēta piekļuve šā subjekta radītajiem rezultātiem;
“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;
“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tie ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē ar simulētām saskarnēm ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;
“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana.
Eksperimentālā izstrāde var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, pilotprojektus, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai pilotprojekta izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kā ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkos.
Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem;
“priekšizpēte” ir projekta potenciāla novērtējums un analīze ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes;
“personāla izmaksas” ir izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti attiecīgajā projektā vai pasākumā;
“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādi būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā;
“efektīva sadarbība” ir sadarbība starp vismaz divām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu, un iesaistītās puses kopīgi nosaka sadarbības projekta tvērumu, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dala projekta riskus un rezultātus. Viena vai vairākas puses var segt pilnībā visas projekta izmaksas un tādējādi atbrīvot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Līgumpētījumus un pētniecības pakalpojumu sniegšanu neuzskata par sadarbības veidiem;
“pētniecības infrastruktūra” ir telpas un iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, ko zinātnieki izmanto, lai veiktu pētniecību attiecīgajās jomās, un tā ietver zinātniskās iekārtas un instrumentu komplektus, uz zināšanām balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai strukturētu zinātnisku informāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūru, piemēram, GRID tipa tīmekli, datortehniku, programmatūru un sakaru tehniku, vai ikvienu citu līdzekli, kurš ir būtisks pētniecības veikšanai. Šī infrastruktūra var būt izvietota vienkopus vai izkliedēta (organizēts resursu tīkls) saskaņā ar 2. panta a) punktu Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) ( 7 );
“inovācijas kopas” ir neatkarīgu pušu (piemēram, novatorisku jauno uzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, bezpeļņas organizāciju un citu saistītu ekonomikas dalībnieku) struktūras vai organizētas grupas, kas izveidotas ar mērķi stimulēt inovācijas darbības, īstenojot veicināšanas pasākumus, daloties telpās un aprīkojumā, apmainoties ar zināšanām un pieredzi un efektīvi sekmējot zināšanu pārnesi, tīklošanos, informācijas izplatīšanu un uzņēmumu un citu kopā ietilpstošo organizāciju sadarbību;
“augsti kvalificēts personāls” ir personāls, kam ir augstākā izglītība un vismaz piecu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā jomā, kas var ietvert arī studijas doktorantūrā;
“inovācijas konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība un mācības tādās jomā kā zināšanu pārnese, nemateriālo aktīvu iegūšana, aizsardzība un izmantošana un standartu un regulējuma, kurā tie ietverti, izmantošana;
“inovācijas atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, datubāzu, bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratorijas pakalpojumu, kvalitātes marķēšanas, testēšanas un sertificēšanas nodrošināšana ar mērķi izstrādāt efektīvākus produktus, procesus vai pakalpojumus;
“organizatoriskā inovācija” ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma darījumdarbības praksē, darbavietas organizācijā vai ārējās attiecībās, izņemot izmaiņas, kas balstītas uz uzņēmumā jau pielietotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas pārvaldības stratēģijā, apvienošanos un pārņemšanu, procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai paplašināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;
“procesa inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana (tostarp tehnikas, aprīkojuma vai programmatūras būtiskas izmaiņas), izņemot nelielas pārmaiņas vai uzlabojumus, ražošanas vai pakalpojuma jaudas palielināšanu, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras jau tiek lietotas, procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai paplašināšanu, izmaiņas, kuras rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras sezonālās un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;
“pārcelšana” ir personāla pagaidu nodarbināšana pie saņēmēja ar personāla tiesībām atgriezties pie iepriekšējā darba devēja;
Definīcijas saistībā ar atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti
“īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:
kurai vismaz 24 mēnešus nav bijis regulāra algota darba; vai
kurai vismaz 12 mēnešus nav bijis regulāra algota darba un kura pieder pie kādas no kategorijām, kas minētas definīcijas “nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” b) līdz g) apakšpunktā;
“aizsargāta nodarbinātība” ir nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 30 % no darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti;
Definīcijas, kas attiecas uz atbalstu vides aizsardzībai
“vides aizsardzība” ir darbība, kuras mērķis ir labot vai novērst saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem, mazināt šāda kaitējuma risku vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tostarp izmantojot energotaupības pasākumus un atjaunojamus energoresursus;
“Savienības standarts” ir:
obligāts Savienības standarts, ar ko nosaka līmeņus, kādi vides aizsardzībā jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem; vai
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES ( 8 ) noteiktais pienākums izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP) un nodrošināt, ka piesārņojošu vielu emisiju līmenis nav augstāks par to, kāds tas būtu, piemērojot LPTP; gadījumos, kad emisiju līmenis, kas atbilst LPTP, ir noteikts īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES, šīs regulas mērķiem piemēro minēto līmeni; ja minētie līmeņi ir izteikti kā diapazons, ir piemērojama pirmā atbilstoši LPTP sasniegtā robežvērtība;
“energoefektivitāte” ir ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot un/vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek standartizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu;
“energoefektivitātes projekts” ir ieguldījumu projekts, kas palielina ēkas energoefektivitāti;
“energoefektivitātes fonds (EEF)” ir speciāla ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu energoefektivitātes projektos ar mērķi uzlabot ēku energoefektivitāti gan mājokļu, gan nemājokļu nozarē. EEF pārvalda energoefektivitātes fonda pārvaldītājs;
“energoefektivitātes fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos energoefektivitātes projektus un veic ieguldījumus tajos;
“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK ( 9 ), 2. panta 34. punktā;
“koģenerācija” jeb “kombinēta siltuma un enerģijas ražošana” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;
“no atjaunojamiem energoresursiem ražota enerģija” ir enerģija, kas ražota iekārtās, kurās izmanto tikai atjaunojamus energoresursus, kā arī tā daļa enerģijas, izteikta siltumspējas izteiksmē, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem kombinētās iekārtās, kurās izmanto arī konvencionālos energoresursus. Tā ietver atjaunojamo resursu elektroenerģiju, ko izmanto, lai uzpildītu uzkrāšanas sistēmas, bet neietver elektroenerģiju, kura saražota, izmantojot uzkrāšanas sistēmas;
“atjaunojamie energoresursi” ir šādi atjaunojami nefosili enerģijas avoti: vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes;
“biodegviela” ir no biomasas iegūta šķidra vai gāzveida degviela transportam;
“ilgtspējīga biodegviela” ir biodegviela, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā;
“no pārtikas kultūraugiem ražota biodegviela” ir biodegviela, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā definēts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ( 10 );
“jauna un novatoriska tehnoloģija” ir jauna un sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, kura ir saistīta ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku un nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai uzlabošana;
“balansēšanas pienākumi” ir tirgus dalībnieka vai tā izraudzītā pārstāvja, kurus apzīmē ar jēdzienu “par balansēšanu atbildīgā puse”, atbildība par nebalansu (ražošanas, patēriņa un komerciālo darījumu nesakritībām) noteiktā laikposmā, ko apzīmē ar jēdzienu “nebalansa norēķinu periods”;
“balansēšanas standartpienākumi” ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi, no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs;
“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, tostarp zvejniecības un akvakultūras, produktu, atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmā frakcija (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī biogāzes un rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmā frakcija;
“enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas” ir elektroenerģijas ražošanas izmaksu aprēķins slodzes vai elektrotīkla pieslēguma punktā. Tās ietver sākuma kapitālu, diskonta likmi, kā arī pastāvīgas ekspluatācijas, kurināmā/degvielas un uzturēšanas izmaksas;
“dabas resursu nodoklis” ir nodoklis, kura apliekamajai bāzei ir izteikti negatīva iedarbība uz vidi vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai vides aizsardzības izmaksas varētu iekļaut to cenā, un/vai tā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;
“Savienības minimālais nodokļu līmenis” ir Savienības tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis; attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju tas ir minimālais nodokļu līmenis, kas noteikts I pielikumā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai ( 11 );
“piesārņota vieta” ir vieta, kurā ir cilvēka radīta bīstamu vielu apstiprināta klātbūtne tādā apmērā, kas nopietni apdraud cilvēku veselību vai vidi, ņemot vērā zemes pašreizējo un turpmāko apstiprināto izmantojumu;
“princips piesārņotājs maksā” nozīmē, ka piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas ir jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu;
“piesārņojums” ir kaitējums, ko radījis piesārņotājs, tiešā vai netiešā veidā kaitējot videi vai radot apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem;
“energoefektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” ir centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma, kas atbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas definīcijai, kā noteikts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. un 42. punktā. Šī definīcija ietver siltumapgādes/dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas avotus un tīklu (tostarp saistītās iekārtas), kas nepieciešami siltumenerģijas/dzesēšanai nepieciešamās enerģijas sadalei no ražošanas avotiem uz lietotāja telpām;
“piesārņotājs” ir kāds, kurš tiešā vai netiešā veidā nodara kaitējumu videi vai kurš rada apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu;
“atkārtota izmantošana” ir jebkāda darbība, kuras rezultātā produktus vai sastāvdaļas, kas nav atkritumi, vēlreiz izmanto tam pašam nolūkam, kādam tie sākotnēji bija paredzēti;
“sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir tādas reģenerācijas darbības kā pārbaudīšana, tīrīšana vai labošana, kuru rezultātā produkti vai sastāvdaļas, kas kļuvuši par atkritumiem, tiek sagatavoti, lai tos varētu atkārtoti izmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes;
“pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, ar kuru atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Tā ietver organisku materiālu pārstrādi, bet neietver enerģijas reģenerāciju un pārstrādāšanu materiālos, kas izmantojami par degvielu/kurināmo vai aizbēršanai;
“sasniegtais tehniskais līmenis” ir process, kurā atkritumu atkārtota izmantošana galaprodukta ražošanā ir ekonomiski izdevīga parastā prakse. Attiecīgā gadījumā jēdziens “sasniegtais tehniskais līmenis” (state of the art) traktējams Savienības tehnoloģiju un iekšējā tirgus perspektīvā;
“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiālais aprīkojums vai objekts, kas atrodas Savienībā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:
attiecībā uz elektroenerģiju:
pārvades infrastruktūra, kā definēts 2. panta 3. punktā 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ( 12 );
sadales infrastruktūra, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 5. punktā;
elektroenerģijas akumulācija, ko definē kā objektus, kurus izmanto elektroenerģijas pastāvīgai vai pagaidu akumulēšanai virszemes vai pazemes infrastruktūras objektos vai ģeoloģiskos objektos, ja tie ir tieši pieslēgti augstsprieguma elektropārvades līnijām, kas projektētas 110 kV vai augstākam spriegumam;
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai i) līdz iii) punktā minētās sistēmas būtu ekspluatācijā drošas, neapdraudētas un efektīvas, tostarp aizsardzības, uzraudzības un vadības sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām; un
viedtīkls, ko definē kā jebkādu aprīkojumu, līniju, kabeli vai iekārtu gan pārvades, gan zema un vidēja sprieguma sadales līniju līmenī, kura funkcija ir divpusēja digitāla komunikācija reāllaikā vai tuvu tam, interaktīvs un intelektisks elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa monitorings un vadība elektrotīklā, lai izveidotu tīklu, kurā efektīvi integrētas visu tam pieslēgto lietotāju – ražotāju, patērētāju un lietotāju, kas vienlaikus ir ražotāji un patērētāji, – ieradumi un rīcība nolūkā nodrošināt ekonomiski izdevīgu un ilgtspējīgu elektroenerģijas sistēmu, ko raksturo mazi zudumi, augsta kvalitāte, piegādes drošība un lietošanas drošums;
attiecībā uz gāzi:
dabasgāzes un biogāzes pārvades un sadales cauruļvadi, kas ir daļa no tīkla, izņemot augstspiediena cauruļvadus, kurus izmanto dabasgāzes sadalei izpētes un ieguves vietās;
pazemes krātuves, kas savienotas ar i) punktā minētajiem augstspiediena gāzes cauruļvadiem;
sašķidrinātas dabasgāzes vai saspiestas dabasgāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti; un
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu plūsmas jaudu, tostarp kompresoru stacijas;
attiecībā uz naftu:
jēlnaftas transportēšanas cauruļvadi;
sūknēšanas stacijas un tilpnes, kas nepieciešamas jēlnaftas cauruļvadu ekspluatācijai; un
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi, neapdraudēti un efektīvi, tostarp aizsardzības, uzraudzības un vadības sistēmas un reversās plūsmas ierīces;
attiecībā uz CO2: cauruļvadu tīkli, tostarp saistītās kompresijas stacijas, CO2 transportēšanai uz uzglabāšanas vietām, lai iesūknētu CO2 piemērotos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;
“iekšējā enerģijas tirgus regulējums” ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu ( 13 ), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru ( 14 ), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā ( 15 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem ( 16 ) vai turpmākus tiesību aktus, ar ko pilnībā vai daļēji aizstāj minētos aktus;
Definīcijas, kas attiecas uz sociālo atbalstu transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem
“parastā dzīvesvieta” ir vieta, kur fiziskā persona personīgo un darba saišu dēļ katru kalendāro gadu dzīvo vismaz 185 dienas; ja personas darba saites ir citā vietā nekā tās personīgās saites un šī persona dzīvo divās vai vairākās dalībvalstīs, par tās parasto dzīvesvietu uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, ja vien tā šajā vietā regulāri atgriežas; ja persona dzīvo kādā dalībvalstī, lai tur veiktu noteikta ilguma uzdevumu, par tās dzīvesvietu tik un tā uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, neatkarīgi no tā, vai šī persona minētā uzdevuma veikšanas laikā atgriežas šajā vietā; universitātes vai skolas apmeklēšana citā dalībvalstī nav uzskatāma par parastās dzīvesvietas maiņu; alternatīvi jēdzienam “parastā dzīvesvieta” ir tāda nozīme, kāda tam noteikta dalībvalstu tiesību aktos;
Definīcijas saistībā ar atbalstu platjoslas infrastruktūrai
“pamata platjosla” jeb “pamata platjoslas tīkli” ir tīkli, kas nodrošina pamata funkcijas un balstās uz tādām tehnoloģiju platformām kā asimetriskā ciparu abonentlīnija (risinājumi līdz ADSL2+ tīkliem), neuzlabotie kabeļu tīkli (piemēram, DOCSIS 2.0), trešās paaudzes mobilo sakaru tīkli (UMTS) un satelītu sistēmas;
“ar platjoslas tīkliem saistīti inženiertehniskie darbi” ir inženiertehniskie darbi, kas nepieciešami platjoslas tīkla izvēršanai, piemēram, ceļa uzrakšana, lai ieguldītu (platjolsas) kabeļu kanalizāciju;
“kabeļu kanalizācija” ir pazemes cauruļvadi, ko izmanto platjoslas tīkla (optiskās šķiedras, vara vai koaksiālo) kabeļu ieguldīšanai;
“fiziskā atsaiste” nodrošina piekļuvi galalietotāja piekļuves līnijai un dod iespēju konkurenta datu pārraides sistēmām tieši pārraidīt datus pa šo līniju;
“platjoslas pasīvā infrastruktūra” ir platjoslas tīkls, kurā nav aktīvo komponentu. Parasti tas ietver inženiertehnisko infrastruktūru, kabeļu kanalizāciju, tumšo šķiedru un āra sadales skapjus;
“nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkls” ir moderns tīkls, kam piemīt vismaz šādi parametri: a) tie uzticami nodrošina pakalpojumus ar ļoti lielu datu pārraides ātrumu uz vienu abonentu, izmantojot optiskās šķiedras (vai līdzvērtīgas tehnoloģijas) atvilci tik tuvu lietotāja telpām, lai ļoti lielais datu pārraides ātrums būtu reāli nodrošināts; b) tos var izmantot dažādiem modernajiem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp apvienotajiem IP pakalpojumiem; un c) tie nodrošina ievērojami lielāku augšupielādes ātrumu (salīdzinājumā ar pamata platjoslas tīkliem). Pašreizējā tirgus un tehnoloģiju attīstības posmā NGA tīkli ir: a) optiskās šķiedras piekļuves tīkli (FTTx), b) moderni kabeļu tīkli un c) atsevišķi modernie bezvadu piekļuves tīkli, kas spēj uzticami nodrošināt lielu datu pārraides ātrumu uz vienu abonentu;
“vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve” ir piekļuve, kas operatoram dod iespēju izmantot cita operatora infrastruktūru. Plašākā iespējamā piekļuve, kas jānodrošina attiecīgajā tīklā, pašreizējā tehnoloģiju attīstības posmā ietver vismaz turpmāk minētos piekļuves produktus. FTTH/FTTB tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai, piekļuve tumšajai šķiedrai, atsaistīta piekļuve abonentlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Kabeļu tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai un piekļuve bitu plūsmai. FTTC tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai, atsaistīta piekļuve abonentapakšlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Pasīvajai tīkla infrastruktūrai: piekļuve kabeļu kanalizācijai, piekļuve tumšajai šķiedrai un/vai atsaistīta piekļuve abonentlīnijai. ADSL platjoslas tīkliem: atsaistīta piekļuve abonentlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Mobilajiem vai bezvadu tīkliem: bitu plūsma, kopīga piekļuve stabiem un piekļuve atvilces maršrutēšanas tīkliem. Satelītu platformām: piekļuve bitu plūsmai;
Definīcijas saistībā ar atbalstu kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai
“sarežģīti audiovizuālie darbi” ir darbi, kurus dalībvalstis atzinušas par sarežģītiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti pirms shēmas izveides vai atbalsta piešķiršanas, un var ietvert filmas, kuru vienīgā oriģinālversija ir tādas dalībvalsts oficiālajā valodā, kurai ir ierobežota teritorija, iedzīvotāju skaits vai valodas lietošanas areāls, īsfilmas, režisoru pirmās un otrās filmas, dokumentālās filmas vai mazbudžeta darbus un citādā ziņā komerciāli sarežģītus darbus;
“ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksts” ir visas valstis un teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību un ir iekļautas sarakstā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO);
“samērīgu peļņu” nosaka, ievērojot tipisko peļņu attiecīgajā nozarē. Jebkurā gadījumā par samērīgu uzskata tādu peļņu no ieguldītā kapitāla, kas nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi, kam pieskaitīta prēmija 100 bāzes punktu apmērā;
Definīcijas saistībā ar atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai
“profesionālais sports” ir nodarbošanās ar sportu algota darba vai apmaksātu pakalpojumu veidā neatkarīgi no tā, vai starp profesionālo sportistu un attiecīgo sporta organizāciju ir noslēgts oficiāls darba līgums, ja atlīdzība pārsniedz šīs nodarbošanās izmaksas un veido ievērojamu daļu no sportista ienākumiem. Ceļa un izmitināšanas izdevumus, lai piedalītos sporta pasākumā, šajā regulā neuzskata par atlīdzību.
Definīcijas saistībā ar atbalstu reģionālajām lidostām
“lidostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un aprīkojums, ko lidosta izmanto, lai sniegtu lidostas pakalpojumus aviokompānijām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem; tas ietver skrejceļus, termināļus, peronus, manevrēšanas ceļus, centralizētu infrastruktūru apkalpošanai uz zemes un citas iekārtas, ar kurām tieši atbalsta lidostas pakalpojumus, taču neietver infrastruktūru un aprīkojumu, kas primāri ir nepieciešami darbībām, kuras nav saistītas ar aeronavigāciju;
“aviokompānija” ir jebkura aviokompānija, kurai ir derīga dalībvalsts vai Eiropas Kopējās aviācijas telpas locekļa izdota darbības licence saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 17 );
“lidosta” ir subjekts vai subjektu grupa, kas veic saimniecisko darbību, sniedzot lidostas pakalpojumus aviokompānijām;
“lidostas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko lidosta vai tās meitasuzņēmums sniedz aviokompānijām, lai nodrošinātu lidmašīnu apkalpošanu no nosēšanās brīža līdz pacelšanās brīdim un pasažieru un kravu apkalpošanu, tostarp apkalpošanas pakalpojumu sniegšana uz zemes un centralizētas infrastruktūras nodrošināšana apkalpošanai uz zemes, lai dotu iespēju aviokompānijām sniegt gaisa transporta pakalpojumus;
“vidējā ikgadējā pasažieru plūsma” ir rādītājs, ko nosaka, balstoties uz pasažieru ienākošo un izejošo plūsmu iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts ir piešķirts;
“centralizēta infrastruktūra apkalpošanai uz zemes” ir infrastruktūra, kuru parasti ekspluatē lidostas pārvaldītājs un kas apmaiņā pret atlīdzību tiek nodota to dažādo apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju rīcībā, kuri darbojas lidostā, izņemot aprīkojumu, kurš pieder apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem vai kuru tie ekspluatē;
“ātrvilciens” ir vilciens, kas spēj sasniegt ātrumu virs 200 km/h;
“apkalpošana uz zemes” [lidlauka sniegtie pakalpojumi] ir pakalpojumi, ko lidostas lietotājiem sniedz lidostā, kā izklāstīts Padomes Direktīvas 96/67/EK ( 18 ) pielikumā;
“ar aeronavigāciju nesaistītas darbības” ir komercpakalpojumi aviokompānijām vai citiem lidostas lietotājiem, tostarp papildu pakalpojumi pasažieriem, kravas ekspeditoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, biroju un veikalu iznomāšana, automašīnu stāvvietas un viesnīcas;
“reģionālā lidosta” ir lidosta, kuras vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedz 3 miljonus pasažieru;
Definīcijas saistībā ar atbalstu ostām
“osta” ir zemes un ūdens telpa, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to iekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, šo preču pieņemšanu un piegādi un nodrošināt pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, un jebkāda cita infrastruktūra, kas transporta operatoriem nepieciešama ostā;
“jūras osta” ir osta galvenokārt jūras kuģu uzņemšanai;
“iekšzemes osta” ir osta, kas nav jūras osta, iekšzemes ūdensceļu kuģu uzņemšanai;
“ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un iekārtas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, piestātnes kuģu pietauvošanai, kuģu piestātnes, moli un peldošas pontonu platformas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, uzbērumi un zemes meliorācija, alternatīvo degvielu infrastruktūra un infrastruktūra kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanai;
“ostas būves un aprīkojums” ir virszemes konstrukcijas (piemēram, uzglabāšanai), stacionārās iekārtas (piemēram, noliktavas un termināļa ēkas), kā arī pārvietojamās iekārtas (piemēram, krāni), kas atrodas ostā un ir paredzētas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai;
“piekļuves infrastruktūra” ir visu veidu infrastruktūra, kas ir nepieciešama, lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi ostai un iekļūšanu ostā no zemes, jūras vai upes, piemēram, ceļi, sliežu ceļi, kanāli un slūžas;
“bagarēšana” ir nogulšņu aizvākšana no ūdensceļu dibena ūdens pievadceļos ostai vai ostā;
“alternatīvās degvielas infrastruktūra” ir stacionāra, pārvietojama vai atkrastes ostas infrastruktūra, kas ļauj ostai apgādāt kuģus ar enerģijas avotiem, piemēram, elektroenerģiju, ūdeņradi, biodegvielām saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 2. panta i) punktā definēto, sintētiskajām un parafīna degvielām, dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveidā (saspiestā dabasgāze (CNG)) un sašķidrinātā veidā (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrināto naftas gāzi (LPG), ar kuriem transporta energoapgādē vismaz daļēji aizvieto naftas avotus un kuri potenciāli var palīdzēt dekarbonizēt to un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos rādītājus;
“kuģi” ir peldlīdzekļi, kas ir vai nav pašgājēji, ar vienu vai vairākiem virsūdens korpusiem;
“jūras kuģi” ir kuģi, kas nav tādi kuģi, kuri kuģo tikai vai galvenokārt pa iekšzemes ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos, vai to tuvumā;
“iekšzemes ūdensceļu kuģi” ir kuģi, kas paredzēti kuģošanai tikai vai galvenokārt pa iekšējiem ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos vai to tuvumā;
“kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra” ir stacionāras, peldošas vai pārvietojamas ostu iekārtas, kas spēj uzņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK ( 19 ). definētos kuģu atkritumus vai kravu atliekas.
3. pants
Atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumi
Atbalsta shēmas, atbalsta shēmu ietvaros piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajai atbalsta kategorijai noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas III nodaļā.
4. pants
Paziņošanas robežvērtības
Šo regulu nepiemēro atbalstam, kurš pārsniedz šādas robežvērtības:
reģionālais ieguldījumu atbalsts: “atbalsta koriģētā summa”, kas ieguldījumam, kura attiecināmās izmaksas ir EUR 100 miljoni, aprēķināta saskaņā ar 2. panta 20. punktā noteikto mehānismu;
reģionālais pilsētu attīstības atbalsts: EUR 20 miljoni, kā noteikts 16. panta 3. punktā;
ieguldījumu atbalsts MVU: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;
atbalsts konsultācijām MVU: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
riska finansējuma atbalsts: EUR 15 miljoni vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kā noteikts 21. panta 9. punktā;
darbības sākšanas atbalsts: 22. panta 3., 4. un 5. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam;
atbalsts pētniecībai un attīstībai:
ja projekts pārsvarā ir fundamentālie pētījumi: EUR 40 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie fundamentālo pētījumu kategorijas;
ja projekts pārsvarā ir rūpnieciskie pētījumi: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie rūpniecisko pētījumu kategorijas vai rūpniecisko pētījumu un fundamentālo pētījumu kategorijas, tās ņemot kopā;
ja projekts pārsvarā ir eksperimentālā izstrāde: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie eksperimentālās izstrādes kategorijas;
ja projekts ir Eureka projekts vai tiek īstenots kopuzņēmumā, kas izveidots, pamatojoties uz Līguma 185. vai 187. pantu, i) līdz iii) punktā minētās summas divkāršo;
summas, kas minētas i) līdz iv) punktā, palielina par 50 %, ja atbalstu pētniecības un attīstības projektiem piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas laikā piemērojamo diskonta likmi;
atbalsts tehniski ekonomiskajai priekšizpētei, ko veic, sagatavojoties pētniecības pasākumiem: EUR 7,5 miljoni vienai priekšizpētei;
ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai: EUR 20 miljoni vienai infrastruktūrai;
atbalsts inovācijas kopām: EUR 7,5 miljoni vienai kopai;
inovācijas atbalsts MVU: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
atbalsts mācībām: EUR 2 miljoni vienam mācību projektam;
atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, izņemot ieguldījumu atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai un atbalstu, ko energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas projektu ietvaros sniedz sadales tīklam: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;
ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes projektiem: EUR 10 miljoni, kā noteikts 39. panta 5. punktā;
ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;
darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, un darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā. Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā saskaņā ar 42. pantu: EUR 150 miljoni gadā, ņemot vērā kopējo budžetu par visām shēmām, uz kurām attiecas 42. pants;
ieguldījumu atbalsts centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīklam: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;
ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;
atbalsts platjoslas infrastruktūrai: kopējās izmaksas EUR 70 miljoni vienam projektam;
ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 150 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 75 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem: EUR 50 miljoni vienai shēmai gadā;
ieguldījumu atbalsts sportam un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai: EUR 30 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 100 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā;
ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai: EUR 10 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienai un tai pašai infrastruktūrai pārsniedz EUR 20 miljonus;
atbalsts reģionālajām lidostām: atbalsta intensitāte un atbalsta summas, kas noteiktas 56.a pantā;
atbalsts jūras ostām: attiecināmās izmaksas EUR 130 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 150 miljoni vienam projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 20 ) 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic viena kalendārā gada laikā;
atbalsts iekšzemes ostām: attiecināmās izmaksas EUR 40 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 50 miljoni vienam projektam iekšzemes ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic viena kalendārā gada laikā.
5. pants
Atbalsta pārredzamība
Par pārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:
atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;
atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi;
atbalsts garantiju veidā:
ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām; vai
ja pirms pasākuma īstenošanas garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā ( 21 ) vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metode šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;
atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība;
reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 16. panta nosacījumi;
atbalsts riska finansējuma pasākumu veidā, ja ir izpildīti 21. panta nosacījumi;
darbības sākšanas atbalsts, ja ir izpildīti 22. panta nosacījumi;
atbalsts energoefektivitātes projektiem, ja ir izpildīti 39. panta nosacījumi;
atbalsts piemaksu papildus tirgus cenai veidā, ja ir izpildīti 42. panta nosacījumi;
atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pirms pasākuma īstenošanas ir apstiprināta pēc šīs metodes paziņošanas Komisijai;
atbalsts, kas izpaužas kā materiālo aktīvu pārdošana vai iznomāšana zemāk par tirgus cenu, ja vērtību nosaka vai nu ar neatkarīga eksperta novērtējumu pirms darījuma, vai arī atsaucoties uz publiski pieejamu, regulāri atjauninātu un vispārpieņemtu etalonvērtību.
6. pants
Stimulējošā ietekme
Atbalstu uzskata par tādu, kam piemīt stimulējoša ietekme, ja saņēmējs attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība. Atbalsta pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
uzņēmuma nosaukums un lielums;
projekta apraksts, tostarp tā sākuma un beigu datums;
projekta īstenošanas vieta;
projekta izmaksu uzskaitījums;
atbalsta veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss, pašu kapitāla iepludināšana vai cits) un projektam nepieciešamā publiskā finansējuma summa.
Uzskata, ka lieliem uzņēmumiem piešķiramam ad hoc atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja papildus tam, ka ir nodrošināta 2. punktā paredzētā nosacījuma izpilde, dalībvalsts pirms attiecīgā atbalsta piešķiršanas ir pārliecinājusies, ka saņēmēja sagatavotā dokumentācija pierāda, ka atbalsts radīs vienu vai vairākus šādus rezultātus:
attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu: projekts tiek īstenots, bet bez atbalsta tas attiecīgajā apgabalā nebūtu veikts vai attiecīgajā apgabalā nebūtu saņēmējam pietiekami rentabls;
visos pārējos gadījumos:
Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
ar attiecīgo pasākumu tiesības uz atbalstu tiek noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā; un
pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.
Atkāpjoties no 2., 3. un 4. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējošā ietekme nav prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā piemīt:
reģionālais darbības atbalsts un reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 15. un 16. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;
atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, ja ir izpildīti attiecīgie 21. un 22. panta nosacījumi;
atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā un atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ja ir izpildīti konkrētie attiecīgi 32. un 33. panta nosacījumi;
atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, un atbalsts, ar ko kompensē izmaksas par palīdzības sniegšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, ja ir izpildīti 34. un 35. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;
atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, ja ir izpildīti šīs regulas 44. panta nosacījumi;
atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 50. panta nosacījumi;
sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, ja ir izpildīti 51. panta nosacījumi;
atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ja ir izpildīti 53. panta nosacījumi.
7. pants
Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas
▼M1 —————
8. pants
Atbalsta kumulācija
Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas un kuram ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar:
citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;
citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.
9. pants
Publicēšana un informācija
Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:
kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, izmantojot II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;
katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;
informāciju, kas minēta III pielikumā, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 500 000 .
Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, šajā punktā minēto informāciju ievieto tās dalībvalsts tīmekļa vietnē, kurā atrodas attiecīgā vadošā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta nozīmē. Alternatīvi, iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka katra no tām informāciju par savā teritorijā īstenojamiem atbalsta pasākumiem sniedz savā attiecīgajā tīmekļa vietnē.
Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā un shēmām, uz kurām attiecas 16. un 21. pants ( 23 ), šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos euro):
Komisija savā tīmekļa vietnē publicē:
saites uz šā panta 1. punktā minētajām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm;
kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā.
II NODAĻA
UZRAUDZĪBA
10. pants
Grupu atbrīvojuma priekšrocības atsaukšana
Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu būtu atbrīvots no paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi I līdz III nodaļas nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par pasākumiem var ierobežot, attiecinot tikai uz pasākumiem, ar kuriem piešķir noteikta veida atbalstu, pasākumiem par labu noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem.
11. pants
Ziņojumu sniegšana
Dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. pantā minētā vadošā iestāde, Komisijai nosūta:
izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā – kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par katru atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam, tostarp tā grozījumiem;
elektroniskā veidā – gada ziņojumu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 ( 24 ) par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā gadā vai katrā gada daļā, kurā piemēro šo regulu, ziņojumā ietverot Regulā (EK) Nr. 794/2004 norādīto informāciju.
12. pants
Uzraudzība
III NODAĻA
ĪPAŠIE NOTEIKUMI DAžĀDĀM ATBALSTA KATEGORIJĀM
1. IEDAĻA
Reģionālais atbalsts
13. pants
Reģionālā atbalsta darbības joma
Šo iedaļu nepiemēro:
atbalstam, kas veicina darbības tērauda nozarē, ogļrūpniecības nozarē, kuģu būves nozarē un sintētisko šķiedru nozarē;
atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai, un atbalstam enerģijas ražošanai, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas;
reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, kas ir paredzētas ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru; shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībām, platjoslas infrastruktūrai vai lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, neuzskata par tādām, kuras paredzētas konkrētām saimnieciskās darbības nozarēm;
reģionālajam darbības atbalstam uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. Klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.
14. pants
Reģionālais ieguldījumu atbalsts
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos;
paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītās darbvietas, rēķinot par divu gadu periodu; vai
šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.
Iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot, ja tos iegādājas MVU, un izņemot uzņēmējdarbības vietas iegādi. Ar materiālo aktīvu nomu saistītās izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
attiecībā uz zemi un ēkām lielu uzņēmumu gadījumā nomai jāilgst vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta paredzētās pabeigšanas dienas, bet MVU gadījumā – vismaz trīs gadus;
attiecībā uz ražotni vai iekārtām nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.
►M1 Iegādājoties uzņēmējdarbības vietas aktīvus 2. panta 49. vai 51. punkta nozīmē, ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. ◄ panta 49. punkta nozīmē, ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja attiecīgo aktīvu iegādei jau ir bijis piešķirts atbalsts pirms to iegādes, šo aktīvu izmaksas atņem no attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vietas iegādi. Ja mazu uzņēmumu pārņem sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai darbinieks, atceļ nosacījumu, ka aktīviem jābūt iegādātiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Kapitāldaļu iegāde nav uzskatāma par sākotnēju ieguldījumu.
Nemateriālos aktīvus var ņemt vērā ieguldījumu izmaksu aprēķinā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
tie jāizmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;
tiem jābūt amortizējamiem;
tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju; un
tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus jābūt saistītiem ar projektu, kam piešķirts atbalsts;
attiecībā uz lieliem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas tikai līdz 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.
Ja attiecināmās izmaksas aprēķina, pamatojoties uz paredzamajām algu izmaksām, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos, kas nozīmē, ka no acīmredzamā attiecīgajā periodā izveidoto darbvietu skaita atņem visas zaudētās darbvietas;
katru amata vietu aizpilda triju gadu laikā no darbu pabeigšanas; un
katru darbvietu, kas radīta ieguldījuma rezultātā, attiecīgajā apgabalā saglabā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.
Reģionālais atbalsts platjoslas tīkla attīstīšanai atbilst šādiem nosacījumiem:
atbalstu piešķir tikai apgabalos, kuros nav tādas pašas kategorijas (pamata platjoslas vai NGA) tīkla un kuros ir maz ticams, ka šāds tīkls varētu uz komerciāliem pamatiem tikt izveidots triju gadu laikā no lēmuma piešķirt atbalstu; un
subsidētajam tīkla operatoram ir jāpiedāvā aktīva un pasīva vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, kas attiecībā uz NGA tīkliem ietver fizisku atsaisti; un
atbalstu piešķir, pamatojoties uz konkursa procedūru.
15. pants
Reģionālais darbības atbalsts
Mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas kompensē to preču transporta papildu izmaksas, kas ir ražotas apgabalos, kuri ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu, kā arī to preču transporta papildu izmaksas, kas tiek turpmāk pārstrādātas šajos apgabalos, ievērojot šādus nosacījumus:
atbalstu ir iespējams objektīvi kvantitatīvi noteikt iepriekš, pamatojoties uz fiksētu summu, summu par tonnkilometru vai citu attiecīgu vienību;
transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no šajā punktā noteiktajām transporta papildu izmaksām.
Ļoti mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas novērš vai samazina apdzīvotības sarukšanu, ievērojot šādus nosacījumus:
saņēmēji savu saimniecisko darbību veic attiecīgajā apgabalā;
atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām nepārsniedz 20 % no gada darbaspēka izmaksām, kas saņēmējam radušās attiecīgajā apgabalā.
►C1 Tālākajos reģionos darbības atbalsta shēmas kompensē darbības papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas vienas vai vairāku pastāvīgu Līguma 349. pantā minēto problēmu tiešā ietekmē, ja saņēmēji savu saimniecisko darbību veic tālākajā reģionā, ar nosacījumu, ka atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām, kas īstenotas atbilstoši šai regulai, nepārsniedz vienu no sekojošajām procentuālajām daļām: ◄
35 % no bruto pievienotās vērtības, ko saņēmējs gada laikā rada attiecīgajā tālākajā reģionā;
40 % no darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam gada laikā rodas attiecīgajā tālākajā reģionā;
30 % no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā.
16. pants
Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts
Pilsētu attīstības projektiem jāatbilst šādiem kritērijiem:
tos īsteno atbalstāmajos apgabalos ar pilsētu attīstības fondu starpniecību;
tos līdzfinansē no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;
tie atbalsta “integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas” īstenošanu.
Pilsētu attīstības pasākumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:
pilsētu attīstības fonda pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītāju starpā jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;
neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;
ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;
ja privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības projektos tiek nodrošinātas garantijas, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa;
ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās pilsētu attīstības fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;
pilsētu attīstības fonds darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.
Pilsētu attīstības fondus pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja pilsētu attīstības fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:
pilsētu attīstības fondu pārvaldītājiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;
pilsētu attīstības fondu pārvaldītāju atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;
pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publisko ieguldītāju interesēm;
pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem pilsētu attīstības projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz pilsētu attīstību;
katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.
Ja pilsētu attīstības fonds nodrošina aizdevumus vai garantijas pilsētu attīstības projektiem, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
attiecībā uz aizdevumiem – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā aizdevuma nominālo summu;
attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu.
2. IEDAĻA
Atbalsts MVU
17. pants
Ieguldījumu atbalsts MVU
Attiecināmās izmaksas ir viens vai abi šādi izmaksu veidi:
izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos;
paredzamās algu izmaksas attiecībā uz darbvietām, kas radītas tieši ieguldījumu projekta rezultātā, rēķinot par divu gadu periodu.
Ieguldījumu, ko šā panta nolūkos uzskata par attiecināmām izmaksām, veido:
ieguldījums materiālajos un/vai nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas paplašināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar jauniem papildu produktiem vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā; vai
uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Ja mazu uzņēmumu pārņem sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai darbinieks, atceļ nosacījumu, ka aktīviem jābūt iegādātiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Uzņēmuma kapitāldaļu iegāde vien nav uzskatāma par ieguldījumu.
Nemateriālie aktīvi atbilst visiem šiem nosacījumiem:
tos izmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;
tie ir uzskatāmi par amortizējamiem aktīviem;
tie ir iegādāti atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju;
tie ir iekļauti uzņēmuma aktīvos vismaz trīs gadus.
Darbvietas, kas tieši radītas ieguldījumu projekta rezultātā, atbilst šādiem nosacījumiem:
tās ir radītas triju gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;
attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ir konstatējams darbinieku skaita tīrais pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos;
tās tiek saglabātas vismaz trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz:
20 % no attiecināmajām izmaksām mazajiem uzņēmumiem;
10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem.
18. pants
Atbalsts konsultācijām MVU
19. pants
Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs
20. pants
Atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
organizatoriskās sadarbības izmaksas, tostarp darbinieku un biroju izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar sadarbības projektu;
tādu konsultāciju un atbalsta pakalpojumu izmaksas, kas saistīti ar sadarbību un ko nodrošinājuši ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji;
ceļa izdevumi, ar projektu tieši saistīti aprīkojuma un ieguldījumu izdevumi un projektam tieši izmantoto instrumentu un aprīkojuma amortizācija.
3. IEDAĻA
Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam
21. pants
Riska finansējuma atbalsts
Attiecībā uz finanšu starpniekiem riska finansējuma atbalsts neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem var izpausties vienā no šādiem veidiem:
pašu kapitāls vai kvazikapitāls, vai finanšu piešķīrums, ar ko atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;
aizdevumi, ar ko atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;
atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošinātas garantijas, lai segtu riska finansējuma ieguldījumu radītos zaudējumus.
Atbalsttiesīgi uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri sākotnējā riska finansējuma ieguldījuma sniegšanas brīdī ir nekotēti MVU un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
tie nav darbojušies nevienā tirgū;
tie jebkurā tirgū ir darbojušies mazāk nekā septiņus gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;
tiem ir nepieciešams sākotnējais riska finansējuma ieguldījums, kurš, pamatojoties uz darījumdarbības plānu, kas sagatavots ieiešanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskā tirgū, pārsniedz 50 % no iepriekšējo piecu gadu vidējā gada apgrozījuma.
Riska finansējuma atbalsts var attiekties arī uz turpmākiem ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, tostarp pēc 5. punkta b) apakšpunktā minētā septiņu gadu perioda, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:
netiek pārsniegta 9. punktā minētā riska finansējuma kopsumma;
turpmāko ieguldījumu iespēja bija paredzēta sākotnējā darījumdarbības plānā;
uzņēmums, kurš saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par saistītu uzņēmumu I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē ar tādu citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks vai neatkarīgs privātais ieguldītājs, kurš nodrošina riska finansējumu attiecīgā pasākuma ietvaros, izņemot, ja jaunais subjekts atbilst MVU definīcijas nosacījumiem.
Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu ieguldījumus, riska finansējuma pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī, lai iegūtu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz šādas minimālās robežvērtības:
10 % no riska finansējuma, kas atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem sniegts pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma jebkurā tirgū;
40 % no riska finansējuma, kas sniegts atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā;
60 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 5. punkta c) apakšpunktā, un turpmākajiem ieguldījumiem pēc septiņu gadu perioda atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā.
Riska finansējuma pasākums atbilst šādiem nosacījumiem:
to īsteno ar viena vai vairāku finanšu starpnieku palīdzību, izņemot attiecībā uz nodokļu stimuliem privātajiem ieguldītājiem, kuri veic tiešus ieguldījumus atbalsttiesīgajos uzņēmumos;
finanšu starpniekus, kā arī ieguldītājus vai fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, kas rīkots saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem;
ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;
garantijām, uz kurām attiecas 2. punkta c) apakšpunkts, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju.
Riska finansējuma pasākumi nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
finanšu starpnieki darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;
lai riska finansējuma pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts vai pilnvarotais subjekts, kam uzticēta pasākuma īstenošana, paredz pienācīgas rūpības procedūru, ietverot piemērotu riska diversifikācijas politiku, kuras mērķis ir panākt attiecīgā ieguldījumu portfeļa ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni apjoma un teritoriālās darbības jomas ziņā;
riska finansējums, ko sniedz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, pamatojas uz dzīvotspējīgu darījumdarbības plānu, kas ietver sīkas ziņas par produktu, noieta un rentabilitātes attīstību un norāda ex ante finansiālo dzīvotspēju;
katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.
Finanšu starpnieki tiek pārvaldīti komerciāli. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja finanšu starpnieks un – atkarībā no riska finansējuma pasākuma veida – fonda pārvaldītājs atbilst šādiem nosacījumiem:
tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;
to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju vai finanšu starpnieku izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;
tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;
tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem;
ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās ieguldījumu fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja.
►M1 Riska finansējuma pasākums, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošina garantijas vai aizdevumus vai ar ko atbalsttiesīgajos uzņēmumos veic kvazikapitāla ieguldījumus, kas strukturēti kā parāda instrumenti, atbilst šādiem nosacījumiem: ◄
pasākuma rezultātā finanšu starpnieks veic ieguldījumus, kuri bez atbalsta nebūtu veikti vai būtu veikti ierobežotā apmērā vai citā veidā. Finanšu starpnieks spēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka visas priekšrocības, kas izpaužas kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes, maksimālā apmērā tiek nodotas galīgajam saņēmējam;
attiecībā uz aizdevumiem un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas strukturēti kā parāda instrumenti, – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā instrumenta nominālo summu;
attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma.
Riska finansējuma atbalsts tādiem MVU, kuri neatbilst 5. punkta nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:
attiecībā uz MVU atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1407/2013; un
ir izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, izņemot tos, kuri noteikti 5., 6., 9., 10. un 11. punktā; un
attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu ieguldījumus, pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai MVU līmenī, lai iegūtu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz vismaz 60 % no MVU sniegtā riska finansējuma.
22. pants
Darbības sākšanas atbalsts
Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir visi nekotētie mazie uzņēmumi, kas reģistrēti ilgākais pirms pieciem gadiem un atbilst šādiem nosacījumiem:
tie nav pārņēmuši cita uzņēmuma darbību;
tie vēl nav sadalījuši peļņu;
tie nav izveidoti apvienošanās rezultātā.
Ja atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nav pienākuma reģistrēties, var uzskatīt, ka attiecīgais piecu gadu periods sākas no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību vai attiecībā uz tā saimniecisko darbību ir apliekams ar nodokli.
Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, tos uzņēmumus, kas izveidoti, apvienojoties uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, arī var uzskatīt par atbalsttiesīgiem uzņēmumiem ne vairāk kā piecus gadus no vecākā apvienošanā iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas datuma.
Darbības sākšanas atbalsts ir:
aizdevumi ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām procentu likmēm, kuru ilgums ir desmit gadi un maksimālā nominālā summa ir lielākais EUR 1 miljons vai EUR 1,5 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 2 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Aizdevumiem ar ilgumu no pieciem līdz desmit gadiem maksimālās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp desmit gadiem un aizdevuma faktisko ilgumu. Aizdevumiem ar ilgumu līdz pieciem gadiem maksimālā summa ir tāda pati kā aizdevumiem, kuru ilgums ir pieci gadi;
garantijas ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām prēmijām, kuru ilgums ir desmit gadi un maksimālā garantētā summa ir lielākais EUR 1,5 miljoni vai EUR 2,25 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 3 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Garantijām ar ilgumu no pieciem līdz desmit gadiem maksimālās garantētās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp desmit gadiem un garantijas faktisko ilgumu. Garantijām ar ilgumu līdz pieciem gadiem maksimālā garantētā summa ir tāda pati kā garantijām, kuru ilgums ir pieci gadi. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;
dotācijas, tostarp pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, un procentu likmes un garantijas prēmijas samazinājumi, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,4 miljoni vai EUR 0,6 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 0,8 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.
23. pants
Atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU
Atbalsta pasākums var būt nodokļu stimulu veidā neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas, attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgos uzņēmumos, ko veic, izmantojot alternatīvu tirdzniecības platformu, saskaņā ar 21. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
24. pants
Izpētes izmaksu atbalsts
4. IEDAĻA
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai
25. pants
Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem
Pētniecības un attīstības projekta atbalstāmā daļa pilnībā ietilpst vienā vai vairākās šādās kategorijās:
fundamentālie pētījumi;
rūpnieciskie pētījumi;
eksperimentālā izstrāde;
tehniski ekonomiskā priekšizpēte.
Pētniecības un attīstības projektu attiecināmās izmaksas attiecina uz noteiktu pētniecības un attīstības kategoriju, un tās ir šādas:
personāla izmaksas: pētnieki, tehniskie un citi palīgdarbinieki, ciktāl tie nodarbināti projektā;
izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;
izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;
izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem;
papildu netiešās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.
Atbalsta intensitāte katram saņēmējam nepārsniedz:
100 % no attiecināmajām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā;
50 % no attiecināmajām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā;
25 % no attiecināmajām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā;
50 % no attiecināmajām izmaksām tehniski ekonomiskās priekšizpētes gadījumā.
Rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi:
par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem;
par 15 procentpunktiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
projekts paredz efektīvu sadarbību:
projekta rezultātus plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību.
26. pants
Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai
27. pants
Atbalsts inovācijas kopām
Inovācijas kopu darbības atbalsta attiecināmās izmaksas ir personāla un administratīvās izmaksas (tostarp netiešās izmaksas), kas attiecas uz:
kopas darbības stimulēšanu, lai sekmētu sadarbību, informācijas apmaiņu un specializētu un īpaši izstrādātu darījumdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšanu vai to pieejamības nodrošināšanu;
kopas popularizēšanu tirgū, lai palielinātu jaunu uzņēmumu vai organizāciju dalību un palielinātu kopas pamanāmību;
kopas iekārtu pārvaldību; mācību programmu, darbsemināru un konferenču organizēšanu, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, tīklošanos un starptautisko sadarbību.
28. pants
Inovācijas atbalsts MVU
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, apstiprināšanu un aizstāvēšanu;
izmaksas par augsti kvalificētu personālu, kas pārcelts no pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas vai kāda liela uzņēmuma un kas nodarbojas ar pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām saņēmēja jaunizveidotā amatā un neaizstāj citu personālu;
izmaksas par inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem.
29. pants
Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
personāla izmaksas;
izmaksas par instrumentiem, aprīkojumu, ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā;
izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos;
papildu netiešās izmaksas un citas darbības izmaksas, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.
30. pants
Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē
Pirms atbalstāmā projekta sākšanas dienas internetā publicē šādu informāciju:
norāde par to, ka tiks īstenots atbalstāmais projekts;
atbalstāmā projekta mērķi;
aptuvens datums, kad plānots publicēt atbalstāmā projekta sagaidāmos rezultātus, un to publicēšanas vieta internetā;
norāde par to, ka atbalstāmā projekta rezultāti būs bez maksas pieejami visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē vai apakšnozarē.
5. IEDAĻA
Atbalsts mācībām
31. pants
Atbalsts mācībām
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
mācību personāla izmaksas par stundām, kurās mācību personāls piedalās mācībās;
mācību personāla un apmācāmo darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar mācību projektu, piemēram, ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, ar projektu tieši saistīti materiāli un piederumi, instrumentu un aprīkojuma amortizācija, ciktāl tos izmanto vienīgi mācību projektam;
ar mācību projektu saistīto konsultāciju pakalpojumu izmaksas;
apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas) par tām stundām, kuras apmācāmie piedalās mācībās.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. To var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 70 % apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi:
par 10 procentpunktiem, ja mācības tiek nodrošinātas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;
par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.
Ja atbalstu piešķir jūras transporta nozarē, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
apmācāmie nav aktīvi apkalpes locekļi, bet ir ārštata darbinieki uz kuģa; un
mācības notiek uz Savienības reģistros ierakstītiem kuģiem.
6. IEDAĻA
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti
32. pants
Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā
33. pants
Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai
34. pants
Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
telpu pielāgošanas izmaksas;
izmaksas, kas saistītas ar personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai strādājošām personām ar invaliditāti, un šā personāla apmācīšanu palīdzēt strādājošām personām ar invaliditāti;
tādas izmaksas par personu ar invaliditāti lietotā aprīkojuma iegādi vai pielāgošanu vai programmatūras iegādi un validēšanu, ietverot pielāgotas vai palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām izmaksām, kuras rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti;
izmaksas, kas tieši saistītas ar strādājošu personu ar invaliditāti transportu uz darba vietu un transportu profesionālās darbības ietvaros;
algu izmaksas par stundām, kuras strādājoša persona ar invaliditāti pavada rehabilitācijā;
ja saņēmējs nodrošina aizsargātu nodarbinātību, ražošanas vienību būvniecības, ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas konkrētajā uzņēmumā un administrācijas un transporta izmaksas, ja šīs izmaksas tieši izriet no strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas.
35. pants
Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par:
personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, maksimāli 12 mēnešu laikposmā no nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā vai maksimāli 24 mēnešu laikposmā no īpaši nelabvēlīgā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā;
šāda personāla apmācīšanu palīdzēt nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem.
7. IEDAĻA
Atbalsts vides aizsardzībai
36. pants
Ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav
Ieguldījums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
tas ļauj saņēmējam paaugstināt no tā darbības izrietošo vides aizsardzības līmeni, pārsniedzot piemērojamos Savienības standartus neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem;
tas ļauj saņēmējam paaugstināt no tā darbības izrietošo vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav.
Atkāpjoties no 3. punkta, atbalstu var piešķirt:
tādu jaunu sauszemes, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportlīdzekļu iegādei, kas atbilst Savienības pieņemtajiem standartiem, ja minētā iegāde notiek, pirms šie standarti stājušies spēkā, un ja tad, kad tie kļūst obligāti, tie netiek piemēroti transportlīdzekļiem, kuri iegādāti pirms attiecīgā datuma;
esošu sauszemes, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportlīdzekļu modificēšanai, ja dienā, kad sākta minēto transportlīdzekļu ekspluatācija, Savienības standarti vēl nav bijuši spēkā un ja tad, kad tie kļūst obligāti, tie netiek ar atpakaļejošu spēku piemēroti minētajiem transportlīdzekļiem.
Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārsniegtu piemērojamos Savienības standartus vai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav. Tās nosaka šādi:
ja izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar vides aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;
visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar vides aizsardzību saistītās izmaksas.
Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.
37. pants
Ieguldījumu atbalsts saistībā ar laicīgu pielāgošanos turpmākiem Savienības standartiem
Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārsniegtu piemērojamos Savienības standartus. Tās nosaka šādi:
ja izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar vides aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;
visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar vides aizsardzību saistītās izmaksas.
Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz:
20 % no attiecināmajām izmaksām maziem uzņēmumiem, 15 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem un 10 % no attiecināmajām izmaksām lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vairāk nekā trīs gadus pirms jaunā Savienības standarta stāšanās spēkā;
15 % no attiecināmajām izmaksām maziem uzņēmumiem, 10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem un 5 % no attiecināmajām izmaksām lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vienu līdz trīs gadus pirms jaunā Savienības standarta stāšanās spēkā.
38. pants
Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem
Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Tās nosaka šādi:
ja izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar energoefektivitāti saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;
visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kāda īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar energoefektivitāti saistītās izmaksas.
Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.
39. pants
Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem
Dalībvalstis energoefektivitātes atbalsta sniegšanai var izveidot energoefektivitātes fondus un/vai izmantot finanšu starpniekus. Jāizpilda šādi nosacījumi:
finanšu starpnieku pārvaldītājus, kā arī energoefektivitātes fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Finanšu starpniekiem un energoefektivitātes fondu pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;
neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;
ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;
ja tiek nodrošinātas garantijas, to likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju;
ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās energoefektivitātes fonda vai finanšu starpnieka pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;
energoefektivitātes fonds vai finanšu starpnieks darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un, lai energoefektivitātes atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.
Finanšu starpniekus, tostarp energoefektivitātes fondus, pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja finanšu starpnieks un attiecīgā gadījumā energoefektivitātes fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:
tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;
to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;
tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;
tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem energoefektivitātes projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz energoefektivitāti;
attiecībā uz publisko finansējumu, kas ieguldīts energoefektivitātes fondā vai piešķirts finanšu starpniekam, pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija, kas paredz iespēju, ka energoefektivitātes projektus finansē tirgus, kad tas tam ir gatavs.
40. pants
Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai
41. pants
Ieguldījumu atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem
Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem. Tās nosaka šādi:
ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, piemēram, kā viegli nosakāmu pievienoto komponentu jau esošam objektam, attiecināmās izmaksas ir šīs ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas;
ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo resursu enerģiju saistītās izmaksas;
atsevišķām nelielām iekārtām, kurām nevar noteikt videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, jo ierobežota lieluma ražotņu nav, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni.
Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz:
45 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās aprēķinātas, pamatojoties uz 6. punkta a) vai b) apakšpunktu;
30 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās aprēķinātas, pamatojoties uz 6. punkta c) apakšpunktu.
42. pants
Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem
Konkursa procedūra var būt vērsta uz kādām konkrētām tehnoloģijām, ja procedūra, kurā drīkstētu piedalīties visi ražotāji, radītu neoptimālu rezultātu, un procedūras pielāgojumi nevarētu novērst šo problēmu, ņemot vērā jo īpaši šādus apstākļus:
konkrētas jaunas un novatoriskas tehnoloģijas ilgtermiņa potenciālu; vai
vajadzību panākt diversifikāciju; vai
energotīkla ierobežojumus un tīkla stabilitāti; vai
sistēmas (integrācijas) izmaksas; vai
vajadzību izvairīties no izejvielu tirgus kropļojumiem, kas rodas atbalsta biomasai rezultātā.
Dalībvalstis veic sīku novērtējumu par minēto apstākļu pastāvēšanu un iesniedz to Komisijai saskaņā ar 11. panta a) punktā aprakstīto kārtību.
43. pants
Darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās
44. pants
Atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK
45. pants
Ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai
46. pants
Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai
47. pants
Ieguldījumu atbalsts atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai
48. pants
Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai
49. pants
Atbalsts vides pētījumiem
8. IEDAĻA
Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai
50. pants
Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai
Atbalstu piešķir ar šādiem nosacījumiem:
dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa; un
pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un zaudējumiem, kuri radušies attiecīgajam uzņēmumam.
9. IEDAĻA
Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem
51. pants
Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem
10. IEDAĻA
Atbalsts platjoslas infrastruktūrai
52. pants
Atbalsts platjoslas infrastruktūrai
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
ieguldījumu izmaksas platjoslas pasīvās infrastruktūras izvēršanai;
ieguldījumu izmaksas ar platjoslu saistītiem inženiertehniskajiem darbiem;
ieguldījumu izmaksas pamata platjoslas tīklu izvēršanai; un
ieguldījumu izmaksas nākamās paaudzes piekļuves (“NGA”) tīklu izvēršanai.
11. IEDAĻA
Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai
53. pants
Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai
Atbalstu piešķir šādiem kultūras mērķiem un darbībām:
muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, citas izpildītājmākslas organizācijas, kinematogrāfiskā mantojuma iestādes un citas tamlīdzīgas mākslas un kultūras infrastruktūras, organizācijas un iestādes;
materiālais mantojums, ietverot visu veidu kustamo vai nekustamo kultūras mantojumu un arheoloģiskos objektus, pieminekļus, vēsturiskos objektus un celtnes; dabas mantojums, ja tas ir saistīts ar kultūras mantojumu vai to kā kultūras vai dabas mantojumu oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes;
visu veidu nemateriālais mantojums, ietverot tautas paražas un amatniecību;
mākslas vai kultūras pasākumi un priekšnesumi, festivāli, izstādes un citas tamlīdzīgas kultūras darbības;
kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;
mūzikas un literatūras, tostarp tulkojumu, rakstīšana, rediģēšana, producēšana, izplatīšana, digitalizācija un publicēšana.
Atbalsts var būt:
ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts kultūras infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;
darbības atbalsts.
Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp:
izmaksas par infrastruktūras izbūvi, modernizēšanu, iegādi, konservāciju vai uzlabošanu, ja vismaz 80 % no gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķiem;
izmaksas par kultūras mantojuma iegādi, tostarp nomu, īpašumtiesību nodošanu vai fizisku pārvietošanu;
izmaksas par materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, restaurēšanu un atjaunošanu, tostarp papildu izmaksas par glabāšanu piemērotos apstākļos, speciāliem instrumentiem, materiāliem un dokumentēšanas, izpētes, digitalizācijas un publicēšanas izmaksas;
izmaksas, lai uzlabotu kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un citu jauno tehnoloģiju izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām (jo īpaši uzbrauktuves un lifti personām ar invaliditāti, norādes Braila rakstā un aptaustāmi eksponāti muzejos) un veicinātu kultūru daudzveidību priekšnesumu, programmu un apmeklētāju ziņā;
izmaksas par kultūras projektiem un pasākumiem, sadarbības un apmaiņas programmām un stipendijām, tostarp atlases procedūru izmaksas, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.
Attiecībā uz darbības atbalstu attiecināmās izmaksas ir šādas:
kultūras iestādes izmaksas vai mantojuma objekta izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgām vai periodiskām darbībām, tostarp izstādēm, priekšnesumiem, pasākumiem un tamlīdzīgām kultūras darbībām, kuras notiek parastās darbības gaitā;
izmaksas, ko rada kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;
izmaksas, lai uzlabotu kultūras iestāžu vai mantojuma objektu un pasākumu pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un jauno tehnoloģiju izmantošanas izmaksas, kā arī izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;
darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar kultūras projektu vai darbību, piemēram, nekustamā īpašuma un kultūras pasākumu norises vietu īre vai noma, ceļa izdevumi, ar kultūras projektu vai darbību tieši saistītu materiālu un piederumu izmaksas, arhitektoniskas struktūras izstādēm un skatuves iekārtojums, instrumentu, programmatūras un iekārtu noma, līzings un amortizācija, izmaksas par piekļuves tiesībām ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un citam attiecīgajam saturam, kas aizsargāts ar intelektuālā īpašuma tiesībām, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta vai darbības rezultātā; amortizācijas izdevumi un finansēšanas izmaksas ir attiecināmi vienīgi tad, ja tie nav bijuši segti no ieguldījumu atbalsta;
izmaksas saistībā ar personālu, kas strādā kultūras iestādē, mantojuma objektā vai projektā;
izmaksas par konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, ko sniedz ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji, kuras radušās tieši projekta rezultātā.
54. pants
Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem
Atbalsts var būt:
atbalsts audiovizuālo darbu producēšanai;
pirmsproducēšanas atbalsts; un
izplatīšanas atbalsts.
Ja dalībvalstis uz atbalstu attiecina izdevumu teritoriālās saistības, atbalsta shēmās audiovizuālo darbu producēšanai var vai nu:
prasīt, lai tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķir atbalstu, tiktu izlietota summa lielākais 160 % apmērā no audiovizuālā darba producēšanai piešķirtā atbalsta; vai
konkrētā audiovizuālā darba producēšanai piešķirto atbalstu aprēķināt procentuālā izteiksmē no piešķīrējā dalībvalstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem, parasti gadījumā, ja atbalsta shēma ir nodokļu atvieglojumu veidā.
Abos gadījumos maksimālais izdevumu apjoms, kuram var piemērot izdevumu teritoriālās saistības, nekādā gadījumā nepārsniedz 80 % no kopējā producēšanas budžeta.
Dalībvalstis var arī prasīt, ka, lai projekti varētu pretendēt uz atbalstu, noteikts minimālais producēšanas darbību apjoms jāveic attiecīgajā teritorijā, bet šis apjoms nevar pārsniegt 50 % no kopējā producēšanas budžeta.
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
attiecībā uz producēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu producēšanas kopējās izmaksas, tostarp izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;
attiecībā uz pirmsproducēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanas un izstrādes izmaksas;
attiecībā uz izplatīšanas atbalstu: audiovizuālo darbu izplatīšanas un veicināšanas izmaksas.
Atbalsta intensitāti var palielināt šādi:
līdz 60 % no attiecināmajām izmaksām kopražojumiem, kurus finansē vairāk nekā viena dalībvalsts un kuros piedalās producētāji no vairāk nekā vienas dalībvalsts;
līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem un kopražojumiem, kuros piedalās valstis no ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksta.
12. IEDAĻA
Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai
55. pants
Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai
Atbalsts var būt:
ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts sporta un daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;
darbības atbalsts sporta infrastruktūrai.
13. IEDAĻA
Atbalsts vietējai infrastruktūrai
56. pants
Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai
14. IEDAĻA
Atbalsts reģionālajām lidostām
56.a pants
Atbalsts reģionālajām lidostām
Ieguldījumu atbalsta summa nepārsniedz:
50 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija no viena līdz trīs miljoniem pasažieru;
75 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza vienu miljonu pasažieru.
15. IEDAĻA
Atbalsts ostām
56.b pants
Atbalsts jūras ostām
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:
ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;
ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;
bagarēšana.
Atbalsta intensitāte attiecībā uz katru ieguldījumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nepārsniedz:
100 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par EUR 20 miljoniem;
80 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 20 miljonus, bet ir mazākas par EUR 50 miljoniem;
60 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 50 miljonus, bet ir mazākas par 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā paredzēto summu.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas 2. punkta b) apakšpunktā un c) apakšpunktā, un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā.
56.c pants
Atbalsts iekšzemes ostām
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:
ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;
ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;
bagarēšana.
IV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
57. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 800/2008 atceļ.
58. pants
Pārejas noteikumi
59. pants
Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.
To piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
MVU DEFINĪCIJA
1. pants
Uzņēmums
Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.
2. pants
Darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategorijas
3. pants
Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus
Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:
publiskas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu uzņēmumos, kurus nekotē biržā (uzņēmējdarbības mecenāti), ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000 ;
akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;
institucionālie ieguldītāji, tostarp reģionālās attīstības fondi;
autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000 .
“Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:
uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;
uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;
uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;
uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.
Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.
Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu vai kāda no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem.
Uzņēmumi, kuriem kādas no šīm attiecībām pastāv ar fiziskas personas vai kopīgi darbojošos fizisku personu grupas starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.
Par “blakustirgu” uzskata produkta vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no konkrētā tirgus.
4. pants
Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods
5. pants
Darbinieku skaits
Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa attiecīgā atskaites gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:
darba ņēmējus;
personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas darba ņēmējiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;
īpašniekus vadītājus;
partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un no uzņēmuma gūst finansiālas priekšrocības.
Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.
6. pants
Uzņēmuma datu apkopošana
Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.
Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par katru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.
Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no to pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma iespējamiem partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā, ja vien tie jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas atbilst vismaz 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.
II PIELIKUMS
Informācija par valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem
I daļa
Informāciju sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto IT lietojumprogrammu, kā noteikts 11. pantā