02014R0508 — LV — 25.04.2020 — 006.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 508/2014

(2014. gada 15. maijs)

par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011

(OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1787 (2017. gada 12. jūnijs),	L 256	1	4.10.2017
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs),	L 172	1	26.6.2019
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts),	L 99	5	31.3.2020
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/560 (2020. gada 23. aprīlis),	L 130	11	24.4.2020

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 088, 31.3.2017, lpp 22 (508/2014)

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 508/2014

(2014. gada 15. maijs)

SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības finanšu pasākumus, lai īstenotu:

kopējo zivsaimniecību politiku (KZP);

attiecīgos pasākumus jūras tiesību jomā;

zivsaimniecības un akvakultūras reģionu un zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību; un

integrēto jūrlietu politiku (IJP).

2. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3. pants

Definīcijas

1. Neskarot šā panta 2. punktu, šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (ES) Nr. 1379/2013 5. pantā, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. pantā.

2. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu tīkls ar decentralizētu struktūru, kas izstrādāts informācijas apmaiņai starp lietotājiem, lai uzlabotu viņu izpratni par stāvokli saistībā ar jūrā veiktām darbībām;

“starpnozaru darbības” ir tādas iniciatīvas, no kurām savstarpēju labumu gūst dažādas nozares un/vai dažādi nozaru politikas virzieni, kā norādīts LESD, un kuras nevar īstenot pilnībā, izmantojot tikai tos pasākumus, kas iekļauti attiecīgajās politikas jomās;

“elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma” (ERS) ir datu elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1224/2009;

“Eiropas jūras novērojumu un datu tīkls” ir tīkls, kas apvieno attiecīgās valstu jūras novērojumu un datu programmas, izveidojot kopīgu un pieejamu Eiropas mēroga resursu;

“zivsaimniecības un akvakultūras reģions” ir apgabals, kurā ir jūras, upes vai ezera krasts, tostarp dīķi vai upes baseins, kurā ir ievērojams zivsaimniecībā vai akvakultūrā nodarbināto personu īpatsvars, kurš ir funkcionāli vienots no ģeogrāfiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

“zvejnieks” ir ikviena persona, kas veic komerciālas zvejas darbības, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

“zveja iekšējos ūdeņos” ir zvejas darbības, ko komerciālos nolūkos veic iekšējos ūdeņos, izmantojot kuģus vai citas ierīces, tostarp ierīces, ko izmanto zemledus zvejai;

“integrēta piekrastes zonas pārvaldība” ir stratēģijas un pasākumi, kā aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2002/413/EK ( 1 );

“integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to nozaru politikas koordinēta pārvaldība Savienības līmenī, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;

10)

“integrētā jūrlietu politika” (IJP) ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt koordinētu un saskanīgu lēmumu pieņemšanu, lai panāktu pēc iespējas ilgtspējīgāku attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju dalībvalstīs un, konkrēti, Savienības piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī jūrlietu nozarēs, īstenojot saskanīgu politiku ar jūrlietām saistītās jomās un attiecīgu starptautisko sadarbību;

11)

“integrētā jūras uzraudzība” (IJU) ir Savienības iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas jūru uzraudzības darbību efektivitāti un lietderīgumu, izmantojot starpnozaru un pārrobežu informācijas apmaiņu un sadarbību;

12)

“jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā attiecīgās dalībvalsts iestādes analizē un organizē cilvēka darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

13)

“pasākums” ir darbību kopums;

14)

“mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti I pielikuma 3. tabulā Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 ( 2 );

15)

“kuģi, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos,” ir kuģi, kas nodarbojas ar komerciālo zveju iekšējos ūdeņos un nav iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

SADAĻA

VISPĀRĒJĀ SISTĒMA

NODAĻA

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda izveide un mērķi

4. pants

Izveide

Ar šo izveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF).

5. pants

Mērķi

EJZF palīdz sasniegt šādus mērķus:

veicināt konkurētspējīgu, vides ziņā ilgtspējīgu, ekonomiski dzīvotspējīgu un sociāli atbildīgu zivsaimniecību un akvakultūru;

sekmēt KZP īstenošanu;

veicināt zivsaimniecības un akvakultūras reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību;

sekmēt Savienības IJP izstrādi un īstenošanu tādā veidā, kas papildina kohēzijas politiku un KZP.

Tiekšanās uz minētajiem mērķiem rezultātā nepalielinās zvejas kapacitāte.

6. pants

Savienības prioritātes

EJZF palīdz īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”, kā arī īstenot KZP. Tas īsteno šādas Savienības prioritātes zivsaimniecības, akvakultūras un saistīto darbību ilgtspējīgas attīstības jomā, kas atspoguļo Regulā (ES) Nr. 1303/2013 minētos attiecīgos tematiskos mērķus.

veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

zvejniecības ietekmes uz jūras vidi novēršana, tostarp nevēlamas nozvejas, cik iespējams, samazināšana un izskaušana;

ūdenstilpņu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana;

zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvara nodrošināšana;

zvejniecības uzņēmumu, tostarp mazapjoma piekrastes flotes, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana un drošības un darba apstākļu uzlabošana;

atbalsta sniegšana tehnoloģiju izstrādes, inovācijas, tostarp energoefektivitātes palielināšanas, un zināšanu pārneses stiprināšanai;

profesionālās apmācības, jaunu profesionālo prasmju un mūžizglītības attīstība.

veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

atbalsta sniegšana tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai;

akvakultūras uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana, tostarp drošības un darba apstākļu uzlabošana;

ūdenstilpņu bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana un atjaunošana un ar akvakultūru saistītu ekosistēmu stiprināšana un resursu ziņā efektīvas akvakultūras veicināšana;

tādas akvakultūras veicināšana, kurā tiek nodrošināta augsta līmeņa vides aizsardzība, un dzīvnieku veselības un labturības un sabiedrības veselības un drošības veicināšana;

profesionālās apmācības, jaunu profesionālo prasmju un mūžizglītības attīstība.

sekmēt KZP īstenošanu, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

zinātniskas informācijas uzlabošana un sniegšana, kā arī datu vākšanas un pārvaldības uzlabošana;

atbalsta sniegšana uzraudzībai, kontrolei un noteikumu izpildei, tādējādi palielinot iestāžu spēju un valsts pārvaldes efektivitāti, bet nepalielinot administratīvo slogu.

palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju, īstenojot šādu konkrētu mērķi: ekonomiskās izaugsmes, sociālās iekļaušanas un darbvietu radīšanas veicināšana un sniedzot atbalstu nodarbināmībai un darbaspēka mobilitātei piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras, tostarp darbību dažādošana zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs.

veicināt tirdzniecību un apstrādi, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

zvejas un akvakultūras produktu tirgus organizāciju uzlabošana;

▼C1

investīciju apstrādes un tirdzniecības nozarē sekmēšana.

▼B

veicināt IJP īstenošanu.

NODAĻA

Dalīta un tieša pārvaldība

7. pants

Dalīta un tieša pārvaldība

1. Pasākumus, uz kuriem attiecas V sadaļa, finansē no EJZF saskaņā ar Savienības un dalībvalstu dalītas pārvaldības principu un kopīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

2. Pasākumus, uz kuriem attiecas VI sadaļa, finansē no EJZF saskaņā ar tiešas pārvaldības principu.

III

NODAĻA

Dalītā pārvaldībā īstenotas palīdzības vispārējie principi

8. pants

Valsts atbalsts

1. Neskarot šā panta 2. punktu, atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, piemēro LESD 107., 108. un 109. pantu.

2. Tomēr LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpts LESD 42. panta darbības jomā.

3. Valsts noteikumus, ar kuriem nosaka publisko finansējumu, pārsniedzot šīs regulas 2. punktā minētos noteikumus par maksājumiem, izvērtē kopumā, pamatojoties uz 1. punktu.

4. Attiecībā uz zvejniecības un akvakultūras produktiem, kuri uzskaitīti LESD I pielikumā un kuriem piemēro tā 107., 108. un 109. pantu, Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu var atļaut darbības atbalstu LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos nozarēm, kas ražo, apstrādā un laiž tirgū zvejniecības un akvakultūras produktus, lai mazinātu minēto reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība un ārkārtīgi tālā un nomaļā atrašanās vieta.

9. pants

Īpašie ex ante nosacījumi

EJZF piemēro īpašos ex ante nosacījumus, kas minēti IV pielikumā.

NODAĻA

Pieteikumu pieņemamība un neatbilstīgas darbības

10. pants

Pieteikumu pieņemamība

1. Pieteikums, ko operators iesniedz atbalsta saņemšanai no EJZF, nav pieņemami konkrēti noteiktu laikposmu, kuru nosaka saskaņā ar šā panta 4. punktu, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais operators:

ir izdarījis smagu pārkāpumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 ( 3 ) 42. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu;

ir bijis iesaistīts Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kā noteikts 40. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008, vai bijis iesaistīts tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai īpašumtiesībās, kuru karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts minētās regulas 33. pantā;

ir izdarījis KZP noteikumu smagu pārkāpumu, kas kā tāds ir noteikts citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajos tiesību aktos; vai

ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK ( 4 ) 3. un 4. pantā, ja pieteikums ir iesniegts par atbalstu saskaņā ar šīs regulas V sadaļas II nodaļu.

2. Atbalsta saņēmējs turpina ievērot 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos nosacījumus pēc pieteikuma iesniegšanas un visā darbības īstenošanas laikposmā un piecus gadus pēc galīgā maksājuma minētajam atbalsta saņēmējam.

3. Pieteikums, ko iesniedzis operators, nav pieņemams konkrēti noteiktu laikposmu, kuru nosaka saskaņā ar šā panta 4. punktu, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka minētais operators saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) vai EJZF ir veicis krāpniecisku darbību, kā definēts 1. pantā Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 5 ).

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 126. pantu:

ar ko nosaka šā panta 1. un 3. punktā minēto laikposmu, kas ir samērīgs ar smagā pārkāpuma, noziedzīgā nodarījuma vai krāpnieciskas darbības veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un kas ilgst vismaz vienu gadu;

ar ko paredz attiecīgās šā panta 1. un 3. punktā minētā laikposma sākuma vai beigu dienas.

5. Dalībvalstis pieprasa operatoriem, kuri iesniedz pieteikumu EJZF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro šā panta 1. punktā norādītos kritērijus, un paziņo, ka viņi nav veikuši krāpniecisku darbību saistībā ar EZF vai EJZF, kā minēts šā panta 3. punktā. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis pārliecinās par minētā apliecinājuma patiesumu, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama valsts pārkāpumu reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā, vai jebkādiem citiem pieejamiem datiem.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā dalībvalsts nodrošina pēc citas dalībvalsts pieprasījuma informāciju, kas ir tās pārkāpumu valsts reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā.

11. pants

Neatbilstīgās darbības

Darbības, par kurām nevar pretendēt uz EJZF atbalstu, ir:

darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti, vai aprīkojums, kas palielina kuģa spēju atrast zivis;

jaunu zvejas kuģu būve vai zvejas kuģu importēšana;

zvejas darbību pagaidu vai galīga pārtraukšana, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

izpētes zveja;

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.

III

SADAĻA

FINANŠU SHĒMA

12. pants

Budžeta izpilde

1. Savienības budžetu, kas piešķirts EJZF šīs regulas V sadaļā minētiem pasākumiem, izpilda saskaņā ar dalītas pārvaldības principu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4. pantam.

2. Savienības budžetu, kas piešķirts EJZF šīs regulas VI sadaļā minētiem pasākumiem, tieši izpilda Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 6 ) 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3. Budžeta saistības, uz kurām attiecas tieša pārvaldība, Komisija pilnībā vai daļēji atceļ saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un attiecīgā gadījumā saskaņā ar šīs regulas 123. pantu.

4. Piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 30. un 53. pantu.

▼M4

13. pants

Budžeta līdzekļi dalītā pārvaldībā

1. Līdzekļi, kas laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir pieejami EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR 5 749 331 600 pašreizējās cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto sadalījumu pa gadiem.

2. No 1. punktā minētajiem budžeta līdzekļiem EUR 580 000 000 piešķir 76. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.

3. No 1. punktā minētajiem budžeta līdzekļiem EUR 520 000 000 piešķir 77. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem.

4. No 1. punktā minētajiem budžeta līdzekļiem EUR 192 500 000 saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķir tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām. Minētās kompensācijas gadā nepārsniedz:

EUR 6 450 000 Azoru salām un Madeirai;

EUR 8 700 000 Kanāriju salām;

EUR 12 350 000 Francijas tālākajiem reģioniem, kas minēti LESD 349. pantā.

5. Dalībvalstīm ir iespēja izmantot 2. un 3. punktā pieejamos resursus, tos savstarpēji pārdalot.

6. 10 % no 2. un 3. punktā minētajiem budžeta līdzekļiem var piešķirt pasākumiem, kas saistīti ar Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanu.

▼B

14. pants

Budžeta līdzekļi tiešā pārvaldībā

1. Līdzekļi, kas laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir pieejami EJZF saistībām pasākumiem tiešā pārvaldībā, kā norādīts VI sadaļas I līdz III nodaļā, ir EUR 647 275 400 pašreizējās cenās..

2. VI sadaļas I un II nodaļas piemērošanas nolūkā indikatīvais līdzekļu sadalījums mērķiem, kas noteikti 82. un 85. pantā, ir paredzēts III pielikumā.

3. Komisija var atkāpties no 2. punktā minētajām indikatīvajām procentuālajām daļām ne vairāk kā par 5 % no finansiālā piešķīruma vērtības katrā gadījumā.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 126. pantu, ar kuriem pielāgo III pielikumā noteiktās procentuālās daļas.

15. pants

Starpposma pārskatīšana

Komisija pārskata VI sadaļas I un II nodaļas īstenošanu, tostarp vajadzību pielāgot paredzēto līdzekļu sadalījumu, kā noteikts III pielikumā, un līdz 2017. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma novērtējuma ziņojumu par iegūtajiem rezultātiem un EJZF kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem.

16. pants

Finanšu sadalījums dalītai pārvaldībai

▼M4

1. Dalībvalstu saistībām laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam pieejamie līdzekļi, kas minēti 13. panta 1. punktā un norādīti II pielikuma tabulā, tiek noteikti, pamatojoties uz šādiem objektīviem kritērijiem:

▼B

attiecībā uz V sadaļu, izņemot 76. un 77. pantu:

zvejniecības un jūras un saldūdens akvakultūras nozarēs, tostarp ar to saistītajā apstrādē, nodarbināto īpatsvars;

ii)

zvejniecības un jūras un saldūdens akvakultūras nozaru, tostarp ar tām saistītās apstrādes, ražošanas apjoms; un

iii)

mazapjoma piekrastes zvejas flotes daļa visā zvejas flotē;

attiecībā uz 76. un 77. pantu:

attiecīgās dalībvalsts kontroles uzdevumu apjoms, kuru nosaka, ņemot vērā valsts zvejas flotes lielumu un tās kontrolējamās jūras teritorijas lielumu, izkrāvumu apjomu un no trešām valstīm importēto produktu vērtību;

ii)

pieejamie kontroles resursi salīdzinājumā ar dalībvalsts kontroles uzdevumu apjomu, kur pieejamos līdzekļus nosaka, ņemot vērā jūrā veiktu kontroļu skaitu vai izkrāvumu inspekciju skaitu;

iii)

attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas uzdevumu apjoms, kuru nosaka, ņemot vērā valsts zvejas flotes lielumu, izkrāvumu un akvakultūras ražošanas apjomu, jūrā veikta zinātniskā monitoringa pasākumu daudzumu un to uzskaišu skaitu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts, un

iv)

pieejamie datu vākšanas resursi salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas uzdevumu apjomu, kur pieejamos līdzekļus nosaka, ņemot vērā to cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu apjomu, kas vajadzīgs, lai īstenotu valsts paraugu ņemšanas programmu datu vākšanas vajadzībām;

attiecībā uz visiem pasākumiem – līdzekļu vēsturiskie piešķīrumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskais līdzekļu izmantojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus“ kuros nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm.

SADAĻA

PLĀNOŠANA

NODAĻA

Dalītā pārvaldībā finansētu pasākumu plānošana

17. pants

Darbības programmu sagatavošana

1. Katra dalībvalsts izstrādā vienotu darbības programmu, lai īstenotu Savienības prioritātes, kuras noteiktas 6. pantā un kuras paredzēts līdzfinansēt no EJZF.

2. Dalībvalsts izstrādā darbības programmu ciešā sadarbībā ar partneriem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā.

3. Attiecībā uz 18. panta 1. punkta o) apakšpunktā minēto darbības programmas iedaļu Komisija līdz 2014. gada 31. maijam pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Savienības aktuālās prioritātes noteikumu izpildes un kontroles politikā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 127. panta 2. punktā.

18. pants

Darbības programmas saturs

1. Papildus elementiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. pantā, darbības programma aptver:

situācijas analīzi no stipro un vājo pušu, iespēju un draudu viedokļa un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas ģeogrāfiskajā apgabalā, tostarp attiecīgā gadījumā jūras baseinos, uz kuru attiecas programma.

Analīzi strukturē atbilstoši attiecīgajām Savienības prioritātēm, kas noteiktas šīs regulas 6. pantā, un attiecīgajā gadījumā tā ir saskanīga ar valsts stratēģisko daudzgadu plānu akvakultūras jomā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. pantā, un ar panākumiem laba vides stāvokļa sasniegšanā, izstrādājot un īstenojot Direktīvas 2008/56/EK 5. pantā minēto jūras stratēģiju. Īpašas vajadzības saistībā ar nodarbinātību, vidi, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, un inovācijas veicināšanu novērtē saistībā ar Savienības prioritātēm, lai noteiktu vispiemērotāko rīcību katras prioritātes līmenī attiecībā uz attiecīgajām jomām;

tādu stratēģijas aprakstu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta nozīmē, kurā norāda, ka:

katrai programmā iekļautajai Savienības prioritātei ir noteikti pienācīgi mērķi, pamatojoties uz šīs regulas 109. pantā minētajiem kopīgiem rādītājiem;

ii)

attiecīgu pasākumu izvēle loģiski izriet no katras programmā izvēlētās Savienības prioritātes, ņemot vērā ex ante novērtējuma secinājumus un šā punkta a) apakšpunktā minēto analīzi. Zvejas darbību galīgas pārtraukšanas pasākumu gadījumā atbilstīgi šīs regulas 34. pantam stratēģijas aprakstā ir iekļauti mērķi un pasākumi, kas jāveic zvejas kapacitātes samazināšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantu. Tiek iekļauts arī tās metodes apraksts, kuru izmanto, lai aprēķinātu kompensācijas, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 33. un 34. pantu;

iii)

finansiālo līdzekļu piešķīrums programmā iekļautajām Savienības prioritātēm ir pamatots un pietiekams, lai sasniegtu noteiktos mērķus;

attiecīgā gadījumā “Natura 2000” teritoriju, kā noteikts Padomes Direktīvā 92/43/EEK ( 7 ), īpašās vajadzības un programmas sniegto ieguldījumu saskanīga zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveidē, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantā;

speciālu ex ante nosacījumu izvērtējumu, kā minēts šīs regulas 9. pantā un IV pielikumā, un vajadzības gadījumā darbības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. panta 2. punktā;

aprakstu par darbības rezultātu satvaru Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta un II pielikuma nozīmē;

izraudzīto pasākumu sarakstu, kas sakārtots atbilstoši Savienības prioritātēm;

to kritēriju sarakstu, pamatojoties uz kuriem pieņem kritērijus zivsaimniecības un akvakultūras reģionu atlasei atbilstīgi V sadaļas III nodaļai;

V sadaļas III nodaļā minēto sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases kritēriju sarakstu;

rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejas attīstībai, konkurētspējai un ilgtspējai attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās vairāk par 1 000 kuģiem var tikt uzskatīti par mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem;

novērtēšanas prasības un novērtēšanas plānu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 56. pantā, un pasākumus, kas jāveic, lai apmierinātu apzinātās vajadzības;

finanšu plānu, kurš jāizstrādā, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 20. pantu un ievērojot šīs regulas 16. panta 2. punktā minēto Komisijas īstenošanas aktu, un kurā iekļauta:

tabula, kurā norādīts katram gadam plānotais kopējais EJZF ieguldījums,

ii)

tabula, kurā norādīti EJZF līdzekļi un līdzfinansējuma likme šīs regulas 6. pantā izklāstītajām Savienības prioritātēm, un tehniskajai palīdzībai; atkāpjoties no šīs regulas 94. panta 2. punktā izklāstītā vispārējā noteikuma, minētajā tabulā attiecīgā gadījumā atsevišķi norāda EJZF līdzekļus un līdzfinansējuma likmes, ko piemēro atbalstam, kas minēts šīs regulas 33. un 34. pantā, 41. panta 2. punktā, 67. un 70. pantā, 76. panta 2. punkta a) līdz d) un f) līdz l) apakšpunktā, 76. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 77. pantā;

informāciju par papildināmību un saskaņošanu ar ESI fondu līdzekļiem un citiem attiecīgajiem Savienības un valstu finansēšanas instrumentiem;

darbības programmas īstenošanas kārtību, tostarp:

to iestāžu identitāti, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 123. pantā, un pārvaldības un kontroles sistēmas apraksta kopsavilkumu, kas sniegts informācijas nolūkos;

ii)

aprakstu par ZVRG, vadošās iestādes vai ieceltās struktūras attiecīgajām funkcijām visos ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju saistītos īstenošanas uzdevumos;

iii)

uzraudzības un novērtēšanas procedūru aprakstu, kā arī uzraudzības komitejas vispārējo sastāvu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 48. pantā;

iv)

noteikumus, ar kuriem nodrošina programmas publicitāti saskaņā ar šīs regulas 119. pantu;

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā minēto partneru sarakstu un ar partneriem rīkotās apspriešanās rezultātus;

attiecībā uz mērķi uzlabot noteikumu ievērošanu, nodrošinot kontroli, kā minēts 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā un saskaņā ar aktuālajām prioritātēm, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu:

to struktūru sarakstu, kas īsteno kontroles, inspekcijas un izpildes sistēmu, un īsu aprakstu par cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami zvejniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, un par svarīgāko aprīkojumu, kas pieejams zvejniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, jo īpaši kuģu, lidmašīnu un helikopteru skaitu,

ii)

kontroles pasākumu vispārējos mērķus, kas jāīsteno, izmantojot kopīgus rādītājus, kuri jānosaka saskaņā ar 109. pantu,

iii)

konkrētus mērķus, kas jāsasniedz saskaņā ar 6. pantā minētajām Savienības prioritātēm, un sīki izstrādātas norādes pa kategorijām visā plānošanas periodā;

attiecībā uz ilgtspējīgai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo datu vākšanas mērķi, kas minēts 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. pantā:

aprakstu par datu vākšanas darbībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. punktu;

ii)

aprakstu par datu glabāšanas metodēm, datu pārvaldību un datu izmantošanu;

iii)

aprakstu par spēju nodrošināt savākto datu pareizu finansiālo un administratīvo pārvaldību.

Šā punkta p) apakšpunktā minētās darbības programmas iedaļu papildina saskaņā ar šīs regulas 21. pantu.

2. Darbības programmā iekļauj Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto vienkāršoto izmaksu un papildu izmaksu vai negūto ienākumu aprēķināšanas metodes saskaņā ar šīs regulas 96. pantu un metodi, ar kuru aprēķina kompensāciju saskaņā ar attiecīgiem kritērijiem, kas noteikti katrai atbilstīgi šīs regulas 40. panta 1. punktam, 53., 54. un 55. pantam, 56. panta 1. punkta f) apakšpunktam un 67. pantam veiktajai darbībai. Attiecīgā gadījumā iekļauj arī informācija par avansa maksājumiem ZVRG saskaņā ar šīs regulas 62. pantu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par to, kā norādāmi šā panta 1. un 2. punktā minētie elementi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

19. pants

Darbības programmas apstiprināšana

1. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 29. pantu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko apstiprina darbības programmu.

2. Nolūkā pieņemt šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus Komisija izskata, vai ir ticams, ka ar 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētajiem pasākumiem efektīvi tiks likvidēta konstatētā pārmērīgā kapacitāte.

20. pants

Darbības programmas grozīšana

1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko apstiprina darbības programmas grozījumus.

2. Lai pielāgotos mainīgajām kontroles vajadzībām, Komisija var reizi divos gados pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīki norāda jebkādas izmaiņas Savienības prioritātēs noteikumu izpildes un kontroles politikā, kā minēts 17. panta 3. punktā, un attiecīgās atbilstīgās darbības, kam jāpiešķir prioritāte. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3. Dalībvalstis var iesniegt grozījumu savās darbības programmās, ņemot vērā jaunās prioritātes, kas minētas šā panta 2. punktā minētajos īstenošanas aktos. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādiem darbības programmu grozījumiem piemēro vienkāršotu procedūru, kas jāpieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

21. pants

Datu vākšanas darba plāni

1. Lai piemērotu šīs regulas 18. panta 1. punkta p) apakšpunktu, dalībvalstis līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms tā gada, no kura darba plāns jāpiemēro, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. panta 4. punktu elektroniski iesniedz Komisijai datu vākšanas darba plānus, izņemot gadījumu, kad joprojām ir piemērojams spēkā esošais plāns, un tad tās par to informē Komisiju. Minēto plānu saturs ir saskanīgs ar minēto regulu.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms tā gada, no kura darba plāns jāpiemēro, apstiprina 1. punktā minētos darba plānus.

22. pants

Noteikumi par procedūrām un termiņiem

1. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par procedūrām, formātu un termiņiem attiecībā uz:

darbības programmu apstiprināšanu;

darbības programmu grozījumu iesniegšanu un apstiprināšanu, tostarp to stāšanos spēkā un iesniegšanas biežumu plānošanas perioda laikā,

grozījumu iesniegšanu un apstiprināšanu, kā minēts šīs regulas 22. panta 3. punktā;

datu vākšanas darba plānu iesniegšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 127. panta 3. punktā.

2. Procedūras un termiņus vienkāršo:

tādu darbības programmu grozījumu gadījumā, kas attiecas uz līdzekļu pārvietošanu starp Savienības prioritātēm, ja pārvietotie līdzekļi nepārsniedz 10 % no Savienības prioritātei piešķirtās summas;

tādu darbības programmu grozījumu gadījumā, kas attiecas uz pasākumu vai attiecīgo darbības veidu iekļaušanu vai atcelšanu un ar to saistīto informāciju un rādītājiem;

tādu darbības programmu grozījumu gadījumā, kas attiecas uz pasākumu apraksta izmaiņām, tostarp izmaiņām atbilstības nosacījumos;

▼C1

šīs regulas 20. panta 3. punktā minēto grozījumu gadījumā, kā arī citu grozījumu 18. panta 1. punkta o) apakšpunktā minētajā programmas iedaļā gadījumā;

▼M4

(e)

tādu darbības programmu grozījumu gadījumā, kas attiecas uz 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 35. pantā, 44. panta 4.a punktā, 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 57., 66. un 67. pantā un 69. panta 3. punktā minēto atbalstu, tostarp uz finanšu līdzekļu pārdali Covid-19 uzliesmojuma seku novēršanai.

▼M4

3. Šā panta 2. punkts neattiecas uz 33. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 34. pantā un 41. panta 2. punktā minēto atbalstu.

▼B

NODAĻA

Tiešā pārvaldībā finansētu pasākumu plānošana

23. pants

Gada darba programma

1. Lai īstenotu VI sadaļu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko paredz gada darba programmas, kas ir saskaņā ar attiecīgajās nodaļās izvirzītajiem mērķiem. Attiecībā uz VI sadaļas I un II nodaļu minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 127. panta 3. punktā.

2. Gada darba programmās ietver:

finansējamo darbību aprakstu un katrai tādai darbībai izvirzītos mērķus, kura atbilst 82. un 85. pantā izklāstītajiem mērķiem. Tajā iekļauj arī norādi par katrai darbībai piešķirto summu, orientējošu īstenošanas grafiku, kā arī informāciju par to īstenošanu;

attiecībā uz dotācijām un ar tām saistītajiem pasākumiem – būtiskos vērtēšanas kritērijus, kuri nosakāmi tādā veidā, kas vislabāk sasniedz darbības programmas mērķus, un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

SADAĻA

DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ FINANSĒTI PASĀKUMI

NODAĻA

Zvejniecības ilgtspējīga attīstība

24. pants

Konkrētie mērķi

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 1. punktā izklāstītās Savienības prioritātes konkrētos mērķus.

25. pants

Vispārēji nosacījumi

1. Zvejas kuģa īpašnieks, kas saņēmis atbalstu saskaņā ar šo nodaļu, vismaz piecus gadus no dienas, kurā veikts faktiskais minētā atbalsta maksājums atbalsta saņēmējam, nenodod minēto kuģi ārpus Savienības. Ja kuģi minētajā laikposmā nodod, dalībvalsts atgūst attiecībā uz šo darbību nepamatoti izmaksātās summas tādā apmērā, kas ir proporcionāls laikposmam, kurā šā punkta pirmajā teikumā paredzētais nosacījums nav izpildīts.

2. Darbības izmaksas nav atbilstīgas, ja vien šajā nodaļā nav skaidri noteikts citādi.

▼M4

3. Neskarot šā panta 5. punktu, EJZF sniegtais kopējais finansiālais ieguldījums 33. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 34. pantā minētajos pasākumos un 41. pantā minētajā galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņā vai modernizācijā nepārsniedz augstāko no šādām divām robežvērtībām:

▼B

EUR 6 000 000 ; vai

15 % no Savienības finansiālā atbalsta, ko dalībvalsts piešķīrusi 6. panta 1., 2. un 5. punktā izklāstītajām Savienības prioritātēm.

4. EJZF sniegtais kopējais finansiālais ieguldījums 29. panta 4. punktā minētajos pasākumos nepārsniedz 5 % no Savienības finansiālā atbalsta, kas piešķirts katrai dalībvalstij.

5. Atbalstu kuģu īpašniekiem, kuru piešķir saskaņā ar 33. pantu, atskaita no atbalsta, ko kuģa īpašniekiem par to pašu kuģi piešķir saskaņā ar 34. pantu.

26. pants

Inovācija

►C1 1. Lai stimulētu inovāciju zvejniecībā, EJZF var atbalstīt darbības, kuru mērķis ir ◄ izstrādāt vai ieviest jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus un aprīkojumu, un jaunus vai uzlabotus procesus un metodes, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, tostarp apstrādes un tirdzniecības jomā.

2. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, veic dalībvalsts vai Savienības atzīta zinātniska vai tehniska struktūra vai darbības tiek veiktas sadarbībā ar šādu struktūru. Minētā zinātniskā vai tehniskā struktūra apstiprina šādu darbību rezultātus.

3. Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 119. pantu.

27. pants

Konsultāciju pakalpojumi

1. Lai uzlabotu operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju un sekmētu ilgtspējīgu zvejniecību, EJZF var atbalstīt:

▼C1

priekšizpēti un konsultāciju pakalpojumus, kuros novērtē to darbību dzīvotspēju, kas ir potenciāli tiesīgas pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo nodaļu;

▼B

profesionālu konsultāciju sniegšanu par vides ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā ierobežot un, ja iespējams, izskaust zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmām;

profesionālu konsultāciju sniegšanu par darījumdarbības un mārketinga stratēģijām.

2. Šā panta 1. punktā minēto priekšizpēti, konsultāciju pakalpojumus un konsultācijas sniedz zinātniskas, akadēmiskas, profesionālas vai tehniskas struktūras, vai tādas vienības, kas sniedz ekonomiskas konsultācijas, kurām ir vajadzīgā kompetence.

3. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir operatoriem, zvejnieku organizācijām, tostarp ražotāju organizācijām, vai publisko tiesību subjektiem.

4. Ja 1. punktā minētais atbalsts nepārsniedz EUR 4 000 , atbalsta saņēmēju var izraudzīties paātrinātā procedūrā.

28. pants

Zinātnieku un zvejnieku partnerības

1. Lai veicinātu zināšanu pārnesi starp zinātniekiem un zvejniekiem, EJZF var atbalstīt:

tāda tīkla, partnerattiecību nolīgumu vai organizāciju veidošanu, kurā darbojas viena vai vairākas neatkarīgas zinātniskas struktūras un zvejnieki vai viena vai vairākas zvejnieku organizācijas, tīkla darbībā var piedalīties tehniskas struktūras;

darbības, ko veic saistībā ar tīkliem, partnerattiecību nolīgumiem vai apvienībām, kas minētas a) apakšpunktā.

2. Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, var būt datu vākšanas un pārvaldības darbības, pētījumi, izmēģinājuma projekti, zināšanu un pētījumu rezultātu izplatīšana, semināri un paraugprakse.

3. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt publisko tiesību subjektiem, zvejniekiem, zvejnieku organizācijām, ZVRG un nevalstiskām organizācijām.

29. pants

Cilvēkkapitāla, jaunu darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšana

1. Lai veicinātu cilvēkkapitālu, jaunu darbvietu radīšanu un sociālo dialogu, EJZF var atbalstīt:

profesionālo izglītību, mūžizglītību, kopīgus projektus, ekonomiskas, tehniskas, normatīvas vai zinātniskas informācijas un inovatīvas prakses izplatīšanu, un jaunu profesionālo prasmju apguvi, jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību, higiēnu, veselību, drošību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

tīklu veidošanu un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, tostarp organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību, kas sekmē sieviešu nozīmi zvejas kopienās un veicina nepietiekami pārstāvētās grupas, kas ir iesaistītas mazapjoma piekrastes zvejā vai zvejā no krasta;

sociālo dialogu Savienības, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus, sociālos partnerus un citas attiecīgas ieinteresētās personas.

2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt arī pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem vai, ja un ciktāl tas atzīts attiecīgās valsts tiesību aktos, pašnodarbinātu zvejnieku dzīves partneriem, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/41/ES ( 8 ) 2. panta b) punktā.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt maksimāli uz divu gadu laikposmu un vienīgi par tādu personu apmācību, kuras ir jaunākas par 30 gadiem un kuras attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par bezdarbniekiem (“mācekļi”). Šādu atbalstu attiecina tikai uz apmācību uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģa, kas pieder vismaz 50 gadus vecam zvejniekam, ja apmācība notiek saskaņā ar oficiālu, attiecīgās dalībvalsts atzītu mācekļa un kuģa īpašnieka līgumu, tostarp uz mācību kursiem saistībā ar ilgtspējīgiem zvejas paņēmieniem un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013. Mācekli uz kuģa pavada profesionāls zvejnieks, kas sasniedzis vismaz 50 gadu vecumu.

4. Saskaņā ar šā panta 3. punktu minēto atbalstu piešķir profesionālam zvejniekam, lai ar to segtu mācekļa algu un ar to saistītās nodevas, un to aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 67. panta 5. punktu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomisko stāvokli un dzīves standartus. Minētais atbalsts nepārsniedz maksimālo summu – EUR 40 000 katram atbalsta saņēmējam plānošanas periodā.

30. pants

Dažādošana un jauni ienākumu veidi

▼C1

1. Ar EJZF var atbalstīt investīcijas, ar kurām palīdz dažādot zvejnieku ienākumus, šim nolūkam izvēršot papildu darbības, tostarp investīcijas uz klāja, makšķerēšanas tūrismā, restorānos, ar zveju saistītos vides pakalpojumos un izglītojošos pasākumos par zveju.

▼B

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir zvejniekiem:

kuri iesniedz darījumdarbības plānu par savu jauno darbību attīstību; un

kuriem ir atbilstošas profesionālās prasmes, kas var būt apgūtas saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansētās darbībās.

3. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu piešķir tikai tad, ja papildu darbības ir saistītas ar zvejnieka galveno darījumdarbību – zveju.

4. Saskaņā ar 1. punktu piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 50 % no budžeta, kas darījumdarbības plānā paredzēts katrai darbībai, un nepārsniedz maksimālo summu EUR 75 000 katram atbalsta saņēmējam.

31. pants

Uzsākšanas atbalsts jauniem zvejniekiem

1. EJZF var sniegt darījumdarbības sākšanas atbalstu jauniem zvejniekiem.

2. Saskaņā ar šo pantu atbalstu var sniegt tikai saistībā ar tāda pirmā zvejas kuģa iegādi,

kura lielākais garums ir mazāks par 24 metriem;

kurš ir aprīkots zvejai jūrā;

kurš ir 5 līdz 30 gadus vecs; un

kurš ietilpst tādā flotes segmentā, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā zvejas kapacitātes ziņojumā ir norādīts, ka tas ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam.

3. Saskaņā ar šo pantu termins “jauns zvejnieks” ir fiziska persona, kura vēlas pirmo reizi iegādāties zvejas kuģi un kura pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jaunāka par 40 gadiem un kura ir strādājusi par zvejnieku vismaz piecus gadus vai ir pabeigusi līdzvērtīgu arodapmācību. Dalībvalstis jauniem zvejniekiem var noteikt papildu objektīvus kritērijus, kas jāizpilda, lai viņi būtu tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu.

4. Saskaņā ar šo pantu sniegtais atbalsts nepārsniedz 25 % no zvejas kuģa iegādes izmaksām un jebkurā gadījumā nav lielāks par EUR 75 000 katram jaunajam zvejniekam.

32. pants

Veselība un drošība

▼C1

1. Lai uzlabotu zvejnieku higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļus, EJZF var atbalstīt investīcijas uz klāja vai individuālajā aprīkojumā ar noteikumu, ka minētās investīcijas pārsniedz Savienības vai valsts tiesību aktos paredzētās prasības.

▼B

2. Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir zvejniekiem vai zvejas kuģu īpašniekiem.

▼C1

3. Ja darbība ir investīcija uz klāja, atbalstu vienam un tam pašam investīciju veidam un tam pašam zvejas kuģim nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā. Ja darbība ir investīcija individuālajā aprīkojumā, atbalstu vienam un tam pašam aprīkojuma veidam un tam pašam atbalsta saņēmējam nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā.

▼B

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 126. pantu, kuros nosaka darbību veidus, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

33. pants

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana

▼M4

1. EJZF var atbalstīt pasākumus zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai šādos gadījumos:

ja tiek īstenoti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantā minētie Komisijas pasākumi vai dalībvalstu ārkārtas pasākumi, vai saglabāšanas pasākumi, kas noteikti minētās regulas 7. pantā, tostarp bioloģiskās atjaunošanās laikposmi;

ja netiek atjaunoti ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi vai tiem pievienotie protokoli;

ja zvejas darbību pagaidu pārtraukšana ir paredzēta apsaimniekošanas plānā, kas pieņemts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 ( 9 ), vai daudzgadu plānā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, ja – pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem – zvejas piepūles samazinājums ir vajadzīgs, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos mērķus;

ja zvejas darbību pagaidu pārtraukšana laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim notiek Covid-19 uzliesmojuma rezultātā, tostarp kuģiem, kuri darbojas saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punkta otro daļu un atkāpjoties no tā pirmās daļas, izdevumi par darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, par atbilstīgiem kļūst no 2020. gada 1. februāra.

2. Šā panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ne ilgāk kā sešu mēnešu garumā par vienu kuģi. Minēto maksimālo ilgumu nepiemēro atbalstam, kas minēts tās pašas daļas d) apakšpunktā.

▼B

3. Šā panta 1. punktā minēto atbalstu piešķir tikai:

tādu Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kas reģistrēti kā aktīvi, un kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 120 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā; vai

zvejniekiem, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas pagaidu pārtraukšana, jūrā ir strādājuši vismaz 120 dienas pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas.

▼M4

3.a Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkā piemēro šādas atkāpes:

atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, ja zvejas kuģis atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā ir bijis reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā mazāk nekā divus gadus, dalībvalstis var aprēķināt minētajam kuģim vajadzīgo zvejas darbību minimālo dienu skaitu kā proporciju no 120 dienām pēdējos divos kalendārajos gados;

atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, ja zvejnieks ir sācis strādāt uz Savienības zvejas kuģa mazāk nekā divus gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas, dalībvalstis var aprēķināt minētajam zvejniekam vajadzīgo minimālo darba dienu skaitu kā proporciju no 120 dienām pēdējos divos kalendārajos gados;

atkāpjoties no 3. punkta, atbalstu piešķir arī zvejniekiem, kuri zvejo no krasta un kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas ir strādājuši vismaz 120 dienas. Ja zvejnieks, kurš zvejo no krasta, ir sācis strādāt mazāk nekā divus gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas, dalībvalstis var aprēķināt minētajam zvejniekam, kurš zvejo no krasta, vajadzīgo minimālo darba dienu skaitu kā proporciju no 120 dienām pēdējos divos kalendārajos gados.

▼B

4. Visas zvejas darbības, ko veic zvejas kuģis vai attiecīgie zvejnieki, tiek patiešām pārtrauktas. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka attiecīgais zvejas kuģis ir pārtraucis visas zvejas darbības laikposmā, uz kuru attiecas pagaidu pārtraukšana.

34. pants

Galīga zvejas darbību pārtraukšana

1. EJZF var atbalstīt pasākumus galīgai zvejas darbību pārtraukšanai vienīgi tad, ja tas tiek sasniegts zvejas kuģi nododot lūžņos un ar noteikumu, ka:

šāda nodošana lūžņos ir iekļauta darbības programmā, kas minēta 18. pantā; un

galīga darbību pārtraukšana ir noteikta kā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā minētā rīcības plāna rīks, norādot, ka flotes segmentā nav nodrošināts faktisks līdzsvars ar zvejas iespējām, kas pieejamas attiecīgajam segmentam.

2. Šā panta 1. punktā minēto atbalstu piešķir:

Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti kā aktīvi kuģi, un kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 90 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

zvejniekiem, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas galīga darbību pārtraukšana, jūrā ir strādājuši vismaz 90 dienas gadā pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas.

3. Attiecīgie zvejnieki patiešām pārtrauc visas zvejas darbības. Atbalsta saņēmējs sniedz kompetentajai iestādei pierādījumu par zvejas darbību pārtraukšanu. Kompensāciju atmaksā uz pro rata temporis pamata, ja zvejnieks atsāk zvejas darbības mazāk nekā gadu pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas.

▼M2

4. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt līdz 2017. gada 31. decembrim, izņemot, ja tiek pieņemti pastāvīgas pārtraukšanas pasākumi, lai sasniegtu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 ( 10 ) izveidota daudzgadu plāna mērķus bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.

▼M2

4.a Izdevumi, kas saistīti ar pastāvīgas pārtraukšanas pasākumiem, kuri pieņemti, lai sasniegtu Regulas (ES) 2019/1022 mērķus, var pretendēt uz atbalstu no EJZF no minētās regulas spēkā stāšanās dienas.

▼B

5. Saskaņā ar šo pantu atbalstu izmaksā tikai pēc tam, kad līdzvērtīga kapacitāte ir neatgriezeniski izņemta no Savienības zvejas flotes reģistra un arī zvejas licences un atļaujas ir neatgriezeniski anulētas. Atbalsta saņēmējam turpmākajos piecos gados pēc šāda atbalsta saņemšanas aizliegts reģistrēt jaunu zvejas kuģi. Kapacitātes samazinājums, kas radies galīgas zvejas darbību pārtraukšanas ar publisko atbalstu rezultātā, rada līdzvērtīgu neatgriezenisku samazinājumu maksimāli pieļaujamajā zvejas kapacitātē, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā.

6. Atkāpjoties no 1. punkta, atbalstu par galīgu zvejas darbību pārtraukšanu var piešķirt arī tad, ja kuģi netiek nodoti sadalīšanai, ar noteikumu, ka tie tiek pārbūvēti, lai veiktu citas darbības, nevis komerciālu zveju.

Turklāt un lai saglabātu jūrniecības mantojumu, atbalstu par galīgu zvejas darbību pārtraukšanu var piešķirt arī tad, ja tradicionāli koka kuģi netiek nodoti sadalīšanai, ar noteikumu, ka šādi kuģi savas mantojuma funkcijas turpina pildīt uz sauszemes.

35. pants

▼M3

Kopfondi, kas paredzēti sabiedrības veselības krīzēm, nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem un vides incidentiem

1. EJZF var dot ieguldījumu kopfondos, no kuriem zvejniekiem maksā finansiālu kompensāciju par ekonomiskiem zaudējumiem, ko izraisījušas sabiedrības veselības krīzes, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai vides incidenti, vai par zvejnieku vai zvejas kuģu glābšanas izmaksām gadījumā, ja zvejas darbību laikā notiek negadījumi jūrā.

▼B

2. Šā panta 1. punktā termins “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts ir akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai iesaistītie zvejnieki varētu apdrošināties, kura paredz, ka iesaistītajiem zvejniekiem kompensācijas maksājumi tiek veikti par ekonomiskiem zaudējumiem, ko izraisījuši 1. punktā minētie notikumi.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šajā pantā paredzēto atbalstu ar citiem Savienības vai valsts instrumentiem vai ar privātām apdrošināšanas shēmām.

4. Attiecīgais kopfonds, lai tas būtu tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, atbilst šādiem kritērijiem:

to ir akreditējusi dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

tam ir pārredzama politika attiecībā uz iemaksām tajā un izmaksām no tā; un

tam ir skaidri noteikumi, kuri nosaka atbildību par jebkuru radušos parādu.

▼M3

5. Dalībvalstis pieņem noteikumus par kopfondu izveidošanu un pārvaldību, jo īpaši par kompensācijas maksājumu piešķiršanu un par zvejnieku tiesībām uz šādu kompensāciju 1. punktā minētajos sabiedrības veselības krīžu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, vides incidentu vai negadījumu jūrā gadījumos, kā arī par minēto noteikumu ievērošanas pārvaldību un uzraudzību. Dalībvalstis nodrošina, lai fondu noteikumos būtu paredzēti sodi, ja ir bijusi nolaidība no zvejnieka puses.

6. Panta 1. punktā minētās sabiedrības veselības krīzes, nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, vides incidenti vai negadījumi jūrā ir tie, ko kā notikušus oficiāli atzīst attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

▼B

7. Ieguldījumi, kas minēti 1. punktā, attiecas tikai uz summām, ko kopfonds izmaksājis zvejniekiem kā finanšu kompensāciju. Par kopfondu izveides administratīvajām izmaksām nav tiesību saņemt atbalstu. Dalībvalstis, piemērojot noteiktu maksimālo apjomu uz katru fondu, var ierobežot izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu.

▼M3

8. Ieguldījumus, kas minēti 1. punktā, piešķir tikai nolūkā segt sabiedrības veselības krīžu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, vides incidentu vai negadījumu jūrā izraisītus zaudējumus, kuru apmērs pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos kalendārajos gados.

▼B

9. No EJZF neveic nekādus ieguldījums sākotnējā kapitālā.

10. Ja dalībvalstis nolemj ierobežot izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, piemērojot maksimālo apjomu katram kopfondam, tās savās darbības programmās sniedz sīki izstrādātu informāciju un pamatojumu par minēto maksimālo apjomu.

36. pants

Atbalsts zvejas iespēju piešķiršanas sistēmām

1. Lai zvejas darbības pielāgotu zvejas iespējām, EJZF var atbalstīt zvejas iespēju piešķiršanas sistēmu izstrādi, attīstību, uzraudzību, izvērtēšanu un pārvaldību.

2. Saskaņā ar šo pantu atbalstu piešķir valsts iestādēm, juridiskām vai fiziskām personām vai dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām, tostarp ražotāju organizācijām, kas ir iesaistītas 1. punktā minēto sistēmu kopīgā pārvaldībā.

37. pants

Atbalsts saglabāšanas pasākumu un reģionālās sadarbības izstrādei un īstenošanai

1. Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7., 8. un 11. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu un minētās regulas 18. pantā paredzētās reģionālās sadarbības izstrādi un efektīvu īstenošanu, EJZF var atbalstīt:

saglabāšanas un reģionalizācijas pasākumu pilnveidošanai un īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi, pilnveidošanu un pārraudzību;

ieinteresēto personu līdzdalību un dalībvalstu sadarbību saglabāšanas un reģionalizācijas pasākumu izstrādē un īstenošanā.

2. EJZF var atbalstīt tiešu krājumu papildināšanu saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja papildināšana tiek paredzēta kā saglabāšanas pasākums Savienības tiesību aktā.

38. pants

Zvejas ietekmes uz jūras vidi ierobežošana un zvejas pielāgošana sugu aizsardzībai

1. Lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, sekmētu izmetumu pakāpenisku izskaušanu un veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu, ►C1 EJZF var atbalstīt investīcijas: ◄

aprīkojumā, ar ko uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

uz klāja vai aprīkojumā, ar ko izskauž izmetumus, novēršot un mazinot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem vai ar ko nevēlamu nozveju apstrādā tā, lai to izkrautu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu;

aprīkojumā, ar ko ierobežo un, ja iespējams, novērš zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni;

aprīkojumā, ar ko rīkus un nozveju pasargā no zīdītājiem un putniem, kas aizsargāti ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK ( 11 ), ar noteikumu, ka tie nesamazina zvejas rīku selektivitāti un ka ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai izvairītos no fiziska kaitējuma nodarīšanas plēsējiem.

2. Atkāpjoties no 11. panta a) punkta, tālākajos reģionos 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt noenkurotām zivju pievilināšanas iekārtām ar noteikumu, ka šādas iekārtas veicina ilgtspējīgu un selektīvu zveju.

3. Atbalstu vienam un tam pašam aprīkojuma veidam uz tā paša Savienības zvejas kuģa nepiešķir vairāk nekā vienu reizi plānošanas periodā.

4. Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, ir pierādāmi labāka selektivitāte izmēra ziņā vai pierādāmi mazāka ietekme uz ekosistēmu un sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem valstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

5. Atbalstu piešķir:

to Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti kā aktīvi kuģi, un kas divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;

attiecīgās dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām.

39. pants

Ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistīta inovācija

1. Lai palīdzētu pamazām izskaust izmetumus un piezveju un atvieglotu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi un uz aizsargātajiem plēsējiem, EJZF var atbalstīt darbības, kuru mērķis ir pilnveidot vai ieviest jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina zvejas darbību ietekmi uz vidi, tostarp uzlabo zvejas paņēmienus un rīku selektivitāti, vai kuru mērķis ir palīdzēt panākt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgāku izmantošanu un līdzāspastāvēšanu ar aizsargājamajiem plēsējiem.

2. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, veic dalībvalsts atzīta zinātniska vai tehniska struktūra vai darbības tiek veiktas sadarbībā ar to, un tā apstiprina šādu darbību rezultātus.

3. Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 119. pantu.

4. Saskaņā ar šo pasākumu finansētos projektos iesaistītu zvejas kuģu īpatsvars nepārsniedz 5 % no valsts flotes kuģu skaita vai 5 % no valsts flotes bruto tilpības, kas aprēķināta pieteikuma iesniegšanas dienā. Pienācīgi pamatotos gadījumos un balstoties uz ar Komisijas Lēmumu 2005/629/EK ( 12 ) izveidotās Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma var apstiprināt projektus, kas pārsniedz šajā punktā noteiktos ierobežojumus.

5. Darbības, kas nav uzskatāmas par zinātniskos nolūkos veiktu zveju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu un kas ir jaunu zvejas rīku vai paņēmienu izmēģināšana, veic, nepārsniedzot attiecīgajai dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas.

6. Neto ieņēmumus, kas radušies no zvejas kuģa piedalīšanās darbībā, atskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 8. punktu.

7. Piemērojot 6. punktu termins “neto ieņēmumi” ir zvejnieku gūti ienākumi no to zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu pirmās pārdošanas, kas nozvejoti, ieviešot un testējot jaunās tehniskās vai organizatoriskās zināšanas, no ieņēmumiem atskaitot pārdošanas izmaksas, piemēram, izsoles nama prasīto samaksu.

40. pants

Jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana un kompensācijas režīmi, veicot ilgtspējīgas zvejas darbības

1. Lai saistībā ar ilgtspējīgām zvejas darbībām un vajadzības gadījumā ar zvejnieku līdzdalību aizsargātu un atjaunotu jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, EJZF var atbalstīt šādas darbības:

zvejnieku veikta atkritumu savākšana jūrā, piemēram, pazaudētu zvejas rīku un jūras piesārņojuma savākšana;

tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizēšana, kas paredzēti jūras dzīvnieku un augu valsts aizsardzībai un spēcināšanai, tostarp to zinātniska sagatavošana un izvērtēšana;

labākas jūras bioloģisko resursu pārvaldības vai saglabāšanas veicināšana;

▼C1

ar zvejniecību saistītu darbību jomā – aizsardzības un pārvaldības plānu sagatavošana (tostarp izpēte), izstrāde, uzraudzība un atjaunināšana attiecībā uz NATURA 2000 teritorijām un Direktīvā 2008/56/EK minētajiem telpiskās aizsardzības pasākumiem un attiecībā uz citiem īpašiem biotopiem;

▼B

NATURA 2000 teritoriju pārvaldība, atjaunošana un uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK, saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Direktīvai 92/43/EEK;

aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldība, atjaunošana un uzraudzība, lai īstenotu Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktā minētos telpiskās aizsardzības pasākumus;

intensificēti informatīvi pasākumi vides jomā, kuros iesaistīti zvejnieki, par jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu;

kompensācijas shēmas par nozvejas zaudējumiem, kurus radījuši zīdītāji un putni, kas ir aizsargāti saskaņā ar Direktīvām 92/43/EEK un 2009/147/EK;

līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, īpašu jūras un piekrastes biotopu atjaunošana ilgtspējīgu zivju krājumu nodrošināšanai, tostarp to zinātniska sagatavošana un izvērtēšana.

2. Saskaņā ar 1. punkta h) apakšpunktu paredzētais atbalsts ir atkarīgs no šādu shēmu oficiālas atzīšanas dalībvalstu kompetentajās iestādēs. Dalībvalstis arī nodrošina, lai netiktu sniegta pārmērīga zaudējumu kompensācija, kas varētu rasties, kombinējot Savienības, valsts un privātās kompensāciju shēmas.

3. Šajā pantā minētās darbības var īstenot zinātniski vai tehniski publisko tiesību subjekti, konsultatīvās padomes, zvejnieki vai zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai partnerībā ar ZVRG.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 126. pantu, kuros precizē atbalsta saņemšanai atbilstīgās izmaksas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

41. pants

Energoefektivitāte un klimata pārmaiņu mazināšana

1. Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un uzlabotu zvejas kuģu energoefektivitāti, EJZF var atbalstīt:

▼C1

investīcijas aprīkojumā vai uz klāja, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti. Investīcijas zvejas rīkos arī ir atbilstīgas, ar noteikumu, ka rezultātā netiek mazināta minēto zvejas rīku selektivitāte;

▼B

energoefektivitātes auditus un sistēmas;

pētījumus, lai novērtētu alternatīvu dzinēju sistēmu un korpusu būves devumu zvejas kuģu energoefektivitātei.

2. Atbalstu galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņai vai modernizācijai var sniegt tikai kuģiem,

kuru lielākais garums ir līdz 12 metriem, ar noteikumu, ka jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos nav lielāka kā pašreizējā dzinēja jauda;

kuru lielākais garums ir starp 12 un 18 metriem, ar noteikumu, ka jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos ir vismaz par 20 % mazāka nekā pašreizējā dzinēja jauda;

kuru kopējais garums ir starp 18 un 24 metriem, ar noteikumu, ka jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos ir vismaz par 30 % mazāka nekā pašreizējā dzinēja jauda.

3. Atbalstu saskaņā ar šā panta 2. punktu galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņai vai modernizācijai var piešķirt tikai attiecībā uz kuģiem, kuri ir daļa no flotes segmenta, attiecībā uz ko Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā zvejas kapacitātes ziņojumā ir norādīts, ka tas ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam.

4. Atbalstu saskaņā ar šā panta 2. punktu piešķir vienīgi, lai nomainītu vai modernizētu galvenos dzinējus vai palīgdzinējus, kas ir oficiāli sertificēti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 40. panta 2. punktam. To maksā tikai pēc tam, kad jebkurš vajadzīgais kapacitātes samazinājums kW ir pastāvīgi svītrots no Savienības zvejas flotes reģistra.

5. Zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas dzinēja jaudas sertifikācija, atbalstu saskaņā ar šā panta 2. punktu piešķir vienīgi, lai nomainītu vai modernizētu galvenos dzinējus vai palīgdzinējus, kuru dzinēju jaudas atbilstība ir verificēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 41. pantu un fiziski pārbaudīta ar mērķi nodrošināt, ka dzinēja jauda nepārsniedz to, kura noteikta zvejas licencē.

6. Dzinēja jaudas samazinājumu, kas minēts 2. punkta b) un c) apakšpunktā, var panākt kuģu grupai no katras kuģu kategorijas, kas norādītas minētajos apakšpunktos.

7. Neskarot 25. panta 3. punktu, EJZF atbalsts saskaņā ar šā panta 2. punktu nepārsniedz augstāko no šiem diviem sliekšņiem:

EUR 1 500 000 ; vai

3 % no Savienības finansiālais atbalsts, ko dalībvalsts piešķīrusi 6. panta 1., 2. un 5. punktā izklāstītajām Savienības prioritātēm.

8. Mazapjoma piekrastes zvejas nozares operatoru iesniegtos pieteikumus izskata prioritārā kārtā apjomā līdz 60 % no visā plānošanas periodā piešķirtā kopējā atbalsta nolūkā aizstāt vai modernizēt 2. punktā minētos galvenos dzinējus vai palīgdzinējus.

▼C1

9. Atbalstu saskaņā ar 1. un 2. punktu piešķir tikai zvejas kuģu īpašniekiem un to nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā attiecībā uz to pašu investīciju veidu un to pašu zvejas kuģi.

▼B

10. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 126. pantu, kuros precizē izmaksas, kuras var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu.

42. pants

Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana

1. Lai uzlabotu nozvejoto zivju pievienoto vērtību vai kvalitāti, EJZF var atbalstīt:

►C1 a)

investīcijas, ar ko palielina zvejas produktu pievienoto vērtību, jo īpaši dodot zvejniekiem iespēju veikt savas nozvejas apstrādi, tirdzniecību un tiešo pārdošanu;

inovatīvas investīcijas uz klāja, ar ko uzlabo ◄ zvejas produktu kvalitāti.

2. Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir ar nosacījumu, ka tiek izmantoti rīki, ar ko samazina nevēlamu nozveju, un to piešķir tikai tādiem Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā.

43. pants

Zvejas ostas, izkraušanas vietas, izsoles nami un patvēruma vietas

▼C1

1. Lai paaugstinātu izkrauto produktu kvalitāti, kontroli un izsekojamību, palielinātu energoefektivitāti, veicinātu vides aizsardzību un uzlabotu drošību un darba apstākļus, EJZF var atbalstīt investīcijas zvejas ostu, izsoļu namu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu infrastruktūras uzlabošanā, tostarp investīcijas atkritumu un jūras piesārņojuma savākšanas iekārtās.

2. EJZF var atbalstīt investīcijas zvejas ostās, izsoļu namos, izkraušanas vietās un patvēruma vietās, lai veicinātu pienākuma – izkraut visu nozveju – izpildīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1379/2013 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī lai pievienotu vērtību nozvejas sastāvdaļām, kas netiek pietiekami izmantotas.

3. Lai uzlabotu zvejnieku drošību, EJZF var atbalstīt investīcijas patvēruma vietu būvniecībā vai modernizācijā.

▼B

4. Atbalsts neattiecas uz jaunu ostu, jaunu izkraušanas vietu vai jaunu izsoles namu būvniecību.

44. pants

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora

▼C1

1. Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju vērtību vai kvalitāti vai lai uzlabotu veselību, drošību, darba apstākļus, cilvēkkapitālu un apmācību, EJZF var atbalstīt investīcijas:

▼B

cilvēkkapitāla, darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšanā, kā minēts 29. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

uz klāja vai individuālajā aprīkojumā, kā minēts 32. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

aprīkojumā un darbību veidos, kas norādīti 38. un 39. pantā, ievērojot minētajos pantos izklāstītos nosacījumus;

energoefektivitātes uzlabošanā un klimata pārmaiņu mazināšana, kā minēts 41. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

nozvejoto zivju vērtības vai kvalitātes uzlabošanā, kā minēts 42. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

zvejas ostās, patvēruma vietās un izkraušanas vietās, kā minēts 43. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

▼C1

2. EJZF var sniegt atbalstu investīcijām saistībā ar jauniem zvejniekiem, kas sāk darījumdarbību, kā minēts 31. pantā un ievērojot minētajā pantā izklāstītos nosacījumus, izņemot prasību, kas noteikta minētā panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā.

▼B

3. EJZF var sniegt atbalstu inovācijas attīstībai un veicināšanai saskaņā ar 26. pantu, konsultāciju pakalpojumiem saskaņā ar 27. pantu un partnerībām starp zinātniekiem un zvejniekiem saskaņā ar 28. pantu.

4. Lai veicinātu dažādošanu, ko īsteno zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, EJZF var atbalstīt iekšējo ūdeņu zvejas darbību dažādošanu, ar kurām papildina tās darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

▼M4

4.a Saskaņā ar 33. panta nosacījumiem EJZF var atbalstīt Covid-19 uzliesmojuma rezultātā veiktos zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas paredzēti 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

▼M4

5. Šā panta 1. un 4.a punkta piemērošanas vajadzībām:

atsauces uz zvejas kuģiem 30., 32., 33., 38., 39., 41. un 42. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;

atsauces uz jūras vidi 38. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis.

▼B

6. Lai aizsargātu un spēcinātu ūdens faunu un floru, EJZF var atbalstīt:

to NATURA 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un uzraudzību, kuras ietekmē zvejas darbības, un iekšējo ūdeņu sanāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 60/2000/EK ( 13 ), tostarp migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, neskarot šīs regulas 40. panta 1. punkta e) apakšpunktu un vajadzības gadījumā izmantojot iekšējos ūdeņos nodarbinātu zvejnieku līdzdalību;

tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecību, modernizēšanu vai uzstādīšanu, kas paredzēti ūdens faunas un floras aizsardzībai un spēcināšanai, cita starpā to zinātnisku izstrādāšanu, uzraudzīšanu un izvērtēšanu.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, turpinātu darboties tikai iekšējos ūdeņos.

NODAĻA

Akvakultūras ilgtspējīga attīstība

45. pants

Konkrēti mērķi

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 2. punktā izklāstītās Savienības prioritātes konkrētos mērķus.

46. pants

Vispārēji nosacījumi

1. Atbalstu saskaņā ar šo nodaļu piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

►C1 2. Šā panta piemērošanas vajadzībām uzņēmēji, kas sāk darbību nozarē, iesniedz darījumdarbības plānu un gadījumā, ja investīciju apmērs pārsniedz EUR 50 000 , – priekšizpētes rezultātus, tostarp darbību ietekmes uz vidi novērtējumu. Šajā pantā paredzēto atbalstu piešķir tikai gadījumos, kad ar neatkarīgu tirdzniecības ziņojumu ir skaidri apliecināts, ka produktam ir labas un ilgtspējīgas tirgus izredzes.

3. Ja darbības sastāv no tādām investīcijām aprīkojumā vai infrastruktūrā, ar kurām nodrošina ◄ atbilstību vides, cilvēka vai dzīvnieku veselības, higiēnas vai dzīvnieku labturības prasībām nākotnē, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, atbalstu var piešķirt līdz dienai, kurā šādas prasības uzņēmumiem kļūst obligātas.

4. Atbalstu nepiešķir akvakultūras darbībām, kurās izmanto ģenētiski modificētus organismus.

5. Atbalstu nepiešķir akvakultūras darbībām, kuras tiek veiktas aizsargājamajās jūras teritorijās, ja dalībvalsts kompetentā iestāde, balstoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, ir noteikusi, ka darbība ievērojamā mērā negatīvi ietekmētu vidi un ka minēto ietekmi nevar pienācīgā mērā mazināt.

47. pants

Inovācija

1. Lai veicinātu inovāciju akvakultūrā, EJZF var atbalstīt darbības, kuru mērķis ir:

akvakultūras saimniecībās pilnveidot tehniskās, zinātniskās vai organizatoriskās zināšanas, kuras jo īpaši samazina saimniecību ietekmi uz vidi, samazina atkarību no zivju miltiem un zivju eļļas, veicina resursu ilgtspējīgu izmantošanu akvakultūrā, uzlabo dzīvnieku labturību vai veicina jaunas ilgtspējīgas ražošanas metodes;

izstrādāt vai ieviest tirgū jaunas akvakultūras sugas ar labu tirgus potenciālu, jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, vai jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas;

izpētīt inovatīvo produktu vai procesu tehniskās vai ekonomiskās īstenošanas iespējas.

2. Šajā pantā minētās darbības veic dalībvalsts atzītas publiskas vai privātas zinātniskas vai tehniskas struktūras, vai arī tās tiek veiktas sadarbībā ar tādām struktūrām, un minētā struktūras apstiprina šādu darbību rezultātus.

3. Atbalstu saņēmušo darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 119. pantu.

48. pants

▼C1

Produktīvas investīcijas akvakultūrā

1. EJZF var atbalstīt:

produktīvas investīcijas akvakultūrā;

akvakultūras ražošanas un audzēto sugu dažādošanu;

akvakultūras vienību modernizāciju, tostarp akvakultūrā iesaistīto darba ņēmēju darba un drošības apstākļu uzlabošanu;

uzlabojumus un modernizāciju saistībā ar dzīvnieku veselību un labturību, tostarp tāda aprīkojuma iegādi, kas paredzēts saimniecību aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām;

investīcijas negatīvas ietekmes uz vidi samazināšanā vai pozitīvas ietekmes uz vidi veicināšanā un resursu efektīvākā izmantošanā;

investīcijas akvakultūras produktu kvalitātes uzlabošanā vai vērtības pievienošanu akvakultūras produktiem;

esošo akvakultūras dīķu vai lagūnu atjaunošanu, izvācot sanesas, vai investīcijas, lai novērstu sanesu nogulsnēšanos;

akvakultūras uzņēmumu ienākumu dažādošanu, pievēršoties papildinošām darbībām citās jomās ārpus akvakultūras;

investīcijas, lai būtiski samazinātu akvakultūras uzņēmumu ietekmi uz ūdens izmantojumu un kvalitāti, jo īpaši samazinot izmantojamo ūdens vai ķīmisko vielu, antibiotiku un citu zāļu daudzumu vai uzlabojot izplūstošā ūdens kvalitāti, arī izmantojot multitrofiskas akvakultūras sistēmas;

tādu slēgtu akvakultūras sistēmu veicināšanu, kurās akvakultūras produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, tādējādi samazinot izmantojamā ūdens daudzumu;

investīcijas akvakultūras uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanā un akvakultūras uzņēmumu pārejā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

▼B

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta h) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem, ja papildinošās darbības ir saistītas ar uzņēmuma pamatdarbību akvakultūrā, tostarp makšķerēšanas tūrismu, ar akvakultūru saistītus vides pakalpojumus vai izglītojošus pasākumus par akvakultūru.

3. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu var piešķirt pastāvošu akvakultūras uzņēmumu ražošanas palielināšanai un/vai šo uzņēmumu modernizēšanai, vai arī jaunu uzņēmumu veidošanai – ar noteikumu, ka izstrāde ir saskaņā ar valsts daudzgadu stratēģisko plānu akvakultūras attīstībai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. pantā.

49. pants

Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi

1. Lai uzlabotu akvakultūras saimniecību vispārējo veiktspēju un konkurētspēju un samazinātu to darbību negatīvo ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt:

akvakultūras saimniecībām paredzētu pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumu izveidi;

tehniska, zinātniska, juridiska, ekoloģiska vai ekonomiska rakstura konsultāciju pakalpojumu akvakultūras saimniecībām iegādi.

2. Konsultāciju pakalpojumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, attiecas uz:

pārvaldības vajadzībām, lai akvakultūras saimniecības varētu panākt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem vides jomā, kā arī jūras telpiskās plānošanas prasībām;

▼C1

ietekmes uz vidi novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES ( 14 ) un Direktīvā 92/43/EEK;

▼B

pārvaldības vajadzībām, lai akvakultūras saimniecības varētu panākt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem par ūdensdzīvnieku veselību un labturību vai sabiedrības veselību;

veselības un nekaitīguma standartiem, kas pamatojas uz Savienības un valsts tiesību aktiem;

tirdzniecības un darījumdarbības stratēģijām.

3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos konsultāciju pakalpojumus sniedz zinātniskas vai tehniskas struktūras, kā arī vienības, kuras sniedz juridiskas vai ekonomiskas konsultācijas un kurām saskaņā ar dalībvalsts atzinumu ir vajadzīgā kompetence.

4. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai publisko tiesību subjektiem vai citām vienībām, ko dalībvalsts izvēlējusies saimniecību konsultāciju pakalpojumu izveidei. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras MVU vai akvakultūras organizācijām, tostarp akvakultūras ražotāju organizācijām un akvakultūras ražotāju organizāciju apvienībām.

5. Ja atbalsts nepārsniedz EUR 4 000 , atbalsta saņēmēju var izraudzīties paātrinātā procedūrā.

6. Atbalstu tā saņēmēji nesaņem vairāk kā vienreiz gadā attiecībā uz katru konsultāciju pakalpojumu kategoriju, kas minēta 2. punktā.

50. pants

Cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas veicināšana

1. Lai veicinātu cilvēkkapitālu un tīklu veidošanu akvakultūrā, EJZF var atbalstīt:

profesionālas mācības, mūžizglītību, zinātniskās un tehniskās informācijas un inovatīvas prakses izplatīšanu, jaunu profesionālo prasmju apguvi akvakultūrā un akvakultūras darbību ietekmes uz vidi samazināšanu;

darba apstākļu uzlabošanu un darba drošības veicināšanu;

tīklu veidošanu un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp akvakultūras uzņēmumiem vai profesionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām, tostarp zinātniskām un tehniskām struktūrām vai struktūrām, kas veicina vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību.

2. Atbalstu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, nepiešķir lieliem akvakultūras uzņēmumiem, ja vien tie nav iesaistīti zināšanu apmaiņā ar MVU.

3. Atkāpjoties no 46. panta, šajā pantā paredzēto atbalstu piešķir arī publiskām vai daļēji publiskām organizācijām un citām dalībvalsts atzītām organizācijām.

4. Šajā pantā paredzēto atbalstu piešķir arī pašnodarbinātu akvakultūras audzētāju laulātajiem vai, ja un ciktāl viņi ir atzīti attiecīgās valsts tiesību aktos, pašnodarbinātu akvakultūras audzētāju dzīves partneriem saskaņā ar Direktīvas 2010/41/ES 2. panta b) punktā paredzētajiem nosacījumiem.

51. pants

Akvakultūras vietu potenciāla palielināšana

1. Lai veicinātu akvakultūras vietu un infrastruktūras attīstību un lai mazinātu darbību negatīvo ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt:

akvakultūras attīstībai vispiemērotāko teritoriju noteikšanu un kartēšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā telpiskās plānošanas procesus, un tādu teritoriju noteikšanu un kartēšanu, kurās akvakultūra nebūtu pieļaujama, lai saglabātu šādu teritoriju funkcijas ekosistēmas darbībā;

▼C1

tādu atbalsta iekārtu un infrastruktūru uzlabošanu un pilnveidošanu, kuras vajadzīgas, lai palielinātu akvakultūras vietu potenciālu un mazinātu akvakultūras negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp investīcijas zemes konsolidācijā, energoapgādē vai ūdens apsaimniekošanā;

▼B

darbību, ko kompetentās iestādes uzsāk un īsteno saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punktu vai Direktīvas 92/43/EEK 16. panta 1. punktu, lai nepieļautu būtisku kaitējumu akvakultūrai;

darbību, ko kompetentās iestādes uzsāk un īsteno pēc paaugstinātas mirstības vai saslimšanas gadījumu konstatēšanas, kā paredzēts Padomes Direktīvas 2006/88/EK ( 15 ) 10. pantā. Minētajās darbībās var būt ietverta tādu rīcības plānu pieņemšana attiecībā uz gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru mērķis ir krājumu aizsardzība, atjaunošana un pārvaldība, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu dabīgo atrašanās un savākšanas vietu saglabāšanai paredzēts atbalsts gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu ražotājiem.

2. Šajā pantā paredzētā atbalsta saņēmēji ir tikai publisko tiesību subjekti vai privātas struktūras, kurām dalībvalsts uzticējusi veikt 1. punktā minētos pienākumus.

52. pants

Jaunu akvakultūras audzētāju, kuri nodarbojas ar ilgtspējīgu akvakultūru, rosināšana

1. Lai veicinātu uzņēmējdarbību akvakultūrā, EJZF var atbalstīt jaunu akvakultūras audzētāju veidotu ilgtspējīgas akvakultūras uzņēmumu izveidi.

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu piešķir akvakultūras audzētājiem, kas sāk darbību nozarē, ja:

viņiem ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence;

viņi pirmo reizi dibina akvakultūras mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kā minētā uzņēmuma vadītāji; un

viņi iesniedz darījumdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību.

3. Lai apgūtu atbilstošas profesionālās prasmes, akvakultūras audzētāji, kas sāk darbību nozarē, var saņemt atbalstu saskaņā ar 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

53. pants

Pāreja uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru

1. Lai veicinātu bioloģiskās akvakultūras vai energoefektīvas akvakultūras attīstību, EJZF var atbalstīt:

pāreju no tradicionālām akvakultūras audzēšanas metodēm uz bioloģisko akvakultūru tādā nozīmē, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 ( 16 ), un saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 710/2009 ( 17 );

līdzdalību Savienības vides vadības un audita sistēmās (EMAS), kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001 ( 18 ).

2. Atbalstu var piešķirt tikai tiem atbalsta saņēmējiem, kuri apņemas vismaz trīs gadus piedalīties EMAS vai ievērot bioloģiskās audzēšanas prasības vismaz piecus gadus.

3. Atbalstu piešķir kompensācijas veidā ne ilgāk kā trīs gadu laikposmā, kurā notiek uzņēmuma pāreja uz bioloģisko audzēšanu vai gatavošanās līdzdalībai EMAS. Dalībvalstis aprēķina minēto kompensāciju, pamatojoties uz:

zaudētajiem ieņēmumiem vai papildu izmaksām, kas radušās laikā, kurā notiek pāreja no tradicionālās audzēšanas uz bioloģisko audzēšanu, attiecībā uz darbībām, kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; vai

papildu izmaksām, kas izriet no pieteikuma iesniegšanas un gatavošanās līdzdalībai EMAS, attiecībā uz darbībām, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

54. pants

Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus

1. Lai veicinātu tādas akvakultūras attīstību, kas nodrošina vides pakalpojumus, EJZF var atbalstīt:

akvakultūras metodes, kas ir saderīgas ar īpašām vides vajadzībām un uz kurām attiecas konkrētas apsaimniekošanas prasības, kas izriet no NATURA 2000 teritoriju noteikšanas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

līdzdalību (ar to tieši saistīto izmaksu ziņā) ūdensdzīvnieku saglabāšanā un pavairošanā ex situ, ko veic saskaņā ar saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas programmām, ko izstrādājušas publiskā sektora iestādes vai ko īsteno to pārraudzībā;

akvakultūras darbības, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu un ainavas un akvakultūras zonu tradicionālo elementu pārvaldību.

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir kā ikgadēju kompensāciju par papildu izmaksām un/vai negūtajiem ienākumiem, kas izriet no attiecīgo teritoriju pārvaldības prasībām saistībā ar Direktīvas 92/43/EEK vai Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu.

3. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir tikai tiem atbalsta saņēmējiem, kuri apņemas vismaz piecus gadus ievērot ūdens vides prasības, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktu parastu piemērošanu. Darbības radītos ieguvumus vides jomā pierāda ar iepriekšēju novērtējumu, ko veic dalībvalsts ieceltas kompetentas struktūras, ja vien minētās darbības radītie ieguvumi vides jomā jau nav atzīti.

4. Atbalstu, kas paredzēts 1. punkta c) apakšpunktā, piešķir kā ikgadēju kompensāciju par radītajām papildu izmaksām un/vai negūtajiem ienākumiem.

5. To darbību rezultātiem, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 119. pantu.

▼M4

55. pants

Pasākumi sabiedrības veselības jomā

1. EJZF var atbalstīt šādas kompensācijas shēmas:

kompensācija gliemju audzētājiem par audzēto gliemju ieguves apturēšanu uz laiku, ja šāda apturēšana notiek vienīgi sabiedrības veselības iemeslu dēļ;

apgrozāmo līdzekļu un kompensācijas piešķiršana akvakultūras audzētājiem.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto kompensāciju var piešķirt par ražošanas un pārdošanas pagaidu apturēšanu vai samazināšanu vai par papildu uzglabāšanas izmaksām, kas Covid-19 uzliesmojuma rezultātā notiek laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai tad, ja ieguvi aptur sakarā ar gliemju kontamināciju, ko izraisījusi toksīnus izdaloša planktona savairošanās vai biotoksīnus saturoša planktona klātbūtne, un ar noteikumu, ka:

kontaminācija ilgst ilgāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas; vai

zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 25 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu trīs kalendārajos gados pirms tā gada, kurā tika apturēta ieguve.

Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus aprēķinu veikšanai attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas mazāk nekā trīs gadus.

3. Laiks, par kādu var piešķirt 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto kompensāciju, ir ne vairāk kā 12 mēneši visā plānošanas periodā. Pienācīgi pamatotos nepieciešamības gadījumos to var vienreiz pagarināt ne vairāk kā par papildu 12 mēnešiem, bet kopējais ilgums nepārsniedz 24 mēnešus.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punkta otro daļu un atkāpjoties no tā pirmās daļas, izdevumi par darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, par atbilstīgiem kļūst no 2020. gada 1. februāra.

▼B

56. pants

Dzīvnieku veselības un labturības pasākumi

1. Lai sekmētu dzīvnieku veselību un labturību akvakultūras uzņēmumos, inter alia profilakses un biodrošības ziņā, EJZF var atbalstīt:

▼C1

izmaksas saistībā ar slimību kontroli un izskaušanu akvakultūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 ( 19 ), tostarp darbības izmaksas, kas vajadzīgas, lai izpildītu izskaušanas plānā paredzētos pienākumus;

▼B

vispārējas un konkrētām sugām piemērotas paraugprakses vai rīcības kodeksu izstrādi attiecībā uz biodrošību vai dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības vajadzībām akvakultūrā;

iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt akvakultūras atkarību no akvakultūrā izmantojamajām veterinārajām zālēm;

veterināros vai farmaceitiskos pētījumus un informācijas un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu attiecībā uz veterinārajām slimībām akvakultūrā, lai veicinātu veterināro zāļu pienācīgu izmantošanu;

dalībvalstīs atzītu akvakultūras nozares veselības aizsardzības grupu izveidi un darbību;

kompensāciju gliemju audzētājiem par darbību pagaidu pārtraukšanu ārkārtējas gliemju masveida mirstības dēļ, ja mirstības apjoms pārsniedz 20 % vai ja zaudējumi, kas radušies darbības pārtraukšanas dēļ, pārsniedz 35 % no attiecīgā uzņēmuma ikgadējā apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu to trīs kalendāro gadu laikā, kas ir pirms tā gada, kurā tika pārtrauktas darbības.

2. Atbalsts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu neattiecas uz veterināro zāļu iegādi.

3. Saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu finansētu pētījumu rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu ziņošanu un publicitāti saskaņā ar 119. pantu.

4. Atbalstu var piešķirt arī publisko tiesību subjektiem.

57. pants

Akvakultūras krājuma apdrošināšana

1. Lai aizsargātu akvakultūras audzētāju ienākumus, EJZF var sniegt ieguldījumu akvakultūras krājuma apdrošināšanā, kura sedz ekonomiskos zaudējumus, ko izraisa vismaz viens no turpmāk minētajiem apstākļiem:

dabas katastrofas;

nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē un kvantitātē, par kurām operators nav atbildīgs;

akvakultūras slimības, ražošanas iekārtu darbības traucējumi vai iznīcināšana, par ko operators nav atbildīgs;

▼M3

sabiedrības veselības krīzes.

▼B

2. To, vai ir radušies šā panta 1. punktā minētie apstākļi, oficiāli atzīst attiecīgā dalībvalsts.

3. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, uz kuru pamata uzskata, ka ir piešķirta oficiāla atzīšana, kā minēts 2. punktā.

4. Atbalstu piešķir tikai par tādiem akvakultūras krājuma apdrošināšanas līgumiem, kuri sedz 1. punktā minētos ekonomiskos zaudējumus, kas pārsniedz 30 % no akvakultūras audzētāja gada vidējā apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz akvakultūras audzētāja vidējo apgrozījumu to trīs kalendāro gadu laikā, kas ir pirms tā gada, kurā radās ekonomiskie zaudējumi.

III

NODAĻA

Zivsaimniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīga attīstība

iedaļa

Darbības joma un mērķi

58. pants

Darbības joma

EJZF atbalsta zivsaimniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīgu attīstību, ievērojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32. pantā.

59. pants

Konkrēti mērķi

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 4. punktā izklāstītās Savienības prioritātes konkrētos mērķus.

iedaļa

Vietējās partnerības un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas

60. pants

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas un zivsaimniecības vietējās rīcības grupas

1. Lai palīdzētu sasniegt 59. pantā minētos mērķus, sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas:

nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares maksimālu iesaistīšanos piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīgā attīstībā;

nodrošina to, lai vietējā sabiedrība pilnībā izmantotu jūrlietu, piekrastes un iekšējo ūdeņu attīstības sniegtās iespējas un gūtu labumu no tām, un jo īpaši palīdz mazām un panīkušām zvejas ostām maksimāli palielināt ar jūru saistītās iespējas, attīstot dažādotu infrastruktūru.

2. Stratēģijas ir saskanīgas ar attiecīgajā reģionā apzinātajām iespējām un vajadzībām un 6. pantā izklāstītajām Savienības prioritātēm. Stratēģijas var sniegties no tādām, kas orientētas tieši uz zivsaimniecību, līdz plašākām stratēģijām, kas vērstas uz dažādošanu zivsaimniecības reģionos. Stratēģijas ir kas vairāk par darbību vienkāršu apkopojumu vai nozares pasākumu uzskaitījumu.

61. pants

Zivsaimniecības vietējās rīcības grupas

1. EJZF vajadzībām vietējās rīcības grupas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32. panta 2. punkta b) apakšpunktā, tiek sauktas par zivsaimniecības vietējām rīcības grupām (“ZVRG”).

2. ZVRG ierosina sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, kuras pamatā ir vismaz šīs regulas 60. pantā norādītie elementi, un tās ir atbildīgas par tās īstenošanu.

3. ZVRG:

plaši atspoguļo savas stratēģijas galveno mērķi un reģiona sociāli ekonomisko sastāvu, nodrošinot galveno ieinteresēto personu, tostarp privātā sektora, publiskā sektora un pilsoniskās sabiedrības, līdzsvarotu pārstāvību;

nodrošina zvejniecības un/vai akvakultūras nozares ievērojamu pārstāvību.

▼C1

4. Ja sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atbalsta ne tikai EJZF, bet arī citi fondi, ZVRG atlases struktūra, kas darbojas ar EJZF atbalstītām darbībām, arī pilda 3. punktā noteiktās prasības.

▼B

5. ZVRG var veikt arī papildu uzdevumus, kas pārsniedz minimālos uzdevumus, kuri noteikti 34. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ja šādus uzdevumus tām deleģējusi vadošā iestāde.

iedaļa

Atbilstīgās darbības

62. pants

EJZF atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai

1. Šādas darbības ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo iedaļu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/201335. pantam:

sagatavošanās atbalsts;

sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana;

sadarbības pasākumi;

kārtējās izmaksas un aktivizēšana.

2. ZVRG var lūgt avansa maksājumu no vadošās iestādes, ja šāda iespēja ir paredzēta darbības programmā. Avansa maksājumu summa nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar kārtējām izmaksām un aktivizēšanas izmaksām.

63. pants

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana

1. Atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai var piešķirt šādiem mērķiem:

pievienotās vērtības veidošana, darbvietu radīšana, jauniešu piesaistīšana un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos;

dažādošanas atbalstīšana komerciālās zvejas jomā un ārpus tās, mūžizglītības un darbvietu radīšanas veicināšana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos;

zivsaimniecības un akvakultūras reģionu vides resursu vairošana un izmantošana, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšanas darbības;

sociālās labklājības un kultūras mantojuma, tostarp zvejas, akvakultūras un jūras kultūras mantojuma, veicināšana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos;

zivsaimniecības kopienu nozīmes stiprināšana vietējā attīstībā un vietējo zivsaimniecības resursu un jūrlietu darbību pārvaldība.

2. Šā panta 1. punktā minētais atbalsts var ietvert pasākumus, kas paredzēti šīs sadaļas I, II un IV nodaļā, izņemot 66. un 67. pantu, ar noteikumu, ka ir skaidrs loģisks pamats to pārvaldībai vietējā līmenī. Ja atbalstu piešķir darbībām, kas atbilst minētajiem pasākumiem, piemēro attiecīgos nosacījumus un katrai darbībai piemērojamo ieguldījumu apjomu, kas noteikts šīs sadaļas I, II un IV nodaļā.

64. pants

Sadarbības pasākumi

1. Atbalstu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta c) punktā, var piešķirt:

starpteritoriju sadarbības vai transnacionālas sadarbības projektiem;

kā tehnisku sagatavošanās atbalstu starpteritoriju sadarbības un transnacionālas sadarbības projektiem, ar nosacījumu, ka ZVRG var pierādīt, ka tās gatavojas projekta īstenošanai.

Šajā pantā termins “starpteritoriju sadarbība” ir sadarbība dalībvalsts iekšienē un termins “transnacionāla sadarbība” ir sadarbība starp teritorijām vairākās dalībvalstīs vai sadarbība starp vismaz vienu dalībvalsts teritoriju un vienu vai vairākām teritorijām trešās valstīs.

2. Šā panta īstenošanas nolūkos EJZF ietvaros par ZVRG partneriem var būt ne tikai citas ZVRG, bet arī vietēja mēroga publiskā un privātā sektora partnerība, kas īsteno sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju Savienībā vai ārpus tās.

3. Gadījumos, kad ZVRG neizvēlas sadarbības projektus, dalībvalstis izveido pienācīgu sistēmu sadarbības projektu veicināšanai. Vēlākais divus gadus pēc to darbības programmas apstiprināšanas dienas tās publisko valsts vai reģionālās administratīvās procedūras, kas attiecas uz transnacionālas sadarbības projektu atlasi, un atbilstīgo izmaksu sarakstu.

4. Administratīvus lēmumus par sadarbības projektiem pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc projekta iesniegšanas dienas.

5. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus apstiprinātos transnacionālās sadarbības projektus saskaņā ar 110. pantu.

NODAĻA

Ar tirdzniecību un apstrādi saistīti pasākumi

65. pants

Konkrēti mērķi

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 5. punktā izklāstītās Savienības prioritātes konkrētos mērķus.

66. pants

Ražošanas un tirdzniecības plāni

1. EJZF atbalsta Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu.

2. Par izdevumiem, kas saistīti ar ražošanas un tirdzniecības plāniem, var pretendēt uz atbalstu no EJZF tikai pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. panta 5. punktā minēto gada ziņojumu.

▼M4

3. Atbalsts, kas gadā piešķirts katrai ražotāju organizācijai saskaņā ar šo pantu, nepārsniedz 12 % no katras minētās ražotāju organizācijas iepriekšējos trīs kalendārajos gados tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības. Jaunatzītai ražotāju organizācijai minētais atbalsts nepārsniedz 12 % no tās biedru iepriekšējos trīs kalendārajos gados tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības.

4. Pēc ražošanas un tirdzniecības plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. panta 3. punktu attiecīgā dalībvalsts var piešķirt avansu 50–100 % apmērā no finansiālā atbalsta.

▼B

5. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir vienīgi ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām.

67. pants

Uzglabāšanas atbalsts

▼M4

1. Ja tas vajadzīgs, lai reaģētu uz Covid-19 uzliesmojumu, EJZF var atbalstīt kompensāciju atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas vai akvakultūras produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II pielikumā, vai produktus, kas atbilst KN kodam 0302 un kas uzskaitīti minētās regulas I pielikuma a) punktā, ar noteikumu, ka minētos produktus uzglabā saskaņā ar minētās regulas 30. un 31. pantu, un ievērojot šādus nosacījumus:

uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;

daudzumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, nepārsniedz 25 % no attiecīgo produktu daudzuma gadā, ko ražotāju organizācija laidusi pārdošanā;

finansiālais atbalsts gadā nepārsniedz 20 % no ražotāju organizācijas biedru tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam.

Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, ja ražotāju organizācijas biedri laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam produkciju tirgū nav laiduši, ņem vērā minēto biedru tirgū laistās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trīs ražošanas gados.

2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, izbeidz 2020. gada 31. decembrī.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punkta otro daļu un atkāpjoties no tā pirmās daļas, izdevumi par darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo pantu, par atbilstīgiem kļūst no 2020. gada 1. februāra.

▼B

3. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai tad, kad produkti ir nodoti lietošanai pārtikā.

4. Tehnisko un finansiālo izmaksu summu, kas piemērojama to teritorijās, dalībvalstis nosaka šādi:

tehniskās izmaksas aprēķina katru gadu, pamatojoties uz tiešajām izmaksām, kas saistītas ar darbībām, kas vajadzīgas, lai stabilizētu un uzglabātu attiecīgos produktus;

finansiālās izmaksas aprēķina katru gadu, izmantojot procentu likmi, ko katru gadu nosaka katrā dalībvalstī;

Šīs tehniskās un finansiālās izmaksas dara zināmas atklātībai.

5. Dalībvalstis veic kontroles, lai pārliecinātos par to, ka produkti, par kuriem saņem uzglabāšanas atbalstu, atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu kontroļu vajadzībām uzglabāšanas atbalsta saņēmēji kārto krājumu uzskaites reģistru par katru produktu kategoriju, kas nodota uzglabāšanā un pēc tam atkal laista tirgū lietošanai pārtikā.

68. pants

Tirdzniecības pasākumi

1. EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības pasākumus, kuru mērķis ir:

izveidot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas jāatzīst saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II nodaļu;

meklēt jaunus tirgus un uzlabot apstākļus, lai laistu tirgū zvejas un akvakultūras produktus, tostarp:

sugas ar tirgus potenciālu;

ii)

nevēlamas nozvejas no komerciālajiem krājumiem, kuras izkrautas saskaņā ar tehniskajiem pasākumiem, kuri paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā un Regulas (ES) Nr. 1379/2013 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

iii)

zvejas un akvakultūras produktus, kas iegūti, izmantojot metodes ar mazu ietekmi uz vidi, vai bioloģiskās akvakultūras produktus Regulas (EK) Nr. 834/2007 nozīmē;

uzlabot kvalitāti un pievienoto vērtību, veicinot:

konkrēta produkta reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu un iesaistīto operatoru pielāgošanos attiecīgajām atbilstības un sertifikācijas prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ( 20 );

ii)

ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktu, tostarp mazapjoma piekrastes zvejas produktu, sertificēšanu un veicināšanu un videi nekaitīgu apstrādes metožu sertificēšanu un veicināšanu;

iii)

zvejas produktu tiešo tirdzniecību, ko veic mazapjoma un piekrastes zvejnieki vai zvejnieki, kuri zvejo no krasta;

iv)

produktu noformējumu un iepakojumu;

veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti, kā arī izpēti par Savienības atkarību no importa;

veicināt zvejas vai akvakultūras produktu izsekojamību un attiecīgā gadījumā Savienības mēroga ekomarķējuma izveidi zvejas un akvakultūras produktiem, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1379/2013;

izstrādāt MVU paredzētus standartlīgumus, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem;

rīkot reģionālas, valsts vai transnacionālas informēšanas un reklāmas kampaņas, lai palielinātu sabiedrības izpratni par ilgtspējīgiem zvejas un akvakultūras produktiem.

2. Darbības, kas minētas 1. punktā, var ietvert ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības piegādes ķēdē.

Darbības, kas minētas 1. punkta g) apakšpunktā, nav orientētas uz komerciālām preču zīmēm.

69. pants

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

▼C1

1. EJZF var atbalstīt tādas investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrādē:

▼B

kas veicina enerģijas taupīšanu vai mazina ietekmi uz vidi, arī ieguldījumus atkritumu apstrādē;

kas uzlabo drošības, higiēnas, veselības un darba apstākļus;

kas atbalsta tādu komerciālu zivju nozvejas apstrādi, kuras nevar būt paredzētas lietošanai pārtikā;

kas attiecas uz galvenajās apstrādes darbībās radušos blakusproduktu apstrādi;

kas attiecas uz bioloģiskās akvakultūras produktu apstrādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 6. un 7. pantu;

kuru rezultātā rodas jauni vai uzlaboti produkti, jauni vai uzlaboti procesi vai jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas.

2. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav MVU, 1. punktā minēto atbalstu piešķir tikai ar finanšu instrumentiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 otrās daļas IV sadaļā.

▼M4

3. EJZF var atbalstīt apgrozāmo līdzekļu un kompensācijas piešķiršanu apstrādes uzņēmumiem tādā mērā, kā noteikts 55. panta 1. punkta otrajā daļā attiecībā uz akvakultūras audzētājiem.

▼B

NODAĻA

Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

70. pants

Kompensācijas režīms

▼M4

1. EJZF var atbalstīt tādu papildu izmaksu kompensāciju, kuras ekonomikas dalībniekiem radušās dažu LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos gūtu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā.

EJZF var arī atbalstīt pasākumus, ar ko kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kas radušies Covid-19 uzliesmojuma rezultātā, jo īpaši tos, kas radušies zivju cenu pasliktināšanās vai lielāku uzglabāšanas izmaksu rezultātā.

▼B

2. Katra attiecīgā dalībvalsts sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju.

3. Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem.

4. Kompensāciju nepiešķir par zvejas un akvakultūras produktiem:

kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot Venecuēlas karoga zvejas kuģus, kas darbojas Savienības ūdeņos;

kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kāda no 1. punktā minēto reģionu ostām;

kuri importēti no trešām valstīm.

5. Šā panta 4. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja attiecīgajā tālākajā reģionā esošā apstrādes nozares jauda pārsniedz saskaņā ar attiecīgā reģiona kompensācijas plānu piegādāto izejvielu daudzumu.

6. Šādi operatori ir tiesīgi saņemt kompensāciju:

fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai iegūtu zvejas vai akvakultūras produktus ar mērķi tos laist tirgū;

tādu kuģu īpašnieki vai operatori, kas reģistrēti 1. punktā minēto reģionu ostās un kas darbojas minētajos reģionos, vai šādu īpašnieku vai operatoru apvienības;

operatori apstrādes un tirdzniecības sektorā vai šādu operatoru apvienības.

71. pants

Kompensācijas aprēķināšana

Kompensāciju maksā 70. panta 6. punktā minētajiem operatoriem, kuri veic darbības 70. panta 1. punktā minētajos reģionos, un ņem vērā:

attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju – papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ; un

visus citus publiskās intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

72. pants

Kompensācijas plāns

1. Attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai katram 70. panta 1. punktā minētajam reģionam izstrādātu kompensācijas plānu. Minētajā plānā ietver 70. pantā minēto zvejas un akvakultūras produktu sarakstu, daudzumus un operatoru veidu, 71. pantā minēto kompensācijas apjomu un 97. pantā minēto vadošo iestādi. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, vai tā apstiprina šādus kompensācijas plānus.

▼M4

2. Dalībvalstis var grozīt 1. punktā minētā kompensācijas plāna saturu. Šādus grozījumus dalībvalstis iesniedz Komisijai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, vai tā apstiprina minētos grozījumus. Ja grozījumi attiecas uz pasākumiem, ar ko kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kuri radušies Covid-19 uzliesmojuma rezultātā, kā paredzēts 70. panta 1. punkta otrajā daļā, Komisija šādus īstenošanas aktus pieņem 15 dienās pēc grozījuma iesniegšanas. Neatkarīgi no šā panta 4. punkta īstenošanas aktos, kuri attiecas uz pasākumiem, ar ko kompensēt ekonomiskos zaudējumus, kuri radušies Covid-19 uzliesmojuma rezultātā, izklāsta arī papildu izmaksu aprēķināšanas metodes un dalībvalstu veicamās īstenošanas metodes.

▼B

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka kompensācijas plāna struktūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 126. pantu, kuros nosaka kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ.

73. pants

Valsts atbalsts kompensācijas plānu īstenošanai

Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu 72. pantā minēto kompensācijas plānu īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis Komisijai paziņo par piešķirto valsts atbalstu, kuru Komisija var apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētajiem plāniem. Attiecībā uz valsts atbalstu, par kuru tiek paziņots, uzskata, ka par to ir paziņots LESD 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

NODAĻA

KZP papildu pasākumi dalītā pārvaldībā

74. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

Atkāpjoties no 2. panta, šo nodaļu piemēro arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

75. pants

Konkrēti mērķi

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 3. punktā izklāstītās Savienības prioritātes konkrētos mērķus.

76. pants

Kontrole un izpilde

1. EJZF var palīdzēt īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un izpildes sistēmu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk noteikts Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

2. Konkrēti, uz atbalstu var pretendēt šāda veida darbības:

tehnoloģijas, tostarp datoraparatūru un programmatūru, kuģu noteikšanas sistēmu (VDS), videonovērošanas sistēmu (CCTV) un IT tīklu iegāde, uzstādīšana un izstrāde ar zivsaimniecību saistīto datu apkopošanai, administrēšanai, validēšanai, analizēšanai, riska pārvaldībai, norādīšanai (izmantojot ar kontroli saistītas tīmekļa vietnes) un apmaiņai un paraugu vākšanas metožu izstrādei, kā arī to savienošana ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām;

to komponentu, tostarp datoru aparatūras un programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas ir vajadzīgi, lai zvejā un zvejas produktu tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki varētu nosūtīt datus attiecīgajām dalībvalsts un Savienības iestādēm; tas ietver arī komponentus, kas vajadzīgi elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS), kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS) un automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), ko izmanto kontroles vajadzībām;

to komponentu, tostarp datoru aparatūras un programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. pantā;

programmu par datu apmaiņu un to analīzi dalībvalstu starpā īstenošana;

patruļas kuģu, gaisa kuģu un helikopteru modernizācija un iegāde, ar noteikumu, ka tos izmanto zvejniecības kontrolei vismaz 60 % no to kopējā ekspluatācijas laikposma gadā;

citu kontroles līdzekļu, tostarp dzinēja jaudas mērīšanas ierīču un svēršanas iekārtu, iegāde;

ar zvejas kontroli saistītu inovatīvu kontroles un uzraudzības sistēmu izstrāde un izmēģinājuma projektu īstenošana, tostarp zivju DNS analīze vai ar kontroli saistītu tīmekļa vietņu izveide;

par zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību atbildīgā personāla mācību un apmaiņas programmas, arī starp dalībvalstīm;

izmaksu un ieguvumu analīze, kā arī novērtējumi par kompetento iestāžu veiktajām revīzijām un izdevumiem, kas saistīti ar uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

iniciatīvas, tostarp semināru rīkošanu un plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, kuru mērķis ir uzlabot gan zvejnieku un citu ieinteresēto personu, piemēram, inspektoru, prokuroru un tiesnešu, gan plašas sabiedrības izpratni par nepieciešamību apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un par KZP noteikumu izpildi;

darbības izmaksas, kas radušās, veicot stingrāku kontroli krājumiem, kuriem piemēro īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu, un kontroles koordināciju atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005 ( 21 ) 15. pantam;

programmas, kas saistītas ar tāda rīcības plāna īstenošanu, kurš paredzēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 102. panta 4. punktu, tostarp jebkādas darbības izmaksas.

▼C1

3. Šā panta 2. punkta h) līdz l) apakšpunktā minētās darbības var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās ir saistītas ar publiskās iestādes veiktām kontroles darbībām.

4. Šā panta 2. punkta d) un h) apakšpunktā minēto darbību gadījumā attiecīgās dalībvalstis izraugās vadošās iestādes, kas ir atbildīgas par darbību.

▼B

77. pants

Datu vākšana

1. EJZF atbalsta datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un kā sīkāk noteikts Regulā (EK) Nr. 199/2008.

2. Konkrēti, uz atbalstu var pretendēt šāda veida darbības:

datu vākšana, pārvaldība un izmantošana zinātniskās analīzes un KZP īstenošanas vajadzībām;

valsts, starptautiskas un vietējā līmeņa daudzgadu paraugu ņemšanas programmas, ar noteikumu, ka tās attiecas uz krājumiem, kuri ietilpst KZP;

komerciālas zvejas un atpūtas zvejas uzraudzība jūrā, tostarp uzraudzība attiecībā uz jūras organismu, piemēram, jūras zīdītāju un putnu, piezveju;

pētnieciskas uzskaites jūrā;

dalībvalstu un reģionālo iestāžu pārstāvju dalība reģionālās koordinācijas sanāksmēs, sanāksmēs, ko rīko reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un sanāksmēs, ko rīko starptautiskas organizācijas, kuras sniedz zinātniskus ieteikumus;

datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmu uzlabošana un eksperimentālo pētījumu īstenošana nolūkā uzlabot pašreizējās datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmas.

VII

NODAĻA

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

78. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

1. Nepārsniedzot robežlielumu 6 % apmērā no darbības programmas kopējās summas, EJZF pēc dalībvalsts iniciatīvas var atbalstīt:

tehniskās palīdzības pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. panta 1. punktā;

valsts mēroga tīklu izveidi, kuru mērķis ir informācijas izplatīšana, spēju veidošana, paraugprakses apmaiņa un dalībvalsts teritorijā izveidotu ZVRG sadarbības atbalstīšana.

2. Pienācīgi pamatotos apstākļos 1. punktā minēto robežlielumu izņēmuma kārtā drīkst pārsniegt.

VIII

NODAĻA

Dalītā pārvaldībā finansēti IJP pasākumi

79. pants

Konkrēti mērķi

1. Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz sasniegt 6. panta 6. punktā izklāstītās Savienības prioritātes konkrētos mērķus, tostarp:

integrētu jūras uzraudzību (IJU), un jo īpaši vienotu informācijas apmaiņas vidi (CISE) ar mērķi pārraudzīt Savienības jūrlietu jomu;

veicinātu jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju, piemēram, Natura 2000 teritoriju, aizsardzību neskarot šīs regulas 37. pantu, un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un dotu iespēju precīzāk noteikt to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi, jo īpaši saistībā ar Direktīvu 2008/56/EK.

▼M4 —————

▼B

80. pants

Atbilstīgās darbības

1. EJZF var atbalstīt darbības atbilstīgi 79. pantā izklāstītajiem mērķiem, piemēram, darbības, kas:

palīdz sasniegt IJU mērķus un jo īpaši CISE mērķus;

aizsargā jūras vidi, jo īpaši tās bioloģisko daudzveidību un aizsargājamās jūras teritorijas, piemēram, Natura 2000 teritorijas, saskaņā ar pienākumiem, kas noteikti Direktīvā 92/43/EEK un Direktīvā 2009/14/EK;

uzlabo zināšanas par jūras vides stāvokli, lai izveidotu uzraudzības programmas un to pasākumu programmas, kas paredzēti Direktīvā 2008/56/EK, atbilstīgi pienākumiem, kas noteikti minētajā direktīvā.

2. Valsts administrācijas personāla algu izmaksas netiek uzskatītas par atbilstīgām darbības izmaksām.

SADAĻA

TIEŠĀ PĀRVALDĪBĀ FINANSĒTI PASĀKUMI

NODAĻA

Integrētā jūrlietu politika

81. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

Atkāpjoties no 2. panta, šo nodaļu piemēro arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

82. pants

Darbības joma un mērķi

Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz izvērst Savienības IJP izstrādi un īstenošanu. Tas:

sekmē jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības izveidi un īstenošanu, jo īpaši:

veicinot darbības, kas rosina dalībvalstis un to reģionus izstrādāt, ieviest vai īstenot integrētu jūrlietu pārvaldību;

ii)

veicinot dialogu un sadarbību ar un starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām par jūras vides un jūrlietu jautājumiem, tostarp izstrādājot un īstenojot integrētas jūras baseina stratēģijas, ņemot vērā līdzsvarotu pieeju visos jūras baseinos, kā arī jūras baseinu un zemjūras baseinu specifiskās īpatnības un, attiecīgā gadījumā, attiecīgas makroreģionālas stratēģijas;

iii)

veicinot starpnozaru sadarbības platformas un tīklus, kuros darbojas pārstāvji no publiskā sektora iestādēm valsts, reģionālā un vietējā līmenī, nozares, tostarp tūrisma nozares, pētniecības aprindas, iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri;

iv)

uzlabojot dalībvalstu sadarbību, starp to kompetentajām iestādēm apmainoties ar informāciju un paraugpraksi;

veicinot paraugprakses apmaiņu un dialogu starptautiskā līmenī, arī divpusēju dialogu ar trešām valstīm, ņemot vērā UNCLOS un attiecīgās spēkā esošās starptautiskās konvencijas, kas balstās uz UNCLOS, neskarot citus nolīgumus vai vienošanās, kas varētu būt noslēgtas starp Savienības un attiecīgajām trešām valstīm. Vajadzības gadījumā šāds dialogs ietver efektīvas pārrunas par UNCLOS ratifikāciju un īstenošanu;

vi)

palielinot publiskā sektora iestāžu, privātā sektora un plašas sabiedrības informētību par integrētu pieeju jūrlietām un palielinot tās pamanāmību;

palīdz izstrādāt starpnozaru iniciatīvas, kas savstarpēji nāk par labu dažādām jūrlietu nozarēm un/vai nozaru politikas virzieniem, ņemot vērā jau esošus instrumentus un iniciatīvas un balstoties uz tām, tādas kā:

IJU ar mērķi pastiprināt drošu, nekaitīgu un ilgtspējīgu jūras telpas izmantošanu, it īpaši uzlabojot efektivitāti un lietderīgumu, veicot informācijas apmaiņu starp nozarēm un pāri robežām, vienlaikus ņemot vērā pašreizējos un turpmākos sadarbības mehānismus un sistēmas;

ii)

jūras telpiskā plānošana un integrēti piekrastes zonas pārvaldības procesi;

iii)

plašu un publiski pieejamu augstas kvalitātes datu par jūru un tādas zināšanu bāzes, kas veicina minēto datu un zināšanu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu dažādās lietotāju grupās, pakāpeniska izstrāde, tādējādi novēršot darba dublēšanos; minētajā nolūkā vislabākajā iespējamā veidā izmanto jau esošās Savienības un dalībvalstu programmas;

atbalsta ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un jaunas tehnoloģijas jaunās un perspektīvās jūras nozarēs, kā arī piekrastes, salu un tālākajos reģionos Savienībā, tādējādi papildinot iedibinātas nozaru un valsts mēroga darbības;

veicina jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju, piemēram, Natura 2000 teritoriju, aizsardzību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un dod iespēju precīzāk noteikt to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi, atbilstīgi mērķim sasniegt un uzturēt labu vides stāvokli, kā tas paredzēts Direktīvā 2008/56/EK.

83. pants

Atbilstīgās darbības

1. EJZF var atbalstīt darbības, kas ir saskaņā ar 82. pantā izklāstītajiem mērķiem, tādas kā:

pētījumi;

projekti, tostarp izmēģinājuma projekti un sadarbības projekti;

sabiedrības informēšana un apmaiņa ar paraugpraksi, izpratnes veicināšanas kampaņas un saistītie saziņas un izplatīšanas pasākumi, piemēram, publicitātes kampaņas, pasākumi, tīmekļa vietņu izveidošana un uzturēšana, un ieinteresēto personu platformas;

konferences, semināri, forumi un darbsemināri;

koordinācijas darbības, tostarp informācijas kopīgas izmantošanas tīkli un atbalsts jūras baseina stratēģiju izstrādei;

tādu IT sistēmu un tīklu izveide, ekspluatācija un uzturēšana, kas nodrošina datu apkopošanu, administrēšanu, validēšanu, analīzi un apmaiņu un paraugu vākšanas metožu izstrādi, kā arī savienojumu ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām;

mācību projekti tādu zināšanu, profesionālo kvalifikāciju un pasākumu attīstīšanai, kuru mērķis ir veicināt profesionālo attīstību jūrlietu nozarē.

2. Lai sasniegtu konkrēto mērķi izstrādāt 82. panta b) punktā minētās pārrobežu un starpnozaru darbības, EJZF var atbalstīt:

IJU tehnisko līdzekļu izstrādi un ieviešanu, jo īpaši tādēļ, lai atbalstītu CISE izvēršanu, ekspluatāciju un uzturēšanu ar mērķi veicināt starpnozaru un pārrobežu uzraudzības informācijas apmaiņu, kas savstarpēji saistītu visas lietotāju grupas, ņemot vērā attiecīgās nozaru politikas tendences attiecībā uz uzraudzību un, vajadzības gadījumā, palīdzot tās attiecīgi attīstīt;

dalībvalstu vai reģionu darba daudzpusējas un divpusējas koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuru mērķis ir jūras telpiskās plānošanas un integrētas piekrastes zonas pārvaldības izstrāde, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar datu kopīgas izmantošanas un uzraudzības sistēmām un praksi, novērtēšanas darbībām, ekspertu tīklu izveidi un darbību, un tādas programmas izstrādi, kuras mērķis ir veidot dalībvalstu spējas jūras telpiskās plānošanas īstenošanā;

iniciatīvas ar mērķi līdzfinansēt, iegādāties un uzturēt jūras novērojumu sistēmu un tehniskos līdzekļus, lai izstrādātu, izveidotu un ekspluatētu funkcionējošu Eiropas jūras novērojumu un datu tīkla sistēmu, kuras mērķis ir atvieglot jūras datu un zināšanu vākšanu, iegūšanu, apkopošanu, apstrādi, kvalitātes kontroli, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu ar dalībvalstu un/vai attiecīgu starptautisku iestāžu sadarbības palīdzību.

NODAĻA

KZP un IJP papildu pasākumi tiešā pārvaldībā

84. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

Atkāpjoties no 2. panta, šo nodaļu piemēro arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

85. pants

Konkrēti mērķi

Šajā nodaļā paredzētie pasākumi palīdz īstenot KZP un IJP, jo īpaši attiecībā uz:

zinātnisko ieteikumu vākšanu, pārvaldību un izplatīšanu saskaņā ar KZP;

konkrētiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem saskaņā ar KZP;

brīvprātīgām iemaksām starptautiskās organizācijās;

konsultatīvajām padomēm;

tirgus izpēti;

KZP un IJP saziņas pasākumiem.

86. pants

Zinātniskie ieteikumi un zināšanas

1. EJZF var atbalstīt zinātnisko rezultātu sasniegšanu, jo īpaši lietišķās pētniecības projektus, kas tieši saistīti ar zinātnisko un sociālekonomisko atzinumu un ieteikumu sniegšanu, ar mērķi pieņemt pareizus un efektīvus zivsaimniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP.

2. Konkrēti, uz atbalstu var pretendēt šāda veida darbības:

pētījumi un izmēģinājuma projekti, kas nepieciešami KZP īstenošanai un izstrādei, ieskaitot ilgtspējīgas zvejniecības un akvakultūras pārvaldības alternatīvas metodes, tostarp konsultatīvajās padomēs;

zinātnisko atzinumu un ieteikumu sagatavošana un sniegšana, ko veic zinātniskas struktūras, tostarp starptautiskas konsultatīvas struktūras, kas atbild par krājumu novērtēšanu, neatkarīgi eksperti un pētniecības iestādes;

ekspertu piedalīšanās darba grupu sanāksmēs par zinātniskiem un tehniskiem zivsaimniecības jautājumiem, piemēram, ZZTEK, kā arī starptautiskās konsultatīvās struktūrās un sanāksmēs, kurās var būt nepieciešams zivsaimniecības un akvakultūru speciālistu ieguldījums;

pētnieciskas uzskaites jūrā, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 199/2008 12. panta 2. punktā, zonās, kurās Savienības kuģi darbojas saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 31. pantā;

Komisijas izdevumi, kas radušies par pakalpojumiem, kuri saistīti ar datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, ar zivsaimniecības ekspertu sanāksmju organizēšanu un pārvaldību un ar gada darba programmu pārvaldību, kas saistītas ar zinātnisko un tehnisko lietpratību zivsaimniecības jautājumos, ar datu pieprasījumu un datu kopu apstrādi un ar sagatavošanas darbu, kura mērķis ir zinātnisko atzinumu un ieteikumu sniegšana;

dalībvalstu sadarbības pasākumi datu vākšanas jomā, ieskaitot dažādās reģionālās ieinteresētās personas un reģionalizētu datubāzu izveidi un uzturēšanu tādu datu glabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kas noder reģionālai sadarbībai un uzlabo datu vākšanas un pārvaldības darbības, kā arī uzlabo zinātnisko lietpratību zivsaimniecības pārvaldības atbalstam.

87. pants

Kontrole un izpilde

1. EJZF var palīdzēt īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un izpildes sistēmu, kā paredzēts Regulas ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk noteikts Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

2. Konkrēti, uz atbalstu var pretendēt šāda veida darbības:

patruļas kuģu, gaisa kuģu un helikopteru iegāde un/vai fraktēšana, ko kopīgi veic vairākas dalībvalstis, kuras pieder pie viena ģeogrāfiskā apgabala, ar noteikumu, ka tos izmanto zvejniecības kontrolei vismaz 60 % no visa izmantošanas laikposma gadā;

izdevumi, kas saistīti ar jaunu kontroles tehnoloģiju novērtēšanu un izstrādi, kā arī datu apmaiņas nodrošināšanas procesi;

visi darbības izdevumi, kas saistīti ar kontroli un izvērtēšanu, ko veic Komisija attiecībā uz KZP īstenošanu, jo īpaši ar pārbaudēm, inspekcijām un revīzijas misijām, aprīkojumu un mācībām Komisijas amatpersonām, sanāksmju organizēšanu un piedalīšanos tajās, tostarp ar informācijas un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu vidū, pētījumiem, IT pakalpojumiem un piegādātājiem un Komisijas veiktu inspekcijas līdzekļu fraktēšanu vai iegādi, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IX un X sadaļā.

3. Lai pastiprinātu un standartizētu kontroli, EJZF var palīdzēt īstenot transnacionālus projektus, kuru mērķis ir izstrādāt un pārbaudīt starpvalstu kontroles, inspekcijas un izpildes sistēmas, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk izklāstītas Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

4. Uz atbalstu var pretendēt jo īpaši šāda veida darbības:

starptautiskas mācību programmas personālam, kas ir atbildīgs par zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

iniciatīvas, tostarp semināri un plašsaziņas līdzekļi, kuru mērķis ir Savienībā standartizēt regulu interpretēšanu un ar tām saistīto kontroli.

5. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto darbību gadījumā par atbalsta saņēmēju izraugās tikai vienu no attiecīgajām dalībvalstīm.

88. pants

Brīvprātīgas finansiālās iemaksas starptautiskās organizācijās

EJZF var atbalstīt šāda veida darbības starptautisko attiecību jomā:

finansiālas iemaksas, kas sniegtas Apvienoto Nāciju Organizācijai, kā arī brīvprātīgs finansējums, kas sniegts jebkurai starptautiskai organizācijai, kas darbojas jūras tiesību jomā;

finansiālas iemaksas sagatavošanas darbos, kas saistīti ar jaunām starptautiskām organizācijām vai jauniem starptautiskiem līgumiem, kas ir Savienības interesēs;

finansiālas iemaksas starptautisku organizāciju īstenotā darbā vai programmās, kas Savienībai ir īpaši svarīgas;

finansiālas iemaksas ikvienā darbībā (arī līgumslēdzēju pušu darba sanāksmēs, neoficiālās vai ārkārtas sanāksmēs), kas atbalsta Savienības intereses starptautiskās organizācijās un stiprina sadarbību ar tās partneriem minētajās organizācijās. Šajā sakarībā, ja Savienības interesēs kļūst nepieciešama trešo valstu pārstāvju klātbūtne starptautisku forumu un organizāciju sarunās un sanāksmēs, EJZF var segt viņu dalības izmaksas.

89. pants

Konsultatīvās padomes

1. EJZF atbalsta ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu izveidotu konsultatīvo padomju darbības izmaksas.

2. Konsultatīvā padome, kas ir juridiska persona, var iesniegt pieteikumu Savienības atbalsta saņemšanai kā struktūra, kas tiecas sasniegt mērķi Eiropas vispārējās interesēs.

90. pants

Tirgus izpēte

EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 42. pantu.

91. pants

KZP un IJP saziņas pasākumi

EJZF var atbalstīt:

ar KZP un IJP saistītu informēšanas un saziņas pasākumu izmaksas, tostarp:

izmaksas par dažādu mērķa grupu specifiskajām vajadzībām pielāgotu materiālu sagatavošanu, tulkošanu un izplatīšanu rakstiskā, audiovizuālā un elektroniskā formā;

ii)

tādu pasākumu un sanāksmju sagatavošanas un organizēšanas izmaksas, kuru mērķis ir informēt dažādas aprindas, kuras ietekmē KZP un IJP, vai apkopot to viedokļus;

to ekspertu un ieinteresēto personu pārstāvju ceļa un uzturēšanās izmaksas, kurus Komisija ir uzaicinājusi uz sanāksmēm;

izmaksas par korporatīvo komunikāciju attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.

III

NODAĻA

Tehniskā palīdzība

92. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

Nepārsniedzot robežlielumu 1,1 % apjomā no fonda līdzekļiem, EJZF pēc Komisijas iniciatīvas var atbalstīt:

tehniskās palīdzības pasākumus, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 58. pantā;

ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumu sagatavošanu, uzraudzību un novērtējumu un Savienības dalību reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijās. Attiecīgie pasākumi ir pētījumi, sanāksmes, ekspertu piedalīšanās, pagaidu personāla izmaksas, informācijas darbības un jebkādas citas administratīvas izmaksas vai izmaksas, kas izriet no Komisijas zinātniskas vai tehniskas palīdzības;

tāda ZVRG Eiropas tīkla izveidi, kura mērķis ir spēju veidošana, informācijas izplatīšana, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un ZVRG sadarbības atbalstīšana. Minētais tīkls sadarbojas ar vietējās attīstības tīklu veidošanas un tehniskā atbalsta struktūrām, kas izveidotas ar ERAF, ESF un ELFLA, saistībā ar vietējās attīstības pasākumiem un transnacionālu sadarbību.

VII

SADAĻA

ĪSTENOŠANA DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

93. pants

Darbības joma

Šo sadaļu piemēro pasākumiem, kurus finansē dalītā pārvaldībā, kā izklāstīts V sadaļā.

NODAĻA

Izpildes mehānisms

iedaļa

Atbalsts no EJZF

94. pants

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

1. Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 19. pantu, ar kuriem apstiprina darbības programmu, Komisija nosaka EJZF maksimālo ieguldījumu minētajā programmā.

2. EJZF ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz atbilstīgo publisko izdevumu summu.

Darbības programmā nosaka EJZF ieguldījuma likmi, kas piemērojama 6. pantā izklāstītajām Savienības prioritātēm. EJZF ieguldījuma maksimālā likme ir 75 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem, un EJZF ieguldījuma minimālā likme ir 20 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, EJZF ieguldījums ir:

100 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem 67. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam;

100 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem 70. pantā minētajam kompensācijas režīmam;

▼M4

50 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem atbalstam, kas minēts 33. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 34. pantā un 41. panta 2. punktā;

▼B

70 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem 76. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajam atbalstam;

90 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem atbalstam, kas minēts 76. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un f) līdz l) apakšpunktā;

80 % no atbilstīgajiem izdevumiem atbalstam, kas minēts 77. pantā.

4. Atkāpjoties no 2. punkta, maksimālo EJZF ieguldījuma likmi, ko piemēro Savienības prioritātes konkrētajiem mērķiem, palielina par desmit procentpunktiem, ja visu 6. panta 4. punktā noteikto Savienības prioritāti īsteno, pamatojoties uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

95. pants

Publiskā atbalsta intensitāte

1. Dalībvalstis piemēro publiskā atbalsta maksimālo intensitāti 50 % apmērā no darbības kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var piemērot publiskā atbalsta intensitāti 100 % apmērā no darbības atbilstīgajiem izdevumiem, ja:

atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts vai uzņēmums, kam ir uzticēts veikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kā minēts LESD 106. panta 2. punktā, ja atbalsts ir sniegts šādu pakalpojumu veikšanai;

darbība ir saistīta ar 67. pantā minēto uzglabāšanas atbalstu;

darbība ir saistīta ar 70. pantā minēto kompensācijas režīmu;

darbība ir saistīta ar 77. pantā minēto datu vākšanu;

▼M4

darbība ir saistīta ar 33. vai 34. pantā minēto atbalstu vai 54. pantā, 55. pantā vai 56. pantā vai 69. panta 3. punktā minēto kompensāciju;

▼B

darbība ir saistīta ar 80. pantā minētajiem IJP pasākumiem.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var piemērot publiskā atbalsta intensitāti 50–100 % apmērā no kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem, ja:

darbību īsteno saskaņā ar V sadaļas I, II vai IV nodaļu, un tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:

kopīgas intereses;

ii)

kolektīvs atbalsta saņēmējs;

iii)

vajadzības gadījumā tai ir inovatīvi elementi vietējā līmenī;

darbību īsteno saskaņā ar V sadaļas III nodaļu, tā atbilst vienam no kritērijiem, kas izklāstīti šā punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā, un tiek sniegta publiska piekļuve tās rezultātiem.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, publiskā atbalsta intensitātei piemēro papildu procentpunktus konkrētiem darbību veidiem, kā noteikts I pielikumā.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kā dažādos publiskā atbalsta intensitātes procentpunktus piemēro gadījumā, kad ir izpildīti vairāki I pielikuma nosacījumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

96. pants

Papildu izmaksu vai negūto ienākumu aprēķināšana

Ja atbalsts ir piešķirts, pamatojoties uz papildu izmaksām vai negūtajiem ienākumiem, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie aprēķini ir atbilstoši, pareizi un iepriekš noteikti, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķinu.

III

nodaļa

Pārvaldības un kontroles sistēmas

97. pants

Vadošā iestāde

1. Papildus vispārējiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. pantā, vadošā iestāde:

katru gadu līdz 31. martam Komisijai sniedz attiecīgos summāros datus par laikposmā līdz iepriekšējā kalendārā gada beigām finansēšanai izvēlētajām darbībām, tostarp galveno informāciju par atbalsta saņēmēju un pašu darbību;

nodrošina darbības programmas publicitāti, potenciālos atbalsta saņēmējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos un sociālos partnerus, sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā iesaistītās struktūras un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, tostarp vides aizsardzības organizācijas, informējot par programmas piedāvātajām iespējām un par noteikumiem piekļuves iegūšanai programmas finansējumam;

nodrošina darbības programmas publicitāti, informējot atbalsta saņēmējus par Savienības ieguldījumu un plašu sabiedrību par Savienības lomu programmā.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punkta a) apakšpunktā minēto datu iesniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

98. pants

Finanšu datu nosūtīšana

1. Līdz 31. janvārim un līdz 31. jūlijam dalībvalstis Komisijai elektroniski nosūta aplēses par summu, saistībā ar kuru tās paredzējušas iesniegt maksājumu pieteikumus attiecībā uz pašreizējo un nākamo finanšu gadu.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka paraugu, ko izmanto, iesniedzot Komisijai finanšu datus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

NODAĻA

Dalībvalstu veikta kontrole

99. pants

Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

1. Papildus finanšu korekcijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 143. pantā, dalībvalstis veic finanšu korekcijas, ja atbalsta saņēmējs nepilda pienākumus, kas minēti šīs regulas 10. panta 2. punktā.

2. Saistībā ar 1. punktā minētajām finanšu korekcijām dalībvalstis nosaka korekcijas summu, kas ir samērīga, ņemot vērā atbalsta saņēmēja izdarītā pārkāpuma vai nodarījuma veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un EJZF ieguldījuma ietekmi uz atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību.

NODAĻA

Komisijas veikta kontrole

iedaļa

Pārtraukšana un apturēšana

100. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

▼C1

1. Papildus kritērijiem, kas ļauj pārtraukt maksājuma termiņu un uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, deleģētais kredītrīkotājs Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 nozīmē var pārtraukt maksājuma termiņu maksājuma pieteikumam, ja dalībvalstis neievēro savus pienākumus saskaņā ar KZP un tas ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar kuru pieprasīts starpposma maksājums.

▼B

2. Pirms 1. punktā minētās starpposma maksājuma termiņa pārtraukšanas Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko atzīst, ka pastāv pierādījumi par to, ka nav ievēroti KZP noteiktie pienākumi. Pirms Komisija pieņem šādus īstenošanas aktus, tā nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti par šādiem pierādījumiem vai uzticamu informāciju, un dalībvalstij ir iespēja saprātīgā laikposmā sniegt savus apsvērumus.

▼C1

3. Ar šā panta 1. punktā minētajiem izdevumiem, uz kuriem attiecas maksājuma pieteikums, saistīto starpposma maksājumu pārtraukšana pilnā apmērā vai daļēji ir samērīga, ņemot vērā noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

▼B

101. pants

Maksājumu apturēšana

▼C1

1. Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 142. pantam Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, pilnībā vai daļēji apturot visus darbības programmai paredzētos starpposma maksājumus gadījumā, kad dalībvalsts ievērojamā apmērā nav pildījusi KZP noteiktos pienākumus, kas ietekmē izdevumus, kuri iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

▼B

2. Pirms 1. punktā minētās starpposma maksājuma apturēšanas Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko atzīst, ka dalībvalsts nav pildījusi KZP noteiktos pienākumus. Pirms Komisija pieņem šādu īstenošanas aktu, tā nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti par šādiem datiem vai uzticamu informāciju, un dalībvalstij ir iespēja sniegt savus apsvērumus par šo lietu.

▼C1

3. Ar šā panta 1. punktā minētajiem izdevumiem, uz kuriem attiecas maksājuma pieteikums, saistīto starpposma maksājumu apturēšana pilnā apmērā vai daļēji ir samērīga, ņemot vērā nopietnas noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

▼B

102. pants

Komisijas pilnvaras

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 126. pantu, kuros nosaka 100. pantā minētos noteikumu neievērošanas gadījumus un 101. panta 1. punktā minētos nopietnus noteikumu neievērošanas gadījumus, kuri izriet no attiecīgajiem KZP noteikumiem, kas ir būtiski jūras bioloģisko resursu saglabāšanai.

iedaļa

Informācijas apmaiņa un finanšu korekcijas

103. pants

Piekļuve informācijai

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma nosūta Komisijai normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņēmušas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar KZP, ja šie akti rada finansiālu ietekmi uz EJZF.

104. pants

Konfidencialitāte

1. Dalībvalstis un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kura paziņota vai iegūta, veicot kontroles uz vietas vai grāmatojumu noskaidrošanu saskaņā ar šo regulu.

2. Šā panta 1. punktā minētajai informācijai piemēro principus, kas minēti Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 22 ) 8. pantā.

105. pants

Komisijas veikta finanšu korekcija

1. Papildus gadījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punktā, 85. pantā un 144. panta 1. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko veic finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji atceļot Savienības ieguldījumu darbības programmā, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

▼C1

maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ietekmē gadījumi, kad atbalsta saņēmējs nepilda pienākumus, kas minēti šīs regulas 10. panta 2. punktā, un dalībvalsts nav tos izlabojusi līdz šajā punktā paredzētās korekcijas procedūras uzsākšanai;

maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts nopietni nav ievērojusi KZP noteikumus, un tādēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 101. pantu, un kad attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo noteikumu ievērošanu un izpildi.

▼B

2. Komisija lemj par korekcijas summu, ņemot vērā dalībvalsts vai atbalsta saņēmēja pieļautās nopietnās KZP noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, un EJZF ieguldījuma nozīmi attiecīgā atbalsta saņēmēja saimnieciskajā darbībā.

3. Ja nav iespējams precīzi noteikt dalībvalsts ar KZP noteikumu neievērošanu saistīto izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju saskaņā ar 4. punktu.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 126. pantu, kurā nosaka kārtību piemērojamās finanšu korekcijas apmēra noteikšanai un kritērijus vienotas likmes vai ekstrapolētu finanšu korekciju piemērošanai.

106. pants

Procedūra

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 145. pantu piemēro mutatis mutandis, ja Komisija ierosina finanšu korekciju, kas minēta šīs regulas 105. pantā.

NODAĻA

Uzraudzība, novērtēšana, informācija un komunikācija

iedaļa

Kopējas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveide un mērķi

107. pants

Uzraudzības un novērtēšanas sistēma

1. Lai vērtētu EJZF darbības rezultātus, izveido kopīgu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, ko piemēro EJZF darbībām tiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu efektīvu darbības rezultātu novērtējumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 126. pantu, kuros nosaka minētās sistēmas saturu un uzbūvi.

2. EJZF vispārējo ietekmi aplūko attiecībā pret 6. pantā norādītajām Savienības prioritātēm.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka minētajām Savienības prioritātēm specifisku rādītāju kopumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Dalībvalstis iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai ļautu veikt attiecīgo pasākumu uzraudzību un novērtēšanu. Komisija ņem vērā datu vajadzības un potenciālo datu avotu sinerģiju, jo īpaši vajadzības gadījumā to izmantošanu statistikas nolūkā. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par dalībvalstu nosūtāmo informāciju, kā arī par datu vajadzībām un potenciālo datu avotu sinerģiju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Reizi četros gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2017. gada 31. decembrim.

108. pants

Mērķi

Kopējas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas mērķi ir:

pierādīt KZP un IJP progresu un sasniegumus, aplūkot EJZF darbību vispārējo ietekmi un novērtēt EJZF darbību efektivitāti, lietderīgumu un nozīmību;

veicināt KZP un IJP mērķtiecīgāku atbalstu;

atbalstīt kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu;

sniegt pamatīgus, uz pierādījumiem balstītus EJZF darbību novērtējumus, kurus ņem vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

iedaļa

Tehniskie noteikumi

109. pants

Kopīgi rādītāji

1. Lai varētu apkopot datus Savienības līmenī, 107. pantā paredzētajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā ietver sarakstu ar kopīgiem rādītājiem, kas ir saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī ar darbības programmas finansiālo izpildi, iznākumiem un rezultātiem, un tie ir piemērojami katrai darbības programmai.

2. Kopīgie rādītāji ir saistīti ar starpposma mērķiem un gala mērķiem, kas darbības programmās noteikti saskaņā ar 6. pantā izklāstītajām Savienības prioritātēm. Minētos kopīgos rādītājus izmanto Regulas (ES) Nr. 1303/2013 21. panta 1. punktā minētajā darbības rezultātu izvērtēšanā, un tie ļauj novērtēt politikas īstenošanas virzību, efektivitāti un lietderību attiecībā pret mērķiem un uzdevumiem Savienības un programmas līmenī.

110. pants

Elektroniskā informācijas sistēma

▼C1

1. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo galveno informāciju par darbības programmas īstenošanu, par katru finansēšanai izraudzīto darbību, kā arī par pabeigtajām darbībām, tostarp galveno informāciju par atbalsta saņēmēju un darbību, reģistrē un glabā elektroniski.

▼B

2. Komisija nodrošina piemērotas drošas elektroniskās sistēmas izveidi, lai reģistrētu, uzturētu un pārvaldītu galveno informāciju un ziņotu par uzraudzību un novērtēšanu.

111. pants

Informācijas sniegšana

EJZF atbalsta saņēmēji, tostarp ZVRG, apņemas sniegt vadošajai iestādei un/vai norīkotajiem vērtētājiem vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visus datus un informāciju, kas vajadzīga, lai būtu iespējams uzraudzīt un novērtēt darbības programmu, jo īpaši saistībā ar konkrēto mērķu un prioritāšu sasniegšanu.

iedaļa

Uzraudzība

112. pants

Uzraudzības procedūras

1. Programmas īstenošanas kvalitāti uzrauga šīs regulas 97. pantā minētā vadošā iestāde un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 47. pantā minētā uzraudzības komiteja.

2. Vadošā iestāde un uzraudzības komiteja veic darbības programmas uzraudzību, ņemot vērā finansiālos, iznākumu un rezultātu rādītājus.

113. pants

Uzraudzības komitejas uzdevumi

Papildus uzdevumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 49. pantā, uzraudzības komiteja pārliecinās par darbības programmas izpildes rezultātiem un tās īstenošanas efektivitāti. Šajā nolūkā uzraudzības komiteja:

sešos mēnešos pēc programmas apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas sniedz konsultācijas par finansējamo darbību atlases kritērijiem un tos apstiprina; atlases kritērijus pārskata saskaņā ar plānošanas vajadzībām;

pārbauda pasākumus un iznākumus, kas saistīti ar programmas novērtēšanas plānu;

pārbauda programmā paredzētās darbības, kas saistītas ar konkrētu ex ante nosacījumu izpildi;

pārbauda un apstiprina gada īstenošanas ziņojumus pirms to nosūtīšanas Komisijai;

izskata iespējas veikt pasākumus ar mērķi veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju, tostarp pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.

Uzraudzības komitejai nelūdz sniegt konsultācijas par 21. pantā minētajiem datu vākšanas darba plāniem.

114. pants

Gada īstenošanas ziņojums

1. Līdz 2016. gada 31. maijam un katru nākamo gadu, ieskaitot 2023. gadu, līdz 31. maijam dalībvalsts iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par darbības programmas īstenošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. 2016. gadā iesniegtais ziņojums aptver 2014. un 2015. kalendāro gadu.

2. Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta noteikumiem, gada īstenošanas ziņojumos ietvert:

informāciju par finansiālajām saistībām un izdevumiem sadalījumā pa pasākumiem;

kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas saistībā ar novērtēšanas plānu;

informāciju par gadījumiem un veiktā rīcība, kad notikuši smagi pārkāpumi, kā minēts šīs regulas 10. panta 1. punktā, un nav ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti šīs regulas 10. panta 2. punktā, kā arī koriģējošas darbības;

▼C1

informāciju par darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 41. panta 8. punktam;

▼B

informāciju par darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu atbalsta saņēmēju publiskošanu saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu attiecībā uz fiziskām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp jebkādu piemērojamo maksimālo apjomu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par gada īstenošanas ziņojumu formātu un sagatavošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

iedaļa

Novērtēšana

115. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz elementus, kuriem jābūt iekļautiem ex ante novērtējuma ziņojumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 55. pantā, un nosaka minimālās prasības attiecībā uz novērtēšanas plānu, kas minēts attiecīgās regulas 56. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 127. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka novērtējumi atbilst kopējai uzraudzības un novērtēšanas sistēmai, par ko panākta vienošanās saskaņā ar 107. pantu, organizē vajadzīgo datu ieguvi un apkopošanu un sniedz vērtētājiem daudzveidīgo informāciju, ko nodrošina uzraudzības sistēma.

3. Dalībvalstis novērtējuma ziņojumus dara pieejamus internetā, un Komisija – Savienības tīmekļa vietnē.

116. pants

Ex ante novērtējums

Dalībvalstis nodrošina to, ka ex ante vērtētājs jau agrīnā posmā iesaistās darbības programmas izstrādes procesā, tostarp 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās analīzes izstrādē, programmas intervences loģikas izveidošanā un programmas mērķu noteikšanā.

117. pants

Ex post novērtējums

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 57. pantu Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo ex post novērtējuma ziņojumu.

118. pants

Novērtējumu kopsavilkumi

Komisija ir atbildīga par ex ante novērtējuma ziņojumu kopsavilkuma izstrādi Savienības līmenī. Novērtējuma ziņojumu kopsavilkumu pabeidz vēlākais līdz 31. decembrim nākamajā gadā pēc attiecīgo novērtējumu iesniegšanas.

iedaļa

Informācija un saziņa

119. pants

Informācija un publicitāte

1. Vadošā iestāde saskaņā ar 97. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atbildīga par:

tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par dalībvalstī īstenoto darbības programmu un nodrošina tai piekļuvi;

to, lai potenciālie atbalsta saņēmēji tiktu informēti par darbības programmas finansējuma iespējām;

Savienības pilsoņu informēšanu par EJZF nozīmi un sasniegumiem, organizējot informēšanas un saziņas pasākumus par partnerības nolīgumu, darbības programmu un darbību rezultātiem un ietekmi;

to, lai tiktu publiskots pārskats par pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem, tostarp par gadījumiem, kad dalībvalstis vai atbalsta saņēmēji nav nodrošinājuši atbilstību, kā arī par koriģējošiem pasākumiem, piemēram, veiktajām finanšu korekcijām.

2. Lai nodrošinātu EJZF atbalsta pārredzamību, dalībvalstis uztur darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kuram var piekļūt vienotajā tīmekļa vietnē vai vienotajā tīmekļa portālā, kurā atrodams darbību saraksts un darbības programmas kopsavilkums.

Darbību sarakstu atjaunina vismaz reizi sešos mēnešos.

Minimālā informācija, kas iekļaujama darbību sarakstā, ieskaitot specifisku informāciju par darbībām saskaņā ar 26., 39., 47., 54. un 56. pantu, ir noteikta V pielikumā.

3. Sīki izstrādāti noteikumi par sabiedrībai adresētiem informācijas un publicitātes pasākumiem un pretendentiem un atbalsta saņēmējiem adresētiem informācijas pasākumiem ir izklāstīti V pielikumā.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz ar attiecīgo darbību saistīto informācijas un publicitātes pasākumu tehniskos parametrus, norādījumus par emblēmas izveidi un standarta krāsu noteikšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 127. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

VIII

SADAĻA

ĪSTENOŠANA TIEŠĀ PĀRVALDĪBĀ

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

120. pants

Darbības joma

Šo sadaļu piemēro pasākumiem, kurus finansē tiešā pārvaldībā, kā noteikts VI sadaļā.

NODAĻA

Kontrole

121. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, gan pārbaudot dokumentus, gan veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus atbalsta saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas Savienības finansējums, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (Euratom, ES) Nr. 883/2013 ( 23 ) un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, iekļauj noteikumus, kas nepārprotami pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu un OLAF veikt minētajos punktos minētās revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm.

122. pants

Revīzijas

1. Komisijas un Revīzijas palātas amatpersonas vai viņu pārstāvji trīs gadus pēc galīgā maksājuma, ko veikusi Komisija, drīkst jebkurā laikā veikt saskaņā ar šo regulu finansētu darbību revīzijas uz vietas, paziņojot par tām vismaz desmit darbdienas iepriekš, izņemot steidzamus gadījumus.

2. Komisijas un Revīzijas palātas amatpersonām vai viņu pārstāvjiem, kas ir pienācīgi pilnvaroti veikt revīzijas uz vietas, ir pieejami grāmatvedības un visi citi dokumenti, tostarp dokumenti un metadati, kuri ir izstrādāti vai saņemti un ierakstīti elektroniskā formātā un ir saistīti ar izdevumiem, kas finansēti saskaņā ar šo regulu.

3. Pilnvaras veikt revīziju, kas minētas 2. punktā, neskar to attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu, kuros paredzēts, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgas valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Komisijas un Revīzijas palātas amatpersonas vai viņu pārstāvji cita starpā nepiedalās mājas apmeklējumos vai personu oficiālā iztaujāšanā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.

4. Ja ar šo regulu piešķirto Savienības finansiālo atbalstu pēc tam piešķir trešai personai kā galasaņēmējam, sākotnējais saņēmējs, būdams Savienības finansiālā atbalsta saņēmējs, dara Komisijai zināmu visu attiecīgo informāciju par galasaņēmēja identitāti.

123. pants

Maksājumu apturēšana, finansiālā ieguldījuma samazināšana un atcelšana

1. Ja Komisija uzskata, ka Savienības līdzekļi nav izmantoti saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā vai jebkurā citā piemērojamā Savienības tiesību aktā, tā informē atbalsta saņēmējus, kuriem ir viens mēnesis laika pēc šāda paziņojuma saņemšanas, lai sniegtu savus apsvērumus Komisijai.

2. Ja šā panta 1. punktā minētajā laikposmā atbalsta saņēmēji neatbild vai viņu apsvērumi netiek uzskatīti par apmierinošiem, Komisija samazina vai atceļ piešķirto finansiālo ieguldījumu, vai aptur maksājumus. Visas nepamatoti izmaksātās summas atmaksā Savienības vispārējā budžetā. Summām, kas nav atmaksātas laikus, pieskaita procentus saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 izklāstītajiem nosacījumiem.

III

NODAĻA

Novērtēšana un ziņošana

124. pants

Novērtēšana

1. Saskaņā ar šo regulu finansētas darbības regulāri uzrauga, lai sekotu līdz to īstenošanai.

2. Komisija nodrošina finansēto darbību regulāru, neatkarīgu un ārēju novērtējumu.

125. pants

Ziņošana

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

►C1 a)

saskaņā ar 15. pantu – starpposma novērtējuma ziņojumu par ◄ atbilstīgi šai regulai finansēto darbību rezultātiem un to īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

līdz 2018. gada 30. augustam – paziņojumu par atbilstīgi šai regulai finansēto darbību turpinājumu.

SADAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

126. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Šīs regulas 10., 14., 32., 40., 41., 72., 102., 105., 107. un 129. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus tiek piešķirtas līdz 2020. gada 31. decembrim.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10., 14., 32., 40., 41., 72., 102., 105., 107. un 129. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 10., 14., 32., 40., 41., 72., 102., 105., 107. un 129. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

127. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu par īstenošanas akta projektu, kuru plānots pieņemt saskaņā ar šīs regulas 95. panta 5. punktu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkts.

SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

128. pants

Atcelšana

1. Neskarot 129. panta 2. punkta noteikumus, Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006, (EK) Nr 791/2007, (ES) Nr. 1255/2011 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 103. pantu atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

2. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

129. pants

Pārejas noteikumi

1. Lai atvieglotu pāreju no atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Regulas (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006, (EK) Nr 791/2007 un (ES) Nr. 1255/2011 uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 126. pantu, paredzot nosacījumus, ar kādiem atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar minētajām regulām, var iekļaut atbalstā, kas sniegts saskaņā ar šo regulu, tostarp atbalstu tehniskajai palīdzībai un ex post novērtējumiem.

2. Šī regula neietekmē attiecīgo projektu turpināšanu vai grozīšanu, ieskaitot pilnīgu vai daļēju atcelšanu, līdz to slēgšanai vai tādas palīdzības turpināšanu vai grozīšanu, ieskaitot pilnīgu vai daļēju atcelšanu, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulām (EK) Nr, 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006, (EK) Nr. 791/2007 un (ES) Nr. 1255/2011 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 103. pantu vai jebkuru citu tiesību aktu, kas piemērojams minētajai palīdzībai 2013. gada 31. decembrī un kas jāturpina piemērot šādiem projektiem vai palīdzībai.

3. Pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006, paliek spēkā.

130. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

ĪPAŠA ATBALSTA INTENSITĀTE

Darbību veidi	Procentpunkti
Darbības, kas saistītas ar mazapjoma piekrastes zveju, var palielināt par	30
Darbības, ko veic nomaļajās Grieķijas salās un Horvātijas salās – Dugi Otokā (Dugi Otok), Visā (Vis), Mļetā (Mljet) un Lastovā (Lastovo) – var palielināt par	35
Darbības, ko veic tālākajos reģionos, var palielināt par	35
Darbības, ko īsteno zvejnieku organizācijas vai citi kolektīvi atbalsta saņēmēji ārpus V sadaļas III nodaļas, var palielināt par	10
Darbības, ko īsteno ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, var palielināt par	25
Darbības, ko veic saskaņā ar 76. pantu par kontroli un noteikumu izpildi, var palielināt par	30
Darbības, ko veic saskaņā ar 76. pantu par kontroli un noteikumu izpildi saistībā ar mazapjoma piekrastes zveju, var palielināt par	40
Darbības, ko veic saskaņā ar 41. panta 2. punktu attiecībā uz galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņu vai modernizāciju, samazina par	20
Darbības, ko īsteno uzņēmumi, kas neatbilst MVU definīcijai, samazina par	20

II PIELIKUMS

SAISTĪBU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS PA GADIEM - NO 2014. GADA LĪDZ 2020. GADAM

Apraksts	Laikposms	2014. gads	2015. gads	2016. gads	2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads	Kopā
EJZF dalītā pārvaldība	(2014–2020)	788 060 689	798 128 031	805 423 852	818 478 098	837 523 233	843 250 018	858 467 679	5 749 331 600

▼M1

III PIELIKUMS

VI SADAĻAS I UN II NODAĻAS FINANSĒJUMA INDIKATĪVAIS SADALĪJUMS MĒRĶIEM, KAS IZKLĀSTĪTI 82. UN 85. PANTĀ ( 24 )

82. pantā izklāstītie mērķi:

Integrētas jūrlietu un piekrastes jautājumu pārvaldības izveide un īstenošana – 6 %

Starpnozaru iniciatīvu izstrāde – 24 %

Atbalsts ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, nodarbinātībai, inovācijai un jaunām tehnoloģijām – 17 %

Jūras vides aizsardzības veicināšana – 5 %

85. pantā izklāstītie mērķi:

Zinātnisko ieteikumu vākšana, pārvaldība un izplatīšana saskaņā ar KZP – 11 %

Konkrēti kontroles un noteikumu izpildes pasākumi saskaņā ar KZP – 11 %

Brīvprātīgas iemaksas starptautiskās organizācijās – 13 %

Konsultatīvās padomes un KZP un IJP saziņas pasākumi – 7 %

Tirgus izpēte, tostarp elektronisko tirgu izveide – 6 %

▼B

IV PIELIKUMS

ĪPAŠIE EX ANTE NOSACĪJUMI

EJZF izvirzītās Savienības prioritātes konkrētais mērķis/tematiskais mērķis (TM)	Ex ante nosacījumi	Izpildes kritēriji
EJZF prioritāte: 1. Veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību Konkrētais mērķis: a)–f) TM3: veicināt MVU konkurētspēju, lauksaimniecības nozares konkurētspēju (ELFLA prioritāte) un zvejniecības un akvakultūras konkurētspēju (EJZF prioritāte) TM6: saglabāt un aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti TM 8: veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti.	Ir iesniegts zvejas kapacitātes ziņojums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu.	Ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar Komisijas izdotām kopējām pamatnostādnēm Zvejas kapacitāte nepārsniedz maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā
EJZF prioritāte: 2. Veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru Konkrētie mērķi: a), b) un c) TM3: veicināt MVU konkurētspēju, lauksaimniecības nozares konkurētspēju (ELFLA prioritāte) un zvejniecības un akvakultūras konkurētspēju (EJZF prioritāte) TM6: saglabāt un aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti TM 8: veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti.	Līdz 2014. gadam ir izstrādāts valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. pantā.	Valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru ir nosūtīts Komisijai ne vēlāk kā darbības programmas nosūtīšanas dienā Darbības programmā ir ietverta informācija par papildināmību ar valsts daudzgadu stratēģisko plānu par akvakultūru
EJZF prioritāte: 3. Sekmēt KZP īstenošanu Konkrētais mērķis a) TM6: saglabāt un aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti	Administratīvā spēja: ir pieejama administratīvā spēja nodrošināt atbilsmi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta un Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. panta prasībām par zivsaimniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem	Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un īstenot datu vākšanas darba plānus, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Apraksts par iedalīto cilvēkresursu spēju slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, ja datu vākšanas pienākumu izpildei vajadzīgais darbs tiek dalīts
EJZF prioritāte: 3. Sekmēt KZP īstenošanu Konkrētais mērķis b) TM6: saglabāt un aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti	Administratīvā spēja: ir pieejama administratīvā spēja īstenot Savienības kontroles, pārbaudes un izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk precizēts Regulā (EK) Nr. 1224/2009	Konkrētās darbības ietver: Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un īstenot darbības programmas iedaļu, kas atbilst 2014.–2020. gada valsts mēroga kontroles finansējuma programmai, kas minēta 18. panta 1. punkta o) apakšpunktā Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un īstenot daudzgadu plāniem piemērojamu valsts mēroga kontroles rīcības programmu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantā Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un īstenot kopīgu kontroles programmu, ko var izstrādāt kopā ar citām dalībvalstīm, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 94. pantā
		Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un īstenot īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantā Apraksts par administratīvajām spējām piemērot efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju sistēmu par smagiem pārkāpumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā Apraksts par administratīvajām spējām piemērot punktu sistēmu par smagiem pārkāpumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. pantā

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA PAR ATBALSTU NO EJZF

1. Darbību saraksts

Darbību sarakstā, kas minēts 119. pantā, vismaz vienā no dalībvalsts oficiālajām valodām aizpilda šādus datu laukus:

—

atbalsta saņēmēja nosaukums/vārds (tikai juridiskas personas un fiziskas personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem);

—

identifikācijas numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR), kā minēts Regulas (EK) Nr. 26/2004 10. pantā (aizpilda tikai tad, ja darbība ir saistīta ar zvejas kuģi);

—

darbības nosaukums;

—

darbības kopsavilkums;

—

darbības sākuma datums;

—

darbības beigu datums (paredzamais darbības fiziskās pabeigšanas vai pilnīgas īstenošanas datums);

—

kopējie atbilstīgie izdevumi;

—

Savienības ieguldījuma apjoms;

—

darbības norises vietas pasta indekss;

—

valsts;

—

Savienības prioritāte;

—

darbību saraksta pēdējās atjaunināšanas datums.

2. Informācijas un publicitātes pasākumi sabiedrībai

1. Dalībvalsts nodrošina to, lai informācijas un publicitātes pasākumi tiktu pēc iespējas plašāk atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, izmantojot dažādus komunikācijas veidus un metodes atbilstošajā līmenī.

2. Dalībvalsts ir atbildīga par vismaz šādu informācijas un publicitātes pasākumu organizēšanu:

plašs informācijas pasākums, kurā reklamē darbības programmas sākšanu;

vismaz divas reizes plānošanas periodā – plašs informācijas pasākums, kurā popularizē finansējuma iespējas un īstenotās stratēģijas un dara zināmus darbības programmas sasniegumus;

vajadzības gadījumā Savienības karoga vai simbola izlikšana pie katras vadošās iestādes ēkas fasādes vai telpās sabiedrībai redzamā vietā;

darbību saraksta elektroniska publicēšana saskaņā ar 1. punktu;

darbību piemēru izklāsts pa darbības programmām vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu; piemēriem jābūt izklāstītiem plaši lietotā Savienības valodā, kas nav attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas;

nodrošināt, ka vienotās tīmekļa vietnes īpaša iedaļa ir atvēlēta īsam kopsavilkumam par inovācijas un ekoinovācijas darbībām;

ar darbības programmu saistītās informācijas atjaunināšana, atjauninot arī informāciju par tās galvenajiem sasniegumiem, vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu;

nodrošināt, ka ir publiskots pārskats par pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem, iekļaujot tajā gadījumus, kad dalībvalstis vai atbalsta saņēmēji nav nodrošinājuši atbilstību, kā arī koriģējošas darbības, piemēram, veiktās finanšu korekcijas.

3. Vadošā iestāde informācijas un publicitātes pasākumos saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi iesaista šādas struktūras:

partnerus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā;

Eiropas informācijas centrus, kā arī Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs;

izglītības un pētniecības institūtus.

Minētās struktūras plaši izplata 119. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju.

3. Potenciālo un faktisko atbalsta saņēmēju informēšanas pasākumi

3.1. Potenciālo atbalsta saņēmēju informēšanas pasākumi

1. Vadošā iestāde nodrošina to, lai darbības programmas mērķi un finansējuma iespējas, ko piedāvā EJZF, tiktu plaši darīti zināmi potenciālajiem atbalsta saņēmējiem un visām ieinteresētajām personām.

2. Vadošā iestāde nodrošina, lai potenciālie atbalsta saņēmēji būtu informēti vismaz par:

izdevumu atbilstības nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmu;

aprakstu par pieteikumu pieņemamības nosacījumiem, finansējuma saņemšanas pieteikumu pārbaudes procedūrām un attiecīgajiem termiņiem;

atbalstāmo darbību atlases kritērijiem;

kontaktpersonām valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kuras var sniegt informāciju par darbības programmām;

to, ka pieteikumos ir jāsniedz priekšlikumi par saziņas pasākumiem, kas ir samērīgi ar darbības apjomu un ir paredzēti, lai informētu sabiedrību par darbības mērķiem un Savienības atbalstu darbībai.

3.2. Atbalsta saņēmēju informēšanas pasākumi

Vadošā iestāde informē atbalsta saņēmējus par to, ka finansējuma pieņemšana nozīmē piekrišanu to iekļaušanai darbību sarakstā, ko publicē saskaņā ar 119. panta 2. punktu.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2002/413/EK (2002. gada 30. maijs) par integrētās piekrastes zonas pārvaldības īstenošanu Eiropā (OV L 148, 6.6.2002., 24. lpp.).

( 2 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

( 3 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

( 5 ) Konvencijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

( 7 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

( 9 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

( 12 ) Komisijas Lēmums 2005/629/EK (2005. gada 26. augusts) par Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas izveidošanu (OV L 225, 31.8.2005., 18. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

( 15 ) Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

( 16 ) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

( 17 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 710/2009 (2009. gada 5. augusts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu bioloģisko ražošanu (OV L 204, 6.8.2009., 15. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 761/2001 (2001. gada 19. marts), ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1.lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

( 21 ) Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

( 22 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

( 24 ) Procentuālās daļas attiecas uz 14. pantā noteikto summu, neieskaitot 92. pantā paredzēto piešķīrumu.