Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007

1. Šīs regulas mērķis ir uzlabot aviācijas drošību, gādājot par to, lai attiecīgā informācija saistībā ar civilo aviāciju tiktu paziņota, apkopota, glabāta, aizsargāta, lai tiktu veikta šādas informācijas apmaiņa, lai tā tiktu izplatīta un analizēta.

a) lai vajadzības gadījumā, ņemot par pamatu apkopotās informācijas analīzi, laikus tiktu veikts drošuma pasākums;

b) ar lidojumu drošumu saistītās informācijas nepārtrauktu pieejamību, ieviešot noteikumus par konfidencialitāti un informācijas atbilstīgu izmantošanu un ziņotāja un ziņojumos par atgadījumu minēto personu saskaņotu un uzlabotu aizsardzību; un

c) ka aviācijas drošības riski tiek izskatīti un risināti gan Savienības, gan valsts līmenī.

2. Ziņošanas par atgadījumiem vienīgais mērķis ir novērst nelaimes gadījumus un incidentus, nevis noteikt vainīgo vai saukt pie atbildības.

1) “ziņotājs” ir fiziska persona, kas ziņo par atgadījumu vai sniedz citu ar drošumu saistītu informāciju, ievērojot šo regulu;

2) “gaisa kuģis” ir ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

3) “incidents” ir incidents Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

4) “nopietns incidents” ir nopietns incidents Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

5) “nelaimes gadījums” ir nelaimes gadījums Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

6) “deidentificēta informācija” ir informācija, kas izriet no ziņojumiem par atgadījumiem, no kuras ir dzēsti visi personas dati, tādi kā fiziskas personas vārds, uzvārds vai adrese;

7) “atgadījums” ir jebkurš ar lidojumu drošumu saistīts notikums, kas apdraud vai kas, ja to nenovērš vai ja uz to nereaģē, varētu apdraudēt gaisa kuģi, personas, kas tajā atrodas, vai jebkuru citu personu un kas jo īpaši ietver nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu;

8) “organizācija” ir jebkura organizācija, kas nodrošina aviācijas produktus un/vai kas nodarbina personas, kurām saskaņā ar 4. panta 6. punktu ir jāziņo par atgadījumiem, slēdz ar šādām personām līgumus vai izmanto to pakalpojumus;

9) “anonimitātes nodrošināšana” ir jebkādu ziņotāja un ziņojumos par atgadījumā minēto personu personas datu, kā arī jebkādu datu, tostarp atgadījumā iesaistītās(-o) organizācijas(-u) nosaukuma(-u), dzēšana no ziņojumiem par atgadījumiem, kuri varētu atklāt ziņotāja vai trešo personu identitāti vai pēc kuriem minēto informāciju varētu izsecināt no ziņojuma par atgadījumu;

10) “apdraudējums” ir situācija vai objekts, kas potenciāli var izraisīt nāvi vai radīt miesas bojājumus personai, radīt bojājumus iekārtām vai konstrukcijām, materiālu zaudējumus vai samazināt personas spēju pildīt paredzētās funkcijas;

11) “drošības izmeklēšanas iestāde” ir pastāvīgā valsts civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāde, kura veic vai pārrauga drošības izmeklēšanas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 996/2010 4. pantā;

12) “taisnīguma kultūra” ir kultūra, kurā galvenos operatorus vai citas personas nesoda par to veiktajām darbībām, bezdarbību vai pieņemtajiem lēmumiem, kas ir atbilstīgi viņu pieredzei un apmācībai, tomēr klaja nolaidība, tīši pārkāpumi un destruktīvas darbības tajā netiek pieļautas;

a) ja informācijas pieprasījumu iesniedz ieinteresēta persona, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, – kompetentā iestāde, ko izrauga katra dalībvalsts saskaņā ar 6. panta 3. punktu;

b) ja informācijas pieprasījumu iesniedz ieinteresēta persona, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, – Komisija;

14) “ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura oficiāla struktūra, kura ir tiesību subjekts vai nav, kurai ir iespēja piedalīties lidojumu drošuma uzlabošanā, piekļūstot informācijai par atgadījumiem, ar ko apmainās dalībvalstis, un uz kuru attiecas kāda no ieinteresēto personu kategorijām, kas noteiktas II pielikumā;

15) “valsts lidojumu drošuma programma” ir integrēts tiesību aktu un pasākumu kopums ar nolūku pārvaldīt civilās aviācijas drošību dalībvalstī;

16) “Eiropas aviācijas drošības plāns” ir lidojumu drošuma jautājumu izvērtējums un ar to saistītais rīcības plāns Eiropas līmenī;

17) “Eiropas aviācijas drošības programma” ir integrēts noteikumu kopums Savienības līmenī kopā ar pasākumiem un procesiem, ko izmanto vienotai civilās aviācijas lidojumu drošuma pārvaldībai Eiropas līmenī;

18) “lidojumu drošuma pārvaldības sistēma” ir sistēmiska pieeja aviācijas drošuma pārvaldībai, tostarp nepieciešamās organizatoriskās struktūras, pārskatabildība, politika un procedūras, un ietver jebkuru pārvaldības sistēmu, kas neatkarīgi vai apvienojumā ar citām organizācijas pārvaldības sistēmām risina problēmas, kuras saistītas ar lidojumu drošuma pārvaldību.

a) ziņošanu par atgadījumiem, kas apdraud vai kas, ja tos nenovērš vai nerisina, apdraudētu gaisa kuģi, personas, kas tajā atrodas, jebkuru citu personu, kā arī aprīkojumu vai iekārtas, kas ietekmē gaisa kuģa ekspluatāciju; un ziņošanu par citu atbilstīgo ar drošumu saistīto informāciju minētajā kontekstā;

b) analīzi un turpmāko rīcību saistībā ar ziņotajiem atgadījumiem un citu ar drošumu saistītu informāciju;

d) ar lidojumu drošumu saistītās apkopotās informācijas atbilstīgu izmantošanu;

e) apkopotās informācijas iekļaušanu Eiropas Centrālajā repozitorijā; un

f) informācijas, kurai nodrošināta anonimitāte, izplatīšanu ieinteresētajām personām, lai šādu personu rīcībā būtu informācija, kas tām nepieciešama lidojumu drošuma uzlabošanai.

2. Šo regulu piemēro atgadījumiem un citai ar drošumu saistītai informācijai, kas attiecas uz civilās aviācijas gaisa kuģiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 ( 1 ).

Tomēr šo regulu nepiemēro atgadījumiem un citai ar drošumu saistītai informācijai, kas attiecas uz bezpilota gaisa kuģiem, kuriem, ievērojot Regulas (ES) 2018/1139 56. panta 1. un 5. punktu, nav vajadzīgs sertifikāts vai deklarācija, ja vien atgadījums vai cita ar drošumu saistīta informācija, kas attiecas uz šādu bezpilota gaisa kuģi, nav izraisījuši kādas personas nāvējošus vai smagus ievainojumus vai nav saistīti ar gaisa kuģi, kas nav bezpilota gaisa kuģis.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu piemērot šo regulu arī atgadījumiem un citai ar drošumu saistītai informācijai, kas attiecas uz gaisa kuģiem, kuriem Regulu (ES) 2018/1139 nepiemēro.

1. Šā panta 6. punktā uzskaitītās personas atbilstīgi obligātās ziņošanas par atgadījumiem sistēmām, ievērojot šo pantu, ziņo par tiem atgadījumiem, kuri var būtiski apdraudēt aviācijas drošību un kuri ietilpst šādās kategorijās:

a) atgadījumi, kas saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju, piemēram:

vi) atgadījumi, kas saistīti ar miesas bojājumiem, avārijas apstākļiem un citām kritiskām situācijām;

vii) apkalpes darba nespēja un citi ar apkalpi saistīti atgadījumi;

viii) ar meteoroloģiskajiem apstākļiem vai drošību saistīti atgadījumi;

b) atgadījumi, kas saistīti ar gaisa kuģa tehnisko stāvokli, apkopi un remontu, piemēram:

iv) dzinēju iekārtu problēmas (ietverot dzinējus, propellerus un rotoru sistēmas) un spēka palīgiekārtu problēmas;

c) atgadījumi, kas saistīti ar aeronavigācijas pakalpojumiem un iekārtām, piemēram:

i) sadursmes, gandrīz notikušas sadursmes vai sadursmju iespējamība;

ii) specifiski ar gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumiem (ATM/ANS) saistīti atgadījumi;

d) atgadījumi, kas saistīti ar lidlaukiem un pakalpojumiem uz zemes, piemēram:

i) atgadījumi saistībā ar lidlauka darbībām un iekārtām;

ii) atgadījumi saistībā ar darbībām ar pasažieriem, bagāžu, pasta sūtījumiem un kravu;

iii) atgadījumi saistībā ar gaisa kuģa apkalpošanu uz zemes un saistītiem pakalpojumiem.

2. Ikviena organizācija, kas kādā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, izveido obligātās ziņošanas sistēmu, lai atvieglinātu ziņu apkopošanu par atgadījumiem, kas minēti 1. punktā.

3. Ikviena dalībvalsts izveido obligātās ziņošanas sistēmu, lai atvieglinātu ziņu apkopošanu par atgadījumiem, tostarp tādu ziņu apkopošanu par atgadījumiem, kuras savākušas organizācijas, ievērojot 2. punktu.

4. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”) izveido obligātās ziņošanas sistēmu, lai atvieglinātu ziņu apkopošanu par atgadījumiem, tostarp tādu ziņu apkopošanu par atgadījumiem, kuras, ievērojot 2. punktu, savākušas organizācijas, ko minētā Aģentūra sertificējusi vai apstiprinājusi.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu, kurā ir klasificēti atgadījumi un uz kuru jāatsaucas, kad tiek ziņots par atgadījumiem saskaņā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija minētajos īstenošanas aktos iekļauj atsevišķu sarakstu, kurā ir klasificēti atgadījumi, kas piemērojami gaisa kuģiem, kuri nav sarežģīti ar dzinēju darbināmi gaisa kuģi. Saraksts ir pirmajā daļā minētā saraksta vienkāršota versija, un vajadzības gadījumā to pielāgo minētās aviācijas nozares specifikācijām.

6. Par 1. punktā minētajiem atgadījumiem turpmāk norādītās fiziskās personas ziņo, vai nu izmantojot sistēmu, ko saskaņā ar 2. punktu izveidojusi organizācija, kurā ziņotājs ir nodarbināts, kura ar viņu noslēgusi līgumu vai izmanto viņa pakalpojumus, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot sistēmu, ko saskaņā ar 3. punktu izveidojusi dalībvalsts, kurā to organizācija veic uzņēmējdarbību, vai valsts, kas izdevusi, apstiprinājusi vai nomainījusi pilota licenci, vai izmantojot sistēmu, ko saskaņā ar 4. punktu izveidojusi Aģentūra:

a) gaisa kuģa kapteinis vai – gadījumos, kad gaisa kuģa kapteinis nespēj ziņot par atgadījumu, – jebkurš cits apkalpes loceklis, kurš ir nākamais vadības ķēdē, dalībvalstī reģistrētam gaisa kuģim vai tādam ārpus Savienības reģistrētam gaisa kuģim, ko izmanto ekspluatants, kura darbību pārraudzību nodrošina kāda dalībvalsts, vai ekspluatants, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību;

b) persona, kas ir iesaistīta kādas dalībvalsts vai Aģentūras pārraudzībā esoša gaisa kuģa vai jebkura tā aprīkojuma vai daļas projektēšanā, izgatavošanā, nepārtrauktā lidojumderīguma uzraudzībā, tehniskajā apkopē vai pārbūvē;

c) persona, kas paraksta dalībvalsts vai Aģentūras pārraudzībā esoša gaisa kuģa vai jebkura tā aprīkojuma vai daļas lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu vai izmantošanas sertifikātu;

d) persona, kas veic pienākumus, kuru pildīšanai tai ir nepieciešama dalībvalsts atļauja būt par gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja, kam uzticēti uzdevumi saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumiem, darbinieku vai būt par lidojumu informācijas pakalpojumu dispečeru;

e) persona, kas veic ar lidojumu drošuma pārvaldību saistītus pienākumus lidostā, kurai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 2 );

f) persona, kas veic pienākumus, kuri saistīti ar aeronavigācijas iekārtu uzstādīšanu, pārbūvi, tehnisko apkopi, remontu, kapitālo remontu, lidojumu pārbaudi vai inspekciju, attiecībā uz kuriem dalībvalsts nodrošina pārraudzību;

g) persona, kas veic pienākumus, kuri saistīti ar gaisa kuģa apkalpošanu uz zemes, tostarp degvielas uzpildi, atskaites sagatavošanu par svara un smaguma centra izvietojumu, piekraušanu, atledošanu un vilkšanu lidostā, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1008/2008.

7. Personas, kas minētas 6. punktā, par atgadījumiem paziņo 72 stundu laikā pēc tam, kad tā uzzina par attiecīgo atgadījumu, ja vien to nekavē ārkārtas apstākļi.

8. Pēc tam, kad ir paziņots par atgadījumu, ikviena organizācija, kura veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, uz kuru neattiecas 9. punkts, minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kā noteikts 6. panta 3. punktā, pēc iespējas drīzāk un katrā gadījumā ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc atgadījuma konstatēšanas sniedz ziņas par atgadījumiem, kas apkopotas saskaņā ar šā panta 2. punktu.

9. Pēc tam, kad ir paziņots par atgadījumu, ikviena organizācija, kura veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un kuru sertificējusi vai apstiprinājusi Aģentūra, pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc atgadījuma konstatēšanas sniedz Aģentūrai ziņas par atgadījumiem, kas apkopotas saskaņā ar 2. punktu.

1. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, izveido brīvprātīgās ziņošanas sistēmu, lai atvieglinātu apkopošanu:

a) ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b) citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, ko ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

2. Ikviena dalībvalsts izveido brīvprātīgās ziņošanas sistēmu, lai atvieglinātu apkopošanu:

a) ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b) citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, ko ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

Minētajā sistēmā iekļauj arī informācijas apkopošanu, ko organizācijas nosūtījušas, ievērojot 6. punktu, bet neaprobežojas tikai ar to.

3. Aģentūra izveido brīvprātīgās ziņošanas sistēmu, lai atvieglinātu apkopošanu:

a) ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b) citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, kuru ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

Minētajā sistēmā iekļauj arī informācijas apkopošanu, ko organizācijas nodevušas, ievērojot 5. punktu, bet neaprobežojas tikai ar to.

4. Brīvprātīgās ziņošanas sistēmas izmanto, lai atvieglinātu ziņu apkopošanu par atgadījumiem un citu ar lidojumu drošumu saistītu informāciju:

a) par ko nav jāziņo obligāti, ievērojot 4. panta 1. punktu;

b) ko sniedz personas, kas nav uzskaitītas 4. panta 6. punktā.

5. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un ko sertificējusi vai apstiprinājusi Aģentūra, laikus sniedz Aģentūrai ziņas par atgadījumiem un par citu ar lidojumu drošumu saistītu informāciju, kas apkopota, ievērojot 1. punktu, un kas var ietvert faktisku vai potenciālu aviācijas drošības risku.

6. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un ko nav sertificējusi vai apstiprinājusi Aģentūra, minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta, ievērojot 6. panta 3. punktu, laikus sniedz ziņas par atgadījumiem un paziņo citu ar lidojumu drošumu saistītu informāciju, kas apkopota, ievērojot šā panta 1. punktu, un kas var ietvert faktisku vai potenciālu aviācijas drošības risku. Dalībvalstis var noteikt, ka jebkura organizācija, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, sniedz ziņas par visiem atgadījumiem, kas apkopotas, ievērojot šā panta 1. punktu.

7. Dalībvalstis, Aģentūra un organizācijas var izveidot citas lidojumu drošuma informācijas apkopošanas un apstrādes sistēmas ziņu apkopošanai par tādiem atgadījumiem, attiecībā uz kuriem pastāv risks, ka tie varētu nebūt reģistrēti ziņošanas sistēmās, kas minētas 4. pantā un šā panta 1., 2. un 3. punktā. Minētajās sistēmās var noteikt, ka ir iespējams ziņot citām vienībām, kas nav 6. panta 3. punktā aprakstītās vienības, un var paredzēt aktīvu iesaistīšanos:

b) aviācijas nozares darbinieku profesionālajām organizācijām.

8. Brīvprātīgās un obligātās ziņošanas rezultātā saņemto informāciju var apvienot vienā sistēmā.

1. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, izraugās vienu vai vairākas personas, lai neatkarīgi veiktu apkopošanu, izvērtēšanu, apstrādi, analīzi un glabāšanu ziņām par atgadījumiem, kas sniegtas, ievērojot 4. un 5. pantu.

Ziņojumu apstrādi veic tā, lai novērstu informācijas izmantošanu citiem nolūkiem nekā lidojumu drošība, un pienācīgi aizsargājot ziņotāja un ziņojumos par atgadījumu minēto personu identitātes konfidencialitāti nolūkā veicināt “taisnīguma kultūru”.

2. Pēc vienošanās ar kompetento iestādi mazas organizācijas var ieviest vienkāršotu mehānismu, lai apkopotu, izvērtētu, apstrādātu, analizētu un glabātu datus par atgadījumiem. Tās var dalīties minētajos uzdevumos ar tāda paša veida organizācijām, vienlaikus ievērojot noteikumus par konfidencialitāti un aizsardzību saskaņā ar šo regulu.

3. Ikviena dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai izveidotu mehānismu ar mērķi neatkarīgi apkopot, izvērtēt, apstrādāt, analizēt un glabāt ziņas par atgadījumiem, kas sniegtas, ievērojot 4. un 5. pantu.

Ziņojumu apstrādi veic tā, lai novērstu informācijas izmantošanu citiem nolūkiem nekā aviācijas drošība, un pienācīgi aizsargājot ziņotāja un ziņojumā par atgadījumu minēto personu identitātes konfidencialitāti nolūkā veicināt “taisnīguma kultūru”.

Iestādes, kuras saskaņā ar pirmo daļu var tikt izraudzītas – kopā vai atsevišķi –, ir šādas:

c) jebkura cita Savienībā esoša neatkarīga struktūra vai vienība, kam uztic veikt šos pienākumus.

Ja dalībvalsts izraugās vairākas struktūras vai vienības, tā vienu no tām izraugās par kontaktpunktu 8. panta 2. punktā minētās informācijas nosūtīšanai.

4. Aģentūra izraugās vienu vai vairākas personas, lai izveidotu mehānismu ar mērķi neatkarīgi apkopot, izvērtēt, apstrādāt, analizēt un glabāt ziņas par atgadījumiem, kas paziņotas saskaņā ar 4. un 5. pantu.

Ziņojumu apstrādi veic tā, lai novērstu informācijas izmantošanu citiem nolūkiem nekā aviācijas drošība, un pienācīgi aizsargājot ziņotāja un ziņojumos par atgadījumu minēto personu identitātes konfidencialitāti nolūkā veicināt “taisnīguma kultūru”.

5. Ziņojumus par atgadījumiem, kuru pamatā ir saskaņā ar 4. un 5. pantu apkopotās ziņas par atgadījumiem, organizācijas glabā vienā vai vairākās datubāzēs.

6. Ziņojumus par atgadījumiem, kuru pamatā ir saskaņā ar 4. un 5. pantu apkopotās ziņas par atgadījumiem, 3. punktā minētās kompetentās iestādes glabā valsts datubāzē.

7. Valsts datubāzē glabā arī attiecīgu informāciju par nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem, ko apkopojušas vai sniegušas drošības izmeklēšanas iestādes.

8. Ziņojumus par atgadījumiem, kuru pamatā ir saskaņā ar 4. un 5. pantu apkopotās ziņas par atgadījumiem, Aģentūra glabā datubāzē.

9. Drošības izmeklēšanas iestādēm ir pilnīga piekļuve savai attiecīgajai valsts datubāzei, kas minēta 6. punktā, lai tās varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 996/2010 5. panta 4. punktu.

10. Dalībvalstu civilās aviācijas iestādēm ir pilnīga piekļuve savai 6. punktā minētajai attiecīgajai valsts datubāzei, lai tās varētu pildīt savas funkcijas lidojumu drošuma jomā.

1. Ziņojumos par atgadījumiem, kas minēti 6. pantā, ietver vismaz to informāciju, kas uzskaitīta I pielikumā.

2. Ziņojumos par atgadījumiem, kas minēti 6. panta 5., 6. un 8. punktā, ietver attiecīgā atgadījuma klasifikāciju attiecībā uz tā radīto risku lidojumu drošumam. Minēto klasifikāciju pārskata un vajadzības gadījumā groza, un pēc tam apstiprina dalībvalsts kompetentā iestāde vai Aģentūra saskaņā ar Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu, kas minēta šā panta 5. punktā.

3. Organizācijas, dalībvalstis un Aģentūra izveido datu kvalitātes pārbaudes procedūras, lai uzlabotu datu atbilstību, jo īpaši sākotnēji apkopotās informācijas un datubāzē glabātā ziņojuma atbilstību.

4. Datubāzēs, kas minētas 6. panta 5., 6. un 8. punktā, izmanto formātus, kas ir:

a) standartizēti informācijas apmaiņas vienkāršošanas nolūkā; un

b) sadarbspējīgi ar Eccairs programmatūru un ADREP taksonomiju.

5. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Aģentūru, izmantojot aviācijas drošības analītiķu tīklu, kas minēts 14. panta 2. punktā, izstrādā Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu, lai dotu iespēju organizācijām, dalībvalstīm un Aģentūrai klasificēt atgadījumus atkarībā no to radītā riska lidojumu drošumam. Vienotas riska klasifikācijas shēmas izstrādē Komisija ņem vērā nepieciešamību nodrošināt saderību ar pastāvošajām riska klasifikācijas shēmām.

6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai definētu Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu.

7. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pasākumus Eiropas vienotās riska klasifikācijas shēmas īstenošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. Komisija un Aģentūra sniedz atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tām uzticētā datu integrēšanas uzdevuma pildīšanā, ietverot, piemēram:

a) 1. punktā minētās minimālās informācijas integrēšanu;

b) 2. punktā minēto atgadījumu klasifikāciju attiecībā uz to radīto risku; un

c) 3. punktā minēto procedūru iedibināšanu datu kvalitātes pārbaudei.

Komisija un Aģentūra sniedz šo atbalstu tā, lai dotu ieguldījumu datu ievades procesa saskaņošanai dalībvalstīs, un jo īpaši nodrošinot personālam, kas strādā 6. panta 1., 3. un 4. punktā minētajās struktūrās vai vienībās:

1. Komisija pārvalda Eiropas Centrālo repozitoriju, lai tajā glabātu visus Savienībā apkopotos ziņojumus par atgadījumiem.

2. Katra dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, atjaunina Eiropas Centrālā repozitorija datus, pārsūtot uz to visu ar lidojumu drošumu saistīto informāciju, kas uzglabāta 6. panta 6. punktā minētajās valstu datubāzēs.

3. Aģentūra vienojas ar Komisiju par tehniskajiem protokoliem, saskaņā ar kuriem uz Eiropas Centrālo repozitoriju tiek pārsūtīti visi tie ziņojumi par atgadījumiem, ko Aģentūra apkopojusi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz atgadījumiem, kas uzglabāti iekšējā atgadījumu ziņošanas sistēmā (IORS), kā arī informācija, kas apkopota saskaņā ar 4. panta 9. punktu un 5. panta 5. punktu.

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pasākumus Eiropas Centrālā repozitorija pārvaldībai, kā noteikts 1. un 2. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Dalībvalstis un Aģentūra piedalās informācijas apmaiņā, gādājot par to, lai visa ar lidojumu drošumu saistītā informācija, kas tiek glabāta to attiecīgajās ziņojumu datubāzēs, būtu pieejama pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Aģentūrai un Komisijai, izmantojot Eiropas Centrālo repozitoriju.

Ziņojumus par atgadījumiem pārsūta Eiropas Centrālajam repozitorijam ne vēlāk kā 30 dienas pēc to ievadīšanas valsts datubāzē.

Ikreiz, kad tas nepieciešams, ziņojumus par atgadījumiem atjaunina ar papildu informāciju, kas saistīta ar lidojumu drošumu.

2. Dalībvalstis arī pārsūta uz Eiropas Centrālo repozitoriju informāciju par nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem šādi:

a) kamēr notiek to izmeklēšana – sākotnējo faktisko informāciju par nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem;

ii) kad pieejams, izmeklēšanas galīgā ziņojuma kopsavilkumu angļu valodā.

3. Dalībvalsts vai Aģentūra pārsūta visu atbilstīgo ar lidojumu drošumu saistīto informāciju atbilstīgajai dalībvalsts iestādei vai Aģentūrai, cik drīz vien iespējams, ja, apkopojot ziņas par atgadījumiem vai glabājot ziņojumus par atgadījumiem, vai veicot analīzi saskaņā ar 13. panta 6. punktu, tā konstatē ar lidojumu drošumu saistītus jautājumus, kuri pēc tās ieskata:

a) varētu interesēt citas dalībvalstis vai Aģentūru; vai

b) saistībā ar kuriem, iespējams, citām dalībvalstīm vai Aģentūrai ir nepieciešams īstenot pasākumus lidojumu drošuma jomā.

1. Jebkurai vienībai, kam uzticēta civilās aviācijas lidojumu drošuma regulēšana, vai drošības izmeklēšanas iestādei Savienībā ir droša pilnīga tiešsaistes piekļuve Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautajai informācijai par atgadījumiem.

2. Ieinteresētās personas, kas uzskaitītas II pielikumā, var pieprasīt piekļuvi konkrētai Eiropas Centrālajā repozitorijā ietvertai informācijai.

Ieinteresētās personas, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā, informācijas pieprasījumus adresē tās dalībvalsts kontaktpunktam, kurā tās veic uzņēmējdarbību.

Ieinteresētās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, adresē savus pieprasījumus Komisijai.

Komisija informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, ja ir iesniegts šāds pieprasījums, ievērojot šo punktu.

3. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 996/2010 15. panta 2. punktu, Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļauto informāciju saistībā ar notiekošām lidojumu drošības izmeklēšanām, ko veic saskaņā ar minēto regulu, neizpauž ieinteresētajām personām, ievērojot šo pantu.

4. Drošības apsvērumu dēļ ieinteresētajām personām nepiešķir tiešu piekļuvi Eiropas Centrālajam repozitorijam.

1. Pieprasījumus sniegt Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautu informāciju iesniedz, izmantojot kontaktpunkta apstiprinātas veidlapas. Minētajās veidlapās iekļauj vismaz III pielikumā norādītos datus.

b) tam ir minētā pieprasījuma apstrādei nepieciešamā kompetence.

Ja kontaktpunkts nosaka, ka pieprasījuma apstrādei nepieciešamā kompetence ir citai dalībvalstij vai Komisijai, tas to nosūta attiecīgi minētajai dalībvalstij vai Komisijai.

3. Kontaktpunkts, kurš saņem pieprasījumu, novērtē pieprasījuma pamatotību un izpildāmību, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Kontaktpunkts informāciju ieinteresētajām personām var sniegt uz papīra vai izmantojot drošus elektroniskos sakaru līdzekļus.

4. Ja pieprasījums tiek pieņemts, kontaktpunkts nosaka sniedzamās informācijas apjomu un līmeni. Neskarot 15. un 16. pantu, šī informācija nepārsniedz pieprasījuma mērķim absolūti nepieciešamo informācijas apjomu un līmeni.

Informāciju, kas nav saistīta ar pašas ieinteresētās personas aprīkojumu, darbībām vai darbības jomu, sniedz tikai kopsavilkuma formā vai nodrošinot tās anonimitāti. Pilnīgu informāciju, nevis kopsavilkuma formā, ieinteresētajai personai var sniegt, ja tā rakstveidā iesniedz detalizētu pamatojumu. Minēto informāciju izmanto saskaņā ar 15. un 16. pantu.

5. Kontaktpunkts II pielikuma b) punktā norādītajām ieinteresētajām personām sniedz tikai tādu informāciju, kas saistīta ar pašas ieinteresētās personas aprīkojumu, darbībām vai darbības jomu.

6. Kontaktpunkts, saņemot pieprasījumu no kādas II pielikuma a) punktā uzskaitītās ieinteresētās personas, var pieņemt vispārinātu lēmumu šai ieinteresētajai personai sniegt informāciju regulāri ar noteikumu, ka:

a) pieprasītā informācija ir saistīta ar ieinteresētās personas pašas aprīkojumu, darbībām vai darbības jomu;

b) ar vispārinātu lēmumu nepiešķir piekļuvi visam datubāzes saturam;

c) vispārinātais lēmums attiecas tikai uz informāciju, kam nodrošināta anonimitāte.

7. Ieinteresētā persona informāciju, kas saņemta, ievērojot šo pantu, izmanto saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) ieinteresētā persona izmanto informāciju tikai pieprasījuma veidlapā norādītajā nolūkā, kam vajadzētu būt saderīgam ar šīs regulas mērķi, kā noteikts 1. pantā; un

b) ieinteresētā persona saņemto informāciju neizpauž bez informācijas sniedzēja rakstiskas piekrišanas un veic visus vajadzīgos pasākumus saņemtās informācijas pienācīgas konfidencialitātes nodrošināšanai.

8. Lēmums izplatīt informāciju, ievērojot šo pantu, attiecas tikai uz to informāciju, kas ir absolūti vajadzīga tās lietotāja mērķim.

1. Kontaktpunkts reģistrē katru saņemto pieprasījumu un pasākumus, kas veikti, ievērojot minēto pieprasījumu.

Minēto informāciju savlaicīgi paziņo Komisijai, kad saņemts pieprasījums un/vai veikts pasākums.

2. Komisija visiem kontaktpunktiem dara pieejamu atjauninātu sarakstu ar saņemtajiem pieprasījumiem un pasākumiem, ko veikuši dažādi kontaktpunkti un pati Komisija.

1. Ikviena organizācija, kura kādā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, izstrādā procedūru to gadījumu analīzei, kas apkopoti saskaņā ar 4. panta 2. punktu un 5. panta 1. punktu, lai apzinātu lidojumu drošuma apdraudējumus, kas saistās ar konstatētajiem atgadījumiem vai atgadījumu virknēm.

Uz minētās analīzes pamata ikviena organizācija nosaka jebkuru atbilstīgu korektīvu vai preventīvu pasākumu, kas ir nepieciešams lidojumu drošuma uzlabošanai.

2. Kad pēc 1. punktā minētās analīzes veikšanas organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, konstatē jebkādus atbilstīgus pasākumus, kas nepieciešami faktisku vai potenciālu aviācijas drošības trūkumu novēršanai, tā:

b) izveido procedūru pasākuma īstenošanas un iedarbīguma pārraudzībai.

3. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, regulāri sniedz saviem darbiniekiem un līgumdarbiniekiem informāciju par tādu atgadījumu analīzi un pārraudzību, attiecībā uz kuriem tiek veikti preventīvi vai korektīvi pasākumi.

4. Ja organizācija, kura veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un uz kuru neattiecas 5. punkts, saskaņā ar tās veiktās analīzes rezultātu par tādiem atgadījumiem vai atgadījumu virkni, par kuriem ziņots saskaņā ar 4. panta 8. punktu un 5. panta 6. punktu, konstatē faktisku vai potenciālu lidojumu drošuma risku, tā minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei 30 dienu laikā no dienas, kad ziņotājs ir paziņojis par atgadījumu, pārsūta:

a) tās analīzes sākotnējos rezultātus, kas veikta, ievērojot 1. punktu, ja tādi ir; un

Organizācija paziņo analīzes galarezultātus, ja tas ir prasīts, tiklīdz tie ir pieejami un principā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir paziņots par atgadījumu.

Dalībvalsts kompetentā iestāde var prasīt, lai organizācija tai pārsūta jebkura tāda atgadījuma analīzes sākotnējos rezultātus vai galarezultātus, par kuru tai ir paziņots, bet saistībā ar kuru tā nav saņēmusi turpmāku informāciju vai ir saņēmusi tikai sākotnējos rezultātus.

5. Ja organizācija, kura veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un kuru sertificējusi vai apstiprinājusi Aģentūra, to atgadījumu vai atgadījumu grupas analīzes rezultātā, par kuriem ziņots, ievērojot 4. panta 9. punktu un 5. panta 5. punktu, konstatē pastāvošu vai iespējamu lidojumu drošuma risku, tā 30 dienu laikā no dienas, kad ziņotājs ir paziņojis par atgadījumu, nosūta Aģentūrai:

a) sākotnējos tās analīzes rezultātus, kas veikta, ievērojot 1. punktu, ja tādi ir; un

Organizācija, kuru sertificējusi vai apstiprinājusi Aģentūra, nosūta Aģentūrai analīzes galarezultātus, ja tas ir prasīts, tiklīdz tie ir pieejami un principā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir ziņots par atgadījumu.

Aģentūra var prasīt, lai organizācijas tai pārsūta jebkura tāda atgadījuma analīzes sākotnējos rezultātus vai galarezultātus, par kuru tai ir paziņots, bet saistībā ar kuru tā nav saņēmusi turpmāku informāciju vai ir saņēmusi tikai sākotnējos rezultātus.

6. Ikviena dalībvalsts un Aģentūra izstrādā procedūru tādas informācijas saistībā ar atgadījumiem analīzei, par ko tām ir tieši ziņots saskaņā ar 4. panta 6. punktu un 5. panta 2. un 3. punktu, lai apzinātu, kāds lidojumu drošuma apdraudējums saistās ar minētajiem atgadījumiem. Uz minētās analīzes pamata tās nosaka jebkādus atbilstīgus korektīvus vai preventīvus pasākumus, kas ir nepieciešami lidojumu drošuma uzlabošanai.

7. Kad pēc 6. punktā minētās analīzes veikšanas dalībvalsts vai Aģentūra konstatē jebkādus atbilstīgus pasākumus, kas nepieciešami faktisku vai potenciālu aviācijas drošības trūkumu novēršanai, tā:

b) izveido procedūru pasākuma īstenošanas un iedarbīguma pārraudzībai.

8. Attiecībā uz katru atgadījumu vai atgadījumu virkni, ko pārrauga saskaņā ar 4. vai 5. punktu, ikvienai dalībvalstij un Aģentūrai ir piekļuve veiktajai analīzei, un tās pienācīgi pārrauga pasākumus, ko veic organizācijas, par kurām tās attiecīgi ir atbildīgas.

Ja dalībvalsts vai Aģentūra secina, ka atbildes pasākuma, par kuru ir ziņots, īstenošana un iedarbīgums nav piemēroti, lai novērstu faktiskos vai potenciālos lidojumu drošuma trūkumus, tā gādā par to, lai attiecīgā organizācija pieņemtu un īstenotu papildu pasākumu, kas būtu piemērots.

9. Ja tāda ir pieejama, informāciju saistībā ar atsevišķu atgadījumu vai atgadījumu grupu analīzi un turpmākiem pasākumiem, kas iegūta, ievērojot šo pantu, saskaņā ar 8. panta 2. un 3. punktu laikus – un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to iekļaušanas valsts datubāzē – iekļauj Eiropas Centrālajā repozitorijā.

10. Informāciju, kas iegūta, analizējot ziņojumus par atgadījumiem, dalībvalstis izmanto, lai noteiktu korektīvos pasākumus, ja tādi nepieciešami, kas veicami valsts lidojumu drošuma programmas satvarā.

11. Lai informētu sabiedrību par civilās aviācijas lidojumu drošuma līmeni, katra dalībvalsts vismaz reizi gadā publicē lidojumu drošuma pārskatu. Lidojumu drošuma pārskatā:

a) iekļauj informāciju – kopsavilkuma formā un nodrošinot tās anonimitāti – par to atgadījumu un citas ar lidojumu drošumu saistītas informācijas veidiem, par kuriem ziņots, izmantojot tās obligātās un brīvprātīgās ziņošanas sistēmas;

12. Dalībvalstis var publicēt arī ziņojumus par atgadījumiem un riska analīzes rezultātus, nodrošinot šo datu anonimitāti.

1. Komisija, Aģentūra un dalībvalstu kompetentās iestādes, savstarpēji sadarbojoties, regulāri piedalās Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautās informācijas apmaiņā un analīzē. Neskarot ar šo regulu noteiktās konfidencialitātes prasības, vajadzības gadījumā un katru gadījumu izskatot atsevišķi, var uzaicināt novērotājus.

2. Komisija, Aģentūra un dalībvalstu kompetentās iestādes īsteno sadarbību ar aviācijas drošības analītiķu tīkla palīdzību.

Aviācijas drošības analītiķu tīkls sniedz ieguldījumu aviācijas drošības uzlabošanā Savienībā, jo īpaši veicot lidojumu drošuma analīzi nolūkā atbalstīt Eiropas aviācijas drošības programmu un Eiropas aviācijas drošības plānu.

3. Aģentūra atbalsta aviācijas drošības analītiķu tīkla darbības, piemēram, sniedzot palīdzību tīkla sanāksmju sagatavošanā un organizēšanā.

4. Informāciju par 1. punktā minētās informācijas analīzes rezultātiem Aģentūra iekļauj ikgadējā drošības pārskatā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. panta 4. punktā.

1. Dalībvalstis un organizācijas saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un Aģentūra veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgo konfidencialitāti ziņām par atgadījumiem, kuras tās saņēmušas atbilstīgi 4., 5. un 10. pantam.

Ikviena dalībvalsts, ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, vai Aģentūra personas datus apstrādā tikai tik lielā mērā, kādā tas nepieciešams, piemērojot šo regulu, neskarot valsts tiesību aktus, ar ko tiek īstenota Direktīva 95/46/EK.

2. Neskarot Regulas (ES) Nr. 996/2010 12., 14. un 15. pantā minētos noteikumus, kas attiecas uz informācijas par lidojumu drošumu aizsardzību, informāciju, kas iegūta no ziņojumiem par atgadījumiem, izmanto tikai tajos nolūkos, kuriem tā ir apkopota.

Dalībvalstis, Aģentūra un organizācijas šo informāciju par atgadījumiem nedara pieejamu vai neizmanto:

b) jebkurā citā nolūkā, kas nav aviācijas drošības uzturēšana vai uzlabošana.

3. Komisija, Aģentūra un dalībvalstu kompetentās iestādes, pildot savus pienākumus saskaņā ar 14. pantu, saistībā ar informāciju, kas iekļauta Eiropas Centrālajā repozitorijā:

b) ierobežo informācijas izmantošanu, atļaujot to izmantot tikai tajos gadījumos, kad tas absolūti nepieciešams ar lidojumu drošumu saistītu pienākumu izpildei, nenosakot vainīgo vai nesaucot pie atbildības; šajā sakarā minēto informāciju izmanto jo īpaši riska pārvaldībai un drošuma tendenču analīzei, kā rezultātā var izstrādāt drošības rekomendācijas vai pasākumus, lai novērstu faktiskus vai potenciālus drošuma trūkumus.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes, kas minētas 6. panta 3. punktā, un to iestādes, kas ir kompetentas tiesvedības veikšanā, savstarpēji sadarbotos atbilstīgi iepriekš noteiktai administratīvai kārtībai. Minētā iepriekš noteiktā administratīvā kārtība tiecas nodrošināt pareizo līdzsvaru starp nepieciešamību pēc pareizas tiesvedības, no vienas puses, un nepieciešamību pēc informācijas par lidojumu drošumu nepārtrauktu pieejamību, no otras puses.

1. Piemērojot šo pantu, “personas dati” ietver jo īpaši fizisku personu vārdus, uzvārdus vai adreses.

2. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, nodrošina, lai visi personas dati minētās organizācijas personālam, kas nav personas, kuras izraudzītas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, būtu pieejami tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, lai izmeklētu atgadījumu nolūkā uzlabot aviācijas drošību.

3. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai nekādi personas dati nekad netiktu reģistrēti 6. panta 6. punktā minētajā valsts datubāzē. Šādu deidentificētu informāciju dara pieejamu visām attiecīgajām personām, piemēram, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus saistībā ar aviācijas drošības uzlabošanu.

4. Aģentūra nodrošina, lai nekādi personas dati nekad netiktu reģistrēti 6. panta 8. punktā minētajā Aģentūras datubāzē. Šādu deidentificētu informāciju dara pieejamu visām attiecīgajām personām, piemēram, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus aviācijas drošības uzlabošanas ziņā.

5. Dalībvalstīm un Aģentūrai netiek liegts veikt jebkādas darbības, kas nepieciešamas, lai uzturētu vai uzlabotu aviācijas drošību.

6. Neskarot piemērojamos valsts krimināltiesību aktus, dalībvalstis atturas ierosināt lietu attiecībā uz iepriekš neplānotiem vai nejaušiem likumpārkāpumiem, kas tām kļūst zināmi tikai tādēļ, ka par tiem ir ziņots, ievērojot 4. un 5. pantu.

Pirmā daļa neattiecas uz 10. punktā minētajiem gadījumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt ziņotāju vai to personu aizsardzību, kas ir minētas ziņojumos par atgadījumiem; dalībvalstis var jo īpaši piemērot šo noteikumu bez izņēmumiem, kas minēti 10. punktā.

7. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek ierosināta disciplinārlieta vai administratīva lieta, informāciju, ko satur ziņojumi par atgadījumiem, neizmanto pret:

Dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt ziņotāju vai to personu aizsardzību, kas ir minētas ziņojumos par atgadījumiem. Dalībvalstis var jo īpaši šo aizsardzību attiecināt uz civilprocesiem vai kriminālprocesiem.

8. Dalībvalstis var pieņemt vai uzturēt spēkā tiesību aktu noteikumus, kas ziņotājiem vai personām, kuras ir minētas ziņojumos par atgadījumiem, nodrošina lielāku aizsardzības līmeni nekā šajā regulā paredzētie noteikumi.

9. Izņemot 10. punktā minētos gadījumus, darba devējs vai organizācija, kurai ir sniegti attiecīgie pakalpojumi, saviem darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas ziņo par atgadījumiem vai ir minēti ziņojumos par atgadījumiem saskaņā ar 4. un 5. pantu, nerada nelabvēlīgas sekas uz tās informācijas pamata, ko tai sniedzis ziņotājs.

10. Aizsardzību saskaņā ar šā panta 6., 7. un 9. punktu nepiemēro nevienā no šādām situācijām:

b) kurās ir bijusi nepārprotama, smaga un nopietna nevērība pret acīmredzamu risku un pilnīgs profesionālās atbildības trūkums rīkoties tā, kā konkrētajos apstākļos ir skaidri nepieciešams, tādējādi izraisot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kas būtiski mazina aviācijas drošības līmeni.

11. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, pēc apspriešanās ar sava personāla pārstāvjiem pieņem iekšējos noteikumus, kuros apraksta, kā minētajā organizācijā nodrošina un īsteno “taisnīguma kultūras” principus, jo īpaši 9. punktā minēto principu.

Struktūra, kas izraudzīta, ievērojot 12. punktu, var pieprasīt, ka to organizāciju, kuras veic uzņēmējdarbību minētās struktūras dalībvalstī, iekšējie noteikumi pirms minēto iekšējo noteikumu īstenošanas tiek pārskatīti.

12. Ikviena dalībvalsts izraugās struktūru, kas atbild par 6., 9. un 11. punkta īstenošanu.

Darbinieki un līgumdarbinieki var ziņot minētajai struktūrai par iespējamiem šajā pantā paredzēto noteikumu pārkāpumiem. Darbiniekiem un līgumdarbiniekiem par šādu iespējamu pārkāpumu paziņošanu nepiemēro sankcijas. Ziņojot par šādiem iespējamiem pārkāpumiem, darbinieki un līgumdarbinieki var informēt Komisiju.

Izraudzītā struktūra vajadzības gadījumā konsultē savas dalībvalsts attiecīgās iestādes par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem vai sankcijām, piemērojot 21. pantu.

13. Katra dalībvalsts 2019. gada 15. maijā un pēc tam reizi piecos gados Komisijai nosūta ziņojumu par šā panta piemērošanu un jo īpaši par tās struktūras darbībām, kas izraudzīta, ievērojot 12. punktu. Ziņojumā neietver nekādus personas datus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai:

a) atjauninātu I pielikumā noteikto sarakstu ar obligātajiem datu laukiem ziņojumos par atgadījumiem, ja, ņemot vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi, ir atzīts par nepieciešamu veikt izmaiņas, lai uzlabotu aviācijas drošību;

b) atjauninātu III pielikumā paredzēto pieprasījuma veidlapu Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautās informācijas saņemšanai nolūkā ņemt vērā gūto pieredzi un jaunus elementus;

c) saskaņotu jebkuru no pielikumiem ar Eccairs programmatūru un ADREP taksonomiju, par kurām panākta starptautiska vienošanās, kā arī ar citiem Savienības pieņemtiem tiesību aktiem un ar starptautiskiem nolīgumiem.

Lai atjauninātu obligāto datu lauku sarakstu, Aģentūra un aviācijas drošības analītiķu tīkls, kas minēts 14. panta 2. punktā, sniedz Komisijai atbilstīgu(-us) atzinumu(-us).

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 6. punktā un 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 6. punktā un 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 7. panta 6. punktu un 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

1. Izņemot 10. un 11. pantu, ar ko nosaka stingrākus noteikumus attiecībā uz piekļuvi Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautajiem datiem un informācijai, šo regulu piemēro, neskarot Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2. Šo regulu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK, un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas pārkāpumu gadījumā. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis paziņo Komisijai par minētajiem noteikumiem un visiem turpmākiem grozījumiem, kas uz tiem attiecas.

Tomēr minēto pantu joprojām piemēro līdz šīs regulas piemērošanas dienai saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

Direktīvu 2003/42/EK, Regulu (EK) Nr. 1321/2007 un Regulu (EK) Nr. 1330/2007 atceļ. Tās joprojām piemēro līdz šīs regulas piemērošanas dienai saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Komisija līdz 2020. gada 16. novembrim publicē un nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši apraksta to, kā šī regula palīdz samazināt gaisa kuģu nelaimes gadījumu skaitu un ar tiem saistīto nāves gadījumu skaitu. Atbilstīgā gadījumā un pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija nāk klajā ar šīs regulas grozījumu priekšlikumiem.

3. Šo regulu piemēro no 2015. gada 15. novembra un ne agrāk par dienu, kad stājas spēkā 4. panta 5. punktā minētie īstenošanas pasākumi. Šīs regulas 7. panta 2. punktu piemēro, tiklīdz stājas spēkā deleģētie un īstenošanas akti, ar kuriem precizē un izveido 7. panta 6. un 7. punktā minēto Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

TO PRASĪBU SARAKSTS, KURAS PIEMĒRO OBLIGĀTĀS UN BRĪVPRĀTĪGĀS ATGADĪJUMU ZIŅOŠANAS SHĒMĀM

Piezīme. Datu lauki obligāti jāaizpilda ar prasīto informāciju. Ja dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai Aģentūrai nav iespējams iekļaut minēto informāciju, jo organizācija vai ziņotājs to nav sniedzis, datu lauku var aizpildīt ar formulējumu “nav zināms”. Tomēr, lai nodrošinātu, ka atbilstīgā informācija tiek nosūtīta, cik vien iespējams būtu jācenšas izvairīties izmantot formulējumu “nav zināms”, un, ja iespējams, ziņojums vēlāk būtu jāaizpilda.

Organizācijām, dalībvalstīm un Aģentūrai, ievadot savās attiecīgajās datubāzēs informāciju par katru atgadījumu, par kuru ziņots obligāti, un, cik vien iespējams, katru atgadījumu, par kuru ziņots brīvprātīgi, jānodrošina, ka to datubāzēs ietvertie ziņojumi par atgadījumiem satur vismaz šādu informāciju:

Organizācijām, dalībvalstīm un Aģentūrai, ievadot savās attiecīgajās datubāzēs katru atgadījumu, par kuru ziņots obligāti, un, cik vien iespējams, katru atgadījumu, par kuru ziņots brīvprātīgi, jānodrošina, ka ziņojumi par atgadījumiem, kas ietverti to datubāzēs, satur vismaz šādu informāciju:

2.2.1. Datu lauki attiecībā uz minimālās distances neievērošanu/distances zudumu un gaisa telpas pārkāpumu

Organizācijām, dalībvalstīm un Aģentūrai, ievadot savās attiecīgajās datu bāzēs katru atgadījumu, par kuru ziņots obligāti, un, cik vien iespējams, katru atgadījumu, par kuru ziņots brīvprātīgi, jānodrošina, ka ziņojumi par atgadījumiem, kas ietverti to datubāzēs, satur vismaz šādu informāciju:

2.4. Datu lauki attiecībā uz gaisa kuģa bojājumu vai personas miesas bojājumiem

— Uz zemes notikušo miesas bojājumu skaits (izraisījuši nāvi, smagi, nelieli)

— Gaisa kuģī notikušo miesas bojājumu skaits (izraisījuši nāvi, smagi, nelieli)

a) To ieinteresēto personu saraksts, kuras var saņemt informāciju, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, saskaņā ar 11. panta 4. punktu vai pamatojoties uz vispārinātu lēmumu saskaņā ar 11. panta 6. punktu:

1. Ražotāji: gaisa kuģu, dzinēju, propelleru, gaisa kuģu daļu un iekārtu projektētāji un ražotāji un to attiecīgās apvienības; gaisa satiksmes vadības (ATM) sistēmu un komponentu projektētāji un ražotāji; aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu (ANS) un komponentu projektētāji un ražotāji; lidlauka kontrolējamā zonā izmantoto sistēmu un iekārtu projektētāji un ražotāji.

2. Tehniskā apkope: organizācijas, kas saistītas ar gaisa kuģu, dzinēju, propelleru, gaisa kuģu daļu un iekārtu tehniskās apkopes vai kapitālā remonta veikšanu, ar aeronavigācijas iekārtu uzstādīšanu, pārbūvi, tehnisko apkopi, remontu, kapitālo remontu, lidojumu pārbaudi vai inspekciju vai ar lidlauka kontrolējamās zonas sistēmu, komponentu un aprīkojuma tehnisko apkopi vai kapitālo remontu.

3. Ekspluatanti: aviokompānijas un gaisa kuģu ekspluatanti, un aviokompāniju un gaisa kuģu ekspluatantu apvienības; lidlauku ekspluatanti un lidlauku ekspluatantu apvienības.

4. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un gaisa satiksmes vadības īpašo funkciju nodrošinātāji.

5. Lidlauka pakalpojumu sniedzēji: organizācijas, kas atbild par gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, tostarp degvielas uzpildi, atskaites sagatavošanu par svara un smaguma centra izvietojumu, piekraušanu, atledošanu un vilkšanu lidlaukā, kā arī par glābšanas un ugunsdzēsības vai citiem ārkārtas pakalpojumiem.

7. Trešo valstu organizācijas: trešo valstu aviācijas iestādes un nelaimes gadījumu izmeklēšanas iestādes.

9. Pētniecība: valsts vai privātas pētniecības laboratorijas, centri vai vienības; vai augstskolas, kas veic izpēti aviācijas drošības jomā.

b) To ieinteresēto personu saraksts, kuras var saņemt informāciju, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, saskaņā ar 11. panta 4. un 5. punktu:

2. Gaisa satiksmes dispečeri (kā privātpersonas) un pārējais ATM/ANS personāls, kas pilda ar lidojumu drošumu saistītus uzdevumus.

3. Inženieri/tehniķi/par gaisa satiksmes drošības elektroniskajiem instrumentiem atbildīgais personāls/gaisa satiksmes vadība (vai lidlauka apsaimniekotāji) (kā privātpersonas).

4. Profesionālas struktūras, kuras pārstāv personālu, kas veic ar lidojumu drošumu saistītus uzdevumus.

Prasītāja kategorija (sk. II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulā (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā ( 3 )):

2. Pieprasītā informācija (lūdzu, izklāstiet pēc iespējas sīkāk, norādot attiecīgo datumu/laikposmu, kas jūs interesē):

4. Paskaidrojiet nolūku, kuram šī informācija tiks izmantota:

6. Aizpildītā veidlapa jānosūta pa e-pastu uz: (kontaktpunkts)

Kontaktpunktam nav jānodrošina piekļuve jebkurai pieprasītajai informācijai. Kontaktpunkts informāciju var darīt pieejamu tikai tad, ja ir pārliecināts, ka pieprasījums atbilst Regulai (ES) Nr. 376/2014. Gan prasītājs, gan viņa pārstāvētā organizācija apņemas informāciju izmantot tikai nolūkā, kas aprakstīts 4. punktā. Jāatgādina arī, ka uz šā pieprasījuma pamata sniegtā informācija tiek darīta pieejama tikai lidojumu drošuma nolūkos, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 376/2014, un nevis citos nolūkos, jo īpaši tādos kā vainīgā noteikšana vai saukšana pie atbildības vai komerciālos nolūkos.

Informācijas pieprasītājs saņemto informāciju nedrīkst izpaust bez kontaktpunkta rakstiskas piekrišanas.

Ja netiek ievēroti minētie nosacījumi, var liegt jebkādu turpmāku piekļuvi Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautai informācijai un attiecīgā gadījumā var piemērot sankcijas.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018, 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs)	L 212	1	22.8.2018