vidējo dividenžu izmaksas rādītāju trijos gados pirms attiecīgā gada;

dividenžu izmaksas rādītāju gadā pirms attiecīgā gada.

nodokļu summu;

summu, ko veido jebkādas saistības vai apstākļi, kas rodas attiecīgā pārskata periodā un kas, visdrīzāk, samazinās iestādes peļņu, un attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde neatzīst, ka ir veiktas visas nepieciešamās vērtības korekcijas, piemēram, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu, vai veikti uzkrājumi.

Austrijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “eingetragene Genossenschaft (e.Gen.)” vai “registrierte Genossenschaft” saskaņā ar “Gesetz über Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaften (GenG)”;

Beļgijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “société coopérative/coöperatieve vennoostchap” un apstiprinātas, piemērojot 1962. gada 8. janvāra karaļa dekrētu, ar kuru paredz nosacījumus par kooperatīvo sabiedrību valsts grupu un kooperatīvo sabiedrību apstiprināšanu;

Kiprā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Συνεργατικό Πιστωτικό Ίδρυμα ή ΣΠΙ”, kas izveidotas, pamatojoties uz 1985. gada Kooperatīvo sabiedrību likumiem;

Čehijas Republikā: iestādes, kurām izsniegta atļauja kā “spořitelní a úvěrní družstvo”, pamatojoties uz “zákon upravující činnost spořitelních a úvěrních družstev”;

Dānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “andelskasser” vai “sammenslutninger af andelskasser”, pamatojoties uz Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumu;

Somijā: iestādes, kas reģistrētas vienā no šādiem juridiskiem statusiem:

Francijā: iestādes, kas reģistrētas kā “sociétés coopératives”, pamatojoties uz “Loi no47-1775 du 10 septembre 1947 portant statut de la coopération”, un kurām piešķirta atļauja kā “banques mutualistes ou coopératives” saskaņā ar “Code monétaire et financier, partie législative, Livre V, titre Ier, chapitre II”;

Vācijā: iestādes, kas reģistrētas kā “eingetragene Genossenschaft (eG)”, pamatojoties uz “Gesetz betreffend die Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaften (Genossenschaftsgesetz –GenG)”;

Grieķijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Πιστωτικοί Συνεταιρισμοί”, pamatojoties uz Kooperatīvu likumu 1667/1986, kuras darbojas kā kredītiestādes un kuras var apzīmēt kā “Συνεταιριστική Τράπεζα” saskaņā ar Banku likumu 3601/2007;

Ungārijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Szövetkezeti hitelintézet”, pamatojoties uz 1996. gada Likumu CXII par kredītiestādēm un finanšu uzņēmumiem;

Itālijā: iestādes, kas reģistrētas vienā no šādiem juridiskiem statusiem:

Lietuvā: iestādes, kas reģistrētas kā “Centrinė kredito unija”, pamatojoties uz “Centrinių kredito unijų įstatymas”;

Luksemburgā: iestādes, kas reģistrētas kā “sociétés coopératives”, kā definēts 1915. gada 10. augusta Likuma par komercsabiedrībām VI iedaļā;

Nīderlandē: iestādes, kuras reģistrētas kā “coöperaties” vai “onderlinge waarborgmaatschappijen”, pamatojoties uz “Burgerlijk wetboek” 2. grāmatas “Rechtspersonen” 3. sadaļu;

Polijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “bank spółdzielczy”, pamatojoties uz “Prawo bankowe” noteikumiem;

Portugālē: iestādes, kuras reģistrētas kā “Caixa de Crédito Agrícola Mútuo” vai “Caixa Central de Crédito Agrícola Mútuo”, pamatojoties uz “Regime Jurídico do Crédito Agrícola Mútuo e das Cooperativas de Crédito Agrícola”, kas apstiprināts ar “Decreto-Lei n.o 24/91, de 11 de Janeiro”;

Rumānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Organizații cooperatiste de credit”, pamatojoties uz Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 99/2006 par kredītiestādēm un kapitāla pietiekamību, kas ar grozījumiem un papildinājumiem apstiprināts ar Likumu Nr. 227/2007;

Spānijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Cooperativas de Crédito”, pamatojoties uz “Ley 13/1989, de 26 de mayo, de Cooperativas de Crédito”;

Zviedrijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Medlemsbank” vai kā “Kreditmarknadsförening”, pamatojoties uz “Lag (2004:297) om bank- och finansieringsrörelse”;

Apvienotajā Karalistē: iestādes, kuras reģistrētas kā “cooperative societies”, pamatojoties uz “Industrial and Provident Societies Act 1965” un “Industrial and Provident Societies Act (Northern Ireland) 1969”.

Austrijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Sparkasse”, pamatojoties uz “Bundesgesetz über die Ordnung des Sparkassenwesens (Sparkassengesetz – SpG)” 1. paragrāfa 1. punktu;

Dānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Sparekasser”, pamatojoties uz Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumu;

Somijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Säästöpankki” jeb “Sparbank”, pamatojoties uz “Säästöpankkilaki” jeb “Sparbankslag”;

Vācijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Sparkasse” saskaņā ar:

Spānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Cajas de Ahorros”, pamatojoties uz “Real Decreto-Ley 2532/1929, de 21 de noviembre, sobre Régimen del Ahorro Popular”;

Zviedrijā: iestādes, kuras reģistrētas ka “Sparbank”, pamatojoties uz “Sparbankslag (1987:619)”.

Dānijā: biedrības (“Foreninger”) vai fondi (“Fonde”), kas izveidoti no apdrošināšanas sabiedrības (“Forsikringsselskaber”), hipotekāro kredītu iestādes (“Realkreditinstitutter”), krājbankas (“Sparekasser”), kooperatīvās krājbankas (“Andelskasser”) un kooperatīvo krājbanku apvienības (“Sammenslutninger af andelskasser”), pārveidojot kapitālsabiedrībās, kā noteikts Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumā;

Īrijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “building societies”, pamatojoties uz “Building Societies Act 1989”;

Apvienotajā Karalistē: iestādes, kuras reģistrētas kā “building societies”, pamatojoties uz “Building Societies Act 1986”; iestādes, kuras reģistrētas kā “savings bank”, pamatojoties uz “Savings Bank (Scotland) Act 1819”.

Austrijā: “Pfandbriefstelle der österreichischen Landes-Hypothekenbanken”, pamatojoties uz “Bundesgesetz über die Pfandbriefstelle der österreichischen Landes-Hypothekenbanken (Pfandbriefstelle-Gesetz – PfBrStG)”;

Somijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Hypoteekkiyhdistys” jeb “Hypoteksförening”, pamatojoties uz “Laki hypoteekkiyhdistyksistä” jeb “Lag om hypoteksföreningar”.

ja 3. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem, kas var būt iestādes biedri vai var nebūt iestādes biedri, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir iespējams izstāties no sabiedrības, viņiem var būt arī tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei, taču tikai ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktos, sabiedrības statūtos, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un šajā regulā paredzētos ierobežojumus. Tas neliedz iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem emitēt tās biedriem un personām, kas nav iestādes biedri pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantam un nepiešķir tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei;

kapitāla, rezervju un starpposma vai gada beigu peļņas summu saskaņā ar valsts piemērojamiem tiesību aktiem nav atļauts sadalīt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem. Uzskatāms, ka minētais nosacījums ir izpildīts, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas, uzņēmumam turpinot darbību, turētājiem piešķir tiesības uz daļu no peļņas un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šī daļa ir samērīga ar viņu devumu kapitālā un rezervēs vai – ja piemērojamie valsts tiesību akti to pieļauj – saskaņā ar alternatīvu kārtību. Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas turētājiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā piešķir tādas tiesības uz rezervēm, kurām nav jābūt samērīgām ar devumu kapitālā un rezervēs, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 4. un 5. punkta nosacījumi;

kapitāla un rezervju summas kopējais apjoms vai tā daļa pieder iestādes biedriem, kuri parastā darbības gaitā negūst labumu no rezervju tiešas sadales, jo īpaši – veicot dividenžu izmaksu.

dividenžu likme ir balsstiesīgu instrumentu peļņas sadales reizinājums ar likmi, nevis iepriekš noteikta fiksēta summa;

dividenžu likme ir noteikta līgumā vai iestādes statūtos;

dividenžu likme nav pārskatāma;

to pašu dividenžu likmi piemēro visiem instrumentiem ar dividenžu likmi;

peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi nepārsniedz 125 % no peļņas sadales summas par vienu balsstiesīgo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.

Formulas veidā to izsaka šādi:

kur:

kopsumma peļņas sadalei, kas samaksāta par visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem viena gada laikā, nepārsniedz 105 % no summas, kas būtu samaksāta, ja instrumenti, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību, saņemtu tādu pašu peļņas sadali kā balsstiesīgie instrumenti.

Formulas veidā to izsaka šādi:

kur:

Šo formulu piemēro uz viena gada bāzes.

dividenžu likme ir balsstiesīgu instrumentu peļņas sadales reizinājums ar likmi, nevis iepriekš noteikta fiksēta summa;

dividenžu likme ir noteikta līgumā vai iestādes statūtos;

dividenžu likme nav pārskatāma;

to pašu dividenžu likmi piemēro visiem instrumentiem ar dividenžu likmi;

peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi nepārsniedz 125 % no peļņas sadales summas par vienu balsstiesīgo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.

Formulas veidā to izsaka šādi:

kur:

kopsumma peļņas sadalei, kas samaksāta par visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem viena gada laikā, nepārsniedz 105 % no summas, kas būtu samaksāta, ja instrumenti, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību, saņemtu tādu pašu peļņas sadali kā balsstiesīgie instrumenti.

Formulas veidā to izsaka šādi:

kur:

Šo formulu piemēro uz viena gada bāzes.

l ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu bez dividenžu likmes, dalīta ar pirkuma cenu šī instrumenta emisijas brīdī;

k ir peļņas sadales summa par vienu instrumentu ar dividenžu likmi, dalīta ar pirkuma cenu šī instrumenta emisijas brīdī.

ir izpildīts turpmāk minētais i) un ii) punkts:

peļņas sadalei par iestāžu emitētiem balsstiesīgiem instrumentiem piemēro maksimālo robežu, kas noteikta saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

iestāde pierāda, ka peļņas sadales vidējais rādītājs par balsstiesīgiem instrumentiem iepriekšējos piecos gados ir zems salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem instrumentiem;

iestāde pierāda, ka izmaksas rādītājs ir zems, ja izmaksas rādītāju aprēķina saskaņā ar 7.c pantu. Izmaksas rādītāju, kas mazāks par 30 %, uzskata par zemu.

ja katrs turētājs saņem tikai vienu balsstiesību neatkarīgi no turētāja balsstiesīgo instrumentu skaita;

ja balsstiesību skaits ir ierobežots neatkarīgi no balsstiesīgo instrumentu skaita, kurus tur turētājs;

ja balsstiesīgo instrumentu skaits, kurus var turēt turētājs, ir ierobežots saskaņā ar iestādes statūtiem vai piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

katru reizi, kad tiek pieņemts lēmums par peļņas sadales summu par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

katru reizi, kad tiek emitēti jaunas klases pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību.

iestāde pārkāpj vai cita starpā arī tādēļ, ka strauji pasliktinās finanšu stāvoklis, iespējams, tuvākajā laikā pārkāps kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām;

kompetentā iestāde ir pieprasījusi iestādei steidzami palielināt pirmā līmeņa pamata kapitālu noteiktā termiņā un ir novērtējusi, ka iestāde noteiktajā termiņā nespēj novērst pārkāpumu vai izvairīties no pārkāpuma, kas minēts a) apakšpunktā, neizmantojot šajā punktā minēto atbrīvojumu.

kā peļņas sadales summu saistībā ar kopējiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem iepriekšējo piecu gadu periodos, dalīta ar peļņas summu saistībā ar iepriekšējo piecu gadu periodiem;

tikai laikposmā no šīs regulas piemērošanas dienas līdz 2017. gada 31. decembrim:

darījums ir veikts ar nosacījumiem, kas ir līdzīgi nosacījumiem, ko izmanto citos darījumos ar trešām personām;

fiziskā vai juridiskā persona vai saistītā puse nav atkarīga no turēto kapitāla instrumentu vai saistību pārdošanas vai sadales, lai nodrošinātu procentu maksājumu veikšanu un finansējuma atmaksu.

iestādes kapitāla instrumentu vai saistību īpašumtiesību iegādes, kuru emitēšanas brīdī vai pēc tā veic ieguldītājs, finansēšana, ko veic vienības, kuras iestāde tieši vai netieši kontrolē, vai vienības, kas iekļautas kādā no turpmāk minētajiem:

iestādes kapitāla instrumentu vai saistību īpašumtiesību iegādes, kuru to emitēšanas brīdī vai pēc tā veic ieguldītājs, finansēšana, kuru veic ārējas vienības, ko aizsargā ar garantiju vai kredītu atvasināto instrumentu vai kas nodrošinātas citā veidā tā, ka kredītrisks tiek pārvests iestādei vai vienībām, kuras iestāde tieši vai netieši kontrolē, vai vienībām, kas iekļautas kādā no turpmāk minētajiem:

tāda aizņēmēja finansēšana, kas nodod finansējumu galīgajam ieguldītājam iestādes kapitāla instrumentu vai saistību īpašumtiesību iegādei to emitēšanas brīdī vai pēc tā.

ieguldītājs nav iekļauts kādā no turpmāk minētajiem:

ārējā vienība nav iekļauta kādā no turpmāk minētajiem:

kompetentā iestāde parakstīšanas apjomu uzskata par nebūtisku;

aizdevuma mērķis nav aizdevumu sniedzošās iestādes kapitāla instrumentu vai saistību īpašumtiesību iegāde;

viena vai vairāku iestādes kapitāla instrumentu parakstīšana ir nepieciešama, lai aizdevuma saņēmējs kļūtu par savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai līdzīgas iestādes biedru.

iestādes vispārējo finansiālo, likviditātes un maksātspējas stāvokli;

pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla un kopējā kapitāla apjomu salīdzinājumā ar kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, konkrētās pašu kapitāla prasības, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un apvienoto rezervju prasību, kas definēta minētās direktīvas 128. panta 6. punktā.

saņemto aktīvu neto vērtība, ieskaitot jebkuru jaunu aktīvu, kas iegūts, un atskaitot jebkuru citu aktīvu, kas nodots, vai jaunu saistību, kas uzņemta;

un vērtspapīroto aktīvu vai to daļas, kuru atzīšana pārtraukta, uzskaites vērtība.

summa, par kādu programmatūras aktīvi sākotnēji atzīti iestādes bilancē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, dalīta ar mazāko no šādiem lielumiem:

dienu skaits, kas pagājis kopš šā panta 3. punktā minētās dienas, ar noteikumu, ka tas nepārsniedz šā punkta a) apakšpunktā minēto laikposmu.

programmatūras aktīvu prudenciālā uzkrātā amortizācija, kas aprēķināta saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;

šo programmatūras aktīvu uzkrātās amortizācijas un ar vērtības samazinājumu saistīto zaudējumu summa, kas atzīta iestādes bilancē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

atliktā nodokļa saistību summa, kas atzīta saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

attiecīgā atliktā nodokļa saistību summa, kas izriet no nemateriāliem aktīviem un no definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem.

kolektīvo ieguldījumu uzņēmums;

pensiju fonds, kas nav definētu pabalstu pensiju fonds;

definētu pabalstu pensiju fonds, ja iestāde atbalsta ieguldījumu risku un ja definētu pabalstu pensiju fonds nav atkarīgs no tā sponsoriestādes;

vienības, kuras tieši vai netieši kontrolē vai būtiski ietekmē viena no turpmāk minētajām vienībām:

vienības, kuras kopīgi, tieši vai netieši kontrolē vai būtiski ietekmē viena iestāde, vairākas iestādes vai tādu iestāžu tīkls, kuras ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekles vai tās pašas centrālajai iestādei radniecīgu iestāžu tīkla institucionālās aizsardzības shēmas locekles un nav organizētas kā grupa, pie kuras pieder iestāde;

īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības;

vienības, kuru darbība ir finanšu sektora sabiedrību finanšu instrumentu turēšana;

ikviena vienība, par kuru kompetentā iestāde uzskata, ka to izmanto ar mērķi apiet noteikumus saistībā ar netiešas un sintētiskas līdzdalības atskaitīšanu.

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības, iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības;

vienības, uz kurām atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktiem attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

finanšu sektora sabiedrības, kas nav minētas a) apakšpunktā un tiek uzraudzītas un uz kurām attiecas prasība atskaitīt no to regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla tiešās un netiešās līdzdalības to pašu kapitāla instrumentos un līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentos.

definētu pabalstu pensiju fonds ir juridiski nošķirts no sponsoriestādes, un tā pārvaldība ir neatkarīga;

konkrētā pensiju fonda statūtus, dibināšanas dokumentus un piemērojamo iekšējo reglamentu ir apstiprinājusi neatkarīga regulatīva iestāde, vai arī noteikumi, kas reglamentē definētu pabalstu pensiju fonda dibināšanu un darbību, ir apstiprināti piemērojamos attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;

definētu pabalstu pensiju fonda pilnvarotajiem vai pārvaldniekiem saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir pienākums rīkoties objektīvā veidā, kas vislabāk atbilst shēmu atbalsta saņēmēju – nevis sponsora – interesēm, atbildīgi pārvaldīt definētu pabalstu pensiju fonda aktīvus un ievērot ierobežojumus, kas noteikti konkrētā pensiju fonda statūtos, dibināšanas dokumentos un piemērojamajā iekšējā reglamentā vai tiesiskajā regulējumā, kā aprakstīts b) apakšpunktā;

statūtos vai dibināšanas dokumentos, vai noteikumos, kas reglamentē b) apakšpunktā minētā definētu pabalstu pensiju fonda dibināšanu un darbību, ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz ieguldījumiem, ko definētu pabalstu pensiju shēma var veikt sponsoriestādes emitētajos pašu kapitāla instrumentos.

atvasinātos instrumentus, kuru pamatā esošie instrumenti ir finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumenti vai kuru atsauces sabiedrība ir finanšu sektora sabiedrība;

trešajai personai sniegtas garantijas vai kredītaizsardzību attiecībā uz trešās personas ieguldījumiem finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentā.

ieguldījumi kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumos attiecībā uz finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentu;

iestādes iegādātie pirkšanas iespējas līgumi attiecībā uz finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentu;

iestādes pārdotie pārdošanas iespējas līgumi attiecībā uz finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentu vai jebkuras citas faktiskas vai iespējamas iestādes saistības iegādāties pašai savus pašu kapitāla instrumentus;

ieguldījumi regulētā tirgū netirgotos nākotnes pirkuma līgumos attiecībā uz finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentu.

ja visu ieguldītāju starpnieksabiedrībā riska darījumi ir līdzvērtīgi, summa atbilst finansējuma procentuālajai daļai, kas reizināta ar starpnieksabiedrības turēto finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summu;

ja visu ieguldītāju starpnieksabiedrībā riska darījumi nav līdzvērtīgi, summa atbilst finansējuma procentuālajai daļai, kas reizināta ar mazāko no turpmāk norādītajām summām:

rezultāts, ko iegūst, finansējuma summas, ko iestāde sniegusi starpnieksabiedrībām, reizinot ar finansējuma summām, ko šīs starpnieksabiedrības sniegušas secīgām starpnieksabiedrībām, un finansējuma summām, ko šīs secīgās starpnieksabiedrības sniegušas finanšu sektora sabiedrībai;

rezultāts, ko iegūst, reizinot attiecīgi katras starpnieksabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vai citu instrumentu summas.

finansējuma summas ir mazākas par 0,25 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla;

finansējuma summas ir mazākas par 10 miljoniem euro;

iestāde nevar pamatoti noteikt savas pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summas, kurus tur starpnieksabiedrība.

attiecībā uz līdzdalībām tirdzniecības portfelī:

attiecībā uz līdzdalību netirdzniecības portfelī:

kopējais finansējums, ko iestāde sniedz starpnieksabiedrībai;

to pašu kapitāla instrumentu vērtība, kurus starpnieksabiedrība tur finanšu sektora sabiedrībā.

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu, pamatojoties uz uzņēmumu tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajai finanšu iestādei, kura tos emitējusi, un – ja uz finanšu iestādi attiecas maksātspējas prasības – kuri ir iekļauti regulējošām prasībām atbilstošā pašu kapitāla augstākajā kvalitātes pakāpē bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu saskaņā ar emitentam piemērojamiem uzņēmumu tiesību aktiem, un – ja uz finanšu iestādi neattiecas maksātspējas prasības – kuri ir beztermiņa, absorbē pirmo un proporcionāli lielāko zaudējumu daļu, tiem rodoties, ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un uz kuriem neattiecas preferenciāla vai iepriekš noteikta sadale, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus subordinētos instrumentus, kas absorbē zaudējumus, uzņēmumam turpinot darbību, kuros ietverta rīcības brīvība atcelt kuponu maksājumus, atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla;

visus citus subordinētos instrumentus atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz otrā līmeņa kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja pirmā līmeņa papildu kapitāla apjoms ir nepietiekams, atlikušo pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus citus instrumentus, kas iekļauti finanšu iestādes pašu kapitālā saskaņā ar attiecīgo piemērojamo prudenciālo regulējumu, vai visus citus instrumentus, attiecībā uz kuriem iestāde nespēj pierādīt, ka ir piemērojami a), b), c) vai d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

ja finanšu iestādei ir piešķirta atļauja un to uzrauga kompetentā iestāde, un uz to attiecas prudenciālās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras piemēro iestādēm, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 575/2013. Šo pieeju piemēro trešo valstu finanšu iestādēm tikai, ja ir veikts attiecīgās trešās valsts prudenciālā regulējuma līdzvērtīguma izvērtējums saskaņā ar minēto regulu un ir secināts, ka attiecīgās trešās valsts prudenciālais regulējums ir vismaz līdzvērtīgs Savienībā piemērotajam regulējumam;

ja finanšu iestāde ir elektroniskās naudas iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK ( 6 ) 2. panta nozīmē un uz to neattiecas izvēles izņēmumi, kas noteikti minētās direktīvas 9. pantā;

ja finanšu iestāde ir maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK ( 7 ) 4. panta nozīmē un uz to neattiecas atbrīvojumi, kas noteikti minētās direktīvas 26. pantā;

ja finanšu iestāde ir alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 8 ) 4. panta nozīmē vai pārvaldības sabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 9 ) 2. panta 1. punkta nozīmē.

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu, pamatojoties uz uzņēmumu tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura tos emitējusi, un kuri ir iekļauti regulējošām prasībām atbilstošā pašu kapitāla augstākajā kvalitātes pakāpē bez jebkādiem ierobežojumiem saskaņā ar trešās valsts regulējumu, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus subordinētos instrumentus, kas absorbē zaudējumus, uzņēmumam turpinot darbību, kuros ietverta rīcības brīvība atcelt kuponu maksājumus, atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus citus subordinētos instrumentus atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz otrā līmeņa kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šī pārsnieguma summa pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, atlikušo pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

attiecībā uz trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, uz kurām attiecas prudenciālas maksātspējas prasības – visus citus instrumentus, kas iekļauti trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitālā saskaņā ar attiecīgo piemērojamo maksātspējas regulējumu, vai visus citus instrumentus, attiecībā uz kuriem iestāde nespēj pierādīt, ka ir piemērojams a), b) vai c) nosacījums, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

atsaukšanas iespēja apvienojumā ar instrumenta vai saistības kredītriska starpības pieaugumu, ja atsaukšanas iespēja netiek īstenota;

atsaukšanas iespēja apvienojumā ar prasību vai ieguldītāja iespēju konvertēt instrumentu vai saistību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentā, ja atsaukšanas iespēja netiek izmantota;

atsaukšanas iespēja apvienojumā ar atsauces likmes izmaiņām, ja kredītriska starpība attiecībā pret otro atsauces likmi ir lielāka nekā sākotnējā maksājuma likme mīnus mijmaiņas likme;

atsaukšanas iespēja apvienojumā ar dzēšanas summas pieaugumu nākotnē;

atkārtotas tirdzniecības iespēja apvienojumā ar instrumenta vai saistības kredītriska starpības pieaugumu vai izmaiņām atsauces likmē, ja kredītriska starpība attiecībā pret otro atsauces likmi ir lielāka nekā sākotnējā maksājuma likme mīnus mijmaiņas likme, ja instruments vai saistība netiek atkārtoti tirgota;

instrumenta vai saistības tirgošana veidā, kas ieguldītājiem liecina, ka instrumenta atsaukšanas tiesības tiks izmantotas.

jebkāda peļņas sadale, kas izmaksājama pēc samazinājuma, balstās uz samazināto pamatsummu;

atjaunināšana balstās uz peļņu pēc tam, kad iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar kuru apstiprina galīgo peļņu;

instrumenta atjaunināšana vai kuponu maksājumi par samazināto pamatsummu tiek veikti, iestādei īstenojot pilnīgu rīcības brīvību, ievērojot ierobežojumus, kas izriet no d) līdz f) apakšpunkta, un nav paredzēts iestādes pienākums veikt vai paātrināt pamatsummas atjaunināšanu noteiktos apstākļos;

atjaunināšanu veic pro rata starp līdzīgiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, uz kuriem ir bijusi attiecināta samazināšana;

maksimālā summa, kas attiecināma uz kuponu maksājumu par samazināto pamatsummu un instrumenta atjauninājuma summu, ir vienāda ar iestādes peļņu, reizinātu ar summu, kura iegūta, dalot 1) punktā noteikto summu ar summu, kas noteikta 2) punktā:

jebkuru kuponu maksājumu par samazināto pamatsummu un atjauninājumu summa tiek uzskatīta par maksājumu, kas samazina pirmā līmeņa pamata kapitālu, un uz to kopā ar citām sadalēm no pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecina ierobežojumus, ko piemēro maksimālajai sadalāmajai summai, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 141. panta 2. punktā, kā transponēts valsts tiesību aktos vai regulējumā.

to izmanto, lai noteiktu starpbanku aizdevumu likmes vienā vai vairākās valūtās;

to attiecīgā gadījumā izmanto kā atsauces likmi mainīgas likmes aizdevuma vērtspapīriem, ko iestāde emitējusi tajā pašā valūtā;

to kā vidējo likmi aprēķina tāda struktūra, kura nav atkarīga no iestādēm, kas piedalās indeksa veidošanā (“grupa”);

katra saskaņā ar indeksu noteiktā likme ir balstīta uz kotējumiem, ko iesniegusi attiecīgajā starpbanku tirgū aktīvu iestāžu grupa;

šā punkta c) apakšpunktā norādītais grupas sastāvs nodrošina pietiekamu dalībvalsts iestāžu reprezentativitātes līmeni.

ja 1. punkta c) apakšpunktā minētajā grupā ietilpst vismaz seši dažādi dalībnieki, pirms likmes noteikšanas nolūkā kotētajām likmēm tiek piemēroti jebkādi diskonti;

ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

ja indeksa ieguldījumu pilnvarās ir noteikts, ka finanšu sektora sabiedrības pašu kapitāla instruments vai iestādes atbilstīgo saistību instruments, kas ir daļa no indeksa, nevar pārsniegt noteiktu maksimālu indeksa procentuālo daļu, iestāde izmanto šo procentuālo daļu kā aplēsi par līdzdalības vērtību, ko atskaita no tās pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kā piemērojams saskaņā ar 17. panta 2. punktu, vai no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem situācijās, kurās iestāde nevar precīzi noteikt līdzdalības būtību, vai attiecībā uz iestādi, kurai piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā noteiktās prasības, – no atbilstīgo saistību posteņiem;

ja iestāde nespēj noteikt maksimālo procentuālo daļu, kas minēta a) apakšpunktā, un ja indekss, pamatojoties uz tā ieguldījumu pilnvarām vai citu attiecīgo informāciju, ietver finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentus vai iestāžu atbilstīgo saistību instrumentus, iestāde pilnā apmērā atskaita līdzdalības indeksos no tās pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kā piemērojams saskaņā ar 17. panta 2. punktu, vai no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem situācijās, kurās iestāde nevar precīzi noteikt līdzdalības būtību, vai attiecībā uz iestādi, kurai piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā noteiktās prasības, – no tās atbilstīgo saistību posteņiem.

netiešas līdzdalības, kas izriet no līdzdalības indeksā, ietver indeksa daļu, kas ieguldīta indeksā iekļauto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un iestāžu atbilstīgo saistību instrumentos;

indekss ietver indeksa fondus, kapitāla vērtspapīru vai obligāciju indeksus vai jebkuru citu shēmu, ja pamatā esošais instruments ir finanšu sektora sabiedrības emitēts pašu kapitāla instruments vai iestādes emitēts atbilstīgo saistību instruments.

individuālie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, nepārsniedz 2 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

kopējie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, nepārsniedz 5 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

summa, ko veido kopējie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, un jebkuras citas līdzdalības, kas atskaitāmas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu, nepārsniedz 10 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

labi pamatotu izskaidrojumu par pamatojumu, kādēļ tiek veikta jebkura no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 1. punktā minētajām darbībām;

informāciju par to, vai atļauja, kas tiek prasīta, pamatojas uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktu vai minētās regulas 78. panta 1. punkta otro daļu;

ja iestāde prasa atsaukt, dzēst vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus piecu gadu laikā pēc to emisijas dienas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 4. punktu – to, kā ir izpildīti minētā panta nosacījumi;

pašreizējo un uz nākotni vērstu informāciju, kas aptver vismaz trīs gadu laikposmu, par summām un procentiem, kas atbilst šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:

pašreizējo un uz nākotni vērstu informāciju par turēto pašu kapitāla līmeni un sastāvu un pašu kapitāla un atbilstīgo saistību līmeni un sastāvu, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgi d) apakšpunkta i) līdz viii) punktā minētajām prasībām pirms un pēc jebkuras no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 1. punktā uzskaitītajām darbībām veikšanas;

iestādes kopsavilkuma novērtējumu par ietekmi, kāda ir darbībai, kuru iestāde plāno veikt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 1. punktu, un jebkurai šādai darbībai, ko iestāde papildus plāno veikt trīs gadu laikā, uz atbilstību 1. punkta d) apakšpunkta i) līdz viii) punktā minētajām prasībām;

ja iestāde prasa aizstāt pašu kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 4. punkta d) apakšpunktu:

izvērtējumu par riskiem, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta, un novērtējumu par to, vai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjoms nodrošina šādu risku pietiekamu segšanu, tostarp spriedzes testu rezultātus attiecībā uz galvenajiem riskiem, kas liecina par iespējamiem zaudējumiem;

to, cik lielā mērā pašu kapitāls atbilst norādēm, ko kompetentā iestāde paziņojusi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104.b panta 3. punktu par ierosināto papildu pašu kapitāla līmeni un sastāvu pirms un pēc tam, kad veikta jebkura no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 1. punktā uzskaitītajām darbībām, aptverot trīs gadu periodu;

jebkādu citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu atļaujas piešķiršanas pamatotību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantu.

katras attiecīgās atlikušās emisijas summa, uz kuru attiecas pieprasījums;

atlikušo instrumentu kopējā uzskaites vērtība katrā attiecīgajā kapitāla līmenī.

labi pamatotu izskaidrojumu par pamatojumu, kādēļ tiek veikta jebkura no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā minētajām darbībām;

informāciju par to, vai atļauja, kas tiek prasīta, pamatojas uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 1. punkta pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktu vai minētās regulas 78.a panta 1. punkta otro daļu;

pašreizējo un uz nākotni vērstu informāciju, kas aptver vismaz trīs gadu laikposmu, par šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:

pašreizējo un uz nākotni vērstu informāciju par turēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību līmeni un sastāvu, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgi 1. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajām prasībām pirms un pēc Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā minētas darbības veikšanas. Informācija aptver vismaz trīs gadu laikposmu un attiecībā uz atbilstīgajām saistībām attiecīgā gadījumā ietver specifikācijas par šādām summām:

iestādes kopsavilkuma novērtējumu par ietekmi, kāda ir darbībai, kuru iestāde plāno veikt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktu, un jebkurai šādai darbībai, ko iestāde papildus plāno veikt trīs gadu laikā, uz atbilstību 1. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajām prasībām;

ja iestāde prasa aizstāt atbilstīgo saistību instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 1. punkta a) apakšpunktu:

izvērtējumu par riskiem, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta, jo īpaši par to, vai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjoms nodrošina šādu risku pietiekamu segšanu, tostarp spriedzes testu rezultātus attiecībā uz galvenajiem riskiem, kas liecina par iespējamiem zaudējumiem;

ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 1. punkta c) apakšpunktu, pierādījumu, ka atbilstīgo saistību instrumentu daļēja vai pilnīga aizstāšana ar pašu kapitāla instrumentiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām;

jebkādu citu informāciju, ko noregulējuma iestāde uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu atļaujas piešķiršanas pamatotību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a pantu.

labi pamatotu izskaidrojumu par pamatojumu, kādēļ tiek veikta jebkura no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā minētajām darbībām;

informāciju par to, vai atļauja, kas tiek prasīta, pamatojas uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 1. punkta pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktu vai minētās regulas 78.a panta 1. punkta otro daļu.

īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, ko neveido ieguldījumi saistītā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, ir tikai naudas aktīvi, kas paredzēti kuponu maksājumiem un tādu pašu kapitāla instrumentu dzēšanai, kam pienācis termiņš;

īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, kas nav minēti a) apakšpunktā, nav lielāki kā 0,5 % no īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības vidējiem kopējiem aktīviem pēdējos trīs gados.

lielākā procentuālā attiecība ir nepieciešama vienīgi, lai segtu īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības darbības izmaksas;

attiecīgā nominālā summa nepārsniedz EUR 500 000 .

attiecīgā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ietver tādu atbilstīgu mazākuma līdzdalības daļu tā paša meitasuzņēmumos, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. pantu un šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem;

subkonsolidēta aprēķina veikšanas nolūkā pirmā līmeņa pamata kapitāla summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu atbilst saskaņā ar minētās regulas 84. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķinātajai summai, kas vajadzīga, lai attiecīgā meitasuzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis atbilstu pirmā līmeņa pamata kapitāla prasībām. Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētās īpašās pašu kapitāla prasības ir prasības, ko nosaka meitasuzņēmuma kompetentā iestāde;

konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu atbilst meitasuzņēmuma ieguldījumam – pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli – tās iestādes, kurai konsolidēti aprēķina atbilstīgu mazākuma līdzdalības daļu, pirmā līmeņa pamata kapitāla pašu kapitāla prasību izpildē. Lai aprēķinātu ieguldījumu, tiek izslēgti visi grupas iekšējie darījumi starp uzņēmumiem, kuri ietilpst iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā.

pilnīgi diskrecionāras darbinieku prēmijas;

darbinieku, direktoru un partneru peļņas daļa tādā apmērā, kādā tā ir pilnībā diskrecionāra;

cita peļņas sadale un cita mainīgā atlīdzība tādā apmērā, kādā tā ir pilnībā diskrecionāra;

maksājamas dalītas komisijas maksas un maksas, kas ir tieši saistītas ar saņemamām komisijas maksām un maksām, kuras ir iekļautas kopējos ieņēmumos, un ja komisijas maksas un maksas ir atkarīgas no faktiski saņemtās komisijas maksas un saņemtajām maksām;

nodevas, starpniecības izmaksas un citas maksas, kas samaksātas tīrvērtes iestādēm, biržām un starpniecības brokeriem par darījumu izpildi, reģistrēšanu vai tīrvērti;

atbilstošos gadījumos nodevas saistītajiem aģentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 25. punktā;

klientiem izmaksātie procenti no klientu naudas;

vienreizējie izdevumi no neikdienišķām darbībām.

ja ir pieejams minēto trešo pušu izdevumu sadalījums, sabiedrības nosaka fiksēto izdevumu summu, kas radušies šīm trešām pusēm sabiedrību vārdā, un pieskaita šo summu skaitlim, kas iegūts 2. punktā noteikto aprēķinu rezultātā;

ja punkta a) apakšpunktā minētais sadalījums nav pieejams, sabiedrības nosaka fiksēto izdevumu summu, kas radušies šīm trešām pusēm sabiedrību vārdā, saskaņā ar sabiedrības uzņēmējdarbības plāniem un pieskaita šo summu skaitlim, kas iegūts 2. punktā noteikto aprēķinu rezultātā.

izmaiņas sabiedrības uzņēmējdarbībā rada izmaiņas sabiedrības prognozētajos fiksētajos pieskaitāmajos izdevumos, kas līdzvērtīgas 20 % vai vairāk;

izmaiņas sabiedrības uzņēmējdarbībā rada izmaiņas sabiedrības pašu kapitāla prasībās, balstoties uz prognozētajiem fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, kas līdzvērtīgas EUR 2 miljoniem vai vairāk.