02014L0025 — LV — 01.01.2018 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

Grozīta ar:

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/25/ES

(2014. gada 26. februāris)

par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

I

SADAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I

NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par 15. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2.  Šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegūšana, izmantojot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu no šo līgumslēdzēju izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti, lai veiktu kādu no 8.–14. pantā minētajām darbībām.

3.  Šīs direktīvas īstenošanai piemēro LESD 346. pantu.

4.  Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt, ko tās uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē publiskā sektora iestāžu lēmumu, vai, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas saskaņā ar LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26.

5.  Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.

6.  Šīs direktīvas darbības jomā neietilpst ar ekonomiku nesaistīti vispārējas nozīmes pakalpojumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

Iepirkumu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra nolūkā veikt centralizētas iegādes darbības, uzskata par iepirkumu, lai veiktu kādu no 8.–14. pantā izklāstītajām darbībām. Šīs direktīvas 18. pantu nepiemēro iepirkumam, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, lai veiktu centralizētās iegādes darbības;

3. pants

Līgumslēdzējas iestādes

1.  Šajā direktīvā “līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības.

2.  “Reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ir neizsmeļošā veidā uzskaitītas NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 ( 1 ).

3.  “Vietējās iestādes” ir visas administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

4.  “Publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

4. pants

Līgumslēdzēji

1.  Šajā direktīvā līgumslēdzēji ir subjekti:

2.  “Publisks uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam.

Uzskata, ka kādā no turpmākajiem gadījumiem līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme, ja minētās iestādes tieši vai netieši:

3.  Šajā pantā “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvu vai administratīvu aktu, kura mērķis ir attiecināt 8.–14. pantā izklāstītās darbības tikai uz vienu vai vairākiem subjektiem un kurš būtiski ietekmē citu subjektu spēju veikt attiecīgo darbību.

Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” pirmās daļas nozīmē.

Šādas procedūras iekļauj:

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu attiecībā uz II pielikumā izklāstītā Savienības tiesību aktu saraksta grozījumiem, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jaunu tiesību aktu pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

5. pants

Jaukts iepirkums un iepirkums, kas attiecas uz vienu un to pašu darbību

1.  Šā panta 2. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir dažādi iepirkumu veidi, uz kuriem visiem attiecas šī direktīva.

Šā panta 3–5. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkums, uz kuru attiecas cits tiesiskais regulējums.

2.  Tiesības noslēgt līgumus, kuru priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un daļēji citus pakalpojumus, vai tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu paredzamajām vērtībām ir augstāka.

3.  Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 4. punktu. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemēro 5. punktu.

Ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 25. pantu.

4.  Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko šī direktīva neattiecas, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 25. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tās līguma daļas, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, paredzamā vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 16. pantu, ir vienāda ar 15. pantā noteikto attiecīgo robežvērtību vai to pārsniedz.

5.  Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.

6. pants

Iepirkums, kas attiecas uz vairākām darbībām

1.  Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbību vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus, lēmumu par to, kādus noteikumus piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās darbības raksturlielumiem.

Neatkarīgi no 5. panta, ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemēro šā panta 2. un 3. punktu. Tomēr, ja uz vienu no konkrētajām darbībām attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 26. pantu.

Lēmumu piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības tomēr nepieņem ar nolūku izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai – attiecīgā gadījumā – no Direktīvas 2014/24/ES vai 2014/23/ES darbības jomas.

2.  Uz līgumu, kas paredzēts vairāku darbību veikšanai, attiecas noteikumi, kas piemērojami darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība.

3.  Tādu līgumu gadījumā, kad nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība ir paredzēta kā līguma galvenā darbība, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu:

II

NODAĻA

Darbības

7. pants

Kopīgi noteikumi

Šīs direktīvas 8., 9. un 10. panta vajadzībām “piegāde” ietver ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst 14. panta darbības jomā.

8. pants

Gāze un siltums

1.  Saistībā ar gāzi un siltumu šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

2.  Tādu gāzes vai siltuma piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

9. pants

Elektroenerģija

1.  Saistībā ar elektroenerģiju šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

2.  Tādu elektroenerģijas piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

10. pants

Ūdens

1.  Saistībā ar ūdeni šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

2.  Šī direktīva attiecas arī uz līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus organizē līgumslēdzēji, kas veic kādu no 1. punktā minētajām darbībām, un kuri ir saistīti ar vienu no šādiem darbību veidiem:

3.  Tādu dzeramā ūdens piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

11. pants

Transporta pakalpojumi

Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

12. pants

Ostas un lidostas

Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.

13. pants

Pasta pakalpojumi

1.  Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar:

2.  Šajā pantā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/67/EK ( 2 ):

14. pants

Naftas un gāzes ieguve un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve

Šī direktīva attiecas uz darbībām saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai:

III

NODAĻA

Materiālā piemērošanas joma

1.

iedaļa

Robežvērtības

15. pants

Robežvērtības

Ja vien 18.–23. pantā paredzētie izņēmumi vai 34. pants nenosaka citādi, attiecībā uz konkrētās darbības veikšanu šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

16. pants

Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1.  Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa bez PVN, ko aprēķinājis līgumslēdzējs, ietverot visas iespējas un visus līguma pārjaunojumus, kā nepārprotami noteikts iepirkuma procedūras dokumentos.

Ja līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot iepirkuma paredzamo vērtību.

2.  Ja līgumslēdzējs sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, ņem vērā kopējo paredzamo vērtību, aptverot visas atsevišķās struktūrvienības.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja atsevišķai struktūrvienībai ir patstāvīga atbildība par iepirkumu vai par konkrētām iepirkuma kategorijām, paredzamās vērtības var aprēķināt šai konkrētajai struktūrvienībai.

3.  Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodi neizvēlas nolūkā panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Iepirkumu nesadala, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien tam nav objektīvu iemeslu.

4.  Minētais aprēķins ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts iepirkuma izsludināšanas paziņojums, vai – ja šāds iepirkuma izsludināšanas paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzējs sāk līguma iepirkuma procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā iepirkuma sakarā sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.

5.  Pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā nolīguma vai sistēmas darbības laikā.

6.  Inovācijas partnerības gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir to pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kurus plānots izstrādāt paredzētās partnerības darbības rezultātā un pēc tam iepirkt.

7.  Saskaņā ar 15. pantu līgumslēdzēji būvdarbu līguma paredzamajā vērtībā iekļauj gan būvdarbu izmaksas, gan visu to piegāžu vai pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzēji nodrošina darbuzņēmējam, ar noteikumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.

8.  Ja saistībā ar paredzētiem būvdarbiem vai paredzētu pakalpojumu sniegšanu var tikt piešķirtas tiesības noslēgt vairākus līgumus par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 15. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

9.  Ja saistībā ar projektu, kurā paredzēts iegādāties līdzīgas piegādes, var tikt piešķirti vairāki līgumi par atsevišķām daļām, tad, piemērojot 15. panta b) un c) punktu, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 15. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

10.  Neatkarīgi no 8. un 9. punkta līgumslēdzēji var piešķirt tiesības slēgt līgumus par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, ar noteikumu, ka attiecīgās daļas paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par EUR 80 000 piegādēm vai pakalpojumiem vai mazāka par EUR 1 miljonu būvdarbiem. Tomēr šādu daļu, par kuru līgumu noslēgšanu tiesības piešķirtas bez šīs direktīvas piemērošanas, kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīti ierosinātie būvdarbi, ierosinātā līdzīgu piegāžu iegāde vai ierosinātā pakalpojumu sniegšana.

11.  Regulāru piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai tādu līgumu gadījumā, kurus ir paredzēts pārjaunot noteiktā laikposmā, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

12.  Lai aprēķinātu paredzamo vērtību piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir produktu nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām, par pamatu ņem šādu vērtību:

13.  Pakalpojumu līgumiem attiecīgā gadījumā paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

14.  Ja pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

17. pants

Robežvērtību pārskatīšana

1.  Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 15. panta a) un b) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI), un vajadzības gadījumā tās pārskata saskaņā ar šo pantu.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija minētās robežvērtības aprēķina, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR.

2.  Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 15. panta a) un b) punktā minētajām robežvērtībām, kas pārskatītas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Vienlaikus Komisija to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, nosaka vērtību 15. panta c) punktā minētajai robežvērtībai.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro valūtā, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

3.  Komisija publicē 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības un to atbilstošās valstu valūtās izteikto vērtību, kas minētas 2. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai pielāgotu šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 15. panta a) un b) punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 2. punktā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai vajadzības gadījumā pārskatītu 15. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības.

5.  Ja ir vajadzīgs pārskatīt 15. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 103. pantā noteikto procedūru un tādēļ pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 104. pantā paredzēto procedūru.

2.

iedaļa

Piemērošanas izņēmumi un metu konkursi; īpaši noteikumi ar aizsardzības un drošības aspektiem saistītam iepirkumam

1.

apakšiedaļa

Izņēmumi, kas attiecināmi uz visiem līgumslēdzējiem, un īpaši izņēmumi ūdensapgādes un enerģētikas nozarē

18. pants

Līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas ar nolūku līguma priekšmetu pārdot tālāk vai iznomāt trešām personām

1.  Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām, ar noteikumu, ka līgumslēdzējam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi subjekti var pārdot vai iznomāt to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs.

2.  Ja Komisija to prasa, līgumslēdzēji to informē par visām produktu vai darbību kategorijām, kurām, viņuprāt, saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to produktu un darbību kategoriju sarakstu, kam, pēc tās ieskatiem, ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju.

19. pants

Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti tādu darbību īstenošanai, kas nav ietvertas šajā direktīvā, vai šādu darbību īstenošanai trešā valstī

1.  Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 8.–14. pantā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā; tāpat šī direktīva neattiecas uz metu konkursiem, kurus organizē minētajiem nolūkiem.

2.  Ja Komisija to lūdz, līgumslēdzēji to informē par visām darbībām, kurām, viņuprāt, saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kam, pēc tās ieskatiem, ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju.

20. pants

Līgumi un metu konkursi, kas organizēti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

1.  Šo direktīvu nepiemēro līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējam ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējam ir jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos tiesību instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 105. pantā minēto Publiskā iepirkuma līgumu padomdevēju komiteju.

2.  Šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs piešķir vai kurus tas organizē saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko sniegusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos līgumus un metu konkursus pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde; tādu līgumu un metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

3.  Līgumiem un metu konkursiem, kas ir saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem un kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus rīko saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem piemēro 27. pantu. Minētajiem līgumiem un metu konkursiem nepiemēro šā panta 1. un 2. punktu.

21. pants

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Šo direktīvu nepiemēro šādiem pakalpojumu līgumiem:

22. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tai ir saskaņā ar normatīvajiem vai publicētiem administratīvajiem aktiem, kas ir saderīgi ar LESD.

23. pants

Līgumu slēgšanas tiesības, ko piešķīruši daži līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

Šo direktīvu nepiemēro:

2.

apakšiedaļa

Ar aizsardzības un drošības aspektiem saistīts iepirkums

24. pants

Aizsardzība un drošība

1.  Saistībā ar līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti aizsardzības un drošības jomā, šo direktīvu nepiemēro:

2.  Šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kam nav citādā ziņā piemērojams izņēmums saskaņā ar 1. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzējs dara pieejamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kā paredzēts šajā direktīvā.

Turklāt un saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kam citādā ziņā nav piemērojams izņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu, ciktāl šīs direktīvas piemērošanas dēļ dalībvalstij būtu pienākums sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par savu būtisko drošības interešu apdraudējumu.

3.  Ja iepirkums un līguma vai metu konkursa izpilde ir pasludināta par slepenu vai arī tiem jāpiemēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem, šo direktīvu nepiemēro ar noteikumu, ka dalībvalsts ir noteikusi, ka tās attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, tādiem, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā.

25. pants

Jaukts iepirkums, kas aptver vienu un to pašu darbību un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem

1.  Jauktu līgumu gadījumā, kuri aptver vienu un to pašu darbību un kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums vai citi elementi, uz ko attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šo pantu.

2.  Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka uz šādu kritēriju pamata:

Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nepieņem tāpēc, lai līgumiem nebūtu jāpiemēro vai nu šī direktīva, vai Direktīva 2009/81/EK.

3.  Šā panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu piemēro jauktiem līgumiem, kuriem citādi tiktu piemērots gan minētās daļas a), gan b) apakšpunkts.

4.  Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ja tas ietver elementus, kuriem piemēro LESD 346. pantu; citādi tā slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK.

26. pants

Iepirkums, kas aptver vairākas darbības un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem

1.  Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbību vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķu līgumu par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemēro šā panta 2. punktu. Izvēli starp tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu un tiesību noslēgt vairākus atsevišķus līgumus piešķiršanu nevar izdarīt ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/81/EK darbības jomas.

2.  Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti kādai darbībai, uz ko attiecas šī direktīva, un otrai darbībai, uz kuru attiecas:

līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK gadījumos, kas norādīti a) apakšpunktā, un tās var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, gadījumos, kas norādīti b) apakšpunktā. Šī daļa neskar Direktīvā 2009/81/EK paredzētās robežvērtības un izņēmumus.

Līgumus, kuri izklāstīti pirmās daļas a) apakšpunktā un kuros turklāt iekļauts iepirkums vai citi elementi, uz kuriem attiecas LESD 346. pants, var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu.

Tomēr pirmo un otro daļu piemēro ar nosacījumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nebūtu jāpiemēro šī direktīva.

27. pants

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

1.  Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējiem ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējiem jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

Visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos līgumus vai vienošanās dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 105. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

2.  Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs piešķir saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko paredz kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos līgumus vai metu konkursus pilnībā finansē šī organizācija vai iestāde. Tādu līgumu vai metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

3.

apakšiedaļa

Īpašas attiecības (sadarbība, saistīti uzņēmumi un kopuzņēmumi)

28. pants

Starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgti līgumi

1.  Līgums, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi kādai juridiskai personai, kas ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

Uzskata, ka pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde pār juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem. Šādu kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde.

2.  Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, kad kontrolētā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līguma slēgšanas tiesības savai kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publiska līguma slēgšanas tiesības, nav privātā kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

3.  Līgumslēdzēja iestāde, kas pār juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var minētajai juridiskajai personai piešķirt tiesības slēgt līgumu, nepiemērojot šo direktīvu, ja ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:

Pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:

4.  Šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz līgumu, kas noslēgts ekskluzīvi starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir ievēroti visi sekojošie nosacījumi:

5.  Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo kopējo apgrozījumu vai kādu citu ar darbību saistītu atbilstīgu rādītāju, piemēram, attiecīgās juridiskās personas izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

Ja attiecīgās juridiskās personas izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ vai tās darbības reorganizācijas dēļ dati par tās apgrozījumu vai par kādu citu ar tās darbību saistītu rādītāju, piemēram, dati par izmaksām, par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka darbības rādītājs ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

29. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam

1.  Šajā pantā “saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Direktīvā 2013/34/ES.

2.  Ja līgumslēdzējiem nepiemēro Direktīvu 2013/34/ES, “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums:

Šajā punktā “dominējošai ietekmei” ir tāda pati nozīme kā 4. panta 2. punktā.

3.  Neatkarīgi no 28. panta un ar noteikumu, ka ir ievēroti šā panta 4. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

4.  Šā panta 3. punktu piemēro:

5.  Ja dati par apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums pierāda, ka 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

6.  Ja vairāk nekā viens uzņēmums, kas saistīts ar līgumslēdzēju, ar kuru tas veido ekonomisku grupu, nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, piegādes vai būvdarbus, īpatsvarus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi, piegādes vai būvdarbi.

30. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

Neatkarīgi no 28. panta un ar noteikumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laikposmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laikposmu, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

31. pants

Informācijas paziņošana

Ja Komisija to prasa, līgumslēdzēji tai paziņo šādu informāciju saistībā ar 29. panta 2. un 3. punkta un 30. panta piemērošanu:

4.

apakšiedaļa

Īpašas situācijas

32. pants

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

Šo direktīvu piemēro tikai pakalpojumu līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

33. pants

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

1.  Neskarot šīs direktīvas 34. pantu, Austrijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, lai ikviens subjekts, kas darbojas Komisijas Lēmumā 2002/205/EK ( 6 ) un Komisijas Lēmumā 2004/73/EK ( 7 ) minētajās nozarēs:

2.  Neskarot 34. pantu, Apvienotā Karaliste, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, lai subjekti, kas darbojas Lēmumā 97/367/EEK minētajās nozarēs, piemērotu šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, veicot minēto darbību Ziemeļīrijā.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu naftas vai gāzes ieguves iespēju izpēti.

5.

apakšiedaļa

Konkurencei tieši pakļautas darbības un ar tām saistītie procedurālie noteikumi

34. pants

Konkurencei tieši pakļautas darbības

1.  Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 8.–14. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 35. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Attiecīgā darbība var būt daļa no lielākas nozares, vai tā var tikt veikta tikai atsevišķās attiecīgās dalībvalsts daļās. Šā punkta pirmajā teikumā minētais konkurences izvērtējums, ko veic atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai un šīs direktīvas nolūkā, neskar konkurences tiesību piemērošanu. Šādu vērtējumu veic, ņemot vērā aplūkojamo darbību tirgu un konkrēto ģeogrāfisko tirgu 2. punkta nozīmē.

2.  Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai kāda darbība ir vai nav tieši pakļauta konkurencei, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst LESD noteikumiem attiecībā uz konkurenci. Tie var ietvert attiecīgo produktu vai pakalpojumu raksturlielumus, alternatīvu produktu vai pakalpojumu esību, kas tiek uzskatīti par aizstājamiem attiecībā uz pieprasījumu vai piedāvājumu, cenas un konkrēto produktu vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktisko vai iespējamo esību.

Pamatojoties uz to, kādu konkurences ietekmi novērtē, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ietver teritoriju, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistīti preču vai pakalpojumu piedāvājumā un pieprasījumā, kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences nosacījumi un kuru var atšķirt no kaimiņu teritorijām, jo minētajās teritorijās ir ievērojami atšķirīgi konkurences nosacījumi. Minētajā novērtējumā jo īpaši ņem vērā attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu un raksturlielumus, ievešanas ierobežojumus vai patērētāju izvēli, uzņēmuma tirgus daļu vērā ņemamas atšķirības starp attiecīgo teritoriju un kaimiņu teritorijām vai ievērojamas cenu atšķirības.

3.  Piemērojot šā panta 1. punktu, uzskata, ka piekļuve tirgum nav ierobežota, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi III pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktus.

Ja, pamatojoties uz pirmo daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība jāpierāda de facto un de jure.

35. pants

Procedūra 34. panta piemērojamības noteikšanai

1.  Ja dalībvalsts vai – ja to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti – līgumslēdzējs uzskata, ka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti 34. panta 2. un 3. punktā, konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, tas var iesniegt Komisijai pieprasījumu norādīt, ka šo direktīvu nepiemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai metu konkursu organizēšanai saistībā ar šādas darbības veikšanu, attiecīgā gadījumā pievienojot nostāju, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība. Šādi pieprasījumi var attiekties uz darbībām, kas ir daļa no lielākas nozares vai ko veic tikai atsevišķās attiecīgās dalībvalsts daļās.

Pieprasījumā attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgais līgumslēdzējs sniedz Komisijai informāciju par visiem atbilstošajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem attiecībā uz atbilstību 34. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.  Ja līgumslēdzēja iesniegtam pieprasījumam nav pievienota paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība un kura rūpīgi analizē nosacījumus par 34. panta 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktu, Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti. Tādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju par visiem atbilstošajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem attiecībā uz atbilstību 34. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.  Pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija var ar īstenošanas aktiem, ko pieņem IV pielikumā norādītajos laika posmos, noteikt, vai 8.–14. pantā minēto darbību tieši ietekmē konkurence, pamatojoties uz 34. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Uz līgumiem, kas paredzēti, lai piešķirtu tiesības veikt attiecīgo darbību, un metu konkursiem, ko organizē šādas darbības veikšanai, vairs neattiecina šo direktīvu jebkurā no šādiem gadījumiem:

4.  Pēc pieprasījuma iesniegšanas attiecīgā dalībvalsts vai līgumslēdzējs ar Komisijas piekrišanu var būtiski grozīt savu pieprasījumu, it īpaši attiecībā uz darbībām vai konkrētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Tādā gadījumā tiek piemērots jauns laikposms īstenošanas akta pieņemšanai, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 1. punktā izklāstīto, ja vien Komisija un dalībvalsts vai līgumslēdzējs, kas iesniedzis pieprasījumu, nevienojas par īsāku laikposmu.

5.  Ja darbībai konkrētā dalībvalstī jau piemēro 1., 2. un 4. punktā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām, un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu.

6.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka sīki izstrādātus noteikumus 1.–5. punkta piemērošanai. Īstenošanas aktā ietver vismaz noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

IV

NODAĻA

Vispārīgi principi

36. pants

Iepirkuma principi

1.  Līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus dažiem ekonomikas dalībniekiem.

2.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti XIV pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.

37. pants

Ekonomikas dalībnieki

1.  Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Tomēr attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2.  Iepirkuma procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzēji nevar prasīt, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu īpaša juridiska forma.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 77.–81. pantā minētos kritērijus un prasības attiecībā uz kvalifikāciju un kvalifikācijas atlasi, ar noteikumu, ka to pamato ar objektīviem iemesliem un ka tie ir samērīgi. Šādā nolūkā dalībvalstis var noteikt standarta noteikumus par veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības.

Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda līgums, kuri ir atšķirīgi no nosacījumiem, kas ir noteikti individuāliem dalībniekiem, arī pamato ar objektīviem iemesliem, un tie ir samērīgi.

3.  Neatkarīgi no 2. punkta līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku grupas pieņemtu kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tām ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ciktāl šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi.

38. pants

Privileģēto tiesību līgumi

1.  Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % no šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbiniekiem ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.

2.  Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

39. pants

Konfidencialitāte

1.  Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējam, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtās līguma slēgšanas tiesības un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts 70. un 75. pantā, līgumslēdzējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

2.  Līgumslēdzēji var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzēji nodrošina iepirkuma procedūras gaitā, ietverot informāciju, kuru nodrošina saistībā ar kvalifikācijas sistēmas darbību, neatkarīgi no tā, vai tas ir ietverts paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu, kas izmantots iepirkuma izsludināšanai, vai nav.

40. pants

Noteikumi attiecībā uz saziņu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visa saziņa un informācijas apmaiņa saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši elektroniska iesniegšana, tiek veikta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, saskaņā ar šā panta prasībām. Elektroniskajai saziņai izmantotie rīki un ierīces, kā arī to tehniskie parametri, ir nediskriminējoši, vispārēji pieejami un savstarpēji izmantojami ar vispārlietotiem IKT produktiem, un tie neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai.

Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzējiem nav pienākuma prasīt, lai elektroniskie saziņas līdzekļi iesniegšanas procesā tiktu izmantoti šādās situācijās:

Attiecībā uz paziņojumiem, kam neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar otro daļu, saziņa notiek pa pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju vai apvienojot pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju un elektroniskos līdzekļus.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas līgumslēdzējiem nav pienākuma prasīt, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi, ciktāl citu saziņas līdzekļu, kas nav elektroniskie līdzekļi, izmantošana ir vajadzīga vai nu elektronisko saziņas līdzekļu drošības pārkāpumu dēļ, vai tādēļ, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju, kam nepieciešama tik augsta līmeņa aizsardzība, ka to nevar pienācīgi nodrošināt ar tiem elektroniskiem rīkiem un ierīcēm, kuri ekonomikas dalībniekiem vai nu ir vispārēji pieejami, vai arī kurus tiem var darīt pieejamus, izmantojot alternatīvus piekļuves līdzekļus 5. punkta nozīmē.

Līgumslēdzējiem, kuri saskaņā ar šā punkta otro daļu iesniegšanas procesā prasa, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti saziņas līdzekļi, kas nav elektroniskie līdzekļi, ir pienākums atsevišķā ziņojumā, kas minēts 100. pantā, norādīt šādas prasības iemeslus. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzēji atsevišķā ziņojumā norāda iemeslus, kādēļ ir uzskatīts par nepieciešamu šā punkta ceturtās daļas piemērošanā izmantot citus saziņas līdzekļus, nevis elektroniskos līdzekļus.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta citiem paziņojumiem, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem, var izmantot mutisku saziņu ar noteikumu, ka mutiskās saziņas saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Šajā nolūkā iepirkumu procedūras būtiskie elementi cita starpā ir iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi un ieinteresētības apliecinājumi un piedāvājumi. Konkrētāk, mutisku saziņu ar pretendentiem, kura varētu būtiski ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, dokumentē pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno elementu kopsavilkumiem.

3.  Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzēji nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzēji piedāvājumu un dalības pieteikumu saturu izskata tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

4.  Attiecībā uz būvdarbu līgumiem un metu konkursiem dalībvalstis var prasīt, lai tiktu izmantoti specifiski elektroniski rīki, piemēram, ēku informācijas elektroniskās modelēšanas vai līdzīgi rīki. Šādos gadījumos līgumslēdzēji piedāvā alternatīvus piekļuves līdzekļus, kā noteikts 5. punktā, līdz brīdim, kad minētie rīki kļūst vispārēji pieejami 1. punkta pirmās daļas otrā teikuma nozīmē.

5.  Līgumslēdzēji vajadzības gadījumā var pieprasīt izmantot rīkus, kas nav vispārēji pieejami, ar noteikumu, ka attiecīgie līgumslēdzēji piedāvā alternatīvus piekļuves veidus.

Var uzskatīt, ka līgumslēdzēji piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves līdzekļus jebkādā no šādām situācijām, ja tie:

6.  Papildus V pielikumā izklāstītajām prasībām rīkiem un ierīcēm, ko izmanto piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:

Attiecībā uz dalībvalsts kompetentās iestādes vai citas izdevējiestādes parakstītiem dokumentiem, ko izmanto saistībā ar iepirkuma procedūru, kompetentā izdevējiestāde vai iestāde var noteikt vajadzīgo uzlabotā paraksta formātu saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas Lēmuma 2011/130/ES 1. panta 2. punktā. Tās ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu tehniski apstrādāt minēto formātu, iekļaujot informāciju, kas vajadzīga paraksta apstrādei attiecīgajā dokumentā. Šādos dokumentos elektroniskajā parakstā vai dokumentu elektroniskajā nesējā ietver informāciju par esošajām validācijas iespējām, kas ļauj tiešsaistē bez maksas un veidā, kas ir saprotams personām, kam attiecīgā valoda nav dzimtā valoda, validēt saņemto elektronisko parakstu.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai, ņemot vērā tehnisko attīstību, grozītu tehniskos datus un parametrus, kas izklāstīti V pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai grozītu sarakstu, kas izklāstīts šā panta 1. punkta otrās daļas a) līdz d) apakšpunktā, ja tehnoloģiju attīstības rezultātā vairs nav lietderīgi turpmāk uzturēt elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai noteiktos izņēmumus vai izņēmuma gadījumā, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā ir jānosaka jauni izņēmumi.

Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumapmaiņas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai noteiktu šādu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu, tikai tad, ja tehniskie standarti ir rūpīgi izmēģināti un ir pierādīta to lietderība praksē. Pirms padarīt kāda tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisija arī rūpīgi apsver izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru.

41. pants

Nomenklatūras

1.  Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar publisko iepirkumu izmanto “Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai pielāgotu šajā direktīvā minētos CPV kodus, kad vien šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un to rezultātā nav jāmaina šīs direktīvas darbības joma.

42. pants

Interešu konflikti

1. Dalībvalstis attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.

Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.

II

SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM

I

NODAĻA

Procedūras

43. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem

Ciktāl tas paredzēts 3., 4. un 5. pielikumā un NVI Eiropas Savienības I papildinājuma vispārīgās piezīmēs un citos starptautiskos nolīgumos, kuri ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.

44. pants

Procedūru izvēle

1.  Piešķirot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar noteikumu, ka, neskarot 47. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

2.  Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzēji var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras vai sarunu procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

3.  Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzēji var piemērot konkursa dialogus un inovācijas partnerības saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

4.  Iepirkuma izsludināšanu var veikt kādā no šādiem veidiem:

Gadījumā, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, ekonomikas dalībniekus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanas, pēc tam aicina rakstiski apstiprināt ieinteresētību, izmantojot “uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību” saskaņā ar 74. pantu.

5.  Īpašos gadījumos un apstākļos, kuri nepārprotami minēti 50. pantā, dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var piemērot sarunu procedūru bez iepriekšējas iepirkuma izsludināšanas. Dalībvalstis neļauj minēto procedūru piemērot nekādos citos gadījumos kā vien tajos, kas minēti 50. pantā.

45. pants

Atklāta procedūra

1.  Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu.

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

Piedāvājumam pievieno kvalifikācijas atlasei vajadzīgo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

2.  Ja līgumslēdzēji ir publicējuši periodisku informatīvu paziņojumu, ko neizmantoja iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 1. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 15 dienām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.  Ja steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējs pienācīgi pamato, 1. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš nav praktiski piemērojams, tie var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 15 dienām no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

4.  Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzējs var samazināt par piecām dienām, ja tas pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar 40. panta 4. punkta pirmo daļu un 40. panta 5. un 6. punktu.

46. pants

Slēgta procedūra

1.  Slēgtās procedūrās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

2.  Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem atlasītajiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.

Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

47. pants

Sarunu procedūra ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu

1.  Sarunu procedūrā ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumus, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu un sniedzot līgumslēdzēja pieprasīto informāciju, kas nepieciešama kvalifikācijas atlasei.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

2.  Sarunās var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ar noteikumu, ka viņiem visiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.

Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

48. pants

Konkursa dialogs

1.  Konkursa dialogos jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

Dialogā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas atspoguļo labākās cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu.

2.  Līgumslēdzēji norāda un raksturo savas vajadzības un prasības iepirkuma izsludināšanas paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā. Vienlaikus šajos pašos dokumentos tie arī norāda un nosaka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un norāda paredzamo laika grafiku.

3.  Līgumslēdzēji ar dalībniekiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 76.–81. panta noteikumiem, uzsāk dialogu, kura mērķis ir noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti līgumslēdzēju vajadzību apmierināšanai. Šā dialoga laikā līgumslēdzēji ar izraudzītajiem dalībniekiem var apspriest visus iepirkuma aspektus.

Dialoga laikā līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Tādēļ tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam dalībniekam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Saskaņā ar 39. pantu līgumslēdzēji pārējiem dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tiem paziņojis kandidāts vai pretendents, kas piedalās dialogā, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

4.  Lai samazinātu dialoga gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, konkursa dialogi var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri noteikti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā līgumslēdzējs norāda, vai tas izmantos minēto iespēju.

5.  Līgumslēdzējs šādu dialogu turpina tik ilgi, līdz tas var noteikt risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt savas vajadzības.

6.  Pēc tam, kad līgumslēdzēji ir paziņojuši par dialoga noslēgšanu un ir attiecīgi informējuši atlikušos dalībniekus, tie aicina dalībniekus iesniegt galīgos piedāvājumus, kuri pamatojas uz dialoga laikā iesniegtajiem un precizētajiem risinājumiem. Šajos piedāvājumos iekļauj visus projekta realizācijai prasītos un vajadzīgos elementus.

Pēc līgumslēdzēja pieprasījuma minētos piedāvājumus var paskaidrot, precizēt un pilnveidot. Tomēr ar šādiem paskaidrojumiem, precizējumiem, pilnveidošanu vai papildu informāciju nedrīkst izmainīt piedāvājuma vai iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, ja šo aspektu, vajadzību un prasību izmaiņas varētu izkropļot konkurenci vai tiem varētu būt diskriminējošas sekas.

7.  Līgumslēdzēji izvērtē saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā.

Ja līgumslēdzējs to prasa, ar pretendentu, par kuru noteikts, ka tas iesniedzis piedāvājumu, kas atspoguļo labākās cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu, var rīkot sarunas, lai, vienojoties par līguma galīgajiem noteikumiem, apstiprinātu finansiālās saistības vai citus piedāvājuma noteikumus, ar noteikumu, ka šādas sarunas būtiski neizmaina piedāvājuma vai iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, un nerada konkurences izkropļojumu vai diskriminācijas risku.

8.  Līgumslēdzēji var dialoga dalībniekiem paredzēt godalgas vai maksājumus.

49. pants

Inovācijas partnerība

1.  Inovācijas partnerībās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzējs nosaka vajadzību pēc inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbiem, kuru nevar apmierināt, iegādājoties tādus produktus, pakalpojumus vai būvdarbus, kas jau ir pieejami tirgū. Tas norāda, kuri šā apraksta elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem. Norādes ir pietiekami precīzas, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt prasītā risinājuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.

Līgumslēdzējs var izlemt izveidot inovācijas partnerību ar vienu vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. Procedūrā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas atspoguļo labāko cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu.

2.  Inovācijas partnerības mērķis ir inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrāde un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojoša iegāde ar noteikumu, ka tie atbilst noteiktajiem rezultātu līmeņiem un maksimālajām izmaksām, par kurām vienojušies līgumslēdzēji un dalībnieki.

Inovācijas partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kas var ietvert produktu izgatavošanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu pabeigšanu. Inovācijas partnerībā nosaka starpposma mērķus, kas jāsasniedz partneriem, un paredz atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās.

Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzējs pēc katra posma var nolemt izbeigt inovācijas partnerību vai – gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, – samazināt partneru skaitu, izbeidzot atsevišķus līgumus, ar noteikumu, ka līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījis minētās iespējas un to izmantošanas nosacījumus.

3.  Ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, līgumslēdzēji rīko sarunas ar pretendentiem par to iesniegtajiem sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem, izņemot galīgos piedāvājumus, lai uzlabotu to saturu.

Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

4.  Sarunu laikā līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Tādēļ tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem. Tie rakstiski informē visus pretendentus, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 5. punktu, par visām tehnisko specifikāciju vai citu iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņām, kas nav izmaiņas minimālajās prasībās. Ja notikušas minētās izmaiņas, līgumslēdzēji nodrošina, ka pretendentu rīcībā ir pietiekams laiks, lai tie varētu attiecīgi izmainīt un atkārtoti iesniegt grozītus piedāvājumus.

Saskaņā ar 39. pantu līgumslēdzēji pārējiem dalībniekiem neatklāj konfidenciālu informāciju, ko darījis zināmu kāds kandidāts vai pretendents, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

5.  Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, sarunas inovācijas partnerības procedūru gaitā var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzējs norāda, vai izmantos šo iespēju.

6.  Kandidātu atlasē līgumslēdzēji jo īpaši izmanto kritērijus, kas attiecas uz kandidātu spēju pētniecības un izstrādes jomā un inovatīvu risinājumu izstrādē un īstenošanā.

Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas izvērtēšanas, var iesniegt pētniecības un inovācijas projektus to līgumslēdzēja norādīto vajadzību apmierināšanai, kuru gadījumā pastāvošie risinājumi nav pietiekami.

Līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamo kārtību. Gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, līgumslēdzējs, ievērojot 39. pantu, citiem partneriem neatklāj piedāvātos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko partnerības ietvaros darījis zināmu kāds no partneriem, ja nav saņemta minētā partnera piekrišana. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

7.  Līgumslēdzējs nodrošina, ka partnerības struktūra un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo piedāvātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Iegādāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā vērtība nav nesamērīga attiecībā pret ieguldījumu to izstrādē.

50. pants

Sarunu procedūras izmantošana bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas

Turpmāk norādītajos gadījumos līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas:

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 78. vai 80. pantu;

Izņēmumi, kas izklāstīti ii) un iii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri;

Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un to piešķiršanas nosacījumus. Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzēji norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 15. un 16. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas;

II

NODAĻA

Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

51. pants

Pamatnolīgumi

1.  Līgumslēdzēji var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tie piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viens vai vairāki līgumslēdzēji un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu.

Pamatnolīguma termiņš nepārsniedz astoņus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, jo īpaši tad, ja to pamato pamatnolīguma priekšmets.

2.  Uz pamatnolīgumu balstītu līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kuros var ietvert konkursa atsākšanu starp tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir noslēgtā pamatnolīguma dalībnieki. Minētos noteikumus un kritērijus izklāsta ar pamatnolīgumu saistītos iepirkuma procedūras dokumentos.

Šā punkta pirmajā daļā minētie objektīvie noteikumi un kritēriji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kas ir šā līguma puses. Ja ir ietverta konkursa atsākšana, līgumslēdzēji nosaka termiņu, kurš ir pietiekoši ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus katram konkrētajam līgumam, un līgumslēdzēji katru līgumu piešķir pretendentam, kurš iesniedzis labāko piedāvājumu, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas izklāstīti pamatnolīguma specifikācijās.

Līgumslēdzēji pamatnolīgumus neizmanto nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

52. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

1.  Bieži izmantotām iegādēm, kuru raksturlielumi – kā brīvi pieejams tirgū – atbilst līgumslēdzēju prasībām, līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un visā iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā tā ir atvērta jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem. Tā var būt iedalīta produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, kas ir objektīvi definētas atkarībā no tā iepirkuma raksturlielumiem, ko plānots veikt attiecīgajā kategorijā. Šādi raksturlielumi var būt norāde par turpmāko konkrēto līgumu maksimālo pieļaujamo apjomu vai par konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, kurā tiks pildīti turpmākie konkrētie līgumi.

2.  Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā veiktu iepirkumu, līgumslēdzēji piemēro slēgtas procedūras noteikumus. Sistēmā pieņem visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem, un sistēmā pieņemamo kandidātu skaitu neierobežo saskaņā ar 78. panta 2. punktu. Gadījumos, kad līgumslēdzēji saskaņā ar šā panta 1. punktu sistēmu ir iedalījuši produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, tie katrai kategorijai norāda piemērojamos atlases kritērijus.

Neatkarīgi no 46. panta piemēro šādus minimālos termiņus:

3.  Visu saziņu saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu veic tikai ar elektroniskajiem līdzekļiem saskaņā ar 40. panta 1., 3., 5. un 6. punktu.

4.  Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā piešķirtu tiesības slēgt līgumus, līgumslēdzēji:

5.  Līgumslēdzēji visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā jebkuram ekonomikas dalībniekam dod iespēju iesniegt dalības pieteikumu sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzēji pabeidz šādu pieteikumu vērtēšanu saskaņā ar atlases kritērijiem 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Atsevišķos pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 15 darbdienām, jo īpaši tad, ja ir nepieciešams izskatīt papildu dokumentus vai kā citādi pārbaudīt, vai ir izpildīti atlases kritēriji.

Neatkarīgi no pirmās daļas tikmēr, kamēr nav nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji var pagarināt vērtēšanas laiku ar noteikumu, ka pagarinātajā vērtēšanas laikposmā netiek izdots neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Iepirkuma procedūras dokumentos tie norāda pagarinātā laikposma ilgumu, ko tie paredzējuši piemērot.

Līgumslēdzēji iespējami drīzāk informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, vai tas ir vai nav pieņemts dinamiskajā iepirkumu sistēmā.

6.  Līgumslēdzēji saskaņā ar 74. pantu aicina visus pieņemtos dalībniekus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto dinamiskajā iepirkumu sistēmā ietverto iepirkumu. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta būvdarbu, produktu vai pakalpojumu kategorijās, līgumslēdzēji aicina visus dalībniekus, kas pieņemti attiecīgajam konkrētajam iepirkumam atbilstošajā kategorijā, iesniegt piedāvājumu.

Tie piešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par līgumu, kas balstās uz dinamisko iepirkumu sistēmu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Minētos kritērijus vajadzības gadījumā var precizēt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

7.  Līgumslēdzēji, kuri saskaņā ar 80. pantu piemēro izslēgšanas iemeslus un atlases kritērijus, kas paredzēti Direktīvā 2014/24/ES, jebkurā brīdī dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā var pieprasīt, lai pieņemtie dalībnieki piecu darbdienu laikā kopš pieprasījuma nosūtīšanas dienas iesniegtu atjaunotu un atjauninātu pašdeklarāciju, kā paredzēts minētās direktīvas 59. panta 1. punktā.

59. panta 2.–4. punktu piemēro visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā.

8.  Līgumslēdzēji iepirkuma izsludināšanas paziņojumā norāda dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laiku. Tie informē Komisiju par visām spēkā esamības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:

9.  Ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem nedrīkst prasīt nekādu maksu pirms dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības vai tās spēkā esamības laikā.

53. pants

Elektroniskas izsoles

1.  Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.

Šajā nolūkā līgumslēdzēji elektronisko izsoli strukturē kā daudzkārtēju elektronisko procesu, kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.

Konkrētiem pakalpojumu līgumiem un konkrētiem būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības rezultāti, piemēram, būvdarbu projektēšana, kurus nevar sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes, elektroniskās izsoles nerīko.

2.  Atklātās vai slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu līgumslēdzēji var nolemt, ka pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniskā izsole, ja var precīzi noteikt iepirkuma procedūras dokumentu, jo īpaši tehnisko specifikāciju, saturu.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var izmantot, atsākot konkursu starp pamatnolīguma pusēm, kā paredzēts 51. panta 2. punktā, un uzsākot konkursu par 52. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēdzamajiem līgumiem.

3.  Elektroniskās izsoles pamatā ir viens no šādiem piedāvājumu elementiem:

4.  Līgumslēdzēji, kas nolemj rīkot elektronisku izsoli, to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. Iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz to informāciju, kas izklāstīta VII pielikumā.

5.  Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzēji veic piedāvājumu pilnīgu sākotnējo vērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vai kritērijiem un atbilstīgi tiem noteiktajiem svērumiem.

Piedāvājumu uzskata par pieņemamu, ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu un kas atbilst atlases kritērijiem, kas izklāstīti saskaņā ar 78. un 80. pantu, un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs, nepieņemams vai nepiemērots.

Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāri reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 78. vai 80. pantu.

Visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaikus elektroniski uzaicina piedalīties elektroniskajā izsolē, noteiktajā datumā un laikā izmantojot savienojumus saskaņā ar uzaicinājumā ietvertajām norādēm. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nesākas agrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

6.  Uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti atbilstoši 82. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts iepirkuma izsludināšanai izmantotajā paziņojumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr reducē līdz konkrētai vērtībai.

Gadījumos, ja ir atļauti varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.

7.  Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēji visiem pretendentiem tūlīt dara zināmu pietiekamu informāciju, kas tiem ļauj jebkurā brīdī noskaidrot savu nosacīto vietu. Tie var paziņot arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ja tas ir noteikts specifikācijās. Tie var arī jebkurā brīdī paziņot dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā. Tomēr tie nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.

8.  Līgumslēdzēji slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

Ja līgumslēdzēji elektronisko izsoli paredz slēgt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, iespējams, kopā ar tās b) apakšpunktā paredzēto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.

9.  Pēc elektroniskās izsoles noslēgšanas līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumu saskaņā ar 82. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

54. pants

Elektroniskie katalogi

1.  Ja ir prasīta elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana, līgumslēdzēji var prasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā vai lai tiktu iekļauts elektronisks katalogs.

Dalībvalstis var noteikt, ka elektronisko katalogu izmantošana konkrētiem iepirkumu veidiem ir obligāta.

Piedāvājumiem, kas iesniegti elektroniska kataloga formātā, var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

2.  Lai piedalītos konkrētā iepirkuma procedūrā, kandidāti vai pretendenti izveido elektroniskos katalogus saskaņā ar līgumslēdzēja noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu.

Turklāt elektroniskie katalogi atbilst elektronisko saziņas rīku prasībām, kā arī visām papildu prasībām, ko līgumslēdzējs ir noteicis saskaņā ar 40. pantu.

3.  Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzēji:

4.  Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā pamatnolīgums ir noslēgts ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, līgumslēdzēji var paredzēt, ka konkursa atsākšana par konkrētiem līgumiem notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem. Šādā gadījumā līgumslēdzēji izmanto vienu no šādām metodēm:

5.  Ja līgumslēdzēji atsāk konkursu par konkrētiem līgumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, tie informē pretendentus par datumu un laiku, kad tie paredzējuši apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, un dod pretendentiem iespēju neatļaut šādu informācijas apkopošanu.

Līgumslēdzēji paredz adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēji attiecīgajam pretendentam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt, ka šādi sagatavotajā piedāvājumā nav nekādu būtisku kļūdu.

6.  Līgumslēdzēji var piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, nosakot prasību, ka piedāvājumus par konkrētu līgumu iesniedz elektroniska kataloga formātā.

Līgumslēdzēji tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, var piešķirt arī saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu ar noteikumu, ka pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā ir pievienots elektroniskais katalogs saskaņā ar līgumslēdzēja noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu. Minēto katalogu pēc tam aizpilda kandidāti, kad līgumslēdzējs tos ir informējis par savu nodomu izveidot piedāvājumus, izmantojot 4. punkta b) apakšpunktā noteikto procedūru.

55. pants

Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzēji var iegādāties būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Dalībvalstis var arī paredzēt, ka līgumslēdzēji var iegādāties būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķīrusi centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības. Ja dinamisko iepirkumu sistēmu, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, varētu izmantot arī citi līgumslēdzēji, par to norāda iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, ar ko izveido minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.

Attiecībā uz pirmo un otro daļu dalībvalstis var paredzēt, ka noteikti iepirkumi ir jāveic, vēršoties pie centralizēto iepirkumu struktūrām vai pie vienas vai vairākām konkrētām centralizēto iepirkumu struktūrām.

2.  Līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, ja tas piegādes vai pakalpojumus iegādājas no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu arī tad, ja tas iegādājas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķir centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Tomēr attiecīgais līgumslēdzējs ir atbildīgs par savu pienākumu izpildi, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, attiecībā uz tām daļām, ko tas rīko pats, piemēram:

3.  Visas iepirkuma procedūras, ko rīko centralizēto iepirkumu struktūra, veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 40. pantā noteiktajām prasībām.

4.  Līgumslēdzēji var, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, centralizēto iepirkumu struktūrai piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu par centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu.

Šādi pakalpojumu līgumi var ietvert arī iegādes palīgdarbību sniegšanu.

56. pants

Neregulārs kopējais iepirkums

1.  Divi vai vairāki līgumslēdzēji var vienoties dažus konkrētus iepirkumus rīkot kopīgi.

2.  Ja visu iepirkuma procedūru rīko kopīgi visu attiecīgo līgumslēdzēju vārdā un uzdevumā, tie ir kopīgi atbildīgi par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad iepirkumu procedūru vada viens līgumslēdzējs, kas rīkojas savā vārdā un pārējo attiecīgo līgumslēdzēju vārdā.

Ja ne visu iepirkuma procedūru rīko attiecīgo līgumslēdzēju vārdā un uzdevumā, tie ir kopīgi atbildīgi tikai par tām daļām, kas rīkotas kopīgi. Katrs līgumslēdzējs pats ir pilnībā atbildīgs par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tām daļām, ko tas rīko savā vārdā un uzdevumā.

57. pants

Iepirkums, kurā iesaistīti līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm

1.  Neskarot 28. līdz 31. pantu, līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var rīkoties kopīgi, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot kādu no šajā pantā paredzētajiem līdzekļiem.

Līgumslēdzēji neizmanto šajā pantā paredzētos līdzekļus, lai izvairītos no publisko tiesību obligāto noteikumu piemērošanas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ko tiem piemēro to dalībvalstī.

2.  Dalībvalsts saviem līgumslēdzējiem neaizliedz izmantot centralizētās iegādes darbības, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūras, kas atrodas citā dalībvalstī.

Tomēr attiecībā uz centralizētajām iegādes darbībām, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic līgumslēdzēji, dalībvalstis var noteikt, ka to līgumslēdzēji drīkst izmantot tikai tās centralizētās iegādes darbības, kas definētas 2. panta 10. punkta a) vai b) apakšpunktā.

3.  Centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, veic saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.

Tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, piemēro arī:

4.  Vairāki līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, noslēgt pamatnolīgumu vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Tie var arī piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir pamatnolīgums vai dinamisko iepirkumu sistēma. Ja vien nepieciešamos elementus nereglamentē starptautisks nolīgums, kas noslēgts starp attiecīgajām dalībvalstīm, iesaistītie līgumslēdzēji noslēdz nolīgumu, ar ko nosaka:

Iesaistītais līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, ja tas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas no līgumslēdzēja, kas ir atbildīgs par iepirkuma procedūru. Nosakot atbildību un piemērojamos valsts tiesību aktus, kas minēti a) apakšpunktā, iesaistītie līgumslēdzēji var savā starpā sadalīt konkrētus pienākumus un noteikt piemērojamos to attiecīgo dalībvalstu valsts tiesību aktu noteikumus. Atbildības sadali un piemērojamos valsts tiesību aktus izklāsta to līgumu iepirkuma procedūras dokumentos, kuru slēgšanas tiesības piešķir kopīgi.

5.  Ja vairāki līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm ir izveidojuši kopēju subjektu, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 ( 12 ) vai citus subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, iesaistītie līgumslēdzēji ar kopējā subjekta kompetentās struktūras lēmumu vienojas, ka piemēro kādas dalībvalsts iepirkuma noteikumus, kas var būt:

Pirmajā daļā minētā vienošanās var būt piemērojama vai nu uz nenoteiktu laiku, ja tā iekļauta kopējā subjekta dibināšanas dokumentā, vai tikai uz noteiktu laiku konkrētiem līgumu veidiem vai viena vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai.

III

NODAĻA

Procedūras norise

1.

iedaļa

Sagatavošana

58. pants

Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

Pirms iepirkuma procedūras sākšanas līgumslēdzējas iestādes var rīkot apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu ekonomikas dalībniekus par saviem iepirkuma plāniem un prasībām.

Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var, piemēram, lūgt vai saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai speciālistiem vai no tirgus dalībniekiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā ar noteikumu, ka šādas konsultācijas nerada konkurences izkropļojumus un neizraisa nediskriminācijas un pārredzamības principu pārkāpumu.

59. pants

Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana

Ja kandidāts vai pretendents, vai uzņēmums, kas saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējis līgumslēdzēju – saistībā ar 58. pantu vai ne – vai ir bijis citādā ziņā iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzējs piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ netiek izkropļota konkurence.

Šādi pasākumi ietver būtiskas informācijas paziņošanu pārējiem kandidātiem un pretendentiem, kura sniegta saistībā ar kandidāta vai pretendenta iesaistīšanos iepirkuma procedūras sagatavošanā, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt, ka tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

Pirms šādas izslēgšanas kandidātiem vai pretendentiem dod iespēju pierādīt, ka viņu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā nevar izkropļot konkurenci. Piemērotos pasākumus dokumentē atsevišķā ziņojumā, kā noteikts 100. pantā.

60. pants

Tehniskās specifikācijas

1.  Tehniskās specifikācijas, kas definētas VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes nepieciešamos raksturlielumus.

Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādam citam to aprites cikla posmam, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai, ja vien tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un atbilst līguma vērtībai un mērķiem.

Tehniskajās specifikācijās var arī norādīt, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Visiem iepirkumiem, kuri paredzēti lietošanai fiziskām personām – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam –, minētās tehniskās specifikācijas, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību, kas tiek nodrošināta personām ar invaliditāti, vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātas pieejamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par pieejamības kritērijiem personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

2.  Tehniskās specifikācijas visiem ekonomikas dalībniekiem sniedz vienādu piekļuvi iepirkuma procedūrai, un to sekas nav tādas, ka rodas nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma atvēršanai konkurencei.

3.  Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas formulē kādā no šādiem veidiem:

4.  Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.

5.  Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 62. pantā minētos pierādījumus, savā piedāvājumā pierāda, ka piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.

6.  Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nenoraida tādu piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam novērtējumam, kopējai tehniskajai specifikācijai, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas institūcijas noteiktai tehnisko atsauču sistēmai, ja minētās specifikācijas attiecas uz tā noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

Pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 62. pantā minētos, savā piedāvājumā pierāda, ka standartam atbilstošas piegādes, pakalpojumi vai būvdarbi atbilst līgumslēdzēja noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

61. pants

Marķējumi

1.  Ja līgumslēdzējas iestādes plāno iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar konkrētiem vides, sociāliem vai citiem raksturlielumiem, tie var tehniskajās specifikācijās, piešķiršanas kritērijos vai līguma izpildes nosacījumos prasīt īpašu marķējumu, ar ko pierāda, ka minētie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst nepieciešamajiem raksturlielumiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

Ja līgumslēdzēji neprasa, lai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilstu visām marķējuma prasībām, tie norāda, kuras prasības ir jāievēro.

Līgumslēdzēji, kas prasa īpašu marķējumu, pieņem visus marķējumus, kas apstiprina, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līdzvērtīgām marķējuma prasībām.

Ja ekonomikas dalībniekam attiecīgajos termiņos acīmredzami nebija iespēju iegūt līgumslēdzēja norādīto īpašo marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzējs pieņem citus atbilstīgus pierādījumus, kuri var ietvert ražotāja sniegtu tehnisku dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, ko tas nodrošinās, atbilst konkrētā marķējuma prasībām vai līgumslēdzēja norādītajām īpašajām prasībām.

2.  Ja marķējums atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzēji neprasa pašu marķējumu, bet var noteikt tehnisko specifikāciju, atsaucoties uz šā marķējuma detalizēto specifikāciju vai – ja vajadzīgs – tās daļām, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir piemērotas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus.

62. pants

Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

1.  Līgumslēdzēji var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki iesniegtu testa ziņojumu no atbilstības novērtēšanas struktūras vai sertifikātu, ko izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

Ja līgumslēdzēji prasa iesniegt sertifikātus, ko sastādījusi konkrēta atbilstības novērtēšanas struktūra, līgumslēdzēji pieņem arī sertifikātus no citām līdzvērtīgām atbilstības novērtēšanas struktūrām.

Šā punkta vajadzībām par atbilstības novērtēšanas struktūru uzskata struktūru, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju, un ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 ( 13 ).

2.  Līgumslēdzēji pieņem citus atbilstīgus pierādījumus to vietā, kas minēti 1. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija piekļuves šādiem 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks nav vainojams piekļuves trūkumā un ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

3.  Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 60. panta 6. punktu, 61. pantu un šā panta 1. un 2. punktu. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, sniedz šo informāciju saskaņā ar 102. pantu.

63. pants

Tehnisko specifikāciju paziņošana

1.  Līgumslēdzēji ekonomikas dalībniekiem, kas ir ieinteresēti iegūt tiesības noslēgt līgumu, pēc viņu pieprasījuma dara pieejamas tehniskās specifikācijas, uz kurām parasti ir atsauces to piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tie plāno piemērot līgumiem, par kuriem iepirkums izsludināts ar periodisku informatīvu paziņojumu. Minētās specifikācijas dara pieejamas elektroniski, bez maksas nodrošinot neierobežotu un pilnu tiešu piekļuvi.

Tomēr tehniskās specifikācijas nosūta citādā veidā, nevis ar elektroniskiem līdzekļiem, ja neierobežotu un pilnu tiešu elektronisku bezmaksas piekļuvi atsevišķiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar nodrošināt kāda 40. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstīta iemesla dēļ vai ja neierobežotu un pilnu tiešu elektronisku bezmaksas piekļuvi atsevišķiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar nodrošināt, jo līgumslēdzēji plāno piemērot 39. panta 2. punktu.

2.  Ja tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem ir pieejami elektroniski, nodrošinot neierobežotu un pilnu tiešu bezmaksas piekļuvi, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem.

64. pants

Varianti

1.  Līgumslēdzēji var atļaut vai prasīt pretendentiem iesniegt variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām minimālajām prasībām.

Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tie atļauj vai prasa iesniegt variantus, un, ja tā – minimālās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības, jo īpaši to, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums, kas nav variants. Ja varianti ir atļauti vai tiek prasīti, līgumslēdzēji arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām minimālajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti.

2.  Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas atļāvuši vai prasījuši iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu tikai tādēļ vien, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet gan pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.

65. pants

Līgumu sadalīšana daļās

1.  Līgumslēdzēji var nolemt līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu.

Līgumslēdzēji paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās norāda, vai piedāvājumus var iesniegt par vienu, vairākām vai visām daļām.

2.  Līgumslēdzēji var, pat ja piedāvājumus var iesniegt par vairākām vai visām daļām, ierobežot to daļu skaitu, kuras var piešķirt vienam pretendentam, ar noteikumu, ka paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās ir norādīts maksimālais daļu skaits vienam pretendentam. Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tie paredzējuši piemērot, lai noteiktu, kuras daļas tiks piešķirtas, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam piešķir vairāk daļu nekā maksimālais skaits.

3.  Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja vienam un tam pašam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, var piešķirt līguma slēgšanas tiesības, apvienojot vairākas vai visas daļas, ja paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās tie norāda, ka patur iespēju tā darīt, un norāda, kā daļas vai daļu grupas var apvienot

4.  Dalībvalstis var noteikt, ka līguma slēgšanas tiesības ir obligāti jāpiešķir atsevišķās daļās saskaņā ar nosacījumiem, kuri jāprecizē atbilstīgi valsts tiesību aktiem un ņemot vērā Savienības tiesību aktus. Piemēro šā panta 1. punkta otro daļu un vajadzības gadījumā –3. punktu.

66. pants

Termiņu noteikšana

1.  Nosakot dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzēji īpaši ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamo laiku, neskarot 45.–49. pantā paredzētos minimālos termiņus.

2.  Ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc tam, kad bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar iepirkuma procedūras dokumentu papilddokumentiem, piedāvājumu saņemšanas termiņus, kas ir ilgāki nekā 45.–49. pantā izklāstītie minimālie termiņi, nosaka tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai.

3.  Līgumslēdzēji piedāvājumu saņemšanas termiņus pagarina tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai, šādos gadījumos:

Pagarinājuma ilgums atbilst informācijas vai izmaiņu svarīgumam.

Ja papildu informācija nav pieprasīta savlaicīgi vai ja tās svarīgums atbilstošu piedāvājumu sagatavošanā ir maznozīmīgs, līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma pagarināt termiņus.

2.

iedaļa

Publicēšana un pārredzamība

67. pants

Periodiski informatīvi paziņojumi

1.  Līgumslēdzēji var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot periodisku informatīvu paziņojumu. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma A daļas I iedaļā izklāstīto informāciju. Tos publicē vai nu Eiropas Savienības Publikāciju birojs, vai līgumslēdzēji savā pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzēji periodisku informatīvu paziņojumu publicē savā pircēja profilā, tie nosūta paziņojumu par periodiska informatīva paziņojuma publicēšanu savā pircēja profilā Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar IX pielikuma 3. punktu. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma B daļā norādīto informāciju.

2.  Ja iepirkumu izsludina, izmantojot periodisku informatīvu paziņojumu attiecībā uz slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, paziņojums atbilst šādām prasībām:

Šādus paziņojumus nepublicē pircēja profilā. Tomēr pircēja profilā var veikt papildu publicēšanu valsts līmenī saskaņā ar 72. pantu, ja tādu vispār veic.

Laikposms, ko aptver periodiskais informatīvais paziņojums, nav ilgāks kā 12 mēneši no dienas, kad paziņojums nosūtīts publicēšanai. Tomēr tādu pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais periodiskais informatīvais paziņojums var aptvert laikposmu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

68. pants

Paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu

1.  Ja līgumslēdzēji izvēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 77. pantu, par šādu sistēmu paziņo, kā minēts X pielikumā, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un to, kā ir pieejami noteikumi par minētās sistēmas darbību.

2.  Paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu līgumslēdzēji norāda kvalifikācijas sistēmas spēkā esamības laiku. Tie informē Eiropas Savienības Publikāciju biroju par visām spēkā esamības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:

69. pants

Paziņojumi par līgumu

Paziņojumus par līgumu var izmantot iepirkuma izsludināšanai attiecībā uz visām procedūrām. Paziņojumos par līgumu iekļauj XI pielikuma attiecīgajā daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 71. pantu.

70. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

1.  Ne vēlāk kā 30 dienas pēc līguma vai pamatnolīguma noslēgšanas, kas ir pēc lēmuma par tā slēgšanas tiesību piešķiršanu vai tā noslēgšanu, līgumslēdzēji nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, informējot par iepirkuma procedūras rezultātiem.

Šādā paziņojumā ietver XII pielikumā izklāstīto informāciju, un to publicē saskaņā ar 71. pantu.

2.  Ja iepirkums par attiecīgo līgumu izsludināts periodiska informatīva paziņojuma veidā un ja līgumslēdzējs ir nolēmis, ka laikposmā, ko aptver periodiskais informatīvais paziņojums, tas nepiešķirs jaunu līgumu slēgšanas tiesības, to īpaši norāda paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Saskaņā ar 51. pantu noslēgtu pamatnolīgumu gadījumā līgumslēdzējiem nav pienākuma sūtīt paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kura pamatā ir minētais pamatnolīgums. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, sagrupē pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā līgumslēdzēji sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

Līgumslēdzēji 30 dienu laikā pēc katra uz dinamisko iepirkumu sistēmu balstīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzēji tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tie nosūta sagrupētos paziņojumus 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

3.  Saskaņā ar XII pielikumu sniegto un publicēšanai paredzēto informāciju publicē saskaņā ar IX pielikumu. Daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta valsts vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu gadījumā ir pietiekami, ja informācija par pakalpojumu būtību un apmēru ietver tikai:

4.  Informāciju, kas sniegta saskaņā ar XII pielikumu un atzīmēta kā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai, publicē vienīgi vienkāršotā formā un saskaņā ar IX pielikumu statistikas mērķiem.

71. pants

Paziņojumu publicēšanas veidlapas un veids

1.  Paziņojumos, kas minēti 67.–70. pantā, ietver VI pielikuma A daļā, VI pielikuma B daļā, X pielikumā, XI pielikumā un XII pielikumā norādīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šo standarta veidlapu paraugus. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Direktīvas 67.–70. pantā minētos paziņojumus sagatavo, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Eiropas Savienības Publikāciju birojam, sedz Savienība.

3.  Paziņojumu, kas minēti 67.–70. pantā, pilnu tekstu publicē Savienības iestāžu oficiālajā(-ās) valodā(-ās), ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde. Šīs valodas versija vai šo valodu versijas ir vienīgais(-ie) autentiskais(-ie) teksts(-i). Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

4.  Eiropas Savienības Publikāciju birojs nodrošina, ka 67. panta 2. punktā minēto periodisko informatīvo paziņojumu, 52. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto iepirkumu izsludināšanas paziņojumu, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, un paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, ko saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) apakšpunktu izmanto iepirkuma izsludināšanai, pilno tekstu un kopsavilkumu turpina publicēt:

5.  Līgumslēdzēji spēj sniegt pierādījumu par datumu, kurā paziņojumi ir nosūtīti.

Eiropas Savienības Publikāciju birojs nosūta līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publikācijas pierādījums.

6.  Līgumslēdzēji var publicēt paziņojumus par tādu būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības neattiecas, ar noteikumu, ka minētos paziņojumus elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar IX pielikumā norādīto nosūtīšanas formātu un kārtību.

72. pants

Publicēšana attiecīgajā valstī

1.  Šīs direktīvas 67.–70. pantā minētos paziņojumus un tajos ietverto informāciju attiecīgajā valstī nepublicē pirms publicēšanas, ko veic saskaņā ar 71. pantu. Tomēr šo informāciju attiecīgajā valstī jebkurā gadījumā var publicēt, ja līgumslēdzējiem 48 stundas pēc tam, kad tie ir saņēmuši 71. pantā paredzēto apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu, nav paziņots par minētās informācijas publicēšanu.

2.  Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos neiekļauj citu informāciju kā vien to, kas iekļauta informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēti pircēja profilā, taču tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēts pircēja profilā.

3.  Periodiskus informatīvus paziņojumus nepublicē pircēja profilā, iekams Eiropas Savienības Publikāciju birojam nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā.

73. pants

Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

1.  Līgumslēdzēji neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 71. pantu, vai no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību.

Ja paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu izmanto iepirkuma izsludināšanai, šādu piekļuvi piedāvā pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā dienā, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Paziņojuma vai minēto uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

Ja kāda no 40. panta 1. punkta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, līgumslēdzēji paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību var norādīt, ka attiecīgie iepirkuma procedūras dokumenti tiks nosūtīti ar citiem līdzekļiem, nevis ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar šā panta 2. punktu. Tādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas steidzamības gadījumos, kā minēts 45. panta 3. punktā, un gadījumos, ja termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 46. panta 2. punkta otro daļu vai 47. panta 2. punkta otro daļu.

Ja dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, tāpēc ka līgumslēdzēji paredz piemērot šīs direktīvas 39. panta 2. punktu, tie paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – iepirkuma procedūras dokumentos norāda, kādus pasākumus informācijas konfidencialitātes aizsardzībai tie prasa un kā var iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Tādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas steidzamības gadījumos, kā minēts 45. panta 3. punktā, un gadījumos, ja termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 46. panta 2. punkta otro daļu vai 47. panta 2. punkta otro daļu.

2.  Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzēji visiem pretendentiem, kas piedalās iepirkuma procedūrā, sniedz papildu informāciju par specifikācijām un visus apliecinošos dokumentus ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa. Paātrinātas atklātas procedūras gadījumā, kā minēts 45. panta 3. punktā, minētais termiņš ir četras dienas.

74. pants

Uzaicinājumi kandidātiem

1.  Slēgtās procedūrās, konkursa dialoga procedūrās, inovācijas partnerībās un sarunu procedūrās ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus, piedalīties dialogā vai piedalīties sarunās.

Ja iepirkuma izsludināšanai izmanto periodisku informatīvu paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta a) apakšpunktu, līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina ekonomikas dalībniekus, kas ir izteikuši ieinteresētību, apstiprināt, ka tie joprojām ir ieinteresēti.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos ietver atsauci uz elektronisko adresi, kurā elektroniski ir tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Uzaicinājumiem pievieno iepirkuma procedūras dokumentus, ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā izklāstīto iemeslu dēļ tie nav bijuši neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas tieši pieejami un nav jau bijuši pieejami kādā citā veidā. Turklāt šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos iekļauj XIII pielikumā norādīto informāciju.

75. pants

Kvalifikācijas pieprasītāju, kandidātu un pretendentu informēšana

1.  Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, tostarp norādot iemeslus lēmumam neslēgt pamatnolīgumu, nepiešķirt tiesības slēgt līgumu, par ko bijis izsludināts iepirkums, vai sākt procedūru no jauna, vai neizveidot dinamisko iepirkumu sistēmu.

2.  Pēc attiecīgā kandidāta vai pretendenta pieprasījuma līgumslēdzējs iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē:

3.  Līgumslēdzēji var nolemt neatklāt konkrētu 1. un 2. punktā minēto informāciju par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīgumu noslēgšanu vai pieņemšanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.

4.  Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par savu lēmumu attiecībā uz kvalificēšanu sešu mēnešu laikā.

Ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs vairāk nekā četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas, līgumslēdzējs divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieteikuma saņemšanas informē pieteikuma iesniedzēju par iemesliem, ar ko pamato ilgāku termiņu, un par dienu, līdz kurai pieteikumu apstiprinās vai noraidīs.

5.  Pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalificēšanu noraida, informē par attiecīgo noraidījuma lēmumu un šā lēmuma iemesliem pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 15 dienas pēc noraidījuma lēmuma pieņemšanas. Iemeslus pamato ar 77. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.

6.  Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, uzņēmēja kvalificēšanu var izbeigt vienīgi tādu iemeslu dēļ, kas pamatoti ar 77. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem. Nodomu par kvalificēšanas izbeigšanu ekonomikas dalībniekam rakstiski paziņo vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kvalificēšanu paredzēts izbeigt, norādot iemeslu vai iemeslus, ar ko pamato minēto rīcību.

3.

iedaļa

Dalībnieku atlase un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

76. pants

Vispārējie principi

1.  Veicot dalībnieku atlasi iepirkuma procedūrās, piemēro visus šādus noteikumus:

2.  Ja iepirkumu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, un lai iepirkuma procedūrās atlasītu dalībniekus izsludinātajā iepirkumā paredzētu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, līgumslēdzēji:

3.  Atlasot dalībniekus slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai, konkursa dialogam vai inovācijas partnerībai, lai pieņemtu lēmumu par kvalifikāciju, vai atjauninot kritērijus un noteikumus, līgumslēdzēji:

4.  Ja informācija vai dokumentācija, kas jāiesniedz ekonomikas dalībniekiem, ir vai šķiet nepilnīga vai kļūdaina, vai trūkst atsevišķu dokumentu, līgumslēdzēji var, ja vien valstu tiesību aktos, ar ko īsteno šo direktīvu, nav paredzēts savādāk, lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus atbilstīgā termiņā iesniegt, papildināt, precizēt vai pabeigt attiecīgo informāciju vai dokumentāciju ar noteikumu, ka šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.

5.  Līgumslēdzēji pārliecinās, ka atlasīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 82. un 84. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā 64. pantu.

6.  Līgumslēdzēji var nolemt līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt labāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā.

7.  Atklātās procedūrās līgumslēdzēji var izlemt, ka piedāvājumi ir jāizskata, pirms tiek pārbaudīta pretendentu piemērotība, ar noteikumu, ka ir ievēroti 76.–84. panta attiecīgie noteikumi, tostarp noteikums, ka līgumu nepiešķir pretendentam, kas būtu ticis izslēgts saskaņā ar 80. pantu vai kas neatbilst līgumslēdzēja noteiktajiem atlases kritērijiem saskaņā ar 78. panta 1. punktu un 80. pantu.

Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā paredzēto procedūru nevar izmantot vai ka to var izmantot tikai noteiktiem iepirkuma veidiem vai īpašos apstākļos.

8.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai grozītu XIV pielikumā iekļauto sarakstu, kad tas ir nepieciešams, lai pievienotu jaunus starptautiskus nolīgumus, kurus ir ratificējušas visas dalībvalstis, vai gadījumā, ja minētos esošos starptautiskos nolīgumus visas dalībvalstis vairs neratificē, vai arī, ja tajos tiek veiktas citas izmaiņas, piemēram, attiecībā uz to darbības jomu, saturu vai nosaukumu.

1.

apakšiedaļa

Kvalifikācija un kvalifikācijas atlase

77. pants

Kvalifikācijas sistēmas

1.  Līgumslēdzēji, kas to vēlas, var izveidot un izmantot ekonomikas dalībnieku kvalifikācijas sistēmu.

Līgumslēdzēji, kas izveido vai izmanto kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki jebkurā laikā var pieprasīt kvalificēšanu.

2.  Saskaņā ar 1. punktu paredzētā sistēma var ietvert dažādus kvalifikācijas posmus.

Līgumslēdzēji paredz objektīvus noteikumus un kritērijus to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu, un objektīvus kvalifikācijas sistēmas darbības kritērijus un noteikumus, ietverot tādus jautājumus kā ierakstīšana sistēmā, kvalifikācijas periodiska atjaunināšana, ja tādu piemēro, un sistēmas darbības ilgums.

Ja minētie kritēriji un noteikumi ietver tehniskās specifikācijas, piemēro 60.–62. pantu. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var atjaunināt.

3.  Šā panta 2. punktā minētos kritērijus un noteikumus ekonomikas dalībniekiem dara pieejamus pēc pieprasījuma. Ieinteresētos ekonomikas dalībniekus informē par minētajiem atjauninātajiem kritērijiem un noteikumiem.

Ja līgumslēdzējs uzskata, ka citu konkrētu subjektu vai struktūru kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, tas ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem dara zināmus šādu subjektu vai struktūru nosaukumus.

4.  Tiek veikta kvalificēto ekonomikas dalībnieku rakstiska uzskaite; to var iedalīt kategorijās atbilstoši tā līguma veidam, attiecībā uz kuru attiecīgā kvalifikācija ir derīga.

5.  Ja iepirkumu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, tajā ietverto konkrēto būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot slēgtas procedūras vai sarunu procedūras, kurās visus pretendentus un dalībniekus atlasa no kandidātiem, kas jau ir kvalificēti saskaņā ar šādu sistēmu.

6.  Maksas, ko piemēro saistībā ar kvalificēšanas pieprasījumiem vai ar tādas kvalifikācijas atjaunināšanu vai saglabāšanu, kura jau iegūta saskaņā ar sistēmu, ir samērīgas ar saistītajām izmaksām.

78. pants

Kvalifikācijas atlases kritēriji

1.  Līgumslēdzēji var noteikt objektīvus noteikumus un kritērijus pretendentu vai kandidātu izslēgšanai un atlasei; minētos noteikumus un kritērijus dara pieejamus interesētajiem ekonomikas dalībniekiem.

2.  Ja līgumslēdzējiem ir jānodrošina atbilstīgs līdzsvars starp iepirkuma procedūras specifiku un resursiem, kas vajadzīgi tās īstenošanai, tie var slēgtu procedūru, sarunu procedūru, konkursa dialogu vai inovācijas partnerību ietvaros noteikt objektīvus noteikumus un kritērijus, lai atspoguļotu šo vajadzību un lai varētu samazināt to kandidātu skaitu, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Saistībā ar kandidātu skaitu tomēr ņem vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu konkurenci.

79. pants

Paļaušanās uz citu subjektu spējām

1.  Ja objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja, vai uzņēmuma vadības personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki tomēr var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šie subjekti veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz cita subjekta spējām, tas pierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas spēkā esības laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ja saskaņā ar šīs direktīvas 80. pantu līgumslēdzēji ir atsaukušies uz Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem izslēgšanas vai atlases kritērijiem, līgumslēdzēji saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu pārbauda, vai citi subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks plāno paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu ir iemesli izslēgšanai, uz ko līgumslēdzēji atsaukušies. Līgumslēdzējs var prasīt, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir obligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis. Līgumslēdzējs var prasīt vai dalībvalsts var noteikt, ka tam ir jāprasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis.

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finanšu stāvokli, līgumslēdzējs var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. panta 2. punktā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

2.  Ja objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātas procedūras, slēgtas procedūras vai sarunu procedūras, konkursa dialogu vai inovācijas partnerību ietvaros ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja, vai uzņēmuma vadības personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki tomēr var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šie subjekti veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz cita subjekta spējām, tas pierāda līgumslēdzējam, ka vajadzīgie resursi būs tam pieejami, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ja saskaņā ar šīs direktīvas 80. pantu līgumslēdzēji ir atsaukušies uz Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem izslēgšanas vai atlases kritērijiem, līgumslēdzēji saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu pārbauda, vai citi subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks plāno paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu ir iemesli izslēgšanai, uz ko līgumslēdzēji atsaukušies. Līgumslēdzējs prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kurš neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem vai kura gadījumā ir obligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis. Līgumslēdzējs var prasīt vai dalībvalsts var noteikt, ka tam ir jāprasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis.

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finanšu stāvokli, līgumslēdzēji var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

3.  Attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un izvietošanas un uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzēji var pieprasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniedz ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. panta 2. punktā, – minētās grupas dalībnieks.

80. pants

Direktīvā 2014/24/ES paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana

1.  Objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, un objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrās, konkursa dialogos vai inovācijas partnerībās var ietvert Direktīvas 2014/24/ES 57. pantā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde, šie kritēriji un noteikumi ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. un 2. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja to pieprasa dalībvalstis, šie kritēriji un noteikumi papildus ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētie kritēriji un noteikumi var ietvert Direktīvas 2014/24/ES 58. pantā izklāstītos atlases kritērijus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, it sevišķi attiecībā uz gada apgrozījuma prasību ierobežojumiem, kā noteikts saskaņā ar minētā panta 3. punkta otro daļu.

3.  Lai piemērotu šā panta 1. un 2. punktu, piemēro Direktīvas 2014/24/ES 59.–61. pantu.

81. pants

Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

1.  Līgumslēdzēji, ja tie prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz pieejamību, ko nodrošina personām ar invaliditāti, atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras. Tie atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. Tie pieņem arī citus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst prasītajiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem.

2.  Ja līgumslēdzēji prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētām vides vadības sistēmām vai standartiem, tie atsaucas uz Savienības Vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām vides vadības sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras. Tie atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras.

Ja ekonomikas dalībniekam šādi sertifikāti acīmredzami nebija pieejami vai tos nebija iespējams iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzējs pieņem arī citus pierādījumus par vides vadības pasākumiem, ja ekonomikas dalībnieks pierāda, ka šie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas jānodrošina saskaņā ar piemērojamo vides vadības sistēmu vai standartu.

3.  Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri uzrādīti, lai pierādītu atbilstību šā panta 1. un 2. punktā minētajiem kvalitātes un vides standartiem.

2.

apakšiedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

82. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1.  Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu piegāžu cenu vai atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

2.  Līgumslēdzējiem saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas saskaņā ar 83. pantu, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides un/vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu. Šādu kritēriju skaitā var būt, piemēram:

Izmaksu elements var būt arī fiksēta cena vai izmaksas, uz kuru pamata ekonomikas dalībnieki konkurēs tikai ar kvalitātes kritērijiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji nevar izmantot tikai cenu vai tikai izmaksas kā vienīgo piešķiršanas kritēriju, vai paredzēt, ka tos izmanto tikai noteiktas līgumslēdzēju kategorijas vai tikai noteikta tipa līgumos.

3.  Uzskata, ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar publiskā līguma priekšmetu, ja tie uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniedzami saskaņā ar šo līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar:

pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai.

4.  Piešķiršanas kritērijiem nav tādu seku, ka līgumslēdzējam tiek dota neierobežota izvēles brīvība. Tie nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tie ir papildināti ar specifikācijām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem. Šaubu gadījumā līgumslēdzēji efektīvi pārbauda pretendentu sniegtās informācijas un pierādījumu pareizību.

5.  Līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tas piešķir katram no kritērijiem, kas izraudzīti, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka tikai uz cenas pamata.

Šos svērumus var izteikt, paredzot diapazonu ar piemērotu maksimālo starpību.

Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.

83. pants

Aprites cikla izmaksas

1.  Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, daļu vai visas no šādām produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksām:

2.  Ja līgumslēdzēji izmaksas vērtē, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tie iepirkuma procedūras dokumentos norāda datus, kas jāsniedz pretendentiem, un metodi, ko līgumslēdzējs izmantos, lai, balstoties uz minētajiem datiem, noteiktu aprites cikla izmaksas.

Metodei, ko izmanto, lai novērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:

3.  Ja ar Savienības tiesību aktu aprites cikla izmaksu aprēķināšanai par obligātu ir noteikta kāda kopēja metode, tad, lai novērtētu aprites cikla izmaksas, izmanto šo kopējo metodi.

Saraksts ar šādiem tiesību aktiem un, vajadzības gadījumā, deleģētiem aktiem, kas tos papildina, ir iekļauts XV pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja sarakstu nepieciešams atjaunināt, tādēļ ka tiek pieņemti jauni tiesību akti, ar kuriem par obligātu nosaka kādu kopēju metodi, vai tiek atcelti vai grozīti esošie tiesību akti.

84. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

1.  Ja piedāvājumi attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem šķiet nepamatoti lēti, līgumslēdzēji prasa, lai ekonomikas dalībnieki paskaidrotu cenu vai izmaksas, kas norādītas piedāvājumā.

2.  Šā panta 1. punktā minētie paskaidrojumi var jo īpaši attiekties uz:

3.  Līgumslēdzējs izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tas var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus.

Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo tas neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā.

4.  Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ vien var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzēja noteiktā pietiekamā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu šādos apstākļos, tas par to informē Komisiju.

5.  Dalībvalstis citām dalībvalstīm administratīvas sadarbības ceļā pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas ir tās rīcībā, piemēram, normatīvos aktus, vispārēji piemērojamus koplīgumus vai valsts tehniskos standartus, un kas ir saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 2. punktā uzskaitītajām ziņām.

4.

iedaļa

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

85. pants

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

1.  Šis pants attiecas uz piedāvājumiem, kas attiecas uz tādu trešo valstu izcelsmes produktiem, ar kurām Savienība nav noslēgusi ne daudzpusējus, ne divpusējus nolīgumus, kas Savienības uzņēmumiem nodrošina salīdzināmu un efektīvu piekļuvi minēto trešo valstu tirgiem. Tas neietekmē Savienības vai tās dalībvalstu pienākumus pret trešām valstīm.

2.  Ikvienu piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai iesniegtu piedāvājumu var noraidīt, ja trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 ( 14 ), ir lielāks nekā 50 % no piedāvājumā iekļauto produktu kopvērtības.

Šajā pantā telekomunikāciju tīkla aprīkojumā izmantoto programmatūru uzskata par produktu.

3.  Saskaņā ar šā punkta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi ir līdzvērtīgi, ņemot vērā 82. pantā noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, priekšroku dod piedāvājumiem, ko nevar noraidīt saskaņā ar šā panta 2. punktu. Šajā pantā attiecīgo piedāvājumu cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja cenu starpība nav lielāka kā 3 %.

Piedāvājumam tomēr nedod priekšroku saskaņā ar pirmo daļu, ja, to pieņemot, līgumslēdzējam būtu pienākums iegādāties aprīkojumu, kura tehniskie parametri atšķiras no jau izmantota aprīkojuma parametriem, tādējādi radot nesaderību, tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē vai arī nesamērīgas izmaksas.

4.  Šajā pantā tās trešās valstis, uz kurām ar Padomes lēmumu ir attiecinātas šīs direktīvas priekšrocības, saskaņā ar 1. punktu neņem vērā, nosakot 2. punktā minēto trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvaru.

5.  Līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija iesniedz Padomei ikgadēju ziņojumu par panākumiem, kas gūti daudzpusējās vai divpusējās sarunās par Savienības uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, par visiem rezultātiem, kas varētu būt gūti šādās sarunās, un par visu noslēgto nolīgumu praktisko īstenošanu.

86. pants

Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem

1.  Dalībvalstis informē Komisiju par vispārējām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem, cenšoties iegūt pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības trešās valstīs, un par ko tie ziņojuši.

2.  Komisija līdz 2019. gada 18. aprīlim un turpmāk regulāri ziņo Padomei par brīvas piekļuves radīšanu attiecībā uz pakalpojumu līgumiem trešās valstīs un par panākumiem sarunās ar šīm valstīm minētajā jautājumā, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros.

3.  Komisija, vēršoties pie attiecīgās trešās valsts, cenšas labot jebkuru situāciju, saistībā ar ko tā, pamatojoties vai nu uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem, vai uz citu informāciju, konstatē, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešā valsts:

4.  Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem un par ko tie ziņojuši, un kas ir radušās XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko darba tiesību normu neievērošanas dēļ, minētajiem uzņēmumiem cenšoties nodrošināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešās valstīs.

5.  Šā panta 3. un 4. punktā minētajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var ierosināt, lai Padome pieņemtu īstenošanas aktu, ar ko laikposmā, kurš noteikts minētajā īstenošanas aktā, atliek vai ierobežo pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:

Padome pēc iespējas drīz pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Komisija var ierosināt minētos pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma.

6.  Šis pants neierobežo Savienības saistības attiecībā pret trešām valstīm, ko paredz starptautiski nolīgumi par valsts iepirkumu, jo īpaši PTO ietvaros.

IV

NODAĻA

Līguma izpilde

87. pants

Līgumu izpildes nosacījumi

Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu 82. panta 3. punkta nozīmē un norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos. Minētie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.

88. pants

Apakšuzņēmēji

1.  To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 36. panta 2. punktā, nodrošina ar atbilstošu kompetentās valsts iestādes rīcību, kura rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.

2.  Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos var lūgt vai dalībvalstis tām var prasīt lūgt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu to, par kādu līguma daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmēja līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.

3.  Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ja to atļauj līguma raksturs, līgumslēdzējs maksājumus, kas veicami par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem, kas sniegti ekonomikas dalībniekam, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības (galvenais darbuzņēmējs), pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādi pasākumi var ietvert atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret nepamatotiem maksājumiem. Minēto maksājumu veikšanas kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.

4.  Šā panta 1.–3. punkts neskar jautājumu par galvenā darbuzņēmēja atbildību.

5.  Būvdarbu līgumu gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kas atrodas līgumslēdzēja tiešā uzraudzībā, pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot līguma izpildi, līgumslēdzējs prasa, lai galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzējs prasa, lai līguma izpildes gaitā galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var tieši galvenajam darbuzņēmējam uzlikt pienākumu sniegt prasīto informāciju.

Vajadzības gadījumā šā panta 6. punkta b) apakšpunkta vajadzībām prasītajai informācijai pievieno apakšuzņēmēju pašdeklarācijas, kā noteikts 80. panta 3. punktā. Pasākumos, ko īsteno saskaņā ar šā panta 8. punktu, var noteikt, ka apakšuzņēmējiem, par kuriem informācija tiek sniegta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, pašdeklarācijas vietā ir jāiesniedz sertifikāti un citi apliecinoši dokumenti.

Pirmajā daļā minētais neattiecas uz piegādātājiem.

Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzēji var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram:

6.  Lai nepieļautu 36. panta 2. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:

7.  Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos vai arī valsts tiesību aktos iekļaut papildu noteikumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem, piemēram, paredzot tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem bez nepieciešamības pieprasīt šādu tiešu maksājumu.

8.  Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 3., 5. vai 6. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta tipa līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.

89. pants

Līgumu izmaiņas to darbības laikā

1.  Līgumus un pamatnolīgumus bez jaunas iepirkuma procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:

Līgumslēdzēji, kuri šā punkta b) un c) apakšpunktānoteiktajos gadījumos ir veikuši izmaiņas līgumā, publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šādi paziņojumi ietver XVI pielikumā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 71. pantu.

2.  Papildus minētajam un nepārbaudot, vai ir izpildīti 4. punkta a)–d) apakšpunktā minētie nosacījumi, līgumus bez nepieciešamības veikt jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu var grozīt arī tad, ja izmaiņu vērtība ir mazāka par abām šīm vērtībām, proti:

Tomēr izmaiņas nevar mainīt līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.

3.  Lai aprēķinātu cenu, kas minēta 2. punktā, atjauninātā cena ir atsauces vērtība, ja līgumā ir iekļauta indeksācijas klauzula.

4.  Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā līguma vai pamatnolīguma. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

5.  Jauna iepirkuma procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līguma vai pamatnolīguma noteikumos tā darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.

90. pants

Līgumu izbeigšana

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējiem vismaz turpmāk minētajos apstākļos un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumu tā darbības laikā:

III

SADAĻA

ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI

I

NODAĻA

Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

91. pants

Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

Tiesības slēgt līgumus par sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII pielikumā, piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ja līgumu vērtība ir vienāda ar 15. panta c) punktā norādīto robežvērtību vai to pārsniedz.

92. pants

Paziņojumu publicēšana

1.  Līgumslēdzēji, kuri plāno piešķirt tiesības slēgt līgumu par 91. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu ar jebkuru no šādiem līdzekļiem:

Tomēr šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja būtu bijis iespējams izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas atbilstīgi 50. pantam par pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2.  Līgumslēdzēji, kuri piešķīruši tiesības slēgt līgumu par 91. pantā minētajiem pakalpojumiem, rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tomēr tie var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tie sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

3.  Paziņojumi, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, ietver XVIII pielikumā, attiecīgi A, B, C vai D daļā, minēto informāciju atbilstīgi standarta veidlapām. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka standarta veidlapu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

4.  Šajā pantā minētos paziņojumus publicē saskaņā ar 71. pantu.

93. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

1.  Dalībvalstis ievieš valsts noteikumus par to, kā piešķiramas tiesības slēgt līgumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēji ievēro tādus principus kā pārredzamība un vienlīdzīga attieksme pret ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis var brīvi noteikt piemērojamos procedūras noteikumus, ja vien šādi noteikumi ļauj līgumslēdzējiem ņemt vērā konkrēto pakalpojumu īpatnības.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, piekļūstamību, pieejamību – arī cenu ziņā – un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju – tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu grupu – īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un to statusa stiprināšanu, ka arī inovāciju. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlas, pamatojoties uz to piedāvājumu, kam ir vislabākā cenas un kvalitātes attiecība, sociālā nodrošinājuma pakalpojumu gadījumā ņemot vērā kvalitātes un ilgtspējas kritērijus.

94. pants

Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās

1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzēji, kas ir līgumslēdzējas iestādes, var paturēt tiesības ļaut organizācijām piedalīties publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās tikai par tiem 91. pantā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000-0, 75122000-7, 75123000-4, 79622000-0, 79624000-4, 79625000-1, 80110000-8, 80300000-7, 80420000-4, 80430000-7, 80511000-9, 80520000-5, 80590000-6, no 85000000-9 līdz 85323000-9, 92500000-6, 92600000-7, 98133000-4, 98133110-8.

2.  Šā panta 1. punktā minētā organizācija atbilst šādiem noteikumiem:

3.  Maksimālais līguma darbības laiks nav ilgāks par trim gadiem.

4.  Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

5.  Neatkarīgi no 108. panta Komisija izvērtē šā panta ietekmi un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei 2019. gada 18. aprīlī.

II

NODAĻA

Metu konkursu noteikumi

95. pants

Darbības joma

1.  Šo nodaļu piemēro metu konkursiem, ko rīko saistībā ar pakalpojumu līguma iepirkuma procedūru, ar noteikumu, ka līguma paredzamā vērtība bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas vai maksājumus dalībniekiem, ir vienāda ar 15. panta a) punktā noteikto summu vai to pārsniedz.

2.  Šo nodaļu piemēro visiem metu konkursiem, ja dalībniekiem paredzēto konkursa godalgu un maksājumu kopējā summa, ietverot tā pakalpojumu līguma kopējo vērtību bez PVN, ko pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 50. panta j) punktu, ja līgumslēdzējs paziņojumā par konkursu nav izslēdzis šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir vienāda ar 15. panta a) punktā noteikto summu vai to pārsniedz.

96. pants

Paziņojumi

1.  Līgumslēdzēji, kuri iecerējuši organizēt metu konkursu, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par konkursu.

Ja tie iecerējuši pēc tam piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu saskaņā ar 50. panta j) apakšpunktu, to norāda paziņojumā par metu konkursu.

Līgumslēdzēji, kuri ir rīkojuši metu konkursu, rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu.

2.  Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver XIX pielikumā iekļauto informāciju, un paziņojumā par metu konkursa rezultātiem ietver XX pielikumā izklāstīto informāciju pēc standarta veidlapu parauga. Komisija nosaka minēto standarta veidlapu paraugus ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

Paziņojumu par metu konkursa rezultātiem nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam 30 dienu laikā pēc metu konkursa noslēgšanas.

Ja informācijas atklāšana par konkursa rezultātiem kavētu tiesību aktu izpildi vai būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta – valsts vai privāta – ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp ekonomikas dalībniekiem, šādu informāciju var nepublicēt.

3.  Uz paziņojumiem saistībā ar metu konkursiem attiecas arī 71. panta 2.–6. punkts.

97. pants

Noteikumi par metu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju

1.  Organizējot metu konkursus, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas ir pielāgotas I sadaļai un šai nodaļai.

2.  Dalībnieku piedalīšanos metu konkursos neierobežo:

3.  Ja dalībnieku skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzēji paredz skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

4.  Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu ir minētā vai līdzvērtīga kvalifikācija.

98. pants

Žūrijas lēmumi

1.  Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.

2.  Kandidātu iesniegtos plānus un projektus žūrija izskata anonīmi un pamatojoties vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par konkursu.

3.  Projektiem piešķirtās vietas, ko nosaka, izvērtējot katru projektu, žūrija ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi, pievienojot žūrijas piezīmes un jautājumus, par kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.

4.  Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ievēro anonimitāti.

5.  Vajadzības gadījumā kandidātus var aicināt atbildēt uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu kādus projekta aspektus.

6.  Žūrijas locekļu un kandidātu sarunas protokolē pilnā apjomā.

IV

SADAĻA

PĀRVALDĪBA

99. pants

Izpilde

1.  Lai efektīvi nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā izklāstītos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes, subjekti vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir minētie uzdevumi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pārraudzīta publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana.

Ja pārraudzības iestādes vai struktūras pēc pašu iniciatīvas vai informācijas saņemšanas konstatē konkrētus pārkāpumus vai sistēmiskas problēmas, tās ir pilnvarotas par šīm problēmām norādīt valstu revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.

3.  Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus. Minētos rezultātus dara pieejamus arī Komisijai. Piemēram, tos var iekļaut šā punkta otrajā daļā minētajos pārraudzības ziņojumos.

Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai iesniedz pārraudzības ziņojumu, kurā attiecīgos gadījumos iekļauta informācija par visbiežākajiem nepareizas piemērošanas vai tiesiskās nenoteiktības avotiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai regulārām problēmām noteikumu piemērošanā, par MVU dalības līmeni publiskajā iepirkumā un par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumu iepirkumu jomā novēršanu, konstatēšanu un pienācīgu ziņošanu par tiem.

Ne biežāk kā reizi trijos gados Komisija var dalībvalstīm pieprasīt sniegt informāciju par valsts stratēģiskās iepirkumu politikas praktisko īstenošanu.

Šā punkta vajadzībām MVU definē tā, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK ( 15 ).

Balstoties uz saskaņā ar šo daļu saņemtajiem datiem, Komisija regulāri sniedz ziņojumu par valsts iepirkumu politikas īstenošanu un labāko praksi iekšējā tirgū.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka:

5.  Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija noteikusi saviem paziņojumiem un saziņai ar dalībvalstīm, dalībvalstis nosaka uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju attiecībā uz publiskā iepirkuma tiesību aktu piemērošanu.

6.  Līgumslēdzējas iestādes vismaz uz līguma darbības laiku glabā visu noslēgto līgumu eksemplārus, ja to vērtība ir vienāda ar vai lielāka par:

Līgumslēdzējas iestādes nodrošina piekļuvi minētajiem līgumiem; tomēr piekļuvi konkrētiem dokumentiem vai informācijas vienībām var liegt tādā apmērā un ar tādiem nosacījumiem, kādi paredzēti piemērojamos Savienības vai valsts noteikumos par piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību.

100. pants

Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

1.  Līgumslēdzēji glabā atbilstīgu informāciju par katru līgumu vai pamatnolīgumu, uz ko attiecas šī direktīva, un ikreiz, kad tiek izveidota dinamiskā iepirkumu sistēma. Šī informācija ir pietiekama, lai līgumslēdzēji ar to vēlāk varētu pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar:

Ciktāl paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas sastādīts saskaņā ar 70. pantu vai 92. panta 2. punktu, ir iekļauta šajā punktā prasītā informācija, līgumslēdzēji var atsaukties uz minēto paziņojumu.

2.  Līgumslēdzēji dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās īsteno elektroniski vai ne. Šajā nolūkā tie nodrošina, ka tie glabā pietiekamu dokumentāciju, ar ko var pamatot lēmumus, kas pieņemti visos iepirkuma procedūras posmos, piemēram, dokumentāciju par saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējām apspriedēm, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanu, dialogu vai sarunām, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šo dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus, sākot no dienas, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

3.  Informāciju vai dokumentāciju vai to svarīgākās daļas pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai vai valsts pārraudzības iestādēm, subjektiem vai struktūrām, kas minētas 99. pantā.

101. pants

Valstu ziņojumi un statistikas informācija

1.  Komisija pārskata, cik kvalitatīvi un pilnīgi ir dati, ko var iegūt no 67.–71., 92. un 96. pantā minētajiem paziņojumiem, kurus publicē saskaņā ar IX pielikumu.

Ja šā punkta pirmajā daļā minēto datu kvalitāte un pilnīgums neatbilst 67. panta 1. punktā, 68. panta 1. punktā, 69. pantā un 70. panta 1. punktā, 92. panta 3. punktā un 96. panta 2. punktā paredzētajiem pienākumiem, Komisija no attiecīgās dalībvalsts pieprasa papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts saprātīgā termiņā iesniedz Komisijas pieprasīto trūkstošo statistikas informāciju.

2.  Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta statistikas ziņojumu par iepirkumiem, uz kuriem būtu attiekusies šī direktīva, ja to vērtība būtu pārsniegusi attiecīgo robežvērtību, kas noteikta 15. pantā, norādot aplēsi par šādu iepirkumu kopējo vērtību attiecīgajā laikposmā. Minētajai aplēsei var jo īpaši izmantot datus, kas pieejami saskaņā ar valstu prasībām par publicēšanu vai ko iegūst izlases veida aplēsēs.

Minēto ziņojumu var iekļaut 99. panta 3. punktā minētajā ziņojumā.

102. pants

Administratīva sadarbība

1.  Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 62., 81. un 84. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.

2.  Visu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informācijas apmaiņu veic saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK ( 16 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK ( 17 ).

3.  Lai pārbaudītu, vai Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, ir piemēroti izmantot, lai apmainītos ar informāciju, uz ko attiecas šī direktīva, līdz 2015. gada 18. aprīlim tiek uzsākts izmēģinājuma projekts.

V

SADAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

103. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Šīs direktīvas 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. aprīļa.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

104. pants

Steidzamības procedūra

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 103. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

105. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK ( 18 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

106. pants

Transponēšana un pārejas noteikumi

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. Dalībvalstis Komisijai tūlīt dara zināmus minēto aktu tekstus.

2.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim, izņemot gadījumus, kad elektronisko līdzekļu izmantošana ir obligāta saskaņā ar 52., 53., 54. pantu, 55. panta 3. punktu, 71. panta 2. punktu vai 73. pantu.

Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām saskaņā ar 55. panta 3. punktu līdz 2017. gada 18. aprīlim.

Ja dalībvalsts izvēlas atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu, šī dalībvalsts paredz, ka līgumslēdzēji visai saziņai un informācijas apmaiņai var izvēlēties kādu no šiem saziņas līdzekļiem:

3.  Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

107. pants

Atcelšana

Ar šo Direktīvu 2004/17/EK atceļ, sākot no 2016. gada 18. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XXI pielikumā.

108. pants

Pārskatīšana

Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu – jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā līgumu slēgšanas tiesību pārrobežu piešķiršana un darījumu izmaksas –, kas izriet no 15. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.

Ja iespējams un nepieciešams, Komisija nākamajā sarunu kārtā apsver iespēju ierosināt palielināt robežvērtību lielumus, kas piemērojami saskaņā ar NVI. Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar NVI, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.

109. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

110. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

2. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS

Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.

II PIELIKUMS

4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, un ja minētās tiesības ir piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tās nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas 4. panta nozīmē. Turpmāk ir uzskaitītas procedūras, kurās nodrošināta atbilstīga iepriekšēja pārredzamība un saskaņā ar kurām piešķir atļaujas, pamatojoties uz citiem Savienības tiesību aktiem, kas nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas 4. panta nozīmē:

III PIELIKUMS

34. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

A.    Gāzes vai siltuma pārvade vai sadale

Direktīva 2009/73/EK

B.    Elektroenerģijas ražošana, pārvade vai sadale

Direktīva 2009/72/EK

C.    Dzeramā ūdens sagatavošana, pārvade vai sadale

(Ieraksta nav)

D.    Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā

E.    Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētu dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu jomā

(Ieraksta nav)

F.    Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu jomā

Direktīva 97/67/EK

G.    Naftas vai gāzes ieguve

Direktīva 94/22/EK

H.    Akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte un ieguve

(Ieraksta nav)

I.    Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu termināļu pakalpojumu jomā

(Ieraksta nav)

J.    Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu pakalpojumu jomā

(Ieraksta nav)

IV PIELIKUMS

35. PANTĀ MINĒTO ĪSTENOŠANAS AKTU PIEŅEMŠANAS TERMIŅI

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos laikposmus pagarina par 15 darbdienām, ja pieprasījumam nav pievienota paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība un kura rūpīgi analizē nosacījumus par 34. panta 1. punkta iespējamu piemērošanu attiecīgajai darbībai saskaņā ar 34. panta 2. un 3. punktu.

Minētie laikposmi sākas pirmajā darbdienā pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi 35. panta 1. punktā minēto pieprasījumu vai – ja pieprasījumā sniedzamā informācija ir nepilnīga – nākamajā darbdienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas.

Komisija, vienojoties ar dalībvalsti vai līgumslēdzēju, kas iesniedzis pieprasījumu, var pagarināt pirmajā daļā noteiktos laikposmus.

V PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KVALIFIKĀCIJAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS RĪKIEM UN IERĪCĒM

Rīkiem un ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jānodrošina vismaz tas, ka:

VI PIELIKUMS

A DAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PERIODISKAJĀ INFORMATĪVAJĀ PAZIŅOJUMĀ

(kā minēts 67. pantā)

I.    Informācija, kas jāiekļauj visos gadījumos

II.    Papildu informācija, kas jāsniedz, ja ar paziņojumu izsludina iepirkumu vai ja tas ļauj saīsināt piedāvājumu saņemšanas termiņus (67. panta 2. punkts)

Ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

B DAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR PERIODISKA INFORMATĪVĀ PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU PIRCĒJA PROFILĀ, KURUS NEIZMANTO IEPIRKUMA IZSLUDINĀŠANAI

(kā minēts 67. panta 1. punktā)

VII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ELEKTRONISKO IZSOĻU IEPIRKUMA PROCEDŪRAS DOKUMENTOS (53. PANTA 4. PUNKTS)

Ja līgumslēdzēji ir nolēmuši rīkot elektronisko izsoli, iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz šādu informāciju:

VIII PIELIKUMS

DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

IX PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

1.    Paziņojumu publicēšana

Līgumslēdzējiem 67., 68., 69., 70., 92. un 96. pantā minētie paziņojumi ir jānosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam, un tie jāpublicē saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

Turklāt līgumslēdzēji var šo informāciju publicēt internetā pircēja profilā, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

2.    Papildinošas vai papildu informācijas publicēšana

3.    Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība

Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejami interneta vietnē http://simap.eu.int

X PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR KVALIFIKĀCIJAS SISTĒMU

(kā minēts 44. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 68. pantā)

XI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMU

(kā minēts 69. pantā)

A.   ATKLĀTAS PROCEDŪRAS

Ja būvdarbu līgumu gadījumā būvdarbi vai līgums ir sadalīts vairākās daļās, norāda atsevišķās daļas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākām vai visām daļām.

Ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota pilna apmēra tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

B.   SLĒGTAS PROCEDŪRAS

Ja būvdarbu līgumu gadījumā būvdarbi vai līgums ir sadalīts vairākās daļās, norāda atsevišķās daļas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākām vai visām daļām.

C.   SARUNU PROCEDŪRAS

Ja būvdarbu līgumu gadījumā būvdarbi vai līgums ir sadalīts vairākās daļās, norāda atsevišķās daļas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākām vai visām daļām.

XII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR LĪGUMA SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANU

(kā minēts 70. pantā)

I.    Informācija publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  ( 20 )

Vairāku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā (daļas, vairāki pamatnolīgumi) šo informāciju sniedz par katru piešķiršanu.

II.    Informācija, kas nav paredzēta publicēšanai

XIII PIELIKUMS

SASKAŅĀ AR 74. PANTU PAREDZĒTAIS UZAICINĀJUMU IESNIEGT PIEDĀVĀJUMU, PIEDALĪTIES DIALOGĀ, PIEDALĪTIES SARUNĀS VAI APSTIPRINĀT IEINTERESĒTĪBU SATURS

Tomēr attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot konkursa dialogu vai inovācijas partnerību, minēto informāciju nenorāda uzaicinājumā piedalīties sarunās, bet to norāda uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu;

Minētajā uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:

XIV PIELIKUMS

SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 36. PANTA 2. PUNKTĀ

XV PIELIKUMS

83. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK.

XVI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMA GROZĪJUMIEM TĀ DARBĪBAS LAIKĀ

(kā minēts 89. panta 1. punktā)

XVII PIELIKUMS

XVIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMIEM, KURI ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM

(kā minēts 92. pantā)

A daļa.    Paziņojums par līgumu

B daļa.    Periodisks informatīvs paziņojums

attiecīgā gadījumā norāde, vai līgums attiecas tikai uz aizsargātām darbnīcām un vai tā izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros;

attiecīgā gadījumā norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji;

C daļa.    Paziņojums par kvalifikācijas sistēmu

attiecīgā gadījumā norāde, vai līgums attiecas tikai uz aizsargātām darbnīcām un vai tā izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros;

attiecīgā gadījumā norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji;

D daļa.    Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

XIX PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR METU KONKURSU

(kā minēts 96. panta 1. punktā)

XX PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR METU KONKURSU REZULTĀTIEM

(kā minēts 96. panta 1. punktā)

XXI PIELIKUMS

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).

( 3 ) Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

( 6 ) Komisijas Lēmums 2002/205/EK (2002. gada 4. marts) ievērojot Austrijas lūgumu par Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā paredzētā īpašā režīma piemērošanu (OV L 68, 12.3.2002., 31. lpp.).

( 7 ) Komisijas Lēmums 2004/73/EK (2004. gada 15. janvāris) par Vācijas lūgumu piemērot Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā noteikto īpašo procedūru (OV L 16, 23.1.2004., 57. lpp.).

( 8 ) Komisijas Lēmums 93/327/EEK (1993. gada 13. maijs), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējām iestādēm subjektiem, kas izmanto ģeogrāfiskos apgabalus naftas, gāzes, ogļu vai citu cieto kurināmo meklēšanai vai ieguvei, jāinformē Komisija par to piešķirtajiem līgumiem (OV L 129, 27.5.1993., 25. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

( 10 ) Komisijas Lēmums 2009/767/EK (2009. gada 16. oktobris) par pasākumiem, lai veicinātu procedūru veikšanu elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 274, 20.10.2009., 36. lpp.).

( 11 ) Komisijas Lēmums 2011/130/ES (2011. gada 25. februāris), ar kuru nosaka minimālās prasības kompetento iestāžu elektroniski parakstītu dokumentu pārrobežu apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 53, 26.2.2011., 66. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

( 15 ) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

( 18 ) Padomes Lēmums 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par Padomdevējas komitejas būvdarbu valsts līgumu jautājumos izveidošanu (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

( 20 ) Informāciju, kas ir 6., 9. un 11. punktā, uzskata par tādu informāciju, kas nav paredzēta publicēšanai, ja līgumslēdzējs uzskata, ka šīs informācijas publicēšana varētu kaitēt sensitīvām komercinteresēm.