Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas juridiskā nenoteiktība un šķēršļi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem, un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskās iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai Savienības pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs, līdzsvarots un elastīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem. Šāds tiesiskais regulējums dotu arī lielāku tiesisko noteiktību starptautiskajiem ekonomikas dalībniekiem un varētu būt pamats un instruments, kas palīdzētu vairāk atvērt starptautiskos publisko iepirkumu tirgus un stiprināt starptautisko tirdzniecību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai uzlabotu MVU iespējas piekļūt koncesiju tirgum visā Savienībā.

(2)	Tiesiskā regulējuma noteikumiem, kurus piemēro koncesijas tiesību piešķiršanai, vajadzētu būt skaidriem un vienkāršiem. Tiem vajadzētu pienācīgi atspoguļot koncesijas tiesību specifiku salīdzinājumā ar publiskā iepirkuma līgumiem, un tiem nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu.

(3)

Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot efektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šajā kontekstā koncesiju līgumi ir būtiski instrumenti infrastruktūras un stratēģisko pakalpojumu ilgtermiņa strukturālā attīstībā, kas veicina konkurences attīstību iekšējā tirgū, dod iespēju gūt labumu no privātā sektora prasmju pielietojuma un palīdz nodrošināt efektivitāti un inovācijas.

(4)

Publisku būvdarbu koncesiju piešķiršanai pašlaik piemēro pamatnoteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK ( 4 ); savukārt tādu pakalpojumu koncesiju piešķiršanai, kuri izraisa pārrobežu interesi, ir piemērojami Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principi, it sevišķi brīvas preču aprites, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, kā arī no tiem izrietošie principi, proti, vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējas atzīšanas, proporcionalitātes un pārredzamības princips. Pastāv juridiskās nenoteiktības risks, kas saistīts gan ar to, ka valstu likumdevēji var atšķirīgi interpretēt Līguma principus, gan ar būtiskām atšķirībām starp dažādu dalībvalstu tiesību aktiem. Šo risku apliecina Eiropas Savienības Tiesas plašā judikatūra, taču tā tikai daļēji risina dažus koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas aspektus.

Ir nepieciešama LESD principu vienāda piemērošana visās dalībvalstīs un minēto principu interpretācijas atšķirību novēršana Savienības līmenī, lai novērstu iekšējā tirgū pastāvošos traucējumus. Tas arī palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, veicinātu MVU vienlīdzīgu pieeju un godīgu piedalīšanos koncesijas līgumu piešķiršanā gan vietējā, gan Savienības līmenī un atbalstītu ilgtspējīgas valsts politikas mērķus.

(5)

Ar šo direktīvu atzīst un vēlreiz apstiprina dalībvalstu un publisko iestāžu tiesības noteikt tādus administrēšanas veidus, kādus tās uzskata par piemērotākajiem būvdarbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai. Jo īpaši šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāskar dalībvalstu un publisko iestāžu tiesības veikt būvdarbus vai tieši sniegt pakalpojumus sabiedrībai vai deleģēt šādu pakalpojumu sniegšanu trešām personām. Dalībvalstīm vai publiskajām iestādēm joprojām vajadzētu būt brīvībai noteikt un precizēt sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai cenu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus.

(6)

Būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle, ievērojot LESD principus par vienlīdzīgu attieksmi, nediskrimināciju, pārredzamību un personu brīvu pārvietošanos, nolemt organizēt pakalpojumu sniegšanu vai nu kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Tāpat būtu jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus. Tai arī nevajadzētu ierobežot valsts, reģionālo un vietējo iestāžu pilnvaras sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus atbilstīgi LESD 14. pantam un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienotajam protokolam Nr. 26. Turklāt šī direktīva neattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai uz dalībvalstu piešķirtā atbalsta sistēmām, jo īpaši sociālajā jomā, saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Ir atbilstīgi precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(7)

Ir atbilstīgi arī atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā. Tai arī nebūtu jāizraisa nedz tādu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu liberalizācija, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, nedz arī tādu publisko subjektu privatizācija, kuri sniedz pakalpojumus.

(8)

Attiecībā uz koncesijām, kas sasniedz vai pārsniedz noteiktu vērtību, ir atbilstīgi nodrošināt minimālu to valsts procedūru koordinēšanu, kuras nosaka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz LESD principiem, tā, lai nodrošinātu koncesiju atvērtību konkurencei un atbilstīgu juridisko noteiktību. Šiem koordinējošiem noteikumiem nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un nodrošinātu zināmu elastību. Būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm šos noteikumus pilnveidot un izstrādāt sīkāk, ja tās to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši, lai nodrošinātu labāku atbilstību minētajiem principiem.

(9)

Būtu jāpaskaidro, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tās, kas izveidotas kā pagaidu apvienības, var piedalīties piešķiršanas procedūrās arī tad, ja tām nav konkrētas juridiskās formas. Tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta solidāra un atsevišķa atbildība, gadījumā, kad koncesiju piešķir šādai grupai, var prasīt konkrētu formu. Būtu arī jāpaskaidro, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem vajadzētu būt spējīgiem skaidri noteikt, kā ekonomikas dalībnieki var izpildīt prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai kritērijus attiecībā uz tehniskām un profesionālām iespējām, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji paši nosaka ekonomikas dalībniekiem. Lai ekonomikas dalībnieki varētu izpildīt koncesijas līgumu saistības, var būt nepieciešams noteikt nosacījumus, ko neizvirza individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kuriem vajadzētu būt objektīvi pamatotiem un samērīgiem, varētu ietvert, piemēram, prasību par kopīgas pārstāvības noteikšanu vai vadošā partnera iecelšanu koncesiju piešķiršanas procedūras mērķiem vai prasību sniegt informāciju par to sastāvu.

(10)

Attiecībā uz būvju un pakalpojumu koncesiju piešķiršanu enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē būtu jāievieš arī konkrēti koordinēšanas noteikumi, ņemot vērā to, ka valstu iestādes var ietekmēt šo nozaru subjektus un ka tirgi, kuros tie darbojas, ir slēgti, jo šajos tirgos pastāv īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalstis piešķir attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu sniegšanas tīklu apgādi, nodrošināšanu vai ekspluatāciju.

(11)

Koncesijas ir līgumi par atlīdzību, ar kuriem viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uztic vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību. Šādu līgumu objekts ir būvdarbu vai pakalpojumu iepirkums, izmantojot koncesiju, par kuru atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu. Šādi līgumi var ietvert, bet tiem nav obligāti jāietver īpašumtiesību nodošanu līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, bet līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji vienmēr gūst labumu no attiecīgajām būvēm vai pakalpojumiem.

(12)	Šīs direktīvas nolūkiem būtu jāpaskaidro, ka kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(13)

Turklāt kārtība, saskaņā ar kuru visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, piemēram, patērētāju izvēles un pakalpojumu kuponu sistēmas, nebūtu jāuzskata par koncesijām, tostarp arī tad ne, kad šī kārtība pamatojas uz juridisku vienošanos starp publisko iestādi un ekonomikas dalībniekiem. Tādas sistēmas parasti balstās uz publiskās iestādes lēmumu, ar ko nosaka pārredzamus un nediskriminējošus nosacījumus par ekonomikas dalībnieku pastāvīgu piekļuvi īpašu pakalpojumu sniegšanai, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšanai, dodot iespēju klientiem izvēlēties kādu no šādiem operatoriem.

(14)

Turklāt par koncesijām nebūtu jāuzskata konkrēti dalībvalsts izdoti dokumenti, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko dalībvalsts vai tās publiskā iestāde paredz nosacījumus ekonomiskās darbības īstenošanai, tostarp nosacījumu veikt konkrētu darbību, kuras parasti piešķir pēc ekonomikas dalībnieka lūguma un ne pēc līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja ierosmes, un ja ekonomikas dalībnieks saglabā brīvu izvēli atteikties no būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Minēto dalībvalsts izdoto dokumentu gadījumos var piemērot īpašos noteikumus, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK ( 5 ). Pretēji minētajiem dalībvalsts izdotajiem dokumentiem koncesijas līgumos ir paredzēti savstarpēji saistoši pienākumi, ar ko šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašas prasības, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmas.

(15)

Turklāt konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus saskaņā ar privāttiesībām vai publiskām tiesībām, piemēram, zemi vai jebkuru valsts īpašumu, jo īpaši jūras, iekšzemes ostu vai lidostu nozarē, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz tikai to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē. Tas parasti ir valsts īpašumu vai zemes nomas līgumu gadījumos, kas parasti ietver noteikumus par īpašuma nodošanu nomnieka valdījumā, īpašuma lietojuma veidu, īpašnieka un nomnieka pienākumus attiecībā uz īpašuma uzturēšanu, nomas ilgumu un īpašuma nodošanu atpakaļ īpašnieka valdījumā, nomnieka maksājamo nomas maksu un papildu izdevumiem.

(16)

Turklāt arī vienošanās par valsts nekustamā īpašuma izmantošanu, lai nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētas līnijas vai tīklus, ar ko paredz sniegt pakalpojumu sabiedrībai, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē, ciktāl minētās vienošanās neuzliek piegādes pienākumu un neiekļauj pakalpojumu iegādi līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pašam sev vai galalietotājiem.

(17)	Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz līgumiem, kuros nav iekļauti maksājumi darbuzņēmējam, kā arī kuros darbuzņēmējs saņem atlīdzību, pamatojoties uz regulētiem tarifiem, kas aprēķināti tā, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, kas darbuzņēmējam radušies par pakalpojuma sniegšanu.

(18)

Ar koncesijas un publiskā līguma jēdzienu interpretāciju saistītās grūtības ir ilgstoši radījušas juridisko nenoteiktību ieinteresētajām personām, un saistībā ar tām Eiropas Savienības Tiesa ir pasludinājusi vairākus spriedumus. Tāpēc būtu jāprecizē koncesijas definīcija, jo īpaši – atsaucoties uz operacionālā riska jēdzienu. Koncesijas galvenā iezīme – tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus – vienmēr nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots ekonomiska rakstura operacionālais risks, kas saistīts ar iespējamību, ka normālos apstākļos var netikt atlīdzināti piešķirto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas, pat ja daļu no riska uzņemas līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Nebūtu pamatoti piemērot īpašus noteikumus, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atbrīvotu ekonomikas dalībnieku no jebkādiem iespējamiem zaudējumiem, garantējot minimālos ieņēmumus, kas vai nu atbilst veiktajiem ieguldījumiem un izmaksām, kas ekonomikas dalībniekam rodas saistībā ar līguma izpildi, vai tos pārsniedz. Tajā pašā laikā būtu skaidri jānosaka, ka konkrēti pasākumi, ko ekskluzīvi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāuzskata par koncesijām, ja ekonomikas dalībnieka ieguldījumu un izmaksu, kuras radušās, veicot būvdarbus vai sniedzot pakalpojumus, atgūšana ir atkarīga no faktiskā pieprasījuma pēc pakalpojuma vai pamatlīdzekļa vai no to faktiskās piegādes.

(19)

Ja konkrētai nozarei piemērojami noteikumi novērš risku, paredzot koncesionāram garantiju, ka saistībā ar līguma izpildi veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas tiks atlīdzinātas, šāds līgums nebūtu jāuzskata par koncesiju šīs direktīvas nozīmē. Tāpēc, ka risks ir ierobežots jau no paša sākuma, nebūtu jāizslēdz iespēja, ka līgums tiek atzīts par koncesiju. Tas var būt arī, piemēram, nozarēs, kurās ir regulēti tarifi, vai tad, ja operacionālais risks ir ierobežots ar līguma noteikumiem, kuros paredzēta daļēja kompensācija, tostarp kompensācija koncesijas priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā tādu iemeslu dēļ, par kuriem vainojama līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, vai force majeure iemeslu dēļ.

(20)

Operacionālā riska pamatā vajadzētu būt faktoriem, kurus puses nevar kontrolēt. Tādi riski, kas ir saistīti ar, piemēram, sliktu pārvaldību, ekonomikas dalībnieka līgumsaistību neizpildi vai force majeure gadījumiem, nav izšķiroši, lai līgumu varētu klasificēt par koncesiju, jo šādi riski piemīt katram līgumam, gan publiskā iepirkuma līgumam, gan koncesijai. Ar operacionālo risku būtu jāsaprot risks tikt pakļautam tirgus mainīgumam, kas var ietvert vai nu pieprasījuma, vai arī piedāvājuma risku, vai gan pieprasījuma, gan piedāvājuma risku. Pieprasījuma risks ir jāsaprot kā risks saistībā ar būvdarbu vai pakalpojumu, kuri ir līguma priekšmets, faktisko pieprasījumu. Piedāvājuma risks ir jāuzskata par risku saistībā ar to būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuri ir līguma priekšmets, it īpaši risku, ka pakalpojumu sniegšana neatbildīs pieprasījumam. Lai izvērtētu operacionālo risku, būtu saskaņoti un vienādi jāņem vērā neto pašreizējā vērtība, kāda tā ir visiem koncesionāra ieguldījumiem, izmaksām un ieņēmumiem.

(21)

Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt izskatīja jēdzienu “subjekti, kurus pārvalda saskaņā ar publiskajām tiesībām”. Virkne paskaidrojumu ir būtiski pilnīgai šā koncepta izpratnei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kurš uzņemas savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kuras tam uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs. Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, precizējot, ka būt finansētam “galvenokārt” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert tos maksājumus no lietotājiem, kuri tiek piemēroti, aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību aktu noteikumiem.

(22)

Ir atbilstīgi definēt “ekskluzīvas tiesības” un “īpašas tiesības”, jo minētie jēdzieni ir būtiski šīs direktīvas darbības jomai un līgumslēdzēju jēdzienam. Būtu jāprecizē, ka subjektiem, kas nav ne līgumslēdzēji saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ne publiski uzņēmumi, šīs direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz šādām tiesībām. Tomēr tie netiks uzskatīti par līgumslēdzējiem, ja šādas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte. Minētajiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK ( 6 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK ( 7 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK ( 8 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK ( 9 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 ( 10 ). Būtu arī jāprecizē, ka minētais tiesību aktu saraksts nav izsmeļošs un ka jebkāda veida tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar citām procedūrām, kas balstītas uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav būtiskas, lai noteiktu līgumslēdzējus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

(23)

Šai direktīvai būtu jāattiecas tikai uz koncesiju līgumiem, kuru vērtība atbilst noteiktam robežlīmenim vai pārsniedz to, un robežvērtībām būtu jāatspoguļo skaidra pārrobežu interese par koncesijām no tādu ekonomikas dalībnieku puses, kas atrodas dalībvalstīs, kas nav līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju dalībvalstis. Līdz ar to būtu jānosaka koncesijas vērtības aprēķināšanas metode, kurai vajadzētu būt identiskai attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, jo abu veidu līgumos bieži ir iekļauti gan būvdarbi, gan pakalpojumi. Aprēķinam būtu jāatsaucas uz koncesionāra kopējo apgrozījumu būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas objekts un ko ir paredzējusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, bez PVN, visā līguma darbības laikā.

(24)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus atvēršanu un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka netiek apdraudēta vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs. Tādēļ būtu jāpiemēro īpaši un vienādi noteikumi koncesijām, ko subjekti, kas veic kādu no iepriekš minētajām darbībām, piešķir šādu darbību veikšanas nolūkā neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts, vietējās vai reģionālās iestādes, publisko tiesību subjekti, publiski uzņēmumi vai citi subjekti, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Būtu jāuzskata, ka subjekti, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par tādu pakalpojumu sniegšanu, kas saistās ar kādu no II pielikumā minētajām darbībām, šādas darbības veic.

(25)	Būtu jāpaskaidro, ka atbilstošā darbība lidostu pakalpojumu jomā ietver arī pakalpojumus pasažieriem, kas veicina lidostas aprīkojuma netraucētu darbību un kurus sagaida no labi organizētas, modernas lidostas, piemēram, mazumtirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un autostāvvietas.

(26)

Daži subjekti darbojas gan siltumenerģijas, gan dzesēšanas ražošanas, pārvades vai sadales jomā. Ir iespējama zināma nenoteiktība attiecībā uz to, kādi noteikumi piemērojami attiecīgi ar siltumenerģiju un dzesēšanu saistītām darbībām. Tāpēc būtu jāpaskaidro, ka siltumenerģijas pārvade un/vai sadale ir darbība, kas iekļauta II pielikumā, un tādējādi uz subjektiem, kas darbojas apkures jomā, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ko piemēro līgumslēdzējiem, ja tos atzīst par līgumslēdzējiem. No otras puses, uz subjektiem, kas darbojas dzesēšanas jomā, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ko piemēro līgumslēdzējām iestādēm, ja tos atzīst par līgumslēdzējām iestādēm. Noslēgumā būtu jāpaskaidro, ka koncesijas, kas piešķirtas līgumiem saistībā gan ar apkuri, gan dzesēšanu, būtu jāizskata atbilstoši noteikumiem par līgumiem vairāku darbību veikšanai, lai noteiktu, kādi iepirkuma noteikumi, ja tādi vispār uz tiem attiecināmi, attiecas uz šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(27)

Pirms paredzēt jebkādas izmaiņas šīs direktīvas darbības jomā saistībā ar dzesēšanas nozari, būtu jāizpēta stāvoklis minētajā nozarē, lai gūtu pietiekamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz konkurences situāciju, pārrobežu iepirkumu līmeni un ieinteresēto personu viedokļiem. Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas piemērošana minētajai nozarei varētu būtiski ietekmēt tirgus atvēršanu, izvērtējot šīs direktīvas ietekmi, būtu jāveic minētā izpēte.

(28)	Būtu jāprecizē, ka II pielikuma 1. un 2. punkta nolūkā “piegāde” ietver ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst minētā pielikuma 6. punkta darbības jomā.

(29)

Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav nodalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jānosaka, vai dažādās daļas ir vai nav nodalāmas. Tāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka iemesls, kāpēc ir nepieciešams slēgt nedalītu līgumu, var būt gan tehniskas, gan ekonomiskas dabas.

(30)

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ir nodalāmi, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vienmēr ir brīva izvēle piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, kurā ir gan koncesijas elementi, gan citi elementi, neatkarīgi no to vērtības un no tā, kāds tiesiskais regulējums citādi attiektos uz šiem elementiem, būtu jānorāda noteikumi, ko piemēro šādos gadījumos. Būtu jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai konkrētām daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā.

(31)

Līgumslēdzēji varētu piešķirt koncesijas, lai izpildītu ar vairākām darbībām saistītās prasības, uz kurām, iespējams, attiecas dažādi tiesiskie regulējumi. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienai koncesijai, kura paredzēta vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai koncesija galvenokārt paredzēta, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajai koncesijai jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu koncesijas vērtību un sagatavotu koncesijas piešķiršanas procedūras dokumentus. Dažos gadījumos varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(32)

Dažos gadījumos konkrēta līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kas ir valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai publisko tiesību subjekts vai konkrēta to apvienība varētu būt vienīgais konkrēta pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka minētajās situācijās līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts šajā apsvērumā, vai to apvienība drīkst piešķirt koncesijas šādiem subjektiem, nepiemērojot šo direktīvu.

(33)

Ir arī atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut noteiktas pakalpojumu koncesijas, ko piešķir ekonomikas dalībniekiem, ja tās piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi valsts normatīvajiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, kuri paredz kopīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, kas piemērojami II pielikumā minētajām darbībām, jo šādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā par koncesijas tiesību piešķiršanu. Nosakot atkāpi un neskarot tiesiskās sekas, kas ir vispārīgai neiekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā, uz koncesijām, kas minētas 10. panta 1. punkta otrajā daļā, būtu jāattiecas pienākumam publicēt paziņojumu par koncesijas piešķiršanu – ar nolūku nodrošināt pietiekamu pārredzamību, ja vien tādas pārredzamības nosacījumi nav paredzēti nozares tiesību aktos. Lai uzlabotu pārredzamību, ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no II pielikumā minētajām darbībām, tai būtu par to jāinformē Komisija.

(34)	Šajā direktīvā tādi jēdzieni kā būtiskas drošības intereses, militārais aprīkojums, sensitīvs aprīkojums, sensitīvi būvdarbi un sensitīvi pakalpojumi būtu jāsaprot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK ( 11 ) nozīmē.

(35)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu brīvība, ievērojot Savienības tiesību aktus, izvēlēties veidus, kā organizēt un kontrolēt azartspēļu un derību rīkošanu, tostarp izmantojot atļaujas. Ir atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut koncesijas saistībā ar loteriju rīkošanu, kuras dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir saskaņā ar procedūru bez publicitātes nodrošināšanas atbilstoši piemērojamiem valsts tiesību aktiem, normatīvajiem vai publicētiem administratīvajiem aktiem saskaņā ar LESD. Pamatojums šādai izslēgšanai ir ekskluzīvu tiesību piešķiršana ekonomikas dalībniekam, kā dēļ nav iespējams piemērot konkurences procedūru, kā arī vajadzība saglabāt iespēju dalībvalstīm regulēt azartspēļu nozari valsts līmenī, ņemot vērā dalībvalstu pienākumus nodrošināt publisko un sabiedrisko kārtību.

(36)

Direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamiem pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai asociācijas, jo šo organizāciju īpatnības būtu grūti saglabāt, ja pakalpojuma nodrošinātāji būtu jāizvēlas saskaņā ar šajā direktīvā izklāstīto procedūru. Tomēr izslēgšanu nevajadzētu piemērot plašāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams; tāpēc būtu skaidri jānosaka, ka nevajadzētu izslēgt pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus. Šajā sakarā turklāt ir nepieciešams precizēt, ka publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumi nav iekļauti, tie ir CPV 8514. kategorijā. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 85143000-3, kas ietver vienīgi pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus, būtu jāpiemēro īpašs režīms, kāds paredzēts sociāliem un citiem specifiskiem pakalpojumiem (“vieglais režīms”). Līdz ar to jauktiem koncesijas līgumiem par medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem vispār būtu jāpiemēro vieglais režīms arī tad, ja pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu vērtība būtu lielāka nekā citiem medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem.

(37)

Ir atbilstīgi atgādināt, ka šī direktīva attiecas vienīgi uz dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Līdz ar to tās noteikumi neattiecas uz politiskām partijām, jo tās nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne līgumslēdzēji. Tomēr dažās valstīs varētu būt politiskās partijas, kuras atbilst publisko tiesību subjekta jēdzienam. Tomēr daži pakalpojumi (piemēram, propagandas filmu un propagandas videoierakstu producēšana) ir nedalāmi saistīti ar pakalpojuma sniedzēja politiskajiem uzskatiem; ja tos sniedz saistībā ar vēlēšanu kampaņu, pakalpojumu sniedzējus parasti izvēlas veidā, ko nevar regulēt ar koncesijas noteikumiem. Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansējumu attiecina citus noteikumus, nevis šajā direktīvā noteiktos.

(38)

Daudzi līgumslēdzēji ir izveidoti kā ekonomiskā grupa, kurā var būt iekļauti vairāki atsevišķi uzņēmumi; bieži katram no minētajiem uzņēmumiem ir specializēta loma ekonomiskās grupas vispārējā kontekstā. Tāpēc ir atbilstīgi neiekļaut konkrētas pakalpojumu un būvdarbu koncesijas, kuras ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētas pakalpojumu un būvdarbu koncesijas, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Tomēr ir arī atbilstīgi nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju, ka tiem tiek piešķirta koncesija bez izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(39)

Uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja starp līgumslēdzēju un attiecīgo uzņēmumu pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme vai ja abi ir pakļauti cita uzņēmuma dominējošai ietekmei; šajā sakarā privātā sektora līdzdalībai pašai par sevi nevajadzētu būt būtiskai. Pārbaudi, vai uzņēmums ir saistīts ar attiecīgo līgumslēdzēju vai ne, vajadzētu veikt pēc iespējas vienkārši. Līdz ar to un ņemot vērā, ka iespējama šādas tiešas vai netiešas dominējošas ietekmes noteikšana būtu jānosaka jau tad, kad lemj, vai uzņēmumu un subjektu gada pārskati būtu jākonsolidē, uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja to gada pārskati ir konsolidēti. Tomēr Savienības noteikumus par gada pārskatiem nepiemēro vairākos gadījumos, piemēram, iesaistīto uzņēmumu lieluma dēļ vai tāpēc, ka nav izpildīti konkrēti nosacījumi saistībā ar to juridisko formu. Tādos gadījumos, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES ( 12 ) nav piemērojama, vajadzēs pārbaudīt, vai pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme, ņemot vērā īpašuma tiesības, finansiālo līdzdalību vai noteikumus, kas regulē minētos uzņēmumus.

(40)

Uz koncesijām ūdensapgādes jomā bieži attiecas īpašas un sarežģītas vienošanās, kuras īpaši jāapsver, ņemot vērā to, cik svarīgs ir ūdens kā sabiedrisks labums un pamatvērtība visiem Savienības pilsoņiem. Minēto vienošanos īpašās iezīmes attaisno izņēmumus ūdensapgādes jomā no šīs direktīvas darbības jomas. Izslēgšana attiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, lai nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētus tīklus, kuru mērķis ir sniegt pakalpojumu sabiedrībai saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai sadali šādos tīklos. Koncesijas notekūdeņu izvadīšanas un attīrīšanas jomā, hidrotehniskos projektos, apūdeņošanai vai zemes drenāžai (ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas) arī būtu jāizslēdz tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar izslēgto darbību.

(41)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzēji un kuras paredzētas, lai atļautu II pielikumā minētās darbības veikšanu, ja dalībvalstī, kurā minēto darbību īsteno, tā ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota, kā noteikts saskaņā ar procedūru, kas šim mērķim paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES ( 13 ). Tāpēc ir atbilstīgi saglabāt procedūru, ko piemēro visām nozarēm vai to daļām, uz ko attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai būtu jārada attiecīgajiem subjektiem juridiskā noteiktība, kā arī atbilstīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka visi lēmumi, kas pieņemti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK ( 14 ) 30. pantu, būs joprojām piemērojami.

(42)	Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz koncesiju piešķiršanu, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro koncesiju piešķiršanai, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(43)

Gadījumos, kad koncesijas attiecībā uz noteiktiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ koncesiju piešķiršanas noteikumi nav piemērojami. Minēto iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu koncesijām, kuras piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Minēto izņēmumu tomēr nevajadzētu attiecināt uz tāda tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei.

(44)

Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci paredzēt finansējumu sabiedriskajai apraidei, ciktāl tādu finansējumu raidorganizācijām sniedz sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildei, kā to uztic, definē un organizē katra dalībvalsts saskaņā ar LESD un LES pievienoto Protokolu Nr. 29 par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.

(45)

Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā uz līgumiem, kas noslēgti starp publiskā sektora subjektiem, būtu jāattiecina noteikumi par koncesijām. Dalībvalstis un pat dažas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc nepieciešams precizēt, kuros gadījumos publiskā sektorā noslēgtiem līgumiem nepiemēro noteikumus, kas paredzēti šajā direktīvā. Tāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskas iestādes, pats par sevi neizslēdz šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. Tomēr šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanai nevajadzētu skart publisko iestāžu rīcības brīvību veikt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, kuri tiem ir uzticēti, izmantojot savus pašu resursus, kas ietver iespēju sadarboties ar citām publiskām iestādēm. Būtu jānodrošina, ka neviena atbrīvota publisko iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem tiktāl, ciktāl tā rada priekšrocības privātā sektora pakalpojumu sniedzējam salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

(46)

Uz koncesijām, kuras piešķir kontrolētām juridiskām personām, nevajadzētu attiecināt šajā direktīvā paredzēto procedūru piemērošanu, ja 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs kontrolē attiecīgo juridisko personu līdzīgā veidā, kā tas kontrolē savas nodaļas, ar noteikumu, ka kontrolētā juridiskā persona vairāk nekā 80 % no savas darbības velta uzdevumiem, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, vai citas juridiskas personas, kuras kontrolē līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, neatkarīgi no tā, kas ir labuma guvējs no līguma izpildes. Izslēgumu nevajadzētu paplašināti attiecināt uz situācijām, kad privātajam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos koncesijas piešķiršana bez iepirkuma procedūras nodrošinātu privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir kapitāla līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā, nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Tomēr, ņemot vērā obligātās dalības publisko iestāžu, piemēram, organizāciju, kas atbild par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību vai sniedz šos pakalpojumus, īpatnības, to nevajadzētu piemērot gadījumos, kad konkrēta privāta ekonomikas dalībnieka līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā ir obligāta atbilstoši valsts tiesību aktu noteikumiem saskaņā ar Līgumiem ar noteikumu, ka šāda līdzdalība neietver kontroli un bloķēšanu un nenodrošina izšķirošu ietekmi uz kontrolēto juridisko personu. Būtu arī jāprecizē, ka izšķirošais elements ir vienīgi tieša privāta līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā.

Tāpēc gadījumos, ja ir tieša privātā kapitāla līdzdalība kontrolējošā līgumslēdzējā iestādē vai līgumslēdzējā, vai kontrolējošās līgumslēdzējās iestādēs vai līgumslēdzējos, tas neliedz piešķirt publisku līgumu slēgšanas tiesības kontrolētajai juridiskajai personai, nepiemērojot procedūras, kas paredzētas šajā direktīvā, jo šādai līdzdalībai nav negatīvas ietekmes uz privāto ekonomikas dalībnieku konkurenci. Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, piemēram, publisko tiesību subjektiem, kuros var būt privātā kapitāla līdzdalība, vajadzētu būt iespējai saņemt atbrīvojumu no horizontālās sadarbības. Līdz ar to, ja ir izpildīti visi pārējie nosacījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību, atbrīvojums no horizontālās sadarbības būtu jāattiecina uz tādām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ja līgums noslēgts ekskluzīvi starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem.

(47)

7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties kopīgi sniegt savus sabiedriskos pakalpojumus sadarbojoties un bez pienākuma izmantot kādu konkrētu juridisko formu. Šāda sadarbība varētu ietvert visu veidu darbības saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu un tādu uzdevumu veikšanu, kas ir uzdoti vai kurus ir uzņēmušās iesaistītās iestādes, piemēram, pašvaldības vai reģionālo iestāžu obligātie vai brīvprātīgie uzdevumi, kuri konkrētām iestādēm noteikti publiskās tiesībās. Pakalpojumiem, ko sniedz dažādas iesaistītās iestādes vai subjekti nav obligāti jābūt identiskiem; tie var arī cits citu papildināt. Līgumiem par kopīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nevajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, ar noteikumu, ka tie ir noslēgti ekskluzīvi starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ka minētās sadarbības īstenošanu regulē tikai apsvērumi saistībā ar sabiedrības interesēm un ka nevienam privātam pakalpojumu sniedzējam netiek piešķirtas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem.

Lai izpildītu minētos nosacījumus, sadarbībai būtu jābalstās uz sadarbības konceptu. Šāda sadarbība nenozīmē, ka visām iesaistītajām iestādēm jāuzņemas galveno līgumsaistību izpilde, ar noteikumu, ka tās apņemas dot savu ieguldījumu attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma kopējā izpildē. Turklāt sadarbības īstenošanas regulējumam, tostarp attiecībā uz visiem finansiāliem pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, būtu jābalstās vienīgi uz apsvērumiem par sabiedrības interesēm.

(48)

Pastāv zināmi gadījumi, kad juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētiem attiecīgiem noteikumiem rīkojas kā noteiktu līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju instruments vai tehniskais dienests, un tās pienākums ir izpildīt rīkojumus, ko tai dod minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, un tā nevar ietekmēt atlīdzību, ko tā saņem par savu darbību. Tā kā šādām tīri administratīvām attiecībām nav līgumiska rakstura, tām nebūtu jāietilpst koncesijas piešķiršanas procedūru darbības jomā.

(49)

Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerības, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus neatkarīgi no tā, vai tie visos apstākļos ir “juridiskas personas”.

(50)

Lai nodrošinātu tādu būves un pakalpojumu koncesiju atbilstīgu izsludināšanu, kas ir vienāda vai pārsniedz konkrētu robežvērtību un ko piešķir līgumslēdzēji un līgumslēdzējas iestādes, pirms šādu koncesiju piešķiršanas būtu obligāti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē paziņojums par koncesiju.

(51)

Ņemot vērā kaitējošo ietekmi uz konkurenci, koncesiju piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas būtu jāatļauj tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Tāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, jo īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, tikai viens ekonomikas dalībnieks spēj izpildīt konkrēto koncesiju. Nevajadzētu būt tā, ka to, ka nav iespējams piešķirt koncesiju nevienam citam ekonomikas dalībniekam, ir radījusi līgumslēdzēja iestāde pati vai līgumslēdzējs pats turpmākās piešķiršanas procedūras nolūkos. Turklāt būtu rūpīgi jāizvērtē atbilstīgu aizstājēju pieejamība.

(52)

Koncesijas termiņš būtu jāierobežo, lai nepieļautu tirgus bloķēšanu un konkurences ierobežošanu. Tāpat ļoti ilgstoša termiņa koncesijas var radīt tirgus bloķēšanu un tādēļ kavēt pakalpojumu brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr tāds ilgums var būt attaisnots, ja ir nepieciešams dot iespēju koncesionāram atgūt ieguldījumus, kas plānoti koncesijas izpildei, kā arī saņemt peļņu no ieguldītā kapitāla. Tāpēc koncesijām, kuru darbības laiks ir ilgāks par pieciem gadiem, termiņš būtu jāierobežo uz laiku, ko pamatoti uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un gūt peļņu no ieguldītā kapitāla parastos darbības apstākļos, ņemot vērā konkrētos līguma mērķus, kurus koncesionārs ir uzņēmies, lai izpildītu prasības saistībā ar, piemēram, kvalitāti vai lietotājiem piedāvāto cenu. Aprēķinam vajadzētu būt derīgam koncesijas piešķiršanas brīdī. Vajadzētu būt iespējai ietvert sākotnējos un turpmākos ieguldījumus, ko uzskata par vajadzīgiem koncesijas darbībai, jo īpaši izdevumus par infrastruktūru, autortiesībām, patentiem, aprīkojumu, loģistiku, personāla pieņemšanu darbā, apmācību un sākotnējos izdevumus. Koncesijas maksimālais ilgums būtu jānorāda koncesijas dokumentos, izņemot, ja ilgums tiek izmantots kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu vienmēr būt iespējai piešķirt koncesiju uz termiņu, kas ir īsāks nekā ieguldījumu atgūšanai nepieciešamais laiks, ar noteikumu, ka ar to saistītā kompensācija neizslēdz operacionālo risku.

(53)

Ir atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumus. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu koncesijai, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Šajā direktīvā noteiktais pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteikto robežvērtību vai lielāka par to, ir atbilstīgs veids kā potenciālajiem pretendentiem nodrošināt informāciju par darījumdarbības iespējām, kā arī kā visām ieinteresētajām personām sniegt informāciju par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras minēto pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir tiesības ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt inovācijas un saskaņā ar LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26 nodrošināt augstu kvalitāti, drošību un pieņemamību, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšanu.

(54)

Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu sensitivitāti, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šādas sistēmas nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(55)

Lai atbilstoši iekļautu vides, sociālās un darba tiesību prasības koncesiju piešķiršanas procedūrās, ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji veiktu atbilstošus pasākumus nolūkā ievērot saistības vides, sociālo un darba tiesību jomā, kas ir spēkā vietā, kurā tiek veikti būvdarbi vai sniegti pakalpojumi, un kas izriet no tiesību aktiem, regulām vai administratīviem noteikumiem gan valsts, gan Savienības līmenī, kā arī no koplīgumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Tāpat koncesiju izpildes laikā būtu jāpiemēro arī saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kurus ratificējušas visas dalībvalstis un kuri ir uzskaitīti šajā direktīvā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu skart nodarbinātības nosacījumus, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem. Attiecīgie pasākumi būtu jāpiemēro atbilstoši Savienības tiesību aktu pamatprincipiem, jo īpaši nolūkā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Šādi attiecīgi pasākumi būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK ( 15 ) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un tieši vai netieši nediskriminētu ekonomikas dalībniekus un darba ņēmējus no citām dalībvalstīm.

(56)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojumi ir sniegti tajā vietā, kur tiek veiktas raksturīgās darbības. Ja pakalpojumi tiek sniegti attālināti, piemēram, zvanu centra pakalpojumi, būtu jāuzskata, ka minētie pakalpojumi ir sniegti vietā, kur tie tiek izpildīti, neatkarīgi no tām vietām un dalībvalstīm, uz kurām ir vērsti šie pakalpojumi.

(57)

Attiecīgos pienākumus varētu iekļaut koncesijas noteikumos. Koncesijās vajadzētu būt iespējamam iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Attiecīgo saistību neievērošana varētu tikt uzskatīta par smagu pārkāpumu no attiecīgā ekonomikas dalībnieka puses, kā rezultātā minēto ekonomikas dalībnieku var izslēgt no dalības koncesiju piešķiršanas procedūrā.

(58)	Tas, kā tiek ievēroti šie vides, sociālo un darba tiesību noteikumi, būtu jākontrolē attiecīgajos koncesiju piešķiršanas procedūras posmos, piemērojot vispārīgos principus, kas reglamentē dalībnieku izvēli un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, un piemērojot izslēgšanas kritērijus.

(59)

Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ar noteikumu, ka minētie pasākumi atbilst LESD.

(60)

Lai nodrošinātu konfidencialitāti procedūras laikā, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu izpaust informāciju, kas ir noteikta kā konfidenciāla. Šā pienākuma neievērošanas gadījumā vajadzētu piemērot atbilstošas sankcijas, kā tas ir paredzēts saskaņā ar dalībvalstu civiltiesībām vai administratīvajām tiesībām.

(61)

Lai apkarotu krāpšanu, favorītismu un korupciju un novērstu interešu konfliktus, dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstoši pasākumi ar mērķi nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Šādiem pasākumiem ir jo īpaši jābūt vērstiem uz interešu konflikta un citu būtisku nelikumību novēršanu.

(62)	Lai visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki varētu iesniegt dalības pieteikumus un piedāvājumus, būtu jāpiemēro pienākums līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ievērot šādu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai noteikto minimālo termiņu.

(63)

Samērīgu, nediskriminējošu un objektīvu atlases kritēriju izvēle un to piemērošana ekonomikas dalībniekiem ir izšķirīga, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi saimnieciskajām iespējām, kas saistītas ar koncesijām. Lai būtu iespējama MVU dalība, īpaši izšķirīga var būt iespēja kandidātam paļauties uz citu subjektu spējām. Tāpēc ir atbilstīgi noteikt, ka atlases kritērijiem būtu jāattiecas tikai uz ekonomikas dalībnieku profesionālajām un tehniskajām spējām un finansiālo un saimniecisko stāvokli un vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu, ka tie būtu jāizziņo paziņojumā par koncesiju un ka tie nevar kavēt ekonomikas dalībnieku, izņemot ārkārtas apstākļos, paļauties uz citu subjektu spējām, neatkarīgi no tā, kāds ir ekonomikas dalībnieku un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, ja subjekts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi.

(64)

Turklāt, lai koncesiju piešķiršanas procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai koncesiju izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar koncesijas līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā – no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam –, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kas attiecas uz šādu ražošanas vai sniegšanas procesu, ir, piemēram, tas, ka pakalpojumi, kas ir koncesijas priekšmets, tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai koncesijas izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu izmantošanu piešķiramās koncesijas izpildes laikā. Kritēriji un nosacījumi saistībā ar tirdzniecību un tās nosacījumiem var, piemēram, ietvert prasību maksāt apakšuzņēmējiem minimālo cenu un uzcenojumu. Koncesijas izpildes nosacījumi saistībā ar vides apsvērumiem varētu ietvert, piemēram, atkritumu samazināšanu līdz minimumam vai efektīvu resursu izmantošanu.

(65)

Piešķiršanas kritēriji vai koncesiju izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesa sociālos aspektus, būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu (NVI) dalībnieces vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām. Koncesiju izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai sekmētu dzimumu vienlīdzības veicināšanu darbvietās, lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un darba un privātās dzīves saskaņošanu, vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos.

(66)

Piešķiršanas kritēriji vai koncesiju izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz koncesijas izpildes procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem starp personām, kam uzdota koncesijas izpilde, vai uz apmācību prasmēs, kas vajadzīgas attiecīgajai koncesijai, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar koncesiju. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējas iestādes var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamību personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

(67)

Tehniskajām un funkcionālajām prasībām, kuras izstrādā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, jānodrošina koncesijas piešķiršanas atvērtība konkurencei. Minētajām prasībām būtu jānosaka raksturlielumi, kas vajadzīgi tādu būvdarbu veikšanai un/vai pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas koncesija, un tās varētu attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar koncesijas priekšmetu un ir samērīgas ar koncesijas vērtību un mērķiem. Īpašais ražošanas process varētu ietvert prasības attiecībā uz piekļuvi cilvēkiem ar invaliditāti vai vides ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem. Minētajām tehniskajām un funkcionālajām prasībām vajadzētu būt ietvertām koncesijas dokumentos, un tām būtu jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem. Tās būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, jo īpaši tādu prasību dēļ, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Jebkurā gadījumā līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāizskata piedāvājumi, kas ietver būvdarbus un/vai pakalpojumus, tostarp piegādes, kas saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem, kas līdzvērtīgi atbilst noteiktajiem raksturlielumiem.

(68)

Koncesijas parasti ir sarežģītas ilgtermiņa vienošanās, ar kurām koncesionārs uzņemas atbildību un riskus, ko tradicionāli uzņemas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, un kas parasti ietilpst to kompetences jomā. Minētā iemesla dēļ, ievērojot šo direktīvu un pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāatstāj ievērojama rīcības brīvība noteikt un organizēt procedūru, kuras rezultātā izvēlas koncesionāru. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību visā piešķiršanas procesa laikā, ir atbilstīgi paredzēt pamatgarantijas attiecībā uz piešķiršanas procesu, tostarp informāciju par koncesijas veidu un darbības jomu, kandidātu skaita ierobežojumu, informācijas izplatīšanu kandidātiem un pretendentiem un atbilstīgas dokumentētas informācijas pieejamību. Tāpat arī būtu jānodrošina paziņojumā par koncesiju minēto sākotnējo noteikumu ievērošana, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret potenciālajiem kandidātiem.

(69)

Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā vai cilvēku tirdzniecībā. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no šīs obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu nemaksāšana arī būtu jāsoda ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī.

(70)

Turklāt līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu dot iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka nopietni vai atkārtoti pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai pieļāvuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāprecizē, ka ar profesionālo darbību saistīti smagi pārkāpumi var likt apšaubīt ekonomikas dalībnieka godīgumu un tāpēc neļaut kvalificēt ekonomikas dalībnieku kā piemērotu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai neatkarīgi no tā, vai citādi ekonomikas dalībniekam būtu tehniskās un ekonomiskās iespējas izpildīt līgumu. Paturot prātā, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir atbildīgs par iespējami kļūdainu lēmumu sekām, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas pamats, tie var ar jebkādiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas, pildot agrākas koncesijas vai citus līgumus ar līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ir pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums.

(71)

Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzas procedūras un būtiskus nosacījumus, kas būtu piemērojami šādiem gadījumiem. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut attiecīgos novērtējumus veikt atsevišķām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī.

(72)

Ir svarīgi, lai valstu kompetentās iestādes, piemēram, darba inspekcijas aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, izmantojot atbilstošas darbības to atbildības un kompetences jomā, nodrošinātu, ka apakšuzņēmēji ievēro piemērojamos pienākumus vides, sociālajā un darba tiesību jomā, kas noteikti ar Savienības un valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitīto starptautisko vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Ir nepieciešams arī nodrošināt zināmu pārredzamību apakšuzņēmēju ķēdē, jo tas sniedz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem informāciju par to, kas atrodas būvlaukumos, kuros pēc viņu uzdevuma veic būvdarbus, vai par to, kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūrās vai teritorijās, piemēram, pašvaldību administratīvajās ēkās, pašvaldību skolās, sporta objektos, ostās vai autostrādēs, par kurām ir atbildīgas līgumslēdzējas iestādes vai kuras tās uzrauga. Būtu jāprecizē, ka koncesionāram jebkurā gadījumā būs pienākums sniegt prasīto informāciju, vai nu pamatojoties uz konkrētām klauzulām, kuras katrai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam jāiekļauj visās piešķiršanas procedūrās, vai arī pamatojoties uz saistībām, kuras koncesionāram uzliek dalībvalsts, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus.

Būtu arī jāprecizē, ka nosacījumi saistībā ar to, lai īstenotu piemērojamo saistību ievērošanu vides, sociālajā un darba tiesību jomā, kas noteikti ar Savienības un valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitīto starptautisko vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem, būtu jāpiemēro, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un koncesionāra kopīgas atbildības mehānisms. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēl stingrākas prasības, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumus vai paredzot līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem iespēju vai prasību pārbaudīt, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši kādā no situācijām, kas varētu būt par pamatu ekonomikas dalībnieku izslēgšanai. Ja šādi pasākumi attiecībā uz apakšuzņēmējiem tiek piemēroti, būtu jānodrošina saskaņotība ar noteikumiem, kurus piemēro koncesionāram, lai tad, ja pastāv obligāts iemesls izslēgšanai, tam sekotu prasība koncesionāram aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju. Ja šādas pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pastāv neobligāts iemesls izslēgšanai, būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ir tiesīgi pieprasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem var būt pienākums pieprasīt attiecīgā apakšuzņēmēja aizstāšanu, ja šādos gadījumos būtu obligāta koncesionāra izslēgšana. Tāpat būtu skaidri jānorāda, ka dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt stingrākus atbildības noteikumus.

(73)

Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāizvērtē piedāvājumi, pamatojoties uz vienu vai vairākiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Minētie standarti var attiekties uz faktoriem, kas nav tikai ekonomiski, tomēr ietekmē piedāvājuma vērtību no līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja viedokļa un ļauj tam noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu. Šie kritēriji būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem kandidātiem vai pretendentiem, tiem vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu un nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jāpieļauj efektīva konkurence, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Vajadzētu būt iespējai piešķiršanas kritērijos iekļaut inter alia vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus. Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu arī jānorāda šie piešķiršanas kritēriji, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem konkursa dalībniekiem, sniedzot viņiem informāciju par visiem elementiem, kas jāņem vērā, gatavojot konkursa piedāvājumu.

Izņēmuma gadījumos, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saņem konkursa piedāvājumu ar inovatīvu risinājumu un īpašu funkcionālās izpildes līmeni, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam vajadzētu izņēmuma kārtā būt iespējai grozīt piešķiršanas kritēriju secību, lai ņemtu vērā jaunās iespējas, ko piedāvā minētais inovatīvais risinājums, ar noteikumu, ka šāds grozījums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem esošajiem vai potenciālajiem pretendentiem, nosūtot jaunu konkursa uzaicinājumu vai atbilstošos gadījumos publicējot jaunu paziņojumu par koncesiju.

(74)

Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot koncesiju izsludināšanu un palielināt koncesiju piešķiršanas procedūru efektivitāti, ātrumu un pārredzamību. Tie varētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai koncesiju piešķiršanas procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās visā iekšējā tirgū.

(75)

Koncesijas līgumi parasti ietver sarežģītus ilgtermiņa tehniskus un finansiālus nosacījumus, kas bieži vien ir pakļauti mainīgiem apstākļiem. Tāpēc, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, kuri rada nepieciešamību pēc jaunas koncesijas piešķiršanas procedūras, ja koncesijas īstenošanas laikā rodas grozījumi. Jauna koncesijas piešķiršanas procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā koncesijā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt minētās koncesijas būtiskus noteikumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja tie būtu bijuši spēkā sākotnējās procedūras laikā. Līdz noteiktai pakāpei vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru – veikt grozījumus koncesijā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība līdz noteiktam līmenim. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuras nesasniedzot nav vajadzīga jauna piešķiršanas procedūra. Koncesiju grozījumus virs minētajām robežvērtībām vajadzētu varēt izdarīt, neuzsākot jaunu piešķiršanas procedūru, tādā apmērā, kādā šādi grozījumu atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tas varētu būt, piemēram, gadījums, kad grozījumi ir nepieciešami, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja pieprasījumu attiecībā uz drošības prasību un ņemot vērā šādu darbību specifiku, piemēram, kalnu sporta un tūrisma objektu pārvaldības gadījumā, kad tiesību aktos paredzēta saistīto apdraudējumu novēršana, tādā apmērā, kādā šādi grozījumu atbilst šajā direktīvā izklāstītiem attiecīgiem nosacījumiem.

(76)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot koncesiju, jo īpaši tad, ja koncesijas izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Minētajos gadījumos ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu koncesiju šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu piešķiršanas procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz tādiem apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā tam pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, paraugpraksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp piešķiršanas procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumu dēļ mainās visas koncesijas raksturs, piemēram, ja būvdarbi, kas jāīsteno, vai pakalpojumi, kas jāsniedz, tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts koncesijas veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka grozījumi būtiski ietekmētu koncesijas rezultātu. Gadījumā, kad koncesijas piešķir, lai veiktu darbību, kas nav kāda no II pielikumā minētajām darbībām, jebkuram vērtības pieaugumam, kura veikšanai nav nepieciešama jauna piešķiršanas procedūra, nevajadzētu pārsniegt 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, šie ierobežojumi būtu jāpiemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevajadzētu iecerēt, lai apietu šo direktīvu.

(77)

Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu, piemēram, gadījumā, ja līgums tiek izbeigts izpildes nepilnību dēļ, aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par koncesiju netiek atkārtoti uzsākta piešķiršanas procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda koncesiju, vajadzētu būt iespējai – jo īpaši gadījumā, ja koncesija ir piešķirta ekonomikas dalībnieku grupai, – koncesijas izpildes laikā veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēju reorganizāciju, pārņemšanu, apvienošanu un iegādi vai maksātnespēju. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu būt automātiskam priekšnoteikumam jaunai piešķiršanas procedūrai par koncesiju, ko īsteno minētais pretendents.

(78)

Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai paredzēt koncesijas izmaiņas, ietverot līguma pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tiem jāpiešķir neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā var paredzēt grozījumus sākotnējā koncesijā. Līdz ar to būtu jāprecizē, ka pietiekami skaidri izstrādātas pārskatīšanas vai iespēju klauzulas var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt to, ka, piemēram, komunikācijas iekārtas, kuras jāpiegādā noteiktā laikposmā, joprojām ir izmantojamas, arī tad, ja mainās komunikācijas protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai ar pietiekami skaidrām klauzulām paredzēt koncesijas pielāgojumus, kas ir nepieciešami tehnisku sarežģījumu dēļ, kas radušies darbības vai ekspluatācijas gaitā. Tāpat būtu jāatgādina, ka koncesijās varētu, piemēram, iekļaut gan parasto apkopi, gan arī paredzēt ārpuskārtas apkopes gadījumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību.

(79)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji varētu saskarties ar situācijām, kad ir nepieciešami papildu darbi vai pakalpojumi. Šādos gadījumos ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi, sākotnējās koncesijas grozījumus vajadzētu uzskatīt par pamatotiem bez nepieciešamības īstenot jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru.

(80)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad ir nepieciešams priekšlaicīgi izbeigt koncesiju, lai ievērotu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem koncesiju jomā. Dalībvalstīm tāpēc būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja koncesiju izbeigt tās darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti.

(81)

Lai koncesiju piešķiršanas procedūru laikā nodrošinātu kandidātu un pretendentu atbilstīgu tiesisko aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu šīs direktīvas un LESD principu efektīvu ieviešanu, pakalpojumu koncesijām un būvdarbu koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, būtu jāpiemēro arī Padomes Direktīva 89/665/EEK ( 16 ) un Padomes Direktīva 92/13/EEK ( 17 ). Tādēļ Direktīvā 89/665/EEK un Direktīvā 92/13/EEK būtu jāizdara attiecīgi grozījumi.

(82)	Personas datu apstrādei saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK ( 18 ).

(83)	Dalībvalstīm ir konsekventi un sistemātiski jāuzrauga noteikumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu īstenošana un darbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu un vienādu piemērošanu.

(84)

Komisijai būtu jāizvērtē ekonomiskā ietekme uz iekšējo tirgu, jo īpaši saistībā ar tādiem faktoriem kā pārrobežu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, MVU līdzdalība un darījuma izmaksas, kas izriet no šajā direktīvā noteikto robežvērtību piemērošanas, un no 12. pantā noteiktā izņēmuma, ņemot vērā ūdens nozares īpašās struktūras. Komisijai būtu par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim. Saskaņā ar NVI XXIV panta 7. punktu par NVI notiks jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā sakarā robežvērtību lielumu piemērotība būtu jāapsver saistībā ar sarunām par NVI, paturot prātā inflācijas un darījumu izmaksu ietekmi. Ja iespējams un nepieciešams, Komisijai nākamajā sarunu kārtā vajadzētu apsvērt iespēju ierosināt palielināt robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar NVI. Ja tiek mainītas minētās robežvērtības, pēc Komisijas ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteiktās robežvērtības grozījumiem.

(85)

Lai pielāgotos straujai tehniskai, ekonomiskai un regulatīvai attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz III pielikumā izklāstītā aktu saraksta pārskatīšanu, robežvērtību aprēķināšanas metožu tehnisko procedūru pārskatīšanu, kā arī periodisku pašu robežvērtību pārskatīšanu, grozot atsauces uz CPV nomenklatūru un pielāgojot X pielikumā izklāstīto aktu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(86)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz V, VII un VIII pielikumā minēto paziņojumu sagatavošanu un nosūtīšanu un datu nosūtīšanu un publicēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 ( 19 ). Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu tādus īstenošanas aktus, kuri neietekmē nedz finansiālo situāciju, nedz no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un darbības jomu. Gluži pretēji – minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo šīs direktīvas piemērošanu.

(87)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, piemērojot konkrētas koncesijas piešķiršanas procedūras – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka tā mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(88)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

Priekšmets, darbības joma, vispārīgi principi, definīcijas un robežvērtības

1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām, ko tās veic ar koncesijām, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par robežvērtību, kas noteikta 8. pantā.

2. Šo direktīvu piemēro būvdarbu vai pakalpojumu koncesijām, ko ekonomikas dalībniekiem piešķir:

4. Līgumus, lēmumus vai citus juridiskus instrumentus, ar kuriem starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, vai līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju grupām organizē pilnvaru un pienākumu nodošanu nolūkā izpildīt sabiedriskos uzdevumus un kuri neparedz atlīdzību par līguma izpildi, uzskata par attiecīgās dalībvalsts iekšēju organizatorisku jautājumu, un tāpēc šī direktīva tos nekādi neietekmē.

1. Šī direktīva atzīst valsts, reģionālu un vietēju iestāžu administratīvās brīvības principu saskaņā ar valstu un Savienības tiesību aktiem. Minētās iestādes var brīvi izlemt, kā vislabāk pārvaldīt būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu, īpaši, lai nodrošinātu augstu kvalitātes, drošības un pieejamības līmeni, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un patērētāju tiesību veicināšanu sabiedriskajos pakalpojumos.

Minētās iestādes var izvēlēties vispārējas nozīmes uzdevumus veikt, izmantojot pašu resursus vai sadarbībā ar citām iestādēm, vai uzticēt tos ekonomikas dalībniekiem.

2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu īpašumtiesību sistēmas. Jo īpaši tā neprasa privatizēt publiskus uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus sabiedrībai.

1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Koncesijas piešķiršanas procedūras izstrādi un vērtības noteikšanu neveic ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem vai noteiktiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.

2. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji cenšas nodrošināt piešķiršanas procedūras un līguma izpildes pārredzamību, vienlaicīgi ievērojot 28. pantu.

1. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt to, ko tās uzskata par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.

2. Ar ekonomiku nesaistīti vispārējas nozīmes pakalpojumi ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas.

1. Šajā direktīvā “līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu apvienības, izņemot tādas iestādes, subjektus vai apvienības, kas veic vienu no II pielikumā minētajām darbībām un kas piešķir koncesiju vienas no minēto darbību veikšanai.

2. “Reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ir neizsmeļošā veidā uzskaitītas NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 ( 20 ).

3. “Vietējās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

4. “Publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

1. Šajā direktīvā “līgumslēdzēji” ir subjekti, kas veic vienu no II pielikumā minētajām darbībām, kas piešķir koncesiju vienas no minēto darbību veikšanai un kas ir kāds no šiem:

2. Subjekti, kam ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ja minētās tiesības piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “līgumslēdzēji” 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Šādas procedūras aptver:

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu par III pielikumā izklāstītā Savienības tiesību aktu saraksta grozījumiem, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi minēto aktu atcelšanas vai grozīšanas gadījumā vai jaunu aktu pieņemšanas gadījumā.

4. “Publisks uzņēmums” ir uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašumtiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam.

Uzskata, ka līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme jebkurā no šādiem gadījumiem, ja minētās iestādes tieši vai netieši:

1. Šo direktīvu piemēro koncesijām, kuru vērtība ir ►M1 EUR 5 225 000 ◄ vai lielāka.

2. Koncesijas vērtība ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paredzamais koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN, kā atlīdzība par būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas priekšmets, kā arī par piegādēm, kas saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem.

Minētā paredzamā vērtība ir spēkā brīdī, kad nosūta paziņojumu par koncesiju, vai – ja tāds paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sāk koncesijas piešķiršanas procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā attiecībā uz koncesijām, sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.

Piemērojot 1. punktu – ja koncesijas vērtība piešķiršanas brīdī par vairāk nekā 20 % pārsniedz tās paredzamo vērtību, pareizā paredzamā vērtība ir koncesijas vērtība tās piešķiršanas brīdī.

3. Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina, izmantojot objektīvu metodi, kas precizēta koncesijas dokumentos. Aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā jo īpaši ņem vērā:

4. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes izvēli neizdara ar nolūku panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Koncesiju nesadala, lai panāktu, ka tā neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.

5. Ja saistībā ar paredzētu būvdarbu vai pakalpojumu var tikt piešķirtas vairākas koncesijas par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

6. Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar šajā pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

1. Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 8. panta 1. punktā noteiktā robežvērtība atbilst robežvērtībai, kas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI) noteikta attiecībā uz būvprojektu koncesiju, un vajadzības gadījumā minēto robežvērtību pārskata saskaņā ar šo pantu.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija aprēķina robežvērtību, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešu laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto robežvērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētā spēkā esošā robežvērtība, kas izteikta kā SDR.

2. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 8. panta 1. punktā minētajai robežvērtībai, kas pārskatīta saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro, 24 mēnešu laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

3. Komisija publicē šā panta 1. punktā minēto pārskatīto robežvērtību, tās atbilstošo vērtību valstu valūtās, kas minētas 2. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku pielāgotu jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 8. panta 1. punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 2. punktā.

Komisija arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai pārskatītu 8. panta 1. punktā minēto robežvērtību saskaņā ar šā panta 1. punktu.

5. Ja minētā robežvērtība ir jāpārskata, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 48. pantā noteikto procedūru un tādējādi pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 49. pantā paredzēto procedūru.

Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji

1. Šo direktīvu nepiemēro tām pakalpojumu koncesijām, kuras līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai to apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām.

Šo direktīvu nepiemēro tām pakalpojumu koncesijām, kuras ekonomikas dalībniekam piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas ir piešķirtas saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, kuri paredz kopīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, kas piemērojami II pielikumā minētajām darbībām.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta otrās daļas, gadījumos, kad minētajā daļā paredzētie Savienības nozaru tiesību akti nenosaka nozarei specifiskus pārredzamības pienākumus, piemēro 32. pantu.

Ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no II pielikumā minētajām darbībām, tā viena mēneša laikā pēc minēto ekskluzīvo tiesību piešķiršanas par to informē Komisiju.

3. Šo direktīvu nepiemēro gaisa transporta pakalpojumu koncesijām, kuru pamatā ir darbības licences izsniegšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 22 ), vai sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu koncesijām Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē.

4. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam ir jāpiešķir vai jāorganizē saskaņā ar procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķir saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko paredzējusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgās koncesijas pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde. Tādu koncesiju gadījumā, ko galvenokārt līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos juridiskos instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 50. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

Šis punkts neattiecas uz koncesijām aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK.

5. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām aizsardzības un drošības jomās, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, uz kurām attiecas:

6. Šo direktīvu piemēro koncesiju piešķiršanai aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, izņemot:

7. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kam piemērots kāds izņēmums saskaņā ar 6. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar tādiem pasākumiem, kas prasa mazāku iejaukšanos, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs dara pieejamu šajā direktīvā paredzētajā koncesijas piešķiršanas procedūrā.

9. Šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu koncesijām par loterijām, uz ko attiecas CPV kods 92351100-7 un ko dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām. Šajā punktā ekskluzīvu tiesību jēdziens neattiecas uz ekskluzīvām tiesībām, kas minētas 7. panta 2. punktā.

Informāciju par šādu ekskluzīvu tiesību piešķiršanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. Šī direktīva neattiecas uz koncesijām, ko līgumslēdzēji piešķir savu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kuri nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā.

Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos sakaru tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.

Šajā pantā jēdzieniem “publiskais sakaru tīkls” un “elektronisko sakaru tīkls” ir tāda pati nozīme kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK ( 26 ).

2. Šo direktīvu nepiemēro arī koncesijām, kuru priekšmets ir kāds no turpmāk uzskaitītajiem vai abi priekšmeti, ja tās ir saistītas ar 1. punktā minētu darbību:

1. Šajā pantā “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Direktīvā 2013/34/ES.

2. Tādu subjektu gadījumā, kam nepiemēro Direktīvu 2013/34/ES, “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums:

Šajā punktā jēdzienam “dominējoša ietekme” ir tādi pati nozīme kā 7. panta 4. punkta otrajā daļā.

3. Neatkarīgi no 17. panta un ar noteikumu, ka ir ievēroti šā panta 4. punktā paredzētie nosacījumi, šo direktīvu nepiemēro koncesijām:

5. Ja saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ dati par apgrozījumu, kāds bijis iepriekšējos trīs gados, nav pieejami, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums, jo īpaši, izmantojot darījumdarbības prognozes, pierāda, ka 4. punkta a) vai b) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams.

6. Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums, ar ko tas veido ekonomisku grupu, nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus vai būvdarbus, 4. punktā minētās procentuālās daļas aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko radījuši, attiecīgi, šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi vai būvdarbi.

Koncesijas, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

Neatkarīgi no 17. panta un ar noteikumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laikposmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laikposmu, šī direktīva neattiecas uz koncesijām, ko:

Ja Komisija pieprasa, līgumslēdzēji tai paziņo šādu informāciju saistībā ar 13. panta 2. un 3. punkta un 14. panta piemērošanu:

Šo direktīvu nepiemēro līgumslēdzēju piešķirtām koncesijām, ja attiecībā uz dalībvalsti, kurā minētās koncesijas būs jāizpilda, saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. pantu ir konstatēts, ka darbība ir tieši pakļauta konkurencei saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu.

1. Koncesijas, ko 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķīris juridiskai personai, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

Uzskata, ka 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tas īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja tam ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem. Minēto kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā juridiskā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir koncesiju līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, kas minēto juridisko personu kontrolē, vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kam piešķir koncesiju, nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas attiecībā uz juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli šā panta 1. punkta nozīmē, minētai juridiskai personai tomēr var piešķirt koncesiju, nepiemērojot šo direktīvu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

4. Līgums, kas noslēgts ekskluzīvi starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

5. Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo daļu, ņem vērā attiecīgās juridiskās personas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vidējo kopējo apgrozījumu vai piemērotus alternatīvus uz darbību balstītus datus, piemēram, izmaksas, kas radušās saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem, pēdējo trīs gadu laikā pirms koncesijas piešķiršanas.

Gadījumā, ja attiecīgās juridiskās personas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izveides vai darbības uzsākšanas datuma dēļ vai tās darbības reorganizācijas datuma dēļ dati par apgrozījumu vai alternatīvi uz darbību balstīti dati, piemēram, dati par izmaksām, par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka dati par darbību ir ticami, it īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

1. Koncesijas darbības laiks ir ierobežots. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz darbības laiku, ņemot vērā pieprasītos būvdarbus vai pakalpojumus.

2. Tādu koncesiju maksimālais darbības laiks, kas ilgst vairāk nekā piecus gadus, nepārsniedz laiku, kas koncesionāram varētu būt pamatoti vajadzīgs, lai atgūtu būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un peļņu no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā konkrēto līguma mērķu sasniegšanai vajadzīgos ieguldījumus.

Aprēķina vajadzībām vērā ņemtie ieguldījumi ietver gan sākotnējos ieguldījumus, gan ieguldījumus koncesijas darbības laikā.

Uz koncesijām sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti IV pielikumā un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, attiecina tikai tos pienākumus, kas izriet no 31. panta 3. punkta un 32., 46. un 47. panta.

1. Koncesijas, kuru priekšmets ir gan būvdarbi, gan pakalpojumi, piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami tam koncesijas veidam, kas atbilst attiecīgā līguma galvenajam priekšmetam.

Tādu jauktu koncesiju gadījumā, kas daļēji ietver IV pielikumā uzskaitītos sociālos un citus īpašus pakalpojumus un daļēji – citus pakalpojumus, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu paredzamajām vērtībām ir augstāka.

2. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 3. un 4. punktu. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, piemēro 5. punktu.

Ja uz kāda konkrēta līguma daļu attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 21. pantu.

Tādu līgumu gadījumā, kurus paredzēts piemērot vairākām darbībām, ja uz vienu no tām attiecas vai nu šīs direktīvas II pielikums, vai arī Direktīva 2014/25/ES, to, kuri noteikumi ir piemērojami, nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 22. pantu un, attiecīgi, Direktīvas 2014/25/ES 6. pantu.

3. Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ietver elementus, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī citus elementus, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām. Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās daļas īpašības.

Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, šo direktīvu piemēro attiecīgajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, kurām citādi būtu piemērojams cits juridiskais režīms un neatkarīgi no tā, kurš juridiskais režīms citādi būtu piemērojams minētajām daļām, ja vien šā panta 4. punktā vai 21. pantā nav paredzēts citādi.

4. Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver gan koncesiju elementus, gan publisku līgumu elementus, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES, vai līgumu elementus, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES, jauktā līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar, attiecīgi, Direktīvu 2014/24/ES vai Direktīvu 2014/25/ES.

5. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, piemērojamo juridisko režīmu nosaka, ņemot vērā minētā līguma galveno priekšmetu.

Šādu līgumu gadījumā, kas ietver gan pakalpojumu koncesijas, gan piegādes līgumu elementus, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, vai paredzamā vērtība ir augstāka attiecīgajiem pakalpojumiem vai piegādēm.

Jaukti iepirkuma līgumi, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem

1. Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ietver tādas koncesijas elementus, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkumu vai citus elementus, uz kuriem attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šo pantu.

Tādu līgumu gadījumā, kurus paredzēts piemērot vairākām darbībām, ja uz vienu no tām attiecas vai nu šīs direktīvas II pielikums, vai arī Direktīva 2014/25/ES un uz otru attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, to, kuri noteikumi ir piemērojami, nosaka saskaņā ar, attiecīgi, šīs direktīvas 23. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 26. pantu.

2. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības.

Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās daļas īpašības.

Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemērojamā juridiskā režīma izvēli nosaka šādi kritēriji:

Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nepieņem tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot vai nu šo direktīvu, vai Direktīvu 2009/81/EK.

3. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ja tas ietver elementus, uz ko attiecas LESD 346. pants. Pretējā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var izvēlēties piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK.

1. Atkāpjoties no 20. panta, tādu līgumu gadījumā, kuros paredzēts ietvert vairākas darbības, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par katru atsevišķu darbību vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķa līguma slēgšanas tiesības, lēmumu par to, kādus noteikumus piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās darbības īpašības.

Neatkarīgi no 20. panta, ja līgumslēdzēji nolemj piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemēro šā panta 2. un 3. punktu. Tomēr, ja uz vienu no attiecīgajām darbībām attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 23. pantu.

Izvēli starp nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu neizdara ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas darbības jomas vai attiecīgā gadījumā no Direktīvas 2014/24/ES vai Direktīvas 2014/25/ES darbības jomas.

2. Uz līgumu, kurā paredzēts ietvert vairākas darbības, attiecas noteikumi, kuri piemērojami tai darbībai, kas paredzēta kā līguma galvenā darbība.

3. Tādu līgumu gadījumā, kad objektīvi nav iespējams noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Koncesijas, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītas darbības

1. Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz katru atsevišķu darbību vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās darbības īpašības.

Neatkarīgi no 21. panta, ja līgumslēdzēji nolemj piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemēro šā panta 2. punktu.

Izvēli starp nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tomēr nedrīkst izdarīt ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/81/EK darbības jomas piemērošanas.

2. Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti darbībai, kam piemēro šo direktīvu, un citai darbībai:

Tiesības slēgt b) apakšpunktā minētos līgumus, kuri arī ietver iepirkuma elementus vai citus elementus, uz ko attiecas LESD 346. pants, drīkst piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu.

Tomēr šo punktu var piemērot ar nosacījumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir pamatota ar objektīviem iemesliem un ka lēmums piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu.

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai var paredzēt šādu koncesiju izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas. Paziņojumā par koncesiju vai – 19. pantā definēto pakalpojumu koncesiju gadījumā – iepriekšējā informatīvā paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

Šo direktīvu piemēro tikai tādu pakalpojumu koncesijām par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi: 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

1. Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2. Koncesiju piešķiršanas procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nepieprasa, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu kāda konkrēta juridiska forma.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji koncesijas dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 38. pantā minētās prasības par ekonomisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām, ar noteikumu, ka tas ir pamatots ar objektīviem iemesliem un ir samērīgi. Dalībvalstis var paredzēt standarta noteikumus attiecībā uz veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības. Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda koncesija, ja tie atšķiras no tiem, kas paredzēti individuāliem dalībniekiem, arī pamato ar objektīviem iemesliem, un tie ir samērīgi.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji drīkst pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku grupas pieņem kādu konkrētu juridisku formu pēc tam, kad tām ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ciktāl minētās izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma sekmīgu izpildi.

1. Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar koncesiju piešķiršanu izmanto “kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 ( 27 ).

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai pielāgotu šajā direktīvā minētos CPV kodus, ja šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un ar noteikumu, ka šādu grozījumu rezultātā netiek mainīta šīs direktīvas darbības joma

1. Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējai iestādei, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot 32. un 40. pantā noteiktos pienākumus izsludināt piešķirtos koncesiju līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

Šis pants neliedz publiskot noslēgto līgumu un to turpmāko izmaiņu nekonfidenciālas daļas.

2. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, kuru tas dara pieejamu koncesijas piešķiršanas procedūras gaitā.

1. Izņemot gadījumus, kad ir obligāti jāizmanto elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 33. panta 2. punktu un 34. pantu, visai saziņai un informācijas apmaiņai dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izvēlēties vienu vai vairākus no šādiem saziņas līdzekļiem:

Dalībvalstis var noteikt, ka attiecībā uz koncesijām elektroniskie saziņas līdzekļi ir jāizmanto obligāti, paplašinot 33. panta 2. punktā un 34. pantā noteiktos pienākumus.

2. Izvēlētie saziņas līdzekļi ir vispārēji pieejami un nediskriminējoši, un tie neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi koncesijas piešķiršanas procedūrai. Līdzekļi un iekārtas, kas izmantojami saziņai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskie parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem.

Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina datu integritātes un dalības pieteikumu un piedāvājumu konfidencialitātes saglabāšanu. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji dalības pieteikumu un piedāvājumu saturu pārbauda tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

1. Ja tiek ievērota šī direktīva, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var brīvi organizēt procedūru, kuras rezultātā tiek izvēlēts koncesionārs.

2. Koncesijas piešķiršanas procedūras izstrādē ievēro 3. pantā noteiktos principus. Jo īpaši koncesijas piešķiršanas procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas dažiem kandidātiem vai pretendentiem var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem.

3. Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka koncesijas līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valstu tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.

4. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai vajadzības gadījumā grozītu X pielikumā doto sarakstu, pievienojot jaunus starptautiskus nolīgumus, ko ratificējušas visas dalībvalstis, vai ja minētos esošos starptautiskos nolīgumus vairs nav ratificējušas visas dalībvalstis vai tie ir kā citādi mainīti, piemēram, attiecībā uz to piemērošanas jomu, saturu vai nosaukumu.

1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par koncesiju.

2. Paziņojumos par koncesijām ietver V pielikumā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā citu informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs uzskata par vajadzīgu, atbilstīgi standarta veidlapu paraugam.

3. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju attiecībā uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti IV pielikumā, dara zināmu savu nodomu par plānotu koncesijas piešķiršanu, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu. Minētajos paziņojumos iekļauj VI pielikumā izklāstīto informāciju.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem paziņojums par koncesiju nav jāpublicē, ja būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks jebkura turpmāk norādītā iemesla dēļ:

Izņēmumi, kas izklāstīti pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti koncesijas piešķiršanas parametri.

5. Atkāpjoties no 1. punkta, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nav nepieciešams publicēt jaunu paziņojumu par koncesiju, ja, atsaucoties uz iepriekš notikušu koncesijas piešķiršanas procedūru, nav iesniegts neviens pieteikums, piedāvājums, piemērots piedāvājums vai piemērots pieteikums, ar noteikumu, ka sākotnējie koncesijas līguma nosacījumi nav būtiski mainīti un ka Komisijai ir nosūtīts ziņojums, ja tā to prasa.

Šā punkta pirmās daļas vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar koncesiju, jo bez būtiskām izmaiņām tas acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas koncesijas dokumentos.

1. Ne vēlāk kā 48 dienas pēc koncesijas piešķiršanas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji saskaņā ar 33. pantā paredzētajām procedūrām informē par koncesijas piešķiršanas procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par koncesijas piešķiršanu. Attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītajiem sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem šādus paziņojumus var sagrupēt pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā sagrupētos paziņojumus nosūta 48 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

2. Paziņojumos par koncesijas piešķiršanu ietver VII pielikumā izklāstīto informāciju vai – saistībā ar koncesijām par IV pielikumā uzskaitītajiem sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – VIII pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 33. pantu.

1. Paziņojumos par koncesiju, paziņojumos par koncesijas piešķiršanu un paziņojumos, kas minēti 43. panta 1. punkta otrajā daļā, iekļauj V, VI, VII, VIII un XI pielikumā izklāstīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šīs standarta veidlapas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Paziņojumus, kas minēti 1. punktā, sagatavo, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Eiropas Savienības Publikāciju birojs nosūta līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot tajā publikācijas datumu, kas ir pierādījums par publikāciju. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Eiropas Savienības Publikāciju birojam, sedz Savienība.

3. Paziņojumu par koncesijām pilnu tekstu publicē vienā vai vairākās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Attiecīgā valodas versija vai attiecīgo valodu versijas ir vienīgais(-ie) autentiskais(-ie) teksts(-i). Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

4. Paziņojumus par koncesiju un par koncesijas piešķiršanu valsts līmenī nepublicē, pirms tos ir publicējis Eiropas Savienības Publikāciju birojs, izņemot gadījumus, kad publikācija Savienības līmenī netiek veikta 48 stundas pēc tam, kad Savienības Publikāciju birojs ir apstiprinājis, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir saņēmis paziņojumu, kā minēts 2. punktā. Valsts līmenī publicētajos paziņojumos par koncesiju un par koncesijas piešķiršanu nav ietverta cita informācija kā tikai tā, kas ir Eiropas Savienības Publikāciju birojam nosūtītajos paziņojumos, bet tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam.

1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi koncesijas dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums par koncesiju, vai gadījumā, kad paziņojumā par koncesiju nav iekļauts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, no dienas, kurā tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Paziņojuma par koncesiju vai šo uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt koncesijas dokumentiem.

2. Ja pienācīgi pamatotos apstākļos ārkārtas drošības vai tehnisku iemeslu dēļ vai komercinformācijas īpaši sensitīvā rakstura dēļ, kam vajadzīgs ļoti augsts aizsardzības līmenis, dažiem koncesijas dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji paziņojumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norāda, ka attiecīgie koncesijas dokumenti tiks nodoti ar citiem līdzekļiem, nevis elektroniski, un piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina.

3. Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji vai kompetentās struktūrvienības visiem pieteikuma iesniedzējiem vai pretendentiem, kas piedalās koncesijas piešķiršanas procedūrā, sniedz papildu informāciju par koncesijas dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa.

Dalībvalstis prasa līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem veikt atbilstīgus pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, favorītismu un korupciju un lai faktiski novērstu, konstatētu un risinātu interešu konfliktus, kas rodas koncesiju piešķiršanas procedūru norisē, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem.

Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja personāla locekļiem, kuri ir iesaistīti koncesijas piešķiršanas procedūras norisē vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida privāta ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību koncesijas piešķiršanas procedūras kontekstā.

Attiecībā uz interešu konfliktiem pieņemtie pasākumi nav plašāki par to, kas absolūti nepieciešams, lai nepieļautu iespējamu interešu konfliktu vai lai novērstu konstatētu interešu konfliktu.

1. Tehniskajās un funkcionālajās prasībās nosaka koncesijas priekšmetā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus. Tās izklāsta koncesijas dokumentos.

Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir samērīgi ar līguma vērtību un mērķiem. Šajos raksturlielumos var, piemēram, ietilpt kvalitātes līmeņi, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņi, projektēšana visu lietotāju ērtībām (arī pieejamība personām ar invaliditāti) un atbilstības novērtējums, darbības rezultāti, drošums vai izmēri, terminoloģija, simboli, testēšanas un pārbaudes metodes, apzīmējumi un marķēšana vai norādījumi lietotājam.

2. Ja vien tas nav pamatots ar līguma priekšmetu, tehniskajās un funkcionālajās prasībās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var atļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.

3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi un pakalpojumi neatbilst koncesijas dokumentos norādītajām tehniskajām un funkcionālajām prasībām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, savā piedāvājumā pierāda, ka tā piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko un funkcionālo prasību izpildi.

1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja saskaņā ar 41. pantu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

Minimālajās prasībās, kas minētas a) apakšpunktā, ietilpst nosacījumi un raksturlielumi (jo īpaši tehniskie, fiziskie, funkcionālie un legālie), kam būtu jāatbilst vai kam būtu jāpiemīt ikvienam piedāvājumam.

3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var ierobežot kandidātu vai pretendentu skaitu atbilstīgā līmenī ar nosacījumu, ka to dara pārredzami un uz objektīvu kritēriju pamata. Uzaicināto kandidātu vai pretendentu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu patiesu konkurenci.

4. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs dara visiem dalībniekiem zināmu procedūras paredzamās organizācijas aprakstu un paziņo indikatīvu pabeigšanas termiņu. Jebkādas izmaiņas dara zināmas visiem dalībniekiem un tiktāl, ciktāl tās skar elementus, kas ir izpausti paziņojumā par koncesiju, brīdina visus ekonomikas dalībniekus.

5. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs veic procedūras posmu atbilstīgu dokumentēšanu, izmantojot sev piemērotus līdzekļus, ievērojot 28. panta 1. punktu.

6. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var rīkot sarunas ar kandidātiem un pretendentiem. Koncesijas priekšmetu, piešķiršanas kritērijus un minimālās prasības nevar mainīt sarunu laikā.

1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji pārbauda nosacījumus dalībai attiecībā uz profesionālajām un tehniskajām spējām, kandidātu vai pretendentu finansiālo un ekonomisko stāvokli, balstoties uz viņu deklarācijām, atsauci vai atsaucēm, kas jāiesniedz kā pierādījums saskaņā ar prasībām, kas precizētas paziņojumā par koncesiju, kas nav diskriminējošas un ir samērīgas ar koncesijas priekšmetu. Dalības nosacījumi ir saistīti un samērīgi ar vajadzību nodrošināt koncesionāra spēju izpildīt koncesiju, ņemot vērā koncesijas priekšmetu un vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.

2. Lai izpildītu 1. punktā minētos dalības nosacījumus, ekonomikas dalībnieks attiecīgā gadījumā un attiecībā uz konkrētu koncesiju var paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, viņš pierāda līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, ka viņa rīcībā visā koncesijas laikā būs nepieciešamie resursi, piemēram, šādā nolūkā uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz finansiālo stāvokli līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un minētie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.

3. Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 26. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

4. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja tie ir konstatējuši, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

Pienākumu izslēgt ekonomikas dalībnieku piemēro arī gadījumos, kad ar galīgu spriedumu ir notiesāta persona, kura ir šā ekonomikas dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai pārraudzības struktūras loceklis vai kurai tajā ir pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvaras.

Citi līgumslēdzēji, kas nav 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie, no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā var izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja tiem ir zināms, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ.

5. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā, ja viņi zina, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, un ja tas atzīts ar tiesas vai administratīvu lēmumu, kam ir galīgs un saistošs spēks, saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja valsts tiesību aktu noteikumiem.

Turklāt līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var izslēgt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā izslēgtu ekonomikas dalībnieku, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka šis ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem.

Šo punktu vairs nepiemēro, kad ekonomikas dalībnieks ir izpildījis savus pienākumus, samaksājot vai noslēdzot saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumus, tostarp, attiecīgos gadījumos, jebkādus uzkrātos procentus vai soda naudu.

6. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 4. un 5. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas tādu sevišķi svarīgu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, ar sabiedrības veselību vai vides aizsardzību.

Dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 5. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas arī tad, ja izslēgšana būtu acīmredzami nesamērīgs risinājums, jo īpaši gadījumos, kad nav samaksātas tikai nelielas nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu summas vai kad ekonomikas dalībnieks informāciju par precīzu summu, kas maksājama saistībā ar to, ka tas nav izpildījis savus pienākumus attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ir saņēmis tādā laikā, ka tam nebija iespējams 5. punkta trešajā daļā paredzētos pasākumus veikt pirms dalības pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.

7. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji no dalības koncesijas piešķiršanā var izslēgt vai dalībvalsts var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

8. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas minēti 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, jebkurā procedūras laikā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no šā panta 4. punktā un šā panta 5. punkta pirmajā daļā minētajām situācijām.

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji jebkurā procedūras brīdī var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 5. punkta otrajā daļā un 7. punktā minētajām situācijām.

9. Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 4. un 7. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no procedūras.

Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus. Ekonomikas dalībnieku veiktie pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja tiek uzskatīts, ka šie pasākumi ir nepietiekami, attiecīgais ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.

Ekonomikas dalībniekam, kas ar galīgu spriedumu izslēgts no dalības iepirkuma vai koncesijas piešķiršanas procedūrās, izslēgšanas laikposmā, kas izriet no šāda sprieduma, nav tiesību izmantot šajā punktā paredzēto iespēju dalībvalstīs, kurās šis spriedums ir spēkā.

10. Dalībvalstis, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus, nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 9. punktā noteiktos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu 4. punktā minētajos gadījumos, un trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 7. punktā minētajos gadījumos.

1. Nosakot koncesijas pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji jo īpaši ņem vērā konkrētās koncesijas sarežģītību un piedāvājumu vai pieteikumu sagatavošanai nepieciešamo laiku, neskarot šajā pantā paredzētos minimālos termiņus.

2. Ja pieteikumus vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc tam, kad bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar koncesijas piešķiršanas procedūras dokumentu papilddokumentiem, koncesijas pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņus nosaka tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki būtu iepazinušies ar visu informāciju, kas vajadzīga pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanai, un jebkurā gadījumā tie ir ilgāki nekā 3. un 4. punktā noteiktie minimālie termiņi.

3. Minimālais termiņš pieteikumu iesniegšanai, iekļaujot koncesijas piedāvājumus vai ne, ir 30 dienas, sākot no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par koncesiju.

4. Ja procedūra norisinās vairākos secīgos posmos, sākotnējo piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 22 dienas no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

5. Piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par piecām dienām, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt elektroniski atbilstīgi 29. pantam.

1. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz koncesijas piešķiršanu, tostarp norādot izraudzītā pretendenta vārdu, iemeslu ikvienam lēmumam noraidīt viņa pieteikumu vai piedāvājumu un iemeslu ikvienam lēmumam nepiešķirt paziņojumā par koncesiju publicētā līguma slēgšanas tiesības vai sākt procedūru no jauna.

Turklāt pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām.

2. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var nolemt neatklāt konkrētu 1. punktā minēto informāciju par līgumu, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp šādiem dalībniekiem.

1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas atbilst 3. pantā noteiktajiem principiem un kas garantē, ka piedāvājumus novērtē efektīvas konkurences apstākļos, kas ļauj noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu.

2. Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu un nenodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību. Tie var inter alia ietvert vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus.

Minētos kritērijus papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pārbauda, vai piedāvājumi pienācīgi atbilst piešķiršanas kritērijiem.

3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saņem piedāvājumu, kurā ir ierosināts inovatīvs risinājums ar īpašu funkcionālas izpildes līmeni, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var izņēmuma kārtā grozīt piešķiršanas kritēriju secības kārtību, lai ņemtu vērā minēto inovatīvo risinājumu. Minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs informē visus pretendentus par svarīguma secības grozīšanu un izplata jaunu aicinājumu iesniegt piedāvājumus, ievērojot 39. panta 4. punktā minētos minimālos termiņus. Ja piešķiršanas kritēriji ir publicēti brīdī, kad publicē paziņojumu par koncesiju, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs publicē jaunu paziņojumu par koncesiju, ievērojot 39. panta 3. punktā minētos minimālos termiņus.

1. To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 30. panta 3. punktā, nodrošina ar kompetento valsts iestāžu atbilstošu rīcību, kuras rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.

2. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji koncesijas dokumentos var lūgt vai dalībvalsts tām var lūgt prasīt, lai pretendents vai pieteikuma iesniedzējs savā piedāvājumā norādītu to, par kādu koncesijas daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. Šis punkts neskar jautājumu par galvenā koncesionāra atbildību.

3. Būvdarbu koncesiju gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektā, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja uzraudzībā, pēc koncesijas piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot koncesijas izpildi, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai koncesionārs paziņotu līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai koncesijas izpildes gaitā koncesionārs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis koncesionāram var tieši noteikt par pienākumu sniegt prasīto informāciju.

Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram:

4. Lai nepieļautu 30. panta 3. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:

5. Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos.

6. Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 1. un 3. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus, nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta veida līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju iestāžu, līgumslēdzēju vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.

1. Koncesijas bez jaunas koncesijas piešķiršanas procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kuri šā punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos ir veikušas izmaiņas koncesijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē attiecīgu paziņojumu. Šādi paziņojumi ietver XI pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 33. pantu.

2. Papildus minētajam un nepārbaudot, vai ir izpildīti 4. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie nosacījumi, koncesijas bez nepieciešamības veikt jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru saskaņā ar šo direktīvu var grozīt arī tad, ja izmaiņas vērtība ir mazāka par abām turpmāk minētajām vērtībām, proti:

Tomēr izmaiņas nevar mainīt koncesijas vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.

3. Lai aprēķinātu vērtību, kas minēta 2. punktā un 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atjauninātā vērtība ir atsauces vērtība, ja koncesijā ir iekļauta indeksācijas klauzula. Ja koncesijā nav iekļauta indeksācijas klauzula, atjaunināto vērtību aprēķina, ņemot vērā vidējo inflācijas līmeni līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja dalībvalstī.

4. Koncesijas izmaiņas tās darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ koncesijas raksturs kļūst būtiski atšķirīgs no sākotnēji noslēgtās. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem no šādiem nosacījumiem:

5. Jauna koncesijas piešķiršanas procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai koncesijas noteikumos tās darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt koncesiju tās darbības laikā, ja ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

1. Lai nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā norādītos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir šie uzdevumi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pārraudzīta koncesijas līgumu piešķiršanas noteikumu piemērošana. Ja pārraudzības iestādes vai struktūras konstatē tādus īpašus pārkāpumus kā krāpšana, korupcija, interešu konflikts un citas nopietnas nelikumības vai sistēmiskas problēmas, tās tiek pilnvarotas par šiem pārkāpumiem vai problēmām norādīt valstu revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.

3. Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus.

Komisija ne biežāk kā reizi trijos gados var lūgt dalībvalstīm nosūtīt Komisijai pārraudzības ziņojumu, kurā iekļauts pārskats par visbiežākajiem koncesijas līgumu piešķiršanas noteikumu nepareizas piemērošanas cēloņiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai regulārām problēmām noteikumu piemērošanā, arī iespējamiem krāpšanas un citas nelikumīgas darbības gadījumiem.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka bez maksas ir pieejama informācija un norādījumi par to, kā interpretēt un piemērot Savienības tiesību aktus attiecībā uz koncesijas līgumu piešķiršanu, lai līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem palīdzētu pareizi piemērot Savienības noteikumus.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 9. panta 4. punktā, 27. panta 2. punktā un 30. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. aprīļa.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā, 9. panta 4. punktā, 27. panta 2. punktā un 30. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 7. panta 3. punktu, 9. panta 4. punktu, 27. panta 2. punktu un 30. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 48. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

1. Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK ( 39 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus to noteikumus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Atsauces uz Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu un Direktīvas 2004/18/EK III sadaļas 1. panta 3. un 4. punktu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

Komisija izvērtē ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu – jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā līgumu slēgšanas tiesību pārrobežu piešķiršana un darījumu izmaksas –, kas izriet no 8. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim. Robežvērtību līmeņa atbilstību izskatīs saistībā ar sarunām par NVI, ņemot vērā inflācijas un darījumu izmaksu ietekmi. Ja iespējams un nepieciešams, Komisija nākamajā sarunu kārtā apsver iespēju ierosināt palielināt robežvērtību lielumus, kas piemērojami saskaņā ar NVI.

Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar NVI, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.

Komisija izvērtē arī 12. pantā noteikto izņēmumu ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu, ņemot vērā ūdens nozares īpašās struktūras, un ziņos par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.

Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi piecos gados, balstoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 45. panta 3. punktu.

Komisija padara publiski pieejamus saskaņā ar ceturto daļu veiktā pārskata rezultātus.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo direktīvu nepiemēro koncesiju piešķiršanai, par kurām iesniegti piedāvājumi vai kuras piešķirtas pirms 2014. gada 17. aprīļa.

5. PANTA 7. PUNKTĀ MINĒTAIS DARBĪBU SARAKSTS (1)

NACE Rev. 1 (2)					CPV kods
F IEDAĻA			BŪVNIECĪBA
Daļa	Grupa	Klase	Darbības veids	Piezīmes
45.			Būvniecība	Šajā daļā ietilpst: — jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi.	45000000
	45.1.		Būvlaukuma sagatavošana		45100000
		45.11.	Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana	Šajā klasē ietilpst: — būvju un citu konstrukciju demontāža, — būvlaukuma attīrīšana, — grunts noņemšana: norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt., — derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana, — liekās slodzes noņemšana un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās. Šajā klasē arī ietilpst: — būvlaukuma drenāža, — lauksaimniecības un meža zemes drenāža.	45110000
		45.12.	Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana	Šajā klasē ietilpst: — izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem. Šajā klasē neietilpst: — naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošana, sk. 11.20., — ūdens ieguves urbumu veidošana, sk. 45.25., — šahtu izciršana, sk. 45.25., — naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana, sk. 74.20.	45120000
	45.2.		Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi		45200000
		45.21.	Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi	Šajā klasē ietilpst: — visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība, — tilti, ieskaitot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas, — maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas, — pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas, — citi saistītie darbi pilsētās, — saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā. Šajā klasē neietilpst: — ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi, sk. 11.20., — tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona, sk. 20., 26. un 28. daļu, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, sk. 45.23., — ēku ierīkošanas darbi, sk. 45.3., — ēku apdares darbi, sk. 45.4., — arhitektūras un inženierzinību darbības, sk. 74.20., — būvniecības projektu vadīšana, sk. 74.20.	45210000 Izņemot: – 45213316 45220000 45231000 45232000
		45.22.	Jumta seguma un konstrukciju montāža	Šajā klasē ietilpst: — jumtu montāža, — jumta seguma uzlikšana, — hidroizolācija.	45261000
		45.23.	Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība	Šajā klasē ietilpst: — lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība, — dzelzceļu būvniecība, — lidlauka skrejceļu būvniecība, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, — ceļu un autostāvvietu marķēšana. Šajā klasē neietilpst: — iepriekšēja grunts pārvietošana, sk. 45.11.	45212212 un DA03 45230000 Izņemot: – 45231000 – 45232000 – 45234115
		45.24.	Hidrotehnisko būvju būvniecība	Šajā klasē ietilpst: — šāda būvniecība: — ūdensceļi, ostu un upju nostiprinājumi, piestātnes, slūžas u. c., — dambji un aizsprosti, — bagarēšana, — zemūdens darbi.	45240000
		45.25.	Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas	Šajā klasē ietilpst: — viena veida būvdarbi, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas vai iekārtas, — pamatu likšanas darbi, tostarp pāļu dzīšana, — ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana, — rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža, — tērauda locīšana, — mūrēšanas un akmeņu likšanas darbi, — sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu, — skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecība. Šajā klasē neietilpst: — sastatņu noma bez montāžas un demontāžas, sk. 71.32.	45250000 45262000
	45.3.		Ēku ierīkošanas darbi		45300000
		45.31.	Elektrības vadu instalēšana un montāža	Šajā klasē ietilpst: šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās būvēs: — elektrības vadu sistēmas un iekārtas, — telekomunikāciju sistēmas, — elektriskās apkures sistēmas, — pastāvīgas antenas, — ugunsdzēsības signalizācija, — apsardzes signalizācijas sistēmas, — lifti un eskalatori, — zibensnovedēji u. c.	45213316 45310000 Izņemot: – 45316000
		45.32.	Izolācijas darbi	Šajā klasē ietilpst: — siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs. Šajā klasē neietilpst: — hidroizolācija, sk. 45.22.	45320000
		45.33.	Sanitārtehniskie darbi	Šajā klasē ietilpst: — šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās būvēs: — sanitārtehnika un sanitārās iekārtas, — gāzes iekārtas, — apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi, — ūdens izsmidzināšanas sistēmas. Šajā klasē neietilpst: — elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana, sk. 45.31.	45330000
		45.34.	Pārējās būves un ierīces	Šajā klasē ietilpst: — gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās, — citur neminēta aprīkojuma un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās būvēs.	45234115 45316000 45340000
	45.4.		Būvobjekta apdare		45400000
		45.41.	Apmetēju darbi	Šajā klasē ietilpst: — ēku vai citu būvju iekšējo vai ārējo virsmu apmešana, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem.	45410000
		45.42.	Namdaru darbi	Šajā klasē ietilpst: — no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana, — iekštelpu apdare (griesti, sienu koka apdare, bīdāmās šķērssienas u. c.). Šajā klasē neietilpst: — parketa un cita veida koka grīdu ierīkošana, sk. 45.43.	45420000
		45.43.	Grīdu un sienu klājumu ierīkošana	Šajā klasē ietilpst: — šādu materiālu ieklāšana, noklāšana, iekāršana vai montāža ēkās vai citās būvēs: — sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes, — parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja, — tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta, — sienu un grīdas segumi no “teraco” betona, marmora, granīta vai slānekļa, — tapetes.	45430000
		45.44.	Krāsošana un stiklošana	Šajā klasē ietilpst: — iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana, — tehniskā aprīkojuma krāsošana, — montāža (stikls, spoguļi u. c.). Šajā klasē neietilpst: — logu likšana, sk. 45.42.	45440000
		45.45.	Citi būvobjekta apdares darbi	Šajā klasē ietilpst: — privātu peldbaseinu montāža, — ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā, — citur neminēti apdares un nobeiguma darbi. Šajā klasē neietilpst: — ēku un citu būvju iekštelpu tīrīšana, sk. 74.70.	45212212 un DA04 45450000
	45.5.		Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma		45500000
		45.50.	Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma	Šajā klasē neietilpst: — būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) noma, sk. 71.32.	45500000
(1) Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru. (2) Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).

Šīs direktīvas noteikumus, kas reglamentē līgumslēdzēju piešķirtās koncesijas, piemēro turpmāk nosauktajām darbībām.

Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē. Turpmāk ir uzskaitītas procedūras, kurās nodrošināta atbilstīga iepriekšēja pārredzamība un ar kurām saskaņā piešķir atļaujas, pamatojoties uz citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē:

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KĀ MINĒTS 31. PANTĀ

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPRIEKŠĒJOS INFORMATĪVOS PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 31. PANTA 3. PUNKTĀ

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR TĀDU KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nosūta 31. un 32. pantā minētos paziņojumus Eiropas Savienības Publikāciju birojam, un jāpublicē tos saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

Paziņojumus, kas minēti 31. un 32. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

Eiropas Savienības Publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nosūta apstiprinājumu, kas minēts 33. panta 2. punktā.

Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejami interneta vietnē http://simap.europa.eu.

SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 30. PANTA 3. PUNKTĀ

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJAS IZMAIŅĀM TĀS DARBĪBAS LAIKĀ SASKAŅĀ AR 43. PANTU

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. februāra lēmums.

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 9. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 243. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

( 16 ) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.).

( 17 ) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).

( 18 ) Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

( 19 ) Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65. lpp.).

( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa transporta pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

( 24 ) Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).

( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

( 27 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).

( 28 ) Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).

( 30 ) Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).

( 32 ) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).

( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

( 35 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

( 36 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).”;

( 37 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

( 38 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).”;

( 39 ) Padomes Lēmums 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par Padomdevējas komitejas būvdarbu valsts līgumu jautājumos izveidošanu (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/2172 (2015. gada 24. novembris),	L 307	9	25.11.2015

I SADAĻA	PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS
I NODAĻA	Darbības joma, vispārīgi principi un definīcijas
I IEDAĻA	PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, VISPĀRĪGI PRINCIPI, DEFINĪCIJAS UN ROBEŽVĒRTĪBAS
1. pants	Priekšmets un darbības joma
2. pants	Publiskā sektora iestāžu administratīvās brīvības princips
3. pants	Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības princips
4. pants	Brīvība noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus
5. pants	Definīcijas
6. pants	Līgumslēdzējas iestādes
7. pants	Līgumslēdzēji
8. pants	Robežvērtība un koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
9. pants	Robežvērtības pārskatīšana
II IEDAĻA	IZŅĒMUMI
10. pants	Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji
11. pants	Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā
12. pants	Speciāli izņēmumi ūdenssaimniecības jomā
13. pants	Koncesijas, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam
14. pants	Koncesijas, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa
15. pants	Informācijas paziņošana, ko veic līgumslēdzēji
16. pants	Izņēmumi, ko piemēro darbībām, kuras ir tieši pakļautas konkurencei
17. pants	Koncesijas starp publiskā sektora subjektiem
III IEDAĻA	VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
18. pants	Koncesijas darbības laiks
19. pants	Sociālie un citi īpaši pakalpojumi
20. pants	Jaukti līgumi
21. pants	Jaukti iepirkuma līgumi, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem
22. pants	Līgumi, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan citas darbības
23. pants	Koncesijas, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītas darbības
IV IEDAĻA	ĪPAŠAS SITUĀCIJAS
24. pants	Privileģēto tiesību koncesijas
25. pants	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi
II NODAĻA	Principi
26. pants	Ekonomikas dalībnieki
27. pants	Nomenklatūras
28. pants	Konfidencialitāte
29. pants	Noteikumi attiecībā uz saziņu
II SADAĻA	KONCESIJU PIEŠĶIRŠANAS NOTEIKUMI: VISPĀRĪGI PRINCIPI UN PROCEDŪRAS GARANTIJAS
I NODAĻA	Vispārīgi principi
30. pants	Vispārīgi principi
31. pants	Paziņojumi par koncesijām
32. pants	Paziņojumi par koncesiju piešķiršanu
33. pants	Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība
34. pants	Koncesijas dokumentu elektroniskā pieejamība
35. pants	Korupcijas apkarošana un interešu konfliktu novēršana
II NODAĻA	Procedūru garantijas
36. pants	Tehniskās un funkcionālās prasības
37. pants	Procedūru garantijas
38. pants	Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana
39. pants	Koncesijas pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņi
40. pants	Informācijas sniegšana kandidātiem un pretendentiem
41. pants	Piešķiršanas kritēriji
III SADAĻA	KONCESIJU IZPILDES NOTEIKUMI
42. pants	Apakšuzņēmēji
43. pants	Līgumu izmaiņas to darbības laikā
44. pants	Koncesiju izbeigšana
45. pants	Pārraudzība un ziņošana
IV SADAĻA	GROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 89/665/EEK UN DIREKTĪVĀ 92/13/EEK
46. pants	Grozījumi Direktīvā 89/665/EEK
47. pants	Grozījumi Direktīvā 92/13/EEK
V SADAĻA	DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
48. pants	Deleģēšanas īstenošana
49. pants	Steidzamības procedūra
50. pants	Komiteju procedūra
51. pants	Transponēšana
52. pants	Pārejas noteikumi
53. pants	Pārraudzība un ziņošana
54. pants	Stāšanās spēkā
55. pants	Adresāti
PIELIKUMI
I PIELIKUMS	5. PANTA 7. PUNKTĀ MINĒTAIS DARBĪBU SARAKSTS
II PIELIKUMS	DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 7. PANTĀ
III PIELIKUMS	7. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS
IV PIELIKUMS	19. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI
V PIELIKUMS	INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KĀ MINĒTS 31. PANTĀ
VI PIELIKUMS	INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPRIEKŠĒJOS INFORMATĪVOS PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 31. PANTA 3. PUNKTĀ
VII PIELIKUMS	INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ
VIII PIELIKUMS	INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR TĀDU KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ
IX PIELIKUMS	NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU
X PIELIKUMS	SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 30. PANTA 3. PUNKTĀ
XI PIELIKUMS	INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJAS IZMAIŅĀM TĀS DARBĪBAS LAIKĀ SASKAŅĀ AR 43. PANTU

Apraksts	CPV kods
79611000-0; 75200000-8; 75231200-6; 75231240-8; 79622000-0 (Mājsaimniecību personāla nodrošināšanas pakalpojumi) 79624000-4 (Aprūpes personāla nodrošināšana) un 79625000-1 (Medicīniskā personāla nodrošināšana) no 85000000-9 līdz 85323000-9; 85143000-3, 98133100-5, 98133000-4 un 98200000-5 un 98500000-8 (Privātas mājsaimniecības ar nodarbinātām personām) un no 98513000-2 līdz 98514000-9 (Darbaspēka pakalpojumi mājsaimniecībām, Aģentūru personāla pakalpojumi mājsaimniecībām, Kalpotāju pakalpojumi mājsaimniecībām, Pagaidu personāls mājsaimniecībām, Mājas palīdzības pakalpojumi un Mājas apkopes pakalpojumi)	Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi
85321000-5 un 85322000-2, 75000000-6 (Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi), 75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80000000-4 Izglītības un mācību pakalpojumi līdz 80660000-8; no 92000000-1 līdz 92342200-2; no 92360000-2 līdz 92700000-8; 79950000-8 (Izstāžu, gadatirgu un kongresu organizēšanas pakalpojumi), 79951000-5 (Semināru organizēšanas pakalpojumi), 79952000-2 (Pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79952100-3 (Kultūras pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79953000-9 (Festivālu organizēšanas pakalpojumi), 79954000-6 (Sarīkojumu organizēšanas pakalpojumi), 79955000-3 (Modes skašu organizēšanas pakalpojumi), 79956000-0 (Gadatirgu un izstāžu organizēšanas pakalpojumi)	Administratīvie, sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi
75300000-9	Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi (1)
75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1	Pabalstu pakalpojumi
98000000-3; 98120000-0; 98132000-7; 98133110-8 un 98130000-3	Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi, tostarp arodbiedrību, politisko organizāciju, jauniešu biedrību sniegtie pakalpojumi, un citi biedru organizāciju pakalpojumi
98131000-0	Reliģiskie pakalpojumi
no 55100000-1 līdz 55410000-7; no 55521000-8 līdz 55521200-0 (55521000-8 Ēdināšanas pakalpojumi privātajām mājsaimniecībām, 55521100-9 Ēdienu piegādes pakalpojumi veciem un slimiem cilvēkiem, 55521200-0 Ēdienu piegādes pakalpojumi) 55520000-1 Ēdināšanas pakalpojumi, 55522000-5 Ēdināšanas pakalpojumi transporta uzņēmumiem, 55523000-2 Ēdināšanas pakalpojumi citiem uzņēmumiem vai citām iestādēm, 55524000-9 Skolas ēdināšanas pakalpojumi 55510000-8 Ēdnīcu pakalpojumi, 55511000-5 Ēdnīcu un citu slēgta veida kafetēriju pakalpojumi, 55512000-2 Ēdnīcu vadības pakalpojumi, 55523100-3 Skolas ēdināšanas nodrošināšanas pakalpojumi	Viesnīcu un restorānu pakalpojumi
no 79100000-5 līdz 79140000-7; 75231100-5	Juridiskie pakalpojumi, ciktāl tie netiek izslēgti saskaņā ar 10. panta 8. punkta d) apakšpunktu
no 75100000-7 līdz 75120000-3; 75123000-4; no 75125000-8 līdz 75131000-3	Citi administratīvi pakalpojumi un valdības pakalpojumi
no 75200000-8 līdz 75231000-4	Pakalpojumu sniegšana sabiedrībai
no 75231210-9 līdz 75231230-5; no 75240000-0 līdz 75252000-7; 794300000-7; 98113100-9	Ar cietumiem saistīti pakalpojumi, sabiedriskās drošības un glābšanas pakalpojumi, ciktāl tie netiek izslēgti saskaņā ar 10. panta 8. punkta g) apakšpunktu
no 79700000-1 līdz 79721000-4 (Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, Apsardzes pakalpojumi, Signalizācijas uzraudzības pakalpojumi, Apsargu pakalpojumi, Novērošanas pakalpojumi, Izsekošanas sistēmas pakalpojumi, Bēgļu izsekošanas pakalpojumi, Patrulēšanas pakalpojumi, Identifikācijas kartes piegādes pakalpojumi, Izmeklēšanas pakalpojumi un Detektīvu aģentūras pakalpojumi) 79722000-1(Grafoloģijas pakalpojumi), 79723000-8 (Atkritumu analīzes pakalpojumi)	Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi
64000000-6 (Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi), 64100000-7 (Pasta un kurjeru pakalpojumi), 64110000-0 (Pasta pakalpojumi), 64111000-7 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar avīzēm un periodiskajiem izdevumiem), 64112000-4 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar vēstulēm), 64113000-1 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar pakām), 64114000-8 (Pasta iestādes pakalpojumi), 64115000-5 (Pastkastīšu noma), 64116000-2 (Pasta pakalpojumi sūtījumiem pēc pieprasījuma), 64122000-7 (Biroja iekšējā pasta un kurjera pakalpojumi)	Pasta pakalpojumi
50116510-9 (Riepu vulkanizēšanas pakalpojumi), 71550000-8 (Kalēja pakalpojumi)	Dažādi pakalpojumi
98900000-2 (Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju sniegtie pakalpojumi) un 98910000-5 (Starptautiskām organizācijām un struktūrām raksturīgi pakalpojumi)	Starptautiskie pakalpojumi
(1) Pašreizējā direktīva neattiecas uz minētajiem pakalpojumiem, ja tos organizē kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus. Dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai arī kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus.