Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības

1. Savienība piešķir Eiropas Investīciju bankai (EIB) budžeta garantiju finansēšanas darījumiem, kas veikti ārpus Savienības (“ES garantija”). ES garantija tiek piešķirta kā vispārēja garantija maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas saistībā ar aizdevumiem, aizdevumu garantijām un parāda kapitāla tirgus instrumentiem, kuri piešķirti vai emitēti tādu EIB ieguldījumu projektu vajadzībām, kas ir tiesīgi šādu garantiju saņemt saskaņā ar 2. punktu.

2. ES garantiju var piešķirt EIB aizdevumiem, aizdevumu garantijām un parāda kapitāla tirgus instrumentiem, kas tiek piešķirti vai emitēti to ieguldījumu projektu vajadzībām, kurus īsteno valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu, saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām, tostarp EIB paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un standartiem, un atbalstot attiecīgos Savienības ārpolitikas mērķus, ja EIB finansējums ir piešķirts saskaņā ar parakstītu līgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav atcelts (“EIB finansēšanas darījumi”).

3. Tos EIB finansēšanas darījumus, ar ko atbalsta Savienības ārpolitiku, arī turpmāk pārvalda atbilstīgi pareizas banku darbības prakses principiem.

4. ES garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumiem piešķirtās un garantētās kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas.

5. Ar ES garantiju sedz EIB finansēšanas darījumus, kas parakstīti laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

6. Ja pēc 5. punktā minētā laikposma beigām Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmuši lēmumu, ar ko EIB piešķir jaunu ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem ārpus Savienības, minēto laikposmu vienu reizi automātiski pagarina par sešiem mēnešiem.

1. Ar ES garantiju saistīto EIB finansēšanas darījumu maksimālais apjoms laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam nepārsniedz EUR 32 300 000 000 . No maksimālā apjoma atņem finansēšanas darījumiem sākotnēji paredzētās, bet pēc tam anulētās summas.

a) vispārējā mandātā noteiktā maksimālā summa EUR 30 000 000 000 , no kuriem EUR 1 400 000 000 ir paredzēti publiskā sektora projektiem, kas kā stratēģiska atbilde, ar ko risina migrācijas pamatcēloņus, ir veltīti bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu un izcelsmes kopienu ekonomiskajai noturībai ilgtermiņā;

b) maksimālā summa EUR 2 300 000 000 privātā sektora aizdevumu mandātā ir paredzēta projektiem, kuri kā stratēģiska atbilde, ar ko risina migrācijas pamatcēloņus, ir veltīti bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu un izcelsmes kopienu ekonomiskajai noturībai ilgtermiņā.

2. Panta 1. punktā minētās maksimālās summas sadala reģionālos maksimālajos apjomos un pakārtotos maksimālajos apjomos, kā noteikts I pielikumā. Ievērojot reģionālos maksimālos apjomus un laikposmā, uz ko attiecas šis lēmums, EIB nodrošina sadalījumu pa valstīm tajos reģionos, uz kuriem attiecas ES garantija, to līdzsvarojot saskaņā ar Savienības ārējās politikas prioritātēm, kuras jāatspoguļo 5. pantā minētajās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnēs.

1. ES garantiju piešķir tikai tiem EIB finansēšanas darījumiem, kuriem saskaņā ar EIB veikto novērtējumu ir papildvērtība un ar kuriem atbalsta jebkuru no šādiem vispārīgajiem mērķiem:

a) vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts mikrozuņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

b) sociālās un ekonomikas infrastruktūras, tostarp transporta, enerģētikas un vides infrastruktūras, un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība;

d) bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu un izcelsmes kopienu ekonomiskā noturība ilgtermiņā kā stratēģiska atbilde, ar ko risina migrācijas pamatcēloņus.

2. Saglabājot EIB kā investīcijas bankas atšķirīgās īpašības, finansēšanas darījumi, ko EIB veic saskaņā ar šo lēmumu, palīdz ievērot vispārīgās Savienības intereses, jo īpaši Savienības ārējo darbību regulējošos principus, kā minēts LES 21. pantā, un palīdz īstenot tos starptautiskos nolīgumus vides jomā, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība. EIB vadības struktūras tiek mudinātas veikt nepieciešamos EIB darbības pielāgošanas pasākumus, lai tā varētu efektīvi atbalstīt Savienības ārpolitiku un pienācīgi ievērot šajā lēmumā noteiktās prasības.

3. Reģionālā integrācija valstu starpā, tostarp īpaši ekonomiskā integrācija starp pirmspievienošanās valstīm un saņēmējiem, kaimiņattiecību un partnerattiecību valstīm un Savienību, ir EIB finansēšanas darījumu pamatmērķis jomās, uz kurām attiecas 1. punktā noteiktie vispārīgie mērķi. EIB veic finansēšanas darījumus saņēmējvalstīs tajās jomās, uz kurām attiecas minētie vispārīgie mērķi, sniedzot atbalstu ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ar kuriem veicina ekonomikas integrāciju Savienībā.

4. Jaunattīstības valstīs, kas noteiktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, EIB finansēšanas darījumi saskaņā ar LESD 208. un 209. pantu veicina Savienības attīstības sadarbības politikas mērķus, jo īpaši – samazināt nabadzību, izmantojot iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu ekonomisko, vides un sociālo attīstību.

5. Lai nodrošinātu to, ka privātā sektora ieguldījumiem ir vislielākā iespējamā ietekme uz attīstību, EIB cenšas veicināt labvēlīgu apstākļu radīšanu privātajiem uzņēmumiem un ieguldījumiem un prioritāri nodrošina, lai saņēmējvalstīs tiktu stiprināts vietējais privātais sektors, tostarp kooperatīvi un sociālie uzņēmumi, atbalstot vietējos ieguldījumus, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunktā. EIB ar finansēšanas darījumiem, kuri atbalsta 1. punktā izklāstītos vispārīgos mērķus, cenšas arī pastiprināt savu atbalstu saņēmējvalsts un Savienības MVU īstenotiem ieguldījumu projektiem, darot pieejamu finansējumu jauniem ieguldījumu projektiem, ko īsteno MVU. EIB finansēšanas darījumi cita starpā dod MVU iespēju izmantot priekšrocību piekļūt tirgum valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu, un integrēties globālās vērtību ķēdēs un turpina sekmēt Savienības uzņēmumu konkurētspējas pastiprināšanu.

Lai efektīvi uzraudzītu un izvērtētu līdzekļu izlietojumu attiecīgo MVU labā, EIB veic pienācīgu uzticamības pārbaudi un izveido un uztur atbilstīgus līgumiskos noteikumus, ar kuriem nosaka standarta ziņošanas pienākumus gan finanšu starpniekiem, gan galīgajiem saņēmējiem. EIB cenšas apzināt šķēršļus finansējumam, ar kuriem saskaras MVU, un veicina šo šķēršļu novēršanu.

EIB sadarbojas ar finanšu starpniekiem, kas var atbalstīt MVU konkrētās vajadzības valstīs, kurās EIB darbojas un kuras ievēro 13. panta prasības, kas transponētas nolīgumos saskaņā ar minētā panta 1. punkta trešo daļu.

6. Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto vispārīgo mērķi, galvenokārt atbalsta ieguldījumu projektus transporta, enerģētikas, vides infrastruktūras, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, veselības un izglītības jomās. Starp tām ir arī enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas integrācija, energoefektivitātes pasākumi, energosistēmu pārveide, kas dod iespēju pāriet uz mazāk oglekļietilpīgām tehnoloģijām un degvielas veidiem, ilgtspējīga energoapgādes drošība un enerģētikas infrastruktūra, tostarp gāzes ražošanai un transportēšanai uz Savienības enerģijas tirgu, kā arī lauku apvidu elektrifikācija, vides infrastruktūra, piemēram, ūdens, sanitārijas un zaļā infrastruktūra, telesakaru un platjoslas tīkla infrastruktūra.

7. Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos vispārīgos mērķus, atbalsta ieguldījumu projektus, kuri paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, un kuri sekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un saskaņā ar minēto konvenciju pieņemtā Parīzes nolīguma vispārējo mērķu sasniegšanu, jo īpaši projektus, kas paredzēti tam, lai nepieļautu vai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazinātu oglekļa dioksīda pēdu atjaunojamo energoresursu jomās, energoefektivitātes un ilgtspējīga transporta jomās, vai lai palielinātu apdraudētāko valstu, nozaru un kopienu spējas pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņu sekām.

Atbilstības kritēriji projektiem, kas saistīti ar rīcību klimata jomā, ir noteikti EIB klimata stratēģijā. Pamatojoties uz EIB izstrādātajām metodoloģijām projekta siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju izmaiņu novērtēšanai, oglekļa dioksīda pēdas analīzi iekļauj ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, lai noteiktu, vai projektā iekļautie priekšlikumi optimāli uzlabo energoefektivitāti.

Laikposmā, uz kuru attiecas šis lēmums, EIB cenšas saglabāt lielu ar klimatu saistītu darījumu apjomu, kura apmērs veido vismaz 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības. EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu atbilst sasniedzamajam mērķim, proti, vismaz 35 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem līdz 2020. gadam veikt jaunietekmes ekonomikas un jaunattīstības valstīs ārpus Savienības.

EIB finansēšanas darījumos cita starpā ir integrētas konkrētas darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski atteikties no tādu projektu finansēšanas, kuri Savienību kavē sasniegt mērķus klimata jomā un pastiprināt centienus, lai atbalstītu atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.

EIB savā ieguldījumā, ko tā sniedz projektiem EIB finansēšanas darījumos saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu mandātu, veicina elementus, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

8. Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktos vispārīgos mērķus, atbalsta ieguldījumu projektus, lai risinātu ar migrācijas pamatcēloņiem saistītos jautājumus un veicinātu ekonomisko noturību ilgtermiņā un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, un nodrošina ilgtspējīgu attīstību saņēmējās valstīs.

Vienlaikus nodrošinot pilnīgu cilvēktiesību, darba un sociālo tiesību, pamatbrīvību un dzimumu līdztiesības ievērošanu ar tiesībās balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības un sociālās tiesības, atbilstoši pārredzamības, līdzdalības, nediskriminācijas un pārskatatbildības principiem, ar EIB finansēšanas darījumiem:

a) tiecas apmierināt pieaugušās vajadzības pēc infrastruktūras un ar to saistītajiem pakalpojumiem, lai tieši vai netieši tiktu galā ar migrantu pieplūdumu, reizē sniedzot labumu arī vietējiem iedzīvotājiem;

a) privātajam sektoram MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, korporatīvo finanšu un mikrofinanšu jomā;

b) publiskajam sektoram, tostarp pašvaldībām un publiskā sektora vienībām, infrastruktūras un pakalpojumu ziņā, tostarp atbalsta veselības aprūpes un īpašas bērniem paredzētas struktūras, sanitāros pakalpojumus un skolu izglītību, lai nodrošinātu ievērojami pieaugušās vajadzības.

9. EIB finansēšanas darījumi, ar kuriem atbalsta 1. punktā izklāstītos vispārīgos mērķus, atzīst, ka dzimumu līdztiesība ir transversāls jautājums, kas ir būtisks ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un svarīgs elements projektu uzticamības pārbaudē. Visiem šādiem finansēšanas darījumiem piemēro dzimumperspektīvu. EIB nodrošina, lai visi EIB finansēšanas darījumi atbilstu saistībām, kas izklāstītas tās dzimumu līdztiesības stratēģijā un dzimumu līdztiesības rīcības plānā.

10. EIB cenšas nodrošināt, lai uzņēmumi, kas piedalās EIB līdzfinansētos projektos, ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/54/EK ( 1 ) izklāstītos samaksas pārredzamības un dzimumu līdztiesības principus, un vienādas darba samaksas principu. Pieņemot lēmumus par projektu finansēšanu, EIB ņem vērā potenciālo saņēmēju uzņēmumu darbību vienādas darba samaksas un korporatīvās sociālās atbildības jomā.

11. Ar ES garantiju sedz tikai tos EIB finansēšanas darījumus, ko veic valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu un kuras ar EIB ir noslēgušas pamatnolīgumu, ar ko nosaka juridiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem veic šādus darījumus, un kas atbilst EIB paziņojumam par vides un sociālajiem principiem un standartiem un tās Vides un sociālās prakses rokasgrāmatai.

1. To valstu saraksts, kuras varētu būt tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir iekļauts II pielikumā. To valstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir iekļauts III pielikumā, un tajā neietver valstis, kas nav uzskaitītas II pielikumā. Attiecībā uz valstīm, kas nav uzskaitītas II pielikumā, lēmumu par tiesībām uz EIB finansējumu ar ES garantiju pieņem katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem III pielikumā. Komisijas lēmumi balstās uz vispārēju novērtējumu, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, vides un politiskos aspektus, jo īpaši tos, kas saistās ar demokrātiju, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī Eiropas Parlamenta attiecīgās rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus.

3. Ievērojot 4. punktu, deleģētie akti, ar kuriem groza III pielikumu, neietekmē ES garantijas segumu EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti pirms minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā.

4. Maksājumus par EIB finansēšanas darījumiem, uz kuriem attiecas 8. panta 1. punktā minētā vispārējā garantija, neveic valstīs, kas nav minētas III pielikumā.

5. Ar ES garantiju nesedz EIB finansēšanas darījumus konkrētā valstī, ar ko nolīgums par šiem darījumiem ir parakstīts pēc šīs valsts pievienošanās Savienībai.

1. Komisija kopā ar EIB viena gada laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā atjaunina esošās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem.

Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes atbilst vispārējam Savienības reģionālās politikas regulējumam, kas izklāstīts IV pielikumā. Ar reģionālajām tehniskajām darbības pamatnostādnēm jo īpaši nodrošina, lai EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu papildinātu Savienības attiecīgo politiku, programmas un instrumentus palīdzības sniegšanai dažādos reģionos.

Atjauninot reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, Komisija un EIB ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus, kā arī starptautiski atzītus principus un pamatnostādnes par korporatīvo sociālo atbildību. Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes atbilst prioritātēm, kas noteiktas valsts vai reģionālajās programmās, kuras, ja tādas ir pieejamas, ir izstrādājušas saņēmējvalstis, minēto programmu izstrādes procesā pienācīgi ņemot vērā jebkuru apspriešanos ar vietējo pilsonisko sabiedrību.

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, tiklīdz tās ir sagatavotas.

Ievērojot reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, EIB izstrādā attiecīgas finansēšanas stratēģijas un nodrošina to īstenošanu.

EIB finansēšanas darījumi atbilst saņēmējvalsts reģionālajām tehniskajām darbības pamatnostādnēm un stratēģijām.

Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes pārskata pēc 19. pantā minētās starpposma pārskatīšanas.

1.a Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem IV pielikumā.

2. Saskaņā ar Protokola Nr. 5 19. pantā noteikto procedūru Komisija sniedz atzinumu par EIB finansēšanas darījumiem. Ja Komisija sniedz nelabvēlīgu atzinumu par kādu no EIB finansēšanas darījumiem, uz ko attiecas šis lēmums, tad attiecīgajam darījumam nepiemēro ES garantiju.

1. Lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp EIB finansēšanas darījumiem un Savienības budžeta līdzekļiem, vēl vairāk pastiprina EIB ārējo darbību saskaņotību ar Savienības ārpolitikas mērķiem, jo īpaši atjauninot 5. pantā minētās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, attiecībā uz kurām vajadzības gadījumā politikas jautājumos konsultējas ar EĀDD, kā arī īstenojot regulāru un sistemātisku dialogu un savlaicīgu informācijas apmaiņu par:

a) Komisijas vai attiecīgā gadījumā EĀDD sagatavotiem stratēģijas dokumentiem, piemēram, valstu un reģionu stratēģijas dokumentiem, provizoriskām programmām, rīcības plāniem un pirmspievienošanās dokumentiem;

b) EIB stratēģiskās plānošanas dokumentiem, potenciālo ieguldījumu projektu sarakstiem un EIB gada ziņojumiem Komisijai;

2. Sadarbību īsteno, pamatojoties uz atsevišķu pieeju katram reģionam, tostarp Savienības delegāciju līmenī, un ņemot vērā EIB lomu, kā arī Savienības politiku katrā reģionā.

1. Attiecīgos gadījumos EIB finansēšanas darījumus veic, sadarbojoties ar citām Eiropas daudzpusējām un dalībvalstu finanšu iestādēm (“Eiropas finanšu iestādes”), un starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp reģionālām attīstības bankām (“Starptautiskas finanšu iestādes”), lai pēc iespējas palielinātu sinerģiju, sadarbību un efektivitāti, kopīgi izstrādātu inovatīvus finanšu instrumentus, nodrošinātu piesardzīgu un saprātīgu riska dalījumu un saskaņotus ieguldījumu projektu un nozares nosacījumus un lai līdz minimumam samazinātu izmaksu iespējamo dublēšanos un nevajadzīgu pārklāšanos.

2. Šā panta 1. punktā minēto sadarbību veicina ar koordināciju starp Komisiju, EIB un atbilstīgajām Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm, kuras darbojas dažādos reģionos,– attiecīgā gadījumā saskaņā ar saprašanās memorandu vai citiem Savienības reģionālās sadarbības regulējumiem.

1. Attiecībā uz tiem EIB finansēšanas darījumiem – izņemot parāda kapitāla tirgus instrumentus ietverošus darījumus –, kuri ir noslēgti ar kādu valsti vai kurus garantē kāda valsts, un citiem EIB finansēšanas darījumiem, kas ir noslēgti ar reģionu vai vietējām pašvaldībām vai valsts īpašumā vai kontrolē esošiem uzņēmumiem vai iestādēm, ja šādiem EIB finansēšanas darījumiem ir dots attiecīgs EIB kredītriska novērtējums, kurā ņemts vērā kredītriska stāvoklis attiecīgajā valstī, ar ES garantiju sedz visus maksājumus, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas (“vispārējā garantija”).

Vispārējā garantija attiecas arī uz EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu, kas minēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kuriem vidēji ir augstāks riska profils nekā šā panta 3. punktā minētajam politiska riska garantijas segtajam portfelim pirmsiestāšanās valstīs un saņēmējiem un kaimiņattiecību un partnerattiecību valstīs.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā Palestīnu pārstāv Palestīniešu pašpārvalde, un Kosovu ( 2 ) pārstāv Kosovas iestādes.

3. Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas nav minēti 1. punktā, ar ES garantiju sedz visus maksājumus, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas, ja tos nesaņem tāpēc, ka ir īstenojies viens no šādiem politiskiem riskiem (“politiska riska garantija”):

4. Tiem EIB finanšu darījumiem, kas ietver parāda kapitāla tirgus instrumentus, piemēro vienīgi politiska riska garantiju.

5. Finansēšanas nolīgumos, kurus saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem slēdz ar individuāliem projektu virzītājiem, saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām paredz arī pienācīgus iepirkuma, vides, klimata jomas un sociālos noteikumus, tostarp prasības ES garantiju un EIB līdzdalību darīt redzamu galīgajiem saņēmējiem.

6. Komisija un EIB 14. pantā minētajā garantijas nolīgumā izklāsta skaidru un pārredzamu finansējuma piešķiršanas politiku, saskaņā ar kuru EIB savas ārējās darbības jomā nosaka tos darījumus, kas būtu jāfinansē saskaņā ar šo lēmumu, lai nodrošinātu, ka ES garantija tiek izmantota visefektīvākajā veidā. Šīs finansējuma piešķiršanas politikas pamatā ir EIB novērtētā EIB finansēšanas darījumu kredītspēja, I pielikumā noteiktie maksimālie apjomi, darījumu partnera veids – valsts vai reģionāla vienība, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, vai privāta vienība – EIB spēja uzņemties risku un citi attiecīgi kritēriji, tostarp ES garantijas radītā papildvērtība. Eiropas Parlaments un Padome saņem informāciju par finansējuma piešķiršanas politiku saskaņā ar 14. pantu.

7. ES garantijas izmantošanas gadījumā Savienība pārņem visas EIB attiecīgās tiesības attiecībā uz jebkuru pienākumu, kas saistīts ar tās finanšu darījumiem, – saskaņā ar 14. pantā minēto garantijas nolīgumu.

1. EIB veic rūpīgu uzticamības pārbaudi un attiecīgā gadījumā saskaņā ar tās paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un standartiem un tās Vides un sociālās prakses rokasgrāmatu lūdz projektu virzītājiem projekta plānošanas un īstenošanas posmā, ievērojot Savienības sociālos un vides principus, īstenot vietēja līmeņa sabiedrisko apspriešanos ar attiecīgajām valsts un vietējā līmeņa ieinteresētajām personām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību par sociālajiem, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, vides, ekonomiskajiem un ar attīstību saistītajiem aspektiem tajos ieguldījumu projektos, kuriem piemēro ES garantiju, un sniegt attiecīgu informāciju, lai novērtētu ieguldījumu Savienības ārpolitikas un stratēģisko mērķu sasniegšanā.

EIB nodrošina, lai pirms zemi un dabas resursus ietekmējošu finansēšanas darījumu veikšanas tiktu ievērots brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju balstītas piekrišanas princips.

Šajā pārbaudē ir ietverts arī novērtējums par to, vai ar tehnisko palīdzību visā projekta ciklā būtu jāuzlabo EIB finansējuma saņēmēju spējas, un, ja – jāuzlabo, tad – kā tas būtu veicams. EIB noteikumos un procedūrās ir ietverti nepieciešamie noteikumi par ieguldījumu projektu ietekmes novērtēšanu vides un sociālā jomā un par to aspektu novērtēšanu, kas saistīti ar cilvēktiesībām un konfliktu novēršanu, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo lēmumu atbalstītie ieguldījumu projekti ir vides un sociālā ziņā ilgtspējīgi un ka EIB finansēšanas darījumi saskaņā ar EIB noturības iniciatīvu un jo īpaši privātā sektora aizdevumu mandātu uzlabo bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu un izcelsmes kopienu ekonomisko noturību.

Savos pieejamajos iekšējos norādījumos par uzticamības pārbaudes piemērošanu EIB pēc vajadzības uzlabo praktiskus norādījumus par to aspektu izvērtēšanu, kuri ir saistīti ar visām cilvēka pamattiesībām, šim nolūkam izmantojot savu Vides un sociālās prakses rokasgrāmatu, un kuri ir jāizmanto ex ante izvērtēšanā un pastāvīgajā katra atsevišķa projekta uzraudzībā, tostarp to projektu uzraudzībā, kuros ir iesaistīti finanšu starpnieki, pamatojoties uz pastāvošajiem satvariem, jo īpaši uz ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, un ņemot vērā esošos Savienības, attiecīgo ANO struktūrvienību un cilvēktiesību organizāciju noteiktos standartus cilvēktiesību jomā.

2. Papildus ex-ante novērtējumam par attīstības aspektiem EIB uzrauga finansēšanas darījumu īstenošanu. Tā jo īpaši lūdz projekta virzītājiem veikt padziļinātu uzraudzību projekta īstenošanas gaitā līdz tā pabeigšanai, inter alia saistībā ar ieguldījumu projekta ietekmi uz ekonomiku, attīstību, sociālo jomu, vidi un cilvēktiesībām. EIB regulāri pārbauda projekta virzītāju sniegto informāciju un dara to publiski pieejamu, ja projekta virzītājs tam piekrīt. Ja tas ir iespējams, tiek publicēti ar EIB finansēšanas darījumiem saistīto projektu noslēguma ziņojumi, izņemot konfidenciālu informāciju.

3. EIB veiktā uzraudzība attiecas uz starpniecības darījumu īstenošanu un finanšu starpnieku darbības rezultātiem MVU atbalstīšanas jomā.

4. EIB izveido visaptverošu sistēmu, lai ex-ante novērtētu relatīvo un absolūto siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni saistībā ar tiem EIB finansēšanas darījumiem, kur minētais emisijas līmenis sasniedz būtiskus sliekšņus, kā noteikts attiecīgā metodoloģijā –, kas ietverta EIB klimata pārmaiņu stratēģijā, un ja ir pieejami dati.

5. Uzraudzības rezultātus publisko, ievērojot konfidencialitātes prasības un attiecīgo personu piekrišanu.

Atmaksājumi un ieņēmumi EUR 110 000 000 apmērā, kas rodas no darījumiem, kuri noslēgti pirms 2007. gada, tostarp kapitāla atmaksas, atbrīvotās garantijas, un aizdevumu pamatsummu atmaksājumi, dividendes, kapitāla pieaugums, garantijas maksas un aizdevumu un fiduciāro kontu summu procenti, ko atmaksā fiduciārā kontā, kurš atvērts Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentam un saistīts ar atbalstu no Savienības vispārējā budžeta, veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, un tos izmanto Garantiju fondam.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumenta vajadzībām izveidotajā fiduciārā kontā atmaksātās summas, kas pārsniedz EUR 110 000 000 , pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas iekļauj Savienības vispārējā budžetā.

Riskam Savienības budžetam saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu, kā minēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka cenu un komercriska cenošanas rezultātā radušos ieņēmumus iemaksā Garantiju fondā.

1. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojums ir publiski pieejams, un tajā iekļauj:

a) novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem projekta, nozares, valsts un reģionālā līmenī, un par minēto darījumu atbilstību šim lēmumam;

b) novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu papildvērtību, paredzamos rezultātus, sasniegtos rezultātus un ietekmi uz attīstību kopumā, izmantojot EIB rezultātu novērtēšanas sistēmas ikgadējo ziņojumu. Šajā nolūkā EIB izmanto rezultātu rādītājus saistībā ar finansēto projektu attīstības, vides un sociālajiem aspektiem, tostarp cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības aspektiem, ņemot vērā attiecīgos rādītājus saskaņā ar 2005. gada Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti.

Dzimumu līdztiesības rādītājus izstrādā atbilstoši EIB Dzimumu līdztiesības stratēģijai un dzimumu līdztiesības rīcības plānam. Tie raksturo sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu un, ja iespējams, tos izvērtē ex post, iedalot datus pēc dzimuma. Darbības rādītāji, kuri izmantojami, lai novērtētu projektu vides aspektus, ietver “tīras tehnoloģijas” kritērijus, kas principā vērsti uz energoefektivitāti un emisiju mazināšanas tehnoloģijām. EIB izstrādā rādītājus projektiem, kuri nodrošina stratēģisku atbildi, ar ko risināt migrācijas pamatcēloņus un veido uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu ekonomisko noturību ilgtermiņā, ņemot vērā ieinteresēto personu, pilsoniskās sabiedrības, skarto kopienu un nevalstisko organizāciju viedokļus;

c) novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu Savienības ārpolitikas un stratēģisko mērķu sasniegšanā, ņemot vērā LES 21. pantā minētos principus, kas virza Savienības ārējo darbību, šā lēmuma 5. pantā minētās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes un ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

d) novērtējumu par finansiālām priekšrocībām, kas kopumā nodoti EIB finansēšanas darījumu saņēmējiem;

e) EIB finansēšanas darījumu kvalitātes novērtējumu, jo īpaši to, cik lielā mērā EIB, veicot finansēto ieguldījumu projektu uzticamības pārbaudi un uzraudzību, ir ņēmusi vērā vides un sociālo ilgtspēju, kā arī pasākumus, ar ko maksimāli palielina vietējā līmeņa līdzdalību, veicinot skarto kopienu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un nevalstisko organizāciju iesaistīšanos;

g) informāciju par saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma apjomu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā, kopīgos datus par ietekmi uz 9. panta 4. punktā minētajām absolūtajām un relatīvajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī par novērtēto projektu skaitu, kuros izvērtēts klimata pārmaiņu risks;

h) aprakstu par sadarbību ar Komisiju un citām Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp līdzfinansējuma jomā. Ziņojumā jo īpaši iekļauj Savienības finanšu resursu un citu Eiropas un starptautisko finanšu iestāžu resursu sadalījumu, kas izmantoti kopā ar EIB finansējumu, tādējādi sniedzot pārskatu par kopējiem ieguldījumiem, kuri atbalstīti ar EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumā iekļauj informāciju arī par jaunu saprašanās memorandu noslēgšanu starp EIB un citām Eiropas vai starptautiskām finanšu iestādēm, kam ir ietekme uz EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu;

i) informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar to, kā tiek īstenots saprašanās memorands starp EIB un Eiropas Ombudu, ciktāl minētais memorands skar EIB finansēšanas darījumus, uz kuriem attiecas šis lēmums;

j) novērtējums par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu, tranzīta kopienu un izcelsmes kopienu ekonomiskajā noturībā, vērtējot tos kā stratēģisku atbildi, ar ko risināt migrācijas pamatcēloņus.

2. Lai sagatavotu 1. punktā minēto Komisijas ziņojumu, EIB iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu, ietverot visus vajadzīgos elementus, kas ļauj Komisijai sniegt ziņojumu saskaņā ar 1. punktu. EIB var arī sniegt Komisijai papildu informāciju, kas var būt noderīga Eiropas Parlamentam un Padomei, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par EIB ārējo darbību.

3. Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistikas, finanšu un grāmatvedības informāciju, kā arī jebkādu citu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumus vai Revīzijas palātas pieprasījumus, un revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām. EIB sniedz Komisijai arī visus citus vajadzīgos dokumentus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

4. Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un ziņot par riskiem, ko sedz ar ES garantiju, EIB sniedz Komisijai EIB riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par EIB finansēšanas darījumiem.

5. EIB vismaz reizi gadā iesniedz Komisijai provizorisku daudzgadu programmu par to EIB finansēšanas darījumu apjomu, kurus tā plāno parakstīt, lai tādējādi nodrošinātu EIB prognozētā finansējuma atbilstību šajā lēmumā paredzētajiem maksimālajiem apjomiem un lai Komisija varētu nodrošināt atbilstīgu budžeta plānošanu attiecībā uz Garantiju fonda finansējumu. Komisija šo prognozi ņem vērā, sagatavojot Savienības vispārējā budžeta projektu.

6. EIB turpina regulāri iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visus neatkarīgos novērtējuma ziņojumus, kuros izvērtēti saskaņā ar šo lēmumu un citām ārējām pilnvarām veikto konkrēto EIB darbību praktiskie rezultāti.

7. EIB par saviem līdzekļiem sniedz 2.līdz 6. punktā minēto informāciju. EIB dara publiski pieejamu arī 2., 3. un 6. punktā minēto informāciju kopumā, izņemot jebkādu konfidenciālu informāciju.

1. Saskaņā ar savu pārredzamības politiku un Savienības principiem par dokumentu un informācijas pieejamību un pakāpeniski ievērojot Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvas standartus, EIB savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu informāciju par:

a) visiem saskaņā ar šo lēmumu veiktiem EIB finansēšanas darījumiem pēc projekta apstiprināšanas, jo īpaši norādot, vai ieguldījumu projektam ir piešķirta ES garantija, un to, kā tas palīdz sasniegt Savienības ārējās darbības mērķus, jo īpaši norādot tā ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi, klimatu un dzimumu līdztiesību;

b) ja vien nav jāpiemēro konfidencialitātes prasības – visiem saprašanās memorandiem starp EIB un citām Eiropas vai starptautiskām finanšu iestādēm, kam ir ietekme uz EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu;

c) attiecīgā gadījumā, ja tas ir iespējams, – spēkā esošiem pamatnolīgumiem, kas noslēgti starp EIB un saņēmējvalsti. Kad tiek parakstīti jauni nolīgumi vai tiek veikti grozījumi spēkā esošajos nolīgumos, EIB nodrošina, lai šādus nolīgumus būtu iespējams publiskot;

2. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu konkrētu informāciju par visiem līdzekļu atgūšanas gadījumiem saskaņā ar 14. pantā minēto garantijas nolīgumu un 15. panta 2. punktā minēto nolīgumu, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus un procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, ja vien nav jāpiemēro konfidencialitātes prasības.

3. EIB nodrošina, lai informācija par plānotajām un apstiprinātajām darbībām vai jebkādas būtiskas izmaiņas saistībā ar tām tiktu publicētas un būtu viegli pieejamas vietējai pilsoniskajai sabiedrībai.

4. Pēc pieprasījuma EIB Eiropas Parlamentam iesniedz rezultātu mērījumu lapas attiecībā uz ieguldījumu projektiem, kuriem piemēro ES garantiju, ņemot vērā konfidenciālas un komerciāli sensitīvas informācijas aizsardzību un atkarībā no to attiecīgajiem iekšējās informācijas noteikumiem, ar ko reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, cīņa pret terorisma finansēšanu, nodokļi un jurisdikcijas, kas nesadarbojas

1. Īstenojot finansēšanas darījumus, uz kuriem attiecas šis lēmums, EIB ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus un saskaņotos starptautiskos un Savienības standartus, un tāpēc saskaņā ar šo lēmumu neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā vai nodokļu apiešanu.

Turklāt EIB neiesaistās jaunos vai atjauninātos darījumos ar vienībām, kas ir inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir iekļautas tādu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas, vai kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 3 ) 9. panta 2. punktu ir identificētas kā augsta riska trešās valstis, vai kuras faktiski neievēro Savienības vai starptautiski saskaņotus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu. EIB no šī principa var atkāpties tikai tad, ja projekts fiziski ir īstenots kādā no minētajām jurisdikcijām un nav nekādu pazīmju, ka attiecīgais darījums veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā vai nodokļu apiešanu.

Noslēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, EIB transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos nolīgumos un prasa finanšu starpniekiem ziņot par šo prasību ievērošanu.

EIB pārskata savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, ne vēlāk kā pēc tam, kad ir pieņemts Savienības saraksts ar jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas. EIB pēc tam katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā politika attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, tiek īstenota attiecībā uz tās finansēšanas darījumiem, iekļaujot arī informāciju par katru valsti atsevišķi un sarakstu ar starpniekiem, ar kuriem tā sadarbojas.

2. Īstenojot finansēšanas darījumus, uz kuriem attiecas šis lēmums, EIB piemēro principus un standartus, kuri noteikti Savienības tiesībās, ar ko nepieļauj finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 ( 4 ) un Direktīvā (ES) 2015/849. EIB jo īpaši nodrošina, ka ne tiešu finansējumu, ne finansējumu ar starpnieku palīdzību saskaņā ar šo lēmumu nevar saņemt, ja nav publiskota informācija par faktiskajām īpašumtiesībām atbilstoši Direktīvai (ES) 2015/849.

Komisija un EIB paraksta garantijas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz ES garantiju, kā noteikts 8. pantā. Minēto garantijas nolīgumu dara zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei, ņemot vērā to attiecīgos iekšējās informācijas noteikumus, ar ko reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi.

1. Ja Komisija veic jebkādus maksājumus saskaņā ar ES garantiju, EIB Komisijas vārdā veic prasījumu atgūšanu par samaksātajām summām.

2. Vēlākais 14. pantā minētā garantijas nolīguma parakstīšanas dienā Komisija un EIB paraksta atsevišķu nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras prasījumu atgūšanai.

Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz ES garantiju un attiecībā uz tiem maksājumiem un atgūtajiem līdzekļiem saskaņā ar minēto garantiju, kuri ir attiecināmi uz Savienības vispārējo budžetu.

1. EIB nekavējoties informē OLAF un sniedz tam nepieciešamo informāciju, ja ar ES garantiju saistītā projekta jebkurā sagatavošanas, īstenošanas vai noslēguma posmā EIB ir pamats aizdomām par iespējamu krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas var ietekmēt Savienības finanšu intereses.

2. Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 5 ), Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 6 ) un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 ( 7 ) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar jebkuru no finansēšanas darījumiem. OLAF var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju.

Ja minētās nelikumīgās darbības tiek pierādītas, EIB sniedz palīdzību līdzekļu atgūšanā saistībā ar saviem finansēšanas darījumiem un savas kompetences jomā.

3. Finansēšanas nolīgumos, kas parakstīti attiecībā uz šā lēmuma kārtībā atbalstītiem projektiem, iekļauj noteikumus, ar kuriem var pārtraukt EIB finansēšanas darījumus un, ja nepieciešams, veikt atbilstīgus līdzekļu atgūšanas pasākumus krāpšanas, korupcijas vai citas nelikumīgas darbības gadījumos. Lēmumu par EIB finansējuma apturēšanu vai atcelšanu EIB pieņem pēc rūpīgas visu apstākļu un risku izvērtēšanas.

4. EIB turpina izmantot savu vienoto kontaktpunktu korupcijas un krāpšanas novēršanai, kurā var vērsties EIB darbinieki un visas ieinteresētās personas.

5. EIB savos finansēšanas darījumos īsteno izslēgšanas mehānismu krāpšanā un korupcijā iesaistītu partneru atraidīšanai, kurš ietver Savienības centrālās izslēgšanas gadījumu datubāzes izslēgšanas kritērijus, nodrošinot visu personu tiesību ievērošanu.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Šā lēmuma 4. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 11. maija.

2.a Pilnvaras pieņemt 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2018. gada 8. aprīļa.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. un 5. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 4. un 5. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija sadarbībā ar EIB iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojumu, kurā novērtē šā lēmuma piemērošanu pirmajos gados, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu tā grozīšanai. Starpposma ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz neatkarīgu ārējo novērtējumu un EIB sniegto informāciju.

c) novērtējumu par REM, tostarp darbības rādītājus un kritērijus, un to ieguldījumu šā lēmuma mērķu sasniegšanā;

d) sīki izstrādātu to kritēriju uzskaitījumu, kuri tikuši izvērtēti ieteikumā par izvēles papildu summas pilnīgu vai daļēju izmantošanu.

Komisija līdz 2019. gada 30. jūnijam Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā izvērtēta šā lēmuma piemērošana un sniegts ieguldījums iespējamam jaunam lēmumam par to EIB finansēšanas darījumu tvērumu saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu mandātu, uz ko attiecas ES garantija.

Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.

EIB var finansēt projektus, kas apstiprināti pēc 2016. gada 12. oktobra un pirms 2018. gada 8. aprīļa, un pirms Komisija un EIB noslēdz garantijas nolīgumu. Uz šādiem projektiem var attiekties ES garantija, ja Komisija apstiprina, ka tie atbilst 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajam mērķim un ievēro garantijas nolīguma nosacījumus.

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

A. Pirmspievienošanās valstis un saņēmēji: EUR 8 075 000 000 , no kuriem EUR 7 635 000 000 saskaņā ar vispārējo mandātu un EUR 440 000 000 saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu.

B. Kaimiņattiecību un partnerattiecību valstis: EUR 19 680 000 000 , iedalīts šādos maksimālajos apakšapjomos:

i) Vidusjūras reģiona valstis: EUR 13 030 000 000 , no kuriem EUR 11 170 000 000 saskaņā ar vispārējo mandātu un EUR 1 860 000 000 saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu;

Nepārsniedzot kopējo maksimāli pieļaujamo apjomu, EIB vadības struktūras pēc apspriešanās ar Komisiju var nolemt pārdalīt reģionu ietvaros summas, kas nepārsniedz 20 % no reģioniem noteiktajiem maksimālajiem apakšapjomiem, kā arī pārvietot no viena reģiona uz citu summas, kas nepārsniedz 20 % no reģioniem noteiktajiem maksimālajiem apjomiem. Ja līdz 2019. gada 30. jūnijam EIB vadības struktūras secina, ka EIB nav spējīga absorbēt saskaņā ar EIB noturības iniciatīvu prognozēto mērķi, tad šā pielikuma A un B punktā minētajos reģionos un/vai starp tiem var pārdalīt līdz 20 % no EUR 1 400 000 000 , kas saskaņā ar vispārējo mandātu paredzēti publiskā sektora projektiem, un no EUR 2 300 000 000 , kas paredzēti privātā sektora aizdevumu mandātā.

Jebkādu pārdali saskaņā ar EIB noturības iniciatīvu veic pēc iepriekšējas vienošanās starp Komisiju un EIB.

EIB vadības struktūras šādu pārdales iespēju jo īpaši izmanto, lai ļautu arī turpmāk ar ES garantiju prioritāros reģionos pievērsties projektiem ar augstāka riska profilu. Komisija pār šādu līdzekļu pārdali regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova ( *1 ), Melnkalne, Serbija un Turcija ( 8 )

Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Sīrija, Tunisija.

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Salvadora, Urugvaja, Venecuēla

Afganistāna, Bangladeša, Butāna, Filipīnas, Indija, Indonēzija, Irāka, Irāna, Jemena, Kambodža, Ķīna, Laosa, Malaizija, Maldīvu salas, Mongolija, Mjanma/Birma, Nepāla, Pakistāna, Šrilanka, Taizeme, Vjetnama

Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova ( *2 ), Melnkalne, Serbija un Turcija ( 9 )

Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Tunisija

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija, Kostarika, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Salvadora, Urugvaja, Venecuēla

Bangladeša, Butāna, Filipīnas, Indija, Indonēzija, Irāka, Irāna, Jemena, Kambodža, Ķīna, Laosa, Malaizija, Maldīvu salas, Mongolija, Mjanma/Birma, Nepāla, Pakistāna, Šrilanka, Taizeme, Vjetnama

EIB darbību partnervalstīs, kas piedalās pirmspievienošanās procesā, īsteno saskaņā ar pievienošanās un Eiropas partnerību regulējumu, kurā norādītas prioritātes pirmspievienošanās valstīm un saņēmējiem, lai tās varētu sekmīgi tuvināties Savienībai, un kurā noteikts pamats Savienības palīdzības sniegšanai. Stabilizācijas un asociācijas process ir politiskais pamats Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu reģionu. Tas ir balstīts uz progresīvām partnerattiecībām, kurās Savienība piedāvā tirdzniecības koncesijas, ekonomisko un finansiālo palīdzību un līgumattiecības, izmantojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus. Pirmspievienošanās finansiālā palīdzība sekmē pirmspievienošanās valstu un saņēmēju sagatavošanos saistībām un uzdevumiem, kas izriet no dalības Savienībā. Ar šādu palīdzību tiek atbalstīts reformu process, tostarp sagatavošanās darbi iespējamai dalībai Savienībā. Tās uzmanības centrā ir iestāžu veidošana, tiesību aktu saskaņošana ar Savienības acquis, sagatavošanās Savienības politikas un instrumentu izmantošanai un tādu pasākumu veicināšana, ar ko sekmē ekonomisko konverģenci.

EIB darbību kaimiņreģionu valstīs īsteno saskaņā ar jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas izklāstīta Kopējā paziņojumā “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”, ko Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija pieņēma 2011. gada 25. maijā, un saskaņā ar Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumiem, kuros jo īpaši aicina sniegt lielāku atbalstu partnervalstīm, kas apņēmušās veidot demokrātisku sabiedrību un veikt reformas, – pēc principa “vairāk tiem, kas vairāk dara” un pēc savstarpējas pārskatatbildības principa – un kuros paredzēts politikas stratēģiskais satvars Savienības attiecībām ar kaimiņvalstīm. Saistībā ar šo sadarbību EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu būs vērsts arī uz politiku, ar ko veicina iekļaujošu izaugsmi un darbvietu radīšanu, uzlabojot sociālo stabilitāti atbilstīgi uz stimuliem balstītai pieejai, ar ko sekmē Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, tostarp attiecībā uz migrācijas jautājumiem.

Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienība un tās partneri īsteno kopīgi saskaņotus divpusējus rīcības plānus, kuros noteikts prioritāšu kopums, tostarp prioritātes saistībā ar politikas, drošības, tirdzniecības, ekonomikas, vides un sociālajiem jautājumiem, kā arī transporta un enerģētikas tīklu integrāciju.

Savienība Vidusjūrai, Austrumu partnerība, Melnās jūras reģiona sinerģija, Savienības stratēģija Donavas reģionam, un Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam ir daudzpusējas un reģionālas iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt sadarbību starp Savienību un kaimiņattiecību attiecīgo partnervalstu grupu, kam ir kopīgas problēmas un/vai kopīga ģeogrāfiskā vide. Ar Savienību Vidusjūrai ir paredzēts atsākt Eiropas un Vidusjūras reģiona integrācijas procesu, visās Vidusjūras piekrastes valstīs atbalstot savstarpēju ekonomikas, sociālo un vides attīstību, un ar to atbalsta sociālekonomiskās attīstības uzlabošanu, solidaritāti, reģionālo integrāciju, ilgtspējīgu attīstību un zināšanu uzkrāšanu, uzsverot vajadzību paplašināt finansiālo sadarbību, lai sniegtu atbalstu reģionāliem un starpvalstu projektiem. Ar Savienību Vidusjūrai jo īpaši atbalsta jūrasceļu attīstību un autoceļu būvi, Vidusjūras attīrīšanu, Vidusjūras reģiona saules enerģijas izmantošanas plānu, iniciatīvu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai Vidusjūras reģionā, civilās aizsardzības iniciatīvas un Eiropas un Vidusjūras reģiona universitāti.

Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politiskās saiknes veidošanu un sekmētu ekonomikas integrāciju starp Savienību un Austrumu partnervalstīm. Austrumu partnerība būs papildu stimuls partnervalstu sociāli ekonomiskai un reģionālai attīstībai. Tā sekmēs labu pārvaldību, tostarp finanšu nozarē, reģionālu attīstību un sociālu kohēziju, kā arī palīdzēs samazināt partnervalstu sociāli ekonomiskās atšķirības.

Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam sekmē ilgtspējīgu vides attīstību un optimālu ekonomikas un sociālo attīstību Baltijas jūras reģionā. Savienības stratēģija Donavas reģionam jo īpaši veicina transporta attīstību, enerģētikas savienojumus un drošību, ilgtspējīgu vides un sociālekonomisko attīstību Donavas reģionā. Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politiskās saiknes veidošanu un sekmētu ekonomikas integrāciju starp Savienību un Austrumu partnervalstīm. Krievija un Savienība ir izveidojušas plašu stratēģisko partnerību, kura ir nošķirta no Eiropas kaimiņattiecību politikas un saskaņā ar kuru tiek veidotas kopējās telpas un plāni. Daudzpusējā līmenī to papildina Ziemeļu dimensija, kas nodrošina regulējumu sadarbībai starp Savienību, Krieviju, Norvēģiju un Islandi (Baltkrievija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis attiecībā uz Ziemeļu dimensiju ir novērotājas).

EIB darbību Latīņamerikā īsteno saskaņā ar Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu stratēģisko partnerību. Kā tas ir uzsvērts Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība”, ES prioritātes sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm ir reģionālās integrācijas sekmēšana un nabadzības un sociālās nevienlīdzības izskaušana, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. Šo politikas mērķu īstenošana tiks veicināta, ņemot vērā Latīņamerikas valstu dažādo attīstības līmeni. Abu reģionu kopējo interešu jomās veidos divpusēju dialogu un sadarbību, tostarp par vidi, klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu, kā arī par enerģētiku, zinātni, pētniecību, augstāko izglītību, tehnoloģiju un inovāciju.

Āzijā Savienība stiprina savas stratēģiskās partnerības ar Ķīnu un Indiju un risina sarunas par jauniem partnerības un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Dienvidaustrumāzijas valstīm. Vienlaikus sadarbība attīstības jomā joprojām ir prioritāte Savienības attiecībās ar Āziju; Savienības attīstības stratēģija Āzijas reģionā ir vērsta uz nabadzības izskaušanu, atbalstot plašu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinot labvēlīgu vidi un apstākļus reģionālai tirdzniecībai un integrācijai, uzlabojot pārvaldību, palielinot politisko un sociālo stabilitāti, kā arī atbalstot 2015. gada tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Tiek kopīgi īstenoti politikas mērķi, lai risinātu kopējās problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, drošību un stabilitāti, pārvaldību un cilvēktiesībām, kā arī dabas un humanitāro katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām.

Savienības stratēģija jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada 21.–22. jūnijā, ir stiprinājusi reģionālu un divpusēju dialogu un Savienības sadarbību ar Vidusāzijas valstīm reģionam svarīgos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Stratēģijas īstenošanas rezultātā ir panākts būtisks progress cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības, demokrātijas, izglītības, ekonomikas attīstības, tirdzniecības un ieguldījumu, enerģētikas un transporta, un vides politikas jomās.

EIB darbību Dienvidāfrikā īsteno saskaņā ar kopīgu ES Valsts stratēģijas dokumentu Dienvidāfrikai. Galvenās minētajā stratēģijas dokumentā noteiktās jomas ir darbvietu radīšana un pakalpojumu sniegšanas un sociālās kohēzijas spēju pilnveidošana. EIB darbības Dienvidāfrikā ir veiktas, papildinot Savienības programmu attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, t. i., EIB koncentrējoties uz atbalstu privātajam sektoram un ieguldījumiem infrastruktūras un sociālo pakalpojumu paplašināšanā (mājokļi, elektroapgāde, dzeramā ūdens attīrīšana un pašvaldību infrastruktūra). ES Valsts stratēģijas dokumenta Dienvidāfrikai starpposma pārskatīšanā, ko sagatavoja laikposmā no 2009. gada līdz 2010. gadam, ir sniegts priekšlikums darbības klimata pārmaiņu jomā papildināt ar pasākumiem, kas atbalsta videi draudzīgu darbvietu izveidi. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ar EIB darbību plānots papildinošā veidā atbalstīt Savienības ārējās sadarbības politiku, programmas un instrumentus, turpinot pastiprināti pievērst uzmanību ES un Dienvidāfrikas galvenajām prioritātēm, lai sekmētu taisnīgu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinātu darbvietu radīšanu un spēju veidošanu, kā arī atbalstītu ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanu un taisnīgu piekļuvi pamata infrastruktūrai un pakalpojumiem.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

( 2 ) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

( 6 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

( 7 ) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

( *1 ) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas Neatkarības deklarāciju.

( 8 ) EIB noturības iniciatīvā nav iekļauta Turcija, uz ko attiecas atsevišķs ES un Turcijas nolīgums.

( *2 ) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas Neatkarības deklarāciju.

( 9 ) EIB noturības iniciatīvā nav iekļauta Turcija, uz ko attiecas atsevišķs ES un Turcijas nolīgums.

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
M1	KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2016/1455 (2016. gada 15. aprīlis),	L 238	5	6.9.2016
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/412 (2018. gada 14. marts),	L 76	30	19.3.2018
►M3	KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2018/1102 (2018. gada 6. jūnijs),	L 199I	11	7.8.2018