02013R1306 — LV — 01.08.2017 — 001.002
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1310/2013 (2013 gada 17 decembra), |
L 347 |
865 |
20.12.2013 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/791 (2016. gada 11. maijs), |
L 135 |
1 |
24.5.2016 |
|
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1306/2013
(2013. gada 17. decembris)
par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu
I
SADAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Darbības joma
Ar šo regulu paredz noteikumus attiecībā uz:
a) izdevumu, tostarp lauku attīstības izdevumu, finansēšanu saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP);
b) saimniecību konsultatīvo sistēmu;
c) dalībvalstu izveidojamām vadības un kontroles sistēmām;
d) savstarpējās atbilstības sistēmu;
e) grāmatojumu noskaidrošanu.
2. pants
Regulā lietotie termini
1. Šajā regulā:
a) "lauksaimnieks" ir lauksaimnieks Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta nozīmē;
b) lauksaimnieciskā darbība" ir lauksaimnieciskā darbība Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta nozīmē;
c) "lauksaimniecības zeme" ir lauksaimniecības zeme Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta nozīmē;
d) "saimniecība" ir saimniecība Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta nozīmē, izņemot 91. panta 3. punktā paredzēto gadījumu šīs regulas VI sadaļas vajadzībām;
e) "tiešie maksājumi" ir tiešie maksājumi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 1. panta nozīmē;
f) "lauksaimniecības nozares tiesību akti" ir jebkādi piemērojamie tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 43. pantu, saistībā ar KLP, kā arī attiecīgā gadījumā jebkādi deleģētie vai īstenošanas akti, kas pieņemti, pamatojoties uz šādiem aktiem, un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 otro daļu, ciktāl tā attiecas uz ELFLA;
g) "pārkāpums" ir pārkāpums Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē.
2. KLP finansēšanai, pārvaldībai un uzraudzībai, "nepārvarama vara" un "ārkārtas apstākļi" var tikt atzīti jo īpaši šādos gadījumos:
a) atbalsta saņēmēja nāve;
b) atbalsta saņēmēja ilgstoša darbnespēja;
c) nopietna dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;
d) lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai paredzēto ēku nejauša nopostīšana saimniecībā;
e) epizootija vai augu slimība, kas ietekmē daļu vai visus atbalsta saņēmējam piederošos attiecīgi lauksaimniecības dzīvniekus vai kultūraugus;
f) visas saimniecības vai lielas saimniecības daļas ekspropriācija, ja minēto ekspropriāciju nevarēja paredzēt pieteikuma iesniegšanās dienā.
II
SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR LAUKSAIMNIECĪBAS FONDIEM
I
NODAĻA
Lauksaimniecības fondi
3. pants
Lauksaimniecības izdevumus finansējošie fondi
1. Lai sasniegtu LESD noteiktos KLP mērķus, finansējumu dažādiem pasākumiem, uz kuriem attiecas šī politika, tostarp lauku attīstības pasākumiem, veido:
a) Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF);
b) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).
2. ELGF un ELFLA ("fondi") ir daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (Savienības budžets).
4. pants
ELGF izdevumi
1. ELGF īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Savienības īstenotu dalītas pārvaldības principu. Tas finansē šādus izdevumus, ko veic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem:
a) lauksaimniecības tirgus regulējoši vai atbalstoši pasākumi;
b) tiešie maksājumi lauksaimniekiem saskaņā ar KLP;
c) Savienības finanšu ieguldījums pasākumos, kuri paredzēti tam, lai sniegtu informāciju par lauksaimniecības produktiem un tos popularizētu Savienības iekšējā tirgū un trešās valstīs, un kurus dalībvalstis īsteno, pamatojoties uz programmām, kas nav minētas 5. pantā un ko izvēlējusies Komisija;
d) Savienības finanšu ieguldījums pasākumos, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. pantā.
2. ELGF tiešā veidā un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem finansē šādus izdevumus:
a) lauksaimniecības produktu popularizēšanas pasākumi, ko veic Komisija tieši vai ar starptautisku organizāciju starpniecību;
b) pasākumi, kas veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai nodrošinātu lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, savākšanu un izmantošanu;
c) lauksaimniecības uzskaites informācijas sistēmu ieviešana un uzturēšana;
d) lauksaimniecības apsekojumu sistēmas, tostarp lauku saimniecību struktūras apsekojumi.
5. pants
ELFLA izdevumi
ELFLA īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Savienības īstenotu dalītas pārvaldības principu. Tas finansē Savienības finanšu ieguldījumu lauku attīstības programmās, kas īstenotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par atbalstu lauku attīstībai.
6. pants
Citi izdevumi, tostarp tehniskā palīdzība
Pēc Komisijas ierosmes un/vai tās vārdā fondi katrs tiešā veidā tādā mērā, kā tie attiecīgi saistīti, finansēt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta darbības, kā arī izvērtēšanas, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu KLP. Šajos pasākumos jo īpaši iekļauj:
a) pasākumus, kas vajadzīgi, lai analizētu, pārvaldītu, uzraudzītu un īstenotu KLP, kā arī apmainītos ar informāciju par to, un pasākumus, kas attiecas uz kontroles sistēmu ieviešanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;
b) Komisijas veiktām pārbaudēm nepieciešamo satelītattēlu ieguvi saskaņā ar 21. pantu;
c) Komisijas veiktos pasākumus, izmantojot attālās izpētes lietojumprogrammas, ko izmanto lauksaimniecības resursu uzraudzībai saskaņā ar 22. pantu;
d) pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzturētu un izstrādātu metodes un tehniskus līdzekļus KLP finansēšanai izmantoto fondu informācijai, savstarpējai savienošanai, uzraudzībai un finanšu pārvaldības kontrolei;
e) informācijas sniegšanu par KLP saskaņā ar 45. pantu;
f) pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtēšanu, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par praksēm saskaņa ar KLP;
g) vajadzības gadījumā – izpildaģentūras, kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 ( 1 ) un darbojas saistībā ar KLP;
h) pasākumus, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu Savienības mērogā un kas veikti lauku attīstības sakarībā, tostarp sadarbības tīklu veidošanu starp iesaistītajiem dalībniekiem;
i) pasākumus, kas nepieciešami logotipu izstrādei, reģistrēšanai un aizsardzībai saskaņā ar Savienības kvalitātes politiku un ar to saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī nepieciešamo informācijas tehnoloģiju (IT) izstrādi.
II
NODAĻA
Maksājumu aģentūras un citas struktūras
7. pants
Maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācija un akreditācijas atsaukšana
1. Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu dienesti vai struktūras, kas atbild par 4. panta 1. punktā un 5. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.
Šo uzdevumu izpildi, izņemot maksājumu veikšanu, var deleģēt.
2. Dalībvalstis akreditē par maksājumu aģentūrām tādus dienestus vai struktūras, kurām ir administratīva organizācija un iekšējās kontroles sistēma, kas sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi un pareizi un ka tie ir pienācīgi uzskaitīti. Šajā sakarā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem attiecībā uz iekšējo vidi, kontroles darbībām, informāciju un saziņu, un uzraudzību, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Katra dalībvalsts, ņemot vērā tās konstitucionālās normas, ierobežo tās akreditēto maksājumu aģentūru skaitu līdz ne vairāk kā vienai aģentūrai dalībvalstī vai vajadzības gadījumā - līdz vienai aģentūrai reģionā. Tomēr, ja maksājumu aģentūras ir izveidotas reģiona līmenī, dalībvalstis papildus tām vai nu akreditē maksājumu aģentūru valsts līmenī tām atbalsta shēmām, kuras to rakstura dēļ jāpārvalda valsts līmenī, vai arī nodod šo shēmu pārvaldību to reģionālajām maksājumu aģentūrām.
Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, dalībvalstis var saglabāt to maksājumu aģentūru skaitu, kas bija akreditētas pirms 2013 gada 20 decembrī stāšanās spēkā.
Līdz 2016. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par maksājumu aģentūru sistēmu darbību Savienībā, ja vajadzīgs, kopā ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem.
3. Līdz tā gada 15. februārim, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam, par akreditēto maksājumu aģentūru atbildīgā persona sagatavo:
a) gada pārskatu par izdevumiem, kas veikti, pildot akreditētajai maksājumu aģentūrai uzticētos uzdevumus, pievienojot nepieciešamo informāciju grāmatojumu noskaidrošanai saskaņā ar 51. pantu;
b) pārvaldības ticamības deklarāciju par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu un iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;
c) gada kopsavilkumu par revīzijas nobeiguma pārbaužu ziņojumiem un veikto kontroli, tostarp analīzi par sistēmās atklāto kļūdu un trūkumu raksturu un apjomu, kā arī par veicamajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem.
Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija var izņēmuma kārtā noteikto termiņu, proti, 15. februāri, pagarināt līdz 1. martam, bet ne ilgāk.
4. Ja ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts izraugās publisku struktūru ("koordinējošā struktūra"), kurai tā uzdod šādu uzdevumu izpildi:
a) savākt informāciju, ko darīt pieejamu Komisijai, un šo informāciju nosūtīt Komisijai;
b) pēc vajadzības veikt vai koordinēt pasākumus ar mērķi novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus un informēt Komisiju par jebkādu turpmāko rīcību;
c) veicināt un, ja iespējams, nodrošināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu.
Saistībā ar pirmās daļas a) apakšpunktā minētās finanšu informācijas apstrādi dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.
5. Ja akreditēta maksājumu aģentūra neatbilst vai vairs neatbilst vienam vai vairākiem 2. punktā minētajiem akreditācijas kritērijiem, dalībvalsts pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma atsauc akreditāciju, ja vien maksājumu aģentūra neveic vajadzīgos pielāgojumus termiņā, kas nosakāms atbilstīgi problēmas nopietnībai.
6. Maksājumu aģentūras īsteno to pārziņā esošo ar valsts intervenci saistīto darbību pārvaldību un kontroli, un tās saglabā kopējo atbildību šajā jomā.
8. pants
Komisijas pilnvaras
1. Lai nodrošinātu 7. pantā minētās sistēmas pareizu darbību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 111. pantu attiecībā uz:
a) maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru, kā minēts attiecīgi 7. panta 2. punktā un 7. panta 4. punktā, minimālajiem akreditācijas nosacījumiem;
b) maksājumu aģentūru pienākumiem attiecībā uz valsts intervenci, kā arī noteikumiem par to pārvaldības un kontroles pienākumu saturu.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:
a) maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācijas piešķiršanas, atsaukšanas un pārskatīšanas procedūrām, kā arī maksājumu aģentūru akreditācijas uzraudzības procedūrām;
b) darbu un pārbaudēm, kas ir maksājumu aģentūru pārvaldības ticamības deklarācijā pamatā;
c) koordinējošās struktūras funkcijām un informācijas paziņošanu Komisijai, kā minēts 7. panta 4. punktā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
9. pants
Sertifikācijas struktūras
1. Sertifikācijas struktūra ir dalībvalsts izraudzīta valsts vai privāta revīzijas struktūra. Ja tā ir privāta revīzijas struktūra un to pieprasa piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti, to publiskā konkursa procedūrā izvēlas dalībvalsts. Tā sniedz atzinumu, kurš izstrādāts saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem, par maksājumu aģentūras gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, tās iekšējās kontroles sistēmas pienācīgu darbību un to izdevumu likumību un pareizību, kuru atmaksāšana ir pieprasīta no Komisijas. Minētajā atzinumā konstatē arī to, vai pārbaude rada šaubas par apgalvojumiem pārvaldības ticamības deklarācijā.
Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī neatkarīgi no iestādes, kas šo aģentūru ir akreditējusi.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par sertifikācijas struktūru uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, kā arī apliecinājumiem un ziņojumiem un tos pamatojošajiem dokumentiem, kādi šīm struktūrām jāsagatavo. Ņemot vērā nepieciešamību panākt darījumu pārbaužu un profesionālu revīzijas atzinumu maksimālu efektivitāti attiecībā uz integrētu pieeju, īstenošanas aktos nosaka arī:
a) revīzijas principus, uz kuriem balstīti sertifikācijas struktūru atzinumi, tostarp riska novērtējumu, iekšējās kontroles un vajadzīgo revīzijas pierādījumu pakāpi;
b) revīzijas metodes, kas, sniedzot atzinumus, jāizmanto sertifikācijas struktūrām, ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus, tostarp attiecīgā gadījumā vienota integrēta parauga izmantošanu katrai datu kopai un attiecīgā gadījumā iespēju līdz ar maksājumu aģentūrām piedalīties pārbaudēs uz vietas.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
10. pants
Maksājumu aģentūru veikto maksājumu pieņemamība
Savienības finansējumu var izmantot 4. panta 1. punktā un 5. pantā minēto izdevumu segšanai tikai tad, ja tos ir veikušas akreditētas maksājumu aģentūras.
11. pants
Pilna apjoma maksājumi atbalsta saņēmējiem
Izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību aktos nepārprotami paredzēti citi noteikumi, maksājumi saistībā ar šajā regulā noteikto finansējumu atbalsta saņēmējiem tiek izmaksāti pilnā apjomā.
III
SADAĻA
SAIMNIECĪBU KONSULTATĪVĀ SISTĒMA
12. pants
Princips un darbības joma
1. Dalībvalstis izveido sistēmu atbalsta saņēmēju konsultēšanai par zemes apsaimniekošanu un saimniecību apsaimniekošanu ("saimniecību konsultatīvā sistēma"). Minēto saimniecību konsultatīvo sistēmu vada šim nolūkam izraudzītas publiskas struktūras un/vai izvēlētas privātas struktūras.
2. Saimniecību konsultatīvā sistēma aptver vismaz:
a) pienākumus saimniecību līmenī, kuri izriet no tiesību aktos noteiktajām apsaimniekošanas prasībām un VI sadaļas I nodaļā paredzētajiem labu lauksaimniecības un vides apstākļu standartiem;
b) klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā, un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto lauksaimniecības platību apsaimniekošanu;
c) lauku attīstības programmās paredzētus pasākumus lauku saimniecību līmenī saimniecību modernizācijai, konkurētspējas veidošanai, nozares integrācijai, inovācijai un tirgus orientācijai, kā arī darījumdarbības veicināšanai;
d) dalībvalstu noteiktās prasības atbalsta saņēmēju līmenī, lai īstenotu 11. panta 3. punktu Direktīvā 2000/60/EK;
e) dalībvalstu noteiktās prasības atbalsta saņēmēju līmenī, lai īstenotu 55. pantu Regulā (EK) Nr. 1107/2009, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK 14. pantā minēto prasību.
3. Saimniecību konsultatīvā sistēma var arī īpaši aptvert:
a) saimniecību pārveidošanas sekmēšanu un to saimnieciskās darbības dažādošanu;
b) riska pārvaldību un atbilstīgu profilaktisku pasākumu ieviešanu, lai reaģētu uz dabas katastrofām, katastrofāliem notikumiem un dzīvnieku un augu slimībām;
c) valsts tiesību aktu noteiktās minimālās prasības, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 3. punktā un 29. panta 2. punktā;
d) informāciju, kas saistīta ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos, bioloģisko daudzveidību un ūdens resursu aizsardzību, kā noteikts šīs regulas I pielikumā.
13. pants
Īpašas prasības saistībā ar saimniecību konsultatīvo sistēmu
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saimniecību konsultatīvajās sistēmās strādājošie konsultanti ir atbilstīgi kvalificēti un tiem tiek nodrošinātas regulāras mācības.
2. Dalībvalstis nodrošina konsultatīvās un kontroles funkcijas nošķirtību. Šajā sakarībā un neskarot valsts tiesību aktus par dokumentu publisku pieejamību, dalībvalstis nodrošina to, lai 12. panta 1. punktā minētās izvēlētās un izraudzītās struktūras personām, kas nav attiecīgās saimniecības apsaimniekojošie atbalsta saņēmēji, neatklātu personīgu vai individuālu informāciju vai datus, kurus tās iegūst savas konsultatīvās darbības laikā, izņemot tās neatbilstības vai pārkāpumus, kas atklāti to darbības laikā un uz ko attiecas Savienības vai valsts tiesību aktos noteikts pienākums informēt valsts iestādi, jo īpaši noziedzīgu nodarījumu gadījumā.
3. Attiecīgā valsts iestāde potenciālajam atbalsta saņēmējam galvenokārt elektroniskā veidā nodrošina 12. panta 1. punktā minēto izvēlēto un izraudzīto struktūru atbilstīgu sarakstu.
14. pants
Saimniecību konsultatīvās sistēmas pieejamība
Atbalsta saņēmēji un lauksaimnieki, kuri nesaņem atbalstu saskaņā ar KLP, var brīvprātīgi izmantot saimniecību konsultatīvo sistēmu.
Neskarot 99. panta 2. punkta ceturto daļu, dalībvalstis saskaņā ar objektīviem kritērijiem tomēr var noteikt atbalsta saņēmēju kategorijas, kuriem ir prioritāra piekļuve saimniecību konsultatīvajai sistēmai, tostarp tīklus, kas strādā ar ierobežotiem resursiem Regulas (ES) Nr. 1305/2013 53., 55. un 56. panta nozīmē.
Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina prioritātes piešķiršanu tiem lauksaimniekiem, kuru piekļuve citiem konsultatīvajiem pakalpojumiem, kas nav saimniecību konsultatīvā sistēma, ir visierobežotākā.
Saimniecību konsultatīvā sistēma nodrošina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieejamas konsultācijas, kas atspoguļo to saimniecību konkrēto situāciju.
15. pants
Komisijas pilnvaras
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par saimniecību konsultatīvās sistēmas vienotu ieviešanu, lai minēto sistēmu padarītu pilnībā izmantojamu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
IV
SADAĻA
FONDU FINANŠU PĀRVALDĪBA
I
NODAĻA
ELGF
16. pants
Budžeta līdzekļu maksimālais apjoms
1. ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimāli pieļaujamās summas, kas tam noteiktas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013.
2. Ja Savienības tiesību aktos paredzēta 1. punktā minēto summu pieskaitīšana vai samazināšana, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 116. pantā minēto procedūru, nosakot ELGF izdevumiem pieejamo neto atlikumu, pamatojoties uz Savienības tiesību aktā minētajiem datiem.
17. pants
Mēneša maksājumi
1. Apropriācijas, kas vajadzīgas, lai finansētu 4. panta 1. punktā minētos izdevumus, Komisija dara pieejamas dalībvalstīm mēneša maksājumu veidā, pamatojoties uz izdevumiem, ko pārskata laikposmā veikušas akreditētās maksājumu aģentūras.
2. Līdz Komisijas mēneša maksājumu veikšanai dalībvalstis mobilizē līdzekļus, kas vajadzīgi izdevumu veikšanai, atbilstīgi to akreditēto maksājumu aģentūru vajadzībām.
18. pants
Mēneša maksājumu veikšanas kārtība
1. Neskarot 51. un 52. panta piemērošanu, Komisija veic mēneša maksājumus par izdevumiem, ko akreditētās maksājumu aģentūras veikušas pārskata mēnesī.
2. Mēneša maksājumus katrai dalībvalstij veic vēlākais otrā mēneša trešajā darbdienā pēc mēneša, kurā veikti izdevumi. Dalībvalstu izdevumus, kas veikti no 1. līdz 15. oktobrim, uzskata par oktobrī veiktiem izdevumiem. Šādus izdevumus, kas veikti no 16. līdz 31. oktobrim, uzskata par novembrī veiktiem izdevumiem.
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tās veicamos mēneša maksājumus, pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu deklarācijām un informāciju, kas saņemta saskaņā ar 102. panta 1. punktu, ņemot vērā samazinājumus vai maksājumu apturēšanu uz laiku, ko piemēro saskaņā ar 41. pantu, vai jebkuras citas korekcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 116. pantā minēto procedūru, nosakot papildu maksājumus vai samazinājumus. Šādos gadījumos 116. panta 1. punktā minēto komiteju par to informē komitejas nākamajā sanāksmē.
19. pants
Administratīvās un personāla izmaksas
Fonds nesedz dalībvalstu un ELGF atbalsta saņēmēju veiktos izdevumus, kas saistīti ar administratīvajām un personāla izmaksām.
20. pants
Valsts intervences izdevumi
1. Ja tirgu kopīgajā organizācijā valsts intervences pasākumam nav noteikta summa par vienību, ELGF finansē attiecīgo pasākumu, pamatojoties uz standarta summām, kas ir vienādas visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz līdzekļiem, kuru avots ir dalībvalstis un ko izmanto produktu iepirkšanai, materiālajām darbībām, kas saistītas ar intervences produktu uzglabāšanu, un attiecīgos gadījumos intervences produktu pārstrādei.
2. Lai nodrošinātu ELGF finansējumu valsts intervences izdevumiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz:
a) to pasākumu veidu, par kuriem var saņemt Savienības finansējumu, un izdevumu atmaksāšanas nosacījumiem;
b) atbilstības nosacījumiem un aprēķina metodēm, pamatojoties uz maksājumu aģentūru faktiski konstatēto informāciju vai pamatojoties uz Komisijas noteiktajiem vienotas likmes maksājumiem, vai pamatojoties uz vienotas vai nevienotas likmes summām, kas paredzētas lauksaimniecības nozares tiesību aktos.
3. Lai nodrošinātu Savienības budžetā paredzēto ELGF apropriāciju pienācīgu pārvaldību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 115. pantu, lai paredzētu noteikumus darbību vērtēšanai saistībā ar valsts intervenci, veicamos pasākumus valsts intervences produktu zaudējuma vai sabojāšanās gadījumā un noteiktu finansējamās summas.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot šā panta 1. punktā minētās summas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
21. pants
Satelītattēlu ieguve
Komisija un dalībvalstis vienojas par pārbaudēm nepieciešamo satelītattēlu sarakstu saskaņā ar katras dalībvalsts sagatavoto specifikāciju.
Komisija nodrošina šos satelītattēlus bez maksas kontroles struktūrām vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās struktūras pilnvarojušas tās pārstāvēt.
Komisija paliek satelītattēlu īpašniece un tos atgūst pēc darba pabeigšanas. Tā var arī pieprasīt veikt darbu, lai stiprinātu paņēmienus un darba metodes saistībā ar lauksaimniecības platību pārbaudēm, izmantojot attālās izpētes iespējas.
22. pants
Lauksaimniecības resursu uzraudzība
Saskaņā ar 6. panta c) apakšpunktu finansēto pasākumu mērķis ir sniegt Komisijai veidu kā:
a) pārvaldīt Savienības lauksaimniecības tirgu pasaules kontekstā,
b) nodrošināt lauksaimnieciski izmantojamo zemju, tostarp agromežsaimniecības, un kultūraugu stāvokļa agroekonomisko un agrovides uzraudzību tā, lai būtu iespējams gatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražu un lauksaimniecības produkciju,
c) sekmēt piekļuvi šīm aplēsēm starptautiskā līmenī, piemēram, ANO organizāciju vai citu starptautisko aģentūru koordinētos pasākumos,
d) veicināt pasaules tirgu pārredzamību,
e) nodrošināt agrometeoroloģiskās sistēmas tehnoloģisko uzraudzību.
Saskaņā ar 6. panta c) apakšpunktu finansētie pasākumi attiecas uz KLP īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītnovērošanas un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, teritorijas plānojuma datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifiskas, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītas izpētes veikšanu, attālo izpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Vajadzības gadījumā šos pasākumus veic sadarbībā ar valsts laboratorijām un struktūrām.
23. pants
Īstenošanas pilnvaras
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka:
a) noteikumus attiecībā uz finansēšanu saskaņā ar 6. panta b) un c) apakšpunktu,
b) kārtību, kādā tiek veikti 21. un 22. pantā minētie pasākumi noteikto mērķu sasniegšanai,
c) satelītattēlu un meteoroloģisko datu ieguves, uzlabošanas un izmantošanas regulējumu, kā arī piemērojamos termiņus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
24. pants
Maksimālā apjoma ievērošana
1. Visā budžeta procedūras un budžeta izpildes laikā apropriācijas, kas saistītas ar ELGF izdevumiem, nedrīkst pārsniegt 16. pantā minēto summu.
Visos Komisijas ierosinātajos un Eiropas Parlamenta un Padomes, Padomes vai Komisijas pieņemtajos juridiskajos instrumentos, kas ietekmē ELGF budžetu, ievēro 16. pantā minēto summu.
2. Ja Savienības tiesību aktos maksimālais finanšu līdzekļu apjoms lauksaimniecības izdevumiem attiecībā uz dalībvalsti ir izteikts euro, šādus izdevumus atlīdzina, ievērojot minēto maksimālo apjomu, kas izteikts euro, un, ja jāpiemēro 41. pants - visas nepieciešamās korekcijas.
3. Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. pantā minētos valstīm noteiktos maksimālos tiešo maksājumu apjomus, kas koriģēti saskaņā ar šīs regulas 26. pantā noteiktajiem pielāgojumiem, uzskata par maksimālo finansējumu euro.
25. pants
Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē
Rezervi, kas paredzēta, lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu nopietnu krīžu gadījumā, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu ("rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē"), izveido, katra gada sākumā ar 26. pantā minēto finanšu disciplīnas mehānismu piemērojot samazinājumu tiešajiem maksājumiem.
Rezerves kopējā summa ir EUR 2 800 miljoni ar vienādām ikgadējām iemaksām EUR 400 miljonu apmērā (2011. gada cenās) laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, un to iekļauj Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijā, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 pielikumā.
26. pants
Finanšu disciplīna
1. Lai nodrošinātu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 noteikto maksimālo gada apjomu ievērošanu attiecībā uz finansējumu ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajiem maksājumiem, tiešo maksājumu korekcijas likmi nosaka, ja prognozes attiecībā uz to pasākumu finansējumu, kuriem jāiekļaujas minētajā maksimālajā apjomā konkrētajā finanšu gadā, liecina, ka tiks pārsniegts maksimāli pieļaujamais gada apjoms.
2. Komisija iesniedz priekšlikumu par korekcijām Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā tā kalendārā gada 31. martā, uz kuru attiecas minētā korekcijas likme.
3. Ja kādā gadā Eiropas Parlaments un Padome nav noteikuši korekcijas likmi līdz 30. jūnijam, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot korekcijas likmi, un nekavējoties informē par to Eiropas Parlamentu un Padomi. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
4. Līdz 1. decembrim Komisija, balstoties uz tās rīcībā esošu jaunu informāciju, var pieņemt īstenošanas aktus, pielāgojot korekcijas likmi, kas noteikta saskaņā ar 2. vai 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
5. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punkta ceturtās daļas, dalībvalstis atlīdzina apropriācijas, kas atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punktam pārnestas galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem tajā finanšu gadā, uz kuru apropriācijas tiek pārnestas, attiecas korekcija saskaņā ar šā panta 1. punktu.
Šā punkta pirmajā daļā minētā atlīdzināšana attiecas tikai uz galīgajiem saņēmējiem minētajās dalībvalstīs, kurās iepriekšējā finanšu gadā tiek piemērota finanšu disciplīna.
6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, paredzot noteikumus un nosacījumus, ko piemēro apropriācijām, kuras ir pārnestas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punktu, lai finansētu šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos izdevumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
7. Piemērojot šo pantu, 25. pantā minēto summu, kas paredzēta rezervei krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, iekļauj korekcijas likmes noteikšanā. Jebkuru summu, ko līdz finanšu gada beigām neizmanto krīzes pasākumiem, izmaksā saskaņā ar šā panta 5. punktu.
27. pants
Budžeta disciplīnas procedūra
1. Līdztekus N finanšu gada budžeta projekta iesniegšanai Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei arī savas prognozes par N – 1, N un N + 1 finanšu gadu.
2. Ja, sagatavojot N finanšu gada budžeta projektu, šķiet, ka pastāv risks N finanšu gadā pārsniegt 16. pantā minēto summu, Komisija ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei vai Padomei vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas nepārsniegšanu.
3. Jebkurā laikā, ja Komisija uzskata, ka pastāv risks pārsniegt 16. pantā paredzēto summu un ka tā nevar veikt pietiekamus pasākumus, lai stāvokli uzlabotu saskaņā ar savām pilnvarām, tā ierosina citus pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas nepārsniegšanu. pasākumu pieņem Padome. Minētos pasākumus pieņem Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts, vai Eiropas Parlaments un Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts.
4. Ja N finanšu gada beigās dalībvalstu atmaksājumu pieprasījumi pārsniedz vai varētu pārsniegt 16. pantā minēto summu, Komisija:
a) izskata šos dalībvalstu iesniegtos pieprasījumus proporcionāli un pieejamā budžeta robežās un pieņem īstenošanas aktus, provizoriski nosakot maksājumu summu attiecīgajam mēnesim;
b) vēlākais līdz N + 1 finanšu gada 28. februārim nosaka visu dalībvalstu situāciju attiecībā uz Savienības finansējumu N finanšu gadā;
c) pieņem īstenošanas aktus, nosakot Savienības finansējuma kopējo summu, sadalot pa dalībvalstīm, pamatojoties uz vienotu Savienības finansējuma likmi, tā budžeta robežās, kas bija pieejams mēneša maksājumu veikšanai;
d) vēlākais tad, kad veic mēneša maksājumus par N + 1 gada martu, veic iespējamās kompensācijas dalībvalstīm.
Pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
28. pants
Agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēma
Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts 16. pantā minētais budžeta līdzekļu maksimālais apjoms, Komisija ievieš mēneša agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmu attiecībā uz ELGF izdevumiem.
Lai to panāktu, Komisija pirms katra finanšu gada sākuma nosaka mēneša izdevumu prognozes, pamatojoties uz trijos iepriekšējos gados veiktajiem vidējiem mēneša izdevumiem, ja tādi ir.
Komisija regulāri sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu, kurā izskatītas veikto izdevumu izmaiņas salīdzinājumā ar prognozēm un iekļauts paredzamās izpildes novērtējums kārtējam finanšu gadam.
29. pants
Valūtas maiņas atsauces kursi
1. Pieņemot budžeta projektu vai budžeta projekta grozījumu vēstuli, kas attiecas uz lauksaimniecības izdevumiem, Komisija ELGF budžeta aplēšu aprēķinam izmanto to vidējo euro maiņas kursu pret ASV dolāru, kurš tirgū reģistrēts pēdējā ceturksnī, kas beidzas vismaz 20 dienas, pirms Komisija pieņem budžeta dokumentu.
2. Pieņemot budžeta grozījumu un papildinājumu projektu vai vēstuli, ar ko to labo, tiktāl, ciktāl šie dokumenti attiecas uz apropriācijām, kas saistās ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem, Komisija izmanto:
a) to vidējo euro maiņas kursu pret ASV dolāru, kas tirgū faktiski reģistrēts laikposmā no iepriekšējā finanšu gada 1. augusta līdz tā pēdējā ceturkšņa beigām, kurš beidzas vismaz 20 dienas, pirms Komisija pieņem budžeta dokumentu, un vēlākais kārtējā finanšu gada 31. jūlijā; un
b) sagatavojot prognozi atlikušajam finanšu gadam, vidējo valūtas maiņas kursu, kas faktiski reģistrēts pēdējā ceturksnī, kurš beidzas vismaz 20 dienas, pirms Komisija pieņem budžeta dokumentu.
II
NODAĻA
Elfla
30. pants
Divkāršā finansējuma nepieļaušana
ELFLA finansētie izdevumi netiek finansēti no citiem Savienības budžeta finanšu līdzekļiem.
31. pants
Noteikumi, kas attiecas uz visiem maksājumiem
1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 77. panta 1. punktu šīs regulas 5. pantā minētie Komisijas veiktie ELFLA ieguldījuma maksājumi nepārsniedz budžeta saistības.
Minētos maksājumus attiecina uz visagrākajām nenoslēgtajām budžeta saistībām.
2. Piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. pantu.
32. pants
ELFLA finanšu ieguldījums
ELFLA finanšu ieguldījumu lauku attīstības programmu izdevumos nosaka katrai programmai, ievērojot maksimālos apjomus, kas noteikti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ELFLA atbalstu lauku attīstībai.
33. pants
Budžeta saistības
Savienības budžetā paredzētajām saistībām attiecībā uz lauku attīstības programmām piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 76. pantu.
34. pants
Lauku attīstības programmu maksājumiem piemērojami noteikumi
1. Apropriācijas, kas nepieciešamas 5. pantā minēto izdevumu finansēšanai, dara pieejamas dalībvalstīm priekšfinansējuma, starpmaksājumu un atlikuma maksājuma veidā, kā aprakstīts šajā iedaļā.
2. Priekšfinansējuma un starpmaksājumu kopsumma nepārsniedz 95 % no ELFLA ieguldījuma katrā lauku attīstības programmā.
Sasniedzot maksimālo apjomu 95 %, dalībvalstis turpina maksājumu pieprasījumu nosūtīšanu Komisijai.
35. pants
Priekšfinansējuma kārtība
1. Pēc tam, kad ir pieņemts Komisijas lēmums par lauku attīstības programmas apstiprināšanu, Komisija dalībvalstij veic sākotnējo priekšfinansējuma maksājumu par visu plānošanas laikposmu. Šo sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:
a) 2014. gadā - 1 % no atbalsta summas, kas no ELFLA piešķirta programmai par visu plānošanas laikposmu, un 1,5 % no atbalsta summas, kas no ELFLA piešķirta programmai par visu plānošanas laikposmu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada finansiālu atbalstu ir saņēmusi saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu vai no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) vai tā 2013. gada 31. decembrī finansiālu atbalstu saņem saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu;
b) 2015. gadā - 1 % no atbalsta summas, kas no ELFLA piešķirta programmai par visu plānošanas laikposmu, un 1,5 % no atbalsta summas, kas no ELFLA piešķirta programmai par visu plānošanas laikposmu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada finansiālu atbalstu ir saņēmusi saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no EFSI, vai tā 2014. gada 31. decembrī finansiālu atbalstu saņem saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu;
c) 2016. gadā - 1 % no atbalsta summas, kas no ELFLA piešķirta programmai par visu plānošanas laikposmu.
Ja lauku attīstības programma ir pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, sākotnējās daļas izmaksā šādas pieņemšanas gadā.
2. Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav veikti izdevumi un par attiecīgo lauku attīstības programmu nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai.
3. Procentus, kas uzkrājušies par priekšfinansējumu, grāmato attiecīgajā lauku attīstības programmā un atskaita no nobeiguma izdevumu deklarācijā uzrādītās publisko izdevumu summas.
4. Pirms lauku attīstības programmas slēgšanas grāmatojumus par kopējo priekšfinansējuma summu noskaidro saskaņā ar šīs regulas 51. pantā minēto kārtību.
36. pants
Starpmaksājumi
1. Starpmaksājumus veic katras lauku attīstības programmas līmenī. Tos aprēķina, ar katru pasākumu saistītajiem veiktajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot attiecīgā pasākuma līdzfinansējuma likmi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. pantā.
2. Komisija, ņemot vērā samazināšanu vai apturēšanu, ko piemēro saskaņā ar 41. pantu, atkarībā no līdzekļu pieejamības veic starpmaksājumus, lai atmaksātu izdevumus, ko akreditētās maksājumu aģentūras veikušas programmu īstenošanā.
3. Komisija veic katru starpmaksājumu, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) Komisijai ir nosūtīta akreditētās maksājumu aģentūras parakstīta izdevumu deklarācija saskaņā ar 102. panta 1. punkta c) apakšpunktu;
b) nav pārsniegts kopējais ELFLA ieguldījums, kas attiecīgās programmas īstenošanas laikā paredzēts katram pasākumam;
c) Komisijai ir nosūtīts pēdējais gada progresa ziņojums par lauku attīstības programmas īstenošanu.
4. Ja nav izpildīta kāda no 3. punktā izklāstītajām prasībām, Komisija nekavējoties informē akreditēto maksājumu aģentūru vai koordinējošo struktūru, ja tāda ir norīkota. Ja nav ievērota kāda no 3. punkta a) vai c) apakšpunktā minētajām prasībām, izdevumu deklarācija netiek pieņemta.
5. Neskarot 51. un 52. panta piemērošanu, Komisija veic starpmaksājumus ne vēlāk kā 45 dienas pēc tādas izdevumu deklarācijas reģistrēšanas, kura atbilst šā panta 3. punktā paredzētajām prasībām.
6. Akreditētas maksājumu aģentūras sagatavo un vai nu tiešā veidā, vai arī ar koordinējošās struktūras starpniecību, ja tāda ir norīkota, nosūta Komisijai lauku attīstības programmu starpposma izdevumu deklarācijas laikposmos, kurus nosaka Komisija.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot laikposmus, kādos akreditētās maksājumu aģentūras nosūta minētās starpposma izdevumu deklarācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Izdevumu deklarācijas aptver maksājumu aģentūru izdevumus, kas veikti katrā attiecīgā laikposmā. Tomēr gadījumos, kad Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punktā minētos izdevumus nav iespējams deklarēt Komisijai attiecīgajā laikposmā, jo no Komisijas tiek gaidīts programmas grozījumu apstiprinājums, tos var deklarēt nākamajos laikposmos.
Starpposma izdevumu deklarācijas attiecībā uz izdevumiem, kuri veikti pēc 16. oktobra, sedz no nākamā gada budžeta.
7. Piemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83. pantu.
37. pants
Atlikuma maksājums un programmas slēgšana
1. Kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada progresa ziņojumu par lauku attīstības programmas īstenošanu, tā veic atlikuma maksājumu atkarībā no līdzekļu pieejamības, pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu, attiecīgās lauku attīstības programmas pēdējā izpildes gada pārskatiem un attiecīgo lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu. Šos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā minētā izdevumu atbilstīguma galīgā datuma, un tie aptver izdevumus, ko maksājumu aģentūra veikusi līdz izdevumu atbilstīguma galīgajam datumam.
2. Atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad var uzskatīt, ka Komisija ir varējusi saņemt šā panta 1. punktā minēto informāciju un dokumentus, un ir noskaidroti pēdējā gada pārskata grāmatojumi. Neskarot 38. panta 5. punktu, summas, par kurām uzņemtās saistības paliek spēkā arī pēc atlikuma izmaksāšanas, Komisija atbrīvo no saistībām sešos mēnešos.
3. Ja līdz 1. punktā minētajam termiņam Komisijai nav nosūtīts pēdējais gada progresa ziņojums un dokumenti, kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par programmas pēdējo īstenošanas gadu, saskaņā ar 38. pantu saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ.
38. pants
Saistību automātiska atcelšana lauku attīstības programmām
1. Komisija automātiski atceļ jebkuru lauku attīstības programmai paredzētu budžeta saistību daļu, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par ko Komisija saistībā ar izdevumiem, kas veikti, līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanas nav saņēmusi nevienu izdevumu deklarāciju, kura atbilst 36. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.
2. Budžeta saistību daļa, kas joprojām ir spēkā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā minētajā izdevumu atbilstīguma galīgajā datumā un par kuru sešu mēnešu laikā pēc šā datuma nav saņemta izdevumu deklarācija, tiek automātiski atcelta.
3. Ja notiek tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minēto laikposmu automātiskai saistību atcelšanai attiecībā uz summu, kas paredzēta attiecīgajām darbībām, aptur uz laiku, kamēr notiek tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, ar noteikumu, ka Komisija no attiecīgās dalībvalsts saņem pamatotu paziņojumu līdz N + 3 gada 31. decembrim.
4. Aprēķinot summas, uz ko attiecas saistību automātiska atcelšana, neņem vērā:
a) budžeta saistību daļu, par ko ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet uz kuras atmaksājumu attiecas Komisijas veiktā maksājuma samazināšana vai pārtraukšana uz laiku N + 3 gada 31. decembrī;
b) budžeta saistību daļu, ko maksājumu aģentūra nav varējusi izmaksāt nepārvaramas varas apstākļu dēļ un kas nopietni ietekmē attiecīgās lauku attīstības programmas īstenošanu. Valsts iestādes, kas atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem, pierāda to tiešo ietekmi uz visas lauku attīstības programmas vai tās daļas īstenošanu.
Dalībvalsts līdz 31. janvārim nosūta Komisijai informāciju par pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summu, kas deklarēta līdz iepriekšējā gada beigām.
5. Ja pastāv risks, ka piemēros automātisku saistību atcelšanu, Komisija par to laikus informē dalībvalstis. Tā informē par iesaistīto summu saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju. Pēc informācijas saņemšanas dalībvalstīm ir divi mēneši, lai piekristu attiecīgajai summai vai iesniegtu apsvērumus. Komisija veic automātisku saistību atcelšanu vēlākais deviņus mēnešus pēc pēdējā termiņa beigām, kas noteikts, piemērojot 1. līdz 3. punktu.
6. Ja piemēro automātisku saistību atcelšanu, ELFLA ieguldījumu konkrētajā lauku attīstības programmā attiecīgajā gadā samazina par summu, kurai automātiski atceltas saistības. Dalībvalsts iesniedz Komisijas apstiprināšanai pārskatītu finanšu plānu, kurā atbalsta samazinājums ir sadalīts pa pasākumiem. Pretējā gadījumā Komisija proporcionāli samazina katram pasākumam asignēto summu.
III
NODAĻA
Kopīgi noteikumi
39. pants
Lauksaimniecības finanšu gads
Neskarot īpašos noteikumus par ar valsts intervencēm saistīto izdevumu un ieņēmumu deklarācijām, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 46. panta 6. punkta a) apakšpunktu, lauksaimniecības finanšu gads aptver maksājumu aģentūru izdevumus, kas veikti, un ieņēmumus, kas saņemti un iegrāmatoti fondu budžetā attiecībā uz finanšu gadu "N", kurš sākas "N-1" gada 16. oktobrī un beidzas "N" gada 15. oktobrī.
40. pants
Maksājumu termiņu ievērošana
Ja maksājumu termiņi ir noteikti Savienības tiesību aktos, maksājumi, kurus maksājumu aģentūras veic atbalsta saņēmējiem pirms agrākā iespējamā maksājuma datuma un pēc vēlākā iespējamā maksājuma datuma, uzskatāmi par neatbilstīgiem Savienības finansējuma saņemšanai, izņemot tādos gadījumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem un ierobežojumiem, kas jānosaka, ņemot vērā proporcionalitātes principu.
Lai Savienības finansējumu varētu saņemt izdevumi, kas veikti pirms agrākā iespējamā maksājuma datuma vai pēc vēlākā iespējamā maksājuma datuma, vienlaikus ierobežojot šādas rīcības finansiālo ietekmi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, atkāpjoties no pirmajā daļā paredzētā noteikuma.
41. pants
Mēneša maksājumu un starpmaksājumu samazināšana un apturēšana uz laiku
1. Ja izdevumu deklarācijas vai 102. pantā minētā informācija ļauj Komisijai konstatēt, ka izdevumus veikušas struktūras, kas nav akreditētas maksājumu aģentūras, ka nav ievēroti Savienības tiesību aktos noteiktie maksājumu termiņi vai maksimālie finansējuma apjomi vai izdevumi citādi nav veikti atbilstīgi Savienības noteikumiem, Komisija var samazināt vai uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar īstenošanas aktiem attiecībā uz mēneša maksājumiem, kas minēti 18. panta 3. punktā, vai saskaņā ar starpmaksājumiem, kas minēti 36. pantā, pēc tam, kad dalībvalstij ir dota iespēja iesniegt savu skaidrojumu.
Ja izdevumu deklarācijas vai 102. pantā minētā informācija neļauj Komisijai konstatēt, ka izdevumi ir veikti atbilstīgi Savienības noteikumiem, Komisija lūdz attiecīgo dalībvalsti sniegt papildu informāciju un iesniegt skaidrojumu termiņā, kurš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts neatbild uz Komisijas aicinājumu noteiktajā termiņā vai ja atbilde tiek uzskatīta par neapmierinošu vai arī parāda, ka izdevumi nav veikti atbilstīgi Savienības noteikumiem, Komisija var samazināt vai uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar īstenošanas aktiem attiecībā uz mēneša maksājumiem, kas minēti 18. panta 3. punktā, vai saskaņā ar starpmaksājumiem, kas minēti 36. pantā.
2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem samazina vai uz laiku aptur mēneša maksājumus vai starpmaksājumus dalībvalstij, ja viens vai vairāki attiecīgās valsts kontroles sistēmas galvenie elementi nepastāv vai nav efektīvi konstatēto trūkumu nopietnības vai noturības dēļ, vai arī pastāv līdzīgi nopietni trūkumi nelikumīgo maksājumu atgūšanas sistēmā un ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
a) vai nu pirmajā daļā minētie trūkumi ir ilgstoši un ir bijuši par iemeslu vismaz divu īstenošanas aktu pieņemšanai saskaņā ar 52. pantu, liedzot attiecīgās dalībvalsts izdevumiem saņemt Savienības finansējumu, vai
b) Komisija secina, ka attiecīgā dalībvalsts tuvākajā laikā nespēs veikt vajadzīgos koriģējošos pasākumus atbilstīgi rīcības plānam ar skaidriem progresa rādītājiem, kas jānosaka, apspriežoties ar Komisiju.
Maksājumu samazināšanu vai apturēšanu piemēro attiecīgajiem maksājumu aģentūras veiktajiem izdevumiem, kurā trūkumi pastāv laikposmā, kas tiks noteikts, izmantojot šajā punktā minētos īstenošanas aktus, un kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Minēto laikposmu var pagarināt uz turpmākiem laikposmiem, kas nosakāmi ar šajā punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vēl par maksimums 12 mēnešiem, ja nosacījumi, kuru dēļ maksājumi samazināti vai apturēti uz laiku, joprojām darbojas. Maksājumu samazināšanu vai apturēšanu pārtrauc, ja nosacījumi vairs nav spēkā.
Šajā punktā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Pirms šajā punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par tās nodomu un lūdz šo dalībvalsti reaģēt termiņā, kas nav mazāks par 30 dienām.
Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka mēneša maksājumus, kas minēti 18. panta 3. punktā, vai starpmaksājumus, kas minēti 36. pantā, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņa ar šo punktu.
3. Maksājumu samazināšanu vai apturēšanu uz laiku saskaņā ar šo pantu piemēro atbilstīgi proporcionalitātes principam, un tā neskar 51. un 52. panta piemērošanu.
4. Samazinājumi un apturēšana uz laiku, kas minēti šajā pantā, neskar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19., 22. un 23. pantu.
Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. un 22. pantā minēto maksājumu apturēšanu uz laiku piemēro, ievērojot šā panta 2. punktā noteikto kārtību.
42. pants
Maksājumu apturēšana uz laiku novēlotas iesniegšanas gadījumā
Ja ar lauksaimniecības nozares tiesību aktiem prasīts dalībvalstīm konkrētā termiņā iesniegt informāciju par saskaņā ar 59. pantu veikto pārbaužu skaitu un to rezultātiem un ja dalībvalstis šo termiņu pārsniedz, Komisija var uz laiku apturēt 18. pantā minētos mēneša maksājumus vai 36. pantā minētos starpmaksājumus ar noteikumu, ka Komisija savlaicīgi pirms atskaites laikposma sākuma ir darījusi dalībvalstīm pieejamu visu informāciju, veidlapas un skaidrojumus, kas tām nepieciešami, lai apkopotu attiecīgo statistiku. Uz laiku apturēto maksājumu summa nepārsniedz 1,5 % no izdevumiem, par kuriem nav laicīgi atsūtīta attiecīgā statistiskā informācija. Uz laiku apturot maksājumus, Komisija rīkojas saskaņā ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā kavējuma ilgumu. Jo īpaši tiks ņemts vērā, vai kavēšanās ar informācijas iesniegšanu apdraud ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas mehānisma darbību. Pirms mēneša maksājumu apturēšanas Komisija rakstiski par to paziņo attiecīgajai dalībvalstij. Komisija atlīdzina uz laiku apturētos maksājumus, kad tā no attiecīgās dalībvalsts saņem statistisko informāciju, ar noteikumu, ka saņemšanas datums nav vēlāks par nākamā gada 31. janvāri.
43. pants
Ieņēmumu piešķiršana
1. Par "piešķirtiem ieņēmumiem" Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta nozīmē uzskata:
a) summas, kuras saskaņā ar 40. pantu un 51. pantu attiecībā uz ELGF izdevumiem, 52. un 54. pantu jāiemaksā Savienības budžetā, tostarp procenti par šīm summām;
b) summas, kuras iekasētas vai atgūtas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas III iedaļu;
c) summas, kuras iekasētas sankciju rezultātā saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti lauksaimniecības nozares tiesību aktos, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos nepārprotami paredzēts, ka dalībvalstis drīkst šīs summas paturēt;
d) summas, kas atbilst sankcijām, kuras attiecībā uz ELGF izdevumiem piemērotas saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem, kas paredzēti VI sadaļas II nodaļā;
e) jebkurš nodrošinājums, noguldījums vai garantija, kas sniegta atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar KLP, izņemot lauku attīstības jomā, un kas vēlāk tiek atsavināts. Tomēr atsavināto nodrošinājumu, kas sniegts, izsniedzot eksporta vai importa licences vai konkursa procedūrā ar vienīgo mērķi panākt, lai konkursa dalībnieki iesniegtu reālus konkursa piedāvājumus, patur dalībvalstis.
2. Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai.
3. Šo regulu mutatis mutandis piemēro 1. punktā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem.
4. Attiecībā uz ELGF Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 170. un 171. pantu mutatis mutandis piemēro šajā regulā minēto piešķirto ieņēmumu uzskaites nodrošināšanai.
44. pants
Nošķirtas grāmatvedības nodrošināšana
Katra maksājumu aģentūra nodrošina nošķirtu grāmatvedību Savienības budžetā iekļautajām fondu apropriācijām.
45. pants
Informatīvi pasākumi
1. Saskaņā ar 6. panta e) apakšpunktu finansēto informācijas sniegšanas pasākumu mērķis jo īpaši ir palīdzēt skaidrot, īstenot un attīstīt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, izmantojot informācijas kampaņas, atjaunot krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku teritorijās aktīvi darbojošās personas, popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt pilsoņiem to izprast.
Mērķis ir sniegt saskaņotu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās, lai radītu precīzu, vispārēju priekšstatu par KLP.
2. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi var būt:
a) gada darba programmas vai citi īpaši pasākumi, ko sagatavo trešās personas;
b) darbības, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas.
Minētie pasākumi, kuri jāveic saskaņā ar tiesību aktiem, vai minētie pasākumi, kuriem jau piešķirts finansējums citās Savienības programmās, netiek finansēti.
Lai veiktu b) apakšpunktā minētās darbības, Komisijai var palīdzēt ārēji eksperti.
Pirmajā daļā minētajiem pasākumi arī dod ieguldījumu korporatīvās komunikācijas veicināšanā attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.
3. Katru gadu līdz 31. oktobrim Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ievērojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos nosacījumus.
4. Par paredzētajiem un veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo pantu informē 116. panta 1. punktā minēto komiteju.
5. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei reizi divos gados iesniedz ziņojumu par šā panta īstenošanu.
46. pants
Komisijas pilnvaras
1. Lai ņemtu vērā ieņēmumus, ko maksājumu aģentūras gūst Savienības budžetam, veicot maksājumus, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajām deklarācijām, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 115. pantu par nosacījumiem, ar kādiem saskaņa ar fondiem kompensē noteiktus izdevumu un ieņēmumu veidus.
2. Lai nodrošinātu pieejamo apropriāciju taisnīgu sadali dalībvalstīm, ja līdz finanšu gada sākumam nav pieņemts Savienības budžets vai ja paredzēto saistību kopsumma pārsniedz Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 170. panta 3. punktā paredzēto maksimālo apjomu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 115. pantu attiecībā uz saistībām un summu maksājumiem piemērojamo metodi.
3. Lai pārbaudītu to datu saskaņotību, kurus dalībvalstis paziņojušas attiecībā uz izdevumiem, vai citu informāciju, kas paredzēta ar šo regulu, Komisija, ja nav ievērots pienākums informēt Komisiju atbilstīgi 102. pantam, tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu par 42. pantā minēto mēneša maksājumu dalībvalstīm atlikšanu saistībā ar ELGF izdevumiem, un par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā samazinās vai apturēs dalībvalstīm paredzēto starpmaksājumu saistībā ar ELFLA, kā norādīts minētajā pantā.
4. Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, piemērojot 42. pantu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz noteikumiem par:
a) to pasākumu sarakstu, uz kuriem attiecas 42. pants;
b) šajā pantā minētās maksājumu apturēšanas likmi.
5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīkākus noteikumus 44. pantā minētajam pienākumam, kā arī īpašus noteikumus, ko piemēro maksājumu aģentūru nodrošinātajā uzskaitē reģistrētajai informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:
a) intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu un grāmatvedības uzskaiti, kā arī par citiem fondu finansētiem izdevumiem;
b) automātiskas saistību atcelšanas procedūras noteikumiem;
c) procedūrām un citiem praktiskiem pasākumiem attiecībā uz 42. pantā paredzētā mehānisma pareizu darbību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
IV
NODAĻA
Grāmatojumu noskaidrošana
47. pants
Komisijas pārbaudes uz vietas
1. Neskarot dalībvalstu veiktās pārbaudes saskaņā ar valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem vai LESD 287. pantu, vai visas citas pārbaudes, kas ir organizētas saskaņā ar LESD 322. pantu vai pamatojas uz Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 2 ), Komisija var organizēt pārbaudes uz vietas dalībvalstīs, lai jo īpaši pārbaudītu:
a) vai administratīvā prakse atbilst Savienības noteikumiem;
b) vai pastāv vajadzīgie attaisnojoši dokumenti un vai tie atbilst ELGF vai ELFLA finansētām darbībām;
c) ar kādiem noteikumiem veic un pārbauda ELGF vai ELFLA finansētās darbības;
d) vai maksājumu aģentūra ievēro 7. panta 2. punktā noteiktos akreditācijas kritērijus un vai dalībvalsts pareizi piemēro 7. panta 5. punkta noteikumus.
Personām, ko Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas tās vārdā, vai Komisijas pārstāvjiem, kas darbojas saskaņā ar viņiem piešķirtām pilnvarām, ir pieejami grāmatvedības dokumenti un visi citi dokumenti, tostarp dokumenti un metadati, kas izstrādāti vai saņemti un glabāti elektroniskos datu nesējos un attiecas uz ELGF vai ELFLA finansētiem izdevumiem.
Pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas neietekmē to attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgas valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 3 ) un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 īpašos noteikumus, personas, ko Komisijas pilnvarojusi rīkoties tās vārdā, nepiedalās inter alia mājas apmeklējumos vai personu oficiālā nopratināšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.
2. Par pārbaudi uz vietas Komisija laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalsti, kuras teritorijā tā notiks, ņemot vērā administratīvo ietekmi, kas, organizējot pārbaudes, tiek radīts maksājumu aģentūrām. Šādās pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.
Pēc Komisijas pieprasījuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās dalībvalsts kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes vai izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, uz ko attiecas šī regula. Šajās pārbaudēs var piedalīties Komisijas pārstāvji vai personas, ko Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.
Lai uzlabotu pārbaudes, Komisija, vienojusies ar attiecīgajām dalībvalstīm, var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu pārbaužu vai izmeklēšanas veikšanā.
48. pants
Piekļuve informācijai
1. Dalībvalstis dara pieejamu Komisijai visu informāciju, kas ir vajadzīga raitai fondu darbībai, kā arī veic visus piemērotos pasākumus, lai atvieglotu pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas, ko Komisija uzskata par atbilstīgām saistībā ar Savienības finansējuma pārvaldību.
2. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma tai paziņo normatīvos un administratīvos aktus, ko tās ir pieņēmušas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus saistībā ar KLP, ja minētie akti rada finanšu sekas ELGF vai ELFLA.
3. Dalībvalstis Komisijai dara pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem un iespējamas krāpšanas gadījumiem, kā arī informāciju par pasākumiem, kas veikti atbilstīgi šīs nodaļas III iedaļai, lai atgūtu šo pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti izmaksātās summas.
49. pants
Piekļuve dokumentiem
Akreditētas maksājumu aģentūras glabā attaisnojošus dokumentus, kas attiecas uz veiktajiem maksājumiem, un dokumentus par Savienības tiesību aktos noteikto administratīvo un fizisko pārbaužu izpildi un dara šos dokumentus un informāciju pieejamus Komisijai. Šādus attaisnojošus dokumentus var glabāt elektroniska veidā atbilstīgi nosacījumiem, kurus Komisija paredzējusi, pamatojoties uz 50. panta 2. punktu.
Ja minētos dokumentus glabā iestāde, kas rīkojas maksājumu aģentūras vārdā atbilstīgi tās pilnvarojumam un kas ir atbildīga par izdevumu apstiprināšanu, minētā iestāde sūta akreditētai maksājumu aģentūrai ziņojumus par veikto pārbaužu skaitu, to saturu un pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā to rezultātus.
50. pants
Komisijas pilnvaras
1. Lai nodrošinātu, ka šajā nodaļā paredzētie noteikumi par pārbaudēm uz vietas un par piekļuvi dokumentiem un informācijai tiek piemēroti pareizi un efektīvi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, ar kuriem papildina īpašos pienākumus, kas dalībvalstīm jāievēro saskaņā ar šo nodaļu.
2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:
a) procedūrām, kuras saistītas ar īpašiem pienākumiem, kas dalībvalstīm jāievēro saistībā ar šajā nodaļā paredzētajām pārbaudēm;
b) procedūrām, kuras saistītas ar dalībvalstu pienākumiem sadarbības jomā, īstenojot 47. un 48. pantu;
c) procedūrām un citiem praktiskiem pasākumiem saistībā ar 48. panta 3. punktā minēto ziņošanas pienākumu;
d) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāglabā 49. pantā minētie attaisnojošie dokumenti, tostarp par to formātu un glabāšanas termiņu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
51. pants
Grāmatojumu noskaidrošana
Pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar 102. panta 1. punkta c) apakšpunktu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir lēmums par akreditētās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu. Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību, un neskar vēlāk saskaņā ar 52. pantu pieņemto lēmumu saturu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
52. pants
Atbilstīguma noskaidrošana
1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot summas, par kurām nav tiesību saņemt Savienības finansējumu, ja tā konstatē, ka izdevumi saskaņā ar 4. panta 1. punktā un 5. pantā noteikto nav veikti atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ELFLA gadījumā – nav veikti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 85. pantā minētajiem piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Komisija novērtē summas, kas izslēdzamas no finansējuma, pamatojoties uz reģistrētās neatbilstības nopietnību. Komisija pienācīgi ņem vērā pārkāpuma būtību un Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu. Tā pamato nepiešķiršanu, nosakot nepamatoti iztērētās summas, un, ja minētās summas nevar noteikt ar samērīgiem centieniem, var piemērot ekstrapolētas vai vienotas likmes korekcijas. Vienotas likmes korekcijas piemēro tikai konkrētā gadījuma būtības dēļ vai tāpēc, ka dalībvalsts nav iesniegusi Komisijai nepieciešamo informāciju, nav iespējams ar samērīgiem centieniem precīzāk noteikt Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu.
3. Pirms tiek pieņemts lēmums atteikt finansējumu, Komisijas veiktās pārbaudes rezultātus un attiecīgās dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, un pēc tam abas puses cenšas panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem. Minētajā procedūras posmā dalībvalstīm tiek dota iespēja pierādīt, ka faktiskais neatbilstības apjoms ir mazāks par Komisijas novērtējumā norādīto.
Ja puses nevar vienoties, dalībvalsts var lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četru mēnešu laikā saskaņot pušu pozīcijas. Procedūras iznākums tiek atspoguļots ziņojumā, ko nosūta Komisijai, kura ņem vērā ziņojumā izteiktos ieteikumus, pirms tā pieņem lēmumu par iespējamu finansējuma atteikumu, un sniedz pamatojumu, ja tā izlemj neievērot minētos ieteikumus.
4. Finansējumu nedrīkst atteikt attiecībā uz:
a) šīs regulas 4. panta 1. punktā paredzētajiem izdevumiem, kas veikti vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par tās pārbaužu rezultātiem;
b) izdevumiem, kas attiecas uz daudzgadu pasākumiem, kuri ir 4. panta 1. punkta darbības jomā vai 5. pantā paredzēto programmu daļa, ja pēdējās saistības saņēmējam uzliktas vairāk par 24 mēnešiem pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par tās pārbaužu rezultātiem;
c) izdevumiem, kas attiecas uz 5. pantā paredzētajās programmās noteiktajiem pasākumiem, izņemot šā punkta b) apakšpunktā minētos, un par ko maksājumu aģentūra maksājumu vai attiecīgos gadījumos galīgo maksājumu ir veikusi vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par tās pārbaužu rezultātiem.
5. Šā panta 4. punkts neattiecas uz:
a) pārkāpumiem, kas aplūkoti šīs nodaļas III iedaļā;
b) valsts atbalstu, par ko Komisija ir sākusi LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru, vai pārkāpumiem, par kuriem Komisija saskaņā ar LESD 258. pantu attiecīgajai dalībvalstij ir nosūtījusi oficiālu paziņojuma vēstuli;
c) dalībvalstu pārkāpumiem, nepildot pienākumus, kas noteikti šīs regulas V sadaļas III nodaļā, ar noteikumu, ka Komisija rakstiski paziņo dalībvalstij par tās pārbaužu rezultātiem 12 mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts dalībvalsts ziņojums par attiecīgo izdevumu pārbaužu rezultātiem.
53. pants
Komisijas pilnvaras
1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, lai īstenotu:
a) šīs regulas 51. pantā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar pasākumiem, kas veicami sakarā ar lēmuma pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un ievērojamajiem termiņiem;
b) šīs regulas 52. pantā paredzēto atbilstīguma noskaidrošanu saistībā ar pasākumiem, kas veicami sakarā ar lēmuma pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un ievērojamajiem termiņiem, kā arī minētajā pantā paredzēto saskaņošanas procedūru, tostarp paredzot noteikumus samierināšanas struktūras izveidei, tās uzdevumus, sastāvu un darba kārtību.
2. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Lai Komisija varētu aizsargāt Savienības finansiālās intereses un lai nodrošinātu, ka efektīvi tiek piemēroti ar atbilstīguma noskaidrošanu saistītie noteikumi, kas paredzēti 52. pantā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz kritērijiem un metodoloģiju korekciju piemērošanai.
54. pants
Kopīgi noteikumi
1. Dalībvalstis pieprasa atbalsta saņēmējiem veikt pārkāpuma vai nolaidības rezultātā nepamatoti saņemto maksājumu atmaksu 18 mēnešu laikā pēc tam, kad maksājumu aģentūra vai par atgūšanu atbildīgā struktūra ir apstiprinājusi un — attiecīgā gadījumā — saņēmusi kontroles ziņojumu vai līdzīgu dokumentu, kurā norādīts, ka ir noticis pārkāpums. Vienlaikus ar atmaksāšanas pieprasījumu tiek veikta attiecīgo summu uzskaite maksājumu aģentūras debitoru reģistrā.
2. Ja summa nav atgūta četru gadu laikā kopš atgūšanas pieprasījuma vai astoņu gadu laikā, kopš atgūšanas prasība ir iesniegta valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finanšu sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Savienības budžeta, neskarot prasību, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāpilda atgūšanas procedūras atbilstīgi 58. pantam.
Ja, veicot atgūšanas procedūru, pārkāpumu neesamību konstatē ar galīgu administratīvu vai juridisku instrumentu, tad attiecīgā dalībvalsts finansiālo slogu, ko tā uzņēmusies saskaņā ar pirmo daļu, deklarē kā fondu izdevumus.
Tomēr, ja ar attiecīgo dalībvalsti nesaistītu iemeslu dēļ atgūšana nevar tikt veikta šā punkta pirmajā daļā noteiktajos termiņos un ja atgūstamā summa pārsniedz EUR 1 miljonu, Komisija pēc dalībvalsts lūguma var pagarināt termiņus par ne vairāk kā pusi no sākotnējiem termiņiem.
3. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi šādos gadījumos:
a) ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau veiktas un varētu tikt veiktas, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu, kuru nosacījumu uzskata par izpildītu, ja:
i) no saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu atbalsta shēmā vai atbalsta pasākumā, neieskaitot procentus, nepārsniedz EUR 100; vai
ii) no saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu atbalsta shēmā vai atbalsta pasākumā, neieskaitot procentus, ir starp EUR 100 un EUR 150 un attiecīgā dalībvalsts piemēro robežvērtību, kas ir vienāda ar atgūstamo summu vai lielāka par to, saskaņā ar valsts tiesību aktiem par valsts parāda nepiedzīšanu;
b) ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
Ja šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem, pirms parāda summai ir piemēroti 2. punktā minētie noteikumi, summu neatgūšanas finansiālās sekas sedz no Savienības budžeta.
4. Komisijai saskaņā ar 102. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu nosūtāmajos gada pārskatos dalībvalstis uzrāda to sedzamās summas saskaņā ar šā panta 2. punktu. Komisija pārbauda, vai tas ir izdarīts, un veic jebkuras nepieciešamās korekcijas 51. pantā paredzētajā īstenošanas aktā.
5. Komisija, ar noteikumu, ka ir ievērotai 52. panta 3. punktā noteiktā procedūra, var pieņemt īstenošanas aktus, izslēdzot no Savienības finansējuma Savienības budžetā paredzētās summas šādos gadījumos:
a) ja dalībvalsts nav ievērojusi 1. punktā minētos termiņus;
b) ja tā uzskata, ka dalībvalsts pieņemtais lēmums neturpināt atgūšanu saskaņā ar 3. punktu ir nepamatots;
c) ja tā uzskata, ka pārkāpums radies vai līdzekļi nav atgūti attiecīgās dalībvalsts pārvaldes iestādes vai citas oficiālas struktūras pārkāpuma vai nolaidības dēļ.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
55. pants
ELGF īpašie noteikumi
Summas, kas ir atgūtas pēc pārkāpuma vai nolaidības gadījuma, un par tām uzkrātos procentus pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos grāmato kā ELGF asignētos ieņēmumus mēnesī, kad naudu faktiski saņem.
Veicot kredīta grāmatojumu Savienības budžetā atbilstīgi pirmajai daļai, dalībvalsts var paturēt 20 % no attiecīgajām summām kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas, izņemot, ja pārkāpumu veikušas vai nolaidību pieļāvušas tās pārvaldes iestādes vai citas oficiālas struktūras.
56. pants
ELFLA īpašie noteikumi
Ja lauku attīstības pasākumos vai programmās konstatē pārkāpumus vai nolaidību, dalībvalstis veic finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatēto pārkāpumu būtību un nopietnību un ELFLA finanšu zaudējumu apjomu.
Atcelto Savienības finansējumu no ELFLA un atgūtās summas, kā arī uzkrātos procentus attiecīgajai programmai piešķir no jauna. Tomēr dalībvalstis atceltos vai atgūtos Savienības līdzekļus var atkārtoti izmantot tikai tādu pasākumu finansēšanai, kuri iekļauti tajā pašā lauku attīstības programmā, ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala pasākumiem, kuriem veiktas finanšu korekcijas. Pēc lauku attīstības programmas slēgšanas dalībvalsts atlīdzina atgūtas summas Savienības budžetam.
57. pants
Komisijas pilnvaras
1. Lai nodrošinātu to noteikumu pareizu un efektīvu piemērošanu, kuri attiecas uz nosacījumiem nepamatoti veiktu maksājumu un par tiem uzkrāto procentu atgūšanai, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz īpašiem pienākumiem, kas dalībvalstīm jāievēro.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:
a) procedūrām nepamatoti veiktu maksājumu un procentu atgūšanai, kā izklāstīts šajā iedaļā, un procedūrām Komisijas informēšanai par summām, kas jāatgūst;
b) informācijas sniegšanas un paziņojuma veidlapām, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai saistībā ar šajā iedaļā izklāstītajiem pienākumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
V
SADAĻA
KONTROLES SISTĒMAS UN SANKCIJAS
I
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
58. pants
Savienības finansiālo interešu aizsardzība
1. Dalībvalstis KLP satvarā pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus, kā arī jebkurus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, jo īpaši lai:
a) pārbaudītu fondu finansēto darbību likumību un pareizību;
b) nodrošinātu efektīvu krāpšanas novēršanu, īpaši jomās, kurās pastāvošais risks ir augstāks, darbojoties preventīvi, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, kā arī pasākumu samērīgumu;
c) novērstu, konstatētu un labotu pārkāpumus un krāpšanu;
d) noteiktu sankcijas, kas ir iedarbīgas, atturošas un samērīgas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai ar valsts tiesību aktiem un vajadzības gadījumā sāktu tiesvedību šajā sakarā;
e) atgūtu nepamatoti veiktos maksājumus un procentus par tiem, un vajadzības gadījumā sāktu tiesvedību šajā sakarā.
2. Dalībvalstis izveido efektīvas vadības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības atbalsta shēmas, ar mērķi samazināt finansiālā kaitējuma risku, kas varētu tikt nodarīts Savienībai.
3. Dalībvalstis informē Komisiju par pieņemtajiem noteikumiem un veiktajiem pasākumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu.
Visi citi nosacījumi, kurus dalībvalstis nosaka papildus Savienības noteikumiem ELGF vai ELFLA finansētā atbalsta saņemšanai, ir pārbaudāmi.
4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šā panta vienādu piemērošanu attiecībā uz:
a) procedūrām, termiņiem un informācijas apmaiņu saistībā ar pienākumiem, kā noteikts 1. un 2. punktā;
b) informāciju un paziņojumu, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saistībā ar 3. punktā noteikto pienākumu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
59. pants
Pārbaužu vispārīgie principi
1. Ja vien nav noteikts citādi, dalībvalstu izveidotā sistēma saskaņā ar 58. panta 2. punktu ietver visu atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu sistemātisku administratīvo pārbaudi. Minēto sistēmu papildina pārbaudes uz vietas.
2. Attiecībā uz pārbaudēm uz vietas atbildīgā iestāde sagatavo pārbaudes izlasi, pamatojoties uz visu pieteikumu iesniedzēju kopu, un vajadzības gadījumā daļu izlases veido pēc nejaušības principa, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas koeficientu, bet daļu – pamatojoties uz riska analīzi, kas aptver jomas, kurās kļūdu risks ir visaugstākais.
3. Atbildīgā iestāde sagatavo ziņojumu par katru pārbaudi uz vietas.
4. Vajadzības gadījumā visas pārbaudes uz vietas, kuras Savienības noteikumos paredzētas attiecībā uz lauksaimniecības atbalstu un atbalstu lauku attīstībai, tiek veiktas vienlaicīgi.
5. Dalībvalstis nodrošina uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas nepieciešams efektīvai risku pārvaldībai, nepieciešamības gadījuma palielinot pārbaužu minimālo daudzumu; dalībvalstis var samazināt minēto minimālo daudzumu, ja vadības un kontroles sistēmas darbojas pienācīgi un kļūdu īpatsvars saglabājas pieņemamā līmenī.
6. Gadījumos, kas Komisijai jānosaka, pamatojoties uz 62. panta 2. punkta h) apakšpunktu, atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus vai jebkādus citus paziņojumus, pieprasījumus vai lūgumus pēc to iesniegšanas var labot un koriģēt, ja kompetentā iestāde konstatē acīmredzamas kļūdas.
7. Atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu noraida, ja atbalsta saņēmējs vai tā pārstāvis kavē veikt pārbaudi uz vietas, izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtas apstākļus.
60. pants
Apiešanas klauzula
Neskarot īpašo noteikumu piemērošanu, lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteiktās priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tās pretēji šo tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai.
61. pants
Atbalsta shēmu saderība ar pārbaužu mērķiem vīna nozarē
Lai piemērotu atbalsta shēmas vīna ražošanas nozarē, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, dalībvalstis nodrošina, ka šīm shēmām piemērotās administratīvās un kontroles procedūras ir saderīgas ar šīs sadaļas II nodaļā minēto integrēto sistēmu šādu elementu ziņā:
a) elektroniska datubāze;
b) identifikācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem;
c) administratīvās pārbaudes.
Procedūras nodrošina vienotu darbību vai datu apmaiņu ar integrēto sistēmu.
62. pants
Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudēm
1. Lai nodrošinātu pārbaužu pareizu un efektīvu piemērošanu un to, ka pārliecināšanās par atbilstības nosacījumu ievērošanu notiek efektīvi, saskaņoti un nediskriminējoši, aizsargājot Savienības finanšu intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, nosakot, ja tas vajadzīgs sistēmas pareizai pārvaldībai, papildu prasības attiecībā uz muitas procedūrām, jo īpaši attiecībā uz tām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 952/2013 ( 4 ).
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus, kas nepieciešami, lai panāktu šīs nodaļas vienādu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz:
a) noteikumiem par administratīvām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kuras dalībvalstīm jāveic, lai pārbaudītu to pienākumu, saistību un atbilstības kritēriju ievērošanu, kas izriet no Savienības tiesību aktu piemērošanas;
b) noteikumiem par pārbaužu uz vietas minimālo daudzumu un pienākumu palielināt to skaitu vai iespēju samazināt to skaitu, kā izklāstīts 59. panta 5. punktā;
c) noteikumiem un metodēm, kas piemērojamas ziņojumiem par veiktajām pārbaudēm un verifikācijām un to rezultātiem;
d) iestādēm, kuras atbildīgas par atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī par šo pārbaužu saturu, biežumu un tirdzniecības posmu, kurā tās veicamas;
e) attiecībā uz kaņepājiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. pantā, – noteikumiem par īpašajiem kontroles pasākumiem un metodēm tetrahidrokanabinola līmeņa noteikšanai;
f) attiecībā uz kokvilnu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 56. pantā, – sistēmu apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaužu veikšanai;
g) attiecībā uz vīnu, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1308/2013 – noteikumiem par platību mērīšanu, kā arī saistībā ar pārbaudēm un noteikumiem, kas reglamentē īpašas finanšu procedūras pārbaužu uzlabošanai;
h) gadījumiem, kad atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus vai jebkādus citus paziņojumus, pieprasījumus vai lūgumus pēc to iesniegšanas var labot un koriģēt kā minēts 59. panta 6. punktā;
i) testiem un metodēm, ko piemēro, lai noteiktu valsts intervencei un privātai uzglabāšanai domātu produktu atbilstību, kā arī uz konkursa procedūru izmantošanu gan valsts intervences, gan privātās uzglabāšanas gadījumā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
63. pants
Nepamatoti maksājumi un administratīvi sodi
1. Ja konstatē, ka atbalsta saņēmējs neatbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, saistībām vai citiem pienākumiem, kas attiecas uz palīdzības vai atbalsta piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar lauksaimniecības nozares tiesību aktiem, atbalstu neizmaksā vai atsauc pilnībā vai daļēji, un attiecīgā gadījumā atbilstīgās maksājumtiesības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 21. pantā, nepiešķir vai atsauc.
2. Turklāt gadījumos, kad tā ir paredzēts lauksaimniecības nozares tiesību aktos, dalībvalstis piemēro arī administratīvus sodus saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 64. un 77. pantā. Tas neskar VI sadaļas 91. līdz 101. pantā izklāstītos noteikumus.
3. Neskarot 54. panta 3. punktu, summas, tostarp to procenti, un maksājumtiesības, uz kurām attiecas 1. punktā minētā atsaukšana un 2. punktā minētie sodi, tiek atgūtas.
4. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, paredzot nosacījumus 1. punktā minētās daļējas vai pilnīgas atsaukšanas piemērošanai.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus procesuālus un tehniskus noteikumus par:
a) 1. punktā minētās daļējas vai pilnīgas atsaukšanas piemērošanu un aprēķināšanu;
b) nepamatotu maksājumu atgūšanu un sankcijām, kā arī nepamatoti piešķirtām maksājumtiesībām un procentu piemērošanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
64. pants
Administratīvo sodu piemērošana
1. Kas attiecas uz 63. panta 2. punktā minētajiem administratīvajiem sodiem, šo pantu piemēro, ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, saistības vai citi no lauksaimniecības nozares tiesību aktiem izrietoši pienākumi, izņemot tos, kas ir minēti šīs sadaļas II nodaļas 67. līdz 78. pantā un VI sadaļas 91. līdz 101. pantā, un tos, uz kuriem attiecas 89. panta 3. un 4. punktā paredzētie sodi.
2. Administratīvos sodus nepiemēro:
a) ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;
b) ja neatbilstība ir radusies acīmredzamu kļūdu dēļ, kā minēts 59. panta 6. punktā;
c) ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja persona, kam uzlikts administratīvais sods, pamatotu iemeslu dēļ kļūdu nevarēja pamanīt;
d) ja attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga 1. punktā minētajā pienākumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga;
e) ja neatbilstība ir maznozīmīga, tostarp ja tā izteikta kā robežvērtība, kas Komisijai ir jānosaka saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu;
f) citos gadījumos, ja soda piemērošana ir nepiemērota, kas Komisijai ir jānosaka saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu.
3. Administratīvos sodus var piemērot palīdzības vai atbalsta saņēmējam, citām fiziskām vai juridiskām personām, tostarp šādu saņēmēju vai citu personu grupām vai asociācijām, kurām ir saistoši pienākumi, kas izklāstīti 1. punktā minētajos noteikumos.
4. Administratīvie sodi var izpausties kādā no šādiem veidiem:
a) samazinājums palīdzības vai atbalsta summā, kuru paredzēts izmaksāt saskaņā ar tādu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu, kurā konstatēta neatbilstība vai saistībā ar turpmākiem pieteikumiem; tomēr attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai tas neskar iespēju uz laiku apturēt atbalstu, ja var sagaidīt, ka saņēmējs pieņemamā termiņā neatbilstību var novērst;
b) tādas summas samaksa, kura aprēķināta, pamatojoties uz neatbilstības skarto daudzumu un/ vai laikposmu;
c) apstiprinājuma, atzīšanas vai atļaujas apturēšana uz laiku vai atsaukšana;
d) to tiesību atņemšana, kuras ļauj piedalīties attiecīgajā atbalsta shēmā vai atbalsta pasākumā vai citā pasākumā vai gūt no tā labumu.
5. Administratīvie sodi ir samērīgi un tos nosaka pakāpēs atbilstīgi konstatētās neatbilstības smagumam, apjomam, ilgumam un atkārtošanās biežumam, un tie ir pakļauti šādiem ierobežojumiem:
a) 4. punkta a) apakšpunktā minētā administratīvā soda summa nepārsniedz 200 % no atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma summas;
b) neatkarīgi no a) apakšpunkta, attiecībā uz lauku attīstību 4. punkta a) apakšpunktā minētā administratīvā soda summa nepārsniedz 100 % no summas, kuru var saņemt;
c) 4. punkta b) apakšpunktā minētā administratīvā soda summa nepārsniedz summu, kas ir salīdzināma ar šā punkta a) apakšpunktā minēto procentuālo daļu;
d) 4. punkta c) un d) apakšpunktā minēto apturēšanu uz laiku, atsaukšanu vai tiesību atņemšanu var noteikt ilgākais uz trim secīgiem gadiem, un jaunas neatbilstības gadījumā to var atkārtot.
6. Lai ņemtu vērā uzliekamo maksājumu un sankciju preventīvo iedarbību, no vienas puses, un katras lauksaimniecības nozares tiesību aktos ietvertās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma specifiskās iezīmes, no otras puses, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 115. pantu pieņemt deleģētos aktus:
a) nosakot katrai atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam un attiecīgajai personai, kā minēts 3. punktā, izmantojot 4. punktā doto sarakstu un ievērojot 5. punktā paredzētos ierobežojumus un paredzot konkrēto apmēru -, dalībvalstīs piemērojamo administratīvo sodu, tostarp skaitļos neizsakāmos neatbilstības gadījumos;
b) nosakot gadījumus, kad, kā minēts 2. punkta f) apakšpunktā, administratīvie sodi nav jāpiemēro.
7. Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus procesuālus un tehniskos noteikumus šā panta vienādai piemērošanai, par:
a) administratīvo sodu piemērošana un aprēķināšana;
b) sīki izstrādātiem noteikumiem, kā noteikt, kad neatbilstība ir maznozīmīga, tostarp nosakot skaitlisku robežvērtību, kas izteikta kā summas, kuru var saņemt kā palīdzību vai atbalstu, nominālvērtība vai procentuālā daļa un kas attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai nav mazāka par 3 % un attiecībā uz citu palīdzību vai atbalstu nav mazāka par 1 %;
c) noteikumiem, kā noteikt gadījumus, kad sankciju veida dēļ dalībvalstis var paturēt atlīdzinātās sankcijas.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
65. pants
Dalībvalstīm veicamo maksājumu apturēšana uz laiku Regulā (ES) Nr. 1308/2013 minētajos konkrētajos gadījumos
1. Ja Regulā (ES) Nr. 1308/2013 prasīts dalībvalstīm konkrētā termiņā iesniegt konkrētu informāciju un ja dalībvalstis šo informāciju nenosūta laikus vai nenosūta nemaz, vai nosūta nepareizu informāciju, Komisija var uz laiku apturēt 18. pantā minētos mēneša maksājumus ar noteikumu, ka Komisija savlaicīgi ir darījusi dalībvalstīm pieejamu visu vajadzīgo informāciju, veidlapas un skaidrojumus. Uz laiku apturamo maksājumu summa attiecas uz to tirgus pasākumu izdevumiem, attiecībā uz kuriem saistītā prasītā informācija netika nosūtīta, netika nosūtīta laikus vai nav pareiza.
2. Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu 1. punkta piemērošanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz tirgus pasākumiem, uz kuriem attiecas maksājumu apturēšana uz laiku, un uz 1. punktā minētās maksājumu apturēšanas apmēru un darbības laiku.
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par kārtību un citiem praktiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu pareizu 1. punktā minēto mēneša maksājumu apturēšanu uz laiku. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
66. pants
Nodrošinājums
1. Ja lauksaimniecības nozares tiesību aktos tā ir paredzēts, dalībvalstis pieprasa iesniegt nodrošinājumu, lai garantētu to, ka naudas summa tiks samaksāta vai atsavināta par labu kompetentajai iestādei, ja nav izpildīts konkrēts lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteikts pienākums.
2. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja konkrētais pienākums nav izpildīts vai ir izpildīts tikai daļēji.
3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem nodrošinājuma iesniegšanā tiek garantēta nediskriminējoša attieksme, taisnīgums un samērīguma ievērošana un:
a) nosakot atbildīgo personu, ja kāds pienākums nav izpildīts;
b) nosakot konkrētas situācijas, kurās kompetentā iestāde var atcelt nodrošinājuma prasību;
c) paredzot nosacījumus, ko piemēro iesniedzamajam nodrošinājumam un garantijas sniedzējam, un nodrošinājuma iesniegšanas un atbrīvošanas nosacījumiem;
d) paredzot konkrētus nosacījumus saistībā ar iesniegto nodrošinājumu avansa maksājumu gadījumā;
e) paredzot sekas, kādas rodas, neievērojot pienākumus, par kuriem iesniegts nodrošinājums, kā noteikts 1. punktā, tostarp nodrošinājuma atsavināšanu, samazinājuma likmi, ko piemēro, atbrīvojot nodrošinājumu saistībā ar kompensācijām, licencēm, pieteikumiem, piedāvājumiem vai īpašiem pieteikumiem un ja pienākums, kuru sedz šis nodrošinājums, nav pilnībā vai daļēji izpildīts, ņemot vērā pienākuma būtību, daudzumu, par kādu pienākums nav izpildīts, laikposmu, kas pārsniedz termiņu, līdz kuram pienākums būtu bijis jāizpilda, un laiku, līdz kuram ir iesniegts pierādījums par pienākuma izpildi.
4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par:
a) iesniedzamā nodrošinājuma formu un nodrošinājuma iesniegšanas, tā pieņemšanas un sākotnējā nodrošinājuma aizstāšanas kārtību;
b) nodrošinājuma atbrīvošanas kārtību;
c) dalībvalstu un Komisijas sniedzamajiem paziņojumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
II
NODAĻA
Integrētā administrācijas un kontroles sistēma
67. pants
Darbības joma un izmantotie termini
1. Katra dalībvalsts izveido un izmanto integrētu pārvaldes un kontroles sistēmu ("integrētā sistēma").
2. Integrētā sistēma ir piemērojama Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām un atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28. līdz 31. pantu, 33., 34. un 40.a pantu, kā arī attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.
Tomēr šo nodaļu nepiemēro pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 9. punktā. To nepiemēro arī pasākumiem, kas paredzēti minētās regulas 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā attiecībā uz izveidošanas izdevumiem.
3. Integrētā sistēma vajadzīgajā mērā attiecas arī uz savstarpējās atbilstības kontroli, kā noteikts VI sadaļā.
4. Šajā nodaļā:
a) "lauksaimniecības zemes gabals" ir vienlaidus zemes platība, ko deklarējis viens lauksaimnieks un kuru aizņem ne vairāk kā viena kultūraugu grupa; tomēr, ja saistībā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 tiek prasīta atsevišķa deklarācija platības izmantošanai vienas kultūrauga grupā, - tāds īpašais izmantošanas veids vajadzības gadījumā vēl vairāk ierobežo lauksaimniecības zemes gabalu; dalībvalstis var noteikt papildu kritērijus, lai vēl vairāk norobežotu lauksaimniecības zemes gabalu;
►C1 b) "platībatkarīgais tiešais maksājums" ir pamatmaksājuma shēma; vienotā platībmaksājuma shēma un pārdalošais maksājums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. un 2. nodaļā; ◄ maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā; maksājums par apgabaliem ar dabas ierobežojumiem, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 4. nodaļā; maksājums jaunajiem lauksaimniekiem, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 5. nodaļā; brīvprātīgais saistītais atbalsts, kas minēts IV sadaļas 1. nodaļā, ja atbalstu maksā par hektāru; kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, kas minēts IV sadaļas 2. nodaļā; "mazu lauksaimnieku atbalsta shēma", kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā; īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā attālākajiem Savienības reģioniem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 228/2013 ( 5 ) IV nodaļā, ja atbalstu maksā par hektāru; un īpaši pasākumi lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 229/2013 ( 6 ) IV nodaļā, ja atbalstu maksā par hektāru.
68. pants
Integrētās sistēmas elementi
1. Integrētajā sistēmā ir šādi elementi:
a) elektroniska datubāze;
b) lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēma;
c) maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma;
d) atbalsta pieteikumi un maksājumu pieprasījumi;
e) integrēta kontroles sistēma;
f) vienota sistēma katra 67. panta 2. punktā minētā atbalsta saņēmēja identitātes reģistrēšanai, kurš iesniedz atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu.
2. Pēc vajadzības integrētajā sistēmā ietver dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 ( 7 ) un Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 ( 8 ).
3. Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas ieviešanu un piemērošanu, Komisija var izmantot specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un izmantošanu, jo īpaši lai sniegtu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tehniskas konsultācijas, ja tās tādas lūgtu.
4. Dalībvalstis veic visus turpmākos pasākumus, kas vajadzīgi integrētās sistēmas pareizai piemērošanai, un sniedz savstarpēju palīdzību, kura vajadzīga, lai veiktu saskaņā ar šo regulu prasītās pārbaudes.
69. pants
Elektroniskā datubāze
1. Elektroniskajā datubāzē ("datubāze") attiecībā uz katru 67. panta 2. punktā minēto atbalsta saņēmēju reģistrē datus, kas iegūti no atbalsta pieteikumiem un maksājumu pieprasījumiem.
Šī datubāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību iepazīties ar datiem, kas attiecas uz tekošajiem kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem un šādiem iepriekšējiem desmit gadiem. Ja lauksaimniekiem sniegtā atbalsta līmeni ietekmē dati, kuri attiecas uz agrākiem kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada, minētā datubāze ļauj arī iepazīties ar datiem, kas attiecas uz minētajiem gadiem. Datubāze ļauj arī tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem par vismaz četriem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem pēc kārtas un attiecībā uz datiem par "pastāvīgajām ganībām", kā definēts 2. panta c) punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1120/2009 ( 9 ) tās oriģinālajā versijā un, sākot no tās piemērošanas datuma, ar datiem par "ilggadīgajiem zālājiem un pastāvīgajām ganībām", kā definēts 4. panta 1. punkta h) punktā Regulā (ES) Nr. 1307/2013, attiecībā uz vismaz pieciem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem pēc kārtas.
Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk, datu pieejamība ir jānodrošina tikai no pievienošanās gada.
2. Dalībvalstis var izveidot decentralizētas datubāzes, ar nosacījumu, ka minētās datubāzes, kā arī administratīvās procedūras datu reģistrēšanai un piekļūšanai datiem ir izstrādātas tā, lai tās būtu vienveidīgas visā dalībvalsts teritorijā un ir savstarpēji saderīgas, lai varētu veikt kontrolpārbaudes.
70. pants
Identifikācijas sistēma lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem
1. Lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz kartēm, zemesgrāmatas aktiem vai citiem kartogrāfiskiem materiāliem. Izmanto elektroniskas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas metodes, tostarp ortofotografēšanu no gaisa vai kosmosa ar vienotu standartu, kas garantē tādu precizitātes līmeni, kurš ir vismaz līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina kartogrāfija mērogā 1:10 000 , un, sākot no 2016. gada – mērogā 1:5 000 , ņemot vērā zemes gabalu kontūras un stāvokli. To nosaka saskaņā ar pastāvošiem Savienības standartiem.
Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis arī pēc 2016. gada var turpināt izmantot šādas metodes, tostarp ortofotografēšanu no gaisa vai kosmosa ar vienotu standartu, kas garantē tādu precizitātes līmeni, kurš ir vismaz līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina kartogrāfija mērogā 1:10 000 , ja tās iegūtas, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem, par kuriem vienošanās panākta pirms 2012. gada novembra.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmā būtu datu slānis atsaucēm par ekoloģiski nozīmīgām platībām. Minētais datu slānis jo īpaši attiecas uz attiecīgajām konkrētajām saistībām un/vai vides sertifikācijas shēmām, kas minētas 43. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. 1307/2013 un kas ir līdzvērtīgas minētās regulas 46. pantā minētajām praksēm, pirms tiek iesniegtas šīs regulas 72. pantā minētās pieteikumu veidlapas attiecībā uz vēlākais 2018. gada maksājumu pieprasījumiem par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. līdz 46. pantā.
71. pants
Maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma
1. Maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma ļauj pārbaudīt tiesības un veikt kontrolpārbaudes ar atbalsta pieteikumiem un lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu.
2. Šā panta 1. punktā minētā sistēma ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz vismaz četriem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem pēc kārtas.
72. pants
Atbalsta pieteikumi un maksājumu pieprasījumi
1. Katru gadu 67. panta 2. punktā minētais atbalsta saņēmējs iesniedz attiecīgi tiešo maksājumu pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu par attiecīgo platībatkarīgo un ar dzīvniekiem saistīto lauku attīstības pasākumu, pēc vajadzības norādot:
a) visus saimniecības lauksaimniecībā izmantojamos zemes gabalus, kā arī lauksaimniecībā neizmantoto zemi, par kuru tiek prasīts atbalsts saskaņā ar 67. panta 2. punktu;
b) aktivizēšanai deklarētās maksājumtiesības;
c) citu šajā regulā noteikto informāciju vai informāciju, kas prasīta, lai īstenotu attiecīgos lauksaimniecības nozares vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.
Attiecībā uz platībatkarīgajiem tiešajiem maksājumiem katra dalībvalsts nosaka lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu minimālo lielumu, par kuru var iesniegt pieteikumu. Tomēr minimālais lielums nepārsniedz 0,3 ha.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali līdz 0,1 ha lielā platībā, par kuriem nepiesakās maksājumu saņemšanai, nav jādeklarē, ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz 1 ha, un/vai var pieņemt lēmumu, ka lauksaimniekam, kurš nepiesakās platībatkarīgo tiešo maksājumu saņemšanai, nav jādeklarē lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali, ja kopējā platība nepārsniedz 1 ha. Jebkurā gadījumā lauksaimnieks savā pieteikumā tomēr norāda, ka tā rīcībā ir lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali, un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma norāda to atrašanās vietu.
3. Dalībvalstis, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, nodrošina veidlapu sagataves, pamatojoties uz platībām, kas noteiktas iepriekšējā gadā, kā arī grafisko materiālu, kurā norāda minēto platību atrašanās vietu.
Dalībvalsts var nolemt, ka pieteikums atbalsta saņemšanai un maksājuma pieprasījums:
a) ir spēkā, ja saņēmējs apstiprina, ka iepriekšējā gadā iesniegtajā atbalsta pieteikumā un maksājuma pieprasījumā nav izmaiņu;
b) jāietver tikai izmaiņas attiecībā uz iepriekšējā gadā iesniegto atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu.
Tomēr attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā minēto mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu šī iespēja piešķirama visiem attiecīgajiem lauksaimniekiem.
4. Dalībvalsts var nolemt, ka viens pieteikums ietver vairākas vai visas 67. pantā minētās atbalsta shēmas un pasākumus vai citas atbalsta shēmas un pasākumus.
5. Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 ( 10 ), šajā nodaļā atbalsta pieteikuma, maksājuma pieprasījuma vai jebkādu citu papildu dokumentu, līgumu vai deklarāciju iesniegšanas vai grozīšanas datuma aprēķinu pielāgo integrētās sistēmas speciālajām prasībām. Komisija saskaņā ar 115. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro laikposmiem, datumiem un termiņiem, ja pieteikumu iesniegšanas vai grozīšanas termiņš beidzas dienā, kas ir valsts svētku diena, sestdiena vai svētdiena.
73. pants
Atbalsta saņēmēju identifikācijas sistēma
Vienotā sistēma katra atbalsta saņēmēja identitātes reģistrēšanai, kas minēta 67. panta 2. punktā, garantē to, ka ir iespējams noteikt visus atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus, kurus iesniedzis viens un tas pats atbalsta saņēmējs.
74. pants
Atbilstības nosacījumu pārbaude un samazinājumi
1. Saskaņā ar 59. pantu dalībvalstis, izmantojot maksājumu aģentūras vai struktūras, ko tās pilnvarojušas rīkoties to vārdā, veic atbalsta pieteikumu administratīvās pārbaudes, lai pārliecinātos par atbilstības nosacījumu ievērošanu atbalsta saņemšanai. Šīs pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas.
2. Lai veiktu pārbaudes uz vietas, dalībvalstis sagatavo lauku saimniecību un/vai atbalsta saņēmēju atlases veidošanas plānu.
3. Dalībvalstis lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu pārbaudēm uz vietas var izmantot attālās izpētes un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) paņēmienus.
4. Ja konstatē atbilstības nosacījumu neievērošanu, piemēro 63. pantu.
75. pants
Maksājums atbalsta saņēmējiem
1. Maksājumus saskaņā ar 67. panta 2. punktā minētajām atbalsta shēmām un pasākumiem veic laikā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam.
Maksājumus minētajā laikposmā veic ne vairāk kā divās daļās.
Neskarot pirmo un otro daļu, dalībvalstis līdz 1. decembrim, bet ne agrāk kā 16. oktobrī, var veikt avansa maksājumus līdz 50 % apmērā tiešajiem maksājumiem un līdz 75 % apmērā lauku attīstības atbalstam, kas minēts 67. panta 2. punktā.
Saistībā ar atbalstu, ko piešķir lauku attīstībai, kā minēts 67. panta 2. punktā, šo punktu piemēro attiecībā uz atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, iesniegtiem sākot no 2018. maksājumu pieprasījumu gada, izņemot attiecībā uz avansa maksājumiem līdz 75 % apmērā, kas paredzēti šā punkta trešajā daļā.
2. Šā panta 1. punktā minētos maksājumus neveic, pirms nav pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude, kura jāveic dalībvalstīm saskaņā ar 74. pantu.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, avansus saistībā ar lauku attīstības atbalstu, kas minēts 67. panta 2. punktā, var izmaksāt pēc tam, kad saskaņā ar 59. panta 1. punktu veiktās administratīvās pārbaudes ir pabeigtas.
3. Ārkārtas situācijā Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas ir vajadzīgi un pamatoti, lai atrisinātu konkrētas problēmas, kuras ir saistītas ar šā panta piemērošanu. Šādos īstenošanas aktos var izdarīt atkāpes no 1. un 2. punkta, bet tikai tādā apjomā un tādā laikposmā, kādā tas noteikti vajadzīgs.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
76. pants
Deleģētās pilnvaras
1. Lai nodrošinātu šajā nodaļā minētās integrētās sistēmas ieviešanu efektīvā, saskaņotā un nediskriminējošā veidā, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu par:
a) konkrētām definīcijām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu integrētās sistēmas saskaņotu ieviešanu, un kas papildina tās definīcijas, kas dotas Regulā (ES) Nr. 1307/2013 un Regulā (ES) Nr. 1305/2013;
b) saistībā ar 67. līdz 75. pantu – noteikumiem par papildu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā vai lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteiktajām kontroles prasībām, un kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz ražotājiem, dienestiem, struktūrām, organizācijām vai citiem tirgus dalībniekiem, piemēram, kautuvēm vai asociācijām, kas iesaistītas atbalsta piešķiršanas procedūrā, ja šajā regulā nav paredzēti atbilstīgi administratīvie sodi; šādi pasākumi, cik vien iespējams, mutatis mutandis atbilst noteikumiem par sankcijām, kā izklāstīts 77. panta 1. līdz 5. punktā.
2. Lai nodrošinātu 72. pantā minēto atbalsta pieteikumu rezultātā radušos līdzekļu pareizu sadali tiesīgajiem atbalsta saņēmējiem un ļautu pārbaudīt, vai tie ir izpildījuši ar atbalstu saistītos pienākumus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz:
a) pamatiezīmēm, tehniskajiem noteikumiem, tostarp – attiecībā uz atsauces zemesgabalu atjaunināšanu – attiecīgām pielaides robežām, ņemot vērā zemes gabala kontūras un stāvokli, un noteikumiem par to, lai iekļautu zemes gabalam blakus esošās ainavas iezīmes, un kvalitātes prasībām, ko piemēro 70. pantā noteiktajai lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmai un 73. pantā noteiktajai atbalsta saņēmēju identifikācijai;
b) šīs regulas 71. pantā noteiktās maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmas pamatiezīmēm, tehniskajiem noteikumiem un kvalitātes prasībām;
c) noteikumiem, lai paredzētu definīciju, uz kuras pamata aprēķina atbalstu, tostarp noteikumiem par to, kā rīkoties dažos gadījumos, kad atbalsttiesībām platībām piemīt ainavas iezīmes vai tajās ir koki; ar šādiem noteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz ilggadīgo zālaugu platībām atļauj uzskatīt, ka izkaisītas ainavas iezīmes un koki, kuru kopējā platība nepārsniedz konkrētu procentuālo daļu no atsauces zemes gabala, automātiski ir daļa no atbalsttiesīgās platības, neparedzot prasību tās minētajā nolūkā iezīmēt kartē.
77. pants
Administratīvo sodu piemērošana
1. Kas attiecas uz 63. panta 2. punktā minētajiem administratīvajiem sodiem, šo pantu piemēro, ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, saistības vai citi pienākumi, kas izriet no 67. panta 2. punktā minētā atbalsta noteikumu piemērošanas.
2. Administratīvu sodu nepiemēro:
a) ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;
b) ja neatbilstība ir radusies acīmredzamu kļūdu dēļ, kā minēts 59. panta 6. punktā;
c) ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja persona, kam uzlikts administratīvais sods, pamatotu iemeslu dēļ kļūdu nevarēja pamanīt;
d) ja attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga 1. punktā minētajā pienākumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga;
e) ja neatbilstība ir maznozīmīga, tostarp izteikta kā robežvērtība, kas Komisijai jānosaka saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu;
f) citos gadījumos, ja sankcijas piemērošana nav atbilstīga, kas Komisijai ir jānosaka saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu.
3. Administratīvus sodus var piemērot palīdzības vai atbalsta saņēmējam, tostarp viņu grupām vai asociācijām, kurām ir saistoši pienākumi, kas izklāstīti 1. punktā minētajos noteikumos.
4. Administratīvie sodi var izpausties šādos veidos:
a) palīdzības vai atbalsta summas samazinājums, kuru izmaksā vai kura jāizmaksā saskaņā ar atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, ko ietekmējusi neievērošana, un/vai saskaņā ar atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem par iepriekšējiem vai turpmākiem gadiem;
b) tādas summas samaksa, kura aprēķināta, pamatojoties uz neatbilstības skarto daudzumu un/vai laikposmu;
c) to tiesību atņemšana, kas ļauj piedalīties attiecīgajā atbalsta shēmā vai atbalsta pasākumā.
5. Administratīvie sodi ir samērīgi un tos nosaka pakāpēs atbilstīgi konstatētās neatbilstības smagumam, apjomam, ilgumam un atkārtošanās biežumam, un tie ir pakļauti šādiem ierobežojumiem:
a) 4. punkta a) apakšpunktā minētā administratīvā soda summa attiecīgajā gadā nepārsniedz 100 % no atbalsta pieteikumos vai maksājuma pieprasījumos uzrādītajām summām;
b) 4. punkta b) apakšpunktā minētā administratīvā soda summa nepārsniedz 100 % no to atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu summas, uz kuriem sods attiecas;
c) 4. punkta c) apakšpunktā minēto tiesību atņemšanu var noteikt ilgākais uz trim secīgiem gadiem, un jaunas neievērošanas gadījumā to var piemērot vēlreiz.
6. Neatkarīgi no šā panta 4. un 5. punkta attiecībā uz maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā, administratīvie sodi izpaužas kā to maksājumu summas samazinājums, kurus veic vai kuri tiks veikti saskaņā ar minēto regulu.
Šajā punktā minētie administratīvie sodi ir samērīgi un tiek iedalīti pēc attiecīgās neatbilstības nopietnības, apjoma, ilguma un atkārtošanās.
Šādu administratīvo sodu summa konkrētā gadā nepārsniedz 0 % pirmajiem diviem gadiem, kad piemēro Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu (2015. un 2016. gadā iesniegtie pieteikumi), 20 % trešajā piemērošanas gadā (2017. gadā iesniegtie pieteikumi) un 25 % sākot no ceturtā piemērošanas gada (2018. gadā iesniegtie pieteikumi) no tās maksājuma summas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā un ko attiecīgajam lauksaimniekam būtu tiesības saņemt, ja lauksaimnieks būtu izpildījis ar šo maksājumu saistītos nosacījumus.
7. Lai ņemtu vērā uzliekamo sankciju atturošo iedarbību, no vienas puses, un katras 67. panta 2. punktā minētās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma specifiskās iezīmes, no otras puses, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 115. pantu pieņemt deleģētos aktus:
a) nosakot katrai palīdzības shēmai vai atbalsta pasākumam un attiecīgajai personai, kā minēts 3. punktā, izmantojot 4. punktā doto sarakstu un ievērojot 5. un 6. punktā paredzētos ierobežojumus - administratīvo sodu un paredzot tā konkrēto apmēru, ko jāpiemēro dalībvalstij, tostarp skaitļos neizsakāmos neievērošanas gadījumos;
b) nosakot gadījumus, kad, kā minēts 2. punkta f) apakšpunktā, administratīvie sodi nav jāpiemēro.
8. Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus procesuālus un tehniskus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai:
a) noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu;
b) sīki izstrādāti noteikumi, kā noteikt, kad neievērošana ir maznozīmīga, tostarp nosakot kvantitatīvu robežvērtību, kas izteikta kā atbilstīgās palīdzības vai atbalsta summas nominālvērtība vai tās procentuāla daļa, kura nav mazāka par 0,5 %.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
78. pants
Īstenošanas pilnvaras
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:
a) 69. pantā noteiktās elektroniskās datubāzes pamatiezīmes, tehniskos noteikumus un kvalitātes prasības;
b) noteikumus par atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem un pieteikumiem attiecībā uz tiesībām saņemt maksājumu, tostarp paredzot pieteikumu iesniegšanas galīgo termiņu, prasības attiecībā uz pieteikumos iekļaujamo minimālo informāciju, noteikumus par atbalsta pieteikumu grozījumiem vai atsaukšanu, atbrīvojumu no prasības iesniegt atbalsta pieteikumus un noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm piemērot vienkāršotas procedūras vai koriģēt acīmredzamas kļūdas;
c) noteikumus par pārbaužu veikšanu, lai pārliecinātos par pienākumu izpildi un pārbaudītu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu, tostarp noteikumus par pielaidēm mērījumos, kas veikti pārbaudēs uz vietas;
d) šīs nodaļas noteikumu vienotai īstenošanai vajadzīgās tehniskās specifikācijas;
e) noteikumus par saimniecību nodošanas situācijām, kad kopā ar saimniecību tiek nodoti arī pienākumi saistībā ar tiesībām saņemt attiecīgo atbalstu, kas vēl ir jāizpilda;
f) noteikumus par 75. pantā minēto avansa maksājumu veikšanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
III
NODAĻA
Darījumu rūpīga pārbaude
79. pants
Darbības joma un definīcijas
1. Šajā nodaļā nosaka īpašus noteikumus par tādu uzņēmumu, kuri saņem vai veic maksājumus tiešā vai netiešā saistībā ar ELGF finansēšanas sistēmu, vai to pārstāvju ("uzņēmumu") komercdokumentu rūpīgu pārbaudi, lai pārliecinātos par ELGF finansēšanas sistēmā esošo darījumu faktisko īstenošanu un izpildes pareizību.
2. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kurus aptver šīs sadaļas II nodaļā minētā integrētā sistēma. Lai reaģētu uz izmaiņām lauksaimniecības nozares tiesību aktos un nodrošinātu ar šo nodaļu izveidotās ex post pārbaužu sistēmas efektivitāti, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, izveidojot tādu pasākumu sarakstu, kuri to struktūras un kontroles prasību dēļ nav piemēroti papildu ex post pārbaudēm, ko veic, rūpīgi pārbaudot komercdokumentus, un tāpēc saistībā ar šo nodaļu tiem nav jāpiemēro minētā pārbaude.
3. Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
a) "komercdokuments" ir visi grāmatvedības dokumenti, reģistri, kvītis un pamatojuma dokumenti, pārskati, ražošanas un kvalitātes dokumentācija, kā arī sarakste, kas attiecas uz uzņēmuma komercdarbību, un komercdati jebkādā formā, tostarp elektroniski saglabāti dati, ciktāl šie dokumenti vai dati tieši vai netieši attiecas uz 1. punktā minētajiem darījumiem;
b) "trešā persona" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir tieši vai netieši saistīta ar ELGF finansēšanas sistēmas satvarā veiktajiem darījumiem.
80. pants
Dalībvalstu veiktās rūpīgās pārbaudes
1. Dalībvalstis sistemātiski veic uzņēmumu komercdokumentu rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā rūpīgi pārbaudāmo darījumu raksturu. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumu izvēle rūpīgo pārbaužu veikšanai nodrošina vislielāko iespējamo pārliecību par pārkāpumu novēršanas un konstatēšanas pasākumu efektivitāti. Tostarp izvēlē ņem vērā uzņēmumu finansiālo nozīmīgumu šajā sistēmā un citus riska faktorus.
2. Vajadzības gadījumā 1. punktā paredzēto rūpīgo pārbaudi attiecina arī uz fiziskām un juridiskām personām, ar kurām uzņēmumi ir saistīti, un citām fiziskām vai juridiskām personām gadījumos, kad tas ir būtiski 81. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.
3. Saskaņā ar šo nodaļu veiktās rūpīgās pārbaudes neskar atbilstīgi šīs regulas 47. un 48. pantam veiktās pārbaudes.
81. pants
Rūpīgās pārbaudes mērķi
1. Veicot rūpīgo pārbaudi, primāro datu pareizību atbilstīgi radītajai riska pakāpei pārbauda ar vairākām kontrolpārbaudēm, vajadzības gadījumā pārbaudot arī trešo personu komercdokumentus, ietverot:
a) salīdzinājumus ar piegādātāju, klientu, pārvadātāju un citu trešo personu komercdokumentiem;
b) vajadzības gadījumā – krājumu daudzuma un veida fiziskās pārbaudes;
c) salīdzināšanu ar to finanšu plūsmu uzskaiti, kuru rezultātā tiek noslēgti darījumi, kas veikti ELGF finansēšanas sistēmā, vai kuras izriet no šādiem darījumiem; un
d) grāmatvedības vai finanšu apgrozījuma uzskaites kontroles, kas rūpīgas pārbaudes izdarīšanas brīdī liecina, ka dokumenti, kas atrodas maksājumu aģentūras rīcībā un pamato atbalsta maksājumu saņēmējam, ir pareizi.
2. Jo īpaši gadījumos, kad uzņēmumiem jāveic īpaša krājumu uzskaite saskaņā ar Savienības vai attiecīgās valsts noteikumiem, šādas uzskaites rūpīga pārbaude attiecīgos gadījumos ietver salīdzināšanu ar komercdokumentiem un vajadzības gadījumā – ar faktisko krājumu daudzumu.
3. Pārbaudāmo darījumu atlasē pilnībā ņem vērā radītā riska pakāpi.
82. pants
Piekļuve komercdokumentiem
1. Uzņēmumu atbildīgās personas vai trešā persona nodrošina visu komercdokumentu un papildinformācijas sniegšanu par rūpīgu pārbaudi atbildīgajiem ierēdņiem vai personām, kas pilnvarotas to veikt to vārdā. Elektroniski saglabātos datus nodrošina, izmantojot atbilstīgu datu saglabāšanas līdzekli.
2. Ierēdņi, kuri ir atbildīgi par rūpīgo pārbaudi, vai personas, kas pilnvarotas to veikt to vārdā, var pieprasīt, lai tiem iesniegtu 1. punktā minēto dokumentu izrakstus vai kopijas.
3. Gadījumos, kad saskaņā ar šo nodaļu veiktās rūpīgās pārbaudes laikā uzņēmuma saglabātie komercdokumenti tiek atzīti par rūpīgas pārbaudes mērķiem neatbilstīgiem, uzņēmumam tiek noteikts turpmāk veikt uzskaiti atbilstīgi tās dalībvalsts prasībām, kas ir atbildīga par rūpīgu pārbaudi, neskarot citās ar attiecīgo nozari saistītās regulās noteiktos pienākumus.
Dalībvalstis nosaka termiņu, kādā šāda uzskaite ir jāievieš.
Gadījumos, kad visi saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbaudāmie komercdokumenti vai to daļa atrodas uzņēmumā, kas ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā, līgumsabiedrībā vai uzņēmumu apvienībā, kuras vadībai ir vienots pamats ar rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Savienības teritorijā vai ārpus tās, uzņēmums nodrošina šo komercdokumentu pieejamību par rūpīgo pārbaudi atbildīgajiem ierēdņiem to dalībvalstu noteiktajā vietā un laikā, kas ir atbildīgas par rūpīgas pārbaudes veikšanu.
4. Dalībvalstis nodrošina, lai ierēdņi, kas atbild par rūpīgām pārbaudēm, būtu tiesīgi izņemt komercdokumentus vai panākt to izņemšanu. Šīs tiesības ir izmantojamas, ievērojot attiecīgos valsts noteikumus, un tās neskar procesuālo noteikumu piemērošanu krimināllietās attiecībā uz dokumentu izņemšanu.
83. pants
Savstarpēja palīdzība
1. Dalībvalstis viena otrai sniedz šajā nodaļā paredzētās rūpīgās pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību šādos gadījumos:
a) kad uzņēmums vai trešā persona ir reģistrēta citā dalībvalstī nekā tā, kurā attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai kurā tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam;
b) kad uzņēmums vai trešā persona ir reģistrēta citā dalībvalstī nekā tā, kurā atrodas rūpīgai pārbaudei vajadzīgie dokumenti un informācija.
Komisija var koordinēt kopīgus pasākumus, kas ietver savstarpējo palīdzību starp divām vai vairākām dalībvalstīm.
2. Pirmo trīs mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies maksājuma ELGF finanšu gads, dalībvalstis nosūta Komisijai to trešā valstī reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī.
3. Ja uzņēmuma rūpīgai pārbaudei saskaņā ar 80. pantu un jo īpaši kontrolpārbaudēm saskaņā ar 81. pantu nepieciešama papildinformācija no citas dalībvalsts, var iesniegt īpašus rūpīgas pārbaudes pieprasījumus, kuros norāda pieprasījuma iemeslus. Pārskatu par šādiem īpašiem pieprasījumiem nosūta Komisijai reizi ceturksnī mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām. Komisija var pieprasīt nodrošināt atsevišķu pieprasījumu kopijas.
Pieprasījumu par rūpīgu pārbaudi izpilda ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā saņemšanas; rūpīgās pārbaudes rezultātus nekavējoties paziņo dalībvalstij, kas iesniegusi pieprasījumu, un Komisijai. Paziņojumu Komisijai nosūta reizi ceturksnī mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
84. pants
Programmas
1. Dalībvalstis izstrādā programmas rūpīgajām pārbaudēm, kas saskaņā ar 80. pantu jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu laikposmā.
2. Līdz katra gada 15. aprīlim dalībvalstis nosūta Komisijai savu 1. punktā minēto programmu, precizējot:
a) rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu skaitu un to nozaru dalījumu, pamatojoties uz summām, kuras uz tiem attiecas;
b) programmas izstrādei pieņemtos kritērijus.
3. Ja astoņu nedēļu laikā Komisija nav darījusi zināmas savas piezīmes, tad dalībvalstis īsteno to izstrādātās un Komisijai nosūtītās programmas.
4. Šā panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstu izdarītajiem programmu grozījumiem.
5. Komisija var jebkurā posmā pieprasīt konkrētas uzņēmumu kategorijas iekļaušanu kādas dalībvalsts programmā.
6. Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par EUR 40 000 , saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbauda tikai īpašu iemeslu dēļ, kurus norāda dalībvalstis savā gada programmā, kas minēta 1. punktā, vai Komisija jebkurā ierosinātā minētās programmas grozījumā. Lai ņemtu vērā pārmaiņas ekonomikā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, grozot robežvērtību, kas noteikta EUR 40 000 apmērā.
85. pants
Īpašie dienesti
1. Katrā dalībvalstī īpašs dienests ir atbildīgs par šīs nodaļas piemērošanas uzraudzību. Šis dienests īpaši atbild par:
a) to, ka šajā īpašajā dienestā tieši nodarbinātie ierēdņi veic šajā nodaļā paredzētās rūpīgās pārbaudes, vai
b) citu dienestu ierēdņu veikto rūpīgo pārbaužu koordinēšanu un vispārējo pārraudzību.
Dalībvalstis turklāt var noteikt, ka rūpīgās pārbaudes, kas jāveic saskaņā ar šo nodaļu, sadala starp īpašo dienestu un citiem valsts dienestiem, ar noteikumu, ka par to koordinēšanu ir atbildīgs īpašais dienests.
2. Par šīs nodaļas piemērošanu atbildīgo dienestu vai dienestus organizē tā, lai tie būtu neatkarīgi no dienestiem vai dienestu nodaļām, kas atbild par maksājumiem un pirms tiem veiktajām rūpīgajām pārbaudēm.
3. Lai nodrošinātu šīs nodaļas pareizu piemērošanu, 1. punktā minētais īpašais dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, un attiecīgā dalībvalsts tam uztic visas šajā nodaļā minēto uzdevumu veikšanai nepieciešamās pilnvaras.
4. Dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus to fizisku vai juridisku personu sodīšanai, kuras nepilda pienākumus, kas izriet no šīs nodaļas.
86. pants
Ziņojumi
1. Līdz 1. janvārim pēc rūpīgo pārbaužu laikposma dalībvalstis nosūta Komisijai sīku ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu.
2. Dalībvalstis un Komisija veic regulāru viedokļu apmaiņu par šīs nodaļas piemērošanu.
87. pants
Komisijas piekļuve informācijai un tās veiktās rūpīgās pārbaudes
1. Saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem Komisijas ierēdņiem ir pieejami visi dokumenti, kas sagatavoti, lai veiktu saskaņā ar šo nodaļu paredzētās rūpīgās pārbaudes, vai kas sagatavoti minēto pārbaužu iznākumā, kā arī visi dati, tostarp datu apstrādes sistēmās glabātie dati. Minētos datus nodrošina pēc pieprasījuma, izmantojot atbilstīgu datu saglabāšanas līdzekli.
2. Šīs regulas 80. pantā minētās rūpīgās pārbaudes veic dalībvalstu ierēdņi. Komisijas ierēdņi drīkst piedalīties šajās rūpīgajās pārbaudēs. Tie paši nedrīkst īstenot attiecīgās valsts ierēdņiem piešķirtās rūpīgās pārbaudes pilnvaras. Tomēr tiem ir piekļuve dalībvalstu ierēdņiem pieejamām telpām un dokumentiem.
3. Saskaņā ar 83. pantu veiktās rūpīgās pārbaudes gadījumā pieprasījumu iesniedzošie dalībvalsts ierēdņi drīkst ar pieprasījumu saņemošās dalībvalsts piekrišanu būt klāt pieprasījumu saņemošajā dalībvalstī veiktās rūpīgās pārbaudes laikā un piekļūt tām telpām un tiem dokumentiem, kam piekļūst šīs dalībvalsts ierēdņi.
Pieprasījumu iesniedzošās dalībvalsts ierēdņiem, kuri ir klāt pieprasījumu saņemošajā dalībvalstī veikto rūpīgo pārbaužu laikā, ir jāspēj jebkurā laikā sniegt pierādījumu par savu oficiālo statusu. Rūpīgās pārbaudes vienmēr veic pieprasījumu saņemošās dalībvalsts ierēdņi.
4. Neskarot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, gadījumos, kad attiecīgās valsts kriminālprocesa noteikumi paredz atsevišķu darbību veikšanu tikai valsts tiesību aktos īpaši noteiktiem ierēdņiem, šajās darbībās nepiedalās ne Komisijas ierēdņi, ne 3. punktā minētie dalībvalstu ierēdņi. Jebkurā gadījumā tie jo īpaši nepiedalās personu mājas apmeklējumos vai oficiālā personu nopratināšanā attiecīgās dalībvalsts krimināltiesību kontekstā. Tomēr tiem ir pieejama šādi iegūtā informācija.
88. pants
Komisijas pilnvaras
Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus šīs nodaļas vienādai piemērošanai, un jo īpaši attiecībā uz:
a) šīs regulas 80. pantā minētās rūpīgās pārbaudes veikšanu uzņēmumu atlases, rūpīgās pārbaudes apjoma un laika plānojuma ziņā;
b) komercdokumentu saglabāšanu, kā arī uzglabājamo dokumentu vai reģistrējamo datu veidiem;
c) šīs regulas 83. panta 1. punktā minēto kopīgo pasākumu veikšanu un koordinēšanu;
d) sīkākām norādēm un īpašām prasībām, kas attiecas uz pieprasījumu saturu, veidu un iesniegšanas paņēmienu, paziņojuma saturu un veidu, saistībā ar šo nodaļu pieprasītās informācijas iesniegšanu un apmaiņu;
e) publicēšanas nosacījumiem un paņēmieniem vai īpašiem noteikumiem un nosacījumiem, lai Komisija dalībvalstu kompetentajām iestādēm izplatītu vai darītu pieejamu informāciju, kas nepieciešama saistībā ar šo regulu;
f) šīs regulas 85. pantā minētā īpašā dienesta pienākumiem;
g) šīs regulas 86. pantā minēto ziņojumu saturu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
IV
NODAĻA
Citi noteikumi par pārbaudēm un sankcijām
89. pants
Citas pārbaudes un sankcijas saistībā ar tirdzniecības noteikumiem
1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punktā minētie produkti, kuri nav marķēti saskaņā ar minētās regulas noteikumiem, nenonāk tirgū vai tiek no tā izņemti.
2. Neskarot īpašu noteikumu piemērošanu, kurus Komisija var pieņemt, Savienībā importējamiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 189. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītajiem produktiem veic pārbaudes, lai noteiktu, vai ir ievēroti minētā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.
3. Dalībvalstis veic pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi, lai pārbaudītu, vai Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikumā minētie produkti atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas I iedaļā minētajiem noteikumiem, un vajadzības gadījumā piemēro administratīvos sodus.
4. Neskarot tiesību aktus par vīna nozari, kuri pieņemti balstoties uz 64. pantu, ja ir pārkāpti Savienības noteikumi vīna nozarē, dalībvalstis piemēro samērīgus, iedarbīgus un preventīvus administratīvos sodus. Šādus sodus nepiemēro gadījumos, kas izklāstīti 64. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā, un ja neievērošana ir maznozīmīga.
5. Lai aizsargātu Savienības līdzekļus un Savienības vīna identitāti, izcelsmi un kvalitāti, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz:
a) analītiskas datubāzes izveidi par izotopu datiem, kas palīdzēs atklāt krāpšanu, pamatojoties uz dalībvalstu ievāktiem paraugiem;
b) noteikumiem par kontroles struktūrām un to savstarpējo palīdzību;
c) noteikumiem par dalībvalstu konstatējumu kopīgu izmantošanu.
6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot visus pasākumus, kas nepieciešami attiecībā uz:
a) procedūrām, kuras saistītas ar dalībvalstu datubāzēm un analītiskajām datubāzēm par izotopu datiem, kas palīdzēs atklāt krāpšanu;
b) procedūrām, kuras saistītas ar kontroles iestāžu un struktūru savstarpējo sadarbību un palīdzību;
c) saistībā ar 3. punktā minētajiem pienākumiem – noteikumiem par to, kā veikt pārbaudes par atbilstību tirdzniecības standartiem, noteikumiem par iestādēm, kuras atbildīgas par atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī par šo pārbaužu saturu, biežumu un tirdzniecības posmu, kurā tās veicamas.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
90. pants
Pārbaudes saistībā ar cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un aizsargātiem tradicionāliem apzīmējumiem
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu tradicionālo apzīmējumu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013.
2. Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kas ir atbildīga par pārbaužu veikšanu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 2. daļas II sadaļas I nodaļas II iedaļā noteiktajiem pienākumiem saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 ( 11 ) 4. pantā, un nodrošina, ka visiem tirgus dalībniekiem, kuri šos pienākumus pilda, ir tiesības uz pārbaužu sistēmu.
3. Šā panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde vai arī viena vai vairākas kontroles struktūras Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. apakšpunkta nozīmē, kas darbojas kā produkta sertifikācijas struktūra saskaņā ar minētās regulas 5. pantā noteiktajiem kritērijiem, Savienībā ik gadus nodrošina produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes vīna ražošanas laikā un kondicionēšanas laikā vai pēc tās.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:
a) paziņojumiem, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai;
b) noteikumiem par iestādi, kas ir atbildīga par pārbaudēm attiecībā uz atbilstību produkta specifikācijai, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals ir trešā valstī;
c) dalībvalstu veicamajiem pasākumiem aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu tradicionālo apzīmējumu nelikumīgas izmantošanas novēršanai;
d) pārbaudēm un verifikāciju, kas jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
VI
SADAĻA
SAVSTARPĒJA ATBILSTĪBA
I
NODAĻA
Darbības joma
91. pants
Vispārējais princips
1. Ja 92. pantā minētais atbalsta saņēmējs neievēro 93. pantā noteiktos savstarpējās atbilstības noteikumus, minētajam atbalsta saņēmējam piemēro administratīvu sodu.
2. Šā panta 1. punktā minēto administratīvo sodu piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo atbalsta saņēmēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts un ja ir izpildīts viens vai abi no turpmāk minētajiem papildu nosacījumiem:
a) neatbilstība ir saistīta ar atbalsta saņēmēja lauksaimniecisko darbību;
b) ir skarta atbalsta saņēmēja saimniecības platība.
Tomēr šo sodu nepiemēro attiecībā uz meža platībām, ja vien par attiecīgo platību nav pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 30. un 34. pantu.
3. Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:
a) "saimniecība" ir visas ražošanas vienības un platības, ko pārvalda 92. pantā minētais atbalsta saņēmējs un kas atrodas vienas dalībvalsts teritorijā;
b) "prasība" ir katra atsevišķā likumā noteiktā pārvaldības prasība, kas izriet no visiem II pielikumā minētajiem Savienības tiesību aktiem konkrētajā tiesību aktā un atšķiras pēc būtības no visām pārējām prasībām tajā pašā tiesību aktā.
92. pants
Attiecīgie saņēmēji
Šīs regulas 91. pantu piemēro atbalsta saņēmējiem, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu un gada piemaksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28. līdz 31. pantu, 33. un 34. pantu.
Tomēr 91. pantu nepiemēro atbalsta saņēmējiem, kas ir mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā. Minētajā pantā paredzēto sodu nepiemēro arī atbalstam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 9. punktā.
93. pants
Savstarpējas atbilstības noteikumi
1. Savstarpējās atbilstības noteikumi ietver Savienības tiesību aktos paredzētās obligātās apsaimniekošanas prasības un valsts līmenī noteiktos standartus attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kā noteikts II pielikumā, šādās jomās:
a) vide, klimata pārmaiņas un zemes labi lauksaimniecības apstākļi;
b) sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība;
c) dzīvnieku labturība.
2. Šīs regulas II pielikumā minētos tiesību aktus attiecībā uz tiesību aktu noteiktajām apsaimniekošanas prasībām piemēro spēkā esošajā redakcijā, un direktīvu gadījumā – kā tos īsteno dalībvalstis.
3. Turklāt attiecībā uz 2015. un 2016. gadu savstarpējās atbilstības noteikumi ietver arī pastāvīgo ganību uzturēšanu. Tās dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis 2004. gada 1. janvārī, nodrošina pastāvīgo ganību uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas pastāvīgajām ganībām datumā, kas bija paredzēts platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem par 2003. gadu. Dalībvalstis, kuras kļuva par Savienības dalībvalstīm 2004. gadā, nodrošina pastāvīgo ganību uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas pastāvīgajām ganībām 2004. gada 1. maijā. Bulgārija un Rumānija nodrošina pastāvīgo ganību uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas pastāvīgajām ganībām 2007. gada 1. janvārī. Horvātija nodrošina pastāvīgo ganību uzturēšanu noteiktajās robežās tajās zemes platībās, kuras bija atvēlētas pastāvīgajām ganībām 2013. gada 1. jūlijā.
Pirmo daļu nepiemēro zemes platībām, kuras atvēlētas pastāvīgajām ganībām un paredzētas apmežošanai, ja šāda apmežošana ir saderīga ar vides prasībām, un izņemot Ziemassvētku eglīšu un ātraudzīgu sugu stādījumiem, kuras audzē īsu laiku.
4. Lai ņemtu vērā šā panta 3. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, ietverot noteikumus par pastāvīgo ganību uzturēšanu, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka tiek veikti pasākumi pastāvīgajām ganībām atvēlētās zemes uzturēšanai lauksaimnieku līmenī, tostarp paredzot atsevišķus pildāmos pienākumus, piemēram, pienākumu atkārtoti pārveidot platības par pastāvīgo ganību platībām, ja konstatē, ka pastāvīgajām ganībām atvēlētās zemes attiecība samazinās.
Lai nodrošinātu, ka tiek pareizi piemēroti dalībvalstu pienākumi, no vienas puses, un individuālu lauksaimnieku pienākumi, no otras puses, attiecībā uz pastāvīgo ganību uzturēšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai paredzētu noteikumus un metodes ar mērķi noteikt attiecību starp pastāvīgajām ganībām un lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura būtu jāuztur.
5. Šā panta 3. un 4. punktā "pastāvīgās ganības" ir pastāvīgās ganības, kā tas ir definēts 2. panta c) punktā Regulā (EK) Nr. 1120/2009 tās oriģinālajā versijā.
94. pants
Dalībvalstu pienākumi saistībā ar labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem
Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu uzturēti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus atbalsta saņēmējiem attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, pamatojoties uz II pielikumu un ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru.
Dalībvalstis nenosaka tādas minimālās prasības, kas nav noteiktas II pielikumā.
95. pants
Informācija atbalsta saņēmējiem
Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus, nodrošina attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem sarakstu ar prasībām un standartiem, kas jāpiemēro saimniecību līmenī, kā arī skaidru un precīzu informāciju par tiem.
II
NODAĻA
Kontroles sistēma un administratīvi sodi saistībā ar savstarpējo atbilstību
96. pants
Savstarpējas atbilstības pārbaudes
1. Dalībvalstis vajadzības gadījumā izmanto integrēto sistēmu, kas paredzēta V sadaļas II nodaļā un jo īpaši 68. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā.
Dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību savstarpējās atbilstības noteikumiem.
Minētās sistēmas un jo īpaši dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/71/EK ( 12 ) un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un Regulu (EK) Nr. 21/2004, ir saderīga ar integrēto sistēmu, kas minēta šīs regulas V sadaļas II nodaļā.
2. Ņemot vērā attiecīgās prasības, standartus, tiesību aktus vai savstarpējās atbilstības jomas, dalībvalstis var nolemt veikt administratīvas pārbaudes, jo īpaši tās pārbaudes, kas jau ir paredzētas saskaņā ar kontroles sistēmām, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai, standartam, tiesību aktam vai savstarpējās atbilstības jomai.
3. Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka atbalsta saņēmējs pilda šajā sadaļā paredzētos pienākumus.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus pārbaužu veikšanai, lai pārliecinātos par šajā sadaļā minēto pienākumu izpildi, tostarp noteikumus par to, ka riska analīzē tiek ņemti vērā šādi faktori:
a) lauksaimnieka līdzdalība šīs regulas III sadaļā paredzētajā saimniecību konsultatīvajā sistēmā;
b) lauksaimnieka līdzdalība sertifikācijas sistēmā, ja tā attiecas uz attiecīgajām prasībām un standartiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
97. pants
Administratīvā soda piemērošana
1. Šīs regulas 91. pantā minēto administratīvo sodu piemēro, ja kādā kalendārajā gadā ("attiecīgais kalendārais gads") kādu brīdi nav ievēroti savstarpējās atbilstības noteikumi un attiecīgā neatbilstība ir tieši attiecināma uz atbalsta saņēmēju, kurš attiecīgajā kalendārajā gadā iesniedza atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu.
Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro atbalsta saņēmējiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēta savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana jebkurā brīdī triju gadu laikposmā kopš tā gada 1. janvāra, kurš seko kalendārajam gadam, kurā tika piešķirts pirmais maksājums saskaņā ar atbalsta programmām pārstrukturēšanai un pārveidei, vai jebkurā brīdī viena gada laikposmā kopš tā gada 1. janvāra, kurš seko kalendārajam gadam, kurā tika piešķirts maksājums saskaņā ar atbalsta programmām ražas priekšlaicīgai novākšanai, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ("attiecīgie gadi").
2. Gadījumos, kad zeme attiecīgajā kalendārajā gadā vai attiecīgajos gados tiek nodota, 1. punktu piemēro arī, ja attiecīgā neatbilstība ir tādas darbības vai bezdarbības rezultāts, kas tieši attiecināma uz personu, kurai lauksaimniecības zeme tika nodota vai kura šo zemi nodeva. Atkāpjoties no pirmā teikuma, ja persona, uz kuru tieši attiecināma darbība vai bezdarbība, ir iesniegusi atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu attiecīgajā kalendārajā gadā vai attiecīgajos gados, administratīvo sodu piemēro, pamatojoties uz šai personai piešķirto vai piešķiramo 92. pantā minēto maksājumu kopsummām.
Šajā punktā "nodošana" ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt personas, kas nodod saimniecību, rīcībā.
3. Neatkarīgi no 1. punkta un ievērojot noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar 101. pantu, dalībvalstis var nolemt nepiemērot administratīvu sodu attiecībā uz atbalsta saņēmēju un kalendāra gadu, ja soda summa nepārsniedz EUR 100, piemērojot saskaņā ar 101. pantu pieņemamos noteikumus.
Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, kompetentā iestāde attiecībā uz atbalsta saņēmēju izlasi nākamajā gadā veic vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka atbalsta saņēmējs ir labojis attiecīgo konstatēto neatbilstību. Par konstatēto neatbilstību un pienākumu veikt koriģējošo darbību paziņo atbalsta saņēmējam.
4. Administratīvā soda piemērošana neietekmē to maksājumu likumību un pareizību, uz kuriem tas attiecas.
98. pants
Administratīva soda piemērošana Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā
Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju 91. pantā minētos administratīvos sodus piemēro vēlākais no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām apsaimniekošanas prasībām dzīvnieku labturības jomā, kā minēts II pielikumā.
Attiecībā uz Horvātiju 91. pantā minētos sodus attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām apsaimniekošanas prasībām (SMR), kas minētas II pielikumā, piemēro saskaņā ar šādu grafiku:
a) no 2014. gada 1. janvāra attiecībā uz SMR 1–SMR 3 un SMR 6–SMR 8;
b) no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz SMR 4, SMR 5, SMR 9 un SMR 10;
c) no 2018. gada 1. janvāra attiecībā uz SMR 11–SMR 13.
99. pants
Administratīvā soda aprēķināšana
1. Administratīvo sodu, kas paredzēts 91. pantā, piemēro, samazinot vai nepiešķirot 92. pantā minēto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam atbalsta saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus viņš iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.
Aprēķinot samazinājumus vai summas, kas netiks piešķirtas, ņem vērā konstatētās neatbilstības nopietnību, apjomu, pastāvīgumu un atkārtošanos, kā arī 2., 3. un 4. punktā izklāstītos kritērijus.
2. Neatbilstības gadījumā, kuras iemesls ir nolaidība, samazinājuma procentuālā daļa nepārsniedz 5 %, bet atkārtošanās gadījumā nepārsniedz 15 %.
Dalībvalstis var izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, ko piemēro neatbilstības gadījumiem un kas, ņemot vērā to, ka tie ir mazāk smagi un apjomīgi un to ilgums ir īsāks, pietiekami pamatotos gadījumos neizraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu. Ja dalībvalsts nolemj šo iespēju izmantot, kompetentā iestāde atbalsta saņēmējam nosūta sākotnēju brīdinājumu, paziņojot atbalsta saņēmējam par konstatēto neatbilstību un pienākumu veikt koriģējošu darbību. Ja vēlākā pārbaudē tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, samazinājumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu piemēro ar atpakaļejošu spēku.
Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, vienmēr izraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu.
Dalībvalstis prioritāru piekļuvi saimniecību konsultatīvajai sistēmai var sniegt tiem saņēmējiem, kas pirmo reizi saņēmuši agrīnu brīdinājumu.
3. Tīšas neatbilstības gadījumā samazinājuma procentuālā daļa principā nav mazāka par 20 % un tās rezultāts var būt pilnīga izslēgšana no vienas vai vairākām atbalsta shēmām, un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.
4. Katrā ziņā samazinājumu un nepiešķirto maksājumu kopējā summa par vienu kalendāro gadu nepārsniedz kopsummu, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā.
100. pants
Summas, kas rodas savstarpējas atbilstības gadījumā
Dalībvalstis var paturēt 25 % no summām, kas radušās, piemērojot 99. pantā minētos samazinājumus un maksājumu nepiešķiršanu.
101. pants
Komisijas pilnvaras saistībā ar administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu
1. Lai nodrošinātu pareizu līdzekļu sadali tiesīgajiem atbalsta saņēmējiem un to, ka savstarpējās atbilstības īstenošana notiek efektīvā, saskaņotā un nediskriminējošā veidā, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 115. pantu pieņemt deleģētos aktus,
a) lai noteiktu vienotu pamatu administratīvo sodu aprēķināšanai par 99. pantā minēto savstarpējo atbilstību, ņemot vērā samazinājumus finanšu disciplīnas piemērošanas rezultātā;
b) saistībā ar noteikumiem administratīvo sodu piemērošanai un aprēķināšanai par savstarpējo atbilstību, tostarp tādas neatbilstības gadījumā, kas tieši attiecināma uz attiecīgo saņēmēju.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus procesuālus un tehniskus noteikumus par 97. līdz 99. pantā minēto administratīvo sodu aprēķināšanu un piemērošanu, tostarp attiecībā uz saņēmējiem, kas pieder pie Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā minētās personu grupas.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
VII
SADAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Saziņa
102. pants
Informācijas sniegšana
1. Papildus nozaru regulās paredzētajiem noteikumiem dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju, deklarācijas un dokumentus:
a) par akreditētām maksājumu aģentūrām un akreditētām koordinējošām struktūrām:
i) to akreditācijas dokumentu;
ii) to funkcijas (akreditēta maksājumu aģentūra vai akreditēta koordinējošā struktūra);
iii) vajadzības gadījumā – to akreditācijas atsaukšanu;
b) par sertifikācijas struktūrām:
i) to nosaukumu;
ii) to adresi;
c) par pasākumiem, kas saistīti fondu finansētām darbībām:
i) akreditētās maksājumu aģentūras vai akreditētās koordinējošās struktūras parakstītu izdevumu deklarāciju, ko izmanto arī kā maksājuma pieprasījumu, kopā ar vajadzīgo informāciju;
ii) attiecībā uz ELGF – paredzamo finansējuma vajadzību apjomu, bet attiecībā uz ELFLA – atjauninātu prognozi par izdevumu deklarācijām, ko iesniegs kārtējā gadā, un prognozi par izdevumu deklarācijām nākamajam finanšu gadam;
iii) akreditētās maksājumu aģentūras pārvaldības ticamības deklarāciju un gada pārskatu;
iv) visu pieejamo revīziju un pārbaužu rezultātu ikgadējo kopsavilkumu, kas veiktas saskaņā ar grafiku un sīki izklāstītiem nosacījumiem, kas noteikti nozares īpašajos noteikumos.
Akreditēto maksājumu aģentūru gada pārskatus, kas attiecas uz ELFLA izdevumiem, iesniedz par katru programmu.
2. Dalībvalstis sīki informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu 94. pantā minētos labos lauksaimniecības un vides apstākļus, un par III sadaļā minēto saimniecību konsultatīvo sistēmu.
3. Dalībvalsts regulāri informē Komisiju par V sadaļas II nodaļā minētās integrētās sistēmas piemērošanu. Komisija organizē viedokļu apmaiņu par šo tematu ar dalībvalstīm.
103. pants
Konfidencialitāte
1. Dalībvalstis un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kura nodota vai iegūta, veicot pārbaudes vai grāmatojumu noskaidrošanas pasākumus saskaņā ar šo regulu.
Uz šo informāciju attiecas Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/9650 8. pantā paredzētie noteikumi.
2. Neskarot valsts noteikumu piemērošanu tiesvedības jomā, V sadaļas III nodaļā minētajā rūpīgajā pārbaudē iegūtā informācija jāaizsargā kā dienesta noslēpums. To neizpauž nevienai personai, izņemot personas, kurām sakarā ar to pienākumiem dalībvalstīs vai Savienības iestādēs tā ir jāzina, lai varētu veikt minētos pienākumus.
104. pants
Komisijas pilnvaras
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:
a) to, kādā formā, ar kādu saturu, cik bieži, kādos termiņos un kādā kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu šādu informāciju:
i) izdevumu deklarācijas un izdevumu prognozes un to atjaunotās versijas, tostarp asignētos ieņēmumus,
ii) maksājumu aģentūru pārvaldības ticamības deklarāciju un to gada pārskatus, kā arī visu veikto pieejamo revīziju un pārbaužu rezultātus,
iii) ziņojumus par pārskatu sertificēšanu,
iv) akreditēto maksājumu aģentūru, akreditēto koordinējošo struktūru un sertifikācijas struktūru nosaukumus un identifikācijas datus,
v) informāciju par to, kā iegrāmatot un izmaksāt izdevumus, ko finansē fondi,
vi) paziņojumus par finanšu korekcijām, ko veikušas dalībvalstis saistībā ar lauku attīstības darbībām vai programmām, un kopsavilkuma ziņojumus par atgūšanas procedūrām, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz pārkāpumiem,
vii) informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 58. pantu;
b) informācijas un dokumentu apmaiņas kārtību starp Komisiju un dalībvalstīm un informācijas sistēmu ieviešanu, tostarp ar šīm sistēmām apstrādājamo datu veidu, formu un saturu un šo datu saglabāšanas noteikumus;
c) dalībvalstu paziņojumiem Komisijai par informāciju, dokumentiem, statistiku un ziņojumiem, kā arī par to paziņošanas termiņiem un metodēm.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
II
NODAĻA
Euro izmantojums
105. pants
Vispārējie principi
1. Summas, kuras norādītas Komisijas lēmumos, ar ko pieņem lauku attīstības programmas, saistību summas un Komisijas veikto maksājumu summas, dalībvalstu apliecinātās vai sertificētās izdevumu summas un summas dalībvalstu izdevumu deklarācijās izsaka un izmaksā euro.
2. Lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteiktās cenas un summas izsaka euro.
Tās piešķir vai iekasē euro dalībvalstīs, kuras ir pieņēmušas euro, un valsts valūtā dalībvalstīs, kuras to nav izdarījušas.
106. pants
Valūtas maiņas kurss un noteicošā diena
1. Dalībvalstīs, kuras nav pieņēmušas euro, 105. panta 2. punktā minētās cenas un summas konvertē valsts valūtā, izmantojot valūtas maiņas kursu.
2. Noteicošā diena attiecībā uz valūtas maiņas kursu ir:
a) muitas importa vai eksporta formalitāšu kārtošanas pabeigšana attiecībā uz summām, ko iekasē vai piešķir tirdzniecībā ar trešām valstīm;
b) visos pārējos gadījumos – diena, ar kuru ir sasniegts darbības ekonomiskais mērķis.
3. Ja Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzēto tiešo maksājumu veic atbalsta saņēmējam tādā valūtā, kas nav euro, dalībvalstis konvertē euro izteikto atbalsta summu valsts valūtā, pamatojoties uz pēdējo Eiropas Centrālās bankas noteikto valūtas maiņas kursu pirms tā gada 1. oktobra, par kuru piešķirts atbalsts.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt veikt valūtas pārrēķinu atbilstīgi Eiropas Centrālās bankas noteiktajam vidējam valūtas maiņas kursam mēnesī pirms tā gada 1. oktobra, par kuru piešķirts atbalsts. Dalībvalstis, kas izvēlas minēto iespēju, nosaka un publicē šo vidējo kursu pirms attiecīgā gada 1. decembra.
4. Attiecībā uz ELGF, sastādot izdevumu deklarācijas, dalībvalstis, kuras nav ieviesušas euro, piemēro to pašu valūtas maiņas kursu, ko tās lietoja, veicot maksājumus atbalsta saņēmējiem vai saņemot ieņēmumus, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.
5. Lai konkretizētu 2. punktā minēto noteicošo dienu vai to noteiktu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar attiecīgo tirgus organizāciju vai summu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, paredzot noteikumus par šīm noteicošajām dienām un piemērojamo valūtas maiņas kursu. Konkrēto noteicošo dienu nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:
a) valūtas maiņas kursa korekciju faktisko piemērojamību, cik ātri iespējams;
b) noteicošo dienu līdzību tādās pašās darbībās, kas veiktas tirgus organizācijā;
c) noteicošo dienu sakarību attiecībā uz dažādām cenām un summām saistībā ar tirgus organizāciju;
d) pārbaužu iespējamību un efektivitāti attiecībā uz atbilstīgu maiņas kursu piemērošanu.
6. Lai euro neieviesušās dalībvalstis, no vienas puses, iegrāmatojot saņemtos ieņēmumus vai saņēmējiem piešķirtos atbalsta maksājumus citā valūtā kā euro, un, no otras puses, sagatavojot maksājumu aģentūras izdevumu deklarāciju, nepiemērotu dažādus valūtas maiņas kursus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, paredzot noteikumus par piemērojamo valūtas maiņas kursu, kad sagatavo izdevumu deklarācijas un kad iegrāmatot intervences krājumu veidošanas darbības maksājumu aģentūru kontos.
107. pants
Aizsardzības pasākumi un atkāpes
1. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt pasākumus, lai aizsargātu Savienības tiesību aktu piemērošanu, ja to var apdraudēt ar valsts valūtu saistītas ārkārtējas monetāra rakstura darbības. Vajadzības gadījumā šie pasākumi var atkāpties no spēkā esošajiem noteikumiem vienīgi uz laikposmu, kas noteikti nepieciešams.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis.
2. Ja ārkārtējas monetāra rakstura darbības attiecībā uz valsts valūtu var apdraudēt Savienības tiesību aktu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, atkāpjoties no šīs iedaļas noteikumiem, jo īpaši šādos gadījumos:
a) ja valsts izmanto nepieņemamus maiņas paņēmienus, piemēram, vairākus maiņas kursus, vai izmanto barterlīgumus,
b) ja valstīm ir valūtas, kuras nav kotētas oficiālos ārvalstu valūtas tirgos, vai ja šo valūtu tendence var radīt tirdzniecības izkropļojumus.
108. pants
Euro izmantošana dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro
1. Ja dalībvalsts, kas nav pieņēmusi euro, izlemj izdevumus, ko rada lauksaimniecības nozares tiesību akti, maksāt euro, nevis attiecīgās valsts valūtā, šī dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka euro izmantošana nerada sistemātiskas priekšrocības, salīdzinot ar valsts valūtas izmantošanu.
2. Dalībvalsts paziņo Komisijai par plānotajiem pasākumiem, pirms tie stājas spēkā. Šie pasākumi stājas spēkā tikai tad, kad Komisija ir paziņojusi par savu piekrišanu.
III
NODAĻA
Ziņojumi un novērtējums
109. pants
Gada finanšu pārskats
Katru gadu, kas seko budžeta gadam, līdz septembra beigām Komisija sagatavo finanšu pārskatu par fondu vadību iepriekšējā finanšu gadā, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
110. pants
KLP uzraudzība un novērtējums
1. Izveido kopīgu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai vērtētu KLP darbību un jo īpaši darbību saistībā ar:
a) Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajiem tiešajiem maksājumiem;
b) Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem tirgus pasākumiem;
c) Regulā (ES) Nr. 1305/2013paredzētajiem lauku attīstības pasākumiem un
d) šīs regulas noteikumiem.
Komisija uzrauga šos politikas pasākumus, pamatojoties uz ziņojumiem, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar pirmajā daļā minētajās regulās paredzētajiem noteikumiem. Komisija izstrādā daudzgadu novērtēšanas plānu, paredzot konkrētu instrumentu periodisku novērtēšanu, ko tā īstenos.
Lai nodrošinātu efektīvu darbības novērtējumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz minētās sistēmas saturu un uzbūvi.
2. Šā panta 1. punktā minēto KLP pasākumu darbības rezultātus vērtē saistībā ar šādiem mērķiem:
a) ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;
b) ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdens resursiem;
c) līdzsvarota teritoriālā attīstība, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot virkni rādītāju, kas raksturīgi pirmajā daļā minētajiem mērķiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Rādītāji ir saistīti ar politikas struktūru un mērķiem un ļauj novērtēt politikas īstenošanā panākto progresu, lietderību un efektivitāti attiecībā pret mērķiem.
3. Uzraudzības un novērtēšanas sistēma atspoguļo KLP struktūru šādā veidā:
a) attiecībā uz Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajiem tiešajiem maksājumiem, Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem tirgus pasākumiem un šajā regulā paredzētajiem noteikumiem - šo instrumentu uzraudzību Komisija veic, pamatojoties uz ziņojumiem, ko dalībvalstis sniedz atbilstīgi minētajās regulās izklāstītajiem noteikumiem. Komisija izveido daudzgadu novērtēšanas plānu, paredzot konkrētu instrumentu periodisku novērtēšanu, par kuras veikšanu atbildīga ir Komisija. Novērtēšana tiek īstenota laikus, un to veic neatkarīgi vērtētāji;
b) lauku attīstības politikas pasākumu uzraudzība un novērtēšana tiks veikta atbilstīgi 67. līdz 79. pantam Regulā (ES) Nr. 1305/2013.
Komisija nodrošina, ka visu 1. punktā minēto KLP instrumentu kopējo ietekmi nosaka un izvērtē saistībā ar 2. punktā minētajiem kopīgajiem mērķiem. KLP darbības rezultāti saistībā ar tās kopējo mērķu sasniegšanu tiek mērīti un izvērtēti, pamatojoties uz kopējās ietekmes rādītājiem, savukārt saistībā ar konkrētu pamatmērķu sasniegšanu - pamatojoties uz rezultātu rādītājiem. Komisija, pamatojoties uz faktiem, kas sniegti novērtējumos par KLP, tostarp novērtējumos par lauku attīstības programmām, kā arī uz citiem attiecīgiem informācijas avotiem, sagatavo ziņojumus par visu KLP instrumentu kopējās darbības rezultātu mērīšanu un izvērtēšanu.
4. Dalībvalstis iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai ļautu veikt attiecīgo pasākumu uzraudzību un novērtēšanu. Šāda informācija pēc iespējas ir balstīta uz vispāratzītiem datu avotiem, piemēram, saimniecību grāmatvedības datu tīklu un Eurostat.
Komisija ņem vērā datu vajadzības un potenciālo datu avotu sinerģiju, jo īpaši vajadzības gadījumā to izmantošanu statistikas nolūkā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par dalībvalstu nosūtāmo informāciju, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga, kā arī noteikumus par datu vajadzībām un potenciālo datu avotu sinerģiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sākotnējo ziņojumu par šā panta īstenošanu, tostarp par KLP darbības pirmajiem rezultātiem. Otro ziņojumu, kurā ietverts KLP darbības rezultātu izvērtējums, iesniedz ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī.
IV
NODAĻA
Pārredzamība
111. pants
Atbalsta saņēmēju publiskošana
1. Dalībvalstis nodrošina fondu atbalsta saņēmēju ikgadēju ex post publiskošanu. Publikācijā iekļauj:
a) neskarot šīs regulas 112. panta pirmo daļu, atbalsta saņēmēja vārdu, norādot:
i) vārdu un uzvārdu, ja atbalsta saņēmējs ir fiziska persona,
ii) pilnu reģistrētu juridisko nosaukumu, ja atbalsta saņēmējs ir juridiska persona, kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir autonoma tiesībsubjektība,
iii) pilnu reģistrēto vai citā veidā oficiāli atzīto apvienības nosaukumu, ja atbalsta saņēmējs ir apvienība, kam nav savas tiesībsubjektības;
b) pašvaldību, kurā atbalsta saņēmējs dzīvo vai ir reģistrēts un, ja ir pieejams, pasta indeksu vai tā daļu, pēc kā nosaka pašvaldību;
c) maksājuma summas, kas atbilst katram fondu finansētajam pasākumam un ko katrs atbalsta saņēmējs ir saņēmis attiecīgajā finanšu gadā;
d) to katra fonda finansēto pasākumu veidu un aprakstu, saskaņā ar kuriem piešķirts c) apakšpunktā minētais maksājums.
Pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu vienā tīmekļa vietnē katrā dalībvalstī. Tā ir pieejama divus gadus no sākotnējās publicēšanas dienas.
2. Attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar ELFLA finansētajiem pasākumiem, kā minēts 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, publicējamās summas atbilst kopējam publiskajam finansējumam, kas ietver gan Savienības, gan valsts ieguldījumu.
112. pants
Robežvērtība
Dalībvalsts nepublicē saņēmēja vārdu, kā paredzēts šīs regulas 111. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, šādās situācijās:
a) attiecībā uz dalībvalstīm, kas izveidojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā paredzēto mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, – ja atbalsta summa, ko atbalsta saņēmējs ir saņēmis viena gada laikā, ir vienāda ar vai mazāka par summu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar minētās regulas 63. panta 1. punkta otro daļu vai 63. panta 2. punkta otro daļu;
b) attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav izveidojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā paredzēto mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, – ja atbalsta summa, ko atbalsta saņēmējs ir saņēmis viena gada laikā, ir EUR 1 250 vai mazāk.
Ja piemēro šā panta pirmās daļas a) punkts, summas, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 63. pantu un paziņojušas Komisijai saskaņā ar minēto regulu, Komisija publicē atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 114. pantu.
Ja piemēro šā panta pirmo daļu, dalībvalstis publicē 111. panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā norādīto informāciju un atbalsta saņēmēju identificē ar kodu. Dalībvalstis lemj par minētā koda formu.
113. pants
Atbalsta saņēmēju informēšana
Dalībvalstis informē atbalsta saņēmējus par to, ka viņu dati tiks publicēti saskaņā ar 111. pantu un ka Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā šos datus var apstrādāt Savienības un dalībvalstu revīzijas un izmeklēšanas struktūras.
Saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK prasībām attiecībā uz personas datiem dalībvalstis informē atbalsta saņēmējus par viņu tiesībām, kas paredzētas datu aizsardzības noteikumos, un par procedūrām, kas piemērojamas minēto tiesību izmantošanai.
114. pants
Komisijas pilnvaras
Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par:
a) publicēšanas formu, tostarp par informācijas attēlošanu sadalījumā pa pasākumiem, un 111. un 112. pantā paredzētās publicēšanas termiņiem;
b) 113. panta vienādu piemērošanu;
c) sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
VIII
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
115. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt 8., 20., 40., 46., 50., 53., 57., 62., 63., 64., 65., 66., 72., 76., 77., 79., 84., 89., 93., 101., 106., 107., 110. un 120 pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 8., 20., 40., 46., 50., 53., 57., 62., 63., 64., 65., 66., 72., 76., 77., 79., 84., 89., 93., 101., 106., 107., 110. un 120. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 8., 20., 40., 46., 50., 53., 57., 62., 63., 64., 65., 66., 72., 76., 77., 79., 84., 89., 93., 101., 106., 107., 110. un 120. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 8., 20., 40., 46., 50., 53., 57., 62., 63., 64., 65., 66., 72., 76., 77., 79., 84., 89., 93., 101., 106., 107., 110. un 120. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
116. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, ko sauc par Lauksaimniecības fondu komiteju. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
Regulas 15., 58., 62., 63., 64., 65., 66., 75., 77., 78., 89., 90., 96., 101. un 104. panta vajadzībām attiecībā uz lietām, kas saistītas ar tiešajiem maksājumiem, lauku attīstību un/vai tirgu kopīgo organizāciju Komisijai palīdz Lauksaimniecības fondu komiteja, Tiešo maksājumu komiteja, Lauku attīstības komiteja un/vai Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kuras izveidotas attiecīgi ar ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Minētās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Attiecībā uz aktiem, kas minēti 8. pantā, ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
117. pants
Personas datu apstrāde un aizsardzība
1. Dalībvalstis un Komisija vāc personas datus nolūkā īstenot to attiecīgos pārvaldības, kontroles, revīzijas, kā arī uzraudzības un novērtēšanas pienākumus, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši pienākumus, kas noteikti II sadaļas II nodaļā, III sadaļā, IV sadaļas III un IV nodaļā, V un VI sadaļā un VII sadaļas III nodaļā, kā arī statistikas vajadzībām, un neapstrādā šos datus veidā, kas nav saderīgs ar minēto nolūku.
2. Ja personas datus apstrādā uzraudzības un novērtēšanas mērķiem saskaņā ar VII sadaļas III nodaļu, kā arī statistikas vajadzībām, šos datus padara anonīmus un apstrādā tikai apkopotā veidā.
3. Personas datus apstrādā atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem. Jo īpaši šādus datus neglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ilgāku laiku, nekā tas ir vajadzīgs mērķiem, kādiem tie ir vākti vai kādiem tie ir turpmāk apstrādāti, ņemot vērā minimālos uzglabāšanas laikposmus, kas noteikti piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktos.
4. Dalībvalstis informē datu subjektus par to, ka valsts un Savienības struktūras var apstrādāt viņu personas datus saskaņā ar 1. punktu un ka šajā sakarā datu subjektiem ir tiesības, kas izklāstītas attiecīgi Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumos par datu aizsardzību.
5. Uz šo pantu attiecas 111. līdz 114. pants.
118. pants
Īstenošanas līmenis
Dalībvalstis ir atbildīgas par īstenošanas programmām un ar šo regulu uzlikto pienākumu pildīšanu tādā līmenī, kādu tās uzskata par piemērotu atbilstīgi dalībvalsts attiecīgajam iestāžu, tiesiskajam un finansiālajām regulējumam un kurš atbilst šīs regulas prasībām un citiem attiecīgiem Savienības noteikumiem.
119. pants
Atcelšana
1. Atceļ Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008.
Tomēr Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu un attiecīgos īstenošanas noteikumus turpina piemērot līdz 2014. gada 31. decembrim; Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. un 44.a pantu un attiecīgos īstenošanas noteikumus turpina piemērot attiecīgi izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti, attiecībā uz 2013. lauksaimniecības finanšu gadu.
2. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.
119.a pants
Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 966/2012
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 966/2012 59. panta 5. punkta un no šīs regulas 9. panta 1. punkta, 2014. lauksaimniecības finanšu gadam nevajag sertifikācijas iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai izdevumi, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta atmaksa no Komisijas, ir likumīgi un pareizi.
120. pants
Pārejas pasākumi
Lai nodrošinātu raitu pāreju no 119. pantā minēto atcelto regulu noteiktās kārtības uz šajā regulā noteikto kārtību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu attiecībā uz gadījumiem, kad var piemērot atkāpes no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un papildinājumus tiem.
121. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
2. Tomēr šādus noteikumus piemēro:
a) regulas 7., 8., 16., 25., 26. un 43. pantu – no 2013. gada 16. oktobra;
b) regulas 52. pantu, III sadaļu, V sadaļas II nodaļu un VI sadaļu — no 2015. gada 1. janvāra.
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta:
a) regulas 9., 18., 40. un 51. pantu – attiecībā uz izdevumiem, kas veikti no 2013. gada 16. oktobra;
b) VII sadaļas IV nodaļu - attiecībā uz maksājumiem, kurus veic, sākot no 2014. lauksaimniecības finanšu gada un turpmāk.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS SAISTĪTA AR KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANU UN PIELĀGOŠANOS TĀM, BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU UN ŪDENS RESURSU AIZSARDZĪBU, KĀ NOTEIKTS ŠĪS 12. PANTA 3. PUNKTA D) APAKŠPUNKTĀ
Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām
— Informācija par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi attiecīgajos reģionos un par attiecīgās lauksaimniecības prakses siltumnīcefekta gāzu emisiju iespējamo ietekmi, kā arī par lauksaimniecības nozares ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pateicoties uzlabotai lauksaimniecības un agromežsaimniecības praksei, atjaunojamo energoresursu projektu attīstībai saimniecībās un lauku saimniecību energoefektivitātes uzlabošanai.
— Informācija, kas palīdz lauksaimniekiem plānot, kā labāk ieguldīt viņu saimniecību sistēmās, lai nodrošinātos pret klimatu, un par to, kādus Savienības līdzekļus viņi tam var izmantot; un jo īpaši informācija par saimniecības zemes pielāgošanu klimata svārstībām un ilgtermiņa pārmaiņām, un informācija par to, kā pielāgot praktiskos agronomijas pasākumus, lai palielinātu lauksaimniecības sistēmu noturību pret plūdiem un sausumu, kā arī informācija par to, kā uzlabot un optimizēt oglekļa līmeni augsnē.
Bioloģiskā daudzveidība
— Informācija par pozitīvo korelāciju starp bioloģisko daudzveidību un agroekosistēmu noturību, kā arī par izplatīšanās risku un saikni starp monokultūrām un noslieci uz to, ka augi aiziet bojā vai tiek bojāti kaitēkļu vai ekstrēmu klimatisko apstākļu dēļ.
— Informācija par to, kā vislabāk novērst invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos un kāpēc ir svarīgi, lai ekosistēma darbotos efektīvi un būtu noturīga pret klimata pārmaiņām, tostarp informācija par finansējuma pieejamību izskaušanas shēmām, ja rodas papildu izmaksas.
Ūdens resursu aizsardzība
— Informācija par noturīgām, neliela apjoma apūdeņošanas sistēmām un par to, kā optimizēt lietusūdens sistēmas, lai veicinātu efektīvu ūdens izmantošanu.
— Informācija par to, kā samazināt ūdens izmantošanu lauksaimniecībā, tostarp izvēloties kultūraugus, uzlabojot augsnes humusu, lai palielinātu ūdens aizturi, un samazinot nepieciešamību laistīt.
Vispārēji nosacījumi
— Paraugprakses apmaiņa, apmācība un spēju veidošana (piemērojama klimata pārmaiņu mazināšanai un attiecībā uz pielāgošanos tām, bioloģiskajai daudzveidībai un ūdens resursu aizsardzībai, kas minētas iepriekš šajā pielikumā).
II PIELIKUMS
SAVSTARPĒJĀS ATBILSTĪBAS NOTEIKUMI SASKAŅĀ AR 93. PANTU
|
Joma |
Galvenais jautājums |
Prasības un standarti |
||
|
Vide, klimata pārmaiņas, zemes labi lauksaimniecības apstākļi |
Ūdens resursi |
SMR 1 |
Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.) |
4. un 5. pants |
|
LLVA 1 |
Buferjoslu izveide gar ūdensteci (1) |
|
||
|
LLVA 2 |
Ja apūdeņošanā lietotā ūdens izmantošanai nepieciešama atļauja, – atļauju procedūru ievērošana |
|
||
|
LLVA 3 |
Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu – aizliegums veikt tiešu nopludināšanu gruntsūdeņos un pasākumi gruntsūdeņu netiešā piesārņojuma novēršanai, kas rodas, nopludinot zemē Direktīvas 80/68/EEK pielikumā minētās bīstamas vielas un tām iesūcoties zemē; šeit domāta tā minētās direktīvas versija, kas ir spēkā tās spēkā esamības pēdējā dienā, ciktāl tas attiecas uz lauksaimnieciskām darbībām |
|
||
|
Augsne un oglekļa krāja |
LLVA 4 |
Minimālais augsnes segums |
|
|
|
LLVA 5 |
Minimāla tādas zemes apsaimniekošana, kurā tiek ņemti vērā vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju |
|
||
|
LLVA 6 |
Augsnes organisko vielu satura saglabāšana, izmantojot atbilstīgas metodes, tostarp aizliegums dedzināt aramās rugaines, izņemot fitosanitāru apsvērumu dēļ (2) |
|
||
|
Bioloģiskā daudzveidība |
SMR 2 |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.) |
3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkta b) apakš-punkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts |
|
|
SMR 3 |
Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.) |
6. panta 1. un 2. punkts |
||
|
Ainava, minimālais apsaimniekošanas līmenis |
LLVA 7 |
Ainavas īpašību, tostarp attiecīgos gadījumos dzīvžogu, dīķu, grāvju, rindās, grupās vai atsevišķi augošu koku, laukmaļu un terašu saglabāšana, tostarp aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā, un iespējamie pasākumi invazīvo augu sugu izplatības novēršanai. |
|
|
|
Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība |
Pārtikas nekaitīgums |
SMR 4 |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.) |
14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts (3) un 18., 19. un 20. pants |
|
SMR 5 |
Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tirostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā, un ar ko atceļ Direktīvas 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.) |
3. panta a), b), d) un e) apakš-punkts un 4., 5. un 7. pants |
||
|
Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija |
SMR 6 |
Padomes Direktīva 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2005., 31. lpp.). |
3., 4. un 5. pants |
|
|
SMR 7 |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.) |
4. un 7. pants |
||
|
SMR 8 |
Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/ EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.) |
3., 4. un 5. pants |
||
|
Dzīvnieku slimības |
SMR 9 |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.) |
7., 11., 12., 13. un 15. pants |
|
|
Augu aizsardzības līdzekļi |
SMR 10 |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.) |
55. pants, pirmais un otrais teikums |
|
|
Dzīvnieku labturība |
Dzīvnieku labturība |
SMR 11 |
Padomes Direktīva 2008/119/EK (2008. gada 18. decembris), ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.) |
3. un 4. pants |
|
SMR 12 |
Padomes Direktīva 2008/120/EK (2008. gada 18. decembris), ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.) |
3. pants un 4. pants |
||
|
SMR 13 |
Padomes Direktīva 98/58/EK (1998. gada 20. jūlijs) par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.) |
4. pants |
||
|
(1) LLVA buferjoslās gan iekšpusē, gan ārpus tām jāievēro jutīgi apgabali, kas noteikti atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 2. punktam, vismaz prasības saistībā ar nosacījumiem mēslojuma iestrādāšanai zemē tuvu ūdenstecēm, kā minēts Direktīvas 91/676/EEK II pielikuma A punkta 4. apakšpunktā, kas jāpiemēro saskaņā ar dalībvalstu rīcības programmām, kuras noteiktas saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 5. panta 4. punktu. (2) Šo prasību var ierobežot ar vispārēju aizliegumu dedzināt aramās rugaines, bet dalībvalsts var pieņemt lēmumu noteikt papildu prasības. (3)Ko īsteno jo īpaši ar: — Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 37/2010 pielikumu; — Regulu (EK) Nr. 852/2004: 4. panta 1. punkts un I pielikuma A daļa (II iedaļas 4. punkta g), h), j) apakšpunkts, 5. punkta f), h) apakšpunkts, 6. punkts; III iedaļas 8. punkta a), b), d), e) apakšpunkts, 9. punkta a), c) apakšpunkts; — Regulu (EK) Nr. 853/2004: 3. panta 1. punkts un III pielikuma IX sadaļas 1. nodaļa (I iedaļas1. punkta b), c), d), e) apakšpunkts; I iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii) punkts, b) apakšpunkta i), ii) punkts, c) apakšpunkts; I iedaļas 3. punkts; I iedaļas 4. punkts; I iedaļas 5. punkts; II iedaļas A apakšiedaļas 1., 2., 3., 4. punkts; II iedaļas B apakšiedaļas 1. punkta a), d) apakšpunkts, 2. punkts, 4. punkta a), b) apakšpunkts, III pielikuma X sadaļas 1. nodaļas 1. punkts;
— Regulu (EK) Nr. 183/2005: 5 panta 1. punkts un I pielikuma A daļa (I iedaļas 4. punkta e), g) apakšpunkts; II iedaļas 2. punkta a), b), e) apakšpunkts, 5. panta 5. punkts un III pielikums (sadaļas “ĒDINĀŠANA” 1. punkta “Uzglabāšana” pirmais un pēdējais teikums un 2. punkta “Sadale” trešais teikums), 5. panta 6. punkts, un — Regulu (EK) Nr. 396/2005: 18. pants |
||||
III PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
1. Regula (EEK) Nr. 352/78
|
Regula (EEK) Nr. 352/78 |
Šī regula |
|
1. pants |
43. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
2. pants |
43. panta 2. punkts |
|
3. pants |
46. panta 1. punkts |
|
4. pants |
— |
|
5. pants |
— |
|
6. pants |
— |
2. Regula (EK) Nr. 2799/98
|
Regula (EK) Nr. 2799/98 |
Šī regula |
|
1. pants |
— |
|
2. pants |
105. panta 2. punkts un 106. pants |
|
3. pants |
106. pants |
|
4. pants |
— |
|
5. pants |
— |
|
6. pants |
— |
|
7. pants |
107. pants |
|
8. pants |
108. pants |
|
9. pants |
— |
|
10. pants |
— |
|
11. pants |
— |
3. Regula (EK) Nr. 814/2000
|
Regula (EK) Nr. 814/2000 |
Šī regula |
|
1. pants |
45. panta 1. punkts |
|
2. pants |
45. panta 2. punkts |
|
3. pants |
— |
|
4. pants |
— |
|
5. pants |
— |
|
6. pants |
— |
|
7. pants |
— |
|
8. pants |
45. panta 5. punkts |
|
9. pants |
— |
|
10. pants |
45. panta 4. punkts un 116. pants |
|
11. pants |
— |
4. Regula (EK) Nr. 1290/2005
|
Regula (EK) Nr. 1290/2005 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. pants |
3. pants |
|
3. pants |
4. pants |
|
4. pants |
5. pants |
|
5. pants |
6. pants |
|
6. pants |
7. pants |
|
7. pants |
9. pants |
|
8. pants |
102. pants |
|
9. pants |
58. pants |
|
10. pants |
10. pants |
|
11. pants |
11. pants |
|
12. pants |
16. pants |
|
13. pants |
19. pants |
|
14. pants |
17. pants |
|
15. pants |
18. pants |
|
16. pants |
40. pants |
|
17. pants |
41. panta 1. punkts |
|
17.a pants |
41. panta 2. punkts |
|
18. pants |
24. pants |
|
19. pants |
27. pants |
|
20. pants |
28. pants |
|
21. pants |
29. pants |
|
22. pants |
32. pants |
|
23. pants |
33. pants |
|
24. pants |
34. pants |
|
25. pants |
35. pants |
|
26. pants |
36. pants |
|
27. pants |
41. panta 1. punkts |
|
27.a pants |
41. panta 2. punkts |
|
28. pants |
37. pants |
|
29. pants |
38. pants |
|
30. pants |
51. pants |
|
31. pants |
52. pants |
|
32. pants |
54. un 55. pants |
|
33. pants |
54. un 56. pants |
|
34. pants |
43. pants |
|
35. pants |
— |
|
36. pants |
48. pants |
|
37. pants |
47. pants |
|
38. pants |
— |
|
39. pants |
— |
|
40. pants |
— |
|
41. pants |
116. pants |
|
42. pants |
— |
|
43. pants |
109. pants |
|
44. pants |
103. pants |
|
44.a pants |
113. panta 1. punkts |
|
45. pants |
105. panta 1. punkts un 106. panta 3. un 4. punkts |
|
46. pants |
— |
|
47. pants |
119. pants |
|
48. pants |
120. pants |
|
49. pants |
121. pants |
5. Regula (EK) Nr. 485/2008
|
Regula (EK) Nr. 485/2008 |
Šī Regula |
|
1. pants |
79. pants |
|
2. pants |
80. pants |
|
3. pants |
81. pants |
|
4. pants |
— |
|
5. pants |
82. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
6. pants |
82. panta 4. punkts |
|
7. pants |
83. pants |
|
8. pants |
103. panta 2. punkts |
|
9. pants |
86. pants |
|
10. pants |
84. pants |
|
11. pants |
85. pants |
|
12. pants |
106. panta 3. punkts |
|
13. pants |
— |
|
14. pants |
— |
|
15. pants |
87. pants |
|
16. pants |
— |
|
17. pants |
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais paziņojums par savstarpējo atbildību
Padome un Eiropas Parlaments aicina Komisiju pārraudzīt to, kā dalībvalstis transponē un īsteno Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, un atbilstīgā gadījumā, tiklīdz visās dalībvalstīs būs īstenotas šīs direktīvas un būs noteikti visi lauksaimniekiem tieši piemērojamie pienākumi, iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai šo regulu grozītu nolūkā minēto direktīvu attiecīgās daļas iekļaut savstarpējās atbilstības sistēmā.
( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.).
( 2 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 5.11.1996., 2. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.)
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41./50. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).
( 8 ) Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).
( 9 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1120/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 316, 2.12.2009., 1. lpp.)
( 10 ) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971. 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 12 ) Padomes Direktīva 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).