a) radioaktīvo materiālu izgatavošanu, ražošanu, pārstrādi, pārvietošanu, apglabāšanu, izmantošanu, glabāšanu, turēšanu, transportēšanu, importu Kopienā un eksportu no tās;

b) tādu elektrisku iekārtu izgatavošanu un ekspluatāciju, kas emitē jonizējošo starojumu un satur komponentus, kuri darbojas pie potenciālu starpības, kas lielāka par 5 kilovoltiem (kV);

c) cilvēku darbībām, kas paredz dabisku starojuma avotu klātesamību un būtiski palielina iedarbību uz darbiniekiem vai iedzīvotājiem, jo īpaši:

i) gaisa kuģu un kosmosa kuģu ekspluatāciju, attiecībā uz apkalpju apstarošanu;

ii) tādu materiālu pārstrādi, kuros ir dabā sastopamie radionuklīdi;

d) darbinieku vai iedzīvotāju apstarošanu no radona iekštelpās, ārēju apstarošanu, ko rada būvmateriāli, un ilglaicīgu apstarošanu, ko rada avārijas sekas vai cilvēku darbība pagātnē;

e) sagatavotību avārijas apstarošanas situācijām, reaģēšanu uz avārijas apstarošanas situācijām un avārijas apstarošanas situāciju pārvaldību situācijās, kad tiek atzīts par pamatotu veikt pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotāju vai darbinieku veselību.

a) apstarošanai ar dabīgo jonizējošā starojuma līmeni, piemēram, radionuklīdiem, kas atrodas cilvēka ķermenī, vai kosmisko starojumu uz zemes;

b) iedzīvotāju vai darbinieku, izņemot gaisa kuģu vai kosmosa kuģu apkalpi, apstarošanai ar kosmisko starojumu lidojuma laikā vai kosmosā;

c) virszemes apstarojumam no radionuklīdiem, kas atrodas neskartā zemes garozā.

1) "Absorbētā doza" (D) ir masas vienībā absorbētā enerģija

2) "paātrinātājs" ir ierīce vai iekārta, kurā tiek paātrinātas daļiņas un kura emitē jonizējošo starojumu ar enerģiju, kas ir lielāka par 1 megaelektronvoltu (MeV);

3) "nejauša apstarošana" ir avārijas rezultātā notikusi tādu personu apstarošana, kas nav avārijas likvidēšanas darbinieki;

4) "aktivācija" ir process, kurā stabils nuklīds pārvēršas par radionuklīdu, kad stabilo nuklīdu saturošu materiālu apstaro ar daļiņām vai augstas enerģijas fotoniem;

5) "radioaktivitāte" (A) ir radioaktivitāte, kas norādītajā laikā piemīt radionuklīda daudzumam noteiktā enerģētiskā stāvoklī. Tā ir dN un dt attiecība, kur dN ir sagaidāmais kodolpārvērtību skaits no minētā enerģētiskā stāvokļa laika intervālā dt:

6) "māceklis" ir persona, kas uzņēmumā saņem apmācību vai instruktāžu, lai apgūtu kādu īpašu prasmi;

7) "atļaujas piešķiršana" ir praktiskās darbības reģistrēšana vai licence;

8) "bekerels" (Bq) ir radioaktivitātes mērvienības īpašs nosaukums. Viens bekerels ir ekvivalents vienai kodolpārvērtībai sekundē: -
;

9) "būvmateriāls" ir jebkurš būvizstrādājums, kas izgatavots pastāvīgai iestrādāšanai ēkā vai tās daļās un kura ekspluatācijas īpašības ietekmē ēkas raksturlielumus attiecībā uz jonizējošā starojuma iedarbību uz tās iedzīvotājiem;

10) "aprūpētāji un mierinātāji" ir personas, kuras apzināti un brīvprātīgi pakļaujas jonizējošā starojuma iedarbībai, palīdzot (ja vien tas neietilpst viņu profesionālajos pienākumos) sniegt atbalstu un mierinājumu personām, kuras tiek vai ir tikušas pakļautas medicīniskai apstarošanai;

11) "atbrīvojuma līmeņi" ir vērtības, ko nosaka kompetentā iestāde vai valsts tiesību akti un kas izteiktas kā radioaktivitātes koncentrācijas, kuras nepārsniedzot, materiālus, kas iegūti jebkādā praktiskā darbībā, par kuru jāpaziņo, vai praktiskā darbībā, kurai nepieciešama atļauja, var atbrīvot no šīs direktīvas prasībām;

12) "klīniskais audits" ir medicīniski radioloģisko procedūru sistemātiska pārbaude vai pārskatīšana ar mērķi uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti un iznākumu, īstenojot strukturētu pārskatīšanu, kuras laikā medicīniski radioloģiskās praktiskās darbības, procedūras un rezultātus izvērtē salīdzinājumā ar pieņemtajiem par labām atzīto medicīniski radioloģisko procedūru standartiem, attiecīgā gadījumā praksi mainot un vajadzības gadījumā piemērojot jaunus standartus;

13) "klīniskā atbildība" ir praktizējoša ārsta atbildība par individuālu medicīnisko apstarošanu, jo īpaši attiecībā uz: pamatošanu, optimizāciju, rezultāta klīnisko novērtēšanu, vajadzības gadījumā sadarbību ar citiem speciālistiem un darbiniekiem attiecībā uz medicīniskās radioloģijas procedūru praktiskajiem aspektiem; vajadzības gadījumā informācijas iegūšanu par iepriekšējiem izmeklējumiem, esošās medicīniski radioloģiskās informācijas un/vai izrakstu sniegšanu citiem praktizējošiem ārstiem un/vai nosūtītājam pēc nepieciešamības, un informācijas sniegšanu pēc vajadzības pacientiem un citām iesaistītajām personām par jonizējošā starojuma radīto risku;

14) "paredzamā efektīvā doza" (E(τ)) ir paredzamo orgāna vai audu ekvivalento dozu HT(τ) summa, kas rodas no uzņemšanas, katra reizināta ar attiecīgu audu svēruma koeficientu wT. To izsaka šādi:

15) "paredzamā ekvivalentā doza" (HT(τ)) ir ekvivalentās dozas jaudas audos vai orgānā T integrālis laika periodā (t), ko persona saņems uzņemšanas rezultātā.

16) "kompetentā iestāde" ir dalībvalstu izraudzīta iestāde vai iestāžu sistēma, kurai šīs direktīvas nozīmē ir juridiskas pilnvaras;

17) "patēriņa produkts" ir ierīce vai ražojums, kurā viens vai vairāki radionuklīdi ir apzināti iekļauti vai rodas aktivācijas ceļā vai kurš emitē jonizējošo starojumu, un kuru var pārdot vai nodot iedzīvotāju rīcībā bez īpašas pēcpārdošanas uzraudzības vai regulatīvās kontroles;

18) "piesārņojums" ir radioaktīvu vielu neparedzēta vai nevēlama klātbūtne uz virsmām vai cietvielās, šķidrumos vai gāzēs vai uz cilvēka ķermeņa;

19) "kontroles zona" ir teritorija, uz kuru attiecas īpaši noteikumi, lai nodrošinātu aizsardzību pret jonizējošo starojumu vai novērstu radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos, un kurai piekļuve tiek kontrolēta;

20) "diagnostikas standartlīmeņi" ir dozu līmeņi medicīniskās radiodiagnostikas vai invazīvas radioloģijas praksē vai – radiofarmaceitisko preparātu gadījumā – radioaktivitātes līmeņi standartlieluma pacientu grupu vai standartveida fantomu tipiskiem izmeklējumiem plaši definētu iekārtu veidiem;

21) "no lietošanas izņemts starojuma avots" ir slēgts starojuma avots, ko vairs neizmanto vai ko nav paredzēts izmantot praktiskajās darbībās, kā lietošana bija atļauta, bet kuru joprojām nepieciešams pārvaldīt drošā veidā;

22) "dozas ierobežojums" ir ierobežojums, kas noteikts kā indivīda saņemtās dozas iespējama augšējā robeža un ko izmanto, lai noteiktu iespēju klāstu, ko izvērtē optimizācijas procesā attiecībā uz konkrēto jonizējošā starojuma avotu plānotā apstarošanas situācijā;

23) "dozas limits" ir efektīvās dozas (attiecīgos gadījumos paredzamās efektīvās dozas) vai ekvivalentās dozas vērtība konkrētā periodā, kura attiecībā uz personu nav pārsniedzama;

24) "dozimetrijas dienests" ir struktūra vai persona, kuras kompetencē ir individuālā monitoringa ierīču kalibrēšana, nolasījumi vai to interpretācija, vai radioaktivitātes mērījumi cilvēka organismā vai bioloģiskajos paraugos, vai dozu novērtēšana, un kuras pilnvaras rīkoties šajā jomā atzīst kompetentā iestāde;

25) "efektīvā doza" (E) ir visu ķermeņa audu un orgānu iekšējā un ārējā apstarojuma svērto ekvivalento dozu summa. To nosaka izteiksme:

26) "avārija" ir neikdienišķa situācija vai notikums saistībā ar jonizējošā starojuma avotu, kura dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, lai mazinātu nopietnas nelabvēlīgas sekas attiecībā uz cilvēku veselību un drošību, dzīves kvalitāti, īpašumu vai vidi, vai nopietns apdraudējums, kas radītu šādas nopietnas sekas;

27) "avārijas apstarošanas situācija" ir apstarošanas situācija, kas radusies avārijas rezultātā;

28) "avārijas pārvaldības sistēma" ir juridiska vai administratīva sistēma, kas nosaka atbildību attiecībā uz gatavību avārijas situācijām un reaģēšanu uz tām, kā arī lēmumu pieņemšanas kārtību gadījumos, kad iestājas avārijas apstarošanas situācija;

29) "avārijas darbinieku apstarošana" ir avārijas likvidēšanas darbinieka apstarošana avārijas apstarošanas situācijā;

30) "avārijas reaģēšanas plāns" ir pasākumi atbilstošas reaģēšanas plānošanai avārijas apstarošanas situācijā, pamatojoties uz postulētiem notikumiem un saistītiem scenārijiem;

31) "avārijas likvidēšanas darbinieks" ir jebkura persona, kurai ir noteikta loma avārijas gadījumā un kura var tikt pakļauta apstarošanai, rīkojoties reakcijā uz avāriju;

32) "vides monitorings" ir mērījumi attiecībā uz ārējo dozu jaudām, ko rada radioaktīvas vielas vidē, vai attiecībā uz radionuklīdu koncentrāciju apkārtējās vides elementos;

33) "ekvivalentā doza" (HT) ir absorbētā doza audos vai orgānā T, kas ir svērta attiecībā uz starojuma R veidu un kvalitāti. To izsaka šādi:

34) "izņēmuma līmenis" ir vērtība, ko nosaka kompetentā iestāde vai tiesību akti un kas izteikta kā radioaktivitātes koncentrācija vai kopējā radioaktivitāte; ja starojuma avots šo vērtību nepārsniedz, par to nav jāpaziņo vai tam nav nepieciešama atļauja;

35) "esošā apstarošanas situācija" ir apstarošanas situācija, kas jau eksistē brīdī, kad jāpieņem lēmums par tās kontroli, un kuras dēļ nav nepieciešams vai vairs nav nepieciešams veikt steidzamus pasākumus;

36) "apstarošanai pakļauts darbinieks" ir persona – vai nu pašnodarbināta, vai darba devēja nodarbināta persona –, kura pakļauta apstarošanai darbavietā, veicot šajā direktīvā reglamentētas praktiskas darbības, un kuras saņemtās dozas var pārsniegt kādu no iedzīvotājiem noteikto dozu limitiem;

37) "apstarošana" ir akts vai stāvoklis, kad organisms ir pakļauts tāda jonizējošā starojuma iedarbībai, kas izstarots ārpus ķermeņa (ārējā apstarošana) vai ķermenī (iekšējā apstarošana);

38) "ekstremitātes" ir plaukstas, apakšdelmi, pēdas un potītes;

39) "kaitējums veselībai" ir iedzīvotāju dzīves ilguma un kvalitātes samazinājums pēc apstarošanas, tostarp tāds, ko rada audu reakcija, audzējs un nopietnas ģenētiskas slimības.

40) "veselības skrīnings" ir procedūra, kurā izmanto medicīniski radioloģiskas iekārtas agrīnai diagnostikai iedzīvotāju riska grupās;

41) "slēgts augstas radioaktiviātes starojuma avots" ir slēgts starojuma avots, kuram slēgta radionuklīda radioaktivitāte ir vienāda ar attiecīgo radioaktivitātes vērtību, kas noteikta III pielikumā vai to pārsniedz;

42) "individuāls kaitējums" ir klīniski novērojama kaitīga ietekme uz indivīdiem vai viņu pēcnācējiem, kas parādās nekavējoties vai arī vēlāk, turklāt otrajā gadījumā tās parādīšanās ir drīzāk varbūtība nekā droši sagaidāma;

43) "inspekcija" ir izmeklēšana, ko veic jebkura kompetenta iestāde vai kas tiek veikta tās vārdā, lai pārbaudītu atbilstību valsts tiesiskajām prasībām;

44) "uzņemšana" ir kopējā radioaktivitāte radionuklīdam, kas iekļūst ķermenī no ārējās vides;

45) "invazīvā radioloģija" ir rentgenstaru attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošana, lai atvieglotu ierīces ievadīšanu un vadīšanu cilvēka ķermenī diagnostikas vai ārstniecības nolūkiem;

46) "jonizējošais starojums" ir enerģija, kas tiek nodota daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā (viļņa garums 100 nm vai mazāks, frekvence 3x1015 herci vai lielāka) un kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešā veidā;

47) "licence" ir kompetentās iestādes dokumenta formā piešķirta atļauja veikt praktisku darbību saskaņā ar specifiskiem noteikumiem, kas noteikti minētajā dokumentā;

48) "medicīniska apstarošana" ir pacientu vai asimptomātisku personu apstarošana viņu medicīniskās vai zobārstniecības diagnostikas vai ārstēšanas laikā, kas paredzēta viņu veselības uzlabošanai, kā arī aprūpētāju un mierinātāju apstarošana un to personu apstarošana, kas brīvprātīgi piedalās medicīniskos vai biomedicīniskos pētījumos;

49) "medicīniskās fizikas eksperts" ir persona vai, ja to paredz valsts tiesību akti, personu grupa, kurai ir pietiekamas zināšanas, apmācība un pieredze, lai darbotos vai sniegtu padomus jautājumos par medicīniskā apstarošanā izmantotu starojuma fiziku, un kuru par kompetentu darboties ir atzinusi kompetentā iestāde;

50) "medicīniski radioloģisks" ir tāds, kas saistīts ar radiodiagnostikas un radioterapeitiskajām procedūrām, invazīvo radioloģiju vai citiem jonizējošā starojuma medicīniskiem pielietojumiem plānošanas, vadīšanas un pārbaudes nolūkiem;

51) "medicīniski radioloģiska iekārta" ir iekārta, ar kuru tiek veiktas medicīniski radioloģiskas procedūras;

52) "medicīniski radioloģiska procedūra" ir procedūra, kuras rezultātā notiek medicīniskā apstarošana;

53) "iedzīvotāji" ir indivīdi, kas var tikt pakļauti iedzīvotāju apstarošanai;

54) "dabisks starojuma avots" ir jonizējošā starojuma avots, kam ir dabiska, zemes vai kosmosa izcelsme;

55) "apstarošana nemedicīniskā attēlveidošanā" ir jebkāda tīša cilvēku apstarošana attēlu iegūšanai, ja apstarošanas galvenais nolūks nav nest labumu apstarošanai pakļautās personas veselībai;

56) "normāla apstarošana" ir apstarošana, kas gaidāma normālos iekārtas ekspluatācijas vai darbības apstākļos (ieskaitot uzturēšanu, inspekciju un izņemšanu no ekspluatācijas), tostarp nenozīmīgas kļūmes, ko iespējams kontrolēt, t. i., normālas ekspluatācijas laikā un pie paredzētiem ekspluatācijas atgadījumiem;

57) "paziņošana" ir informācijas iesniegšana kompetentajai iestādei, lai darītu zināmu nodomu veikt praktisku darbību, uz ko attiecas šīs direktīvas darbības joma;

58) "darbinieku apstarošana" ir darbinieku, mācekļu un studentu apstarošana to darba gaitā;

59) "arodveselības dienests" ir veselības speciālists vai struktūra, kas ir kompetenta veikt apstarošanai pakļauto darbinieku medicīnisku uzraudzību un kuras pilnvaras rīkoties šajā jomā ir atzinusi kompetentā iestāde;

60) "bezsaimnieka starojuma avots" ir radioaktīvs avots, kurš nav nedz atbrīvots no regulatīvās kontroles, kā arī neatrodas regulatīvā kontrolē, piemēram, tāpēc, ka nekad nav bijis regulatīvā kontrolē vai tāpēc, ka ir pamests, nozaudēts, novietots nepareizā vietā, nozagts vai kā citādi nodots bez pienācīgas atļaujas;

61) "ārējais darbinieks" ir jebkurš apstarošanai pakļauts darbinieks, kuru nenodarbina uzņēmums, kas ir atbildīgs par uzraudzītajām un kontroles zonām, bet kurš šajās zonās veic kādas darbības, tostarp mācekļi un studenti;

62) "plānotas apstarošanas situācija" ir apstarošanas situācija, ko rada jonizējošā starojuma avota plānota ekspluatācija vai cilvēka darbība, kas izmaina apstarošanas ceļus, radot cilvēku vai apkārtējās vides apstarošanu vai potenciālu apstarošanu. Plānotas apstarošanas situācijas var ietvert gan normālu apstarošanu, gan potenciālu apstarošanu;

63) "potenciāla apstarošana" ir apstarošana, kas nav noteikti sagaidāma, taču ko var izraisīt varbūtējs notikums vai notikumu virkne, tostarp iekārtu kļūmes un ekspluatācijas kļūdas;

64) "medicīniski radioloģisko procedūru praktiskie aspekti" nozīmē medicīniskas apstarošanas fizisku veikšanu un jebkādus atbalsta aspektus, tostarp darbu ar medicīniski radioloģisko aparatūru un to izmantošanu, tehnisko un fizisko parametru (tostarp jonizējošā starojuma dozu) novērtēšanu, aparatūras kalibrēšanu un uzturēšanu, radiofarmaceitisko preparātu sagatavošanu un administrēšanu, kā arī attēlveidošanu;

65) "praktiska darbība" ir cilvēku darbība, kas var palielināt indivīdu apstarošanu ar jonizējošo starojumu no starojuma avota un kas tiek pārvaldīta kā plānota apstarošanas situācija;

66) "praktizējošs ārsts" ir ārsts, zobārsts vai cits veselības aprūpes speciālists, kuram ir tiesības uzņemties klīnisko atbildību par individuālu medicīnisko apstarošanu saskaņā ar valsts prasībām;

67) "pārstrāde" ir ķīmiskas vai fiziskas darbības ar radioaktīvu materiālu, tostarp ieguve, konversija, šķeļamu vai bagātinošu kodolmateriālu bagātināšana un lietotas kodoldegvielas pārstrāde;

68) "aizsargpasākumi" ir pasākumi, kas nav pasākumi stāvokļa uzlabošanai un kuru mērķis ir nepieļaut vai samazināt dozas, kas pretējā gadījumā varētu tik uzņemtas avārijas apstarošanas situācijā vai esošā apstarošanas situācijā;

69) "iedzīvotāju apstarošana" ir personu apstarošana, izņemot apstarošanu profesionālās darbības dēļ vai medicīniskos nolūkos;

70) "kvalitātes nodrošināšana" ir visas nepieciešamās plānotās un sistemātiskās darbības, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību, ka struktūra, sistēma, komponente vai procedūra darbosies pienācīgi atbilstoši pieņemtajiem standartiem. Kvalitātes kontrole ir daļa no kvalitātes nodrošināšanas;

71) "kvalitātes kontrole" ir darbību kopums (plānošana, koordinēšana, īstenošana), lai uzturētu vai uzlabotu kvalitāti. Tā ietver visu iekārtas darbības definējamo, izmērāmo un kontrolējamo parametru uzraudzību, novērtēšanu un uzturēšanu vajadzīgajā līmenī;

72) "jonizējošā starojuma ģenerators" ir ierīce, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu, piemēram, rentgenstarojumu, neitronus, elektronus vai citas lādētas daļiņas;

73) "radiācijas drošības eksperts(-i)" ir persona vai, ja to paredz valstu tiesību akti, personu grupa, kurai ir nepieciešamās zināšanas, apmācība un pieredze, lai sniegtu konsultācijas par aizsardzību pret jonizējošo starojumu ar mērķi nodrošināt personu efektīvu aizsardzību, un kuras kompetenci darboties šajā jomā ir atzinusi kompetentā iestāde;

74) "par radiācijas drošību atbildīgā persona" ir persona, kas ir tehniskā ziņā kompetenta aizsardzības pret jonizējošo starojumu jautājumos, kuri ir būtiski attiecībā uz noteikto praktisko darbību, lai uzraudzītu vai veiktu aizsardzības pasākumus pret jonizējošo starojumu;

75) "jonizējošā starojuma avots" ir objekts, kas var izraisīt apstarošanu, piemēram, emitējot jonizējošo starojumu vai izdalot radioaktīvu materiālu;

76) "radioaktīvs materiāls" ir materiāls, kas satur radioaktīvās vielas;

77) "radioaktīvs avots" ir jonizējošā starojuma avots, kas satur radioaktīvu materiālu nolūkā izmantot tā radioaktivitāti;

78) "radioaktīva viela" ir jebkura viela, kas satur vienu vai vairākus radionuklīdus, kuru radioaktivitāti vai radioaktivitātes koncentrāciju nevar neņemt vērā no aizsardzības pret jonizējošo starojumu viedokļa;

79) "radioaktīvi atkritumi" ir radioaktīvi materiāli gāzes, šķidrā vai cietā agregātstāvoklī, kurus dalībvalsts vai juridiska vai fiziska persona, kuras lēmumu dalībvalsts ir atzinusi, neparedz vai neplāno turpmāk lietot, un kurus kompetenta regulatīvā iestāde saskaņā ar dalībvalsts tiesisko un normatīvo regulējumu reglamentē kā radioaktīvus atkritumus;

80) "radiodiagnostisks" ir tāds, kas attiecas uz in vivo diagnostisko kodolmedicīnu, medicīniski diagnostisko radioloģiju, kur izmanto jonizējošo starojumu, un zobārstniecības radioloģija;

81) "radioterapeitisks" ir tāds, kas attiecas uz radioterapiju, tostarp kodolmedicīnu terapeitiskiem mērķiem;

82) "radons" ir attiecīgi radionuklīds Rn-222 un tā meitas radionuklīdi;

83) "apstarošana ar radonu" nozīmē apstarošanu ar radona pēcnācēju;

84) "standartlīmenis" avārijas apstarošanas situācijā vai esošā apstarošanas situācijā ir efektīvās dozas vai ekvivalentās dozas līmenis vai radioaktivitātes koncentrācija, kuru pārsniedzot tiek uzskatīts par nepieņemamu pieļaut apstarošanu šīs apstarošanas situācijas rezultātā, lai gan tas nav limits, ko nedrīkst pārsniegt;

85) "nosūtītājs" ir ārsts, zobārsts vai cits veselības aprūpes speciālists, kuram ir tiesības atbilstoši valstī esošajām prasībām nosūtīt personas uz medicīniski radioloģiskām procedūrām pie praktizējoša ārsta;

86) "reģistrācija" ir atļauja veikt praktiskas darbības saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos vai ko attiecībā uz konkrētās praktiskās darbības veidu vai kategoriju noteikusi kompetentā iestāde, un to, izmantojot vienkāršotu procedūru, dokumenta veidā piešķir kompetentā iestāde vai nodrošina valsts tiesību akti;

87) "regulatīvā kontrole" ir jebkāda veida kontrole vai regulējums, ko piemēro cilvēku darbībām, lai panāktu, ka tiek izpildītas prasības attiecībā uz aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

88) "pasākumi stāvokļa uzlabošanai" ir jonizējošā starojuma avota izņemšana vai tā nozīmīguma (radioaktivitātes vai daudzuma) samazināšana, vai apstarošanas ceļu pārtraukšana vai to ietekmes mazināšana, lai nepieļautu vai samazinātu dozas, kas pretējā gadījumā tiku uzņemtas esošajā apstarošanas situācijā;

89) "reprezentatīva persona" ir persona, kas saņem dozu, kura ir reprezentatīva lielāko apstarojumu saņemošajiem iedzīvotājiem, izņemot tās personas, kurām ir ārkārtēji vai reti ieradumi;

90) "slēgts starojuma avots" ir radioaktīvs avots, kurā radioaktīvais materiāls atrodas pastāvīgi aizkausētā kapsulā vai iekļauts cietā matricā ar mērķi parastos lietošanas apstākļos novērst jebkādu radioaktīvo vielu izkliedēšanos vidē;

91) zīverts (Sv) ir ekvivalenta vai efektīvās dozas mērvienības īpašais nosaukums. Viens zīverts ir ekvivalents vienam džoulam uz kilogramu:
;

92) "glabāšana" ir radioaktīvā materiāla, tostarp lietotās kodoldegvielas, radioaktīvā avota vai radioaktīvo atkritumu turēšana objektā, paredzot to izņemšanu;

93) "uzraudzības zona" ir teritorija, kas pakļauta uzraudzībai, lai nodrošinātu aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

94) "jonizējošā starojuma avota konteiners" ir sastāvdaļu kopums, kura mērķis ir garantēt slēgta starojuma avota ietvērumu; tas nav avota neatņemama daļa, bet ir paredzēts avota aizsargāšanai transportēšanas un pārvietošanas laikā;

95) "kosmosa kuģis" ir cilvēka vadīts transportlīdzeklis, kas ir paredzēts darbībai vairāk nekā 100 km augstumā virs jūras līmeņa;

96) "standarta vērtības un attiecības" ir vērtības un attiecības, kas ieteiktas 4. un 5. nodaļā ICRP Publikācijā Nr. 116 attiecībā uz ārēja apstarojuma dozu noteikšanu un 1. nodaļā ICRP publikācijā Nr. 119 attiecībā uz iekšējā apstarojuma dozu noteikšanu, tostarp atjauninājumi, ko apstiprinājušas dalībvalstis. Dalībvalsts var apstiprināt specifisku metožu pielietošanu noteiktos gadījumos, kas attiecas uz radionuklīda fizikāli ķīmiskajām īpašībām vai citām apstarošanas situācijas vai apstarotās personas īpašībām;

97) "torons" ir attiecīgi radionuklīds Rn-220 un tā pēcnācēji;

98) "uzņēmums" ir fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir juridiski atbildīga par praktiskajām darbībām vai par jonizējošā starojuma avotu (tostarp gadījumos, kad starojuma avota īpašnieks vai turētājs neveic saistītas darbības);

99) "neparedzēta apstarošana" ir medicīniska apstarošana, kas būtiski atšķiras no medicīniskās apstarošanas, kas paredzēta attiecīgajam mērķim.

a) Pamatojums: lēmumi, ar ko ievieš praktisku darbību, ir pamatoti tādā ziņā, ka šādus lēmumus pieņem ar nolūku nodrošināt, ka indivīdu vai sabiedrības labums, ko dod šāda praktiskā darbība, ir lielāks par kaitējumu veselībai, ko tā var radīt. Lēmumi, kas ievieš vai maina apstarošanas ceļu esošā vai avārijas apstarošanas situācijā ir pamatoti tajā ziņā, ka tiem būtu jādod vairāk labuma, nekā jānodara kaitējums.

b) Optimizācija: personu, kas pakļautas iedzīvotāju apstarošanai vai darbinieku apstarošanai, aizsardzību pret jonizējošo starojumu optimizē ar mērķi saglabāt individuālo dozu lielumu, apstarošanas varbūtību un apstaroto personu skaitu tik zemu, cik vien saprātīgi panākams, ņemot vērā tehnisko zināšanu pašreizējo stāvokli un ekonomiskos un sociālos faktorus. Medicīniskai apstarošanai pakļautu personu aizsardzības optimizāciju attiecina uz individuālo dozu lielumu, un tā ir atbilstīga apstarošanas medicīniskajam mērķim, kā noteikts 56. pantā. Šo principu piemēro ne vien attiecībā uz efektīvo dozu, bet arī attiecīgos gadījumos attiecībā uz ekvivalentām dozām kā piesardzības pasākumu, lai kompensētu nenoteiktības saistībā ar veselības kaitējuma samazināšanu zem robežvērtības audu reakcijām.

c) Dozu limiti: plānotas apstarošanas situācijās personas saņemto dozu summa nepārsniedz dozas limitus, kas noteikti darbinieku apstarošanai vai iedzīvotāju apstarošanai. Dozas limitus nepiemēro medicīniskai apstarošanai.

a) attiecībā uz darbinieku apstarošanu uzņēmums nosaka dozas ierobežojumu kā operacionālu optimizācijas līdzekli kompetentās iestādes vispārējā uzraudzībā. Ārējo darbinieku gadījumā dozas ierobežojumu nosaka, darba devējam sadarbojoties ar uzņēmumu;

b) attiecībā uz iedzīvotāju apstarošanu dozas ierobežojumu nosaka individuālajai dozai, ko iedzīvotāji saņem no konkrētā jonizējošā starojuma avota plānotās ekspluatācijas. Kompetentā iestāde nodrošina, ka šie ierobežojumi atbilst dozu limitam attiecībā uz dozu summu, ko viena persona saņem no visām atļautajām praktiskajām darbībām.

c) attiecībā uz medicīnisko apstarošanu dozu ierobežojumi piemērojami tikai attiecībā uz aprūpētājiem un mierinātājiem un brīvprātīgajiem, kas piedalās medicīniskajos vai biomedicīniskajos pētījumos.

a) ekvivalentās dozas limits acs lēcai ir 20 mSv vienā gadā vai 100 mSv jebkuros piecos secīgos gados, ievērojot maksimālo dozu 50 mSv vienā gadā, kā noteikts valstu tiesību aktos.

b) ekvivalentās dozas limits ādai ir 500 mSv gadā; šo limitu piemēro vidējai dozai uz jebkuru 1 cm2 ādas laukumu neatkarīgi no apstarotā laukuma;

c) ekvivalentās dozas limits ekstremitātēm ir 500 mSv gadā.

a) ekvivalentās dozas limits acu lēcām ir 15 mSv gadā;

b) ekvivalentās dozas limits ādai ir 150 mSv gadā, rēķinot vidēji uz jebkuru 1 cm2 ādas laukumu neatkarīgi no apstarotā laukuma;

c) ekvivalentās dozas limits ekstremitātēm ir 150 mSv gadā.

a) ekvivalentās dozas limits acu lēcām ir 15 mSv gadā;

b) ekvivalentās dozas limits ādai ir 50 mSv gadā, rēķinot vidēji uz jebkuru 1 cm2 ādas laukumu neatkarīgi no apstarotā laukuma.

a) ar viņu darbu saistītais veselības apdraudējums jonizējošā starojuma dēļ;

b) vispārīgās procedūras aizsardzībai pret jonizējošo starojumu un īstenojamie piesardzības pasākumi;

c) procedūras aizsardzībai pret jonizējošo starojumu un piesardzības pasākumi saistībā ar operacionālajiem un darba apstākļiem gan attiecībā uz praktiskajām darbībām vispār, gan attiecībā uz katru darba vietu vai darba veidu, kur viņus var norīkot;

d) avārijas reaģēšanas plāns un procedūru attiecīgās daļas;

e) tehnisko, medicīnisko un administratīvo prasību izpildes svarīgums.

a) konsultēti un apmācīti starojuma avotu un to konteineru vizuālā atpazīšanā;

b) informēti attiecībā uz galvenajiem faktiem par jonizējošo starojumu un tā iedarbību;

c) informēti un apmācīti darbībās, kas jāveic objektā, ja konstatē starojuma avotu vai ja rodas aizdomas, ka konstatēts starojuma avots.

a) visu veidu praktiskā darbības, kas ietver apstarošanu nemedicīniskā attēlveidošanā, pirms to vispārējās atzīšanas tiek pamatotas;

b) katrs konkrēts gadījums, kad izmanto vispāratzītu praktiskās darbības veidu, tiek pamatots;

c) visas atsevišķās nemedicīniskas attēlveidošanas apstarošanas procedūras, kurās izmanto medicīnisku radioloģisku aprīkojumu, tiek iepriekš pamatotas, ņemot vērā katras procedūras konkrētos mērķus un iesaistītās personas raksturīgās īpatnības;

d) vispārīgo un konkrēto pamatojumu praktiskajām darbībām, kas ietver apstarošanu nemedicīniskā attēlveidošanā, kā norādīts a) un b) apakšpunktā, var pārskatīt;

e) apstākļus, kas attaisno apstarošanu nemedicīniskā attēlveidošanā, nesniedzot atsevišķu pamatojumu katram apstarošanas gadījumam, regulāri pārskata.

a) praktiskajai darbībai ir vajadzīga atļauja;

b) prasības šādai praktiskai darbībai, tostarp kritērijus individuālai īstenošanai, nosaka kompetentā iestāde, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar citām attiecīgām struktūrām un medicīnas zinātniskajām biedrībām;

c) procedūrām, kurās izmanto medicīnisku radioloģisko aprīkojumu:

i) piemēro VII nodaļā izklāstītās attiecīgās prasības, kas apzinātas medicīniskajai apstarošanai, tostarp attiecībā uz aprīkojumu, optimizāciju, atbildību, apmācību, īpašo aizsardzību grūtniecības laikā un medicīnas fizikas eksperta atbilstīgu iesaistīšanu;

ii) attiecīgos gadījumos ievieš konkrētus protokolus, kas atbilst apstarošanas mērķim un nepieciešamajai attēla kvalitātei;

iii) ja iespējams, ievieš konkrētus diagnostikas standartlīmeņus;

d) procedūrām, kurās neizmanto medicīnisku radioloģisko aprīkojumu, dozu ierobežojumu vērtības ir ievērojami zemākas par dozu limitiem iedzīvotājiem;

e) personai, kas tiks pakļauta apstarošanai, tiek sniegta informācija un prasīta piekrišana, tomēr ir pieļaujami gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var rīkoties bez šādas personas piekrišanas.

a) radioaktīviem materiāliem, ja attiecīgās radioaktivitātes daudzumi kopumā nepārsniedz VII pielikuma B tabulas 3. ailē noteiktās izņēmuma vērtības vai augstākās vērtības, ko konkrētiem lietojumiem ir apstiprinājusi kompetentā iestāde un kas atbilst VII pielikumā noteiktajiem vispārīgajiem izņēmuma un atbrīvojuma kritērijiem; vai

b) neskarot 25. panta 4. punktu, radioaktīviem materiāliem, kuros radioaktivitātes koncentrācija nepārsniedz VII pielikuma A tabulā noteiktās izņēmuma vērtības vai augstākas vērtības, ko konkrētos gadījumos ir apstiprinājusi kompetentā iestāde un kas atbilst VII pielikumā noteiktajiem vispārīgajiem izņēmuma un atbrīvojuma kritērijiem; vai

c) iekārtu, kurā ir slēgts starojuma avots, ar noteikumu, ka:

i) iekārtas tipu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde;

ii) parastos ekspluatācijas apstākļos iekārta nerada dozas jaudu, kas pārsniegtu
0,1 m atstatumā no jebkuras pieejamas virsmas; un

iii) pārstrādes vai apglabāšanas nosacījumus ir noteikusi kompetentā iestāde; vai

d) jebkādu elektrisku iekārtu ar noteikumu, ka:

i) tā ir katodstaru lampa, kas paredzēta vizuālu attēlu demonstrācijai, vai cita elektriska iekārta, kas darbojas pie potenciālu starpības, kura nepārsniedz 30 kilovoltus (kV), vai cita iekārta, kuras tipu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde; un

ii) parastos ekspluatācijas apstākļos tā nerada dozas jaudu, kas pārsniegtu
0,1 m atstatumā no jebkuras pieejamas virsmas.

a) jonizējošā starojuma ģeneratoru vai paātrinātāju vai radioaktīvu avotu ekspluatācija medicīniskas apstarošanas vai apstarošanas nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā;

b) jonizējošā starojuma ģeneratoru vai paātrinātāju, izņemot elektronu mikroskopus, vai radioaktīvā starojuma avotu ekspluatācija citos nolūkos, kas nav minēti a) apakšpunktā;

a) apzināta radioaktīvo vielu došana personām un, ciktāl tas attiecas uz cilvēku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, dzīvniekiem medicīniskas vai veterināras diagnostikas, ārstēšanas vai pētījumu nolūkā;

b) jebkādu kodoliekārtu ekspluatācija un to ekspluatācijas pārtraukšana un urāna raktuvju izmantošana un slēgšana;

c) apzināta radioaktīvo vielu pievienošana patēriņa preču vai citu izstrādājumu, tostarp zāļu, ražošanā vai izgatavošanā un šādu preču imports;

d) jebkura praktiskā darbība, kas saistīta ar augstas radioaktivitātes slēgtu starojuma avotu;

e) jebkura tāda objekta ekspluatācija, ekspluatācijas pārtraukšana un slēgšana, kas paredzēts radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa glabāšanai vai apglabāšanai, tostarp objektu, kas šajā nolūkā veic radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

f) praktiskas darbības, kuru rezultātā vidē tiek izkliedēts ievērojams daudzums radioaktīva materiāla ar gaisa izmešiem vai šķidrām izplūdēm.

a) cietam materiālam nepārsniedz vērtības, kas noteiktas VII pielikuma A tabulā; vai

b) atbilst konkrētiem atbrīvojuma līmeņiem un saistītajām prasībām attiecībā uz konkrētiem materiāliem vai materiāliem, kas rodas konkrēta veida praktiskajās darbībās; šos konkrētos atbrīvojuma līmeņus nosaka valsts tiesību akti vai valsts kompetentā iestāde saskaņā ar vispārīgajiem izņēmuma un atbrīvojuma kritērijiem, kas izklāstīti VII pielikumā, un ņemot vērā Kopienas sniegtos tehniskos norādījumus.

a) avārijas likvidēšanas darbiniekus;

b) darbiniekus, kas iesaistīti piesārņotas zemes, ēku un citu konstrukciju dezaktivizācijā;

c) darbiniekus, kas pakļauti apstarošanai ar radonu darba vietās, situācijā, kas minēta 54. panta 3. punktā.

a) iepriekšējs novērtējums, lai noteiktu radioloģiskā riska veidu un lielumu apstarošanai pakļautiem darbiniekiem;

b) aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizācija visos darba apstākļos, tostarp pret darbinieku apstarošanu, ko izraisa ar medicīnisko apstarošanu saistītas praktiskās darbības;

c) apstarošanai pakļauto darbinieku iedalīšana dažādās kategorijās;

d) kontroles pasākumi un monitorings attiecībā uz dažādām zonām un darba apstākļiem, tostarp vajadzības gadījumā individuālais monitorings;

e) medicīniskā uzraudzība;

f) izglītība un apmācība.

a) aizsargierīču un mērinstrumentu apskati un testēšanu;

b) iekārtu plānu iepriekšēju kritisku izvērtējumu no aizsardzības pret jonizējošo starojumu viedokļa;

c) jaunu vai modificētu starojuma avotu apstiprināšanu darbam no aizsardzības pret jonizējošo starojumu viedokļa;

d) aizsargierīču un aizsardzības paņēmienu efektivitātes regulāru pārbaudi;

e) mērinstrumentu regulāru kalibrēšanu un regulāru pārbaudi, vai tie ir darba kārtībā un tiek pareizi izmantoti.

a) izvērtēt attiecīgās apkalpes apstarošanu;

b) ņemt vērā izvērtēto apstarošanu, sastādot darbu grafiku, ar mērķi samazināt dozas apkalpēm, kuru apstarošanas pakāpe ir augsta;

c) informēt attiecīgos darbiniekus par veselības apdraudējumu, ar ko ir saistīts viņu darbs, un viņu individuālo dozu.

d) piemērot 10. panta 1. punktu apkalpē strādājošām grūtniecēm.

a) kontroles zonu norobežo, pieeju atļauj tikai attiecīgi instruētām personām, un šo pieeju kontrolē saskaņā ar uzņēmuma rakstveidā noteiktu procedūru. Kad vien pastāv ievērojams radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanās risks, veic īpašus pasākumus, tostarp attiecībā uz personu un preču iekļūšanu un izkļūšanu un piesārņojuma monitoringu kontroles zonā un vajadzības gadījumā blakus esošajā zonā;

b) ņemot vērā radioloģiskā apdraudējuma veidu un pakāpi kontroles zonā, darba vietas radioloģisko uzraudzību organizē saskaņā ar 39. panta noteikumiem;

c) izliek zīmes, kurās tiek norādīts zonas veids, starojuma avotu veids un ar tiem saistītais apdraudējums;

d) izstrādā darba instrukcijas, kas atbilst ar starojuma avotiem un ar attiecīgajām darbībām saistītajam radioloģiskajam apdraudējumam;

e) darbinieks saņem speciālu apmācību saistībā ar darba vietas un darbību raksturīgajām iezīmēm;

f) darbinieku nodrošina ar piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

a) ņemot vērā radioloģiskā apdraudējuma veidu un pakāpi uzraudzības zonā, darba vietas radioloģisko uzraudzību organizē saskaņā ar 39. panta noteikumiem;

b) vajadzības gadījumā izliek zīmes, kurās tiek norādīts zonas veids, starojuma avotu veids un ar tiem saistītais apdraudējums;

c) vajadzības gadījumā izstrādā darba instrukcijas, kas atbilst ar starojuma avotiem un ar attiecīgajām darbībām saistītajam radioloģiskajam apdraudējumam.

a) ārējo dozu jaudas mērījumus, norādot attiecīgā starojuma veidu un īpašības;

b) piesārņojošo radionuklīdu radioaktivitātes koncentrācijas gaisā un virsmas blīvuma mērījumus, norādot to veidu un fizikālo un ķīmisko stāvokli.

a) A kategorija – tie apstarošanai pakļautie darbinieki, kas var saņemt lielāku efektīvo dozu nekā 6 mSv gadā vai lielāku ekvivalento dozu nekā 15 mSv gadā acs lēcai vai 150 mSv gadā ādai un ekstremitātēm;

b) B kategorija – tie apstarošanai pakļautie darbinieki, kas nav klasificēti kā A kategorijas darbinieki.

a) saskaņā ar 41., 42., 51., 52., 53. pantu un, ja dalībvalsts tā nolemj, saskaņā ar 35. panta 2. punktu un 54. panta 3. punktu izmērīto vai, attiecīgā gadījumā, aplēsto apstarošanas individuālo dozu reģistrs;

b) apstarošanas gadījumos, kas minēti 42., 52. un 53. pantā – ziņojumi par apstākļiem un veiktajām darbībām;

c) darba vietas monitoringa rezultāti, kas attiecīgā gadījumā izmantoti individuālo dozu novērtēšanai.

a) dara pieejamus kompetentajai iestādei, uzņēmumam un ārējo darbinieku darba devējam;

b) dara pieejamus attiecīgajam darbiniekam saskaņā ar šā panta 2. punktu;

c) iesniedz arodveselības dienestam, lai tas varētu izvērtēt rezultātu ietekmi uz cilvēka veselību, kā paredzēts 45. panta 2. punktā;

d) iesniedz individuālā radioloģiskā monitoringa datu sistēmai, ko dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

a) medicīnisku izmeklēšanu pirms pieņemšanas darbā vai klasificēšanas par A kategorijas darbinieku, lai noteiktu šā darbinieka piemērotību A kategorijas darbinieka amatam, uz kuru tiek izskatīta viņa kandidatūra;

b) periodiskas veselības pārbaudes vismaz reizi gadā, lai noteiktu, vai A kategorijas darbinieki joprojām ir piemēroti savu pienākumu izpildei. Šo pārbaužu veids, kuras var veikt tik bieži, cik arodveselības dienests uzskata par vajadzīgu, ir atkarīgs no darba veida un konkrētā darbinieka veselības stāvokļa.

a) piemērots;

b) piemērots ar dažiem nosacījumiem;

c) nepiemērots.

a) attiecībā uz A kategorijas darbiniekiem, kas ienāk kontroles zonās, pārbauda, vai attiecīgais ārējais darbinieks ir atzīts par medicīniski piemērotu viņam uzticētajām darbībām;

b) pārbauda, vai ārējā darbinieka iedalījums kategorijās ir pareizs attiecībā uz dozām, kādas var saņemt uzņēmumā;

c) lai ienāktu kontroles zonās, nodrošina, ka papildus pamatapmācībai par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, ārējais darbinieks ir saņēmis speciālu apmācību saistībā ar darba vietas un veicamo darbību īpatnībām un veiktajām darbībām saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu;

d) lai ienāktu uzraudzības zonās, nodrošina, ka ārējais darbinieks ir saņēmis darba instrukcijas, kas atbilst ar starojuma avotiem un ar attiecīgajām darbībām saistītajam radioloģiskajam apdraudējumam, kā noteikts 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

e) nodrošina, lai ārējais darbinieks būtu apgādāts ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

f) nodrošina, ka ārējais darbinieks saņem individuālu apstarošanas monitoringu atbilstoši veicamajām darbībām un jebkādu citu operatīvo dozimetrisko uzraudzību, kas varētu būt nepieciešama;

g) nodrošina atbilstību aizsardzības sistēmai, kā izklāstīts III nodaļā;

h) lai ienāktu kontroles zonās, nodrošina vai veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc ikvienas darbības tiek reģistrēti katra A kategorijas ārējā darbinieka individuālā apstarošanas monitoringa radioloģiskie dati X pielikuma B daļas 2. punkta nozīmē.

a) nodrošinot atbilstību aizsardzības sistēmai, kā izklāstīts III nodaļā;

b) nodrošinot, ka tiek sniegta informācija un apmācība aizsardzības pret jonizējošo starojumu jomā, kā minēts 15. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā un 15. panta 2., 3. un 4. punktā;

c) garantējot, ka viņu darbiniekiem veic atbilstīgu apstarošanas novērtējumu un ka A kategorijas darbiniekiem nodrošina medicīnisku uzraudzību saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 39. un 41.–49. pantā;

d) nodrošinot, ka ikviena to A kategorijas darbinieka individuālā apstarošanas monitoringa radioloģiskie dati X pielikuma B daļas 1. punkta nozīmē tiek regulāri atjaunināti individuālā radioloģiskā monitoringa datu sistēmā, kas minēta 44. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

a) šādi apstarot var tikai A kategorijas darbiniekus, kā definēts 40. pantā, vai kosmosa kuģa apkalpi;

b) mācekļus, studentus, darbinieces-grūtnieces un, ja pastāv uzņemšanas vai ķermeņa piesārņošanas risks, darbinieces, kas baro ar krūti, šādai apstarošanai nepakļauj;

c) uzņēmums iepriekš pamato šādu apstarošanu un vispusīgi apspriež to ar darbiniekiem, viņu pārstāvjiem, arodveselības dienestu un radiācijas drošības ekspertu;

d) attiecīgajiem darbiniekiem iepriekš sniedz informāciju par saistīto risku un par operācijas laikā veicamajiem piesardzības pasākumiem;

e) darbinieki ir snieguši piekrišanu;

f) visas dozas, kas saistītas ar šādu apstarošanu, reģistrē atsevišķi 48. pantā minētajā medicīnisko ierakstu dokumentā un 43. pantā minētajā individuālajā reģistrā.

a) avārijas darbinieku apstarošanas standartlīmeņus parasti nosaka zem efektīvās dozas – 100 mSv;

b) izņēmuma gadījumos, lai glābtu dzīvības, novērstu smagu jonizējošā starojuma izraisītu ietekmi uz veselību vai novērstu katastrofu, efektīvās dozas standartlīmeni avārijas likvidēšanas darbinieku ārējās apstarošanas gadījumā var noteikt virs 100 mSv, bet nepārsniedzot 500 mSv;

a) saskaņā ar 103. panta 3. punktu noteiktajās zonās esošajās darba vietās, kas atrodas pirmajā stāvā vai pamatu līmenī, ņemot vērā valsts rīcības plānā ietvertos parametrus, kā noteikts XVIII pielikuma 2. punktā, kā arī

b) konkrēta veida darba vietās, kas noteiktas valsts rīcības plānā, ņemot vērā XVIII pielikuma 3. punktu.

a)  ar medicīnisko apstarošanu saistītos jaunos praktisko darbību veidus pirms to vispārējas ieviešanas iepriekš pamato;

b) katru atsevišķo medicīnisko apstarošanu iepriekš pamato, ņemot vērā konkrētos apstarošanas mērķus un attiecīgās personas īpatnības;

c) ja kāds ar medicīnisko apstarošanu saistīts praktiskās darbības veids kopumā nav pamatots, īpašos apstākļos vajadzības gadījumā var būt pamatota konkrēta individuāla šāda veida apstarošana, un tā ir jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā un jādokumentē;

d) nosūtītājs un praktizējošais ārsts, kā norādījušas dalībvalstis, iespēju robežās cenšas iegūt iepriekšēju diagnostisko informāciju vai slimības vēstures, kas attiecas uz plānoto apstarošanu, un ņem vērā šos datus, lai izvairītos no nevajadzīgas apstarošanas;

e) medicīnisko apstarošanu medicīniskiem un biomedicīniskiem pētījumiem izskata ētikas komiteja, kas izveidota saskaņā ar valsts procedūrām un/vai ar kompetentās iestādes lēmumu;

f) veselības skrīninga programmas ietvaros veicamo medicīniski radioloģisko procedūru konkrēto pamatojumu sniedz kompetentā iestāde sadarbībā ar attiecīgām medicīnas zinātnes biedrībām vai attiecīgām struktūrām;

g) aprūpētāju un mierinātāju apstarošanai ir jādod pietiekams tīrais ieguvums, ņemot vērā tiešo labumu pacienta veselībai, iespējamo labumu aprūpētājam/mierinātājam un kaitējumu, ko apstarošana varētu radīt;

h) jebkurai medicīniski radioloģiskai procedūrai, kam pakļauj asimptomātisku personu un kas jāveic, lai laikus atklātu slimību, ir jāiekļaujas veselības skrīninga programmā vai arī tai ir nepieciešams īpašs dokumentēts pamatojums attiecībā uz šo personu, ko izsniedz praktizējošais ārsts, apspriežoties ar nosūtītāju un saskaņā ar attiecīgu medicīnas zinātnes biedrību un kompetentās iestādes sniegtajiem norādījumiem. Īpašu uzmanību pievērš medicīniskajai apstarošanai pakļautās personas informēšanai, kā to paredz 57. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

a) iesaistītās personas piedalās brīvprātīgi;

b) šīs personas ir informētas par apstarošanas riskiem;

c) personām, kurām no šīs apstarošanas nav gaidāms tiešs medicīnisks ieguvums, ir noteikts dozas ierobežojums;

d) tādiem pacientiem, kuri brīvprātīgi piekrīt pakļaut sevi eksperimentālai medicīniskai praktiskai darbībai un kuriem no šīs darbības ir sagaidāms diagnostisks vai terapeitisks labums, pirms apstarošanas veikšanas attiecīgos dozu līmeņus individuāli plāno praktizējošais ārsts un/vai nosūtītājs.

a) atbilstīgā gadījumā tiek noteikti aprūpētāju un mierinātāju apstarošanas dozu ierobežojumi;

b) tiek izstrādāti pienācīgi norādījumi par aprūpētāju un mierinātāju apstarošanu.

a) visa medicīniskā apstarošana notiek praktizējošā ārsta klīniskajā atbildībā;

b) optimizācijas procesā, kā to nosaka dalībvalstis, ir iesaistīts praktizējošais ārsts, medicīniskās fizikas eksperts un personas, kam ir tiesības īstenot medicīniski radioloģisko procedūru praktiskos aspektus;

c) nosūtītājs un praktizējošais ārsts tiek iesaistīts individuālas medicīniskās apstarošanas pamatošanas procesā, kā to noteikušas dalībvalstis;

d) kad vien tas ir iespējams un pirms apstarošanas veikšanas praktizējošais ārsts vai nosūtītājs, kā to norādījušas dalībvalstis, nodrošina, ka pacientam vai tā pārstāvim tiek sniegta atbilstoša informācija par ieguvumiem un riskiem saistībā ar starojuma dozu medicīniskajā apstarošanā. Saskaņā ar 56. panta 5. punkta b) apakšpunktu līdzīgu informāciju, kā arī atbilstošus norādījumus sniedz aprūpētājiem un mierinātājiem.

a) attiecībā uz katru ierīci saistībā ar attiecīgajām pacientu kategorijām visiem standarta medicīniski radioloģisko procedūru veidiem izstrādā rakstveida protokolus;

b) ar pacienta apstarošanu saistītā informācija ir daļa no ziņojuma par medicīniski radioloģisko procedūru;

c) nosūtītājiem ir pieejamas pamatnostādnes nosūtīšanai uz medicīnisko attēlveidošanu, ņemot vērā jonizējošā starojuma dozas;

d) medicīniski radioloģiskajās praktiskajās darbībās pienācīgi iesaista medicīniskās fizikas ekspertu, un šīs iesaistes līmenis ir samērīgs ar radioloģisko risku, ko rada attiecīgā praktiskā darbība. Jo īpaši:

i) medicīniskās fizikas eksperts cieši iesaistās radioterapeitiskajās praktiskajās darbībās, kas nav standartizētās terapeitiskās kodolmedicīnas praktiskās darbības;

ii) medicīniskās fizikas eksperts iesaistās standartizētās terapeitiskās kodolmedicīnas praktiskajās darbībās, kā arī radiodiagnostikas un invazīvās radioloģijas praktiskajās darbībās, kas saistītas ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām lielajām dozām;

iii) citās medicīniski radioloģiskās praktiskās darbībās, kas nav ietvertas i) un ii) apakšpunktā, medicīniskās fizikas eksperts iesaistās pēc vajadzības, lai apspriestos un konsultētu par jautājumiem, kuri attiecas uz aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskās apstarošanas jomā;

e) klīniskos auditus veic saskaņā ar valsts noteiktām procedūrām;

f) diagnostikas standartlīmeņu pastāvīgas pārsniegšanas gadījumā tiek veiktas atbilstošas vietējas nozīmes pārbaudes un nekavējoties tiek īstenoti attiecīgi korektīvi pasākumi.

a) visa izmantotā medicīniski radioloģiskā aparatūra tiek stingri uzraudzīta attiecībā uz aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

b) kompetentajai iestādei ir pieejami jaunākie medicīniski radioloģiskās aparatūras inventāra saraksti par katru medicīniski radioloģisko iekārtu;

c) uzņēmums īsteno atbilstošas kvalitātes nodrošināšanas programmas un dozu novērtējumu vai veikto procedūru pārbaudes; un

d) pirms aparatūras pirmās lietošanas klīniskiem mērķiem tiek izdarīta pieņemšanas pārbaude un pēc tam regulāri un pēc katras apkopes procedūras, kas var ietekmēt darbību, tiek veikta darbības pārbaude.

a) fluoroskopijas aparatūras izmantošana bez ierīces, kas automātiski kontrolē dozas jaudu, vai bez attēla pastiprinātāja vai līdzvērtīgas ierīces ir aizliegta;

b) ārējo staru radioterapijā izmantotai aparatūrai, kura darbojas ar nominālo staru enerģiju, kas ir lielāka par 1 MeV, ir ierīce, kas ļauj pārbaudīt galvenos ārstēšanas parametrus. Aparatūra, kas uzstādīta pirms 2018. gada 6. februāris, var būt atbrīvota no šīs prasības;

c) jebkādai aparatūrai, kuru izmanto invazīvajā radioloģijā, ir ierīce vai funkcija, kas informē praktizējošo ārstu vai personas, kas veic medicīnisko procedūru praktiskos aspektus par jonizējošā starojuma daudzumu, ko aparatūra rada procedūras laikā. Aparatūra, kas uzstādīta pirms 2018. gada 6. februāris, var būt atbrīvota no šīs prasības;

d) jebkurai aparatūrai, ko izmanto invazīvajā radioloģijā un datortomogrāfijā, un jebkurai jaunai aparatūrai, ko izmanto plānošanas, orientēšanas un pārbaudīšanas nolūkos, ir ierīce vai funkcija, kas pēc procedūras beigām informē praktizējošo ārstu par attiecīgajiem parametriem pacienta dozas novērtēšanai;

e) ar aparatūru, ko izmanto invazīvajā radioloģijā un datortomogrāfijā, ir iespējams 3. punkta d) apakšpunktā prasīto informāciju nosūtīt uz izskatīšanas reģistru. Aparatūra, kas uzstādīta pirms 2018. gada 6. februāris, var būt atbrīvota no šīs prasības;

f) neskarot 3. punkta c), d) un e) apakšpunktu, jaunai medicīniskās radiodiagnostikas aparatūrai, kas rada jonizējošo starojumu, ir ierīce vai līdzvērtīgi līdzekļi, ar kuriem informē praktizējošo ārstu par attiecīgajiem parametriem pacienta dozas novērtēšanai. Attiecīgā gadījumā ar aparatūru šo informāciju ir iespējams nosūtīt uz izskatīšanas reģistru.

a) bērniem;

b) veselības skrīninga programmas ietvaros;

c) ja pacienta doza ir liela, kā tas var būt invazīvajā radioloģijā, kodolmedicīnā, datortomogrāfijā vai radioterapijā.

a) tiek veikti visi lietderīgie pasākumi, lai attiecībā uz medicīniskajai apstarošanai pakļautajām personām līdz minimumam samazinātu nejaušas vai neparedzētas apstarošanas varbūtību un lielumu;

b) attiecībā uz radioterapeitiskām praktiskajām darbībām kvalitātes nodrošināšanas programma ietver pētījumu par nejaušas vai neparedzētas apstarošanas risku;

c) attiecībā uz visu medicīnisko apstarošanu uzņēmums ievieš atbilstošu sistēmu tādu gadījumu uzskaitei un analīzei, kas ir saistīti vai ir potenciāli saistīti ar nejaušu vai neparedzētu medicīnisko apstarošanu, un tā ir samērīga ar attiecīgās praktiskās darbības radīto radioloģisko apdraudējumu;

d) ir noteikta kārtība, lai nosūtītāju un praktizējošo ārstu, un pacientu vai pacienta pārstāvi informētu par klīniski nozīmīgu neparedzētu vai nejaušu apstarošanu un par veiktās analīzes rezultātiem;

e)

f) ir izveidoti mehānismi, lai laikus izplatītu informāciju, kas saistīta ar aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskas apstarošanas gadījumā, ņemot vērā nozīmīgu gadījumu gaitā gūto pieredzi.

a) ierosinātā iekārtas novietojuma izskatīšanu un apstiprināšanu saistībā ar aizsardzību pret jonizējošo starojumu, ņemot vērā attiecīgos demogrāfiskos, meteoroloģiskos, ģeoloģiskos, hidroloģiskos un ekoloģiskos apstākļus;

b) iekārtas pieņemšanu ekspluatācijā, nodrošinot pienācīgu aizsardzību pret jebkādu apstarošanu vai radioaktīvo piesārņojumu, kas varētu izplatīties aiz iekārtas perimetra, vai radioaktīvo piesārņojumu, kas varētu nokļūt zem iekārtas esošajā zemē;

c) ar radioaktīvo izmešu noplūdi saistītu plānu izskatīšanu un apstiprināšanu;

d) pasākumus, lai kontrolētu iedzīvotāju piekļuvi iekārtai.

a) ņem vērā rezultātus, ko devusi aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizācija;

b) atspoguļo labu praksi līdzīgu iekārtu ekspluatācijā.

a) pieņem lēmumu par veicamo apsekojumu samērīgu apjomu un par informāciju, kas jāņem vērā, lai identificētu reprezentatīvo personu, ņemot vērā radioaktīvo vielu pārneses faktiskos ceļus;

b) pieņem lēmumu par attiecīgo parametru uzraudzības samērīgu biežumu, kā noteikts a) apakšpunktā;

c) nodrošina, ka reprezentatīvās personas dozu aplēses ietver:

i) ārējā starojuma radīto dozu novērtējumu, vajadzības gadījumā norādot attiecīgā starojuma veidu;

ii) radionuklīdu uzņemšanas novērtējumu, norādot radionuklīdu veidu un - vajadzības gadījumā - to fizikālo un ķīmisko stāvokli, un šo radionuklīdu radioaktivitātes koncentrācijas noteikšanu pārtikā un dzeramajā ūdenī vai citos attiecīgos vides elementos;

iii) dozu novērtējumu, ko reprezentatīvā persona, kā noteikts a) apakšpunktā, var saņemt;

d) nosaka, ka ir jāreģistrē un visām iesaistītajām personām pēc to lūguma ir jādara pieejami dati, kas saistīti ar ārējās apstarošanas un piesārņojuma mērījumiem, radionuklīdu uzņemšanas aplēsēm, kā arī reprezentatīvās personas saņemto dozu novērtējuma rezultāti.

a) panākt un uzturēt iedzīvotāju optimālu aizsardzības līmeni;

b) pieņemt ekspluatācijā atbilstošas iekārtas un procedūras, kas paredzētas, lai mērītu un novērtētu iedzīvotāju apstarošanu un vides radioaktīvo piesārņojumu;

c) veikt b) apakšpunktā minēto iekārtu efektivitātes un uzturēšanas pārbaudes un nodrošināt mērinstrumentu regulāru kalibrēšanu;

d) konsultēties ar radiācijas drošības ekspertu, veicot a), b) un c) apakšpunktā minētos uzdevumus.

a) jonizējošā starojuma avotu, lai samazinātu vai apturētu jonizējošo starojumu, tostarp radionuklīdu noplūdi;

b) vidi, lai samazinātu personu apstarošanu, ko izraisa radioaktīvās vielas, kas izplatās pa attiecīgajiem ceļiem;

c) cilvēkiem, lai samazinātu viņu apstarošanu.

a) organizēt atbilstošus aizsargpasākumus, ņemot vērā avārijas reālos apstākļus un saskaņā ar optimizēto aizsardzības stratēģiju, kas ietilpst avārijas reaģēšanas plānā, un šādā sakarībā XI pielikuma B daļā ir norādīti elementi, kas jāiekļauj avārijas reaģēšanas plānā;

b) novērtēt un reģistrēt avārijas sekas un aizsargpasākumu efektivitāti.

a) stratēģijas uzdevumus, tostarp ilgtermiņa mērķus, un atbilstošos standartlīmeņus saskaņā ar 7. pantu;

b) ietekmēto zonu robežas un ietekmēto iedzīvotāju datus;

c) apsvērumus par to aizsargpasākumu nepieciešamību un apjomu, kuri jāpiemēro ietekmētajām zonām un iedzīvotājiem;

d) apsvērumus par nepieciešamību novērst vai kontrolēt piekļuvi ietekmētajām zonām vai noteikt dzīves apstākļu ierobežojumus šajās zonās;

e) novērtējumu par dažādu iedzīvotāju grupu apstarošanu un novērtējumu par personām pieejamajiem līdzekļiem, lai tās attiecībā uz sevi varētu kontrolēt apstarošanu.

a) tiek noteikti atbilstoši standartlīmeņi;

b) tiek izveidota infrastruktūra, kas nodrošina pastāvīgus pašpalīdzības aizsargpasākumus ietekmētajās zonās, piemēram, informācijas sniegšanu, konsultācijas un monitoringu;

c) vajadzības gadījumā - sanācijas pasākumi;

d) vajadzības gadījumā – norobežotas zonas.

a) tiek noteikta VIII pielikumā minēto radionuklīdu radioaktivitātes koncentrācija, un ka

b) pēc pieprasījuma tiek sniegta informācija kompetentajai iestādei par mērījumu rezultātiem un atbilstošo radioaktivitātes koncentrācijas koeficientu, kā arī par citiem attiecīgiem faktoriem, kā noteikts VIII pielikumā.

a) kompetentās iestādes funkcionālu nodalīšanu no citām struktūrām vai organizācijām, kuras ir saistītas ar šajā direktīvā paredzēto praktisko darbību popularizēšanu vai izmantošanu, lai tādējādi nodrošinātu faktisku neatkarību no neatbilstīgas ietekmes uz tās reglamentēšanas funkciju;

b) kompetentajai iestādei tiek piešķirtas juridiskas pilnvaras, kā arī cilvēkresursi un finanšu resursi, kas vajadzīgi tās pienākumu izpildei.

a) arodveselības dienestus;

b) dozimetrijas dienestus;

c) radiācijas drošības ekspertus;

d) medicīniskās fizikas ekspertus.

a) atbilstošu dozas ierobežojumu optimizācija un noteikšana;

b) jaunu iekārtu plānošana un jaunu vai modificētu starojuma avotu pieņemšana ekspluatācijā saistībā ar jebkuriem inženiertehniskiem kontroles pasākumiem, konstrukcijas īpatnībām, drošības iezīmēm un brīdinājuma ierīcēm, kas attiecas uz aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

c) kontroles un uzraudzības zonu iedalījums kategorijās;

d) darbinieku klasifikācija;

e) darba vietas un individuālās monitoringa programmas un saistītā individuālā dozimetrija;

f) atbilstoši starojuma monitoringa instrumenti;

g) kvalitātes nodrošinājums;

h) vides monitoringa programma;

i) radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas mehānismi;

j) avāriju un negadījumu novēršanas mehānismi;

k) gatavība un reaģēšana avārijas apstarošanas situācijās;

l) apstarošanai pakļauto darbinieku mācību un pārkvalifikācijas programmas;

m) avāriju un negadījumu izmeklēšana un analīze un atbilstoša rīcība stāvokļa uzlabošanai;

n) grūtnieču un ar krūti barojošu darbinieču nodarbinātības apstākļi;

o) atbilstošas dokumentācijas sagatavošana, piemēram, iepriekšēji riska novērtējumi un rakstiskas procedūras.

a) pacientu un citu medicīniskai apstarošanai pakļauto personu aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizācija, tostarp diagnostikas standartlīmeņu piemērošana un izmantošana;

b) medicīniski radioloģiskās aparatūras kvalitātes nodrošinājuma definēšana un darbība;

c) medicīniski radioloģiskās aparatūras pieņemšanas pārbaude;

d) tehnisko specifikāciju sagatavošana medicīniski radioloģiskā aparatūras un iekārtu konstruēšanai;

e) medicīniski radioloģisko iekārtu uzraudzība;

f) tādu gadījumu analīze, kas saistīti vai ir potenciāli saistīti ar nejaušu vai neparedzētu medicīnisku apstarošanu;

g) aparatūras izvēle aizsardzības pret jonizējošo starojumu mērījumu veikšanai;

h) praktizējošo ārstu un citu darbinieku apmācība attiecīgos aizsardzības pret jonizējošo starojumu aspektos;

a) nodrošināt, ka darbs ar starojumu tiek veikts saskaņā ar jebkuras konkrētas procedūras prasībām vai vietējiem noteikumiem;

b) pārraudzīt darba vietas monitoringa programmas īstenošanu;

c) uzturēt pienācīgus visu starojuma avotu reģistrus;

d) veikt periodiskus novērtējumus par to, kādā stāvoklī ir attiecīgās drošības un brīdinājuma sistēmas;

e) pārraudzīt personāla monitoringa programmas īstenošanu;

f) pārraudzīt veselības uzraudzības programmas īstenošanu;

g) pienācīgi iepazīstināt jaunos darbiniekus ar vietējiem noteikumiem un procedūrām;

h) konsultēt par darba plāniem un sniegt komentārus;

i) izstrādāt darba plānus;

j) sniegt ziņojumus vietējai vadībai;

k) piedalīties pasākumos par profilaksi, gatavību un reaģēšanu avārijas apstarošanas situācijās;

l) informēt un apmācīt apstarošanai pakļautos darbiniekus;

m) uzturēt saziņu ar radiācijas drošības ekspertu.

a) ir veikti atbilstoši pasākumi šo avotu drošai pārvaldībai un kontrolei, tostarp, kad tie kļūst par no lietošanas izņemtiem starojuma avotiem. Šādi pasākumi var paredzēt lietošanā neesošu starojuma avotu nodošanu piegādātājam vai to novietošanu apglabāšanas vai uzglabāšanas objektā, vai ražotāja vai piegādātāja pienākumu šos starojuma avotus pieņemt;

b) ir veikti atbilstoši pasākumi ar finansiālu nodrošinājumu vai citā līdzvērtīgā veidā, kas ir piemērots konkrētajam starojuma avotam, šo starojuma avotu drošai pārvaldībai, kad tie kļūst par lietošanā neesošiem starojuma avotiem, tostarp gadījumā, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs vai pārtrauc uzņēmējdarbību.

a) pienākumi;

b) personāla minimālā kompetence, tajā skaitā informēšana un apmācība;

c) starojuma avota, starojuma avota konteinera un papildu aprīkojuma minimālie darbības kritēriji;

d) prasības attiecībā uz avārijas procedūrām un sakaru līnijām;

e) darba procedūras, kas jāievēro;

f) aprīkojuma, starojuma avotu un konteineru uzturēšana;

g) lietošanā neesošu starojuma avotu pienācīga pārvaldība, tostarp – vajadzības gadījumā – vienošanās par vairs neizmantotu starojuma avotu nodošanu ražotājam, piegādātājam, citam pilnvarotam uzņēmumam vai atkritumu apglabāšanas vai uzglabāšanas objektam.

a) bez liekas kavēšanās šādas datu uzskaites izveides laikā, kura notiek tik drīz, cik pamatoti iespējams pēc starojuma avota iegādes;

b) laika intervālos, kas jānosaka dalībvalstīm;

c) ja ir mainījies informācijas lapā norādītais stāvoklis;

d) bez liekas kavēšanās pēc tam, kad slēgta ar konkrētu starojuma avotu saistītu datu uzskaite, ja uzņēmums vairs nav šā starojuma avota turētājs; norādot tā uzņēmuma vai atkritumu apglabāšanas vai uzglabāšanas objekta nosaukumu, kam šis starojuma avots ir nodots;

e) bez liekas kavēšanās pēc tam, kad slēgta šādu datu uzskaite, ja uzņēmums vairs nav neviena starojuma avota turētājs.

a) vairotu vispārējo informētību par bezsaimnieka starojuma avotu iespējamu esamību un ar tiem saistītiem apdraudējumiem; un

b) sniegtu norādījumus personām, kurām ir aizdomas vai kuras zina par bezsaimnieka starojuma avota esamību, attiecībā uz to, kā informēt kompetento iestādi un kādas rīcības veikt.

a) atbilstīgā gadījumā ieviestu sistēmu tādu nozīmīgu gadījumu reģistrēšanai un analīzei, kas saistīti vai ir potenciāli saistīti ar nejaušu vai neparedzētu apstarošanu;

b) nekavējoties ziņotu kompetentajai iestādei par jebkādu nozīmīgu gadījumu, kas izraisa vai var izraisīt personas apstarošanu, kas pārsniedz operacionālos limitus vai neatbilst ekspluatācijas nosacījumiem, kuri izklāstīti atļaujas saņemšanas prasībās attiecībā uz darbinieku apstarošanu vai iedzīvotāju apstarošanu vai kurus attiecībā uz medicīnisko apstarošanu definējusi kompetentā iestāde, tostarp par izmeklēšanas rezultātiem un korektīviem pasākumiem šādu gadījumu novēršanai.

a) īstenojamos mērķus;

b) atbilstošus standartlīmeņus, ņemot vērā I pielikumā norādītos standartlīmeņus.

a) novērtē pieejamos pasākumus stāvokļa uzlabošanai un aizsargpasākumus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un nodrošinātu plānoto un īstenoto pasākumu efektivitāti;

b) sniedz informāciju apstarošanai pakļautajiem iedzīvotājiem par potenciālo apdraudējumu veselībai un pieejamajiem līdzekļiem iedzīvotāju apstarošanas samazināšanai;

c) sniedz norādījumus apstarošanas pārvaldībai individuālā vai vietējā līmenī;

d) attiecībā uz darbībām ar dabā sastopamiem radioaktīvajiem materiāliem, kuras nepārvalda kā plānotas apstarošanas situācijas, sniedz informāciju par atbilstošiem līdzekļiem koncentrācijas un apstarošanas monitoringam un par aizsargpasākumu veikšanu.

1. Neskarot ekvivalentām dozām noteiktos standartlīmeņus, efektīvajās dozās izteiktos standartlīmeņus nosaka intervālā no 1 līdz 20 mSv gadā esošām apstarošanas situācijām un no 20 līdz 100 mSv (vienreizēja vērtība vai gada vērtība) avārijas apstarošanas situācijām.

2. Īpašos gadījumos var apsvērt standartlīmeni, kas mazāks par 1. punktā minētajiem intervāliem, jo īpaši:

a) standartlīmeni, kas mazāks par 20 mSv, var noteikt avārijas apstarošanas situācijai, kad atbilstošu aizsardzību var nodrošināt, neradot nesamērīgu kaitējumu, ko izraisa attiecīgi pretpasākumi, vai pārmērīgas izmaksas;

b) standartlīmeni, kas mazāks par 1 mSv gadā, vajadzības gadījumā var noteikt esošā apstarošanas situācijā attiecībā uz apstarošanu, kas ir saistīta ar konkrētu starojuma avotu vai apstarošanas ceļu.

3. Pārejai no avārijas apstarošanas situācijas uz esošu apstarošanas situāciju nosaka atbilstošus standartlīmeņus, jo īpaši ilgtermiņa pretpasākumu, piemēram, pārvietošanas, beigās.

4. Noteiktajos standartlīmeņos ņem vērā dominējošo situāciju iezīmes, kā arī sociālos kritērijus, kas var ietvert turpmāk minēto:

a) apstarošanai, kas mazāka par 1 mSv vai vienāda ar 1 mSv gadā – vispārīgu informāciju par apstarošanas pakāpi, īpaši neapsverot individuālo apstarošanu;

b) apstarošanai intervālā, kas ir līdz 20 mSv, vai vienāda ar 20 mSv gadā – konkrētu informāciju, lai – ja tas ir iespējams – personas varētu pārvaldīt savu apstarošanu;

c) apstarošanai intervālā, kas ir līdz 100 mSv, vai vienāda ar 100 mSv gadā – individuālo dozu novērtējumu un konkrētu informāciju par starojuma radītajiem riskiem un pieejamajiem apstarošanas iedarbības mazināšanas līdzekļiem.

A. Jebkurš uzņēmums, kas dalībvalstī vēlas ražot vai importēt patēriņa preces, kuru paredzētās izmantošanas rezultātā varētu rasties jauna praktiskās darbības kategorija vai veids, minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz visu attiecīgo informāciju saistībā ar:

1) preces paredzēto izmantojumu;

2) preces tehniskajiem parametriem;

3) ja preces satur radioaktīvas vielas – informāciju par to fiksēšanas līdzekļiem;

4) dozas jaudām attiecīgos attālumos, lietojot šo preci, tostarp dozas jaudām 0,1 m attālumā no jebkuras pieejamas virsmas;

5) šīs preces ikdienas lietotājiem paredzamajām dozām.

B. Kompetentā iestāde izskata šo informāciju un jo īpaši izvērtē, vai:

1) patēriņa preces sniegums ir pamato tās paredzēto izmantojumu;

2) konstrukcija ir atbilstoša, lai līdz minimumam samazinātu apstarošanu parastas lietošanas gaitā, un kāda ir nepareizas lietošanas vai nejaušas apstarošanas varbūtība un sekas, vai arī, vai preces tehniskajiem un fiziskajiem parametriem būtu jāpiemēro kādi nosacījumi;

3) prece ir pienācīgi konstruēta, lai atbilstu izņēmuma kritērijiem, un vai attiecīgā gadījumā produkta tips ir apstiprināts, un vai nav vajadzīgi īpaši piesardzības pasākumi produkta apglabāšanai, kad to vairs nelieto;

4) prece ir pienācīgi marķēta un vai patērētājam ir sniegta piemērota dokumentācija ar norādījumiem par pareizu lietošanu un apglabāšanu.

1. radioloģisks veselības stāvokļa novērtējums nodarbinātības mērķiem;

2. radioloģisks veselības stāvokļa novērtējums imigrācijas mērķiem;

3. radioloģisks veselības stāvokļa novērtējums apdrošināšanas mērķiem;

4. bērnu un pusaudžu fiziskās attīstības radioloģisks novērtējums saistībā ar sporta, dejošanas un līdzīga veida karjeru;

5. radioloģisks vecuma novērtējums;

6. jonizējošā starojuma izmantošana apslēptu objektu atrašanai cilvēka ķermenī.

1. jonizējošā starojuma izmantošana tādu apslēptu objektu atrašanai, kuri atrodas uz cilvēka ķermeņa vai ir pie tā piestiprināti;

2. jonizējošā starojuma izmantošana paslēptu cilvēku atrašanai, veicot kravu skrīningu;

3. praktiskās darbības, kas saistītas ar jonizējošā starojuma izmantošanu tiesībaizsardzības vai drošības mērķiem.

— retu iežu ieguve no monacīta;

— torija savienojumu un toriju saturošu produktu ražošana;

— niobija/tantāla rūdas pārstrāde;

— naftas un gāzes produktu ražošana;

— ģeotermālās enerģijas ražošana;

— TiO2 pigmenta ražošana;

— termiskā fosfora ražošana;

— cirkona un cirkonija rūpniecība;

— fosfātus saturošu mēslošanas līdzekļu ražošana;

— cementa ražošana, klinkera krāšņu uzturēšana;

— ogļu elektrostacijas, boileru uzturēšana;

— fosforskābes ražošana;

— primārā dzelzs ražošana;

— alvas/svina/vara kausēšana;

— gruntsūdeņu filtrēšanas iekārtas;

— rūdu ieguve, izņemot urāna rūdu;

a) Kopējās radioaktivitātes vērtības (Bq), uz kurām attiecina izņēmumu, piemēro ar praktisko darbību saistītajai kopējai radioaktivitātei, un tās ir norādītas B tabulas 3. ailē, aptverot mākslīgos radionuklīdus un dažus dabā sastopamos radionuklīdus, ko izmanto patēriņa precēs. Citām praktiskām darbībām ar dabā sastopamiem radionuklīdiem šādas vērtības kopumā nav piemērojamas.

b) Izņēmuma vērtības, ko piemēro radioaktivitātes koncentrācijai (kBq kg-1) ar praktisku darbību saistītajos materiālos, ir norādītas A tabulas 1. daļā (mākslīgie radionuklīdi) un A tabulas 2. daļā (dabā sastopamie radionuklīdi). Vērtības A tabulas 1. daļā norādītas individuāliem radionuklīdiem, vajadzības gadījumā arī īsdzīvojošiem radionuklīdiem, kas atrodas līdzsvarā ar norādīto mātes nuklīdu. Vērtības, kas norādītas A tabulas 2. daļā, piemēro visiem radionuklīdiem U-238 vai Th-232 sabrukšanas ķēdē, bet tiem sabrukšanas ķēdes segmentiem, kas nav līdzsvarā ar mātes radionuklīdu, var piemērot augstākas vērtības.

c) Koncentrācijas vērtības, kas norādītas A tabulas 1. daļā vai A tabulas 2. daļā, piemēro arī atbrīvojumiem saistībā ar tādiem cietiem materiāliem, kas paredzēti otrreizējai izmantošanai, pārstrādei, parastai apglabāšanai vai sadedzināšanai. Konkrētiem materiāliem vai konkrētiem apstarošanas ceļiem var noteikt augstākas vērtības, ņemot vērā Kopienas vadlīnijas un vajadzības gadījumā nosakot arī papildu prasības par virsmas radioaktivitāti vai monitoringa prasības.

d) Mākslīgo radionuklīdu maisījumu gadījumā nuklīdiem specifisko radioaktivitātes vērtību vai koncentrāciju (dažādiem radionuklīdiem, kas ietilpst tajā pašā matricā) svērtā summa, kas dalīta ar atbilstošo izņēmuma vērtību, ir mazāka par vienu. Vajadzības gadījumā šo stāvokli var pārbaudīt, pamatojoties uz labāko novērtējumu par radionuklīdu maisījuma sastāvu. Vērtības, kas norādītas A tabulas 2. daļā, piemēro individuāli katram mātes nuklīdam. Daži elementi sabrukšanas ķēdē, piemēram, Po-210 vai Pb-210, var attaisnot augstāku vērtību izmantošanu, ņemot vērā Kopienas vadlīnijas.

e) Vērtības, kas norādītas A tabulas 2. daļā, nevar izmantot, lai izņēmumu piemērotu tādu atlikumu iestrādei būvmateriālos, ko rada uzņēmumi, kuros pārstrādā dabā sastopamus radioaktīvus materiālus. Šajā nolūkā pārbauda atbilstību 75. panta noteikumiem. Vērtības, kas norādītas B tabulas 3. ailē, piemēro visām radioaktīvajām vielām, kuras konkrētas praktiskās darbības ietvaros jebkad var atrasties kādas personas vai uzņēmuma rīcībā. Tomēr kompetentā iestāde var piemērot šīs vērtības mazākām vienībām vai pakām, piemēram, lai piemērotu izņēmumu tādu patēriņa preču transportēšanai vai uzglabāšanai, kurām piemērots izņēmums, ja ir ievēroti vispārīgie izņēmuma kritēriji, kas paredzēti 3. punktā.

a) Vispārīgie kritēriji attiecībā uz praktisku darbību atbrīvošanu no paziņošanas vai prasības par atļaujas piešķiršanu vai atbrīvojuma piemērošanu atļautās praktiskās darbībās iegūtiem materiāliem ir šādi:

i) praktiskās darbības radītie radioloģiskie riski cilvēkiem ir pietiekami mazi, lai tie nebūtu jāregulē, un

ii) praktiskās darbības veids ir atzīts par pamatotu, un

iii) praktiskā darbība būtībā ir droša.

b) Praktiskās darbības ar nelieliem radioaktīvo vielu daudzumiem vai mazu radioaktivitātes koncentrāciju, kas salīdzināma ar izņēmuma vērtībām, kuras norādītas A tabulā vai B tabulā, ir uzskatāmas par iii) punkta kritērijam atbilstošām.

c) Praktiskās darbības ar radioaktīvo vielu daudzumiem vai radioaktivitātes koncentrāciju, kas mazāka par A tabulas 1. daļā vai B tabulā norādītajām izņēmuma vērtībām, ir uzskatāmas par i) kritērijam atbilstošām bez turpmāka izvērtējuma. Tas pats attiecas uz vērtībām A tabulas 2. daļā, izņemot atlikumu pārstrādi būvmateriālos vai gadījumus ar konkrētiem apstarošanas ceļiem, piemēram, dzeramo ūdeni.

d) Lai saistībā ar atļaujas piešķiršanu piemērotu izņēmumu gadījumā, kad materiāla daudzums ir mērens, kā to dalībvalstis noteikušas attiecībā uz konkrētiem praktisko darbību veidiem, A tabulas 1. daļā norādīto vērtību vietā var izmantot radioaktivitātes koncentrācijas vērtības, kas minētas B tabulas 2. ailē.

e) Lai atbrīvotu no paziņošanas vai lai piemērotu atbrīvojumu gadījumos, kad radioaktīvo vielu daudzums vai radioaktivitātes koncentrācija neatbilst A tabulā vai B tabulā norādītajām vērtībām, veic novērtējumu, ņemot vērā iepriekš minētos vispārīgos kritērijus, kas izklāstīti i) līdz iii) punktā. Attiecībā uz atbilstību i) punktā izklāstītajam vispārīgajam kritērijam - ir jāpierāda, ka darbinieki nebūtu jāklasificē kā apstarošanai pakļauti darbinieki un ka visos apstākļos, kad tas ir iespējams, ir ievēroti turpmāk minētie kritēriji, kas saistīti ar iedzīvotāju apstarošanu.

— Mākslīgiem radionuklīdiem

— Sagaidāmās efektīvās dozas vērtība, ko praktiskās darbības, kurai piemērots izņēmums, rezultātā var saņemt iedzīvotājs, ir ar kārtu 10 μSv gadā vai mazāka.

— Dabā sastopamiem radionuklīdiem

— Dozas pieauguma, ko izraisa dominējošā fona radiācija no dabīgiem starojuma avotiem un ko praktiskās darbības, kurai piemērots izņēmums, rezultātā var saņemt cilvēks, vērtība ir ar kārtu 1 mSv gadā vai mazāka. Novērtējot dozas iedzīvotājiem, ņem vērā ne tikai apstarošanas pārnesi ar gāzu vai šķidrumu izmešiem, bet arī apstarošanas ceļus, kas ir cieto atlikumu apglabāšanas vai pārstrādes rezultāts. Attiecībā uz konkrētiem praktisko darbību veidiem vai konkrētiem apstarošanas ceļiem dalībvalstis var precizēt dozas kritērijus, kas ir mazāki par 1 mSv gadā.

a) pienākumi un organizatoriskie mehānismi aizsardzībai un drošībai;

b) personāla kompetence, tostarp informēšana un apmācība;

c) iekārtas un jonizējošā starojuma avotu konstrukcijas īpatnības;

d) paredzamā darbinieku apstarošana un iedzīvotāju apstarošana normālas ekspluatācijas gaitā;

e) darbību un iekārtas drošuma novērtējums, lai:

i) apzinātu veidus, kā var notikt potenciāla apstarošana vai avārijas un neparedzēta medicīniska apstarošana;

ii) iespēju robežās aplēstu potenciālās apstarošanas varbūtību un lielumu;

iii) novērtētu aizsardzības un drošības noteikumu kvalitāti un apjomu, tostarp inženiertehniskos parametrus un administratīvās procedūras;

iv) definētu operacionālos limitus un ekspluatācijas apstākļus;

f) avārijas procedūras;

g) uzturēšana, testēšana, inspekcijas un apkalpošana, lai nodrošinātu, ka jonizējošā starojuma avots un iekārta turpina atbilst projektētajām prasībām, operacionālajiem limitiem un ekspluatācijas apstākļiem visā to darbības laikā;

h) radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un šādu atkritumu apglabāšanas kārtība saskaņā ar piemērojamām regulatīvajām prasībām;

i) lietošanā neesošu starojuma avotu apsaimniekošana;

j) kvalitātes nodrošināšana.

1. Jebkurā dalībvalsts datu sistēmā, kas paredzēta apstarošanai pakļauto darbinieku individuālajam radioloģiskajam monitoringam, ir jābūt šādām datu sadaļām:

a) sīkas ziņas par darbinieka personu;

b) sīkas ziņas par darbinieka medicīnisko uzraudzību;

c) sīkas ziņas par darbinieka uzņēmumu un, ja tas ir ārējais darbinieks, par viņa darba devēju;

d) apstarošanai pakļautā darbinieka individuālā monitoringa rezultāti.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādu individuālā radioloģiskā monitoringa datu sistēmas viltošanu, ļaunprātīgu izmantošanu vai bojāšanu.

3. Dati par darbinieka personu ir šā darbinieka:

a) uzvārds;

b) vārds;

c) dzimums;

d) dzimšanas datums;

e) valstspiederība un

f) unikālais identifikācijas numurs.

4. Dati par uzņēmumu ir tā nosaukums, adrese un uzņēmuma unikālais identifikācijas numurs.

5. Dati par darbinieka nodarbinātību ir:

a) darba devēja nosaukums, adrese un unikālais identifikācijas numurs;

b) individuālā monitoringa sākuma datums; un, ja pieejams, beigu datums;

c) darbinieka kategorija saskaņā ar 40. pantu.

6. Apstarošanai pakļautā darbinieka individuālā monitoringa rezultāti ietver oficiāli reģistrēto dozu (gads; efektīvā doza, kas izteikta mSv; ja apstarošana nav vienmērīga, ekvivalentās dozas dažādās ķermeņa daļās, kas izteiktas mSv; un, ja notikusi iekšēja radionuklīdu uzņemšana, paredzamā efektīvā doza, kas izteikta mSv).

1. Pirms jebkuras darbības sākuma ārējā darbinieka darba devējs iesniedz uzņēmumam šādus datus, izmantojot individuālā radioloģiskā monitoringa datu sistēmu:

a) dati par ārējā darbinieka nodarbinātību saskaņā ar A daļas 5. punktu;

b) dati par darbinieka medicīnisko uzraudzību ir:

i) darbinieka medicīniskā klasifikācija saskaņā ar 46. pantu (piemērots; piemērots ar dažiem nosacījumiem; nepiemērots);

ii) informācija par jebkādiem ierobežojumiem darbā ar starojumu;

iii) pēdējās periodiskās veselības pārbaudes datums; un

iv) rezultāta derīguma termiņš;

c) ārējā darbinieka individuālā apstarošanas monitoringa rezultāti saskaņā ar A daļas 6. punktu, un vismaz par pēdējiem pieciem kalendārajiem gadiem, ietverot kārtējo gadu.

2. Uzņēmums pēc katras darbības pabeigšanas reģistrē vai ir reģistrējis individuālā radioloģiskā monitoringa datu sistēmā šādus datus:

a) laikposms, kad veikta darbība;

b) katras ārējā darbinieka saņemtās efektīvās dozas aplēse (par laikposmu, kad veikta darbība);

c) nevienmērīgas apstarošanas gadījumā – ekvivalento dozu aplēse dažādās ķermeņa daļās;

d) iekšējas radionuklīdu uzņemšanas gadījumā – uzņemtās vai paredzamās efektīvās dozas aplēse.

1. Dalībvalstis var nolemt izdot katram ārējam darbiniekam individuālā radioloģiskā monitoringa dokumentu.

2. Šis dokuments nav nododams citam.

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbiniekam vienlaicīgi izdod vairāk nekā vienu derīgu individuālā monitoringu dokumentu.

4. Papildus informācijai, kas paredzēta A daļā un B daļā, šajā dokumentā iekļauj arī izdevējas iestādes nosaukumu un adresi un izdošanas datumu.

1. Potenciālo avārijas apstarošanas situāciju un iesaistīto iedzīvotāju apstarošanas un avārijas darbinieku apstarošanas situāciju novērtējums.

2. Skaidrs pienākumu sadalījums starp personām un organizācijām, kas iesaistītas gatavības un reaģēšanas pasākumos.

3. Avārijas reaģēšanas plānu izstrāde attiecīgos līmeņos un saistībā ar konkrētu iekārtu vai cilvēka darbību.

4. Droši sakari un iedarbīgi un efektīvi sadarbības un koordinācijas mehānismi objekta un attiecīgā valsts un starptautiskā līmenī.

5. Avārijas likvidēšanas darbinieku veselības aizsardzība.

6. Mehānismi, lai nodrošinātu iepriekšēju informēšanu un apmācību avārijas likvidēšanas darbiniekiem un visām citām personām, kam ir pienākumi vai atbildība reaģēšanā uz avārijām, tostarp regulāras praktiskās mācības.

7. Mehānismi avārijas likvidēšanas darbinieku individuālajam monitoringam vai individuālo dozu novērtējumam un dozu reģistrēšanai.

8. Sabiedrības informēšanas mehānismi.

9. Ieinteresēto personu iesaiste.

10. Pāreja no avārijas apstarošanas situācijas uz esošu apstarošanas situāciju, tostarp reģenerēšana un atjaunošana.

1. Iedzīvotāju apstarošanas standartlīmeņi, ņemot vērā I pielikumā noteiktos kritērijus.

2. Darbinieku apstarošanas avārijas standartlīmeņi, ņemot vērā 53. pantu.

3. Optimizētas aizsardzības stratēģijas iedzīvotājiem, kuri var tikt pakļauti apstarošanai, dažādos postulētos notikumos un ar tiem saistītos scenārijos.

4. Iepriekš definēti vispārēji kritēriji konkrētiem aizsardzības pasākumiem.

5. Standarta sliekšņi jeb operatīvie kritēriji, piemēram, novērojumi un rādītāji, kas raksturo apstākļus uz vietas.

6. Mehānismi tūlītējai koordinācijai starp organizācijām, kurām ir uzdevumi attiecībā uz gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām, un ar visām pārējām dalībvalstīm un ar trešām valstīm, kuras var būt iesaistītas vai varētu būt skartas.

7. Mehānismi avārijas reaģēšanas plāna pārskatīšanai un pārstrādāšanai, ņemot vērā izmaiņas vai praktiskajās mācībās un gadījumos gūto pieredzi.

1. Tūlītēja aizsardzības pasākumu īstenošana, ja iespējams, pirms notiek jebkāda apstarošana.

2. Stratēģiju un veikto pasākumu efektivitātes novērtēšana un to precizēšana atbilstoši dominējošajai situācijai.

3. Dozu salīdzināšana ar piemērojamo standartlīmeni, koncentrējoties uz tām grupām, kuru dozas pārsniedz standartlīmeni.

4. Papildu aizsardzības stratēģiju īstenošana pēc vajadzības, pamatojoties uz dominējošajiem apstākļiem un pieejamo informāciju.

1. Svarīgākie fakti par radioaktivitāti un tās ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

2. Dažādie avāriju veidi, to ietekme uz iedzīvotājiem un vidi.

3. Avārijas novēršanas pasākumi, kas paredzēti, lai iedzīvotājus brīdinātu, aizsargātu un tiem palīdzētu avārijas gadījumā.

4. Atbilstoša informācija par iedzīvotāju rīcību avārijas gadījumā.

1. Pamatojoties uz dalībvalstu iepriekš izstrādāto avārijas reaģēšanas plānu, iedzīvotāji, kurus faktiski ir skārusi avārija, nekavējoties un regulāri saņem:

a) informāciju par notikušās avārijas veidu un, kad tas iespējams, arī sīkākas ziņas (piemēram, par tās cēloni, apjomu un iespējamo notikumu attīstību);

b) ieteikumus par aizsardzību, kas atkarībā no avārijas veida var

i) aptvert sekojošo: ierobežojumus noteiktu pārtikas produktu un ūdens lietošanā, kas var būt piesārņoti, vienkāršus higiēnas un dezaktivācijas noteikumus, ieteikumus uzturēties telpās, aizsargvielu izsniegšanu un lietošanu, evakuācijas kārtību;

ii) pēc vajadzības tikt papildināti ar īpašiem brīdinājumiem noteiktām iedzīvotāju grupām;

c) paziņojumus, kuros ieteikts ievērot kompetentās iestādes norādījumus vai prasības.

2. Ja pirms avārijas tiek izsludināta trauksme, iedzīvotājiem, kurus var skart avārija, jau trauksmes laikā sniedz informāciju un norādījumus, piemēram:

a) aicinājumu attiecīgajiem iedzīvotājiem ieslēgt attiecīgus sakaru kanālus;

b) sagatavošanās ieteikumus iestādēm ar īpašu kolektīvo atbildību;

c) ieteikumus avārijas īpaši skartām profesionālām grupām.

3. Ja ir pietiekami daudz laika, papildus šai informācijai un norādījumiem atgādina pamatfaktus par radioaktivitāti un tās ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

a) alauna slāneklis;

b) dabiski vulkāniskas izcelsmes būvmateriāli vai piedevas, piemēram:

— granitoīdi (piemēram, granīti, sienīts un ortogneiss);

— porfīri;

— vulkāniskais tufs;

— pocolāns (pocolānie pelni);

— lava.

a) nodrošina to, ka ikviena starojuma avota integritātes pārbaudīšanas un uzturēšanas nolūkā regulāri veic piemērotus testus, piemēram, hermētiskuma testus, kuru pamatā ir starptautiski standarti;

b) regulāri un noteiktos laika intervālos, ko var noteikt dalībvalstis, pārbauda, vai katrs starojuma avots un – attiecīgā gadījumā – iekārta, kuras sastāvā ir starojuma avots, joprojām atrodas tā izmantošanas vai uzglabāšanas vietā un ir acīmredzami labā stāvoklī;

c) nodrošina to, ka visiem stacionārajiem un mobilajiem starojuma avotiem piemēro atbilstīgus dokumentētus pasākumus, piemēram, rakstiskus protokolus un procedūras, kuru mērķis ir novērst nesankcionētu piekļuvi starojuma avotam vai tā pazušanu, nozagšanu vai sabojāšanu ugunsgrēkā;

d) nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par starojuma avota pazušanu, nozagšanu, noplūdi vai nesankcionētu izmantošanu, veic katra starojuma avota integritātes pārbaudi pēc visiem negadījumiem, tostarp pēc ugunsgrēka, kas varējis tam nodarīt bojājumus, un vajadzības gadījumā par to un par veiktajiem pasākumiem informē kompetento iestādi;

e) visus no lietošanas izņemtos starojuma avotus pēc to izmantošanas beigām, lieki nekavējoties, nodod atpakaļ piegādātājam vai novieto iekārtā ilglaicīgai uzglabāšanai vai apglabāšanai, vai nodod to citam atļauju saņēmušam uzņēmumam, ja vien kompetentā iestāde nav atļāvusi rīkoties citādi;

f) pirms starojuma avota nodošanas pārliecinās par to, vai saņēmējam ir attiecīga licence;

g) nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par visām avārijām vai negadījumiem, kas izraisījuši darbinieku vai iedzīvotāju netīšu apstarošanu.

1. Ražotājs vai piegādātājs nodrošina, ka:

a) ikvienu slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu apzīmē ar unikālu numuru. Minēto numuru, ja iespējams, iegravē vai ar zīmogu uzspiež uz starojuma avota.

b) starojuma avota konteineru un, ja iespējams, starojuma avotu marķē un uzliek etiķeti ar atbilstīgu zīmi, lai brīdinātu cilvēkus par starojuma draudiem.

2. Ražotājs sniedz katra saražotā starojuma avota modeļa fotoattēlu un tipiskā starojuma avota konteinera fotoattēlu.

3. Uzņēmums nodrošina to, ka ikvienam slēgtam augstas radioaktivitātes starojuma avotam pievieno rakstveida informāciju, kurā norāda, ka šis starojuma avots ir identificēts un marķēts saskaņā ar 1. punktu, kā arī nodrošina to, ka 1. punktā minētie marķējumi un etiķetes saglabājas salasāmas. Minētā informācija pēc vajadzības ietver starojuma avota, starojuma avota konteinera, transporta iepakojuma, ierīču un aprīkojuma fotoattēlus.

a) apstarošana, ko izraisa zonu piesārņojums ar radioaktīvo materiālu atlikumiem no:

i) pagātnes darbībām, kas nekad nav tikušas pakļautas regulatīvai kontrolei vai nav regulētas saskaņā ar šīs direktīvas prasībām;

ii) avārijām pēc tam, kad avārijas apstarošanas situācija ir atzīta par izbeigtu, kā paredzēts avārijas pārvaldības sistēmā;

iii) atlikumiem no pagātnes darbībām, par kurām uzņēmums vairs nav likumīgi atbildīgs;

b) apstarošana no dabīgiem starojuma avotiem, tostarp:

i) apstarošana ar radonu un toronu iekštelpās darba vietās, mājokļos un citās ēkās;

ii) ārēja apstarošana no būvmateriāliem iekštelpās;

c) apstarošana no precēm, tostarp pārtika, dzīvnieku barība un dzeramais ūdens, kas satur:

i) radionuklīdus no piesārņotajām zonām, kas minētas a) punktā, vai

ii) dabā sastopamus radionuklīdus.

1) Stratēģija pētījumu veikšanai par radona koncentrāciju iekštelpās vai gāzu koncentrāciju augsnē, lai aplēstu radona koncentrācijas iekštelpās sadalījumu, mērījumu datu pārvaldībai un citu attiecīgu parametru noteikšanai (piemēram, augsnes un iežu veidi, caurlaidība un rādija-226 saturs iežos vai augsnē).

2) Pieeja, dati un kritēriji, ko izmanto zonu norobežošanai vai citu parametru definēšanai, kurus var izmantot kā konkrētus rādītājus attiecībā uz situācijām ar potenciāli lielu apstarošanu ar radonu.

3) Darba vietu un publiski pieejamu ēku veidu apzināšana, piemēram, skolas, darba vietas pazemē un vietas konkrētās zonās, kur nepieciešami mērījumi, pamatojoties uz riska novērtējumu, ņemot vērā, piemēram, noslogojuma laikus.

4) Pamatojums standartlīmeņu noteikšanai mājokļiem un darba vietām. Attiecīgā gadījumā, pamatojumu dažādu standartlīmeņu noteikšanai dažādam ēku izmantojumam (mājokļi, publiski pieejamas ēkas, darba vietas), kā arī esošām un jaunām ēkām.

5) Pienākumu sadale (valsts un nevalstiskām struktūrām), koordinācijas mehānismi un pieejamie resursi rīcības plāna īstenošanai.

6) Stratēģija, lai mājokļos samazinātu apstarošanu ar radonu un prioritāru uzmanību piešķirtu saskaņā ar 2. punktu apzināto situāciju risināšanai.

7) Stratēģijas, lai veicinātu rīcību stāvokļa uzlabošanai laikposmā pēc būvniecības.

8) Stratēģija, tostarp metodes un instrumenti, radona nokļūšanas jaunās ēkās novēršanai, arī to būvmateriālu apzināšana, kuriem ir nozīmīgi radona izgarojumi.

9) Rīcības plāna pārskatīšanas grafiki.

10) Komunikācijas stratēģija, kā palielināt sabiedrības informētību un informēt vietējos lēmumu pieņēmējus, darba devējus un darba ņēmējus par radona radīto apdraudējumu, tostarp saistībā ar smēķēšanu.

11) Norādījumi par metodēm un instrumentiem, kas paredzēti mērījumiem un stāvokļa uzlabošanas pasākumiem. Jāizskata arī metroloģisko un korektīvo pasākumu dienestu akreditācijas kritēriji.

12) Vajadzības gadījumā finansiāla atbalsta sniegšana apsekojumiem un pasākumiem stāvokļa uzlabošanai saistībā ar radonu, jo īpaši privātos mājokļos ar ļoti augstu radona koncentrāciju.

13) Ilgtermiņa mērķi, lai mazinātu plaušu vēža risku, kas attiecināms uz apstarošanu ar radonu (attiecībā uz smēķētājiem un nesmēķētājiem).

14) Vajadzības gadījumā apsvērumi par citiem saistītiem jautājumiem un atbilstīgām programmām, piemēram, programmām par energotaupību un iekštelpu gaisa kvalitāti.