02012R0966 — LV — 01.01.2017 — 003.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

Grozīta ar:

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 966/2012

(2012. gada 25. oktobris)

par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I

SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.  Šajā regulā paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi, kā arī par pārskatu iesniegšanu un revīziju.

2.  Šo regulu piemēro Euratom Apgādes aģentūras budžeta izpildei.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

Pamatakts var būt:

Ieteikumi un atzinumi nav pamatakti;

3. pants

Sekundāro tiesību aktu atbilstība šai regulai

1.  Noteikumos par budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildi, kas ietverti pamataktā, ievēro budžeta principus, kas izklāstīti Pirmās daļas II sadaļā.

2.  Neskarot 1. punktu, jebkurš likumdevējai iestādei iesniegtais priekšlikums vai priekšlikuma grozījums, kas ietver atkāpes no noteikumiem, kas nav Pirmās daļas II sadaļas noteikumi, vai no deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, skaidri norāda šādas atkāpes, un šādu priekšlikumu apsvērumos un paskaidrojuma rakstā norāda konkrētos iemeslus, kas pamato šādas atkāpes.

4. pants

Laikposmi, datumi un termiņi

Ja nav paredzēts citādi, šajā regulā paredzētajiem termiņiem piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus ( 2 ).

5. pants

Personas datu aizsardzība

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 3 ) un Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteiktās prasības.

II

SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

6. pants

Budžeta principu ievērošana

Budžetu izveido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības, kas paredz lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības principiem, kā izklāstīts šajā regulā.

1.

NODAĻA

Vienotības un budžeta precizitātes principi

7. pants

Budžeta piemērošanas joma

1.  Budžets ietver:

2.  Budžetā iegrāmato garantijas aizņēmumu un aizdevumu operācijām, kurās Savienība iesaistās, tostarp Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma un maksājumu bilances mehānisma operācijām saskaņā ar 49. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

8. pants

Īpaši noteikumi par vienotības un budžeta precizitātes principiem

1.  Neskarot 83. pantu, netiek iekasēti ieņēmumi un netiek veikti izdevumi, kas nav iegrāmatoti kādā no budžeta pozīcijām.

2.  Budžetā nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, kas pārsniedz piešķirtās apropriācijas.

3.  Apropriāciju var iekļaut budžetā tikai tad, ja tā ir paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

4.  Procenti, ko rada no budžeta veikti priekšfinansējuma maksājumi, nepienākas Savienībai, izņemot, ja deleģēšanas nolīgumos – izņemot tos nolīgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām, – nav norādīts citādi. Gadījumos, kad tas ir paredzēts, šādus procentus atkārtoti izmanto attiecīgajai darbībai, atskaita no maksājumu pieprasījumiem saskaņā ar 23. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu vai atgūst.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to procentu uzskaiti, kas rodas no priekšfinansējuma maksājumiem.

2.

NODAĻA

Gada pārskata princips

9. pants

Definīcija

Apropriācijas, kuras iekļauj budžetā, ir piešķirtas finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

10. pants

Apropriāciju veidi

1.  Budžetā iekļauj diferencētas apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, un nediferencētas apropriācijas.

2.  Saistību apropriācijas sedz finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas, ievērojot 86. panta 4. punktu un 189. panta 2. punktu.

3.  Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu finanšu gadā vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības.

4.  Šā panta 1. un 2. punkts neskar Otrās daļas I, IV un VI sadaļā iekļautos īpašos noteikumus un neliedz uzņemties vispārējas saistības par apropriācijām, ne arī uzņemties budžeta saistības gada maksājumu veidā.

11. pants

Ieņēmumu un apropriāciju uzskaite

1.  Finanšu gada ieņēmumus iegrāmato finanšu gada kontos, pamatojoties uz summām, kas iekasētas minētajā finanšu gadā. Tomēr pašu resursu pieejamību par nākamā finanšu gada janvāri var nodrošināt iepriekš saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu ( 4 ).

2.  Ierakstus par pašu resursiem no pievienotās vērtības nodokļa, par papildu resursiem, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums, un par visām finanšu iemaksām var koriģēt saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

3.  Apropriācijas, kas piešķirtas finanšu gadam, izlieto tikai tādu izdevumu segšanai, kuri paredzēti un izdarīti minētajā finanšu gadā, un lai segtu summas, kas maksājamas saskaņā ar iepriekšējos finanšu gados radītām saistībām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par apropriācijām finanšu gadam.

4.  Saistības iegrāmato kontos, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, kas radušās līdz 31. decembrim. Izņēmuma kārtā vispārējās budžeta saistības, kas minētas 86. panta 4. punktā, un finansēšanas nolīgumus, kas minēti 189. panta 2. punktā un noslēgti ar trešām valstīm, iegrāmato kontos, pamatojoties uz budžeta saistībām, kuras paredzētas līdz 31. decembrim.

5.  Maksājumus iegrāmato finanšu gada kontos, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis izdarījis līdz minētā gada 31. decembrim.

6.  Atkāpjoties no 3., 4. un 5. punkta, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izdevumus iegrāmato finanšu gada kontos saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Otrās daļas I sadaļā.

12. pants

Apropriāciju saistības

Par apropriācijām, ko iekļauj budžetā, var uzņemties saistības no 1. janvāra, ja budžets ir pieņemts galīgajā variantā, izņemot, ja Otrās daļas I un VI sadaļā noteikts citādi.

13. pants

Apropriāciju atcelšana un pārnešana

1.  Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, atceļ.

Tomēr tās var pārnest — bet tikai uz nākamo finanšu gadu — ar lēmumu, kuru attiecīgā iestāde pieņem līdz 15. februārim saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai tās var automātiski pārnest saskaņā ar 4. punktu.

2.  Diferencētas saistību apropriācijas un nediferencētas apropriācijas, par kurām saistības vēl nav radītas līdz finanšu gada beigām, var pārnest attiecībā uz:

▼M1

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētās summas var pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu.

▼B

3.  Maksājumu apropriācijas var pārnest par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar saistību apropriācijām, kas pārnestas, ja maksājumu apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā finanšu gada budžetā, nav pietiekamas, lai segtu pieprasījumus.

Attiecīgā iestāde vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.

4.  Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti līdz finanšu gada beigām, automātiski pārnes tikai uz nākamo finanšu gadu.

5.  Attiecīgā iestāde līdz 15. martam informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās pieņemto pārnešanas lēmumu un par katru budžeta pozīciju paziņo, kā katrā pārnešanas gadījumā ir piemēroti 2. un 3. punkta kritēriji.

▼M1

6.  Neskarot šā panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 14. pantu, nepārnes rezervē iekļautās apropriācijas un personāla izdevumiem paredzētās apropriācijas. Piemērojot šo pantu, personāla izdevumi ietver to iestāžu locekļu un darbinieku atalgojumu un pabalstus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.

▼B

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par apropriāciju atcelšanu un pārnešanu.

14. pants

Piešķirto ieņēmumu pārnešanas noteikumi

Šīs regulas 21. pantā minētos piešķirtos ieņēmumus, kā arī no šādiem ieņēmumiem radušās neizmantotās apropriācijas, kas ir pieejamas 31. decembrī, pārnes saskaņā ar šādiem noteikumiem:

15. pants

Apropriāciju atcelšana

Neskarot 178. un 182. pantu, ja apropriācijas atceļ tādēļ, ka darbības, kuru izpildei tās iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildītas finanšu gadā pēc tā gada, kurā apropriācijas iekļautas budžetā, attiecīgās apropriācijas anulē.

16. pants

Noteikumi, ko piemēro budžeta novēlotas pieņemšanas gadījumā

1.  Ja finanšu gada sākumā budžets nav pieņemts galīgajā variantā, piemēro LESD 315. panta pirmajā daļā izklāstīto procedūru (provizoriskais divpadsmitdaļu režīms). Saistības un maksājumus var veikt, ievērojot šā panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus.

2.  Saistības par katru nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējām apropriācijām, kas attiecīgajā nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Nepārsniedz budžeta projektā paredzēto apropriāciju limitu.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Tomēr minētā summa nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no apropriācijām, kas paredzētas tajā pašā budžeta projekta nodaļā.

3.  Apropriācijas, kas attiecīgajā nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, kā noteikts 1. un 2. punktā, saprot kā apropriācijas, par kurām ir balsots budžetā, tostarp budžeta grozījumos, un pēc tam, kad ir veikta korekcija pārvietojumiem, kuri izdarīti attiecīgajā finanšu gadā.

4.  Ja tas vajadzīgs Savienības darbības nepārtrauktībai un pārvaldības vajadzībām, Padome pēc Komisijas pieprasījuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, papildus summām, kas automātiski darītas pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, gan saistībām, gan maksājumiem var apstiprināt izdevumus, kuri pārsniedz vienu provizorisko divpadsmitdaļu, bet kopā nepārsniedz četras provizoriskās divpadsmitdaļas. Tā nekavējoties iesniedz Eiropas Parlamentam lēmumu par apstiprinājumu.

Lēmums stājas spēkā 30 dienā pēc tā pieņemšanas, izņemot, ja Eiropas Parlaments:

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.

5.  Ja attiecīgajai nodaļai apstiprina četras divpadsmitdaļas, kas piešķirtas saskaņā ar 4. punktu, bet ar to nepietiek, lai segtu izdevumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no pārtraukuma Savienības darbībā tajā jomā, uz kuru attiecas minētā nodaļa, izņēmuma kārtā var atļaut pārsniegt apropriācijas summu, kas atbilstīgajā budžeta nodaļā iekļauta iepriekšējā finanšu gadā. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar 4. punktā noteiktajām procedūrām. Tomēr nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt tādu kopējo apropriāciju apjomu, kāds bija pieejams iepriekšējā finanšu gada budžetā vai ierosinātajā budžeta projektā.

3.

NODAĻA

Līdzsvara princips

17. pants

Definīcija un darbības joma

1.  Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.

2.  Savienība un struktūras, kas minētas 208. pantā, nedrīkst ņemt aizņēmumus budžeta sistēmā.

18. pants

Finanšu gada saldo

1.  Katra finanšu gada saldo iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas deficīta gadījumā.

2.  Šādas ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmes iegrāmato budžetā, izpildot budžeta procedūru, un iekļauj grozījumu vēstulē, ko iesniedz saskaņā ar 39. pantu. Tāmes sagatavo saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

3.  Pēc tam, kad izveidoti provizoriskie pārskati par katru finanšu gadu, visas minēto pārskatu neatbilstības tāmēm iegrāmato nākamā finanšu gada budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti vienīgi šai neatbilstībai. Šādā gadījumā Komisija 15 dienās pēc provizorisko pārskatu iesniegšanas vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz budžeta grozījumu projektu.

4.

NODAĻA

Norēķinu vienības princips

19. pants

Euro izmantošana

1.  Daudzgadu finanšu shēmu un budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus veido euro. Tomēr 68. panta 1. punktā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un — avansu kontu gadījumā — avansu pārziņi, un Komisijas un EĀDD administratīvās pārvaldības vajadzībām — atbildīgais kredītrīkotājs, ir pilnvaroti veikt operācijas citās valūtās, kā paredzēts saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kas piemērojami euro un citu valūtu savstarpēja pārrēķina kursam.

5.

NODAĻA

Universāluma princips

20. pants

Definīcija un darbības joma

Neskarot 21. pantu, kopējie ieņēmumi sedz kopējās maksājumu apropriācijas. Neskarot 23. pantu, visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas.

21. pants

Piešķirtie ieņēmumi

1.  Lai finansētu īpašus izdevumu posteņus, izmanto ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

2.  Ārējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

3.  Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

4.  Ar pamataktu tajā paredzētos ieņēmumus var arī piešķirt īpašiem izdevumu posteņiem. Ja vien pamataktā nav norādīts citādi, šādi ieņēmumi veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

5.  Budžetā izveido pozīcijas, kurās kārtot ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus, un, ja iespējams, vienmēr norāda summas.

Piešķirtos ieņēmumus budžeta projektā var iekļaut tikai par tām summām, kas ir droši zināmas budžeta projekta izveides dienā.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz tādas struktūras izveidi, kas apkalpotu gan ārējos, gan iekšējos piešķirtos ieņēmumus un nodrošinātu attiecīgo apropriāciju piešķiršanu, un attiecībā uz noteikumiem par dalībvalstu ieguldījumu pētniecības programmās. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz ieņēmumiem no sankcijām, kas piemērotas, ievērojot LESD 126. panta 11. punktu, un attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem, kas rodas saistībā ar EBTA valstu dalību konkrētās Savienības programmās.

22. pants

Ziedojumi

1.  Komisija var pieņemt jebkurus ziedojumus Savienībai, piemēram, fondu līdzekļus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

2.  Tāda ziedojuma pieņemšanai, kura vērtība ir EUR 50 000 vai lielāka un kurš saistīts ar finansiāliem izdevumiem — tostarp turpmākiem izdevumiem —, kas pārsniedz 10 % no ziedojuma vērtības, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums; abas iestādes par to pieņem lēmumu divos mēnešos pēc Komisijas pieprasījuma pieņemšanas. Ja minētajā laikposmā nav izteikti iebildumi, Komisija pieņem galīgu lēmumu par ziedojuma pieņemšanu.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Savienībai sniegto ziedojumu pieņemšanu.

23. pants

Noteikumi par ieturējumiem un valūtas kursa korekcijām

1.  No maksājumu pieprasījumiem, kurus pēc tam iesniedz tīrās summas maksājumam, var veikt šādus atskaitījumus:

Pirmās daļas d) apakšpunktā minētās korekcijas var veikt, tieši atvelkot no jauniem starpposma maksājumiem vai saldo maksājuma tam pašam saņēmējam saistībā ar to pašu nodaļu, pantu un finanšu gadu, uz kuriem attiecas pārmaksājums.

Pirmās daļas c) un d) apakšpunktā minētajiem atskaitījumiem piemēro Savienības grāmatvedības noteikumus.

2.  Izmaksas par Savienībai piegādātiem ražojumiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus dalībvalstis atmaksā saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, sedz no budžeta tādā apmērā, kādā šīs izmaksas ir bez nodokļiem.

3.  Izmaksas par Savienībai piegādātiem ražojumiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus trešās valstis atmaksā, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, var segt no budžeta tādā apmērā kā:

4.  Korekcijas var izdarīt par atšķirībām, kas, izpildot budžetu, rodas valūtas maiņas rezultātā. Gada bilancē iekļauj galīgos ieņēmumus vai zaudējumus.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par atgūstamo nodokļu kontiem.

6.

NODAĻA

Specifikācijas princips

24. pants

Vispārīgi noteikumi

Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām. Nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

25. pants

Citu iestāžu, izņemot Komisiju, veiktie pārvietojumi

1.  Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:

2.  Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas veikšanas iestāde paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par savu nodomu. Ja Eiropas Parlaments vai Padome šajā termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, piemēro 27. pantā noteikto procedūru.

3.  Ikviena iestāde, izņemot Komisiju, var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei savā budžeta iedaļā veikt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot 10 % no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietojumu. Minētajiem pārvietojumiem piemēro 27. pantā noteikto procedūru.

4.  Ikviena iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā var izdarīt pārvietojumus no viena panta uz citu, iepriekš neinformējot Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā aprēķināms citu iestāžu, kas nav Komisija, veikto pārvietojumu procentuālais īpatsvars.

26. pants

Komisijas pārvietojumi

1.  Komisija savā budžeta iedaļā var patstāvīgi:

Trīs nedēļas pirms pirmās daļas b) apakšpunktā minētās pārvietošanas veikšanas Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par savu nodomu. Ja Eiropas Parlaments vai Padome šajā termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, piemēro 27. pantā noteikto procedūru.

Atkāpjoties no otrās daļas, finanšu gada divu pēdējo mēnešu laikā Komisija var patstāvīgi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu kopumā 5 % apmērā no attiecīgajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi divās nedēļās pēc sava lēmuma par minētajiem pārvietojumiem.

2.  Komisija savā budžeta iedaļā var lemt par šādiem apropriāciju pārvietojumiem no vienas sadaļas uz otru ar nosacījumu, ka tā par savu lēmumu nekavējoši informē Eiropas Parlamentu un Padomi:

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā aprēķināms Komisijas veikto iekšējo pārvietojumu procentuālais īpatsvars, un par pārvietojuma pieprasījumu pamatojumu.

27. pants

Iestāžu pārvietojumu priekšlikumi, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei

1.  Katra iestāde savus pārvietojumu priekšlikumus iesniedz vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.  Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumus par apropriāciju pārvietojumiem saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu, izņemot, ja Otrās daļas I sadaļā ir noteikts citādi.

3.  Izņemot steidzamus gadījumus, Eiropas Parlaments un Padome – Padome ar kvalificētu balsu vairākumu – lemj par katru pārvietojuma priekšlikumu sešās nedēļās pēc tam, kad to saņēmušas abas iestādes.

4.  Pārvietojuma priekšlikums tiek apstiprināts, ja sešu nedēļu laikposmā rodas kāda no šādām situācijām:

5.  Šā panta 3. punktā minētais sešu nedēļu laikposms tiek samazināts līdz trim nedēļām, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neprasa citādi, šādos gadījumos:

6.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome ir grozījusi pārvietojuma summu, savukārt otra iestāde ir to apstiprinājusi vai atturas no rīcības, vai ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir grozījusi pārvietojuma summu, par apstiprinātu uzskata mazāko no abām summām, ja vien attiecīgā iestāde neatsauc savu pārvietojuma priekšlikumu.

28. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz pārvietojumiem

1.  Apropriācijas var pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi "pro memoria".

2.  Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šādus ieņēmumus izlieto tiem mērķiem, kuriem tie paredzēti.

29. pants

Pārvietojumi saskaņā ar speciāliem noteikumiem

1.  Apropriāciju pārvietošanai tajās budžeta sadaļās, kuras paredzētas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam, struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Eiropas Zivsaimniecības fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un pētniecībai, piemēro Otrās daļas I, II un III sadaļas īpašos noteikumus.

2.  Lēmumus par pārvietojumiem, lai ļautu izlietot rezervi ārkārtas palīdzībai, pieņem Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma. Par katru ārkārtas darbību ir jāiesniedz atsevišķs priekšlikums.

Šā punkta nolūkā piemēro 27. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Ja Eiropas Parlaments un Padome nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un nevar panākt kopēju nostāju par šīs rezerves izmantošanu, Eiropas Parlaments un Padome nerīkojas saistībā ar Komisijas pārvietošanas priekšlikumu.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pieprasījumiem pārvietot līdzekļus no ārkārtas palīdzībai paredzētās rezerves.

7.

NODAĻA

Pareizas finanšu pārvaldības princips

30. pants

Saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi

1.  Apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.  Saskaņā ar saimnieciskuma principu resursi, ko iestādes lieto savas darbības veikšanai, tiek darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu noteikto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.  Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Minēto mērķu sasniegšanu pārrauga, izmantojot izpildes rādītājus katrai darbībai, un līdzekļu izlietotājas iestādes sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei 38. panta 3. punkta e) apakšpunktā minēto informāciju. Minēto informāciju sniedz katru gadu, iekļaujot to, vēlākais, budžeta projekta pavaddokumentos.

4.  Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, iestādes veic ex ante un ex post novērtējumu saskaņā ar Komisijas sniegtajām pamatnostādnēm. Šādu novērtēšanu piemēro visām programmām un darbībām, kas saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtējuma rezultātus izplata Eiropas Parlamentam, Padomei un administratīvajām iestādēm, kas tērē līdzekļus.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ex ante, starpposma un ex post novērtējumiem.

31. pants

Obligātais finanšu pārskats

1.  Jebkuram priekšlikumam vai iniciatīvai, ko Komisija, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ("Augstais pārstāvis") vai dalībvalsts iesniedz likumdevējai iestādei un kas var ietekmēt budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats un 30. panta 4. punktā paredzētais ex-ante novērtējums.

Jebkuram priekšlikuma vai ierosinājuma grozījumam, ko iesniedz likumdevējai iestādei un kas varētu būtiski iespaidot budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats, ko sagatavo iestāde, kura ierosina grozījumu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām, kas piemērojamas finanšu pārskatam.

2.  Budžeta procedūras laikā Komisija sniedz nepieciešamo informāciju, lai varētu salīdzināt atšķirības starp pieprasītājām apropriācijām un sākotnējām prognozēm, kas iekļautas finanšu pārskatā, ņemot vērā to, kā noris apspriedes par priekšlikumu vai iniciatīvu, kas iesniegta likumdevējai iestādei.

3.  Lai mazinātu krāpšanas un pārkāpumu iespēju, 1. punktā minētajā finanšu pārskatā sniedz informāciju par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, tāmi par saistībā ar šādu sistēmu veiktās kontroles izmaksām un ieguvumiem, un izvērtējumu par paredzamo kļūdas riska pakāpi, kā arī par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.

Šādā analīzē ņem vērā kļūdu iespējamo apmēru un veidu, kā arī attiecīgās politikas jomas konkrētos apstākļus un tai piemērojamos noteikumus.

32. pants

Budžeta izpildes iekšējā kontrole

1.  Budžetu izpilda saskaņā ar katram izpildes paņēmienam atbilstīgu lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli un saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem.

2.  Budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos pārvaldības līmeņos un kura uzdevums ir nodrošināt pamatotu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

3.  Lietderīgas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver turpmāk minēto:

4.  Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:

5.  Ja īstenošanas gaitā kļūdu līmenis pastāvīgi ir augsts, Komisija identificē kontroles sistēmu trūkumus un analizē iespējamo korekcijas pasākumu izmaksas un ieguvumus, kā arī veic vai ierosina atbilstīgu darbību, piemēram, piemērojamo noteikumu vienkāršošanu, kontroles sistēmu uzlabošanu un programmu vai nodrošināšanas sistēmu pārstrādāšanu.

33. pants

Izmaksu ziņā lietderīgas kontroles sistēmas

Iesniedzot pārskatītus vai jaunus izdevumu priekšlikumus, Komisija aplēš kontroles sistēmu izmaksas un ieguvumus, kā arī 31. panta 3. punktā minēto kļūdas riska līmeni.

8.

NODAĻA

Pārredzamības princips

34. pants

Pārskatu, budžetu un ziņojumu publicēšana

1.  Budžetu izveido un izpilda un pārskatus veido saskaņā ar pārredzamības principu.

2.  Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt to, ka budžetu un jebkurus budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Budžetus publicē trīs mēnešos no dienas, kad paziņots par to pieņemšanu galīgajā variantā.

Konsolidētos gada pārskatus un katras iestādes sagatavoto ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta provizorisku publicēšanu.

35. pants

Informācijas par saņēmējiem un citas informācijas publicēšana

1.  Informāciju par aizņēmumu un aizdevumu operācijām, par kurām Savienība ir slēgusi līgumus attiecībā uz trešām personām, iekļauj budžeta pielikumā.

2.  Komisija atbilstīgi un savlaicīgi dara pieejamu informāciju par saņēmējiem, kā arī par tā pasākuma veidu un mērķi, ko finansē no budžeta, ja budžetu tieši izpilda saskaņā ar 58. panta 1.punkta a) apakšpunktu, un tādu informāciju par saņēmējiem, ko sniedz vienības, personas un dalībvalstis, kurām budžeta izpildes uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem izpildes paņēmieniem.

Šā panta 1. punktā izklāstītais pienākums attiecas arī uz pārējām iestādēm attiecībā uz to saņēmējiem.

3.  Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot prasības attiecībā uz konfidencialitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Fizisku personu gadījumā tiek publicēts tikai saņēmēja vārds, atrašanās vieta, piešķirtā summa un tās piešķiršanas nolūks. Minēto informāciju atklāj, pamatojoties uz atbilstīgiem kritērijiem, piemēram, summas piešķiršanas regularitāti, piešķīruma veidu vai apmēru. Nosakot informācijas atklāšanas kritērijus un publicējamās informācijas detalizācijas pakāpi, ņem vērā konkrētajai nozarei un katram izpildes paņēmienam raksturīgās iezīmes.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā publicējama informācija par saņēmējiem. Attiecīgā gadījumā detalizācijas pakāpi un kritērijus nosaka attiecīgajos nozares noteikumos.

III

SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1.

NODAĻA

Budžeta izveide

36. pants

Ieņēmumu un izdevumu tāmes

1.  Katra iestāde, kas nav Komisija, sastāda savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta to Komisijai un vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei informācijai.

2.  Augstais pārstāvis apspriežas ar Komisijas locekļiem, kas atbildīgi par attīstības politiku, kaimiņattiecību politiku un starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās, par viņu attiecīgajām atbildības jomām.

3.  Komisija sagatavo pati savas tāmes, kuras tā tūlīt pēc pieņemšanas arī nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Sagatavojot savas tāmes, Komisija izmanto 37. pantā minēto informāciju.

37. pants

208. pantā minēto struktūru budžeta tāme

Katra struktūra, kas minēta 208. pantā, saskaņā ar tās izveides dokumentu katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei savu ieņēmumu un izdevumu tāmi, tostarp savu štatu sarakstu, un savu darba programmas projektu.

38. pants

Budžeta projekts

1.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kurā iekļauts budžeta projekts, līdz 1. septembrim pirms budžeta izpildes gada sākuma. Tā minēto priekšlikumu nosūta arī valstu parlamentiem informācijai.

Budžeta projektā iekļauj Savienības ieņēmumu un izdevumu vispārējā pārskata kopsavilkumu un konsolidē tāmes, kas minētas 36. pantā. Tajā var ietvert arī tāmes, kas atšķiras no tām, ko sagatavojušas iestādes.

Budžeta projekta uzbūve un izklāsts atbilst 44. līdz 49. panta prasībām.

Pirms katras budžeta projekta iedaļas ir ievads, ko sagatavo attiecīgā iestāde.

Komisija sagatavo budžeta projekta vispārējo ievadu. Vispārējā ievadā iekļauj finanšu tabulas ar galvenajiem datiem atbilstoši sadaļām un pamatojumus apropriāciju izmaiņām no viena finanšu gada līdz nākamajam atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām.

2.  Lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes saistībā ar spēkā esošo tiesību aktu un paredzēto tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz budžetu, Komisija pievieno budžeta projektam turpmāko gadu finanšu plānojumu.

Pēc budžeta pieņemšanas finanšu plānojumu atjaunina, lai iekļautu tajā budžeta procedūras rezultātus un jebkādus citus attiecīgos lēmumus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finanšu plānojumu.

3.  Budžeta projektam Komisija pievieno:

4.  Ja Komisija uztic budžeta izpildi publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā norāda:

Tomēr, ja PPP tiek izmantoti finanšu instrumenti, informāciju par minētajiem instrumentiem ietver 5. punktā minētajā darba dokumentā.

5.  Ja Komisija izmanto finanšu instrumentus, tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā norāda:

6.  Budžeta projektam Komisija pievieno arī jebkādu papildu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu savu budžeta pieprasījumu pamatojumam.

7.  Saskaņā ar 8. panta 5. punktu Lēmumā 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību ( 6 ), un nolūkā nodrošināt budžeta pārredzamību Savienības ārējās darbības jomā Komisija kopā ar budžeta projektu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei darba dokumentu, kurā vispusīgi atspoguļo:

8.  Šā panta 7. punktā minētajā dokumentā iekļauj arī:

39. pants

Budžeta projekta grozījumu vēstule

Pamatojoties uz jebkādu jaunu informāciju, kas nav bijusi pieejama laikā, kad tika izstrādāts budžeta projekts, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa kāda no pārējām iestādēm — katra attiecībā uz savu budžeta iedaļu —, vienlaikus iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta projekta grozījumu vēstules, pirms tiek sasaukta Samierināšanas komiteja, kas minēta LESD 314. pantā. Vēstules var ietvert arī grozījumu vēstuli, kurā jo īpaši ir atjauninātas izdevumu tāmes lauksaimniecībai.

40. pants

Dalībvalstu pienākumi, kas izriet no budžeta pieņemšanas

1.  Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka budžets pieņemts galīgajā variantā saskaņā ar procedūru, kas noteikta LESD 314. panta 9. punktā un Euratom līguma 106.a pantā.

2.  Tiklīdz ir paziņots, ka budžets pieņemts galīgajā variantā, visām dalībvalstīm no 1. janvāra nākamajā finanšu gadā vai no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā, ja tas notiek pēc 1. janvāra, ir jāizdara maksājumi, kas pienākas Savienībai, kā noteikts Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

41. pants

Budžeta grozījumu projekti

1.  Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kuri galvenokārt ir saistīti ar ieņēmumiem, šādos gadījumos:

Ja ir nenovēršami ārkārtas neparedzēti apstākļi, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kas galvenokārt ir saistīti ar izdevumiem.

2.  Citu iestāžu, izņemot Komisijas, pieprasījumus izdarīt budžeta grozījumus tādos pašos apstākļos, kas minēti 1. punktā, nosūta Komisijai.

Pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un pārējās iestādes izskata attiecīgo apropriāciju pārdales iespējas, īpaši pievēršoties jebkādu paredzēto apropriāciju nepilnīgai izlietošanai.

Budžeta grozījumiem piemēro 40. pantu. Budžeta grozījumu pamatojumā atsaucas uz budžetu, kura tāmē ar tiem izdara grozījumus.

3.  Komisija līdz katra finanšu gada 1. septembrim vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz budžeta grozījumu projektus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtas gadījumus vai Solidaritātes fonda izmantošanas gadījumus, kad budžeta grozījumu projektu drīkst iesniegt visu gadu jebkurā laikā. Tā var pievienot atzinumu pārējo iestāžu pieprasītajiem budžeta grozījumiem.

4.  Eiropas Parlaments un Padome apspriež budžeta grozījumu projektus, pienācīgi ņemot vērā to steidzamību.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta grozījumu projektiem.

42. pants

Tāmju un budžeta projektu agrāka iesniegšana

Komisija, Eiropas Parlaments un Padome var vienoties par agrākiem datumiem tāmju iesniegšanai un budžeta projekta pieņemšanai un iesniegšanai. Šādas vienošanās rezultātā tomēr nedrīkst tikt saīsināti vai pagarināti laikposmi, par kuriem pieņemts noteikums minēto dokumentu izskatīšanai saskaņā ar LESD 314. pantu un Euratom līguma 106.a pantu.

2.

NODAĻA

Budžeta uzbūve un izklāsts

43. pants

Budžeta uzbūve

Budžetu veido:

44. pants

Budžeta nomenklatūra

1.  Eiropas Parlaments un Padome klasificē Komisijas ieņēmumus un pārējo iestāžu ieņēmumus un izdevumus sadaļās, nodaļās, pantos un posteņos pēc to veida vai pēc izlietojuma, kam tie piešķirti.

2.  Komisijas iedaļā izdevumu pārskatu veido, pamatojoties uz nomenklatūru, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, un izdevumus klasificē pēc mērķa.

Katra sadaļa atbilst politikas jomai, un katra nodaļa parasti atbilst darbībai.

Katra sadaļa var ietvert darbības apropriācijas un administratīvās apropriācijas.

Administratīvās apropriācijas vienai sadaļai iekļauj vienā nodaļā.

3.  Atkarībā no mērķa administratīvās apropriācijas atsevišķām sadaļām klasificē šādi:

Jebkurus Komisijas administratīvos izdevumus, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, norāda atsevišķā kopsavilkuma pārskatā, tos klasificējot pēc veida.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta klasifikāciju.

45. pants

Negatīvu ieņēmumu aizliegums

1.  Budžetā neiekļauj negatīvus ieņēmumus.

2.  Pašu resursi, kas iemaksāti saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu ( 7 ), ir tīrās summas, un tās šādā veidā uzrāda budžeta ieņēmumu kopsavilkuma pārskatā.

46. pants

Uzkrājumi

1.  Katrā budžeta iedaļā var iekļaut sadaļu "uzkrājumi". Minētajā sadaļā iekļauj apropriācijas, ja:

Minētajā sadaļā paredzētās apropriācijas var izmantot vienīgi pēc tam, kad tās ir pārvietotas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzēto procedūru, ja uz pamatakta pieņemšanu attiecas LESD 294. pantā noteiktā procedūra, un saskaņā ar šīs regulas 27. pantā paredzēto procedūru visos pārējos gadījumos.

2.  Ja ir ievērojamas izpildes grūtības, Komisija finanšu gada laikā var ierosināt pārvietot apropriācijas uz "uzkrājumu" sadaļu. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu par šādiem pārvietojumiem saskaņā ar 27. pantu.

47. pants

Negatīvā rezerve

Komisijas iedaļā budžetā var būt "negatīva rezerve", kuras lielākais apmērs ir EUR 200 000 000 . Šajā rezervē, ko iekļauj atsevišķā sadaļā, ietver tikai maksājumu apropriācijas.

Šo negatīvo rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumu saskaņā ar 26. un 27. pantā noteikto procedūru.

48. pants

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

1.  Komisijas iedaļa budžetā ietver rezervi ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.

2.  Šā panta 1. punktā minēto rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumu saskaņā ar 27. un 29. pantā noteikto procedūru.

49. pants

Budžeta izklāsts

1.  Budžetā uzrāda:

2.  Papildus 1. punktā minētajiem dokumentiem Eiropas Parlaments un Padome var pievienot budžetam jebkādus citus atbilstošus dokumentus.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz budžeta izklāstu, tostarp to, kā nosakāmi faktiskie izdevumi pēdējā finanšu gadā, attiecībā uz kuru konti ir slēgti, par budžeta piezīmēm un par štatu sarakstiem.

50. pants

Noteikumi par personāla štatu sarakstiem

1.  Šīs regulas 49. panta 1. punkta c) apakšpunktā aprakstītie štatu saraksti ir galīgais limits katrai iestādei vai struktūrai; nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu.

Tomēr ikviena iestāde vai struktūra var mainīt savu štatu sarakstu līdz 10 % apmērā no atļautajām amata vietām, izņemot attiecībā uz AD 16, AD 15 un AD 14 pakāpi, ievērojot šādus nosacījumus:

Trīs nedēļas pirms otrajā daļā minēto izmaiņu izdarīšanas iestāde paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par savu nodomu tās veikt. Ja Eiropas Parlaments un Padome šajā laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, iestāde atturas no izmaiņu veikšanas un tiek piemērota 41. pantā minētā procedūra.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, ko atļāvusi iestāde, kas kompetenta iecelt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus.

3.

NODAĻA

Budžeta disciplīna

51. pants

Atbilstība daudzgadu finanšu shēmai

Budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai.

52. pants

Savienības aktu atbilstība budžetam

Ja Savienības akta īstenošana pārsniedz budžetā pieejamās apropriācijas, šādu aktu var īstenot finanšu izteiksmē tikai pēc tam, kad ir izdarīti attiecīgi grozījumi budžetā.

IV

SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1.

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

53. pants

Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu

1.  Komisija izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar šo regulu, uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju robežās.

2.  Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un par informāciju par personas datu nosūtīšanu revīzijas vajadzībām.

54. pants

Pamatakts un izņēmumi

1.  Pirms var izmantot budžetā iekļautās apropriācijas jebkurai Savienības darbībai, ir jābūt pieņemtam pamataktam.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var īstenot bez pamatakta, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Savienības kompetences jomā:

Apropriāciju kopsumma izmēģinājuma projektiem nepārsniedz EUR 40 000 000 vienā finanšu gadā;

Apropriāciju kopsumma šajā punktā minētajām jaunajām sagatavošanas darbībām nedrīkst pārsniegt EUR 50 000 000 jebkurā finanšu gadā, un sagatavošanas darbībām faktiski atvēlēto apropriāciju kopsumma nepārsniedz pārsniegt EUR 100 000 000 ;

Savienības krīzes pārvarēšanas operāciju nolūkā sagatavošanas pasākumi ir paredzēti, inter alia, lai izvērtētu darbības vajadzības, nodrošinātu līdzekļu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus darbības sākšanai.

Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome pēc augstā pārstāvja priekšlikuma.

Lai nodrošinātu sagatavošanas pasākumu ātru īstenošanu, Augstais pārstāvis pēc iespējas drīz informē Eiropas Parlamentu un Komisiju par Padomes ieceri uzsākt sagatavošanas pasākumu un jo īpaši par šim nolūkam aplēstajiem līdzekļiem. Komisija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līdzekļu ātru izmaksu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par sagatavošanas darbību finansēšanu KĀDP jomā;

Iesniedzot budžeta projektu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām, un tajā ir arī rezultātu izvērtējums un turpmāk paredzētās darbības.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pamataktu un par šā panta 2. punktā minētajiem izņēmumiem.

55. pants

Budžeta izpilde iestādēs, kas nav Komisija

Komisija piešķir pārējām iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas.

Lai veicinātu Savienības delegāciju administratīvo apropriāciju izpildi, EĀDD un Komisija var vienoties par sīki izstrādātiem noteikumiem. Šādas vienošanās nesatur nekādas atkāpes no šīs regulas vai deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

56. pants

Budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana

1.  Komisija un ikviena no pārējām iestādēm var savu struktūrvienību robežās deleģēt to budžeta izpildes pilnvaras saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un saviem iekšējiem noteikumiem tādā apjomā, kādu tās paredz dokumentā, ar kuru šīs pilnvaras deleģē. Attiecīgi pilnvarotie rīkojas tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

2.  Tomēr Komisija var Savienības delegāciju vadītājiem deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras attiecībā uz iedaļas "Komisija" darbības apropriācijām. Tā vienlaikus par to informē Augsto pārstāvi. Ja Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā Komisijas kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi piemēro Komisijas noteikumus par budžeta izpildi un uz viņiem attiecas tie paši pienākumi, saistības un atbildības prasības, kas attiecas uz jebkuru citu Komisijas kredītrīkotājiu ar pastarpināti deleģētām pilnvarām.

Komisija deleģējumu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.

Šā panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā Augstais pārstāvis veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu sadarbību starp Savienības delegācijām un Komisijas dienestiem.

57. pants

Interešu konflikts

1.  Finanšu dalībnieki un citas personas, kas iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm.

Ja šāds risks pastāv, attiecīgā persona atturas no šādas darbības veikšanas un nodod jautājumu deleģētajam kredītrīkotājam, kurš rakstiski apstiprina, vai pastāv interešu konflikts. Attiecīgā persona arī informē savu tiešo priekšnieku. Ja interešu konflikts tiek konstatēts, attiecīgā persona pārtrauc visas darbības konkrētajā jomā. Deleģētais kredītrīkotājs personīgi veic turpmākas atbilstīgas darbības.

2.  Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar saņēmēju.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu, lai noteiktu to, kas var radīt interešu konfliktu, kā arī procedūru, kas jāievēro šādos gadījumos.

2.

NODAĻA

Izpildes paņēmieni

58. pants

Budžeta izpildes paņēmieni

1.  Komisija budžetu izpilda šādi:

2.  Komisija saglabā atbildību par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 317. pantu un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par darbībām, ko veikušas saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu pilnvarotās vienības un personas. Ja pamataktā ir noteikta pilnvarotā vienība vai persona, 31. pantā paredzētajā finanšu pārskatā iekļauj pilnīgu pamatojumu konkrētās vienības vai personas izvēlei.

3.  Vienības un personas, kuras pilnvarotas saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, pilnībā sadarbojas, aizstāvot Savienības finanšu intereses. Deleģēšanas nolīgumos Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) paredz tiesības visaptveroši īstenot savas LESD noteiktās pilnvaras, veicot līdzekļu revīziju.

Komisija budžeta izpildes uzdevumus deleģē šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām vienībām un personām ar noteikumu, ka pastāv pārredzamas, nediskriminējošas, efektīvas un lietderīgas procedūras šo uzdevumu faktiskai īstenošanai.

4.  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma tiem dara pieejamus visus deleģēšanas nolīgumus.

5.  Vienības un personas, kuras pilnvarotas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar 35. panta 2. punktu nodrošina ikgadēju atbilstīgu informācijas par saņēmējiem ex post publiskošanu. Komisiju informē par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem.

6.  Vienībām un personām, kuras pilnvarotas 1. punkta c) apakšpunktā, nav deleģētā kredītrīkotāja statusa.

7.  Komisija nevar piešķirt trešām personām izpildes pilnvaras, ja šādas pilnvaras lielā mērā ir saistītas ar tiesībām rīkoties pēc saviem ieskatiem saistībā ar politisku izvēli.

▼M3

8.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta izpildes metodēm, tostarp tiešu pārvaldību, par izpildaģentūrām deleģēto pilnvaru īstenošanu un par konkrētiem noteikumiem, īstenojot netiešu pārvaldību ar starptautiskām organizācijām, ar 208. un 209. pantā minētajām struktūrām, ar publisko tiesību subjektiem vai struktūrām, kuras reglamentē privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzdevumu, ar struktūrām, kuras reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības un kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, un ar personām, kurām ir uzticēts veikt konkrētas darbības KĀDP jomā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu arī attiecībā uz kritērijiem bezpeļņas organizāciju pielīdzināšanai starptautiskām organizācijām.

▼B

59. pants

Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

1.  Ja Komisija budžeta izpildi nodrošina, īstenojot dalītu pārvaldību, budžeta izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Komisija un dalībvalstis, pārvaldot Savienības līdzekļus, ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības darbības pamanāmību. Tādēļ Komisija un dalībvalstis izpilda katra savus kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas izrietošos pienākumus, kas noteikti šajā regulā. Papildu noteikumus nosaka nozaru noteikumos.

2.  Pildot ar budžeta izpildi saistītus uzdevumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp likumdošanas, regulatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti:

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, dalībvalstis, ievērojot proporcionalitātes principu un saskaņā ar šo pantu un attiecīgajiem nozares noteikumiem, veic ex ante un ex post kontroli, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas, veicot darījumu pārbaudes izlases kārtā un/vai balstoties uz risku. Tās arī veic nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā šajā sakarā uzsāk tiesvedību.

Dalībvalstis piemēro saņēmējiem iedarbīgus, preventīvus un samērīgus sodus, ja to paredz nozaru noteikumi un konkrēti noteikumi valstu tiesību aktos.

Veicot riska izvērtējumu un ievērojot nozaru noteikumus, Komisija uzrauga dalībvalstīs ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija savā revīzijas darbā ievēro proporcionalitātes principu un saskaņā ar nozaru noteikumiem ņem vērā novērtētā riska līmeni.

3.  Saskaņā ar nozaru noteikumos paredzētajiem kritērijiem un procedūrām dalībvalstis atbilstīgā līmenī izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli. Minētās struktūras var arī veikt uzdevumus, kas nav saistīti ar Savienības līdzekļu pārvaldīšanu, un tās var uzticēt dažus savus uzdevumus citām struktūrām.

Pieņemot lēmumu par struktūru izraudzīšanos, dalībvalstis var balstīt savu lēmumu uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas ir būtībā vienādas ar jau esošajām iepriekšējā darbības laikposma sistēmām un vai tās ir darbojušās efektīvi.

Ja revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītās iestādes vairs neatbilst nozaru noteikumos paredzētajiem kritērijiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo struktūru uzdevumu īstenošanas trūkumi ir novērsti, tostarp pārtraucot izraudzīšanu saskaņā ar nozaru noteikumiem.

Nozaru noteikumos nosaka Komisijas lomu šajā punktā izklāstītajā procesā.

4.  Struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar 3. punktu:

5.  Saskaņā ar 3. punktu izraudzītās struktūras līdz nākamā finanšu gada 15. februārim iesniedz Komisijai:

Pārskatiem, kas minēti pirmās daļas a) apakšpunktā, un kopsavilkumam, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, pievieno neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kas sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem. Minētajā atzinumā konstatē, vai pārskatos sniegtā informācija ir patiesa un objektīva, vai Komisijai iesniegtais pieprasījums par izdevumu atmaksāšanu ir likumīgs un pareizs un vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas atbilstoši. Atzinumā arī paziņo, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā.

Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija var noteikto termiņu 15. februāri izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.

Dalībvalstis var attiecīgā līmenī publiskot šajā punktā minēto informāciju.

Turklāt dalībvalstis var iesniegt atbilstīgā līmenī parakstītas deklarācijas, pamatojoties uz šajā punktā minēto informāciju.

6.  Lai nodrošinātu to, ka Savienības līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, Komisija:

Komisija, pēc tam, kad dalībvalsts iesniegusi savus apsvērumus, un tiklīdz tā ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, pilnībā vai daļēji atceļ maksājumu apturēšanu vai pārtraukšanu. 66. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā ietver visus pienākumus, kas noteikti šajā daļā.

7.  Nozaru noteikumos ņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības programmu vajadzības, un tas jo īpaši attiecas uz vadības sagatavotās deklarācijas saturu, 3. punktā izklāstīto procesu un revīzijas funkciju.

8.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par dalītu pārvaldību ar dalībvalstīm, tostarp par to, kā veidojams to struktūru reģistrs, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli, un par pasākumiem paraugprakses popularizēšanai.

60. pants

Netieša pārvaldība

1.  Vienības un personas, kurām budžeta izpildes uzdevumi uzticēti saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārvaldot Savienības līdzekļus, ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības darbības pamanāmību. Pārvaldot Savienības līdzekļus, tās garantē Savienības finanšu interešu aizsardzību tādā līmenī, kas ir vienāds ar šajā regulā prasīto, un pienācīgi ņem vērā:

2.  Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotās vienības un personas saskaņā ar proporcionalitātes principu:

▼M3

▼B

Personas, kas pilnvarotas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta viii) punktā, pieņem savus finanšu noteikumus ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu. Tās nodrošina atbilstību šā punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktajām prasībām ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc to pilnvaru sākuma. Ja šā perioda beigās tās nodrošina tikai daļēju atbilstību minētajām prasībām, Komisija veic attiecīgus pasākumus stāvokļa izlabošanai, lai uzraudzītu un atbalstītu tām uzticēto uzdevumu veikšanu.

▼M3

3.  Saskaņā ar šīs regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu pilnvarotās vienības un personas, veicot uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi, novērš, atklāj, labo un paziņo Komisijai pārkāpumus un krāpšanu. Minētajā nolūkā tās saskaņā ar proporcionalitātes principu veic ex ante un ex post kontroles, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas, izmantojot tipiskus un/vai ar risku saistītus darījumu paraugus, lai nodrošinātu no budžeta finansēto darbību efektīvu un pareizu izpildi. Tās arī veic nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšanu, liedz piekļuvi Savienības līdzekļiem vai piemēro finansiālas sankcijas un vajadzības gadījumā minētajā sakarībā uzsāk tiesvedību.

▼B

4.  Komisija var apturēt maksājumus 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotajām vienībām un personām, jo īpaši, ja ir atklātas sistēmiskas kļūdas, kas rada šaubas par attiecīgās vienības vai personas iekšējās kontroles sistēmas uzticamību vai pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

Neatkarīgi no 92. panta atbildīgais kredītrīkotājs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt maksājumus šādām vienībām vai personām nolūkā veikt turpmākas pārbaudes, ja:

5.  Neskarot 7. punktu, 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotās vienības un personas iesniedz Komisijai:

Pirmajā daļā minētajiem dokumentiem pievieno saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu. Minētajā atzinumā konstatē, vai pārskatos sniegtā informācija ir patiesa un objektīva, vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas atbilstoši un vai pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Atzinumā arī paziņo, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti pirmās daļas b) apakšpunktā norādītajā pārvaldības deklarācijā.

Pirmajā daļā minētos dokumentus Komisijai iesniedz ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 15. februārī. Otrajā daļā minēto atzinumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā 15. martā.

Šajā punktā izklāstītie pienākumi neskar nolīgumos, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm. Šādi nolīgumi ietver vismaz minēto starptautisko organizāciju un trešo valstu pienākumu reizi gadā iesniegt Komisijai apliecinājumu, ka attiecīgajā finanšu gadā Savienības ieguldījums ir izmantots un uzskaitīts saskaņā ar 2. punktā noteiktajām prasībām un ievērojot pienākumus, kas noteikti šādos nolīgumos.

6.  Neskarot 7. punktu, Komisija:

▼M3

7.  Panta 5. un 6. punktu nepiemēro Savienības sniegtajiem līdzekļiem vienībām un personām, kam piemēro atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru saskaņā ar 208. un 209. pantu.

8.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par netiešo pārvaldību, tostarp par netiešas pārvaldības nosacījumu definēšanu saskaņā ar kuriem vienību un personu sistēmām, noteikumiem un procedūrām jābūt līdzvērtīgām tiem, ko piemēro Komisija, par pārvaldības deklarācijām un atbilstības paziņojumiem, par procedūrām pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai, par pienākumu paziņot Komisijai par konstatētu krāpšanu un pārkāpumiem, par tādu izmaksu izslēgšanu no Savienības finanšu izdevumiem, kas radušās, pārkāpjot piemērojamos noteikumus un no piemērotajām finansiālajām sankcijām.

▼B

61. pants

Ex ante izvērtēšana un deleģēšanas nolīgumi

1.  Pirms Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām vienībām vai personām, tā iegūst pierādījumus par 60. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

Ja 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotās vienības vai personas sistēmās vai noteikumos, vai procedūrās, kas attiecas uz minētajai vienībai vai personai uzticēto Savienības līdzekļu pārvaldību, notiek ievērojamas izmaiņas, attiecīgā vienība vai persona nekavējoši par to informē Komisiju. Komisija pārskata deleģēšanas nolīgumus, kas noslēgti ar attiecīgo vienību vai personu, lai nodrošinātu 60. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā izklāstīto prasību turpmāku ievērošanu.

2.  Izņemot, ja pamataktā ir noteikta pilnvarotā vienība, Komisija izvēlas vienību no vienas no 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), v) un vi) punktā uzskaitītajām kategorijām, pienācīgi ņemot vērā uzticamo uzdevumu raksturu, kā arī attiecīgo vienību pieredzi un darbības un finanšu resursus. Atlase ir pārredzama, tai ir objektīvs pamatojums, un tā nedrīkst izraisīt interešu konfliktu.

3.  Deleģēšanas nolīgumi paredz prasības, kas noteiktas 60. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā. Tie skaidri definē vienībai uzticētos uzdevumus un ietver attiecīgās vienības vai personas apņemšanos izpildīt 60. panta 2. punkta pirmās daļas e) un f) apakšpunktā noteiktos pienākumus un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu izraisīt interešu konfliktu.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to noteikumu un procedūru ex ante izvērtēšanu, kas piemērojama, īstenojot netiešu pārvaldību, un par deleģēšanas nolīgumu saturu.

62. pants

Izpildaģentūras

1.  Komisija var pilnvarot izpildaģentūras Komisijas vārdā un tās pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenot Savienības programmu vai projektu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus ( 8 ). Izpildaģentūras izveido ar Komisijas lēmumu, un atbilstoši Savienības tiesību aktiem tās ir juridiskas personas.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par izpildaģentūrām deleģēto pilnvaru īstenošanu.

2.  Atbilstīgo darbības apropriāciju izpildi veic izpildaģentūras direktors ar tiešu pārvaldību.

63. pants

Pilnvaru deleģēšanas ierobežojumi

1.  Izpildes pasākumus, kas saistīti ar Savienības līdzekļu izlietošanu, tostarp maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, Komisija neuztic ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām, izņemot 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta v), vi) un vii) punktā minēto gadījumu vai īpašus gadījumus, kad:

2.  Komisija ar līgumu var uzticēt ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām, kam nav publiska dienesta uzdevumu, šādus uzdevumus: tehniskās pieredzes uzdevumi un administratīvi, sagatavošanas vai papilduzdevumi, kas nav saistīti ar publiskas varas izmantošanu un ar lēmumu pieņemšanu pēc sava ieskata.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pilnvarojumu konkrētām ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām veikt uzdevumus saskaņā ar Pirmās daļas V sadaļā izklāstītajiem iepirkuma noteikumiem.

3.

NODAĻA

Finanšu dalībnieki

1.

iedaļa

Pienākumu nošķiršanas princips

64. pants

Pienākumu nošķiršana

1.  Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un savstarpēji izslēdzoši.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par visu finanšu dalībnieku tiesībām un pienākumiem.

2.

iedaļa

Kredītrīkotājs

65. pants

Kredītrīkotājs

1.  Katra iestāde pilda kredītrīkotāja pienākumus.

2.  Šajā sadaļā jēdziens "personāls" attiecas uz personām, kas paredzētas Civildienesta noteikumos.

3.  Katra iestāde saskaņā ar sava reglamenta noteikumiem atbilstīga līmeņa personālam deleģē kredītrīkotāja pienākumus. Tā savos iekšējos administratīvajos noteikumos norāda darbiniekus, kuriem deleģē minētos pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un to, vai personas, kurām minētās pilnvaras deleģētas, var deleģēt tās tālāk.

4.  Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai pastarpināti deleģē tālāk vienīgi personālam.

5.  Atbildīgie kredītrīkotāji rīkojas tādā apmērā, kā noteikts deleģēšanas vai pastarpinātas deleģēšanas dokumentā. Atbildīgajam kredītrīkotājam darbā var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kam uzticēts kredītrīkotāja pārraudzībā veikt noteiktas darbības, kuras vajadzīgas budžeta izpildei un pārskatu izklāstam.

6.  Ja saskaņā ar 56. panta 2. punktu Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi ir pakļauti Komisijai kā iestādei, kas ir atbildīga par viņu kā kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām uzdevumu un pienākumu noteikšanu, izpildi, pārraudzību un izvērtēšanu. Komisija vienlaikus par to informē Augsto pārstāvi.

7.  Atbildīgajam kredītrīkotājam var palīdzēt darbinieki, kuriem uzticēts kredītrīkotāja pakļautībā veikt konkrētus uzdevumus, kas vajadzīgi budžeta izpildei, kā arī finanšu un pārvaldības informācijas sagatavošanai. Attiecībā uz darbiniekiem, kuri palīdz atbildīgajiem kredītrīkotājiem, attiecas 57. pants.

8.  Katra iestāde informē Revīzijas palātu, Eiropas Parlamentu un Padomi par deleģēto kredītrīkotāju, iekšējo revidentu un grāmatvežu iecelšanu un atlaišanu, kā arī par jebkuriem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem.

9.  Katra iestāde informē Revīzijas palātu par avansu pārziņa iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 69. panta 1.punktu un 70. pantu.

10.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par palīdzību atbildīgajiem kredītrīkotājiem, un par iekšējiem deleģēšanu reglamentējošiem noteikumiem.

66. pants

Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi

1.  Katrā iestādē kredītrīkotājs ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, kā arī par to, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā deleģētais kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, veidojot tos atbilstīgi 32. pantam un obligātajiem standartiem, kurus pieņēmusi katra iestāde, un veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar pārvaldības apstākļiem un finansēto darbību raksturu. Šādas struktūras un sistēmu izveidē veic vispusīgu riska analīzi, kurā ņem vērā to izmaksu lietderību.

3.  Lai izpildītu izdevumus, atbildīgais kredītrīkotājs uzņem budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

4.  Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sagatavošana, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

5.  Katrai operācijai veic vismaz ex ante kontroli, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi un jau veiktu kontroļu pieejamiem rezultātiem, lai skatītu operācijas darbības un finanšu aspektus.

Ex ante kontrole ietver operācijas uzsākšanu un pārbaudi.

Katrai atsevišķai operācijai pārbaudi veic darbinieki, kas nav uzsākuši operāciju. Darbinieki, kas veic pārbaudi, nav pakļauti darbiniekiem, kuri uzsākuši operāciju.

6.  Deleģētais kredītrīkotājs var ieviest ex post kontroles, lai pārbaudītu operācijas, kas jau ir apstiprinātas pēc ex ante kontroles. Šādas kontroles var organizēt izlases veidā atbilstoši riskam.

Ex ante kontroles veic darbinieki, kas nav atbildīgi par ex post kontrolēm. Darbinieki, kas ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nav pakļauti darbiniekiem, kas ir atbildīgi par ex ante kontrolēm.

Ja deleģētais kredītrīkotājs labuma guvēju finanšu revīzijas veic kā ex post kontroles, attiecīgie revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un pārredzami un ar tiem tiek ievērotas gan Komisijas, gan revidējamo subjektu tiesības.

7.  Darbiniekiem, kas atbild par finanšu operāciju pārvaldības kontroli, ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Tie ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko izveidojusi katra iestāde.

8.  Ja darbinieks, kas ir iesaistīts finanšu pārvaldībā un darījumu kontrolē, uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem vai dienesta noteikumiem, kas šim darbiniekam jāievēro, viņš par to attiecīgi informē savu tiešo priekšnieku. Ja darbinieks to dara rakstiski, tiešais priekšnieks atbild rakstiski. Ja tiešais priekšnieks nerīkojas vai apstiprina sākotnējo lēmumu vai norādījumu un darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, darbinieks rakstiski informē deleģēto kredītrīkotāju. Ja minētais kredītrīkotājs neveic nekādus pasākumus, darbinieks informē attiecīgo komisiju, kas minēta 73. panta 6. punktā.

Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, darbinieks par to informē iestādes un struktūras, kuras šādam nolūkam norādītas attiecīgos tiesību aktos. Līgumos ar ārējiem revidentiem, kas veic Savienības finanšu pārvaldības revīzijas, ārējiem revidentiem paredz pienākumu informēt deleģēto kredītrīkotāju par visām aizdomām sakarā ar nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm.

9.  Deleģētais kredītrīkotājs ziņo iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un pārvaldības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un kurā tiek deklarēts, ja vien citādi nav norādīts atrunās, kas saistītas ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām, ka viņam ir pietiekama pārliecība par to, ka:

▼M3

Darbības ziņojumā izklāsta operāciju rezultātus, atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem, ar šīm operācijām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas lietderību un efektivitāti, tostarp vispārēju izvērtējumu par kontroļu izmaksām un ieguvumiem. Tajā iekļauts arī šo operāciju vispārējo rezultātu izvērtējumu, kā arī izvērtējums, cik lielā mērā atļautās operācijas izmaksas ir ietekmējušas politikas mērķu sasniegšanu un radījušas Savienības pievienoto vērtību.

▼B

Ne vēlāk kā katra gada 15. jūnijā Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības ziņojumu kopsavilkumu par iepriekšējo gadu. Eiropas Parlamentam un Padomei dara pieejamus arī katra deleģētā kredītrīkotāja gada darbības ziņojumus.

▼M3

Kredītrīkotāju un attiecīgā gadījumā iestāžu, biroju, struktūru un aģentūru deleģēto kredītrīkotāju gada darbības ziņojumus par iepriekšējo gadu publicē viegli pieejamā veidā attiecīgās iestādes, biroja, struktūras vai aģentūras tīmekļa vietnē ne vēlāk kā katra gada 1. jūlijā, piemērojot pienācīgi pamatotus konfidencialitātes un drošības apsvērumus.

▼B

10.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ex ante un ex post kontrolēm, apliecinošo dokumentu glabāšanu, profesionālo standartu kodeksu, kredītrīkotāja bezdarbību, informācijas nosūtīšanu grāmatvedim un ziņojumiem par sarunu procedūrām.

67. pants

Savienības delegāciju vadītāju pilnvaras un pienākumi

1.  Ja saskaņā ar 56. panta 2. punktu Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi cieši sadarbojas ar Komisiju, lai pienācīgi izlietotu līdzekļus un jo īpaši lai nodrošinātu finanšu darījumu likumību un pareizību, pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu līdzekļu pārvaldībā, kā arī Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

Šajā nolūkā delegāciju vadītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādu situāciju, kurā varētu tikt apdraudēta Komisijas atbildība par budžeta izpildi, kas viņiem pastarpināti deleģēta, kā arī jebkuru prioritāšu konfliktu, kas varētu ietekmēt viņiem pastarpināti deleģēto finanšu pārvaldības uzdevumu izpildi.

Ja rodas šā punkta otrajā daļā minētā situācija vai konflikts, Savienības delegāciju vadītāji nekavējoties par to informē Komisijas un EĀDD atbildīgos ģenerāldirektorus. Minētie ģenerāldirektori veic piemērotus pasākumus, lai šo situāciju atrisinātu.

2.  Ja Savienības delegāciju vadītāji nonāk situācijā, kas minēta 66. panta 8. punktā, viņi vēršas pie specializētās finanšu pārkāpumu komisijas, kas izveidota saskaņā ar 73. panta 6. punktu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, viņi informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.  Savienības delegāciju vadītāji, kuri saskaņā ar 56. panta 2. punktu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, iesniedz ziņojumus savam attiecīgajam deleģētajam kredītrīkotājam, lai viņš saņemtos ziņojumus var iekļaut savā gada darbības pārskatā, kas minēts 66. panta 9. punktā. Savienības delegāciju vadītāju sniegtajos ziņojumos iekļauj informāciju par viņu delegācijās ieviesto iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību, un sniedz ticamības apliecinājumu, kas minēts 73. panta 5. punkta trešajā daļā. Minētos ziņojumus pievieno deleģētā kredītrīkotāja gada darbības pārskatam un dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti.

Savienības delegāciju vadītāji pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Šajā sakarā viņus var aicināt piedalīties attiecīgo struktūru sanāksmēs un palīdzēt atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam.

4.  Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 56. panta 2. punktu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, atbild uz visiem pieprasījumiem, ko Komisijas deleģētais kredītrīkotājs iesniedz pēc pašas Komisijas pieprasījuma vai — saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu — pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma.

5.  Komisija nodrošina, ka pastarpināti deleģētās pilnvaras neietekmē budžeta izpildes apstiprināšanas procesu atbilstoši LESD 319. pantam.

3.

iedaļa

Grāmatvedis

68. pants

Grāmatveža pilnvaras un pienākumi

1.  Katra iestāde ieceļ grāmatvedi, kas ikvienā iestādē ir atbildīgs par:

EĀDD grāmatvedis ir atbildīgs tikai par budžeta iedaļu "EĀDD", ko izpilda EĀDD. Komisijas grāmatvedis joprojām ir atbildīgs par visu budžeta iedaļu "Komisija", tostarp par grāmatvedības darbībām, kas saistītas ar Savienības delegāciju vadītājiem pastarpināti deleģētajām apropriācijām.

Attiecībā uz budžeta "EĀDD" iedaļas izpildi Komisijas grāmatvedis ir arī EĀDD grāmatvedis, ievērojot 213. pantu.

2.  Komisijas grāmatvedis saskaņā ar Pirmās daļas IX sadaļu ir atbildīgs par grāmatvedības noteikumu un saskaņota kontu plāna noteikšanu.

3.  Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri patiesi un godīgi atspoguļo iestāžu finansiālo stāvokli un budžeta izpildi, grāmatveži iegūst no kredītrīkotājiem. Kredītrīkotāji garantē minētas informācijas ticamību.

4.  Pirms iestāde vai 208. pantā minētā struktūra pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, tādējādi apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati patiesi un godīgi atspoguļo iestādes vai 208. pantā minētās struktūras finansiālo stāvokli.

Šajā nolūkā grāmatvedis pārbauda, vai pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, kas minēti 143. pantā, un grāmatvedības procedūrām, kas minētas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, un ka pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

Deleģētie kredītrīkotāji pārsūta jebkādu informāciju, kas grāmatvedim vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotāji paliek pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību un par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnību un precizitāti.

5.  Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

6.  Izņemot, ja šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to drošu glabāšanu.

7.  Īstenojot programmu vai darbību, Komisija savā vārdā un uzdevumā var atvērt fiduciāros kontus, lai 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) vai vi) punktā pilnvarotā vienība tos varētu pārvaldīt.

Par šo kontu atvēršanu ir atbildīgs kredītrīkotājs, kas atbild par programmas vai darbības īstenošanu; kredītrīkotājs par to vienojas ar Komisijas grāmatvedi.

Par šo kontu pārvaldību ir atbildīgs kredītrīkotājs.

8.  Komisijas grāmatvedis definē noteikumus par fiduciāro kontu atvēršanu, pārvaldību un slēgšanu, kā arī par to izmantošanu.

9.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kas piemērojami grāmatveža pilnvarām un pienākumiem, tostarp grāmatveža iecelšanai un kārtībai, kādā viņš beidz pildīt pienākumus, viņa atzinumam par grāmatvedības un inventāra uzskaites sistēmām, kases un bankas kontu pārvaldībai, parakstiem uz kontiem, kontu atlikumu pārvaldībai, pārvedumiem un pārrēķinu operācijām, maksāšanas veidiem, juridiskas personas dokumentiem un apliecinošo dokumentu glabāšanai.

69. pants

Pilnvaras, ko grāmatvedis var deleģēt

1.  Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus viņa pakļautībā esošajam personālam.

Deleģēšanas dokumentā nosaka minētos uzdevumus.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par personām, kas ir pilnvarotas pārvaldīt kontus vietējā struktūrvienībā.

4.

iedaļa

Avansu pārzinis

70. pants

Avansa konti

1.  Tādu ieņēmumu iekasēšanai, kas nav pašu resursi, un tādu nelielu summu maksāšanai, kas paredzētas saskaņā ar šo Regulu pieņemtos deleģētajos aktos, var izveidot avansa kontus.

Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības jomā 128. panta nozīmē avansa kontus var izmantot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko kārtējam finanšu gadam apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome.

2.  Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis un nodod iestādes grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz nosacījumiem, kas piemērojami avansu kontiem, tostarp maksimālās summas, ko maksā avansu pārziņi, un noteikumiem, kuri attiecas arī uz ārējām darbībām, tostarp avansu pārziņu izvēlēšanās kārtību, uz līdzekļu iemaksu avansu kontos un uz pārbaudēm, ko veic kredītrīkotāji un grāmatveži, un uz iepirkuma procedūru ievērošanu. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par avansu kontu izveidošanu un avansu pārziņiem Savienības delegācijās.

4.

NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1.

iedaļa

Vispārīgi noteikumi

71. pants

Finanšu dalībniekiem piešķirtā deleģējuma atsaukšana un pilnvaru apturēšana

1.  Iestāde, kas tieši vai pastarpināti pilnvarojusi atbildīgos kredītrīkotājus, var šīs pilnvaras jebkurā laikā atsaukt uz laiku vai galīgi.

2.  Iestāde, kas tos iecēlusi, var jebkurā laikā atstādināt grāmatvedi vai avansu pārzini, vai abus no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

3.  Šis pants neskar disciplināro atbildību, pie kādas saukti 1. un 2. punktā minētie finanšu dalībnieki.

72. pants

Kredītrīkotāja atbildība par nelikumīgu darbību, krāpšanu vai korupciju

1.  Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 71. pantā minētos finanšu darbiniekus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Savienības finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Savienības vai dalībvalstu ierēdņi.

2.  Neskarot šīs regulas 73., 74. un 75. pantu, katrs atbildīgais kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis ir saucams pie disciplināras atbildības, un tas maksā kompensāciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kuras šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši OLAF.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par kredītrīkotāju, grāmatvežu un avansu pārziņu atbildību nelikumīgas darbības, krāpšanas vai korupcijas gadījumā.

2.

iedaļa

Noteikumi par kredītrīkotājiem

73. pants

Noteikumi par kredītrīkotājiem

1.  Atbildīgais kredītrīkotājs maksā kompensāciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

2.  Prasību maksāt kompensāciju piemēro jo īpaši, ja atbildīgais kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ:

3.  Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, un kas uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja deleģētāja iestāde šādā gadījumā rakstveidā dod pamatotu norādījumu kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pieņemt minēto lēmumu, minēto kredītrīkotāju nesauc pie atbildības.

4.  Pastarpinātas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs sava dienesta robežās joprojām ir atbildīgs par iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, kā arī par to, kādu personu izraugās par pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju.

5.  Ja pilnvaras tiek pastarpināti deleģētas Savienības delegāciju vadītājiem, deleģētais kredītrīkotājs ir atbildīgs par izveidoto iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu izstrādi, kā arī par to lietderību un efektivitāti. Savienības delegāciju vadītāji ir atbildīgi par šo sistēmu pienācīgu ieviešanu un darbību saskaņā ar deleģētā kredītrīkotāja norādījumiem, kā arī par to līdzekļu un darbību pārvaldību, ko viņi īsteno Savienības delegācijās. Pirms pienākumu izpildes uzsākšanas viņiem jāpabeidz īpaši mācību kursi par kredītrīkotāju uzdevumiem un pienākumiem un budžeta izpildi.

Saskaņā ar 67. panta 3. punktu Savienības delegāciju vadītāji ziņo par savu pienākumu izpildi atbilstoši šā punkta pirmajai daļai.

Katru gadu Savienības delegāciju vadītāji sniedz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam apliecinājumu par to delegācijās izveidotajām iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmām, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību un to rezultātiem, lai kredītrīkotājs varētu sagatavot savu apliecinājumu par ticamību, kas paredzēts 66. panta 9. punktā.

6.  Katra iestāde izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju vai piedalās kopīgā komisijā, ko izveidojušas vairākas iestādes. Komisijas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai ir izdarīts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas.

Pamatojoties uz šīs komisijas viedokli, iestāde izlemj, vai uzsākt lietvedību par disciplināru atbildību vai kompensācijas samaksu. Ja komisija konstatē sistēmiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam un deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

7.  Ja Savienības delegāciju vadītāji saskaņā ar 56. panta 2. punktā darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, specializētajai finanšu pārkāpumu komisijai, kuru izveidojusi Komisija saskaņā ar šā panta 6. punktu, ir kompetence lietās, kas norādītas 56. panta 2. punktā.

Ja komisija konstatē sistēmiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam, augstajam pārstāvim un Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

Pamatojoties uz komisijas atzinumu, Komisija var prasīt, lai Augstais pārstāvis kā iecēlējinstitūcija sāk lietvedību pret kredītrīkotājiem ar pastarpināti deleģētām pilnvarām par disciplināratbildību vai kompensācijas samaksu, ja pārkāpumi saistīti ar viņiem pastarpināti deleģētajām Komisijas pilnvarām. Šādā gadījumā Augstais pārstāvis veic piemērotus pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, lai atbilstīgi Komisijas ieteikumam īstenotu lēmumus par saukšanu pie disciplināratbildības vai par kompensācijas maksāšanu.

Dalībvalstis pilnībā atbalsta Savienību Civildienesta noteikumu 22. pantā paredzēto saistību noteikšanā pagaidu darbiniekiem, attiecībā uz kuriem piemēro Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punktu.

8.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz deleģētajiem kredītrīkotājiem, tostarp uz norādījumu apstiprināšanu un finanšu pārkāpumu komisijas lomu.

3.

iedaļa

Noteikumi par grāmatvežiem un avansu pārziņiem

74. pants

Noteikumi par grāmatvežiem

1.  Grāmatvedi sauc pie disciplināras atbildības un tam pieprasa samaksāt kompensāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Grāmatvedi jo īpaši var saukt pie atbildības par kādu no šādiem viņa pārkāpumiem:

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par grāmatvežu atbildību citu veidu pārkāpumu gadījumā.

75. pants

Noteikumi par avansu pārziņiem

1.  Avansu pārzini var saukt pie disciplinārās atbildības un likt tam atlīdzināt zaudējumu Civildienesta noteikumos noteiktajā kārtībā. Avansu pārzini var saukt pie atbildības jo īpaši par kādu no šādiem viņa pārkāpumiem:

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par avansu pārziņu atbildību citu veidu pārkāpumu gadījumā.

5.

NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1.

iedaļa

Pašu resursu pieejamības nodrošināšana

76. pants

Pašu resursi

1.  To ieņēmumu tāmi, kurus veido pašu resursi saskaņā ar Lēmumu 2007/436/EK, Euratom, iekļauj budžetā, izsakot euro. To dara pieejamu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kas piemērojami pašu resursiem.

2.

iedaļa

Debitoru parādu tāme

77. pants

Debitoru parādu tāme

1.  Ja atbildīgajam kredītrīkotājam ir pietiekama un ticama informācija par pasākumu vai situāciju, kuras rezultātā Savienībai pienāktos naudas summa, atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo debitoru parādu tāmi.

2.  Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē debitora parāda tāmi, tiklīdz viņam ir zināms par notikumiem, kas maina pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā tāmes sastādīšanai.

Sagatavojot iekasēšanas rīkojumu par pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā debitoru parādu tāmes sagatavošanai, atbildīgais kredītrīkotājs attiecīgi koriģē tajā minētās summas.

Ja iekasēšanas rīkojums ir sagatavots par to pašu summu, kas norādīta sākotnējā debitoru parādu tāmē, minēto tāmi samazina līdz nullei.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, debitoru parādu tāmi nesagatavo, pirms dalībvalstis nav nodevušas Komisijas rīcībā pašu resursu summas, kas paredzētas Lēmumā 2007/436/ EK, Euratom un ko dalībvalstis maksā ik pēc noteikta laika. Atbildīgais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz minētajām summām.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par debitoru parādu tāmi.

3.

iedaļa

Debitoru parādu konstatēšana

78. pants

Debitoru parādu konstatēšana

1.  Debitoru parādu konstatēšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

2.  Noteikta lieluma gan pašu resursi, kas nodoti Komisijai, gan jebkurš debitoru parāds, kas apzināts kā drošs, kuru nomaksāšanai pienācis termiņš, tiek konstatēti ar iekasēšanas rīkojumu grāmatvedim, un pēc tam nosūta parādzīmi parādniekam — abus šos dokumentus izstrādā atbildīgais kredītrīkotājs.

3.  Nepareizi samaksātās summas atgūst.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par debitoru parādu konstatēšanu, tostarp procedūrām un apliecinošajiem dokumentiem, un par kavējuma procentiem.

4.

iedaļa

Atgūšanas pilnvarojums

79. pants

Atgūšanas pilnvarojums

1.  Atgūšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodot iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, ko konstatējis minētais atbildīgais kredītrīkotājs.

2.  Iestāde, pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu summu, kas pienākas no personām, kuras nav dalībvalstis; šāds lēmums jāizpilda LESD 299. panta nozīmē.

Nepieciešamības gadījumā, lai efektīvi un laicīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisija var arī ārkārtas gadījumos pieņemt šādu izpildāmu lēmumu par labu citām iestādēm un pēc šo iestāžu pieprasījuma attiecībā uz prasībām, kas izriet saistībā ar personālu, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekasēšanas rīkojuma izveidi.

5.

iedaļa

Atgūšana

80. pants

Atgūšanas noteikumi

1.  Grāmatvedis darbojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs. Grāmatvedis visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Savienība saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tās tiesības.

Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot Savienības prasījumus pret parādniekiem ar prasījumiem, kādi savukārt šiem parādniekiem pašiem ir pret Savienību. Šādiem prasījumiem jābūt pamatotiem, noteikta apjoma un ar pienākušu atmaksas termiņu.

2.  Ja deleģētais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem. Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt atteikšanās lēmuma pieņemšanu.

Deleģētais kredītrīkotājs var pilnībā vai daļēji atcelt konstatētu debitoru parādu. Konstatēta debitoru parāda daļēja atcelšana nenozīmē Savienības konstatēto prasījumu atcelšanu.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 210. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līdzekļu atgūšanas veidu, tostarp par atgūšanu ar ieskaitu, par atgūšanas procedūru, ja maksājums netiek veikts brīvprātīgi, par maksājuma termiņa pagarinājumu, par sodanaudu atgūšanu un citām sankcijām, par atteikšanos no atgūšanas un par konstatēta debitoru parāda atcelšanu.

3.  Par kontroļu un revīziju veikšanu, kā arī par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu, kā paredzēts nozaru noteikumos, pirmkārt ir atbildīgas dalībvalstis. Ja dalībvalstis konstatē un labo pārkāpumus uz sava rēķina, Komisija tās atbrīvo no finanšu korekcijām, kas saistītas ar attiecīgajiem pārkāpumiem.

4.  Komisija dalībvalstīm piemēro finanšu korekcijas, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas radušies, pārkāpjot piemērojamos tiesību aktus. Komisija finanšu korekcijas veic, pamatojoties uz konstatētajām nepamatoti izlietotajām summām un finanšu ietekmi uz budžetu. Ja šādas summas nevar precīzi noteikt, Komisija var piemērot ekstrapolētu korekciju vai fiksētas likmes korekciju saskaņā ar nozaru noteikumiem.

Lemjot par finanšu korekcijas summu, Komisija ņem vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpumu būtību un nopietnību un finansiālo ietekmi uz budžetu, tostarp pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnību gadījumā.

Kritērijus finanšu korekciju noteikšanai un piemērojamo procedūru var paredzēt nozaru noteikumos.

5.  Ekstrapolētām korekcijām vai korekcijām ar nemainīgu likmi piemērojamo metodoloģiju nosaka saskaņā ar nozaru noteikumiem ar nolūku Komisijai nodrošinātu iespēju aizsargāt Savienības finanšu intereses.

81. pants

Noilguma termiņš

1.  Neskarot īpašu regulu noteikumus un Lēmuma 2007/436/EK, Euratom piemērošanu, Savienības tiesībām attiecībā pret trešām personām un trešo personu tiesībām attiecībā pret Savienību noilguma termiņš ir pieci gadi.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par noilguma termiņu.

82. pants

Savienības prasījumu apstrāde valstīs

Maksātnespējas procedūras gadījumā Savienības prasījumiem piešķir tādu pašu preferenciālu režīmu kā tāda paša veida prasījumiem, kas pienākas valsts struktūrām dalībvalstīs, kurās tiek veikta atgūšanas procedūra.

83. pants

Komisijas uzliktās sodanaudas, sankcijas un uzkrātie procenti

1.  Summas no sodanaudām, sodiem un sankcijām, kā arī uzkrātos procentus vai citus ienākumus no tām nereģistrē kā budžeta ieņēmumus, kamēr Eiropas Savienības Tiesa var atcelt lēmumus par to uzlikšanu.

2.  Šā panta 1. punktā minētās summas pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā gadā, kas seko visu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsmelšanai, reģistrē kā budžeta ieņēmumus. Summas, kas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu ir jāatmaksā vienībai, kas tās iemaksājusi, nereģistrē kā budžeta ieņēmumus.

3.  1. punktu nepiemēro lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu vai finanšu korekcijām.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par summām no sodanaudām, sankcijām un uzkrātajiem procentiem.

6.

NODAĻA

Izdevumu operācijas

84. pants

Finansēšanas lēmumi

1.  Par katru izdevumu posteni uzņemas saistību, to apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un samaksā.

2.  Izņemot gadījumus, kad apropriācijas var īstenot bez pamatakta, kā minēts 54. panta 2. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, pirms izdevumu saistību uzņemšanās iestāde vai institūcijas, kam iestāde deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu.

3.  Šā panta 2. punktā minētajā finansēšanas lēmumā precizē izvirzīto mērķi, vēlamos rezultātus, izpildes metodes un tā kopējo summu. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, katrai darbībai piešķirto indikatīvo summu un indikatīvu īstenošanas grafiku.

Netiešās pārvaldības gadījumā finansēšanas lēmumā norāda arī saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu pilnvaroto vienību vai personu, vienības vai personas atlases kritērijus un minētajai vienībai vai personai uzticētos uzdevumus.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finansēšanas lēmumiem.

1.

iedaļa

Izdevumu saistības

85. pants

Saistību veidi

1.  Budžeta saistību uzņemšanās ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

Juridiskas saistības uzņemšanās ir akts, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu.

Budžeta saistības un juridiskās saistības pieņem viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo Regulu.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par saistību veidiem, vispārējo saistību pieņemšanu, vienu parakstītāju un administratīvajiem izdevumiem ar provizorisku saistību segumu.

3.  Budžeta saistības klasificē kādā no šādām kategorijām:

4.  Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.

86. pants

Noteikumi par saistībām

1.  Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas saistības budžetā pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām vai līdzekļu pārskaitīšanas ieguldījumu fondā saskaņā ar 187. pantu.

2.  Šā panta 1. punktā paredzēto pienākumu uzņemties budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas nepiemēro juridiskajām saistībām, kas noslēgtas saistībā ar deklarāciju par krīzes situāciju darbības nepārtrauktības plāna ietvaros saskaņā ar procedūrām, ko Komisija vai kāda cita iestāde pieņem atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai.

3.  Humānās palīdzības pasākumu, civilās aizsardzības pasākumu un krīzes pārvarēšanas atbalsta gadījumā pienākumu uzņemties budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas, kā paredzēts 1. punktā, nepiemēro, ja Savienības efektīvas rīcības nodrošināšanai nepieciešams, lai juridiskas saistības tiktu noslēgtas nekavējoties, un atsevišķu budžeta saistību iepriekšēja uzņemšanās nav iespējama. Budžeta saistības uzņemas nekavējoties pēc juridisko saistību noslēgšanas ar trešām personām.

4.  Saskaņā ar Otrās daļas IV sadaļas īpašajiem noteikumiem vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām atsevišķām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n + 1 gada 31. decembrim.

Atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim saskaņā ar 85. panta 4. punktu un 203. panta 2. punktu.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto periodu beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārējo budžeta saistību uzņemšanās, atbildīgais kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato budžeta vispārējās saistībās.

5.  Budžeta un juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

Jebkuru šādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā termiņa, atceļ saskaņā ar 15. pantu.

Atceļ budžeta saistību summas, kas atbilst juridiskām saistībām, par kurām divu gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 90. panta nozīmē, izņemot, ja minētā summa saistīta ar lietas izskatīšanu tiesā vai arbitrāžas struktūrās vai, ja nozaru noteikumos ir paredzēti īpaši noteikumi.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta un juridisko saistību uzņemšanos, tostarp par atsevišķu saistību reģistrēšanu.

87. pants

Saistību pārbaudes

1.  Pieņemot budžeta saistības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

2.  Reģistrējot juridiskās saistības ar fizisku vai elektronisku parakstu, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pārbaudēm, kas veicamas attiecībā uz dažādām saistībām.

2.

iedaļa

Izdevumu apzināšana

88. pants

Izdevumu apzināšana

1.  Izdevumu apzināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par izdevumu apzināšanu, tostarp par to, kā samaksai nododami personāla izdevumi, par iepirkuma līgumu un dotāciju starpposma un galīgajiem maksājumiem, kas priekšfinansējuma vajadzībām apstiprināti kā pareizi, un par vīzām "nodots samaksai" un "apstiprināts kā pareizs".

3.

iedaļa

Izdevumu apstiprināšana

89. pants

Izdevumu apstiprināšana

1.  Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim samaksāt izdevumu summu, ko atbildīgais kredītrīkotājs ir apstiprinājis.

Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus, un veicot kredītrīkotāja riska analīzi, kredītrīkotājs var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par izdevumu apstiprināšanu, tostarp par maksājuma rīkojumā obligāti norādāmo informāciju, un par maksājuma rīkojumu pārbaudēm, ko veic kredītrīkotājs.

4.

iedaļa

Izdevumu samaksa

90. pants

Maksājumu veidi

1.  Maksājumus izdara, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgā darbība ir saskaņā ar pamatakta vai līguma noteikumiem, un tie attiecas uz vienu vai vairākām šādām operācijām:

2.  Izdarot katru maksājumu, budžeta uzskaitē izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.

3.  Grāmatvedības noteikumi, kas minēti 152. pantā, ietver noteikumus par priekšfinansējuma ieskaitu pārskatos un izmaksu atbilstības atzīšanu.

4.  Atbildīgais kredītrīkotājs regulāri veic priekšfinansējuma maksājumu grāmatošanu atbilstīgi pamatā esošā projekta ekonomiskajai būtībai un grafikam.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs uzskata, ka finanšu pārskata pieprasīšana no labuma guvējiem un līgumslēdzējiem ir neefektīva, attiecībā uz dotācijām vai līgumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 5 000 000 , viņš vismaz reizi gadā saņem informāciju no tiem par kopējiem izdevumiem.

Otrās daļas piemērošanas nolūkā attiecīgus noteikumus iekļauj līgumos, dotāciju lēmumos un nolīgumos, kā arī deleģēšanas nolīgumos.

Šis pants neskar īpašos noteikumus, kas minēti Otrās daļas IV sadaļā.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par maksājumu veidiem un apliecinošiem dokumentiem.

91. pants

Maksājumi pieejamo līdzekļu robežās

Izdevumu samaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.

5.

iedaļa

Izdevumu operāciju termiņi

92. pants

Termiņi

1.  Maksājumus veic:

2.  Atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu, ja:

Ja atbildīgais kredītrīkotājs saņem informāciju, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu atbilstību, viņš var apturēt maksājuma termiņu, lai pārbaudītu, tostarp, izmantojot pārbaudes uz vietas, ka izdevumi patiešām ir atbilstīgi.

3.  Attiecīgos kreditorus rakstiski informē par apturēšanas iemesliem.

4.  Ja apturēšana pārsniedz divus mēnešus, kreditors var pieprasīt atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu par to, vai apturēšana ir jāturpina.

5.  Izņemot attiecībā uz dalībvalstīm, beidzoties 1. punktā minētajiem termiņiem, kreditoram ir tiesības saņemt procentus.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par maksājumu termiņiem un apstākļiem, kādos kreditoriem, saņemot novēlotu maksājumu, ir tiesības saņemt kavējuma procentus, ko maksā no pozīcijas, no kuras maksāta pamatsumma.

7.

NODAĻA

It sistēmas un e-Pārvalde

93. pants

Operāciju elektroniskā pārvaldība

1.  Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas veic, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par operāciju elektronisko pārvaldību.

94. pants

Dokumentu nosūtīšana

Dokumentu nosūtīšanu starp iestādēm un dalībvalstīm var veikt elektroniski, ja attiecīgās iestādes un dalībvalstis par to ir iepriekš vienojušās.

95. pants

e-Pārvalde

1.  Dalītā pārvaldībā visas oficiālās informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm un Komisiju veic tā, kā norādīts nozaru noteikumos. Minētajos noteikumos paredz budžeta pārvaldības procesā apkopoto vai citādi iegūto un nosūtīto datu savietojamību.

2.  Iestādes un izpildaģentūras, kā arī 208. pantā minētās struktūras nosaka un piemēro vienotus standartus elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās iepirkuma un dotāciju procedūrās. Tās jo īpaši dara visu iespējamo, lai izstrādātu un piemērotu risinājumus attiecībā uz datu iesniegšanu, uzglabāšanu un apstrādi dotāciju un iepirkuma procedūru gaitā, un šajā nolūkā pieteikumu iesniedzējiem, kandidātiem un pretendentiem izveido vienotu "elektroniskas datu apmaiņas telpu".

3.  Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par e-Pārvaldes īstenošanas progresu.

8.

NODAĻA

Administratīvie principi

96. pants

Laba pārvaldība

1.  Atbildīgais kredītrīkotājs bez kavēšanās dara zināmu nepieciešamību iesniegt pierādījumus un/vai dokumentāciju, to formu un obligāto saturu, kā arī indikatīvu piešķiršanas procedūras pabeigšanas grafiku.

2.  Ja acīmredzamas pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta pārrakstīšanās kļūdas dēļ pieteikuma iesniedzējs vai pretendents nav iesniedzis pierādījumu vai sniedzis paziņojumu, novērtēšanas komiteja vai attiecīgā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, aicina pieteikuma iesniedzēju vai pretendentu sniegt trūkstošo informāciju vai precizēt pavaddokumentus. Šāda informācija vai precizējumi nevar būtiski mainīt priekšlikumu vai izmainīt konkursa noteikumus.

97. pants

Norāde uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

Ja kredītrīkotāja izdots procesuāls akts nelabvēlīgi ietekmē pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta, labuma guvēja vai līgumslēdzēja tiesības, tajā norāda, kā šo aktu var pārsūdzēt administratīvā kārtībā un/vai iesniedzot prasību tiesā.

Jo īpaši norāda pārsūdzības prasības būtību, vienu vai vairākas iestādes, kurās šādu prasību var iesniegt, kā arī šādas prasības iesniegšanai noteikto termiņu.

9.

NODAĻA

Iekšējais revidents

98. pants

Iekšējā revidenta iecelšana

1.  Katra iestāde nosaka iekšējās revīzijas amatpienākumus, kas jāpilda saskaņā ar atbilstošiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi iestāde, ir atbildīgs pret šo iestādi par budžeta izpildes sistēmu un procedūru pareizas darbības pārbaudi. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

2.  EĀDD iekšējās revīzijas nolūkā Komisijas iekšējais revidents ir tiesīgs pārbaudīt, kā Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 56. panta 2. punktu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, veic viņiem pastarpināti deleģēto finanšu vadību.

Komisijas iekšējais revidents, izpildot budžeta iedaļu "EĀDD", darbojas arī kā EĀDD iekšējais revidents, ievērojot 213. pantu.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekšējā revidenta iecelšanu.

99. pants

Iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumi

1.  Iekšējais revidents konsultē iestādi, kurā viņš strādā, par riska pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgu viedokli par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

2.  Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām iestādes veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā — klātienē, arī dalībvalstīs un trešās valstīs.

Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāju gada pārskatu un visus pārējos informācijas materiālus.

3.  Iekšējais revidents ziņo iestādei par saviem konstatējumiem un ieteikumiem. Iestāde nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas. Iekšējais revidents arī iesniedz iestādei iekšējās revīzijas gada pārskatu, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar minētajiem ieteikumiem veiktos pasākumus.

▼M3

3.a  Katru gadu Komisija saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru un saskaņā ar LESD 319. pantu pēc pieprasījuma pārsūta savu iekšējās revīzijas gada pārskatu šā panta 3. punkta nozīmē, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības.

▼B

4.  Iestāde dara zināmu iekšējā revidenta kontaktinformāciju konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās.

5.  Iestāde katru gadu nodod ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, iekļaujot šajā ziņojumā kopsavilkumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

6.  Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi, kā arī iestādes ziņojumi ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus minēto dokumentu īstenošanai.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekšējā revidenta pilnvarām un pienākumiem.

100. pants

Iekšējā revidenta neatkarība

1.  Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka iestāde, un šīm normām jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka iekšējais revidents, pildot savus pienākumus, būtu pilnīgi neatkarīgs, un lai paredzētu iekšējā revidenta atbildību.

Ja iekšējais revidents ir darbinieks, viņš veic savas īpašās revīzijas funkcijas pilnīgi neatkarīgi un uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekšējā revidenta neatkarību un atbildību, tostarp par iekšējā revidenta tiesībām iesniegt lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

▼M3

V SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS UN KONCESIJAS

▼B

1.

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.

iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

▼M3

101. pants

Šajā sadaļā piemērotās definīcijas

1.  Šajā sadaļā:

Publiski līgumi ir:

2.  Jaukta līguma, kas aptver divus vai vairāk iepirkumus (būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi) vai koncesijas (būvdarbi vai pakalpojumi) vai abus, slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo minētā līguma galveno priekšmetu.

3.  Izņemot 105.a līdz 108. pantu, šo sadaļu nepiemēro dotācijām vai tehniskās palīdzības līgumiem, kā definēts saskaņā ar 125. panta 8. punktu, kuri noslēgti ar EIB vai Eiropas Investīciju fondu.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par publisku un koncesijas līgumu papildu definīciju un darbības jomu, par piemērojamo nomenklatūru, sniedzot atsauci uz kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu, par jauktiem līgumiem, par ekonomikas dalībniekiem, kā arī par pamatlīgumiem un uz tiem balstītiem konkrētiem līgumiem, aptverot pamatlīgumu maksimālo ilgumu un slēgšanas tiesību piešķiršanu un metodes, lai īstenotu konkrētus līgumus, kas balstās uz pamatlīgumiem, kuri noslēgti ar vienu ekonomikas dalībnieku vai attiecīgi ar vairākiem ekonomikas dalībniekiem.

▼B

102. pants

Publisko līgumu principi

1.  Visi publiskie līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, ievēro pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

▼M3

2.  Par visiem līgumiem konkursu rīko, nodrošinot pēc iespējas lielāku konkurenci, izņemot tad, ja tiek izmantota 104. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā procedūra.

Līguma paredzamo vērtību nedrīkst noteikt ar nolūku izvairīties no piemērojamajiem noteikumiem, un līgumu nedrīkst sadalīt minētajā nolūkā.

Ja tas ir piemēroti, līgumslēdzēja iestāde sadala līgumu daļās, pienācīgi ievērojot plašo konkurenci.

▼M3

3.  Līgumslēdzējas iestādes pamatlīgumus neizmanto nepareizi vai tā, ka to mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.

▼B

2.

iedaļa

Publicēšana

▼M3

103. pants

Publicitātes pasākumi

1.  Attiecībā uz procedūrām, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 118. panta 1. punktā vai 190. pantā minētās robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē:

2.  Procedūras, kuru vērtība ir mazāka par 118. panta 1. punktā vai 190. pantā minētajām robežvērtībām, izsludina attiecīgā veidā.

3.  Noteiktu informāciju par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var nepublicēt, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm, vai varētu kavēt taisnīgu konkurenci starp tiem.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām, kas attiecas uz procedūru izsludināšanu, ņemot vērā to vērtību salīdzinājumā ar 118. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, par izsludināšanu, kuru līgumslēdzēja iestāde var veikt, pilnībā ievērojot nediskriminācijas principu, un par paziņojumu saturu un publicēšanu.

▼B

3.

iedaļa

Iepirkuma procedūras

▼M3

104. pants

Iepirkuma procedūras

1.  Iepirkuma procedūras koncesijas līgumu vai publisku līgumu, tostarp pamatlīgumu, slēgšanas tiesību piešķiršanai notiek kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

2.  Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu.

3.  Slēgtās procedūrās, konkursa dialogos, konkursa procedūrās ar sarunām un inovācijas partnerībās visi ekonomikas dalībnieki var iesniegt dalības pieteikumu, sniedzot informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde. Līgumslēdzēja iestāde aicina visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem un kas attiecībā uz piedāvājuma iesniegšanu nav nevienā no tādām situācijām, kā izklāstīts 106. un 107. pantā, iesniegt piedāvājumu.

Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzēja iestāde var ierobežot to kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem, kurus norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā paust ieinteresētību. Uzaicināto kandidātu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

4.  Visās procedūrās, kas saistītas ar sarunām, līgumslēdzēja iestāde veic sarunas ar pretendentiem par sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem vai to daļām, izņemot to galīgos piedāvājumus, lai uzlabotu to saturu. Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde, ņemot par pamatu sākotnējo piedāvājumu, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt bez sarunām, ja iepirkuma procedūras dokumentos tā ir norādījusi, ka patur tiesības tā darīt.

5.  Līgumslēdzēja iestāde var izmantot:

6.  Dinamiskā iepirkumu sistēma visā sistēmas spēkā esamības laikposmā ir atvērta jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde ievēro slēgtas procedūras noteikumus attiecībā uz iepirkumu, ko veic, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūru veidiem un papildu kārtību attiecībā uz 1. punktā minēto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ņemot vērā to vērtību salīdzinājumā ar 118. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, par minimālo uz katru procedūras veidu uzaicināmo kandidātu skaitu, par turpmākiem nosacījumiem dažādu procedūru izmantošanai, par dinamisko iepirkumu sistēmu un par neatbilstīgiem vai nepieņemamiem piedāvājumiem.

▼M3

104.a pants

Starpiestāžu iepirkums un kopīgs iepirkums

1.  Ja līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāk 208. un 209. pantā minēto iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes var īstenot procedūru un secīgā līguma vai pamatlīguma pārvaldību starpiestāžu līmenī vienas līgumslēdzējas iestādes vadībā.

Starpiestāžu procedūrās var piedalīties arī struktūras, ko izveidojusi Padome saskaņā ar KĀDP, ievērojot LES V sadaļu.

Pamatlīguma noteikumus var piemērot tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras izraudzītas minētajam nolūkam, uzsākot iepirkuma procedūru, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatlīguma puses.

2.  Ja līgums vai pamatlīgums ir vajadzīgs, lai īstenotu iestādes un vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu kopīgu rīcību, iestāde un līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūru var īstenot kopīgi.

Kopīgu iepirkumu var veikt kopā ar EBTA valstīm un Savienības kandidātvalstīm, ja šāda iespēja ir īpaši paredzēta divpusējā vai daudzpusējā līgumā.

Kopīgas iepirkuma procedūras gadījumā piemēro iestādēm piemērojamos procedūras noteikumus.

Ja daļa, kas attiecas uz dalībvalsts līgumslēdzēju iestādi vai ko pārvalda dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde, līguma paredzamajā kopvērtībā ir vienāda ar vai lielāka par 50 %, kā arī citos pienācīgi pamatotos gadījumos, iestāde var pieņemt lēmumu, ka kopīgajam iepirkumam piemērojami tie procedūras noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei, ar noteikumu, ka minētos noteikumus var uzskatīt par līdzvērtīgiem iestādes noteikumiem.

Iestāde un dalībvalstu, EBTA valstu vai Savienības kandidātvalstu līgumslēdzēja iestāde, uz kurām attiecas kopīgā iepirkuma procedūra, jo īpaši vienojas par praktiskajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem līdzdalības pieprasījumu vai piedāvājumu izvērtēšanai, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem un tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par starpiestāžu iepirkumu.

▼M3

105. pants

Procedūras sagatavošana

1.  Pirms uzsākt iepirkuma procedūru, līgumslēdzēja iestāde var veikt iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu procedūru.

2.  Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda iepirkuma priekšmetu, aprakstot savas vajadzības un iegādājamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus un precizē piemērojamos izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijus Līgumslēdzēja iestāde arī norāda, kuri elementi nosaka minimālās prasības, kurām jāatbilst visiem pretendentiem. Minimālajās prasībās ietilpst atbilstība piemērojamām vides, sociālo un darba tiesību aktu saistībām, kuras paredzētas ar Savienības tiesību aktiem, valsts tiesību aktiem, darba koplīgumiem vai piemērojamajām starptautiskajām konvencijām sociālajā un vides jomā, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūras dokumentu saturu, jo īpaši līgumu projektiem, par vides, sociālu vai citu marķējumu, normu un standartu raksturlielumiem un par iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem.

▼M3

105.a pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība, atklājot riskus un piemērojot administratīvas sankcijas

1.  Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisija izveido un uztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu.

Šādas sistēmas mērķis ir veicināt:

2.  Lēmumu veikt izslēgšanu un/vai piemērot finansiālas sankcijas pieņem līgumslēdzēja iestāde. Minētais lēmums balstās uz galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu.

Tomēr 106. panta 2. punktā minētajās situācijās līgumslēdzēja iestāde lietu nodod 108. pantā minētajai darba grupai, lai nodrošināt minēto situāciju centralizētu izvērtēšanu. Tādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde pieņem lēmumu, balstoties uz provizorisku juridisko klasifikāciju un ņemot vērā darba grupas ieteikumu.

Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj atkāpties no darba grupas ieteikuma, tā šādu lēmumu pamato darba grupai.

3.  Regulas 107. pantā minētajos gadījumos līgumslēdzēja iestāde noraida ekonomikas dalībnieku konkrētā procedūrā.

▼M3

106. pants

Izslēgšanas kritēriji un administratīvās sankcijas

1.  Līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku no dalības iepirkuma procedūrās, kuras reglamentē ar šo regulu, ja:

2.  Ja nav galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīga administratīva lēmuma gadījumos, kas minēti 1. punkta c), d) un f) apakšpunktā, vai arī 1. punkta e) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku, ņemot par pamatu šajos apakšpunktos minētās rīcības provizorisku juridisku klasifikāciju, ņemot vērā konstatētos faktus vai citus konstatējumus, kas iekļauti 108. pantā minētās darba grupas ieteikumā.

Pirmajā daļā minētā provizoriskā klasifikācija neskar attiecīgā ekonomikas dalībnieka rīcības izvērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Nekavējoties pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, līgumslēdzēja iestāde pārskata savu lēmumu izslēgt ekonomikas dalībnieku un/vai tam piemērot finansiālu sankciju. Ja galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā nav noteikts izslēgšanas ilgums, līgumslēdzēja iestāde nosaka šo ilgumu, ņemot par pamatu konstatētos faktus un konstatējumus un ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu.

Ja šādā galīgā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā noteikts, ka ekonomikas dalībnieks nav vainīgs rīcībā, uz ko attiecas provizoriska juridiska klasifikācija, kura bijusi pamatā tam, ka tas ir izslēgts, līgumslēdzēja iestāde nekavējoties pārtrauc šādu izslēgšanu un/vai attiecīgā gadījumā atlīdzina visas noteiktās finansiālās sankcijas.

Pirmajā daļā minētie fakti un konstatējumi ietver jo īpaši šādus:

3.  Jebkurš līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 106.līdz 108. pantu pieņemts lēmums vai attiecīgā gadījumā – jebkurš 108. pantā minētās darba grupas ieteikums tiek izstrādāts, ievērojot proporcionalitātes principu un jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, arī ietekmi uz Savienības finanšu interesēm un tēlu, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, tās ilgumu un atkārtošanos, nodomu vai neuzmanības smaguma pakāpi, riskam pakļauto ierobežoto summu attiecībā uz šā panta 1. punkta b) apakšpunktu vai visus citus vainu mīkstinošus apstākļus, piemēram, pakāpe, kādā ekonomikas dalībnieks sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi, ekonomikas dalībnieka sniegtais ieguldījums izmeklēšanā, kā atzīst līgumslēdzēja iestāde, vai izslēgšanas situācijas izpaušana, izmantojot šā panta 10. punktā minēto paziņojumu.

4.  Līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja persona, kas ir ekonomikas dalībnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto ekonomikas dalībnieku, ir nonākusi vienā vai vairākās 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā minētajās situācijās. Līgumslēdzēja iestāde ekonomikas dalībnieku izslēdz arī tad, ja fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par attiecīgā ekonomikas dalībnieka parādiem, ir nonākusi vienā vai vairākās 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajās situācijās.

5.  Ja budžetu izpilda netieši, uzticot tā izpildi trešām valstīm, Komisija var, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu, pieņemt lēmumu par izslēgšanu un/vai piemērot finansiālas sankcijas saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, ja saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu pilnvarotā trešā valsts to nav izdarījusi. Minētais neskar 60. panta 3. punktā paredzēto trešās valsts pienākumu novērst, atklāt, labot pārkāpumus un krāpšanu un paziņot par tiem vai pieņemt lēmumu par izslēgšanu vai piemērot finansiālas sankcijas.

6.  Gadījumos, kas minēti šā panta 2. punktā, līgumslēdzēja iestāde var izslēgt ekonomikas dalībnieku provizoriski bez iepriekšēja 108. pantā minētās darba grupas ieteikuma, ja attiecīgā ekonomikas dalībnieka dalība iepirkuma procedūrās veidotu nopietnu un tiešu apdraudējumu Savienības finanšu interesēm. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde nekavējoties ziņo par šo gadījumu darba grupai un pieņem galīgo lēmumu ne vēlāk kā 14 dienas pēc darba grupas ieteikuma saņemšanas.

7.  Līgumslēdzēja iestāde, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu, neizslēdz ekonomikas dalībnieku no dalības iepirkuma procedūrās, ja:

Turklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem noteikumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnībā izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no likvidatoriem maksātnespējas procedūrā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos neizslēgšanas gadījumos līgumslēdzēja iestāde precizē ekonomikas dalībnieka neizslēgšanas iemeslus un par minētajiem iemesliem informē 108. pantā minēto darba grupu.

8.  Pasākumi, kas minēti 7. punktā un kas koriģē izslēgšanas situāciju var ietvert jo īpaši:

9.  Līgumslēdzēja iestāde, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas pārskatīto ieteikumu, nekavējoties pārskata savu lēmumu izslēgt ekonomikas dalībnieku ex officio, vai pēc minētā ekonomikas dalībnieka lūguma, ja tas ir veicis pietiekamus korektīvus pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, vai ir iesniedzis jaunus elementus, kas pierāda, ka šā panta 1. punktā minētā izslēgšanas situācija vairs nepastāv.

10.  Kandidāts vai pretendents, iesniedzot dalības pieteikumu vai piedāvājumu, paziņo, vai tas ir nonācis kādā no šā panta 1. punktā vai 107. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām vai attiecīgā gadījumā tas ir īstenojis jebkuru no šā panta 7. punktā minētajiem korektīvajiem pasākumiem. Attiecīgā gadījumā kandidāts vai pretendents sniedz tādu pašu paziņojumu, ko parakstījusi vienība, kuras resursus tas plāno izmantot. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var nepiemērot šīs prasības ļoti mazas vērtības līgumiem, kas jādefinē deleģētajos aktos, kurus pieņem, ievērojot 210. pantu.

11.  Ja līgumslēdzēja iestāde to prasa un tas ir vajadzīgs procedūras pareizai norisei, kandidāts vai pretendents, kā arī vienība, kuras resursus kandidāts vai pretendents plāno izmantot, nodrošina:

12.  Līgumslēdzēja iestāde var šā panta 1.līdz 11. punktu piemērot arī apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde prasa, lai kandidāts vai pretendents aizstāj apakšuzņēmēju vai vienību, kā resursus kandidāts vai pretendents plāno izmantot un kas ir nonākusi izslēgšanas situācijā.

13.  Lai panāktu preventīvu ietekmi, līgumslēdzēja iestāde var, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu, noteikt finansiālu sankciju ekonomikas dalībniekam, kas ir centies iegūt piekļuvi Savienības līdzekļiem, piedaloties vai iesniedzot dalības pieteikumu iepirkuma procedūrā, vienlaikus esot kādā no šādām izslēgšanas situācijām, to nepaziņojot saskaņā ar šā panta 10. punktu:

Finansiālās sankcijas summa ir starp 2 % un 10 % no līguma kopējās vērtības.

14.  Izslēgšanas ilgums nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajiem:

Ekonomikas dalībnieku izslēdz tik ilgi, kamēr tas ir kādā no 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām situācijām.

15.  Noilguma termiņš izslēgšanai un/vai finansiālu sankciju piemērošanai ekonomikas dalībniekam ir pieci gadi, ko aprēķina, skaitot no vienas no šādām dienām:

Noilguma termiņu pārtrauc Komisijas, OLAF, 108. pantā minētās darba grupas vai jebkuras budžeta izpildē iesaistītas vienības akts, par ko ir paziņots ekonomikas dalībniekam un kas ir saistīts ar izmeklēšanu vai tiesvedību. Jauns noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc pārtraukuma beigām.

Piemērojot šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir spēkā Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. pantā noteiktais noilguma termiņš ekonomikas dalībnieka izslēgšanai un/vai finansiālu sankciju piemērošanai ekonomikas dalībniekam.

Ja ekonomikas dalībnieka rīcību raksturo vairāki šā panta 1. punktā minētie iemesli, piemēro noilguma termiņu, kas attiecas uz visnopietnāko no minētajiem iemesliem.

16.  Lai vajadzības gadījumā pastiprinātu izslēgšanas un/vai finansiālas sankcijas preventīvo ietekmi, Komisija saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes lēmumu savā tīmekļa vietnē publisko šādu informāciju, kas saistīta ar izslēgšanu un attiecīgā gadījumā ar finansiālu sankciju šā panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos:

Ja lēmums par izslēgšanu un/vai finansiālu sankciju ir pieņemts, ņemot par pamatu šā panta 2. punktā minēto provizorisko klasifikāciju, publikācijā norāda, ka galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā – galīgā administratīvā lēmuma nav. Minētajos gadījumos informāciju par visām apelācijām, to statusu un to rezultātiem, kā arī visiem līgumslēdzējas iestādes pārskatītajiem lēmumiem publicē nekavējoties. Ja ir piemērota finansiāla sankcija, publikācijā norāda arī to, vai ir veikts sankcijas maksājums.

Lēmumu par informācijas publicēšanu pieņem līgumslēdzēja iestāde vai nu pēc galīgā sprieduma, vai attiecīgā gadījumā – pēc galīgā administratīvā lēmuma vai arī pēc 108. pantā minētās darba grupas ieteikuma – atkarībā no konkrētā gadījuma. Minētais lēmums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tas ir paziņots ekonomikas dalībniekam.

Publicēto informāciju dzēš, tiklīdz izslēgšana ir beigusies. Finansiālas sankcijas gadījumā publikāciju dzēš sešus mēnešus pēc sankcijas maksājuma.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 45/2001 attiecībā uz personas datiem līgumslēdzēja iestāde informē ekonomikas dalībnieku par tā tiesībām, kas paredzētas piemērojamos datu aizsardzības noteikumos, un par procedūrām, kas pieejamas minēto tiesību izmantošanai.

17.  Šā panta 16. punktā minēto informāciju nepublicē, ja pastāv kādi no turpmāk minētajiem apstākļiem:

18.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par šā panta 10. punktā minētā paziņojuma saturu un šā panta 11. punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem par to, ka ekonomikas dalībnieks nav nonācis kādā no izslēgšanas situācijām, tostarp atsaucoties uz Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kā tas paredzēts Direktīvas 2014/24/ES 59. panta 2. punktā, un par situācijām, kurās līgumslēdzēja iestāde var vai nevar prasīt šāda paziņojuma vai pierādījumu sniegšanu.

107. pants

Noraidīšana konkrētā iepirkuma procedūrā

1.  Līgumslēdzēja iestāde tiesības slēgt līgumu konkrētā iepirkuma procedūrā nepiešķir ekonomikas dalībniekam, kas:

2.  Pirms pieņemt lēmumu par ekonomikas dalībnieka noraidīšanu konkrētā iepirkuma procedūrā, līgumslēdzēja iestāde dod ekonomikas dalībniekam iespēju iesniegt savus apsvērumus, izņemot, ja noraidīšana saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu ir pamatota ar lēmumu par konkrētā ekonomikas dalībnieka izslēgšanu, kas pieņemts pēc tā apsvērumu izskatīšanas.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pasākumiem, lai novērstu konkurences izkropļojumu, un par deklarāciju un pierādījumiem, ka ekonomikas dalībnieks nav nonācis kādā no šā panta 1. punktā minētajām situācijām.

108. pants

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma

1.  Informācijas apmaiņa šīs regulas 105.a pantā minētajā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā notiek centralizēti Komisijas izveidotā datubāzē, un to pārvalda, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un citas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības (“datubāze”).

Attiecīgā līgumslēdzēja iestāde – saistībā ar notiekošām iepirkuma procedūrām un pastāvošiem līgumiem – pēc paziņošanas attiecīgajam ekonomikas dalībniekam iekļauj informāciju datubāzē. Šādu paziņošanu izņēmuma kārtā, ja ir pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti, var atlikt, līdz šāds pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot konfidencialitāti vairs nepastāv.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 jebkuram ekonomikas dalībniekam, uz ko attiecas agrīna atklāšanas un izslēgšanas sistēma, ir tiesības tikt informētam par datubāzē uzglabātajiem datiem, adresējot pieprasījumu Komisijai.

Datubāzē iekļauto informāciju attiecīgi atjaunina, ja dati ir laboti, dzēsti vai grozīti. To publicē vienīgi saskaņā ar šīs regulas 106. panta 16. un 17. punktu.

2.  Savienības finanšu intereses apdraudošu risku agrīna atklāšana, kā minēts šīs regulas 105.a panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir balstīta uz informācijas nosūtīšanu Komisijai, ko veic kāds no turpmāk minētajiem:

3.  Izņemot gadījumus, kad informācija ir jāiesniedz saskaņā ar nozaru noteikumiem, informācijā, kas jānosūta saskaņā ar šā panta 2. punktu, ietilpst:

4.  Komisija šā panta 3. punktā minēto informāciju nekavējoties nosūta saviem kredītrīkotājiem un savu izpildaģentūru, visu citu iestāžu, struktūru, Eiropas biroju un aģentūru kredītrīkotājiem, lai ļautu tiem veikt vajadzīgo pārbaudi attiecībā uz to notiekošām iepirkuma procedūrām un spēkā esošiem līgumiem.

Lai veiktu šo pārbaudi, kredītrīkotājs īsteno savas pilnvaras, kā paredzēts saskaņā ar 66. pantu, un nepārsniedz to, kas noteikts iepirkuma procedūras dokumentu noteikumos un līguma noteikumos.

Informāciju, ko nosūta saskaņā ar šā panta 3. punktu, neglabā ilgāk par vienu gadu. Ja šajā laikposmā līgumslēdzēja iestāde lūdz darba grupai nākt klajā ar ieteikumu izslēgšanas lietā, informācijas glabāšanas laiku var pagarināt līdz brīdim, kad līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu.

5.  Līgumslēdzēja iestāde var pieņemt lēmumu izslēgt un/vai piemērot finansiālas sankcijas un lēmumu publicēt saistīto informāciju vienīgi pēc tam, kad ir saņemts darba grupas ieteikums, ja šāda lēmuma pamatā ir 106. panta 2. punktā minētā provizoriskā klasifikācija.

6.  Darba grupu sasauc pēc jebkuras līgumslēdzējas iestādes lūguma, kā minēts 117. pantā.

7.  Darba grupā ietilpst:

Darba grupu veido tā, lai nodrošinātu atbilstīgas juridiskās un tehniskās zināšanas.

Darba grupai palīdz pastāvīgs sekretariāts, ko nodrošina Komisija, kurš nodrošina nepārtrauktu darba grupas darbību.

8.  Darba grupā piemēro šādu procedūru:

9.  Darba grupas ieteikumā veikt izslēgšanu un/vai piemērot finansiālu sankciju attiecīgā gadījumā ir iekļauti šādi elementi:

Ja līgumslēdzēja iestāde paredz pieņemt stingrāku lēmumu, nekā tas, ko ir ieteikusi darba grupa, tā nodrošina, ka šāds lēmums tiek pieņemts, pienācīgi ņemot vērā tiesības tik uzklausītam un personas datu aizsardzības noteikumus.

10.  Darba grupa izslēgšanas laikposmā pārskata savu ieteikumu pēc līgumslēdzējas iestādes lūguma 106. panta 9. punktā minētajos gadījumos vai pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, ar ko pamato izslēgšanu, ja ar šādu spriedumu vai lēmumu nav noteikts izslēgšanas ilgums, kā minēts 106. panta 2. punkta otrajā daļā.

Darba grupa nekavējoties paziņo līgumslēdzējai iestādei, kas iesniedza pieteikumu, savu pārskatīto ieteikumu, pēc kura līgumslēdzēja iestāde pārskata savu lēmumu.

11.  Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumu, ar ko līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku un/vai piemēro finansiālu sankciju, tostarp saīsināt vai pagarināt izslēgšanas ilgumu un/vai atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto finansiālo sankciju.

12.  Visām vienībām, kas piedalās budžeta izpildē saskaņā ar 58. pantu, Komisija piešķir piekļuvi informācijai par izslēgšanas lēmumiem, ievērojot 106. pantu, lai ļautu tām pārbaudīt, vai sistēmā ir kāds izslēgšanas gadījums, nolūkā ņemt šo informāciju vērā – vajadzības gadījumā un uz savu atbildību –, piešķirot tiesības slēgt līgumus saistībā ar budžeta izpildi.

13.  Kā daļu no ikgadējā Komisijas ziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei, kā minēts LESD 325. panta 5. punktā, Komisija sniedz apkopotu informāciju par lēmumiem, ko līgumslēdzējas iestādes pieņēmušas saskaņā ar šīs regulas105.a līdz 108. pantu. Minētajā ziņojumā tiek sniegta arī informācija par visiem lēmumiem, ko līgumslēdzējas iestādes pieņēmušas saskaņā ar šīs regulas 106. panta 7. punkta b) apakšpunktu un šīs regulas 106. panta 17. punktu, un par jebkuriem līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem atkāpties no darba grupas ieteikuma, ievērojot šīs regulas 105.a panta 2. punkta trešo daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības un jo īpaši tā, lai nevarētu identificēt attiecīgo ekonomikas dalībnieku.

14.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Savienības sistēmu Savienības finanšu interešu aizsardzībai, tostarp par tās datubāzi un standartizētajām procedūrām, darba grupas organizāciju un sastāvu, priekšsēdētāja iecelšanu un neatkarību, priekšsēdētāja un darba grupas locekļu interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību.

▼M3 —————

▼M3

110. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

1.  Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārbaudījusi atbilstību šādiem nosacījumiem:

2.  Līgumslēdzēja iestāde piemēro atlases kritērijus, lai novērtētu kandidāta vai pretendenta spējas. Atlases kritēriji var būt saistīti vienīgi ar tiesiskajām un regulatīvajām spējām veikt profesionālu darbību, ar saimnieciskajām un finansiālajām spējām un tehniskajām un profesionālajām spējām.

3.  Līgumslēdzēja iestāde piemēro piešķiršanas kritērijus, lai izvērtētu piedāvājumu.

4.  Līgumslēdzēja iestāde līgumu slēgšanas tiesības piešķir, ņemot par pamatu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kas ietver vienu no šādām piešķiršanas metodēm – zemākā cena, zemākās izmaksas vai labākā cenas un kvalitātes attiecība.

Zemāko izmaksu metodei līgumslēdzēja iestāde izmanto rentabilitātes pieeju, tostarp aprites cikla izmaksas.

Labākās cenas un kvalitātes attiecības metodei līgumslēdzēja iestāde ņem vērā cenu vai izmaksas un citus kvalitātes kritērijus, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz informāciju par atlases kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem, tostarp kvalitātes kritērijiem, un ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī attiecībā uz metodēm, kas izmantotas pirkuma aprites cikla izmaksu izvērtēšanā. Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz dokumentiem, kuri apliecina tiesībspēju un rīcībspēju, ekonomiskās un finansiālās spējas un pierāda tehniskās un profesionālās spējas, un sīki izstrādātiem noteikumiem par elektroniskām izsolēm un pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem.

111. pants

Iesniegšana, elektroniskā saziņa un novērtēšana

1.  Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir tādi, kas nodrošina patiesu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus atver vienlaikus.

2.  Komisija ar atbilstīgiem līdzekļiem un saskaņā ar 95. pantu nodrošina, lai piedāvājumu saturu un ikvienu apliecinošu pierādījumu pretendenti varētu iesniegt elektroniskā formātā (“e-iepirkums”), izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas norādīti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 210. pantu. Jebkura elektroniskās saziņas sistēma, ko izmanto, lai atbalstītu saziņu un informācijas apmaiņu, ir nediskriminējoša, vispārēji pieejama un savietojama ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktiem un neierobežo ekonomikas dalībnieku iespējas piekļūt iepirkuma procedūrai.

Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem šā punkta īstenošanā.

3.  Ja to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt pretendentiem sniegt iepriekšēju garantiju, lai nodrošinātu, ka iesniegtie piedāvājumi netiek atsaukti. Pieprasītā garantija ir samērīga ar līguma paredzamo vērtību, un tā ir noteikta atbilstīgā apmērā, lai novērstu dažādu ekonomikas dalībnieku diskrimināciju.

4.  Līgumslēdzēja iestāde atver visus dalības pieteikumus un piedāvājumus. Tomēr tā noraida:

5.  Līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem kritērijiem, novērtē visus dalības pieteikumus vai piedāvājumus, kas nav noraidīti atvēršanas posmā, kas noteikts 4. punktā, ar mērķi piešķirt līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli.

6.  Tiek noraidīti dalības pieteikumi un piedāvājumi, kuri neatbilst visām minimālajām prasībām, kas izklāstītas iepirkuma procedūras dokumentos.

Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, izvērtēšanas komiteja vai līgumslēdzēja iestāde lūdz kandidātiem vai pretendentiem tās noteiktajā termiņā sniegt papildu materiālus vai trūkstošus dokumentus, precizēt dokumentus, ar kuriem pamato izslēgšanas un atlases kritērijus, vai paskaidrot pārmērīgi zemas cenas piedāvājumus.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piedāvājumu un dalības pieteikumu pieņemšanas termiņiem, piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, termiņiem papildu informācijas sniegšanai, par termiņiem steidzamos gadījumos, kā arī par saziņas līdzekļiem, ar kuru palīdzību iesniedzami piedāvājumi un elektroniskie katalogi, sīki izstrādātiem noteikumiem par elektroniskās apmaiņas sistēmu tehniskajām un tiesiskajām prasībām un par izņēmumiem no elektroniskas piedāvājumu iesniegšanas pienācīgi pamatotos gadījumos. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iespēju pieprasīt piedāvājuma garantiju un par nosacījumiem garantijas izmantošanai un atbrīvošanai, par piedāvājumu un dalības pieteikumu atvēršanu un novērtēšanu un par atvēršanas un vērtēšanas komisijas sastāvu.

112. pants

Kontakti iepirkuma procedūras laikā

1.  Iepirkuma procedūras laikā visiem kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota pārredzamība, vienlīdzīga attieksme un laba pārvaldība, kā izklāstīts 96. pantā. Pēc piedāvājumu pieņemšanas termiņa beigām līgumslēdzēja iestāde kontaktējas ar pretendentu, lai labotu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas vai prasītu konkrēta vai tehniska elementa apstiprinājumu, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Iepriekš minēto kontaktu, kā arī jebkuru citu kontaktu rezultātā netiek veiktas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos vai būtiskas izmaiņas iesniegtā piedāvājuma noteikumos, izņemot gadījumus, kad 104. panta 1. punktā izklāstītā iepirkuma procedūra īpaši atļauj minētās iespējas.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par kontaktiem, kādi ir atļauti, un kontaktiem, kādi ir vajadzīgi, starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem publiskā iepirkuma procedūras laikā.

113. pants

Piešķiršanas lēmums un kandidātu vai pretendentu informēšana

1.  Atbildīgais kredītrīkotājs atbilstīgi iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem izlemj, kam piešķiramas tiesības slēgt līgumu.

2.  Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi dalībai vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, kā arī 118. panta 2. punktā minētā atlikšanas laikposma ilgumu.

Piešķirot tiesības slēgt konkrētus līgumus – atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu –, līgumslēdzēja iestāde informē pretendentus par novērtējuma rezultātiem.

3.  Līgumslēdzēja iestāde katram pretendentam, kurš nav izslēgšanas situācijā, kura piedāvājums atbilst iepirkuma procedūras dokumentiem un kurš rakstiski iesniedz pieprasījumu, sniedz jebkuru turpmāk minēto informāciju:

Tomēr līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizpaust noteiktu informāciju, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu kropļot taisnīgu konkurenci starp tiem.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām attiecībā uz novērtējuma ziņojumu un piešķiršanas lēmumu un to saturu un par kandidātu un pretendentu informēšanu.

114. pants

Iepirkuma procedūras atcelšana

Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var atcelt iepirkuma procedūru, un kandidātiem vai pretendentiem nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju par to.

Lēmumu pamato, un par to pēc iespējas drīz informē kandidātus vai pretendentus.

▼M3

114.a pants

Līguma izpilde un tā grozījumi

1.  Līguma izpildi neuzsāk, pirms nav parakstīts līgums.

2.  Līgumslēdzēja iestāde var bez iepirkuma procedūras veikt grozījumu līgumā vai pamatlīgumā vienīgi tādos gadījumos, kas paredzēti 3. punktā, un ar noteikumu, ka attiecīgais grozījums nemaina līguma vai pamatlīguma priekšmetu.

3.  Neveicot jaunu iepirkuma procedūru, izmaiņas līgumā vai konkrētā līgumā saskaņā ar pamatlīgumu var veikt jebkurā no šiem gadījumiem:

Šā punkta pirmās daļas a), c) un d) apakšpunktu var piemērot arī pamatlīgumiem.

Sākotnējā līguma vērtībā netiek ņemta vērā cenu pārskatīšana.

Dažu turpmāko izmaiņu neto kopējā vērtība, kas paredzēta šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, nepārsniedz nevienu no tajā minētajām robežvērtībām.

Līgumslēdzēja iestāde piemēro 103. pantā noteiktos ex post publicitātes pasākumus.

▼B

4.

iedaļa

Garantijas un korekcijas pasākumi

▼M3

115. pants

Garantijas

1.  Ja tas nav zemas vērtības līgums un ja līgumslēdzēja iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem sniegt garantiju, lai:

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to garantiju veidiem, kuras var prasīt no līgumslēdzējiem, tostarp riska analīzes kritērijiem, un par katra garantijas veida maksimālo apmēru procentu izteiksmē no kopējās līguma vērtības.

116. pants

Būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana

1.  Piemērojot šo pantu, “būtiska kļūda” ir jebkurš līguma noteikuma pārkāpums, kas radies darbības vai bezdarbības rezultātā un rada vai var radīt zaudējumus budžetam.

2.  Ja atklājas, ka procedūrā ir pieļautas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde procedūru aptur, un tā var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp atcelt procedūru.

3.  Ja pēc līguma parakstīšanas atklājas, ka procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma izpildi vai vajadzības gadījumā to izbeigt.

Līguma izpildi var apturēt arī, lai pārbaudītu, vai būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, par ko radušās aizdomas, patiešām ir pieļauti.

Ja ar līgumslēdzēju ir saistāmas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde turklāt var atteikties veikt maksājumus vai var atgūt nepamatoti samaksātās summas proporcionāli būtiskās kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas nopietnībai.

4.  OLAF īsteno pilnvaras, kas ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 19 ) uzticētas Komisijai, lai veiktu apskates un pārbaudes uz vietas dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošajiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem – trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līguma darbības apturēšanu būtisku kļūdu, pārkāpumu vai krāpšanas gadījumā.

▼B

2.

NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kurus piešķir iestādes uz sava rēķina

▼M3

117. pants

Līgumslēdzēja iestāde

1.  Iestādes 2. panta nozīmē, izpildaģentūras un struktūras 208. un 209. panta nozīmē uzskata par līgumslēdzējām iestādēm, ja iestādes piešķir līgumus uz sava rēķina, izņemot, ja tās iegādājas no centralizēto iepirkumu struktūras. Minēto iestāžu struktūrvienības neuzskata par līgumslēdzējām iestādēm, ja tās savstarpēji noslēdz administratīvas vienošanās.

Saskaņā ar 65. pantu minētās iestādes deleģē vajadzīgās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līgumslēdzējas iestādes funkciju deleģēšanu un par centralizēto iepirkumu struktūrām.

118. pants

Piemērojamās robežvērtības un atlikšanas laikposms

1.  Lai piešķirtu tiesības slēgt publiskos un koncesijas līgumus, līgumslēdzēja iestāde ievēro robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas 2014/24/ES 4. panta a) un b) apakšpunktā, izvēloties kādu no šīs regulas 104. panta 1. punktā paredzētajām procedūrām. Minētās robežvērtības nosaka publicēšanas pasākumus, kas izklāstīti šīs regulas 103. panta 1. un 2. punktā.

2.  Ņemot vērā izņēmumus un nosacījumus, kas jāprecizē deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu, tādu līgumu gadījumā, kuru vērtība pārsniedz 1. punktā minētās robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies atlikšanas laikposms.

3.  Ja tiek izmantoti elektroniski saziņas līdzekļi, atlikšanas laikposms ir 10 dienas, ja izmanto citus līdzekļus – 15 dienas.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par atsevišķiem līgumiem un līgumiem ar daļām, publisko un koncesijas līgumu vērtības novērtēšanu un atlikšanas laikposmu pirms līguma parakstīšanas.

119. pants

Noteikumi par piekļuvi iepirkuma procedūrām

Līdzdalība iepirkuma procedūrās ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, un visām fiziskām un juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura ar Savienību noslēgusi īpašu nolīgumu publiskā iepirkuma jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti minētajā nolīgumā. Tā ir pieejama arī starptautiskām organizācijām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pierādījumiem, kas jāiesniedz saistībā ar piekļuvi iepirkuma procedūrām.

120. pants

Pasaules Tirdzniecības organizācijas iepirkuma noteikumi

Ja tiek piemērots Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā noslēgtais daudzpusējais Nolīgums par valsts iepirkumu, iepirkuma procedūra ir pieejama arī ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras ir ratificējušas minēto nolīgumu, saskaņā ar tā nosacījumiem.

▼B

VI

SADAĻA

DOTĀCIJAS

1.

NODAĻA

Dotāciju piemērošanas joma un veidi

121. pants

Dotāciju piemērošanas joma

1.  Dotācijas ir tiešas finanšu iemaksas no budžeta ziedojumu veidā, lai finansētu:

Dotācijas piešķir vai nu ar rakstisku nolīgumu, vai ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam dotācijas pretendentam.

Komisija var izveidot drošas elektroniskās sistēmas informācijas apmaiņai ar labuma guvējiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātu precizējumu par dotāciju piemērošanas jomu un par noteikumiem, ar kuriem nosaka, vai tiks izmantoti dotāciju nolīgumi vai dotāciju lēmumi. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz elektroniskās apmaiņas sistēmas specifikāciju, tostarp par nosacījumiem, kuros šādās sistēmās iesniegtus dokumentus, tostarp dotāciju nolīgumus, jāuzskata par oriģināliem un parakstāmiem, un par pamatpartnerību izmantošanu.

2.  Šīs sadaļas nozīmē dotācijas nav:

▼M2

▼B

3.  Procentu likmju atlaides un subsīdijas bez garantijām uzskata par dotācijām, ja tās nav apvienotas vienā pasākumā ar finanšu instrumentiem, kā minēts Pirmās daļas VIII sadaļā.

Uz šādām atlaidēm un subsīdijām attiecas šīs sadaļas noteikumi, izņemot šādus:

4.  Ikviena iestāde var piešķirt dotācijas komunikāciju pasākumiem, ja attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ publiskā iepirkuma procedūru izmantošana nav lietderīga.

122. pants

Labuma guvēji

1.  Ja vairākas vienības atbilst dotācijas piešķiršanas kritērijiem un kopā veido vienu vienību, šo vienību var uzskatīt par vienīgo labuma guvēju, tostarp tad, ja šī vienība ir speciāli izveidota, lai īstenotu ar dotāciju finansēto darbību.

2.  Šajā sadaļā par vienībām, kas saistītas ar labuma guvēju, uzskata šādas vienības:

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par dotāciju nolīgumu vai lēmumu minimālo saturu, jo īpaši, ja dotāciju piešķir vairākām vienībām, koordinatora –ja tāds ir – un pārējo labuma guvēju specifiskajiem pienākumiem, piemērojamo atbildības režīmu un nosacījumiem attiecībā uz labuma guvēja pievienošanu vai atcelšanu.

123. pants

Dotāciju veidi

1.  Dotācijas var būt:

2.  Nosakot piemēroto dotācijas veidu, tiek darīts viss iespējamais, lai ņemtu vērā potenciālo labuma guvēju intereses un uzskaites metodes.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz noteikumiem par dažādiem dotāciju veidiem, tostarp mazas vērtības dotācijām.

124. pants

Vienreizējs maksājums, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums

1.  Neskarot pamatakta noteikumus, vienreizējs maksājums, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējums tiek atļauts ar Komisijas lēmumu, nodrošinot, ka attiecībā uz vienas un tās pašas darbību vai darba programmu kategorijas labuma guvējiem tiek ievērots vienādas attieksmes princips.

Ja vienas dotācijas maksimālais apmērs nepārsniedz mazas vērtības dotācijas summu, attiecīgo atļauju var sniegt atbildīgais kredītrīkotājs.

2.  Atļauja tiek piešķirta, tai pievienojot vismaz šādus elementus:

3.  Ja tiek atļauts pielietot izmaksu uzskaites praksi, ko labuma guvējs parasti izmanto, atbildīgais kredītrīkotājs, veicot ex ante novērtējumu vai izmantojot attiecīgu ex post kontroles stratēģiju, var izvērtēt šādas prakses atbilstību 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja labuma guvēja parasti izmantotās izmaksu uzskaites prakses atbilstība 2. punktā minētajiem nosacījumiem tiek konstatēta ex ante, ex post kontroles procesā netiek apšaubītas vienreizēja maksājuma, vienības izmaksu vai vienotas likmes finansējuma summas, kas noteiktas, pielietojot minēto praksi.

Atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt, ka labuma guvēja parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse ir atbilstīga 2. punktā minētajiem nosacījumiem, ja attiecīgo praksi apstiprinājušas valsts iestādes saskaņā ar salīdzināmām finansēšanas shēmām.

4.  Ar dotācijas lēmumu vai nolīgumu var atļaut vai likt vienotas likmes finansējuma veidā finansēt saņēmēja netiešās izmaksas maksimums 7 % apmērā no darbības kopējām attaisnotajām tiešajām izmaksām, izņemot gadījumos, kad saņēmējs saņem darbības dotāciju, ko finansē no budžeta. Maksimālo 7 % robežu var pārsniegt saskaņā ar pamatotu Komisijas lēmumu.

5.  MVU īpašnieki un citas fiziskas personas, kas nesaņem algu, var deklarēt atbilstīgus personāla izdevumus par darbu, kas veikts saskaņā ar darbību vai darba programmu, pamatojoties uz vienības izmaksām, ko nosaka ar Komisijas lēmumu.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par vienreizējiem maksājumiem, vienības izmaksām un vienotas likmes finansējumu.

2.

NODAĻA

Principi

125. pants

Dotāciju vispārīgie principi

1.  Uz dotācijām attiecas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi.

2.  Neskarot 130. pantu, dotācijas nav kumulatīvas un netiek piešķirtas ar atpakaļejošu spēku.

3.  Dotācijas ietver līdzfinansējumu, neskarot īpašos noteikumus, kas minēti otrās daļas IV sadaļā.

▼M2 —————

▼B

4.  Dotāciju mērķis vai sekas nav peļņas radīšana no labuma guvēja darbības vai darba programmas ("bezpeļņas princips").

Pirmo daļu nepiemēro:

Ja tiek gūta pelņa, Komisija ir tiesīga atgūt Savienības ieguldījumam atbilstīgu procentuālo daļu no peļņas, ieturot to no atbilstīgajām izmaksām, kas labuma guvējam faktiski radušās saistībā ar darbības vai darba programmas īstenošanu.

5.  Šajā sadaļā peļņu definē kā summu, par kādu labuma guvēja ieņēmumi pārsniedz atbilstīgās izmaksas, kad tiek iesniegts bilances maksājuma pieprasījums.

Pirmajā daļā minētie ieņēmumi aprobežojas ar ienākumiem, ko rada darbība vai darba programma, kā arī finansiālās iemaksas, ko līdzekļu devēji ir īpaši paredzējuši atbilstīgo izmaksu finansēšanai.

Darbības dotācijas gadījumā summas, kas paredzētas rezervju veidošanai, netiek ņemtas vērā attiecībā uz pārbaudi par bezpeļņas principa ievērošanu.

▼M2

6.  Ja Eiropas politiskā fonda Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 ( 21 ) nozīmē ienākumi tā finanšu gada beigās, par kuru tas saņēma darbības dotāciju, pārsniedz izdevumus, daļu no šā pārpalikuma apjomā līdz 25 % no šā gada kopējiem ienākumiem var, atkāpjoties no šā panta 4. punktā noteiktā bezpeļņas principa, pārcelt uz nākamo gadu ar noteikumu, ka tā tiek izlietota līdz minētā nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

▼B

7.  Dotācijas EIB vai Eiropas Investīciju fondam tehniskās palīdzības darbībām var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šādos gadījumos nepiemēro 131. panta 2. līdz 5. punktu un 132. panta 1. punktu.

7.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu, lai papildinātu dotācijām piemērojamos vispārīgos principus, tostarp bezpeļņas principu un līdzfinansēšanas principu. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz tehniskās palīdzības definīciju.

126. pants

Atbilstīgās izmaksas

1.  Dotācijas nepārsniedz vispārējo maksimālo apjomu, kas izteikts absolūtā vērtībā un ko nosaka, pamatojoties uz aplēstām atbilstīgām izmaksām.

Dotācijas nepārsniedz atbilstīgās izmaksas.

2.  Atbilstīgās izmaksas ir izmaksas, kas radušās dotācijas saņēmējam un atbilst šādiem kritērijiem:

3.  Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda tās izmaksu kategorijas, kuras uzskata par atbilstīgām Savienības finansējuma saņemšanai.

Neskarot pamataktu un papildinot 2. punktu, šādas izmaksu kategorijas ir atbilstīgas, ja atbildīgais kredītrīkotājs tās par šādām paziņojis uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus:

4.  Izmaksas, kas radušās 122. pantā aprakstītajām ar labuma guvēju saistītajām vienībām saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt kā atbilstīgas. Minētajā gadījumā kumulatīvi piemēro šādus nosacījumus:

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz atbilstīgo izmaksu sīkāku specifikāciju.

127. pants

Līdzfinansējums natūrā

1.  Dotācijas radītās peļņas aprēķinos neņem vērā līdzfinansējumu, kas ir ieguldījuma natūrā veidā.

2.  Atbildīgais kredītrīkotājs kā līdzfinansējumu var pieņemt ieguldījumu natūrā, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu vai piemērotu. Ja līdzfinansējums natūrā tiek piedāvāts, lai atbalstītu mazas vērtības dotācijas, un atbildīgais kredītrīkotājs ir nolēmis to noraidīt, viņš pamato, kāpēc tas nav nepieciešams vai nav piemērots.

Šādi ieguldījumi nepārsniedz:

Ieguldījumus natūrā aplēstajā budžetā norāda atsevišķi, lai atspoguļotu konkrētajai darbībai piešķirtos kopējos līdzekļus. Šādu ieguldījumu vienas vienības vērtību novērtē provizoriskajā budžetā, un uz to neattiecas vēlākās izmaiņas.

Ieguldījumi natūrā atbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem nodokļu un sociālās drošības jomā.

128. pants

Pārredzamība

1.  Dotācijas piešķir saskaņā ar darba programmu, kuru publicē pirms tās īstenošanas.

Minēto darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad labuma guvēja vai darbības iezīmju dēļ attiecīgās darbības sakarā nav citas izvēles, vai ja labuma guvējs ir norādīts pamataktā.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas atbalsta, civilās aizsardzības un humānās palīdzības pasākumiem.

2.  Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda plānoto dienu, līdz kurai visus pieteikumu iesniedzējus informēs par viņu pieteikuma novērtējumu, un indikatīvu datumu, kad tiks parakstīti dotāciju nolīgumi vai paziņoti dotāciju lēmumi.

Minētās dienas nosaka, pamatojoties uz šādiem laikposmiem:

Minētos laikposmus var pielāgot, lai ņemtu vērā laiku, kas nepieciešams, lai ievērotu konkrētas procedūras, kuras var būt prasītas pamataktā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 ( 23 ), un var izņēmuma kārtā pagarināt pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši sarežģītu darbību gadījumā, ja ir liels pieteikumu skaits vai kavēšanās, ko izraisījuši pieteikumu iesniedzēji.

Deleģētais kredītrīkotājs gada darbības pārskatā ziņo par vidējo laiku, kāds bijis nepieciešams, lai informētu pieteikumu iesniedzējus un parakstītu dotāciju nolīgumus vai paziņotu dotāciju lēmumus. Gadījumā, ja otrajā daļā minētie laikposmi ir pārsniegti, deleģētais kredītrīkotājs norāda iemeslus un, ja nav pietiekama pamatojuma saskaņā ar trešo daļu, ierosina novēršanas darbības.

3.  Visas dotācijas, kas piešķirtas finanšu gada laikā, publicē katru gadu saskaņā ar 35. panta 2. un 3. punktu.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām, kas attiecas uz darba programmu, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, izņēmumiem no uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, informāciju pieteikumu iesniedzējiem un ex post publicēšanu.

129. pants

Piešķirto līdzekļu nesummēšanas princips

1.  Par katru darbību vienam un tam pašam labuma guvējam var piešķirt tikai vienu dotāciju no budžeta, izņemot gadījumus, kad citādi ir atļauts ar attiecīgajiem pamataktiem.

Vienā finanšu gadā labuma guvējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.

Pretendents tūlīt informē kredītrīkotājus par jebkādiem vairākiem pieteikumiem un vairākām dotācijām saistībā ar vienu un to pašu darbību vai vienu un to pašu darba programmu.

Vienas un tās pašas izmaksas nekādā gadījumā nevar finansēt no budžeta divreiz.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piešķirto dotāciju nesummēšanas principu.

130. pants

Princips par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku

1.  Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību, ja pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas vai pirms paziņojuma par dotācijas lēmumu.

Šādos gadījumos finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai ārkārtējas steidzamības gadījumā krīzes pārvarēšanas atbalstam, civilās aizsardzības pasākumiem un humānās palīdzības pasākumiem, vai nenovēršama vai tūlītēja apdraudējuma situācijās, kas draud pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt valsti, ja Savienības laicīga iesaistīšanās šajā sakarā būtu ļoti nozīmīga, palīdzot nepieļaut konfliktu.

Dotācijas nedrīkst piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtām darbībām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par principu par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

2.  Darbības dotāciju gadījumā dotācijas nolīgumu paraksta vai dotācijas lēmuma paziņojumu sniedz sešos mēnešos pēc labuma guvēja finanšu gada sākuma. Finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās ne pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas, ne arī pirms labuma guvēja finanšu gada sākuma.

3.

NODAĻA

Piešķiršanas procedūra

131. pants

Dotāciju pieteikumi

1.  Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstiski, tostarp attiecīgā gadījumā drošā elektroniskā formātā.

Komisija nodrošina iespēju dotāciju pieteikumus iesniegt tiešsaistē, ja tā to uzskata par iespējamu.

2.  Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem dotāciju pieteikumi var būt atbilstīgi, ja tos iesniedz subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības šo subjektu vārdā, kā arī sniegt garantijas Savienības finanšu interešu aizsardzībai, kas būtu vienādas ar juridisko personu sniegtajām garantijām.

3.  Pieteikumā norāda pretendenta juridisko statusu un viņa finansiālo un darbības spēju veikt ierosināto darbību vai darba programmu.

Šajā nolūkā pretendents iesniedz apliecinājumu ar savu godavārdu un, ja attiecīgā dotācija nav mazas vērtības dotācija, visus apliecinošos dokumentus, ko, pamatojoties pretendenta riska izvērtējumu, pieprasījis atbildīgais kredītrīkotājs. Nepieciešamos dokumentus norāda uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Finansiālās spējas pārbaudi nepiemēro fiziskām personām stipendijas saņemšanai, fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams un kuras saņem tiešu atbalstu, publiskām struktūrām un starptautiskām organizācijām. Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no riska izvērtējuma rezultātiem var atcelt pienākumu pārbaudīt publisku struktūru un starptautisku organizāciju darbības spēju.

▼M3

4.  Dotāciju pretendentiem un saņēmējiem piemēro 105.a pantu, 106. panta 1. līdz 4. punktu, 6. punktu, 7. punktu, izņemot minētā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un otro daļu, 8. punktu, 9. punktu, 11. punktu, 13.līdz 17. punktu un 108. pantu. Pretendentiem piemēro arī 107. pantu. Pretendenti paziņo, vai viņi ir nonākuši kādā no 106. panta 1. punktā vai 107. pantā minētajām situācijām un attiecīgā gadījumā vai viņi ir īstenojuši korektīvos pasākumus, kā minēts 106. panta 7. punkta a) apakšpunktā.

Veicot vajadzīgo pārbaudi attiecībā uz notiekošām dotācijas procedūrām un spēkā esošiem līgumiem saskaņā ar 108. panta 4. punktu, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka pretendentam vai saņēmējam ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus, pirms tiek pieņemts jebkāds pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē tā tiesības.

▼M3 —————

▼M3

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par nosacījumiem dotāciju pieteikumiem, pierādījumiem par neatrašanos izslēgšanas situācijā, pieteikuma iesniedzējiem, kuriem nav juridiskās personas statusa, juridiskām personām, kas kopīgi iesniedz vienu pieteikumu, atbilstības kritērijiem un mazas vērtības dotācijām.

▼B

132. pants

Atlases un piešķiršanas kritēriji

1.  Atlases kritēriji, kurus iepriekš paziņo uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ir tādi, lai ļautu izvērtēt pretendenta spējas izpildīt piedāvāto darbību vai darba programmu.

2.  Piešķiršanas kritēriji, kurus iepriekš paziņo uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ir tādi, lai ļautu izvērtēt iesniegto priekšlikumu kvalitāti, ņemot vērā nospraustos mērķus un prioritātes.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par atlases un piešķiršanas kritērijiem.

133. pants

Novērtēšanas procedūra

1.  Priekšlikumus novērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, lai noteiktu priekšlikumus, kurus var finansēt.

2.  Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz 1. punktā minēto novērtējumu, izveido labuma guvēju un apstiprināto summu sarakstu.

3.  Atbildīgais kredītrīkotājs rakstveidā informē pretendentus par lēmumu attiecībā uz viņu pieteikumu. Ja pieprasīto dotāciju nepiešķir, attiecīgā iestāde paziņo pieteikuma noraidīšanas iemeslus, jo īpaši atsaucoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par novērtēšanu, dotāciju piešķiršanu un informāciju pieteikumu iesniedzējiem.

4.

NODAĻA

Maksājumi un kontrole

134. pants

Priekšfinansējuma garantija

1.  Ja atbildīgais kredītrīkotājs, izskatot katru gadījumu atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, viņš var prasīt, lai labuma guvējs vispirms sniegtu garantiju, kas ierobežotu ar priekšfinansējuma samaksu saistītos finansiālos riskus.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta, mazas vērtības dotāciju gadījumā garantijas nepieprasa.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par priekšfinansējuma garantiju.

135. pants

Dotāciju izmaksa un kontroles

1.  Neskarot turpmākas pārbaudes, ko attiecīgā iestāde veic laicīgi, dotācijas summa ir galīga tikai tad, kad deleģētais atbildīgais kredītrīkotājs ir apstiprinājis gala ziņojumus un pārskatus.

2.  Ja piešķiršanas procedūrā konstatētas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs procedūru pārtrauc un var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, tostarp procedūras atcelšanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, atbildīgais kredītrīkotājs par to nekavējoties informē OLAF.

3.  Ja pēc dotācijas piešķiršanas attiecīgajā procedūrā vai dotācijas īstenošanā tiek konstatētas būtiskas kļūdas, pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde, atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no procedūras īstenošanā sasniegtā posma un ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējam vai labuma guvējam ir tikusi dota iespēja izteikt komentārus, var:

4.  Ja šādas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana piedēvējama labuma guvējam vai ja labuma guvējs ir pārkāpis savus dotācijas nolīgumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, atbildīgais kredītrīkotājs turklāt var samazināt attiecīgo dotāciju vai atgūt summas, kas nepamatoti izmaksātas, īstenojot dotācijas nolīgumu vai lēmumu, proporcionāli kļūdu, pārkāpumu, krāpšanas vai pienākumu neizpildes smaguma pakāpei ar noteikumu, ka labuma guvējam ir tikusi dota iespēja izteikt komentārus.

5.  Ja pārbaudēs vai revīzijās konstatēts, ka labuma guvējs pieļāvis sistēmiskas vai atkārtotas kļūdas, pārkāpumus, krāpšanu vai pienākumu neizpildi, būtiski ietekmējot minētajam labuma guvējam vairākas ar līdzīgiem nosacījumiem piešķirtas dotācijas, atbildīgais kredītrīkotājs var pārtraukt visu attiecīgo dotāciju īstenošanu vai attiecīgā gadījumā izbeigt attiecīgos dotāciju nolīgumus vai lēmumus ar minēto labuma guvēju proporcionāli kļūdu, pārkāpumu, krāpšanas vai pienākumu neizpildes nopietnībai ar noteikumu, ka labuma guvējam tikusi dota iespēja izteikt komentārus.

Atbildīgais kredītrīkotājs turklāt var pēc pretrunu procedūras samazināt dotācijas vai atgūt nepamatoti izmaksātās summas attiecībā uz visām dotācijām, ko ietekmējušas pirmajā daļā minētas sistēmiskas vai atkārtotas kļūdas, pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde, ko var revidēt saskaņā ar dotāciju nolīgumiem vai lēmumiem.

6.  Atbildīgais kredītrīkotājs nosaka summas, kas ir jāsamazina vai jāatgūst, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, pamatojoties uz izmaksām, kas nepamatoti deklarētas kā atbilstīgas katrai no attiecīgajām dotācijām pēc tam, kad ir pieņemti revidēti finanšu pārskati, ko iesniedzis labuma guvējs.

7.  Ja nav iespējams vai nav lietderīgi precīzi uzskaitīt neatbilstīgās izmaksas katrai attiecīgajai dotācijai, samazinātās vai atgūstamās summas var noteikt, ekstrapolējot samazinājuma vai atgūšanas likmi, kas piemērota dotācijām, kurām ir pierādītas sistēmiskas vai atkārtotas kļūdas vai pārkāpumi, vai, ja neatbilstīgās izmaksas nevar kalpot par pamatu samazināmo vai atgūstamo summu noteikšanai, piemērojot fiksētu likmi, ievērojot proporcionalitātes principu. Pirms tiek veikta samazināšana vai atgūšana, labuma guvējam dod iespēju paust komentārus par ekstrapolācijas metodi vai fiksētu likmi, ko paredzēts piemērot, un ierosināt pienācīgi pamatotu alternatīvu metodi vai likmi.

8.  Komisija nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret programmas labuma guvējiem, it īpaši, ja programmu īsteno vairāki atbildīgie kredītrīkotāji.

Labuma guvējus informē par saskaņā ar šā panta 3., 4., 5., 6. un 7. punktu pieņemto lēmumu apstrīdēšanu saskaņā ar 97. pantu.

9.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par dotāciju maksājumiem un pārbaudēm, tostarp noteikumiem par apliecinošajiem dokumentiem un dotāciju apturēšanu un samazināšanu.

136. pants

Dokumentu glabāšanas laikposmi

1.  Ar dotāciju saistītos grāmatvedības dokumentus, apliecinošos dokumentus, statistikas datus un citus dokumentus labuma guvēji glabā piecus gadus pēc tam, kad ir saņemta atlikuma samaksa, un trīs gadus mazas vērtības dotāciju gadījumā.

2.  Dokumentus, kas saistīti ar revīzijām, pārsūdzībām, tiesāšanos vai to atlīdzības prasību kārtošanu, kuras rodas projekta īstenošanas gaitā, glabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību vai tiesāšanās beigām vai atlīdzības prasību nokārtošanai.

5.

NODAĻA

Īstenošana

137. pants

Īstenošanas līgumi un finanšu atbalsts trešām personām

1.  Ja darbības vai darba programmas īstenošanai nepieciešams sniegt finanšu atbalstu trešām personām, labuma guvējs var sniegt šādu finanšu atbalstu ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.  Katrā dotāciju lēmumā vai nolīgumā skaidri nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta īsteno savas kontroles pilnvaras — veicot dokumentu kontroli un kontroli uz vietas un pārbaudot informāciju, tostarp elektroniskajos nesējos uzglabāto — attiecībā uz visām trešām personām, kas ir saņēmušas Savienības finansējumu.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par īstenošanas līgumiem un finanšu atbalstu trešām personām.

VII

SADAĻA

GODALGAS

138. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Attiecībā uz godalgām ievēro pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principu, un ar tām veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu.

2.  Šajā nolūkā godalgas iekļauj darba programmā, kuru publicē pirms tās īstenošanas. Darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumus piedalīties konkursā.

Konkursus uz godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai vairāk, var publicēt tikai tad, ja tie ir paredzēti paziņojumos vai citos attiecīgos dokumentos, kas minēti 38. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

▼M3

Konkursa noteikumos izklāsta vismaz dalības nosacījumus, tostarp izslēgšanas kritērijus, piešķiršanas kritērijus, godalgas summu un izmaksas kārtību. Dalībniekiem un uzvarētājiem piemēro 105.a pantu, 106. panta 1.līdz 4. punktu, 6. un 7. punktu, izņemot pēdējā minētā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un otro daļu, 8. punktu, 9. punktu, 11. punktu, 13.līdz 17. punktu un 108. pantu. Dalībniekiem piemēro 107. pantu.

▼B

Godalgas nedrīkst piešķirt tieši, bez konkursa, un tās publicē reizi gadā saskaņā ar 35. panta 2. un 3. punktu.

3.  Konkursa dalībniekus vērtē ekspertu grupa, pamatojoties uz publicētajiem konkursa noteikumiem.

Godalgas piešķir atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz ekspertu grupas sniegto novērtējumu, kuri var brīvi pieņemt lēmumu par to, vai ieteikt godalgu piešķiršanu, atkarībā no tā, kā viņi vērtē pieteikumu kvalitāti.

4.  Godalgas summa nav saistīta ar izmaksām, kas radušās konkursa uzvarētājam.

5.  Ja darbības vai darba programmas īstenošanai ir nepieciešams, lai godalgas trešām personām piešķirtu Savienības dotācijas labuma guvējs, minētais labuma guvējs šādas godalgas var piešķirt, ja 2. punktā paredzētais konkursa noteikumu minimālais saturs ir stingri definēts dotācijas lēmumā vai nolīgumā starp labuma guvēju un Komisiju, neparedzot nekādu rīcības brīvību.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par godalgām, tostarp par plānošanu, konkursa noteikumiem, ex post publicēšanu, novērtēšanu, informāciju un uzvarētāju paziņošanu.

VIII

SADAĻA

FINANŠU INSTRUMENTI

139. pants

Darbības joma

1.  Finanšu instrumentus apstiprina ar pamatakta palīdzību.

Neatkarīgi no pirmās daļas pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu instrumentus var izveidot, neapstiprinot ar pamataktu, ja šādi instrumenti ir iekļauti budžetā saskaņā ar 49. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

2.  Ja Savienības atbalstu sniedz, izmantojot finanšu instrumentus un apvieno vienā pasākumā ar elementiem, kas tieši saistīti ar tiem pašiem galasaņēmējiem paredzētiem finanšu instrumentiem, tostarp tehnisko palīdzību, procentu likmju rabatiem un subsīdijām bez garantijām, šī sadaļa attiecas uz visiem minētā pasākuma elementiem.

3.  Ja finanšu instrumenti ir apvienoti ar dotācijām, ko finansē no budžeta saskaņā ar Pirmās daļas VI sadaļu attiecībā uz elementiem, kas nav tieši saistīti ar finanšu instrumentiem, par katru no finansējuma avotiem uztur atsevišķu uzskaiti.

4.  Komisija finanšu instrumentus var īstenot ar tiešu pārvaldību vai ar netiešu pārvaldību, kā noteikts pamataktā, uzticot uzdevumus 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotajām vienībām.

Regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības, īstenojot finanšu instrumentus, īstenošanu uz savu atbildību var daļēji uzticēt finanšu starpniekiem, ar noteikumu, ka minētās vienības nodrošina finanšu starpnieku atbilstību 140. panta 1., 3. un 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem.

Komisija paliek atbildīga par to, lai finanšu instrumentu īstenošanas sistēma atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam un atbalsta noteikto politikas mērķu laicīgu sasniegšanu, kas ir izmērāma attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem. Komisija ir atbildīga par finanšu instrumentu īstenošanu, neskarot pilnvaroto vienību juridiskās un līgumiskās saistības, kā to paredz piemērojamie tiesību akti.

5.  Ja finanšu instrumentus īsteno dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm, noteikumus, ko piemēro šiem instrumentiem, tostarp noteikumus par iemaksām finanšu instrumentos, ko tieši vai netieši pārvalda saskaņā ar šo sadaļu, iekļauj 175. pantā minētajās regulās.

▼M3

5.a  Specializētām ieguldījumu sabiedrībām vai finanšu starpniekiem piemēro 105.a pantu, 106. panta 1. punktu, izņemot minētā punkta e) un f) apakšpunktu, 2.līdz 4. punktu, 6.līdz 9. punktu, 13.līdz 17. punktu, 107. pantu un 108. pantu. Galīgie saņēmēji iesniedz finanšu starpniekiem parakstītu deklarāciju, ar godavārdu apliecinot, ka viņi nav nonākuši kādā no 106. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā vai 107. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām.

▼B

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finanšu instrumentiem, tostarp par to vienību atlasi, kurām uzticēta finanšu instrumentu īstenošana, par deleģēsanas nolīgumu saturu, pārvaldības izmaksām un maksām, par specifiskiem noteikumiem par fiduciārajiem kontiem, finanšu instrumentu tiešu īstenošanu un pārvaldītāju, finanšu starpnieku un galasaņēmēju atlasi.

140. pants

Principi un nosacījumi, ko piemēro finanšu instrumentiem

1.  Finanšu instrumentus izmanto, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principus, un saskaņā ar to mērķiem un attiecīgā gadījumā uz laiku, kas noteikts minēto finanšu instrumentu pamataktā.

2.  Finanšu instrumenti atbilst šādiem nosacījumiem:

3.  Ar finanšu instrumentu un Savienības finansiālo atbildību saistītie budžeta izdevumi nekādā gadījumā nepārsniedz tiem noteiktās attiecīgās budžeta saistības, tādējādi nepieļaujot neparedzētas izdevumu saistības, kas būtu jāsedz no budžeta.

4.  Regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības un visi finanšu starpnieki, kas atlasīti dalībai finanšu operāciju izpildei saistībā ar finanšu instrumentu, ievēro attiecīgos standartus un piemērojamos tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret terorismu un nodokļu krāpniecību. Finanšu instrumentu īstenošanai saskaņā ar šo sadaļu 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības neizveido un neuztur darījumu attiecības ar reģistrētām vienībām teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību attiecībā uz starptautiski atzītu nodokļu standartu piemērošanu, un transponē šādas prasības savos līgumos ar atlasītajiem finanšu starpniekiem.

5.  Regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības, šā panta 3. punktā minētie finanšu starpnieki, kas iesaistīti Savienības finanšu instrumentu pārvaldīšanā, un Savienības atbalsta saskaņā ar šo sadaļu galasaņēmēji sniedz Revīzijas palātai piekļuvi visām telpām un nodod tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei saskaņā ar 161. pantu.

Saskaņā ar šo sadaļu Savienības atbalstam piemēro Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 24 ).

6.  Summas, kas atbilst vismaz Savienības ieguldījumam vai attiecīgos gadījumos vairākkārt to pārsniedz, izmanto specifisko politikas mērķu sasniegšanai, izmantojot finanšu instrumentu, un tās nerada nepamatotas priekšrocības, it īpaši trešām personām nepamatotu dividenžu vai peļņas veidā.

Neskarot nozaru noteikumus par dalītu pārvaldību, ieņēmumus, tostarp dividendes, kapitāla pieaugumu, garantijas maksas un aizdevumu un fiduciāro kontu summas procentus, ko atmaksā Komisijai, vai fiduciāros kontus, kas atvērti finanšu instrumentiem un kas attiecas uz budžeta atbalstu saskaņā ar finanšu instrumentu, pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas iekļauj budžetā.

Gadskārtējie atmaksājumi, tostarp kapitāla atmaksas, atbrīvotās garantijas un aizdevumu pamatsummu atmaksājumi, ko atmaksā Komisijai vai fiduciāriem kontiem, kas atvērti finanšu instrumentiem un saistīti ar budžeta atbalstu saskaņā ar finanšu instrumentu, veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar 21. pantu, un tos izmanto tam pašam finanšu instrumentam, neskarot šā panta 9. punktu, laikposmā, kas nepārsniedz apropriāciju saistību termiņu plus divi gadi, ja vien pamataktā nav norādīts citādi.

7.  Maksājumus fiduciārajiem kontiem veic Komisija, pamatojoties uz maksājumu pieprasījumiem, kas ir pienācīgi pamatoti ar maksājumu prognozēm, ņemot vērā fiduciārajos kontos pieejamās bilances un vajadzību izvairīties no šādu summu pārmērīgām bilancēm. Ja summas fiduciārajos kontos ir pietiekamas, lai segtu līgumā noteikto minimālo rezervi fiduciārajos kontos, kas palielinātas par maksājumu prognozēm kārtējam finanšu gadam, un lai segtu summas, kuras vajadzīgas, lai izslēgtu iespējamās saistības attiecībā uz maksājumu saistībām valūtās, kas nav euro, nekādus turpmākus maksājumus uz fiduciārajiem kontiem neveic. Maksājumu prognozes sagatavo reizi gadā vai attiecīgos gadījumos reizi pusgadā.

8.  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ik gadu ziņo par pasākumiem saistībā ar finanšu instrumentiem. Par katru atbalstīto finanšu instrumentu ziņojumā ir iekļauti šādi dati:

9.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome uzskata, ka finanšu instruments nav sasniedzis savus mērķus efektīvi, tie var pieprasīt, lai Komisija iesniedz priekšlikumu par pārskatītu pamataktu, lai šo instrumentu pakāpeniski likvidētu. Finanšu instrumenta pakāpeniskas likvidācijas gadījumā jaunus šī instrumenta atmaksājumus saskaņā ar 6. punkta trešo daļu uzskata par vispārējiem ieņēmumiem.

10.  Finanšu instrumentu mērķi un attiecīgā gadījumā konkrēto juridisko formu un juridisko reģistrācijas vietu publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

11.  Attiecībā uz finanšu instrumentiem atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka finanšu pārskatus, kas aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un atbilst grāmatvedības noteikumiem, kas minēti 143. pantā, un Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS), kā arī jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar 68. panta 3. punktu, līdz nākamā gada 15. februārim sniedz 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības. Atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina arī to, ka revidētus finanšu pārskatus par finanšu instrumentiem minētās vienības sniedz līdz nākamā gada 15. maijam.

12.  Komisija nodrošina finanšu instrumentu saskaņotu pārvaldību, jo īpaši grāmatvedības, ziņošanas, pārraudzības un finanšu riska pārvaldības jomā.

13.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finanšu instrumentu īstenošanu, tostarp par to izmantošanas nosacījumiem, sviras efektu, ex ante novērtējumu, pārraudzību un rīcību ar 175. pantā minēto fondu iemaksām.

IX

SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1.

NODAĻA

Pārskatu izklāsts

141. pants

Pārskatu uzbūve

Pārskati ietver:

142. pants

Ziņojums par budžeta un finanšu pārvaldību

1.  Katra 141. pantā minētā iestāde un struktūra sagatavo ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību finanšu gadā.

Tās nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz nākamā finanšu gada 31. martam.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā gan absolūtā, gan procentu izteiksmē sniedz vismaz pārskatu par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu, kā arī kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietojumiem starp dažādiem budžeta posteņiem.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumiem.

143. pants

Noteikumi par pārskatiem

1.  Komisijas grāmatvedis pieņem noteikumus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem publiskajam sektoram. Grāmatvedis var no minētajiem standartiem novirzīties, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, lai sniegtu patiesu un objektīvu priekšstatu par aktīviem un pasīviem, maksājumiem, ienākumiem un naudas plūsmu. Ja kāds grāmatvedības noteikums būtiski atšķiras no minētajiem standartiem, to dara zināmu finanšu pārskatu piezīmēs un norāda iemeslus.

2.  Budžeta uzskaite, kas minēta 141. pantā, ievēro šajā regulā noteiktos budžeta principus. Tā sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijām.

144. pants

Grāmatvedības principi

1.  Finanšu pārskati, kas minēti 141. pantā, sniedz informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, tādā veidā, kas nodrošina, lai tā būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama. Finanšu pārskatus veido saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kā norādīts 143. pantā minētajos grāmatvedības noteikumos.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz tādas sistēmas izveidi, lai grāmatvedis varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo pantu un 145., 146., 148., 151., 154., 156. un 157. pantu.

145. pants

Finanšu pārskati

1.  Finanšu pārskatus izklāsta miljonos euro, un tie ietver:

2.  Finanšu pārskatu piezīmēs iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visu papildu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja šāda informācija ir būtiska Savienības darbībām.

146. pants

Budžeta izpildes ziņojumi

1.  Budžeta izpildes ziņojumus izsaka miljonos euro. Tie ietver:

2.  Budžeta izpildes ziņojumu uzbūve ir tāda pati kā budžeta uzbūve.

147. pants

Provizoriskie pārskati

1.  Pārējo iestāžu un 141. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskus pārskatus.

2.  Pārējo iestāžu un 141. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta arī pārskatu apkopojumu Komisijas grāmatvedim, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

3.  Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un līdz nākamā gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Komisijas provizoriskos pārskatus un konsolidētos Savienības provizoriskos pārskatus.

148. pants

Galīgo konsolidēto pārskatu apstiprināšana

1.  Revīzijas palāta vēlākais līdz 1. jūnijam izsaka savus apsvērumus par citu iestāžu (izņemot Komisiju) un katras 141. pantā minētās vienības provizoriskajiem pārskatiem un vēlākais līdz 15. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un konsolidētajiem Savienības provizoriskajiem pārskatiem.

2.  Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 141. pantā minētās struktūras sagatavo savus galīgos pārskatus un līdz 1. jūlijam nosūta tos Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo konsolidēto pārskatu sagatavošanas nolūkā.

Pārējo iestāžu un 141. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz 1. jūlijam nosūta arī pārskatu apkopojumu Komisijas grāmatvedim, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

3.  Katras iestādes un 141. pantā minētās struktūras grāmatvedis vienlaicīgi ar galīgo pārskatu nosūtīšanu nosūta arī apliecinājuma vēstuli par minētajiem galīgajiem pārskatiem Revīzijas palātai, šīs vēstules kopiju nosūtot arī Komisijas grāmatvedim.

Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, kurā viņš apliecina, ka finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

4.  Komisijas grāmatvedis sagatavo galīgos konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz informāciju, ko iestādes, kas nav Komisija, un 141. pantā minētās struktūras iesniegušas saskaņā ar šā panta 2. punktu. Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, kurā viņš apliecina, ka galīgie konsolidētie pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti finanšu pārskatu piezīmēs.

5.  Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un savu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Līdz tam pašam datumam Komisijas grāmatvedis nodod Revīzijas palātai apliecinājuma vēstuli par galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem.

6.  Galīgos konsolidētos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz 15. novembrim kopā ar atzinumu par pārskatu ticamību, ko pieņēmusi Revīzijas palāta atbilstīgi LESD 287. pantam un Euratom līguma 106.a pantam.

2.

NODAĻA

Informācija par budžeta izpildi

149. pants

Ziņojums par budžeta garantijām un riskiem

Papildus 145. un 146. pantā paredzētajiem pārskatiem Komisija reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 49. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām budžeta garantijām un saistītajiem riskiem.

Vienlaicīgi šo informāciju nosūta Revīzijas palātai.

150. pants

Informācija par budžeta izpildi

1.  Papildus 145. un 146. pantā paredzētajiem pārskatiem Komisijas grāmatvedis reizi mēnesī nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei rādītājus par budžeta izpildi, kas apkopoti vismaz nodaļu līmenī, par ieņēmumiem un izdevumiem attiecībā uz visām apropriācijām.

Šie rādītāji ietver arī ziņas par pārnesto apropriāciju izmantojumu.

Šos rādītājus nosūta desmit darba dienās pēc katra mēneša beigām.

2.  Trīs reizes gadā 30 darba dienās pēc 31. maija, 31. augusta un 31. decembra Komisijas grāmatvedis nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par budžeta izpildi, kurā ieņēmumi un izdevumi ir sadalīti pa nodaļām, pantiem un posteņiem.

Minētie ziņojumi ietver arī ziņas par apropriāciju, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, izmantojumu.

3.  Rādītājus un ziņojumu par budžeta izpildi vienlaicīgi nosūta Revīzijas palātai un publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

4.  Līdz katra gada 15. septembrim grāmatvedis nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā sniegta informācija par pašreiz zināmajiem riskiem, vispārējām novērotām tendencēm, jauniem grāmatvedības jautājumiem, progresu grāmatvedības jautājumos, tostarp Revīzijas palātas norādītajos, un informācija par atgūtajiem līdzekļiem.

3.

NODAĻA

Uzskaite

1.

iedaļa

Kopīgi noteikumi

151. pants

Uzskaites sistēma

1.  Iestādes uzskaites sistēma kalpo tam, lai budžeta un finanšu informāciju kārtotu tā, ka rādītājus var iegrāmatot, klasificēt un reģistrēt.

2.  Uzskaites sistēmu veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Šo uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

3.  Deleģētais kredītrīkotājs var uzturēt arī analītisko uzskaiti.

152. pants

Kopējas prasības iestāžu uzskaites sistēmai

Komisijas grāmatvedis saskaņā ar 143. pantu, apspriedies ar pārējo iestāžu un 141. pantā minēto struktūru grāmatvežiem, pieņem grāmatvedības noteikumus un saskaņotu kontu plānu, kas jāpiemēro visām iestādēm, otrās daļas V sadaļā minētajām iestādēm un visām 141. pantā minētajām struktūrām.

2.

iedaļa

Vispārējā uzskaite

153. pants

Vispārējā uzskaite

Vispārējā uzskaite, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas iespaido iestāžu un 141. pantā minēto struktūru saimniecisko un finansiālo stāvokli un to aktīvus un pasīvus.

154. pants

Iegrāmatošana vispārējā uzskaitē

1.  Bilances un vispārējo kontu kustību iegrāmato norēķinu grāmatās.

2.  Visus grāmatvedības ierakstus, ieskaitot kontu korekcijas, izdara, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, uz kuriem tajos ir norāde.

3.  Grāmatvedības sistēma ir tāda, ka tajā ir atrodama skaidra revīzijas izsekojamība par visiem uzskaites grāmatojumiem.

155. pants

Korekciju uzskaite

Grāmatvedis pēc finanšu gada beigām līdz vispārējo pārskatu sniegšanas dienai izdara visas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par minēto gadu, bet ir nepieciešamas, lai patiesi un godīgi sniegtu pārskatus atbilstīgi noteikumiem. Šādas korekcijas atbilst 143. pantā minētiem grāmatvedības noteikumiem.

3.

iedaļa

Budžeta uzskaite

156. pants

Budžeta uzskaite

1.  Budžeta kontos detalizēti iegrāmato budžeta izpildes procesu.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkiem budžeta uzskaitē iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas, kas minētas pirmās daļas IV sadaļā.

4.

NODAĻA

Īpašuma uzskaite

157. pants

Inventāra saraksts

1.  Katra iestāde un 141. pantā minētā struktūra kārto inventāra sarakstu, kurā uzrāda Savienības materiālo aktīvu, nemateriālo aktīvu un finanšu aktīvu apjomu un vērtību, ievērojot paraugu, ko izveidojis Komisijas grāmatvedis.

Katra iestāde un 141. pantā minētā struktūra pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajam stāvoklim.

2.  Savienības materiālo aktīvu pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.

X

SADAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA

1.

NODAĻA

Ārējā revīzija

158. pants

Ārējā revīzija, ko īsteno Revīzijas palāta

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija iespējami drīz informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 13., 16., 21., 25., 26., 29. un 40. pantu.

159. pants

Revīzijas noteikumi un procedūra

1.  Revīzijas palāta, pārbaudot, vai visi ieņēmumi saņemti un visi izdevumi radušies likumīgi un pienācīgi, ievēro noteikumus, kas ietverti Līgumos, budžetā, šajā regulā, saskaņā ar šo regulu pieņemtos deleģētos aktos un visos citos tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem.

2.  Uzdevuma izpildei Revīzijas palāta ir tiesīga 161. pantā noteiktajā veidā iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju par struktūrvienību vai struktūru finanšu vadību attiecībā uz operācijām, ko finansē vai līdzfinansē Savienība. Tā ir uzklausīt katru amatpersonu, kas atbild par ieņēmumu un izdevumu operācijām, un izmantot revīzijas procedūras, kas ir piemērotas attiecībā uz iepriekšminētajām struktūrvienībām un struktūrām. Dalībvalstīs revīziju veic saziņā ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar kompetentajiem valsts dienestiem. Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību.

Lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei, kuri tai uzticēti ar Līgumiem vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem, Revīzijas palāta pēc tās pieprasījuma var piedalīties revīzijas darbībās, ko budžeta izpildei veic kāda no iestādēm vai kas tiek veiktas tās uzdevumā.

Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma katra iestāde pilnvaro finanšu iestādes, kas glabā Savienības noguldījumus, ļaut Revīzijas palātai pārliecināties par to, ka ārējie dati saskan ar pārskatiem.

3.  Lai pildītu savus uzdevumus, Revīzijas palāta paziņo iestādēm un varasiestādēm, uz kurām attiecas šī regula, to savu darbinieku vārdus, kuriem ir pilnvaras izdarīt revīziju šajās iestādēs.

160. pants

Vērtspapīru un naudas līdzekļu pārbaudes

Revīzijas palāta nodrošina visu vērtspapīru, kā arī kontos vai kasē esošo naudas līdzekļu salīdzināšanu ar uzglabātāju parakstītām kvītīm vai ar dienesta ziņojumiem par rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem un vērtspapīriem. Revīzijas palāta var pati izdarīt šādas pārbaudes.

161. pants

Revīzijas palātas piekļuves tiesības

1.  Komisija, pārējās iestādes, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus Savienības uzdevumā, kā arī saņēmēji sniedz Revīzijas palātai visas nepieciešamās iekārtas un pakalpojumus un nodod tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei. Tie nodod Revīzijas palātas rīcībā visus dokumentus par to līgumu piešķiršanu un izpildi, ko finansē no budžeta, un pārskatus par naudu vai materiāliem, visus uzskaites ierakstus vai pavaddokumentus, kā arī administratīvos dokumentus, kas uz tiem attiecas, visus dokumentus, kas attiecas uz ieņēmumiem un izdevumiem, visus inventāra sarakstus, visu struktūrvienību struktūrshēmas, ko Revīzijas palāta uzskata par vajadzīgiem budžeta izpildes un finanšu rezultātu pārskata revīzijai, pamatojoties uz uzskaites grāmatojumiem vai veicot revīziju uz vietas, kā arī — tam pašam nolūkam — visus dokumentus un datus, kas radīti vai ko glabā elektroniski.

Iekšējās revīzijas struktūras un citi attiecīgo valstu pārvaldes iestāžu dienesti piešķir Revīzijas palātai visas iekārtas un sniedz pakalpojumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savu uzdevumu izpildei.

2.  Amatpersonas, kuru darbību pārbauda Revīzijas palāta:

Informāciju, ko sniedz saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, var pieprasīt tikai Revīzijas palāta.

3.  Revīzijas palāta ir pilnvarota pārbaudīt dokumentus par Savienības ieņēmumiem un izdevumiem, ko glabā iestāžu struktūrvienības, jo īpaši struktūrvienības, kas atbild par lēmumiem attiecībā uz šādiem ieņēmumiem un izdevumiem, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus un izdevumus Savienības uzdevumā, kā arī fiziskās un juridiskās personas, kas saņem maksājumus no budžeta.

4.  Nosakot, vai ieņēmumi un izdevumi izdarīti likumīgi un pareizi un finanšu vadība bijusi pareiza, pārbauda arī to, kā struktūras, kas neietilpst iestādēs, izmantojušas Savienības līdzekļus, kas saņemti kā dotācijas.

5.  Revīzijas palāta ar to saņēmēju rakstveida piekrišanu, kas nav iestādes, vai, ja tādas nav, ar līgumslēdzēju vai apakšlīgumu slēdzēju rakstisku piekrišanu veic revīziju par tā piešķirtā Savienības finansējuma izlietojumu, ko maksā minētajiem saņēmējiem, kas nav iestādes.

6.  Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma Komisija sniedz tai informāciju par aizņēmumu un aizdevumu operācijām.

7.  Integrētu datorsistēmu izmantošana nesamazina Revīzijas palātas iespējas piekļūt pavaddokumentiem.

162. pants

Revīzijas palātas gada pārskati

1.  Revīzijas palāta līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai un attiecīgajām iestādēm jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par iekļaujamiem gada ziņojumos. Minētie apsvērumi paliek konfidenciāli, un tiem piemēro pretrunu procedūru. Katra iestāde nosūta Revīzijas palātai atbildi līdz 15. oktobrim. Iestāžu atbildes, izņemot Komisijas atbildes, tajā pašā reizē nosūta Komisijai.

2.  Gada pārskatā iekļauj finanšu vadības pareizuma novērtējumu.

3.  Gada pārskatā iekļauj iedaļu par katru iestādi. Revīzijas palāta var pievienot jebkādu kopsavilkuma pārskatu vai vispārīgus apsvērumus, ko tā uzskata par noderīgiem.

Revīzijas palāta veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras iestādes atbildi uz Revīzijas palātas apsvērumiem publicē blakus vai pēc katra apsvēruma, uz kuru tā attiecas.

4.  Līdz 15. novembrim Revīzijas palāta nosūta iestādēm, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, un pārējām iestādēm savu gada ziņojumu kopā ar iestāžu atbildēm un nodrošina to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.  Tiklīdz Revīzijas palāta ir iesniegusi savu gada ziņojumu, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalstis par tām minētā ziņojuma daļām, kuras attiecas uz to līdzekļu pārvaldību, par kuriem tās atbildīgas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Pēc šādas informācijas saņemšanas dalībvalstis sniedz Komisijai atbildi 60 dienās. Komisija līdz 28. februārim nosūta šīs informācijas kopsavilkumu Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

163. pants

Revīzijas palātas īpašie ziņojumi

▼M3

1.  Revīzijas palāta nodod attiecīgajām iestādēm vai struktūrām jebkurus apsvērumus, kuri pēc Revīzijas palātas ieskata būtu jāiekļauj īpašā ziņojumā. Minētie apsvērumi paliek konfidenciāli, un tiem piemēro pretrunu procedūru.

Attiecīgā iestāde vai struktūra parasti sešu nedēļu laikā pēc minēto apsvērumu nosūtīšanas informē Revīzijas palātu par jebkurām atbildēm, ko tā vēlas sniegt saistībā ar minētajiem apsvērumiem. Minēto laikposmu aptur pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši, ja pretrunu procedūras laikā attiecīgajai iestādei vai struktūrai, lai izstrādātu galīgo atbildi, ir vajadzīgs dalībvalstu viedoklis.

Attiecīgās iestādes vai struktūras atbildes tieši attiecas vienīgi uz Revīzijas palātas apsvērumiem.

Revīzijas palāta nodrošina to, lai īpašie ziņojumi tiktu sagatavoti un pieņemti atbilstīgā laikposmā, kas parasti nepārsniedz 13 mēnešus.

Īpašos ziņojumus kopā ar attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildēm nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, kas katrs lemj par atbildes rīcību, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Komisiju.

Revīzijas palāta veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras attiecīgās iestādes vai struktūras atbildes uz Revīzijas palātas apsvērumiem, kā arī īpašā ziņojuma sagatavošanas grafiku publicē kopā ar īpašo ziņojumu.

▼B

2.  Revīzijas palāta var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visus LESD 287. panta 4. punkta otrajā daļā minētos atzinumus, kas neattiecas uz priekšlikumiem vai projektiem, kuriem piemēro likumdošanas apspriežu procedūru. Revīzijas palāta pieņem lēmumu par publicēšanu pēc tam, kad ir apspriedusies ar iestādi, kas pieprasījusi šādu atzinumu vai uz kuru tas attiecas. Publicētajiem atzinumiem pievieno attiecīgo iestāžu izteiktās piezīmes.

2.

NODAĻA

Budžeta izpildes apstiprināšana

164. pants

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras termiņi

1.  Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 15. maijam sniedz Komisijai apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

2.  Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē Komisiju par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.  Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par apstiprinājuma sniegšanu, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz likvidētu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai nodrošinātu to likvidāciju.

165. pants

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra

1.  Lēmums par apstiprinājuma sniegšanu attiecas uz visiem Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, bilances atlikumu un Savienības aktīviem un pasīviem, kas uzrādīti bilancē.

2.  Ar nolūku sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Parlaments pārbauda visus LESD 318. pantā minētos pārskatus, finanšu pārskatus un novērtējuma ziņojumu pēc tam, kad to ir izdarījusi Padome. Tas arī pārbauda gada pārskatu, ko izveidojusi Revīzijas palāta, līdz ar to iestāžu atbildēm, kurās izdarīta revīzija, atbilstošos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus par attiecīgo finanšu gadu, kā arī Revīzijas palātas atzinumu par uzskaites ticamību un pamatā esošo darījumu likumību un pareizumu.

3.  Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai bez kavējumiem piemērotu attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru saskaņā ar LESD 319. pantu.

▼M3

166. pants

Turpmākie pasākumi

1.  Saskaņā ar LESD 319. pantu un Euratom līguma 106.a pantu Komisija, pārējās iestādes un struktūras, kas minētas šīs regulas 208. un 209. pantā, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai rīkotos attiecībā uz apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, un attiecībā uz piezīmēm, kuras pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu.

2.  Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma 1. punktā minētās iestādes un struktūras ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar minētajiem apsvērumiem un piezīmēm, un jo īpaši par to dotajiem norādījumiem jebkurai no to struktūrvienībām, kas atbild par budžeta izpildi. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, rīkojoties minēto apsvērumu sakarā, lai Komisija varētu ņemt tos vērā, sagatavojot savu ziņojumu. Iestāžu ziņojumus nosūta arī Revīzijas palātai.

▼B

167. pants

Īpašie noteikumi, ko piemēro EĀDD

EĀDD piemēro procedūras, ko paredz LESD 319. pants un šīs regulas 164., 165. un 166. pants. EĀDD pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju, tostarp piedaloties attiecīgo struktūru sanāksmēs.

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

I

SADAĻA

EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS

168. pants

Īpašie noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu

1.  Izņemot, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi, Pirmā un Trešā daļa attiecas uz izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas noteikumos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), un to ieņēmumiem.

2.  Darbības, kuras notiek tiešā Komisijas vadībā, veic saskaņā ar pirmās un trešās daļas noteikumiem.

169. pants

ELGF apropriāciju saistības

1.  ELGF apropriācijas ietver nediferencētas apropriācijas katram finanšu gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, kurus finansē no diferencētām apropriācijām.

2.  Maksājumu apropriācijas, kas bijušas pārnestas, taču nav izlietotas finanšu gada beigās, atceļ.

3.  Apropriācijas, par kurām nav uzņemtas saistības un kuras attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā minētajām darbībām, var pārnest vienīgi uz nākamo finanšu gadu.

Nepārsniedzot 2 % no sākotnējām apropriācijām, šāda pārnešana nepārsniedz Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem ( 25 ), 11. pantā minēto tiešo maksājumu korekcijas summu, ko piemēroja iepriekšējā finanšu gadā.

Pārnestās apropriācijas atgriež vienīgi tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām.

Šāda pārnešana var radīt papildu maksājumu vienīgi galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem iepriekšējā finanšu gadā attiecās tiešo maksājumu korekcija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 11. pantu.

Lēmumu par pārnešanu pieņem Komisija vēlākais līdz tā gada 15. februārim, uz kuru apropriācija tiek pārnesta, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

170. pants

Vispārējās provizoriskās saistības par ELGF apropriācijām

1.  Komisija atlīdzina dalībvalstu ELGF izdevumus.

2.  Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šādu izdevumu atmaksas summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas attiecībā uz ELGF.

3.  No finanšu gada 15. novembra par parastajiem ELGF pārvaldības izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt trīs ceturtdaļas no atbilstīgo apropriāciju kopapjoma kārtējam finanšu gadam. Tās attiecas vienīgi uz izdevumiem, kuru principi ir noteikti spēkā esošā pamataktā.

171. pants

ELGF budžeta saistību grafiks un termiņi

1.  Izdevumus, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos par ELGF, paredz kā saistību priekšmetu atbilstīgi nodaļai, pantam un postenim divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu nosūtītie paziņojumi. Šādas saistības var uzņemties pēc minētā divu mēnešu termiņa, ja ir nepieciešama apropriāciju pārvietošana attiecībā uz atbilstīgajiem budžeta posteņiem. Izņemot gadījumus, kad maksājumus vēl nav veikušas dalībvalstis vai kad atbilstība ir apšaubāma, summas izmaksā kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu laikposmā.

Pirmajā daļā minētās saistības atskaita no vispārējām provizoriskajām saistībām, kas minētas 170. pantā.

2.  Vispārējās provizoriskās saistības, kas paredzētas par finanšu gadu un kuras nav radījušas saistības attiecībā uz konkrētiem budžeta nomenklatūras posteņiem līdz nākamā finanšu gada 1. februārim, atceļ attiecībā uz sākotnējo finanšu gadu.

3.  Piemērojot šā panta 1. un 2. punktu, veic pārskatu pārbaudi un apstiprināšanu.

172. pants

ELGF izdevumu uzskaite

Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par finanšu gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm līdz minētā finanšu gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka grāmatvedis saņēmis maksājuma rīkojumu līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim.

173. pants

ELGF apropriāciju pārvietojumi

1.  Ja Komisija var pārvietot apropriācijas saskaņā ar 26. panta 1. punktu, tā pieņem lēmumu līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim un informē par to Eiropas Parlamentu un Padomi, kā noteikts 26. panta 1. punktā.

2.  Citos gadījumos, izņemot 1. punktā minētos, Komisija iesniedz pārvietojuma priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 10. janvārim.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumus par šādiem pārvietojumiem saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru, tomēr šā panta piemērošanas nolūkos piemērojamais termiņš ir trīs nedēļas.

174. pants

ELGF piešķirtie ieņēmumi

1.  Saskaņā ar šo sadaļu piešķirtos ieņēmumus piešķir atbilstīgi ieņēmumu veidam saskaņā ar 21. panta 3. punktu.

2.  Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantā minēto lēmumu iznākumu iekļauj vienā pantā.

▼M1

II

SADAĻA

STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS, EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI UN BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA JOMAS FONDI, KO PĀRVALDA, IZMANTOJOT DALĪTU PĀRVALDĪBU, UN EIROPAS INFRASTRUKTŪRAS SAVIENOŠANAS INSTRUMENTS

▼B

175. pants

Īpašie noteikumi

1.  Pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai ( 26 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu ( 27 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1081/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu ( 28 ), Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu ( 29 ), Padomes Regulā (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada 11. jūlijs) par Kohēzijas fonda izveidi ( 30 ), Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu ( 31 ), un fondiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, tostarp fondiem saskaņā ar Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programmu, ko pārvalda ar dalītu pārvaldību saskaņā ar 59. pantu ("fondi"), kā arī to ieņēmumiem, izņemot, ja šajā sadaļā nav norādīts citādi.

2.  Darbības, kuras notiek tiešā Komisijas vadībā, arī veic saskaņā ar Pirmās un Trešās daļas noteikumiem.

176. pants

Piešķirto saistību apropriāciju ievērošana

Eiropas Parlaments un Padome ievēro piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas attiecīgajos pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

177. pants

Iemaksas, starpposma maksājumi un atmaksājumi

1.  Komisijas izdarītos finanšu iemaksu maksājumus no fondiem izdara saskaņā ar 175. pantā minētajām regulām.

2.  Termiņu Komisijas izdarāmajiem starpposma maksājumiem nosaka saskaņā ar 175. pantā minētajām regulām.

3.  Saskaņā ar 175. pantā minētajām regulām ar konkrēto darbību saistīto priekšfinansējuma maksājumu pilnīga vai daļēja atmaksāšana atpakaļ kontā nesamazina fonda ieguldījumu attiecīgajā darbībā.

Atmaksātās summas saskaņā ar 21. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi.

Dalībvalstu rīcību ar atmaksājumiem un līdzdalību minētajā rīcībā attiecībā uz summām, kas tiek maksātas kā iemaksas no fondiem, reglamentē 175. pantā minētās regulas.

4.  Atkāpjoties no 14. panta, līdz 31. decembrim pieejamās saistību apropriācijas no priekšfinansējuma maksājumu atmaksāšanas var pārnest līdz programmas slēgšanai un izmantot pēc vajadzības, ar nosacījumu, ka citas saistību apropriācijas vairs nav pieejamas.

5.  Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par finanšu gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm līdz minētā finanšu gada 31. decembrim, ieskaitot izdevumus līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim saistībā ar maksājumu apropriācijām, kas šajā mēnesī pieejamas pēc 179. pantā minētajiem pārvietojumiem.

178. pants

Apropriāciju atcelšana

1.  Komisija automātiski atceļ apropriācijas, kas bijušas paredzētas saskaņā ar 175. pantā minētajām regulām.

2.  Atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.

Šādā nolūkā Komisija pārbauda visus atcēlumus, kas izdarīti iepriekšējā finanšu gadā, un, pamatojoties uz pieprasījumiem, līdz kārtējā finanšu gada 15. februārim izlemj, vai nepieciešams attiecīgās apropriācijas darīt atkal pieejamas.

▼M1

3.  Atceltās apropriācijas atkārtoti dara pieejamas, ja:

178.a pants

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam paredzēto saistību apropriāciju pārnešana

1.  Attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. finanšu gadu saistību apropriācijas, kuras paredzētas projektiem, kurus finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 ( 33 ), un par kurām attiecīgā finanšu gada beigās vēl nav uzņemtas saistības, var pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu.

2.  Komisija iesniedz priekšlikumus attiecībā uz iepriekšējā finanšu gada apropriāciju pārnešanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz tekošā finanšu gada 15. februārim.

3.  Eiropas Parlaments un Padome, pēdējai lēmumu pieņemot ar kvalificētu balsu vairākumu, katru pārnešanas priekšlikumu apspriež līdz tekošā finanšu gada 31. martam.

4.  Pārnešanas priekšlikums ir apstiprināts, ja līdz 3. punktā noteiktajam termiņam notiek jebkura no šādām darbībām:

▼B

179. pants

Apropriāciju pārvietojums

1.  Attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem darbības izdevumiem Komisija var, izņemot attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, ja attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim, kā noteikts 175. pantā minētajās regulās vai ja tās ir tehniskās palīdzības izdevumi. Komisija pieņem lēmumus līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim.

2.  Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, Komisija var iesniegt priekšlikumus par maksājumu apropriāciju pārvietojumu uz fondiem Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 10. janvārim. Maksājumu apropriāciju pārvietojumu var veikt no jebkura budžeta posteņa. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumus par šādiem pārvietojumiem saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru, tomēr šā panta piemērošanas nolūkos piemērojamais termiņš ir trīs nedēļas.

3.  Ja Eiropas Parlaments un Padome pārvietojumu neapstiprina vai apstiprina tikai daļēji, atbilstošo izdevumu daļu, kas minēta 177. panta 5. punktā, sedz maksājumu apropriācijām nākamajam finanšu gadam.

180. pants

Vadība, atlase un revīzija

Projektu vadību un atlasi, kā arī to revīziju reglamentē regulas, kas minētas 175. pantā.

III

SADAĻA

PĒTNIECĪBA

181. pants

Pētniecības fondi

1.  Pirmā un trešā daļa attiecas uz apropriācijām zinātniskajai izpētei un tehnoloģijas attīstībai, izņemot, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

Šādas apropriācijas iekļauj vai nu vienā no budžeta sadaļām, kura attiecas uz politikas jomu "Netiešā pētniecība" un "Tiešā pētniecība", vai arī nodaļā, kas attiecas uz pētniecības darbībām, kura iekļauta citā sadaļā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par darbības veidiem pētniecības jomā.

2.  Apropriācijas attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas izveidots ar 37. Protokolu par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, kurš pievienots LES un LESD, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem 21. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šādi ieņēmumi, dara pieejamas, tiklīdz ir aprēķināta debitoru parādu summa, un maksājumu apropriācijas, — tiklīdz ieņēmumi ir saņemti.

3.  Attiecībā uz darbības izdevumiem, kas minēti šajā sadaļā, Komisija var izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu ar nosacījumu, ka šīs apropriācijas izlieto tiem pašiem mērķiem.

4.  Ekspertus, kam maksā no pētniecības un tehnoloģijas attīstības apropriācijām, pieņem darbā saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot katru pētniecības pamatprogrammu vai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par uzņēmumu, zinātnes centru un universitāšu līdzdalību.

182. pants

Pētniecības fondu saistības

1.  Saistību apropriācijas, kuras atbilst to saistību apjomam, kas atceltas tādēļ, ka izpētes projekti, kuriem tās bija iezīmētas, pilnīgi vai daļēji nav izpildīti, izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos atkārtoti dara pieejamas, ja ir svarīgi īstenot sākotnēji plānoto programmu, izņemot gadījumu, ja attiecīgā finanšu gadā (n gads) budžetā ir paredzēti līdzekļi šim mērķim.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija katra finanšu gada sākumā pārbauda visas saistību atcelšanas, kas izdarītas iepriekšējā finanšu gada laikā (n-1 gads), un, ņemot vērā prasības, izvērtē nepieciešamību apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija līdz katra finanšu gada 15. februārim var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgus priekšlikumus, katram budžeta postenim norādot iemeslus, kāpēc minētās apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

3.  Eiropas Parlaments un Padome sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumiem. Ja minētajā termiņā lēmums nav pieņemts, priekšlikumus uzskata par apstiprinātiem.

Saistību apropriāciju summa, ko atkārtoti dara pieejamu n gadā, nekādā gadījumā nepārsniedz 25 % no kopējās atceltās summas tai pašai budžeta pozīcijai n – 1 gadā.

4.  Nevar pārnest saistību apropriācijas, kuras atkārtoti darītas pieejamas.

Juridiskās saistības attiecībā uz saistību apropriācijām, kas atkārtoti darītas pieejamas, noslēdz līdz n gada 31. decembrim.

Saistību apropriāciju, kas atkārtoti darītas pieejamas, neizlietoto atlikumu n gada beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.

183. pants

Kopējais pētniecības centrs

1.  Kopīgais pētniecības centrs (KPC) var saņemt līdzekļus no apropriācijām, kas iekļautas ārpus 181. panta 1. punktā minētajām sadaļām un nodaļām, ja tas piedalās pirmās daļas V un VI sadaļā aprakstītajās iepirkuma un dotāciju procedūrās, ko pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta.

Ja KPC piedalās iepirkuma un dotāciju procedūrās, to uzskata par dalībvalstī reģistrētu juridisku personu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par KPC.

2.  Apropriācijas, kas saistītas ar turpmāk uzskaitīto, uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem 21. panta 2. punkta nozīmē:

Saistību apropriācijas, ko rada pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētie ieņēmumi, tiek darītas pieejamas, cik drīz vien iespējams pēc tam, kad aprēķināta debitoru parādu summa.

Ja apropriācijas, kas paredzētas pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, nav izmantotas piecu gadu laikā, tās atceļ.

3.  Apropriāciju izlietojumu uzrāda virknē analītisko kontu, ko iekļauj budžeta izlietojuma pārskatā par katru darbību kategoriju, uz kuru tie attiecas; šīs apropriācijas uzskaita atsevišķi no ieņēmumiem, ko iegūst no trešo personu finansējuma (publiska vai privāta), un no ieņēmumiem par citiem pakalpojumiem, ko Komisija izdara trešo personu labā.

▼M3

4.  Ja KPC piedalās dotāciju vai iepirkumu procedūrās saskaņā ar šā panta 1. punktu, tam nepiemēro 105.a pantā, 106. pantā, 107. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 108. pantā un 131. panta 4. punktā paredzētos noteikumus par izslēgšanu un sankcijām saistībā ar iepirkumu un dotācijām.

▼B

Tiek uzskatīts arī, ka KPC ir izpildījis prasības attiecībā uz saimnieciskajiem un finanšu resursiem.

KPC atbrīvo no 115. un 134. pantā minēto garantiju sniegšanas.

5.  Iepirkuma noteikumus, kas izklāstīti pirmās daļas V sadaļā, nepiemēro KPC darbībām, ko tas veic trešo personu uzdevumā.

6.  Atkāpjoties no 26. panta, Komisija var tās budžeta sadaļas robežās, kura attiecas uz politikas jomu "Tiešā pētniecība", izdarīt pārvietojumus starp nodaļām līdz 15 % apmērā no apropriācijas budžeta pozīcijas, no kuras pārvietojums tiek izdarīts.

IV

SADAĻA

ĀRĒJĀS DARBĪBAS

1.

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

184. pants

Ārējās darbības

1.  Pirmā un trešā daļa attiecas uz ārējām darbībām, ko finansē no budžeta, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par darbībām, ko var finansēt kā ārējās darbības.

2.  Komisija izlieto apropriācijas darbībām, kas minētas 1. punktā:

3.  Ja ārējās darbības ir līdzfinansētas gan no budžetā iekļautām apropriācijām, gan no ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem, kas minēti 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā, līdzekļus, kas pēc attiecīgās darbības 189. panta 2. punktā minētā līguma termiņa beigām ir palikuši neizlietoti, atmaksā proporcionāli pēc tādas vienreizējas summas atvilkšanas, kura atbilst revīzijai, novērtējumam un iespējamām saistībām, kādas var rasties vēlāk.

4.  Uz šajā sadaļā minētajām darbībām neattiecas 90. panta 4. punkta otrā daļa.

Saistībā ar ārējām darbībām, kurās tieši pārvalda vairāk nekā EUR 5 000 000 finansējumu, visā darbības laikā nenokārtoti ir ne vairāk kā divi priekšfinansējuma maksājumi.

2.

NODAĻA

Darbību izpilde

1.

iedaļa

Vispārīgi noteikumi

185. pants

Ārējo darbību īstenošana

Šajā sadaļā minētās darbības var tieši īstenot Komisija saskaņā ar 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar dalītu pārvaldību saskaņā ar 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai netieši īstenot jebkura no 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotā vienība vai persona, ievērojot 58. līdz 63. panta attiecīgos noteikumus. Apropriācijas ārējām darbībām var apvienot ar līdzekļiem no citiem avotiem, lai sasniegtu kopēju mērķi.

2.

iedaļa

Budžeta atbalsts un vairāku līdzekļu devēju ieguldījumu fondi

186. pants

Budžeta atbalsta izmantošana

1.  Ja tas noteikts attiecīgajos pamataktos, Komisija var sniegt budžeta atbalstu trešai saņēmējvalstij, ja minētās valsts publisko finanšu pārvaldība notiek pietiekami pārredzami, uzticami un efektīvi.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 210. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta atbalsta izmantošanu un saņēmēju pienākumiem.

2.  Finansēšanas lēmumā, kas minēts 84. pantā, norāda mērķus un plānotos rezultātus, ko paredzēts sasniegt, sniedzot budžeta atbalstu trešai saņēmējvalstij. Savienības ieguldījuma maksājums pamatojas uz 1. punktā minēto nosacījumu izpildi, tostarp uzlabojot publisko finanšu pārvaldīšanu, kā arī uz skaidriem un objektīviem snieguma rādītājiem, kas veido pamatu progresa mērījumiem laika gaitā attiecīgajā nozarē.

3.  Komisija attiecīgajā finansēšanas nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar 184. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iekļauj atbilstošus noteikumus, saskaņā ar kuriem trešā saņēmējvalsts apņemas nekavējoties pilnībā vai daļēji atmaksāt attiecīgo pasākuma finansējumu, ja konstatēts, ka attiecīgo Savienības līdzekļu pārvaldībā ir bijuši smagi pārkāpumi, ko izraisījusi minētā valsts.

Lai uzsāktu šā punkta pirmajā daļā minēto atmaksājumu, var piemērot 80. panta 1. punktu.

4.  Komisija trešām saņēmējvalstīm sniedz atbalstu, lai veicinātu parlamentāras kontroles un revīzijas iespēju attīstīšanu un uzlabotu pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai.

187. pants

Savienības ieguldījumu fondi ārējām darbībām

1.  Ārkārtas darbībām, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām Komisija var izveidot ieguldījumu fondus, balstoties uz nolīgumu, kas noslēgts ar citiem līdzekļu devējiem. Katra ieguldījumu fonda izveides aktā nosaka ieguldījumu fonda mērķus.

2.  Savienības ieguldījumu fondus īsteno, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus, kā arī saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, kas noteikti katrā izveides aktā.

Savienības ieguldījumu fondus tieši īsteno Komisija saskaņā ar 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu, izņemot Savienības ieguldījumu fondus ārkārtas darbībai vai ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas darbībai, ko var īstenot arī netieši, uzticot budžeta īstenošanas uzdevumus vienībām atbilstīgi 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i), ii), v) un vi) punktam.

3.  Savienības ieguldījumu fondi atbilst šādiem nosacījumiem:

4.  Lai nodrošinātu līdzekļu devēju pārstāvību un nemaksājošo dalībvalstu pārstāvību novērotāju statusā, un lai lemtu par līdzekļu izmantošanu, katram Savienības ieguldījumu fondam izveido valdi, kuru vada Komisija.

5.  Savienības ieguldījumu fondus izveido uz noteiktu laiku, ko nosaka to izveides aktā. Šo darbības laiku var pagarināt ar Komisijas lēmumu pēc attiecīgā ieguldījumu fonda valdes pieprasījuma.

Eiropas Parlaments un/vai Padome var lūgt Komisiju pārtraukt apropriācijas šim fondam vai pārskatīt dibināšanas aktu, lai vajadzības gadījumā likvidētu ieguldījumu fondu. Šādā gadījumā visus atlikušos līdzekļus proporcionāli atmaksā kā vispārējus ieņēmumus budžetam, kā arī maksājušajām dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem.

6.  Savienības un līdzekļu devēju iemaksas nonāk īpašā bankas kontā. Savienības iemaksas tiek pārskaitītas šajā kontā, pamatojoties uz maksājumu pieprasījumiem, kas ir pienācīgi pamatoti ar maksājumu prognozēm, ņemot vērā kontā pieejamo konta atlikumu un izrietošo nepieciešamību pēc papildu maksājumiem. Maksājumu prognozes sagatavo reizi gadā vai attiecīgos gadījumos reizi pusgadā.

Iemaksas netiek integrētas budžetā, un tās pārvalda Komisija, uzticot atbildību deleģētajam kredītrīkotājam.

Savienības ieguldījumu fonda grāmatvedis ir Komisijas grāmatvedis. Viņš ir atbildīgs par to, lai noteiktu grāmatvedības procedūras un kontu plānu, kas ir kopīgs visiem Savienības ieguldījumu fondiem.

Komisijas iekšējam revidentam un Revīzijas palātai ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz ieguldījumu fondu kā attiecībā uz citām Komisijas veiktām darbībām.

Īpašo ieguldījumu fonda bankas kontu atver un slēdz grāmatvedis.

Komisija nodrošina grāmatveža un kredītrīkotāja pienākumu stingru nošķiršanu.

Līdzekļus iekļauj saistībās un izmaksā Komisijas finanšu dalībnieki, kā noteikts Pirmās daļas 3. nodaļas IV sadaļā.

7.  Komisijai ir tiesības ieturēt ne vairāk kā 5 % no ieguldījumu fondā savāktajiem līdzekļiem, lai segtu savas pārvaldības izmaksas tajos gados, kuros 6. punktā minētās iemaksas ir sākts izmantot. Ieguldījumu fonda darbības laikā šādas pārvaldības maksas pieskaita piešķirtajiem ieņēmumiem 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Grāmatvedis rīkojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem, kas attiecas uz darbībām, ko finansē no ieguldījumu fonda. Ieņēmumus, kas rodas no šo iekasēšanas rīkojumu atmaksāšanas, iemaksā atpakaļ ieguldījumu fonda īpašajā bankas kontā. Iekasēšanas rīkojumu atcelšanu un apturēšanu veic saskaņā ar 80. panta noteikumiem.

8.  Komisija iesniedz lēmumu projektus, kas attiecas uz Savienības ieguldījumu fonda izveidi, pagarināšanu un likvidēšanu, kompetentajai komitejai, kas paredzēta pamataktā, saskaņā ar kuru ir veikta Savienības iemaksa Savienības ieguldījumu fondā.

9.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ārējām darbībām paredzētu ieguldījumu fondu vadību, ziņojumiem un pārvaldību.

10.  Komisija ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu un sīku ziņojumu par darbībām, kas finansētas ar Savienības ieguldījumu fondu atbalstu, par to izpildi un rezultātiem, kā arī par to kontiem. Komisija savu ziņojumu pievieno 66. panta 9. punkta trešajā daļā minētajam gada ziņojumu kopsavilkumam.

3.

iedaļa

Citi pārvaldības veidi

188. pants

Ārējo darbību īstenošana ar netiešu pārvaldību

1.  Komisija un Savienības delegācijas saskaņā ar 56. panta 2. punktu veic rūpīgas pārbaudes attiecībā uz atbilstīgi 58. panta 1. punkta c) apakšpunktam netieši īstenoto darbību izpildi. Šādas rūpīgas pārbaudes veic vai nu ar iepriekšēju apstiprinājumu, vai ar ex post kontroli, vai izmantojot apvienotu procedūru.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ārējo darbību īstenošanu, izmantojot netiešu pārvaldību.

189. pants

Finansēšanas nolīgumi par ārējo darbību īstenošanu

1.  Veiktās ārējās darbības ir par pamatu tam, ka tiek pieņemts viens vai vairāki no šādiem instrumentiem:

Noteikumus ārējā atbalsta sniegšanai paredz instrumentā, saskaņā ar kuru pārvalda pirmās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētos finansēšanas nolīgumus vai līgumus, vai dotāciju nolīgumus.

2.  Finansēšanas nolīgumus ar vienībām, kas minētas 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, noslēdz ne vēlāk kā n+1 gada 31. decembrī, kur n gads ir gads, kurā budžeta saistības radušās.

Finansēšanas nolīgumos nosaka laikposmu, kurā 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās vienības noslēdz visus atsevišķos līgumus un dotāciju nolīgumus, ar kuriem īsteno darbību. Šāds laikposms nav ilgāks par trīs gadiem pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas, izņemot:

3.  Šā panta 2. punktu nepiemēro daudzgadu programmām, ko īsteno ar dalītām saistībām, šādos gadījumos:

Minētajos gadījumos Komisija automātiski atceļ apropriācijas saskaņā ar nozaru noteikumiem.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finansēšanas nolīgumiem attiecībā uz ārējo darbību īstenošanu.

3.

NODAĻA

Iepirkums

190. pants

Ārējo darbību iepirkums

1.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkumu ārējo darbību jomā.

▼M3

2.  Šīs regulas pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļa, kas attiecas uz vispārīgiem noteikumiem par iepirkumu, ir piemērojama līgumiem, uz kuriem attiecas šī sadaļa, ievērojot īpašos noteikumus par robežvērtībām un tādus noteikumus par ārējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri jāparedz saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos. Iepirkumam, uz kuru attiecas šī nodaļa, nepiemēro šīs regulas 117. un 120. pantu.

Šo nodaļu piemēro:

▼B

3.  Iepirkuma procedūras nosaka šīs regulas 189. pantā paredzētajos finansēšanas nolīgumos.

▼M3

4.  Šo nodaļu nepiemēro darbībām, ko īsteno saskaņā ar nozaru pamataktiem, kuri attiecas uz humanitārās krīzes pārvarēšanas atbalstu, civilās aizsardzības pasākumiem un humānās palīdzības pasākumiem.

191. pants

Noteikumi par piekļuvi iepirkuma procedūrām

1.  Līdzdalība iepirkuma procedūrās ir pieejama ar vienlīdzīgiem noteikumiem visām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, un jebkurām citām fiziskām vai juridiskām personām saskaņā ar konkrētajiem noteikumiem pamataktos, kas reglamentē attiecīgo sadarbības jomu. Tā ir pieejama arī starptautiskām organizācijām.

2.  Ārkārtas apstākļos, ko pienācīgi pamato atbildīgais kredītrīkotājs, 54. panta 2. punktā minētajos gadījumos var izlemt atļaut līgumu konkursā piedalīties trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nav šā panta 1. punktā minētās personas.

3.  Ja piemēro Savienības noslēgtu nolīgumu, ar kuru paplašina preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas iepirkuma tirgu, iepirkuma procedūras budžeta finansētiem līgumiem ir pieejamas arī tādām fiziskām un juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kas nav 1. un 2. punktā minētās personas, ievērojot minētajā nolīgumā paredzētos nosacījumus.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piekļuvi iepirkuma procedūrām.

▼B

4.

NODAĻA

Dotācijas

192. pants

Ārējas darbības pilnīga finansēšana

Darbību var pilnīgi finansēt no budžeta vienīgi tad, ja tas ir būtiski šīs darbības realizēšanai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ārējas darbības pilnīgu finansēšanu.

193. pants

Noteikumi, ko piemēro ārējo darbību dotācijām

Dotāciju procedūras, ko netiešā vadībā piemēro 185. pantā minētās vienības, nosaka nolīgumos, kas noslēgti starp Komisiju un šīm vienībām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par dotāciju procedūrām, kas piemērojamas netiešā pārvaldībā.

5.

NODAĻA

Pārskatu revīzija

194. pants

Savienības ārējo darbību revīzija

Visos līgumos starp Komisiju un 185. pantā minētajām vienībām, nolīgumos par dotāciju piešķiršanu vai lēmumos par dotācijām ir skaidri jāparedz, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas saņēmuši Savienības līdzekļus.

V

SADAĻA

EIROPAS BIROJI

195. pants

Eiropas biroji

1.  Šīs sadaļas nolūkiem "Eiropas biroji" ir administratīvās struktūras, ko izveidojusi viena vai vairākas iestādes, lai izpildītu īpašus uzdevumus, kuru izpildījums vajadzīgs vairākām iestādēm.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Eiropas biroju un iestāžu delegāciju Eiropas birojos darbības jomu.

2.  Šī sadaļa, izņemot 198., 199. un 200. pantu, attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai darbību.

3.  Eiropas biroju darbībai piemēro pirmo un trešo daļu, izņemot, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

196. pants

Apropriācijas Eiropas birojiem

1.  Apropriācijas katram Eiropas birojam, kuru kopējo summu iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā, sīki izklāsta minētās iedaļas pielikumā.

Pielikumu veido kā ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ko iedala sīkāk tāpat kā budžeta iedaļas.

Minētajā pielikumā iekļautās apropriācijas sedz katra Eiropas biroja visas finansiālās vajadzības, kas tam rodas, pildot savus pienākumus iestāžu uzdevumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par apropriācijām Eiropas birojiem, tostarp par noteiktu grāmatveža uzdevumu deleģēšanu, kasi un bankas kontiem.

2.  Katra Eiropas biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu sarakstam.

3.  Katra Eiropas biroja direktors pieņem lēmumus par pārvietojumiem 1. punktā minētajā pielikumā. Komisija informē par tādiem pārvietojumiem Eiropas Parlamentu un Padomi.

4.  Katra Eiropas biroja pārskats ir 141. pantā minēto Savienības pārskatu sastāvdaļa.

197. pants

Eiropas biroju kredītrīkotājs

Saskaņā ar 65. pantu Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.

198. pants

Starpiestāžu Eiropas biroju uzskaite

1.  Ikviens starpiestāžu Eiropas birojs izveido savu izdevumu analītisko uzskaiti, kas ļauj noteikt, cik liela daļa no tā pakalpojumiem sniegta katrai iestādei. Attiecīgā Eiropas biroja direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, pieņem kritērijus, kas ir grāmatvedības sistēmas pamatā.

2.  Piezīmēs par īpašo budžeta pozīciju, kurā iekļautas kopējās apropriācijas katram starpiestāžu Eiropas birojam, uzrāda izmaksu tāmi pakalpojumiem, ko minētais birojs sniedz katrai iestādei. To pamatā ir 1. punktā paredzētā analītiskā uzskaite.

3.  Katrs starpiestāžu Eiropas birojs ziņo attiecīgajām iestādēm par analītiskās uzskaites rezultātiem.

199. pants

Kredītrīkotāja pilnvaru deleģēšana starpiestāžu Eiropas birojiem

1.  Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroja direktoram attiecībā uz tās iedaļā iekļauto apropriāciju pārvaldību un noteikt šādas pilnvaru deleģēšanas ierobežojumus un nosacījumus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par kredītrīkotāja pilnvaru deleģēšanu starpiestāžu Eiropas biroja direktoram.

2.  Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti šīs regulas pirmās daļas IV sadaļas 9. nodaļā.

200. pants

Pakalpojumi trešām personām

Ja Eiropas biroja uzdevums saistīts ar piegādēm trešām personām par atlīdzību, tā direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, paredz īpašus noteikumus, kas reglamentē šo piegāžu veikšanu un atbilstīgo uzskaiti.

VI

SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS

201. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Administratīvajām apropriācijām piemēro pirmo un trešo daļu, izņemot, ja šajā sadaļā noteikts citādi.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par administratīvo apropriāciju un nomas garantiju darbības jomu.

202. pants

Saistības

1.  Katru gadu no 15. oktobra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Šādas saistības tomēr nedrīkst pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām, ko attiecīgajai budžeta pozīcijai Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši kārtējam finanšu gadam. Tās nevar paredzēt tāda veida jauniem izdevumiem, kas pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā vēl nav apstiprināti principā.

2.  Izdevumi, kas jāmaksā avansā saskaņā ar tiesību normām vai līguma noteikumiem, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus, sākot ar 1. decembri un vēlāk, veic no budžeta apropriācijām par nākamo finanšu gadu. Šādā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.

203. pants

Īpašie noteikumi par administratīvajām apropriācijām

1.  Administratīvās apropriācijas ir nediferencētas apropriācijas.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par konkrētām administratīvām apropriācijām, tostarp ēkām un avansiem iestāžu darbiniekiem.

2.  Administratīvos izdevumus, kuri jāizdara saskaņā ar līgumiem, kas attiecas uz laikposmiem, kuri pārsniedz finanšu gadu saskaņā ar vietējām paražām vai praksi attiecībā uz iekārtu piegādēm, maksā no tā finanšu gada budžeta, kurā tie tiek izdarīti.

3.  Katra iestāde Eiropas Parlamentam un Padomei līdz katra gada 1. jūnijam iesniedz darba dokumentu par savu ēku politiku, kurā iekļauta šāda informācija:

4.  Saistībā ar ēku projektiem, kam varētu būt būtiska finansiāla ietekme uz budžetu, iestāde pēc iespējas ātrāk informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nepieciešamo apbūves platību un provizorisko plānošanu pirms vietējā tirgus izpētes ēku līgumu gadījumā vai pirms konkursa uzaicinājumu izdošanas vai īstenošanas būvdarbu gadījumā.

5.  Saistībā ar jebkuru ēku projektu, kam var būt būtiska finansiāla ietekme uz budžetu, iestāde iesniedz būvprojektu, tostarp detalizētu izmaksu novērtējumu un informāciju par finansējumu, kā arī sarakstu ar līgumu projektiem, kurus paredzēts izmantot, un lūdz Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājumu pirms līgumu slēgšanas. Pēc iestādes pieprasījuma saistībā ar ēkas projektu iesniegtos dokumentus uzskata par konfidenciāliem.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, Eiropas Parlaments un Padome apspriež ēkas projektu četrās nedēļās no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas.

Ēkas projektu uzskata par apstiprinātu, kad ir beidzies šis četru nedēļu laikposms, ja vien minētajā laikposmā Eiropas Parlaments vai Padome nepieņem pretēju lēmumu attiecībā uz priekšlikumu.

Ja Eiropas Parlaments un/vai Padome šajā četru nedēļu laikposmā pauž pienācīgi pamatotas bažas, minēto periodu var vienu reizi pagarināt par divām nedēļām.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome pieņem pretēju lēmumu priekšlikumam par ēkas projektu, attiecīgā iestāde savu priekšlikumu atsauc un var iesniegt jaunu priekšlikumu.

6.  Nepārvaramas varas gadījumos 4. punktā paredzēto informāciju var iesniegt kopā ar ēkas projektu. Eiropas Parlaments un Padome apspriež priekšlikumu par ēkas projektu divās nedēļās no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas. Ēkas projektu uzskata par apstiprinātu, kad ir beidzies šis divu nedēļu laikposms, ja vien Eiropas Parlaments un/vai Padome šajā laikposmā nepieņem pretēju lēmumu attiecībā uz priekšlikumu.

7.  Par tādiem ēku projektiem, kuriem varētu būt būtiska finansiāla ietekme uz budžetu, uzskata šādus:

Šis punkts attiecas arī uz ēku projektiem, kuriem ir starpiestāžu raksturs, kā arī uz Savienības delegācijām.

8.  Neskarot 17. pantu, ēkas iegādes projektu var finansēt, izmantojot aizņēmumu, ko iepriekš apstiprina Eiropas Parlaments un Padome.

Aizdevumu līgumus noslēdz un aizdevumus atmaksā saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un pienācīgi ievērojot Savienības vislabākās finanšu intereses.

Ja iestāde ierosina finansēt iegādi ar aizdevuma palīdzību, finansēšanas plānā, kas attiecīgajai iestādei jāiesniedz kopā ar pieteikumu iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai, jo īpaši norāda finansējuma maksimālo apjomu, finansēšanas laikposmu, finansējuma veidu, finansējuma nosacījumus un ietaupījumus salīdzinājumā ar citu veidu līgumu noteikumiem.

Eiropas Parlaments un Padome iepriekšēja apstiprinājuma pieprasījumu apspriež četrās nedēļās no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas, ko var pagarināt vienu reizi par divām nedēļām. Iegādi ar aizdevuma palīdzību uzskata par noraidītu, ja Eiropas Parlaments un Padome šajā termiņā to nav skaidri apstiprinājuši.

VII

SADAĻA

EKSPERTI

204. pants

Ārējie eksperti, kas tiek atlīdzināti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ārējiem ekspertiem, kas tiek atlīdzināti, tostarp par īpašu procedūru to fizisko personu atlasei, kuras kā ārējie eksperti, kas tiek atlīdzināti, sniedz palīdzību iestādēm, izvērtējot dotāciju pieteikumus, projektus un piedāvājumu konkursa priekšlikumus, un sniedz atzinumus un konsultācijas konkrētos gadījumos.

Šādi eksperti tiek atlīdzināti, pamatojoties uz fiksētu summu, ko paziņo iepriekš, un tos atlasa, pamatojoties uz to profesionālajām spējām. Atlasi veic, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kuros ievēroti nediskriminēšanas, vienlīdzīgas attieksmes un interešu konflikta neesamības principi.

▼M3

Uz ekspertiem attiecas 105.a pants, 106. panta 1.līdz 3. punkts, 7. punkts, izņemot minētā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un otro daļu, 8.līdz 10. punkts, 11. punkta a) apakšpunkts un 13.līdz 17. punkts, 107. un 108. pants.

▼M2

VIII

SADAĻA

IEMAKSAS EIROPAS POLITISKAJĀM PARTIJĀM

204.a pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Šajā regulā Eiropas politiskās partijas ir organizācijas, kas kā tādas ir reģistrētas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

2.  Tiešas finansiālas iemaksas no budžeta Eiropas politiskajām partijām var piešķirt, ņemot vērā to ieguldījumu Eiropas politiskās apziņas veidošanā un Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

204.b pants

Principi

1.  Iemaksas izmanto tikai, lai atmaksātu Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 17. panta 4. punktā noteikto procentuālo daļu no Eiropas politisko partiju darbības izmaksām, kas tieši saistītas ar minēto partiju mērķiem, kā noteikts minētās regulas 17. panta 5. punktā un 21. pantā.

2.  Iemaksas var izmantot, lai atmaksātu izdevumus, kas saistīti ar Eiropas politisko partiju noslēgtajiem līgumiem, ar noteikumu, ka, tos noslēdzot, nav bijis interešu konflikta.

3.  Iemaksas neizmanto, lai kādam atsevišķam Eiropas politiskās partijas biedram vai darbiniekam tieši vai netieši, skaidrā naudā vai natūrā piešķirtu personīgas priekšrocības. Iemaksas neizmanto, lai tieši vai netieši finansētu trešo personu darbības, jo īpaši valsts politiskās partijas vai politiskos fondus Eiropas vai valsts līmenī, neatkarīgi no tā, vai iemaksas piešķir kā dotācijas, ziedojumus, aizdevumus vai saskaņā ar citu līdzīgu vienošanos. Iemaksas neizmanto kādam no mērķiem, kas izslēgti ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 22. pantu.

4.  Uz iemaksām attiecas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

5.  Iemaksas piešķir Eiropas Parlaments katru gadu un publicē saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 32. panta 1. punktu.

6.  Eiropas politiskās partijas, kas saņem iemaksas, nedz tieši, nedz netieši nesaņem citus līdzekļus no budžeta. Jo īpaši ir aizliegti ziedojumi no Eiropas Parlamenta politisko grupu budžeta līdzekļiem. Nevienu izdevumu posteni nekādā gadījumā nedrīkst no budžeta finansēt divreiz.

204.c pants

Budžeta aspekti

Iemaksas izmaksā no Eiropas Parlamenta budžeta iedaļas. Apropriācijas, kas rezervētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. pantā minētajām neatkarīgām ārējās revīzijas iestādēm vai ekspertiem, izmaksā tieši no Eiropas Parlamenta budžeta.

204.d pants

Uzaicinājums pieteikties iemaksām

1.  Iemaksas piešķir, katru gadu publicējot uzaicinājumu pieteikties iemaksām vismaz Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē.

2.  Eiropas politiskajai partijai var piešķirt tikai vienu iemaksu gadā.

3.  Eiropas politiskā partija var saņemt iemaksu tikai tad, ja tā piesakās finansējumam saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti uzaicinājumā pieteikties iemaksām.

4.  Uzaicinājumā pieteikties iemaksām nosaka pretendentu atbilstības kritērijus, kā arī izslēgšanas kritērijus.

5.  Uzaicinājumā pieteikties iemaksām nosaka vismaz to izdevumu veidu, kurus var atmaksāt no iemaksām.

6.  Uzaicinājumā pieteikties iemaksām pieprasa budžeta tāmi.

204.e pants

Piešķiršanas procedūra

1.  Pieteikumus iemaksām pienācīgi un savlaicīgi iesniedz rakstiski, attiecīgā gadījumā – arī drošā elektroniskā formātā.

2.  Iemaksas nepiešķir pretendentiem, kas iemaksas piešķiršanas procedūras laikā ir kādā no situācijām, kuras minētas 106. panta 1. punktā, 107. pantā un 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tiem, kas reģistrēti 108. pantā minētajā centrālajā izslēgšanas datubāzē.

3.  Pretendentiem jāprasa apliecināt, ka uz tiem neattiecas neviens no 2. punktā minētajiem gadījumiem.

4.  Iemaksas piešķir, izmantojot līgumu vai lēmumu par iemaksas piešķiršanu, kā noteikts uzaicinājumā pieteikties iemaksām.

5.  Lai izvērtētu un pieņemtu līgumu vai lēmumu par iemaksas piešķiršanu, atbildīgajam kredītrīkotājam var palīdzēt komiteja. Atbildīgais kredītrīkotājs, pienācīgi ņemot vērā pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus, skaidri definē noteikumus par šādas komitejas sastāvu, iecelšanu un darbību un noteikumus jebkāda interešu konflikta novēršanai.

204.f pants

Izvērtēšanas procedūra

1.  Pieteikumus atlasa, pamatojoties uz Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 izklāstītajiem piešķiršanas kritērijiem, no tiem pieteikumiem, kas atbilst atbilstības un izslēgšanas kritērijiem.

2.  Atbilstības kritēriji paredz nosacījumus, kas jāizpilda pretendentam, lai varētu saņemt iemaksu saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 paredzētajiem noteikumiem.

3.  Par pieteikumu atbildīgā kredītrīkotāja lēmumā norāda vismaz šādas ziņas:

4.  Atbildīgais kredītrīkotājs rakstveidā informē pretendentus par lēmumu attiecībā uz to pieteikumu. Ja pieteikums iemaksām ir noraidīts vai pieprasītās summas nav piešķirtas daļēji vai pilnībā, atbildīgais kredītrīkotājs pamato pieteikuma noraidījumu vai pieprasītās summas nepiešķiršanu, jo īpaši atsaucoties uz atbilstības un piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. un 2. punktā. Ja pieteikums ir noraidīts, atbildīgais kredītrīkotājs informē pretendentus par pieejamajiem administratīvās un/vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā noteikts šīs regulas 97. pantā.

204.g pants

Iemaksu veidi

1.  Iemaksas var piešķirt šādos veidos:

2.  Var atmaksāt tikai izdevumus, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti uzaicinājumā pieteikties iemaksām, un kas nav radušies pirms pieteikuma iesniegšanas dienas.

204.h pants

Iemaksu noteikumi

1.  Vienības izmaksas attiecas uz visām vai dažām noteiktām atmaksājamo izdevumu kategorijām, kas jau iepriekš skaidri norādīti ar atsauci uz summu par vienību.

2.  Vienreizējie maksājumi pamatā attiecas uz noteiktiem izdevumiem, kas vajadzīgi, lai veiktu konkrētu Eiropas politiskās partijas darbību. Vienreizējos maksājumus izmanto vienīgi kombinācijā ar citiem iemaksu veidiem.

3.  Vienotas likmes finansējums attiecas uz noteiktām atmaksājamo izdevumu kategorijām, kas jau iepriekš skaidri norādītas, piemērojot procentuālo daļu.

4.  Ja izmanto vienreizējus maksājumus, vienotas likmes finansējumu vai vienības izmaksas, tos nosaka uzaicinājumā pieteikties iemaksām, attiecīgā gadījumā norādot to summu un likmi. Uzaicinājumā pieteikties iemaksām iekļauj arī vienreizējo maksājumu, vienotas likmes finansējuma vai vienības izmaksu noteikšanas metožu aprakstu, kuru pamatā ir objektīvi elementi, piemēram, statistikas dati, apstiprināti vai pārbaudāmi Eiropas politisko partiju vēsturiskie dati vai to parastā izmaksu uzskaites prakse. Nolīgumā vai lēmumā par iemaksas piešķiršanu iekļauj noteikumus, kas ļauj pārbaudīt, ka ir izpildīti nosacījumi vienreizējo maksājumu, vienotas likmes finansējuma vai vienības izmaksu piešķiršanai.

204.i pants

Priekšfinansējums

Iemaksas izmaksā pilnībā kā vienreizēju priekšfinansējuma maksājumu, ja vien atbildīgais kredītrīkotājs pienācīgi pamatotos gadījumos nenolemj citādi.

204.j pants

Nodrošinājums

Atbildīgais kredītrīkotājs, ja tas uzskata par vajadzīgu un samērīgu, katrā atsevišķā gadījumā un pamatojoties uz riska analīzi, var pieprasīt Eiropas politiskajai partijai iepriekš iesniegt nodrošinājumu, lai samazinātu finansiālos riskus, kas saistīti ar priekšfinansējuma maksājumu, bet tikai tad, ja, ņemot vērā riska analīzi, Eiropas politiskajai partijai draud nenovēršams risks, ka tā nonāks vienā no šīs regulas 106. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā minētajām situācijām, vai ja Eiropas Politisko partiju un fondu iestādes (“Iestāde”), kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 6. pantu, lēmums ir paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar minētās regulas 10. panta 4. punktu.

Šīs regulas 134. pantā paredzētos noteikumus par priekšfinansējuma nodrošinājumu attiecībā uz dotācijām mutatis mutandis piemēro nodrošinājumiem, ko var pieprasīt šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos attiecībā uz priekšfinansējumu Eiropas politiskajām partijām.

204.k pants

Iemaksu izlietošana

1.  Iemaksas izlieto saskaņā ar 204.b pantu.

2.  Jebkuru iemaksu daļu, kas netiek izlietota attiecīgajā finanšu gadā, kuram iemaksas piešķirtas (n gads), izlieto jebkādiem atlīdzināmiem izdevumiem, kas radušies līdz n+1 gada 31. decembrim. Pārējo iemaksu daļu, kas nav izlietota minētajā termiņā, atgūst saskaņā ar Pirmās daļas IV sadaļas 5. nodaļu.

3.  Eiropas politiskās partijas ņem vērā maksimālo līdzfinansējuma likmi, kas noteikta Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 17. panta 4. punktā. Iepriekšējā gada iemaksu atlikušās summas nedrīkst izmantot, lai finansētu to daļu, kas Eiropas politiskajām partijām jānodrošina no pašu resursiem. Trešo personu iemaksas kopīgi rīkotos pasākumos neuzskata par daļu no Eiropas politiskās partijas pašu resursiem.

4.  Eiropas politiskās partijas vispirms izlieto to iemaksas daļu, kas nav izlietota finanšu gadā, par kuru minētā iemaksa piešķirta, pirms sāk izlietot pēc minētā gada beigām piešķirtās iemaksas.

5.  Visus procentus, kas uzkrāti par maksājumiem, kuri veikti kā priekšfinansējums, uzskata par daļu no iemaksas.

204.l pants

Ziņojums par iemaksu izlietojumu

1.  Eiropas politiskā partija saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. pantu iesniedz atbildīgajam kredītrīkotājam apstiprināšanai savu gada ziņojumu par iemaksu izlietojumu un savus gada finanšu pārskatus.

2.  Atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo šīs regulas 66. panta 9. punktā minēto gada darbības pārskatu, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto gada ziņojumu un gada finanšu pārskatiem. Minētā ziņojuma sagatavošanai var izmantot citus apliecinošus dokumentus.

204.m pants

Atlikušās summas izmaksa

1.  Iemaksas summu neuzskata par galīgu, kamēr atbildīgais kredītrīkotājs nav apstiprinājis 204.l panta 1. punktā minēto gada ziņojumu un gada finanšu pārskatus. Gada ziņojuma un gada finanšu pārskatu apstiprināšana neskar turpmākas pārbaudes, ko veic Iestāde.

2.  Jebkura neizlietota priekšfinansējuma summa nav galīga, kamēr Eiropas politiskā partija to nav izlietojusi tādu atmaksājamo izdevumu apmaksai, kas atbilst uzaicinājumā pieteikties iemaksām noteiktajiem kritērijiem.

3.  Ja Eiropas politiskā partija nepilda savus pienākumus attiecībā uz iemaksu izlietojumu, iemaksas aptur, samazina vai pārtrauc pēc tam, kad Eiropas politiskajai partijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

4.  Pirms atlikušās summas izmaksāšanas atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka Eiropas politiskā partija joprojām ir reģistrēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 7. pantā minētajā reģistrā un ka laikposmā no regulas piemērošanas dienas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru iemaksas piešķirtas, partijai nav piemērota neviena no minētās regulas 27. pantā paredzētajām sankcijām.

5.  Ja Eiropas politiskā partija vairs nav reģistrēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 7. pantā minētajā reģistrā vai partijai ir piemērota kāda no minētās regulas 27. pantā paredzētajām sankcijām, atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt, samazināt vai pārtraukt iemaksas un atgūt iemaksas nolīguma vai lēmuma ietvaros nepareizi izmaksātās summas, to darot proporcionāli kļūdas, pārkāpuma, krāpšanas vai citu pienākumu saistībā ar iemaksām neizpildes smaguma pakāpei – pēc tam, kad Eiropas politiskajai partijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

204.n pants

Kontrole un sankcijas

1.  Visos līgumos vai lēmumos par iemaksas piešķiršanu skaidri paredz, ka Eiropas Parlamentam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Revīzijas palātai ir kontroles pilnvaras, kas ļauj tiem pārbaudīt dokumentus un veikt pārbaudes uz vietas attiecībā uz visām Eiropas politiskajām partijām, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas saņēmuši Savienības līdzekļus.

2.  Saskaņā ar šīs regulas 109. pantu un ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 27. pantu atbildīgais kredītrīkotājs pretendentiem var piemērot administratīvas un finansiālas sankcijas, kas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

3.  Sankcijas, kas minētas 2. punktā, var piemērot arī tām Eiropas politiskajām partijām, kuras pieteikuma iemaksai iesniegšanas brīdī vai pēc tam, kad tās saņēmušas iemaksu, uz atbildīgā kredītrīkotāja informācijas pieprasījumu ir sniegušas nepatiesas ziņas vai vispār nav sniegušas informāciju.

204.o pants

Dokumentu glabāšana

1.  Eiropas politiskās partijas saglabā visus dokumentus un apliecinošos dokumentus, kas attiecas uz iemaksu, piecus gadus pēc 204.l panta 1. punktā minētā gada ziņojuma un gada finanšu pārskatu iesniegšanas.

2.  Dokumentus, kas saistīti ar revīzijām, pārsūdzībām, tiesvedību vai atlīdzības prasījumu kārtošanu, kuri izriet no iemaksas izlietojuma, saglabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību vai tiesvedības beigām vai atlīdzības prasījumu nokārtošanai.

204.p pants

Ārējo revīzijas iestāžu vai ekspertu atlase

Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. pantā minētās neatkarīgās ārējās revīzijas iestādes vai ekspertus atlasa publiskā iepirkuma procedūrā. Tiem piešķirto līgumu termiņš nepārsniedz piecus gadus. Pēc diviem līguma termiņiem pēc kārtas uzskata, ka tiem ir izveidojies interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt revīzijas veikšanu.

▼B

TREŠĀ DAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

205. pants

Pārejas noteikumi

1.  Attiecībā uz 175. panta 1. punktā minētajiem fondiem, par kuriem pamataktus atceļ pirms 2013. gada 1. janvāra, saskaņā ar 178. pantu atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija, vai nepārvaramas varas gadījumā, kam ir būtiska ietekme uz minēto fondu atbalstīto darbību īstenošanu.

2.  Attiecībā uz apropriāciju pārvietojumiem, kuri attiecas uz darbības izdevumiem, kas minēti Regulās (EK) Nr. 1260/1999, (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 1080/2006, (EK) Nr. 1081/2006, (EK) Nr. 1083/2006, Regulā (EK) Nr. 1084/2006 un (EK) Nr. 1198/2006, par ko vēl ir jāveic Savienības maksājumi, lai nokārtotu Savienības nesamaksātās saistības līdz palīdzības pasākumu slēgšanai, Komisija var veikt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgajām apropriācijām ir tāds pats mērķis vai tās ir saistītas ar Savienības iniciatīvām vai tehnisko palīdzību un inovāciju pasākumiem un ka tās pārvieto uz tāda paša veida pasākumiem.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pārejas noteikumiem.

206. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes informācijas pieprasījumi

Eiropas Parlaments un Padome ir tiesīgi pieprasīt informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.

207. pants

Robežvērtības un summas

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām robežvērtībām un summām, neskarot 118. pantu.

208. pants

Finanšu pamatregula struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu

1.  Komisija tiek pilnvarota ar deleģēto aktu saskaņā ar 210. pantu pieņemt finanšu pamatregulu struktūrām, kuras izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, kurām ir juridiskas personas statuss un kuras saņem ieguldījumus no budžeta.

Finanšu pamatregula balstās uz šajā regulā noteiktajiem principiem un noteikumiem.

Minēto struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no finanšu pamatregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

2.  Struktūrām, kas minētas 1. punktā, Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu par to budžeta izpildi. Struktūras, kas minētas 1. punktā, pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kuras iesaistītas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu nepieciešamo papildinformāciju, tostarp piedaloties attiecīgo struktūru sanāksmēs.

3.  Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz 1. punktā minētajām struktūrām, kādas viņam ir attiecībā uz Komisiju.

4.  Neatkarīgs ārējais revidents pārbauda, vai katras 1. punktā minētās struktūras gada pārskati pareizi atspoguļo attiecīgās struktūras ienākumus, izdevumus un finanšu stāvokli pirms konsolidācijas Komisijas galīgajos pārskatos. Ja vien 1. punktā minētajā pamataktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta sagatavo īpašu gada ziņojumu par katru struktūru saskaņā ar LESD 287. panta 1. punkta prasībām. Sagatavojot šo ziņojumu, Revīzijas palāta izskata neatkarīgā ārējā revidenta veikto revīzijas darbu un rīcību, kas veikta saistībā ar revidenta konstatējumiem.

209. pants

Finanšu paraugregula publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām

►M3  1. ◄   Struktūras, kas ir juridiskas personas, izveidotas ar pamataktu, un kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, pieņem savus finanšu noteikumus.

Minētie noteikumi ietver tādu principu kopumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

Komisija tiek pilnvarota ar deleģēto aktu saskaņā ar 210. pantu pieņemt finanšu paraugregulu, kurā noteikti principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, un kuras pamatā ir 60. pants.

Minēto struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no finanšu paraugregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

▼M3

2.  Piemēro 208. panta 2.līdz 4. punktu.

▼B

210. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 8., 11., 13., 19., 21., 22., 23., 25., 26., 29., 30., 31., 34., 35., 38., 41., 44., 49., 53., 54., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 93., 98., 99., 100., 101., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 137., 138., 139., 140., 142., 144., 181., 183., 184., 186., 187., 188., 189., 190., 191., 192., 193., 195., 196., 199., 201., 203., 204., 205., 207., 208. un 209. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz laikam, kad beigsies pirmā daudzgadu finanšu shēma, kas būs pēc 2013. gada, kā minēts LESD 312. pantā. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais divus gadus pirms pirmās daudzgadu finanšu shēmas, kas ir pēc 2013. gada, beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda ilguma laikposmiem, kas atbilst sekojošiem daudzgadu finanšu shēmu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katras attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 8., 11., 13., 19., 21., 22., 23., 25., 26., 29., 30., 31., 34., 35., 38., 41., 44., 49., 53., 54., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 93., 98., 99., 100., 101., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 137., 138., 139., 140., 142., 144., 181., 183., 184., 186., 187., 188., 189., 190., 191., 192., 193., 195., 196., 199., 201., 203., 204., 205., 207., 208. un 209. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 8., 11., 13., 19., 21., 22., 23., 25., 26., 29., 30., 31., 34., 35., 38., 41., 44., 49., 53., 54., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 93., 98., 99., 100., 101., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 137., 138., 139., 140., 142., 144., 181., 183., 184., 186., 187., 188., 189., 190., 191., 192., 193., 195., 196., 199., 201., 203., 204., 205., 207., 208. un 209. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

211. pants

Pārskatīšana

Šo regulu pārskata vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus gadus pirms pirmās daudzgadu finanšu shēmas, kura būs spēkā pēc 2013. gada, beigām.

▼M3

Šāda pārskatīšana ietver inter alia pirmās daļas VIII sadaļas noteikumu īstenošanu un 163. panta 1. punktā paredzētos termiņus.

▼B

212. pants

Atcelšana

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atceļ no 2013. gada 1. janvāra, izņemot:

Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 Pirmās daļas VI sadaļu var turpināt piemērot dotāciju nolīgumiem, kas parakstīti, un dotāciju lēmumiem, kas paziņoti līdz 2013. gada 31. decembrim, piemērojot 2012. gada vai agrāku gadu budžeta vispārējās saistības, ja tā nolemj atbildīgais kredītrīkotājs, pienācīgi ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu, kas iekļauta pielikumā.

213. pants

Pārskatīšana saistībā ar EĀDD

Šīs regulas 68. panta 1. punkta trešo daļu un 98. panta 2. punkta otro daļu pārskatīs 2013. gadā, pienācīgi ņemot vērā EĀDD un jo īpaši Savienības delegāciju specifiku un — attiecīgā gadījumā — atbilstīgu EĀDD finanšu pārvaldības spēju.

214. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot:

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

PIELIKUMS