1. “Lidmašīna” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis ar dzinēju un nekustīgiem spārniem, kuru gaisā notur gaisa aerodinamiskā iedarbība uz spārniem.

1.a “Helikopters” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas noturas gaisā lidojuma laikā galvenokārt viena vai vairāku nesošo propelleru un gaisa mijiedarbības rezultātā, un šos propellerus griež dzinējs ap vertikālei tuvām rotācijas asīm.

1.b “Gaisa balons” ir tāds par gaisu vieglāks nemotorizēts gaisa kuģis ar apkalpi, kas lidojumu uztur, izmantojot vai nu par gaisu vieglāku gāzi, vai arī sildierīci, tostarp gāzes gaisa baloni, karstā gaisa baloni, jaukta tipa gaisa baloni un, lai gan motorizēti, karstā gaisa dirižabļi.

1.c “Planieris” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kuru lidojumā notur gaisa aerodinamiskā reakcija uz tā nekustīgajām nesošajām virsmām un kura brīvais lidojums nav atkarīgs no dzinēja.

1.d “Komercekspluatācija” ir gaisa kuģa jebkura sabiedrībai pieejama ekspluatācija par maksu vai citādu atlīdzību, vai, ja šī ekspluatācija nav sabiedrībai pieejama – ko veic saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts starp ekspluatantu un klientu, ja ekspluatants nav klienta pārvaldībā.

1.e “Gāzes gaisa balons atsaitē” ir gāzes gaisa balons ar atsaites sistēmu, kas ekspluatācijas laikā gaisa balonu pastāvīgi noenkuro stacionārā punktā.

2. “B klases lidmašīnas” ir propellerdzinēju lidmašīnas, kam maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) nav lielāka par deviņām pasažieru vietām un maksimālā pacelšanās masa nav lielāka par 5 700 kg.

3. “Sabiedrības interešu teritorija (PIS)” ir teritorija, ko izmanto tikai darbībām sabiedrības interesēs.

4. “1. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj nosēsties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē vai – atkarībā no tā, kad notiek atteice, – droši turpināt lidojumu uz piemērotu nosēšanās zonu.

5. “Veiktspējas navigācija (PBN)” ir zonālā navigācija, kas pamatojas uz veiktspējas prasībām gaisa kuģiem, kas veic lidojumus ATS maršrutā, veic instrumentālas nolaišanās procedūru vai lido norādītā gaisa telpā.

6. “Gaisa taksometru pārvadājumi” lidojuma laika un darba laika ierobežojumu ziņā ir komerciāli gaisa pārvadājumi, kas nav plānveida un ko veic pēc pieprasījuma ar lidmašīnām, kuru maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija (MOPSC) ir 19 vai mazāka.

7. “Specializēta ekspluatācija” ir visa veida ekspluatācija, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi un kad gaisa kuģis tiek izmantots tādām specializētām darbībām kā lauksaimniecība, būvniecība, fotografēšana, topogrāfiskā uzmērīšana, novērošana un patrulēšana, avioreklāma;

8. “Paaugstināta riska specializēta ekspluatācija” ir visa veida komerciāla specializēta gaisa kuģa ekspluatācija, ko veic virs apgabala, kurā ārkārtas situācijā, visticamāk, tiks apdraudēta trešo personu drošība uz zemes, vai – kā to noteikusi tās vietas kompetentā iestāde, kurā šo ekspluatāciju veiks, – visa veida komerciāla specializēta gaisa kuģa ekspluatācija, kas šīs ekspluatācijas īpašo iezīmju un tā apgabala iezīmju dēļ, kurā tā norisināsies, rada paaugstinātu risku, jo sevišķi trešām personām uz zemes.

9. “Ievadlidojums” ir jebkurš par samaksu vai citādu atlīdzību veikts neilgs lidojums, ko jaunu apmācāmo vai organizācijas locekļu piesaistes nolūkā veic vai nu mācību organizācija, kas minēta Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ( 1 ) 10.a pantā, vai organizācija, kas izveidota ar mērķi popularizēt aviācijas sportu vai izklaides aviāciju.

10. “Sacensību lidojums” ir jebkurš lidojums, kad gaisa kuģi izmanto sacīkstēs vai konkursos un kad gaisa kuģi izmanto, lai gatavotos lidojumu sacīkstēm vai konkursiem un lai lidotu uz sacīkstēm vai konkursiem vai atgrieztos no tiem.

11. “Lidojumu paraugdemonstrējums” ir jebkāda veida lidojumu darbība, kuru ar nodomu veic nolūkā nodrošināt izrādi vai priekšnesumus reklamētā pasākumā, kas ir atvērts plašai sabiedrībai, tostarp pasākumos, kur gaisa kuģi izmanto, lai trenētos lidojumu paraugdemonstrējumiem un lai lidotu uz šādu reklamētu pasākumu vai atgrieztos no tā.

a) ir skaidri jānosaka katras kompetentās iestādes kompetences joma atbildības un teritoriālā ziņā; un

b) jāiedibina koordinācija starp šīm iestādēm, lai tās savas kompetences ietvaros nodrošinātu efektīvu uzraudzību pār visām organizācijām un personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām.

a) pārbaudīt reģistrus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumu izpildi;

b) kopēt vai veikt izrakstus no šādiem reģistriem, datiem, procedūrām un visiem citiem materiāliem;

c) uz vietas prasīt mutisku paskaidrojumu;

d) iekļūt attiecīgajās telpās, darba vietās vai transporta līdzekļos;

e) veikt revīziju, izmeklēšanu, novērtējumus un pārbaudes, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudes un nepaziņotas pārbaudes,

f) attiecīgā gadījumā veikt vai uzsākt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

a) lidmašīnas un helikopterus, ko izmanto nolūkā:

i) veikt lidojumus, izmantojot veiktspējas navigāciju (PBN);

ii) veikt lidojumus saskaņā ar navigācijas veiktspējas minimālajām specifikācijām (MNPS);

iii) veikt lidojumus gaisa telpā ar samazināta vertikālā atstatuma minimumiem (RVSM);

iv) veikt lidojumus sliktas redzamības apstākļos (LVO);

b) lidmašīnas un helikopterus, ko izmanto bīstamu izstrādājumu (DG) pārvadājumiem;

c) divdzinēju lidmašīnas, ko izmanto palielināta attāluma lidojumos (ETOPS) komerciālos gaisa pārvadājumos;

d) helikopterus, ko izmanto komerciāliem gaisa pārvadājumiem un kuri ir aprīkoti ar nakts redzamības attēlveides sistēmām (NVIS);

e) helikopterus, ko izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, ekspluatējot vinču (HHO); ►M9  ————— ◄

f) helikopterus, ko izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos neatliekamās medicīniskās palīdzības lidojumiem (HEMS); un

g) helikopteri, ko izmanto atklātā jūrā (HOFO).

a) kompleksas lidmašīnas ar dzinēju un helikopterus – saskaņā ar VI pielikuma noteikumiem;

b) citādas lidmašīnas un helikopterus – saskaņā ar VII pielikuma noteikumiem.

a) ar lidmašīnu vai helikopteru tipu ieviešanu vai modificēšanu saistītus lidojumus, kurus veic projektēšanas vai ražošanas organizācijas atbilstīgi savām tiesībām;

b) lidojumus, kuros nepārvadā pasažierus vai kravu un kuros lidmašīnu vai helikopteru pārtransportē atjaunošanai, remontam, pārbaudēm, piegādei, eksportam vai līdzīgiem nolūkiem, ar nosacījumu, ka gaisa kuģis nav iekļauts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā vai deklarācijā.

a) dalītu izmaksu lidojumi, ko veic privātpersonas, – ar nosacījumu, ka šā lidojuma tiešās izmaksas dala visas personas, kas atrodas gaisa kuģī, arī pilots, un ka šajās tiešajās izmaksās nepiedalās vairāk par sešām personām;

b) sacensību lidojumi vai lidojumu paraugdemonstrējumi – ar nosacījumu, ka samaksa vai cita veida atlīdzība, kas saņemta par šādiem lidojumiem, nepārsniedz tiešo izmaksu atgūšanu un proporcionālu ieguldījumu ikgadējās izmaksās, kā arī apbalvojumus, kuru apmērs nav lielāks par vērtību, kuru precizējusi kompetentā iestāde;

c) ievadlidojumi, izpletņlēcēju izlaišana, planiera vilkšana vai figūrlidojumi, ko veic vai nu mācību organizācija, kuras galvenā darbības vieta ir kādā dalībvalstī un kas ir minēta Regulas (ES) Nr. 1178/2011 10.a pantā, vai arī organizācija, kas izveidota nolūkā popularizēt aviācijas sportu vai izklaides aviāciju, ar nosacījumu, ka šī organizācija gaisa kuģi ekspluatē, pamatojoties uz īpašumtiesībām vai nomāšanu bez apkalpes, ka šis lidojums nerada peļņu, kas tiktu sadalīta ārpus organizācijas, un ka ikreiz, kad ir iesaistītas personas, kas nav šīs organizācijas locekļi, šādi lidojumi ir tikai šīs organizācijas blakusnodarbe.

a) ekspluatanti pielāgo savu pārvaldības sistēmu, mācību programmas, procedūras un rokasgrāmatas tā, lai tās atbilstu III, IV un, attiecīgi, V pielikuma noteikumiem;

b)  AOC aizstāj ar apliecībām, kas izdotas saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

a) valsts prasības, uz kuru pamata AOC tika izsniegtas;

b) ekspluatantiem piešķirtās tiesības;

c) atšķirības starp valsts prasībām, uz kuru pamata AOC tika izdotas, un III, IV un V pielikuma prasībām, kopā ar norādi par to, kā un kad ekspluatantiem būs jānodrošina pilnīga atbilstība minētajiem pielikumiem.

a) vairāk nekā 13 stundu ilga darba laika ietekme labvēlīgākajā diennakts laikā;

b) vairāk nekā 10 stundu ilga darba laika ietekme mazāk labvēlīgā diennakts laikā;

c) vairāk nekā 11 stundu ilga darba laika ietekme uz apkalpes locekļiem nezināmā aklimatizācijas stadijā;

d) dienesta pienākumi, kas iekļauj augstu sektoru līmeni (vairāk par 6);

e) papildu dienesta pienākumi, piemēram, dežūra vai rezerve, pēc kuras notiek lidojums; un

f) grafiki, kas traucē diennakts ritmu.

1. “Pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance (ASDA)” ir pieejamā ieskrējiena distance plus skrejceļa gala bremzēšanas josla, ja lidostas valsts ir deklarējusi, ka šāda bremzēšanas josla ir pieejama, un ja šī bremzēšanas josla dominējošos ekspluatācijas apstākļos var panest lidmašīnas masu.

2. “Attiecīgi līdzekļi atbilstības panākšanai (AMC)” ir tiesiski nesaistoši standarti, ko Aģentūra pieņēmusi, lai paskaidrotu līdzekļus, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

3. “Pieņemšanas kontrollapa” ir dokuments, kuru izmanto, lai palīdzētu veikt bīstamu izstrādājumu paku vizuālu pārbaudi, kā arī to pavaddokumentu pārbaudi, lai noteiktu, ka visas attiecīgās prasības ir ievērotas.

4. “Atbilstošs lidlauks” ir lidlauks, kurā var ekspluatēt gaisa kuģi, ņemot vērā piemērojamās veiktspējas prasības un skrejceļa raksturojumus.

5. Pasažieru klasifikācijas nolūkā:

a) “pieaugušie” ir personas, kas sasniegušas vismaz 12 gadu vecumu;

b) “bērni” ir personas, kas sasniegušas divu gadu un lielāku vecumu, bet nav vecākas par 12 gadiem;

c) “zīdaiņi” ir bērni, kas jaunāki par diviem gadiem.

7. “Lidojums, kurā izmanto nakts redzamības sistēmu (NVIS)” – NVIS lidojumos saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR) – ir naktī veikta lidojuma daļa, apkalpes loceklim izmantojot nakts redzamības brilles (NVG).

8. “Gaisa kuģis” ir lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.

8.a “Gaisa kuģa izsekošana” ir tāds process uz zemes, kas uztur un ik pēc noteikta laika atjaunina ierakstu par konkrēta lidojumā esoša gaisa kuģa atrašanās vietu četrās dimensijās.

8.b “Gaisa kuģa izsekošanas sistēma” ir sistēma, kas balstās uz gaisa kuģa izsekošanu, lai konstatētu nestandarta situāciju lidojuma laikā un brīdinātu par to.

9. “Alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai” ir līdzekļi, kas ierosina alternatīvas attiecīgajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) vai ierosina jaunus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi saistītus AMC.

10. “Pretapledošana” – uz zemes veiktu procedūru gadījumā – ir procedūra, kas uz zināmu laiku (iedarbības laiku) nodrošina aizsardzību pret sarmas vai apledojuma veidošanos un sniega uzkrāšanos uz gaisa kuģa apstrādātajām virsmām.

11. “Nolaišanās procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus (APV)” ir instrumentālās nolaišanās procedūra, kas izmanto sānu un vertikālos norādījumus, tomēr neatbilst prasībām, kas noteiktas precīzas nolaišanās un nosēšanās operācijām, ar lēmuma pieņemšanas augstumu (DH) ne mazāku par 250 pēdām un skrejceļa redzamību (RVR) ne mazāku par 600 m.

►M1  12. ◄  “Salona apkalpes loceklis” ir atbilstīgi kvalificēts apkalpes loceklis, kurš nav lidojuma apkalpes loceklis vai tehniskās apkalpes loceklis un kuram ekspluatants ir uzticējis ekspluatācijas laikā veikt ar pasažieru un lidojuma drošību saistītus uzdevumus.

►M1  13. ◄  “I kategorijas (CAT I) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, ko veic, izmantojot instrumentālās nosēšanās sistēmu (ILS), nosēšanās vadības mikroviļņu sistēmu (MLS), GLS (uz zemes bāzēta funkcionāli papildināta globālās satelītnavigācijas (GNSS/GBAS) nosēšanās vadības sistēma), precīzas pieejas radaru (PAR) vai GNSS ar satelītā uzstādītu darbības uzlabošanas sistēmu (SBAS), un kur lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH) nav mazāks par 200 pēdām un redzamība uz skrejceļa (RVR) nav mazāka par 550 m lidmašīnām un 500 m helikopteriem.

►M1  14. ◄  “II kategorijas (CAT II) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:

a)  DH ir mazāks par 200 pēdām, bet nav mazāks par 100 pēdām; un

b)  RVR nav mazāka par 300 m.

►M1  15. ◄  “IIIA kategorijas (CAT IIIA) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:

a) lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH) ir mazāks par 100 pēdām; un

b) redzamība uz skrejceļa (RVR) nav mazāka par 200 m.

►M1  16. ◄  “IIIB kategorijas (CAT IIIB) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:

a) lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH) ir mazāks par 100 pēdām vai nav noteikts; un

b) redzamība uz skrejceļa (RVR) ir mazāka par 200 m, bet nav mazāka par 75 m.

17. “A kategorija attiecībā uz helikopteriem” ir helikopters ar vairākiem dzinējiem, kas projektēts ar dzinēja un sistēmas izolācijas īpatnībām atbilstīgi piemērojamajām sertifikācijas specifikācijām un spēj veikt lidojumus, izmantojot pacelšanās un nosēšanās datus, kuri paredzēti saskaņā ar kritiskas dzinēja atteices jēdzienu un kuri dzinēja atteices gadījumā nodrošina atbilstīgu paredzēto virsmas laukumu un atbilstošu veiktspēju nepārtraukta, droša lidojuma vai drošas pārtrauktās pacelšanās veikšanai;

►M1  18. ◄  “B kategorija attiecībā uz helikopteriem” ir helikopters ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas neatbilst A kategorijas standartiem. B kategorijas helikopteriem nav garantētas spējas turpināt drošu lidojumu dzinēja atteices gadījumā, un tiem ir jāveic piespiedu nosēšanās.

►M1  19. ◄  “Sertifikācijas specifikācijas (CS)” ir Aģentūras pieņemtie tehniskie standarti, kuros norādīts, kā apliecināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un kurus organizācija var izmantot sertifikācijas nolūkā.

►M1  20. ◄  “Pieeja pa apli” ir instrumentālas pieejas vizuālā fāze, kurā gaisa kuģis nonāk tādā pozīcijā, kas ir piemērota, lai nosēstos uz skrejceļa/pieejas beigu posma un pacelšanās zonā (FATO), kuru izvietojuma dēļ nav iespējama tieša pieeja.

►M1  21. ◄  “Šķēršļbrīva josla” ir pilnvarotās iestādes kontrolē esoša, noteikta taisnstūrveida zona uz zemes vai ūdens, kas izvēlēta vai sagatavota kā piemērota zona, virs kuras lidmašīna var veikt daļu no sākotnējās augstuma uzņemšanas līdz noteiktam augstumam.

►M1  22. ◄  “Mākoņu apakšējās robežas augstums” – lidlauka vai ekspluatācijas vietas tuvumā vai īpašā darbības vietā – ir zemākās redzamās vai prognozētās mākoņa daļas apakšējās robežas augstums, ko parasti mēra no lidlauka pacēluma vai – attiecībā uz ekspluatāciju atklātā jūrā – no vidējā jūras līmeņa.

22.a “Pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīce (CVR)” ir triecienizturīgs lidojuma parametru reģistrators, kurā mikrofonus kopā ar citām audio un digitālajām ievades ierīcēm izmanto, lai savāktu un ierakstītu lidojuma apkalpes nodalījuma akustisko vidi un saziņu, kas notiek lidojuma apkalpes locekļu starpā, kā arī saņemot un nosūtot ziņojumus.

►M1  23. ◄  “Kodu koplietošana” ir vienošanās, kad viens pārvadātājs ar savas aviokompānijas kodu pārdod un izdod biļetes uz cita pārvadātāja lidojumu.

►M1  24. ◄  “Blīvi apdzīvots rajons” – attiecībā uz pilsētu vai apdzīvotu vietu – ir jebkurš rajons, kas tiek galvenokārt izmantots dzīvošanai, komercdarbībai vai atpūtai.

25. “Kontaminēts skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsmas laukuma ievērojama daļa (neatkarīgi no tā, vai izolētos apgabalos vai ne) izmantotajā garumā un platumā ir pārklāta ar vienu vai vairākām vielām, kas norādītas skrejceļa virsmas stāvokļa deskriptoru sarakstā.

►M1  26. ◄  “Degviela neparedzētiem apstākļiem” ir degvielas daudzums, kas paredzēts, lai kompensētu neparedzētu faktoru ietekmētu degvielas patēriņu līdz galamērķa lidlaukam.

►M1  27. ◄  “Vienmērīga augstuma samazināšana pieejas beigu posmā (CDFA)” ir nolaišanās paņēmiens, kas atbilst stabilas pieejas procedūrām, neprecīzas instrumentālās pieejas beigu posmā, kad, neizlīdzinot gaisa kuģi, vienmērīgi tiek samazināts augstums no absolūtā/relatīvā augstuma vai augstuma, kas ir augstāks par pieejas pēdējam posmam noteikto absolūto/relatīvo augstumu, līdz punktam apmēram 15 m (50 pēdas) virs nosēšanās skrejceļa sliekšņa vai līdz punktam, kur jāsāk attiecīgajam gaisa kuģa tipam atbilstīgs izlīdzināšanas manevrs.

►M1  28. ◄  “Pārrēķināta meteoroloģiskā redzamība (CMV)” ir par RVR pārrēķināta ziņotā meteoroloģiskā redzamība.

►M1  29. ◄  “Apkalpes loceklis” ir ekspluatanta nozīmēta persona noteiktu pienākumu pildīšanai gaisa kuģī.

►M1  30. ◄  “Lidojuma kritiskie posmi” lidmašīnām ir pacelšanās ieskrējiens, pacelšanās trajektorija, pieejas beigu posms, otrais aplis, nosēšanās, nosēšanās ar nosēšanās izskrējienu, kā arī citi lidojuma posmi, ko nosaka gaisa kuģa kapteinis vai komandieris.

►M1  31. ◄  “Lidojuma kritiskie posmi” helikopteriem – manevrēšana, karāšanās, pacelšanās, pieejas beigu posms, otrais riņķis, nosēšanās, kā arī citi lidojuma posmi, ko nosaka gaisa kuģa kapteinis vai komandieris.

►M1  33. ◄  “Bīstami izstrādājumi (DG)” ir priekšmeti vai vielas, kas var apdraudēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi un kas ir iekļauti tehnisko instrukciju bīstamo izstrādājumu sarakstā, vai kas tiek klasificēti saskaņā ar šīm instrukcijām.

►M1  34. ◄  “Negadījums ar bīstamiem izstrādājumiem” ir notikums, kas saistīts ar bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu gaisā, kas rada letālus vai smagus miesas bojājumus personai vai īpašuma bojājumus lielos apmēros.

►M1  35. ◄  “Incidents ar bīstamiem izstrādājumiem” ir:

a) notikums, kas netiek klasificēts kā aviācijas negadījums, ar bīstamiem izstrādājumiem un kas var arī nebūt noticis gaisa kuģī, bet kas ir saistīts ar bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu gaisā, un kā rezultātā kāda persona ir guvusi miesas bojājumus, ir bojāts īpašums, izcēlies ugunsgrēks, kaut kas ir salauzts, ir izliets vai noplūdis šķidrums vai ir notikusi radiācijas noplūde, vai ir citi pierādījumi, ka nav saglabāta iepakojuma viengabalainība;

b) jebkurš notikums, kas attiecas uz bīstamu izstrādājumu pārvadājumiem un kurš nopietni apdraud gaisa kuģi vai tajā esošos.

►M1  36. ◄  “Atledošana” – uz zemes veiktu procedūru gadījumā – ir procedūra, kuru veicot, gaisa kuģa virsmu atbrīvo no sarmas, ledus, sniega vai šķīdoņa, lai nodrošinātu, ka virsmas nav kontaminētas.

►M1  37. ◄  “Noteiktais pēcpacelšanās punkts (DPATO)” ir punkts pacelšanās un sākotnējās augstuma uzņemšanas fāzē, pirms kura helikoptera spēja ar vienu nedarbojošos dzinēju droši turpināt lidojumu netiek nodrošināta, un tāpēc var būt nepieciešama piespiedu nosēšanās.

►M1  38. ◄  “Noteiktais pirmsnosēšanās punkts (DPBL)” ir punkts pieejas un nosēšanās fāzē, pēc kura helikoptera spēja ar vienu nedarbojošos dzinēju droši turpināt lidojumu netiek nodrošināta, un tāpēc var būt nepieciešama piespiedu nosēšanās.

►M1  39. ◄  “DR attālums” ir horizontālais attālums, kuru helikopters nolido no pieejamās pacelšanās distances beigām.

40. “Līgums par nomāšanu bez apkalpes” ir līgums starp uzņēmumiem, saskaņā ar ko gaisa kuģis tiek ekspluatēts atbilstīgi nomnieka gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) noteikumiem vai – tādas komerciālas ekspluatācijas gadījumā, kas nav CAT, – uz nomnieka atbildību.

►M1  41. ◄  “Sausā ekspluatācijas masa” ir konkrētai ekspluatācijai gatavas lidmašīnas kopējā masa bez izmantojamās degvielas un derīgās kravas.

42. “Sauss skrejceļš” ir skrejceļš, uz kura virsmas nav redzama mitruma un kurš nav kontaminēts tajā apgabalā, ko paredzēts izmantot.

42.a “EFB lietotne” ir lietojumprogramma, kas instalēta EFB saimniekplatformā un nodrošina vienu vai vairākas konkrētas darbības funkcijas, kas vajadzīgas lidojuma operācijām.

42.b “EFB saimniekplatforma” ir aparatūra, kurā atrodas datošanas spējas un bāzes programmatūra, tostarp operētājsistēma un ievadizvades programmatūra.

42.c “EFB sistēma” ir aparatūra (ieskaitot visus akumulatorus, savienojamības nodrošinājumu, ievadizvades komponentus) un programmatūra (tostarp datubāzes un operētājsistēma), kas nepieciešama paredzētā EFB lietojuma atbalstam.

43. “ELA1 gaisa kuģis” ir šāds pilotējams Eiropas vieglais gaisa kuģis:

a) lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 1 200 kg vai mazāka un kura nav klasificēta kā komplekss ar dzinēju darbināms gaisa kuģis;

b) planieris vai planieris ar dzinēju, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 1 200 kg vai mazāka;

c) gaisa balons ar maksimālo izstrādāto pacelšanās gāzes vai karstā gaisa apjomu, kas nepārsniedz 3 400 m3 karstā gaisa baloniem, 1 050 m3 gāzes gaisa baloniem un 300 m3 piesietiem gāzes gaisa baloniem.

44. “ELA2 gaisa kuģis” ir šāds pilotējams Eiropas vieglais gaisa kuģis:

a) lidmašīna, kuras maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 000 kg vai mazāka un kura nav klasificēta kā komplekss ar dzinēju darbināms gaisa kuģis;

b) planieris vai planieris ar dzinēju, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 000 kg vai mazāka;

c) gaisa balons;

d) ļoti viegls rotorplāns, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOM) nepārsniedz 600 kg, ar vienkāršu konstrukciju ne vairāk kā divu pasažieru pārvadāšanai, kas nav darbināms ar turbo un/vai raķešu dzinējiem, tikai ekspluatācijai dienā saskaņā ar VFR.

44.a “Elektroniskā lidojumu datu pārvaldības ierīce (EFB)” ir elektroniska informācijas sistēma, ko veido lidojuma apkalpei paredzētas ierīces un lietotnes un kas ļauj glabāt, atjaunināt, parādīt un apstrādāt EFB funkcijas, kuras vajadzīgas lidojuma operācijām vai veicamajiem pienākumiem.

►M1  45. ◄  “Paaugstināta pieejas beigu posma un pacelšanās zona (paaugstināta FATO)” ir FATO, kas ir vismaz 3 metrus augstāka par apkārtējo virsmu.

45.a “avārijas izeja” ir uzstādīts izejas veida izkāpšanas punkts, kas nodrošina maksimālu iespēju veikt salona un lidojuma apkalpes nodalījuma evakuāciju noteiktā laika posmā un ietver grīdas līmeņa durvis, izejas logu vai cita veida izeju, piemēram, lūkas lidojuma apkalpes nodalījumā un astes konusa izeju;

►M1  46. ◄  “Rezerves lidlauks maršrutā (ERA)” ir maršrutā pieejams atbilstošs rezerves lidlauks, kurš var būt nepieciešams plānošanas posmā.

►M1  47. ◄  “Redzamības uzlabošanas sistēma (EVS)” ir attēlveides sensoru uztvertu apkārtējās vides attēlu elektroniska atveide reāllaikā.

►M1  48. ◄  “Pieejas beigu posma un pacelšanās zona (FATO)” ir noteikta helikoptera ekspluatācijas zona, virs kuras tiek pabeigts pieejas manevra pēdējais posms līdz karāšanās vai nosēšanās darbībai un no kuras tiek sākts pacelšanās manevrs. Gadījumos, kad FATO jāizmanto 1. klases parametru helikopteru lidojumiem, noteiktā zona ietver pieejamo noraidītās pacelšanās zonu.

48.a “lidojuma apkalpes loceklis” ir sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā;

►M1  49. ◄  “Lidojuma datu uzraudzība (FDM)” ir ikdienas ekspluatācijā iegūtu digitālo lidojuma parametru proaktīva izmantošana aviācijas drošības uzlabošanai, neietverot soda sankcijas.

49.a “gaisa satiksmes vadības dispečers” ir persona, ko ekspluatants izraudzījis lidojumu darbību kontrolei un uzraudzībai un kas ir pietiekami kvalificēts, atbalsta gaisa kuģa kapteini, instruē viņu un/vai palīdz viņam droši veikt lidojumu;

49.b “Lidojuma datu reģistrators (FDR)” ir triecienizturīgs lidojuma parametru reģistrators, kurā datu avotu sakopojumu izmanto, lai savāktu un ierakstītu parametrus, kas atspoguļo gaisa kuģa stāvokli un darbību.

49.c “Lidojuma parametru reģistrators” ir jebkura tipa reģistrators, kas uzstādīts gaisa kuģī, lai atvieglotu nelaimes gadījumu vai incidentu drošības izmeklēšanu.

►M1  50. ◄  “Lidojumu simulācijas trenažieru iekārta (FSTD)” ir trenažieru iekārta, kas:

a) attiecībā uz lidmašīnām ir pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS), lidojumu trenažieru iekārta (FTD), lidojumu un navigācijas procedūru trenažieris (FNPT) vai pamatinstrumentu trenažieru iekārta (BITD);

b) helikopteriem ir pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS), lidojumu trenažieru iekārta (FTD) vai lidojumu un navigācijas procedūru trenažieris (FNPT).

►M1  51. ◄  “ERA lidlauks degvielas daudzuma mazināšanai” ir plānošanas posmā izraudzīts ERA lidlauks, ko izmanto neparedzētiem apstākļiem paredzētā degvielas daudzuma samazināšanai.

►M1  52. ◄  “GBAS nosēšanās vadības sistēma (GLS)” ir pieejas uz nosēšanos vadības sistēma, kur izmantota uz zemes bāzētas globālās satelītnavigācijas sistēmas funkcionalitātes papildināšanas sistēmas (GNSS/GBAS) informācija, kas sniedz norādījumus gaisa kuģim par GNSS noteikto sānu pozīciju un vertikālo pozīciju. Pieejas trajektorijas noteikšanai izmanto atsauci uz ģeometrisko augstumu.

►M1  53. ◄  “Virszemes avārijas dienestu personāls” ir jebkuru uz zemes bāzētu avārijas dienestu darbinieki (piemēram, policisti, ugunsdzēsēji u. c.), kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopteru dienestu (HEMS) un kuru pienākumi pilnā mērā saistīti ar helikoptera ekspluatāciju.

►M1  54. ◄  “Nosēdināšana” ir gaisa kuģim noteikts oficiāls aizliegums pacelties un nepieciešamo pasākumu veikšana, lai atturētu gaisa kuģi no pacelšanās.

►M1  55. ◄  “Priekšējais ekrāns (HUD)” ir ekrānu sistēma, kas pilota priekšējā ārējā redzeslaukā sniedz informāciju par lidojumu un būtiski neierobežo ārējo redzamību.

►M1  56. ◄  “Nosēšanās vadības priekšējo ekrānu sistēma (HUDLS)” ir kompleksa gaisa kuģu sistēma, kas pilota redzeslaukā sniedz norādes, vadot pilota darbības pieejas un nosēšanās un/vai otrā apļa procedūras laikā. Šajā sistēmā ir visi sensori, datori, barošanas padeves sistēmas, norādes, rādījumi un vadības ierīces.

►M1  58. ◄  “Helikoptera vinčas operatoru (HHO) apkalpes loceklis” ir tehniskās apkalpes loceklis, kas pilda noteiktus pienākumus, kas saistīti ar vinčas ekspluatāciju.

►M1  59. ◄  “Helikopteru klājs” ir FATO uz peldošas vai stacionāras konstrukcijas atklātā jūrā.

►M1  60. ◄  “HEMS apkalpes loceklis” ir tehniskās apkalpes loceklis, kam HEMS lidojumos uzticēti pienākumi sniegt medicīnisko palīdzību personām, kam tā nepieciešama, un palīdzību pilotam glābšanas operācijas laikā.

►M1  61. ◄  “HEMS lidojums” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HEMS apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu gadījumos, kad ir svarīgi nekavējoties un ātri pārvadāt:

a) medicīnas darbiniekus;

b) medicīniskas kravas (aprīkojumu, asinis, orgānus, zāles); vai

c) slimniekus vai ievainotos, vai citas tieši iesaistītas personas.

►M1  62. ◄  “HEMS ekspluatācijas bāze” ir lidlauks, kur HEMS apkalpes locekļi un HEMS helikopters var būt gatavi HEMS darbībām.

►M1  63. ◄  “HEMS darbības vieta” ir HEMS lidojuma laikā komandiera izvēlēta vieta, lai veiktu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču, nosēšanos un pacelšanos.

►M1  64. ◄  “HHO lidojums” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HHO apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot personu un/vai kravu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču.

►M1  65. ◄  “HHO atklātā jūrā” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HHO apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot personu un/vai kravu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču uz/no kuģa vai konstrukcijas jūrā vai tieši atklātā jūrā.

►M1  66. ◄  “HHO pasažieris” ir persona, kas jāpaceļ vai jānolaiž ar helikoptera vinču.

►M1  67. ◄  “HHO objekts” ir noteikta vieta, kur helikopters veic pacelšanas/nolaišanas darbības.

►M1  68. ◄  “Iedarbības laiks (HoT)” ir aprēķināts laiks, cik ilgi pretapledošanas šķidrums novērš ledus vai sarmas veidošanos vai sniega uzkrāšanos uz aizsargātām (ar pretapledošanas šķidrumu apstrādātām) lidmašīnas virsmām.

69. “Nelabvēlīgs apvidus” ir

a) apvidus, kur:

i) nepiemērotas virsmas dēļ nav iespējams veikt piespiedu nosēšanos; vai

ii) nav iespējams helikopterā esošajām personām nodrošināt atbilstošu aizsardzību pret stihiju; vai

iii) meklēšanas un glābšanas darbības/iespējas nav savienojamas ar paredzamo risku; vai

iv) ir nepieņemams risks apdraudēt cilvēkus vai mantu uz zemes;

b) katrā gadījumā šāds apvidus:

i) darbībām virs ūdens – atklātas jūras platība uz ziemeļiem no 45° Z p. un uz dienvidiem no 45° D p., ja vien tās valsts, kurā notiek darbības, atbildīgā iestāde kādu daļu nav noteikusi par labvēlīgu; un

ii) blīvi apdzīvotas teritorijas daļas, kurās nav piemērotas platības drošas piespiedu nosēšanās vajadzībai.

69.a “Cilvēka–mašīnas saskarne (HMI)” ir atsevišķu ierīču sastāvdaļa, kas spēj apstrādāt cilvēka un mašīnas mijiedarbību. Saskarne sastāv no aparatūras un programmatūras, kas ļauj mašīnām vai sistēmām interpretēt un apstrādāt lietotāja ievadīto informāciju un sniegt lietotājam nepieciešamos rezultātus.

►M1  70. ◄  “Nosēšanās lēmuma pieņemšanas punkts (LDP)” ir nosēšanās raksturojumu noteikšanai izmantojams punkts, no kura, ja tajā ir notikusi dzinēja atteice, iespējams droši turpināt nosēšanos vai sākt pārtraukto nosēšanos.

70.a “Nosēšanās distance ierašanās laikā (LDTA)” ir nosēšanās distance, kas sasniedzama parastos ekspluatācijas apstākļos, pamatojoties uz nosēšanās raksturojumiem un saistītajām procedūrām, kas noteikti attiecībā uz dominējošiem apstākļiem nosēšanās laikā.

►M1  71. ◄  “Pieejamā nosēšanās distance (LDA)” ir skrejceļa garums, ko par pieejamu deklarējusi lidostas valsts un kas ir derīgs lidmašīnas noskrējienam pēc nosēšanās.

►M1  72. ◄  “Sauszemes lidmašīna” ir gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kas paredzēts, lai veiktu pacelšanos un nosēšanos uz zemes, arī amfībijas, ko izmanto kā sauszemes lidmašīnas.

►M1  73. ◄  “Helikoptera vietējā ekspluatācija” ir komerciāli gaisa pārvadājumi, ko dienas laikā veic ar helikopteru, kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa (MCTOM) ir lielāka par 3 175 kg un maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) nav lielāka par deviņām vietām, maršrutos, kuros navigācija notiek, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, un ko veic lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktā vietējā ģeogrāfiskā teritorijā.

►M1  74. ◄  “Sliktas redzamības procedūras (LVP)” ir procedūras, ko piemēro lidlaukā, lai sliktas redzamības apstākļos garantētu drošu ekspluatāciju I un II kategorijas parametriem neatbilstīgas, kā arī II un III kategorijas pieejas laikā, kā arī pacelšanās laikā sliktas redzamības apstākļos.

►M1  75. ◄  “Pacelšanās sliktas redzamības apstākļos (LVTO)” ir pacelšanās, ja RVR ir mazāka par 400 m, bet nav mazāka par 75 m.

►M1  76. ◄  “I kategorijas parametriem neatbilstīga ekspluatācija (LTS CAT I)” – I kategorijas instrumentāla pieeja un nosēšanās, kad DH atbilst I kategorijai, bet RVR ir mazāka nekā parasti šajā DH, taču ne mazāka par 400 m.

76.a “tehniskās apkopes pārbaudes lidojums (MCF)” ir gaisa kuģa ar lidojumderīguma sertifikātu vai ar lidošanas atļauju lidojums, ko izmanto traucējummeklēšanai vai vienas vai vairāku sistēmu, daļu vai ierīču tehniskās apkopes veikšanai, ja sistēmu, daļu vai ierīču funkcionēšanu nevar noteikt pārbaudēs uz zemes, un ko veic kādā no šādām situācijām:

a) tā noteikts gaisa kuģa tehniskās apkopes rokasgrāmatā (“AMM”) vai citos tehniskās apkopes datos, ko izdevis projekta apstiprinājuma turētājs, kurš atbild par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu;

b) pēc tehniskās apkopes tā, kā pieprasa ekspluatants vai ierosina organizācija, kas atbild par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu;

c) pēc tehniskās apkopes organizācijas pieprasījuma, lai pārbaudītu sekmīgu defektu novēršanu;

d) palīdzot bojājumu izolācijā vai defektu novēršanā;

►M1  77. ◄  “Maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC)” ir viena gaisa kuģa pasažieru vietu maksimālais skaits (neskaitot apkalpes locekļu vietas), kas noteikts ekspluatācijas nolūkos un kas precizēts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Ņemot par pamatu maksimālo pasažieru vietu konfigurāciju, kas noteikta tipa sertifikāta (TC), papildu tipa sertifikāta (STC) izsniegšanas procesā vai tad, ja TC vai STC pielāgo atbilstīgi konkrētam gaisa kuģim, kā arī ņemot vērā ekspluatācijas ierobežojumus, MOPSC var būt vienāds vai mazāks vietu skaits.

►M1  78. ◄  “Mediķis” ir medicīnas darbinieks, ko HEMS lidojuma laikā pārvadā helikopterā, tostarp – bet ne tikai – ārsti, medmāsas un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki.

78.a “Sīkas atteices stāvoklis” ir atteices stāvoklis, kurš ievērojami nesamazina gaisa kuģa drošumu un kurā nepieciešamas lidojuma apkalpes darbības, kas pilnībā atbilst tās spējām.

78.b “Vielu problemātiska lietošana” nozīmē, ka lidojuma apkalpes un salona apkalpes locekļi un cits drošību ietekmējošs personāls vienu vai vairākas psihoaktīvās vielas lieto:

a) radot tiešu apdraudējumu lietotājam vai apdraudot citu personu dzīvību, veselību vai labklājību; un/vai

b) radot vai padziļinot profesionālas, sabiedriskas, garīgas vai fiziskas problēmas vai traucējumus.

►M1  79. ◄  “Nakts” ir laika periods no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā pilnvarotā iestāde.

►M1  80. ◄  “Nakts redzamības brilles (NVG)” ir uz galvas uzliekama binokulāra, gaismu pastiprinoša ierīce, kas naktī uzlabo spēju orientēties pēc redzamās virsmas.

►M1  81. ◄  “Nakts redzamības attēlveides sistēma (NVIS)” ir sistēma, kurā apvienoti visi elementi, kas nodrošina veiksmīgu un drošu NVG lietošanu helikoptera vadīšanas laikā. Sistēmā ir vismaz: NVG, NVIS apgaismojums, helikoptera ierīces, apmācības un nepārtraukta lidojumderīguma uzturēšana.

►M1  82. ◄  “Labvēlīgs apvidus” ir apvidus, kur:

a) iespējams veikt piespiedu nosēšanos;

b) helikoptera pasažieriem iespējams nodrošināt atbilstīgu aizsardzību pret dabas apstākļu iedarbību; un

c) meklēšanas un glābšanas darbības/iespējas ir savienojamas ar paredzamo risku.

►M1  83. ◄  “Neprecīzas pieejas procedūra (NPA)” ir instrumentālās pieejas procedūra, kur, vienmērīgi samazinot augstumu pieejas beigu posmā (CDFA), minimālais nolaišanās augstums (MDH) vai DH nav zemāks par 250 pēdām un RVR/CMV nav mazāks par 750 m lidmašīnām un 600 m helikopteriem.

►M1  84. ◄  “NVIS apkalpes loceklis” ir NVIS lidojumam norīkots tehniskās apkalpes loceklis.

►M1  85. ◄  “NVIS lidojums” ir lidojums, ko nakts vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos (VMC), lidojumu apkalpei izmantojot NVG, veic ar helikopteru, kuru ekspluatē atbilstīgi NVIS apstiprinājuma nosacījumiem.

86. “Darbības atklātā jūrā” ir helikoptera darbības, kurās lidojuma būtiska daļa tiek veikta virs atklātas jūras platībām uz vietu atklātā jūrā vai no tās.

86.a “Vieta atklātā jūrā” ir izmantošanai helikopteru darbībās paredzēta ietaise uz nostiprinātas vai peldošas konstrukcijas vai kuģa atklātā jūrā.

86.b “Atklātas jūras platība” ir ūdens klajs jūras pusē no krasta līnijas.

►M1  87. ◄  “Ekspluatācijas vieta” ir vieta, kas nav lidlauks un ko ekspluatants vai gaisa kuģa kapteinis, vai komandieris izvēlējies, lai veiktu nosēšanos, pacelšanos un/vai ārējas darbības ar kravu.

►M1  88. ◄  “1. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj nosēsties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē vai – atkarībā no tā, kad notiek atteice, – droši turpināt lidojumu uz piemērotu nosēšanās zonu.

►M1  89. ◄  “2. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj droši turpināt lidojumu, izņemot gadījumu, ja atteice notiek pacelšanās posma sākumā vai nosēšanās beigu posmā, jo šajos gadījumos, iespējams, nepieciešama piespiedu nosēšanās.

►M1  90. ◄  “3. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad dzinēja atteices gadījumā jebkurā lidojuma posmā helikopteram ar vairākiem dzinējiem varētu būt jāveic piespiedu nosēšanās vai helikopteram ar vienu dzinēju piespiedu nosēšanās jāveic noteikti.

►M1  91. ◄  “Lidojuma vadība” ir atbildība par lidojuma uzsākšanu, turpināšanu vai beigšanu, kā arī maršruta mainīšanu drošības apsvērumu dēļ.

►M1  92. ◄  “II kategorijas parametriem neatbilstīga ekspluatācija (OTS CAT II)” ir precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, apstākļos, kad nav pieejami daži vai visi II kategorijas parametriem atbilstīgie precīzas tuvošanās uguņu sistēmas elementi un kad

a)  DH ir mazāks par 200 pēdām, bet nav mazāks par 100 pēdām; un

b)  RVR nav mazāka par 350 m.

►M1  93. ◄  “A klases lidmašīnas” ir vairākdzinēju turbopropelleru lidmašīnas, kam MOPSC ir lielāka par deviņām pasažieru vietām vai maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg, kā arī visas daudzdzinēju turboreaktīvās lidmašīnas.

►M1  94. ◄  “B klases lidmašīnas” ir propellerdzinēju lidmašīnas, kam MOPSC nav lielāka par deviņām pasažieru vietām un maksimālā pacelšanās masa nav lielāka par 5 700 kg.

►M1  95. ◄  “C klases lidmašīnas” ir virzuļdzinēju lidmašīnas, kam MOPSC ir lielāka par deviņām pasažieru vietām vai maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg.

95.a “personāla pārvadāšanas ierīces sistēma (PCDS)” ir sistēma, kas ietver vienu vai vairākas ierīces, kas ir vai nu piestiprinātas pie pacēlāja vai kravas āķa, vai piestiprinātas rotorplānam, ko izmanto cilvēka ārējās kravas (HEC) laikā, vai helikoptera vinču ekspluatācijai (HHO). Ierīcei ir strukturālas spējas un īpašības, kas vajadzīgas, lai transportētu pasažierus ārpus helikoptera piemēram, drošības jostu komplekts ar ātru izlaišanu vai bez tās un stropi ar savienotāja gredzenu, stingrs grozs vai sprosts;

95.b “vienkārša personāla pārvadāšanas ierīces sistēma (vienkārša “PCDS”)” ir PCDS, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) atbilst saskaņotam standartam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/425 ( 4 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/42/EK ( 5 );

b) ir paredzēta tam, lai ierobežotu ne vairāk kā vienu personu (piemēram, pacēlāja vai kravas āķa operatoru, funkciju speciālistu vai fotogrāfu) salona iekšpusē, vai ierobežotu ne vairāk kā divas personas ārpus kabīnes;

c) nav cieta konstrukcija, piemēram, krātiņš, platforma vai grozs;

►M1  96. ◄  “Gaisa kuģa kapteinis” ir pilots, kas iecelts, lai atbildētu par gaisa kuģa vadīšanu un lidojuma drošu norisi. Komerciālajos gaisa pārvadājumos gaisa kuģa kapteini sauc par komandieri.

96.a “Pārnēsājama EFB” ir pārnēsājama EFB saimniekplatforma, ko izmanto pilotu kabīnē un kas nav sertificētā gaisa kuģa konfigurācijas sastāvdaļa.

96.b “Pārnēsājama elektroniska ierīce (PED)” ir jebkāda veida elektroniska ierīce, parasti (bet ne tikai) plaša patēriņa elektroiekārta, ko gaisa kuģī ienesuši apkalpes locekļi vai pasažieri vai kas ienesta kā kravas daļa un kas nav sertificētā gaisa kuģa konfigurācijas sastāvdaļa. Tā aptver visas iekārtas, kas spēj patērēt elektroenerģiju. Elektroenerģiju var nodrošināt vai nu iekšējie avoti, piemēram, baterijas (uzlādējamas un atkārtoti neuzlādējamas), vai arī ierīces var būt pievienojamas pie konkrētiem barošanas avotiem gaisa kuģī.

►M1  97. ◄  “Galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir organizācijas galvenais birojs vai reģistrēts birojs, kur tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un šajā regulā minēto darbību operatīvā kontrole.

►M1  98. ◄  “Prioritāro perona pārbaužu noteikšana” ir prioritāra rakstura piešķiršana konkrētai perona pārbaužu kopējā skaita daļai, ko ik gadus veic kompetentā iestāde vai kas tiek veiktas tās vārdā saskaņā ar ARO daļas noteikumiem.

►M1  99. ◄  “Sabiedrības interešu teritorija (PIS)” ir teritorija, ko izmanto tikai darbībām sabiedrības interesēs.

►M1  100. ◄  “Perona pārbaude” ir gaisa kuģa, lidojuma apkalpes un salona apkalpes kvalifikāciju un lidojuma dokumentācijas kontrole, lai pārliecinātos par atbilstību piemērojamajām prasībām.

►M1  101. ◄  “Defektu novēršanas starplaiks” ir ekspluatācijas laika ierobežojums kādas iekārtas atteices gadījumā.

►M1  102. ◄  “Pieejamā pārtrauktas pacelšanās distance (RTODAH)” ir pieejas pēdējā posma un pacelšanās zonas garums, kura deklarēta kā pieejama un ir derīga 1. klases parametru helikopteriem pārtrauktas pacelšanās pabeigšanai.

►M1  103. ◄  “Nepieciešamā pārtrauktās pacelšanās distance (RTODRH)” ir horizontālais attālums, kāds nepieciešams no pacelšanās sākuma līdz punktam, kurā helikopters pilnībā apstājas pēc dzinēja atteices un pacelšanās pārtraukšanas lēmuma pieņemšanas punktā.

103.a “Prasītās navigācijas veiktspējas (RNP) specifikācija” ir navigācijas specifikācija PBN ekspluatācijai, kurā ir iekļauta borta navigācijas veiktspējas pārraudzības un brīdināšanas prasība.

103.b “gaisa satiksmes noteikumi” ir noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 923/2012 ( 6 );

103.c “Skrejceļa stāvokļa ziņojums (RCR)” ir visaptverošs standartizēts ziņojums par skrejceļa virsmas stāvokli un tā ietekmi uz lidmašīnas nosēšanos un pacelšanos, ko apraksta, izmantojot skrejceļa stāvokļa kodu.

►M1  104. ◄  “Redzamība uz skrejceļa (RVR)” ir attālums, kura robežās uz skrejceļa ass esoša gaisa kuģa pilots var redzēt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līnijas ugunis.

►M1  105. ◄  “Droša piespiedu nosēšanās” ir nenovēršama nosēšanās uz zemes vai ūdens, kuras veikšanas laikā var pietiekami pamatoti paredzēt, ka gaisa kuģī vai uz attiecīgās virsmas esošajām personām netiks nodarīti miesas bojājumi.

►M1  106. ◄  “Hidroplāns” ir gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kas paredzēts, lai veiktu pacelšanos un nosēšanos uz ūdens virsmas, arī amfībijas, ko izmanto kā hidroplānus.

►M1  107. ◄  “Atsevišķi skrejceļi” ir skrejceļi, kas ir vienā lidlaukā un ir atsevišķas nolaišanās virsmas. Ja kāds no skrejceļiem ir bloķēts, šos skrejceļus var izmantot papildus vai šķērsot, netraucējot citu skrejceļu plānoto ekspluatāciju. Katram skrejceļam jābūt atsevišķai pieejas procedūrai ar atsevišķiem navigācijas līdzekļiem.

107.a “Īpaši sagatavots ziemas skrejceļš” ir skrejceļš ar sausu, sasalušu virsmu, ko veido sablīvēts sniegs vai ledus un kas ir apstrādāta ar smiltīm vai granti vai kas ir mehāniski apstrādāta skrejceļa saķeres uzlabošanai.

►M1  108. ◄  “Speciāls VFR lidojums” ir VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuāli meteoroloģiskie apstākļi (VMC).

►M1  109. ◄  “Stabila pieeja (SAp)” ir konfigurācijas, enerģijas un lidojuma trajektorijas ziņā kontrolēta un atbilstīga pieeja no iepriekš noteikta punkta vai absolūtā/relatīvā augstuma līdz punktam 50 pēdu augstumā virs skrejceļa sliekšņa vai līdz punktam, kur sākts izlīdzināšanas manevrs, ja šis punkts bijis augstāks.

109.a “Sterils lidojuma apkalpes nodalījums” ir jebkurš laika periods, kurā lidojuma apkalpes locekļus netraucē vai nenovērš to uzmanību, izņemot tādu jautājumu dēļ, kas ir kritiski drošai gaisa kuģa ekspluatācijai vai tajā esošo personu drošībai.

►M1  110. ◄  “Pacelšanās rezerves lidlauks” ir rezerves lidlauks, kur gaisa kuģis vajadzības gadījumā var nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku.

►M1  111. ◄  “Lēmuma pieņemšanas punkts paceļoties (TDP)” ir pacelšanās raksturojumu noteikšanai izmantojams punkts, no kura, ja tajā notiek dzinēja atteice, pacelšanos var pārtraukt vai droši turpināt.

►M1  112. ◄  “Pieejamā pacelšanās distance (TODA)” lidmašīnām ir pieejamās ieskrējiena distances garums plus šķēršļbrīvās joslas (ja tāda ir) garums.

►M1  113. ◄  “Pieejamā pacelšanās distance (TODAH)” helikopteriem ir pieejas beigu posma un pacelšanās zonas garums plus pieejamās helikopteru šķēršļbrīvās joslas (ja tāda ir) garums, kas deklarēta kā pieejama un ir piemērota helikopteriem pacelšanās pabeigšanai.

►M1  114. ◄  “Nepieciešamā pacelšanās distance (TODRH)” helikopteriem ir horizontālais attālums, kas nepieciešams no pacelšanās sākuma līdz punktam, kurā pēc kritiskā dzinēja atteices TDP punktā, bet pārējiem dzinējiem darbojoties, nepārsniedzot apstiprinātos ekspluatācijas ierobežojumus, tiek sasniegts drošs pacelšanās ātrums (VTOSS), izraudzīts augstums un pozitīvs augstuma uzņemšanas gradients.

►M1  115. ◄  “Pacelšanās trajektorija” – viena kritiskā dzinēja atteices gadījumā – ir vertikālā un horizontālā trajektorija no konkrēta punkta pacelšanās posmā līdz 1 500 pēdu augstumam virs zemes lidmašīnām un līdz 1 000 pēdu augstumam virs zemes helikopteriem.

►M1  116. ◄  “Pacelšanās masa” ir masa ar kravu un pasažieriem helikopteriem pacelšanās sākumā, bet lidmašīnām pacelšanās ieskrējiena brīdī.

►M1  117. ◄  “Pieejamā ieskrējiena distance (TORA)” ir skrejceļa garums, ko lidostas valsts ir deklarējusi par pieejamu un kas ir derīgs ieskrējienam lidmašīnai, kas veic pacelšanos.

117.a Funkciju speciālists ir persona, kuru norīkojis ekspluatants vai trešā persona vai kas darbojas kā uzņēmums un kas veic uzdevumus uz zemes, kuri tieši saistīti ar specializēto funkciju, vai veic specializētus uzdevumus gaisa kuģī vai no gaisa kuģa.

►M1  118. ◄  “Tehniskās apkalpes loceklis” ir HEMS, HHO vai NVIS komerciālajos gaisa pārvadājumos iesaistīti apkalpes locekļi, kas nav lidojuma apkalpes vai salona apkalpes locekļi un kam ekspluatants uzticējis gaisa kuģī vai uz zemes palīdzēt pilotam pildīt HEMS, HHO vai NVIS darbības, kurās būtu jāizmanto īpašas gaisa kuģa iekārtas.

►M1  119. ◄  “Tehniskās instrukcijas (TI)” ir jaunākais spēkā esošais izdevums tehniskajām instrukcijām bīstamo izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (Technical Instructions for the Safe Transport of Dangerous Goods by Air), tostarp Papildinājums un jebkurš Pielikums, kuru apstiprinājusi un publicējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija.

120. “Derīgā krava” ir pasažieru, bagāžas, kravas un apkalpojošā personāla aprīkojuma, kā arī balasta kopējais svars.

120.a “A tipa EFB lietotne” ir EFB lietotne, kuras atteice vai nepareiza lietošana neietekmē drošību.

120.b “B tipa EFB lietotne” ir EFB lietotne:

a) kuras atteice vai nepareiza lietošana tiek klasificēta ne augstāk kā sīkas atteices stāvoklis; un

b) kas neaizstāj un nedublē nevienu sistēmu vai funkciju, kas nepieciešama saskaņā ar lidojumderīguma noteikumiem, gaisa telpas prasībām vai ekspluatācijas noteikumiem.

►M1  121. ◄  “Patstāvīgs NVIS lidojums” – NVIS lidojumu gadījumā – ir daļa VFR lidojuma, ko veic naktī, apkalpes loceklim neizmantojot NVG.

►M1  122. ◄  “Uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, peļņas vai bezpeļņas organizācija vai jebkura oficiāla struktūra, kam ir vai nav savs personāls.

►M1  123. ◄  “V1” ir maksimālais ātrums pacelšanās posmā, pie kura pilotam jāpieņem pirmais lēmums, lai apturētu lidmašīnu pieejamās pārtrauktās pacelšanās distances robežās. V1 ir arī minimālais ātrums pacelšanās posmā pēc kritiskā dzinēja atteices pie VEF, kad pilots var turpināt pacelšanos un sasniegt vajadzīgo augstumu virs pacelšanās virsmas pacelšanās distances robežās.

►M1  124. ◄  “VEF” ir ātrums, pie kura tiek pieņemts, ka pacelšanās laikā notikusi kritiskā dzinēja atteice.

►M1  125. ◄  “Vizuāla pieeja” ir pieeja, kad daļēji vai pilnībā neizpilda instrumentālas pieejas procedūru un pieeju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar apvidus reljefa orientieriem.

126. “Laikapstākļu nosacījumiem atbilstīgs lidlauks” ir piemērots lidlauks, kurā uz paredzamo izmantošanas laiku meteoroloģiskie ziņojumi vai prognozes, vai to apvienojums rāda, ka laika apstākļi atbildīs vai pārsniegs prasītos minimālos lidlauku ekspluatācijas nosacījumus, un skrejceļa virsmas stāvokļa ziņojumi rāda, ka būs iespējams veikt drošu nosēšanos.

127. “Līgums par nomāšanu ar apkalpi” ir līgums:

—  CAT ekspluatācijas gadījumā – līgums starp gaisa pārvadātājiem, saskaņā ar ko gaisa kuģi ekspluatē atbilstīgi iznomātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) noteikumiem, vai

— tādas komerciālas ekspluatācijas gadījumā, kas nav CAT, – līgums starp ekspluatantiem, saskaņā ar ko gaisa kuģi ekspluatē uz gaisa kuģa iznomātāja atbildību.

128. “Slapjš skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsma tajā apgabalā, ko paredzēts izmantot, ir pārklāta ar jebkādu redzamu mitrumu vai līdz 3 mm (ieskaitot) dziļu ūdens kārtu.

a) Aģentūra izstrādā attiecīgos līdzekļus atbilstības panākšanai (AMC), ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem;

b) alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem;

c) Kompetentā iestāde izveido sistēmu, ar kuru var konsekventi izvērtēt, vai visi alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai, ko izmanto pati kompetentā iestāde un tās uzraudzītās organizācijas un personas, atbilst Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Minētā sistēma ietver procedūras, lai ierobežotu, atsauktu vai grozītu apstiprinātos alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai, ja kompetentā iestāde ir pierādījusi, ka šie alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai neatbilst Regulai (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

d) Kompetentā iestāde izvērtē visus alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai, ko organizācija ierosinājusi:

1) saskaņā ar šīs regulas III pielikuma (Part-ORO) ORO.GEN.120. punkta b) apakšpunktu;

2) attiecībā uz gaisa baloniem – saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2018/395 ( 7 ) II pielikuma (Part-BOP) BOP.ADD.010. punktu.

1) informē pieteikuma iesniedzēju par to, ka atbilstības panākšanai var īstenot alternatīvos līdzekļus, un vajadzības gadījumā attiecīgi groza apstiprinājumu, specializētas ekspluatācijas atļauju vai pieteikuma iesniedzēja sertifikātu; un

2) informē Aģentūru par to saturu, tostarp iesniedz attiecīgo dokumentu kopijas;

3) informē pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai.

e) Kad kompetentā iestāde izmanto alternatīvos līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas prasībām, tā:

1) nodrošina, lai šie līdzekļi būtu pieejami visām tās uzraudzītajām organizācijām un personām; un

2) bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru.

a) Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru, ja radušās problēmas ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu izpildi.

b) Kompetentā iestāde sniedz Aģentūrai drošības ziņā nozīmīgu informāciju, kas izriet no ziņojumiem par notikumiem, kurus saņēmusi kompetentā iestāde.

a) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 376/2014 ( 8 ) noteikumus, kompetentā iestāde ievieš sistēmu pienācīgai drošības informācijas vākšanai, analizēšanai un izplatīšanai.

b) Aģentūra īsteno sistēmu pienācīgai visas saņemtās attiecīgās drošības informācijas analizēšanai un bez nepamatotas kavēšanās nodod dalībvalstīm un Komisijai visu nepieciešamo informāciju, tostarp ieteikumus vai informāciju par veicamajām koriģējošām darbībām, lai savlaicīgi reaģētu uz drošības problēmu, kas saistīta ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu darbības jomā ietilpstošajiem izstrādājumiem, daļām, ierīcēm, personām vai organizācijām.

c) Saņemot a) un b) punktā norādīto informāciju, kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus drošības problēmas risināšanai.

d) Par c) punktā minētajiem pasākumiem nekavējoties jāinformē visas personas vai organizācijas, kam šie pasākumi jāveic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. Kompetentā iestāde par šiem pasākumiem informē arī Aģentūru un gadījumā, ja nepieciešama kopīga rīcība, – arī citas iesaistītās dalībvalstis.

a) Kompetentā iestāde izveido un uztur pārvaldības sistēmu ar vismaz šādiem elementiem:

1) tās organizāciju raksturojošas dokumentētas politikas nostādnes un procedūras, kā arī līdzekļi un metodes, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem. Procedūras ir regulāri jāatjaunina, un tās kalpo par kompetentās iestādes darba pamatdokumentiem attiecīgo uzdevumu veikšanai;

2) pietiekams darbinieku skaits kompetentās iestādes funkciju veikšanai un pienākumu izpildei. Šiem darbiniekiem jābūt atbilstīgai kvalifikācijai, lai veiktu viņiem uzticētos uzdevumus, un nepieciešamajām zināšanām, pieredzei, sākotnējai un periodiskai apmācībai, lai nodrošinātu pastāvīgu kompetenci. Jābūt sistēmai, ar kuru plānot darbinieku pieejamību, lai nodrošinātu visu uzdevumu pienācīgu izpildi;

3) piemērotas iekārtas un biroju telpas uzticēto uzdevumu izpildei;

4) funkcija, ar ko uzrauga pārvaldības sistēmas atbilstību attiecīgajām prasībām un procedūru piemērotību, tostarp iekšējā revīzijas un drošības riska pārvaldības procesa izveide. Atbilstības uzraudzība iekļauj atgriezeniskās saites sistēmu revīzijā gūto atzinumu nosūtīšanai kompetentās iestādes galvenajai vadībai, lai vajadzības gadījumā veiktu koriģējošas darbības; un

5) persona vai personu grupa, kas attiecībā uz atbilstības uzraudzības funkciju ir tieši pakļauta kompetentās iestādes galvenajai vadībai.

b) Kompetentā iestāde katrai darbības jomai, tostarp pārvaldības sistēmai, ieceļ vismaz vienu personu, kas ir pilnībā atbildīga par attiecīgo uzdevumu pārvaldību.

c) Kompetentā iestāde izveido procedūras, lai veiktu nepieciešamās informācijas apmaiņu ar citām kompetentajām iestādēm un sniegtu tām palīdzību, tostarp saistībā ar visiem atzinumiem un papildu darbībām, kas veiktas to personu un organizāciju uzraudzības rezultātā, kuras darbojas vienas dalībvalsts teritorijā, bet kuras ir sertificējusi ►M4  vai apstiprinājusi ◄ citas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Aģentūra ►M1  vai kuras tai iesniedz deklarācijas. ◄

d) Standartizācijas nolūkos Aģentūrai tiek nodrošinātas ar pārvaldības sistēmu saistīto procedūru un to grozījumu kopijas.

a) Uzdevumus saistībā ar personu vai organizāciju sākotnējo sertificēšanu ►M4  , specializētas ekspluatācijas atļauju izsniegšanu ◄ vai pastāvīgo uzraudzību, piemērojot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus, dalībvalstis uztic tikai kvalificētām vienībām. Uzdevumu sadalē kompetentā iestāde nodrošina, lai tai būtu:

1) sistēma, ar kuru veikt sākotnējo un periodisko novērtējumu tam, vai kvalificētā vienība atbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 V pielikumam.

2) ar kvalificēto vienību panākta dokumentēta vienošanās, kas abpusēji apstiprināta attiecīgajā vadības līmenī un kur skaidri noteikti:

i) veicamie uzdevumi;

ii) sniedzamās deklarācijas, ziņojumi un dokumenti;

iii) tehniskie nosacījumi, kas jāizpilda šādu uzdevumu veikšanā;

iv) attiecīgais atbildības nodrošinājums; un

v) šādu uzdevumu izpildes laikā iegūtās informācijas aizsardzība.

b) Kompetentā iestāde nodrošina, ka ARO.GEN.200. punkta a) apakšpunkta 4. daļā pieprasītais iekšējās revīzijas process un drošības riska pārvaldības process aptver visus kompetentās iestādes vārdā veiktos sertificēšanas ►M4  , atļauju izsniegšanas ◄ vai pastāvīgas uzraudzības uzdevumus.

a) Kompetentajā iestādē ir jābūt sistēmai, lai noteiktu izmaiņas, kuras ietekmē tās spēju veikt uzdevumus un pildīt pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos. Šī sistēma nodrošina, ka kompetentā iestāde var veikt nepieciešamās darbības, lai uzturētu pārvaldības sistēmas piemērotību un efektivitāti.

b) Kompetentā iestāde atjaunina pārvaldības sistēmu, laikus atspoguļojot jebkādas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos veiktās izmaiņas, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu.

c) Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izmaiņām, kas ietekmē kompetentās iestādes spēju veikt uzdevumus un pildīt pienākumus, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos.

a) Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina pietiekami labu uzglabāšanu, piekļuvi un uzticamu izsekojamību attiecībā uz šādiem dokumentiem:

1) pārvaldības sistēmas dokumentētās politikas nostādnes un procedūras;

2) personāla apmācība, kvalifikācija un apstiprināšana;

3) uzdevumu sadale, iekļaujot gan ARO.GEN.205. punktā pieprasītos elementus, gan informāciju par uzticētajiem uzdevumiem;

4) sertifikācijas procesi un sertificēto organizāciju pastāvīgā uzraudzība;

4.a) atļauju piešķiršanas process paaugstināta riska komerciālai specializētai ekspluatācijai un šādas atļaujas turētāja pastāvīga uzraudzība;

5) deklarācijas procesi un deklarēto organizāciju pastāvīgā uzraudzība;

►M1  6) ◄  pilnīga informācija par sertificētu organizāciju rīkotajām mācību programmām un attiecīgā gadījumā šādās mācībās izmantoto FSTD saraksts;

7) to personu un organizācija uzraudzība, kas veic darbības vienas dalībvalsts teritorijā, bet ko uzrauga, ir sertificējusi vai kam izsniedz atļauju citas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Aģentūra saskaņā ar šo iestāžu vienošanos;

8) gaisa kuģu, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, ekspluatācijas uzraudzība, ko veic nekomerciāli ekspluatanti

►M1  9) ◄  organizāciju ierosināto alternatīvo līdzekļu atbilstības panākšanai novērtējums un to paziņošana Aģentūrai, kā arī kompetentās iestādes izmantoto alternatīvo līdzekļu atbilstības panākšanai novērtējums;

►M1  10) ◄  atzinumi, koriģējošās darbības un pasākumu pabeigšanas datums;

►M1  11) ◄  veiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi;

►M1  12) ◄  drošības informācija un papildu pasākumi; un

►M1  13) ◄  elastīguma noteikumu izmantošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. pantu.

b) Kompetentā iestāde uztur visu to organizāciju sertifikātu un specializētās ekspluatācijas atļauju sarakstu, kuras tā izdevusi, kā arī to deklarāciju sarakstu, kuras tā saņēmusi.

c) Visi dokumenti jāuzglabā vismaz šajā regulā noteikto laika periodu. Ja šāds periods nav noteikts, dokumenti jāuzglabā vismaz 5 gadus, attiecīgi piemērojot noteikumus par datu aizsardzību.

a) Kompetentajai iestādei jāpārbauda:

1) organizāciju vai ekspluatācijas veida atbilstība prasībām, kas jāizpilda attiecīgi pirms sertifikāta, apstiprinājuma vai atļaujas izdošanas;

2) tās sertificēto organizāciju, specializētās ekspluatācijas, kuru tā atļāvusi, un organizāciju, no kurām tā saņēmusi deklarāciju, pastāvīga atbilstība piemērojamajām prasībām;

3) ekspluatantu, kas veic nekomerciālus gaisa pārvadājumus ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, pastāvīga atbilstība piemērojamām prasībām; un

4) kompetentās iestādes uzticēto attiecīgo drošības pasākumu izpilde, kā noteikts ARO.GEN.135. punkta c) un d) apakšpunktā.

b) Šīs pārbaudes:

1) ir jāpamato ar dokumentiem, kas īpaši paredzēti, lai par drošības uzraudzību atbildīgajiem darbiniekiem sniegtu norādes par to funkciju veikšanu;

2) attiecīgajām personām un organizācijām nodrošina drošības uzraudzības rezultātus;

3) ir jāpamato ar revīzijām un inspekcijām, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudēm un nepaziņotām pārbaudēm; un

4) sniedz kompetentajai iestādei nepieciešamos pierādījumus, ja jāveic turpmākas darbības, tostarp ARO.GEN.350. un ARO.GEN.355. punktā paredzētie pasākumi.

c) Iepriekš a) un b) punktā minētajā uzraudzības tvērumā ņem vērā līdzšinējās uzraudzības rezultātus un drošības prioritātes.

d) Neskarot ARO.RAMP apakšdaļā noteikto dalībvalstu kompetenci un to pienākumus, to uzraudzības darbību tvērumu, kuras vienas dalībvalsts teritorijā veic citā dalībvalstī dibinātas organizācijas vai dzīvojošas personas, nosaka atbilstīgi drošības prioritātēm, kā arī līdzšinējām uzraudzības darbībām.

e) Ja personas vai organizācijas veiktās darbības ir saistītas ar vairākām dalībvalstīm vai Aģentūru, kompetentā iestāde, kas saskaņā ar a) punktu atbild par uzraudzību, var vienoties, ka uzraudzības uzdevumus veic Aģentūra vai tās(to) dalībvalsts(-u) kompetentā(-ās) iestāde(-es), kur notiek darbības. Visām personām vai organizācijām, uz kurām attiecas šī vienošanās, jāsaņem informācija par šādas vienošanās esamību un tās darbības tvērumu.

f) Kompetentā iestāde savāc un apstrādā visu informāciju, kas uzskatāma par noderīgu uzraudzībai, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudēm un nepaziņotām pārbaudēm.

a) Kompetentā iestāde izveido un uztur uzraudzības programmu ar ARO.GEN.300. punktā un ARO.RAMP apakšdaļā paredzētajām uzraudzības darbībām.

b) Kompetentās iestādes sertificēto organizāciju uzraudzības programma jāizstrādā, ņemot vērā organizācijas īpatnības, tās darbību sarežģītību un iepriekšējo sertifikācijas un/vai uzraudzības darbību rezultātus, kā noteikts ARO.GEN un ARO.RAMP apakšdaļā, un jāpamato ar saistīto risku novērtējumu. Katrā uzraudzības plānošanas ciklā jābūt:

1) revīzijām un pārbaudēm, tostarp pēc vajadzības gaisa kuģa perona pārbaudēm un nepaziņotām pārbaudēm; un

2) atbildīgā vadītāja un kompetentās iestādes savstarpējām sanāksmēm, kad abas puses tiek informētas par būtiskiem jautājumiem.

c) Kompetentās iestādes sertificētajām organizācijām piemēro uzraudzības plānošanas ciklu, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem.

1) organizācija ir lietpratīgi noteikusi visus aviācijas drošību apdraudošos faktorus un veikusi ar tiem saistīto risku pārvaldību;

2) atbilstīgi ORO.GEN.130. punktam organizācija ir pastāvīgi pierādījusi, ka tā pilnībā kontrolē visas izmaiņas;

3) nav noformētas 1. līmeņa neatbilstības; un

4) visas koriģējošās darbības ir izpildītas pieņemtajā laika periodā vai kompetentās iestādes paildzinātā laika periodā, kā noteikts ARO.GEN.350. punkta d) apakšpunkta 2. punktā.

d) Attiecībā uz organizācijām, kas deklarē savu darbību kompetentajai iestādei, uzraudzības programmu izstrādā, pamatojoties uz organizācijas specifiskajām iezīmēm, tās darbību sarežģītību un datiem, kas gūti, īstenojot līdzšinējās uzraudzības darbības, kā arī ar veiktās darbības veidu saistītā riska novērtējumu. Tajā attiecīgi ietver arī revīzijas un pārbaudes, tostarp perona pārbaudes un iepriekš nepaziņotas pārbaudes.

d1) Attiecībā uz organizācijām, kurām ir specializētas ekspluatācijas atļauja, uzraudzības programmu izstrādā saskaņā ar d) apakšpunktu, un tajā ņem vērā iepriekšējos atļaujas izsniegšanas procesus un pašreizējo atļaujas derīguma procesu, un atļaujas derīguma termiņu.

►M1  e) ◄  Kompetentās iestādes izdotas apliecības, sertifikāta, kvalifikācijas atzīmes vai atestātu turētājiem piemērojamā uzraudzības programmā ir attiecīgas pārbaudes, tostarp vajadzības gadījumā nepaziņotas pārbaudes.

►M1  f) ◄  Uzraudzības programmā jābūt informācijai par datumiem, kad būtu jāveic revīzija un pārbaudes un jārīko sanāksmes, un šīs revīzijas, pārbaužu un sanāksmju faktiskās norises datumiem.

a) Saņemot pieteikumu organizācijas sertifikāta sākotnējai izsniegšanai, kompetentā iestāde pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām. Veicot šo pārbaudi, var ņemt vērā ORO.AOC.100. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu.

b) Ja organizācija atbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde izdod sertifikātu(-us), kā noteikts I–II papildinājumā. Sertifikātu(-us) izdod uz neierobežotu laiku. Organizācijai piemērojamās tiesības un darbības joma ir noteikta sertifikātam(-iem) pievienotajos apstiprinājuma noteikumos.

c) Lai organizācija varētu veikt izmaiņas, iepriekš nesaņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu saskaņā ar ORO.GEN.130. punktu, kompetentā iestāde apstiprina organizācijas iesniegto procedūru, kurā noteikts šo izmaiņu tvērums un aprakstīta izmaiņu īstenošanas un paziņošanas kārtība.

a) Saņemot pieteikumu par izmaiņām, kas iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde pirms atļaujas sniegšanas pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām.

b) Neskarot papildu izpildes nodrošināšanas pasākumus, gadījumos, kad organizācija ievieš iepriekš apstiprināmas izmaiņas un tam nav saņemta kompetentās iestādes atļauja, kā noteikts a) punktā, kompetentā iestāde aptur, ierobežo vai anulē organizācijas sertifikātu.

c) Attiecībā uz izmaiņām, kas nav iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde izvērtē informāciju, ko organizācija sniegusi paziņojumā saskaņā ar ORO.GEN.130. punktu, lai novērtētu organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām. Ja konstatēta neatbilstība prasībām, kompetentā iestāde:

1) informē organizāciju par neatbilstību un prasa veikt izmaiņas;

2) 1. vai 2. līmeņa neatbilstību gadījumā rīkojas saskaņā ar ARO.GEN.350. punktu.

a) Saņemot deklarāciju no organizācijas, kas veic vai plāno veikt darbības, kurām vajadzīga deklarēšana, kompetentā iestāde pārliecinās, ka deklarācijā ir visa informācija, kas prasīta:

1) saskaņā ar šīs regulas III pielikuma (Part-ORO) ORO.DEC.100. punktu;

2) attiecībā uz gaisa balonu ekspluatantiem – saskaņā ar Regulas (ES) 2018/395 II pielikuma (Part-BOP) BOP.ADD.100. punktu; vai

3) attiecībā uz planieru ekspluatantiem – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1976 II pielikuma (Part-SAO) SAO.DEC.100. punktu.

b) Ja deklarācijā nav prasītās informācijas vai tajā ir informācija, kas norāda uz neatbilstību piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde informē organizāciju par neatbilstību un pieprasa papildu informāciju. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde veic organizācijas pārbaudi. Ja neatbilstība apstiprinās, kompetentā iestāde rīkojas, kā noteikts ARO.GEN.350. punktā.

a) Saskaņā ar ARO.GEN.300. punkta a) apakšpunktu kompetentajā iestādē jābūt ar uzraudzību saistītai sistēmai, lai analizētu neatbilstību nozīmīgumu attiecībā uz drošību.

b) Kompetentā iestāde noformē 1. līmeņa neatbilstību, ja ir konstatēta būtiska, drošības līmeni pazeminoša vai lidojumu drošību ievērojami apdraudoša neatbilstība piemērojamajām Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, organizācijas procedūrām un rokasgrāmatām vai apstiprinājuma, sertifikācijas, specializētas ekspluatācijas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, vai arī deklarācijas saturam.

1) situācija, kad parastajā darbalaikā un pēc diviem rakstveida pieprasījumiem kompetentajai iestādei netiek nodrošināta piekļuve organizācijas telpām saskaņā ar šīs regulas III pielikuma (Part-ORO) ORO.GEN.140. punktu vai attiecībā uz gaisa balonu ekspluatantiem – saskaņā ar Regulas (ES) 2018/395 II pielikuma (Part-BOP) BOP.ADD.015. un BOP.ADD.035. punktu;

2) organizācijas sertifikāta ►M4  vai specializētas ekspluatācijas atļaujas ◄ iegūšana vaitā/tās uzturēšana spēkā, viltojot iesniegtos dokumentāros pierādījumus;

3) pierādījumi par organizācijas sertifikāta ►M4  vai specializētas ekspluatācijas atļaujas ◄ nelikumīgu vai krāpniecisku izmantošanu; un

4) atbildīgā vadītāja neesamība.

c) Kompetentā iestāde noformē 2. līmeņa neatbilstību, ja ir konstatēta tāda neatbilstība piemērojamajām Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, organizācijas procedūrām un rokasgrāmatām vai apstiprinājuma, sertifikācijas, specializētas ekspluatācijas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, vai arī deklarācijas saturam, kas varētu pazemināt drošības līmeni vai apdraudēt lidojumu drošību.

d) Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, ir atklāta neatbilstība, kompetentā iestāde, neskarot Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos pieprasītās papildu darbības, rakstveidā paziņo organizācijai par šo atzinumu un pieprasa veikt koriģējošas darbības, lai novērstu atklāto neatbilstību. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde informē valsti, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

1) Ja ir atklātas 1. līmeņa neatbilstības, kompetentā iestāde nekavējoties un atbilstīgi rīkojas, lai novērstu vai ierobežotu darbības un nepieciešamības gadījumā anulētu sertifikātu ►M4  , specializētas ekspluatācijas atļauju ◄ vai konkrētu apstiprinājumu vai atbilstīgi 1. līmeņa atzinuma apmēram ierobežotu vai pilnībā vai daļēji apturētu to, līdz organizācija sekmīgi izpildījusi koriģējošo darbību.

2) Ja ir 2. līmeņa neatbilstības, kompetentā iestāde:

i) atbilstīgi neatbilstības būtībai nodrošina organizācijai piemērotu laiku periodu, lai tā veiktu koriģējošās darbības, bet šis laika periods jebkurā gadījumā sākotnēji nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem. Šā laika perioda beigās un atbilstīgi neatbilstības būtībai kompetentā iestāde drīkst 3 mēnešu periodu pagarināt, ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi pienācīgu koriģējošās rīcības plānu; un

ii) izvērtē organizācijas ierosināto koriģējošo rīcību un īstenošanas plānu un pieņem tos, ja novērtējumā secināts, ka tie ir pietiekami neatbilstības novēršanai.

3) Ja organizācija neiesniedz pieņemamu koriģējošās rīcības plānu vai kompetentās iestādes pieņemtajā vai pagarinātajā laika periodā neveic koriģējošas darbības, neatbilstības līmenis jāpaaugstina līdz 1. līmenim un jāveic d) punkta 1. apakšpunktā noteiktās darbības.

4) Kompetentā iestāde dokumentē visus tās veiktos vai saskaņā ar e) apakšpunktu tai paziņotos atzinumus un, ja piemērojams, noteiktos izpildes pasākumus, kā arī koriģējošās darbības un neatbilstību noslēgšanas datumu.

e) Neskarot papildu izpildes pasākumus, kad dalībvalsts pārvaldes iestāde, rīkojoties saskaņā ar ARO.GEN.300. punkta d) apakšpunktu, konstatē, ka citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai Aģentūras sertificēta organizācija ►M4  , organizācija, kam minētās iestādes izsniegušas atļauju, ◄ ►M1  vai organizācija, kas tai deklarē savu darbību, ◄ neatbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamām prasībām, pārvaldes iestāde informē šo kompetento iestādi un norāda neatbilstības līmeni.

a) Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, saskaņā ar ARA.GEN.300. punkta a) apakšpunktu par uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde ir guvusi pierādījumus, ka persona, kurai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem ir izsniegta apliecība, sertifikāts, kvalifikācijas atzīme vai atestāts, neatbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde rīkojas saskaņā ar Komisijas ►M4  Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ◄  ( 9 ) VI pielikuma (ARA daļas) ARA.GEN.355. punkta a)–d) apakšpunktu.

b) Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, tiek gūti pierādījumi tam, ka persona, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasības un kurai nav saskaņā ar regulu un tās īstenošanas noteikumiem izdotas apliecības, sertifikāta, kvalifikācijas atzīmes vai atestāta, neatbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde, kas konstatējusi neatbilstību, veic jebkādus nepieciešamos izpildes nodrošināšanas pasākumus, lai izbeigtu šo neatbilstību.

a) Kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par ekspluatanta atbilstību ORO.AOC.100. punktā noteiktajām prasībām, tā izdod gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC).

b) Šajā apliecībā iekļauj saistītās ekspluatācijas specifikācijas.

c) Kompetentā iestāde var noteikt specifiskus ekspluatācijas ierobežojumus. Šādus ierobežojumus dokumentē ekspluatācijas specifikācijās.

1) pēc ekspluatanta veiktās pārbaudes saskaņā ar ORO.AOC.115. punktu pārliecinās par to, ka trešās valsts ekspluatants atbilst piemērojamajiem ICAO standartiem;

2) vajadzības gadījumā sadarbojas ar trešās valsts ekspluatanta attiecīgās valsts kompetento iestādi.

a) Kompetentā iestāde apstiprina nomas līgumu, ja ir pierādīts, ka saskaņā ar III pielikuma (ORO daļas) nosacījumiem sertificētais ekspluatants nodrošina atbilstību:

1) ORO.AOC.110. punkta d) apakšpunktam, ja nomā trešās valsts gaisa kuģi bez apkalpes;

2) ORO.AOC.110. punkta c) apakšpunktam, ja nomā gaisa kuģi ar apkalpi no trešās valsts ekspluatanta;

3) ORO.AOC.110. punkta e) apakšpunkts, ja iznomā gaisa kuģi bez apkalpes jebkuram operatoram, izņemot III pielikuma ORO.GEN.310. punktā minētos gadījumus;

4) attiecīgajām pastāvīgā lidojumderīguma un ekspluatācijas prasībām, ja nomā ES reģistrētu gaisa kuģi bez apkalpes un nomā gaisa kuģi ar apkalpi no ES ekspluatanta.

b) Līguma par nomāšanu ar apkalpi apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja:

1) iznomātāja vai nomnieka AOC ir apturēta vai atcelta;

2) iznomātājam ir noteikts darbības aizliegums atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2111/2005 ( 10 );

3) atļauja, kas izdota saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 452/2014 ( 11 ), ir apturēta, atsaukta vai nodota atpakaļ.

c) Līguma par nomāšanu bez apkalpes apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja:

1) aptur vai atsauc gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātu;

2) gaisa kuģis ir iekļauts ekspluatantu sarakstā, kuriem noteikti ekspluatācijas ierobežojumi, vai arī tas ir reģistrēts valstī, kuras uzraudzībā esošiem visiem ekspluatantiem noteikts darbības aizliegums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

d) Ja kompetentajai iestādei lūgts iepriekšējs apstiprinājums līgumam par iznomāšanu bez apkalpes saskaņā ar ORO.AOC.110. punkta e) apakšpunktu, kompetentajai iestādei jānodrošina:

1) pienācīga sadarbība ar kompetento iestādi, kas atbild par gaisa kuģa pastāvīgu uzraudzību atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 1321/2014 ( 12 ), vai iestādi, kas atbild par gaisa kuģa ekspluatāciju, ja tās ir dažādas iestādes;

2) ka gaisa kuģis tiek laikus izņemts no ekspluatanta AOC, izņemot III pielikuma ORO.GEN.310. punktā noteiktos gadījumus.

e) Ja lūgts iepriekšējs apstiprinājums līgumam par nomāšanu bez apkalpes saskaņā ar ORO.AOC.110. punkta d) apakšpunktu, kompetentajai iestādei pēc vajadzības jānodrošina pienācīga sadarbība ar gaisa kuģa reģistrācijas valsti, lai nodrošinātu gaisa kuģa uzraudzību.

a) Saņemot paaugstināta riska komerciālas specializētas ekspluatācijas atļaujas pieteikumu, ekspluatanta kompetentā iestāde izskata ekspluatanta riska novērtējuma dokumentāciju un standarta ekspluatācijas procedūras (SOP), kas saistītas ar vienu vai vairākiem plānotās ekspluatācijas veidiem un kas izstrādātas saskaņā ar attiecīgajām VIII pielikuma (Part-SPO) prasībām.

b) Ekspluatanta kompetentā iestāde, pārliecinājusies par riska novērtējuma un SOP atbilstību, izsniedz atļauju, kas noteikta VI papildinājumā. Atļauju var izsniegt uz ierobežotu vai neierobežotu laiku. Atļaujā norāda nosacījumus, ar kādiem ekspluatantam ir atļauts veikt vienu vai vairākas augsta riska komerciālas specializētas operācijas.

c) Ekspluatanta kompetentā iestāde, saņemot pieteikumu par izmaiņām atļaujā, ievēro a) un b) apakšpunktu. Ja vien kompetentā iestāde nav konstatējusi, ka atļauja ir jāaptur, tā paredz, ar kādiem nosacījumiem ekspluatants var savu darbību veikt izmaiņu laikā.

d) Ekspluatanta kompetentā iestāde, saņemot pieteikumu par atļaujas atjaunošanu, ievērto a) un b) apakšpunktu. Tā var ņemt vērā iepriekšējo atļaujas izsniegšanas procesu un uzraudzības darbības.

e) Neskarot nekādus īstenošanas papildu pasākumus, gadījumā, ja ekspluatants ievieš izmaiņas, lai gan grozīto riska novērtējumu un SOP nav iesniedzis, kompetentā iestāde attiecīgo atļauju aptur, ierobežo vai atsauc.

f) Saņemot pieteikumu pārrobežu paaugstināta riska komerciālas specializētas ekspluatācijas atļaujas izsniegšanai, ekspluatanta kompetentā iestāde izskata ekspluatanta riska novērtējuma dokumentāciju un standarta ekspluatācijas procedūras (SOP), tās koordinējot ar tās vietas kompetento iestādi, kur attiecīgā ekspluatācija ir plānota. Ja abas iestādes ir pārliecinājušās par riska novērtējuma un SOP atbilstību, ekspluatanta kompetentā iestāde izsniedz atļauju.

a) Kompetentā iestāde apstiprina nomas līgumu, kurā iesaistīts trešā valstī reģistrēts gaisa kuģis vai trešās valsts ekspluatants, ja SPO ekspluatants ir apliecinājis atbilstību ORO.SPO.100. punktam.

b) Līguma par nomāšanu bez apkalpes apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja aptur vai atsauc gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātu.

a) Saņemot pieteikumu par speciāla apstiprinājuma izsniegšanu vai izmaiņām šādā apstiprinājumā, kompetentā iestāde pārbauda pieteikumu saskaņā ar attiecīgajām V pielikumā (SPA daļā) noteiktajām prasībām un vajadzības gadījumā veic attiecīgu ekspluatanta pārbaudi.

b) Ja kompetentā iestāde pārliecinās, ka ekspluatants ir apliecinājis atbilstību piemērojamajām prasībām, tā izdod apstiprinājumu vai to groza. Apstiprinājumu norāda:

1) komerciāliem gaisa pārvadājumiem - ekspluatācijas specifikācijās, kā noteikts II papildinājumā; vai

2) īpašo apstiprinājumu saraksts, kas noteikts III papildinājumā, nekomerciālai ekspluatācijai un specializētai ekspluatācijai.

a) Saņemot ekspluatanta pieteikumu par obligāto iekārtu saraksta (MEL) vai tā grozījumu sākotnēju apstiprināšanu, kompetentā iestāde pirms apstiprinājuma izdošanas pārbauda katras attiecīgās pozīcijas atbilstību piemērojamajām prasībām.

b) Kompetentā iestāde apstiprina ekspluatanta ierosināto defektu novēršanas B, C un D intervāla pagarināšanas procedūru, ja ekspluatants pierādījis atbilstību ORO.MLR.105. punkta f) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un to pārbaudījusi kompetentā iestāde.

c) Kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, apstiprina gaisa kuģa ekspluatāciju ārpus MEL noteiktajiem ierobežojumiem, taču, ievērojot obligāto iekārtu pamatsarakstā (MMEL) noteiktos ierobežojumus, ja ekspluatants pierādījis atbilstību ORO.MLR.105. punktā minētajiem nosacījumiem un to pārbaudījusi kompetentā iestāde.

a) Dalībvalsts nosaka tos apgabalus, kur var ekspluatēt helikopteru arī tad, ja tas nespēj veikt drošu piespiedu nolaišanos, kā aprakstīts CAT.POL.H.420. punktā

b) Pirms CAT.POL.H.420. punktā minētā apstiprinājuma izdošanas kompetentā iestāde ir iepazinusies ar pamatojumu, kuru ekspluatants sniedz kā iemeslu, kura dēļ nav iespējams izmantot attiecīgos veiktspējas kritērijus.

a) Kompetentā iestāde apstiprina lidojuma laika specifikācijas shēmas, ko ierosinājuši komerciālo gaisa pārvadājumu ekspluatanti, ja ekspluatants ir pierādījis atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās III pielikuma FTL apakšdaļai.

b) Ja ekspluatanta ierosinātā lidojuma laika specifikācijas shēma atšķiras no Aģentūras izdotajām piemērojamajām sertifikācijas specifikācijām, kompetentā iestāde piemēro Regulas (EK) Nr. 216/2008 22. panta 2. punktā aprakstīto procedūru.

c) Ja ekspluatanta ierosinātajā lidojuma laika specifikācijas shēmā ir atkāpes no piemērojamajiem īstenošanas noteikumiem, kompetentā iestāde piemēro Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktā aprakstīto procedūru.

d) Apstiprinātajām atšķirībām vai atkāpēm pēc to piemērošanas jāveic izvērtēšana, lai noteiktu, vai šīs atšķirības vai atkāpes nav jāapstiprina vai jāgroza. Kompetentā iestāde un Aģentūra veic neatkarīgu novērtējumu, kura pamatā ir ekspluatanta sniegtā informācija. Novērtējumam jābūt samērīgam, pārredzamam un balstītam uz zinātniskiem principiem un pieredzi.

a) Ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka ir izpildītas SPA.PBN.105 prasības, kompetentā iestāde dod vispārīgu īpašu apstiprinājumu vai procedūrai specifisku RNP AR APCH apstiprinājumu.

b) Procedūrai specifiskā apstiprinājuma gadījumā kompetentā iestāde:

1)  PBN apstiprinājumā uzskaita apstiprinātās instrumentālas nolaišanās procedūras konkrētos lidlaukos;

2) attiecīgā gadījumā veic saskaņošanu ar iestādēm, kuru kompetencē ir šie lidlauki; un

3) ņem vērā iespējamos kredītus, kas izriet no RNP AR APCH īpašajiem apstiprinājumiem, kas jau izdoti pieteikuma iesniedzējam.

a) Pārbauda gaisa kuģu un to apkalpju atbilstību piemērojamajām prasībām.

b) Kompetentā iestāde papildus perona pārbaudēm, kuras tā iekļāvusi atbilstīgi ARO.GEN.305. punktam izstrādātajā uzraudzības programmā, veic perona pārbaudes tiem gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie, iespējams, neatbilst piemērojamajām prasībām.

c) Kompetentā iestāde, izstrādājot uzraudzības programmu saskaņā ar ARO.GEN.305. punktu, sagatavo ikgadējo programmu gaisa kuģu perona pārbaužu veikšanai. Šī programma:

1) ir balstīta uz aprēķinu metodēm, kurās ņemta vērā vēsturiskā informācija par ekspluatantu skaitu un veidu, kā arī šo ekspluatantu veikto nosēšanos skaitu kompetentās iestādes pārraudzībā esošajās lidostās, kā arī drošības riskiem; un

2) ļauj kompetentajai iestādei noteikt prioritāti gaisa kuģu pārbaudēm, pamatojoties uz ARO.RAMP.105. punkta a) apakšpunktā minēto sarakstu.

d) Kad to uzskata par vajadzīgu, Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm, kuru teritorijā pārbaudes notiks, veic gaisa kuģu perona pārbaudes, lai pārbaudītu atbilstību piemērojamajām prasībām un:

1) veiktu ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 Aģentūrai uzticētos sertificēšanas uzdevumus;

2) veiktu standartizācijas pārbaudes dalībvalstī; vai

3) potenciāli nedrošās situācijās pārbaudītu organizācijas atbilstību piemērojamajām prasībām.

a) Lai, veicot perona pārbaudes, noteiktu prioritātes, Aģentūra kompetentajām iestādēm sniedz to ekspluatantu vai gaisa kuģu sarakstu, kuri identificēti kā tādi, ar kuriem saistās iespējams risks.

b) Šajā sarakstā iekļauj:

1) gaisa kuģu ekspluatantus, kas identificēti, pamatojoties uz rīcībā esošo datu analīzi saskaņā ar ARO.RAMP.150. punkta b) apakšpunkta 4. punktu;

2) ekspluatantus vai gaisa kuģus, par kuriem Aģentūrai ziņojusi Eiropas Komisija un kas identificēti, ņemot vērā:

i) Aviācijas drošības komitejas (ASC) atzinumu, kuru tā paudusi saistībā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 īstenošanu un no kura izriet, ka ir nepieciešams padziļināti pārbaudīt faktisko atbilstību attiecīgajiem drošības standartiem, veicot sistemātiskas perona pārbaudes; vai

ii) informāciju, ko Eiropas Komisijai sniegušas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu;

3) gaisa kuģus, kurus teritorijā, uz kuru attiecas Līguma noteikumi, ekspluatē ekspluatanti, kas iekļauti B pielikuma ekspluatantu sarakstā, kuriem noteikts darbības aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005;

4) gaisa kuģus, kurus ekspluatē ekspluatanti, kas sertificēti valstī, kura atbild par 3. punktā minētajā sarakstā iekļautu ekspluatantu regulatīvo uzraudzību;

5) gaisa kuģus, kurus izmanto trešās valsts ekspluatants, kurš pirmo reizi veic lidojumu uz teritoriju, uz kuru attiecas Līguma noteikumi, šādā teritorijā vai no tās, vai kuram saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 452/2014 izdotā atļauja ir ierobežota vai atjaunināta pēc apturēšanas vai atsaukšanas.

c) Prioritāšu sarakstu saskaņā ar Aģentūras noteiktajām procedūrām sagatavo ikreiz pēc tam, kad ir publicēta to ekspluatantu Kopienas saraksta atjaunināta redakcija, kam piemērots darbības aizliegums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005, bet – jebkurā gadījumā – ne retāk kā ik pēc četriem 4) mēnešiem.

a) Lai veiktu perona pārbaudes, kompetentās iestādes un Aģentūras rīcībā jābūt kvalificētiem inspektoriem.

b) Inspektori, kas veic perona pārbaudes, ir:

1) ieguvuši vajadzīgo izglītību aeronautikas jomā vai praktisku pieredzi jomā(-ās), uz ko pārbaudes attiecas;

2) sekmīgi pabeiguši:

i) atbilstīgu teorētisko un praktisko apmācību vienā vai vairākās jomās, uz kurām pārbaudes attiecas:

A) pilotu kabīne;

B) salona drošība;

C) gaisa kuģa stāvoklis;

D) krava;

ii) darba vietā rīkotu apmācību, ko veic kompetentās iestādes vai Aģentūras iecelts vecākais inspektors;

3) uztur savas kvalifikācijas derīgumu, periodiski piedaloties tālākapmācībā un katrā kalendārā gadā veicot vismaz 12 pārbaudes.

c) Apmācību, kas minēta b) apakšpunkta 2. punkta i) apakšpunktā, nodrošina kompetentā iestāde vai saskaņā ar ARO.RAMP.120. punkta a) apakšpunktu apstiprināta mācību organizācija.

d) Aģentūra izstrādā un uztur mācību programmas un atbalsta apmācības kursu un semināru rīkošanu inspektoriem, lai veicinātu izpratni par šīs apakšdaļas noteikumiem un tās vienotu īstenošanu.

e) Aģentūra atbalsta un koordinē inspektoru apmaiņas programmu, lai inspektoriem nodrošinātu praktiskas pieredzes apguvi un atbalstītu procedūru saskaņošanu.

a) Kompetentā iestāde apstiprina mācību organizāciju, kuras galvenā uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ja mācību organizācija:

1) iecēlusi vadības jomā kompetentu apmācības vadītāju, kas spēj nodrošināt piemērojamām prasībām atbilstīgu apmācību;

2) nodrošina attiecīgajam apmācības kursam piemērotas mācību telpas un aprīkojumu;

3) nodrošina apmācību saskaņā ar mācību programmu, ko Aģentūra izstrādājusi atbilstīgi ARO.RAMP.115. punkta d) apakšpunktā minētajām prasībām;

4) izmanto kvalificētus mācību instruktorus.

b) Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Aģentūra pārbauda gan atbilstību, gan arī pastāvīgo atbilstību a) apakšpunktā minētajām prasībām.

c) Mācību organizāciju apstiprina viena vai vairāku šādu apmācības kursu rīkošanai:

1) sākotnējā teorētiskā apmācība;

2) sākotnējā praktiskā apmācība;

3) periodiska apmācība.

a) Perona pārbaudes veic standartizētā veidā.

b) Veicot perona pārbaudes, inspektors(-i) dara visu, lai izvairītos no pārbaudāmā gaisa kuģa nepamatotas aizkavēšanas.

c) Pabeidzot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi, gaisa kuģa kapteini vai kapteiņa prombūtnē citu lidojuma apkalpes locekli vai ekspluatanta pārstāvi informē par pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes rezultātiem.

1) 3. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta nozīmīga neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kam ir ļoti liela ietekme uz lidojumu drošību;

2) 2. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kas būtiski ietekmē lidojumu drošību;

3) 1. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kam ir maznozīmīga ietekme uz lidojuma drošību.

a) Saistībā ar 2. vai 3. kategorijas neatbilstībām kompetentā iestāde vai attiecīgos gadījumos Aģentūra:

1) rakstiski paziņo par neatbilstībām ekspluatantam un pieprasa arī pierādīt veiktās koriģējošās darbības; un

2) informē ekspluatanta valsts un – attiecīgos gadījumos – gaisa kuģa reģistrācijas valsts un lidojuma apkalpes apliecības izdevējas valsts kompetento iestādi. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde vai Aģentūra pieprasa apstiprināt, ka ir pieņemamas koriģējošās darbības, kuras ekspluatants veicis saskaņā ar ARO.GEN.350. vai ARO.GEN.355. punktu;

b) Ja ir runa par 3. kategorijas neatbilstību, kompetentā iestāde papildus a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nekavējoties:

1) nosaka ierobežojumus gaisa kuģa lidojumiem;

2) pieprasa nekavējoties veikt koriģējošas darbības;

3) nosēdina gaisa kuģi saskaņā ar ARO.RAMP.140. punktu; vai

4) uzliek tūlītēju darbības aizliegumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 6. pantu.

c) Ja Aģentūra noteikusi 3. kategorijas neatbilstību, tā pieprasa tās valsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā nosēdies gaisa kuģis, veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar b) apakšpunktu.

a) 3. kategorijas neatbilstību gadījumā, ja šķiet, ka ekspluatants vai īpašnieks, neveicot atbilstīgās koriģējošās darbības, ar gaisa kuģi ir paredzējis veikt vai varētu veikt lidojumu, kompetentā iestāde:

1) ziņo kapteinim/komandierim vai ekspluatantam, ka līdz turpmākam paziņojumam gaisa kuģim nav atļauts sākt lidojumu; un

2) gaisa kuģi nosēdina.

b) Ja nosēdināts tiek trešās valsts ekspluatanta izmantots gaisa kuģis, tās valsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā gaisa kuģis nosēdināts, nekavējoties informē ekspluatanta valsts un – attiecīgos gadījumos – gaisa kuģa reģistrācijas valsts kompetento iestādi, kā arī Aģentūru.

c) Kompetentā iestāde, veicot koordināciju ar ekspluatanta valsti vai reģistrācijas valsti, izvirza vajadzīgos nosacījumus, pēc kuru izpildes gaisa kuģim var atļaut pacelties.

d) Ja neatbilstība ietekmē gaisa kuģa lidojumderīguma apliecības derīgumu, kompetentā iestāde piemēroto nosēdināšanas pasākumu atceļ tikai pēc tam, kad ekspluatants ir pierādījis, ka:

1) ir atjaunota atbilstība piemērojamajām prasībām;

2) tas ir saņēmis lidošanas atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 noteikumiem – dalībvalstī reģistrētam gaisa kuģim;

3) lidošanas atļauju vai līdzvērtīgu dokumentu, ko izdevusi reģistrācijas valsts vai ekspluatanta valsts, – gaisa kuģim, kas reģistrēts trešā valstī un ko ekspluatē ES vai trešās valsts ekspluatants; un

4) attiecīgā gadījumā to trešo valstu atļauju, kuru teritorijas paredzēts pārlidot.

a) Saskaņā ar ARO.RAMP.125. punkta a) apakšpunktu savākto informāciju 21 kalendāra dienas laikā pēc pārbaudes ievada ARO.RAMP.150. punkta b) apakšpunkta 2. punktā minētajā centralizētajā datubāzē.

b) Kompetentā iestāde vai Aģentūra centralizētajā datubāzē ievada jebkuru lietderīgu informāciju, tostarp ARO.RAMP.110. punktā minēto attiecīgo informāciju, kas palīdzētu piemērot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus un palīdzētu Aģentūrai pildīt šajā pielikumā uzticētos uzdevumus.

c) Ja ARO.RAMP.110. punktā minētā informācija norāda uz iespējamu drošības apdraudējumu, arī šo informāciju nekavējoties paziņo visām kompetentajām iestādēm un Aģentūrai.

d) Ja par gaisa kuģa trūkumiem kompetentajai iestādei ziņo kāda fiziska persona, tad ARO.RAMP.110. punktā un ARO.RAMP.125. punkta a) apakšpunktā minētās informācijas avotu neatklāj.

a) Aģentūra pārvalda un izmanto instrumentus un procedūras, kas vajadzīgas, lai glabātu un apmainītos ar:

1) ARO.RAMP.145. punktā minētā informācija.

2) to trešo valstu vai starptautisku organizāciju sniegtu informāciju, ar kurām ES noslēgusi attiecīgas vienošanās, vai informāciju, ko sniedz organizācijas, ar kurām Aģentūra noslēgusi attiecīgas vienošanās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 27. panta 2. punktu.

b) Pārvaldībā ietilpst šādi uzdevumi:

1) uzglabāt dalībvalstu iesniegtos datus, kas saistīti ar drošības informāciju par gaisa kuģiem, kas nosēžas lidlaukos teritorijā, uz kuru attiecas Līguma noteikumi;

2) izstrādāt, uzturēt un regulāri atjaunināt centralizētu datubāzi, kur apkopota visa a) apakšpunkta 1. un 2. punktā minētā informācija;

3) veikt izmaiņas un paplašināt datubāzes lietotni;

4) analizēt centralizētajā datubāzē ievadīto informāciju, kā arī pārējo attiecīgo informāciju par gaisa kuģu un gaisa kuģu ekspluatantu drošumu un, ņemot vērā šo informāciju:

i) sagatavot ieteikumus Komisijai un kompetentajām iestādēm tūlītējiem pasākumiem vai papildpasākumiem, kas būtu jāveic;

ii) ziņot Komisijai un kompetentajām iestādēm par iespējamām drošības problēmām;

iii) vajadzības gadījumā, kad tas nepieciešams ar drošību saistītu apsvērumu dēļ, ierosināt Komisijai un kompetentajām iestādēm veikt saskaņotas darbības un nodrošināt šādu darbību tehnisku saskaņošanu;

5) informācijas apmaiņas jomā sadarboties ar citām Eiropas iestādēm un struktūrām, starptautiskām organizācijām, kā arī trešo valstu kompetentajām iestādēm.

a) sistēmas progresa pakāpe;

b) gada laikā veikto pārbaužu statuss;

c) pārbaužu rezultātu analīze, norādot konstatējumu kategorijas;

d) gada laikā veiktie pasākumi;

e) ierosinājumi perona pārbaužu sistēmas papildu uzlabojumiem; un

f) pielikumi ar pārbaužu sarakstiem, iedalot tās grupās atbilstīgi ekspluatācijas valstij, gaisa kuģu tipam, ekspluatantam un katrā pozīcijā veikto pārbaužu skaitam.

a) Saskaņā ARO.RAMP.105. un ARO.RAMP.145. punktu saņemto informāciju dalībvalstis izmanto vienīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu nolūkā, un to attiecīgi aizsargā.

b) Reizi gadā Aģentūra publicē un dara sabiedrībai pieejamu apkopotās informācijas ziņojumu, kurā ir iekļauta saskaņā ar ARO.RAMP.145. punktu saņemtās informācijas analīze. Ziņojumam jābūt vienkāršam un viegli saprotamam, un informācijas avots nav jānorāda.

a) komerciālus gaisa pārvadājumus (CAT);

b) komerciālus specializētu ekspluatāciju;

c) nekomerciālu ekspluatāciju ar kompleksu gaisa kuģi ar dzinēju;

d) nekomerciālu specializētu ekspluatāciju ar kompleksu gaisa kuģi ar dzinēju.

a) Ekspluatants ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumu, attiecīgajām šā pielikuma prasībām un saskaņā ar tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC) vai specializēto ekspluatācijas atļauju (SPO atļauju), vai deklarāciju.

b) Visus lidojumus veic saskaņā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatas noteikumiem.

c) Ekspluatants izveido un uztur sistēmu visu to lidojumu operatīvas kontroles nodrošināšanai, kurus veic atbilstīgi šā ekspluatanta apliecības ►M4  , SPO atļaujas ◄ ►M1  vai deklarācijas ◄ noteikumiem.

d) Ekspluatants nodrošina, ka viņa gaisa kuģi ir attiecīgi aprīkoti un ka to apkalpes locekļi ir attiecīgi kvalificēti, lai atbilstu prasībām attiecībā uz konkrēto ekspluatācijas jomu un tipu.

e) Ekspluatants nodrošina, ka visi darbinieki, kas ir norīkoti vai tieši iesaistīti ekspluatācijā uz zemes vai lidojumu ekspluatācijā, ir atbilstoši instruēti, ir apliecinājuši savas spējas, pildot attiecīgos pienākumus, un apzinās savus pienākumus un šādu pienākumu saistību ar ekspluatāciju kopumā.

f) Ekspluatants izstrādā procedūras un instrukcijas katra gaisa kuģa tipa drošai ekspluatācijai, ietverot tajās uz zemes atrodošos darbinieku pienākumus, kā arī apkalpes locekļu pienākumus, veicot visdažādākās darbības uz zemes un lidojumos. Saskaņā ar minētajām procedūrām un instrukcijām apkalpes locekļiem kritiskajos lidojuma posmos tiek uzdots veikt tikai tās darbības, kas nepieciešamas drošai gaisa kuģa ekspluatācijai. Iekļauj arī procedūras un instrukcijas par sterilu lidojuma apkalpes nodalījumu.

g) Ekspluatants nodrošina to, lai visi darbinieki zinātu, ka viņiem ir jāievēro to valstu, kurās tiek veiktas ekspluatācijas darbības, tiesību akti, noteikumi un procedūras, kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi.

h) Ekspluatants izstrādā kontrolsarakstu katram gaisa kuģa tipam, kas apkalpes locekļiem jāizmanto visos lidojuma posmos normālos, ārkārtas un avārijas apstākļos, lai nodrošinātu, ka darbības rokasgrāmatā tiek ievērotas ekspluatācijas procedūras. Veidojot un lietojot kontrolsarakstus, ievēro cilvēkfaktoru principus un ņem vērā projekta apstiprinājuma turētāja jaunāko attiecīgo dokumentāciju.

i) Ekspluatants precizē lidojuma plānošanas procedūras nolūkā garantēt drošu lidojuma norisi, pamatojoties uz gaisa kuģa veiktspējas apsvērumiem, citiem ekspluatācijas ierobežojumiem un attiecīgajiem gaidāmajiem apstākļiem paredzētajā maršrutā un lidlaukos vai attiecīgajās ekspluatācijas vietās. Šīs procedūras iekļauj lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.

j) Ekspluatants izveido un uztur tehniskajās instrukcijās paredzētās programmas personāla apmācībai darbībām ar bīstamiem izstrādājumiem. Šādām apmācības programmām jābūt samērīgām ar personāla pienākumiem. Apmācības programmas, ko izveidojuši ekspluatanti, kuri veic CAT, neatkarīgi no tā, vai tie pārvadā bīstamus izstrādājumus, un ekspluatanti, kuri veic pārvadājumus, kas nav CAT un kas minēti ORO.GEN.005. punkta b), c) un d) apakšpunktā, un kuri pārvadā bīstamus izstrādājumus, pārskata un apstiprina kompetentā iestāde.

k) Neatkarīgi no j) apakšpunkta ekspluatanti, kuri veic komerciālus pārvadājumus ar kādu no turpmāk norādītajiem gaisa kuģiem, nodrošina, ka lidojuma apkalpe ir saņēmusi atbilstīgu apmācību vai instruktāžu darbībām ar bīstamiem izstrādājumiem, lai tā varētu atpazīt nedeklarētus bīstamus izstrādājumus, kurus gaisa kuģī ienesuši pasažieri vai kuri gaisa kuģī ienesti kā krava:

1) viendzinēja propelleru lidmašīna, kuras MCTOM ir 5 700  kg vai mazāk un kuras MOPSC ir piecas vai mazāk vietas, un kuru ekspluatē tādā lidojumā, kurā pacelšanās un nosēšanās ir vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, saskaņā ar VFR dienas laikā;

2) viendzinēja helikopters, kas nav komplekss helikopters ar dzinēju un kura MOPSC ir piecas vai mazāk vietas, un kuru ekspluatē tādā lidojumā, kurā pacelšanās un nosēšanās ir vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, saskaņā ar VFR dienas laikā.

a) Uz ekspluatanta apliecības ►M4  gaisa kuģa ◄ saņemšanu vai uz grozījumiem jau izdotā apliecībā piesakās tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamās prasības.

b) Pretendenti uz sākotnējo apliecību iesniedz kompetentajai iestādei dokumentus, kas pierāda, kā pretendenti izpildīs Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos paredzētās prasības. Šajos dokumentos jāapraksta procedūra, kā tiks pārvaldītas izmaiņas, kam nevajag iepriekšēju apstiprinājumu, un kā par šīm izmaiņām tiks paziņots kompetentajai iestādei.

a) Lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, ekspluatants var izmantot tādus līdzekļus atbilstības panākšanai, kas ir alternatīvi Aģentūras pieņemtajiem līdzekļiem.

b) Ja ekspluatants, uz kuru attiecas sertifikācija, vēlas izmantot Aģentūras pieņemtajiem attiecīgajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) alternatīvus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, pirms šo līdzekļu īstenošanas organizācijai kompetentajā iestādē ir jāiesniedz pilns apraksts par šiem alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai. Aprakstā jāiekļauj visas izmaiņas, kas izdarītas rokasgrāmatās vai procedūrās un kas var būt būtiskas, kā arī novērtējums, kas pierāda, ka tiek ievēroti īstenošanas noteikumi.

c) Ekspluatants, kuram prasīts deklarēt savu darbību, paziņo kompetentajai iestādei to alternatīvo atbilstības panākšanas līdzekļu sarakstu, kurus tas izmanto, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

d) Ja ekspluatants, kam ir SPO atļauja, vēlas izmantot alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai, tas ievēro b) apakšpunktu ikreiz, kad šādi alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai ietekmē standarta ekspluatācijas procedūras, kas ir minētās atļaujas daļa, un ievēro c) apakšpunktu attiecībā uz to šā ekspluatanta deklarēto tā organizācijas un ekspluatācijas daļu.

a) Par visām izmaiņām, kas attiecas uz

1) ekspluatanta apliecības darbības jomu vai ekspluatācijas specifikācijām; vai arī

2) jebkādiem ekspluatanta pārvaldības sistēmas elementiem, kā noteikts ORO.GEN.200. punkta a) apakšpunkta 1. un 2. punktā,

b) Attiecībā uz izmaiņām, par kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem ir jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums, ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu uz apstiprinājumu un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apstiprinājumu. Pieteikumu iesniedz pirms šo izmaiņu veikšanas, lai kompetentā iestāde varētu izvērtēt, vai izmaiņas atbilst Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un vajadzības gadījumā grozīt ekspluatanta apliecību un tai pievienotos attiecīgos apstiprināšanas noteikumus.

c) Visas izmaiņas, kas nav iepriekš jāapstiprina, ir jāveic un par tām kompetentajai iestādei jāpaziņo, kā noteikts kompetentās iestādes apstiprinātajā procedūrā saskaņā ar ARO.GEN.310. punkta c) apakšpunktu.

a) Ekspluatanta sertifikāts ir derīgs, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

1) ekspluatants joprojām atbilst Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu attiecīgajām prasībām, ņemot vērā noteikumus, kas saistīti ar šā pielikuma ORO.GEN.150. punktā izklāstīto konstatējumu apstrādi;

2) kompetentajai iestādei tiek nodrošināta piekļuve šā pielikuma ORO.GEN.140. punktā definētajam ekspluatantam, lai noteiktu pastāvīgu atbilstību attiecīgajām Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu prasībām;

3) apliecība nav nodota vai atsaukta.

b) Pēc apliecības atsaukšanas vai atteikšanās no apliecības tā nekavējoties jānodod atpakaļ kompetentajai iestādei.

a) Lai noteiktu atbilstību attiecīgajām Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu prasībām, ekspluatants katrā laikā nodrošina piekļuvi jebkurām telpām, gaisa kuģim, dokumentiem, ierakstiem, datiem, procedūrām vai jebkuriem citiem materiāliem, kas saistīti ar tā darbību, uz ko attiecas sertifikācija, SPO atļauja vai SPO deklarācija, neatkarīgi no tā, vai par to ir līgums ar kādu personu, ko apstiprinājusi viena no minētajām iestādēm:

1) kompetentā iestāde, kas definēta šīs regulas III pielikuma ORO.GEN.105. punktā;

2) iestāde, kas rīkojas saskaņā ar šīs regulas II pielikuma ARO.GEN.300. punkta d) apakšpunkta, ARO.GEN.300. punkta e) apakšpunkta vai RAMP apakšdaļas noteikumiem.

b) Piekļuve gaisa kuģiem, kas minēta a) apakšpunktā, ►M4  CAT gadījumā, ◄ ir arī iespēja iekļūt gaisa kuģī un tajā uzturēties lidojuma laikā, izņemot tad, ja drošības apsvērumu dēļ komandieris pieņem pretēju lēmumu attiecībā uz piekļuvi lidojuma apkalpes nodalījumam saskaņā ar CAT.GEN.MPA.135. punktu.

a) nosaka neatbilstības galveno iemeslu;

b) izstrādā koriģējošo pasākumu plānu; un

c) veic koriģējošas darbības kompetentajai iestādei pieņemamā veidā un laika periodā, kuru kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar ARO.GEN.350. punkta d) apakšpunktu.

a) visus drošības pasākumus, kuru īstenošanu kompetentā iestāde tam uzdevusi saskaņā ar ARO.GEN.135. punkta c) apakšpunktu; un

b) visus pienākumus saistībā ar Aģentūras izdoto obligāto drošības informāciju, tostarp lidojumderīguma direktīvām.

a) Ekspluatants kompetentajai iestādei un citām ekspluatanta valsts noteiktajām organizācijām sniedz informāciju par visiem negadījumiem, nopietniem incidentiem vai notikumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 996/2010 ( 13 ) un Regulā (ES) Nr. 376/2014.

b) Neskarot a) apakšpunktu, ekspluatants kompetentajai iestādei un par gaisa kuģa projektu atbildīgajai organizācijai paziņo par visiem incidentiem, nepareizu darbību, tehniskiem defektiem, tehnisko ierobežojumu pārsniegšanu un notikumiem, kas liecina par datos par piemērotību ekspluatācijai, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012, ietvertu neprecīzu, nepilnīgu vai neskaidru informāciju vai par citiem nestandarta apstākļiem, kas ir apdraudējuši vai var apdraudēt gaisa kuģa drošu ekspluatāciju un kas nav izraisījuši negadījumus vai nopietnus incidentus.

c) Neskarot Regulas (ES) Nr. 996/2010 un Regulas (ES) Nr. 376/2014 noteikumus, a), b) un c) apakšpunktā minētos ziņojumus sagatavo tādā formā un veidā, kādu noteikusi kompetentā iestāde, un tajos jābūt visai attiecīgajai informācijai par apstākļiem, kādi zināmi ekspluatantam.

d) Ziņojumi jāsniedz iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad ekspluatants konstatējis konkrētos apstākļus, par kuriem tiek ziņots, ja nav izņēmuma situācija, kas neļauj to izdarīt.

e) Vajadzības gadījumā ekspluatants sagatavo papildu ziņojumu ar līdzīgu notikumu turpmākai novēršanai plānoto darbību sīku aprakstu, tiklīdz ir noteiktas šādas darbības. Ziņojums jāsagatavo tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde.

a) Ekspluatants izveido, ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kurā ir šādi elementi:

1) skaidri noteikti atbildības un pakļautības virzieni visā ekspluatanta struktūrā, tostarp tieša pakļautība atbildīgajam vadītājam drošības jautājumos;

2) ekspluatanta vispārējās drošības noteikumu un principu apraksts saskaņā ar drošības politiku;

3) ar ekspluatanta darbību saistīto aviācijas apdraudējuma faktoru noteikšana, to novērtēšana un saistīto risku vadība, tostarp darbības riska mazināšanai, un to efektivitātes pārbaude;

4) uzdevumu veikšanai nepieciešamās personāla apmācības un kompetences uzturēšana;

5) visu pārvaldības sistēmas galveno procesu dokumentēšana, tostarp procesi darbinieku informēšanai par viņu pienākumiem un procedūra dokumentācijas grozīšanai;

6) funkcija, ar kuru pārraudzīt ekspluatanta atbilstību attiecīgajām prasībām. Atbilstības pārraudzība ietver atgriezeniskās saites sistēmu, ar kuru atzinumus paziņot atbildīgajam vadītājam, lai pēc vajadzības nodrošinātu koriģējošo darbību lietpratīgu īstenošanu; un

7) visas šā pielikuma vai citu piemērojamo pielikumu attiecīgajās apakšdaļās noteiktās papildu prasības.

b) Pārvaldības sistēmai jāatbilst ekspluatanta lielumam un tā darbību sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un riskus.

a) Slēdzot līgumu vai iegādājoties jebkurus pakalpojumus vai produktus kā daļu no savas darbības, ekspluatants nodrošina, ka:

1) nolīgtie vai nopirktie pakalpojumi vai produkti atbilst piemērojamajām prasībām;

2) ekspluatanta vadības sistēma ņem vērā aviācijas drošības apdraudējumus, kas saistīti ar nolīgtajiem vai iegādātajiem pakalpojumiem vai produktiem.

b) Ja sertificētais ekspluatants vai SPO atļaujas turētājs slēdz līgumu, lai daļu no savām darbībām uzticētu citai organizācijai, kas saskaņā ar šo daļu nav sertificēta šādu darbību veikšanai vai kurai nav atļaujas šādu darbību veikšanai, nolīgtā organizācija darbojas ar ekspluatanta apstiprinājumu. Pasūtītāja organizācija nodrošina, ka kompetentā iestāde var piekļūt nolīgtajai organizācijai, lai noteiktu pastāvīgu atbilstību piemērojamām prasībām.

a) Ekspluatants norīko atbildīgo vadītāju, kas ir pilnvarots nodrošināt, lai visām darbībām būtu finansējums un tās tiktu veiktas saskaņā ar piemērojamām prasībām. Atbildīgais vadītājs atbild par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un uzturēšanu.

b) Ekspluatants norīko personu vai personu grupu, kas gādā par ekspluatanta pastāvīgu atbilstību piemērojamām prasībām. Šī(-s) persona(-as) ir tieši pakļauta(-as) atbildīgajam vadītājam.

c) Ekspluatantam jābūt pietiekami daudz kvalificētiem darbiniekiem, lai plānotos uzdevumus un darbības varētu veikt saskaņā ar piemērojamām prasībām.

d) Ekspluatants uztur attiecīgu uzskaiti par pieredzi, kvalifikāciju un apmācību, lai pierādītu atbilstību c) apakšpunktam.

e) Ekspluatants nodrošina, ka visi tā darbinieki pārzina ar savu pienākumu izpildi saistītos noteikumus un procedūras.

a) Ekspluatants izveido dokumentu uzskaites sistēmu, lai atbilstīgi uzglabātu un uzticami izsekotu visas izstrādātās darbības, īpaši visus ORO.GEN.200. punktā norādītos elementus.

b) Uzskaites dokumentu formāts ir noteikts ekspluatanta procedūrās.

c) Dokumenti jāuzglabā tā, lai tos pasargātu no bojājumiem, izmaiņām un zādzībām.

a) Ekspluatanta apliecībā (AOC) uzskaitītie gaisa kuģi var palikt AOC, ja tie tiek ekspluatēti šādās situācijās:

1) ekspluatē AOC turētājs pats specializētos pārvadājumos saskaņā ar VIII pielikumu (Part-SPO);

2) ekspluatē citi ekspluatanti nekomerciāliem gaisa pārvadājumiem ar gaisa kuģiem ar dzinēju vai specializētiem pārvadājumiem, ko veic saskaņā ar VI pielikumu (Part-NCC), VII pielikumu (Part-NCO) vai VIII pielikumu (Part-SPO), ar nosacījumu, ka gaisa kuģi izmanto nepārtrauktā laikposmā, kas nepārsniedz 30 dienas.

b) Ja gaisa kuģis tiek izmantots saskaņā ar a) apakšpunkta 2) punkta noteikumiem, tad AOC turētājs, kas nodrošina gaisa kuģi, un ekspluatants, kas izmanto gaisa kuģi, nosaka procedūru:

1) skaidri norāda, kurš ekspluatants atbild par katra lidojuma darbības kontroli, un apraksta, kā operatīvā vadība tiek sadalīta abu starpā;

2) apraksta gaisa kuģa nodošanas procedūru pēc tā atgriešanās pie AOC turētāja.

c)  AOC turētājs iesniedz kompetentajai iestādei b) apakšpunktā minēto procedūru iepriekšējam apstiprinājumam.

d) saskaņā ar a) apakšpunktu izmantoto gaisa kuģa pastāvīgo lidojumderīgumu pārvalda organizācija, kas atbild par AOC ietvertā gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014.

e)  AOC turētājs, kas nodrošina gaisa kuģi saskaņā ar a) apakšpunktu:

1) savā darbības rokasgrāmatā norāda attiecīgā gaisa kuģa reģistrācijas zīmes un ar šiem gaisa kuģiem veikto darbību veidu;

2) vienmēr informē un reģistrē visus ekspluatantus, kas veic gaisa kuģa darbības kontroli, jebkurā brīdī, līdz gaisa kuģis ir atdots atpakaļ AOC turētājam;

3) nodrošina, ka tā apdraudējuma identificēšana, riska novērtēšana un mazināšanas pasākumi attiecas uz visām ar šo gaisa kuģi veiktajām darbībām.

f) Attiecībā uz darbībām saskaņā ar VI pielikumu (Part-NCC) un VIII pielikumu (Part-SPO) ekspluatants, kas izmanto gaisa kuģi saskaņā ar a) apakšpunktu, nodrošina, ka:

1) katrs lidojums, ko veic saskaņā ar tā operatīvo kontroli, ir reģistrēts gaisa kuģa tehniskajā borta žurnālā;

2) gaisa kuģu sistēmās vai konfigurācijā netiek veiktas izmaiņas;

3) ka par jebkuru defektu vai tehnisku kļūmi, kas rodas, kad gaisa kuģis atrodas tā darbības kontrolē, tiek ziņots d) apakšpunktā minētajai organizācijai;

4)  AOC turētājs saņem visu ar gaisa kuģi veikto lidojumu ziņojumu kopijas, kas aizpildīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 376/2014 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1018 ( 14 ).

a) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 15 ), pirms komerciālu gaisa ►M4  transporta darbību ◄ sākšanas ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) saņemšanai un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apliecību.

b) Ekspluatants kompetentajai iestādei sniedz šādas ziņas:

1) pieteikuma iesniedzēja oficiālais nosaukums un komercnosaukums, adrese, pasta adrese;

2) ierosināto ekspluatācijas darbību apraksts, tostarp to gaisa kuģu tips(-i) un skaits, kurus paredzēts ekspluatēt;

3) pārvaldības sistēmas, tostarp organizācijas struktūras, apraksts;

4) atbildīgā vadītāja vārds;

5) ORO.AOC.135. punkta a) apakšpunktā noteikto norīkoto personu vārds, uzvārds, kā arī viņu kvalifikācija un pieredze;

6) ORO.MLR.100. punktā noteiktās lidojumu veikšanas rokasgrāmatas kopija;

7) paziņojums par to, ka visu kompetentajai iestādei nosūtīto informāciju pieteikuma iesniedzējs ir pārbaudījis un ka pieteikuma iesniedzējs ir konstatējis šīs informācijas atbilstību piemērojamajām prasībām.

c) Pieteikuma iesniedzēji kompetentajai iestādei pierāda:

1) savu atbilstību visām piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā, šajā pielikumā (Part-ORO), šīs regulas IV (Part-CAT) un V pielikumā (Part-SPA) un Regulas (ES) 2015/640 ( 16 ) I pielikumā (26. daļa);

2) ka visiem ekspluatētajiem gaisa kuģiem ir lidojumderīguma sertifikāts (CofA) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 vai ka tie ir nomāti bez apkalpes saskaņā ar ORO.AOC.110. punkta d) apakšpunktu, un

3) ka viņa organizācija un pārvaldība ir piemērota un pareizi saskaņota ar ekspluatācijas mērogu un veidu.

a) Neskarot Regulu (EK) Nr. 1008/2008, visiem nomāšanas līgumiem par gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants, ir nepieciešams kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums.

b) Saskaņā ar šo daļu sertificētais ekspluatants nedrīkst nomāt gaisa kuģi, kas ir iekļauts ekspluatantu sarakstā, kuriem noteikti ekspluatācijas ierobežojumi, kas ir reģistrēts valstī, kuras uzraudzībā esošiem visiem ekspluatantiem noteikts darbības aizliegums, vai no ekspluatanta, kam noteikts darbības aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005.

c) Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt apstiprinājumu trešās valsts ekspluatanta gaisa kuģa nomāšanai ar apkalpi, kompetentajai iestādei apliecina visu sekojošo:

1) trešās valsts ekspluatantam ir derīga AOC, kas izdota saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. pielikumu;

2) trešās valsts ekspluatanta piemērotie drošības standarti attiecībā uz pastāvīgo lidojumderīgumu un gaisa kuģa ekspluatāciju atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014 un šo regulu;

3) gaisa kuģim ir standarta CofA, kas izdota saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 8. pielikumu;

d) Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt apstiprinājumu trešā valstī reģistrēta gaisa kuģa nomāšanai bez apkalpes, kompetentajai iestādei apliecina, ka:

1) ir identificēta ekspluatācijas vajadzība, ko nevar apmierināt, nomājot ES reģistrētu gaisa kuģi;

2) šī nomāšana bez apkalpes nav ilgāka par septiņiem (7) mēnešiem jebkurā 12 secīgu mēnešu periodā;

3) ir nodrošināta atbilstība piemērojamajām Regulas (ES) Nr. 1321/2014 prasībām, un

4) gaisa kuģis ir aprīkots atbilstoši ES regulām attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju.

e) Saskaņā ar šo daļu sertificētam ekspluatantam, kas plāno iznomāt bez apkalpes vienu no saviem gaisa kuģiem, ir jāiesniedz pieteikums kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai. Pieteikumam pievieno plānotā nomāšanas līguma kopijas vai nomāšanas noteikumu aprakstu, izņemot vienošanās finanšu aspektus, un visus pārējos saistošos dokumentus.

f) Pirms gaisa kuģa iznomāšanas ar apkalpi saskaņā ar šo daļu sertificētais ekspluatants to dara zināmu kompetentajai iestādei.

a) Neskarot piemērojamās ES drošības prasības, kas noteiktas trešo valstu ekspluatantiem un gaisa kuģiem, saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants noslēdz vienošanos par kodu koplietošanu ar trešās valsts ekspluatantu tikai pēc tam, kad:

1) ir pārbaudījis, ka šis trešās valsts ekspluatants atbilst piemērojamajiem ICAO standartiem; un

2) ir iesniedzis kompetentajai iestādei dokumentētu informāciju, uz kuras pamata šī kompetentā iestāde var nodrošināt atbilstību ARO.OPS.105. punktam.

b) Īstenojot vienošanos par kodu koplietošanu, ekspluatants pārrauga un regulāri izvērtē, vai trešās valsts ekspluatants turpina nodrošināt atbilstību piemērojamajiem ICAO standartiem.

c) Saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants nepārdod un neizdod biļetes uz lidojumu, kuru ekspluatē trešās valsts ekspluatants, ja šim trešās valsts ekspluatantam ir noteikts darbības aizliegums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005 vai ja tas nespēj uzturēt atbilstību piemērojamajiem ICAO standartiem.

a) Ja ekspluatants vēlas nodrošināt apmācības kursu, kāds paredzēts ►M4  Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ◄ V pielikumā (Part-CC), tas kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apstiprinājumu. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzējs apliecina atbilstību apmācības kursu organizēšanas un satura prasībām, kas noteiktas minētā pielikuma CC.TRA.215. un CC.TRA.220. punktā, un dara zināmu kompetentajai iestādei šādu informāciju:

1) ieplānoto darbības sākšanas datumu;

2) instruktoru personas datus un viņu kvalifikāciju, kas saistīta ar organizētajā kursā aplūkojamajiem mācību priekšmetiem;

3) apmācības norises vietas(-u) nosaukumu(-us) un adresi(-es);

4) to iekārtu, apmācības metožu, rokasgrāmatu un uzskates materiālu aprakstu, ko paredzēts izmantot; un

5) apmācības kursa programmu un saistītās programmas.

b) Ja saskaņā ar ►M4  Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ◄ VI pielikuma (Part-ARA) ARA.CC.200. punktu dalībvalsts nolemj, ka ekspluatanti var saņemt apstiprinājumu salona apkalpes locekļu apliecību izdošanai, attiecīgais pieteikuma iesniedzējs papildus a) apakšpunktā noteiktajam:

1) kompetentajai iestādei apliecina, ka:

i) organizācijai ir šā uzdevuma veikšanai nepieciešamā kapacitāte un ka tā ir apliecinājusi nepieciešamo atbildību;

ii) personāls, kas veic eksaminēšanu, ir attiecīgi kvalificēts un nav iesaistīts interešu konfliktos; un

2) paziņo procedūras un nosacījumus, kas ieviesti, lai

i) veiktu CC.TRA.220. punktā noteikto eksamināciju;

ii) izdotu salona apkalpes locekļu apliecības; un

iii) sniegtu kompetentajai iestādei visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas attiecas uz atestātiem, kas tiks izdoti, un šo atestātu turētājiem, lai kompetentā iestāde varētu veikt attiecīgu uzskaiti, uzraudzību un noteikt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

c) Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos apstiprinājumus precizē ekspluatācijas specifikācijās.

a)  AOC turētājs saskaņā ar VI pielikumu (Part-NCC) vai VII pielikumu (Part-NCO) var veikt nekomerciālas darbības ar gaisa kuģiem, kas uzskaitīti tā AOC vai ekspluatācijas rokasgrāmatā, ar nosacījumu, ka AOC turētājs šādus pasākumus sīki apraksta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, iekļaujot:

1) norādi uz piemērojamām prasībām;

2) komerciālai ekspluatācijai un nekomerciālai ekspluatācijai piemērojamo ekspluatācijas procedūru atšķirību aprakstu;

3) līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina, ka visi ekspluatācijā iesaistītie darbinieki pilnībā pārzina attiecīgās procedūras;

b)  AOC turētājs ievēro:

1) VIII pielikumu (Part-SPO), veicot tehniskās apkopes pārbaudes lidojumus ar kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju;

2) VII pielikumu (Part-NCO), veicot tehniskās apkopes pārbaudes lidojumus ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju;

c)  AOC turētājam, kas veic a) un b) apakšpunktā minētos lidojumus, nav prasīts iesniegt deklarāciju saskaņā ar šo pielikumu.

d)  AOC turētājs norāda lidojuma veidu, kā norādīts tās lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, ar lidojumu saistītos dokumentos (ekspluatācijas lidojuma plāns, iekraušanas lapa un citi līdzvērtīgi dokumenti).

a) Ekspluatants izveido un uztur lidojuma parametru uzraudzības programmu, kas integrēta pārvaldības sistēmā, lidmašīnām, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir lielāka par 27 000 kg.

b) Lidojuma parametru uzraudzības programmu neizmanto sankciju piemērošanas nolūkā, un tai pienācīgi jānodrošina datu avota(-u) aizsardzība.

a) izmanto pienācīgas apkalpošanas uz zemes iekārtas, lai garantētu drošu tā ekspluatēto lidojumu apkalpošanu;

b) galvenajā ekspluatācijas bāzē izvieto ekspluatācijas palīglīdzekļus, kas ir piemēroti ekspluatācijas jomai un tipam; un

c) nodrošina, lai katrā ekspluatācijas bāzē pietiktu darba telpas tiem darbiniekiem, kuru darbība var ietekmēt lidojumu drošību. Jāņem vērā uz zemes esošā personāla, lidojumu vadībā, svarīgāko datu glabāšanā un uzrādīšanā, kā arī lidojuma apkalpju veiktajā lidojumu plānošanā iesaistīto darbinieku vajadzības.

a) Ekspluatants veic attiecīgus pasākumus, lai tiktu sagatavotas rokasgrāmatas un visi citi nepieciešamie dokumenti vai saistītie grozījumi.

b) Ekspluatants spēj bez kavēšanās izplatīt ekspluatācijas instrukcijas un citu informāciju.

a) pirms pārvadājumu uzsākšanas sniedz kompetentajai iestādei visu būtisko informāciju, izmantojot veidlapu, kas ietverta šā pielikuma I papildinājumā;

b) paziņo kompetentajai iestādei izmantoto alternatīvo atbilstības panākšanas līdzekļu sarakstu;

c) uztur atbilstību piemērojamām prasībām un deklarācijā sniegtajai informācijai;

d) nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par visām tā deklarācijas vai izmantoto atbilstības panākšanas līdzekļu izmaiņām, iesniedzot grozītu deklarāciju, izmantojot veidlapu, kas ietverta šā pielikuma I papildinājumā; un

e) informē kompetento iestādi, ja tas beidz darbību.

a) Ekspluatants, kas nodrošina komerciālu specializētu ekspluatāciju, papildus ORO.DEC.100. punkta prasībām ievēro arī ORO.AOC.135., ORO.AOC.140. un ORO.AOC.150. punktu.

b) Gaisa kuģim ir lidojumderīguma sertifikāts (CofA) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012, vai tas ir nomāts saskaņā ar c) apakšpunktu.

c) Ekspluatants, kas nodrošina komerciālu specializētu ekspluatāciju, iegūst iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu un ievēro šādus nosacījumus:

1) trešās valsts ekspluatanta gaisa kuģa nomā ar apkalpi:

i) trešās valsts ekspluatanta piemērotie drošības standarti attiecībā uz pastāvīgo lidojumderīgumu un gaisa kuģa ekspluatāciju atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014 ( 17 ) un šo regulu;

ii) trešās valsts ekspluatanta gaisa kuģim ir standarta CofA, kas izdota saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 8. pielikumu;

iii) šī noma ar apkalpi nav ilgāka par septiņiem mēnešiem jebkurā 12 secīgu mēnešu periodā;

2) gaisa kuģa, kas reģistrēts trešā valstī, nomā bez apkalpes:

i) ir noteikta operatīva vajadzība, ko nevar apmierināt, nomājot Savienībā reģistrētu gaisa kuģi;

ii) šī noma ar apkalpi nav ilgāka par septiņiem mēnešiem jebkurā 12 secīgu mēnešu periodā;

iii) trešās valsts gaisa kuģa drošības standarti attiecībā uz pastāvīgo lidojumderīgumu atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014;

iv) gaisa kuģis ir aprīkots saskaņā ar VIII pielikumu (Part SPO).

a) Ekspluatants, kas nodrošina komerciālu specializētu ekspluatāciju, iesniedz pieteikumu un saņem atļauju, kuru izdevusi ekspluatanta kompetentā iestāde, pirms tādas paaugstināta riska komerciālas specializētas ekspluatācijas sākšanas:

1) kuru veic virs apgabala, kurā ārkārtas situācijā, visticamāk, tiks apdraudēta trešo personu drošība uz zemes: vai

2) kas – kā to noteikusi tās vietas kompetentā iestāde, kurā šo ekspluatāciju veiks, – šīs ekspluatācijas īpašo iezīmju un tā apgabala iezīmju dēļ, kurā tā norisināsies, rada paaugstinātu risku, jo sevišķi trešām personām uz zemes.

b) Ekspluatants kompetentajai iestādei sniedz šādas ziņas:

1) pieteikuma iesniedzēja oficiālais nosaukums un komercnosaukums, adrese, pasta adrese;

2) pārvaldības sistēmas, tostarp organizācijas struktūras, apraksts;

3) ierosināto ekspluatācijas darbību apraksts, tostarp to gaisa kuģu tips(-i) un skaits, kurus paredzēts ekspluatēt;

4) riska novērtējuma dokumentācija un saistītās standarta ekspluatācijas procedūras, kas paredzētas SPO.OP.230. punktā;

5) paziņojums par to, ka ekspluatants ir pārbaudījis visu kompetentajai iestādei nosūtīto informāciju un to atzinis par atbilstīgu piemērojamajām prasībām.

c) Uz atļaujas saņemšanu vai tās grozījumiem piesakās tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamās prasības.

a) Jebkādu tādu izmaiņu ieviešanai, kas ietekmē izsniegtās atļaujas darbības tvērumu vai ekspluatāciju, kas atļauta, ir nepieciešams kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. Lai ieviestu tādas izmaiņas, uz kurām sākotnējais riska novērtējums neattiecas, kompetentajai iestādei iesniedz grozītu riska novērtējumu un SOP.

b) Pieteikumu uz apstiprinājumu vai izmaiņām apstiprinājumā iesniedz pirms šo izmaiņu veikšanas, lai kompetentā iestāde varētu izvērtēt, vai izmaiņas atbilst Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un vajadzības gadījumā atļauju grozīt. Ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz visus nepieciešamos dokumentus.

c) Izmaiņas drīkst īstenot tikai pēc tam, kad saskaņā ar ARO.OPS.150. punktu no kompetentās iestādes ir saņemts oficiāls apstiprinājums.

d) Veicot izmaiņas, ekspluatants darbojas saskaņā ar kompetentās iestādes nosacījumiem, kā piemērojams.

a) Ekspluatants, kam ir specializētas ekspluatācijas atļauja, nodrošina atbilstību šajā atļaujā definētajam darbības tvērumam un tiesībām.

b) Ekspluatanta atļauja ir derīga, kamēr:

1) ekspluatants atbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, ņemot vērā noteikumus par konstatējumu noformēšanu, kā precizēts ORO.GEN.150. punktā;

2) saskaņā ar ORO.GEN.140. punktu kompetentajai iestādei tiek nodrošināta piekļuve ekspluatantam, lai varētu izvērtēt ekspluatantu pastāvīgo atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu attiecīgajām prasībām; un

3) ekspluatants no atļaujas nav atteicies vai apliecība nav tikusi atsaukta.

c) Pēc atļaujas atsaukšanas vai atteikšanās no atļaujas tā nekavējoties jānodod atpakaļ kompetentajai iestādei.

a) Ekspluatants izveido lidojumu veikšanas rokasgrāmatu (OM), kā noteikts Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.b punktā.

b)  OM saturs atspoguļo prasības, kas izklāstītas attiecīgi šajā pielikumā, IV pielikumā (Part-CAT), V pielikumā (Part-SPA), VI pielikumā (Part-NCC) un VIII pielikumā (Part-SPO) un nav pretrunā nosacījumiem, kas iekļauti attiecīgi gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) ekspluatācijas specifikācijās, SPO atļaujā vai deklarācijā un tās īpašo apstiprinājumu sarakstā.

c)  OM var izdot atsevišķās daļās.

d) Ekspluatants nodrošina, ka ikvienam ekspluatācijā iesaistītam darbiniekam ir ērti pieejams katrs tās OM daļas eksemplārs, kas attiecas uz viņa pienākumiem.

e)  OM regulāri atjaunina. Ekspluatants visus darbiniekus iepazīstina ar grozījumiem, kas attiecas uz viņu pienākumiem.

f) Ekspluatants katram apkalpes loceklim piešķir personīgu to OM daļu eksemplāru, kas attiecas uz viņu pienākumiem. Katrs OM vai attiecīgo daļu turētājs ir atbildīgs par to, lai tās kopija būtu atjaunināta, tajā iekļaujot ekspluatanta izdarītos grozījumus vai labojumus.

g)  AOC turētāju pienākumi:

1) pirms stājas spēkā plānotie grozījumi, par kuriem jāziņo saskaņā ar ORO.GEN.115. punkta b) apakšpunktu un ORO.GEN.130. punkta c) apakšpunktu, ekspluatants tos nosūta kompetentajai iestādei; un

2) ja grozījumi attiecas uz tādām procedūrām, kurās ir pozīcijas, kas jāapstiprina saskaņā ar ORO.GEN.130. punktu, šo apstiprinājumu iegūst, pirms grozījums stājas spēkā.

g1) Ciktāl tas attiecas uz SPO atļauju turētājiem, pirms jebkādu tādu grozījumu izdarīšanas, kuri ir saistīti ar standarta ekspluatācijas procedūrām, kas iekļautas atļaujā, pirms šādu grozījumu stāšanās spēkā ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums.

h) Neskarot g) ►M4   un g1) ◄ apakšpunktu, steidzamus grozījumus vai labojumus, kas vajadzīgi drošības apsvērumu dēļ, var publicēt un piemērot nekavējoties, ja ir iesniegts pieteikums visu nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanai.

i) Ekspluatants iestrādā visus kompetentās iestādes prasītos grozījumus un labojumus.

j) Ekspluatants nodrošina, ka OM precīzi atspoguļo apstiprinātos dokumentos iekļauto informāciju un visus šādu apstiprināto dokumentu grozījumus. Šī prasība neaizliedz ekspluatantam OM iekļaut piesardzīgākus datus un procedūras.

k) Ekspluatants nodrošina, ka visi tā darbinieki saprot valodu, kādā OM ir rakstītas tās daļas, kas attiecas uz viņu pienākumiem un atbildības jomām. Ekspluatants nodrošina, ka OM saturs ir izklāstīts tādā formā, lai to varētu lietot bez grūtībām un lai būtu ievēroti cilvēkfaktora principi.

a) A daļa: vispārējā informācija/pamatinformācija, kas ietver ar tipu nesaistītu ekspluatācijas politiku, instrukcijas un procedūras;

b) B daļa: ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistīti temati, kas ietver visas ar konkrēto gaisa kuģa tipu saistītas instrukcijas un procedūras, ņemot vērā tipu/klašu, variantu vai ekspluatanta izmantotu individuālu gaisa kuģu atšķirības;

c) C daļa: komerciāli gaisa pārvadājumi, tostarp instrukcijas un informācija par maršrutu/funkciju/apgabalu un lidlauku/ekspluatācijas vietu;

d) D daļa: apmācība, tostarp ir visas personāla mācību instrukcijas, kas vajadzīgas drošai ekspluatācijai.

a) Obligāto iekārtu sarakstu (MEL) sagatavo, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.a.3. punktā, pamatojoties uz attiecīgo obligāto iekārtu pamatsarakstu (MMEL), kā noteikts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavotajos datos. Ja MMEL nav sagatavots kā daļa no datiem par piemērotību ekspluatācijai, MEL pamatā var būt attiecīgais MMEL, ko pieņēmusi ekspluatanta valsts vai, attiecīgā gadījumā, reģistrācijas valsts.

b)  MEL un visus turpmākos grozījumus tajā apstiprina kompetentā iestāde.

c) Pēc visām saistošām izmaiņām MMEL ekspluatants pieņemamā termiņā groza MEL.

d) Līdztekus aprīkojuma komponentiem MEL iekļauj:

1) preambulu, tostarp norādījumus un definīcijas lidojuma apkalpes un apkopes personāla zināšanai, kas izmanto MEL;

2) tā MMEL redakcijas statusu, uz kura ir balstīts MEL, kā arī MEL redakcijas statusu;

3)  MEL piemērošanas jomu, tvērumu un nolūku.

e) Ekspluatants:

1) nosaka katra MEL minētā instrumenta, iekārtas vai funkcijas defektu novēršanas intervālus. MEL norādītais defektu novēršanas intervāls nedrīkst būt mazāk stingrs par MMEL noteikto attiecīgo defektu novēršanas intervālu;

2) izstrādā efektīvu defektu novēršanas programmu;

3) pēc MEL noteiktā defektu novēršanas intervāla beigām ekspluatē gaisa kuģi tikai tad, ja:

i) defekts ir novērsts; vai

ii) defektu novēršanas intervāls ir pagarināts atbilstīgi f) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

f) Ja kompetentā iestāde to apstiprina, ekspluatants var izmantot procedūru nolūkā vienu reizi pagarināt defektu novēršanas intervālu, ko piemēro B, C un D kategorijai, ar nosacījumu, ka:

1) defektu novēršanas intervāla pagarināšana atbilst MMEL noteiktajām prasībām attiecīgajam gaisa kuģu tipam;

2) pagarinātais defektu novēršanas intervāls nepārsniedz MEL noteiktā defektu novēršanas intervāla ilgumu;

3) pagarinātais defektu novēršanas intervāls parasti netiek izmantots, lai novērstu MEL uzskaitīto iekārtu bojājumus; to izmanto tikai tādos gadījumos, kad defektu novēršana laikus nav iespējama no ekspluatanta neatkarīgu iemeslu dēļ;

4) pagarinātā defektu novēršanas intervāla kontrolei ekspluatants ir izstrādājis īpašu uzdevumu un pienākumu aprakstu;

5) kompetentajai iestādei tiek ziņots par visiem piemērojamā defektu novēršanas intervāla pagarinājumiem; un

6) ir izstrādāts plāns, lai defektu novērstu iespējami drīz.

g) Ekspluatants, ņemot vērā MMEL minētās ekspluatācijas un apkopes procedūras, izstrādā MEL norādītās ekspluatācijas un apkopes procedūras. Šīs procedūras ir iekļaujamas ekspluatanta rokasgrāmatās vai MEL.

h) Ekspluatants pēc jebkurām piemērojamām MMEL minēto ekspluatācijas un apkopes procedūru izmaiņām groza MEL norādītās ekspluatācijas un apkopes procedūras.

i) Ja MEL nav noteikts citādi, ekspluatants paveic:

1)  MEL minētās ekspluatācijas procedūras, ja plāno un/vai veic sarakstā minētās bojātās iekārtas ekspluatāciju; un

2)  MEL minētās tehniskās apkopes procedūras pirms sarakstā minētās bojātās iekārtas ekspluatācijas.

j) Kompetentā iestāde, izskatot katru konkrētu gadījumu, piešķir ekspluatantam apstiprinājumu ekspluatēt gaisa kuģi ar instrumentiem, iekārtām vai funkcijām, kas nedarbojas, pārsniedzot MEL noteiktos ierobežojumus, bet nepārsniedzot MMEL noteiktos ierobežojumus, ja:

1) attiecīgie instrumenti, iekārtas vai funkcijas ietilpst MMEL darbības jomā, kā noteikts a) apakšpunktā;

2) minēto apstiprinājumu parasti neizmanto, lai veiktu ekspluatāciju, pārsniedzot MEL noteiktos ierobežojumus; to izmanto tikai tādos gadījumos, kad defektu novēršana laikus nav iespējama no ekspluatanta neatkarīgu iemeslu dēļ;

3) ekspluatants tā gaisa kuģa darbības pārbaudei, uz kuru attiecas šāds apstiprinājums, ir izstrādājis īpašu uzdevumu un pienākumu aprakstu; un

4) ekspluatants ir izstrādājis plānu, lai iespējami drīz novērstu to instrumentu, iekārtu vai funkciju, kas nedarbojas, bojājumus vai nodrošinātu gaisa kuģa ekspluatāciju saskaņā ar MEL noteiktajiem ierobežojumiem.

a) Šādus reģistrus uzglabā vismaz piecus gadus:

1) attiecībā uz CAT ekspluatantiem – ORO.GEN.200. punktā minēto darbību reģistrus;

2) attiecībā uz deklarētiem ekspluatantiem – ekspluatanta deklarācijas kopiju, ziņas par apstiprinājumiem, ko tie saņēmuši, un lidojumu veikšanas rokasgrāmatu;

3) attiecībā uz SPO atļauju turētājiem – papildus a) apakšpunkta 2) punktā prasītajam ierakstus saistībā ar riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar SPO.OP.230. punktu, un saistītajām standarta ekspluatācijas procedūrām.

b) 3 mēnešus uzglabā šādu informāciju, ko izmanto lidojuma sagatavošanā un izpildē, kā arī saistītus ziņojumus:

1) lidojuma veikšanas plānu, attiecīgā gadījumā;

2) paziņojumu(-us) pilotiem par maršrutu (NOTAM), kā arī aeronavigācijas informācijas dienestu (AIS) instruktāžas dokumentāciju, ja to ir rediģējis ekspluatants;

3) masas un līdzsvara dokumentāciju;

4) paziņojumu par īpašām kravām, tostarp rakstveida informāciju komandierim/kapteinim par bīstamiem izstrādājumiem attiecīgā ►M4  , gadījumā ◄ ;

5) borta žurnālu vai līdzvērtīgu dokumentu; un

6) lidojumu ziņojumus ar detalizētu informāciju par jebkuru atgadījumu vai notikumu, kas komandierim/kapteinim šķiet pietiekami svarīgs, lai par to ziņotu vai to reģistrētu.

c) Dokumentus ar informāciju par darbiniekiem glabā norādīto laiku:

d) Ekspluatants:

1) saglabā katra apkalpes locekļa visu ORO daļā paredzēto mācību, pārbaužu un kvalifikācijas dokumentus; un

2) pēc apkalpes locekļa pieprasījuma nodrošina piekļuvi visiem šiem dokumentiem.

e) Ekspluatants informāciju, kas attiecas uz lidojuma sagatavošanu un lidojumu, kā arī darbinieku apmācības dokumentus glabā c) apakšpunktā noteikto laiku arī tad, ja viņš vairs nav attiecīgā gaisa kuģa ekspluatants vai attiecīgā gaisa kuģa apkalpes locekļa darba devējs.

f) Ja gaisa kuģa apkalpes loceklis pāriet darbā cita ekspluatanta gaisa kuģa apkalpē, ekspluatants c) apakšpunktā noteiktajā laikposmā jaunajam ekspluatantam nodod attiecīgā apkalpes locekļa dokumentus.

a) Lidmašīnā, kurā lidojuma apkalpes nodalījumam ir drošas durvis, tās ir aizslēdzamas, kā arī ir nodrošināti līdzekļi, ar ko salona apkalpe var brīdināt lidojuma apkalpi gadījumā, ja salonā notiek aizdomīgas darbības vai netiek ievēroti drošības noteikumi.

b) Visās pasažieru lidmašīnās, kuras izmanto komerciālos pasažieru gaisa pārvadājumos, ir tādas apstiprinātas, drošas lidojuma apkalpes nodalījuma durvis, kuras var aizslēgt un atslēgt no katras pilota darba vietas un kuru konstrukcija atbilst piemērojamām lidojumderīguma prasībām, ja šīs lidmašīnas ietilpst kādā no šādām kategorijām:

1) lidmašīnas, kuru MCTOM pārsniedz 54 500  kg;

2) lidmašīnas, kuru MCTOM pārsniedz 45 500  kg un MOPSC ir lielāka par 19 vietām; vai

3) lidmašīnas, kuru MOPSC ir lielāka par 60 vietām.

c) Visās lidmašīnās, kurās ir drošas lidojuma apkalpes nodalījuma durvis saskaņā ar b) apakšpunktu:

1) minētās durvis aizver pirms dzinēju iedarbināšanas pirms pacelšanās un aizslēdz, kad tas jādara saskaņā ar drošības procedūru vai kad to pieprasa gaisa kuģa kapteinis, līdz dzinēju izslēgšanai pēc nosēšanās, izņemot gadījumus, kad tiek uzskatīts, ka pilnvarotām personām nepieciešams ieiet šajā nodalījumā vai iziet no tā saskaņā ar nacionālo civilās aviācijas drošības programmu;

2) ir paredzēti līdzekļi, ar ko no katras pilota darba vietas var pārraudzīt visu durvju zonu ārpus lidojuma apkalpes nodalījuma, lai būtu iespējams identificēt personas, kas lūdz atļauju ieiet lidojuma apkalpes nodalījumā, un atklāt aizdomīgu rīcību vai potenciālus draudus.

a) 1. SADAĻĀ noteiktas kopīgas prasības, kas piemērojamas gan nekomerciāliem gaisa pārvadājumiem ar kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju, gan jebkāda veida komerciāliem pārvadājumiem;

b) 2. SADAĻĀ noteiktas papildu prasības, kas piemērojamas komerciāliem gaisa pārvadājumiem, ciktāl tas neattiecas uz pasažieru komerciāliem gaisa pārvadājumiem, kurus veic dienā saskaņā ar VFR, sāk un pabeidz vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā un kurus veic kompetentās iestādes noteiktā vietējā apgabalā ar:

1) viendzinēja propelleru lidmašīnām, kuru MCTOM ir 5 700  kg vai mazāk un kuru MOPSC ir piecas vai mazāk vietas; vai

2) viendzinēja helikopteriem, kas nav kompleksi helikopteri ar dzinēju un kuru MOPSC ir piecas vai mazāk vietas;

c) 3. SADAĻĀ noteiktas papildu prasības komerciāliem specializētiem pārvadājumiem un pārvadājumiem, kas minēti b) apakšpunkta 1) un 2) punktā.

a) Lidojuma apkalpes sastāvs un lidojuma apkalpes locekļu skaits to attiecīgajās apkalpes darba vietās nav mazāks par gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmatā vai attiecīgā gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojumos noteikto obligāto skaitu.

b) Ja tas nepieciešams lidojuma specifikas dēļ, lidojuma apkalpē iekļauj papildu lidojuma apkalpes locekļus, un lidojuma apkalpe nekad nav mazāka par lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteikto.

c) Visiem lidojuma apkalpes locekļiem ir licence un kvalifikācijas atzīmes, kas izdotas vai pieņemtas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1178/2011 ( 18 ) un kas atbilst tiem uzticētajiem pienākumiem.

d) Lidojuma apkalpes locekli lidojumā var aizvietot cits atbilstoši kvalificēts lidojuma apkalpes loceklis.

e) Ekspluatants, izmantojot tādu lidojuma apkalpes locekļu pakalpojumus, kuri strādā kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, kā arī attiecīgās Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) prasības, tostarp prasības par nesenu pieredzi, kā arī ņem vērā visus pakalpojumus, ko lidojuma apkalpes loceklis veic citam ekspluatantam(-iem), īpaši nosakot:

1) kopējo gaisa kuģu tipu vai variantu skaitu; un

2) piemērojamos lidojumu un darba laika ierobežojumus un atpūtas prasības.

a) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.e punktu ekspluatants vienu lidojuma apkalpes pilotu, kuram ir kapteiņa kvalifikācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part-FCL), ieceļ par ►M1  gaisa kuģa kapteini vai, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus, par komandieri. ◄

b) Ekspluatants par kapteini/komandieri ieceļ tikai lidojuma apkalpes locekli, kam ir:

1) lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktā obligātā pieredze;

2) atbilstīgas zināšanas par paredzēto lidojuma maršrutu vai reģionu, lidlaukiem, tostarp rezerves lidlaukiem, iekārtām un lidojuma procedūrām;

3) tādu lidojumu gadījumā, kad izmanto vairākas apkalpes, un ja otrais pilots tiek paaugstināts par kapteini/komandieri, – ir pabeidzis ekspluatanta rīkotu komandieru kursu.

c)  ►M4  Komerciālu pārvadājumu ar lidmašīnām un helikopteriem gadījumā ◄ kapteinis/komandieris vai pilots, kam var uzticēt gaisa kuģa vadību, iepriekš ir ieguvis atbilstīgas zināšanas par paredzēto lidojuma maršrutu vai reģionu, lidlaukiem, tostarp rezerves lidlaukiem, iekārtām un lidojuma procedūrām. Zināšanas par maršrutu/reģionu un lidlauku uztur, vismaz vienu reizi 12 mēnešos veicot lidojumu attiecīgajā maršrutā, reģionā vai uz attiecīgo lidlauku.

d) Šā punkta c) apakšpunkts nav piemērojams šādos gadījumos:

1) B klases lidmašīnām, ar kurām veic komerciālus gaisa pārvadājumus saskaņā ar VFR dienas laikā; un

2) komerciāliem pasažieru gaisa pārvadājumiem, kurus veic saskaņā ar VFR dienas laikā, sāk un pabeidz vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā vai kurus veic kompetentās iestādes noteiktā vietējā apgabalā ar viena dzinēja helikopteriem, kas nav kompleksi helikopteri ar dzinēju un kuru MOPSC ir piecas vietas.

a) Lidojuma apkalpes loceklis pirms darba sākšanas apgūst saviem lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktajiem pienākumiem atbilstīgu CRM.

b)  CRM elementus iekļauj gaisa kuģa tipam vai klasei atbilstīgās apmācības vai periodiskās apmācības programmā, kā arī komandieru kursu programmā.

a) Pirms pastāvīga reisa lidojuma ar lidmašīnu vai helikopteru lidojuma apkalpes loceklis pabeidz ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu, ja:

1) pāreja notiek uz gaisa kuģi, kuram vajadzīga jauna tipa vai klases kvalifikācijas atzīme;

2) apkalpes loceklis stājas darbā pie kāda ekspluatanta.

b) Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācijas kursa programmā iekļauj apmācību, izmantojot tās gaisa kuģu iekārtas, kas saistītas ar attiecīgajiem lidojuma apkalpes locekļu pienākumiem.

a) Lidojuma apkalpes loceklis ir pabeidzis atšķirību vai iepazīšanas apmācību, ja tas noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL) vai ja tiek mainītas ierīces vai procedūras, kuru dēļ nepieciešamas papildu zināšanas par pašlaik ekspluatējamo gaisa kuģu tipiem vai variantiem.

b) Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā nosaka, kad šāda atšķirību un iepazīšanas apmācība ir vajadzīga.

a) Visi lidojuma apkalpes locekļi apmeklē ikgadēju periodiskās apmācības kursu un apmācību uz zemes, kas attiecas uz to gaisa kuģu tipu un variantu, ar ko viņš/viņa veic lidojumus, tostarp apmācību par visu avārijas un drošības ierīču atrašanās vietu un lietošanu.

b) Periodiski veic katra lidojuma apkalpes locekļa profesionalitātes pārbaudi, lai lidojuma apkalpes loceklis pierādītu prasmi veikt standarta, nestandarta un ārkārtas procedūras.

a) Lidojuma apkalpes locekļi, kas ekspluatē vairāk nekā vienu gaisa kuģu tipu vai variantu, atbilst šajā apakšdaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz katru tipu un variantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā konkrētajam tipam vai variantam ir paredzēti atvieglojumi saistībā ar prasībām par apmācību, pārbaudēm un neseno pieredzi.

b) Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā nosaka atbilstīgas procedūras un/vai ekspluatācijas ierobežojumus jebkuram gadījumam, kad ekspluatē vairāk par vienu gaisa kuģu tipu vai variantu.

a) Visu apmācību, kas minēta šajā apakšdaļa, veic:

1) saskaņā ar apmācības programmām un mācību plāniem, ko sagatavojis ekspluatants un iekļāvis lidojumu veikšanas rokasgrāmatā;

2) attiecīgi kvalificēts personāls. Darbiniekiem, kas atbild par mācību lidojumiem un apmācību ar lidojumu simulācijas trenažieriem, jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL) noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

b) Ekspluatants, izstrādājot apmācības programmas un mācību plānus, tajos iekļauj attiecīgos elementus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā.

c)  CAT pārvadājumu gadījumā apmācības un pārbaudījumu programmas, kā arī apmācības plānus un individuālu lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu (FSTD) izmantošanu apstiprina kompetentā iestāde.

d)  FSTD, ciktāl tas praktiski iespējams, ir identiska ekspluatanta gaisa kuģim. Vajadzības gadījumā FSTD un gaisa kuģa atšķirības apraksta un tās aplūko instruktāžas vai attiecīgi apmācības laikā.

e) Ekspluatants ievieš sistēmu, ar kuru atbilstīgi pārraudzīt FSTD izmaiņas un nodrošināt, ka šīs izmaiņas neietekmē mācību programmu piemērotību.

a) Lidojuma apkalpē nedrīkst būt vairāk par vienu lidojuma apkalpes locekli bez pieredzes.

b) Komandieris var deleģēt lidojuma vadīšanu citam pilotam, kas ir pienācīgi kvalificēts saskaņa ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part-FCL) ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta atbilstība ORO.FC.105. punkta b) apakšpunkta 1. punkta, b) apakšpunkta 2. punkta un c) apakšpunkta prasībām.

c) Īpašas prasības lidojumiem saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem (IFR) vai nakts laikā.

1) Minimālais lidojuma apkalpes locekļu skaits ir divi piloti visām turbopropelleru lidmašīnām, kuru maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) ir vairāk par deviņām vietām, un visām turboreaktīvām lidmašīnām.

2) Lidmašīnas, kas nav c) apakšpunkta 1) daļā minētās lidmašīnas, ekspluatē ar minimālo lidojuma apkalpi, kurā ir divi piloti, izņemot tad, ja tiek nodrošināta atbilstība ORO.FC.202. punktam, kad šādas lidmašīnas var ekspluatēt ar vienu pilotu.

d) Īpašas prasības helikopteru ekspluatācijai.

1) Visiem lidojumiem ar helikopteriem, kuru MOPSC ir vairāk nekā 19 vietas, un veicot lidojumus atbilstīgi IFR ar helikopteriem, kuru MOPSC ir vairāk nekā 9 vietas:

i) minimālā lidojuma apkalpe ir divi piloti; un

ii) komandierim ir aviokompāniju transporta pilota apliecība (helikopteriem) (ATPL(H)) ar instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi, kas izdota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part-FCL).

2) Lidojumus, kas nav paredzēti d) apakšpunkta 1. punktā, var ekspluatēt ar vienu pilotu atbilstīgi IFR vai nakts laikā ar nosacījumu, ka ir nodrošināta atbilstība ORO.FR.202. punktam.

a) Komandieris lidojuma vadību var deleģēt:

1) citam kvalificētam komandierim; vai

2) lidojumos augstāk par lidojuma līmeni (FL) 200 – pilotam, kura kvalifikācija atbilst šādām obligātajām prasībām:

i)  ATPL;

ii) pārkvalifikācijas apmācība un pārbaudes, tostarp tipa kvalifikācijas apmācība, kā noteikts ORO.FC.220. punktā;

iii) visi periodiskās apmācības kursi un pārbaudes, kā noteikts ORO.FC.230 un ORO.FC.240. punktā;

iv) maršruta/reģiona un lidlauka kompetences kvalifikācija saskaņā ar ORO.FC.105. punktu.

b) Otro pilotu var nomainīt:

1) cits pilots ar atbilstīgu kvalifikāciju;

2) veicot lidojumus augstāk par FL 200, maiņas pilots kreisēšanas fāzē, kura kvalifikācija atbilst šādām obligātajām prasībām:

i) derīga komercpilota apliecība (CPL) ar instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi;

ii) pārkvalifikācijas apmācība un pārbaudes, tostarp tipa kvalifikācijas apmācība saskaņā ar ORO.FC.220. punktā noteiktajām prasībām, izņemot prasības pacelšanās un nosēšanās apmācībai;

iii) periodiskā apmācība un pārbaudes, kā noteikts ORO.FC.230. punktā, izņemot prasības pacelšanās un nosēšanās apmācībai.

c) Lidotāju–inženieri lidojumā var nomainīt atbilstīgi kvalificēts lidojuma apkalpes loceklis saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem.

a) Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļauj pilotu pārkvalifikācijas un periodiskās apmācības programmu, kurā ir iekļautas papildu prasības ekspluatācijai ar vienpilota apkalpi. Proti, pilotam ir bijusi apmācība par šādām ekspluatanta procedūrām:

1) dzinēju ekspluatācija un rīcība ārkārtas situācijās;

2) standarta, nestandarta un ārkārtas situāciju kontrollapu lietošana;

3) gaisa satiksmes vadības (ATC) sakari;

4) izlidošanas un pieejas procedūras;

5) autopilota lietošana (attiecīgos gadījumos);

6) vienkāršotas lidojuma dokumentācijas lietošana;

7) vienpilota lidojuma apkalpes darba optimizācija.

b) ORO.FC.230. punktā prasītās periodiskās pārbaudes vienpilota apkalpe veic ekspluatācijai raksturīgā vidē, atbilstīgi gaisa kuģa tipam vai klasei.

c) Pilots, kas veic lidojumus ar lidmašīnu saskaņā ar IFR:

1) attiecīgā tipa vai klases lidmašīnā saskaņā ar IFR ir nolidojis vismaz 50 stundas, no tām vismaz 10 stundas komandiera statusā; un

2) iepriekšējo 90 dienu laikā ar attiecīgā tipa vai klases lidmašīnu:

i) veicis piecus lidojumus saskaņā ar IFR, tostarp trīs instrumentālas pieejas procedūras, pildot vienpilota apkalpes pienākumus; vai

ii) nokārtojis IFR instrumentālas pieejas pārbaudi.

d) Pilots, kas veic lidojumus ar lidmašīnu naktī:

1) naktī nolidojis vismaz 15 stundas, kuras var iekļaut c) apakšpunkta 1. punktā paredzēto 50 lidojuma stundu skaitā, kas lidotas saskaņā ar IFR; un

2) iepriekšējo 90 dienu laikā ar attiecīgā tipa vai klases lidmašīnu:

i) veicis trīs pacelšanās un nosēšanās manevrus naktī, pildot vienpilota apkalpes pienākumus; vai

ii) nokārtojis pacelšanās un nosēšanās pārbaudi naktī.

e) Pilots, kas veic lidojumus ar helikopteru saskaņā ar IFR:

1) saskaņā ar IFR kopumā nolidojis 25 stundas attiecīgajā ekspluatācijas vidē; un

2) konkrēta tipa helikopterā, kas apstiprināts lidojumiem ar vienu pilotu saskaņā ar IFR, pildot vienpilota apkalpes pienākumus, nolidojis 25 stundas, no kurām 10 stundas drīkst būt uzraudzīta lidojuma stundas, tostarp saskaņā ar IFR veikti pieci lidojumu sektori reisa apstākļos, izmantojot vienpilota procedūras; un

3) iepriekšējo 90 dienu laikā:

i) pildot vienpilota apkalpes pienākumus, šim nolūkam apstiprinātā helikopterā veicis piecus lidojumus saskaņā ar IFR, tostarp trīs instrumentālas pieejas manevrus; vai

ii) pildot attiecīgā helikoptera tipa vienpilota apkalpes pienākumus, lidojumu trenažieru iekārtā (FTD) vai pilnīgā lidojumu trenažierī (FFS) nokārtojis saskaņā ar IFR veiktu instrumentālas pieejas procedūru pārbaudi.

a) Lidmašīnu un helikopteru komandieru kursu programmā ir vismaz šādi elementi:

1) apmācība FSTD, tostarp apmācība lidojumam reisa apstākļos (LOFT) un/vai mācību lidojumi;

2) ekspluatanta rīkota kvalifikācijas pārbaude, pildot komandiera pienākumus;

3) komandiera pienākumu apgūšana;

4) mācības uzraudzītā lidojumā reisa apstākļos komandiera statusā, lidojot vismaz:

i) 10 lidojumu sektorus lidmašīnā; un

ii) helikoptera gadījumā – 10 stundas, tostarp 10 lidojumu sektorus;

5) komandiera pārbaudes nokārtošana lidojumā reisa apstākļos un atbilstīgu zināšanu par paredzētā lidojuma maršrutu vai reģionu un lidlaukiem, tostarp rezerves lidlaukiem, iekārtām un procedūrām, pierādīšana; un

6) apkalpes darba optimizācijas mācības.

a) Pirms pastāvīga reisa lidojuma sākšanas lidojuma apkalpes loceklis pabeidz sākotnējo CRM apmācību.

b) Sākotnējo CRM apmācību vada vismaz viens CRM pasniedzējs ar atbilstīgu kvalifikāciju, kam konkrētās jomās var palīdzēt attiecīgi speciālisti.

c) Ja lidojuma apkalpes loceklis iepriekš nav apguvis teorētiskās mācības par cilvēkfaktoriem ATPL līmenī, tad pirms sākotnējās CRM apmācības (vai apvienojot ar to) viņš/viņa pabeidz ekspluatanta rīkotu teorētisku kursu, kura pamatā ir ATPL mācību programma par cilvēka veiktspēju un ierobežojumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL).

a)  CRM apmācību iekļauj ekspluatanta rīkotajā pārkvalifikācijas kursā.

b) Ja lidojuma apkalpes loceklis ir sācis apgūt ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu, viņu līdz šā kursa pabeigšanai vai beigām nedrīkst norīkot lidojuma apkalpes locekļa pienākumu veikšanai cita tipa vai klases gaisa kuģos. Apkalpes locekļus, kas lido tikai ar B klases lidmašīnām, pārkvalifikācijas kursu laikā drīkst norīkot lidojumos ar cita tipa B klases lidmašīnām tādā mērā, lai būtu iespējams nodrošināt ekspluatāciju.

c) Lidojuma apkalpes loceklim vajadzīgo ekspluatanta rīkoto pārkvalifikācijas kursa apjomu nosaka, ņemot vērā lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādītās kvalifikācijas un pieredzes prasības, kā arī ņemot vērā viņa/viņas iepriekšējo sagatavotību un pieredzi.

d) Lidojuma apkalpes loceklis:

1) pirms uzraudzīta reisa lidojuma (LIFUS) sākšanas nokārto ekspluatanta rīkoto kvalifikācijas pārbaudi un pabeidz apmācību avārijas un drošības iekārtu lietošanā, kā arī kārto pārbaudījumus; un

2) pēc uzraudzītu reisa lidojumu beigšanas veic pārbaudi lidojumā reisa apstākļos. B klases lidmašīnām LIFUS var veikt ar jebkuru atbilstīgās klases lidmašīnu.

e) Lidmašīnu piloti, kam tipa kvalifikācija piešķirta, pamatojoties uz mācībām bez prakses lidmašīnā (ZFTT):

1) vēlākais 21 dienu pēc prasmes pārbaudes vai ekspluatanta rīkotas atbilstīgas apmācības uzsāk uzraudzītus lidojumus reisa apstākļos. Minētās apmācības saturu apraksta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā;

2) vēlākais 21 dienu pēc prasmes pārbaudes FSTD trenažierī veic sešas pacelšanās un nosēšanās, ko uzrauga lidmašīnas tipa kvalifikācijas instruktors (TRI(A)) otra pilota sēdvietā. Pacelšanās un nolaišanās manevru skaitu var samazināt, ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā paredzētas pielaides. Ja 21 dienas laikā minētās pacelšanās un nosēšanās nav veiktas, ekspluatants nodrošina apmācību kvalifikācijas atjaunināšanai, kuras saturu apraksta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā;

3) pirmās četras LIFUS pacelšanās un nosēšanās veic lidmašīnā tipa kvalifikācijas instruktora (TRI(A)) uzraudzībā, kas ir ieņēmis otra pilota sēdvietu. Pacelšanās un nolaišanās manevru skaitu var samazināt, ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā paredzētas pielaides.

a) Komandieri, kuriem – saskaņā ar saviem pienākumiem – jāspēj nodrošināt ekspluatāciju no jebkura pilota sēdekļa un pildīt otrā pilota pienākumus, vai komandieri, kas veic apmācību vai pārbaužu veikšanas pienākumus, pabeidz papildu apmācības kursu un nokārto pārbaudi, kā noteikts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Šī pārbaude var notikt kopā ar ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzēto kvalifikācijas pārbaudi, ko rīko ekspluatants.

b) Papildu apmācībā un pārbaudē ir vismaz:

1) dzinēja atteice pacelšanās laikā;

2) pieeja un otrais aplis, vienam dzinējam nedarbojoties; un

3) nosēšanās, vienam dzinējam nedarbojoties.

c) Helikopteru komandieru kvalifikāciju pārbauda, līdztekus pārbaudot arī helikoptera vadīšanu kā kreisās, tā labās puses sēdeklī; ja tipa kvalifikācijas pārbaudi apvieno ar ekspluatanta rīkotu kvalifikācijas pārbaudi, komandieris apmācības kursu apgūst un pārbaudījumu kārto sēdeklī, kurā viņš/viņa parasti vada helikopteru.

d) Ja ar gaisa kuģi veic manevrus ar dzinēja atteici, dzinēja atteici imitē.

e) Veicot pienākumus otrā pilota sēdeklī, arī ORO.FC.230. punktā noteiktajām pārbaudēm attiecībā uz lidojumu veikšanu komandiera sēdeklī jābūt derīgām un tādām, kas ir spēkā.

f) Pilots, kas nomaina komandieri, līdztekus ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzētajām ekspluatanta rīkotām kvalifikācijas pārbaudēm ir pierādījis prasmi veikt vingrinājumus un procedūras, par kurām viņš/viņa parasti neatbild. Ja atšķirības starp kreiso un labo sēdekli nav būtiskas, šo prasmi var pierādīt jebkurā sēdeklī.

g) Pilots, kas nav komandieris, līdztekus ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzētajām ekspluatanta rīkotām kvalifikācijas pārbaudēm ir pierādījis prasmi veikt vingrinājumus un procedūras, par kurām parasti atbild komandieris, pārraudzīdams pilotu darbu. Ja atšķirības starp kreiso un labo sēdekli nav būtiskas, šo prasmi var pierādīt jebkurā sēdeklī.

a) Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktajās un kompetentās iestādes apstiprinātajās procedūrās vai ekspluatācijas ierobežojumos, ekspluatējot vairāk par vienu gaisa kuģu tipu vai variantu, ir iekļauta:

1) lidojuma apkalpes locekļa obligātā pieredze;

2) obligātā pieredze lidojumos ar viena tipa vai varianta gaisa kuģi, kas vajadzīga, lai sāktu apmācību ar citu gaisa kuģu tipu vai variantu un tā ekspluatāciju;

3) process, kādā vienam gaisa kuģu tipam vai variantam kvalificētu lidojuma apkalpi apmāca un pārkvalificē citam gaisa kuģu tipam vai variantam; un

4) visas katram tipam vai variantam piemērojamās nesenās pieredzes prasības.

b) Ja lidojuma apkalpes loceklis vada gan helikopterus, gan lidmašīnas, šis lidojuma apkalpes loceklis drīkst ekspluatēt tikai viena tipa helikopteru un viena tipa lidmašīnu.

c) Virzuļdzinēju B klases lidmašīnām, kuras vienmēr vada tikai viens pilots un ar kurām lido dienā saskaņā ar VFR, a) apakšpunktu nepiemēro. Virzuļdzinēju B klases lidmašīnām, kuras vada tikai viens pilots, b) apakšpunktu nepiemēro.

a) Lidmašīnas ekspluatants, kam ir atbilstīga pieredze, vienu vai vairākas lidojuma apkalpes apmācības un pārbaudījumu prasības var aizstāt ar alternatīvu apmācības un kvalifikācijas programmu (ATQP), ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un kur ir:

1) SPA.LVO.120. punktā minētās prasības par lidojuma apkalpes locekļu apmācību un kvalifikāciju;

2) pārkvalifikācija un pārbaudes;

3) atšķirību un iepazīšanas apmācība;

4) kurss komandieriem;

5) periodiska apmācība un pārbaudes; un

6) vairāku gaisa kuģu tipu vai variantu ekspluatācija.

b)  ATQP iekļauj tādu apmācību un pārbaudes, kas nodrošina un uztur vismaz tādu pašu kvalifikācijas līmeni, kas sasniegts atbilstīgi ORO.FC.220. un ORO.FC.230. punkta noteikumiem. Lai kompetentā iestāde apstiprinātu ATQP, vispirms jāpierāda lidojuma apkalpes apmācības un kvalifikācijas līmenis.

c) Ekspluatants, kas iesniedz pieteikumu ATQP apstiprināšanai, kompetentajai iestādei iesniedz īstenošanas plānu, kur apraksta arī paredzamo lidojuma apkalpes apmācības un kvalifikācijas līmeni.

d) Papildus Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) ORO.FC.230. punktā un FCL.060. punktā paredzētajām pārbaudēm visi lidojuma apkalpes locekļi pabeidz izvērtējumu darbībai reisa apstākļos (LOE), ko veic FSTD trenažierī. LOE ir derīgs 12 kalendāra mēnešus. Derīguma termiņš sākas pēc tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude. Ja LOE notiek derīguma termiņa pēdējos 3 mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām.

e) Pēc apstiprinātās ATQP divu gadu darbības ekspluatants ar kompetentās iestādes atļauju ORO.FC.230. punktā noteikto pārbaužu derīguma termiņu drīkst pagarināt šādi.

1) Ekspluatanta rīkoto kvalifikācijas pārbaudi – līdz 12 kalendāra mēnešiem. Derīguma termiņš sākas pēc tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude. Ja šī pārbaude notiek derīguma termiņa pēdējos 3 mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām.

2) Pārbaudi reisa apstākļos – līdz 24 kalendāra mēnešiem. Derīguma termiņš sākas pēc tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude. Ja šī pārbaude notiek derīguma termiņa pēdējos 6 mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām.

3) Avārijas un drošības ierīču lietošanas pārbaudi – līdz 24 kalendāra mēnešiem. Derīguma termiņš sākas pēc tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude. Ja šī pārbaude notiek derīguma termiņa pēdējos 6 mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām.

a)  CPL(A) turētājs (lidmašīnām) komerciālos gaisa pārvadājumus vienpilota lidmašīnas komandiera statusā veic tikai tad, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

1) veicot pasažieru pārvadājumus saskaņā ar VFR tālāk par 50 jūras jūdžu (90 km) rādiusu no izlidošanas lidlauka, viņš/viņa ir lidojis ar lidmašīnām vismaz 500 stundas vai viņam/viņai ir derīga instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme;

2) veicot lidojumus ar daudzdzinēju lidmašīnu saskaņā ar IFR, viņš/viņa ir lidojis ar lidmašīnām vismaz 700 stundas, tostarp 400 stundas kapteiņa statusā. Šo stundu skaitā jābūt 100 stundām saskaņā ar IFR un 40 stundām – ar daudzdzinēju lidmašīnu. 400 lidojuma stundas kapteiņa statusā var aizstāt ar lidojuma laiku otrā pilota statusā, veicot lidojumus vairāku pilotu lidojuma apkalpes sistēmā, kas paredzēta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, divas stundas lidojuma laika otrā pilota statusā pielīdzinot vienai stundai lidojuma laika kapteiņa statusā;

3) veicot lidojumus ar viendzinēja lidmašīnu saskaņā ar IFR, viņš/viņa ir lidojis ar lidmašīnām vismaz 700 stundas, tostarp 400 stundas kapteiņa statusā. Šo stundu skaitā jābūt 100 stundām saskaņā ar IFR. 400 lidojuma stundas kapteiņa statusā var aizstāt ar lidojuma laiku otrā pilota statusā, veicot lidojumus vairāku pilotu lidojuma apkalpes sistēmā, kas paredzēta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, divas stundas lidojuma laika otrā pilota statusā pielīdzinot vienai stundai lidojuma laika kapteiņa statusā.

b) B klases lidmašīnām, ar kurām lido dienā saskaņā ar VFR, a) apakšpunkta 1. punktu nepiemēro.

a)  CPL(H) turētājs (helikopteriem) komerciālos gaisa pārvadājumus vienpilota helikoptera komandiera statusā veic tikai tad, ja:

1) veicot lidojumus ar helikopteriem saskaņā ar IFR, viņš/viņa ir lidojis vismaz 700 stundas, tostarp 300 stundas kapteiņa statusā. Šo stundu skaitā jābūt 100 stundām saskaņā ar IFR. 300 lidojuma stundas kapteiņa statusā var aizstāt ar lidojuma laiku otrā pilota statusā, veicot lidojumus vairāku pilotu lidojuma apkalpes sistēmā, kas paredzēta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, divas stundas lidojuma laika otrā pilota statusā pielīdzinot vienai stundai lidojuma laika kapteiņa statusā.

2) veicot lidojumus vizuālos meteoroloģiskos apstākļos (VMC) naktī, viņai/viņam ir:

i) derīga instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme; vai

ii) 300 lidojuma stundu helikoptera vadīšanas pieredze, tostarp 100 lidojuma stundas kapteiņa statusā un 10 stundu pieredze nakts lidojumos.

a) Lai apliecinātu savu kompetenci standarta, nestandarta un ārkārtas procedūru piemērošanā, katrs lidojuma apkalpes loceklis iziet ekspluatanta rīkotas kvalifikācijas pārbaudes, kas aptver attiecīgos aspektus saistībā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatā aprakstītajām specializētajām funkcijām.

b) Pienācīga uzmanība tiek atvēlēta, kad ekspluatāciju veic saskaņā ar IFR vai naktī.

c) Ekspluatanta rīkotā kvalifikācijas pārbaude ir derīga 12 kalendāra mēnešus. Derīguma termiņš sākas pēc tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude. Ja ekspluatanta rīkotā pārbaude notiek derīguma termiņa pēdējos trijos mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām.

a) apakšdaļas 1. iedaļā noteiktas kopīgas prasības, kas piemērojamas visiem gaisa pārvadājumiem; un

b) apakšdaļas 2. iedaļā noteiktas papildu prasības, kas piemērojamas tikai komerciāliem gaisa pārvadājumiem.

a) Gaisa kuģim, kura MOPSC ir vairāk par 19 vietām, nodrošina vismaz vienu salona apkalpes locekli, ja tam ir viens vai vairāki pasažieri.

b) Lai ievērotu a) apakšpunkta prasības, salona apkalpes locekļu minimālais skaits ir vislielākais no:

1) salona apkalpes locekļu skaits, kas noteikts gaisa kuģa sertifikācijas procesa laikā saskaņā ar piemērojamajām sertifikācijas specifikācijām, attiecīgajai ekspluatanta izmantotajai gaisa kuģa salona konfigurācijai;

2) ja 1) punktā paredzētais skaits nav noteikts – salona apkalpes locekļu skaits, kas noteikts gaisa kuģa sertifikācijas procesa laikā attiecībā uz maksimālo sertificēto pasažieru vietu konfigurāciju, to samazinot par 1 vienību uz katrām 50 pasažieru vietām, kas ietilpst ekspluatanta izmantotajā gaisa kuģa salona konfigurācijā, attiecībā pret maksimālo sertificēto vietu konfigurāciju;

3) viens salona apkalpes loceklis uz katrām 50 pasažieru vietām (neraugoties uz to, vai tās aizņemtas vai ne), kas uzstādītas ekspluatācijai paredzētā gaisa kuģa vienā klājā;

c) lidojumiem ar vairāk nekā vienu salona apkalpes locekli ekspluatants ieceļ vienu salona apkalpes locekli, kas atbild gaisa kuģa kapteiņa vai komandiera priekšā;

d) atkāpjoties no a) apakšpunkta, nekomerciālus lidojumus ar gaisa kuģi, kura MOPSC ir vairāk par 19, var veikt bez salona apkalpes locekļa, ja to iepriekš ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Lai saņemtu apstiprinājumu, ekspluatants nodrošina, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

1) gaisa kuģī ir ne vairāk kā 19 pasažieri;

2) ekspluatants ir izstrādājis procedūras minētajam lidojumam.

a) Par gaisa kuģa salona apkalpes locekļiem var norīkot tikai personas, kas:

1) ir sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu;

2) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 IV pielikumā (Part-MED) noteiktajām piemērojamajām prasībām medicīniskajām veselības pārbaudēm ir atzītas par fiziski un garīgi veselām, lai droši spētu veikt darba uzdevumus un pienākumus; un

3) ir sekmīgi apguvušas visus šajā apakšdaļā prasītos apmācības kursus, nokārtojušas pārbaudījumus un spēj veikt savus pienākumus atbilstīgi lidojumu veikšanas rokasgrāmatā paredzētajām procedūrām.

b) Pirms tādu salona apkalpes locekļu norīkošanas pienākumu pildīšanai, kuri strādā kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, ekspluatants pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko salona apkalpes loceklis veic citam(-iem) ekspluatantam(-iem), lai konkrēti noteiktu:

1) ekspluatēto gaisa kuģu tipu vai variantu kopējo skaitu; un

2) piemērojamos lidojumu un darba laika ierobežojumus un atpūtas prasības.

c) Pasažieriem skaidri norāda kā ekspluatācijā iesaistītos salona apkalpes locekļus, tā viņu pienākumus pasažieru drošības garantēšanā un lidojuma laikā.

a) Ekspluatants katram apmācības kursam izstrādā detalizētu programmu un apmācības plānu, ņemot vērā šajā apakšdaļā un attiecīgā gadījumā ►M4  Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ◄ V pielikumā (Part-CC) noteiktās piemērojamās prasības, lai raksturotu salona apkalpes locekļu uzdevumus un pienākumus.

b) Katrā apmācības kursā ietilpst teorētiskās un praktiskās mācības līdz ar katrai tēmai atbilstīgu individuālu vai kopēju praksi, lai katram salona apkalpes loceklim nodrošinātu un uzturētu šīs apakšdaļas prasībām atbilstīgu kvalifikācijas līmeni.

c) Katru apmācības kursu vada:

1) strukturēti un atbilstīgi reālajai situācijai; un

2) darbinieki ar apmācības programmā iekļautajiem priekšmetiem atbilstīgu kvalifikāciju.

d) Šajā sadaļā prasītās apmācības laikā vai pēc tās, izņemot apkalpes darba optimizācijas (CRM) apmācību, pārbauda katra salona apkalpes locekļa zināšanas visās attiecīgās apmācības programmas tēmās. Darbinieki ar atbilstīgu kvalifikāciju veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai salona apkalpes loceklis ir ieguvis un/vai uztur vajadzīgo kvalifikācijas līmeni.

e)  CRM apmācības kursus vai attiecīgā gadījumā CRM moduļu apmācību vada salona apkalpes CRM instruktors. Ja CRM apmācības elementus iekļauj citos apmācības kursos, salona apkalpes CRM instruktors izstrādā apmācības plānu un vada tā izpildi.

a) Katrs jaunpienācējs, kam, stājoties darbā, nav derīgas salona apkalpes locekļa apliecības, kas izdota saskaņā ar ►M4  Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ◄ V pielikuma (Part-CC) noteikumiem:

1) apgūst minētā pielikuma CC.TRA.220. punktā noteikto sākotnējās apmācības kursu; un

2) pirms pārējo šajā apakšdaļā prasīto apmācības kursu sākšanas sekmīgi nokārto saistīto eksamināciju.

b) Sākotnējās apmācības programmas elementus var kombinēt ar pirmo apmācību, kas iegūta atbilstīgi konkrētam gaisa kuģu tipam un ekspluatanta rīkotas pārkvalifikācijas satvarā, ievērojot CC.TRA.220. punktā noteiktās prasības un visus šos apmācības elementus reģistrējot kā sākotnējās apmācības kursa elementus attiecīgā salona apkalpes locekļa apmācības dokumentācijā.

a) Katrs salona apkalpes loceklis apgūst konkrētam gaisa kuģa tipam atbilstīgu apmācības kursu un ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu un nokārto attiecīgu pārbaudījumu, pirms:

1) ekspluatants viņu norīko darbā par salona apkalpes locekli; vai

2) ekspluatants viņu norīko darbā cita tipa gaisa kuģī.

b) Ekspluatants, izstrādājot apmācības programmas un mācību plānus konkrētam gaisa kuģa tipam un pārkvalifikācijas programmām, attiecīgā gadījumā tajos iekļauj attiecīgos elementus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā.

c) Konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgā apmācības programmā ir:

1) apmācība un praktiskās nodarbības atbilstīgā trenažierī vai gaisa kuģī; un

2) vismaz šādi konkrētam gaisa kuģu tipam raksturīgi elementi:

i) gaisa kuģa apraksts, kas attiecas uz salona apkalpes uzdevumiem;

ii) visas gaisa kuģa drošības ierīces un sistēmas, kas saistītas ar salona apkalpes uzdevumiem;

iii) katra tipa vai varianta parasto un avārijas izeju darbība un faktiska atvēršana standarta un avārijas režīmā, ko veic katrs salona apkalpes loceklis;

iv) pārējo izeju, tostarp lidojuma apkalpes kabīnes logu, darbības demonstrējums;

v) ugunsdrošības un pretdūmu aizsardzības ierīces, ja tādas ir uzstādītas;

vi) evakuācijas trapa lietošanas apmācība, ja tāds ir uzstādīts;

vii) sēdekļu, ierobežotājsistēmu un skābekļa padeves sistēmas aprīkojuma ekspluatācija pilota darbnespējas gadījumā.

d) Ekspluatanta rīkotajā pārkvalifikācijas programmā attiecībā uz katru gaisa kuģu tipu, ko paredzēts ekspluatēt, ir:

1) apmācība un praktiskās nodarbības atbilstīgā trenažierī vai gaisa kuģī;

2) ekspluatanta standarta procedūru apmācība, ko rīko salona apkalpes locekļiem, kurus pirmo reizi norīko darbā pie attiecīgā ekspluatanta;

3) vismaz šādi specifiski ekspluatanta rīkotās apmācības elementi atbilstoši tā gaisa kuģa tipam, ko paredzēts ekspluatēt:

i) salona konfigurācijas apraksts;

ii) visu gaisa kuģī atrodošos pārnēsājamo drošības un avārijas ierīču izvietojums, paņemšana un lietošana;

iii) visas standarta un ārkārtas procedūras;

iv) darbs ar pasažieriem un pasažieru plūsmas kontrole:

v) apmācība rīcībai uguns vai dūmu gadījumā līdz ar visu ugunsdzēsības ierīču un aizsargaprīkojuma lietošanu gaisa kuģī;

vi) evakuācijas procedūras;

vii) procedūras pilota darbnespējas gadījumā;

viii) piemērojamās drošības prasības un procedūras;

ix) apkalpes darba optimizācija.

a) Pirms norīkošanas darbā papildus ORO.CC.125. punktā prasītajai apmācībai salona apkalpes locekļi apgūst atbilstīgu atšķirību apmācības kursu un kārto pārbaudījumu:

1) pašreiz ekspluatējamā varianta gaisa kuģī; vai

2) pašreiz ekspluatējamā tipa vai varianta gaisa kuģī, kur ir atšķirīgs:

i) drošības aprīkojums;

ii) drošības un avārijas aprīkojuma izvietojums; vai

iii) atšķirīgas standarta un ārkārtas procedūras.

b) Atšķirību apmācības programma:

1) tiek uzskatīta par nepieciešamu, pamatojoties uz atšķirībām, kas konstatētas, veicot salīdzinājumu ar konkrētā gaisa kuģu tipa apmācības programmu, ko salona apkalpes loceklis apguvis saskaņā ar ORO.CC.125. punkta c) un d) apakšpunktu; un

2) tajā ir atšķirīgajiem apmācības elementiem atbilstīga apmācība un praktiskās nodarbības attiecīgā trenažierī vai konkrētā gaisa kuģī.

c) Ekspluatants, izstrādājot atšķirību apmācības programmu un mācību plānu pašreiz ekspluatējamā konkrētā gaisa kuģa tipa variantam, attiecīgā gadījumā tajos iekļauj attiecīgos elementus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā.

a) Katrs salona apkalpes loceklis reizi gadā apmeklē periodisku apmācības kursu un nokārto pārbaudījumu.

b) Periodiskā apmācība attiecas uz katra salona apkalpes locekļa darbībām standarta un ārkārtas procedūrās un vingrinājumiem katra ekspluatēšanai paredzēta konkrēta tipa vai varianta gaisa kuģī.

c) Konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgas apmācības elementi:

1) periodiskajā apmācībā ir katra tipa vai varianta parasto un pasažieru evakuācijas izeju darbības praktiskas simulācijas vingrinājumi, ko reizi gadā izpilda katrs salona apkalpes loceklis.

2) Periodiskajā apmācībā ne retāk kā reizi trīs gados ir arī:

i) katra tipa vai varianta parasto un avārijas izeju darbība un faktiska atvēršana standarta un avārijas režīmā, ko attiecīgā trenažierī vai konkrētā gaisa kuģī veic katrs salona apkalpes loceklis;

ii) lidojuma apkalpes kabīnes drošības durvju darbība un faktiska atvēršana standarta un avārijas režīmā, kā arī sēdekļu un ierobežotājsistēmu darbība, skābekļa padeves sistēmas praktisks demonstrējums pilota darbnespējai atbilstīgos apstākļos, ko attiecīgā trenažierī vai konkrētā gaisa kuģī veic katrs salona apkalpes loceklis;

iii) visu pārējo izeju, tostarp lidojuma apkalpes kabīnes logu, darbības demonstrējums; un

iv) glābšanas plosta vai avārijas trapa, ja tādi ir, demonstrējums.

d) Konkrēta ekspluatanta vajadzībām atbilstīgi apmācības elementi.

1) Ikgadēja periodiska apmācība:

i) visiem salona apkalpes locekļiem par:

A) visu uzstādīto vai gaisa kuģī novietoto drošības un avārijas ierīču izvietojumu un apiešanos ar tām; un

B) glābšanas vestu uzvilkšanu un pārnēsājamo skābekļa masku un elpošanas sistēmas aizsargierīču (PBE) lietošanu;

ii) pasažieru bagāžas priekšmetu izvietošana pasažieru salonā;

iii) procedūras saistībā ar gaisa kuģa virsmas kontamināciju;

iv) rīcība ārkārtas situācijās;

v) evakuācijas procedūras;

vi) incidentu un negadījumu pārskats;

vii) apkalpes darba optimizācija;

viii) aviācijas medicīnas aspekti un pirmā medicīniskā palīdzība, kā arī attiecīgā aprīkojuma izmantošana;

ix) drošības procedūras.

2) Periodiskajā apmācībā ne retāk kā reizi trīs gados ir arī:

i) pirotehnisku ierīču (īstu vai imitētu) lietošana;

ii) lidojuma apkalpes kontrollapas praktiskas lietošanas demonstrējums;

iii) reālas un praktiskas mācības, kā lietot visas ugunsdzēsības ierīces, tostarp aizsargapģērbu, kādas var būt attiecīgajā gaisa kuģī;

iv) visiem salona apkalpes locekļiem par:

A) ugunsgrēka dzēšanu lidmašīnā;

B)  PBE uzlikšanu un lietošanu piedūmotā slēgtā telpā.

e) Derīguma termiņi:

1) ikgadējās periodiskās apmācības derīguma termiņš ir 12 mēneši pēc tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude;

2) ja a) apakšpunktā prasītā periodiskā apmācība vai pārbaude notiek derīguma termiņa pēdējos 3 kalendāra mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas sākotnējā derīguma termiņa beigās;

3) papildu apmācības elementu, kas jāapgūst reizi trijos gados un kas minēti c) apakšpunkta 2. punktā un d) apakšpunkta 2. punktā, derīguma termiņš ir 36 kalendāra mēneši, skaitot no tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude.

a) Ja salona apkalpes loceklis pēdējos sešos mēnešos, kamēr ir derīga pēdējā attiecīgā periodiskā apmācība un pārbaude:

1) lidojumos nav veicis nekādus pienākumus, tad viņš/viņa pirms atkārtotas norīkošanas šādu pienākumu veikšanai atjaunina kvalifikāciju un kārto pārbaudījumu par katra tipa gaisa kuģi, ko paredzēts ekspluatēt; vai

2) nav veicis konkrētā tipa gaisa kuģa salona apkalpes locekļa pienākumus, tad viņš/viņa pirms atkārtotas norīkošanas šādu pienākumu veikšanai attiecīgajā gaisa kuģī:

i) atjaunina kvalifikāciju un kārto pārbaudījumu; vai

ii) piedalās divos iepazīšanas lidojumos saskaņā ar ORO.CC.135. punktu.

b) Kvalifikācijas atjaunināšanas programmā par katru gaisa kuģu tipu ir vismaz:

1) rīcība ārkārtas situācijās;

2) evakuācijas procedūras;

3) katra tipa vai varianta parasto un avārijas izeju, kā arī lidojuma apkalpes kabīnes drošības durvju darbība un faktiska atvēršana standarta un avārijas režīmā, ko veic katrs salona apkalpes loceklis;

4) visu pārējo izeju, tostarp lidojuma apkalpes kabīnes logu, darbības demonstrējums;

5) visu attiecīgo pārnēsājamo drošības un avārijas ierīču izvietojums un lietošana gaisa kuģī.

c) Ja salona apkalpes locekļa pienākumu atjaunošana sākas pēdējās periodiskās apmācības un pārbaudes derīguma termiņa laikā, ekspluatants var nolemt kvalifikācijas atjaunināšanu aizstāt ar periodisko apmācību. Pēc šā derīguma termiņa beigām kvalifikācijas atjaunināšanu var aizstāt tikai ar konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgu apmācību vai pārkvalifikācijas apmācību, ko ekspluatants rīko atbilstīgi ORO.CC.125. punktam.

a) Ja salona apkalpē jābūt vairāk nekā vienam loceklim, ekspluatants salona apkalpes sastāvā iekļauj vecāko salona apkalpes locekli.

b) Ekspluatants par vecāko salona apkalpes locekli ieceļ tikai tādu salona apkalpes locekli, kam:

1) ir vismaz 1 gadu ilga pieredze salona apkalpes locekļa darbā; un

2) ir sekmīgi pabeigts vecāko salona apkalpes locekļu apmācības kurss un nokārtots attiecīgais pārbaudījums.

c) Vecāko salona apkalpes locekļu apmācības kursā ir visi vecākā salona apkalpes locekļa darba uzdevumi, un tajā ir vismaz šādi elementi:

1) pirmslidojuma instruktāža;

2) sadarbība ar apkalpi;

3) ekspluatanta prasību un juridisko prasību pārskats;

4) ziņošana par negadījumiem un incidentiem;

5) cilvēkfaktori un apkalpes darba optimizācija (CRM); un

6) lidojumu un darba laika ierobežojumi un atpūtas prasības.

d) Vecākais salona apkalpes loceklis kapteiņa uzdevumā atbild par lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteikto standarta un ārkārtas procedūru veikšanu un koordinēšanu, tostarp – lidojuma un vispārējās drošības nolūkos – par tādu uzdevumu izpildes pārtraukšanu, kas nav saistīti ar drošību.

e) Ekspluatants nosaka procedūras, kā izvēlēties kvalifikācijas ziņā nākamo piemērotāko salona apkalpes locekli, ko jau norīkota salona apkalpes locekļa darbnespējas gadījumā norīkot par vecāko salona apkalpes locekli. Ekspluatants kompetentajai iestādei ziņo par šo procedūru izmaiņām.

a) Ja pasažieri atrodas gaisa kuģī, minimālajam salona apkalpes locekļu skaitam, kas vajadzīgs saskaņā ar ORO.CC.100. punktu, ir jābūt gaisa kuģī un jābūt gataviem rīkoties.

b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta, salona apkalpes locekļu minimālo skaitu var samazināt jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) veicot standarta darbības uz zemes, kas nav saistītas ar degvielas uzpildīšanu/noliešanu, gaisa kuģim atrodoties stāvvietā;

2) neparedzētos apstākļos, ja pasažieru skaits gaisa kuģī ir mazāks. Šajā gadījumā pēc lidojuma beigām kompetentajai iestādei iesniedz ziņojumu;

3) nolūkā nodrošināt atpūtu lidojuma laikā, vai nu saskaņā ar ORO.FTL.205. punkta e) apakšpunktu, vai arī kā ekspluatanta īstenotu noguruma novēršanu.

c) Piemērojot b) apakšpunkta 1) un 2) punktu, ekspluatācijas rokasgrāmatā ekspluatanta procedūras nodrošina, ka:

1) tiek panākts līdzvērtīgs drošības līmenis ar samazinātu salona apkalpes locekļu skaitu, jo īpaši pasažieru evakuēšanai;

2) neraugoties uz to, ka salona apkalpes locekļu skaits ir samazināts, gaisa kuģī ir vecākais salona apkalpes loceklis saskaņā ar ORO.CC.200. punkta noteikumiem;

3) uz katriem 50 vai daļu no 50 pasažieriem, kas atrodas gaisa kuģa vienā klājā, ir nepieciešams vismaz viens salona apkalpes loceklis;

4) veicot standarta darbības uz zemes ar gaisa kuģi, kurā vajadzīgs vairāk nekā viens salona apkalpes loceklis, saskaņā ar c) apakšpunkta 3. punktu noteikto salona apkalpes locekļu skaitu palielina tā, lai uz katru grīdas līmeņa avārijas izeju pāri būtu viens salona apkalpes loceklis.

d) Piemērojot b) apakšpunktu (3), ekspluatants:

1) veic riska novērtējumu, lai noteiktu salona apkalpes locekļu skaitu, kam jābūt klāt un gatavam visu laiku darboties kreisēšanas laikā;

2) nosaka pasākumus, lai mazinātu ietekmi, ko rada mazāks salona apkalpes locekļu skaits, kuri ir gatavi darboties kreisēšanas laikā;

3) lidojumu veikšanas rokasgrāmatā nosaka īpašas procedūras, tostarp attiecībā uz vecākā salona apkalpes locekļa atpūtu lidojuma laikā, kas nodrošina visu laiku pienācīgu pasažieru apkalpošanu un efektīvu jebkuru nestandarta vai ārkārtas situāciju pārvaldību;

4) saskaņā ar ORO.FTL.125. punktu lidojumu laika specifikācijas shēmā norāda nosacījumus, ar kādiem salona apkalpes locekļiem var nodrošināt atpūtu lidojuma laikā.

a) kam ir saskaņā ar ►M4  Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ◄ V pielikumu (Part-CC) izdota derīga apliecība;

b) kas ir kvalificētas darbam attiecīgā tipa vai varianta gaisa kuģī saskaņā ar šīs apakšdaļas noteikumiem;

c) atbilst pārējām šajā apakšdaļā un IV pielikumā (Part-CAT) noteiktajām piemērojamajām prasībām;

d) valkā attiecīgā ekspluatanta salona apkalpes formastērpu.

a) Apmācības un pārbaužu programmas, kā arī šajā apakšdaļā paredzētos apmācības plānus apstiprina kompetentā iestāde, un tos norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.

b) Kad salona apkalpes loceklis sekmīgi pabeidzis apmācības kursu un nokārtojis attiecīgo pārbaudījumu, ekspluatants:

1) atjaunina ierakstus salona apkalpes locekļa apmācības dokumentācijā atbilstīgi ORO.MLR.115. punkta noteikumiem; un

2) izsniedz viņam/viņai sarakstu ar atjauninātiem derīguma termiņiem, kas attiecas uz to gaisa kuģu tipu(-iem) vai variantu(-iem), kuru ekspluatācijai lidojuma apkalpes loceklim ir atbilstīga kvalifikācija.

a) Katrs salona apkalpes loceklis strādā ne vairāk kā trīs tipu gaisa kuģos, tomēr ar kompetentās iestādes atļauju salona apkalpes locekli drīkst norīkot darbā četru tipu gaisa kuģos, ja vismaz divos no šiem tipiem:

1) ir līdzīgs drošības un avārijas aprīkojums, kā arī konkrētajam tipam raksturīgās standarta un ārkārtas procedūras; un

2) tās standarta un ārkārtas procedūras, kas nav specifiskas konkrētajam tipam, ir identiskas.

b) Lai piemērotu a) apakšpunktu, kā arī salona apkalpes apmācības un kvalifikācijas nolūkā ekspluatants nosaka:

1) katru gaisa kuģi kā tipu vai variantu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā attiecīgos elementus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā, par konkrēto gaisa kuģu tipu vai variantu; un

2) gaisa kuģu tipa variantus kā atšķirīgus tipus, ja tie nav līdzīgi šādos aspektos:

i) avārijas izeju darbība;

ii) pārnēsājamo drošības un avārijas ierīču izvietojums un tips; un

iii) tipam specifiskas ārkārtas procedūras.

a) Ekspluatants atlasa, pieņem darbā, apmāca un pārbauda kvalifikāciju ikvienam salona apkalpes loceklim, ko paredzēts norīkot darbā kā vienīgo salona apkalpes locekli, ievērojot šā ekspluatācijas tipa kritērijus.

b) Salona apkalpes locekļus, kam nav attiecīgas iepriekšējas pieredzes vienīgā salona apkalpes locekļa darbā, pieņem šādā darbā tikai pēc tam, kad viņi:

1) papildus šajā apakšdaļā noteiktajām pārējām apmācībām un pārbaudēm apguvuši c) apakšpunktā noteikto apmācību;

2) sekmīgi nokārtojuši pārbaudījumus, tādējādi pierādot, ka spēj veikt uzdevumus un pienākumus, ievērojot lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktās procedūras; un

3) attiecīgā tipa gaisa kuģī vismaz 20 stundas un 15 posmos piedalījušies iepazīšanas lidojumos, ko uzraudzījis salona apkalpes loceklis ar atbilstīgu pieredzi.

c) Apmācībā īpašu uzmanību pievērš vienīgā salona apkalpes locekļa darba pienākumiem, un tajā ir šādi papildu elementi:

1) atbildība attiecībā pret komandieri par lidojumu veikšanas rokasgrāmatā paredzēto salona drošības un ārkārtas procedūru īstenošanu;

2) koordinācijas un saziņas ar lidojuma apkalpi nozīme, jo īpaši nepakļāvīgu vai traucējošu pasažieru savaldīšana;

3) ekspluatanta prasību un juridisko prasību pārskats;

4) dokumentācija;

5) ziņošana par negadījumiem un incidentiem; un

6) lidojumu un darba laika ierobežojumi un atpūtas prasības.

a) Komerciālos gaisa pārvadājumos ar gaisa kuģiem, lai veiktu HEMS, HHO vai NVIS darbības, pieņem darbā tikai tādus tehniskās apkalpes locekļus, kas:

1) ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu;

2) ir fiziski un garīgi piemēroti drošai darba uzdevumu un pienākumu veikšanai;

3) ir pabeiguši visus attiecīgos apmācības kursus, kas saskaņā ar šo apakšdaļu noteikti darba pienākumu izpildei;

4) pārbaudē ir apliecinājuši, ka spēj veikt savus pienākumus atbilstīgi lidojumu veikšanas rokasgrāmatā paredzētajām procedūrām.

b) Pirms tādu tehniskās apkalpes locekļu pakalpojumu izmantošanas, kuri strādā kā pašnodarbināti un/vai kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, ekspluatants pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko tehniskās apkalpes loceklis veic citam(-iem) ekspluatantam(-iem), lai konkrēti noteiktu:

1) ekspluatēto gaisa kuģu tipu vai variantu kopējo skaitu;

2) piemērojamos lidojumu un darba laika ierobežojumus un atpūtas prasības.

a) Ekspluatants atbilstīgi šajā apakšdaļā noteiktajām prasībām izstrādā apmācības programmu ar tehniskās apkalpes locekļu uzdevumiem un pienākumiem.

b) Katrs tehniskās apkalpes loceklis pēc sākotnējās apmācības pabeigšanas, ekspluatanta veiktās pārkvalifikācijas, atšķirību un periodiskās apmācības kārto pārbaudījumu, lai pierādītu prasmi veikt standarta un ārkārtas procedūras.

c) Katru apmācības kursu un pārbaudes vada darbinieki, kam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze attiecīgajā apmācības priekšmetā. Ekspluatants kompetentajai iestādei sniedz informāciju par eksaminētājiem.

a) vispārīgas teorētiskas zināšanas par aviāciju un aviācijas noteikumiem, proti, visus elementus saistībā ar tehniskās apkalpes uzdevumiem un pienākumiem;

b) apmācību rīcībai uguns un dūmu gadījumā;

c) gaisa kuģa tipam un darbības vietai atbilstīgas izdzīvošanas mācības uz zemes un ūdenī;

d) aviācijas medicīnas jautājumus un pirmo palīdzību;

e) saziņu un attiecīgos ORO.FC.115. un ORO.FC.215. punktā minētos CRM elementus.

a) pārkvalifikācijas kursu ar attiecīgiem CRM elementiem, kuru ekspluatants rīko:

1) tehniskās apkalpes locekli pirmo reizi pieņemot darbā; vai

2) tehniskās apkalpes locekli norīkojot darbā cita tipa vai klases gaisa kuģī, ja tajā ir atšķirīgs b) apakšpunktā minētais aprīkojums vai procedūras.

b) Ekspluatants pārkvalifikācijas kursā iekļauj:

1) drošības un avārijas ierīču izvietojumu gaisa kuģī un to lietošanu;

2) visas standarta un ārkārtas procedūras;

3) gaisa kuģa aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai gaisa kuģī vai uz zemes palīdzētu pilotam HEMS, HHO vai NVIS darbību laikā.

a) Ja ekspluatējamā tipa vai varianta gaisa kuģī tiek mainītas ierīces vai procedūras, katrs tehniskās apkalpes loceklis apmeklē atšķirību apmācības kursu.

b) Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā konkretizē gadījumus, kad šāda atšķirību apmācība ir vajadzīga.

a) Katrs tehniskās apkalpes loceklis reizi 12 mēnešos piedalās periodiskā apmācībā, kas attiecas uz to gaisa kuģa tipu vai klasi un aprīkojumu, ar ko tehniskās apkalpes loceklis strādā. CRM apmācības elementus iekļauj visos attiecīgajos periodiskās apmācības posmos.

b) Periodiskajā apmācībā ietilpst teorētiskās un praktiskās mācības un prakse.

a) Katrs tehniskās apkalpes loceklis, kas iepriekšējos 6 mēnešos nav piedalījies lidojumos, kvalifikāciju atjaunina atbilstīgi norādēm lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.

b) Tehniskās apkalpes loceklis, kas iepriekšējos 6 mēnešos nav veicis konkrētā tipa vai klases gaisa kuģa tehniskās apkalpes locekļa pienākumus, pirms atkārtotas norīkošanas šādu pienākumu veikšanai attiecīgā tipa vai klases gaisa kuģī:

1) atjaunina kvalifikāciju konkrētā tipa vai klases gaisa kuģī; vai

2) veic pienākumus divos iepazīšanas lidojuma posmos ar konkrētā tipa vai klases gaisa kuģi.

a) publicē darbu sarakstus pietiekami savlaicīgi, lai apkalpes locekļi varētu plānot pienācīgu atpūtu;

b) nodrošina, ka lidojuma darba laika periodi tiek plānoti tā, lai apkalpes locekļiem neiestātos nogurums un lai viņi visos apstākļos varētu savus pienākumus veikt pietiekami augstā drošības līmenī;

c) nosaka tādus ziņošanas laikus, lai pietiktu laika pienākumu veikšanai uz zemes;

d) ņem vērā saistību starp lidojuma darba laika periodu un atpūtas periodu biežumu un raksturu un ņem vērā kopīgo ietekmi, kas rodas, ilgstoši veicot darba pienākumus ar minimāliem atpūtas brīžiem;

e) nosaka tādu darba periodu struktūru, kas nerada noteiktā miega/darba ritma traucējumus, kuri var rasties, piemēram, strādājot pārmaiņus dienā un naktī;

f) ievēro noteikumus attiecībā uz diennakts ritmu traucējošiem grafikiem saskaņā ar ARO.OPS.230. punktu;

g) nodrošina pietiekami ilgus atpūtas periodus, lai apkalpes locekļi varētu pārvarēt paveiktā darba ietekmi un būtu atpūtušies līdz nākamā lidojuma darba laika perioda sākumam;

h) plāno atkārtoti pagarinātas atpūtas periodus un pietiekami savlaicīgi paziņo par tiem apkalpes locekļiem;

i) plāno lidojuma darbus tā, lai tie tiktu pabeigti, iekļaujoties pieļaujamajā lidojuma darba laika periodā, ņemot vērā laiku, kāds nepieciešams pienākumu veikšanai pirms lidojuma, sektoru un apgriezes laikus;

j) maina grafiku un/vai apkalpes komplektēšanas shēmu, ja šajā grafikā plānotajā sezonas periodā vairāk nekā 33 % lidojumu reālā ekspluatācija pārsniedz maksimālo lidojumu darba periodu.

a) ievēro IV pielikuma (CAT daļas) CAT.GEN.MPA.100. punkta b) apakšpunkta prasības;

b) optimāli izmanto piedāvātās iespējas un telpas atpūtai un pienācīgi plāno un izmanto savus atpūtas periodus.

a) Ja šajā apakšdaļā vai piemērojamajās sertifikācijas specifikācijās tiek prasīta FRM, ekspluatantam FRM jāizveido, jāievieš un jāuztur spēkā kā vadības sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Ar FRM nodrošina atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 7.f, 7.g un 8.f punkta pamatprasībām. FRM jāapraksta ekspluatācijas rokasgrāmatā.

b) Izveidotajā, ieviestajā un spēkā uzturētajā FRM jāparedz turpmāki FRM vispārējās darbības uzlabojumi, un tajā jāiekļauj:

1) ekspluatanta galveno ideju un principu apraksts attiecībā uz FRM, saukts par FRM politiku;

2)  FRM procesu, arī procesa personāla informēšanai par viņu pienākumiem, dokumentācija un procedūra šīs dokumentācijas grozīšanai;

3) zinātniskie principi un pieredze;

4) apdraudējuma faktoru noteikšana un riska novērtēšanas process, ar kuru pārvaldīt ekspluatanta darbības risku(-us), ko rada apkalpes locekļu pastāvīgs nogurums;

5) riska mazināšanas process, kas nodrošina nekavējoties ieviešamus korektīvos pasākumus, kuri nepieciešami, lai efektīvi mazinātu ekspluatanta risku(-us), ko izraisījis apkalpes locekļa nogurums, kā arī nodrošina ar šādu rīcību panāktu noguruma risku mazināšanas pastāvīgu uzraudzību un regulāru novērtēšanu;

6)  FRM drošības nodrošināšanas procesi;

7)  FRM veicināšanas procesi.

c)  FRM jāatbilst lidojuma laika specifikācijas shēmas prasībām, ekspluatanta lielumam un tā darbību būtībai un sarežģītībai, ņemot vērā šīm darbībām raksturīgos apdraudējumus un ar tām saistītos riskus, kā arī piemērojamo lidojuma laika specifikācijas shēmu.

d) Ekspluatantam jāveic riska mazināšanas pasākumi, ja FRM drošības nodrošināšanas process liecina, ka netiek uzturēts vajadzīgais darbības drošības līmenis.

a) Ekspluatants izveido, ievieš un uztur spēkā lidojuma laika specifikācijas shēmas, kas ir piemērotas veicamās ekspluatācijas veidam(-iem) un atbilst Regulai (EK) Nr. 216/2008, šai apakšdaļai un pārējiem piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp Direktīvai 2000/79/EK.

b) Lidojuma laika specifikācijas shēmas pirms ieviešanas, tostarp, ja nepieciešams, ar tām saistīto FRM ieviešanas, ir jāapstiprina kompetentajai iestādei.

c) Lai pierādītu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un šai apakšdaļai, ekspluatantam jāizmanto Aģentūras pieņemtās piemērojamās sertifikācijas specifikācijas. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 22. panta 2. punktu ekspluatants vēlas paredzēt atšķirību no šīm sertifikācijas specifikācijām, ekspluatantam kompetentajā iestādē pilnīgs paredzētās atšķirības apraksts jāiesniedz pirms tās ieviešanas. Aprakstā jāiekļauj visas iespējami būtiskās rokasgrāmatu vai procedūru izmaiņas, kā arī novērtējums, kas pierāda, ka tiek ievērotas Regulas (EK) Nr. 216/2008 un šīs apakšdaļas prasības.

d) Piemērojot ARO.OPS.235. punkta d) apakšpunktu, ekspluatants divu gadu laikā no dienas, kad ieviesta atšķirība vai atkāpe, vāc datus par atļautās atšķirības vai atkāpes piemērošanas rezultātiem un analizē šos datus, izmantojot zinātniskos principus, lai novērtētu, kā atšķirība vai atkāpe ir ietekmējusi gaisa kuģa apkalpes nogurumu. Šī analīze jāiesniedz kompetentajai iestādei ziņojuma veidā.

a) Ekspluatants:

1) nosaka katrai individuālai ekspluatācijai piemērotus ziņošanas laikus saskaņā ar ORO.FTL.110. punkta c) apakšpunktu;