Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā

Uzņēmīga koksne nav Taxus L. un Thuja L. zāģmateriāli un apaļkoki un koksne, kurai veikta apstrāde, kas novērš risku kļūt par priedes koksnes nematodes (PKN) saimniekaugu;

d) “ražošanas vieta” ir jebkuras telpas, kas ir viena ražošanas vienība. Tajā var būt ražošanas teritorijas, ko fitosanitāros nolūkos pārvalda atsevišķi;

f) “pārnesēju lidošanas sezona” ir periods no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, ja nav zinātniska un tehniska pamatojuma citam pārnesēju lidošanas sezonas ilgumam, ņemot vērā četru papildu nedēļu drošības rezervi paredzamās lidošanas sezonas sākumā un beigās;

g) “koksnes iepakojamais materiāls” ir koksne vai koksnes produkti, ko izmanto, lai atbalstītu, aizsargātu vai pārvietotu preces, un kas ietver iepakojuma kastes, kārbas, redeļkastes, mucas un līdzīgu iepakojumu, paliktņus, kārbu paliktņus un citus kravu paliktņus, paliktņu apmales un kravas stiprinājumus neatkarīgi no to faktiskās izmantošanas priekšmetu pārvadāšanā. Izņēmums ir pārstrādāta koksne, kuras ražošanā izmantota līme, termiska apstrāde vai spiediens vai to kombinācija, un iepakojamais materiāls, kas sastāv tikai no koksnes, kuras biezums nepārsniedz sešus milimetrus;

h) “ugunsgrēka vai vētras skarts augs” ir jebkurš uzņēmīgs augs, kas ugunsgrēkā vai vētrā ir cietis tā, ka ir piemērots pārnesēju oliņu dēšanai.

1. Dalībvalstis katru gadu veic uzņēmīgu augu, uzņēmīgas koksnes un mizas un pārnesēju apsekojumus attiecībā uz Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematode, turpmāk “PKN”) klātbūtni un nosaka, vai to teritorijā apgabalos, kur PKN agrāk nav konstatēta, nepastāv pierādījumi par PKN klātbūtni.

Apsekojumos ievāc un laboratoriski testē uzņēmīgu augu, uzņēmīgas koksnes un mizas un pārnesēju paraugus. Paraugu skaitu nosaka saskaņā ar atzītiem zinātnes un tehnikas principiem.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai 1. punktā minēto apsekojumu aprakstu, norādot apsekojumu vietu skaitu, apsekojamos apgabalus un katru gadu laboratoriski testējamo paraugu skaitu. Aprakstā norāda zinātnes un tehnikas principus, uz kuriem apsekojumi pamatojas.

3. Katra dalībvalsts līdz tā gada 1. martam, kas seko gadam, kurā veikti apsekojumi, paziņo 1. punktā minēto apsekojumu rezultātus Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Laboratorijas testus, lai noteiktu PKN klātbūtni uzņēmīgos augos, uzņēmīgā koksnē un mizā un pārnesējos, veic saskaņā ar EAAO standartā PM 7/4(2) ( 1 ) iekļauto Bursaphelenchus xylophilus diagnostikas protokolu. Šajā standartā minētās metodes var papildināt vai aizstāt ar zinātniski validētām molekulārās diagnostikas metodēm, kuru pierādītā jutība un ticamība ir vismaz līdzvērtīga EAAO standartā minētajām metodēm.

1. Līdz 2013. gada 31. decembrim katra dalībvalsts izstrādā plānu, norādot pasākumus, kas saskaņā ar 5.–16. pantu jāveic tās teritorijā, ja tajā ir apstiprināta PKN klātbūtne vai ir aizdomas par PKN klātbūtni (turpmāk “ārkārtas rīcības plāns”).

a) īpašu nodaļu, kas sniedz kopsavilkuma informāciju par PKN riska novērtējumu attiecīgajai dalībvalstij, tostarp vispārīgu informāciju par PKN bioloģiskajām īpašībām, paredzamajiem simptomiem un skartajiem saimniekorganismiem, kā arī noteikšanas metodes, galvenos iekļūšanas un tālākas izplatīšanās ceļus, tostarp ieteikumus par to, kā var samazināt iekļūšanas, ieviešanās un izplatīšanās risku;

b) to iestāžu uzdevumus un pienākumus, kuras ir iesaistītas plāna īstenošanā, ja ir oficiāli apstiprināta PKN klātbūtne vai par to radušās aizdomas, kā arī iestāžu hierarhiju un to pasākumu koordinēšanas procedūras, kuri jāveic atbildīgajām oficiālajām iestādēm, citām valsts iestādēm, iesaistītajām deleģētajām struktūrām vai fiziskām personām, laboratorijām un tirgus dalībniekiem;

d) nosacījumus atbildīgo oficiālo iestāžu piekļuvei, ja nepieciešams, laboratorijām, iekārtām, darbiniekiem, ārējo ekspertu atzinumiem un resursiem, kas nepieciešami, lai ātri un efektīvi izskaustu vai attiecīgā gadījumā ierobežotu PKN izplatību;

e) pasākumus, kas jāveic saistībā ar informācijas sniegšanu Komisijai, pārējām dalībvalstīm, attiecīgajiem tirgus dalībniekiem un sabiedrībai par PKN klātbūtni un par pasākumiem, kas veikti pret PKN, ja tās klātbūtne ir oficiāli apstiprināta vai par to radušās aizdomas;

h) procedūras un personas, kas ir atbildīgas par koordināciju ar kaimiņos esošām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

Ārkārtas rīcības plāna saturā ņem vērā risku, ko minētais organisms rada attiecīgajai dalībvalstij.

3. Dalībvalstis nodrošina ārkārtas rīcības plānu novērtēšanu un pārskatīšanu.

4. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nosūta ārkārtas rīcības plānus Komisijai.

1. Ja saskaņā ar 2. panta 1. punktu veikta ikgadēja apsekojuma rezultāti apliecina PKN klātbūtni uzņēmīgā augā tādā dalībvalsts teritorijas daļā, kur PKN agrāk nav konstatēta, vai PKN klātbūtnes pierādījumi ir konstatēti ar citām metodēm, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu apgabalu saskaņā ar 2. punktu (turpmāk “norobežotais apgabals”).

Ja PKN klātbūtne konstatēta pārnesējā vai uzņēmīgas koksnes / uzņēmīgas mizas kravā, vai koksnes iepakojamā materiālā, attiecīgā dalībvalsts izpēta tuvāko apkārtni ap vietu, kur notverts pārnesējs vai kur PKN klātbūtnes konstatēšanas laikā atradusies uzņēmīgā koksne, uzņēmīgā miza vai koksnes iepakojamais materiāls. Ja izpētes rezultāti apliecina PKN klātbūtni uzņēmīgā augā, piemēro arī šā punkta pirmo daļu.

2. Norobežotajā apgabalā ietilpst zona, kurā konstatēta PKN klātbūtne (turpmāk “invadētā zona”), un zona ap invadēto zonu (turpmāk “buferzona”). Buferzonas platums ir vismaz 20 kilometru.

Ja piemēro iznīcināšanas pasākumus saskaņā ar 6. pantu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt samazināt buferzonas platumu, nosakot to ne mazāku par sešiem kilometriem, ar noteikumu, ka samazinājums neapdraud iznīcināšanu.

3. Konstatējot PKN klātbūtni buferzonā, saskaņā ar 1. punktu nekavējoties izveido jaunu norobežotu apgabalu, lai ņemtu vērā šo konstatējumu.

Lai ņemtu vērā šo konstatējumu, var arī grozīt pastāvošā norobežotā apgabala robežas, ja uz šo apgabalu attiecas iznīcināšanas pasākumi saskaņā ar 6. pantu.

Par PKN klātbūtnes pierādījumiem buferzonā attiecīgā dalībvalsts uzreiz ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4. Ja kādas dalībvalsts teritorijā konstatēta PKN klātbūtne un būtu jānorobežo apgabals, kas iestieptos vienas vai vairāku citu dalībvalstu teritorijā, šī dalībvalsts vai dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu izveido norobežotu apgabalu vai norobežotus apgabalus, kas pabeidz buferzonu, izveidojot buferzonu vai buferzonas, kuru platums atbilst buferzonas platumam dalībvalstī, kurā PKN konstatēta.

5. Dalībvalstis viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgajā apgabalā konstatēta PKN klātbūtne, par savā teritorijā izveidotajiem norobežotajiem apgabaliem ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Paziņojumā iekļauj norobežoto apgabalu aprakstu, informāciju par to atrašanās vietu un ar norobežošanu saistīto administratīvo struktūru nosaukumus, pievienojot karti, kurā atzīmēta katra norobežotā apgabala, invadētās zonas un buferzonas atrašanās vieta.

Dalībvalstis viena mēneša laikā no dienas, kad ir grozītas to teritorijā izveidoto norobežoto apgabalu robežas, par šiem grozījumiem paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

6. Ja uzņēmīgo augu un pārnesēju ikgadējie apsekojumi, kas veikti saskaņā ar I pielikuma 6. punktu, iepriekšējos četrus gadus nav uzrādījuši PKN klātbūtni attiecīgajā norobežotajā apgabalā, attiecīgā dalībvalsts var nolemt šā apgabala norobežojumu atcelt. Dalībvalsts, kas atrodas I pielikuma 5. punktā minētajā situācijā, var nolemt attiecīgā apgabala norobežojumu atcelt, ja minētā pielikuma 7. punktā minētā paraugu ņemšana un testēšana apstiprina, ka PKN šajā apgabalā vairs nav sastopama.

Par šo lēmumu attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

Sarakstu atjaunina saskaņā ar paziņojumiem, ko Komisija saņēmusi saskaņā ar 5. un 6. punktu.

1. Dalībvalstis veic I pielikumā minētos pasākumus, lai iznīcinātu to teritorijas norobežotajos apgabalos sastopamo PKN.

PKN uzskata par iznīcinātu, ja uzņēmīgo augu un pārnesēju ikgadējie apsekojumi, kas veikti saskaņā ar I pielikuma 6. punktu, iepriekšējos četrus gadus nav uzrādījuši PKN klātbūtni attiecīgajā norobežotajā apgabalā vai ja I pielikuma 7. punkta trešajā daļā minētā paraugu ņemšana un testēšana apstiprina, ka PKN šajā apgabalā nav sastopama.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. punktā minētos pasākumus veiktu atbildīgo oficiālo iestāžu tehniski kvalificēts personāls vai citas tehniski kvalificētas personas, kas darbojas atbildīgo oficiālo iestāžu uzraudzībā.

1. Ja uzņēmīgo augu un pārnesēju ikgadējie apsekojumi, kas veikti saskaņā ar I pielikuma 6. punktu, norobežotā apgabalā vismaz četru secīgu gadu periodā uzrāda PKN klātbūtni un uzkrātā pieredze liecina, ka konkrētajā situācijā PKN nav iespējams iznīcināt, attiecīgā dalībvalsts var nolemt attiecīgajā apgabalā ierobežot PKN izplatību.

Attiecīgā dalībvalsts var nolemt nevis iznīcināt PKN, bet ierobežot tās izplatību pirms iepriekš minētā perioda beigām, ja invadētās zonas diametrs pārsniedz 20 kilometrus, PKN klātbūtnes pierādījumi ir konstatēti visā invadētajā zonā un uzkrātā pieredze liecina, ka konkrētajā situācijā PKN attiecīgajā apgabalā nav iespējams iznīcināt.

2. Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu nolemj iznīcināšanas pasākumu vietā piemērot ierobežošanas pasākumus, tā par šo lēmumu, norādot pamatojumu, informē Komisiju.

Gadījumos, kad piemēro 1. punkta otro daļu, Komisija attiecīgajā dalībvalstī veic izpēti, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti 1. punkta otrajā daļā paredzētie nosacījumi.

3. Norobežotos apgabalus, kuros saskaņā ar 1. punktu piemēro ierobežošanas pasākumus, attiecīgi apzīmē 5. panta 7. punktā minētajā sarakstā. Dalībvalstis drīkst piemērot ierobežošanas pasākumus tikai tajos norobežotajos apgabalos, kas minētajā sarakstā apzīmēti kā apgabali, kuros notiek PKN izplatības ierobežošana.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. punktā minētos pasākumus veiktu atbildīgo oficiālo iestāžu tehniski kvalificēts personāls vai citas tehniski kvalificētas personas, kas darbojas atbildīgo oficiālo iestāžu uzraudzībā.

Ja tiek piemēroti iznīcināšanas pasākumi saskaņā ar 6. pantu vai ierobežošanas pasākumi saskaņā ar 7. pantu, attiecīgās dalībvalstis paredz pasākumus attiecīgo tirgus dalībnieku un sabiedrības informēšanai.

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm pasākumus, ko tās ir veikušas, un pasākumus, ko tās nolēmušas veikt, lai saskaņā ar 6. pantu iznīcinātu PKN, vienā mēnesī no dienas, kad tās saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punkta pirmo daļu ir ziņojušas par PKN parādīšanos to teritorijas daļā, kur tās klātbūtne iepriekš nav konstatēta.

2. Ja dalībvalsts saskaņā ar 6. pantu veic PKN iznīcināšanas pasākumus, 1. punktā minētajā paziņojumā par pasākumiem norāda I pielikuma 2., 3., 4., 5., 7., 8. un 9. punktā minētos pasākumus, kas attiecas uz uzņēmīgu augu izciršanu, paraugu ņemšanu, testēšanu, augu aizvākšanu un likvidēšanu, un informāciju par I pielikuma 6. punktā minēto apsekojumu plāniem un organizāciju, tostarp pārbaužu, noņemamo paraugu un veicamo laboratorijas testu skaitu.

Ja dalībvalsts saskaņā ar 7. pantu veic PKN ierobežošanas pasākumus, 1. punktā minētajā paziņojumā par pasākumiem norāda II pielikuma 2. un 3. punktā minētos pasākumus, kas attiecas uz uzņēmīgu augu izciršanu, paraugu ņemšanu, testēšanu, augu aizvākšanu un likvidēšanu, un informāciju par apsekojumu plāniem un organizāciju, tostarp pārbaužu, noņemamo paraugu un veicamo laboratorijas testu skaitu.

Paziņojumā par pasākumiem apraksta arī pasākumus attiecīgo tirgus dalībnieku un sabiedrības informēšanai saskaņā ar 8. pantu un saskaņā ar 11. panta 1. punktu veicamās pārbaudes.

3. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņojumu par to pasākumu rezultātiem, ko tās saskaņā ar 6. un 7. pantu veikušas laikā no iepriekšējā gada 1. aprīļa līdz ziņojuma iesniegšanas gada 31. martam.

b) identificēto slimo, nokaltušo vai ugunsgrēka vai vētras skarto augu skaits, norādot to augu skaitu, kuri tika pilnībā iznīcināti meža ugunsgrēkā vai vētrā;

f) iznīcināto slimo, nokaltušo vai ugunsgrēka vai vētras skarto augu skaits, norādot to augu skaitu, kuri tika identificēti pirms attiecīgā laikposma sākuma;

g) slazdu skaits un atrašanās vieta un uzraudzības periods, kā arī notverto pārnesēju skaits, attiecīgās sugas, to pārnesēju skaits, kuri analizēti PKN klātbūtnes noteikšanai, to paraugu skaits, kuri analizēti PKN klātbūtnes noteikšanai attiecīgi buferzonā un invadētajā zonā, un to paraugu skaits, kuru PKN klātbūtnes testēšanas rezultāti bija pozitīvi, ja tādi ir.

Dalībvalstis vāc b) un f) punktos minēto informāciju šādos laikposmos: no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, no iepriekšējā gada 1. novembra līdz 31. decembrim un no 1. janvāra līdz 31. martam ziņojuma iesniegšanas gadā.

Nosūtot šo informāciju, dalībvalstis atsaucas uz attiecīgo informācijas vākšanas periodu.

4. Pēc 1. punktā minētā ziņojuma sniegšanas dalībvalstis katru gadu līdz 1. martam paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm pasākumus, ko tās šajā gadā nolēmušas veikt, lai saskaņā ar 6. pantu iznīcinātu PKN.

5. Ja dalībvalsts saskaņā ar 7. panta 1. punktu norobežotā apgabalā nolemj ierobežot PKN izplatību, tā uzreiz nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm attiecīgi pārskatītu 1. punktā minētā paziņojuma par pasākumiem versiju.

Ja paziņojums par pasākumiem attiecas uz norobežotu apgabalu, kurā piemēro ierobežošanas pasākumus saskaņā ar 7. pantu, tas var aptvert periodu līdz pieciem gadiem. Ja paziņojums aptver vairāk nekā vienu gadu, attiecīgās dalībvalstis līdz tā gada 31. oktobrim, kurā beidzas paziņojuma par pasākumiem darbības termiņš, nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm pārskatītu paziņojuma versiju.

Ja dalībvalsts nolemj ievērojami grozīt ierobežošanas pasākumus, paziņojumu par pasākumiem pārskata un nekavējoties nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

1. Uzņēmīgus augus un uzņēmīgu koksni un mizu pārvieto no norobežotiem apgabaliem uz apgabaliem, kas nav norobežoti apgabali, un no invadētām zonām uz buferzonām tikai tad, ja ir ievēroti III pielikuma 1. iedaļā minētie nosacījumi.

2. Invadētās zonās, kurās piemēro iznīcināšanas pasākumus, uzņēmīgus augus un uzņēmīgu koksni un mizu pārvieto tikai tad, ja ir ievēroti III pielikuma 2. iedaļā minētie nosacījumi.

3. Dalībvalstis var ierobežot uzņēmīgu augu un uzņēmīgas koksnes un mizas pārvietošanu invadētās zonās, kurās piemēro ierobežošanas pasākumus.

Pārbaudes, kas attiecas uz pārvietošanu no norobežotiem apgabaliem uz apgabaliem, kas nav norobežoti apgabali, un no invadētām zonām uz buferzonām

1. Dalībvalstis izlases veidā bieži pārbauda uzņēmīgus augus un uzņēmīgu koksni un mizu, kas tiek pārvietota no norobežotiem apgabaliem, kuri atrodas to teritorijā, uz apgabaliem, kas nav norobežoti apgabali, un no invadētām zonām, kuras atrodas to teritorijā, uz buferzonām.

Konkrētos gadījumos izvēloties pārbaužu veikšanas vietas, dalībvalstis pieņem lēmumus, pamatojoties uz risku, ka pārbaudāmie augi vai koksne un miza satur dzīvu PKN, un ņemot vērā kravu izcelsmi, attiecīgo augu vai koksnes un mizas uzņēmības pakāpi un to, vai par pārvietošanu atbildīgais tirgus dalībnieks iepriekš ir nodrošinājis atbilstību šā lēmuma un Lēmuma 2006/133/EK prasībām.

Uzņēmīgo augu un uzņēmīgās koksnes un mizas pārbaudes veic šādās vietās:

Dalībvalstis var nolemt papildus a)–d) apakšpunktā minētajām vietām veikt pārbaudes arī citās vietās.

Pārbaudes ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz III pielikuma 1. iedaļas prasībām, identitātes pārbaudi un, ja ir konstatēta neatbilstība vai ir aizdomas par neatbilstību minētajām prasībām, augu veselības pārbaudi, tostarp testus PKN klātbūtnes noteikšanai.

2. Dalībvalstis izlases veidā pārbauda uzņēmīgus augus un uzņēmīgu koksni un mizu, kas tiek pārvietota no norobežotiem apgabaliem, kuri atrodas ārpus to teritorijas, uz apgabaliem, kas atrodas to teritorijā un nav norobežoti apgabali.

Pārbaudes ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz III pielikuma 1. iedaļas prasībām, identitātes pārbaudi un augu veselības pārbaudi, tostarp testus PKN klātbūtnes noteikšanai.

3. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par 1. un 2. punktā minēto iepriekšējā gadā veikto pārbaužu laiku un rezultātiem.

Ja, pārbaudot uzņēmīgus augus vai uzņēmīgu koksni un mizu, tiek konstatēta PKN klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts par šo konstatējumu uzreiz ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Ja 11. pantā minētajās pārbaudēs atklājas, ka nav ievērotas III pielikuma 1. vai 2. iedaļas prasības, dalībvalsts, kas ir veikusi pārbaudes, nekavējoties veic kādu no šādiem pasākumiem:

b) neatbilstošo materiālu oficiālā uzraudzībā pārvieto uz īpaši šim nolūkam apstiprinātu apstrādes uzņēmumu, kur to termiski apstrādā tā, lai minimālā temperatūra visā uzņēmīgās koksnes un mizas biezumā vismaz 30 minūtes sasniegtu 56 °C, nodrošinot atbrīvošanos no dzīvām PKN un dzīviem pārnesējiem;

c) ja neatbilstošais materiāls sastāv no koksnes iepakojamā materiāla, ko faktiski izmanto priekšmetu pārvadāšanā, šo materiālu, neskarot III pielikumu, oficiālā uzraudzībā nogādā atpakaļ nosūtīšanas vietā vai vietā, kas atrodas aizturēšanas vietas tuvumā, lai priekšmetus atkārtoti iepakotu un koksnes iepakojamo materiālu iznīcinātu, izvairoties no PKN izplatīšanās riska.

1. Dalībvalstis, kuru teritorijā ir norobežoti apgabali, apstiprina apstrādes uzņēmumus, kas ir atbilstoši aprīkoti, lai saskaņā ar III pielikumu pildītu vienu vai vairākus šādus pienākumus:

a) apstrādātu uzņēmīgu koksni un mizu saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktu un 2. iedaļas 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu;

b) izsniegtu Komisijas Direktīvā 92/105/EEK ( 2 ) minētās augu pases uzņēmīgai koksnei un mizai, kas attiecīgajā apstrādes uzņēmumā apstrādāta saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, kā noteikts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā un 2. iedaļas 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā;

d) atbilstoši FAO Starptautiskā fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 15 II pielikumam, kā izklāstīts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā un minētā pielikuma 2. iedaļas 3. punktā, marķētu bišu stropus, putnu būrus un koksnes iepakojamo materiālu no koksnes, kura attiecīgajā apstrādes uzņēmumā apstrādāta saskaņā ar attiecīgi a) un c) apakšpunktu.

2. Apstiprināti apstrādes uzņēmumi nodrošina apstrādātās uzņēmīgās koksnes, mizas un koksnes iepakojamā materiāla izsekojamību.

1. Dalībvalstis, kuru teritorijā ir norobežots apgabals, apstiprina koksnes iepakojamā materiāla, bišu stropu un putnu būru ražošanas uzņēmumus, kas ir atbilstoši aprīkoti, lai saskaņā ar FAO Starptautiskā fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 15 II pielikumu marķētu koksnes iepakojamo materiālu, bišu stropus un putnu būrus, ko tie izgatavo no koksnes, kura apstrādāta apstiprinātā apstrādes uzņēmumā un kurai pievienota Direktīvā 92/105/EEK minētā augu pase.

Minētie ražošanas uzņēmumi turpmāk ir “apstiprināti koksnes iepakojamā materiāla ražotāji”.

2. Apstiprināti koksnes iepakojamā materiāla ražotāji koksnes iepakojamā materiāla ražošanai izmanto vienīgi koksni, kas piegādāta no īpaši šim nolūkam apstiprinātiem apstrādes uzņēmumiem un kam pievienota Direktīvā 92/105/EEK minētā augu pase, un nodrošina šajā nolūkā izmantotās koksnes izsekojamību līdz šiem apstrādes uzņēmumiem.

Apstiprinātu apstrādes uzņēmumu un apstiprinātu koksnes iepakojamā materiāla ražotāju uzraudzība

Dalībvalstis uzrauga apstiprinātos apstrādes uzņēmumus un apstiprinātos koksnes iepakojamā materiāla ražotājus, lai nodrošinātu, ka tie pareizi pilda tiem piešķirtajās atļaujās noteiktos pienākumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzību veiktu atbildīgo oficiālo iestāžu tehniski kvalificēts personāls vai citas tehniski kvalificētas personas, kas darbojas atbildīgo oficiālo iestāžu uzraudzībā.

Apstiprinātiem apstrādes uzņēmumiem un apstiprinātiem koksnes iepakojamā materiāla ražotājiem piešķirto atļauju anulēšana

1. Ja dalībvalsts, kas piešķīrusi atļauju, konstatē PKN klātbūtni uzņēmīgā koksnē, mizā vai koksnes iepakojamā materiālā, kuru apstrādājis apstiprināts apstrādes uzņēmums, atļauju nekavējoties anulē.

Ja dalībvalsts, kas piešķīrusi atļauju, konstatē PKN klātbūtni uzņēmīgā koksnes iepakojamā materiālā, kuru marķējis apstiprināts koksnes iepakojamā materiāla ražotājs, atļauju nekavējoties anulē.

2. Neskarot 1. punktu, ja dalībvalsts, kas piešķīrusi atļauju, konstatē, ka apstiprināts apstrādes uzņēmums vai apstiprināts koksnes iepakojamā materiāla ražotājs tam piešķirtajā atļaujā noteiktos pienākumus nepilda pareizi, tā veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 13. un 14. panta ievērošanu.

Apstiprinātu apstrādes uzņēmumu un apstiprinātu koksnes iepakojamā materiāla ražotāju saraksts

1. Dalībvalstis informē Komisiju par apstrādes uzņēmumu apstiprināšanu saskaņā ar 13. pantu un par koksnes iepakojamā materiāla ražotāju apstiprināšanu saskaņā ar 14. pantu, kā arī par tiem piešķirto atļauju atsaukšanu.

2. Komisija izveido un nosūta dalībvalstīm apstiprināto apstrādes uzņēmumu un apstiprināto koksnes iepakojamā materiāla ražotāju sarakstu. Saraksta A daļā iekļauj apstiprinātos apstrādes uzņēmumus. Saraksta B daļā iekļauj apstiprinātos koksnes iepakojamā materiāla ražotājus. Sarakstu atjaunina, ņemot vērā no dalībvalstīm saņemto informāciju.

Šā lēmuma III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta otro teikumu un 2. iedaļas 2. punkta c) apakšpunkta otro teikumu piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Dalībvalstis 9. panta 1. punktā paredzētajā paziņojumā iekļauj minēto pasākumu sīku aprakstu.

2. Veidojot norobežotu apgabalu, attiecīgā dalībvalsts šajā apgabalā nekavējoties izveido zonu vismaz 500 metru rādiusā ap katru uzņēmīgo augu, kurā konstatēta PKN klātbūtne (turpmāk “kailcirtes zona”). Šīs zonas faktisko rādiusu ap katru uzņēmīgo augu, kurā konstatēta PKN klātbūtne, nosaka, ņemot vērā risku, ka pārnesēji var pārnest PKN tālāk par 500 metriem no uzņēmīgā auga.

Kailcirtes zonā visus uzņēmīgos augus nocērt, aizvāc un likvidē. Augus cērt un iznīcina, virzoties no zonas ārpuses uz centru. Veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai ciršanas laikā nepieļautu PKN un tās pārnesēju izplatīšanos.

Pēc nociršanas ņem paraugus no visiem nokaltušajiem vai slimajiem augiem un vairākiem veselīga izskata augiem, ko izvēlas atkarībā no PKN izplatīšanās riska konkrētajā gadījumā. Paraugus ņem no vairākām katra auga daļām, tostarp no vainaga, un jo īpaši no tām daļām, kurās ir redzamas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes. Paraugus ņem arī no zāģētiem stumbriem, mežizstrādes pārpalikumiem un dabiskas izcelsmes atkritumiem, kuros manāmas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes un kas atrodas norobežotajos apgabalos, kur uzņēmīgo augu vītes simptomi nav sagaidāmi vai sagaidāmi vēlākā laikposmā. Šos paraugus testē, lai noteiktu PKN klātbūtni.

3. Ja dalībvalsts secina, ka 2. punktā minētās 500 metru rādiusa kailcirtes zonas izveidei ir nepieņemama sociālā vai vides ietekme, kailcirtes zonas minimālo rādiusu var samazināt līdz 100 metriem ap katru uzņēmīgo augu, kurā konstatēta PKN klātbūtne.

Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā dalībvalsts secina, ka dažu atsevišķu kailcirtes zonā augošu augu nociršana nav piemērots pasākums, tikai attiecībā uz šiem augiem var veikt alternatīvu PKN iznīcināšanas pasākumu, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni pret PKN izplatīšanos. Šā secinājuma pamatojumu un alternatīvā pasākuma aprakstu dara zināmu Komisijai 9. panta 1. punktā paredzētajā paziņojumā.

4. Ja piemēro 3. punktu, attiecībā uz katru uzņēmīgo augu, kas nav nocirsts un atrodas 100–500 metru attālumā no uzņēmīgiem augiem, kuros konstatēta PKN klātbūtne, pirms pārnesēju lidošanas sezonas, tās laikā un pēc tās pārbauda, vai šiem augiem nav pazīmju vai simptomu, kas liecina par PKN klātbūtni.

Ja konstatē šos simptomus vai pazīmes, ņem auga paraugus un testē, lai noteiktu PKN klātbūtni. Šo uzņēmīgo augu paraugus ņem no vairākām auga daļām, tostarp no vainaga. Attiecīgā dalībvalsts lidošanas sezonā veic pārnesēju intensīvus apsekojumus, ņemot pārnesēju paraugus un tos testējot, lai noteiktu PKN klātbūtni.

Minētos pasākumus piemēro, līdz tiek pabeigta izskaušana, kā paredzēts 6. panta 1. punktā, vai līdz brīdim, kad ir apstiprināti 7. panta 1. punktā paredzētie ierobežošanas pasākumi.

5. Ja dalībvalstij ir pierādījumi, ka attiecīgajā apgabalā pārnesēju klātbūtne nav konstatēta pēdējos trijos gados, pamatojoties uz apsekojumiem, ko saskaņā ar FAO Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu Nr. 4 ( 3 ) veic, lai noteiktu pārnesēju klātbūtni, un ņemot vērā pārnesēju izplatīšanās spēju, kailcirtes zonas minimālais rādiuss ir 100 m ap katru uzņēmīgo augu, kurā konstatēta PKN klātbūtne.

6. Dalībvalstis pārnesēja lidošanas sezonas laikā un ārpus tās veic uzņēmīgo augu apsekojumus norobežotajos apgabalos, pārbaudot šos augus un pārnesējus un ņemot un testējot to paraugus, lai noteiktu PKN klātbūtni. Tās veic arī PKN pārnesēju apsekojumus lidošanas sezonas laikā. Šajos apsekojumos īpašu uzmanību pievērš uzņēmīgiem augiem, kas ir nokaltuši, slimi vai kurus skāris ugunsgrēks vai vētra. Šo uzņēmīgo augu paraugus ņem no vairākām katra auga daļām, tostarp no vainaga. Apsekojumus veic arī attiecībā uz zāģētiem stumbriem, mežizstrādes pārpalikumiem un dabiskas izcelsmes atkritumiem, kuros manāmas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes un kas atrodas norobežotajos apgabalos, kur uzņēmīgo augu vītes simptomi nav sagaidāmi vai sagaidāmi vēlāk. Apsekojumu intensitāte 3 000 m rādiusā ap katru uzņēmīgo augu, kurā atklāta PKN, ir vismaz četras reizes lielāka nekā no 3 000 metru zonas līdz buferzonas ārējai robežai.

7. Dalībvalstis visā norobežotajā apgabalā identificē un nocērt visus uzņēmīgos augus, kuros konstatēta PKN klātbūtne, kā arī nokaltušus, slimus vai ugunsgrēka vai vētras skartus augus. Dalībvalstis aizvāc un iznīcina nocirstos augus un ciršanas atliekas, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai līdz ciršanas beigām nepieļautu PKN un tās pārnesēju izplatīšanos. Tās ievēro šādus nosacījumus:

a) uzņēmīgus augus, kas identificēti ārpus pārnesēju lidošanas sezonas, līdz nākamajai lidošanas sezonai nocērt un iznīcina uz vietas vai aizvāc, koksni un mizu apstrādājot, kā norādīts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai pārstrādājot, kā norādīts III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā;

b) uzņēmīgus augus, kas identificēti pārnesēju lidošanas sezonā, nekavējoties nocērt un iznīcina uz vietas vai aizvāc, koksni un mizu apstrādājot, kā norādīts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai pārstrādājot, kā norādīts III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā.

No nocirstiem uzņēmīgiem augiem, kuros PKN klātbūtne vēl nav konstatēta, ņem paraugus un testē, lai noteiktu PKN klātbūtni, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamību ļauj apstiprināt, ka PKN klātbūtnes līmenis šajos uzņēmīgajos augos nepārsniedz 0,1 %.

Ja piemēro 5. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par šā punkta pirmajā daļā minēto uzņēmīgo augu paraugu ņemšanu un testēšanu, lai noteiktu PKN klātbūtni, kokus nenocērtot un izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamību ļauj apstiprināt, ka PKN klātbūtnes līmenis šajos uzņēmīgajos augos nepārsniedz 0,1 %. Pirmais teikums neattiecas uz uzņēmīgiem augiem, kuros konstatēta PKN klātbūtne.

8. Ja norobežotajā apgabalā pārnesēju lidošanas sezonā tiek identificēta uzņēmīga koksne, kā minēts 7. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis nocirstu uzņēmīgu augu apaļkokus uzreiz pēc nociršanas nomizo vai apstrādā ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, vai pārklāj ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu. Pēc nomizošanas, apaļkoku apstrādes vai pārklāšanas uzņēmīgo koksni oficiālā uzraudzībā nekavējoties pārvieto uz glabāšanas vietu vai apstiprinātu apstrādes uzņēmumu. Koksni, kas nav nomizota, glabāšanas vietā vai apstiprinātajā apstrādes uzņēmumā nekavējoties vēlreiz apstrādā ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, vai pārklāj ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu.

Ja dalībvalsts secina, ka mizas noņemšana, apstrāde ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, un pārklāšana ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu nav piemērota, koksni, kas nav nomizota, uz vietas nekavējoties iznīcina.

Uzņēmīgo augu ciršanas laikā radušos koksnes atkritumus, kas paliek uz vietas, un nenomizotu koksni, ko iznīcina uz vietas, šķeldo gabalos, kuru biezums ir mazāks nekā 3 cm un platums – mazāk nekā 3 cm.

8.a Atkāpjoties no 7. punkta b) apakšpunkta, ja dalībvalsts secina, ka ugunsgrēka vai vētras skartu uzņēmīgu augu izciršanu un aizvākšana pārnesēju lidošanas sezonā nav piemērota, attiecīgā dalībvalsts var nolemt šo augu izciršanu un aizvākšanu veikt pirms nākamās lidošanas sezonas.

Neskarot 6. punktu, attiecīgā dalībvalsts lidošanas sezonā veic intensīvus apsekojumus ugunsgrēka vai vētras skartajos apgabalos, ņemot šo pārnesēju paraugus un testējot, lai noteiktu PKN klātbūtni, un, ja tā tiek apstiprināta, veic apkārtējā teritorijā esošo uzņēmīgo augu apsekojumus, pārbaudot, ņemot paraugus un testējot tos augus, kuriem ir pazīmes vai simptomi, kas liecina par PKN vai tās pārnesēju klātbūtni.

9. Dalībvalstis aizvāc un iznīcina visus uzņēmīgos augus, ko audzē stādīšanai paredzētu augu ražošanas vietās, kurās kopš pēdējā pilnā audzēšanas cikla sākuma ir atklāta PKN, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai šo darbību laikā nepieļautu PKN un tās pārnesēju izplatīšanos.

9.a Dalībvalstis visā buferzonā identificē nocirstos uzņēmīgos augus, uz kuriem neattiecas 7., 8. un 9. punkts. Dalībvalstis aizvāc minētos augus un ciršanas atliekas, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nepieļautu, ka tie darbojas kā PKN un tās pārnesēju atraktanti.

10. Dalībvalstis nodrošina higiēnas protokolu, kas attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kuri pārvadā meža produktus un meža produktu pārstrādes iekārtas, lai nodrošinātu, ka ar šiem transportlīdzekļiem un iekārtām nevar izplatīties PKN.

1. Dalībvalstis saskaņā ar 7. pantu veic pasākumus norobežotajos apgabalos vismaz ar 20 kilometru platu buferzonu, lai saskaņā ar 2. un 3. punktu ierobežotu PKN izplatību.

Dalībvalstis 9. panta 1. punktā paredzētajā paziņojumā iekļauj minēto pasākumu sīku aprakstu.

2. Dalībvalstis katru gadu veic uzņēmīgo augu un pārnesēju apsekojumus invadētajās zonās, pārbaudot šos augus un pārnesējus un ņemot un testējot to paraugus, lai noteiktu PKN klātbūtni. Šajos apsekojumos īpašu uzmanību pievērš uzņēmīgiem augiem, kas ir nokaltuši, slimi vai kurus skāris ugunsgrēks vai vētra. Uzmanību pievērš tām invadētās zonas daļām, kas robežojas ar buferzonām, lai aizsargātu šīs zonas. Dalībvalstis nocērt visus uzņēmīgos augus, kuros konstatēta PKN klātbūtne, un aizvāc un iznīcina nocirstos augus un ciršanas atliekas, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nepieļautu PKN un tās pārnesēju izplatīšanos.

a) dalībvalstis pārnesēja lidošanas sezonas laikā un ārpus tās veic uzņēmīgo augu apsekojumus buferzonās, pārbaudot šos augus un pārnesējus un ņemot un testējot to paraugus, lai noteiktu PKN klātbūtni. Tās veic arī PKN pārnesēju apsekojumus lidošanas sezonas laikā. Apsekojumos īpašu uzmanību pievērš uzņēmīgiem augiem, kas ir nokaltuši, slimi vai kurus skāris ugunsgrēks vai vētra, un pārnesējiem, kas atrodas apgabalos, kur varētu būt sastopama PKN vai kur var sagaidīt novēlotu simptomu izpausmi. Uzņēmīgo augu paraugus ņem no vairākām katra auga daļām, tostarp no vainaga. Apsekojumus veic arī attiecībā uz zāģētiem stumbriem, mežizstrādes pārpalikumiem un dabiskas izcelsmes atkritumiem, kuros manāmas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes un kas atrodas norobežotajos apgabalos, kur uzņēmīgo augu vītes simptomi nav sagaidāmi;

b) dalībvalstis visā attiecīgo buferzonu teritorijā identificē un nocērt visus uzņēmīgos augus, kas ir atmiruši, slimi vai ir ugunsgrēku vai vētru skarti. Dalībvalstis aizvāc un iznīcina nocirstos augus un ciršanas atliekas, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai ciršanas laikā un līdz nocirsto augu un ciršanas atlieku iznīcināšanai nepieļautu PKN un tās pārnesēju izplatīšanos, un ievēro šādus nosacījumus.

i) Uzņēmīgus augus, kas identificēti ārpus pārnesēju lidošanas sezonas, līdz nākamajai lidošanas sezonai nocērt un iznīcina uz vietas, oficiālā kontrolē pārvieto uz invadēto zonu vai aizvāc. Aizvākšanas gadījumā šo augu koksni un mizu apstrādā, kā norādīts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai pārstrādā, kā norādīts III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā.

ii) Uzņēmīgus augus, kas identificēti pārnesēju lidošanas sezonā, nekavējoties nocērt un iznīcina uz vietas, oficiālā kontrolē pārvieto uz invadēto zonu vai aizvāc. Aizvākšanas gadījumā šo augu koksni un mizu apstrādā, kā norādīts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai pārstrādā, kā norādīts III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā.

Ja dalībvalsts secina, ka lidošanas sezonas laikā identificēto un ugunsgrēka vai vētras skarto uzņēmīgo augu izciršana, aizvākšana un iznīcināšana nav piemērota, attiecīgā dalībvalsts var nolemt šo augu izciršanu, aizvākšanu un iznīcināšanu veikt līdz nākamās lidošanas sezonas sākumam. Šādas izciršanas un aizvākšanas laikā attiecīgos uzņēmīgos augus iznīcina uz vietas vai aizvāc, un to koksni un mizu apstrādā atbilstoši III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktam vai pārstrādā atbilstoši III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktam. Ja piemēro šo atkāpi un neskarot a) apakšpunktu, attiecīgā dalībvalsts lidošanas sezonā veic intensīvus apsekojumus ugunsgrēka vai vētras skartajā apgabalā, ņemot paraugus un testējot slimības pārnesējus, lai noteiktu PKN klātbūtni, un, ja tā apstiprinās, veic apkārtējā teritorijā esošo uzņēmīgo augu intensīvus apsekojumus, pārbaudot, ņemot paraugus un testējot tos augus, kuriem ir pazīmes vai simptomi, kas liecina par PKN klātbūtni.

Atkāpjoties no i) un ii) punkta, Portugāle var nolemt cirst, aizvākt un iznīcināt uzņēmīgos augus, kurus atbildīgā oficiālā iestāde ir norādījusi kā 2017. gada ugunsgrēka skartus, ilgākā periodā, bet vēlākais līdz 2020. gada 31. martam. Minētajā periodā ciršanā, aizvākšanā un iznīcināšanā prioritāri ir tie uzņēmīgie augi, kuri atrodas šādos apgabalos:

Šos uzņēmīgos augus nocērt un iznīcina uz vietas, oficiālā kontrolē pārvieto uz invadēto zonu vai aizvāc. Tādā gadījumā šo augu koksni un mizu apstrādā, kā norādīts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai pārstrādā, kā norādīts III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā. Uzņēmīgos augus, kurus slimības pārnesējs kukainis nevar izmantot sava dzīves cikla pabeigšanai, var atstāt uz vietas neiznīcinot.

Portugāle līdz 2018. gada 31. maijam Komisijai un dalībvalstīm iesniedz gada rīcības plānu, kurā iekļauj kartes, kurās atzīmētas ugunsgrēkā skarto augu atrašanās vietas buferzonā, otrajā apakšdaļā minēto apgabalu atrašanās vieta, un norāda šo apgabalu izvēles pamatojumu, pasākumus, kas veicami, lai mazinātu PKN invāzijas risku līdz minēto augu izciršanai, aizvākšanai un iznīcināšanai, tostarp intensīvākus uzņēmīgo augu un slimības pārnesēju apsekošanas pasākumus, lai agrīni atklātu PKN klātbūtni, un šo pasākumu izpildes termiņus. Portugāle līdz 2019. gada 31. maijam iesniedz vēl vienu gada rīcības plānu ar tādu pašu saturu.

Reizi gadā novērtē, cik lielu risku minētie augi rada, un rīcības plānu attiecīgi atjaunina. Rīcības plānā paredzētos pasākumus ņem vērā, sagatavojot 9. pantā minēto vispārējo rīcības plānu.

Līdz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc attiecīgā gada Portugāle Komisijai un dalībvalstīm iesniedz ziņojumu par gada rezultātiem, arī norādot, vai intensīvajos apsekojumos ir atklāti slimības pārnesēji, un atjaunināto rīcības plānu, ja tāds ir.

No nocirstajiem uzņēmīgajiem augiem, izņemot mežu ugunsgrēkos pilnīgi iznīcinātos augus, ņem paraugus un testē, lai noteiktu PKN klātbūtni, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamību ļauj apstiprināt, ka PKN ir sastopama ne vairāk kā 0,02 % šo uzņēmīgo augu;

c) ja buferzonā pārnesēju lidošanas sezonā tiek identificēta uzņēmīga koksne, kā minēts b) apakšpunktā, dalībvalstis nocirstu uzņēmīgu augu apaļkokus uzreiz pēc nociršanas nomizo vai apstrādā ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, vai pārklāj šos apaļkokus ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu.

Pēc nomizošanas, apstrādes vai pārklāšanas uzņēmīgo koksni oficiālā uzraudzībā nekavējoties pārvieto uz glabāšanas vietu vai apstiprinātu apstrādes uzņēmumu. Koksni, kas nav nomizota, glabāšanas vietā vai apstiprinātajā apstrādes uzņēmumā nekavējoties vēlreiz apstrādā ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, vai pārklāj ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu.

Uzņēmīgo augu ciršanas laikā radušos koksnes atkritumus, kas paliek uz vietas, šķeldo gabalos, kuru biezums un platums nepārsniedz trīs centimetrus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja dalībvalsts secina, ka mizas noņemšana, apstrāde ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, un pārklāšana ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu nav piemērota, koksni, kas nav nomizota, uz vietas nekavējoties iznīcina. Ja piemēro šo atkāpi, uzņēmīgo augu ciršanas laikā radušos koksnes atkritumus, kas paliek uz vietas, un nenomizotu koksni, ko iznīcina uz vietas, šķeldo gabalos, kuru biezums ir mazāks nekā 3 cm un platums – mazāk nekā 3 cm.

3.a Dalībvalstis visās buferzonās identificē arī tos nocirstos uzņēmīgos augus, kas nav minēti 3. punkta b) apakšpunktā. Dalībvalstis aizvāc minētos augus un ciršanas atliekas, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nepieļautu, ka tie darbojas kā PKN un tās pārnesēju atraktanti.

4. Dalībvalstis nodrošina higiēnas protokolu, kas attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kuri pārvadā meža produktus un meža produktu pārstrādes iekārtas, lai nodrošinātu, ka ar šiem transportlīdzekļiem un iekārtām nevar izplatīties PKN.

Nosacījumi uzņēmīgu augu un uzņēmīgas koksnes un mizas pārvietošanai Savienībā saskaņā ar 10. pantu

Nosacījumi uzņēmīgu augu un uzņēmīgas koksnes un mizas pārvietošanai no norobežotiem apgabaliem uz apgabaliem, kas nav norobežoti apgabali, un no invadētām zonām uz buferzonām

a) tā ir atbilstoši termiski apstrādāta apstiprinātā apstrādes uzņēmumā tā, lai minimālā temperatūra visā uzņēmīgās koksnes un mizas biezumā vismaz 30 minūtes sasniegtu 56 °C, nodrošinot atbrīvošanos no dzīvām PKN un dzīviem pārnesējiem. Kompostēšanas termiskās apstrādes gadījumā kompostēšanu veic saskaņā ar apstrādes specifikāciju, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 18. panta 2. punktā minēto procedūru;

b) tai ir pievienota Direktīvā 92/105/EEK minētā augu pase, ko izdevis apstiprināts apstrādes uzņēmums; attiecībā uz uzņēmīgu koksni, kas ir bišu stropu vai putnu būru formā, tai ir pievienota minētā augu pase vai tā ir marķēta atbilstoši FAO Starptautiskā fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 15 II pielikumam;

c) ja tā nav nomizota, to nepārvieto pārnesēju lidošanas sezonā vai pārvieto, pārklājot ar aizsargpārklāju, kas nodrošina, ka PKN vai pārnesēju invāzija nav iespējama.

a) tas ir apstrādāts apstiprinātā apstrādes uzņēmumā, izmantojot kādu no apstiprinātajām apstrādes metodēm, kas minētas FAO Starptautiskā fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 15 “Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija” ( 4 ) I pielikumā, nodrošinot atbrīvošanos no dzīvām PKN un dzīviem pārnesējiem;

4. Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzņēmīgu koksni drīkst pārvietot no norobežotā apgabala vai pārvietot no invadētās zonas uz buferzonu, lai nekavējoties apstrādātu apstiprinātā apstrādes uzņēmumā, kas atrodas vistuvāk norobežotajam apgabalam vai invadētajai zonai, ja attiecīgajā apgabalā vai zonā nav atbilstoša apstrādes uzņēmuma.

a) nocirstu uzņēmīgu augu pārvaldība, apstrāde, glabāšana un pārvadāšana saskaņā ar I pielikuma 8. un 10. punktu un II pielikuma 3. punkta c) apakšpunktu un 4. punktu nodrošina, ka pārnesēju klātbūtne šajā koksnē vai izkļūšana no tās nav iespējama;

b) koksni pārvieto ārpus pārnesēju lidošanas sezonas vai pārklāj ar aizsargpārklāju, nodrošinot, ka citu augu, koksnes vai mizas invāzija ar PKN vai pārnesējiem nav iespējama;

5. Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzņēmīgu koksni un mizu, kas sašķeldota gabalos, kuru biezums un platums nepārsniedz trīs centimetrus, drīkst pārvietot no norobežotā apgabala uz apstiprinātu apstrādes uzņēmumu, kas atrodas vistuvāk šim apgabalam, vai no invadētās zonas uz buferzonu, lai izmantotu kā kurināmo, ja ir ievēroti 4. punkta otrās daļas b) un c) apakšpunkta nosacījumi.

Nosacījumi uzņēmīgu augu un uzņēmīgas koksnes un mizas pārvietošanai invadētās zonās, kurās piemēro iznīcināšanas pasākumus

b) to izmanto pārstrādes uzņēmumā kā kurināmo vai citiem ar iznīcināšanu saistītiem nolūkiem, nodrošinot atbrīvošanos no dzīvām PKN un dzīviem pārnesējiem;

c) to atbilstoši termiski apstrādātā apstiprinātā apstrādes uzņēmumā tā, lai minimālā temperatūra visā koksnes un mizas biezumā vismaz 30 minūtes sasniegtu 56 °C, nodrošinot atbrīvošanos no dzīvām PKN un dzīviem pārnesējiem. Kompostēšanas termiskās apstrādes gadījumā kompostēšanu veic saskaņā ar apstrādes specifikāciju, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

a) koksni vai mizu pārvieto oficiālā uzraudzībā un ārpus pārnesēju lidošanas sezonas vai pārklāj ar aizsargpārklāju, nodrošinot, ka citu augu, koksnes vai mizas invāzija ar PKN vai pārnesējiem nav iespējama;

b) koksni vai mizu, kas apstrādāta saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, drīkst pārvietot, ja tai ir pievienota apstiprināta apstrādes uzņēmuma izsniegta augu pase.

Šis punkts neattiecas ne uz koksnes iepakojamo materiālu, ne uz uzņēmīgu koksni, kas iegūta no individuāli testētiem augiem, kuri atzīti par brīviem no PKN.

( 3 ) Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāts, Starptautiskais fitosanitāro pasākumu standarts Nr. 4: “Prasības no kaitīgā organisma brīvu teritoriju noteikšanai” (1995. g.).

( 4 ) Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta Starptautiskais fitosanitāro pasākumu standarts Nr. 15 “Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija” (2009. g.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/226 izziņots ar dokumenta numuru C(2015 (2015. gada 11. februāris),	L 37	21	13.2.2015
►M2	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/427 izziņots ar dokumenta numuru C(2017 (2017. gada 8. marts),	L 64	109	10.3.2017
►M3	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/618 izziņots ar dokumenta numuru C(2018 (2018. gada 19. aprīlis),	L 102	17	23.4.2018