1. dažādām ar pilota apliecībām saistītām kvalifikācijas atzīmēm, nosacījumus, ar kādiem šīs apliecības izdod, uztur to derīgumu, groza, ierobežo, aptur vai atsauc, apliecību turētāju tiesības un pienākumus, nosacījumus, ar kādiem notiek jau izdoto nacionālo pilota apliecību un nacionālo lidotāja–inženiera apliecību konvertācija par pilota licencēm, kā arī nosacījumus trešo valstu izdoto apliecību pieņemšanai;

2. par mācību lidojumu vai simulēto mācību lidojumu nodrošināšanu un pilotu prasmju novērtēšanu atbildīgo personu sertificēšanai;

3. par dažādām pilotu veselības apliecībām, nosacījumus, ar kādiem veselības apliecības izdod, uztur to derīgumu, groza, ierobežo, aptur vai atsauc, veselības apliecību turētāju tiesības un pienākumus, kā arī nosacījumus, ar kādiem notiek nacionālo veselības apliecību konvertācija par vispārēji atzītām veselības apliecībām;

4. aviācijas medicīnas ekspertu sertifikācijai, kā arī nosacījumus, kuriem atbilstoši aviācijas medicīnas pārbaudes var veikt vispārējās medicīniskās prakses ārsts;

5. salona apkalpes locekļu regulārajām aviācijas medicīnas pārbaudēm, kā arī par šo pārbaužu veikšanu atbildīgo personu kvalifikācijai;

6. nosacījumi, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, ierobežo, aptur vai atsauc salona apkalpes locekļu apliecības, kā arī salona apkalpes locekļu apliecību turētāju tiesības un pienākumus;

7. nosacījumi, saskaņā ar kuriem izdod, uztur spēkā, groza, ierobežo, aptur vai atsauc sertifikātus pilotu mācību organizācijām un aviācijas medicīnas centriem, kas iesaistīti civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes kvalificēšanā;

8. prasības lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu sertifikācijai un organizācijām, kas izmanto šādas iekārtas;

9. prasības vadības un pārvaldības sistēmai, kas dalībvalstīm, Aģentūrai un organizācijām jāizpilda saistībā ar 1.–8. punktā minētajiem noteikumiem.

1) “FCL daļas apliecība” (Part-FCL licence) ir gaisa kuģa apkalpes apliecība, kas atbilst I pielikuma prasībām;

2) “JAR” ir apvienoto aviācijas institūciju pieņemtās vienotās prasības aviācijai, kuras piemēro kopš 2009. gada 30. jūnija;

3) “viegla lidaparāta pilota apliecība (LAPL)” ir amatierpilota apliecība, kas minēta Regulas (EK) Nr. 216/2008 7. pantā;

4) “JAR atbilstoša apliecība” ir pilota apliecība un ar to saistītās kvalifikācijas atzīmes, sertifikāti, atļaujas un/vai kvalifikācijas, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros atspoguļojas JAR prasības, un procedūrām ir izdevusi vai atzinusi dalībvalsts, kas izpildījusi attiecīgās JAR prasības, un kuru – saistībā ar šādu JAR – ierosina savstarpēji atzīt apvienoto aviācijas institūciju sistēmā;

5) “JAR neatbilstoša apliecība” ir pilota apliecība, ko izdevusi vai atzinusi dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet kuru – saistībā ar attiecīgo JAR – neierosina savstarpēji atzīt;

6) “prasību izpildes ieskaitīšana” ir iepriekšējās pieredzes vai kvalifikācijas atzīšana;

7) “prasību izpildes ieskaitīšanas ziņojums” ir ziņojums, uz kura pamata var atzīt iepriekšēju pieredzi vai kvalifikāciju;

8) “konvertācijas ziņojums” ir ziņojums, uz kura pamata apliecību var konvertēt par FCL daļas apliecību;

9) “JAR atbilstoša pilota veselības apliecība un aviācijas medicīnas eksperta apliecība” ir apliecība, kuru saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros atspoguļojas JAR prasības, un procedūrām ir izdevusi vai atzinusi dalībvalsts, kas izpildījusi attiecīgās JAR prasības, un kuru – saistībā ar šādu JAR – ierosina savstarpēji atzīt apvienoto aviācijas institūciju sistēmā;

10) “JAR neatbilstoša pilota veselības apliecība un aviācijas medicīnas eksperta apliecība” ir apliecība, kuru saskaņā ar valsts tiesību aktiem izdevusi vai atzinusi dalībvalsts, bet kuru – saistībā ar attiecīgo JAR – neierosina savstarpēji atzīt;

11) “salona apkalpes loceklis” ir atbilstīgi kvalificēts apkalpes loceklis, kurš nav lidojumu apkalpes loceklis vai tehniskās apkalpes loceklis un kuram ekspluatants ir uzticējis ekspluatācijas laikā veikt ar pasažieru un lidojuma drošību saistītus uzdevumus;

12) “gaisa kuģa apkalpe” ir lidojuma apkalpe un salona apkalpe;

13) “JAR atbilstīgs sertifikāts, apstiprinājums vai organizācija” ir sertifikāts vai apstiprinājums, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros atspoguļotas JAR prasības un procedūras, izdevusi vai atzinusi dalībvalsts, kas izpildījusi attiecīgās JAR prasības, vai organizācija, kuru šāda dalībvalsts ir sertificējusi, apstiprinājusi, reģistrējusi vai atzinusi, un kas apvienoto aviācijas iestāžu sistēmā ir ieteikts savstarpējai atzīšanai saistībā ar šīm JAR prasībām;

14) “pieņemami līdzekļi atbilstības panākšanai (AMC)” ir nesaistoši standarti, ko Aģentūra pieņēmusi, lai piedāvātu līdzekļu klāstu, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem;

15) “alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai (AltMoC)” ir tādi līdzekļi, kas nodrošina alternatīvu esošiem AMC vai nodrošina jaunus līdzekļus, lai varētu panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi attiecīgus AMC;

16) “apstiprināta mācību organizācija (ATO)” ir organizācija, kas, pamatojoties uz apstiprinājumu, kurš izdots saskaņā ar 10.a panta 1. punkta pirmo daļu, ir tiesīga apmācīt pilotus;

17) “pamatlīmeņa instrumentālo lidojumu trenažieris (BITD)” ir uz zemes izvietota trenažieru iekārta, kas paredzēta pilotu apmācībai un kas ir attiecīgās lidmašīnu klases studentpilota postenis; tajā var būt instrumentu paneļi, kas attēloti uz ekrāna, un ar atsperēm noslogotas lidojuma vadības ierīces, nodrošinot vismaz instrumentālo lidojumu procedūru apmācības iespējas;

18) “sertifikācijas specifikācijas (CS)” ir Aģentūras pieņemti tehniskie standarti, kuros norādīti līdzekļi, ko organizācija var izmantot sertifikācijas nolūkā;

19) “lidojumu instruktors (FI)” ir instruktors, kas saskaņā ar I pielikuma (FCL daļa) J apakšiedaļu ir tiesīgs nodrošināt apmācību gaisa kuģī;

20) “lidojumu simulācijas trenažieru iekārta (FSTD)” ir pilotu apmācībai paredzēta iekārta, kas:

a) attiecībā uz lidmašīnām ir pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS), lidojuma trenažieru iekārta (FTD), lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris (FNPT) vai pamatlīmeņa instrumentālo lidojumu trenažieris (BITD);

b) attiecībā uz helikopteriem ir pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS), lidojuma trenažieru iekārta (FTD) vai lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris (FNPT);

21) “FSTD kvalifikācija” ir FSTD tehnisko iespēju līmenis, kāds norādīts sertifikācijas specifikācijās, kas saistītas ar attiecīgo FSTD;

22) organizācijas “galvenā darījumdarbības vieta” ir organizācijas galvenais birojs vai reģistrēts birojs, kur tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un šajā regulā minēto darbību operatīvā kontrole;

23) “kvalifikācijas pārbaužu rokasgrāmata (QTG)” ir dokuments, ar kuru pierāda, ka FSTD veiktspējas un izmantošanas īpašības atbilst attiecīgajām gaisa kuģa, lidmašīnu klases vai helikoptera tipa īpašībām, kas ir simulētas saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem, un ir izpildītas visas piemērojamās prasības. Nolūkā atvieglot apstiprināšanu QTG ietver gan informāciju par gaisa kuģi, lidmašīnas klasi vai helikoptera tipu, gan informāciju par FSTD;

24) “deklarētā mācību organizācija (DTO)” ir organizācija, kas, pamatojoties uz deklarāciju, kura sniegta saskaņā ar 10.a panta 1. punkta otro daļu, ir tiesīga apmācīt pilotus;

25) “DTO mācību programma” ir DTO izstrādāts dokuments, kurā sīki izklāstīts attiecīgās DTO nodrošinātais mācību kurss.

a) II pielikuma noteikumiem vai

b) konvertācijas ziņojumā noteiktajiem elementiem.

a) apspriežoties ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk – aģentūra), sagatavo dalībvalsts, kas izdevusi attiecīgo pilota apliecību;

b) ziņojumā norāda valsts prasības, uz kuru pamata pilota apliecības izsniegtas;

c) tajā apraksta pilotiem piešķirtās tiesības;

d) tajā norāda, par kurām I pielikuma prasībām to izpilde ir ieskaitīta;

e) norāda ierobežojumus, kas jāiekļauj FCL daļas apliecībās, un visas prasības, kas pilotam jāizpilda, lai šie ierobežojumi tiktu atcelti.

a) šīs tiesības attiecas tikai uz attiecīgās valsts teritoriju vai tās daļu;

b) tiesības piešķir ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā, attiecībā uz lidojumiem ar viena virzuļdzinēja lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 2 000 kg, un izslēdzot iespēju pārvadāt pasažierus;

c) šīs atļaujas izdod, pamatojoties uz individuālu drošuma riska novērtējumu, ko veic instruktors pēc tam, kad dalībvalsts ir veikusi vispārēju drošības riska iepriekšēju novērtējumu;

d) dalībvalstis iesniedz regulārus ziņojumus Komisijai un aģentūrai ik pēc trīs gadiem.

a) dalībvalsts šo atļauju izdod tikai tad, kad to pamato īpaša vietēja vajadzība, kuru nevar apmierināt ar šajā regulā noteiktajām kvalifikācijas atzīmēm;

b) ar atļauju piešķirto tiesību tvēruma pamatā ir īpašs riska novērtējums, kuru veikusi attiecīgā dalībvalsts, ņemot vērā apmācības apmēru, kas vajadzīgs, lai sasniegtu nepieciešamo pilota kompetences līmeni;

c) atļaujā paredzētās tiesības attiecas vienīgi uz attiecīgās dalībvalsts nacionālās teritorijas gaisa telpu vai tās daļām;

d) atļauju izdod pretendentiem, kas apguvuši attiecīgu mācību kursu kvalificētu instruktoru vadībā un dalībvalsts noteiktajā kārtībā kvalificētam eksaminētājam ir apliecinājuši nepieciešamās prasmes;

e) dalībvalstis informē Komisiju, EASA un pārējās dalībvalstis par šīs atļaujas specifiskajām iezīmēm, tostarp to pamatojumu un drošības riska novērtējumu;

f) dalībvalsts pārrauga ar šo atļauju saistītās darbības, lai nodrošinātu pieņemamu drošības līmeni un atbilstoši rīkotos gadījumā, ja tiktu konstatēts paaugstināts risks vai jebkāda veida ar drošību saistīta problēma;

g) dalībvalsts pārskatīs ar atļaujas īstenošanu saistītos drošības aspektus un ne vēlāk kā 2017. gada 8. aprīlī iesniegs ziņojumu Komisijai.

a) pilots saskaņā ar I pielikuma (Part-FCL) FCL.615. punktu ir sekmīgi apguvis teorētisko zināšanu kursu, kurā ietverta PBN;

b) pilots saskaņā ar I pielikuma (Part-FCL) FCL.615. punktu ir sekmīgi veicis mācību lidojumus, kuros ietverta PBN;

c) pilots ir sekmīgi nokārtojis vai nu prasmju pārbaudi saskaņā ar I pielikuma (Part-FCL) 7. papildinājumu, vai arī prasmju pārbaudi vai kvalifikācijas pārbaudi saskaņā ar I pielikuma (Part-FCL) 9. papildinājumu.

a) apraksta valsts prasības, uz kuru pamata tika izsniegtas militārās apliecības, kvalifikācijas atzīmes, sertifikāti, atļaujas un/vai kvalifikācijas;

b) apraksta pilotiem piešķirtās tiesības;

c) norāda, par kurām I pielikuma prasībām to izpilde ir ieskaitīta;

d) norāda ierobežojumus, kas jāiekļauj FCL daļas apliecībās, un norāda visas prasības, kas pilotam jāizpilda, lai šie ierobežojumi tiktu atcelti;

e) iekļauj visu to dokumentu kopijas, kas nepieciešami, lai apliecinātu iepriekšējos punktos norādīto informāciju, tostarp attiecīgo valsts prasību un procedūru kopijas.

a) līdz to derīguma beigām, ko nosaka kompetentā iestāde saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3922/91, vai

b) līdz derīguma beigām, kas noteikts IV pielikuma MED.C.005. punktā.

a) ir uzskatāmi par atbilstīgiem šīs regulas noteikumiem, ja viņi ievēro piemērojamās EU-OPS prasības par apmācību, pārbaudēm un nesen iegūto pieredzi; vai

b) ja salona apkalpes locekļi neatbilst piemērojamām EU-OPS prasībām par apmācību, pārbaudēm un nesen iegūto pieredzi, vispirms viņiem jāpabeidz visa vajadzīgā apmācība un pārbaudes un tikai tad viņus var uzskatīt par atbilstīgiem šīs regulas noteikumiem; vai

c) ja salona apkalpes locekļi ilgāk par 5 gadiem nav veikuši komerclidojumus ar lidmašīnām, viņiem jāpabeidz sākotnējās apmācības kurss un jānokārto attiecīgais eksāmens, kā paredzēts V pielikumā, pirms viņus var uzskatīt par atbilstīgiem šīs regulas noteikumiem.

a) ir uzskatāmi par atbilstīgiem V pielikumā noteiktajām prasībām par sākotnējo apmācību, ja viņi ievēro JAR noteikumus par apmācību, pārbaudēm un nesen iegūto pieredzi attiecībā uz gaisa komercpārvadājumiem, ko veic ar helikopteriem; vai

b) ja salona apkalpes locekļi neatbilst piemērojamām JAR prasībām par apmācību, pārbaudēm un nesen iegūto pieredzi attiecībā uz gaisa komercpārvadājumiem, ko veic ar helikopteriem, vispirms viņiem jāpabeidz visa attiecīgā apmācība un pārbaudes, kas nepieciešamas helikopteru ekspluatācijai, izņemot sākotnējo apmācību, un tikai tad viņus var uzskatīt par atbilstīgiem šīs regulas noteikumiem; vai

c) ja salona apkalpes locekļi ilgāk par 5 gadiem nav veikuši komerclidojumus ar helikopteriem, viņiem jāpabeidz sākotnējās apmācības kurss un jānokārto attiecīgais eksāmens, kā paredzēts V pielikumā, pirms viņus var uzskatīt par atbilstīgiem šīs regulas noteikumiem.

a) ir skaidri jānosaka katras kompetentās iestādes kompetences joma atbilstīgi tās pienākumiem un ģeogrāfiskajai atrašanās vietai;

b) jāiedibina koordinācija starp šīm iestādēm, lai tās savas kompetences ietvaros nodrošinātu efektīvu uzraudzību pār visām organizācijām un personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām.

a) pārbaudīt dokumentus, datus, procedūras un visus citus dokumentus, kas attiecas uz sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumu izpildi;

b) kopēt vai veikt izrakstus no šādiem dokumentiem, datiem, procedūrām un visiem citiem dokumentiem;

c) uz vietas prasīt mutisku paskaidrojumu;

d) iekļūt attiecīgajās telpās, darba vietās vai transporta līdzekļos;

e) veikt revīziju, izmeklēšanu, novērtējumus un pārbaudes, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudes un nepaziņotas pārbaudes, un

f) attiecīgā gadījumā veikt vai uzsākt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

a) ne vēlāk kā 2013. gada 8. aprīlī dalībvalstis nosūta Aģentūrai visus dokumentus, kas attiecas uz šādu organizāciju uzraudzību;

b) sertifikācijas procesi, ko dalībvalsts sākusi pirms 2012. gada 8. aprīļa, šai dalībvalstij ir jāpabeidz, koordinējot ar Aģentūru. Pēc tam, kad šī dalībvalsts sertifikātu ir izdevusi, Aģentūra uzņemas pilnīgu atbildību par šo organizāciju kā kompetentā iestāde.

a) noteikumus saistībā ar vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu un dirižabļu pilota apliecībām;

b) FCL.820. punkta noteikumus;

c) attiecībā uz helikopteriem – J apakšiedaļas 8. iedaļas noteikumus;

d) J apakšiedaļas 11. iedaļas noteikumus.

1) I pielikuma noteikumus, kas saistīti ar gaisa balonu un planieru pilota apliecībām;

2) VII un VIII pielikuma noteikumus mācību organizācijai, kas nodrošina apmācību tikai tādas valsts apliecības saņemšanai, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 3. punktu var konvertēt par FCL daļas vieglā gaisa kuģa pilota apliecību (LAPL) planieriem vai gaisa baloniem, FCL daļas planiera pilota apliecību (SPL) vai FCL daļas gaisa balonu pilota apliecību (BPL);

3) I pielikuma B apakšiedaļas noteikumus.

“Akrobātiskais lidojums” ir manevrēšana ar iepriekšēju nodomu, tostarp pēkšņa gaisa kuģa stāvokļa maiņa, neparastā stāvoklī gaisā vai ar neparastām ātruma izmaiņām, kas nav nepieciešams parastā lidojumā vai tādā apmācībā tādu apliecību vai kvalifikācijas atzīmju saņemšanai, kas nav akrobātisko lidojumu apliecība vai kvalifikācijas atzīme.

“Lidmašīna” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību un kuru lidojumā notur aerodinamiskā reakcija uz tā spārniem, kuri ir nekustīgi.

“Lidmašīna, kas jāekspluatē, izmantojot otro pilotu” ir lidmašīnas tips, kuras pilotēšanai ir nepieciešams otrais pilots, kā norādīts lidojumu rokasgrāmatā vai ekspluatanta apliecībā.

“Gaisa kuģis” ir ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.

“Lidotmāka” ir konsekventa labas spriestspējas un padziļinātu zināšanu, prasmju lietošana un attieksme, lai sasniegtu lidojuma mērķus.

“Dirižablis” ir par gaisu vieglāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību, izņemot karstā gaisa dirižabļus, kas šajā daļā tiek iekļauti gaisa balona definīcijā.

“Leņķiska operācija” ir instrumentālas nolaišanās operācija, kurā maksimāli pieļaujamo kļūdu/novirzi no plānotās trases līnijas izsaka, izmantojot adatu novirzi kursa novirzes indikatorā (CDI) vai līdzvērtīgā iekārtā pilotu kabīnē.

“Balons” ir par gaisu vieglāks gaisa kuģis, kam virzību nepiešķir dzinējs un kas veic lidojumu, izmantojot gāzi vai sildierīci. Šajā daļā arī karstā gaisa dirižabli ar dzinēju uzskata par balonu.

“Gaisa kuģa kategorija” ir gaisa kuģu klasifikācija pēc galvenajiem raksturojumiem, piemēram, lidmašīna, vertikālas pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis, helikopters, dirižablis, planieris, brīvais gaisa balons.

“Lidmašīnas klase” ir vienpilota lidmašīnu klasifikācija, kam nav nepieciešama tipa kvalifikācijas atzīme.

“Gaisa balonu klase” ir gaisa balonu klasifikācija atbilstīgi līdzekļiem, kas izmantoti gaisa balona pacelšanai un lidojuma turpināšanai.

“Komerciāli gaisa pārvadājumi” ir pasažieru, kravas vai pasta pārvadājumi par samaksu vai saskaņā ar nomu.

“Kompetence” ir prasmju, zināšanu un attieksmes apvienojums, kas nepieciešams, lai izpildītu uzdevumu saskaņā ar noteikto standartu.

“Kompetences elements” ir darbība, ko veido uzdevums ar sākuma notikumu un beigu notikumu, skaidri nosakot uzdevuma robežas, kā arī redzams rezultāts.

“Kompetences vienība” ir atsevišķa funkcija, ko veido virkne kompetences elementu.

“Otrais pilots” ir pilots, kurš pilda jebkurus pilota pienākumus, izņemot gaisa kuģa komandiera pienākumus, gaisa kuģī, kura apkalpē nepieciešami vairāki piloti, izņemot pilotu, kas atrodas gaisa kuģī tikai mācību lidojuma nolūkā apliecības vai kvalifikācijas atzīmes saņemšanai.

“Maršruta lidojums” ir lidojums no izlidošanas vietas līdz ielidošanas vietai pa iepriekš izplānotu maršrutu, izmantojot standarta navigācijas procedūras.

“Maiņas otrais pilots kreisēšanas fāzē” ir pilots, kas lidojumos ar daudzpilotu apkalpi kreisēšanas fāzē augstāk nekā FL 200 nomaina otro pilotu, atbrīvojot to no tā pienākumiem pie vadības ierīcēm.

“Nolidojums ar instruktoru” ir lidojuma laiks vai zemes instrumentālā treniņa laiks, kurā personu māca lidot attiecīgi kvalificēts instruktors.

“Kļūda” ir lidojuma apkalpes darbība vai bezdarbība, kas izraisa novirzes organizatoriskajos vai lidojuma nolūkos vai gaidāmajos rezultātos.

“Kļūdu pārvaldība” ir process, kurā kļūdas tiek atklātas un uz to reaģē ar pretpasākumiem, kas samazina vai novērš kļūdu sekas un samazina turpmāku kļūdu vai nevēlamu gaisa kuģa stāvokļa iespēju.

“Pilnīgs lidojumu trenažieris” (FFS) ir noteikta gaisa kuģu tipa, modeļa vai sērijas pilota kabīnes pilnīga kopija, tostarp viss aprīkojums un datorprogrammas gaisa kuģa kustības pa zemi un lidojuma pilnīgai imitēšanai, vizuālā sistēma, kas nodrošina skata no kabīnes imitāciju kustības pa zemi un lidojuma laikā, un slodžu un gaisa stāvokļa imitācijas sistēma.

“Lidojuma laiks”:

lidmašīnām, ceļojuma planieriem ar dzinēju un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – kopējais laiks no gaisa kuģa kustības sākuma brīža, lai paceltos, līdz tā apstāšanās brīdim pēc lidojuma;

helikopteriem – kopējais laiks no brīža, kad helikoptera rotori sāk griezties, līdz helikoptera apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām un rotoru apstāšanās;

dirižabļiem – kopējais laiks no brīža, kad dirižablis tiek atbrīvots no masta, lai paceltos, līdz brīdim, kad dirižablis pēc lidojuma beigām apstājas un tiek nostiprināts pie masta;

planieriem – kopējais laiks no brīža, kad planieris sāk kustību uz zemes, lai paceltos, līdz brīdim, kad planieris pēc lidojuma beigām apstājas;

gaisa baloniem – kopējais laiks no brīža, kad grozs atraujas no zemes, lai paceltos, līdz brīdim, kad tas pēc lidojuma beigām apstājas.

“Lidojuma laiks saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem” (IFR) ir kopējais lidojuma laiks, kad gaisa kuģis tiek ekspluatēts saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem.

“Lidojumu trenažieris” (FTD) ir noteikta gaisa kuģa tipa instrumentu, aprīkojuma, paneļu un vadības ierīču kopija atklātā pilotu kabīnes zonā vai slēgtā gaisa kuģa pilotu kabīnē, tostarp viss aprīkojums un datorprogrammas, kas nepieciešamas gaisa kuģa tehniskajam raksturojumam ekspluatācijā uz zemes un lidojumu ekspluatācijā tādā mērā, kas atbilst ierīkotajām sistēmām. Nav nepieciešama kustības imitācijas vai vizuālā sistēma, izņemot helikoptera 2. un 3. līmeņa FTD, kam ir nepieciešamas vizuālās sistēmas.

“Lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris” (FNPT) ir trenažieru iekārta ar pilotu kabīni, tostarp visu aprīkojumu un datorprogrammām, kas nepieciešamas gaisa kuģa tipa vai klases tehniskajam raksturojumam atbilstīgiem lidojumiem tādā mērā, lai sistēmas funkcionētu kā gaisa kuģī.

“Gaisa balonu grupa” ir gaisa balonu klasifikācija, ņemot vērā to izmēru vai apvalka ietilpību.

“Helikopters” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas noturas gaisā lidojuma laikā galvenokārt viena vai vairāku nesošo propelleru un gaisa mijiedarbības rezultātā, un šos propellerus griež dzinējs ap vertikālei tuvām rotācijas asīm.

“Instrumentālā lidojuma laiks” ir laiks, kad pilots vada gaisa kuģi, izmantojot tikai instrumentus.

“Zemes instrumentālā treniņa laiks” ir laiks, kurā pilots tiek apmācīts simulētā instrumentālā lidojumā, izmantojot lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas (FSTD).

“Instrumentālais laiks” ir instrumentālā lidojuma vai zemes instrumentālā treniņa laiks.

“Lineāra operācija” ir instrumentālas nolaišanās operācija, kurā maksimāli pieļaujamo kļūdu/novirzi no plānotās trases līnijas izsaka garuma vienībās, piemēram, attiecībā uz sānu novirzi no trases līnijas – jūras jūdzēs.

“LNAV” ir laterālā navigācija.

“LPV” ir lokalizētāja veiktspēja, izmantojot vertikālos norādījumus.

“Daudzpilotu lidojums”:

lidmašīnām – ir lidojums ar vismaz diviem pilotiem, izmantojot apkalpes sadarbību viena vai daudzpilotu lidmašīnās;

helikopteriem – lidojums ar vismaz diviem pilotiem, izmantojot apkalpes sadarbību daudzpilotu helikopteros.

“Daudzpilotu apkalpes sadarbība” (MCC) ir lidojuma apkalpes darbība saliedētā komandā, ko vada gaisa kuģa kapteinis.

“Daudzpilotu apkalpes gaisa kuģis”:

lidmašīnām – lidmašīnas, kas sertificētas lidojumiem ar vismaz divu pilotu apkalpi;

helikopteriem, dirižabļiem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – gaisa kuģa tips, kura ekspluatācijā ir nepieciešams otrais pilots, kā norādīts lidojumu rokasgrāmatā, gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā vai līdzvērtīgā dokumentā.

“Nakts” ir laika periods no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā pilnvarotā iestāde.

“Citas trenažieru iekārtas” (OTD) ir mācību palīgierīces, kas nav lidojumu simulatori, lidojumu trenažieru iekārtas vai lidojuma un navigācijas procedūru trenažieri, un kas sniedz apmācības iespējas, ja pilotu kabīnes apstākļus nav nepieciešams nodrošināt pilnā apjomā.

“Veiktspējas navigācija (PBN)” ir zonālā navigācija, kas balstās uz veiktspējas prasībām gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus ATS maršrutā, veic instrumentālas nolaišanās procedūru vai lido norādītā gaisa telpā.

“Izpildījuma kritēriji” ir vienkārši, vērtējoši apgalvojumi attiecībā uz vajadzīgo kompetences elementa izpildes rezultātu un kritērija apraksts, ko izmanto, lai noteiktu, vai sasniegts vajadzīgais izpildījuma līmenis.

“Gaisa kuģa kapteinis” (PIC) ir pilots, kas norīkots pildīt kapteiņa pienākumus un atbild par drošu lidojuma norisi.

“Uzraudzīts gaisa kuģa kapteinis” (PICUS) ir otrais pilots, kas kuģa kapteiņa uzraudzībā veic gaisa kuģa kapteiņa pienākumus un uzdevumus.

“Vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis” ir gaisa kuģis, kas attīsta vertikālās pacelšanās un lidojuma dzinējspēku, izmantojot mainīgas ģeometrijas rotorus, dzinējus vai vilces iekārtas lidaparāta fizelāžā vai spārnos.

“Planieris ar dzinēju” ir gaisa kuģis ar vienu vai diviem dzinējiem; laikā, kad dzinēji nedarbojas, tam ir planiera īpašības.

“Privātais pilots” ir pilots, kura apliecība nedod tiesības pilotēt gaisa kuģi lidojumos, par kuriem tiek maksāts atalgojums, izņemot šajā daļā noteiktās mācības vai eksāmenus.

“Kvalifikācijas pārbaude” ir prasmju apliecināšana, lai atjaunotu kvalifikācijas atzīmes vai pagarinātu to derīguma termiņu, tostarp mutisks eksāmens, ja tāds ir nepieciešams.

“Atjaunošana” (piemēram, kvalifikācijas atzīmes vai sertifikāta atjaunošana) ir administratīva darbība pēc kvalifikācijas atzīmes vai sertifikāta derīguma termiņa beigām, lai noteiktu prasību izpildes gadījumā uz konkrētu laikposmu atjaunotu ar kvalifikācijas atzīmi vai sertifikātu saistītās tiesības.

“Derīguma termiņa pagarināšana” (piemēram, kvalifikācijas atzīmes vai sertifikāta derīguma termiņa pagarināšana) ir administratīva darbība kvalifikācijas vai sertifikāta derīguma termiņa laikā, kas noteiktu prasību izpildes gadījumā turētājam dod iespēju konkrētā laikposmā izmantot ar kvalifikācijas atzīmi vai sertifikātu saistītās tiesības.

“RNP APCH” ir PBN specifikācija, ko izmanto instrumentālas nolaišanās operācijā.

“RNP APCH operācija līdz LNAV minimumiem” ir 2D instrumentālas nolaišanās operācija, kurā laterālie norādījumi balstās uz GNSS pozicionēšanu.

“RNP APCH operācija līdz LNAV/VNAV minimumiem” ir 3D instrumentālas nolaišanās operācija, kurā laterālie norādījumi balstās uz GNSS pozicionēšanu un vertikālos norādījumus nodrošina vai nu Baro VNAV funkcija, vai arī GNSS pozicionēšana, tostarp SBAS.

“RNP APCH operācija līdz LPV minimumiem” ir 3D instrumentālas nolaišanās operācija, kurā gan laterālie, gan vertikālie norādījumi balstās uz GNSS pozicionēšanu, tostarp SBAS.

“RNP AR APCH” ir navigācijas specifikācija, kuru izmanto instrumentālas nolaišanās operācijās, kurām nepieciešams īpašs apstiprinājums.

“Maršruta sektors” ir lidojums ar pacelšanos, izlidošanu, vismaz 15 minūšu ilgu kreisēšanu, ielidošanu, nolaišanās un nosēšanās fāzi.

“Planieris” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kuru lidojumā notur gaisa aerodinamiskā reakcija uz tā nekustīgajām nesošajām virsmām un kura brīvais lidojums nav atkarīgs no dzinēja.

“Vienpilota gaisa kuģis” ir gaisa kuģis, kas sertificēts lidojumiem ar vienu pilotu.

“Prasmju pārbaude” ir prasmju apliecināšana, kas nepieciešama apliecības vai kvalifikācijas atzīmes izsniegšanai, tostarp mutisks eksāmens, ja tāds ir nepieciešams.

“Patstāvīgais nolidojums” ir lidojuma laiks, kurā studentpilots ir vienīgā persona gaisa kuģī.

“Gaisa kuģa kapteinis apmācību procesā” (SPIC) ir studentpilots, kas darbojas kuģa kapteiņa statusā, lidojumā piedaloties instruktoram, kurš tika novēro studentpilotu apmācību procesā un neiejaucas vai nevada gaisa kuģa lidojumu.

“Apdraudējums” ir lidojuma sarežģītību palielinoši gaisa kuģa apkalpes neizraisīti notikumi vai kļūdas, kas jānovērš, lai saglabātu pietiekamu lidojuma drošību.

“Apdraudējumu pārvaldība” ir process, kurā apdraudējumi tiek atklāti un uz to reaģē ar pretpasākumiem, kas samazina vai novērš apdraudējumu sekas un samazina turpmāku kļūdu vai nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu iespēju.

“Trīsdimensiju (3D) instrumentālas nolaišanās operācija” ir instrumentālas nolaišanās operācija, kurā izmanto gan laterālos, gan vertikālos navigācijas norādījumus.

“Ceļojuma planieris ar dzinēju” (TMG) ir atsevišķas klases planieris ar dzinēju, kam integrēts neievelkams dzinējs un neievelkams propellers. Tas spēj ar savu jaudu pacelties un uzņemt augstumu saskaņā ar lidojumu rokasgrāmatu.

“Divdimensionāla (2D) instrumentālas nolaišanās operācija” ir instrumentālas nolaišanās operācija, kurā izmanto tikai laterālos navigācijas norādījumus.

“Gaisa kuģa tips” ir gaisa kuģu klasifikācija, kam nepieciešama tipa kvalifikācijas atzīme atbilstīgi 21. daļā noteiktajiem datiem par piemērotību ekspluatācijai un kur ietilpst visi vienas un tās pašas principiālās konstrukcijas visu modifikāciju gaisa kuģi, izņemot tādas gaisa kuģa modifikācijas, kam izmainās pilotēšanas vai lidojumu raksturojumi.

“VNAV” ir vertikālā navigācija.

a) Patstāvīgus lidojumus studentpilots veic tikai tad, ja ir attiecīgs pilnvarojums un ja lidojumu uzrauga instruktors.

b) Pirms pirmā patstāvīgā lidojuma veikšanas studentpilots:

1) lidmašīnām, helikopteriem un dirižabļiem – ir vismaz 16 gadu vecs;

2) planieriem un gaisa baloniem – ir vismaz 14 gadu vecs.

1) Pretendents nokārto visus attiecīgās apliecības vai kvalifikācijas saņemšanai nepieciešamos teorētiskos eksāmenus, par ko atbild viena dalībvalsts.

2) Pretendenti teorētiskos eksāmenus kārto tikai pēc tās deklarētās mācību organizācijas (DTO) vai apstiprinātās mācību organizācijas (ATO) ieteikuma, kas atbild par mācību norisi, kad apmierinošā līmenī ir apgūti teorētiskā mācību kursa attiecīgie elementi.

3)  DTO vai ATO ieteikums ir derīgs 12 mēnešus. Ja šajā termiņā pretendents nav mēģinājis nokārtot vismaz vienu teorētiskā eksāmena biļeti, DTO vai ATO lemj par papildu mācību nepieciešamību, ņemot vērā pretendenta vajadzības.

1) Pretendents ir sekmīgi nokārtojis teorētiskos eksāmenus, ja saņemti vismaz 75 % no attiecīgajam eksāmenam noteiktā vērtējuma. Netiek izmantota vērtējuma samazināšana par nepareizām atbildēm.

2) Ja šajā daļā nav noteikts citādi, pretendents ir sekmīgi nokārtojis attiecīgajai pilota apliecībai vai kvalifikācijai nepieciešamos teorētiskos eksāmenus, ja visas eksāmena biļetes ir nokārtotas 18 mēnešu laikā kopš tā kalendārā mēneša beigām, kad pretendents pirmo reizi mēģināja nokārtot kādu no eksāmena biļetēm.

3) Ja pretendents kādu no teorētisko eksāmenu biļetēm nespēj sekmīgi nokārtot arī ceturtajā mēģinājumā vai ja pretendents visas eksāmenu biļetes nespēj sekmīgi nokārtot vai nu sešās reizēs, vai 2) punktā norādītajā laikā, pretendents vēlreiz kārto visas eksāmenu biļetes.

1) Sekmīgi nokārtotiem teorētiskajiem eksāmeniem ir noteikti šādi derīguma termiņi:

i) vieglā gaisa kuģa pilota, privātpilota, planiera pilota vai gaisa balona pilota apliecības izsniegšanai – 24 mēneši;

ii) komercpilota apliecības, instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (IR) vai maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (EIR) izsniegšanai – 36 mēneši;

iii) gan i), gan ii) apakšpunktā norādīto termiņu skaita no dienas, kad pilots sekmīgi nokārto teorētiskos eksāmenus saskaņā ar b) apakšpunkta 2) punktu.

2) Sekmīgi nokārtoti aviokompāniju transporta pilota apliecības (ATPL) izsniegšanai nepieciešamie teorētiskie eksāmeni ir derīgi ATPL izsniegšanai vismaz 7 gadus pēc pēdējās derīguma dienas, kas noteikta:

i) apliecībā norādītajām IR; vai

ii) helikopteriem – apliecībā norādītajām helikoptera tipa kvalifikācijām.

1) Ja šajā daļā nav noteikts citādi, apliecībai, kvalifikācijai vai sertifikātam noteiktajā lidojumu laikā ieskaita lidojumus ar tādas pašas kategorijas gaisa kuģi, kura pilota apliecībai, kvalifikācijai vai sertifikātam pretendents ir pieteicies.

2) PIC vai PIC mācību procesā.

i) Pretendentam, kurš piesakās uz apliecību, kvalifikāciju vai sertifikātu, visus patstāvīgos nolidojumus, nolidojumus ar instruktoru vai PIC statusā veiktos lidojumus pilnā apjomā ieskaita kopējā lidojumu laikā, kas nepieciešams apliecības, kvalifikācijas vai sertifikāta saņemšanai.

ii) ATP integrētā mācību kursa beidzējam ieskaita līdz 50 stundām gaisa kuģa kapteiņa apmācību procesā instrumentālo laiku PIC laikā, kas nepieciešams aviokompāniju transporta pilota apliecībai, komercpilota apliecībai un daudzdzinēju tipa vai klases kvalifikācijām.

iii) CPL/IR integrētā mācību kursa beidzējam ieskaita līdz 50 stundām gaisa kuģa kapteiņa apmācību procesā instrumentālo laiku PIC laikā, kas nepieciešams komercpilota apliecībai un daudzdzinēju tipa vai klases kvalifikācijām.

3) Lidojumu laiks otrā pilota vai PICUS statusā. Ja šajā daļā nav noteikts citādi, pilota apliecības turētājam, kas darbojas otrā pilota vai PICUS statusā, visu otrā pilota lidojumu laiku ieskaita kopējā lidojumu laikā, kas nepieciešams augstākas pakāpes pilota apliecības saņemšanai.

1) Pretendentam, kas ir nokārtojis aviokompāniju transporta pilota apliecības saņemšanai nepieciešamos teorētiskos eksāmenus, ieskaita teorētisko zināšanu prasību izpildi vieglā gaisa kuģa pilota apliecībai, privātpilota apliecībai, komercpilota apliecībai un, izņemot helikopterus, IR un EIR tajā pašā gaisa kuģu kategorijā.

2) Pretendentam, kas ir nokārtojis komercpilota apliecības saņemšanai nepieciešamos teorētiskos eksāmenus, ieskaita teorētisko zināšanu prasību izpildi vieglā gaisa kuģa pilota apliecībai vai privātpilota apliecībai tajā pašā gaisa kuģu kategorijā.

3) IR turētājam vai pretendentam, kas ir nokārtojis noteiktas gaisa kuģu kategorijas instrumentu teorētiskos eksāmenus, pilnā apjomā ieskaita prasību izpildi attiecībā uz teorētisko zināšanu apguvi un eksāmeniem IR iegūšanai citā gaisa kuģu kategorijā.

4) Pilota apliecības turētājam ieskaita attiecīgo prasību izpildi attiecībā uz teorētisko zināšanu apguvi un eksāmeniem citas gaisa kuģu kategorijas apliecības saņemšanai saskaņā ar šīs daļas 1. pielikumu.

5) Neskarot b) apakšpunkta 3) punktu, IR(A) turētājam, kas pabeidzis uz kompetencēm balstītu moduļu IR(A) kursu, vai EIR turētājam prasību izpildi attiecībā uz teorētiskā mācību kursa apguvi un eksāmeniem IR iegūšanai citā gaisa kuģu kategorijā pilnā apjomā ieskaita tikai tad, ja turētājs ir arī apguvis teorētisko mācību kursu un nokārtojis eksāmenus attiecībā uz kursa IFR daļu saskaņā ar FCL.720.A. punkta b) apakšpunkta 2) punkta i) apakšpunktu.

a) lidmašīnām un helikopteriem – vismaz 17 gadu veci;

b) planieriem un gaisa baloniem – vismaz 16 gadu veci.

a)  LAPL pretendenti mācību kursu apgūst DTO vai ATO.

b) Kursā ir teorētisko zināšanu apguve un mācību lidojumi atbilstīgi pieprasītajām LAPL tiesībām.

c) Teorētisko mācību kursu un mācību lidojumu var pabeigt vai nu DTO, vai ATO, kas nav tā pati, kurā pretendenti mācības sāka.

a) vispārīgi priekšmeti:

— aviāciju regulējošie normatīvie akti,

— cilvēka veiktspēja,

— meteoroloģija un

— sakari;

b) specifiski priekšmeti, kas saistīti ar atšķirīgām gaisa kuģu kategorijām:

— lidojuma principi,

— ekspluatācijas procedūras,

— lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana,

— vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem un

— navigācija.

a) 6 mācību lidojumu stundas ar TMG, tostarp:

1) 4 apmācības nolidojumu stundas ar instruktoru;

2) 1 patstāvīgu maršruta lidojumu vismaz 150 km (80 NM) attālumā, veicot 1 nosēšanos ar pilnīgu apstāšanos lidlaukā, kas nav izlidošanas lidlauks;

b) prasmju pārbaudi, lai apliecinātu adekvātu prasmju līmeni lidojumos ar TMG. Prasmju pārbaudē pretendents eksaminētājam apliecina arī adekvātas teorētiskās zināšanas par TMG šādos priekšmetos:

— lidojuma principi,

— ekspluatācijas procedūras,

— lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana,

— vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem,

— navigācija.

a) 5 mācību lidojumus ar instruktoru; vai

b) ja pilots vēlas karstā gaisa balonu LAPL(B) tiesības attiecināt uz karstā gaisa dirižabļiem – 5 apmācības nolidojumu stundas ar instruktoru; un

c) prasmju pārbaudi, kurā pretendents eksaminētājam apliecina adekvātas teorētiskās zināšanas par attiecīgo citu gaisa balonu klasi šādos priekšmetos:

— lidojuma principi,

— ekspluatācijas procedūras,

— lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana,

— vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem.

a)  BPL, SPL vai PPL pretendenti apgūst mācību kursu, ko nodrošina DTO vai ATO.

b) Kursā ir teorētisko zināšanu apguve un mācību lidojumi atbilstīgi pieprasītajām BPL, SPL vai PPL tiesībām.

c) Teorētisko mācību kursu un mācību lidojumu var pabeigt vai nu DTO, vai ATO, kas nav tā pati, kurā pretendenti mācības sāka.

a) vispārīgi priekšmeti:

— aviāciju regulējošie normatīvie akti,

— cilvēka veiktspēja,

— meteoroloģija un

— sakari;

b) specifiski priekšmeti, kas saistīti ar atšķirīgām gaisa kuģu kategorijām:

— lidojuma principi,

— ekspluatācijas procedūras,

— lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana,

— vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem un

— navigācija.

a) gadījumos, kad tiesības tiek attiecinātas uz citu klasi tajā pašā gaisa balonu grupā, ir izpildījis FCL.135.B prasības;

b) gadījumos, kad tiesības tiek attiecinātas uz citu grupu tajā pašā gaisa balonu klasē, ir veicis vismaz:

1) 2 mācību lidojumus ar attiecīgās grupas gaisa balonu; un

2) turpmāk norādītā ilguma lidojumus ar gaisa baloniem PIC statusā:

i) baloniem ar balona apvalka tilpumu no 3 401 m3 līdz 6 000 m3 – vismaz 100 stundas;

ii) gaisa baloniem ar balona apvalka tilpumu no 6 001 m3 līdz 10 500 m3 – vismaz 200 stundas;

iii) gaisa baloniem ar balona apvalka tilpumu vairāk par 10 500 m3 – vismaz 300 stundas;

iv) gāzes baloniem ar balona apvalka tilpumu vairāk par 1 260 m3 – vismaz 50 stundas.

— aviāciju regulējošie normatīvie akti,

— vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem – gaisa kuģa korpuss/sistēmas/spēka iekārta,

— vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem – instrumenti,

— masa un līdzsvars,

— lidojuma tehniskais raksturojums,

— lidojuma plānošana un uzraudzība,

— cilvēka veiktspēja,

— meteoroloģija,

— vispārējā navigācija,

— radionavigācija,

— ekspluatācijas procedūras,

— lidojuma principi,

— vizuālo lidojumu noteikumu (VFR) sakari.

a) 70 lidojuma stundas:

1) PIC statusā; vai

2) vismaz 10 lidojuma stundas PIC statusā un papildu lidojumu laiku uzraudzīta PIC statusā (PICUS).

b) CPL(A) moduļu kursa elementus atbilstīgi šīs daļas 3. pielikuma E iedaļas 10. punkta a) apakšpunktam un 11. punktam; un

c) CPL(A) prasmju pārbaudi saskaņā ar FCL.320.

a) ir CPL(H) un daudzpilotu helikoptera tipa kvalifikācijas turētāji, kā arī ir apguvuši MCC;

b) ir veikuši vismaz 1 000 lidojuma stundas helikoptera pilota statusā, tostarp vismaz:

1) 350 lidojuma stundas ar daudzpilotu helikopteriem;

2)

3) 200 maršruta lidojumu stundas, no tām vismaz 100 lidojumu stundas PIC statusā vai uzraudzīta PIC statusā;

4) 30 instrumentālā laika mācību stundas, no kurām ne vairāk kā 10 stundas ir zemes instrumentālā treniņa laiks; un

5) 100 nakts lidojumu stundas PIC vai otrā pilota statusā.

c) Attiecībā uz lidmašīnu lidojumu laiku ieskaita izpildi apjomā līdz 50 % no b) apakšpunktā noteiktajām lidojumu laika prasībām.

d) Pieredzes prasības, ko nosaka b) apakšpunkts, izpilda pirms ATPL(H) prasmju pārbaudes.

a)  PPL, CPL, MPL un ATPL turētāji; un

b) izņemot gadījumus, ja tiek kārtota prasmju pārbaude, kvalifikācijas pārbaude vai veic lidojumu ar instruktoru, IR turētāji, kam ir tiesības, kuras atbilst attiecīgajām gaisa telpas prasībām un gaisa kuģa kategorijai.

a) ir:

1) vismaz attiecīgās gaisa kuģu kategorijas PPL turētāji un:

i) tiesīgi veikt nakts lidojumus saskaņā ar FCL.810. punktu, ja IR tiesības izmanto naktī; vai

ii) ir citas gaisa kuģu kategorijas ATPL turētāji; vai

2) attiecīgās gaisa kuģu kategorijas CPL turētāji.

b) ir veikuši vismaz 50 maršruta lidojumu stundas PIC statusā ar lidmašīnām, TMG, helikopteriem vai dirižabļiem, no tām vismaz 10 stundas vai – attiecībā uz dirižabļiem – 20 stundas ir nolidotas ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi.

c) Tikai attiecībā uz helikopteriem. Pretendentus, kas ir apguvuši ATP(H)/IR, ATP(H), CPL(H)/IR vai CPL(H) integrēto mācību kursu, atbrīvo no b) apakšpunkta prasību izpildes.

a) apgūst mācību kursu, ko nodrošina ATO, tostarp 5 instrumentālā lidojuma mācību stundas ar instruktoru, no kurām 3 stundas ir atļautas ar FFS vai FTD 2/3, vai FNPT II/III; un

b) ar daudzdzinēju helikopteriem nokārto šīs daļas 9. pielikumā noteiktās prasmju pārbaudes 5. iedaļu.

a) ja ir nepieciešama arī tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšana, nokārto kvalifikācijas pārbaudi ar attiecīgā tipa dirižabli saskaņā ar šīs daļas 9. pielikumu;

b) ja tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšana nav nepieciešama, nokārto tikai šīs daļas 9. pielikumā noteiktās dirižabļa kvalifikācijas pārbaudes 5. iedaļu un tās 1. iedaļas daļas, kas attiecas uz konkrēto lidojumu veidu. Šajā gadījumā var izmantot attiecīgā tipa FTD 2/3 vai FFS, bet vismaz katru otro kvalifikācijas pārbaudi IR(As) derīguma termiņa pagarināšanai šādos apstākļos veic ar dirižabli.

a) Vienpilota daudzdzinēju lidmašīnas. vienpilota daudzdzinēju lidmašīnas pirmās klases vai tipa kvalifikācijas pretendents ar lidmašīnām ir veicis 70 lidojumu stundas PIC statusā;

b) Vienpilota augstas veiktspējas nesarežģītas lidmašīnas. Pirms mācību lidojumu sākšanas vienpilota augstas veiktspējas lidmašīnas pirmās klases vai tipa kvalifikācijas pretendents:

1) ir nodrošinājis kopējo lidojumu pieredzi vismaz 200 stundu apjomā, no kurām 70 stundas ir nolidotas ar lidmašīnām PIC statusā; un

2)

3) turklāt piloti, kas vēlas iegūt tiesības veikt daudzpilotu lidmašīnu lidojumus, izpilda d) apakšpunkta 4) punkta prasības;

c) Vienpilota augstas veiktspējas sarežģītas lidmašīnas. Vienpilota augstas veiktspējas lidmašīnas pirmās tipa kvalifikācijas pretendents papildus b) apakšpunkta prasību izpildei ir izpildījis prasības arī daudzdzinēju IR(A), kā noteikts G apakšiedaļā.

d) Daudzpilotu lidmašīnas. Pretendents, kas piesakās uz daudzpilotu lidmašīnas pirmās tipa kvalifikācijas mācību kursu, ir studentpilots, kurš apgūst MPL mācību kursu vai kuram:

1) ir vismaz 70 lidojumu stundu pieredze ar lidmašīnām PIC statusā;

2) ir daudzdzinēju IR(A);

3) ir nokārtoti ATPL(A) teorētiskie eksāmeni saskaņā ar šo daļu; un

4) izņemot gadījumu, ja tipa kvalifikācijas kurss ir apvienots ar MCC kursu:

i) ir sertifikāts, kas apliecina lidmašīnu MCC kursa apmierinošu apguvi; vai

ii) ir sertifikāts, kas apliecina helikopteru MCC kursa apmierinošu apguvi, un vairāk nekā 100 stundu pilota pieredze lidojumos ar daudzpilotu helikopteriem; vai

iii) ir vismaz 500 stundu pilota pieredze lidojumos ar daudzpilotu helikopteriem; vai

iv) ir vismaz 500 stundu pilota pieredze daudzpilotu lidojumos ar vienpilota daudzdzinēju lidmašīnām komerciālos gaisa pārvadājumos saskaņā ar attiecīgajām lidaparātu ekspluatācijas prasībām.

e) Neatkarīgi no d) apakšpunkta dalībvalsts var izdot tipa kvalifikāciju ar ierobežotām tiesībām daudzpilotu lidmašīnām, kas ļauj šādas kvalifikācijas turētājam pildīt maiņas otrā pilota funkcijas kreisēšanas fāzē virs lidojuma līmeņa 200 ar nosacījumu, ka diviem pārējiem apkalpes locekļiem ir tipa kvalifikācija saskaņā ar d) apakšpunktu.

f) Papildu daudzpilotu un vienpilota augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikācijas. Pretendentam, kas vēlas iegūt papildu daudzpilotu tipa kvalifikācijas un vienpilota augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikācijas, ir jābūt daudzdzinēju IR(A) turētājam.

g) Ja to nosaka atbilstīgi 21. daļai noteiktie dati par piemērotību ekspluatācijai, tipa kvalifikācijas tiesības sākotnēji var attiekties tikai uz lidojumiem instruktora uzraudzībā. Uzraudzīto lidojumu stundas reģistrē pilota reģistrācijas žurnālā vai līdzīgā reģistrā, ko paraksta instruktors. Ierobežojumu atceļ, kad pilots apliecina, ka ir izpildītas datos par piemērotību ekspluatācijai noteiktās uzraudzīto lidojumu stundu prasības.

a) vienpilota daudzdzinēju lidmašīnām:

1) vienpilota daudzdzinēju klases kvalifikācijas teorētiskajā mācību kursā ir mācības par daudzdzinēju lidmašīnu ekspluatāciju vismaz 7 stundu apjomā;

2) vienpilota daudzdzinēju klases vai tipa kvalifikācijas mācību lidojumu kursā ir vismaz 2 stundas un 30 minūtes apmācības nolidojumi ar instruktoru daudzdzinēju lidmašīnu standarta ekspluatācijas apstākļos un vismaz 3 stundas un 30 minūtes ilgi apmācības nolidojumi ar instruktoru dzinēja atteices un nestandarta lidojumu metožu izmantošanas apstākļos.

b) Vienpilota lidmašīnas (jūra). Vienpilota lidmašīnas (jūra) kvalifikācijas mācību kursā ir teorētisko zināšanu apguve un mācību lidojumi. Vienpilota lidmašīnu (jūra) klases vai tipa kvalifikācijas (jūra) mācību kursā ir vismaz 8 apmācības nolidojumu stundas ar instruktoru, ja pretendentam ir attiecīgās klases vai tipa kvalifikācijas sauszemes versija, vai 10 apmācības nolidojumu stundas ar instruktoru, ja pretendentam šādas kvalifikācijas nav.

c) Daudzpilotu lidmašīnas. Daudzpilotu lidmašīnas tipa kvalifikācijai vajadzīgais mācību kurss ietver teorētiskās zināšanas un mācību lidojumus ar instruktoru neparasta stāvokļa novēršanai un iziešanai no tā.

a) Daudzpilotu helikopteri. Daudzpilotu helikoptera pirmās tipa kvalifikācijas pretendents:

1) ir veicis vismaz 70 lidojumu stundas ar helikopteriem PIC statusā;

2) izņemot gadījumu, ja tipa kvalifikācijas kurss ir apvienots ar MCC kursu:

i) ir sertifikāts, kas apliecina helikopteru MCC kursa apmierinošu apguvi; vai

ii) ir vismaz 500 stundu pilota pieredze lidojumos ar daudzpilotu lidmašīnām; vai

iii) ir vismaz 500 stundu pilota pieredze daudzpilotu lidojumos ar daudzdzinēju helikopteriem;

3) ir nokārtojis ATPL(H) teorētiskos eksāmenus.

b) Pretendentam, kas piesakās uz daudzpilotu helikoptera pirmās tipa kvalifikācijas mācību kursu, ir apguvis ATP(H)/IR, ATP(H), CPL(H)/IR vai CPL(H) integrēto mācību kursu un kas neatbilst a) apakšpunkta 1) punkta prasībām, tipa kvalifikācijas tiesības attiecas tikai uz otrā pilota funkciju izpildi. Šo ierobežojumu atceļ, ja pilots ir:

1) veicis 70 lidojumu stundas ar helikopteriem PIC vai uzraudzīta kapteiņa statusā;

2) nokārtojis daudzpilotu prasmju pārbaudi ar attiecīgā tipa helikopteru PIC statusā;

c) Vienpilota daudzdzinēju helikopteri. Vienpilota daudzdzinēju helikoptera pirmās tipa kvalifikācijas pretendents:

1) pirms mācību lidojumu sākšanas:

i) ir nokārtojis ATPL(H) teorētiskos eksāmenus; vai

ii) ir ieguvis sertifikātu par ATO pirmsiestāšanās kursa apguvi. Kursā ir šādi ATPL(H) teorētiskā mācību kursa priekšmeti:

— vispārīgas zināšanas par lidaparātiem: lidaparāta korpuss/sistēmas/spēka iekārta un instrumenti/elektronika,

— lidojuma tehniskais raksturojums un plānošana: masa un līdzsvars, tehniskais raksturojums;

2) ja ir apgūts ATP(H)/IR, ATP(H) vai CPL(H)/IR integrētais mācību kurss, ir veicis 70 lidojumu stundas ar helikopteriem PIC statusā.

a) lidmašīnu pilotiem:

1) ir iegūta CPL/IR(A) ar ATPL teorētiskajām zināšanām vai ATPL(A);

2) ir sertifikāts, kas apliecina MCC kursa apguvi;

3) ir vairāk nekā 100 stundu pilota pieredze lidojumos ar daudzpilotu lidmašīnām;

4) ir veiktas 40 mācību lidojumu stundas ar helikopteriem;

b) helikopteru pilotiem:

1) ir iegūta CPL/IR(H) ar ATPL teorētiskajām zināšanām vai ATPL/IR(H);

2) ir sertifikāts, kas apliecina MCC kursa apguvi;

3) ir vairāk nekā 100 stundu pilota pieredze lidojumos ar daudzpilotu helikopteriem;

4) ir veiktas 40 mācību lidojumu stundas ar lidmašīnām;

c) pilotiem, kas kvalificēti lidojumiem gan ar lidmašīnām, gan ar helikopteriem:

1) ir iegūta vismaz CPL(H);

2) ir iegūtas IR un ATPL teorētiskās zināšanas vai ATPL lidmašīnām vai helikopteriem;

3) ir sertifikāts, kas apliecina helikopteru vai lidmašīnu MCC kursa apguvi;

4) ir vismaz 100 stundu pilota pieredze lidojumos ar daudzpilotu helikopteriem vai lidmašīnām;

5) ir veiktas vismaz 40 mācību lidojumu stundas attiecīgi ar lidmašīnām vai helikopteriem, ja pilotam nav ATPL vai daudzpilotu gaisa kuģu vadīšanas pieredzes.

a) daudzpilotu dirižabļiem:

1) ir vismaz 70 lidojumu stundu pieredze ar dirižabļiem PIC statusā;

2) ir sertifikāts, kas apliecina dirižabļu MCC kursa apmierinošu apguvi.

3) Pretendentam, kas neatbilst 2) punkta prasībām, tipa kvalifikācijas tiesības attiecas tikai uz otrā pilota funkciju izpildi. Ierobežojumu atceļ, ja pilots ir veicis 100 lidojumu stundas ar dirižabļiem PIC statusā vai kā uzraudzīts dirižabļa kapteinis.

a) Tiesības un nosacījumi

1) Maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (EIR) turētājam ir tiesības veikt lidojumus dienas laikā IFR apstākļos lidojuma maršruta posmā ar kvalifikācijai atbilstošas klases vai tipa lidmašīnu. Šīs tiesības var paplašināt attiecībā uz lidojumu veikšanu naktī IFR apstākļos lidojuma maršruta posmā, ja pilotam ir kvalifikācija lidojumu veikšanai naktī saskaņā ar FCL.810. punktu.

2) EIR turētājs drīkst sākt vai turpināt lidojumu, attiecībā uz kuru EIR turētājs plāno izmantot savā kvalifikācijā paredzētās tiesības, tikai tad, ja jaunākā pieejamā informācija par meteoroloģiskajiem apstākļiem norāda, ka

i) izlidošanas vietā ir tādi laika apstākļi, kas ļauj lidojuma posmu no pacelšanās līdz plānotajai pārejai no VFR uz IFR veikt atbilstoši VFR; un

ii) paredzētajā ierašanās laikā plānotajā galamērķa lidlaukā būs tādi laika apstākļi, kas ļauj lidojuma posmu no pārejas no IFR uz VFR līdz nolaišanās brīdim veikt atbilstoši VFR.

b) Priekšnosacījumi. EIR pretendentam ir vismaz PPL(A), un tas ir veicis vismaz 20 maršruta lidojumu stundas ar lidmašīnu PIC statusā.

c) Mācību kurss. EIR pretendents 36 mēnešu laikā ATO ir pabeidzis:

1) vismaz 80 stundas ilgu teorētisko mācību kursu saskaņā ar FCL.615. punktu; un

2) instrumentālo lidojumu mācības, kurās:

i) mācību lidojumi viendzinēja EIR saņemšanai ietver vismaz 15 stundas instrumentālo mācību lidojumu instruktora pavadībā; un

ii) mācību lidojumi daudzdzinēju EIR saņemšanai ietver vismaz 16 stundas instrumentālo mācību lidojumu instruktora pavadībā, un vismaz 4 stundas no šī laika veic mācību lidojumus ar daudzdzinēju lidmašīnām.

d) Teorētiskās zināšanas Pirms prasmju pārbaudes pretendents apliecina, ka viņa teorētisko zināšanu līmenis FCL.615. punkta b) apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos atbilst piešķirtajām tiesībām.

e) Prasmju pārbaude. Pēc mācību kursa apguves pretendents nokārto prasmju pārbaudi ar lidmašīnu ar IRE. Prasmju pārbaudi daudzdzinēju EIR saņemšanai kārto ar daudzdzinēju lidmašīnu. Prasmju pārbaudi viendzinēja EIR saņemšanai kārto ar viendzinēja lidmašīnu.

f) Atkāpjoties no c) un d) apakšpunkta, viendzinēja EIR turētājs, kuram ir arī daudzdzinēju klases vai tipa kvalifikācija un kurš vēlas pirmoreiz saņemt daudzdzinēju EIR, pabeidz ATO rīkotu mācību kursu, kas ietver vismaz 2 stundas instrumentālo lidojumu ar daudzdzinēju lidmašīnu lidojuma maršruta posmā instruktora pavadībā, un nokārto e) apakšpunktā minēto prasmju pārbaudi.

g) Derīguma termiņš, tā pagarināšana un atjaunošana

1) EIR ir derīga 1 gadu.

2) EIR derīguma termiņa pagarināšanas pretendenti:

i) 3 mēnešu laikā tieši pirms kvalifikācijas derīguma termiņa beigām nokārto kvalifikācijas pārbaudi ar lidmašīnu; vai

ii) 12 mēnešu laikā pirms kvalifikācijas derīguma termiņa beigām pabeidz 6 stundas PIC statusā IFR apstākļos un veic vismaz 1 vienu stundu ilgu mācību lidojumu tāda instruktora pavadībā, kam ir tiesības sniegt IR(A) vai EIR apmācību.

3) Katrai otrajai turpmākajai derīguma termiņa pagarināšanai EIR turētājs nokārto kvalifikācijas pārbaudi saskaņā ar g) apakšpunkta 2) punkta i) apakšpunktu.

4) Ja EIR derīguma termiņš ir beidzies, pretendents tiesību atjaunošanas nolūkā:

i) lai sasniegtu vajadzīgo kvalifikācijas līmeni, pabeidz prasmju atsvaidzināšanas apmācību pie instruktora, kam ir tiesības sniegt IR(A) vai EIR apmācību; un

ii) nokārto kvalifikācijas pārbaudi.

5) Ja EIR derīguma termiņš nav ticis pagarināts vai atjaunots 7 gadu laikā kopš pēdējā derīguma termiņa beigām, turētājam arī vēlreiz jākārto EIR teorētiskie eksāmeni saskaņā ar FCL.615. punkta b) apakšpunktu.

6) Attiecībā uz daudzdzinēju EIR – kvalifikācijas pārbaudi derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai un g) apakšpunkta 2) punkta ii) apakšpunktā prasīto mācību lidojumu veic ar daudzdzinēju lidmašīnu. Ja pilotam ir arī viendzinēja EIR, ar šo kvalifikācijas pārbaudi arī pagarina vai atjauno viendzinēja EIR. Mācību nolidojums ar daudzdzinēju lidmašīnu atbilst arī mācību nolidojuma prasībai viendzinēja EIR.

h) Ja EIR pretendents ir pabeidzis instrumentālo lidojumu laiku tāda IRI(A) vai FI(A) instruktora pavadībā, kam ir tiesības sniegt IR vai EIR apmācību, ne vairāk kā attiecīgi 5 vai 6 no šīm stundām var ieskaitīt c) apakšpunkta 2) punkta i) un ii) apakšpunktā prasīto stundu izpildē. c) apakšpunkta 2) punkta ii) apakšpunktā prasītās 4 stundas instrumentālo mācību lidojumu ar daudzdzinēju lidmašīnām neattiecas uz šo prasību izpildes ieskaiti.

1) Lai noteiktu, cik stundas var ieskaitīt prasību izpildē, kā arī lai apzinātu apmācības vajadzības, pretendents ATO aizpilda pirmsiestāšanās novērtējumu.

2) IRI(A) vai FI(A) sniegto instrumentālo lidojumu mācību pabeigšanu dokumentē īpašā mācību dokumentā, un to paraksta instruktors.

i) EIR pretendentiem, kam ir Part-FCL PPL vai CPL un derīga IR(A), ko izdevusi trešā valsts saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām, var pilnā apmērā ieskaitīt šā punkta c) apakšpunktā norādīto mācību kursu prasību izpildi. Lai saņemtu EIR, pretendents:

1) sekmīgi nokārto EIR prasmju pārbaudi;

2) atkāpjoties no d) apakšpunkta, prasmju pārbaudē eksaminētājam pierāda, ka pretendentam ir atbilstoša līmeņa teorētiskās zināšanas par aviāciju reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, meteoroloģiju un lidojumu plānošanu un veikšanu (IR);

3) pretendentam ir vismaz 25 stundu lidojuma laika pieredze lidojumos ar lidmašīnām IFR apstākļos PIC statusā.

a) Pilota apliecības turētājs, kuram ir tiesības vadīt planierus, drīkst veikt lidojumus mākoņos ar planieri vai planieri ar dzinēju, izņemot TMG, tikai tad, ja viņam ir kvalifikācija lidošanai ar planieri mākoņos.

b) Pretendents uz kvalifikāciju lidošanai ar planieri mākoņos ir pabeidzis vismaz:

1) pēc apliecības izsniegšanas – 30 stundas PIC statusā lidojumos ar planieriem vai planieriem ar dzinēju;

2) ir apguvuši mācību kursu, ko nodrošina DTO vai ATO, tostarp:

i) teorētiskās mācības; un

ii) vismaz 2 apmācības nolidojumu stundas ar instruktoru planieros vai planieros ar dzinēju, kad planieri vada, tikai pamatojoties uz instrumentu rādījumiem, pie tam ne vairāk kā vienu stundu no šī laika drīkst veikt ar TMG; un

3) prasmju pārbaudi ar šādam nolūkam kvalificētu FE.

c) EIR vai IR(A) turētājiem ieskaita b) apakšpunkta 2) punkta i) apakšpunktā noteiktās prasības izpildi. Atkāpjoties no b) apakšpunkta 2) punkta ii) apakšpunkta, pabeidz vismaz vienu apmācības nolidojumu stundu ar instruktoru planierī vai planierī ar dzinēju, izņemot TMG, kad planieri vada, tikai pamatojoties uz instrumentu rādījumiem.

d) Lidošanai mākoņos paredzētās kvalifikācijas turētāji savas tiesības var izmantot tikai tad, ja pēdējos 24 mēnešos ir veikuši vismaz 1 stundu lidojumu laika vai 5 lidojumus PIC statusā, izmantojot tiesības saskaņā ar kvalifikāciju lidošanai mākoņos ar planieriem vai planieriem ar dzinēju, izņemot TMG.

e) Lidošanai mākoņos paredzētās kvalifikācijas turētāji, kuri neatbilst d) apakšpunkta prasībām, pirms tie atsāk izmantot tiesības:

1) nokārto prasmju pārbaudi ar šādam nolūkam kvalificētu FE; vai

2) kvalificēta instruktora pavadībā izpilda d) apakšpunktā noteiktās prasības par papildu lidojumu laiku vai lidojumiem.

f) Derīgas EIR vai IR(A) turētājiem pilnā apmērā ieskaita d) apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

— mācību līdzekļu sagatavošana,

— mācību procesu veicinoša klimata radīšana,

— zināšanu nodošanas prasmes,

— apdraudējuma un kļūdu pārvaldības (TEM) un apkalpes resursu pārvaldības integrēšana,

— laika pārvaldība mācību mērķu sasniegšanai,

— mācību procesa sekmēšana,

— apmācāmās personas snieguma novērtēšana,

— progresa uzraudzīšana un izvērtēšana,

— mācību sesiju novērtēšana,

— ziņojuma sagatavošana par sasniegto rezultātu.

a) Instruktora sertifikāta pretendents ir apguvis teorētisko mācību un mācību lidojumu kursu, ko nodrošina ATO. Planieru vai gaisa balonu instruktora sertifikāta pretendents var būt apguvis teorētisko mācību un mācību lidojumu kursu, ko nodrošina DTO.

b) Papildus katras instruktora kategorijas konkrētajiem elementiem, kas noteikti šajā pielikumā (FCL daļa), mācību kursā ir arī FCL.920. punktā noteiktie elementi.

a) izsniegtu attiecīgās gaisa kuģu kategorijas PPL, SPL, BPL un LAPL, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu;

b) izsniegtu klases un tipa kvalifikācijas vienpilota viendzinēja gaisa kuģim, izņemot vienpilota augstas veiktspējas sarežģītas lidmašīnas; tiesību attiecināšanai uz citu gaisa balonu klasi un grupu un tiesību attiecināšanai uz citu planieru klasi;

c) izsniegtu vienpilota vai daudzpilotu dirižabļu tipa kvalifikācijas;

d) izsniegtu attiecīgās gaisa kuģu kategorijas CPL, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu, ja FI ir veicis vismaz 500 lidojumu stundas šādas kategorijas gaisa kuģa pilota statusā, tostarp vismaz 200 mācību lidojumu stundas;

e) izsniegtu nakts lidojumu kvalifikāciju, ja FI:

1) ir kvalificēts veikt nakts lidojumus ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi;

2) saskaņā ar i) apakšpunktu kvalificētam FI ir apliecinājis spēju vadīt nakts mācību lidojumus; un

3) atbilst nakts lidojumu pieredzes prasībām, ko nosaka FCL.060 b) apakšpunkta 2) punkts.

f) izsniegtu vilkšanas lidojumu vai akrobātisko lidojumu kvalifikāciju vai FI(S) gadījumā kvalifikāciju lidošanai mākoņos, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu, ja ir iegūtas šādas tiesības un ja FI saskaņā ar i) apakšpunktu kvalificētam FI ir apliecinājis spēju vadīt mācību lidojumus šādai kvalifikācijai;

g) izsniegtu attiecīgās gaisa kuģu kategorijas EIR vai IR, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu, ja FI:

1) ir veicis vismaz 200 lidojumu stundas atbilstīgi IFR; no tām ne vairāk par 50 stundām var būt zemes instrumentālā treniņa laiks ar FFS, FTD 2/3 vai FNPT II;

2) kā studentpilots ir apguvis IRI mācību kursu un ir nokārtojis IRI sertifikāta kompetenču pārbaudi; un

3) turklāt:

i) attiecībā uz daudzdzinēju lidmašīnām ir izpildījis CRI prasības par daudzdzinēju lidmašīnām;

ii) attiecībā uz daudzdzinēju helikopteriem ir izpildījis TRI sertifikāta izsniegšanas prasības.

h) izsniegtu vienpilota daudzdzinēju klases vai tipa kvalifikācijas, izņemot vienpilota augstas veiktspējas sarežģītās lidmašīnas, ja FI:

1) attiecībā uz lidmašīnām atbilst CRI mācību kursa priekšnosacījumiem, kas noteikti FCL.915.CRI a) apakšpunktā, un FCL.930.CRI un FCL.935 prasībām;

2) attiecībā uz helikopteriem atbilst FCL.910.TRI c) apakšpunkta 1) punkta prasībām un TRI(H) mācību kursa priekšnosacījumiem, kas noteikti FCL.915.TRI d) apakšpunkta 2) punktā;

i) izsniegtu FI, IRI, CRI, STI vai MI sertifikātu, pagarinātu vai atjaunotu tā derīguma termiņu, ja FI:

1) ir veicis vismaz:

i) attiecībā uz FI(S) – vismaz 50 mācību lidojumu stundas ar planieriem vai 150 palaišanas planieru mācību lidojumos;

ii) attiecībā uz FI(B) – vismaz 50 mācību lidojumu stundas ar gaisa baloniem vai 50 pacelšanās gaisa balonu mācību lidojumos;

iii) visos citos gadījumos – 500 mācību lidojumu stundas ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi;

2) ir nokārtojis kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935 ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi, lai lidojumu instruktora eksaminētājam (FIE) apliecinātu spēju vadīt FI sertifikāta mācības;

j) izsniegtu MPL, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu, ja FI:

1) mācību lidojumu pamata posmam ir veicis vismaz 500 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā, tostarp vismaz 200 mācību lidojumu stundas;

2) mācību pamata līmeņa posmam:

i) ir ieguvis daudzdzinēju lidmašīnas IR un tiesības vadīt IR mācības; un

ii) ir veicis vismaz 1 500 daudzpilotu apkalpes lidojumu stundas.

3) Ja FI jau ir kvalificēts vadīt mācības ATP(A) vai CPL(A)/IR integrētajos mācību kursos, 2) punkta ii) apakšpunkta prasības var aizstāt ar prasību apgūt strukturētu mācību kursu, ko veido:

i) MCC kvalifikācija;

ii) 5 mācību lidojumu novērošana MPL kursa 3. posmā;

iii) 5 mācību lidojumu novērošana MPL kursa 4. posmā;

iv) ekspluatantu regulāro avioreisu 5 praktisko mācību lidojumu sesiju novērošana;

v) MCCI instruktora kursa saturs.

a) piesakoties uz FI(A) un FI(H) sertifikātu:

1) ir veicis vismaz 10 instrumentālo mācību lidojumu stundas ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi; no tām 5 stundas var būt zemes instrumentālā treniņa laiks ar FSTD;

2) ir veicis 20 maršrutu lidojumu stundas PIC statusā ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi atbilstīgi VFR; un

b) turklāt, piesakoties uz FI(A) sertifikātu:

1) ir vismaz CPL(A) turētājs; vai

2) ir vismaz PPL(A) turētājs un:

i) izpilda prasības attiecībā uz CPL teorētiskajām zināšanām, izņemot gadījumus, ja FI(A) nodrošina apmācību vienīgi LAPL(A), un

ii) ir veicis vismaz 200 lidojumu stundas, tostarp 150 stundas PIC statusā, ar lidmašīnām vai TMG;

3) ir veicis vismaz 30 lidojumu stundas ar viena virzuļdzinēja lidmašīnām, no kurām vismaz 5 lidojumu stundas ir veiktas iepriekšējos 6 mēnešos pirms pirmsiestāšanās pārbaudes lidojuma, ko nosaka FCL.930.FI a) apakšpunkts;

4) ir veicis VFR atbilstīgu maršruta lidojumu PIC statusā, tostarp lidojumu vismaz 540 km (300 NM) attālumā, veicot nosēšanos ar pilnīgu apstāšanos 2 dažādos lidlaukos;

c) turklāt, piesakoties uz FI(H) sertifikātu, ir veicis 250 lidojumu stundas helikoptera pilota statusā, no kurām:

1) vismaz 100 lidojumu stundas veiktas PIC statusā, ja pretendentam ir vismaz CPL(H); vai

2) vismaz 200 lidojumu stundas veiktas PIC statusā, ja pretendentam ir vismaz PPL(H) un ir izpildītas CPL teorētisko zināšanu prasības;

d) piesakoties uz FI(As) sertifikātu, ir veicis vismaz 500 lidojumu stundas PIC statusā ar dirižabļiem, no kurām vismaz 400 lidojumu stundas veiktas PIC statusā ar CPL(As) sertifikātu;

e) piesakoties uz FI(S) sertifikātu, ir veicis 100 lidojumu stundas un 200 palaišanas PIC statusā ar planieriem. Turklāt, ja pretendents vēlas vadīt lidojumu mācības ar TMG, viņš veic 30 lidojumu stundas PIC statusā ar TMG un ar TMG nokārto papildu kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935 tāda FI klātbūtnē, kas ir attiecīgi kvalificēts saskaņā ar FCL.905.FI i) apakšpunktu;

f) piesakoties uz FI(B) sertifikātu, ir veicis vismaz 75 lidojumu stundas PIC statusā ar gaisa baloniem; no tām vismaz 15 stundas ir veiktas ar tādas klases gaisa balonu, kādu paredzēts vadīt lidojumu mācībās.

a) EIR vai IR derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja TRI ir derīga IR;

b) TRI vai SFI sertifikāta izsniegšanai, ja turētājam ir 3 gadu TRI pieredze; un

c) attiecībā uz TRI vienpilota lidmašīnām:

1) vienpilota augstas veiktspējas sarežģīto lidmašīnu tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, ja pretendents vēlas iegūt tiesības veikt vienpilota lidojumus.

i) ir MCCI sertifikāts; vai

ii) ir vai ir bijis TRI sertifikāts daudzpilotu lidmašīnām;

2) MPL kursa pamata līmeņa posma apgūšanai, ja viņa/viņas tiesības tiek attiecinātas uz daudzpilotu lidojumiem un viņam/viņai ir vai ir bijis FI(A) vai IRI(A) sertifikāts;

d) attiecībā uz TRI daudzpilotu lidmašīnām:

1) tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai:

i) daudzpilotu lidmašīnām;

ii) vienpilota augstas veiktspējas sarežģītām lidmašīnām, ja pretendents vēlas iegūt TRI tiesības daudzpilotu lidojumos;

2) MCC mācību kursa apgūšanai;

3) MPL kursa pamata, vidējā un augstākā līmeņa posma apgūšanai, ja saistībā ar pamata posmu viņam/viņai ir vai ir bijis FI(A) vai IRI(A) sertifikāts;

e) attiecībā uz TRI helikopteriem:

1) helikoptera tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai;

2) MCC mācību kursa apgūšanai, ja viņam/viņai ir daudzpilotu helikoptera tipa kvalifikācija;

3) vienpilota IR(H) tiesību attiecināšanai uz daudzdzinēju IR(H);

f) attiecībā uz TRI vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi:

1) vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai;

2) MCC mācību kursa apgūšanai.

a) ir attiecīgās gaisa kuģu kategorijas CPL, MPL vai ATPL pilota apliecības turētājs;

b) piesakoties uz TRI(MPA) sertifikātu:

1) ir veicis 1 500 lidojumu stundas daudzpilotu lidmašīnas pilota statusā; un

2) iepriekšējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas dienas ir veicis 30 maršruta sektorus, tostarp pacelšanās un nosēšanās, PIC vai otrā pilota statusā ar attiecīgā tipa lidmašīnu; no tiem 15 sektorus var veikt ar šā tipa FFS;

c) piesakoties uz TRI(SPA) sertifikātu:

1) iepriekšējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas dienas ir veicis 30 maršruta sektorus, tostarp pacelšanās un nosēšanās, PIC statusā ar attiecīgā tipa lidmašīnu; no tiem 15 sektorus var veikt ar šā tipa FFS; un

2)

d) piesakoties uz TRI(H) sertifikātu:

1) piesakoties uz TRI(H) sertifikātu vienpilota viendzinēja helikopteriem, ir veicis 250 lidojumu stundas helikoptera pilota statusā;

2) piesakoties uz TRI(H) sertifikātu vienpilota daudzdzinēju helikopteriem, ir veicis 500 lidojumu stundas helikoptera pilota statusā, tostarp 100 lidojumu stundas PIC statusā ar vienpilota daudzdzinēju helikopteriem;

3) piesakoties uz TRI(H) sertifikātu daudzpilotu helikopteriem, ir veicis 1 000 lidojumu stundas helikoptera pilota statusā, tostarp:

i) 350 lidojumu stundas daudzpilotu helikoptera pilota statusā; vai

ii) ja pretendentam jau ir TRI(H) sertifikāts vienpilota daudzdzinēju helikopteriem, 100 lidojumu stundas šā tipa daudzpilotu lidojumu pilota statusā.

4) FI(H) turētājiem pilnā apjomā ieskaita 1) un 2) punkta prasību izpildi attiecībā uz vienpilota helikopteru;

e) piesakoties uz TRI(PL)sertifikātu:

1) ir veicis 1 500 lidojumu stundas daudzpilotu lidmašīnas, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa vai daudzpilotu helikoptera pilota statusā; un

2) iepriekšējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas ir veicis 30 maršruta sektorus, tostarp pacelšanās un nosēšanās, PIC vai otrā pilota statusā ar attiecīgā tipa vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi; no tiem 15 sektorus var veikt ar šā tipa FFS.

1) Lidmašīnas. Lai pagarinātu TRI(A) sertifikāta derīguma termiņu, pretendents pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām izpilda 1 no šādām 3 prasībām:

i) veic vienu no šādām pilna tipa kvalifikācijas mācību kursa daļām: vismaz 3 stundas trenažieru sesijas vai vienu uzdevumu gaisā, kas ilgt vismaz 1 stundu un kura laikā tiek veiktas vismaz 2 pacelšanās un nosēšanās;

ii) piedalās ATO nodrošinātās TRI instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācībās;

iii) nokārto kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935.

2) Helikopteri un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi. Lai pagarinātu TRI (H) vai TRI(PL) sertifikāta derīguma termiņu, pretendents TRI sertifikāta derīguma termiņa laikā izpilda 2 no šādām 3 prasībām:

i) veic 50 mācību lidojumu stundas ar katra tipa gaisa kuģi, uz kuru attiecas instruktora tiesības, vai ar šo tipu FSTD; no tām vismaz 15 lidojumu stundas ir veiktas iepriekšējos 12 mēnešos pirms TRI sertifikāta derīguma beigu datuma.

ii) piedalās ATO nodrošinātās TRI instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācībās;

iii) nokārto kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935.

3) Vismaz katrai otrajai TRI sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai, sertifikāta turētājam jānokārto kompetenču pārbaude saskaņā ar FCL.935.

4) Ja personai ir TRI sertifikāts vairākiem vienas gaisa kuģu kategorijas tipiem, līdz ar noteiktās kompetenču pārbaudes nokārtošanu ar vienu no šiem tipiem tiek pagarināts arī citu tās pašas gaisa kuģu kategorijas tipu derīguma termiņš.

5) Īpašas prasības TRI(H) derīguma termiņa pagarināšanai. TRI(H), kam ir FI(H) sertifikāts attiecīgajam tipam, pilnā apjomā ieskaita a) apakšpunkta prasību izpildi. Šajā gadījumā TRI(H) sertifikāts ir derīgs līdz FI(H) sertifikāta derīguma beigu datumam.

1) Lidmašīnas Ja TRI(A) sertifikāta derīguma termiņš ir beidzies, pretendents:

i) pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir veicis vismaz 30 maršruta sektorus, tostarp pacelšanās un nosēšanās ar attiecīgā tipa lidmašīnu; no tiem 15 sektorus var veikt ar FFS;

ii) ir pabeidzis TRI kursa attiecīgās daļas apstiprinātā ATO;

iii) pilnā tipa kvalifikācijas kursā vismaz 3 stundas ir vadījis mācību lidojumus ar attiecīgā tipa lidmašīnu TRI(A) uzraudzībā.

2) Helikopteri un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi. Ja TRI (H) vai TRI(PL) sertifikāta derīguma termiņš ir beidzies, pretendents iepriekšējos 12 mēnešos pirms derīguma termiņa atjaunošanas:

i) piedalās ATO nodrošinātās TRI instruktora prasmju atsvaidzināšanas mācībās, kur ir attiecīgie TRI mācību kursa elementi; un

ii) nokārto kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935 ar katru gaisa kuģa tipu, attiecībā uz kuru pretendents vēlas atjaunot instruktora tiesību derīguma termiņu.

a) attiecībā uz daudzdzinēju lidmašīnām:

1) ir veicis vismaz 500 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā;

2) ir veicis vismaz 30 lidojumu stundas PIC statusā ar attiecīgās klases vai tipa lidmašīnu;

b) attiecībā uz viendzinēja lidmašīnām:

1) ir veicis vismaz 300 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā;

2) ir veicis vismaz 30 lidojumu stundas PIC statusā ar attiecīgās klases vai tipa lidmašīnu.

a) piesakoties uz IRI(A) sertifikātu:

1) ir veicis vismaz 800 lidojumu stundas atbilstīgi IFR, no kurām vismaz 400 lidojumu stundas veiktas ar lidmašīnām; un

2) ja pretendents piesakās uz IRI(A) daudzdzinēju lidmašīnām – atbilst FCL.915.CRI a) apakšpunkta, FCL.930.CRI un FCL.935 prasībām;

b) piesakoties uz IRI(H) sertifikātu:

1) ir veicis vismaz 500 lidojumu stundas atbilstīgi IFR, no kurām vismaz 250 stundas ir instrumentāli lidojumi ar helikopteriem; un

2) ja pretendents piesakās uz IR(H) daudzpilotu helikopteriem – atbilst FCL.905.FI g) apakšpunkta 3) punkta ii) apakšpunkta prasībām;

c) piesakoties uz IRI(As) sertifikātu, ir veicis vismaz 300 lidojumu stundas atbilstīgi IFR, no kurām vismaz 100 stundas ir instrumentāli lidojumi ar gaisa kuģiem.

a) IR izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja viņam/viņai ir vai ir bijusi IR attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā un ja ir apgūts IRI mācību kurss; un

b) attiecībā uz SFI vienpilota lidmašīnām:

1) vienpilota augstas veiktspējas sarežģītu lidmašīnu tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, ja pretendents vēlas iegūt tiesības veikt vienpilota lidojumus.

i) ir MCCI sertifikāts; vai

ii) ir vai ir bijis TRI sertifikāts daudzpilotu lidmašīnām; un

2) ja SFI(SPA) tiesības saskaņā ar 1) punktu tiek attiecinātas uz daudzpilotu lidojumiem:

i) MCC mācību kursa apgūšanai;

ii) MPL kursa pamata līmeņa posma apgūšanai;

c) attiecībā uz SFI daudzpilotu lidmašīnām:

1) tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai:

i) daudzpilotu lidmašīnām;

ii) vienpilota augstas veiktspējas sarežģītām lidmašīnām, ja pretendents vēlas iegūt TRI tiesības daudzpilotu lidojumos;

2) MCC mācību kursa apgūšanai;

3) MCC mācību kursa apgūšanai; MPL pamata, vidējā un augstākā līmeņa posma apgūšanai, ja saistībā ar pamata posmu viņam/viņai ir vai ir bijis FI(A) vai IRI(A) sertifikāts;

d) attiecībā uz SFI helikopteriem:

1) helikoptera tipa kvalifikāciju izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai;

2) MCC mācību kursa apgūšanai, ja SFI ir tiesīgs vadīt daudzpilotu helikopteru mācības.

a) ir sekmīgi apguvis trenažieru mācības attiecīgā tipa kvalifikācijas mācību kursā; un

b) pilnā tipa kvalifikācijas kursā vismaz 3 stundas ir vadījis mācību lidojumus saistībā ar attiecīgā tipa SFI pienākumiem šim nolūkam kvalificēta TRE uzraudzībā, kurš apstiprina mācību vadīšanu atbilstīgā līmenī.

a) ir vai ir bijis attiecīgās gaisa kuģu kategorijas CPL, MPL vai ATPL turētājs;

b) 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir nokārtojis kvalifikācijas pārbaudi attiecīgās gaisa kuģa tipa kvalifikācijas izsniegšanai, izmantojot šā tipa FFS; un

c) turklāt, piesakoties uz SFI(A) sertifikātu daudzpilotu lidmašīnām vai uz SFI(PL) sertifikātu:

1) ir veicis vismaz 1 500 lidojumu stundas attiecīgi daudzpilotu lidmašīnu vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pilota statusā;

2) 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pilota vai novērotāja statusā ir veicis vismaz:

i) 3 maršruta sektorus attiecīgā tipa gaisa kuģa pilota kabīnē; vai

ii) regulāro avioreisu 2 mācību simulācijas sesijas, ko attiecīgā tipa gaisa kuģa pilota kabīnē veic kvalificēta apkalpe. Šīs simulācijas nozīmē vismaz 2 lidojumus, katru 2 stundu ilgumā, starp 2 dažādiem lidlaukiem, tostarp attiecīgo pirmslidojuma plānošanu un instruktāžu;

d) turklāt, piesakoties uz SFI(A) sertifikātu vienpilota augstas veiktspējas sarežģītām lidmašīnām:

1) ir veicis vismaz 500 lidojumu stundas PIC statusā ar vienpilota lidmašīnām;

2) ir vai ir bijis daudzdzinēju IR(A) turētājs; un

3) ir izpildījis c) apakšpunkta 2) punkta prasības;

e) turklāt, piesakoties uz SFI(H) sertifikātu:

1) 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir veicis vismaz 1 lidojumu stundu pilota vai novērotāja statusā attiecīgā tipa gaisa kuģa pilota kabīnē; un

2) attiecībā uz daudzpilotu helikopteriem – ir ieguvis vismaz 1 000 lidojumu stundu pieredzi helikoptera pilota statusā, tostarp vismaz 350 stundu pieredzi daudzpilotu helikoptera pilota statusā;

3) attiecībā uz vienpilota daudzdzinēju helikopteriem – ir veicis 500 lidojumu stundas helikoptera pilota statusā, tostarp 100 lidojumu stundas PIC statusā ar vienpilota daudzdzinēju helikopteriem;

4) attiecībā uz vienpilota viendzinēja helikopteriem – ir veicis 250 lidojumu stundas helikoptera pilota statusā.

a) ir vai ir bijis attiecīgās gaisa kuģu kategorijas CPL, MPL vai ATPL turētājs;

b) ir:

1) attiecībā uz lidmašīnām, dirižabļiem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – ieguvis vismaz 1 500 lidojumu stundu pieredzi daudzpilotu apkalpes lidojumu pilota statusā;

2) attiecībā uz helikopteriem – ieguvis vismaz 1 000 lidojumu stundu pieredzi daudzpilotu apkalpes lidojumu pilota statusā, no kurām vismaz 350 stundas ir lidojumi ar daudzpilotu helikopteriem.

a) ir apguvis attiecīgā tipa TRI kursa FFS mācību daļu;

b) 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir nokārtojis kvalifikācijas pārbaudi attiecīgās gaisa kuģa tipa kvalifikācijas izsniegšanai, izmantojot šā tipa FFS;

c) tipa kvalifikācijas kursā lidojumu instruktora eksaminētāja (FIE) uzraudzībā ir veicis vismaz vienu 3 stundas ilgu FSTD sesiju attiecībā uz STI pienākumiem attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā.

a) ir ieguvis vai 3 gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas bija ieguvis pilota apliecību un instruktora tiesības, kas atbilst kursam, kurā turētājs paredzējis nodrošināt mācības;

b) 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ar FNPT ir nokārtojis attiecīgās klases vai tipa kvalifikācijas pārbaudi.

c) turklāt, piesakoties uz STI(H) sertifikātu, 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir veicis vismaz 1 lidojumu stundu novērotāja statusā attiecīgā tipa helikoptera pilotu kabīnē.

a) ieguvis FI, CRI vai TRI sertifikātu ar tiesībām, kas attiecas uz vienpilota lidmašīnām;

b) ieguvis kalnu lidojumu kvalifikāciju.

a) ir ieguvis saskaņā ar FCL.820 izsniegtu pārbaudes lidojumu kvalifikāciju;

b) ir veicis vismaz 2001. un 2. un kategorijas pārbaudes lidojumu stundas.

a) apliecības, kvalifikācijas vai sertifikāta pretendentu prasmju pārbaudes vai kompetenču pārbaudes:

1) ja šiem pretendentiem eksaminētāji ir vadījuši vairāk nekā 25 % tās apliecības, kvalifikācijas vai tā sertifikāta mācību lidojumu, kura izdošanai tiek kārtota attiecīgā prasmju pārbaude vai kompetenču pārbaude; vai

2) ja viņi ir bijuši atbildīgi par prasmju pārbaudes pieteikumu saskaņā ar FCL.030 b) apakšpunktu;

b) prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes vai kompetenču pārbaudes, ja viņi uzskata, ka viņu objektivitāte, iespējams, ir ietekmēta.

a) ar eksaminētāja tiesībām saistītas attiecīgas zināšanas, biogrāfiju un atbilstošu pieredzi;

b) ka viņiem iepriekšējo 3 gadu laikā nav piemērotas sankcijas, tādas kā saskaņā ar šo daļu izsniegto apliecību, kvalifikāciju vai sertifikātu, kuru turētāji tie ir, apturēšana, ierobežošana vai atsaukšana sakarā ar neatbilstību pamatregulai un tās īstenošanas noteikumiem.