02011R0691 — LV — 20.02.2022 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 691/2011 (2011. gada 6. jūlijs) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 192, 22.7.2011., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 538/2014 (2014. gada 16. aprīlis),	L 158	113	27.5.2014
►M2	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/125 (2021. gada 19. novembris),	L 20	40	31.1.2022

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 691/2011

(2011. gada 6. jūlijs)

par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido vienotu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēmu, lai izveidotu vides ekonomiskos kontus kā EKS 95 satelītkontus, nodrošinot metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus, kas jāizmanto, apkopojot vides ekonomiskos kontus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“emisija gaisā” ir gāzveida vai daļiņveida materiālu fiziska plūsma no valsts ekonomikas (ražošanas vai patēriņa procesiem) atmosfērā (vides sistēmas daļa);

“vides nodoklis” ir nodoklis, kura nodokļa bāze ir kaut kā tāda fiziska vienība (vai fiziskas vienības aizstājējs), kam ir pierādīta konkrēta negatīva ietekme uz vidi, un kas EKS 95 norādīts kā nodoklis;

“ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti (EW-MFA)” ir saskaņota datu apkopošana par materiālu ielaidi valstu ekonomikā, materiālu krājumu pārmaiņām ekonomikā un materiālu izlaidi uz citām ekonomikām vai vidē;

▼M1

“vides aizsardzības izdevumi” ir ekonomiskie resursi, ko rezidentu vienības velta vides aizsardzībai. Vides aizsardzība ietver visas darbības un pasākumus, kuru galvenais mērķis ir piesārņojuma un cita veida vides kaitējuma novēršana, mazināšana un likvidēšana. Minētās darbības un pasākumi ietver visus pasākumus, lai atjaunotu vidi pēc tam, kad tai nodarīts kaitējums. Darbības, lai arī ar labvēlīgu ietekmi uz vidi, kuras galvenokārt veic, lai ievērotu tehniskās vai iekšējās higiēnas vai drošuma un drošības prasības uzņēmumos vai citās iestādēs, šajā definīcijā nav ietvertas;

“vides preču un pakalpojumu nozare” ir tās ražošanas darbības valsts ekonomikā, ar kurām rada vides produktus (vides preces un pakalpojumus). Vides produkti ir produkti, kas ražoti vides aizsardzības, kā minēts 4. punktā, un resursu pārvaldības nolūkā. Resursu pārvaldība ietver dabas resursu krājumu saglabāšanu, uzturēšanu un uzlabošanu un tādējādi minēto resursu aizsardzību pret noplicināšanu;

“energoresursu fiziskās plūsmas konti” ir saskaņota datu apkopošana par energoresursu fiziskajām plūsmām valstu ekonomikās, plūsmām, kas cirkulē ekonomikā, un izlaidi uz citām ekonomikām vai vidē.

▼B

3. pants

Moduļi

Šīs regulas 1. pantā minētos vides ekonomiskos kontus, kuri jāapkopo, izmantojot vienoto sistēmu, grupē šādos moduļos:

gaisa emisiju kontu modulis, kā norādīts I pielikumā;

vides nodokļu modulis saimniecisko darbību dalījumā, kā norādīts II pielikumā;

ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontu modulis, kā norādīts III pielikumā;

▼M1

vides aizsardzības izdevumu kontu modulis, kā norādīts IV pielikumā;

vides preču un pakalpojumu nozares modulis, kā norādīts V pielikumā;

energoresursu fiziskās plūsmas kontu modulis, kā norādīts VI pielikumā.

▼B

Katrā pielikumā ietver šādu informāciju:

mērķis, kuru dēļ jāapkopo konti;

kontu aptvērums;

to raksturlielumu saraksts, par kuriem jāapkopo un jānosūta dati;

pirmais pārskata gads, periodiskums un nosūtīšanas termiņi kontu apkopošanai;

informācijas sniegšanas tabulas;

maksimālais to pārejas periodu ilgums, kuri minēti 8. pantā un kuru laikā Komisija var piešķirt atkāpes.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā vides, ekonomikas un tehnikas attīstību:

lai sniegtu metodiskus norādījumus; un

lai atjauninātu 1. punktā minētos pielikumus attiecībā uz 2. punkta c) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju.

Īstenojot savas pilnvaras atbilstoši šim punktam, Komisija nodrošina, lai tās deleģētie akti neradītu ievērojamu papildu administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentu vienībām.

▼M1

Komisija saskaņā ar 9. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā precizēt VI pielikuma 3. iedaļā minētos energoproduktus, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 ( 1 ) pielikumos dotajiem sarakstiem.

Šādi deleģētie akti nerada būtisku papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem. Izstrādājot un vēlāk aktualizējot pirmajā daļā minētos sarakstus, Komisija pienācīgi pamato veiktās darbības, nepieciešamības gadījumā izmantojot atbilstošu ekspertu palīdzību izmaksu efektivitātes analīzes jomā, iekļaujot respondentu sloga un produkcijas izmaksu novērtēšanu.

Lai veicinātu vienveidīgu V pielikuma piemērošanu, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, līdz 2015. gada 31. decembrim izstrādā vides preču un pakalpojumu un ekonomikas darbību norādošu uzskaitījumu, kas jāiekļauj V pielikumā, pamatojoties uz šādām kategorijām: konkrētie vides pakalpojumi, vienīgā mērķa vides produkti (saistītie produkti), pielāgotās preces un vides tehnoloģijas. Nepieciešamības gadījumā Komisija uzskaitījumu atjaunina.

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

▼B

4. pants

Eksperimentālie pētījumi

Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programma ietver eksperimentālos pētījumus, lai pārbaudītu jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanas iespējas. Izstrādājot programmu, Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm un respondentu vienībām netiktu radīts papildu administratīvais vai finansiālais slogs.

Komisija izvērtē un publicē eksperimentālo pētījumu rezultātus, ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz datu pieejamība salīdzinājumā ar datu vākšanas izmaksām un informācijas sniegšanas radīto administratīvo slogu. Šos rezultātus ņem vērā priekšlikumos par tādu jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu, kurus Komisija var iekļaut 10. pantā minētajā ziņojumā.

5. pants

Datu vākšana

Dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas pielikumiem vāc nepieciešamos datus, lai novērotu 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos raksturlielumus.

Dalībvalstis vāc nepieciešamos datus, izmantojot turpmāk minēto dažādo avotu kombinācijas un piemērojot administratīvās vienkāršošanas principu:

apsekojumi;

statistiskās novērtēšanas metodes, ko izmanto tad, ja daži raksturlielumi nav apsekoti visās vienībās;

administratīvi avoti.

Dalībvalstis informē Komisiju un sniedz sīkas ziņas par izmantotajām metodēm un avotiem.

6. pants

Nosūtīšana Komisijai (Eurostat)

Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) pielikumos norādītos datus, tostarp konfidenciālos datus, ievērojot pielikumos paredzētos termiņus.

Datus nosūta atbilstīgā tehniskā formātā, ko nosaka Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Kvalitātes novērtējums

Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajiem datiem piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti.

Piemērojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru un periodiskumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti un viena mēneša laikā pēc datu saņemšanas var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij iesniegt papildu informāciju attiecīgi par datiem vai pārskatītu datu kopu.

8. pants

Atkāpes

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai piešķirtu dalībvalstīm atkāpes pielikumos minēto pārejas periodu laikā, ja valstu statistikas sistēmām ir vajadzīgi lieli pielāgojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

▼M1

Lai saņemtu atkāpes saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz I, II un III pielikumu, attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 12. novembrim iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Lai saņemtu atkāpes saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz IV, V un VI pielikumu, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu līdz 2014. gada 17. septembrim.

▼B

9. pants

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

▼M1

Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3. panta 3. un 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. un 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

▼B

Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼M1

Saskaņā ar 3. panta 3. un 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

▼B

10. pants

Ziņojums un pārskatīšana

Līdz 2013. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē nosūtīto datu kvalitāti, datu vākšanas metodes, dalībvalstīm un respondentu vienībām radīto administratīvo slogu, kā arī minēto statistikas datu ticamību un efektivitāti.

Ziņojumam, ja vajadzīgs un ņemot vērā 4. panta 2. punktā minētos rezultātus, pievieno priekšlikumus:

—

jaunu tādu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanai kā, piemēram, vides aizsardzības izdevumi un ieņēmumi (EPER)/vides aizsardzības izdevumu konti (EPEA), videi draudzīgu preču un pakalpojumu nozare (EGSS), energoresursu konti, ar vidi saistīti pārskaitījumi (subsīdijas), resursu izmantošanas un pārvaldības izdevumu konti (RUMEA), ūdens resursu konti (kvantitatīvie un kvalitatīvie dati), atkritumu konti, meža resursu konti, ekosistēmas pakalpojumu konti, ekonomikas mēroga materiālu krājumu konti (EW-MSA) un neizmantotu izraktu zemes materiālu (tostarp augsnes) apjoma novērtēšana,

—

datu kvalitātes un datu vākšanas metožu turpmākai uzlabošanai, tādējādi uzlabojot datu aptvērumu un salīdzināmību, kā arī mazinot uzņēmējdarbībai un pārvaldei radīto administratīvo slogu.

11. pants

Komiteja

Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

GAISA EMISIJU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Gaisa emisiju kontos reģistrē un atspoguļo datus par emisijām gaisā tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālo kontu sistēmu. Tajos reģistrē valstu ekonomiku emisijas gaisā to saimniecisko darbību dalījumā, kuras radījušas emisijas, kā norādīts EKS 95. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu un patēriņu.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē gaisa emisiju kontiem. Minētos datus sagatavos tā, lai sasaistītu datus par emisijām ar nozaru un mājsaimniecību saimnieciskajām ražošanas un patēriņa darbībām. Saskaņā ar šo regulu par tiešajām emisijām sniegtos datus kombinēs ar saimnieciskajām ielaides un izlaides tabulām, piedāvājuma un izlietojuma tabulām un mājsaimniecību patēriņa datiem, kas jau tiek sniegti Komisijai (Eurostat) saskaņā ar EKS 95.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Gaisa emisiju kontiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS 95, un to pamatā tāpat ir rezidences princips.

Saskaņā ar EKS 95 rezidences jēdziena pamatā ir šāds princips: vienību uzskata par valsts rezidentu, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, proti, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) minētajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Gaisa emisiju kontos reģistrē visu rezidentu vienību darbību rezultātā radušās emisijas neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskajā vietā šīs emisijas faktiski radušās.

Gaisa emisiju kontos reģistrē atlikušo gāzveida un daļiņveida materiālu plūsmas, kuras radījusi valsts ekonomika un kuras ieplūst atmosfērā. Šajā regulā termins “atmosfēra” attiecas uz vides sistēmas sastāvdaļu. Sistēmas robežas attiecas uz robežlīniju starp valsts ekonomiku (kā saimnieciskās sistēmas daļu) un atmosfēru (kā vides sistēmas daļu). Pēc tam, kad emitētās vielas ir šķērsojušas sistēmas robežu, tās ir ārpus cilvēku kontroles un kļūst par dabas materiālu cikla daļu, un var radīt dažādu veidu ietekmi uz vidi.

▼M2

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par šādu gaisa piesārņotāju emisijām:

Nosaukums	Simbols	Informācijas sniegšanas vienība
Oglekļa dioksīds bez emisijām no biomasas	CO2	1 000 tonnu (Gg)
Oglekļa dioksīds no biomasas	Biomasas CO2	1 000 tonnu (Gg)
Slāpekļa oksīds	N2O	tonnas (Mg)
Metāns	CH4	tonnas (Mg)
Perfluorogļūdeņraži	PFC	tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti
Fluorogļūdeņraži	HFC	tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti
Sēra heksafluorīds un slāpekļa trifluorīds	SF6 NF3	tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti
Slāpekļa oksīdi	NOX	tonnas (Mg), NO2 ekvivalenti
Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi	NMGOS	tonnas (Mg)
Oglekļa monoksīds	CO	tonnas (Mg)
Cietās daļiņas < 10 μm	PM10	tonnas (Mg)
Cietās daļiņas < 2,5 μm	PM2,5	tonnas (Mg)
Sēra oksīdi	SOX	tonnas (Mg), SO2 ekvivalenti
Amonjaks	NH3	tonnas (Mg)

Visus datus izsaka līdz vienai zīmei aiz komata.

▼B

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzību pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir gads, kad šī regula stājas spēkā.

5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2008. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6. Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads.

▼M2

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Par katru 3. iedaļā minēto raksturlielumu datus sagatavo hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe), ievērojot pilnīgu saderību ar EKS 95. Turklāt datus sagatavo par šādām kategorijām:

—

mājsaimniecību emisijas gaisā,

—

izlīdzināšanas posteņi, kas ir informācijas posteņi, ar kuriem skaidri izlīdzinātas atšķirības starp saskaņā ar šo regulu sniegtajiem emisiju gaisā kontu datiem un datiem, kas sniegti oficiālajās valsts emisijas gaisā datu kopās.

2. Hierarhiskā klasifikācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

Emisijas gaisā nozaru dalījumā – NACE 2. red. (A*64)

Mājsaimniecību emisijas gaisā

—

Transports

—

Apkure/dzesēšana

—

Citas

Izlīdzināšanas posteņi

Kopējās emisijas gaisā konti (ražošanas darbības + mājsaimniecības) par katru no 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem

Mīnus valsts rezidenti ārvalstīs

—

Valsts zvejas kuģi ārvalstīs

—

Sauszemes transports

—

Ūdens transports

—

Gaisa transports

Plus nerezidenti teritorijā

Sauszemes transports

Ūdens transports

Gaisa transports

(+ vai –)

Citas korekcijas un statistiskās neatbilstības

Piesārņotāja X kopējās emisijas, kā ziņots UNFCCC ( 2 )/CLRTAP ( 3 )

▼B

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

II PIELIKUMS

VIDES NODOKĻU MODULIS SAIMNIECISKO DARBĪBU DALĪJUMĀ

1. iedaļa

MĒRĶI

Vides nodokļu statistikā reģistrē un atspoguļo datus no to struktūru viedokļa, kuras maksā nodokļus tādā veidā, kas ir pilnībā saderīgs ar datiem, kurus sniedz saskaņā ar EKS 95. Valstu ekonomiku vides nodokļu ieņēmumus reģistrē saimniecisko darbību dalījumā. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu un patēriņu.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati saimniecisko darbību dalījumā dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē vides nodokļu ieņēmumiem.

Vides nodokļu statistikā var tieši izmantot nodokļu statistiku un valdības finanšu statistiku, tomēr ir izdevīgāk izmantot saskaņā ar EKS 95 sniegtos nodokļu datus, ja tas ir iespējams.

Vides nodokļu statistika pamatojas uz summām, kuras pierādītas ar novērtējumiem un deklarācijām vai kases čekiem (ar laika korekcijām), lai nodrošinātu saskanību ar EKS 95 un uzlabotu starptautisko salīdzināmību.

EKS 95 ietver arī informāciju par nozarēm un sektoriem, kas maksā nodokļus. Informāciju par nodokļiem, kuru sniedz saskaņā ar EKS 95, var atrast valdības institucionālo sektoru kontos un piedāvājuma un izlietojuma tabulās.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Vides nodokļiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS 95, un tie ietver obligātus neatlīdzināmus maksājumus naudā vai natūrā, kurus uzliek vispārējā valdība vai Savienības iestādes.

Vides nodokļi ir iekļauti šādās EKS 95 kategorijās:

—

ražošanas un importa nodokļi (D.2),

—

kārtējie ienākuma, mantas u. c. nodokļi (D.5),

—

kapitāla nodokļi (D.91).

▼M2

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides nodokļiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

energoresursu nodokļi,

—

transporta nodokļi,

—

piesārņojuma nodokļi,

—

resursu nodokļi.

Dalībvalstis kā par atsevišķu raksturlielumu ziņo arī par valsts nodokļu ieņēmumiem, kas saistībā ar to dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iegrāmatoti Eiropas kontu sistēmā.

Dalībvalstis kā par atsevišķu raksturlielumu ziņo arī par citiem vides nodokļiem, kas ir iekļauti kopējos energoresursu, transporta, piesārņojuma vai resursu nodokļos un ko iekasē par degvielu oglekļa saturu (citi CO2 nodokļi).

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5. Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2016. gada.

▼B

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Datus par katru 3. iedaļā minēto raksturlielumu sniedz no to struktūru viedokļa, kas maksā nodokļus.

Datus par ražotājiem sniedz hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe, kā noteikts EKS 95).

Datus par patērētājiem sniedz par:

—

mājsaimniecībām,

—

nerezidentiem.

Ja nodokli nevar attiecināt uz vienu no iepriekš minētajām darbību grupām, datus sniedz bez iedalījuma.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

III PIELIKUMS

EKONOMIKAS MĒROGA MATERIĀLU PLŪSMAS KONTU MODULIS (EW-MFA)

1. iedaļa

MĒRĶI

EW-MFA ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas), ko mēra masas vienībās gadā. Tāpat kā nacionālo kontu sistēma, EW-MFA kalpo diviem nozīmīgiem mērķiem. Detalizētās materiālu plūsmas ir bagātīga empīriska datubāze daudziem analītiskiem pētījumiem. Tās izmanto arī, lai apkopotu dažādus ekonomikas mēroga materiālu plūsmas indikatorus valstu ekonomikās.

Šajā pielikumā noteikti EW-MFA kontiem paredzētie dati, kuri dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Materiālu plūsmas sistēmas pamatprincips ir krājumu un plūsmu nošķiršana. Vispār plūsma ir mainīgs lielums, ar ko mēra daudzumu laika periodā, savukārt krājumi ir mainīgs lielums, ar ko mēra daudzumu konkrētā laika brīdī. EW-MFA ir plūsmas princips. Ar to mēra materiālu ielaides un izlaides plūsmas un krājumu pārmaiņas ekonomikā masas vienībās gadā.

EW-MFA atbilst nacionālo kontu sistēmas principiem, piemēram, rezidences principam. Tajos iekļauj materiālu plūsmas saistībā ar visu valsts ekonomikas rezidentu vienību darbībām neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

EW-MFA kontos ir svarīgi divi materiālu plūsmas pāri sistēmas robežām veidi:

Materiālu plūsmas starp valsts ekonomiku un tās dabas vidi. Tajās ietverta materiālu (proti, izejvielu vai neapstrādātu materiālu) iegūšana no dabas vides vai materiālu (bieži tās sauc par atliekām) izvade tajā.

Materiālu plūsmas starp valsts ekonomiku un pārējo pasaules ekonomiku. Tas ietver importu un eksportu.

Visas plūsmas, kas šķērso sistēmas robežas, tiek iekļautas EW-MFA, kā arī papildinājumos cilvēku veidotiem krājumiem. Visas pārējās materiālu plūsmas ekonomikā netiek iekļautas EW-MFA. Tas nozīmē, ka EW-MFA atspoguļo valsts ekonomiku kopumā un, piemēram, starpnozaru produktu piegādes netiek aprakstītas. Neapraksta arī dabiskas plūsmas dabas vidē.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Attiecīgos gadījumos dalībvalstis sagatavo statistiku par 5. iedaļā norādītajiem raksturlielumiem attiecībā uz EW-MFA.

1. Iekšzemes ieguves (DE) kategorijā iekļauj cieto, šķidro un gāzveida materiālu (izņemot gaisu un ūdeni) gada daudzumu, ko iegūst no dabiskas vides, lai izmantotu ekonomikā.

2. Fizisks imports un eksports ietver visas importētās vai eksportētās preces masas vienībās. Tirgotās preces ir preces visos apstrādes posmos no izejmateriāliem līdz gatavām precēm.

▼M2

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2021. pārskata gadu.

4. Pirmais pārskata gads ir 2021. gads.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Datus, kas izteikti masas vienībās, sagatavo par turpmākajās tabulās norādītajiem raksturlielumiem.

A tabula. Iekšzemes ieguve

MF.1.

Biomasa

MF.1.1.

Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.1.1.

Graudaugi

MF.1.1.2.

Saknes, bumbuļi

MF.1.1.3.

Cukura kultūraugi

MF.1.1.4.

Pākšaugi

MF.1.1.5.

Rieksti

MF.1.1.6.

Eļļas kultūraugi

MF.1.1.7.

Dārzeņi

MF.1.1.8.

Augļi

MF.1.1.9.

Šķiedraugi

MF.1.1.A

Pārējie citur neklasificētie kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.2.

Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.1.

Kultūraugu atliekas (izmantotas)

MF.1.2.1.1.

Salmi

MF.1.2.1.2.

Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas u. c.)

MF.1.2.2.

Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.2.1.

Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

MF.1.2.2.2.

Ganību biomasa

MF.1.3.

Koks

MF.1.3.1.

Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

MF.1.3.2.

Malka un cita ieguve

MF.1.4.

Savvaļas zivju zveja, ūdensaugi un ūdensdzīvnieki, medības un vākšana

MF.1.4.1.

Savvaļas zivju zveja

MF.1.4.2.

Visi pārējie ūdensdzīvnieki un ūdensaugi

MF.1.4.3.

Medības un vākšana

MF.2.

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

MF.2.1.

Dzelzs

MF.2.2.

Krāsainais metāls

MF.2.2.1.

Varš

MF.2.2.2.

Niķelis

MF.2.2.3.

Svins

MF.2.2.4.

Cinks

MF.2.2.5.

Alva

MF.2.2.6.

Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

MF.2.2.7.

Boksīts un cits alumīnijs

MF.2.2.8.

Urāns un torijs

MF.2.2.9.

Pārējie krāsainie metāli

MF.3.

Nemetālu minerāli

MF.3.1.

Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

MF.3.2.

Krīts un dolomīts

MF.3.3.

Slāneklis

MF.3.4.

Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

MF.3.5.

Sāls

MF.3.6.

Kaļķakmens un ģipšakmens

MF.3.7.

Māli un kaolīns

MF.3.8.

Smiltis un grants

MF.3.9.

Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

MF.3.A

Izrakti zemes materiāli (tostarp augsne), tikai ja izmantoti (informācijas sniegšana pēc izvēles)

MF.4.

Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.

Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.1.

Lignīts (brūnogles)

MF.4.1.2.

Akmeņogles

MF.4.1.3.

Degslāneklis un bitumensmiltis

MF.4.1.4.

Kūdra

MF.4.2.

Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.2.1.

Jēlnafta, dabasgāzes kondensāts un sašķidrināta dabasgāze (NGL)

MF.4.2.2.

Dabasgāze

B tabula (Imports – tirdzniecība kopā) un D tabula (Eksports – tirdzniecība kopā)

MF.1.

Biomasa

MF.1.1.

Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.1.1.

Graudaugi

MF.1.1.2.

Saknes, bumbuļi

MF.1.1.3.

Cukura kultūraugi

MF.1.1.4.

Pākšaugi

MF.1.1.5.

Rieksti

MF.1.1.6.

Eļļas kultūraugi

MF.1.1.7.

Dārzeņi

MF.1.1.8.

Augļi

MF.1.1.9.

Šķiedraugi

MF.1.1.A

Pārējie citur neklasificētie kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.2.

Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.1.

Kultūraugu atliekas (izmantotas)

MF.1.2.1.1.

Salmi

MF.1.2.1.2.

Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas u. c.)

MF.1.2.2.

Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.2.1.

Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

MF.1.3.

Koks

MF.1.3.1.

Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

MF.1.3.2.

Malka un cita ieguve

MF.1.4.

Savvaļas zivju zveja, ūdensaugi un ūdensdzīvnieki, medības un vākšana

MF.1.4.1.

Savvaļas zivju zveja

MF.1.4.2.

Visi pārējie ūdensdzīvnieki un ūdensaugi

MF.1.5.

Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku produkti (izņemot savvaļas zivis, ūdensaugus un ūdensdzīvniekus, nomedītos un savāktos dzīvniekus)

MF.1.5.1.

Dzīvi dzīvnieki (izņemot savvaļas zivis, ūdensaugus un ūdensdzīvniekus, nomedītos un savāktos dzīvniekus)

MF.1.5.2.

Gaļa un gaļas izstrādājumi

MF.1.5.3.

Piena produkti, putnu olas un medus

MF.1.5.4.

Citi dzīvnieku produkti (dzīvnieku šķiedras, ādas, kažokādas, āda u. c.)

MF.1.6.

Produkti galvenokārt no biomasas

MF.2.

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

MF.2.1.

Dzelzs

MF.2.2.

Krāsainais metāls

MF.2.2.1.

Varš

MF.2.2.2.

Niķelis

MF.2.2.3.

Svins

MF.2.2.4.

Cinks

MF.2.2.5.

Alva

MF.2.2.6.

Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

MF.2.2.7.

Boksīts un cits alumīnijs

MF.2.2.8.

Urāns un torijs

MF.2.2.9.

Pārējie krāsainie metāli

MF.2.3.

Produkti galvenokārt no metāliem

MF.3.

Nemetālu minerāli

MF.3.1.

Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

MF.3.2.

Krīts un dolomīts

MF.3.3.

Slāneklis

MF.3.4.

Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

MF.3.5.

Sāls

MF.3.6.

Kaļķakmens un ģipšakmens

MF.3.7.

Māli un kaolīns

MF.3.8.

Smiltis un grants

MF.3.9.

Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

MF.3.B

Produkti galvenokārt no nemetālu minerāliem

MF.4.

Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.

Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.1.

Lignīts (brūnogles)

MF.4.1.2.

Akmeņogles

MF.4.1.3.

Degslāneklis un bitumensmiltis

MF.4.1.4.

Kūdra

MF.4.2.

Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.2.1.

Jēlnafta, dabasgāzes kondensāts un sašķidrināta dabasgāze (NGL)

MF.4.2.2.

Dabasgāze

MF.4.2.3.

Flotes degvielas (imports: rezidentu vienību uzpildītas ārvalstīs; eksports: nerezidentu vienību uzpildītas iekšzemē)

MF.4.2.3.1.

Degviela sauszemes transportam

MF.4.2.3.2.

Degviela ūdens transportam

MF.4.2.3.3.

Degviela gaisa transportam

MF.4.3.

Produkti galvenokārt no fosilās enerģijas produktiem

MF.5.

Citi produkti

MF.6.

Atkritumi galīgai apstrādei un apglabāšanai

▼B

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

▼M1

IV PIELIKUMS

VIDES AIZSARDZĪBAS IZDEVUMU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Vides aizsardzības izdevumu kontos saskaņā ar datiem, kuri sniegti atbilstīgi EKS, sniedz datus par vides aizsardzības izdevumiem, proti, ekonomiskajiem resursiem, ko rezidentu vienības velta vides aizsardzībai. Šādi konti ļauj vākt datus par valsts vides aizsardzības izdevumiem, ko nosaka kā rezidentu vienību izdevumu summu par vides aizsardzības pakalpojumu izmantošanu, bruto pamatkapitāla veidošanu saistībā ar vides aizsardzības darbībām un pārvedumiem saistībā ar vides aizsardzību, kas nav pretvērtības iepriekšējām pozīcijām, mīnus finansējums, kuru nodrošina pārējā pasaule.

Vides aizsardzības izdevumu kontos būtu jāizmanto informācija, kas jau ir pieejama nacionālajos kontos (ražošanas konts un ienākuma veidošanas konts, bruto pamatkapitāla veidošana saskaņā ar NACE, piedāvājuma un izlietojuma tabulas, dati, kas balstīti uz valdības funkciju klasifikāciju), uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā, uzņēmumu reģistrā un citos avotos.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides aizsardzības izdevumu kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Vides aizsardzības izdevumu kontiem ir tādas pašas sistēmas robežas kā EKS, un tie parāda vides aizsardzības izdevumus par pamatdarbībām, sekundārajām darbībām un palīgdarbībām. Aptvertas šādas nozares:

—

vispārējā valdība (ieskaitot mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes) un sabiedrības kā institucionālās nozares, kas sniedz vides aizsardzības pakalpojumus. Specializēto ražotāju pamatdarbība ir vides aizsardzības pakalpojumu sniegšana,

—

mājsaimniecības, vispārējā valdība un uzņēmumi ir vides aizsardzības pakalpojumu patērētāji,

—

pārējā pasaule attiecībā uz vides aizsardzību ir saņēmējs vai izcelsmes vieta.

▼M2

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo vides aizsardzības izdevumu kontus atbilstoši šādiem raksturlielumiem, kuri noteikti saskaņā ar EKS:

—

vides aizsardzības pakalpojumu izlaide. Nošķir tirgus izlaidi, ārpus tirgus izlaidi un palīgdarbību izlaidi,

—

vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš,

—

vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanai,

—

vides aizsardzības pakalpojumu imports un eksports,

—

pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un pārējie nodokļi mīnus produktu subsīdijas par vides aizsardzības pakalpojumiem,

—

bruto pamatkapitāla veidošana un nefinanšu neražoto aktīvu iegāde mīnus realizācija par vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanu,

—

vides aizsardzības pakalpojumu galapatēriņš,

—

vides aizsardzības pārvedumi (saņemtie/izmaksātie).

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5. Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2018. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz dalījumā pa:

—

vides aizsardzības pakalpojumu sniedzēju/patērētāju veidiem, kā noteikts 2. iedaļā,

—

vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) klasēm, kuras sagrupētas šādi:

—

CEPA 1

—

CEPA 2

—

CEPA 3

—

CEPA 4

—

CEPA 5

—

CEPA 6

—

CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa

—

šādiem NACE dalījumiem vides aizsardzības palīgpakalpojumu sniegšanai: NACE 2 red. B, C, D, 36. nodaļa. Datus C iedaļai sniedz šādi:

—

NACE C10–C12 – Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana

—

NACE C17 – Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

—

NACE C19–20 – Koksa, ķīmisko vielu, naftas pārstrādes produktu un ķīmisko produktu ražošana

—

NACE C 21–23 – Farmaceitisko produktu, gumijas, plastmasas un citu nemetālisko izstrādājumu ražošana

—

NACE C 24 – Metālu ražošana

—

NACE C 25–30 – Gatavo metālizstrādājumu ražošana, ieskaitot mašīnas un iekārtas

—

NACE C13–16, 18, 31–33 – Citas ražošanas darbības

Dalībvalstīm, kurās kopējais apgrozījums vai nodarbināto personu skaits vienā vai vairākos no šiem NACE dalījumiem ir mazāks par 1 % no Savienības kopējā rādītāja, dati par minētajiem NACE dalījumiem nav jāsniedz.

2. CEPA klases, kas minētas 1. punktā, ir šādas:

CEPA 1 – Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība

CEPA 2 – Notekūdeņu apsaimniekošana

CEPA 3 – Atkritumu apsaimniekošana

CEPA 4 – Augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzība un attīrīšana

CEPA 5 – Trokšņu un vibrācijas mazināšana

CEPA 6 – Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

CEPA 7 – Aizsardzība pret radiāciju

CEPA 8 – Pētniecība un izstrāde vides jomā

CEPA 9 – Citas vides aizsardzības darbības.

▼M1

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

V PIELIKUMS

VIDES PREČU UN PAKALPOJUMU NOZARES KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Statistikā par vides precēm un pakalpojumiem reģistrē un sniedz datus par valstu ekonomikas ražošanas darbībām, kurās rada vides produktus saskaņā ar datiem, kurus sniedz atbilstīgi EKS.

Vides preču un pakalpojumu nozares kontos būtu jāizmanto informācija, kas jau ir pieejama nacionālajos kontos, uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā, uzņēmumu reģistrā un citos avotos.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides preču un pakalpojumu kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Vides preču un pakalpojumu nozarei ir tādas pašas sistēmas robežas kā EKS, un tajā ietvertas vides preces un pakalpojumi, kas tiek radīti ražošanas robežās. Saskaņā ar EKS ražošana ir darbība, kuru kontrolē, par kuru atbild un kuru pārvalda institucionālā vienība, kas izmanto darbaspēka, kapitāla, preču un pakalpojumu ielaidi, lai ražotu preces un pakalpojumus.

Vides preces un pakalpojumus klasificē šādās kategorijās: tiešie vides pakalpojumi, vienīgā mērķa vides produkti (saistītie produkti), pielāgotās preces un vides tehnoloģijas.

▼M2

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides preču un pakalpojumu nozari saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares un tirgus darbību izlaide,

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares eksports,

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares un tirgus darbību pievienotā vērtība,

—

nodarbinātība vides preču un pakalpojumu kopējā nozarē un tirgus darbību ietvaros.

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos, izņemot raksturlielumam “nodarbinātība”, kurā ziņošanas vienība ir “pilna laika ekvivalents”.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 22 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz šķērsklasifikācijā pēc:

—

saimniecisko darbību klasifikācijas, NACE 2. red., sagrupētas šādi:

—

NACE A

—

NACE B

—

NACE C

—

NACE D

—

NACE E

—

NACE F

—

NACE J

—

NACE M

—

NACE O

—

NACE P

—

NACE G+NACE H+NACE I+NACE K+NACE L+NACE N+NACE Q+NACE R+ NACE S + NACE T + NACE U summa

—

vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) klasēm un resursu pārvaldības darbību klasifikācijas (CReMA), kas sagrupētas šādi:

—

CEPA 1

—

CEPA 2

—

CEPA 3

—

CEPA 4

—

CEPA 5

—

CEPA 6

—

CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa

—

CReMA 10

—

CReMA 11

—

CReMA 13

—

CReMA 13A

—

CReMA 13B

—

CReMA 13C

—

CReMA 14

—

CReMA 12, CReMA 15 un CReMA 16 summa

2. CEPA klases, kas minētas 1. punktā, ir izklāstītas IV pielikumā. CReMA klases, kas minētas 1. punktā, ir šādas:

CReMA 10 – Ūdens resursu apsaimniekošana

CReMA 11 – Meža resursu apsaimniekošana

CReMA 12 – Savvaļas dzīvnieku un augu sugu apsaimniekošana

CReMA 13 – Energoresursu apsaimniekošana

CReMA 13A – Enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem

CReMA 13B – Siltuma/energotaupība un energoresursu pārvaldība

CReMA 13C – Fosilo energoresursu (kā izejvielu) izmantošanas mazināšana

CReMA 14 – Minerālu apsaimniekošana

CReMA 15 – Resursu apsaimniekošanas pētniecības un izstrādes darbības

CReMA 16 – Citas resursu apsaimniekošanas darbības.

▼M1

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

VI PIELIKUMS

ENERGORESURSU FIZISKĀS PLŪSMAS KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos pilnīgi saskaņā ar EKS sniedz datus par enerģijas fiziskajām plūsmām, ko izsaka teradžoulos. Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē datus par energoresursiem saistībā ar valstu ekonomiku rezidentu vienību saimnieciskajām darbībām saimniecisko darbību dalījumā. Tajos sniegts dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu piedāvājums un izlietojums. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu, patēriņu un uzkrājumus.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē energoresursu fiziskās plūsmas kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Energoresursu fiziskās plūsmas kontiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS, un to pamatā tāpat ir rezidences princips.

Saskaņā ar EKS vienību uzskata par valsts rezidentu vienību, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, proti, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) minētajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē visu rezidentu vienību darbību rezultātā radušās energoresursu plūsmas neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskajā vietā šīs plūsmas faktiski radušās.

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē energoresursu fiziskās plūsmas no vides uz ekonomiku, ekonomikā un no ekonomikas atpakaļ vidē.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par energoresursu fiziskās plūsmas kontiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

energoresursu fiziskās plūsmas konti sagrupēti trijās vispārējās kategorijās:

dabas energoresursu ielaide;

ii)

energoprodukti;

iii)

energoresursu atlikumi,

—

energoresursu fizisko plūsmu izcelsme sagrupēta piecās kategorijās: ražošana, patēriņš, uzkrājumi, pārējā pasaule un vide,

—

fizisko plūsmu galamērķi sagrupēti tajās pašās kategorijās kā energoresursu fizisko plūsmu izcelsme.

Visus datus norāda teradžoulos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2015. gads.

5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2014. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6. Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2014. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem sniedz šādus datus fiziskajās vienībās:

—

piedāvājuma tabulu par energoresursu plūsmām. Šajā tabulā reģistrē dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu piedāvājumu (rindās) pēc izcelsmes, proti, “piegādātājs” (slejās),

—

izlietojuma tabulu par energoresursu plūsmām. Šajā tabulā reģistrē dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu (rindās) izlietojumu pēc galamērķa, proti, “lietotājs” (slejās),

—

tabulu par energoresursu plūsmu izlietojumu saistībā ar emisijām. Šajā tabulā reģistrē ar emisijām saistītu dabas energoresursu ielaides un energoproduktu izlietojumu (rindās), pēc izmantojošās un emistējošās vienības (slejās),

—

pārskata tabulu, kurā izklāstīti vairāki elementi, kas skaidro starpību starp energoresursu kontiem un energobilancēm.

2. Energoresursu plūsmu piedāvājuma un izlietojuma tabulām (ieskaitot plūsmas saistībā ar emisijām) rindu un sleju ziņā ir kopīgs izkārtojums.

3. Slejās norādīta fizisko plūsmu izcelsme (piedāvājums) vai galamērķis (izlietojums). Slejas ir sagrupētas piecās kategorijās:

—

“ražošana” attiecas uz preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Ražošanas darbības klasificē saskaņā ar NACE 2. red., un datus ziņo A*64 agregācijas līmenī,

—

“patēriņš” (sniegts vienā slejā kopumā un sadalīts arī trīs apakšklasēs (transports, apkure/dzesēšana, pārējie)) attiecas uz privāto mājsaimniecību galapatēriņu,

—

“uzkrājumi” attiecas uz energoproduktu pārmaiņām krājumos ekonomikā.

—

“pārējā pasaule” reģistrē importēto un eksportēto produktu plūsmas.

—

“vide” reģistrē dabas ielaides plūsmu izcelsmi un atlikumu plūsmu galamērķi.

4. Rindās apraksta fizisko plūsmu veidus, kas klasificēti 3. iedaļas pirmajā ievilkumā.

5. Dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumi ir šādi:

—

dabas energoresursu ielaide sagrupēta neatjaunojamo dabas energoresursu ielaidē un atjaunojamo dabas energoresursu ielaidē,

—

energoprodukti sagrupēti saskaņā ar preču klasifikāciju, ko izmanto Eiropas enerģētikas statistikā,

—

energoresursu atlikumos ietverti atkritumi (bez monetārās vērtības); zudumi ieguvē/izstrādē, izplatīšanā/transportēšanā, pārveidošanā/pārvēršanā un uzglabāšanā; un balanspozīcijas, lai sabalansētu piedāvājuma un izlietojuma tabulas.

6. “Tilts” no rezidences principa rādītāja uz rādītāju, kas balstās uz teritorijas principu, ir sniegts valsts ekonomikai kopumā (bez nozaru dalījuma) un tiek iegūts šādi:

rezidentu vienību kopējais energopatēriņš

–

rezidentu vienību kopējais energopatēriņš ārpus valsts

nerezidentu energopatēriņš teritorijā

statistiskās atšķirības

bruto iekšzemes energopatēriņš (balstīts uz teritoriju)

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).

( 2 ) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām.

( 3 ) Konvencija par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos.