02011R0404 — LV — 01.01.2017 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1962 (2015. gada 28. oktobris), |
L 287 |
6 |
31.10.2015 |
|
Labota ar:
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 404/2011
(2011. gada 8. aprīlis),
ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem
I
SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
DARBĪBAS JOMA
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama Eiropas Savienības kontroles sistēma, kas izveidota ar Kontroles regulu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) “Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;
2) “Savienības ūdeņi” ir ūdeņi, kuru definīcija sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 1 ) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;
3) “zvejas licences turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai izdota zvejas licence, kā minēts Kontroles regulas 6. pantā;
4) “Savienības inspektori” ir inspektori, kuru definīcija sniegta Kontroles regulas 4. panta 7. punktā;
5) “zivju pievilināšanas ierīce” ir jebkura uz jūras ūdens peldoša vai noenkurota ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;
6) “stacionārs zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, kura izmantošanai zvejas darbībā nav vajadzīga zvejas rīka aktīva kustība, piemēram:
a) žaunu tīkli, iepinējtīkli, vairāksienu tīkli, murdi,
b) dreifējoši žaunu tīkli un dreifējoši vairāksienu tīkli, no kuriem katrs var būt aprīkots ar gremdējošu un peldspēju nodrošinošu aprīkojumu un navigācijas zīmēm,
c) āķu jedas, āķu rindas, zivju ķeramie grozi un zivju krātiņveida lamatas;
7) “rāmja tralis” ir jebkurš velkams tralis, kura atvērumu horizontālā virzienā nodrošina rāmis vai līdzīga detaļa, neatkarīgi no tā, vai tā atvērumu vertikālā virzienā notur pludiņi, kad tas tiek vilkts pa jūras gultni;
8) “kuģu satelītnovērošanas sistēma” (VMS), kas minēta Kontroles regulas 9. panta 1. punktā, ir zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēma, kas zivsaimniecības iestādēm regulāri sniedz datus par kuģu atrašanās vietu, kursu un ātrumu;
9) “satelītnovērošanas iekārta”, kas minēta Kontroles regulas 4. panta 12. punktā, ir iekārta, kura uzstādīta zvejas kuģī un automātiski pārraida zvejas uzraudzības centram zvejas kuģa atrašanās vietu un ar to saistītus datus saskaņā ar juridiskajām prasībām, un ar kuru jebkurā laikā var noteikt un identificēt zvejas kuģi;
10) “zvejas reiss” ir jebkurš zvejas kuģa pārgājiens, kura laikā tiek veiktas zvejas darbības un kurš sākas brīdī, kad zvejas kuģis atstāj ostu, un beidzas līdz ar tā ierašanos ostā;
11) “zvejas darbības” ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, aktīvo zvejas rīku iemešanu, vilkšanu un pacelšanu, stacionāro zvejas rīku nostiprināšanu, atrašanos ūdenī, izcelšanu vai atkārtotu nostiprināšanu un nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem, tīkliem, kuros tiek turēta dzīvā nozveja, vai no transportēšanas sprosta pārvietošanai uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem;
12) “elektronisks zvejas žurnāls” ir datorizēts reģistrs, kurā zvejas kuģa kapteinis reģistrē ziņas par zvejas darbībām un kuru nosūta dalībvalsts iestādēm;
13) “produkta sagatavošanas veids” ir apstrādātā zvejas produkta vai tā daļas apraksts saskaņā ar I pielikumā norādītajiem kodiem un aprakstiem;
14) “Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra” ir aģentūra, kuras definīcija sniegta Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005 ( 2 ) 1. pantā;
15) “novērošanas gadījums” ir zvejas kuģa novērošana, ko veikusi jebkura dalībvalsts kompetentā iestāde;
16) “komerciāli svarīga informācija” ir informācija, kuras izpaušana, visticamāk, kaitētu operatora komerciālajām interesēm;
17) “datorizēta apstiprināšanas sistēma” ir sistēma, kas spēj verificēt, vai visi dalībvalstu datubāzēs reģistrētie dati ir pareizi, pilnīgi un iesniegti noteiktajā termiņā;
18) “tīmekļa pakalpe” ir programmatūras sistēma, kas paredzēta, lai atbalstītu sadarbspējīgu iekārtu sazināšanos tīklā.
II
SADAĻA
VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI ŪDEŅIEM UN RESURSIEM
I
NODAĻA
Zvejas licences
3. pants
Zvejas licenču izdošana un pārvaldība
1. Zvejas licence, kas minēta Kontroles regulas 6. pantā, ir derīga tikai vienam ►M1 Savienības zvejas kuģim ◄ .
2. Kontroles regulas 6. pantā minētās zvejas licences dalībvalstis izdod saviem zvejas kuģiem, pārvalda un anulē saskaņā ar šo regulu.
3. Kontroles regulas 6. pantā minētajās zvejas licencēs ir iekļauta vismaz II pielikumā noteiktā informācija.
4. Zvejas licences, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1281/2005, uzskata par zvejas licencēm, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ja tajās ir iekļauta vismaz šā panta 3. punktā noteiktā informācija.
5. Zvejas licence ir derīga tikai tad, ja vēl joprojām spēkā ir nosacījumi, uz kuru pamata tā izdota.
6. Ja zvejas licences darbība tiek uz laiku apturēta vai galīgi anulēta, karoga dalībvalsts iestādes nekavējoties informē zvejas licences turētāju.
7. Kopējā zvejas kapacitāte, kas atbilst dalībvalsts izdotajām zvejas licencēm, izteikta bruto tonnās (GT) vai kilovatos (kW), nekad nav lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas konkrētajai dalībvalstij noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 7. punktu.
II NODAĻA
Zvejas atļaujas
4. pants
Zvejas atļaujas
1. Zvejas atļauja, kas minēta Kontroles regulas 7. pantā, ir derīga tikai vienam ►M1 Savienības zvejas kuģim ◄ .
2. Kontroles regulas 7. pantā minētajās zvejas atļaujās ir iekļauta vismaz III pielikumā noteiktā informācija. Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.
3. Īpašās zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 ( 3 ), uzskata par zvejas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ja tajās ir iekļauta vismaz šā panta 2. punktā noteiktā informācija.
4. Zvejas atļauja, kas minēta 2. punktā, un zvejas licence, kas minēta šīs regulas 3. panta 2. punktā, var būt apvienotas vienā dokumentā.
5. Neskarot īpašus noteikumus, ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ , kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem un kuri zvejo tikai savas karoga valsts teritoriālajos ūdeņos, ir atbrīvoti no pienākuma saņemt zvejas atļauju.
6. Analoģiski piemēro šīs regulas 3. panta 2. un 5. punktu.
5. pants
Zvejas atļauju saraksts
1. Neskarot īpašus noteikumus, kad ir sākušas darboties Kontroles regulas 114. pantā minētās tīmekļa vietnes un ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī, dalībvalstis savas oficiālās tīmekļa vietnes drošajā daļā dara pieejamu to zvejas kuģu sarakstu, kuri ir saņēmuši Kontroles regulas 7. pantā minētās zvejas atļaujas, pirms šīs zvejas atļaujas kļūst derīgas. Ja sarakstā tiek veiktas izmaiņas, dalībvalstis atjaunina savu sarakstu pirms izmaiņu stāšanās spēkā.
2. No 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim dalībvalstis pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamu to zvejas kuģu sarakstu, kuri ir saņēmuši zvejas atļaujas 2011. gadam. Tās informē Komisiju par visām izmaiņām sarakstā pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.
III
NODAĻA
►M1 Savienības zvejas kuģu ◄ un to zvejas rīku marķēšana un identifikācija
1.
6. pants
Zvejas kuģu marķēšana
►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ marķē šādi:
a) burts(-i), kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ ir reģistrēts, un numurs(-i), ar kādu(-iem) tas reģistrēts, ir uzkrāsots(-i) vai attēlots(-i) abās kuģa priekšgala pusēs cik vien iespējams augstu virs ūdens, lai tie būtu labi saskatāmi no ūdens un gaisa, un tie ir krāsā, kas kontrastē ar tās pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti;
b) ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kuru lielākais garums pārsniedz 10 metrus, bet ir mazāks par 17 metriem, burtu un ciparu augstums ir vismaz 25 cm un līnijas biezums ir vismaz 4 cm. ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kuru lielākais garums ir 17 metri vai vairāk, burtu un ciparu augstums ir vismaz 45 cm un līnijas biezums ir vismaz 6 cm;
c) karoga dalībvalsts var pieprasīt, lai starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS) vai ārējās reģistrācijas burti un numuri būtu uzkrāsoti uz kuģa stūresmājas jumta tā, lai tie būtu labi saskatāmi no gaisa, tādā krāsā, kas kontrastē ar tās pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti;
d) kontrastējošās krāsas ir balta un melna;
e) ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas uzkrāsoti vai attēloti uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ korpusa, nedrīkst būt noņemami, izdzisuši, mainīti, nesalasāmi, aizklāti vai noslēpti.
Starptautiskās Jūrniecības organizācijas kuģu identifikācijas numuru shēmu, kas pieņemta ar 2013. gada 4. decembra Rezolūciju A.1078(28) un minēta 1974. gada SOLAS konvencijas XI-1. nodaļas 3. noteikumā, no 2016. gada 1. janvāra piemēro:
a) tādiem Savienības zvejas kuģiem, kā arī zvejas kuģiem, kuri saskaņā ar fraktēšanas līgumu ir Savienības operatoru kontrolē, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas un vairāk vai reģistrētā bruto tilpība ir 100 tonnas un vairāk, vai lielākais garums ir 24 metri un vairāk, un kuri darbojas tikai Savienības ūdeņos;
b) visiem tiem Savienības zvejas kuģiem, kā arī zvejas kuģiem, kuri saskaņā ar fraktēšanas līgumu ir Savienības operatoru kontrolē, kuru lielākais garums ir 15 metri un vairāk un kuri darbojas ārpus Savienības ūdeņiem;
c) visiem trešās valsts zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos.
7. pants
Dokumenti, kas atrodas uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄
1. ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uz kuģa glabā dokumentus, kurus izdevusi kuģa reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde un kuros ir norādītas vismaz šādas ziņas par kuģi:
a) kuģa vārds, ja tāds ir;
b) burti, kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā attiecīgais kuģis reģistrēts, un numurs(-i), ar kādu(-iem) tas reģistrēts;
c) starptautiskais radio izsaukuma signāls, ja tāds ir;
d) īpašnieka(-u) un attiecīgā gadījumā fraktētāja(-u) vārdi un adreses;
e) lielākais garums, galvenā dzinēja jauda, bruto tilpība un – ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kas nodoti ekspluatācijā, sākot no 1987. gada 1. janvāra, – ekspluatācijas sākuma diena.
2. To ►M1 Savienības zvejas kuģu ◄ kapteiņi, kuru lielākais garums ir 17 metri vai vairāk un kuros ir zivju tilpnes, glabā uz kuģa precīzus zivju tilpņu rasējumus un aprakstu, kurā ir norāde par visām piekļuves vietām un uzglabāšanas ietilpību kubikmetros.
3. ES kuģa kapteinis, kura kuģim ir ar ledu dzesināta vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes, glabā uz kuģa atjauninātu dokumentu, kurā norādīti tvertņu kalibrēšanas rezultāti kubikmetros ar 10 cm intervālu.
4. Šā panta 2. un 3. punktā minētos dokumentus apstiprina karoga dalībvalsts kompetentā iestāde. Visas izmaiņas parametros, kas norādīti 1.–3. punktā minētajos dokumentos, apstiprina karoga dalībvalsts kompetentā iestāde.
5. Šajā pantā minētos dokumentus kontroles un inspekcijas vajadzībām uzrāda pēc amatpersonu pieprasījuma.
2.
8. pants
Laivu un zivju pievilināšanas ierīču marķēšana
Visas laivas, kas atrodas uz ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , un zivju pievilināšanas ierīces marķē ar tā ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ (-u) ārējās reģistrācijas burtiem un numuriem, kas tās izmanto.
9. pants
Vispārīgi noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem un rāmja traļiem
1. Šīs regulas 9.–12. pantā iekļautos noteikumus piemēro ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kas zvejo visos ES ūdeņos, un šīs regulas 13.–17. pantā iekļautos noteikumus – ES ūdeņos tālāk par 12 jūras jūdzēm, mērot no piekrastes dalībvalstu bāzes līnijām.
2. ES ūdeņos, kas noteikti 1. punktā, ir aizliegts zvejas darbībās izmantot stacionārus zvejas rīkus, stoderes un rāmja traļus, kas nav marķēti un identificējami saskaņā ar šīs regulas 10.–17. panta noteikumiem.
3. ES ūdeņos, kas noteikti 1. punktā, uz kuģa ir aizliegts turēt:
a) rāmja traļa rāmi, uz kura nav attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri saskaņā ar šīs regulas 10. pantu;
b) stacionārus zvejas rīkus, kas nav marķēti saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu;
c) stoderes, kas nav marķētas saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktu.
10. pants
Noteikumi par rāmja traļiem
Attiecībā uz katru samontētu rāmja trali, kuru tur uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ vai izmanto zvejā, zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka uz katra rāmja traļa rāmja ir skaidri attēloti attiecīgā zvejas kuģa ārējās reģistrācijas burti un numuri.
11. pants
Noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem
1. ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka katrs stacionārs zvejas rīks, kuru tur uz kuģa vai izmanto zvejā, ir skaidri marķēts un identificējams saskaņā ar šā panta noteikumiem.
2. Uz katra zvejai izmantota stacionāra zvejas rīka saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem ir pastāvīgi attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas redzami uz tā zvejas kuģa korpusa, pie kura pieder attiecīgais zvejas rīks:
a) attiecībā uz tīkliem – uz marķēšanas zīmes, kas piestiprināta pie pirmās augšējās rindas;
b) attiecībā uz āķu rindām un āķu jedām – uz marķēšanas zīmes savienojuma punktā ar pietauvošanas boju;
c) attiecībā uz zivju ķeramajiem groziem (murdiem) un zivju krātiņveida lamatām – uz marķēšanas zīmes, kas piestiprināta pie grunttropa;
d) attiecībā uz stacionāriem zvejas rīkiem, kas ir garāki par vienu jūras jūdzi, – uz marķēšanas zīmēm, kuras saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu piestiprinātas vienādos attālumos, kas nepārsniedz vienu jūras jūdzi, tā, lai neviena stacionārā zvejas rīka daļa, kas ir garāka par vienu jūras jūdzi, nepaliktu nemarķēta.
12. pants
Noteikumi par marķēšanas zīmēm
1. Katra marķēšanas zīme ir:
a) izgatavota no izturīga materiāla;
b) droši piestiprināta pie zvejas rīka;
c) vismaz 65 mm plata;
d) vismaz 75 mm gara.
2. Marķēšanas zīme nedrīkst būt noņemama, izdzisusi, mainīta, nesalasāma, aizklāta vai noslēpta.
13. pants
Noteikumi par stoderēm
1. ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka pie katra zvejā izmantota stacionāra zvejas rīka tiek piestiprinātas divas gala stoderes un starpposma stoderes, kas aprīkotas saskaņā ar IV pielikuma nosacījumiem, un tās tiek izvietotas saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.
2. Uz katras gala stoderes un starpposmā izvietotas stoderes saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem ir attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas ir uz tā ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ korpusa, pie kura šādas stoderes pieder un kurš tās ir izvietojis:
a) burti un numuri ir attēloti cik augstu vien iespējams virs ūdens tā, lai tie būtu skaidri saskatāmi;
b) tie ir krāsā, kas kontrastē ar tās virsmas krāsu, uz kuras tie attēloti.
3. Uz katras stoderes attēlotie burti un numuri nedrīkst būt izdzisuši, mainīti vai kļuvuši nesalasāmi.
14. pants
Noteikumi par auklām
1. Auklas, kas savieno stoderes ar stacionāro zvejas rīku, ir izgatavotas no grimstoša materiāla, vai arī tām ir piestiprināti atsvari.
2. Auklas, kas gala stoderes savieno ar katru zvejas rīku, ir piestiprinātas pie minētā zvejas rīka galiem.
15. pants
Noteikumi par gala stoderēm
1. Gala stoderes izvieto tā, lai jebkurā laikā varētu noteikt katra zvejas rīka gala atrašanās vietu.
2. Katras gala stoderes masta augstums ir vismaz 1 metrs virs jūras līmeņa, mērot no pludiņa augšējās virsmas līdz zemākā karodziņa apakšējai malai.
3. Gala stoderes ir krāsainas, taču tās nedrīkst būt sarkanas vai zaļas.
4. Katrai gala stoderei ir:
a) viens vai divi taisnstūrveida karodziņi; ja uz vienas stoderes ir vajadzīgi divi karodziņi, attālums starp tiem ir vismaz 20 cm; karodziņi, kas norāda uz tā paša zvejas rīka galējiem punktiem, ir vienādā krāsā, tie nedrīkst būt balti, un tiem jābūt vienāda izmēra;
b) viena vai divas dzeltenas ugunis, kas uzzibsnī ik pēc piecām sekundēm (F1 Y 5s) un ir redzamas vismaz divu jūras jūdžu attālumā.
5. Katrai gala stoderei var būt topzīme, kas novietota stoderes galā, un viena vai divas svītrainas luminiscējošas joslas, kas nedrīkst būt ne sarkanas, ne zaļas un kam jābūt vismaz 6 cm platām.
16. pants
Noteikumi par gala stoderu piestiprināšanu
1. Gala stoderes pie stacionāra zvejas rīka piestiprina šādi:
a) stoderi rietumu sektorā (kompasa pusaplis no dienvidiem caur rietumiem uz ziemeļiem, tos ieskaitot) aprīko ar diviem karodziņiem, divām svītrainām luminiscējošām joslām, divām ugunīm un marķēšanas zīmi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu;
b) stoderi austrumu sektorā (kompasa pusaplis no ziemeļiem caur austrumiem uz dienvidiem, tos ieskaitot) aprīko ar vienu karodziņu, vienu svītrainu luminiscējošu joslu, vienu uguni un marķēšanas zīmi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.
2. Uz marķēšanas zīmes ir šīs regulas 13. panta 2. punktā norādītā informācija.
17. pants
Starpposmā izvietotas stoderes
1. Starpposmā izvietotas stoderes saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem piestiprina pie stacionāra zvejas rīka, kura garums pārsniedz piecas jūras jūdzes:
a) starpposma stoderes izvieto ne vairāk kā piecu jūras jūdžu attālumā vienu no otras tā, lai neviena zvejas rīka daļa, kas ir piecas jūras jūdzes gara vai garāka, nepaliktu nemarķēta;
b) starpposmā izvietotās stoderes aprīko ar vienu vai divām dzeltenām zibšņu ugunīm, kas uzzibsnī ik pēc piecām sekundēm (F1 Y 5s) un ir redzamas vismaz divu jūras jūdžu attālumā. Tām ir tādi paši parametri kā gala stoderei austrumu sektorā, izņemot karodziņu, kurš ir baltā krāsā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, Baltijas jūrā starpposmā izvietotās stoderes piestiprina pie stacionāra zvejas rīka, kura garums pārsniedz vienu jūras jūdzi. Starpposma stoderes izvieto ne vairāk kā vienas jūras jūdzes attālumā vienu no otras tā, lai neviena zvejas rīka daļa, kas ir vienu jūras jūdzi gara vai garāka, nepaliktu nemarķēta.
Starpposmā izvietotajām stoderēm ir tādi paši parametri kā gala stoderei austrumu sektorā, izņemot šādus parametrus:
a) karodziņi ir baltā krāsā;
b) katra piektā starpposmā izvietotā stodere ir aprīkota ar radiolokācijas atstarotāju, kura atstarotā signāla redzamība kuģa radarā ir vismaz divas jūras jūdzes.
IV
NODAĻA
Kuģu satelītnovērošanas sistēma
18. pants
Prasība izmantot satelītnovērošanas iekārtas uz ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄
1. Neskarot šīs regulas 25. panta 3. punktu, ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ , uz kuru attiecas prasība par VMS, nedrīkst atstāt ostu, ja uz tā nav uzstādīta pilnībā funkcionējoša satelītnovērošanas iekārta.
2. ►M1 Savienības zvejas kuģim ◄ atrodoties ostā, satelītnovērošanas iekārta drīkst būt izslēgta tikai tad, ja:
a) par to ir iepriekš paziņots karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (FMC) un piekrastes dalībvalsts FMC; un
b) ja nākamajā ziņojumā redzams, ka ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ nav mainījis savu atrašanās vietu salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojumā norādīto.
Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut a) apakšpunktā minēto iepriekšējo paziņošanu aizstāt ar automātisku VMS ziņojumu vai sistēmas ģenerētu brīdinājuma signālu, kas norāda, ka ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ atrodas iepriekš noteiktā ostas ģeogrāfiskajā apgabalā.
3. Šo nodaļu nepiemēro ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.
19. pants
Satelītnovērošanas iekārtu parametri
1. Uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ uzstādīta satelītnovērošanas iekārta nodrošina to, ka karoga dalībvalsts FMC regulāros intervālos tiek automātiski pārraidīti dati, kas attiecas uz:
a) zvejas kuģa identifikāciju;
b) zvejas kuģa pēdējo ģeogrāfisko atrašanās vietu, turklāt kļūda atrašanās vietas noteikšanā nepārsniedz 500 metru un ticamības intervāls ir 99 %;
c) minētās zvejas kuģa atrašanās vietas noteikšanas dienu un laiku (izteiktu kā universālo koordinēto laiku (UTC)); un
d) zvejas kuģa pašreizējo ātrumu un kursu.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka satelītnovērošanas iekārtas ir aizsargātas pret ieejošo un izejošo atrašanās vietas datu sagrozīšanu un tehnisku manipulāciju iespēju.
20. pants
Kapteiņu pienākumi attiecībā uz satelītnovērošanas iekārtām
1. ►M1 Savienības zvejas kuģu ◄ kapteiņi nodrošina to, ka satelītnovērošanas iekārtas vienmēr ir pilnībā funkcionējošas un ka tiek pārraidīti šīs regulas 19. panta 1. punktā minētie dati.
2. Neskarot šīs regulas 26. panta 1. punktu, ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:
a) dati nekādā veidā netiek sagrozīti;
b) satelītnovērošanas iekārtas antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu, tās nav atvienotas vai kaut kādā veidā traucētas;
c) nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām; un
d) satelītnovērošanas iekārta netiek noņemta no zvejas kuģa.
3. Satelītnovērošanas iekārtu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt darboties nespējīgu vai citādi iejaukties tās darbībā, ja vien karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav atļāvušas to remontēt vai nomainīt.
21. pants
Kontroles pasākumi, kas jānosaka karoga dalībvalstīm
Katra karoga dalībvalsts nodrošina nepārtrauktu un sistemātisku šīs regulas 19. pantā minēto datu pareizības uzraudzību un kontroli un nekavējoties rīkojas, ja atklājas, ka dati ir nepareizi vai nepilnīgi.
22. pants
Datu pārraidīšanas biežums
1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās FMC vismaz vienu reizi divās stundās saņem no VMS šīs regulas 19. pantā minēto informāciju par saviem zvejas kuģiem. FMC var pieprasīt šo informāciju īsākos laika intervālos.
2. FMC spēj noskaidrot katra zvejas kuģa faktisko atrašanās vietu.
23. pants
Uzraudzība pār ieiešanu konkrētos apgabalos un iziešanu no tiem
Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās FMC, izmantojot VMS datus, uzrauga dienu un laiku, kad tās zvejas kuģi ieiet turpmāk minētajos apgabalos un iziet no tiem:
a) ikviens jūras apgabals, kurā ir piemērojami īpaši noteikumi par piekļuvi ūdeņiem un resursiem;
b) zvejai ierobežotas teritorijas, kas minētas Kontroles regulas 50. pantā;
c) to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pārvaldības apgabali, kurās Eiropas Savienība vai konkrētas dalībvalstis ir Līgumslēdzējas puses;
d) ūdeņi, kas ir trešās valsts suverenitātē un jurisdikcijā.
24. pants
Datu pārraidīšana piekrastes dalībvalstij
1. Katras karoga dalībvalsts FMC nodrošina to, ka dati, ko saskaņā ar šīs regulas 19. pantu sniedz par tās zvejas kuģiem, tiek automātiski pārraidīti piekrastes dalībvalsts FMC, kamēr šie kuģi atrodas piekrastes dalībvalsts ūdeņos. Šie dati tiek pārsūtīti piekrastes valsts FMC tūlīt pēc tam, kad tie saņemti karoga dalībvalsts FMC.
2. Piekrastes dalībvalstis, kuras kopīgi uzrauga kādu apgabalu, var noteikt kopīgu adresātu saskaņā ar šīs regulas 19. pantu nosūtamo datu pārraidīšanai. Par to tās informē Komisiju un citas dalībvalstis.
3. Katra dalībvalsts nosūta citām dalībvalstīm un Komisijai visaptverošu sarakstu, kurš sagatavots (ja iespējams, elektroniskā) formātā, kas savietojams ar 1984. gada Pasaules ģeodēzisko sistēmu (WGS 84), un kurā iekļautas ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas, kas norāda dalībvalsts ekskluzīvās ekonomikas zonas vai ekskluzīvās zvejas zonas robežas. Turklāt tā paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai visas šo koordinātu izmaiņas. Kā alternatīvu dalībvalstis var izmantot iespēju publicēt šo sarakstu Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.
4. Dalībvalstis nodrošina to kompetento iestāžu darba efektīvu koordināciju saistībā ar VMS datu pārraidīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 9. panta 3. punktu, tostarp paredzot skaidras un dokumentētas procedūras šim nolūkam.
25. pants
Satelītnovērošanas iekārtas tehniska kļūme vai nedarbošanās
1. Uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ uzstādītas satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā kapteinis vai viņa pārstāvis ik pēc četrām stundām no brīža, kad kļūme vai nedarbošanās konstatēta, vai no brīža, kad viņš par to informēts saskaņā ar šā panta 4. punktu vai šīs regulas 26. panta 1. punktu, paziņo karoga dalībvalsts FMC zvejas kuģa pašreizējās ģeogrāfiskās koordinātas, izmantojot piemērotus telekomunikāciju līdzekļus. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi telekomunikāciju līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.
2. Karoga dalībvalsts FMC 1. punktā minētos ģeogrāfiskās atrašanās vietas datus tūlīt pēc saņemšanas ievada VMS datubāzē. Manuāli ievadītie VMS dati datubāzē ir skaidri atšķirami no automātiskiem ziņojumiem. Attiecīgā gadījumā minētos manuālos VMS datus nekavējoties pārraida piekrastes dalībvalstīm.
3. Pēc satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījuma ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ drīkst atstāt ostu tikai tad, kad uz tā uzstādītā satelītnovērošanas iekārta pilnībā darbojas atbilstīgi karoga valsts kompetento iestāžu prasībām. Atkāpjoties no iepriekš minētā, karoga dalībvalsts FMC var atļaut savas valsts zvejas kuģiem, kuru satelītnovērošanas iekārta nedarbojas, atstāt ostu, lai šo iekārtu remontētu vai nomainītu.
4. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes cenšas informēt kapteini vai par kuģi atbildīgo personu, vai viņu pārstāvi, ja šķiet, ka uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ uzstādītā satelītnovērošanas iekārta ir bojāta vai pilnībā nedarbojas.
5. Lai noņemtu satelītnovērošanas iekārtu tās remonta vai nomaiņas vajadzībām, ir vajadzīgs karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.
26. pants
Datu nesaņemšana
1. Ja karoga dalībvalsts FMC 12 stundas pēc kārtas nav saņēmis datus saskaņā ar šīs regulas 22. pantu vai 25. panta 1. punktu, tas pēc iespējas drīz par to paziņo ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinim vai operatoram, vai viņu pārstāvim(-jiem). Ja attiecībā uz konkrētu ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena kalendārā gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina attiecīgā zvejas kuģa satelītnovērošanas iekārtas rūpīgu pārbaudi. Karoga dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, vai ir notikusi iejaukšanās šīs iekārtas darbībā. Atkāpjoties no šīs regulas 20. panta 2. punkta d) apakšpunkta, šī izmeklēšana var ietvert šādas iekārtas noņemšanu pārbaudes veikšanai.
2. Ja karoga dalībvalsts FMC 12 stundas nav saņēmis datus saskaņā ar šīs regulas 22. pantu vai 25. panta 1. punktu un pēdējā paziņotā atrašanās vieta ir bijusi citas dalībvalsts ūdeņos, tas pēc iespējas drīzāk par to informē attiecīgās piekrastes dalībvalsts FMC.
3. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes novēro ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ savos ūdeņos un nav saņēmušas datus saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. punktu vai 25. panta 2. punktu, tās par to paziņo zvejas kuģa kapteinim un tā karoga dalībvalsts FMC.
27. pants
Zvejas darbību uzraudzība un reģistrēšana
1. Datus, kas saņemti saskaņā ar šīs regulas 22. pantu, 24. panta 1. punktu un 25. pantu, dalībvalstis izmanto, lai efektīvi uzraudzītu zvejas kuģu darbības.
2. Karoga dalībvalstis:
a) nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz trīs gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;
b) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai oficiāliem mērķiem; un
c) veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.
28. pants
Komisijas piekļuve datiem
Saskaņā ar Kontroles regulas 111. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis nodrošinātu to, ka saskaņā ar šīs regulas 19. pantu sniegtie dati par konkrētu zvejas kuģu grupu konkrētā laikposmā tiek automātiski pārraidīti Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Šie dati tiek pārsūtīti Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai tūlīt pēc tam, kad tie saņemti karoga dalībvalsts FMC.
III
SADAĻA
ZVEJAS KONTROLE
I
NODAĻA
Zvejas žurnāls, pārkraušanas deklarācija un izkraušanas deklarācija papīra formā
1.
29. pants
►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ , uz kuriem attiecas pienākums aizpildīt un iesniegt zvejas žurnālu un pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju papīra formā
1. Neskarot daudzgadu plānos paredzētus īpašus noteikumus, ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk un uz kura kuģi neattiecas prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, Kontroles regulas 14., 21. un 23. pantā minētos zvejas žurnāla datus, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas aizpilda un iesniedz papīra formā. Šīs pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas kapteiņa vārdā var aizpildīt un iesniegt arī viņa pārstāvis.
2. Prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā attiecas arī uz ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kuru lielākais garums ir mazāks nekā 10 metri, ja to karoga dalībvalsts pieprasa uzturēt zvejas žurnālu un iesniegt pārkraušanas un/vai izkraušanas deklarācijas saskaņā ar Kontroles regulas 16. panta 3. punktu un 25. panta 3. punktu.
30. pants
Papīra formā sagatavotu zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju paraugi
1. Savienības ūdeņos zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā Savienības zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un iesniedz saskaņā ar VI pielikumā pievienoto paraugu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas dodas ikdienas zvejas reisos Vidusjūrā, zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā var aizpildīt un iesniegt saskaņā ar VII pielikumā pievienoto paraugu.
3. Kad Savienības zvejas kuģi veic zvejas darbības trešās valsts ūdeņos, ūdeņos, ko reglamentē reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, vai ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi un ko nereglamentē reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā Savienības zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un iesniedz saskaņā ar šīs regulas 31. pantu un VI un VII pielikumā norādīto paraugu, ja vien attiecīgās trešās valsts vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumos nav īpaši prasīts izmantot cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju. Ja attiecīgā trešā valsts nenorāda īpašu zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju, bet prasa datu elementus, kas atšķiras no Savienības noteikumos prasītajiem, reģistrē trešās valsts prasītos datu elementus.
4. Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas Kontroles regulas 15. pants, drīkst līdz 2017. gada 31. decembrim turpināt izmantot zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju veidlapas papīra formā, kas iespiestas pirms 2016. gada 1. janvāra.
31. pants
Norādījumi par zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā
1. Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā aizpilda un iesniedz atbilstīgi X pielikumā sniegtajiem norādījumiem.
2. Ja saskaņā ar X pielikumā sniegtajiem norādījumiem kāda noteikuma piemērošana nav obligāta, karoga dalībvalsts var noteikt, ka tā ir obligāta.
3. Visi ieraksti zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā un izkraušanas deklarācijā ir salasāmi un neizdzēšami. Nevienu ierakstu nedrīkst izdzēst vai mainīt. Kļūdas gadījumā nepareizo ierakstu nosvītro ar vienu svītru; jauno pareizo ierakstu izdara kapteinis un paraksta ar saviem iniciāļiem. Kapteinis ar iniciāļiem paraksta katru rindu.
4. ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai – attiecībā uz pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām – viņa pārstāvis ar saviem iniciāļiem vai parakstu apliecina, ka ieraksti zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā un izkraušanas deklarācijā ir pareizi.
32. pants
Termiņi zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas iesniegšanai papīra formā
1. Ja ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ ir veicis izkraušanu karoga dalībvalsts ostā vai pārkraušanu citā kuģī karoga dalībvalsts ostā vai vietā, kas atrodas tuvu karoga dalībvalsts krastam, tā kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas vai izkraušanas pabeigšanas iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us). Šādas pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) kapteiņa vārdā var iesniegt arī viņa pārstāvis.
2. Ja pēc zvejas reisa nozveja netiek izkrauta, kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc ierašanās ostā iesniedz zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us). Šādas pārkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) kapteiņa vārdā var iesniegt arī viņa pārstāvis.
3. Ja ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ ir veicis pārkraušanu citā kuģī ostā, kas nav karoga dalībvalsts osta, vai vietā, kas atrodas tuvu tādas dalībvalsts krastam, kas nav karoga dalībvalsts, vai izkraušanu ostā, kas nav karoga dalībvalsts osta, tad zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas pirmo kopiju (kopijas) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veikta pārkraušana citā kuģī vai izkraušana. Zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
4. Ja ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ ir veicis pārkraušanu citā kuģī trešās valsts ostā vai ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos vai izkraušanu trešās valsts ostā, tad zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
5. Ja trešā valsts vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi pieprasa cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju, nekā paredzēts VI pielikumā, ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas iesniedz attiecīgā dokumenta kopiju savas valsts kompetentajām iestādēm.
2.
33. pants
Zvejas žurnāla aizpildīšana papīra formā
1. Papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā reģistrē visu obligāto informāciju – pat tādā gadījumā, ja nozveja nav gūta:
a) katru dienu vēlākais līdz plkst. 24.00 un pirms ienākšanas ostā;
b) jūrā veiktas inspekcijas laikā;
c) gadījumos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai ko noteikusi karoga dalībvalsts.
2. Jaunu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā aizpilda:
a) par katru jūrā pavadītu dienu;
b) ja kuģis tajā pašā dienā zvejo vēl citā ICES rajonā vai citā zvejas zonā;
c) lai ierakstītu zvejas piepūles datus.
3. Jaunu lapu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā aizpilda:
a) ja izmanto citu zvejas rīku vai tīklu, kura linuma acu izmēra diapazons ir citāds nekā iepriekš lietotajam zvejas rīkam;
b) ja turpina zveju pēc pārkraušanas citā kuģī vai starpizkraušanas;
c) ja sleju skaits nav pietiekams;
d) izejot no ostas, ja izkraušana nav notikusi.
4. Kad kuģis iziet no ostas vai ir pabeigta pārkraušana citā kuģī un ja nozvejas paliek uz kuģa, jaunā zvejas žurnāla lapā norāda katras sugas daudzumu.
5. Lai attiecīgajā papīra formā sagatavota zvejas žurnāla ailē norādītu izmantotos zvejas rīkus, lieto XI pielikumā norādītos kodus.
3.
34. pants
Papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas nodošana
1. Ja notiek pārkraušana no viena ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ otrā, pēc pārkraušanas pabeigšanas pārkrāvēja zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodod sava kuģa papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas kopiju saņēmēja zvejas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim. Pēc pārkraušanas pabeigšanas arī saņēmējkuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodod sava kuģa papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas kopiju pārkrāvējkuģa kapteinim vai viņa pārstāvim.
2. Šā panta 1. punktā minētās kopijas kontroles un inspekcijas vajadzībām uzrāda pēc amatpersonas pieprasījuma.
35. pants
Izkraušanas deklarācijas parakstīšana
Katru izkraušanas deklarācijas lapu pirms tās iesniegšanas paraksta kapteinis vai viņa pārstāvis.
II
NODAĻA
Zvejas žurnāls, izkraušanas deklarācija un pārkraušanas deklarācija elektroniskā formā
1.
36. pants
Prasība ►M1 Savienības zvejas kuģos ◄ uzstādīt elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu
1. Neskarot šīs regulas 39. panta 4. punktu, ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , uz kuriem attiecas prasība par zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 15., 21. un 24. pantu, nav atļauts atstāt ostu, ja tajos nav uzstādīta pilnībā funkcionējoša elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēma.
2. Šo nodaļu nepiemēro ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.
37. pants
Formāts, kādā dati no ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ jānosūta tā karoga valsts kompetentajai iestādei
Dalībvalstis nosaka formātu, kāds ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kuri peld ar to karogu, un kompetentajām iestādēm jāizmanto, lai aizpildītu un nosūtītu zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus, kas minēti Kontroles regulas 15., 21. un 24. pantā.
Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju elektroniskā formā aizpilda saskaņā ar X pielikumā sniegtajiem norādījumiem.
38. pants
Atbildes ziņojumi
1. Par katru zvejas žurnāla, pārkraušanas, iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas datu pārraidi ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ tiek nosūtīti atbildes ziņojumi. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.
2. ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis saglabā atbildes ziņojumu līdz zvejas reisa beigām.
39. pants
Pasākumi, kas veicami elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā
1. Uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ uzstādītas elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, izmantojot piemērotus telekomunikāciju līdzekļus, katru dienu un ne vēlāk kā plkst. 24.00, sākot no brīža, kad kļūme vai nedarbošanās konstatēta, vai no brīža, kad viņš par to informēts saskaņā ar šīs regulas 40. panta 1. punktu, nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus – pat tad, ja nozveja nav gūta. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi telekomunikāciju līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.
2. Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datus nosūta arī:
a) pēc karoga valsts kompetentās iestādes pieprasījuma;
b) tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība vai pārkraušana citā kuģī;
c) pirms kuģa ieiešanas ostā;
d) jūrā veiktas inspekcijas laikā;
e) gadījumos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai ko noteikusi karoga valsts.
Gadījumos, kas minēti a) un e) apakšpunktā, nosūta arī iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas deklarācijas datus.
3. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes 1. punktā minētos datus tūlīt pēc saņemšanas ievada elektroniskā datubāzē.
4. Pēc elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās konstatācijas ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ drīkst atstāt ostu tikai tad, kad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas, ka uz kuģa uzstādītā elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma pilnībā darbojas, vai karoga dalībvalsts kompetentās iestādes tam ir citādi atļāvušas atstāt ostu. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo piekrastes dalībvalstij, ka tā atļāvusi kādam tās zvejas kuģim, kura elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma nedarbojas, atstāt piekrastes dalībvalsts ostu.
5. Lai noņemtu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tās remonta vai nomaiņas vajadzībām, ir vajadzīgs karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.
40. pants
Datu nesaņemšana
1. Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas saskaņā ar Kontroles regulas 15., 22. un 24. pantu nosūtītos datus, tās iespējami drīz par to paziņo ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinim vai operatoram, vai viņu pārstāvim(-jiem). Ja attiecībā uz konkrētu ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena kalendārā gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina attiecīgā zvejas kuģa elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas rūpīgu pārbaudi. Karoga dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, kāpēc dati nav saņemti, un veic atbilstošus pasākumus.
2. Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas datus saskaņā ar Kontroles regulas 15., 22. un 24. pantu un ja pēdējā no VMS saņemtā kuģa atrašanās vieta ir bijusi piekrastes dalībvalsts ūdeņos, tās iespējami drīz par to paziņo minētās piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
3. Visus datus, kuri vēl nav nosūtīti un par kuriem saņemts paziņojums saskaņā ar 1. punktu, ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
41. pants
Traucēta piekļuve datiem
1. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes savos ūdeņos novēro ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ no citas dalībvalsts un nespēj piekļūt zvejas žurnālam vai datiem par pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar šīs regulas 44. pantu, tās pieprasa attiecīgās karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nodrošināt piekļuvi šiem datiem.
2. Ja 1. punktā minētā piekļuve netiek nodrošināta četru stundu laikā pēc pieprasījuma, piekrastes dalībvalsts par to paziņo karoga dalībvalstij. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta attiecīgos datus piekrastes dalībvalstij, izmantojot jebkurus pieejamus elektroniskus līdzekļus.
3. Ja piekrastes dalībvalsts nesaņem 2. punktā minētos datus, ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis pēc pieprasījuma ar jebkādiem pieejamiem – ja iespējams, elektroniskiem – līdzekļiem nosūta attiecīgos datus un šīs regulas 38. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.
4. Ja ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis nevar nosūtīt piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm šīs regulas 38. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju, attiecīgajam zvejas kuģim aizliedz veikt zvejas darbības piekrastes dalībvalsts ūdeņos līdz brīdim, kad zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis minētajām iestādēm var nosūtīt atbildes ziņojuma kopiju vai Kontroles regulas 14. panta 1. punktā minēto informāciju.
42. pants
Dati par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību
1. Dalībvalstis uztur datubāzes par savu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu darbību. Šajās datubāzēs iekļauj un tās spēj automātiski ģenerēt vismaz šādu informāciju:
a) sarakstu ar attiecīgās dalībvalsts zvejas kuģiem, kuru elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām ir novērotas tehniskas kļūmes vai darbības traucējumi;
b) to kuģu skaitu, kuri nav katru dienu nosūtījuši elektroniskā zvejas žurnāla datus, un saņemto elektroniskā zvejas žurnāla datu pārraižu vidējo skaitu uz vienu zvejas kuģi, norādot sadalījumu pa karoga dalībvalstīm;
c) saņemto pārkraušanas deklarāciju, izkraušanas deklarāciju, pārņemšanas deklarāciju un pārdošanas zīmju datu pārraižu skaits, norādot sadalījumu pa karoga dalībvalstīm.
2. Saskaņā ar 1. punktu ģenerētās informācijas kopsavilkumus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai. Alternatīvi šo informāciju var darīt pieejamu arī tīmekļa vietnes drošajā daļā tādā formātā un tādos laika intervālos, kādus nolēmusi Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.
43. pants
Dati, kas obligāti iekļaujami informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm
Datu elementi, kas Savienības zvejas kuģu kapteiņiem saskaņā ar Savienības noteikumiem jāreģistrē zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā, iepriekšējā paziņojumā un izkraušanas deklarācijā, ir obligāti iekļaujami arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.
44. pants
Piekļuve datiem
1. Kad zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, veic zvejas darbības piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, karoga valsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij obligātos elektroniskā zvejas žurnāla datus par kārtējo zvejas reisu, sākot ar pēdējo iziešanu no ostas.
2. Kamēr zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, zvejo citas piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij obligātos elektroniskā zvejas žurnāla datus. Karoga dalībvalsts pārsūta arī šīs regulas 47. panta 2. punktā minētos labojumus, kas attiecas uz kārtējo zvejas reisu.
3. Kad izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība notiek citas piekrastes dalībvalsts ostā, nevis karoga dalībvalsts ostā, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij visus obligātos elektroniskās izkraušanas vai pārkraušanas deklarācijas datus.
4. Kad karoga dalībvalstij ir paziņots, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu, plāno ieiet citas piekrastes dalībvalsts ostā, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij elektronisko iepriekšējo paziņojumu.
5. Ja zvejas reisa laikā zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, ieiet citas piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, vai ja kādi no datiem, kas minēti 3. vai 4. punktā un saistīti ar konkrētu zvejas reisu, ir nosūtīti piekrastes dalībvalstij, karoga dalībvalsts atļauj piekļuvi visiem Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minētajiem elektroniskajiem zvejas darbības datiem saistībā ar minēto zvejas reisu no iziešanas jūrā līdz laikam, kad ir pabeigta izkraušana, un pēc pieprasījuma pārraida datus minētajai piekrastes dalībvalstij. Piekļuve ir atļauta vēl vismaz 36 mēnešus pēc zvejas reisa sākuma.
6. Tāda zvejas kuģa karoga dalībvalsts, kuru cita dalībvalsts inspicē saskaņā ar Kontroles regulas 80. pantu, pēc inspicējošās dalībvalsts pieprasījuma pārraida Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minētos elektroniskos zvejas darbības datus attiecībā uz kuģa kārtējo zvejas reisu no iziešanas jūrā līdz pieprasījuma izteikšanai.
7. Pieprasījumi, kas minēti 5. un 6. punktā, ir elektroniski, un tajos ir norādīts, vai atbildē būtu jāsniedz sākotnējie dati ar labojumiem vai tikai konsolidētie dati. Atbilde uz pieprasījumu tiek sagatavota automātiski, un pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts to pārraida nekavējoties.
8. Dalībvalstis atļauj piekļuvi kuģu satelītnovērošanas sistēmas, zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas, iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas deklarācijas datiem pēc tādu citu dalībvalstu pieprasījuma, kas veic inspekcijas darbības jūrā saistībā ar kopīgas izvietošanas plāniem vai citām kopīgām inspekcijas darbībām, par ko panākta vienošanās.
9. Savienības zvejas kuģu kapteiņiem jebkurā laikā ir droša piekļuve sava kuģa elektroniskā zvejas žurnāla informācijai, pārkraušanas deklarācijas datiem, iepriekšēja paziņojuma datiem un izkraušanas deklarācijas datiem, kas glabājas karoga dalībvalsts datubāzē.
45. pants
Datu apmaiņa starp dalībvalstīm
Dalībvalstis:
a) nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz 3 gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;
b) veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai šajā regulā paredzētiem mērķiem; un
c) veic visus tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.
46. pants
Vienīgā iestāde
1. Katrā dalībvalstī par visu to datu nosūtīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kā minēts Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.
2. Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 1. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.
3. Visas izmaiņas 1. un 2. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.
2.
47. pants
Datu nosūtīšanas biežums
1. Kuģim atrodoties jūrā, ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vismaz reizi dienā ne vēlāk kā plkst. 24.00 nosūta elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto informāciju karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm pat tad, ja nozveja nav gūta. Kapteinis šādus datus nosūta arī:
a) pēc karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;
b) tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība;
c) pirms kuģa ieiešanas ostā;
d) jūrā veiktas inspekcijas laikā;
e) gadījumos, kas noteikti ES tiesību aktos vai ko noteikusi karoga valsts.
Ja pēdējā zvejas darbība ir notikusi ne vairāk kā vienu stundu pirms ieiešanas ostā, b) un c) apakšpunktā minēto nosūtīšanu var apvienot vienā ziņojumā.
1.a Savienības zvejas kuģa kapteinis elektronisku ziņojumu par iziešanu no ostas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm pirms iziešanas no ostas un pirms jebkādas citas elektroniskas pārraides, kas saistīta ar zvejas reisu.
2. Elektroniskā zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datu labojumus kapteinis var nosūtīt līdz pēdējai datu nosūtīšanas reizei, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā. Labojumi ir viegli identificējami. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes glabā visus elektroniskā zvejas žurnāla sākotnējos datus un šo datu labojumus.
3. Šā panta 1. punktā minētās informācijas kopiju kapteinis glabā uz zvejas kuģa visu laiku, kamēr kuģis atrodas ārpus ostas, līdz izkraušanas deklarācijas iesniegšanai.
4. Kad ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ atrodas ostā, uz kuģa nav zvejas produktu un kapteinis ir iesniedzis izkraušanas deklarāciju par visām pēdējā zvejas reisā veiktajām zvejas darbībām, datu nosūtīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu var pārtraukt, nosūtot iepriekšēju paziņojumu karoga dalībvalsts FMC. Datu nosūtīšanu atsāk, kad ►M1 Savienības zvejas kuģis ◄ iziet no ostas. ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kuros uzstādīta VMS un kuri to izmanto datu nosūtīšanai, iepriekšējs paziņojums nav jānosūta.
III
NODAĻA
Kopīgi noteikumi par zvejas žurnāliem, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra vai elektroniskā formā
2.
48. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
1) “sagatavošanas veids” ir veids, kādā zivis ir apstrādātas uz zvejas kuģa pirms izkraušanas, atbilstīgi aprakstam I pielikumā;
2) “kombinēts sagatavošanas veids” nozīmē, ka sagatavošana veikta, izmantojot divas vai vairākas sastāvdaļas, kas iegūtas no vienas sugas zivīm.
49. pants
Pārrēķina koeficienti
1. Aizpildot un iesniedzot zvejas žurnālus, kā minēts Kontroles regulas 14. un 15. pantā, uzglabātu vai apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā piemēro ES pārrēķina koeficientus, kas noteikti XIII, XIV un XV pielikumā. Tos piemēro zvejas produktiem, kas atrodas uz ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ vai ir pārkrauti citā kuģī vai izkrauti no ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ .
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav Līgumslēdzēja puse, attiecībā uz savu pārvaldības apgabalu vai trešā valsts, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu par zveju, attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem ir noteikušas savus pārrēķina koeficientus, tiek piemēroti šie koeficienti.
3. Ja konkrētai sugai un sagatavošanas veidam nav noteikti pārrēķina koeficienti, kā minēts 1. un 2. punktā, piemēro karoga dalībvalsts pieņemto pārrēķina koeficientu.
4. Neskarot 2. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto 1. punktā minētos ES pārrēķina koeficientus pārkrāvumu un izkrāvumu dzīvsvara aprēķināšanai, lai uzraudzītu kvotu apguvi.
50. pants
Aprēķina metode
1. Zivju dzīvsvaru aprēķina, apstrādāto zivju svaru reizinot ar pārrēķina koeficientiem, kas katrai sugai un sagatavošanas veidam noteikti šīs regulas 49. pantā.
2. Kombinēta sagatavošanas veida gadījumā izmanto tikai vienu pārrēķina koeficientu, kas piemērojams vienai no kombinētā veidā sagatavotajām zivs sastāvdaļām.
2.
51. pants
Vispārīgi noteikumi par zvejas žurnāliem
1. Kontroles regulas 14. panta 3. punktā minēto pielaidi katras uz kuģa paturētās sugas zivju daudzuma novērtēšanai dzīvsvara kilogramos izsaka procentos no zvejas žurnālā reģistrētā apjoma.
2. Nozvejām, kuras jāizkrauj nešķirotas, pielaidi var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem reprezentatīviem paraugiem no kopējā uz kuģa paturētā daudzuma.
3. Kontroles regulas 14. panta piemērošanas vajadzībām sugas, kas nozvejotas kā dzīvā ēsma, uzskata par nozvejotām un uz kuģa paturētām sugām.
4. ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, šķērsojot zvejas piepūles zonu, kurā tam ir atļauts zvejot, reģistrē un paziņo Kontroles regulas 14. panta 5. punktā minēto attiecīgo informāciju pat tad, ja kuģis attiecīgajā zonā zvejas darbības neveic.
3.
52. pants
Pielaide pārkraušanas deklarācijā
Kontroles regulas 21. panta 3. punktā minēto pielaidi katras citā kuģī pārkrautās vai no cita kuģa saņemtās sugas zivju daudzuma novērtēšanai dzīvsvara kilogramos izsaka procentos no pārkraušanas deklarācijā norādītajiem apjomiem.
53. pants
Citā kuģī pārkrauto nozveju apjoma atšķirības
Ja nozvejas apjoms, kas pārkrauts no pārkrāvējkuģa, atšķiras no nozvejas apjoma, kas pārkrauts saņēmējkuģī, par pārkrauto daudzumu uzskata lielāko daudzumu. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti pēcpasākumi, lai noteiktu, kāds ir no pārkrāvējkuģa saņēmējkuģī pārkrauto zvejas produktu faktiskais svars.
54. pants
Izkraušanas pabeigšana
Ja saskaņā ar Kontroles regulas 61. pantu zvejas produktus transportē no izkraušanas vietas pirms to svēršanas, izkraušanu Kontroles regulas 23. panta 3. punkta un 24. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata par pabeigtu tad, kad zvejas produkti ir nosvērti.
55. pants
Zvejas darbības, kurās iesaistīti divi vai vairāki ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄
Neskarot īpašus noteikumus, ja zvejas darbībās ir iesaistīti divi vai vairāki ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ :
— no dažādām dalībvalstīm vai
— no tās pašas dalībvalsts, bet nozvejas izkrauj dalībvalstīs, ar kuru karogu nepeld neviens no kuģiem,
izkrauto nozveju attiecina uz to ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ , no kura izkrauj zvejas produktus.
IV
NODAĻA
Paraugu ņemšanas plāni un datu vākšana par ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju
56. pants
Paraugu ņemšanas plānu izstrāde
Kontroles regulas 16. panta 2. punktā un 25. panta 2. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus tādu ►M1 Savienības zvejas kuģu ◄ uzraudzībai, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju, dalībvalstis izstrādā saskaņā ar šo nodaļu, lai noteiktu no krājuma vai krājumu grupas gūtu nozveju izkrāvumus no šādiem kuģiem un attiecīgā gadījumā to zvejas piepūli. Šos datus izmanto, lai reģistrētu nozvejas un attiecīgā gadījumā zvejas piepūli, kā minēts Kontroles regulas 33. pantā.
57. pants
Paraugu ņemšanas metodika
1. Paraugu ņemšanas plānus, kas minēti šīs regulas 56. pantā, sagatavo saskaņā ar XVI pielikumu.
2. Inspicējamā parauga lielumu nosaka atkarībā no riska, proti:
a) “ļoti zems” risks – 3 % no parauga;
b) “zems” risks – 5 % no parauga;
c) “vidējs” risks – 10 % no parauga;
d) “augsts” risks – 15 % no parauga;
e) “ļoti augsts” risks – 20 % no parauga.
3. Flotes segmenta dienas nozvejas no konkrēta krājuma nosaka, attiecīgā flotes segmenta aktīvo ►M1 Savienības zvejas kuģu ◄ kopējo skaitu reizinot ar viena ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ vidējo dienas nozveju no konkrēta krājuma, kas aprēķināta, pamatojoties uz paraugā iekļauto inspicēto ►M1 Savienības zvejas kuģu ◄ nozvejām.
4. Dalībvalstis uzskata par izpildījušām šīs regulas 56. pantā noteikto prasību par paraugu ņemšanas plānu, ja tās sistemātiski vismaz reizi mēnesī par saviem zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju, vāc datus:
a) par visu sugu zivju nozveju visiem izkrāvumiem (kilogramos), ieskaitot nulles apjoma nozvejas;
b) par statistiskajiem taisnstūriem, kuros šīs nozvejas iegūtas.
◄
V
NODAĻA
Zvejas piepūles kontrole
58. pants
Zvejas piepūles ziņojums
1. Zvejas piepūles ziņojumu, kas minēts Kontroles regulas 28. pantā, nosūta saskaņā ar XVII pielikumu.
2. Ja ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis saskaņā ar Kontroles regulas 28. panta 1. punktu ziņojumu kompetentajām iestādēm pārraida pa radio, dalībvalstis pieņem lēmumu par radiostacijām, kuras jāizmanto, un norāda tās Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.
VI
NODAĻA
Korektīvi pasākumi
59. pants
Vispārīgi principi
Lai gūtu labumu no Kontroles regulas 37. pantā minētajiem korektīvajiem pasākumiem, dalībvalstis paziņo Komisijai par nodarītā kaitējuma apmēru iespējami drīz un katrā ziņā viena mēneša laikā no dienas, kad Oficiālajā Vēstnesī publicēts zvejas aizliegums saskaņā ar Kontroles regulas 36. pantu.
60. pants
Pieejamo zvejas iespēju iedalīšana
1. Ja ar darbību, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, kaitējums nav novērsts ne pilnībā, ne daļēji, Komisija iespējami drīz pēc šīs regulas 59. pantā minētās informācijas saņemšanas veic vajadzīgos pasākumus ar mērķi mazināt nodarīto kaitējumu.
2. Šā panta 1. punktā minētā pasākuma aprakstā norāda:
a) kurām dalībvalstīm ir nodarīts kaitējums (“dalībvalstis, kam nodarīts kaitējums”) un kaitējuma apmēru (pēc tā samazināšanas kvotu apmaiņas rezultātā);
b) attiecīgā gadījumā – kuras dalībvalstis ir pārsniegušas savas zvejas iespējas (“pārsniedzējas dalībvalstis”) un zvejas iespēju pārsnieguma apmēru (pēc tā samazināšanas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktam veiktas apmaiņas rezultātā);
c) attiecīgā gadījumā – atvilkumus no pārsniedzēju dalībvalstu zvejas iespējām proporcionāli pārsniegtajām zvejas iespējām;
d) attiecīgā gadījumā – palielinājumus to dalībvalstu zvejas iespējām, kam nodarīts kaitējums, proporcionāli nodarītajam kaitējumam;
e) attiecīgā gadījumā – dienu vai dienas, kad palielinājumi un atvilkumi stājas spēkā;
f) attiecīgā gadījumā – visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai mazinātu nodarīto kaitējumu.
VII
NODAĻA
Dzinēja jauda
61. pants
Galvenā dzinēja jaudas sertificēšana
1. Jauna galvenā dzinēja, aizstājējdzinēja un tehniski pārveidota galvenā dzinēja maksimālās nepārtrauktās jaudas sertificēšanu, kā minēts Kontroles regulas 40. panta 1. un 2. punktā, veic saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 ( 4 ).
2. Galveno dzinēju uzskata par tehniski pārveidotu, kā minēts 1. punktā, ja kāds no tā galvenajiem komponentiem (detaļām), tostarp (bet ne tikai) iesmidzināšanas iekārta, vārsti, turbokompresors, virzuļi, cilindru čaulas, klaņi, cilindru galvas, ir pārveidots vai aizstāts ar jaunām detaļām, kam ir citādas tehniskās specifikācijas, kā rezultātā mainās nominālā jauda, vai ja ir pārveidoti dzinēja regulējumi, piemēram, iesmidzināšanas iestatījumi, turbokompresora konfigurācija vai vārstu laikiestate. Tehniskā pārveidojuma raksturam jābūt skaidri izklāstītam 1. punktā minētajā sertifikācijā.
3. Zvejas licences turētājs informē kompetentās iestādes, pirms tiek uzstādīts jauns galvenais dzinējs vai aizstāts vai tehniski pārveidots pašreizējais galvenais dzinējs.
4. Šo pantu no 2012. gada 1. janvāra piemēro zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles režīms. Attiecībā uz citiem kuģiem to piemēro no 2013. gada 1. janvāra. To piemēro tikai tiem zvejas kuģiem, kuriem ir uzstādīti jauni galvenie dzinēji vai kuru galvenie dzinēji ir aizstāti vai tehniski pārveidoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
62. pants
Verifikācija un paraugu ņemšanas plāns
1. Dzinēja jaudas verificēšanai saskaņā ar Kontroles regulas 41. pantu dalībvalstis izstrādā paraugu ņemšanas plānu, lai savā flotē identificētu zvejas kuģus vai zvejas kuģu grupas, kurās pastāv risks, ka tiks deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda. Paraugu ņemšanas plāns pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:
a) zvejas kuģi, kuri darbojas zvejniecībās, kam noteikti zvejas piepūles režīmi, jo īpaši tie zvejas kuģi, kuriem ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās;
b) zvejas kuģi, uz kuriem attiecas dzinēja jaudas ierobežojumi, kas izriet no valstu vai Eiropas Savienības tiesību aktiem;
c) zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 % zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un mērķsugām. Lai veiktu šādu analīzi, dalībvalstis var sadalīt floti, vadoties pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem:
i) flotes segmenti vai pārvaldības vienības, kas noteiktas valsts tiesību aktos;
ii) garuma kategorijas;
iii) tilpības kategorijas;
iv) izmantotie zvejas rīki;
v) mērķsugas.
2. Dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var noteikt, vai ir vajadzīgi papildu riska kritēriji.
3. Dalībvalstis sagatavo sarakstu ar saviem zvejas kuģiem, kuri atbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā minētajiem riska kritērijiem un attiecīgā gadījumā 2. punktā minētajiem riska kritērijiem.
4. No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem no 1. un 2. punktā minētajiem riska kritērijiem, dalībvalstis pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģu paraugu. Parauga lielums ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.
5. Attiecībā uz katru nejaušās izlases paraugā iekļauto zvejas kuģi dalībvalstis verificē visus Kontroles regulas 41. panta 1. punktā minētos tehniskos dokumentus, kas ir to rīcībā. Attiecībā uz Kontroles regulas 41. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem citiem dokumentiem dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš izgatavotāja katalogā norādītajām dzinēja specifikācijām, ja tās pieejamas.
6. Šo pantu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Kontroles regulas 41. panta 2. punktā minētajās fiziskajās pārbaudēs prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.
63. pants
Fiziska pārbaude
1. Ja dzinēju jaudas mērījumi notiek uz zvejas kuģa, veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, kā minēts Kontroles regulas 41. panta 2. punktā, galvenā dzinēja jaudu var mērīt vispieejamākajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.
2. Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka saskaņā ar definīciju Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. panta 1. punktā. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.
VIII
NODAĻA
Atpūtas zvejas kontrole
64. pants
Paraugu ņemšanas plānu izstrāde
1. Neskarot datu izmantošanu, kas minēta 5. punktā, paraugu ņemšanas plānos, kas dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar Kontroles regulas 55. panta 3. punktu, lai uzraudzītu nozvejas, kuras no krājumiem, uz ko attiecas atjaunošanas plāni, guvuši atpūtas zvejā iesaistīti kuģi, paredz datu vākšanu reizi divos gados.
2. Paraugu ņemšanas plānos izmantotās metodes ir skaidri noteiktas, un tās ir pēc iespējas:
a) nemainīgas laika gaitā;
b) standartizētas reģionu mērogā;
c) atbilstošas kvalitātes standartiem, ko noteikušas attiecīgas starptautiskas zinātniskas iestādes un attiecīgā gadījumā attiecīgas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Eiropas Savienībai ir Līgumslēdzējas puses vai novērotāja statuss.
3. Paraugu ņemšanas plānā norāda paraugu ņemšanas struktūru, lai novērtētu nozvejas no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāni, izmantotos zvejas rīkus un attiecīgajā atjaunošanas plānā ietverto ģeogrāfisko apgabalu, kurā šīs nozvejas iegūtas.
4. Dalībvalstis sistemātiski novērtē savākto datu pareizību un precizitāti.
5. Šā panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var izmantot datus, kas savākti saskaņā ar Kopienas daudzgadu programmu, kura noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 ( 5 ), ciktāl šādi dati ir pieejami.
6. Šo noteikumu nepiemēro, ja dalībvalsts ir aizliegusi atpūtas zveju no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāns.
65. pants
Paraugu ņemšanas plānu paziņošana un novērtēšana
1. Dalībvalstis paziņo savus paraugu ņemšanas plānus Komisijai 12 mēnešus pēc atjaunošanas plāna stāšanās spēkā. Attiecībā uz atjaunošanas plāniem, kuri jau ir spēkā laikā, kad stājas spēkā šī regula, paraugu ņemšanas plānu paziņo 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Grozījumus paraugu ņemšanas plānos paziņo pirms to stāšanās spēkā.
2. Papildus Kontroles regulas 55. panta 4. punktā noteiktajam izvērtējumam Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja izvērtē arī:
a) pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas un pēc tam ik pēc pieciem gadiem – paziņoto paraugu ņemšanas plānu atbilstību šīs regulas 64. panta 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem un prasībām;
b) visu 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu grozījumu atbilstību šīs regulas 64. panta 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem un prasībām.
3. Attiecīgā gadījumā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja sniedz ieteikumus paraugu ņemšanas plāna uzlabošanai.
IV
SADAĻA
TIRDZNIECĪBAS KONTROLE
I
NODAĻA
Izsekojamība
66. pants
Definīcija
Šajā nodaļā piemēro šādu definīciju:
“zvejas un akvakultūras produkti” ir visi produkti, kas iekļauti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 ( 6 ) izveidotās kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, 12. nodaļas apakšpozīcijā 1212 21 00 un 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605 .
67. pants
Informācija par produktu partijām
1. Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem operatori sniedz tad, kad zvejas un akvakultūras produkti tiek sadalīti partijās, un ne vēlāk kā pirmās pārdošanas laikā.
2. Papildus 1. punktam operatori atjaunina attiecīgo informāciju, kas minēta Kontroles regulas 58. panta 5. punktā un kas izriet no zvejas un akvakultūras produktu partiju apvienošanas vai sadalīšanas pēc pirmās pārdošanas, tiklīdz šāda informācija kļūst pieejama.
3. Ja, apvienojot vai sadalot partijas pēc pirmās pārdošanas, tiek sajaukti zvejas un akvakultūras produkti no vairākiem zvejas kuģiem vai akvakultūras ražošanas vienībām, operatori spēj identificēt katru sākotnējo partiju vismaz pēc tās identifikācijas numura, kas minēts Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) apakšpunktā, un spēj izsekot to izcelsmei līdz nozvejas vai ieguves posmam saskaņā ar Kontroles regulas 58. panta 3. punktu.
4. Kontroles regulas 58. panta 4. punktā minētās sistēmas un procedūras ļauj operatoriem identificēt zvejas un akvakultūras produktu tiešo(-os) piegādātāju(-us) un tiešo(-os) pircēju(-us), ja vien tie nav galapatērētāji.
5. Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem norāda partijas marķējumā vai uz tās iepakojuma, vai komercdokumentos, ko fiziski nosūta kopā ar partiju. To var piestiprināt partijai, izmantojot tādus identifikācijas līdzekļus kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma. Informācija par partiju ir pieejama visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos tādā veidā, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu tai piekļūt jebkurā laikā.
6. Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem, izmantojot tādus identifikācijas līdzekļus kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma, operators piestiprina:
a) no 2013. gada 1. janvāra – produktiem no zvejniecībām, uz kurām attiecas daudzgadu plāns;
b) no 2015. gada 1. janvāra – citiem zvejas un akvakultūras produktiem.
7. Ja Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minētā informācija tiek sniegta komercdokumentā, ko fiziski nosūta kopā ar partiju, attiecīgajai partijai tiek piestiprināts vismaz identifikācijas numurs.
8. Dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka informācijai, kas piestiprināta produktu partijai un/vai ko fiziski nosūta kopā ar partiju, var piekļūt citas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nav no dalībvalsts, kurā zvejas un akvakultūras produkti tika iekļauti partijā, jo īpaši tad, ja informācija partijai ir piestiprināta ar tādu identifikācijas līdzekli kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce. Operatori, kas izmanto šādus līdzekļus, nodrošina, ka tie ir izstrādāti, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem un specifikācijām.
9. Kontroles regulas 58. panta 5. punkta d) apakšpunktā minētā informācija par nozvejas datiem var aptvert vairākas kalendārās dienas vai laikposmu, kas atbilst vairākām nozvejas dienām.
10. Kontroles regulas 58. panta 5. punkta f) apakšpunktā minētā informācija par piegādātājiem attiecas uz operatora tiešo(-ajiem) piegādātāju(-iem), kas minēts(-i) šā panta 4. punktā. Šo informāciju attiecīgā gadījumā var sniegt identifikācijas marķējumā, kas minēts II pielikuma I iedaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ( 7 ).
11. Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) līdz f) apakšpunktā minēto informāciju nepiemēro:
a) importētiem zvejas un akvakultūras produktiem, kas ir izslēgti no nozvejas sertifikāta darbības jomas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 ( 8 ) 12. panta 5. punktu;
b) zvejas un akvakultūras produktiem, kas iegūti vai audzēti saldūdenī; un
c) dekoratīvām zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem.
12. Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju nepiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, kuri ietilpst kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605 .
13. Kontroles regulas 58. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām informācija par apgabalu, kurā produkts nozvejots vai izaudzēts, ir šāda informācija:
a) attiecībā uz nozvejām no krājumiem vai krājumu grupām, kuriem Savienības tiesību aktos ir noteikta kvota un/vai minimālais izmērs, – attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Kontroles regulas 4. panta 30. punktā;
b) attiecībā uz nozvejām no citiem krājumiem vai krājumu grupām, saldūdenī nozvejotiem zvejas produktiem un akvakultūras produktiem – nozvejas vai ražošanas apgabala nosaukums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 ( 9 ) 38. panta 1. punktu.
14. Mazo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu vērtību, kas minēta Kontroles regulas 58. panta 8. punktā, piemēro tiešajai pārdošanai no zvejas kuģa vienā kalendārajā dienā un vienam galapatērētājam.
▼M1 —————
II
NODAĻA
Zvejas produktu svēršana
1.
69. pants
Darbības joma
Neskarot šīs regulas 78.–89. pantu, šajā nodaļā iekļautos noteikumus piemēro izkraušanai no ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kas notiek dalībvalstī, un pārkraušanai citā kuģī, kurā iesaistīti ►M1 Savienības zvejas kuģi ◄ un kura notiek dalībvalsts ostās vai vietās tuvu dalībvalsts krastam, kā arī zvejas produktu svēršanai uz ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ ES ūdeņos.
70. pants
Svēršanas datu reģistri
1. Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu vai glabāšanu pirms pirmās pārdošanas, vai attiecīgā gadījumā ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis reģistrē datus par svēršanu, kas veikta saskaņā ar Kontroles regulas 60. un 61. pantu, norādot šādu informāciju:
a) katras svērtās sugas FAO trīsburtu kodu;
b) ikviena katras sugas zivju daudzuma svēršanas rezultātu produkta svara kilogramos;
c) nosvērto daudzumu izcelsmes zvejas kuģa ārējās identifikācijas numuru un vārdu;
d) nosvērto zvejas produktu sagatavošanas veidu;
e) svēršanas datumu (GGGG-MM-DD).
2. Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zivju produktu pirmo pārdošanu vai glabāšanu pirms pirmās pārdošanas, vai attiecīgā gadījumā ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis 1. punktā minētos datu reģistrus glabā trīs gadus.
71. pants
Svēršanas laiks
1. Ja zvejas produktus pārkrauj no viena ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ citā ►M1 Savienības zvejas kuģī ◄ un pārkrauto zvejas produktu pirmā izkraušana ir notikusi ostā ārpus Eiropas Savienības teritorijas, zvejas produktus sver pirms to transportēšanas no ostas vai pārkraušanas vietas.
2. Ja zvejas produktus nosver uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 3. punktu un vēlreiz nosver uz sauszemes pēc to izkraušanas, Kontroles regulas 60. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām izmanto skaitli, kas iegūts uz sauszemes veiktajā svēršanā.
3. Neskarot īpašos noteikumus ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , uz kuriem neattiecas Kontroles regulas 15. pantā minētā prasība par zvejas žurnāla datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, dalībvalsts var pieprasīt, lai kapteinis pirms svēršanas nodotu izkraušanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla lapas kopiju.
72. pants
Svēršanas sistēmas
1. Dalībvalsts kompetentās iestādes visas svēršanas sistēmas kalibrē un aizzīmogo saskaņā ar valstī spēkā esošām sistēmām.
2. Par svēršanas sistēmu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona uztur kalibrēšanas datu reģistru.
3. Ja svēršanu veic uz transportiera lentes, tā ir aprīkota ar redzamu skaitītāju, kas reģistrē summāro kopējo svaru. Reģistrē skaitītāja rādījumu svēršanas sākumā, kā arī summāro kopējo svaru. Par svēršanu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona reģistrē svēršanas datu reģistrā visus ar sistēmas lietošanu saistītos datus.
73. pants
Saldētu zvejas produktu svēršana
1. Neskarot īpašus noteikumus un jo īpaši šīs regulas 70. un 74. pantu, ja sver izkrautus saldētu zvejas produktu daudzumus, kastēs vai blokos izkrautu saldēto zvejas produktu svaru var noteikt pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem, kastu vai bloku kopējo skaitu reizinot ar zvejas produktu vidējo tīrsvaru vienā kastē vai blokā, kas aprēķināts saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto metodiku.
2. Fiziskās vai juridiskās personas, kas sver zvejas produktus, reģistrē datus par katru izkrāvumu, norādot:
a) tā kuģa vārdu un ārējās reģistrācijas burtus un numurus, no kura izkrauti zvejas produkti;
b) izkrauto zivju sugas un attiecīgā gadījumā sagatavošanas veidus;
c) partijas lielumu un paliktņu parauga lielumu – pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem saskaņā ar XVIII pielikuma 1. punkta noteikumiem;
d) katra paraugā esošā paliktņa svaru un paliktņu vidējo svaru;
e) kastu vai bloku skaitu uz katra paraugā esošā paliktņa;
f) vienas kastes taras svaru, ja tas atšķiras no XVIII pielikuma 4. punktā norādītā taras svara;
g) tukša paliktņa vidējo svaru saskaņā ar XVIII pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta noteikumiem;
h) zvejas produktu vidējo svaru vienā kastē vai blokā pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem.
74. pants
Ledus un ūdens
1. Reģistrēts pircējs, reģistrēts izsoļu nams vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, pirms svēršanas nodrošina to, ka zvejas produkti tiek attīrīti no ledus, ciktāl tas iespējams, nenodarot bojājumus un nepasliktinot kvalitāti.
2. Neskarot šīs regulas 78.–89. pantā paredzētos īpašos noteikumus par pelaģisko sugu nozvejām, kas nogādāšanai pirmās pārdošanas, uzglabāšanas vai apstrādes vietā ir izkrautas nefasētā veidā, ūdens un ledus dēļ piemērotais kopējā svara samazinājums nepārsniedz 2 %. Ūdens un ledus dēļ piemēroto samazinājumu procentos ieraksta svēršanas kvītī kopā ar svara norādi. Izkrāvumiem, kas paredzēti rūpnieciskām vajadzībām, vai sugām, kas nav pelaģiskās sugas, svara samazinājumu ūdens vai ledus dēļ nepiemēro.
75. pants
Kompetento iestāžu piekļuve
Kompetentajām iestādēm pastāvīgi ir brīva piekļuve svēršanas sistēmām, svēršanas datu reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās glabā vai apstrādā zvejas produktus.
76. pants
Paraugu ņemšanas plāni
1. Kontroles regulas 60. panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XIX pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.
2. Kontroles regulas 60. panta 3. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XX pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku. Ja nozveju sver uz kuģa, Kontroles regulas 14. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minēto pielaidi nepiemēro, ja skaitlis, kas iegūts svēršanā uz sauszemes, ir lielāks nekā atbilstošais skaitlis, kas iegūts svēršanā uz kuģa.
3. Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 60. panta 1. un 3. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus, tām vēlams sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniegt vienu paraugu ņemšanas plānu, kas aptver visas attiecīgās svēršanas procedūras trīs gadu laikposmā. Šajā paraugu ņemšanas plānā var būt dažādas daļas par dažādām zvejniecībām.
4. Ikvienu jaunu paraugu ņemšanas plānu, kas jāpieņem pēc 3. punktā minētā termiņa, vai visus grozījumus šādos plānos iesniedz apstiprināšanai trīs mēnešus pirms attiecīgā gada beigām.
77. pants
Kontroles plāni un programmas attiecībā uz zvejas produktu svēršanu pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas
1. Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minēto kontroles plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XXI pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.
2. Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minētos kontroles plānus, tās par katru dalībvalsti iesniedz vienu kontroles plānu, kas aptver visus to zvejas produktu pārvadājumus, kuri jāsver pēc transportēšanas. Šādu kontroles plānu iesniedz sešus mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Attiecīgajā vienā kontroles plānā var būt dažādas daļas par dažādām zvejniecībām.
3. Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minēto kopīgo kontroles programmu un visus tās būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XXII pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.
4. Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minētās kopīgās kontroles programmas, tās iesniedz šādas programmas sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
5. Ikvienu jaunu 2. punktā minētu kontroles plānu vai 4. punktā minētas kopīgas kontroles programmas, kuras jāpieņem pēc 2. un 4. punktā minētā termiņa, vai visus grozījumus šādos plānos vai programmās iesniedz trīs mēnešus pirms tā gada beigām, kas ir pirms gada, kurā stājas spēkā attiecīgais plāns vai programma.
2.
78. pants
Siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozveju svēršanas procedūru piemērošanas joma
Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro, sverot Savienībā izkrautas vai no Savienības zvejas kuģiem trešās valstīs izkrautas siļķu (Clupea harengus), makreļu (Scomber scombrus), stavridu (Trachurus spp.) un putasu (Micromesistius poutassou) nozvejas (atsevišķi vai jauktā veidā), kuras iegūtas šādās zonās:
a) siļķes – ICES I, II, IIIa, IV, Vb, VI un VII zonā;
b) makreles – ICES IIa, IIIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, XII un XIV zonā un Savienības ūdeņos CECAF apgabalā;
c) stavridas – ICES IIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā un Savienības ūdeņos CECAF apgabalā;
d) putasu – ICES IIa, IIIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā un Savienības ūdeņos CECAF apgabalā,
ja to daudzums vienā izkrāvumā pārsniedz 10 tonnu.
79. pants
Ostas, kurās sver siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozvejas
1. Šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju nozvejas sver tūlīt pēc izkraušanas. Tomēr šo sugu zivju nozvejas drīkst svērt pēc transportēšanas, ja:
— attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar XXI pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku ir pieņēmusi Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minēto kontroles plānu attiecībā uz galamērķi šajā dalībvalstī,
— attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar XXII pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku ir pieņēmusi Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minēto kopīgo kontroles programmu attiecībā uz galamērķi citā dalībvalstī
un ja Komisija ir apstiprinājusi šo kontroles plānu vai kopīgo kontroles programmu.
2. Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka, kurās šīs valsts ostās tiek veikta šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju svēršana, un nodrošina to, ka visas šo sugu zivis izkrauj attiecīgajās ostās. Šādām ostām ir:
a) noteikts izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laiks;
b) noteiktas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas;
c) noteiktas inspekcijas un pārraudzības procedūras.
3. Attiecīgās dalībvalstis nosūta Komisijai šādu ostu sarakstu un paziņo šajās ostās piemērojamās inspekcijas un pārraudzības procedūras, tostarp noteikumus par to, kā reģistrējami un nosūtāmi dati par ikvienas minētās sugas zivju daudzumiem katrā izkrāvumā.
4. Visas izmaiņas 3. punktā minētajā ostu sarakstā un inspekcijas un pārraudzības procedūrās paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā.
5. Dalībvalstis nodrošina to, ka visi šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju izkrāvumi, ko dalībvalstu kuģi veic ārpus Eiropas Savienības, notiek ostās, kuras svēršanas vajadzībām ir tieši izraudzījušās trešās valstis, kuras ar Eiropas Savienību ir noslēgušas nolīgumus attiecībā uz šādām sugām.
6. Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm 3. un 4. punktā minēto informāciju, kā arī trešo valstu izraudzīto ostu sarakstu.
7. Ostu sarakstu un tā izmaiņas Komisija un attiecīgās dalībvalstis publicē savās oficiālajās tīmekļa vietnēs.
80. pants
Ieiešana dalībvalsts ostā
1. Saistībā ar svēršanu zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz četras stundas pirms kuģa ieiešanas attiecīgajā izkraušanas ostā tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostā plānota izkraušana, sniedz šādu informāciju:
a) osta, kurā kuģis plāno ieiet, kuģa vārds un tā ārējās reģistrācijas burti un numuri;
b) paredzētais ierašanās laiks šajā ostā;
c) uz kuģa paturētie siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumi dzīvsvara kilogramos;
d) attiecīgais(-ie) ģeogrāfiskais apgabals(-i), kurā iegūta nozveja; zona attiecas uz apakšapgabalu un rajonu vai apakšrajonu, kurā piemēro nozvejas limitus atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.
2. Tāda ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, uz kuru attiecas pienākums datus zvejas žurnālā reģistrēt elektroniski, 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta karoga dalībvalstij. Karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju dalībvalstij, kurā jāveic izkraušana. Kontroles regulas 15. pantā minētos elektroniskā zvejas žurnāla datus un 1. punktā minēto informāciju var elektroniski nosūtīt vienā reizē.
3. Dalībvalsts var noteikt īsāku paziņošanas termiņu, nekā paredzēts 1. punktā. Šādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis par to informē Komisiju vismaz 15 dienas pirms īsākā paziņošanas termiņa stāšanās spēkā. Komisija un attiecīgās dalībvalstis ievieto šo informāciju savās tīmekļa vietnēs.
81. pants
Izkraušana
Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai šīs regulas 78. pantā minēto nozveju izkraušana netiktu uzsākta, pirms tā ir nepārprotami atļauta. Ja izkraušana tiek pārtraukta, tās atsākšanai ir jāsaņem atļauja.
82. pants
Zvejas žurnāls
1. Tūlīt pēc ierašanās ostā un pirms izkraušanas sākšanas tāda zvejas kuģa kapteinis, uz kuru neattiecas pienākums datus zvejas žurnālā reģistrēt elektroniski, attiecīgo aizpildīto zvejas žurnāla lapu vai lapas uzrāda inspicēšanai dalībvalsts kompetentajai iestādei izkraušanas ostā.
2. Uz kuģa paturētie siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumi, kas paziņoti pirms izkraušanas, kā minēts šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir vienādi ar daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā pēc izkraušanas pabeigšanas.
83. pants
Publiskās iekārtas svaigu siļķu, makreļu, stavridu un putasu svēršanai
Neskarot šīs regulas 72. panta noteikumus, ja izmanto publiskas svēršanas iekārtas, fiziskās vai juridiskās personas, kas sver šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas, izdod pircējam svēršanas kvīti, kurā norādīts svēršanas datums un laiks un autocisternas identifikācijas numurs. Svēršanas kvīts kopiju pievieno pārdošanas zīmei vai pārņemšanas deklarācijai.
84. pants
Privātas svēršanas iekārtas svaigu zivju svēršanai
1. Papildus šīs regulas 72. panta noteikumiem uz privātu svēršanas iekārtu izmantošanu attiecas arī šā panta prasības.
2. Fiziskās vai juridiskās personas, kas sver šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas, par katru svēršanas sistēmu kārto iesietu reģistru ar numurētām lapām. To aizpilda tūlīt pēc katra atsevišķa izkrāvuma nosvēršanas un vēlākais plkst. 23.59 (vietējais laiks) nosvēršanas dienā. Datu reģistrā norāda:
a) tā kuģa vārdu un ārējās reģistrācijas burtus un numurus, no kura izkrautas šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas;
b) autocisternu unikālo identifikācijas numuru un to kravu, ja šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas pirms svēršanas atbilstīgi šīs regulas 79. pantam ir transportētas no izkraušanas ostas. Katras autocisternas kravu sver un reģistrē atsevišķi. Tomēr, ja autocisternu kravas tiek svērtas secīgi un vienā svēršanas reizē, visu no viena kuģa iegūto autocisternu kravu kopējo svaru drīkst reģistrēt kā vienu svērumu;
c) zivju sugas;
d) katra izkrāvuma svaru;
e) svēršanas datumu un sākuma un beigu laiku.
3. Neskarot šīs regulas 72. panta 3. punktu, ja svēršanu veic uz transportiera lentes, visus ar šādas svēršanas sistēmas lietošanu saistītos datus reģistrē iesietā svēršanas reģistrā ar numurētām lapām.
85. pants
Saldētu zivju svēršana
Ja sver izkrautus saldētu siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus, kastēs izkrautu saldēto zivju svaru nosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar šīs regulas 73. pantu.
86. pants
Svēršanas datu reģistru glabāšana
Visus šīs regulas 84. panta 3. punktā un 85. pantā minētos svēršanas datu reģistrus un visu transportēšanas dokumentu kopijas šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros glabā vismaz trīs gadus.
87. pants
Pārdošanas zīme un pārņemšanas deklarācija
Fiziskās vai juridiskās personas, kas atbild par pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju iesniegšanu, šādas deklarācijas par šīs regulas 78. pantā minētajām sugām pēc pieprasījuma iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
88. pants
Kontrolpārbaudes
Līdz laikam, kad ir izveidota datorizēta datubāze saskaņā ar Kontroles regulas 109. pantu, kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvas kontrolpārbaudes, kurās salīdzina:
a) siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas norādīti šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, un daudzumus, kas reģistrēti zvejas žurnālā;
b) siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un daudzumus, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā;
c) siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā, un daudzumus, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai pārdošanas zīmē;
d) kuģa zvejas žurnālā reģistrētos nozvejas apgabalus un VMS datus par attiecīgo kuģi.
89. pants
Svēršanas uzraudzība
1. No kuģa izkrauto siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozveju svēršanu uzrauga atsevišķi pa sugām. Ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu. Saldētu siļķu, makreļu, stavridu un putasu izkraušanas gadījumā saskaita visas kastes un uzrauga to, kā tiek ievērota XVIII pielikumā paredzētā kastu vidējā tīrsvara aprēķināšanas metodika.
2. Papildus šīs regulas 88. pantā minētajiem datiem kontrolpārbaudē salīdzina šādus datus:
a) siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti publisko vai privāto svēršanas iekārtu datu reģistros, un daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai pārdošanas zīmē;
b) siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti transportēšanas dokumentos šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros;
c) autocisternu unikālos identifikācijas numurus, kas ierakstīti svēršanas datu reģistrā saskaņā ar šīs regulas 84. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
3. Pēc izkraušanas pabeigšanas pārliecinās, ka kuģī vairs nav zivju, uz kurām attiecas šīs iedaļas īpašie noteikumi.
4. Visas šajā pantā un šīs regulas 107. pantā minētās uzraudzības darbības dokumentē. Šos dokumentus glabā vismaz 3 gadus.
III NODAĻA
Pārdošanas zīmes un pārņemšanas deklarācijas
90. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Ja attiecīgo kvotu pārvalda, pamatojoties uz īpatņu skaitu, pārdošanas zīmē un pārņemšanas deklarācijā norāda īpatņu skaitu, kā minēts Kontroles regulas 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 66. panta 3. punkta e) apakšpunktā.
2. Norādot Kontroles regulas 64. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto sagatavošanas veidu, norāda arī uzglabāšanas veidu saskaņā ar I pielikumu.
3. Kontroles regulas 64. panta 1. punkta l) apakšpunktā minēto cenu norāda tās dalībvalsts valūtā, kurā notiek pārdošana.
91. pants
Pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju formāts
1. Dalībvalstis nosaka formātu, kas jāizmanto pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju aizpildīšanai un pārraidīšanai starp reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām un kompetentajām iestādēm, kā minēts Kontroles regulas 63. un 67. pantā.
2. Datu elementi, kas reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām saskaņā ar Savienības noteikumiem ir jānorāda pārdošanas zīmēs vai pārņemšanas deklarācijās, ir obligāti iekļaujami arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.
3. Kontroles regulas 111. panta 2. punktā minētos datus, ko iepriekšējos 36 mēnešos par darbībām pārraidījusi dalībvalsts, kuras teritorijā notikusi pirmā pārdošana vai pārņemšana, minētā dalībvalsts dara pieejamus pēc karoga dalībvalsts pieprasījuma vai pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kuras teritorijā zvejas produkti izkrauti. Atbilde uz pieprasījumu tiek sagatavota automātiski un pārraidīta nekavējoties.
4. Dalībvalstis:
a) nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz 3 gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;
b) veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai šajā regulā paredzētiem mērķiem; un
c) veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.
5. Katrā dalībvalstī par visu to datu pārraidīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kas minēta Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.
6. Dalībvalstis 3 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 5. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.
7. Visas izmaiņas 5. un 6. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.
V
SADAĻA
PĀRRAUDZĪBA
I
NODAĻA
Pārraudzības ziņojumi
92. pants
Informācija, kas jāreģistrē pārraudzības ziņojumā
1. Kontroles regulas 71. panta 3. un 4. punktā minētos pārraudzības ziņojumus sagatavo saskaņā ar šīs regulas XXIII pielikumu.
2. Pārraudzības ziņojumos ietvertos datus dalībvalstis augšupielādē Kontroles regulas 78. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē un nodrošina šīs regulas XXIV pielikuma 2. punktā minētās funkcijas. Šajā datubāzē reģistrē vismaz XXIII pielikumā norādīto informāciju. Datubāzē var papildus ievietot arī ieskenētus pārraudzības ziņojumus, kas sagatavoti papīra formā.
3. Ziņojumos ietvertos datus datubāzē glabā pieejamus vismaz trīs gadus.
4. Pēc 1. punktā minētā pārraudzības ziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts pēc iespējas drīz uzsāk izmeklēšanu par tā zvejas kuģa darbībām, uz kuru attiecas pārraudzības ziņojums.
5. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtus noteikumus, kurās Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse.
II
NODAĻA
Kontroles novērotāji
93. pants
Vispārīgi noteikumi par kontroles novērotājiem
1. Neskarot īpašus noteikumus, kurus pieņēmusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija vai par kuriem panākta vienošanās ar trešo valsti, uz ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ , kas izraudzīti kontroles novērotāju sistēmas piemērošanai, attiecīgās sistēmas noteiktajā laikā atrodas vismaz viens kontroles novērotājs.
2. Dalībvalstis ieceļ kontroles novērotājus un nodrošina to, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina kontroles novērotāju nogādāšanu uz attiecīgā ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ un atgriešanos no tā.
3. Kontroles novērotāji neveic citus uzdevumus kā vien Kontroles regulas 73. pantā un šīs regulas 95. pantā paredzētos uzdevumus, izņemot gadījumus, kad citi uzdevumi jāveic saskaņā ar ES kontroles novērotāju sistēmu vai kā daļa no novērotāju programmas, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā vai izveidota ar divpusēju nolīgumu ar trešo valsti.
4. Kompetentās iestādes nodrošina to, ka kontroles novērotājiem pienākumu izpildes vajadzībām ir sakaru līdzekļi, kas ir neatkarīgi no zvejas kuģa sakaru sistēmas.
5. Šie noteikumi neietekmē zvejas kuģa kapteiņa pilnvaras būt pilnībā atbildīgam par kuģa darbībām.
94. pants
Kontroles novērotāju neatkarība
Lai kontroles novērotāji būtu neatkarīgi no ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ īpašnieka, operatora, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa, kā noteikts Kontroles regulas 73. panta 2. punktā, kontroles novērotājs nedrīkst būt:
— ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ , uz kura novērotājs ir norīkots, kapteiņa vai jebkura cita apkalpes locekļa, kapteiņa pārstāvja vai ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ īpašnieka vai operatora radinieks vai algots darbinieks,
— algots darbinieks uzņēmumā, kuru kontrolē tā ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, apkalpes loceklis, kapteiņa pārstāvis, īpašnieks vai operators, uz kura novērotājs ir norīkots.
95. pants
Kontroles novērotāju pienākumi
1. Kontroles novērotāji uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ , uz kura viņi ir uzņemti, pārbauda attiecīgos dokumentus un reģistrē zvejas darbības, kā norādīts XXV pielikumā.
2. Uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ esošie kontroles novērotāji attiecīgā gadījumā īsumā informē amatpersonas, kuras plāno uzsākt minētā zvejas kuģa inspicēšanu, pēc šo amatpersonu ierašanās uz kuģa. Ja uz ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ ir šādas iespējas, informēšana attiecīgā gadījumā notiek slēgtā sanāksmē.
3. Kontroles regulas 73. panta 5. punktā minēto ziņojumu kontroles novērotāji sagatavo XXVI pielikumā norādītajā formā. Minēto ziņojumu viņi nekavējoties un katrā ziņā 30 dienās pēc uzdevumu izpildes nosūta savas valsts kompetentajām iestādēm un karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Novērotāju valsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma dara ziņojumu pieejamu piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Ziņojumu kopijās, kas darītas pieejamas citām dalībvalstīm, var nenorādīt nozvejas gūšanas vietas, proti, atrašanās vietu katras zvejas darbības sākumā un beigās, bet tajās var norādīt katras sugas un katrā ICES rajonā vai attiecīgā gadījumā citā zonā iegūto dienas kopējo nozveju dzīvsvara kilogramos.
▼M1 —————
VI
SADAĻA
INSPEKCIJA
I
NODAĻA
Inspekciju veikšana
1.
97. pants
Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas jūrā vai uz sauszemes
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes pilnvaro par inspekciju veikšanu atbildīgās amatpersonas, kas minētas Kontroles regulas 74. pantā. Šajā nolūkā dalībvalstis izdod savām amatpersonām dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņas darbojas. Katrai amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, ir klāt dienesta apliecība, un amatpersona to uzrāda inspekcijas laikā, tiklīdz tas iespējams.
2. Dalībvalstis piešķir amatpersonām atbilstīgas pilnvaras, kas vajadzīgas kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu un kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanas nodrošināšanai.
98. pants
Vispārīgi principi
1. Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot visu pieejamo informāciju, pieņem uz riska izvērtējumu balstītu pieeju inspicējamo objektu izvēlei. Saskaņā ar šo pieeju dalībvalstu amatpersonas veic inspekcijas atbilstīgi šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
2. Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstis koordinē kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes pasākumus. Šajā nolūkā tās pieņem un īsteno Kontroles regulas 46. pantā minētās nacionālās kontroles rīcības programmas un Kontroles regulas 94. pantā minētās kopīgās kontroles programmas, kuras aptver gan jūrā, gan uz sauszemes veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu.
3. Atbilstīgi uz riska izvērtējumu balstītai kontroles un noteikumu izpildes stratēģijai katra dalībvalsts objektīvi veic vajadzīgās inspekcijas darbības, lai nepieļautu, ka tiek paturēti uz kuģa, pārkrauti citā kuģī, izkrauti, pārvietoti uz sprostiem un audzētavām, apstrādāti, transportēti, uzglabāti, tirgoti un turēti krājumā zvejas produkti, kas iegūti, veicot darbības, kuras ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.
4. Inspekcijas veic tā, lai pēc iespējas nepieļautu jebkādu negatīvu ietekmi uz inspicēto zvejas produktu higiēnu un kvalitāti.
5. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī izveidotās informācijas sistēmas, kas saistītas ar zivsaimniecību, ļauj pēc vajadzības tieši elektroniski apmainīties ar informāciju par ostas valsts inspekcijām starp pašām sistēmām, ar citām dalībvalstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru saskaņā ar Kontroles regulas 111. pantu.
99. pants
Amatpersonu pienākumi pirms inspekcijas
Pirms inspekcijas amatpersonas, ja iespējams, vāc visu attiecīgo informāciju, tostarp:
a) datus par zvejas licencēm un zvejas atļaujām;
b) VMS informāciju par pašreizējo zvejas reisu;
c) aeronovērošanas un citu novērošanas gadījumu datus;
d) iepriekšējo inspekciju pierakstus un attiecīgā ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ karoga dalībvalsts tīmekļa vietnes drošajā daļā pieejamo informāciju.
100. pants
To amatpersonu pienākumi, kas pilnvarotas veikt inspekcijas
1. Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas, pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas attiecīgajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Šajā nolūkā amatpersonas drīkst uzņemt fotoattēlus, izgatavot video un audio ierakstus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā ņemt paraugus.
2. Amatpersonas neierobežo neviena operatora tiesības inspekcijas laikā sazināties ar karoga valsts kompetentajām iestādēm.
3. Amatpersonas ņem vērā visu informāciju, ko saskaņā ar šīs regulas 95. panta 2. punktu sniedzis kontroles novērotājs, kurš atrodas uz inspicējamā zvejas kuģa.
4. Pēc inspekcijas pabeigšanas amatpersonas attiecīgā gadījumā informē operatorus par zivsaimniecības noteikumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem apstākļiem.
5. Ja nekas neliecina par acīmredzamu pārkāpumu, amatpersonas cik vien iespējams drīz pēc inspekcijas pabeigšanas atstāj zvejas kuģi vai inspicēto objektu.
101. pants
Dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pienākumi
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā Komisija un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra nodrošina, ka to amatpersonas veic inspekcijas profesionāli un atbilstīgi augstiem standartiem, vienlaikus izturoties pieklājīgi un taktiski.
2. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes izveido procedūras, lai nodrošinātu to, ka visas operatoru iesniegtās sūdzības par tās amatpersonu veiktas inspekcijas norisi, tiek taisnīgi un pamatīgi izmeklētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
3. Attiecīgi vienojoties ar zvejas kuģa karoga dalībvalsti, piekrastes dalībvalstis var uzaicināt minētās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas piedalīties minētās dalībvalsts zvejas kuģa inspekcijās, kamēr šie kuģi darbojas piekrastes dalībvalsts ūdeņos vai izkrauj nozveju tās ostās.
2.
102. pants
Vispārīgi noteikumi par inspekcijām jūrā
1. Uz ikviena kuģa, ko izmanto kontroles vajadzībām, ieskaitot pārraudzību, ir attēlots skaidri saskatāms vimpelis vai simbols, kura paraugs iekļauts XXVIII pielikumā.
2. Kuģa laiva, ko izmanto, lai atvieglotu inspekcijas veicēju amatpersonu pārvadāšanu, peld ar līdzīgu karogu vai vimpeli, kura izmērs ir piemērots kuģa laivas izmēram, lai norādītu, ka tā ir iesaistīta zvejas inspekcijas veikšanā.
3. Par inspekcijas kuģiem atbildīgās personas pienācīgi ievēro kuģošanas noteikumus un manevrē drošā attālumā no zvejas kuģa saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par sadursmju novēršanu jūrā.
103. pants
Uzkāpšana uz zvejas kuģiem jūrā
1. Par inspekcijas veikšanu atbildīgās amatpersonas nodrošina to, ka netiek veiktas nekādas darbības, kas var apdraudēt zvejas kuģa un tā apkalpes drošību.
2. Amatpersonas nedrīkst pieprasīt tā zvejas kuģa kapteinim, uz kura tās uzkāpj vai no kura tās nokāpj, zvejas laikā apstāties vai manevrēt, vai arī apturēt zvejas rīku ievietošanu vai izcelšanu. Tomēr, lai nodrošinātu drošu uzkāpšanu uz kuģa vai nokāpšanu no tā, amatpersonas var pieprasīt pārtraukt vai aizkavēt zvejas rīka ievietošanu, kamēr tās uzkāpj uz zvejas kuģa vai no nokāpj no tā. Uzkāpšanas gadījumā šī aizkavēšana nedrīkst ilgt vairāk kā 30 minūtes pēc amatpersonu uzkāpšanas uz zvejas kuģa, ja vien nav atklāts pārkāpums. Šie noteikumi neietekmē amatpersonu iespēju pieprasīt, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.
104. pants
Darbības uz kuģa
1. Veicot inspekciju, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas attiecīgajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā.
2. Amatpersonas drīkst pieprasīt kapteinim, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.
3. Inspekcijas grupā parasti ir divas amatpersonas. Vajadzības gadījumā inspekcijas grupai var pievienoties papildu amatpersonas.
4. Inspekcijas ilgums nepārsniedz četras stundas vai laiku, kamēr zvejas rīks ir uzcelts uz kuģa un zvejas rīks un nozveja ir inspicēta (atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks). Šo noteikumu nepiemēro, ja tiek atklāts acīmredzams pārkāpums vai ja amatpersonām vajag vairāk informācijas.
5. Ja ir atklāts acīmredzams pārkāpums, pie jebkuras zvejas rīka vai zvejas kuģa daļas, ieskaitot zvejas produktu tvertnes un vai nodalījumu(-us), kuros tos var uzglabāt, drīkst droši piestiprināt identifikācijas zīmes un plombas, un amatpersona(-as) drīkst palikt uz kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs atbilstošo pasākumu pabeigšanai, lai nodrošinātu visu acīmredzamā pārkāpuma pierādījumu drošību un saglabāšanu.
3.
105. pants
Inspekcijas sagatavošana
1. Neskarot īpašajās kontroles un inspekcijas programmās un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. pantā noteiktās robežvērtības, šādos gadījumos zvejas kuģi inspicē ostā vai izkraušanas laikā:
a) kārtējā inspekcija saskaņā ar paraugu ņemšanas metodiku, kuras pamatā ir uz riska izvērtējumu balstīta pārvaldība; vai
b) kuģi tur aizdomās par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu.
2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, un neskarot šīs regulas 106. panta 2. punkta pēdējo teikumu, dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka to amatpersonas sagaida inspicējamo zvejas kuģi, kad tas ierodas ostā.
3. Šā panta 1. punkts neizslēdz iespēju dalībvalstīm veikt izlases veida inspekcijas.
106. pants
Inspekcijas ostā
1. Veicot inspekcijas, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā. Amatpersonas pienācīgi ņem vērā visas īpašās prasības, kas piemērojamas inspicējamajam zvejas kuģim, jo īpaši daudzgadu plānos paredzētos attiecīgos noteikumus.
2. Veicot izkrāvuma inspekciju, amatpersonas uzrauga visu izkraušanas procesu no attiecīgās darbības sākuma līdz beigām. Veic kontrolpārbaudes, kurās salīdzina daudzumus pa sugām, kas norādīti iepriekšējā paziņojumā par ierašanos izkraut zvejas produktus, daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un attiecīgā gadījumā izkrautos vai citā kuģī pārkrautos daudzumus pa sugām. Šis noteikums neizslēdz iespēju, ka inspekcija notiek pēc izkraušanas uzsākšanas.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek efektīvi inspicētas un kontrolētas telpas, kuras izmanto saistībā ar zvejas darbībām un zvejas produktu tālāku apstrādi.
107. pants
Dažu pelaģisko sugu izkrāvumu inspicēšana
Attiecībā uz šīs regulas 78. pantā minētajiem siļķu, makreļu, stavridu un putasu izkrāvumiem dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka tiek inspicēti vismaz 7,5 % izkrauto katras sugas daudzumu un vismaz 5 % izkrāvumu.
4.
108. pants
Vispārīgi principi
1. Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas var notikt jebkurā vietā un jebkurā laikā no izkraušanas vietas līdz zvejas produktu nonākšanai pārdošanas vai apstrādes vietā. Veicot inspekcijas, veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētajiem zivju produktiem nodrošinātu nepārtrauktu aukstuma ķēdi.
2. Neskarot daudzgadu plānos un nacionālajās kontroles programmās vai īpašajās kontroles un inspekcijas programmās paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas, kad vien iespējams, ietver transportēto produktu fizisku pārbaudi.
3. Transportēto zvejas produktu fiziska pārbaude ietver reprezentatīva parauga ņemšanu no dažādām transportētās partijas vai partiju daļām.
4. Veicot transporta inspekciju, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas ziņas, kas minētas Kontroles regulas 68. panta 5. punktā, un visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā. Pārbauda arī to, vai transportēto zvejas produktu daudzumi atbilst transportēšanas dokumentā norādītajiem daudzumiem.
109. pants
Aizplombēti transportlīdzekļi
1. Ja transportlīdzeklis vai konteiners ir aizplombēts, lai nepieļautu manipulācijas ar kravu, dalībvalstu kompetentās iestādes pārliecinās, ka plombu kārtas numuri ir ierakstīti transportēšanas dokumentā. Amatpersonas pārbauda, vai plombas ir neskartas un vai kārtas numuri atbilst transportēšanas dokumentā norādītajiem numuriem.
2. Ja plombas tiek noņemtas pirms kravas ierašanās galamērķī, lai atvieglotu kravas inspekciju, amatpersonas sākotnējo plombu aizstāj ar jaunu plombu un transportēšanas dokumentā norāda ziņas par plombu un sākotnējās plombas noņemšanas iemeslus.
5.
110. pants
Vispārīgi principi
Inspicējot saldētavas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus, restorānus vai jebkādus citus objektus, kuros zivis tiek glabātas un/vai pārdotas pēc izkraušanas, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas atbilstošajā inspekcijas modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā.
111. pants
Papildu metodes un tehnoloģijas
Papildus XXVII pielikumā norādītajiem elementiem dalībvalstis var izmantot pieejamās metodes un tehnoloģijas zvejas produktu, to avota vai izcelsmes un piegādātāju, un nozvejotājkuģu vai ražošanas vienību identificēšanai un apstiprināšanai.
112. pants
To zvejas produktu kontrole, uz kuriem attiecina uzglabāšanas mehānismu
Amatpersonas pārliecinās par to, vai zvejas produkti, uz kuriem attiecina Regulas (ES) Nr. 1379/2013 30. pantā minēto uzglabāšanas mehānismu, atbilst nosacījumiem, kas paredzēti minētajā 30. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 ( 10 ) 67. pantā.
II
NODAĻA
Operatoru pienākumi
113. pants
Operatoru vispārīgie pienākumi
1. Visus operatorus, kas darbojas dalībvalsts jurisdikcijā, var pakļaut inspekcijai, lai konstatētu, vai viņi ievēro savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.
2. Visi operatori, kurus pakļauj inspekcijai:
a) pēc pieprasījuma atvieglo un nodrošina amatpersonu piekļuvi vajadzīgajai informācijai un dokumentiem par zvejas darbībām (tostarp, ja iespējams, piekļuvi to kopijām vai attiecīgajām datubāzēm), kuri jāaizpilda un jāglabā elektroniskā vai papīra formā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;
b) atvieglo piekļuvi visām kuģa vietām, telpām un visiem transportlīdzekļiem, ieskaitot gaisa kuģus un transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, kurus izmanto saistībā ar zvejas un apstrādes darbībām;
c) pastāvīgi nodrošina amatpersonu drošību un aktīvi palīdz amatpersonām un sadarbojas ar tām attiecīgo inspekcijas pienākumu izpildē;
d) nekavē, neiebiedē vai netraucē, kā arī nemudina nevienu citu personu kavēt, iebiedēt vai traucēt un neļauj nevienai citai personai kavēt, iebiedēt vai traucēt amatpersonas inspekcijas veikšanā;
e) ja iespējams, nodrošina atsevišķu sanāksmes telpu, lai kontroles novērotājs varētu informēt amatpersonas, kā paredzēts šīs regulas 95. panta 2. punktā.
114. pants
Kapteiņa pienākumi inspekciju laikā
1. Inspicētā zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis:
a) atvieglo amatpersonu drošu un veiksmīgu uzkāpšanu uz kuģa saskaņā ar labu kuģošanas praksi, kad no kuģa vai helikoptera, ar kuru ierodas amatpersona, ir saņemts attiecīgais Starptautiskā signālu kodeksa signāls vai radio paziņojums par nodomu uzkāpt uz kuģa;
b) lai atvieglotu drošu un ērtu nokļūšanu uz kuģa, uz kura jākāpj 1,5 m vai lielākā augstumā, nodrošina iekāpšanas trapu, kas atbilst XXIX pielikuma prasībām;
c) atvieglo amatpersonām inspekcijas pienākumu izpildi, nodrošinot pieprasīto palīdzību pietiekamā apjomā;
d) ļauj amatpersonai(-ām) sazināties ar karoga valsts, piekrastes valsts un inspekcijas valsts iestādēm;
e) brīdina amatpersonas par īpašiem drošības apdraudējumiem uz zvejas kuģiem;
f) nodrošina amatpersonām piekļuvi visām kuģa vietām, visai apstrādātajai vai neapstrādātajai nozvejai, visiem zvejas rīkiem un visai attiecīgajai informācijai un dokumentiem;
g) atvieglo amatpersonu drošu nokāpšanu no kuģa pēc inspekcijas pabeigšanas.
2. Nedrīkst prasīt, lai kapteiņi darītu zināmu komerciāli svarīgu informāciju, izmantojot atklātus radio kanālus.
III
NODAĻA
Inspekcijas ziņojums
115. pants
Kopīgi noteikumi par inspekcijas ziņojumiem
1. Neskarot īpašus reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumus, Kontroles regulas 76. pantā minētajos inspekcijas ziņojumos norāda attiecīgo informāciju, kas paredzēta attiecīgajā modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Amatpersonas ziņojumus sagatavo inspekcijas laikā vai iespējami drīz pēc inspekcijas pabeigšanas.
2. Ja inspekcijas laikā atklāj acīmredzamu pārkāpumu, inspekcijas ziņojumā norāda visus juridiskos aspektus un būtiskos elementus, un visu citu informāciju, kas saistīta ar pārkāpumu. Ja inspekcijas laikā atklāj vairākus pārkāpumus, inspekcijas ziņojumā norāda ar katru pārkāpumu saistītos elementus.
3. Inspekcijas beigās amatpersonas konstatētos faktus dara zināmus par inspicēto zvejas kuģi, transportlīdzekli, gaisa kuģi, transportlīdzekli uz gaisa spilvena vai telpām atbildīgajai fiziskajai personai (operatoram). Operatoram dod iespēju izteikt komentārus par inspekciju un tajā konstatētajiem faktiem. Operatora komentārus iekļauj inspekcijas ziņojumā. Ja amatpersonas nerunā tajā pašā valodā, kurā runā inspicētais operators, tās veic piemērotus pasākumus, lai savus konstatējumus padarītu saprotamus.
4. Ja rodas nopietnas grūtības saistībā ar inspekcijas rezultātu un attiecīgā ziņojuma izprašanu, operatoram vajadzības gadījumā ir tiesības sazināties ar savu pārstāvi vai karoga valsts kompetentajām iestādēm.
5. Pēc dalībvalstu un Komisijas apspriešanās pieņem lēmumu par formātu, kādā notiek Kontroles regulas 76. panta 1. punktā minētā elektroniskā nosūtīšana.
116. pants
Inspekcijas ziņojumu sagatavošana
1. Ja inspekcijas ziņojumu sagatavo manuāli papīra formā, tam jābūt salasāmam, neizdzēšamam un skaidram. Nevienu ziņojuma ierakstu nedrīkst dzēst vai mainīt. Ja manuāli sagatavotā ziņojumā ir pieļauta kļūda, attiecīgā amatpersona kārtīgi izsvītro nepareizo ierakstu un paraksta to ar iniciāļiem.
2. Ziņojumu paraksta par inspekciju atbildīgā amatpersona. Operatoru aicina parakstīt ziņojumu. Neskarot valsts tiesību aktus, viņa paraksts ir apliecinājums par iepazīšanos ar ziņojumu, un to neuzskata par piekrišanu ziņojuma saturam.
3. Šīs regulas 115. pantā minētos inspekcijas ziņojumus amatpersonas var sagatavot elektroniski.
117. pants
Inspekcijas ziņojuma kopija
Šīs regulas 116. pantā minētā inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta operatoram ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc inspekcijas pabeigšanas un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir inspekcijas vieta. Ja ir atklāts pārkāpums, ziņojuma nodošana atklātībai notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem par informācijas nodošanu atklātībai.
IV
NODAĻA
Elektroniska datubāze
118. pants
Elektroniska datubāze
1. Dalībvalstis nacionālajās kontroles programmās paredz kārtību, kādā to amatpersonas reģistrē papīra formā vai elektroniski sagatavotus inspekcijas ziņojumus. Šos ziņojumus ievada Kontroles regulas 78. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē un nodrošina šīs regulas XXIV pielikuma 2. punktā minētās funkcijas. Elektroniskajā datubāzē ir vismaz tā informācija, kas pierakstīta saskaņā ar šīs regulas 115. panta 1. punktu un XXVII pielikumā norādīta kā obligātās ziņas. Datubāzē ievieto arī ieskenētus inspekcijas ziņojumus, kas sagatavoti papīra formā.
2. Komisija un tās izraudzītā struktūra var piekļūt datubāzei saskaņā ar Kontroles regulas 114., 115. un 116. pantā aprakstīto kārtību. Attiecīgie datubāzē apkopotie dati ir pieejami arī citām dalībvalstīm kopīgas izvietošanas plāna kontekstā.
3. Inspekcijas ziņojumos ietvertos datus datubāzē glabā pieejamus vismaz trīs gadus.
V
NODAĻA
Savienības inspektori
119. pants
Savienības inspektoru paziņošana
1. Dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā elektroniski paziņo Komisijai savu amatpersonu vārdus, kas jāiekļauj Kontroles regulas 79. pantā minētajā Savienības inspektoru sarakstā.
2. Sarakstā iekļaujamajām amatpersonām:
a) ir ievērojama pieredze zivsaimniecības kontroles un inspekcijas jomā;
b) ir dziļas zināšanas par Eiropas Savienības tiesību aktiem zivsaimniecības jomā;
c) ir labas vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanas un otras oficiālās valodas apmierinošas zināšanas;
d) jābūt fiziski spējīgām pildīt savus pienākumus;
e) attiecīgā gadījumā jābūt pabeigušām vajadzīgos mācību kursus par drošību jūrā.
120. pants
Savienības inspektoru saraksts
1. Pamatojoties uz dalībvalstu un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras paziņojumiem, Komisija sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem Savienības inspektoru sarakstu.
2. Pēc sākotnējā saraksta izveidošanas dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra katru gadu līdz oktobrim paziņo Komisijai visas izmaiņas sarakstā, kuras tās vēlas ieviest nākamajā kalendārajā gadā. Komisija katru gadu līdz 31. decembrim attiecīgi groza sarakstu.
3. Sarakstu un tā grozījumus publicē Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras oficiālajā tīmekļa vietnē.
121. pants
Savienības inspektoru paziņošana reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām
Komisijas izraudzītā struktūra paziņo reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas sekretariātam to Savienības inspektoru sarakstu, kuriem jāveic inspekcijas attiecīgās organizācijas teritorijā.
122. pants
Savienības inspektoru pilnvaras un pienākumi
1. Pildot savus pienākumus, Savienības inspektori ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus un – ciktāl tie piemērojami – tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā notiek inspekcija, vai, ja inspekcija tiek veikta ārpus ►M1 Savienības ūdeņiem ◄ , inspicētā zvejas kuģa karoga valsts tiesību aktus un attiecīgos starptautiskos noteikumus.
2. Savienības inspektori uzrāda dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņi darbojas. Šim nolūkam inspektoriem ir Komisijas vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izdots identifikācijas dokuments, kurš apliecina viņu identitāti un statusu.
3. Dalībvalstis atvieglo Savienības inspektoru pienākumu veikšanu un sniedz tādu palīdzību, kāda viņiem vajadzīga uzdevumu izpildei.
4. Dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut Savienības inspektoriem palīdzēt valstu inspektoriem viņu pienākumu izpildē.
5. Analoģiski piemēro šīs regulas 113. un 114. pantu.
123. pants
Ziņojumi
1. Dienas kopsavilkumu par inspekcijas darbībām, kurā norādīts katra inspicētā zvejas kuģa vai laivas vārds un identifikācijas numurs un veiktās inspekcijas veids, Savienības inspektori nosūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ūdeņos notikusi inspekcija, vai – ja inspekcija veikta ārpus ►M1 Savienības ūdeņiem ◄ – inspicētā ►M1 Savienības zvejas kuģa ◄ karoga dalībvalstij un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai.
2. Ja Savienības inspektori inspekcijas gaitā atklāj pārkāpumu, viņi nekavējoties nosūta inspekcijas kopsavilkuma ziņojumu piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai – ja inspekcija veikta ārpus ►M1 Savienības ūdeņiem ◄ – inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai. Šādā inspekcijas kopsavilkuma ziņojumā norāda vismaz inspekcijas datumu un vietu, inspekcijas platformas identifikāciju, inspicētā objekta identifikāciju un atklātā pārkāpuma veidu.
3. Septiņās dienās pēc inspekcijas Savienības inspektori inspicētā zvejas kuģa vai laivas karoga valsts kompetentajām iestādēm un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ūdeņos notikusi inspekcija, iesniedz pilna inspekcijas ziņojuma kopiju, kurā norādītas attiecīgās ziņas, kas paredzētas inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Ja Savienības inspektori ir atklājuši pārkāpumu, pilnā inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta arī Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai
4. Šajā pantā minētos dienas ziņojumus un inspekcijas ziņojumus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai.
124. pants
Pasākumi pēc ziņojumu saņemšanas
1. Pēc Savienības inspektoru ziņojumu saņemšanas dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šīs regulas 123. pantu tāpat, kā tās rīkotos pēc savu amatpersonu ziņojumu saņemšanas.
2. Lai atvieglotu tiesvedību un administratīvos procesus, dalībvalsts, kura iecēlusi Savienības inspektoru, vai attiecīgā gadījumā Komisija vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra sadarbojas ar dalībvalsti, kura rīkojas saistībā ar Savienības inspektora iesniegtu ziņojumu.
3. Pēc pieprasījuma Savienības inspektors iesaistās un sniedz liecību pārkāpumu procedūrā, ko īsteno kāda dalībvalsts.
VII
SADAĻA
NOTEIKUMU IZPILDE
PUNKTU SISTĒMA, KO PIEMĒRO PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM
125. pants
Par smagiem pārkāpumiem piemērojamu punktu sistēmas izveide un darbība
Katra dalībvalsts izraugās kompetentās valsts iestādes, kas atbild par:
a) to, lai tiktu izveidota Kontroles regulas 92. panta 1. punktā minētā sistēma punktu piešķiršanai par smagiem pārkāpumiem;
b) attiecīga punktu skaita piešķiršanu zvejas licences turētājam;
c) piešķirto punktus nodošanu visiem turpmākajiem attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājiem, ja kuģis tiek pārdots, nodots vai notiek citas īpašuma tiesību izmaiņas; un
d) attiecīgi reģistrē punktus, kas piešķirti vai nodoti katras zvejas licences turētājam.
126. pants
Punktu piešķiršana
1. Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar XXX pielikumu par smagiem pārkāpumiem piešķir noteiktu punktu skaitu attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam.
2. Ja vienas inspekcijas laikā tiek atklāti divi vai vairāki smagi pārkāpumi, ko izdarījusi viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura ir licences turētājs, par katru attiecīgo smago pārkāpumu zvejas licences turētājam piešķir punktus saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedzot maksimālo skaitu 12 punktu apmērā par visiem minētajiem pārkāpumiem.
3. Zvejas licences turētāju informē par viņam piešķirtajiem punktiem.
4. Punktus licences turētājam piešķir dienā, kas noteikta lēmumā par to piešķiršanu. Dalībvalstis nodrošina to, ka, piemērojot valsts noteikumus par pārskatīšanas procedūras apturošo iedarbību, punktu sistēma netiek padarīta par neefektīvu.
5. Ja smags pārkāpums ir atklāts dalībvalstī, kas nav karoga dalībvalsts, punktus piešķir šīs regulas 125. pantā minētās karoga dalībvalsts kompetentās iestādes, kad ir saņēmušas paziņojumu saskaņā ar Kontroles regulas 89. panta 4. punktu.
127. pants
Lēmumu paziņošana
Ja iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šīs regulas 125. pantu, nav tā pati vienīgā iestāde, kas minēta Kontroles regulas 5. panta 5. punktā, vienīgo iestādi informē par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo sadaļu.
128. pants
Īpašumtiesību nodošana
Ja zvejas kuģi piedāvā pārdošanai vai cita veida īpašumtiesību nodošanai, zvejas licences turētājs ar apstiprinātu kopiju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm, informē ikvienu potenciālo nākamo licences turētāju par vēl atlikušo punktu skaitu.
129. pants
Zvejas licences apturēšana un galīga anulēšana
1. Ja zvejas licences turētājs ir sakrājis 18, 36, 54 vai 72 punktus, zvejas licence automātiski tiek apturēta pirmo, otro, trešo un ceturto reizi uz attiecīgo laikposmu, kura ilgums minēts Kontroles regulas 92. panta 3. punktā.
2. Ja zvejas licences turētājs ir sakrājis 90 punktu, zvejas licence automātiski tiek galīgi anulēta.
130. pants
Pasākumi pēc zvejas licences apturēšanas un galīgas anulēšanas
1. Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, karoga dalībvalsts kompetentā iestāde tūlīt informē zvejas licences turētāju par šo apturēšanu vai galīgo anulēšanu.
2. Pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas zvejas licences turētājs nodrošina to, ka tūlīt tiek izbeigtas attiecīgā zvejas kuģa zvejas darbības. Viņš nodrošina to, ka attiecīgais kuģis tūlīt dodas uz savu pieraksta ostu vai uz karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādītu ostu. Pārgājiena laikā visi zvejas rīki ir nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Kontroles regulas 47. pantu. Zvejas licences turētājs nodrošina to, ka ar visu nozveju, kas paturēta uz zvejas kuģa, rīkojas saskaņā ar karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādījumiem.
131. pants
Zvejas licenču svītrošana no attiecīgajiem sarakstiem
1. Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. panta 1. vai 2. punktu, zvejas kuģi, uz kuru attiecas apturētā vai galīgi anulētā zvejas licence, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 1. punktā minētajā valsts reģistrā identificē kā kuģi bez zvejas licences. Šo zvejas kuģi tādā pašā veidā identificē arī Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktā minētajā Savienības zvejas flotes reģistrā.
2. Zvejas licences galīga anulēšana saskaņā ar šīs regulas 129. panta 2. punktu neietekmē licences izdevējas dalībvalsts maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 7. punktā.
3. Dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties atjaunina Kontroles regulas 116. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstu, norādot tajā visus piešķirtos punktus un izrietošo zvejas licenču apturēšanu un galīgo anulēšanu, tostarp dienu, kurā tā stājas spēkā, un tās ilgumu.
132. pants
Nelegāla zveja zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas
1. Ja zvejas kuģis, kura zvejas licence ir apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas veic zvejas darbības, kompetentās iestādes veic tūlītējus noteikumu izpildes pasākumus saskaņā ar Kontroles regulas 91. pantu.
2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto zvejas kuģi var iekļaut ES NNN zvejas kuģu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 27. pantu.
133. pants
Punktu dzēšana
1. Ja zvejas licence ir bijusi apturēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, punktus, uz kuru pamata notikusi zvejas licence apturēšana, nedzēš. Šīs regulas 129. panta piemērošanas vajadzībām visus jaunos punktus, kas piešķirti zvejas licences turētājam, pieskaita esošajiem punktiem.
2. Ja punkti ir dzēsti saskaņā ar Kontroles regulas 92. panta 4. punktu, Kontroles regulas 92. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata, ka zvejas licences turētāja zvejas licence nav bijusi apturēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu.
3. Ar noteikumu, ka attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam piešķirto punktu kopējais skaits pārsniedz divus punktus, divus punktus dzēš, ja:
a) zvejas kuģis, kas izmantots tā pārkāpuma izdarīšanā, par kuru tika piešķirti punkti, pēc tam izmanto VMS vai pēc tam elektroniski reģistrē un nosūta zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus, kaut gan tam nav likumiska pienākuma izmantot šīs tehnoloģijas; vai
b) zvejas licences turētājs pēc punktu piešķiršanas brīvprātīgi piesakās dalībai zinātniskā kampaņā ar mērķi uzlabot zvejas rīka selektivitāti; vai
c) zvejas licences turētājs ir ražotāju organizācijas biedrs un zvejas licences turētājs akceptē zvejas plānu, kuru ražotāju organizācija pieņēmusi gadā pēc punktu piešķiršanas un kurā paredzēts par 10 % samazināt zvejas licences turētāja zvejas iespējas; vai
d) zvejas licences turētājs iesaistās zvejniecībā, uz kuru attiecas ekomarķēšanas sistēma, kas izveidota, lai sertificētu un reklamētu marķējumus produktiem, kuri iegūti labi pārvaldītās jūras zvejniecībās, un pievērstos jautājumiem, kas saistīti ar zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Par katru trīs gadu laikposmu kopš pēdējā smagā pārkāpuma izdarīšanas zvejas licences turētājs tikai vienu reizi var izmantot vienu no a), b), c) vai d) apakšpunktā minētajām iespējām, lai samazinātu piešķirto punktu skaitu, ja šāda samazinājuma rezultātā netiek dzēsti visi zvejas licencei piešķirtie punkti.
4. Ja punkti ir dzēsti saskaņā ar 3. punktu, zvejas licences turētāju informē par punktu dzēšanu. Zvejas licences turētāju informē arī par vēl atlikušo punktu skaitu.
134. pants
Punktu sistēma, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem
Sešu mēnešu laikā pēc dienas, no kuras piemēro šo sadaļu, dalībvalstis informē Komisiju par valstī izveidotajām punktu sistēmām kapteiņiem, kas minētas Kontroles regulas 92. panta 6. punktā.
VIII
SADAĻA
PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU TO, KA DALĪBVALSTIS IEVĒRO KOPĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKAS MĒRĶUS
▼M1 —————
II
NODAĻA
Zvejas iespēju atvilkšana
139. pants
Vispārīgi noteikumi par zvejas iespēju atvilkšanu to pārsniegšanas gadījumā
1. To, kādā apmērā ir pārsniegtas zvejas iespējas, proti, pieejamās kvotas un zvejas piepūle, kas noteikta konkrētam laikposmam, kā minēts Kontroles regulas 105. panta 1. punktā un 106. panta 1. punktā, nosaka, pamatojoties uz skaitļiem, kas pieejami otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc regulētā laikposma beigām.
2. Zvejas iespēju pārsnieguma apmēru nosaka attiecībā uz zvejas iespējām, kas katra attiecīgā laikposma beigās ir pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, ņemot vērā apmaiņu ar zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, kvotu pārcēlumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 ( 11 ) 4. panta 2. punktu, pieejamo zvejas iespēju pārdalīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 37. pantu un zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105., 106. un 107. pantu.
3. Kad pagājusi pirmā mēneša pēdējā diena pēc minētā laikposma beigām, apmainīties ar konkrēta laikposma zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu nav atļauts.
140. pants
Apspriešanās par zvejas iespēju atvilkšanu
Lai veiktu zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105. panta 4. un 5. punktu un 106. panta 3. punktu, Komisija par ierosinātajiem pasākumiem apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis 10 darbdienu laikā atbild Komisijai saistībā ar šādu apspriešanos.
III
NODAĻA
Kvotu atvilkšana par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu
141. pants
Noteikumi par kvotu atvilkšanu par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem
1. Kontroles regulas 107. panta 2. punktā minēto termiņu, kādā dalībvalstīm jāpierāda, ka zvejniecības var droši izmantot, piemēro no dalībvalstij adresētās Komisijas vēstules datuma.
2. Atbildē, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Kontroles regulas 107. panta 2. punktu, iekļauj būtiskus pierādījumus, ar kuriem var parādīt Komisijai, ka attiecīgo zvejniecību var droši izmantot.
142. pants
Atvelkamo daudzumu noteikšana
1. Saskaņā ar Kontroles regulas 107. pantu veiktie kvotu atvilkumi ir proporcionāli apmēram un veidam, kādā nav ievēroti noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni, un šo krājumu saglabāšanas apdraudējuma smagumam. Atvilkumos ņem vērā kaitējumu, kas šiem krājumiem nodarīts, neievērojot noteikumus par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni.
2. Ja saskaņā ar 1. punktu nevar veikt atvilkumus no tāda krājuma vai krājumu grupas kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, ar kuru saistīta noteikumu neievērošana, jo attiecīgā krājuma vai krājumu grupas kvota, iedalītais apjoms vai daļa attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekamā mērā, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 1. punktu var veikt atvilkumus no citu krājumu vai krājumu grupu kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, kas minētajai dalībvalstij pieejama tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kam ir tāda pati komerciālā vērtība.
IX
SADAĻA
DATI UN INFORMĀCIJA
I
NODAĻA
Datu analīze un revīzija
143. pants
Priekšmets
Kontroles regulas 109. panta 1. punktā minētā datorizētā apstiprināšanas sistēma aptver jo īpaši:
a) datubāzi vai datubāzes, kurās tiek glabāti visi dati, kas jāapstiprina ar šo sistēmu, kā minēts šīs regulas 144. pantā;
b) visu šo datu apstiprināšanas procedūras, tostarp datu kvalitātes pārbaudes, analīzi un kontrolpārbaudes, kā minēts šīs regulas 145. pantā;
c) kārtību, kādā visiem šiem datiem piekļūst Komisija vai tās izraudzīta struktūra, kā minēts šīs regulas 146. pantā.
144. pants
Apstiprināmie dati
1. Datorizētās apstiprināšanas sistēmas vajadzībām dalībvalstis nodrošina to, ka visus Kontroles regulas 109. panta 2. punktā minētos datus glabā datorizētā datubāzē vai datubāzēs. Jāiekļauj vismaz XXIII pielikumā norādītie elementi, elementi, kas XXVII pielikumā norādīti kā obligāti sniedzamas ziņas, XII pielikumā norādītie elementi un XXXII pielikumā norādītie elementi. Apstiprināšanas sistēma var ņemt vērā arī citus datus, ko uzskata par vajadzīgu apstiprināšanas procedūru īstenošanai.
2. Datubāzēs glabātie dati, kas minēti 1. punktā, apstiprināšanas sistēmai ir pieejami nepārtraukti un reāllaikā. Apstiprināšanas sistēmai ir tieša piekļuve visām datubāzēm bez cilvēka palīdzības. Šajā nolūkā savstarpēji sasaista visas dalībvalstī izveidotās datubāzes vai sistēmas, kuras satur 1. punktā minētos datus.
3. Ja 1. punktā minētie dati netiek automātiski glabāti datubāzē, dalībvalstis paredz, ka tos datubāzēs ievada manuāli vai digitalizētā veidā, nekavējoties un ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos termiņus. Datubāzē pareizi reģistrē datu saņemšanas un datu ievadīšanas datumu.
145. pants
Apstiprināšanas procedūras
1. Datorizētā apstiprināšanas sistēma, pamatojoties uz automatizētiem datorizētiem algoritmiem un procedūrām un darbojoties nepārtraukti, sistemātiski un rūpīgi, apstiprina katru šīs regulas 144. panta 1. punktā minēto datu kopu. Apstiprināšana ietver procedūras, lai kontrolētu pamatdatu kvalitāti, pārbaudītu datu formātu un datu prasību minimuma ievērošanu, kā arī pamatīgāku kontroli, kurā detalizēti analizē vairākus datu kopas ierakstus, izmantojot statistikas metodes vai veicot no dažādiem avotiem iegūtu datu kontrolpārbaudes.
2. Katrai apstiprināšanas procedūrai paredz darbības noteikumu vai darbības noteikumu kopumu, kas nosaka, kādas apstiprināšanas veic ar šo procedūru, kā arī to, kur tiek glabāti šo apstiprināšanu rezultāti. Attiecīgā gadījumā iekļauj atsauci uz tiesību aktiem, kuru piemērošanu verificē. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var noteikt izmantojamo darbības noteikumu standarta kopumu.
3. Visus pozitīvos un negatīvos apstiprināšanas sistēmas rezultātus glabā datubāzē. Nodrošina iespēju nekavējoties identificēt ikvienu apstiprināšanas procedūru atklāto nesakritību un neatbilstību, kā arī turpmākus pasākumus saistībā ar šādām nesakritībām. Turklāt nodrošina iespēju izgūt identifikācijas datus par zvejas kuģiem, kuģu kapteiņiem vai operatoriem, attiecībā uz kuriem pēdējo trīs gadu laikā ir atkārtoti konstatētas nesakritības un iespējamas neatbilstības problēmas.
4. Turpmākie pasākumi apstiprināšanas sistēmas atklātu nesakritību gadījumā ir saistīti ar apstiprināšanas rezultātiem, norādot apstiprināšanas un turpmāko pasākumu datumu.
Ja konstatē, ka atklātā nesakritība radusies nepareiza datu ieraksta rezultātā, minēto datu ierakstu datubāzē koriģē un skaidri iezīmē kā koriģētu ierakstu, kā arī norāda datu sākotnējo vērtību vai ierakstu un korekcijas iemeslu.
Ja atklātās nesakritības dēļ tiek uzsākti turpmāki pasākumi, kopā ar apstiprināšanas rezultātu norāda saiti uz inspekcijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā ar to saistītajiem turpmākajiem pasākumiem.
146. pants
Komisijas piekļuve
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai pastāvīgi ir reāllaika piekļuve:
a) visiem datiem, kas minēti šīs regulas 144. panta 1. punktā;
b) visiem apstiprināšanas sistēmai paredzētajiem darbības noteikumiem, kuros norādīta definīcija, attiecīgie tiesību akti un vieta, kurā glabā apstiprināšanas rezultātus;
c) visiem apstiprināšanas rezultātiem un turpmākiem pasākumiem, arī iezīmējumam, ja attiecīgā datu vienība ir koriģēta, un attiecīgā gadījumā saitei uz pienākumu neizpildes procedūrām.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem var piekļūt automātiskas datu apmaiņas ceļā, izmantojot drošas tīmekļa pakalpes, kā definēts šīs regulas 147. pantā.
3. Datus dara pieejamus lejupielādēšanai, ievērojot XII pielikumā noteikto datu apmaiņas formātu un visus datu elementus, un XML formātā. Citas datu vienības, kurām vajadzīga piekļuve un kuras nav noteiktas XII pielikumā, dara pieejamas XXXII pielikumā noteiktajā formātā.
4. Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai tiek dota iespēja lejupielādēt 1. punktā minētos datus par ikvienu laikposmu un ikvienu ģeogrāfisko apgabalu attiecībā uz jebkuru atsevišķu zvejas kuģi vai zvejas kuģu sarakstu.
5. Pēc pamatota Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts nekavējoties koriģē datus, kuru nesakritību Komisija ir konstatējusi. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē citas attiecīgās dalībvalstis par šādu korekciju.
Ia NODAĻA
Noteikumi par datu apmaiņu
146.a pants
Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par datu apmaiņu, kas minēta Kontroles regulas 111. un 116. pantā, kā arī par nozvejas datu paziņošanu, kas minēta Kontroles regulas 33. panta 2. un 4. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 ( 12 ) 13. panta 2. punktā.
146.b pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
a) “transporta slānis” ir elektroniskais zivsaimniecības datu apmaiņas tīkls, kuru Komisija ir darījusi pieejamu visām dalībvalstīm un tās izraudzītajai struktūrai, lai tās apmainītos ar datiem standartizētā veidā;
b) “pārskats” ir informācija, kas reģistrēta elektroniski;
c) “ziņojums” ir pārskats pārraides formātā;
d) “pieprasījums” ir elektronisks ziņojums, kas satur vaicājumu par pārskatu kopumu.
146.c pants
Vispārīgie principi
1. Ar visiem ziņojumiem apmainās, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centra standartu UN/CEFACT P1000. Izmanto tikai datu laukus, pamatkomponentus, objektus un korekti formatētus paplašināmās iezīmēšanas valodas (XML) ziņojumus saskaņā ar XML shēmas definīciju (XSD), pamatojoties uz UN/CEFACT standartizācijas bibliotēkām.
2. Pārskatu formāti pamatojas uz XII pielikumā minētajiem UN/CEFACT standartiem, un tos dara pieejamus pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.
3. Visiem ziņojumiem izmanto XSD un kodus, kas atrodami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.
4. Datumu un laiku pārraida, izteiktu kā koordinēto universālo laiku (UTC).
5. Visiem pārskatiem ir unikāls pārskata identifikators.
6. Lai zvejas žurnāla datus sasaistītu ar izkraušanas deklarācijas datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem, pārdošanas zīmes datiem, pārņemšanas deklarācijas datiem un transportēšanas dokumenta datiem, izmanto unikālu cilvēklasāmu zvejas reisa identifikatoru.
7. Pārskatos, kas attiecas uz Savienības zvejas kuģiem, iekļauj kuģa identifikācijas numuru, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 ( 13 ) 10. pantā.
8. Lai nodrošinātu apmaiņu ar ziņojumiem, dalībvalstis izmanto īstenošanas dokumentus, kas pieejami Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.
146.d pants
Ziņojumu pārraidīšana
1. Visas pārraides veic nekavējoties un pilnībā automatizēti, izmantojot transporta slāni.
2. Pirms ziņojuma pārraidīšanas sūtītājs veic automātisku pārbaudi, lai verificētu to, vai ziņojums ir pareizs, ņemot vērā minimālo validācijas kopumu un verifikācijas noteikumus, kas pieejami pamatdatu reģistrā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.
3. Saņēmējs informē sūtītāju par ziņojuma saņemšanu, pārraidot atgriezes ziņojumu, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–1: Vispārīgie principi. Uz kuģu satelītnovērošanas sistēmas ziņojumiem un atbildēm uz pieprasījumu atgriezes ziņojumu nesūta.
4. Ja sūtītāja pusē rodas tehniska kļūme un sūtītājs vairs nevar apmainīties ar ziņojumiem, sūtītājs par šo problēmu paziņo visiem saņēmējiem. Sūtītājs nekavējoties veic atbilstošas darbības, lai novērstu problēmu. Visus ziņojumus, kas jānogādā saņēmējam, glabā tik ilgi, līdz problēma ir atrisināta.
5. Ja saņēmēja pusē rodas tehniska kļūme un saņēmējs vairs nevar saņemt ziņojumus, saņēmējs par šo problēmu paziņo visiem sūtītājiem. Saņēmējs nekavējoties veic atbilstošas darbības, lai novērstu problēmu.
6. Kad ir novērsta ar sūtītāju saistītā sistēmas kļūme, sūtītājs pēc iespējas drīzāk pārraida nenosūtītos ziņojumus. Var piemērot manuālu sekojuma procedūru.
7. Kad ir novērsta ar saņēmēju saistītā sistēmas kļūme, trūkstošie ziņojumi tiek darīti pieejami pēc pieprasījuma. Var piemērot manuālu sekojuma procedūru.
8. Visi ziņojumu sūtītāji un saņēmēji un Komisija izveido kļūmjpārlēces procedūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
146.e pants
Labojumi
Labojumus pārskatos reģistrē tādā pašā formātā, kādā reģistrēts sākotnējais pārskats, un norāda, ka attiecīgais pārskats ir labojums, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–1: Vispārīgie principi.
146.f pants
Apmaiņa ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas datiem
1. Formāts, kas jāizmanto, lai pārraidītu kuģu satelītnovērošanas sistēmas datus starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru, ir kuģa pozīcijas domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–7.
2. Karoga dalībvalsts sistēmas spēj nosūtīt kuģu satelītnovērošanas sistēmas ziņojumus.
3. Karoga dalībvalsts sistēmas spēj arī atbildēt uz kuģu satelītnovērošanas sistēmas datu pieprasījumiem par zvejas reisiem, kas sākušies iepriekšējo 36 mēnešu laikā.
146.g pants
Apmaiņa ar zvejas darbības datiem
1. Formāts, kas jāizmanto, lai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru apmainītos ar zvejas žurnāla datiem, iepriekšēja paziņojuma datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem, kā minēts Kontroles regulas 15., 17., 22. un 24. pantā, ir zvejas darbību domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–3.
2. Karoga dalībvalsts sistēmas spēj nosūtīt zvejas darbību ziņojumus, kā arī atbildēt uz zvejas darbības datu pieprasījumiem par zvejas reisiem, kas sākušies iepriekšējo 36 mēnešu laikā.
146.h pants
Apmaiņa ar datiem, kas saistīti ar pārdošanu
1. Formāts, kas jāizmanto, lai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzītu struktūru apmainītos ar pārdošanas zīmju datiem un pārņemšanas deklarāciju datiem, kā minēts Kontroles regulas 63. un 67. pantā, ir pārdošanas domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–5.
2. Arī tad, ja starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru notiek apmaiņa ar transportēšanas dokumenta datiem, kā minēts Kontroles regulas 68. pantā, izmantotais formāts pamatojas uz UN/CEFACT P1000–5.
3. Dalībvalstu sistēmas spēj nosūtīt pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju ziņojumus, kā arī atbildēt uz pieprasījumiem par pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju datiem attiecībā uz darbībām, kas notikušas pēdējo 36 mēnešu laikā.
146.i pants
Agregētu nozvejas datu pārraidīšana
1. Karoga dalībvalstis izmanto XML shēmas definīciju, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–12, par formātu, kādā Komisijai pārraidāmi agregētie nozvejas dati, kā minēts Kontroles regulas 33. panta 2. un 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. panta 2. punktā.
2. Nozvejas pārskata datus agregē par katru mēnesi, kurā nozvejotas attiecīgās sugas zivis.
3. Nozvejas pārskatos norādītie daudzumi pamatojas uz izkrautajiem daudzumiem. Ja nozvejas pārskats jāsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. panta 2. punktu un pirms notiek izkraušana, sniedz pārskatu par novērtētajām nozvejām ar norādi “paturēts uz kuģa”. Labojumus ar precīzu svaru un izkraušanas vietu pārraida pirms tā mēneša 15. datuma, kas ir nākamais pēc izkraušanas mēneša.
4. Ja Savienības tiesību aktos par krājumiem vai sugām prasīts ziņot vairākos nozvejas pārskatos dažādās agregācijas pakāpēs, par šiem krājumiem vai sugām ziņo tikai tajā pārskatā, kurā prasītas detalizētākās norādes.
146.j pants
Izmaiņas XML formātos un īstenošanas dokumentos
1. Par grozījumiem XML formātos un īstenošanas dokumentos, kas izmantojami elektroniskajai datu apmaiņai starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru, un arī par grozījumiem, kas izriet no 146.f, 146.g un 146.h panta, Komisija lemj kopā ar dalībvalstīm.
2. Grozījumus, kas minēti 1. punktā, skaidri identificē pamatdatu reģistrā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē un norāda datumu, kad šie grozījumi stājas spēkā. Šādi grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Par termiņu lemj Komisija kopā ar dalībvalstīm.
II
NODAĻA
Dalībvalstu tīmekļa vietnes
147. pants
Tīmekļa vietnes un tīmekļa pakalpes
1. Kontroles regulas 115. un 116. pantā minēto oficiālo tīmekļa vietņu nodrošināšanas vajadzībām dalībvalstis izveido tīmekļa pakalpes. Šīs tīmekļa pakalpes ģenerē dinamisku reāllaika saturu oficiālajām tīmekļa vietnēm un nodrošina automatizētu piekļuvi datiem. Vajadzības gadījumā dalībvalstis pielāgo savas esošās datubāzes vai izveido jaunas datubāzes, lai nodrošinātu tīmekļa pakalpēm vajadzīgo saturu.
2. Tīmekļa pakalpes nodrošina Komisijai un tās izraudzītajai struktūrai iespēju jebkurā laikā izvilkt visus pieejamos datus, kas minēti šīs regulas 148. un 149. pantā. Minētais automatizētās izvilkšanas mehānisms balstās uz XII pielikumā minēto elektroniskās informācijas apmaiņas protokolu un formātu. Tīmekļa pakalpes izveido saskaņā ar starptautiskiem standartiem.
3. Katrā 1. punktā minētās oficiālās tīmekļa vietnes apakšlapā kreisajā pusē ir izvēlne, kurā iekļautas visas hipersaites uz visām pārējām apakšlapām. Turklāt apakšlapas apakšā ir norāde uz saistīto tīmekļa pakalpi.
4. Tīmekļa pakalpes un tīmekļa vietnes uztur centralizēti, nodrošinot tikai vienu unikālu piekļuves punktu katrā dalībvalstī.
5. Komisija var noteikt dalībvalstīm, Komisijai un tās izraudzītajai struktūrai kopīgus standartus, tehniskās specifikācijas un procedūras attiecībā uz tīmekļa vietnes saskarni, tehniski saderīgām datorizētām sistēmām un tīmekļa pakalpēm. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm koordinē minēto specifikāciju un procedūru izveides procesu.
148. pants
Publiski pieejama tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes
1. Tīmekļa vietnes publiski pieejamajā daļā ir pārskata lapa un dažādas apakšlapas. Publiski pieejamajā pārskata lapā iekļauj hipersaites, kas satur Kontroles regulas 115. panta a) līdz g) punktā dotās norādes un ved uz apakšlapām, kurās sniegta minētajā pantā norādītā informācija.
2. Katra publiski pieejamā apakšlapa satur vismaz vienu no Kontroles regulas 115. panta a) līdz g) punktā norādītajiem informācijas elementiem. Apakšlapas, kā arī saistītās tīmekļa pakalpes satur vismaz XXXIII pielikumā norādīto informāciju.
149. pants
Aizsargāta tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes
1. Tīmekļa vietnes drošajā daļā ir pārskata lapa un dažādas apakšlapas. Drošās daļas pārskata lapā iekļauj hipersaites, kas satur Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā dotās norādes un ved uz apakšlapām, kurās sniegta minētajā pantā norādītā informācija.
2. Katra drošās daļas apakšlapa satur vismaz vienu no Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā norādītajiem informācijas elementiem. Apakšlapas, kā arī saistītās tīmekļa pakalpes satur vismaz XXIV pielikumā norādīto informāciju.
3. Gan drošā tīmekļa vietne, gan drošās tīmekļa pakalpes izmanto Kontroles regulas 116. panta 3. punktā minētos elektroniskos sertifikātus.
X
SADAĻA
ĪSTENOŠANA
I
NODAĻA
Savstarpēja palīdzība
1.
150. pants
Darbības joma
1. Šajā nodaļā ir paredzēti nosacījumi, ar kuriem dalībvalstis administratīvi sadarbojas savā starpā, ar trešām valstīm, ar Komisiju un tās izraudzīto struktūru, lai nodrošinātu Kontroles regulas un šīs regulas faktisku piemērošanu. Tas neliedz dalībvalstīm izveidot citus administratīvās sadarbības veidus.
2. Šī nodaļa neuzliek dalībvalstīm pienākumu sniegt palīdzību citai dalībvalstij, ja pastāv iespēja, ka tas varētu negatīvi ietekmēt valsts tiesību sistēmu, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas pamatintereses. Pirms noraidīt palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts apspriežas ar palīdzības pieprasītāju dalībvalsti, lai noteiktu, vai ir iespējams sniegt daļēju palīdzību, ievērojot īpašus noteikumus un nosacījumus. Ja dalībvalsts palīdzības pieprasījumu nav iespējams izpildīt, par to nekavējoties informē Komisiju vai tās izraudzīto struktūru un izklāsta iemeslus.
3. Šī nodaļa neietekmē kriminālprocesa un ar krimināllietām saistītās savstarpējās palīdzības normu piemērošanu dalībvalstī, ietverot tās, kas attiecas uz tiesas izmeklēšanas slepenību.
151. pants
Izmaksas
Dalībvalstis pašas sedz izmaksas, kas saistītas ar to izteikta palīdzības pieprasījuma izpildi, un atsakās no visiem prasījumiem atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar šīs sadaļas piemērošanu.
152. pants
Vienīgā iestāde
Kontroles regulas 5. panta 5. punktā minētā vienīgā iestāde darbojas kā vienots koordinācijas birojs, kas atbild par šīs nodaļas piemērošanu.
153. pants
Turpmākie pasākumi
1. Ja – atsaucoties uz palīdzības pieprasījumu, kas izteikts saskaņā ar šo nodaļu, vai pēc spontānas apmaiņas ar informāciju – valsts iestādes nolemj veikt pasākumus, kurus var īstenot tikai ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma, tās paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu informāciju par minētajiem pasākumiem, kas saistīta ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu.
2. Attiecībā uz jebkuru šādu paziņojumu jābūt saņemtai tiesu iestādes iepriekšējai atļaujai, ja šādas atļaujas nepieciešamība ir noteikta valsts tiesību aktos.
2.
154. pants
Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma
1. Ja dalībvalsts uzzina par jebkādu iespējamu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši par Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētu smagu pārkāpumu, vai arī tai ir pamatotas aizdomas, ka šāds pārkāpums var notikt, tā nekavējoties par to paziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Šajā paziņojumā sniedz visu vajadzīgo informāciju, un paziņojumu nosūta ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību.
2. Ja dalībvalsts veic noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētu neatbilstību noteikumiem vai pārkāpumu, tā ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību par to paziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai.
3. Visus paziņojumus saskaņā ar šo pantu sniedz rakstiski.
3.
155. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā “palīdzības pieprasījums” ir pieprasījums, kuru viena dalībvalsts adresē citai dalībvalstij vai kuru Komisija vai tās izraudzītā struktūra adresē citai dalībvalstij, lai lūgtu:
a) informāciju, tostarp informāciju saskaņā ar Kontroles regulas 93. panta 2. un 3. punktu;
b) noteikumu izpildes pasākumu veikšanu; vai
c) administratīvu paziņojumu.
156. pants
Vispārīgas prasības
1. Pieprasītāja dalībvalsts nodrošina, ka visos palīdzības pieprasījumos ir ietverta pietiekama informācija, lai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts varētu izpildīt pieprasījumu, tostarp visi nepieciešamie pierādījumi, kurus iespējams iegūt pieprasītājas dalībvalsts teritorijā.
2. Palīdzības pieprasījumus var iesniegt tikai attiecībā uz pamatotiem gadījumiem, kad ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ir notikusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošana, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, un gadījumos, ja pieprasītāja dalībvalsts nespēj saviem spēkiem iegūt pieprasīto informāciju vai veikt attiecīgos pasākumus.
157. pants
Pieprasījumu un atbilžu nosūtīšana
1. Tikai vienīgā iestāde pieprasītājā dalībvalstī, Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta pieprasījumus pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vienīgajai iestādei. Visas atbildes uz pieprasījumu nosūta tādā pašā veidā.
2. Savstarpējas palīdzības pieprasījumus un attiecīgās atbildes sniedz rakstiski.
3. Attiecīgās iestādes pirms pieprasījumu iesniegšanas vienojas par valodām, kas izmantojamas pieprasījumos un atbildēs. Ja vienošanos nav iespējams panākt, pieprasījumus iesniedz pieprasītājas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un atbildes – pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās).
158. pants
Informācijas pieprasījumi
1. Pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma dalībvalsts sniedz jebkādu attiecīgu informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu, vai ir notikusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošana, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, vai arī lai konstatētu, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka tas var notikt. Minēto informāciju sniedz ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību.
2. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma veic atbilstošo administratīvo izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, kuras ir vai pēc pieprasītājas dalībvalsts domām varētu būt neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts paziņo šādas administratīvās izmeklēšanas rezultātus pieprasītājai dalībvalstij un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai.
3. Pēc pieprasījuma, ko izteikusi pieprasītāja dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var atļaut pieprasītājas dalībvalsts kompetentai amatpersonai pavadīt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras amatpersonas 2. punktā minētās administratīvās izmeklēšanas gaitā. Ja valsts tiesību aktos par kriminālprocesiem ir noteikts, ka atsevišķas darbības drīkst veikt tikai amatpersonas, kas īpaši ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pieprasītājas dalībvalsts amatpersonas nepiedalās šādās darbībās. Šīs personas nekādā gadījumā nepiedalās telpu pārmeklēšanā vai personu oficiālā nopratināšanā saskaņā ar krimināltiesībām. Pieprasītājas dalībvalsts amatpersonām, kas uzturas pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, jābūt gatavām jebkurā brīdī uzrādīt rakstveida atļauju, kurā norādīta to identitāte un oficiālie pienākumi.
4. Pēc pieprasījuma, ko izsaka pieprasītāja dalībvalsts, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nodrošina tai visu savā rīcībā esošo dokumentāciju vai apstiprinātas kopijas, kas attiecas uz neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem.
5. Standarta veidlapa informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma ir iekļauta XXXIV pielikumā.
159. pants
Pieprasījumi veikt noteikumu izpildes pasākumus
1. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, pamatojoties uz šīs regulas 156. pantā minētajiem pierādījumiem, pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma veic visus vajadzīgos noteikumu izpildes pasākumus, lai nekavējoties novērstu jebkādu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētos smagos pārkāpumus, tās teritorijā vai tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos jūras ūdeņos.
2. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts 1. punktā minēto noteikumu izpildes pasākumu gaitā var apspriesties ar pieprasītāju dalībvalsti, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru.
3. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību nekavējoties ziņo pieprasītājai dalībvalstij, citām attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai par veiktajiem pasākumiem un to ietekmi.
160. pants
Termiņš, kādā sniedzama atbilde uz informācijas pieprasījumu un pieprasījumu veikt noteikumu izpildes pasākumus
1. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts šīs regulas 158. panta 1. punktā un 159. panta 3. punktā minēto informāciju sniedz iespējami drīz, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts un pieprasītāja dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra var vienoties par citiem termiņiem.
2. Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nevar atbildēt uz pieprasījumu noteiktajā termiņā, tā rakstiski informē pieprasītāju dalībvalsti, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru par iemesliem, kuru dēļ tā nespēj izpildīt pieprasījumu, un norāda, kad tā varēs sniegt atbildi.
161. pants
Administratīvā paziņojuma pieprasījumi
1. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasītājas dalībvalsts pieprasījuma un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kas regulē līdzīgu instrumentu un lēmumu paziņošanu, informē adresātu par visiem instrumentiem un lēmumiem, kuri pieņemti jomā, uz ko attiecas kopējā zivsaimniecības politika, jo īpaši par Kontroles regulas vai šīs regulas darbības jomā ietilpstošiem jautājumiem, un kuru iniciators ir pieprasītājas dalībvalsts administratīvās iestādes, un kurus paredzēts piemērot pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā.
2. Paziņojuma pieprasījumus iesniedz, izmantojot šīs regulas XXXV pielikumā iekļauto standarta veidlapu.
3. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts tūlīt pēc minētās paziņošanas ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību nosūta atbildi pieprasītājai dalībvalstij. Atbildi sniedz, izmantojot šīs regulas XXXVI pielikumā iekļauto standarta veidlapu.
4.
162. pants
Saziņa starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru
1. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu informāciju – tiklīdz tā kļūst pieejama –, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par svarīgu un kas attiecas uz metodēm, praksi vai novērotajām tendencēm, kuras atklātas vai par kurām ir aizdomas, ka tās tiek izmantotas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas gadījumos, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētos smagos pārkāpumos.
2. Komisija vai tās izraudzītā struktūra paziņo dalībvalstīm visu informāciju – tiklīdz tā kļūst pieejama –, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt Kontroles regulas vai šīs regulas noteikumu izpildi.
163. pants
Koordinācija, ko veic Komisija vai tās izraudzītā struktūra
1. Ja dalībvalsts uzzina par darbībām, kuras ir vai varētu būt neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, un kurām ir īpaša nozīme Savienības mērogā, tā iespējami drīz nosūta Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga faktu noskaidrošanai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra pārsūta šo informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm.
2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos darbības, kuras ir neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, uzskata par tādām, kam ir īpaša nozīme Eiropas Savienības mērogā, īpaši tad, ja:
a) tām ir vai varētu būt saistība ar vienu vai vairākām dalībvalstīm; vai
b) dalībvalstij šķiet iespējams, ka līdzīgas darbības ir veiktas arī citās dalībvalstīs.
3. Ja Komisija vai tās izraudzītā struktūra uzskata, ka darbības, kuras ir neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, ir notikušas vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par to informē attiecīgās dalībvalstis, kuras iespējami drīz veic izmeklēšanu. Attiecīgās dalībvalstis iespējami drīz paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai par izmeklēšanā konstatētajiem faktiem.
5.
164. pants
Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm
1. Ja dalībvalsts no trešās valsts vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas saņem informāciju, kas ir noderīga Kontroles regulas un šīs regulas efektīvai piemērošanai, tā ar vienīgās iestādes starpniecību paziņo šo informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, ciktāl tai šādi rīkoties atļauj divpusēji nolīgumi ar minēto trešo valsti vai minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi.
2. Saskaņā ar šo nodaļu saņemto informāciju dalībvalsts ar vienīgās iestādes starpniecību drīkst paziņot trešai valstij vai reģionālai zvejniecības pārvaldības organizācijai saskaņā ar divpusēju nolīgumu ar minēto trešo valsti vai saskaņā ar minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumiem. Informāciju paziņo pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kas sākotnēji paziņojusi šo informāciju, un saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.
3. Starp Savienību un trešām valstīm noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu vai zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu satvarā vai tādu reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai līdzīgu mehānismu satvarā, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse, attiecīgo informāciju par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem Komisija vai tās izraudzītā struktūra ar tās dalībvalsts piekrišanu, kura sniegusi informāciju, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 ( 14 ) 9. pantu var darīt zināmu citām minēto nolīgumu, organizāciju vai mehānismu pusēm.
II
NODAĻA
Ziņošanas pienākumi
165. pants
Ziņojumu forma un termiņi
1. Kontroles regulas 118. panta 1. punktā minēto piecu gadu ziņojumu sagatavošanai dalībvalstis izmanto XXXVII pielikumā norādītos datus.
2. Ziņojumu, kurā izklāstīti pamatprincipi, kas ievēroti, sagatavojot ziņojumus par pamatdatiem, kā minēts Kontroles regulas 118. panta 4. punktā, nosūta sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ja šie pamatprincipi tiek grozīti, dalībvalstis nosūta jaunu ziņojumu.
XI
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
166. pants
Atcelšana
1. Atceļ Regulu (EEK) Nr. 2807/83, Regulu (EEK) Nr. 3561/85, Regulu (EEK) Nr. 493/87, Regulu (EEK) Nr. 1381/87, Regulu (EEK) Nr. 1382/87, Regulu (EEK) Nr. 2943/95, Regulu (EK) Nr. 1449/98, Regulu (EK) Nr. 2244/2003, Regulu (EK) Nr. 1281/2005, Regulu (EK) Nr. 1042/2006, Regulu (EK) Nr. 1542/2007, Regulu (EK) Nr. 1077/2008 un Regulu (EK) Nr. 409/2009.
2. Regulu (EK) Nr. 356/2005 atceļ no 2012. gada 1. janvāra.
3. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
167. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot VII sadaļu, kas stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.
Tomēr II sadaļas III nodaļu un IV sadaļas 1 nodaļu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Kontroles regulas 124. panta c) punktu un šā panta iepriekšējo daļu VII sadaļu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
1. tabula
Produktu sagatavošanas veidu trīsburtu kodi
|
Produktu sagatavošanas veida trīsburtu kods |
Sagatavošanas veids |
Apraksts |
|
CBF |
Mencu plētnes (escalado) |
HEA, nav atdalīta āda, mugurkauls un aste |
|
CLA |
Spīles |
Tikai spīles |
|
DWT |
ICCAT kods |
Bez žaunām, ķidātas, daļēji atdalīta galva, bez spurām |
|
FIL |
Filetētas |
HEA+GUT+TLD+atdalītas kaula daļas. No katras zivs iegūst divas filejas, kas nav savstarpēji savienotas |
|
FIS |
Filetētas bez ādas |
FIL+SKI. No katras zivs iegūst divas filejas, kas nav savstarpēji savienotas |
|
FSB |
Filetētas ar ādu un kaula daļām |
Filejas, no kurām nav atdalīta āda un kaula daļas |
|
FSP |
Filetētas bez ādas, ar mugurkaulu |
Filejas, no kurām atdalīta āda, bet nav atdalīts mugurkauls |
|
GHT |
Ķidātas, bez galvas un astes |
GUH+TLD |
|
GUG |
Ķidātas, bez žaunām |
Izņemti iekšējie orgāni un žaunas |
|
GUH |
Ķidātas, bez galvas |
Izņemti iekšējie orgāni un atdalīta galva |
|
GUL |
Ķidātas, atstājot aknas |
GUT, nav izņemtas aknas |
|
GUS |
Ķidātas, bez galvas un ādas |
GUH+SKI |
|
GUT |
Ķidātas |
Izņemti visi iekšējie orgāni |
|
HEA |
Bez galvas |
Atdalīta galva |
|
JAP |
Dalītas ar “japāņu paņēmienu” |
Griezums šķērsvirzienā, ar kuru atdala visas daļas no galvas līdz vēderam |
|
JAT |
Dalītas ar “japāņu paņēmienu”, bez astes |
Sagatavotas ar “japāņu paņēmienu”, atdalīta aste |
|
LAP |
Lapnes |
Dubultfilejas, HEA, nav atdalīta āda, aste un spuras |
|
LVR |
Aknas |
Tikai aknas. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu LVR-C |
|
OTH |
Cits |
Jebkurš cits sagatavošanas veids (1) |
|
ROE |
Ikri |
Tikai ikri. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu ROE-C |
|
SAD |
Sausi sālītas |
Atdalīta galva, bet nav atdalīta āda, mugurkauls un aste, un uzreiz iesālītas |
|
SAL |
Mazsālītas – slapji sālītas |
CBF, sālītas |
|
SGH |
Sālītas, ķidātas un bez galvas |
GUH, sālītas |
|
SGT |
Sālītas, ķidātas |
GUT, sālītas |
|
SKI |
Bez ādas |
Atdalīta āda |
|
SUR |
Surimi |
Surimi |
|
TAL |
Aste |
Tikai astes |
|
TLD |
Bez astes |
Atdalīta aste |
|
TNG |
Mēle |
Tikai mēle. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu TNG-C |
|
TUB |
Tikai caurulīte |
Tikai caurulīte (kalmārs) |
|
WHL |
Nesadalītas |
Apstrāde nav veikta |
|
WNG |
Spārnveida spuras |
Tikai spārnveida spuras |
|
(1) Ja zvejas kuģu kapteiņi izkraušanas deklarācijā vai pārkraušanas deklarācijā izmanto sagatavošanas veida kodu “OTH” (cits), viņiem precīzi jāapraksta, tieši uz kādu sagatavošanas veidu attiecas kods “OTH”. |
||
2. tabula
Uzglabāšanas veids
|
KODS |
VEIDS |
|
ALI |
Dzīvas |
|
BOI |
Vārītas |
|
DRI |
Vītinātas |
|
FRE |
Svaigas |
|
FRO |
Saldētas |
|
SAL |
Sālītas |
II PIELIKUMS
OBLIGĀTĀ INFORMĀCIJA ZVEJAS LICENCĒS
1. INFORMĀCIJA PAR ZVEJAS KUĢI ( 15 )
Savienības flotes reģistra numurs ( 16 )
Zvejas kuģa vārds ( 17 )
Karoga valsts / reģistrācijas valsts (17)
Reģistrācijas osta (nosaukums un valsts kods (17) )
Ārējais marķējums (17)
Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS ( 18 ))
2. LICENCES TURĒTĀJS / ZVEJAS KUĢA ĪPAŠNIEKS (16) / ZVEJAS KUĢA AĢENTS (16)
Fiziskas vai juridiskas personas vārds, uzvārds/nosaukums un adrese
3. ZVEJAS KAPACITĀTES PARAMETRI
Dzinēja jauda (kW) ( 19 )
Tilpība (GT) ( 20 )
Lielākais garums (20)
Galvenie zvejas rīki ( 21 )
Zvejas papildrīki (21)
CITI VALSTS PASĀKUMI (VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ)
III PIELIKUMS
OBLIGĀTĀ INFORMĀCIJA ZVEJAS ATĻAUJĀS
A. IDENTIFIKĀCIJA
1. Savienības flotes reģistra numurs ( 22 )
2. Zvejas kuģa vārds ( 23 )
3. Ārējās reģistrācijas burti un numurs (22)
B. ZVEJOŠANAS NOSACĪJUMI
1. Izdošanas datums:
2. Derīguma termiņš:
3. Atļaujas nosacījumi, tostarp, vajadzības gadījumā, suga, zona un zvejas rīki:
…
…
…
|
|
No ../../.. līdz ../../.. |
No ../../.. līdz ../../.. |
No ../../.. līdz ../../.. |
No ../../.. līdz ../../.. |
No ../../.. līdz ../../.. |
No ../../.. līdz ../../.. |
|
Zonas |
|
|
|
|
|
|
|
Suga |
|
|
|
|
|
|
|
Zvejas rīki |
|
|
|
|
|
|
|
Citi nosacījumi |
|
|
|
|
|
|
Citas prasības saistībā ar pieteikuma iesniegšanu zvejas atļaujas saņemšanai
IV PIELIKUMS
STODERU PARAMETRI
RIETUMU GALA STODERES
AUSTRUMU GALA STODERES
STARPPOSMĀ IZVIETOTAS STODERES
▼M1 —————
VI PIELIKUMS
SAVIENĪBAS APVIENOTĀ ZVEJAS ŽURNĀLA, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS UN PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS
VII PIELIKUMS
SAVIENĪBAS APVIENOTĀ ZVEJAS ŽURNĀLA, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS UN PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS
(IKDIENAS ZVEJAS REISI VIDUSJŪRĀ)
▼M1 —————
X PIELIKUMS
NORĀDĪJUMI ZVEJAS KUĢU KAPTEIŅIEM, KURIEM JĀAIZPILDA UN JĀIESNIEDZ ZVEJAS ŽURNĀLS, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA VAI PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA
Turpmāk norādīto vispārīgās informācijas minimumu par kuģa vai kuģu zvejas darbībām reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Kontroles regulas 14., 15., 21., 22., 23. un 24. pantu un šīs regulas III sadaļas I, II un III nodaļu, neskarot citus konkrētus elementus vai noteikumus, ko prasa Savienības tiesību akti, dalībvalsts vai trešās valsts valsts iestādes vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija.
1. NORĀDĪJUMI PAR ZVEJAS ŽURNĀLU
Visu to zvejas kuģu kapteiņi, kas piedalās pāru zvejas darbībā, kārto zvejas žurnālu, kurā nozvejotos un uz kuģa paturētos daudzumus norāda tā, lai nozveja netiktu uzskaitīta divreiz.
Papīra žurnālā tā paša zvejas reisa laikā obligātos datu elementus ieraksta katrā lapā.
|
Informācija par zvejas kuģi un zvejas reisa datumi |
||
|
Zvejas žurnāls papīra formā Atsauces numurs |
Datu elementa nosaukums (O = obligāts) (F = fakultatīvs) (OAG = obligāts attiecīgā gadījumā) |
Apraksts un/vai reģistrēšanas laiks |
|
(1) |
Zvejas kuģa vārds (O) Starptautiskais radio izsaukuma signāls (O) CFR numurs (O) GFCM, ICCAT numurs (OAG) |
Pāru zvejas darbību gadījumā tādu pašu informāciju reģistrē arī par otru zvejas kuģi. Papīra žurnālā šo informāciju ieraksta zem informācijas par kuģi, par kuru kārto attiecīgo zvejas žurnālu. Kuģa identifikācijas numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR) ir unikāls numurs, ko dalībvalsts piešķir Savienības kuģim, kad zvejas kuģis pirmo reizi tiek iekļauts Savienības flotē (1). Zvejas kuģiem, kas veic reglamentētas zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem, norāda GFCM vai ICCAT reģistra numuru (OAG). |
|
(2) |
Ārējā identifikācija (O) |
Ārējās reģistrācijas burti un cipari, kas redzami uz korpusa. Pāru zvejas darbību gadījumā tādu pašu informāciju reģistrē arī par otru zvejas kuģi. |
|
(3) |
Kapteiņa vārds un adrese (O) |
Norāda kapteiņa uzvārdu, vārdu un pilnu adresi (ielas nosaukums, mājas numurs, pilsēta, pasta indekss, dalībvalsts vai trešā valsts). Pāru zvejas darbību gadījumā tādu pašu informāciju reģistrē arī par otru zvejas kuģi. |
|
(4) |
Iziešanas datums, laiks un osta (O) |
Papīra žurnālā reģistrē, pirms zvejas kuģis iziet no ostas. Datumu reģistrē formātā DD-MM-GGGG, un laiku reģistrē formātā HH-MM, norādot vietējo laiku. Elektronisku ziņojumu par iziešanu nosūta, pirms zvejas kuģis iziet no ostas. Datumu un laiku reģistrē kā universālo koordinēto laiku (UTC). Elektroniskajā žurnālā ostu reģistrē, izmantojot kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. |
|
(5) |
Atgriešanās datums, laiks un osta (O) |
Papīra žurnālā reģistrē, pirms zvejas kuģis ieiet ostā. Datumu reģistrē formātā DD-MM-GGGG, un paredzamo laiku reģistrē formātā HH-MM, norādot vietējo laiku. Elektronisku ziņojumu par atgriešanos ostā nosūta, pirms zvejas kuģis ieiet ostā. Datumu un paredzamo laiku reģistrē kā universālo koordinēto laiku (UTC). Elektroniskajā žurnālā ostu reģistrē, izmantojot kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. |
|
(6) |
Izkraušanas datums, laiks un osta, ja tie atšķiras no 5. ailē norādītajiem (O) |
Papīra žurnālā reģistrē, pirms zvejas kuģis ieiet izkraušanas ostā. Datumu reģistrē formātā DD-MM-GGGG, un paredzamo laiku reģistrē formātā HH-MM, papīra žurnālā norādot vietējo laiku un elektroniskajā žurnālā universālo koordinēto laiku (UTC). Elektroniskajā žurnālā ostu reģistrē, izmantojot kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. |
|
(7) |
Citā kuģī pārkraušanas datums, laiks un vieta, saņēmēja zvejas kuģa vārds, ārējā identifikācija, starptautiskais radio izsaukuma signāls, karogs, CFR vai SJO numurs, galamērķa osta un valsts (O) |
Ja veic pārkraušanu citā kuģī, papīra žurnālu aizpilda pirms darbības sākšanas. Datumu reģistrē formātā DD-MM-GGGG, un laiku reģistrē formātā HH-MM, papīra žurnālā norādot vietējo laiku un elektroniskajā žurnālā universālo koordinēto laiku (UTC). Elektroniskajā žurnālā ostu reģistrē, izmantojot kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Trešo valsti reģistrē, izmantojot ISO-3166 valsts trīsburtu kodus. Attiecībā uz Savienības kuģiem norāda numuru Kopienas flotes reģistrā (CFR). Attiecībā uz trešās valsts kuģiem norāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numuru. Ja prasīts norādīt ģeogrāfisko pozīciju, ģeogrāfisko platumu un garumu norāda grādos un minūtēs, ja GPS neizmanto, un decimālgrādos un minūtēs, ja izmanto GPS (WGS 84 formātā). |
|
Informācija par zvejas rīku |
||
|
(8) |
Zvejas rīka tips (O) |
Zvejas rīka tipu norāda, izmantojot XI pielikuma tabulas 1. slejā norādītos kodus. |
|
(9) |
Linuma acs izmērs (O) |
Norāda milimetros (acs nostieptā veidā). |
|
(10) |
Zvejas rīka parametri (O) |
Zvejas rīka parametrus, tādus kā izmērs un skaits, norāda saskaņā ar XI pielikuma tabulas 2. slejas specifikācijām. |
|
(11) |
Datums (O) |
Katru jūrā pavadītās dienas datumu reģistrē jaunā rindā (papīra žurnāls) vai pārskatā (elektroniskais žurnāls), un tas atbilst katrai jūrā pavadītajai dienai. Attiecīgā gadījumā katras zvejas darbības datumu reģistrē jaunā rindā. |
|
(12) |
Zvejas darbību skaits (O) |
Zvejas darbību skaitu norāda saskaņā ar XI pielikuma tabulas 3. slejas specifikācijām. |
|
(13) |
Zvejā pavadītais laiks (F) Zvejas rīka ievietošanas un pacelšanas laiks (OAG) Zvejošanas dziļums (OAG) Kopējais laiks (F) |
Kopējo laiku, kas pavadīts saistībā ar zvejas darbībām (zivju meklēšana, aktīvo zvejas rīku ievietošana, vilkšana un pacelšana, stacionāro zvejas rīku nostiprināšana, atrašanās ūdenī, izcelšana vai atkārtota nostiprināšana, nozvejas izņemšana no zvejas rīkiem, tīkliem, kuros tiek turēta dzīvā nozveja, vai no pārvadāšanas sprosta pārvietošanai uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem), norāda minūtēs, un tas atbilst jūrā pavadīto stundu skaitam, no kura atņemts laiks, kas pavadīts, pārvietojoties uz vai starp zvejas vietām, atgriežoties no tām, manevrējot, nezvejojot vai gaidot remontu. Zvejas rīka ievietošanas un pacelšanas laiku reģistrē formātā HH-MM, papīra žurnālā norādot vietējo laiku un elektroniskajā žurnālā universālo koordinēto laiku (UTC). Zvejošanas dziļumu norāda kā vidējo dziļumu metros. |
|
(14) |
Pozīcija un zvejas ģeogrāfiskais apgabals (O) |
Attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals ir apgabals, kurā gūta nozvejas lielākā daļa, un to norāda, izmantojot iespējami sīkāku iedalījumu, ja tāds pieejams. Piemēri Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu ūdeņos (FAO 27. apgabals) norāda iedalījumu līdz ICES rajonam un statistiskajam taisnstūrim (piemēram, IVa 41E7, VIIIb 20E8). ICES statistiskie taisnstūri veido koordinātu tīklu, kas aptver apgabalu no 36° N līdz 85° 30′ N un no 44° W līdz 68° 30′ E. Ģeogrāfiskā platuma rindas, kuru intervāls ir 30′, ir numurētas ar divciparu skaitļiem no 01 līdz 99. Ģeogrāfiskā garuma slejas, kuru intervāls ir 1°, ir apzīmētas saskaņā ar burtciparu sistēmu, katram 10° blokam izmantojot citu burtu, sākot ar A0 un beidzot ar M8, izņemot burtu I. Vidusjūras un Melnās jūras ūdeņos (FAO 37. apgabals) norāda iedalījumu līdz GFCM ģeogrāfiskajam apakšapgabalam un statistiskajam taisnstūrim (piemēram, 7 M27B9). GFCM statistikas koordinātu tīklā taisnstūra numurs ir pieczīmju kods: i) ģeogrāfisko platumu apzīmē ar trīszīmju kodu, kas sastāv no burta un diviem cipariem. Maksimālais diapazons ir no M00 (30° N) līdz M34 (47° 30′ N), ii) ģeogrāfisko garumu apzīmē ar kodu, kas sastāv no burta un cipara. Burti sniedzas no A līdz J, un katram burtam ir piekārtoti cipari no 0 līdz 9. Maksimālais diapazons ir no A0 (6° W) līdz J5 (42° E). Atlantijas okeāna ziemeļrietumu ūdeņos, ietverot NAFO (FAO 21. apgabals), un Atlantijas okeāna austrumu un centrālās daļas ūdeņos, ietverot CECAF (FAO 34. apgabals), norāda iedalījumu līdz FAO rajonam vai apakšrajonam (piemēram, 21.3.M vai 34.3.5). Attiecībā uz citiem FAO apgabaliem norāda iedalījumu līdz FAO apakšapgabalam, ja tas ir zināms (piemēram, FAO 31 attiecībā uz Atlantijas okeāna rietumu un centrālo daļu un FAO 51.6 attiecībā uz Indijas okeāna rietumu daļu). Tomēr fakultatīvi var veikt ierakstus par visiem statistiskajiem taisnstūriem, kuros zvejas kuģis darbojies attiecīgajā dienā (F). GFCM un ICCAT apgabalā reģistrē ģeogrāfisko pozīciju (ģeogr. platums/garums) arī par katru zvejas darbību vai, ja šajā dienā nav zvejots, pozīciju plkst. 12.00. Ja prasīts norādīt ģeogrāfisko pozīciju, ģeogrāfisko platumu un garumu norāda grādos un minūtēs, ja GPS neizmanto, un decimālgrādos un minūtēs, ja izmanto GPS (WGS 84 formātā). Trešās valsts zvejas zonā, reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā un atklātā jūrā: norāda trešās valsts zvejas zonu vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalu, vai ūdeņus, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā vai ko nereglamentē neviena reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija, un šim nolūkam izmanto ISO-3166 valsts trīsburtu kodus un citus kodus, kuri publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē, piemēram, Norvēģija = NOR, NAFO = XNW, NEAFC = XNE, atklātā jūra = XIN. |
|
(15) (16) |
Nozvejotā un uz kuģa paturētā nozveja (O) |
Izmanto sugas FAO trīs burtu kodus. Katras sugas nozveju reģistrē kilogramos dzīvsvara ekvivalenta. Reģistrē visus nozvejotos un uz kuģa paturētos katras sugas daudzumus, kas pārsniedz 50 kg dzīvsvara ekvivalenta. 50 kg robežapjomu piemēro, tiklīdz sugas nozveja pārsniedz 50 kg. Šie apjomi ietver daudzumus, kas rezervēti kuģa apkalpes patēriņam. Likumam atbilstoša izmēra īpatņu nozvejas reģistrē, izmantojot vispārīgo kodu LSC. Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku īpatņu nozvejas reģistrē atsevišķi no likumam atbilstoša izmēra īpatņu nozvejām, izmantojot vispārīgo kodu BMS. Ja nozveju uzglabā grozos, kastēs, kastēs ar vāku, kartona kārbās, maisos, somās, blokos vai citās tvertnēs, reģistrē izmantotās vienības neto svaru dzīvsvara kilogramos un izmantoto vienību precīzu skaitu. Alternatīvi nozveju, kas uz kuģa paturēta šādās vienībās, drīkst reģistrēt dzīvsvara kilogramos (F). Baltijas jūrā (tikai attiecībā uz lasi) un GFCM apgabalā (tikai attiecībā uz tunzivīm, zobenzivīm un tālu migrējošām haizivīm), un attiecīgā gadījumā citos apgabalos reģistrē arī dienā nozvejoto zivju skaitu. Ja sleju skaits ir nepietiekams, izmanto jaunu lapu. |
|
(15) (16) |
Novērtētie izmetumi (O) |
Izmanto sugas FAO trīsburtu kodus. Katras sugas izmetumus reģistrē kilogramos dzīvsvara ekvivalenta. Sugas, uz kurām izkraušanas pienākums neattiecas Tādu daudzumu izmetumus, kas pārsniedz 50 kg dzīvsvara ekvivalenta, reģistrē, ievērojot nozveju reģistrēšanai paredzētos noteikumus un izmantojot vispārīgo kodu DIS. Tādā pašā veidā reģistrē arī to sugu izmetumus, kas paņemtas dzīvās ēsmas vajadzībām un reģistrētas zvejas žurnālā. Sugas, uz kurām attiecas atbrīvojums no izkraušanas pienākuma (2) Katras sugas izmetumu daudzumus reģistrē pilnā apmērā, ievērojot nozveju reģistrēšanai paredzētos noteikumus un izmantojot vispārīgo kodu DIS. Katras tādas sugas izmetumus, uz kuru attiecas īpaši de minimis atbrīvojumi, reģistrē pilnā apmērā un atsevišķi no citiem izmetumiem, ievērojot nozveju reģistrēšanai paredzētos noteikumus un izmantojot vispārīgo kodu DIM. |
|
(15) (16) |
Citu jūras organismu vai dzīvnieku nozveja, nejauša piezveja un atblaišana ūdenī (O) |
GFCM apgabalā reģistrē arī šādu informāciju, un to norāda atsevišķi par katru nozveju vai nejaušu piezveju: — sarkano koraļļu dienas nozveja, arī zvejas darbība, tās apgabals un dziļums, — jūras putnu nejauša piezveja un atbrīvošana, — mūkroņu nejauša piezveja un atlaišana ūdenī, — jūras bruņurupuču nejauša piezveja un atlaišana ūdenī, — vaļveidīgo nejauša piezveja un atlaišana ūdenī. Attiecīgā gadījumā jūras dzīvniekus, kas atlaisti ūdenī, reģistrē, izmantojot vispārīgo kodu RET. Izmanto sugas FAO trīsburtu kodus vai, ja tie nav pieejami, kodus, kas publicēti pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. |
|
(1) Kā minēts 10. pantā Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.). (2)Kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 15. panta 4. punktā un 15. panta 5. punktā, kuros grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/812, jo īpaši: — sugas, kuru zveja ir aizliegta un kuras kā tādas ir identificētas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā, — sugas, attiecībā uz kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi uzrāda augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīka, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības, — nozvejas, uz kurām attiecas de minimis atbrīvojumi, — zivis, kurām redzami plēsēju nodarīti bojājumi. |
||
2. NORĀDĪJUMI PAR IZKRAUŠANAS/PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU
Ja zvejas produkti ir izkrauti vai pārkrauti citā kuģī un ja tie ir nosvērti, izmantojot dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, kas atrodas uz nozvejotājkuģa, pārkrāvēja zvejas kuģa vai saņēmēja zvejas kuģa, tad izkrauto vai citā kuģī pārkrauto daudzumu faktisko svaru izkraušanas vai pārkraušanas deklarācijā norāda kilogramos produkta svara (pa sugām) un sniedz šādu informāciju:
a) zivju sagatavošanas veids (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 17), izmantojot I pielikuma 1. tabulā sniegtos kodus (O);
b) izkrauto vai citā kuģī pārkrauto daudzumu mērvienība (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 18); vienības svaru norāda produkta svara kilogramos. Šī vienība var atšķirties no tās, kas ierakstīta zvejas žurnālā (O);
c) izkrauto vai citā kuģī pārkrauto sugu kopējais svars (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 19); norāda visu faktiski izkrauto vai citā kuģī pārkrauto sugu daudzuma svaru (O).
Likumam atbilstoša izmēra īpatņu nozvejas reģistrē, izmantojot vispārīgo kodu LSC. Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku īpatņu nozvejas reģistrē atsevišķi no likumam atbilstoša izmēra īpatņu nozvejām, izmantojot vispārīgo kodu BMS. Izmanto sugas FAO trīsburtu kodus;
d) svars atbilst izkrauto zivju produktu svaram, t. i., svaram pēc jebkādas apstrādes, kas veikta uz kuģa. Pēc tam dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto attiecīgos pārrēķina koeficientus, lai aprēķinātu dzīvsvara ekvivalentu saskaņā ar šīs regulas 49. pantu;
e) kapteiņa paraksts (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 20) (O);
f) attiecīgā gadījumā aģenta un novērotāja paraksts, vārds un adrese (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 21);
g) attiecīgais nozvejas ģeogrāfiskais apgabals: FAO apgabals, apakšapgabals un apakšrajons, ICES rajons, NAFO, NEAFC apakšapgabals, CECAF apgabals, GFCM apakšapgabals vai trešās valsts zvejas zona (papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā atsauce Nr. 22). To piemēro tādā pašā veidā kā attiecībā uz informāciju par pozīciju un ģeogrāfisko apgabalu, kā minēts iepriekš (O).
3. PAPILDU NORĀDĪJUMI PAR ZVEJAS PIEPŪLES REĢISTRĒŠANU ZVEJAS ŽURNĀLĀ
Šo papildu informāciju Savienības zvejas kuģu kapteiņi reģistrē zvejas žurnālā par laiku, kas pavadīts zvejniecībās, uz kurām attiecas zvejas piepūles režīms:
a) visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo iedaļu, papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā reģistrē starp zvejas žurnāla atsaucēm Nr. 15 un Nr. 16;
b) laiku reģistrē kā universālo koordinēto laiku (UTC);
c) ģeogrāfisko platumu un garumu norāda grādos un minūtēs, ja GPS neizmanto, un decimālgrādos un minūtēs, ja izmanto GPS (WGS 84 formātā);
d) sugas reģistrē, izmantojot sugu FAO trīsburtu kodus.
3.1. Informācija par zvejas piepūli
a) Piepūles zonas šķērsošana
Ja atļauju saņēmis zvejas kuģis šķērso piepūles zonu, bet minētajā zonā zvejas darbības neveic, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:
— datums,
— piepūles zona,
— katras ieiešanas/iziešanas datums un laiks,
— katras ieiešanas un iziešanas pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
— uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim ieejot attiecīgajā zonā,
— vārds “crossing” (šķērsošana).
b) Ieiešana piepūles zonā
Ja zvejas kuģis ieiet piepūles zonā, kur tas varētu veikt zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:
— datums,
— vārds “entry” (ieiešana),
— piepūles zona,
— pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
— ieiešanas laiks,
— uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim ieejot attiecīgajā zonā, un
— mērķsugas.
c) Iziešana no piepūles zonas
Ja kuģis iziet no piepūles zonas, kurā tas ir veicis zvejas darbības, un ieiet citā piepūles zonā, kurā tas plāno veikt zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:
— datums,
— vārds “entry” (ieiešana),
— pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
— jaunā piepūles zona,
— ieiešanas/iziešanas laiks,
— uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas/ieejot tajā, un
— mērķsugas.
Ja zvejas kuģis iziet no piepūles zonas, kurā tas ir veicis zvejas darbības, un turpmākas zvejas darbības minētajā piepūles zonā neveiks, aizpilda papildu rindu vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:
— datums,
— vārds “exit” (iziešana),
— pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
— piepūles zona,
— iziešanas laiks,
— uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas, un
— mērķsugas.
d) Transzonālas zvejas darbības ( 24 )
Ja zvejas kuģis veic transzonālas zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:
— datums,
— vārds “trans-zonal” (transzonāls),
— pirmās iziešanas laiks un piepūles zona,
— pirmās ieiešanas pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
— pirmās ieiešanas laiks un piepūles zona,
— pēdējās iziešanas pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
— uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas/ieejot tajā, un
— mērķsugas.
e) Papildu informācija par zvejas kuģiem, kas izmanto stacionārus zvejas rīkus
— Ja zvejas kuģis ievieto vai atkārtoti ievieto ūdenī stacionārus zvejas rīkus, ieraksta šādu informāciju:
—
— datums,
— piepūles zona,
— pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
— vārdi “setting” (ievietošana ūdenī) vai “resetting” (atkārtota ievietošana ūdenī),
— laiks.
— Kad zvejas kuģis ir pabeidzis darbības ar stacionāriem zvejas rīkiem:
—
— datums,
— piepūles zona,
— pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
— vārds “finish” (beigas),
— laiks.
3.2. Informācija par kuģa pārvietošanos
Ja kuģim, kas veic zvejas darbības, ir jānosūta kompetentajām iestādēm zvejas piepūles pārskats saskaņā ar Kontroles regulas 28. pantu, tad papildus 3.1. punktā minētajai informācijai sniedz šādu informāciju:
a) nosūtīšanas datums un laiks,
b) zvejas kuģa pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums),
c) saziņas līdzekļi un attiecīgā gadījumā izmantotā radiostacija, un
d) paziņojuma adresāts.
XI PIELIKUMS
ZVEJAS RĪKU UN ZVEJAS DARBĪBU KODI
|
Zvejas rīku veids |
1. sleja Kods |
2. sleja Izmērs/skaits (metri) (fakultatīvi) |
3. sleja Ik dienu veiktās ievietošanas reižu skaits (obligāti) |
|
Grunts traļi ar traļu durvīm |
OTB |
Traļa modelis (norādīt modeli vai atvēruma perimetru) |
Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits |
|
Omāru traļi |
TBN |
||
|
Garneļu traļi |
TBS |
||
|
Grunts traļi (šeit nenorādīti) |
TB |
||
|
Rāmja traļi |
TBB |
Rāmja garums × rāmju skaits |
Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits |
|
Dvīņu traļi ar traļu durvīm |
OTT |
Traļa modelis (norādīt modeli vai atvēruma perimetru) × traļu skaits |
Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits |
|
Pāru grunts traļi |
PTB |
Traļa modelis (norādīt modeli vai atvēruma perimetru) |
|
|
Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm |
OTM |
Traļa modelis |
|
|
Pāru pelaģiskie traļi |
PTM |
Traļa modelis |
|
|
ZVEJAS VADI |
|||
|
Dāņu enkura vadi |
SDN |
Zvejas vadu stropju kopējais garums |
Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits |
|
Skotu vadi |
SSC |
||
|
Skotu pāru vadi |
SPR |
||
|
Zvejas vadi (šeit nenorādīti) |
SX |
||
|
Laivas vai kuģa velkami vadi |
SV |
||
|
APŅEMOŠIE TĪKLI |
|||
|
Riņķvadi |
PS |
Garums, augstums |
Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits |
|
Riņķvadi zvejai ar vienu kuģi |
PS1 |
Garums, augstums |
|
|
Riņķvadi zvejai ar diviem kuģiem |
PS2 |
|
|
|
Bez savilcējtrosēm (ēsmas zivtiņu vadi) |
LA |
|
|
|
DRAGAS |
|||
|
Dragas |
DRB |
Platums × dragu skaits |
Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits |
|
ŽAUNU TĪKLI UN IEPINĒJTĪKLI |
|||
|
Žaunu tīkli (šeit nenorādīti) |
GN |
Garums, augstums |
Tīkla ievietošanas reižu skaits |
|
Noenkuroti žaunu tīkli (nostiprināti) |
GNS |
||
|
Žaunu tīkli (dreifējoši) |
GND |
||
|
Žaunu tīkli (aptveroši) |
GNC |
||
|
Kombinētie žaunu tīkli–vairāksienu tīkli |
GTN |
||
|
Vairāksienu tīkls |
GTR |
||
|
ZIVJU KRĀTIŅVEIDA LAMATAS |
|||
|
Zivju ķeramie grozi (murdi) |
FPO |
Ik dienu ūdenī ievietoto zivju ķeramo grozu (murdu) skaits |
|
|
Zivju krātiņveida lamatas (šeit nenorādītas) |
FIX |
Nav norādīts |
|
|
ĀĶI UN ĀĶU RINDAS |
|||
|
Ar rokām velkamas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (manuālas) |
LHP |
Kopējais ievietoto āķu/āķu rindu skaits dienā |
|
|
Ar rokām velkamas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (mehāniskas) |
LHM |
||
|
Nostiprinātas āķu jedas |
LLS |
Ik dienu ūdenī ievietoto āķu un āķu rindu skaits |
|
|
Dreifējošas āķu jedas |
LLD |
||
|
Āķu jedas (šeit nenorādītas) |
LL |
||
|
Velcējamās āķu rindas |
LTL |
|
|
|
Āķi un āķu rindas (šeit nenorādītas) |
LX |
|
|
|
NOZVEJAS IEGUVES MAŠĪNAS |
|||
|
Mehāniskās dragas |
HMD |
|
|
|
|
|
|
|
|
Dažādi zvejas rīki |
MIS |
|
|
|
Atpūtas zvejas rīki |
RG |
|
|
|
Nepazīstami vai šeit nenorādīti zvejas rīki |
NK |
|
|
XII PIELIKUMS
ELEKTRONISKĀS DATU APMAIŅAS STANDARTI
Elektroniskās datu apmaiņas formāts pamatojas uz standartu UN/CEFACT P1000. Datu apmaiņas, kas saistītas ar līdzīgām darbībām, ir sagrupētas domēnos un aprakstītas darbības prasību specifikāciju (Business Requirements Specifications, BRS) dokumentos.
Ir pieejami šādi standarti:
P1000 – 1 “Vispārīgie principi”,
P1000 – 3 “Zvejas darbību domēns”,
P1000 – 5 “Pārdošanas domēns”,
P1000 – 7 “Kuģa pozīcijas domēns”,
P1000 – 12 “Agregēto nozvejas datu pārskata domēns”.
BRS dokumenti un tulkojums datorlasāmā formā (XML shēmas definīcija) ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami datu apmaiņas vajadzībām.
XIII PIELIKUMS
EIROPAS SAVIENĪBAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SVAIGĀM ZIVĪM
| Suga: garspuru tunzivs Thunnus alalunga |
ALB |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
| Suga: beriksas Beryx spp. |
ALF |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Eiropas anšovs Engraulis encrasicholus |
ANE |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari |
ANI |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
ARU |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: lielacu tunzivs Thunnus obesus |
BET |
|
WHL |
1,00 |
|
GUH |
1,10 |
|
GUH |
1,29 |
| Suga: zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
BLI |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,17 |
| Suga: gludais rombs Scophthalmus rhombus |
BLL |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,09 |
| Suga: mataste Aphanopus carbo |
BSF |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,24 |
|
HEA |
1,40 |
| Suga: Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans |
BUM |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: moiva Mallotus villosus |
CAP |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: menca Gadus morhua |
COD |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,17 |
|
GUH |
1,70 |
|
HEA |
1,38 |
|
FIL |
2,60 |
|
FIS |
2,60 |
| Suga: limanda Limanda limanda |
DAB |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
|
GUH |
1,39 |
| Suga: dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
DGS |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,35 |
|
GUS |
2,52 |
| Suga: plekste Platichthys flesus |
FLE |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,08 |
|
GUS |
1,39 |
| Suga: lielacu diegspuru vēdzele Phycis blennoides |
GFB |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
|
GUH |
1,40 |
| Suga: melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,08 |
| Suga: pikša Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,17 |
|
GUH |
1,46 |
| Suga: paltuss Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: siļķe Clupea harengus |
HER |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,12 |
|
GUH |
1,19 |
| Suga: heks Merluccius merluccius |
HKE |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
|
GUH |
1,40 |
| Suga: baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis |
HKW |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: stavridas Trachurus spp. |
JAX |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,08 |
| Suga: krils Euphausia superba |
KRI |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: mazmutes plekste Microstomus kitt |
LEM |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,05 |
| Suga: megrimi Lepidorhombus spp. |
LEZ |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,06 |
|
FIL |
2,50 |
| Suga: vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus |
LIC |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: jūras līdaka Molva molva |
LIN |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,14 |
|
GUH |
1,32 |
|
FIL |
2,64 |
| Suga: makrele Scomber scombrus |
MAC |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,09 |
| Suga: Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
NEP |
|
WHL |
1,00 |
|
TAL |
3,00 |
| Suga: zaļā nototēnija Notothenia gibberifrons |
NOG |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Esmarka menca Trisopterus esmarkii |
NOP |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: marmora nototēnija Notothenia rossii |
NOR |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
ORY |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: karaliskie krabji Chionoecetes spp. |
PCR |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: garneles Penaeus spp. |
PEN |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: saida Pollachius virens |
POK |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,19 |
| Suga: pollaks Pollachius pollachius |
POL |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,17 |
| Suga: ziemeļu garnele Pandalus borealis |
PRA |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: sarkanasari Sebastes spp. |
RED |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,19 |
| Suga: makrūrzivs Macrourus berglax |
RHG |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
RNG |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
|
GUH |
1,92 |
|
GHT |
3,20 |
| Suga: tūbītes Ammodytes spp. |
SAN |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: sarkanā zobaine Pagellus bogaraveo |
SBR |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
| Suga: haizivs Deania histricosa |
SDH |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: haizivs Deania profundorum |
SDU |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: melnā leduszivs Pseudochaenichthys georgianus |
SGI |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: parastā jūrasmēle Solea solea |
SOL |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,04 |
| Suga: brētliņa Sprattus sprattus |
SPR |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: īsspuru kalmārs Illex illecebrosus |
SQI |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: kalmārs Martialia hyadesi |
SQS |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: raju dzimtas zivis Rajidae |
SRX |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,13 |
|
WNG |
2,09 |
| Suga: zobenzivs Xiphias gladius |
SWO |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
|
GUH |
1,31 |
| Suga: Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
TOP |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: akmeņplekste Psetta maxima |
TUR |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,09 |
| Suga: brosme Brosme brosme |
USK |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,14 |
| Suga: putasu Micromesistius poutassou |
WHB |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,15 |
| Suga: merlangs Merlangius merlangus |
WHG |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,18 |
| Suga: baltais marlīns Tetrapturus albidus |
WHM |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,06 |
| Suga: dzeltenastes plekste Limanda ferruginea |
YEL |
|
WHL |
1,00 |
XIV PIELIKUMS
EIROPAS SAVIENĪBAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SVAIGI SĀLĪTĀM ZIVĪM
| Suga: jūras līdaka Molva molva |
LIN |
|
WHL |
2,80 |
XV PIELIKUMS
EIROPAS SAVIENĪBAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SALDĒTĀM ZIVĪM
| Suga: garspuru tunzivs Thunnus alalunga |
ALB |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,23 |
| Suga: beriksas Beryx spp. |
ALF |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Eiropas anšovs Engraulis encrasicholus |
ANE |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae |
ANF |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,22 |
|
GUH |
3,04 |
|
TAL |
3,00 |
|
FIS |
5,60 |
| Suga: Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari |
ANI |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
ARU |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: lielacu tunzivs Thunnus obesus |
BET |
|
WHL |
1,00 |
|
GUH |
1,29 |
|
HEA |
1,25 |
| Suga: zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
BLI |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,17 |
|
GUH |
1,40 |
| Suga: gludais rombs Scophthalmus rhombus |
BLL |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: mataste Aphanopus carbo |
BSF |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,48 |
| Suga: Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans |
BUM |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: moiva Mallotus villosus |
CAP |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: menca Gadus morhua |
COD |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,17 |
|
GUH |
1,70 |
|
FIL |
2,60 |
|
FIS |
2,60 |
|
FSP |
2,95 |
|
►C1 CBF ◄ |
1,63 |
| Suga: limanda Limanda limanda |
DAB |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
DGS |
|
WHL |
1,00 |
|
GUS |
2,52 |
| Suga: plekste Platichthys flesus |
FLE |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: lielacu diegspuru vēdzele Phycis blennoides |
GFB |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,12 |
|
GUH |
1,40 |
| Suga: melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,08 |
|
GUH |
1,39 |
| Suga: pikša Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,17 |
|
GUH |
1,46 |
|
FIL |
2,60 |
|
FIS |
2,60 |
|
FSB |
2,70 |
|
FSP |
3,00 |
| Suga: paltuss Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: siļķe Clupea harengus |
HER |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: heks Merluccius merluccius |
HKE |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,34 |
|
GUH |
1,67 |
| Suga: baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis |
HKW |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: stavridas Trachurus spp. |
JAX |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,08 |
| Suga: krils Euphausia superba |
KRI |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: mazmutes plekste Microstomus kitt |
LEM |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,05 |
| Suga: megrimi Lepidorhombus spp. |
LEZ |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,06 |
| Suga: vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus |
LIC |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: jūras līdaka Molva molva |
LIN |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,14 |
|
GUH |
1,33 |
|
FIL |
2,80 |
|
FSP |
2,30 |
| Suga: makrele Scomber scombrus |
MAC |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
| Suga: Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
NEP |
|
WHL |
1,00 |
|
TAL |
3,00 |
| Suga: zaļā nototēnija Notothenia gibberifrons |
NOG |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Esmarka menca Trisopterus esmarkii |
NOP |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: marmora nototēnija Notothenia rossii |
NOR |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
ORY |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: karaliskie krabji Chionoecetes spp. |
PCR |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: garneles Penaeus spp. |
PEN |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
PLE |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,07 |
| Suga: saida Pollachius virens |
POK |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,19 |
|
GUH |
1,44 |
|
FIS |
2,78 |
|
FSB |
2,12 |
|
FSP |
2,43 |
| Suga: pollaks Pollachius pollachius |
POL |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,17 |
| Suga: ziemeļu garnele Pandalus borealis |
PRA |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: makrūrzivs Macrourus berglax |
RHG |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
RNG |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
|
GUH |
1,92 |
| Suga: tūbītes Ammodytes spp. |
SAN |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: sarkanā zobaine Pagellus bogaraveo |
SBR |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,11 |
| Suga: haizivs Deania histricosa |
SDH |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: haizivs Deania profundorum |
SDU |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: melnā leduszivs Pseudochaenichthys georgianus |
SGI |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: parastā jūrasmēle Solea solea |
SOL |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: brētliņa Sprattus sprattus |
SPR |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: īsspuru kalmārs Illex illecebrosus |
SQI |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: kalmārs Martialia hyadesi |
SQS |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: raju dzimtas zivis Rajidae |
SRX |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,13 |
|
WNG |
2,09 |
| Suga: zobenzivs Xiphias gladius |
SWO |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,12 |
|
GUH |
1,31 |
|
HEA |
1,33 |
|
GHT |
1,33 |
| Suga: Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
TOP |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: akmeņplekste Psetta maxima |
TUR |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,09 |
| Suga: brosme Brosme brosme |
USK |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: putasu Micromesistius poutassou |
WHB |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,15 |
|
FIS |
2,65 |
|
SUR |
2,97 |
| Suga: merlangs Merlangius merlangus |
WHG |
|
WHL |
1,00 |
|
GUT |
1,18 |
| Suga: baltais marlīns Tetrapturus albidus |
WHM |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
|
WHL |
1,00 |
| Suga: dzeltenastes plekste Limanda ferruginea |
YEL |
|
WHL |
1,00 |
XVI PIELIKUMS
KONTROLES REGULAS 16. PANTA 1. PUNKTĀ UN 25. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA
Šajā pielikumā noteikta metodika, pamatojoties uz kuru dalībvalstis izstrādā Kontroles regulas 16. panta 1. punktā un 25. panta 1. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju.
1. Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
aktīvie kuģi : Kontroles regulas 16. un 25. pantā minētie kuģi, kas kalendāra gadā veikuši zvejas darbības (vairāk nekā 0 dienas). Kuģi, kurš gadā nav bijis iesaistīts nekādās zvejas darbībās, uzskata par “neaktīvu”; |
|
b) |
zvejas veids : ir zvejas darbību kopa, kurām raksturīgas līdzīgas mērķsugas (vai mērķsugu grupas), kurās izmanto līdzīgus zvejas rīkus, kuras veic vienā un tajā pašā gada laikā un/vai vienā un tajā pašā apgabalā, un kurām raksturīgs līdzīgs izmantojuma modelis. Zvejas veids tiek piešķirts atkarībā no zvejas darbībām iepriekšējā gadā. Ja viens kuģis ir bijis aktīvs vienā zvejas veidā vairāk nekā 50 % no gada, tam piešķir šo zvejas veidu. Ja zvejas darbība jebkurā zvejas veidā ir mazāka par 50 %, kuģim jāpiešķir zvejas veids, ko sauc par polivalento zvejas veidu; |
|
c) |
mērķa populācija : zvejas produktu izkrāvumi no aktīviem kuģiem, kas veic dažādus zvejas veidus. |
2. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir uzraudzīt Kontroles regulas 16. un 25. pantā minēto kuģu darbības un novērtēt to kopējo nozveju no katra konkrētā krājuma un pēc zvejas veida paraugu ņemšanas periodā.
3. Paraugu ņemšanas vienība principā ir zvejas veids. Katram attiecīgajam kuģim jāpiešķir tikai viens zvejas veids.
4. Mērķa populācija ietver izkrāvumus pēc zvejas veida no aktīviem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
5. Parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka netiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi attiecībā uz zvejas veidu dalībvalstī, kurā tiek veikti izkrāvumi. Parauga lielums ir reprezentatīvs attiecīgajam zvejas veidam.
6. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: “ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts” un “ļoti augsts”.
7. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai):
— izkrāvumu apjomi pēc mērķa populācijas, ieskaitot visus regulētos krājumus, kas sadalīti pa zvejas veidiem,
— attiecīgajam kuģim iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs,
— katrā zvejas veidā veikto inspekciju kopskaits,
— kvotas pieejamība šiem mērķa populācijas zvejas kuģiem, pēc zvejas veida,
— standartizētu kastu izmantošana.
Vajadzības gadījumā:
— izkrauto zvejas produktu tirgus cenas svārstības,
— ar ostu/atrašanās vietu/reģionu saistītā pārkāpuma konteksts un/vai iespējamais apdraudējums, un zvejas veids.
8. Izstrādājot paraugu ņemšanas plānus, dalībvalstis ņem vērā zvejas veida izmantošanas apmēru paraugu ņemšanas periodā.
9. Nosakot paraugu ņemšanas intensitāti, ņem vērā izkrāvumu mainīgumu katrā zvejas veidā.
10. Ja zvejas produkti tiek izkrauti standartizētās kastēs, minimālais pārbaudāmo kastu skaits ir proporcionāls dalībvalstu noteiktajai riska pakāpei un atbilstošs turpmāk norādītajam piemēram.
|
Izkrauto kastu skaits (pa sugām) |
Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi |
||||
|
Ļoti zems |
Zems |
Vidējs |
Augsts |
Ļoti augsts |
|
|
0–25 |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 |
|
25–50 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
50–100 |
1 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Katras turpmākās 100 |
1 |
1 |
2 |
3 |
4 |
11. Precizitātes/ticamības pakāpi piemēro atbilstoši Komisijas Lēmuma 2010/93/ES ( 25 ) II nodaļas B daļas 4. punkta 2. un 3. pakāpei.
12. Paraugu ņemšanas plānā iekļauj arī informāciju par to, kā paraugu ņemšanas periodā tiks novērtēta kopējā nozveja attiecībā uz konkrēto krājumu un pēc zvejas veida.
XVII PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA
1. Šīs regulas īstenošanas mērķiem zvejas piepūles ziņojumā:
a) zvejas kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu izsaka ģeogrāfiskā garuma un platuma grādos un minūtēs;
b) apgabals ir apgabals, kurā zvejniecībām piemēro Savienības režīmu zvejas piepūles jomā;
c) laiku izsaka kā universālo koordinēto laiku (UTC);
d) ja norāda uz kuģa paturēto nozveju, tad visas sugas, kuras reģistrētas zvejas žurnālā saskaņā ar Kontroles regulas 14. pantu, paziņo atsevišķi dzīvsvara kilogramu ekvivalentā; paziņotie daudzumi ir katras sugas kopējais daudzums, kas paturēts uz kuģa, zvejas piepūles ziņojuma nosūtīšanas laikā.
Paziņotās sugas identificē pēc FAO trīsburtu koda.
2. Savienības zvejas kuģu kapteiņi ne agrāk kā 12 stundas un vismaz 1 stundu pirms ieiešanas apgabalā “piepūles ziņojuma” formā paziņo šādu informāciju:
a) virsraksts “ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS – IEIEŠANA”;
b) zvejas kuģa vārds, ārējā identifikācija un starptautiskais radio izsaukuma signāls;
c) zvejas kuģa kapteiņa vārds un uzvārds;
d) tā zvejas kuģa ģeogrāfiskās atrašanās vieta, uz ko attiecas paziņojums;
e) apgabals, kurā zvejas kuģis ieies;
f) plānotā diena un laiks, kad kuģis ieies attiecīgajā apgabalā;
g) uz kuģa paturētā nozveja pa sugām dzīvsvara kilogramos.
3. Savienības zvejas kuģu kapteiņi ne agrāk kā 12 stundas un vismaz 1 stundu pirms iziešanas no apgabala “piepūles ziņojuma” formā paziņo šādu informāciju:
a) virsraksts “ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS – IZIEŠANA”;
b) zvejas kuģa vārds, ārējā identifikācija un starptautiskais radio izsaukuma signāls;
c) zvejas kuģa kapteiņa vārds un uzvārds;
d) tā zvejas kuģa ģeogrāfiskās atrašanās vietas platums un garums, uz ko attiecas paziņojums;
e) apgabals, no kura zvejas kuģis izies;
f) plānotā diena un laiks ikreiz, kad zvejas kuģis iziet no minētā apgabala;
g) uz kuģa paturētā nozveja pa sugām dzīvsvara kilogramos.
4. Neskarot 3. punktu, ja Savienības zvejas kuģi, kas veic transzonālo zveju, 24 stundu laikā vairāk nekā vienu reizi šķērso apgabalus atdalošo līniju, ja vien tas paliek norobežotajā zonā (5 jūras jūdzes uz abām pusēm no līnijas starp apgabaliem), šo kuģu kapteiņi paziņo par savu pirmo ieiešanu un pēdējo iziešanu minēto 24 stundu laikā.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas kuģu kapteiņi, kas peld ar šo dalībvalstu karogu, ievēro ziņošanas pienākumus.
XVIII PIELIKUMS
SALDĒTU ZVEJAS PRODUKTU KASTU VAI BLOKU VIDĒJĀ TĪRSVARA APRĒĶINĀŠANAS METODIKA
Paraugu ņemšanas plāns
|
Partijas lielums (kastu skaits) |
Paraugu lielums (paliktņu skaits × 52 kastes) |
|
5 000 vai mazāk |
3 |
|
5 001 –10 000 |
4 |
|
10 001 –15 000 |
5 |
|
15 001 –20 000 |
6 |
|
20 001 –30 000 |
7 |
|
30 001 –50 000 |
8 |
|
Vairāk par 50 000 |
9 |
1. Vidējo svaru vienā kastē vai blokā nosaka atsevišķi pa sugām, izmantojot tabulā norādīto paraugu ņemšanas plānu un vajadzības gadījumā ņemot vērā sagatavošanas veidu. Paraugu atlasa pēc nejaušības principa.
2. Nosver katru paliktni ar kastēm vai blokiem. Lai aprēķinātu viena paliktņa vidējo bruto svaru par katru sugu un vajadzības gadījumā pēc sagatavošanas veida, visu paraugā iekļauto paliktņu kopējo bruto svaru dala ar paraugā iekļauto paliktņu kopējo skaitu.
3. Lai aprēķinātu katras sugas tīrsvaru vienā kastē vai blokā un vajadzības gadījumā pēc sagatavošanas veida, no 2. punktā minētā parauga paliktņu vidējā bruto svara atskaita:
a) vienas kastes vai bloka vidējo taras svaru, kas atbilst ledus un kartona, plastmasas vai cita iepakojuma materiāla svaram, reizinātu ar kastu vai bloku skaitu uz paliktņa;
b) no parauga ņemtu tukšu paliktņu (kādus izmanto izkraušanā) vidējo svaru.
Šādi aprēķināto katras sugas tīrsvaru vienam paliktnim un vajadzības gadījumā pēc sagatavošanas veida dala ar kastu skaitu uz paliktņa.
4. Taras svars vienai kastei vai blokam, kā minēts 3. punkta a) apakšpunktā, ir 1,5 kg. Dalībvalsts var piemērot citu taras svaru vienai kastei vai blokam, ja tā Komisijai apstiprināšanai iesniedz savu paraugu ņemšanas metodiku un visas tās izmaiņas.
XIX PIELIKUMS
KONTROLES REGULAS 60. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA ZVEJAS PRODUKTU IZKRĀVUMU SVĒRŠANAI DALĪBVALSTĪS
Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu paraugu ņemšanas plānus saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 1. punktu.
1. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir nodrošināt pareizu zvejas produktu svēršanu izkraujot.
2. Sveramā parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka netiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi attiecībā uz ostu/atrašanās vietu/reģionu dalībvalstī, kurā tiek veikti izkrāvumi.
3. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: “ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts” un “ļoti augsts”.
4. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai):
— izkrāvumu apjomi ostā/atrašanās vietā/reģionā, ieskaitot visus regulētos krājumus,
— iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs saistībā ar izkrāvumiem ostā/atrašanās vietā/reģionā,
— ostā/atrašanās vietā/reģionā veikto inspekciju kopskaits,
— kvotas pieejamība šiem kuģiem, kas veic izkraušanu ostā/atrašanās vietā/reģionā,
— standartizētu kastu izmantošana.
Vajadzības gadījumā:
— izkrauto zvejas produktu tirgus cenu svārstības,
— pārkāpuma izdarīšanas risks ostā/atrašanās vietā/reģionā.
5. Paraugu ņemšana ir reprezentatīva un vismaz tikpat efektīva kā parastā paraugu ņemšana izlases veidā.
6. Ja zvejas produkti tiek izkrauti standartizētās kastēs, minimālais sveramo kastu skaits ir proporcionāls dalībvalstu noteiktajai riska pakāpei. Dalībvalstīm vēlams norādīt sveramo kastu skaitu, izmantojot tabulas dažādām riska pakāpēm, kā norādīts turpmākajā piemērā.
|
Izkrauto kastu skaits (pa sugām) |
Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi |
||||
|
Ļoti zems |
Zems |
Vidējs |
Augsts |
Ļoti augsts |
|
|
0–25 |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 |
|
25–50 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
50–100 |
1 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
100–200 |
2 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Katras turpmākās 100 |
1 |
1 |
2 |
3 |
4 |
7. Paraugu ņemšanas plānā iekļauj arī informāciju par veiktajiem mērījumiem, lai nodrošinātu, ka:
— operatori ievēro noteiktos paraugu ņemšanas apmērus,
— svēršanas rezultāti, kas iegūti saskaņā ar paraugu ņemšanas plāniem, tiek izmantoti Kontroles regulas 60. panta 5. punkta minētajām vajadzībām,
— noteikts skaits zvejas produktu izkrāvumu, kas katrai dalībvalstij jānosaka, balstoties uz tās riska analīzi, tiek svērts kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē.
8. Dokumentē un revīzijas un inspekciju vajadzībām dara pieejamas riska analīzes, datu novērtējumus, validācijas procedūras, revīzijas procedūras vai citus dokumentus, kas pamato paraugu ņemšanas plāna izstrādi vai tā turpmākos grozījumus.
XX PIELIKUMS
KONTROLES REGULAS 60. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA
Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu paraugu ņemšanas plānus zvejas produktiem, kas izkrauti no zvejas kuģiem, kam atļauts veikt svēršanu uz kuģa saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 3. punktu.
1. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir pārbaudīt svēršanas precizitāti, kad zvejas produktus ir atļauts svērt uz kuģa.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka paraugu ņemšana tiek veikta laikā, kad zvejas produktus izkrauj no zvejas kuģa, uz kura tie tika svērti.
3. Parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka zvejas kuģi, kuriem atļauts svērt zvejas produktus uz kuģa, varētu neievērot kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumus.
4. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: “ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts” un “ļoti augsts”.
5. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai):
— izkrāvumu apjomi no zvejas kuģiem, kuriem atļauts svērt zvejas produktu nozvejas uz kuģa ostā, citā atrašanās vietā vai reģionā,
— iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs saistībā ar zvejas kuģiem, kuriem atļauts svērt zvejas produktu nozvejas uz kuģa,
— inspekcijas darbību apmēri ostā, citā atrašanās vietā vai reģionā, kur zvejas produkti tiek izkrauti no zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt svēršanu uz kuģa,
— kvotas pieejamība kuģiem, kuriem atļauts svērt zvejas produktus uz kuģa.
Vajadzības gadījumā:
— izkrauto zvejas produktu tirgus cenu svārstības,
— pārkāpuma izdarīšanas risks ostā/atrašanās vietā/reģionā.
6. Paraugu ņemšana no zvejas produktu izkrāvumiem ir tikpat efektīva kā parastā paraugu ņemšana izlases veidā un proporcionāla riska pakāpei.
7. Paraugu ņemšanas plānā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikta paraugu svēršana.
8. To kastu skaits, kas kā paraugi paņemti svēršanai, ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Dalībvalstīm vēlams norādīt sveramo kastu skaitu, izmantojot tabulas dažādām riska pakāpēm, kā norādīts turpmākajā piemērā.
|
Izkrauto kastu skaits (pa sugām) |
Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi |
||||
|
Ļoti zems |
Zems |
Vidējs |
Augsts |
Ļoti augsts |
|
|
0–25 |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 |
|
25–50 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
50–100 |
1 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
100–200 |
2 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Katras turpmākās 100 |
1 |
1 |
2 |
3 |
4 |
9. Kad zvejas produktus no šādiem kuģiem sver pirms pirmās pārdošanas un svēršanu veic tieši pēc zvejas produktu partiju izkraušanas, svēršanas rezultātus drīkst izmantot paraugu ņemšanas plāna vajadzībām
10. Paraugu ņemšanas plānā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
— operatori ievēro noteiktos paraugu ņemšanas apmērus,
— neskarot šīs regulas 71. panta 2. punktu, svēršanas rezultāti, kas iegūti saskaņā ar paraugu ņemšanas plāniem, tiek izmantoti Kontroles regulas 60. panta 5. punkta minētajām vajadzībām,
— noteikts skaits zvejas produktu izkrāvumu, kas katrai dalībvalstij jānosaka, balstoties uz tās riska analīzi, tiek svērts kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē.
11. Dokumentē un revīzijas un inspekciju vajadzībām dara pieejamas riska analīzes, datu novērtējumus, apstiprināšanas procedūras, revīzijas procedūras vai citus dokumentus, kas pamato paraugu ņemšanas plāna izstrādi vai tā turpmākos grozījumus.
XXI PIELIKUMS
KONTROLES REGULAS 61. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO KONTROLES PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA
Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu kontroles plānus, kas jāpiemēro, kad tās atļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim attiecīgās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar Kontroles regulas 61. panta 1. punktu.
1. Kontroles plāna mērķis ir līdz minimumam samazināt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas risku, kad dalībvalsts atļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
2. Parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka netiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi saistībā ar atļautu zvejas produktu svēršanu pēc transportēšanas.
3. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: “ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts” un “ļoti augsts”.
4. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai):
— to zvejas produktu izkrāvumu apmēri, ko sver pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,
— iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs saistībā ar zvejas produktu izkrāvumiem, ko sver pēc transportēšanas no izkraušanas vietas,
— konkrēti transporta kontroļu apmēri,
— kvotas pieejamība kuģiem, kuri veic izkrāvumus, kas tiek nosvērti pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,
— standartizētu kastu izmantošana kuģos, kas ir zvejas produktu avots.
Vajadzības gadījumā:
— izkrauto zvejas produktu tirgus cenu svārstības,
— pārkāpuma izdarīšanas risks ostā/atrašanās vietā/reģionā.
5. Kontroles plānos var būt šādi kritēriji (bet ne tikai):
— zvejas produktu inspekcijas programma, ja tie svēršanas nolūkā tiek transportēti no izkraušanas vietai uz citiem galamērķiem dalībvalsts teritorijā,
— noteikumi par transporta dokumentu pieejamību saskaņā ar Kontroles regulas 68. pantu,
— noteikumi par transportēto zvejas produktu informācijas pārbaudi salīdzinājumā ar iepriekšēja paziņojuma datiem, kurus saskaņā ar Kontroles regulas 17. pantu iesniedz tā zvejas kuģa kapteinis, kas veic zvejas produktu izkraušanu,
— noteikumi par to plombju veselumu un datiem, kas uzliktas uz transportlīdzekļiem vai konteineriem, kurus izmanto šādu zvejas produktu transportēšanai saskaņā ar šīs regulas 109. pantu,
— noteikumi par zvejas žurnālu un transporta dokumentu datu salīdzināšanu ar svēršanas datiem galamērķī, kurā tika svērti zvejas produkti,
— zvejas produktu paraugu svēršana kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē galamērķī, kur pirms pirmās pārdošanas veic svēršanu. Paraugu lielums ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Vajadzības gadījumā dalībvalstis standartizētu kastu izmantošanu var iekļaut paraugu svēršanas procedūrās.
6. Ja zvejas produkti tiek uzglabāti standartizētās kastēs, vairākas kastes kā paraugus nosver dalībvalsts kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē. To kastu skaits, kas kā paraugi paņemti svēršanai, ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Dalībvalstīm vēlams norādīt sveramo kastu skaitu, izmantojot tabulas dažādām riska pakāpēm, kā norādīts turpmākajā piemērā.
|
Izkrauto kastu skaits (pa sugām) |
Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi |
||||
|
Ļoti zems |
Zems |
Vidējs |
Augsts |
Ļoti augsts |
|
|
0–25 |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 |
|
25–50 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
50–100 |
1 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
100–200 |
2 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Katras turpmākās 100 |
1 |
1 |
2 |
3 |
4 |
7. Kontroles plānā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikta paraugu svēršana.
8. Dokumentē un revīzijas un inspekciju vajadzībām dara pieejamas riska analīzes, datu novērtējumus, apstiprināšanas procedūras, revīzijas procedūras vai citus dokumentus, kas pamato kontroles plāna izstrādi vai tā turpmākos grozījumus.
XXII PIELIKUMS
KONTROLES REGULAS 61. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS KOPĪGĀS KONTROLES PROGRAMMAS IZSTRĀDES METODIKA
Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu kopīgo kontroles programmu, kas jāpiemēro, kad dalībvalsts, kurā tiek izkrauti zvejas produkti, atļauj pirms svēršanas tos nogādāt reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu citā dalībvalstī saskaņā ar Kontroles regulas 61. panta 2. punktu.
1. Kopīgās kontroles programmas mērķis ir līdz minimumam samazināt kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumu neievērošanas risku, kad dalībvalstis, kurā tiek izkrauti zvejas produkti, atļauj pirms svēršanas tos nogādāt reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu citā dalībvalstī.
2. Parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka netiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi saistībā ar transportēšanu pirms svēršanas citā dalībvalstī.
3. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: “ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts” un “ļoti augsts”.
4. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai):
— to zvejas produktu izkrāvumu apmēri, ko sver pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,
— iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs saistībā ar zvejas produktu izkrāvumiem, ko sver pēc transportēšanas no izkraušanas vietas,
— konkrēti transporta kontroļu apmēri izkraušanas, tranzīta un galamērķa dalībvalstī,
— kvotas pieejamība kuģiem, kuri veic izkrāvumus, kas tiek nosvērti pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,
— standartizētu kastu izmantošana kuģos, kas ir zvejas produktu avots.
Vajadzības gadījumā:
— izkrauto zvejas produktu tirgus cenu svārstības,
— pārkāpuma izdarīšanas risks ostā/atrašanās vietā/reģionā,
— to zvejas produktu cenas svārstības, ko sver pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,
— pārkāpumu izdarīšanas risks ostā, citā atrašanās vietā vai reģionā, kur tiek veikta šādu produktu izkraušana un/vai svēršana.
5. Kopīgās kontroles programmās var būt šādi kritēriji (bet ne tikai):
— zvejas produktu inspekcijas programma, ja tie svēršanas nolūkā tiek transportēti no izkraušanas vietām uz citiem galamērķiem citas dalībvalsts teritorijā,
— noteikumi par transporta dokumentu pieejamību saskaņā ar Kontroles regulas 68. pantu,
— noteikumi par to, kā pārbauda transportēto zvejas produktu informāciju, kuru saskaņā ar Kontroles regulas 17. pantu iesniedza tā zvejas kuģa kapteinis, kas veic zvejas produktu izkraušanu,
— noteikumi par to plombju veselumu un datiem, kas uzliktas uz transportlīdzekļiem vai konteineriem, kurus izmanto šādu zvejas produktu transportēšanai saskaņā ar šīs regulas 109. pantu,
— noteikumi par zvejas žurnālu un transporta dokumentu datu salīdzināšanu ar svēršanas datiem galamērķī, kurā sver zvejas produktus,
— zvejas produktu paraugu svēršana kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē galamērķī, kur pirms pirmās pārdošanas veic svēršanu. Paraugu lielums ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Vajadzības gadījumā dalībvalstis standartizētu kastu izmantošanu var iekļaut paraugu svēršanas procedūrās.
6. Ja zvejas produkti tiek turēti standartizētās kastēs, vairākas kastes kā paraugus nosver dalībvalsts kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē. To kastu skaits, kas kā paraugi paņemti svēršanai, ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Dalībvalstīm vēlams norādīt sveramo kastu skaitu, izmantojot tabulas dažādām riska pakāpēm, kā norādīts turpmākajā piemērā.
|
Izkrauto kastu skaits (pa sugām) |
Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi |
||||
|
Ļoti zems |
Zems |
Vidējs |
Augsts |
Ļoti augsts |
|
|
0–25 |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 |
|
25–50 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
50–100 |
1 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
100–200 |
2 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Katras turpmākās 100 |
1 |
1 |
2 |
3 |
4 |
7. Kopīgajā kontroles programmā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikta paraugu svēršana.
8. Dokumentē un revīzijas un inspekciju vajadzībām dara pieejamas riska analīzes, datu novērtējumus, apstiprināšanas procedūras, revīzijas procedūras vai citus dokumentus, kas pamato kopīgās kontroles programmas izstrādi vai tās turpmākos grozījumus.
XXIII PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA, LAI SAGATAVOTU PĀRRAUDZĪBAS PĀRSKATUS PAR ZVEJAS KUĢU NOVĒROŠANAS UN NOTEIKŠANAS GADĪJUMIEM
Vispārīga informācija
1. Pārraudzības pārskata atsauce
2. Novērošanas vai noteikšanas gadījuma datums un laiks (UTC)
3. Izcelsmes dalībvalsts un vienīgās iestādes nosaukums
4. Pārraudzības kuģa vai gaisa kuģa tips un identifikācija
5. Pārraudzības kuģa vai gaisa kuģa pozīcija un atrašanās vieta laikā, kad notikusi novērošana vai noteikšana
Ziņas par zvejas kuģi
6. Karoga valsts
7. Vārds
8. Pieraksta osta un ārējās reģistrācijas numurs
9. Starptautiskais radio izsaukuma signāls
10. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs
11. Kopienas flotes reģistra numurs
12. Apraksts
13. Tips
14. Sākotnējā pozīcija un atrašanās vieta laikā, kad notikusi novērošana vai noteikšana
15. Sākotnējais kurss un ātrums laikā, kad notikusi novērošana vai noteikšana
16. Darbība
Cita informācija
17. Novērošanas vai noteikšanas līdzeklis
18. Sakaru uzņemšana ar kuģi
19. Ziņas par sazināšanos ar kuģi
20. Novērošanas vai noteikšanas gadījuma fiksēšana
21. Piezīmes
22. Pielikumi
23. Ziņotāja amatpersona un paraksts
Norādījumi par pārraudzības pārskatu aizpildīšanu
1. Sniedziet iespējami plašu informāciju.
2. Norādiet pozīciju (ģeogrāfiskais platums un garums) un precīzu atrašanās vietu (ICES rajons, GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals, NAFO, NEAFC vai CECAF apakšapgabals, FAO apgabals, apakšapgabals un rajons, atrodoties uz sauszemes – osta).
3. Karoga valsts, kuģa vārds, pieraksta osta, ārējās reģistrācijas numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs: jāuzzina no tā, kas ir redzēts vai pamanīts uz kuģa vai saistībā ar to, vai no radiosakariem ar kuģi (jānorāda šīs informācijas avots).
4. Kuģa apraksts (ja novērots vizuāli): attiecīgā gadījumā norādiet īpašas pazīmes, norādiet, vai bija redzams kuģa vārds un pieraksta osta. Pierakstiet korpusa un virsbūves krāsas, mastu skaitu, komandtiltiņa novietojumu un dūmeņa garumu utt.
5. Kuģa tips un zvejas rīki (saskaņā ar novēroto): piemēram, kuģis zvejai ar āķu jedām, traleris, velkonis, zivju apstrādes kuģis, kravas kuģis (FAO Starptautiskā Zvejas kuģu statistiskā standartklasifikācija).
6. Novērotā vai noteiktā kuģa darbība (attiecīgā gadījumā): norādiet katru darbību, ja kuģis zvejoja, ievietoja zvejas rīku, pacēla uz kuģa, pārkrāva citā kuģī vai pārvietoja nozveju, vilka, šķērsoja tranzītā, stāvēja uz enkura vai veica jebkuras citas darbības (jāprecizē), attiecībā uz katru darbību norādiet arī datumu, laiku, kuģa pozīciju, kursu un ātrumu.
7. Novērošanas vai noteikšanas līdzeklis (attiecīgā gadījumā): sīki aprakstiet, kā notikusi novērošana vai noteikšana, piemēram, vizuāli, ar VMS, radaru, radiosakariem vai citu līdzekli (jāprecizē).
8. Sakaru uzņemšana ar kuģi: norādiet, vai ir uzņemti sakari (JĀ/NĒ) un kādi saziņas līdzekļi izmantoti (radio vai citādi, jāprecizē).
9. Ziņas par sazināšanos: sniedziet kopsavilkumu par sazināšanos ar kuģi, norādot tās personas vai personu nosaukto vārdu, valstspiederību, amatu, ar ko tika uzņemti sakari uz novērotā/noteiktā kuģa.
10. Novērošanas vai noteikšanas gadījuma fiksēšana: norādiet, vai novērošanas vai noteikšanas gadījums fiksēts, izmantojot fotoattēlu, videoierakstu, audioierakstu vai rakstisku pārskatu.
11. Piezīmes: norādiet visas citas piezīmes.
12. Pielikumi: ja iespējams, pievienojiet kuģa fotoattēlu vai skici (uzzīmējiet kuģi sānskatā, norādot visas īpašās struktūras, sānskatu, mastus un marķējumus, ko varētu izmantot identifikācijai).
Sīki norādījumi, kas jāizmanto, lai aizpildītu pārskatus, ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.
Noteikumi par elektronisku apmaiņu ar pārraudzības pārskatiem
XML shēmas definīcija, kas izmantojama elektroniskai apmaiņai ar pārraudzības pārskatiem, ir pieejama pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami datu apmaiņas vajadzībām.
XXIV PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS
1. Par inspekciju atbildīgo amatpersonu saraksts (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) apakšpunkts), kurā norādīts:
a) vārds;
b) uzvārds;
c) ieņemamais amats;
d) tā dienesta saīsināts nosaukums, kurā tās nodarbinātas;
e) saraksts ar dienestiem, kas ir atbildīgi vai iesaistīti zvejas inspekcijās. Par katru organizāciju sarakstā tiek norādīts:
— pilns dienesta nosaukums,
— saīsināts nosaukums,
— pilna pasta adrese,
— fiziskā adrese (ja atšķiras no pasta adreses),
— tālruņa numurs,
— faksa numurs,
— e-pasta adrese,
— tīmekļa vietnes URL.
2. Dati no Kontroles regulas 78. pantā minētās inspekcijas un pārraudzības datubāzes (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta b) apakšpunkts):
a) nodrošina piekļuvi visiem šīs regulas 92. un 118. pantā norādītajiem datu elementiem;
b) tīmekļa vietnes saskarne nodrošina funkcijas inspekcijas un pārraudzības ziņojumu saraksta izveidošanai, kārtošanai, filtrēšanai, pārlūkošanai un statistikas datu iegūšanai no šiem ziņojumiem.
3. VMS dati, kas minēti šīs regulas 19. pantā (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta c) apakšpunkts). Par katru VMS reģistrēto atrašanās vietu ir pieejami vismaz šādi datu elementi:
a) karoga valsts;
b) Savienības flotes reģistra numurs;
c) starptautiskais radio izsaukuma signāls (fakultatīvi);
d) ārējās reģistrācijas burti un numuri (fakultatīvi);
e) zvejas kuģa vārds (fakultatīvi);
f) datums;
g) laiks;
h) ģeogrāfiskais platums;
i) ģeogrāfiskais garums;
j) kurss;
k) ātrums;
l) reisa numurs (ja zināms);
m) attiecīgie brīdinājumi;
n) norāde, vai atrašanās vietas dati nosūtīti automātiski vai sistēmā ievadīti manuāli.
Tīmekļa vietnes saskarne nodrošina funkcijas pēc zvejas kuģa, zvejas kuģu saraksta, zvejas kuģu tipa, laikposma vai ģeogrāfiskā apgabala filtrētu datu lejupielādēšanai vai vizualizēšanai kartē.
4. Dati par zvejas licencēm un atļaujām, kuras izdotas un pārvaldītas saskaņā ar šīs regulas 3., 4. un 5. pantu, ar skaidrām norādēm par nosacījumiem un informāciju saistībā ar visiem apturēšanas un anulēšanas gadījumiem (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta d) apakšpunkts).
5. Nodrošina piekļuvi visiem datu elementiem, kas noteikti šīs regulas II un III pielikumā, kurā noteikti zvejas licenču un atļauju elementi.
Šos datus izvelk no ES flotes reģistra. Saskarne nodrošina funkcijas licenču un atļauju saraksta izveidošanai, kārtošanai, filtrēšanai, pārlūkošanai.
6. Veids, kā tiek mērīts nepārtrauktais 24 stundu laikposms zvejas piepūles kontroles vajadzībām (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta e) apakšpunkts).
Laiks, no kura mēra apgabalā pavadītas dienas nepārtraukto periodu (hh:mm UTC).
7. Dati par zvejas iespējām, kā minēts Kontroles regulas 33. pantā (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta f) apakšpunkts).
Nodrošina piekļuvi visiem datu elementiem saistībā ar nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu.
8. Valsts kontroles rīcības programmas (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta g) apakšpunkts). Hipersaite uz katru valsts kontroles rīcības programmu, kurā iekļauta juridiskā atsauce uz piemērojamo daudzgadu plānu.
Tīmekļa pakalpes (parametri un URL), kuras nodrošina iespēju no elektroniskās datubāzes izvilkt visus datus savākto datu pilnīguma un kvalitātes verificēšanai, kā minēts Kontroles regulas 109. pantā (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta h) apakšpunkts).
XXV PIELIKUMS
KONTROLES NOVĒROTĀJU UZDEVUMI
1. Atrodoties uz zvejas kuģa, kontroles novērotāji atzīmē visas zvejas darbības, tostarp jo īpaši šādas ziņas:
a) katras zvejas darbības sākuma un beigu datumu un laiku, un ģeogrāfisko atrašanās vietu;
b) novērojumus par dziļumu zvejas darbības sākumā un beigās;
c) katrā darbībā izmantoto zvejas rīku un tā izmērus, attiecīgā gadījumā arī linuma acs izmēru un izmantotos zvejas rīku piestiprinājumus;
d) novērojumus par novērtēto nozveju, lai noteiktu mērķsugas, piezvejas un izmetumus saistībā ar atbilstību noteikumiem par nozvejas sastāvu un izmetumiem;
e) novērojumus par dažādu sugu zivju izmēru nozvejā, īpaši norādot mazizmēra īpatņus.
2. Kontroles novērotāji atzīmē jebkādu iejaukšanos satelītnovērošanas sistēmas darbībā.
XXVI PIELIKUMS
KONTROLES NOVĒROTĀJA PĀRSKATA FORMA
|
ZIŅAS PAR NOVĒROTĀJU |
|
|
Vārds |
|
|
Norīkotājs (kompetentā iestāde) |
|
|
Nodarbinātājs (iestāde, kurā novērotājs nodarbināts) |
|
|
Sākuma datums |
|
|
Beigu datums |
|
|
ZIŅAS PAR ZVEJAS KUĢI |
|
|
Tips |
|
|
Karoga valsts |
|
|
Vārds |
|
|
Kopienas flotes reģistra numurs |
|
|
Ārējā identifikācija |
|
|
IRCS |
|
|
SJO numurs |
|
|
Dzinēja jauda |
|
|
Lielākais garums |
|
|
UZ KUĢA ESOŠO ZVEJAS RĪKU TIPS |
|
|
1. |
|
|
2. |
|
|
3. |
|
|
ZVEJAS RĪKI, KURU IZMANTOŠANA NOVĒROTA REISA LAIKĀ |
|
|
1. |
|
|
2. |
|
|
3. |
|
|
ZIŅAS PAR ZVEJAS DARBĪBĀM |
|
|
Zvejas darbības atsauces numurs (attiecīgā gadījumā) |
|
|
Datums |
|
|
Izmantoto zvejas rīku tips |
|
|
Parametri |
|
|
Linuma acs izmērs |
|
|
Zvejas rīka piestiprinājumi |
|
|
Darbības sākuma laiks Darbības beigu laiks |
|
|
Pozīcija darbības sākumā |
|
|
Dziļums darbības sākumā |
|
|
Dziļums darbības beigās |
|
|
Pozīcija darbības beigās |
|
|
NOZVEJA |
Suga |
Paturēta uz kuģa |
Izmesta |
|
|
Novērtētais katras sugas daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos |
Īpatņi atbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram |
|
|
|
|
Īpatņi mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru |
|
|
|
|
|
Novērtētais mērķsugas daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos |
Īpatņi atbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram |
|
|
|
|
Īpatņi mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru |
|
|
|
|
|
Novērtētais mērķsugas daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos |
Īpatņi atbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram |
|
|
|
|
Īpatņi mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru |
|
|
|
|
|
Novērtētā kopējā nozveja dzīvsvara ekvivalenta kilogramos |
Īpatņi atbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram |
|
|
|
|
Īpatņi mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru |
|
|
|
|
NOVĒROTĀJA PARAKSTS
DATUMS
XXVII PIELIKUMS
INSPEKCIJAS PĀRSKATI
INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS VAJADZĪGS, LAI SAGATAVOTU INSPEKCIJAS PĀRSKATUS
Norādījumi par inspekcijas pārskatu sagatavošanu
Sniedz iespējami plašu informāciju. Attiecīgo informāciju ieraksta, tiklīdz tā kļūst pieejama. Sīki norādījumi, kas jāizmanto, lai aizpildītu pārskatus, ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.
Noteikumi par elektronisku apmaiņu ar inspekcijas pārskatiem
Elektroniskai apmaiņai ar inspekcijas pārskatiem izmanto inspekcijas XML shēmas definīciju, kas pieejama pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami apmaiņas vajadzībām.
1. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA JŪRĀ
1. Inspekcijas pārskata atsauce ( *1 )
2. Dalībvalsts un inspekcijas iestāde (*1)
3. Inspekcijas kuģis (karogs, vārds un ārējās reģistrācijas numurs) (*1)
4. Starptautiskais radio izsaukuma signāls (*1)
5. Inspekcijas sākuma datums (*1)
6. Inspekcijas sākuma laiks (*1)
7. Inspekcijas beigu datums (*1)
8. Inspekcijas beigu laiks (*1)
9. Inspekcijas kuģa pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums) (*1)
10. Inspekcijas kuģa atrašanās vieta (detalizēti norādīts zvejas apgabals) (*1)
11. Atbildīgais inspektors (*1)
12. Valstspiederība
13. Otrais inspektors (*1)
14. Valstspiederība
15. Ziņas par inspicēto zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, karogs) (*1)
16. Kuģa pozīcija un atrašanās vieta, ja atšķiras no inspekcijas kuģa (ģeogrāfiskais platums un garums, detalizēti norādīts zvejas apgabals) (*1)
17. Kuģa tips (*1)
18. Reģistrācijas apliecība (*1)
19. Starptautiskais radio izsaukuma signāls (*1)
20. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs (*1)
21. Kopienas flotes reģistra numurs (*1)
22. Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (*1)
23. Ziņas par fraktētāju (vārds, valstspiederība un adrese) (*1)
24. Ziņas par aģentu (vārds, valstspiederība un adrese) (*1)
25. Ziņas par kapteini (vārds, valstspiederība un adrese) (*1)
26. Radio izsaukums pirms uzkāpšanas uz kuģa
27. Zvejas žurnāls pirms inspekcijas aizpildīts
28. Iekāpšanas traps (*1)
29. Inspektoru identifikācija
30. Pārkāpumi vai novērojumi (*1)
31. Dokumentu un atļauju inspicēšana (*1)
32. Reģistrācijas apliecība (*1)
33. Dzinēja jaudas pārbaude
34. Zvejas licences dati (*1)
35. Zvejas atļaujas dati (*1)
36. VMS darbojas (*1)
37. Attālā elektroniskā novērošana darbojas (*1)
38. Papīra formā sagatavota zvejas žurnāla lapas vai lapu numurs (*1)
39. Elektroniskā zvejas žurnāla atsauce (*1)
40. Iepriekšēja paziņojuma atsauce (*1)
41. Paziņojuma mērķis (*1)
42. Zivju tilpnes sertifikāts
43. Uzglabāšanas plāns
44. Dzesināta jūras ūdens tvertņu nepiepildītā tilpuma kalibrēšanas tabulas
45. Uz kuģa esošo svēršanas sistēmu sertifikāts
46. Dalība ražotāju organizācijā
47. Ziņas par pēdējo piestāšanas ostu (osta, valsts un datums) (*1)
48. Pārkāpumi vai novērojumi (*1)
49. Nozvejas inspicēšana (*1)
50. Ziņas par nozveju, kas paturēta uz kuģa (suga, daudzums dzīvsvara ekvivalentā, ietverot mazizmēra zivis, nozvejas apgabals) (*1)
51. Pielaide, kas piemērojama katrai sugai (*1)
52. Mazizmēra zivju atsevišķa reģistrēšana (*1)
53. Daudzgadu plānu aptvertajos bentiskajos krājumos gūto nozveju atsevišķa uzglabāšana (*1)
54. Mazizmēra zivju atsevišķa uzglabāšana (*1)
55. Svēršanas pārbaude, kastu/tvertņu skaitīšana, nepiepildītā tilpuma kalibrēšanas tabulas vai paraugu ņemšana
56. Izmetumu datu reģistrēšana (suga, daudzums) (*1)
57. Pārkāpumi vai novērojumi (*1)
58. Zvejas rīku inspicēšana (*1)
59. Zvejas rīks (tips) (*1)
60. Zvejas rīka piestiprinājums vai ierīce (tips) (*1)
61. Linuma acs izmērs vai zvejas rīka parametri (*1)
62. Auklas parametri (tips, diametrs) (*1)
63. Zvejas rīka marķējums
64. Pārkāpumi vai novērojumi (*1)
65. Inspektora piezīmes (*1)
66. Kapteiņa piezīmes (*1)
67. Veiktās darbības (*1)
68. Inspektora paraksts (*1)
69. Kapteiņa paraksts (*1)
2. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA SAISTĪBĀ AR PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ
1. Inspekcijas pārskata atsauce ( *2 )
2. Dalībvalsts un inspekcijas iestāde (*2)
3. Inspekcijas kuģis (karogs, vārds un ārējās reģistrācijas numurs) (*2)
4. Starptautiskais radio izsaukuma signāls (*2)
5. Inspekcijas sākuma datums (*2)
6. Inspekcijas sākuma laiks (*2)
7. Inspekcijas beigu datums (*2)
8. Inspekcijas beigu laiks (*2)
9. Inspekcijas kuģa pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums) (*2)
10. Inspekcijas kuģa atrašanās vieta (detalizēti norādīts zvejas apgabals) (*2)
11. Ostas atrašanās vieta ( *3 )
12. Apstiprinātā osta (*2)
13. Atbildīgais inspektors (*2)
14. Valstspiederība
15. Otrais inspektors (*2)
16. Valstspiederība
17. Ziņas par pārkrāvēju zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, karogs) (*2)
18. Kuģa pozīcija un atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums, detalizēti norādīts zvejas apgabals) (*2)
19. Kuģa tips (*2)
20. Reģistrācijas apliecība (*2)
21. Starptautiskais radio izsaukuma signāls (*2)
22. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs (*2)
23. Kopienas flotes reģistra numurs (*2)
24. Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (*2)
25. Ziņas par fraktētāju (vārds, valstspiederība un adrese) (*2)
26. Ziņas par aģentu (vārds, valstspiederība un adrese) (*2)
27. Ziņas par kapteini (vārds, valstspiederība un adrese) (*2)
28. VMS pārbaude pirms uzkāpšanas uz kuģa
29. Zvejas žurnāls pirms pārkraušanas citā kuģī aizpildīts (*2)
30. Pārkāpumi vai novērojumi (*2)
31. Dokumentu un atļauju inspicēšana (*2)
32. Reģistrācijas apliecība (*2)
33. Zvejas licences dati (*2)
34. Zvejas atļaujas dati (*2)
35. Pārkraušanas atļaujas dati (*2)
36. VMS darbojas
37. Papīra formā sagatavota zvejas žurnāla lapas vai lapu numurs (*2)
38. Elektroniskā zvejas žurnāla atsauce (*2)
39. Iepriekšēja paziņojuma atsauce (*2)
40. Iepriekšēja paziņojuma mērķis (tostarp NNN režīms) (*2)
41. Ziņas par pēdējo piestāšanas ostu (osta, valsts un datums) (*3)
42. Pārkāpumi vai novērojumi (*2)
43. Nozvejas inspicēšana (*2)
44. Ziņas par nozveju, kas paturēta uz kuģa (pirms pārkraušanas citā kuģī) (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (*2)
45. Pielaide, kas piemērojama katrai sugai (*2)
46. Ziņas par nozveju, kas pārkrauta citā kuģī (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (*2)
47. Pārkāpumi vai novērojumi (*2)
48. Ziņas par saņēmēju zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, karogs) (*2)
49. Kuģa pozīcija un atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums, detalizēti norādīts zvejas apgabals) (*2)
50. Kuģa tips (*2)
51. Reģistrācijas apliecība (*2)
52. Starptautiskais radio izsaukuma signāls (*2)
53. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs (*2)
54. Kopienas flotes reģistra numurs (*2)
55. Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (*2)
56. Ziņas par fraktētāju (vārds, valstspiederība un adrese) (*2)
57. Ziņas par aģentu (vārds, valstspiederība un adrese) (*2)
58. Ziņas par kapteini (vārds, valstspiederība un adrese) (*2)
59. VMS pārbaude pirms uzkāpšanas uz kuģa
60. Zvejas žurnāls pirms pārkraušanas citā kuģī aizpildīts (*2)
61. Pārkāpumi vai novērojumi (*2)
62. Dokumentu un atļauju inspicēšana (*2)
63. Reģistrācijas apliecība (*2)
64. Zvejas licences dati (*2)
65. VMS darbojas
66. Papīra formā sagatavota zvejas žurnāla lapas vai lapu numurs (*2)
67. Elektroniskā zvejas žurnāla atsauce (*2)
68. Iepriekšēja paziņojuma atsauce (*2)
69. Iepriekšēja paziņojuma mērķis (*2)
70. Ziņas par pēdējo piestāšanas ostu (osta, valsts un datums) (*3)
71. Pārkāpumi vai novērojumi (*2)
72. Nozvejas inspicēšana (*2)
73. Ziņas par nozveju, kas paturēta uz kuģa (pirms pārkraušanas citā kuģī) (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (*2)
74. Ziņas par saņemto nozveju (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (*2)
75. Pārkāpumi vai novērojumi (*2)
76. Inspektora piezīmes (*2)
77. Kapteiņa piezīmes (*2)
78. Veiktās darbības (*2)
79. Inspektora paraksts (*2)
80. Kapteiņa paraksts (*2)
3. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA OSTĀ VAI IZKRAUŠANAS LAIKĀ UN PIRMS PIRMĀS PĀRDOŠANAS
1. Inspekcijas pārskata atsauce ( *4 )
9. Atbildīgais inspektors (*4)
10. Valstspiederība
11. Otrais inspektors (*4)
12. Valstspiederība
21. Ziņas par fraktētāju (vārds, valstspiederība un adrese) (*4)
22. Ziņas par aģentu (vārds, valstspiederība un adrese) (*4)
23. Ziņas par kapteini (vārds, valstspiederība un adrese) (*4)
25. Zvejas žurnāls pirms ierašanās aizpildīts
26. Inspektoru identifikācija
29. Reģistrācijas apliecība (*4)
33. Papīra formā sagatavota zvejas žurnāla lapas vai lapu numurs (*4)
34. Elektroniskā zvejas žurnāla atsauce (*4)
37. Zivju tilpnes sertifikāts
38. Uzglabāšanas plāns
39. Dzesināta jūras ūdens tvertņu nepiepildītā tilpuma kalibrēšanas tabulas
40. Uz kuģa esošo svēršanas sistēmu sertifikāts
41. Dalība ražotāju organizācijā
45. Ziņas par nozveju, kas atrodas uz kuģa (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (*4) (*5)
46. Pielaide, kas piemērojama katrai sugai (*4)
47. Mazizmēra zivju atsevišķa reģistrēšana (*4)
48. Ziņas par izkrauto nozveju (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (*4) (*5)
49. Minimālais saglabāšanas references izmērs pārbaudīts (*4)
50. Marķējums
51. Svēršanas pārbaude, kastu/tvertņu skaitīšana vai pārbaude, ņemot paraugus izkraušanas laikā
52. Tilpnes pārbaude pēc iztukšošanas
53. Nozvejas svēršana izkraušanas laikā
55. Ziņas par pārkraušanu citā kuģī saistībā ar nozvejām, kas saņemtas no cita zvejas kuģa (*4) (*5)
56. Ziņas par pārkrāvēju zvejas kuģi (vārds, ārējās reģistrācijas numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs, Kopienas flotes reģistra numurs, karogs) (*4) (*5)
58. Ziņas par nozveju, kas pārkrauta citā kuģī (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals) (*4) (*5)
66. Zvejas rīka marķējums
68. Zvejas kuģa statuss RZPO apgabalā, kurā notikusi zveja vai ar to saistītas darbības (arī atrašanās NNN zvejas kuģu sarakstā) (*4) (*5)
69. Inspektora piezīmes (*4)
71. Veiktās darbības (*4)
4. MODULIS – TIRGUS/OBJEKTA INSPEKCIJA
1. Inspekcijas pārskata atsauce ( *6 )
2. Dalībvalsts un inspekcijas iestāde (*6)
3. Inspekcijas sākuma datums (*6)
4. Inspekcijas sākuma laiks (*6)
5. Inspekcijas beigu datums (*6)
6. Inspekcijas beigu laiks (*6)
7. Ostas atrašanās vieta (*6)
8. Atbildīgais inspektors (*6)
9. Valstspiederība
10. Otrais inspektors (*6)
11. Valstspiederība
12. Inspektoru identifikācija
13. Ziņas par inspicēto tirgu vai objektu (nosaukums un adrese) (*6)
14. Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (*6)
15. Ziņas par īpašnieka pārstāvi (vārds, valstspiederība un adrese) (*6)
16. Ziņas par inspicētajiem zvejas produktiem (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals, izcelsmes kuģa identifikācija) (*6)
17. Ziņas par reģistrētu pircēju, izsoļu namu vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu (vārds vai nosaukums, valstspiederība un adrese) (*6)
18. Minimālais saglabāšanas references izmērs pārbaudīts (*6)
19. Marķējums izsekojamības nolūkos (*6)
20. Kopīgi tirdzniecības standarti (*6)
21. Izmēra kategorijas
22. Svaiguma kategorijas
23. Inspicēti zvejas produkti, uz kuriem attiecas uzglabāšanas mehānisms
24. Zvejas produkti pirms pārdošanas nosvērti
25. Svēršanas sistēmas kalibrētas un aizplombētas
26. Pārkāpumi vai novērojumi (*6)
27. Ar inspicētajiem zvejas produktiem saistīto dokumentu inspicēšana (*6)
28. Izkraušanas deklarācijas dati
29. Pārņemšanas deklarācijas dati
30. Transportēšanas dokumenta dati
31. Piegādātāju rēķinu un pārdošanas zīmju dati
32. Saskaņā ar NNN zvejas regulu izdota nozvejas sertifikāta dati
33. Ziņas par importētāju (vārds, valstspiederība un adrese)
34. Pārkāpumi vai novērojumi (*6)
35. Inspektora piezīmes (*6)
36. Operatora piezīmes (*6)
37. Veiktās darbības (*6)
38. Inspektora paraksts (*6)
39. Operatora paraksts (*6)
5. MODULIS – TRANSPORTLĪDZEKĻA INSPEKCIJA
1. Inspekcijas pārskata atsauce ( *7 )
2. Dalībvalsts un inspekcijas iestāde (*)
3. Inspekcijas sākuma datums (*)
4. Inspekcijas sākuma laiks (*)
5. Inspekcijas beigu datums (*)
6. Inspekcijas beigu laiks (*)
7. Inspekcijas vieta (adrese) (*)
8. Atbildīgais inspektors (*)
9. Valstspiederība
10. Otrais inspektors (*)
11. Valstspiederība
12. Inspektoru identifikācija
13. Ziņas par inspicēto transportlīdzekli (tips un valstspiederība) (*)
14. Vilcēja identifikācija (reģistrācijas numurs) (*)
15. Piekabes identifikācija (reģistrācijas numurs) (*)
16. Ziņas par īpašnieku (vārds, valstspiederība un adrese) (*)
17. Ziņas par vadītāju (vārds, valstspiederība un adrese) (*)
18. Ar zvejas produktiem saistīto dokumentu inspicēšana (*)
19. Zvejas produkti pirms transportēšanas nosvērti (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals, izcelsmes kuģa identifikācija) (*)
20. Transportlīdzekļa galamērķis (*)
21. Transportēšanas dokumenta dati
22. Transportēšanas dokuments elektroniski nosūtīts karoga dalībvalstij
23. Izcelsmes kuģa zvejas žurnāls transportēšanas dokumentam pievienots
24. Izcelsmes kuģa zvejas žurnāls elektroniski nosūtīts karoga dalībvalstij
25. Transportēšanas dokumentam pievienoti citi nozvejas dokumenti (nozvejas sertifikāts)
26. Izkraušanas vai tirdzniecības dalībvalsts ir saņēmusi transportēšanas dokumentu pirms ierašanās
27. Izkraušanas deklarācijas dati
28. Pārņemšanas deklarācijas dati
29. Pārņemšanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas kontrolpārbaude
30. Pārdošanas zīmes vai rēķinu dati
31. Marķējums izsekojamības nolūkos
32. Kastu/tvertņu parauga svēršana
33. Svēršanas sistēmas kalibrētas un aizplombētas
34. Svēršanas datu reģistrs
35. Transportlīdzeklis vai tvertne aizplombēta
36. Ziņas par plombu norādītas transportēšanas dokumentā
37. Inspekcijas iestāde, kas uzlikusi plombas (*)
38. Plombu stāvoklis (*)
39. Pārkāpumi vai novērojumi (*)
40. Zvejas produkti, kas transportēti pirms svēršanas (suga, daudzums, izteikts produkta svarā, ietverot mazizmēra zivis, sagatavošanas veids, nozvejas apgabals, izcelsmes kuģa identifikācija) (*)
41. Transportlīdzekļa galamērķis (*)
42. Transportēšanas dokumenta dati
43. Transportēšanas dokuments elektroniski nosūtīts karoga dalībvalstij
44. Izcelsmes kuģa zvejas žurnāls transportēšanas dokumentam pievienots
45. Izcelsmes kuģa zvejas žurnāls elektroniski nosūtīts karoga dalībvalstij
46. Izkraušanas vai tirdzniecības dalībvalsts ir saņēmusi transportēšanas dokumentu pirms ierašanās
47. Izkraušanas deklarācijas dati
48. Dalībvalsts kompetentās iestādes ir novērojušas zvejas produktu svēršanu pēc ierašanās galamērķī
49. Ziņas par reģistrētu pircēju, izsoļu namu vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu (vārds vai nosaukums, valstspiederība un adrese) *
50. Transportlīdzeklis vai tvertne aizplombēta
51. Ziņas par plombu norādītas transportēšanas dokumentā
52. Inspekcijas iestāde, kas uzlikusi plombas (*)
53. Plombu stāvoklis (*)
54. Pārkāpumi vai novērojumi (*)
55. Inspektora piezīmes (*)
56. Pārvadātāja piezīmes (*)
57. Veiktās darbības (*)
58. Inspektora paraksts (*)
59. Pārvadātāja paraksts (*)
XXVIII PIELIKUMS
ZVEJAS INSPEKCIJAS LĪDZEKĻU MARĶĒJUMS
INSPEKCIJAS VIMPELIS VAI SIMBOLS
Visiem kuģiem, kurus izmanto zvejas kontroles inspekcijā un noteikumu izpildes nodrošināšanā, ir inspekcijas vimpelis vai simbols, kas ir skaidri attēlots uz izmantotā kuģa sānu bortiem tā, lai būtu viegli pamanāms. Kuģi, kurus izmanto minēto pienākumu veikšanā, izkar inspekcijas vimpeli tā, lai tas vienmēr būtu skaidri redzams.
Uz kuģu sānu bortiem var būt arī attēloti vārdi “ZVEJAS INSPEKCIJA”.
XXIX PIELIKUMS
IEKĀPŠANAS TRAPU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA
1. Šā pielikuma noteikumus piemēro, lai nodrošinātu drošu un ērtu nokļūšanu uz zvejas kuģiem, uz kuriem jākāpj 1,5 m vai lielākā augstumā.
2. Nodrošina iekāpšanas trapu, kas ir piemērots, lai inspektori varētu jūrā droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā. Iekāpšanas trapu uztur tīru un labā stāvoklī.
3. Trapu novieto un nostiprina tā, lai:
a) uz tā nenokļūtu iespējamie izmetumi no zvejas kuģa;
b) tas atrastos kuģa korpusa paralēlo sienu laukumā un, ciktāl iespējams, zvejas kuģa garuma vidū;
c) visi pakāpieni stingri balstītos pret zvejas kuģa bortu.
4. Iekāpšanas trapa pakāpieni ir:
a) no lapkoku koksnes vai cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, izgatavoti no viena gabala bez zariem; četri apakšējie pakāpieni var būt izgatavoti no pietiekami izturīgas un stingras gumijas vai cita piemērota materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām;
b) ar faktiski neslidenu virsmu;
c) vismaz 480 mm gari, 115 mm plati un 23 cm biezi, neskaitot pretslīdes ierīces vai rievojumu;
d) izvietoti vienādā attālumā ne tuvāk par 300 mm un ne tālāk par 380 mm viens no otra;
e) nostiprināti tā, lai saglabātu horizontālu stāvokli.
5. Iekāpšanas trapam nedrīkst būt vairāk par diviem nomainītiem pakāpieniem, kas nostiprināti citādi, nekā paredzēts trapa sākotnējā konstrukcijā; šādi nostiprinātus pakāpienus pēc iespējas drīz aizstāj ar pakāpieniem, kas nostiprināti ar trapa sākotnējā konstrukcijā paredzēto metodi.
Ja kāds no nomainītajiem pakāpieniem ir piestiprināts pie iekāpšanas trapa sānu trosēm, izmantojot gropes pakāpiena malā, šīs gropes ir pakāpienu garākajās malās.
6. Trapa sānu troses ir divas Manilas kaņepāju vai līdzīga materiāla troses bez apvalka, kas novietotas katrā trapa pusē, to apkārtmērs ir ne mazāks par 60 mm; troses nav klātas ar citu materiālu, tās ir viengabala troses bez savienojumiem zemāk par augšējo pakāpienu; tuvumā un lietošanas gatavībā ir divas galvenās troses, kuras ir pienācīgi nostiprinātas pie zvejas kuģa un kuru apkārtmērs nav mazāks par 65 mm, kā arī glābšanas virve.
7. Latas no lapkoku koksnes vai cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, izgatavotas no viena gabala bez zariem un 1,8 līdz 2 m garas, piestiprina tādā attālumā citu no citas, lai nepieļautu iekāpšanas trapa sagriešanos. Zemāko latu piestiprina pie piektā pakāpiena, skaitot no trapa apakšas, un attālums starp jebkurām divām blakus latām nedrīkst būt lielāks par deviņiem pakāpieniem.
8. Nodrošina to, ka inspektori, kuri uzkāpj uz kuģa vai nokāpj no tā, var droši un ērti pārvietoties starp iekāpšanas trapa vai aizborta trapa vai citas palīgierīces augšgalu un kuģa klāju. Ja šāda pārvietošanās notiek, izmantojot vārtus margās vai margsienā, ierīko piemērotus rokturus.
9. Ja šāda pārvietošanās notiek, izmantojot margsienas trapu, tas ir droši piestiprināts pie margsienas margām vai platformas, un vietā, kur uzkāpj uz kuģa vai nokāpj no tā, ir ierīkoti divi atbalsta statņi, kuri atrodas ne tuvāk kā 0,70 m un ne tālāk kā 0,80 m viens no otra. Katrs statnis ir stingri piestiprināts pie kuģa korpusa tā, ka stiprinājumi ir statņa pamatnē vai tuvu tai un arī augstākā punktā, statņa diametrs nav mazāks par 40 mm, un tas sniedzas ne mazāk kā 1,20 m virs margsienas augšmalas.
10. Naktī nodrošina apgaismojumu, lai gan iekāpšanas traps gar sānu bortu, gan vieta, kur inspektors uzkāpj uz zvejas kuģa, būtu pietiekami apgaismoti. Tuvumā un lietošanas gatavībā ir ar pašaizdedzes uguni aprīkots glābšanas riņķis. Katram gadījumam tuvumā un lietošanas gatavībā ir sviedlīne.
11. Nodrošina to, ka iekāpšanas trapu ir iespējams izmantot abās zvejas kuģa pusēs. Atbildīgais inspektors pēc saviem ieskatiem var norādīt, kurā pusē iekāpšanas traps jānovieto.
12. Trapa uzstādīšanu un inspektora uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā pārrauga zvejas kuģa atbildīgais virsnieks.
13. Ja zvejas kuģa konstrukcijas īpatnību, piemēram, atturbrusu, dēļ kādu no šiem noteikumiem nav iespējams izpildīt, veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu inspektoru drošu uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā.
XXX PIELIKUMS
PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM PIEŠĶIRAMIE PUNKTI
|
Nr. |
Smags pārkāpums |
Punkti |
|
1. |
Nav izpildīts pienākums reģistrēt un paziņot nozveju vai ar nozveju saistītus datus, tostarp datus, kas jānosūta ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu) |
3 |
|
2. |
Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem aizliegta vai neatbilstīga zvejas rīka izmantošana (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu) |
4 |
|
3. |
Marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu) |
5 |
|
4. |
Ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu) |
5 |
|
5. |
Mazizmēra zivju iekraušana kuģī, pārkraušana citā kuģī vai izkraušana, pārkāpjot spēkā esošos tiesību aktus vai nepildot mazizmēra zivju izkraušanas pienākumu (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta i) apakšpunktu) |
5 |
|
6. |
Zvejas darbības reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas pieņemtiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta k) apakšpunktu) |
5 |
|
7. |
Zveja bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu) |
7 |
|
8. |
Zveja lieguma apgabalā vai lieguma laikā bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves, vai pārsniedzot aizliegto dziļumu (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu) |
6 |
|
9. |
Specializētā zveja krājumā, uz kuru attiecas moratorijs vai kurā aizliegts zvejot (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu) |
7 |
|
10. |
Traucēts amatpersonu darbs to uzdevuma izpildes laikā, kad tās inspicē, vai tiek ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, vai arī novērotāju darbs to uzdevuma izpildes laikā, kad tie novēro, vai tiek ievēroti Savienībā spēkā esošie noteikumi (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta h) apakšpunktu) |
7 |
|
11. |
Pārkraušana citā kuģī vai dalība kopīgās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir noteikti kā NNN zvejā iesaistījušies kuģi, jo īpaši tie, kas iekļauti Savienības NNN zvejas kuģu sarakstā vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidotā NNN zvejas kuģu sarakstā, vai arī palīdzība šādiem kuģiem vai to apgāde (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta j) apakšpunktu) |
7 |
|
12. |
Izmantots zvejas kuģis bez valstspiederības, kurš saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzskatāms par kuģi bez valstspiederības (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta l) apakšpunktu) |
7 |
▼M1 —————
XXXII PIELIKUMS
PAPILDU DATI APSTIPRINĀŠANAS SISTĒMAS VAJADZĪBĀM
|
|
Datu elements |
Kods |
Saturs |
Obligāts (C)/fakultatīvs (O) |
|
1. |
Darbības noteikumi |
BUS |
Darbības noteikumi, kuros definēts, kādas apstiprināšanas veic apstiprināšanas sistēmā |
|
|
2. |
Darbības noteikuma identifikators |
BR |
Katra pārbaudes, apstiprināšanas, kontroles u. c. veida unikāls kods |
C |
|
3. |
Primārā datu kopa |
D1 |
Norāda, kura datu kopa tiek apstiprināta |
C |
|
4. |
Sekundārā datu kopa |
D2 |
Norāda ar kuru(-ām) datu kopu(-ām) ir apstiprināta primārā datu kopa |
C |
|
5. |
Atsauce uz ES tiesību aktiem |
LE |
Atsauce uz piemērojamo regulu un pantiem |
C |
|
6. |
Juridiskās prasības |
RQ |
Īss juridisko prasību kopsavilkums |
C |
|
7. |
Apstiprināšanas specifikācijas |
VS |
Detalizētas norādes par to, kas tiek apstiprināts |
C |
|
8. |
Apstiprināšanā atklātās nesakritības |
INC |
Apstiprināšanas procedūras rezultātā atklātās nesakritības |
|
|
9. |
Tā ieraksta numurs, kurā atklāta nesakritība |
RN |
Nesakritības unikāls identifikators vai ieraksta numurs |
C |
|
10. |
Darbības noteikuma identifikators |
BR |
Katra pārbaudes, apstiprināšanas, kontroles u. c. veida unikāls kods |
C |
|
11. |
Apstiprinātā ieraksta Nr. |
RV |
Apstiprinātā primārās datus kopas ieraksta unikāls identifikators vai ieraksta numurs |
C |
|
12. |
Nesakritības veids |
IY |
Atklātās nesakritības veids |
C |
|
13. |
Nesakritības vērtība |
IV |
Atklātās nesakritības vērtība/atšķirība/lielums (attiecīgā gadījumā) |
CIF |
|
14. |
Sākotnējā vērtība |
OR |
Sākotnējā vērtība pirms labošanas |
C |
|
15. |
Turpmākie pasākumi |
FU |
Skaidrojums, kāpēc dati nesakrīt, un veiktie turpmākie pasākumi |
O |
|
16. |
Turpmāko pasākumu rezultāti |
FR |
Nesakritības labotā vērtība |
CIF |
|
17. |
Turpmāko pasākumu statuss |
FX |
Norāde, vai turpmākie pasākumi ir pabeigti vai vēl notiek |
CIF |
|
18. |
Turpmāko pasākumu pabeigšanas datums |
FD |
Datums, kurā jautājums ir pilnībā atrisināts vai ir kļuvis zināms pārkāpumu procedūras rezultāts |
CIF |
|
19. |
Pārkāpumu procedūra |
IP |
Atsauce uz attiecīgo pārkāpumu procedūru vai iestāžu veikto tiesisko darbību (attiecīgā gadījumā) |
CIF |
|
20. |
Informācija par apstiprināšanu |
VAL |
Konkrēta elementa un darbības noteikuma apstiprināšanas informācija. Izmanto kā apstiprinātā elementa apakšelementu |
|
|
21. |
Apstiprināšanas datums |
VD |
Apstiprināšanas datums |
C |
|
22. |
Atsauce uz nesakritību |
RI |
Nesakritības unikāls identifikators vai ieraksta numurs |
CIF |
|
23. |
VMS dati |
VMS |
Atrašanās vietas dati, kas saņemti no kuģu satelītnovērošanas sistēmas |
|
|
24. |
Reģistrācijas valsts |
FS |
Karoga valsts, kurā kuģis reģistrēts. ISO trīsburtu valsts kods |
C |
|
25. |
Kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (KFR) |
IR |
Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars |
C |
|
26. |
Starptautiskais radio izsaukuma signāls |
RC |
Starptautiskais radio izsaukuma signāls, ja KFR ir novecojis vai tā nav |
CIF |
|
27. |
Kuģa vārds |
NA |
Kuģa vārds |
O |
|
28. |
Reisa numurs |
TN |
Zvejas reisa kārtas numurs |
C |
|
29. |
Ieraksta numurs |
RN |
Katram ierakstam piešķirts unikāls kārtas numurs |
C |
|
30. |
Datums un laiks |
DT |
Pārraides datums un laiks |
C |
|
31. |
Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija |
POS |
Izmešanas vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) |
C |
|
32. |
Ātrums |
SP |
Kuģa ātrums mezglos (nn, n) |
C |
|
33. |
Kurss |
CO |
Kuģa kurss grādos (0–360) |
C |
|
34. |
Datums un laiks, kad iestāde saņēmusi ziņojumi |
DR |
Datums un laiks, kad iestāde reģistrējusi ziņojumu |
C |
|
35. |
Manuāls ziņojums |
MA |
Norāda, vai dati ir saņemti elektroniski vai ievadīti manuāli (Y/N) |
C |
|
36. |
Manuālā datu ieraksta datums un laiks |
DM |
Datums un laiks, kad veikts manuāla datu ievadīšana datubāzē (ja dati ievadīti manuāli) |
CIF |
XXXIII PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS
1. Iestādes, kas ir atbildīgas par zvejas licenču un atļauju izdošanu (Kontroles regulas 115. panta a) punkts):
a) iestādes nosaukums;
b) pilna pasta adrese;
c) fiziskā adrese (ja atšķiras no pasta adreses);
d) tālruņa numurs;
e) faksa numurs;
f) e-pasta adrese;
g) tīmekļa vietnes URL.
2. Pārkraušanai citā kuģī apstiprināto ostu saraksts (Kontroles regulas 115. panta b) punkts), kurā norādīts:
a) ostas nosaukums;
b) ostas kods saskaņā ar UN/LOCODE sistēmu;
c) ostas atrašanās vietas koordinātas;
d) darba laiks;
e) pārkraušanas vietu adrese vai apraksts.
3. Daudzgadu plānā minēto apstiprināto ostu saraksts (Kontroles regulas 115. panta c) punkts), kurā norādīts:
a) ostas nosaukums;
b) ostas kods saskaņā ar UN/LOCODE sistēmu;
c) ostas atrašanās vietas koordinātas;
d) darba laiks;
e) izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas vietu adrese vai apraksts;
f) saistītie nosacījumi par daudzgadu plānā ietverto sugu daudzumu reģistrēšanu un paziņošanu attiecībā uz katru izkrāvumu.
4. Dalībvalstu noteiktie liegumi reāllaikā (Kontroles regulas 115. panta d) punkts):
a) juridiska atsauce uz lēmumu, ar ko noteikts liegums reāllaikā;
b) saraksts ar koordinātām, kuras norāda lieguma apgabala robežas;
c) sākuma datums un laiks;
d) beigu datums un laiks;
e) nosacījumi, kas attiecas uz zvejniecībām minētajā apgabalā lieguma laikā;
f) karte, kurā norādītas lieguma apgabala robežas.
5. Ziņas par kontaktpunktu zvejas žurnālu, iepriekšēju paziņojumu, pārkraušanas deklarāciju, izkraušanas deklarāciju, pārdošanas zīmju, pārņemšanas deklarāciju un transportēšanas dokumentu nosūtīšanai vai iesniegšanai (Kontroles regulas 115. panta e) punkts):
a) kontaktpunkta nosaukums;
b) pilna pasta adrese;
c) fiziskā adrese;
d) tālruņa numurs;
e) faksa numurs;
f) e-pasta adrese;
g) tīmekļa vietnes URL (attiecīgā gadījumā).
6. Komisijas noteiktie liegumi reāllaikā (Kontroles regulas 115. panta f) punkts):
a) saraksts ar koordinātām, kuras norāda lieguma apgabala robežas attiecīgās dalībvalsts ūdeņos;
b) sākuma datums un laiks;
c) beigu datums un laiks;
d) nosacījumi, kas attiecas uz zvejniecībām minētajā apgabalā lieguma laikā;
e) karte, kurā norādītas lieguma apgabala robežas.
7. Lēmums noteikt zvejas liegumu (Kontroles regulas 115. panta g) punkts):
a) atsauce uz valsts tiesību aktiem;
b) attiecīgais krājums vai krājumu grupa, kuru kvotu uzskata par pilnībā apgūtu vai maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli uzskata par sasniegtu;
c) zvejas apgabala kods;
d) sākuma datums;
e) zvejniecība vai zvejas rīku veids (attiecīgā gadījumā).
XXXIV PIELIKUMS
STANDARTA FORMA INFORMĀCIJAS APMAIŅAI PĒC PIEPRASĪJUMA SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 158. PANTU
XXXV PIELIKUMS
STANDARTA FORMA, KĀDĀ IESNIEDZAMS ADMINISTRATĪVĀ PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMS SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 161. PANTA 2. PUNKTU
XXXVI PIELIKUMS
STANDARTA FORMA, KĀDĀ SNIEDZAMA ATBILDE UZ ADMINISTRATĪVA PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMU SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 161. PANTA 3. PUNKTU
XXXVII PIELIKUMS
INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS IZMANTOJAMS PAR PAMATU 5 GADU ZIŅOJUMAM PAR KONTROLES REGULAS PIEMĒROŠANU
1. VISPĀRĪGI PRINCIPI
KOPSAVILKUMS
Kontroles regulas 5.–7. pants
2. VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI ŪDEŅIEM UN RESURSIEM
KOPSAVILKUMS
2.1. Kontroles regulas 6. pants
ZVEJAS LICENCES
— Izdoto zvejas licenču skaits
— Uz laiku apturēto zvejas licenču skaits
— Galīgi anulēto zvejas licenču skaits
— Atklāto zvejas licenču izdošanas pārkāpumu skaits
2.2. Kontroles regulas 7. pants
ZVEJAS ATĻAUJA
— Īpašas valsts līmeņa sistēmas, par kurām paziņots Komisijai
— Izdoto zvejas atļauju skaits
— Apturēto zvejas atļauju skaits
— Galīgi anulēto zvejas atļauju skaits
— Atklāto zvejas atļauju izdošanas pārkāpumu skaits
2.3. Kontroles regulas 8. pants
ZVEJAS RĪKU MARĶĒJUMS
— Atklāto pārkāpumu skaits
2.4. Kontroles regulas 9. pants
ZVEJAS KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMAS (VMS)
— To zvejas kuģu skaits, kuru lielākais garums < 12 m un > 15 m un kuros uzstādīta funkcionējoša VMS
— To zvejas kuģu skaits, kuru lielākais garums ir 15 m un vairāk un kuros uzstādīta funkcionējoša VMS
— To zvejas palīgkuģu skaits, kuros uzstādīta funkcionējoša VMS
— To zvejas kuģu skaits, kuru lielākais garums ir mazāks par 15 m un kuri atbrīvoti no prasības par VMS
— Saistībā ar ►M1 Savienības zvejas kuģiem ◄ atklāto VMS pārkāpumu skaits
— Ziņas par kompetento iestādi, kas atbild par FMC
2.5. Kontroles regulas 10. pants
AUTOMĀTISKĀS IDENTIFIKĀCIJAS SISTĒMA (AIS)
— To zvejas kuģu skaits, kuros uzstādīta AIS
— To FMC skaits, kas spēj uztvert un apstrādāt AIS ziņojumus
2.6. Kontroles regulas 11. pants
KUĢU NOTEIKŠANAS SISTĒMAS (VDS)
— To FMC skaits, kas spēj uztvert un apstrādāt VDS ziņojumus
2.7. Kontroles regulas 13. pants
JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS
— Īstenotie izmēģinājuma projekti
3. ZVEJAS KONTROLE
KOPSAVILKUMS
ZVEJAS IESPĒJU IZMANTOŠANAS KONTROLE
3.1. Kontroles regulas 14., 15. un 16. pants
ZVEJAS ŽURNĀLU UN IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA
— To zvejas kuģu skaits, kuri izmanto elektronisku zvejas žurnālu
— To zvejas kuģu skaits, kuri izmanto zvejas žurnālu papīra formā
— To zvejas kuģu skaits, kuru garums ir mazāks par 10 m un kuri izmanto zvejas žurnālu papīra formā
— Saistībā ar kuģa zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju atklāto pārkāpumu skaits
3.2. Kontroles regulas 16. un 25. pants
ZVEJAS KUĢI, UZ KURIEM NEATTIECAS PRASĪBAS PAR KUĢA ZVEJAS ŽURNĀLU UN IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU
— To zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas paraugu ņemšanas plāni
— To zvejas kuģu skaits, kuru uzraudzībai izmanto pārdošanas zīmes
— Atklāto pārkāpumu skaits
3.3. Kontroles regulas 17. pants
IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS
— FMC saņemto iepriekšējo paziņojumu skaits
— Atklāto pārkāpumu skaits
3.4. Kontroles regulas 18. pants
IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS PAR IZKRAUŠANU CITĀ DALĪBVALSTĪ
— Piekrastes dalībvalsts FMC saņemto iepriekšējo paziņojumu skaits
— Atklāto pārkāpumu skaits
3.5. Kontroles regulas 20. pants
PĀRKRAUŠANAS DARBĪBAS OSTĀS VAI PĀRKRAUŠANAS VIETĀS
— Dalībvalsts apstiprināto pārkraušanu skaits
— Atklāto pārkāpumu skaits
3.6. Kontroles regulas 21. un 22. pants
PĀRKRAUŠANAS DARBĪBAS OSTĀS VAI PĀRKRAUŠANAS VIETĀS
— No prasības atbrīvoto zvejas kuģu skaits
3.7. Kontroles regulas 26. pants
ZVEJAS PIEPŪLES UZRAUDZĪBA
— Ar zvejas piepūles ziņojumiem saistīto atklāto pārkāpumu skaits
— No zvejas piepūles režīma izslēgto kuģu skaits (pa apgabaliem)
— Ar zvejas rīka nepaziņošanu saistīto atklāto pārkāpumu skaits
3.8. Kontroles regulas 33. un 34. pants
NOZVEJAS UN ZVEJAS PIEPŪLES REĢISTRĒŠANA
— Kontroles regulas 33. panta īstenošana
— Ziņas par katru gadu nosūtītajiem paziņojumiem par zvejas aizliegumu
3.9. Kontroles regulas 35. pants
ZVEJAS AIZLIEGUMU NOTEIKŠANA
— Kontroles regulas 35. panta īstenošana
4. FLOTES PĀRVALDĪBAS KONTROLE
4.1. Kontroles regulas 38. pants
ZVEJAS KAPACITĀTE
— Atbilstība Kontroles regulas 38. panta 1. punktam
— Saskaņā ar 41. pantu veikto dzinēja jaudas verifikāciju skaits
— Atklāto pārkāpumu skaits
4.2. Kontroles regulas 42. pants
PĀRKRAUŠANA OSTĀ
— Apstiprināto pelaģisko zivju pārkrāvumu skaits
4.3. Kontroles regulas 43. pants
APSTIPRINĀTĀS OSTAS
— Atklāto pārkāpumu skaits
4.4. Kontroles regulas 44. pants
DAUDZGADU PLĀNOS IETVERTU BENTISKO SUGU NOZVEJU ATSEVIŠĶA UZGLABĀŠANA
— Atklāto pārkāpumu skaits
4.5. Kontroles regulas 46. pants
VALSTU VEIKTAS KONTROLES RĪCĪBAS PROGRAMMAS
— Ziņas par dalībvalstu izstrādātajiem plāniem
— Atklāto pārkāpumu skaits
5. TEHNISKO PASĀKUMU KONTROLE
KOPSAVILKUMS
5.1. Kontroles regulas 47. pants
— Zvejas rīku uzglabāšanā atklāto pārkāpumu skaits
5.2. Kontroles regulas 48. pants
PAZAUDĒTA ZVEJAS RĪKA ATGŪŠANA
— Atklāto pārkāpumu skaits
5.3. Kontroles regulas 49. pants
NOZVEJAS SASTĀVS
— Atklāto pārkāpumu skaits
6. ZVEJAI IEROBEŽOTO APGABALU KONTROLE
KOPSAVILKUMS
6.1. Kontroles regulas 50. pants
— Atklāto ES un trešās valsts kuģu pārkāpumu skaits
7. ZVEJAS LIEGUMI REĀLLAIKĀ
KOPSAVILKUMS
7.1. Kontroles regulas 53. pants
— Ziņas par ierosinātajiem liegumiem reāllaikā
— Atklāto pārkāpumu skaits
8. ATPŪTAS ZVEJAS KONTROLE
KOPSAVILKUMS
8.1. Kontroles regulas 55. pants
— Ar nelikumīgu tirdzniecību saistīto atklāto pārkāpumu skaits
9. TIRDZNIECĪBAS KONTROLE
KOPSAVILKUMS
9.1. Kontroles regulas 56. pants
TIRDZNIECĪBAS KONTROLES PRINCIPI
— Ziņas par īstenošanu
9.2. Kontroles regulas 57. pants
KOPĪGI TIRDZNIECĪBAS STANDARTI
— Atklāto pārkāpumu skaits
9.3. Kontroles regulas 58. pants
IZSEKOJAMĪBA
— Īstenošanas gaita
— Atklāto pārkāpumu skaits
9.4. Kontroles regulas 59. pants
PIRMĀ PĀRDOŠANA
— Reģistrētu pircēju, reģistrētu izsoļu namu vai citu par zvejas produktu pirmo pārdošanu atbildīgo struktūru vai personu skaits
— Atklāto pārkāpumu skaits
9.5. Kontroles regulas 60. pants
SVĒRŠANA
— Ar svēršanu vai izkraušanu saistīto paraugu ņemšanas plānu skaits
— To zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts svēršanu veikt jūrā
— Pārkāpumu skaits
9.6. Kontroles regulas 61. pants
SVĒRŠANA PĒC TRANSPORTĒŠANAS
— Ar svēršanu pēc transportēšanas saistīto kontroles plānu skaits
— Ar citām dalībvalstīm kopīgo kontroles programmu skaits, kas attiecas uz transportēšanu pirms svēršanas
— Atklāto pārkāpumu skaits
9.7. Kontroles regulas 62. pants
PĀRDOŠANAS ZĪMJU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA
— Elektroniski iesniegto pārdošanas zīmju skaits
— Piešķirtie atbrīvojumi no prasības par pārdošanas zīmēm (skaits)
— Atklāto pārkāpumu skaits
9.8. Kontroles regulas 66. pants
PĀRŅEMŠANAS DEKLARĀCIJAS
— Atklāto pārkāpumu skaits
9.9. Kontroles regulas 68. pants
TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA
— Īstenošanas gaita
— Atklāto pārkāpumu skaits
10. RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS UN CENAS UN INTERVENCE
KOPSAVILKUMS
10.1. Kontroles regulas 69. pants
RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJU UZRAUDZĪBA
— Veikto pārbaužu skaits
— Atklāto Regulas (EK) Nr. 104/2000 noteikumu pārkāpumu skaits
10.2. Kontroles regulas 70. pants
CENU NOTEIKŠANAS UN INTERVENCES PASĀKUMU UZRAUDZĪBA
— Cenu un intervences pasākumu pārbaužu skaits
— Atklāto pārkāpumu skaits
11. PĀRRAUDZĪBA
KOPSAVILKUMS
11.1. Kontroles regulas 71. pants
KUĢU NOVĒROŠANAS GADĪJUMI UN NOTEIKŠANA JŪRĀ
— Sagatavoto ziņojumu skaits
— Saņemto ziņojumu skaits
— Atklāto pārkāpumu skaits
11.2. Kontroles regulas 73. pants
KONTROLES NOVĒROTĀJI
— Izveidoto kontroles novērotāju sistēmu skaits
— Saņemto kontroles novērotāju ziņojumu skaits
— Paziņoto pārkāpumu skaits
12. INSPEKCIJA UN NOTEIKUMU IZPILDE
KOPSAVILKUMS
12.1. Kontroles regulas 74. un 76. pants
INSPEKCIJU VEIKŠANA
— Pilnas/nepilnas slodzes zvejas inspektoru skaits
— Pilnas/nepilnas slodzes zvejas inspektoru darbalaika procentuālā daļa, kas patērēta zvejas kontrolei un inspekcijai
— Pilnas/nepilnas slodzes inspektoru veikto inspekciju skaits (pa inspekciju veidiem)
— Pilnas/nepilnas slodzes inspektoru atklāto pārkāpumu skaits
12.2. INSPEKCIJAS RESURSI: KUĢI
— ES līdzfinansētu specializēto inspekcijas kuģu skaits un kopējais jūrā pavadīto patrulēšanas dienu skaits gadā
— ES nelīdzfinansētu specializēto inspekcijas kuģu skaits un kopējais jūrā pavadīto patrulēšanas dienu skaits gadā
— Kopējā darbības laika procentuālā daļa, ko zvejas kontrolei patērējuši ES līdzfinansēti specializētie inspekcijas kuģi
— Kopējā darbības laika procentuālā daļa, ko zvejas kontrolei patērējuši ES nelīdzfinansēti specializētie inspekcijas kuģi
— Kopējā darbības laika procentuālā daļa, ko zvejas kontrolei patērējuši visi specializētie inspekcijas kuģi
— Kopējā darbalaika procentuālā daļa, ko zvejas kontrolei patērējuši ES līdzfinansēti specializētie inspekcijas kuģi
— Nespecializēto inspekcijas kuģu skaits un kopējais jūrā pavadīto patrulēšanas dienu skaits gadā
— Zvejas kontrolei patērētā laika procentuālā daļa
— Visu kuģu jūrā pavadīto dienu kopējais skaits
12.3. INSPICĒŠANAS DARBĪBA: JŪRĀ
— Visu katras dalībvalsts zvejas kuģu inspicēšanu skaits jūrā
— Uz jūras atklāto pārkāpumu skaits (norādīt dalībvalsti)
— Trešās valsts zvejas kuģu inspicēšanu skaits jūrā (norādīt trešo valsti)
— Uz zvejas palīgkuģiem atklāto pārkāpumu skaits
12.4. INSPEKCIJAS RESURSI: PĀRRAUDZĪBAS GAISA KUĢI
— Zvejas kontrolei atvēlēto pārraudzības gaisa kuģu skaits un kopējais stundu skaits, kas patērēts zvejas kontrolei un pārraudzībai
— Zvejas kontrolei un pārraudzībai patērētā darbības laika procentuālā daļa
— Atklāto pārkāpumu skaits
12.5. PASĀKUMI PĒC INSPEKCIJAS UN ATKLĀTIEM PĀRKĀPUMIEM
— Zvejas kontroles un pārraudzības datubāzē ievadīto pārraudzības ziņojumu skaits
— Zvejas kontroles un pārraudzības datubāzē ievadīto inspekcijas ziņojumu skaits
— Soda punktu piešķiršanas gadījumu skaits
— Citai dalībvalstij nodoto tiesvedības gadījumu skaits
— To pārkāpumu skaits, ko Kopienas inspektori atklājuši dalībvalsts jurisdikcijā
12.6. Kontroles regulas 75. pants
OPERATORA PIENĀKUMI
— Atklāto pārkāpumu skaits
12.7. Kontroles regulas 79. pants
SAVIENĪBAS INSPEKTORI
— Dalībvalsts jurisdikcijā īstenoto kopīgas izvietošanas plānu skaits
— Kopīgas izvietošanas plānu īstenošanas laikā atklāto pārkāpumu skaits
12.8. Kontroles regulas 80., 81., 82., 83. un 84. pants
ZVEJAS KUĢU INSPEKCIJAS ĀRPUS INSPICĒJOŠĀS DALĪBVALSTS ŪDEŅIEM
— Inspekciju skaits
— Atklāto pārkāpumu skaits
12.9. Kontroles regulas 85. un 86. pants
TIESVEDĪBA SAISTĪBĀ AR INSPEKCIJU GAITĀ ATKLĀTIEM PĀRKĀPUMIEM
— Inspekciju skaits
— Pārkāpumu skaits
— Karoga valstij nodoto tiesvedības gadījumu skaits
— Savienības inspektoru veikto inspekciju skaits
13. NOTEIKUMU IZPILDE
KOPSAVILKUMS
Kontroles regulas 89., 90. un 91. pants
PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU NOTEIKUMU IZPILDI
— Īstenošanas gaita
13.1. Kontroles regulas 92. pants
SODA PUNKTU SISTĒMA
— Atklāto smago pārkāpumu skaits
— To gadījumu skaits, kad soda punkti piešķirti licences turētājam
— Zvejas kuģu kapteiņiem piemērojamās soda punktu sistēmas īstenošana
13.2. Kontroles regulas 93. pants
PĀRKĀPUMU VALSTS REĢISTRS
— Īstenošanas gaita
14. KONTROLES PROGRAMMAS
14.1. Kontroles regulas 94. pants
KOPĪGAS KONTROLES PROGRAMMAS
— Īstenoto kopīgo kontroles programmu skaits
14.2. Kontroles regulas 95. pants
ĪPAŠAS KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMAS
— Īstenoto īpašo kontroles un inspekcijas programmu skaits
15. DATI UN INFORMĀCIJA
DATU ANALĪZE UN REVĪZIJA
15.1. Kontroles regulas 109.–116. pants
— Kopsavilkums par īstenošanas gaitu
16. ĪSTENOŠANA
16.1. Kontroles regulas 117. un 118. pants
ADMINISTRATĪVĀ UN SAVSTARPĒJĀ SADARBĪBA
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
( 2 ) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.
( 3 ) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.
( 4 ) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.
( 5 ) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.
( 6 ) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) un Komisijas 2014. gada 16. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1101/2014, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 312, 31.10.2014., 1. lpp.).
( 7 ) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.
( 8 ) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
( 11 ) Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
( 12 ) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
( 13 ) Komisijas 2003. gada 30. decembra Regula (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
( 15 ) Šo informāciju zvejas licencē norāda tikai tad, kad kuģis ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā saskaņā Komisijas Regulu (EK) Nr. 26/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).
( 16 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 26/2004.
( 17 ) Kuģiem, kuriem ir vārds.
( 18 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 26/2004 attiecībā uz kuģiem, kam jābūt IRCS.
( 19 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2930/86.
( 20 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2930/86. Šo informāciju zvejas licencē norāda tikai tad, kad kuģis ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā saskaņā Regulu (EK) Nr. 26/2004.
( 21 ) Saskaņā ar Starptautisko Zvejas rīku statistisko standartklasifikāciju (ISSCFCG).
( 22 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 26/2004.
( 23 ) Kuģiem, kuriem ir vārds.
( 24 ) Zvejas kuģiem, kas piepūles zonā uzturas ne tālāk par piecām jūras jūdzēm no līnijas, kas norobežo divas piepūles zonas, pirmā ieiešanas reize un pēdējā iziešanas reize jāreģistrē 24 stundu laikā.
( 25 ) OV L 41, 16.2.2010., 8. lpp.
( *1 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.
( *2 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.
( *3 ) Papildu informācija inspekcijai, ko veic ostas valsts kontroles satvarā.
( *4 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.
( *5 ) Papildu informācija inspekcijai, ko veic ostas valsts kontroles satvarā.
( *6 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.
( *7 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.