02011R0305 — LV — 16.07.2021 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 305/2011

(2011. gada 9. marts),

ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 088, 4.4.2011., 5. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 568/2014 (2014. gada 18. februāris),

  L 157

76

27.5.2014

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 574/2014 (2014. gada 21. februāris),

  L 159

41

28.5.2014

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs)

  L 169

1

25.6.2019


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 103, 12.4.2013, lpp 10 (305/2011)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 305/2011

(2011. gada 9. marts),

ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I

NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz nosacījumus tam, kā būvizstrādājumus laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū, nosakot saskaņotus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanas noteikumus attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem un par CE zīmes izmantošanu uz šiem izstrādājumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1) 

“būvizstrādājums” ir jebkurš izstrādājums vai komplekts, kurš ir ražots un laists tirgū, lai to stacionāri iekļautu būvēs vai to daļās, un kura ekspluatācija ietekmē būves ekspluatācijas īpašības attiecībā uz būvēm noteiktajām pamatprasībām;

2) 

“komplekts” ir būvizstrādājums, ko viens un tas pats ražotājs laidis tirgū kā vismaz divas atsevišķas sastāvdaļas, kuras ir jāsavieno, lai tās varētu iekļaut būvēs;

3) 

“būves” ir ēkas un inženierbūves;

4) 

“būtiski raksturlielumi” ir tie būvizstrādājumu raksturlielumi, kas attiecas uz būvēm noteiktajām pamatprasībām;

5) 

“būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības” ir tā veiktspēja attiecībā uz būtiskiem raksturlielumiem, kuri izteikti līmeņa vai klases veidā vai arī aprakstā;

6) 

“līmenis” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējuma rezultāts attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas izteikts kā skaitliska vērtība;

7) 

“klase” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību līmeņu amplitūda, kuru ierobežo minimālā un maksimālā vērtība;

8) 

“robežvērtības līmenis” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību būtiska raksturlieluma minimālā vai maksimālā vērtība;

9) 

“ražojuma tips” ir raksturīgs ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu kopums saistībā ar būtiskiem raksturlielumiem tādam būvizstrādājumam, kas ražots, izmantojot noteiktu izejvielu kombināciju vai citus konkrētus ražošanas procesa elementus;

10) 

“saskaņotas tehniskās specifikācijas” ir saskaņoti standarti un Eiropas novērtējuma dokumenti;

11) 

“saskaņotais standarts” ir standarts, ko, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu un saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu, ir pieņēmusi viena no minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām Eiropas standartizācijas iestādēm;

12) 

“Eiropas novērtējuma dokuments” ir dokuments, kuru ir pieņēmusi TNI organizācija ar mērķi izdot Eiropas tehniskos novērtējumus;

13) 

“Eiropas tehniskais novērtējums” ir dokumentārs būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējums saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas atbilst attiecīgajam Eiropas novērtējuma dokumentam;

14) 

“paredzētais izmantojums” ir paredzētais būvizstrādājuma izmantojums, kas noteikts piemērojamās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās;

15) 

“īpaša tehniskā dokumentācija” ir dokumentācija, ar ko pierāda, ka ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmā iekļautās metodes ir aizstātas ar citām metodēm, ja vien ar šīm citām metodēm iegūtie rezultāti atbilst rezultātiem, kas iegūti, izmantojot attiecīgā saskaņotā standarta testa metodes;

16) 

“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu būvizstrādājumu izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

17) 

“laist tirgū” ir būvizstrādājumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

18) 

“uzņēmējs” ir ražotājs, importētājs, izplatītājs vai pilnvarotais pārstāvis;

19) 

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo būvizstrādājumu vai kas projektējusi vai ražojusi šādu būvizstrādājumu un tirgo šo izstrādājumu ar savu vārdu vai preču zīmi;

20) 

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ne ražotājs, ne importētājs un kas būvizstrādājumu dara pieejamu tirgū;

21) 

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kādas trešās valsts būvizstrādājumu laiž Savienības tirgū;

22) 

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

23) 

“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka būvizstrādājums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

24) 

“atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ būvizstrādājumu, kurš jau darīts pieejams tiešajam lietotājam;

25) 

“akreditācija” lietota Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpratnē;

26) 

“ražošanas procesa kontrole” ir pastāvīga dokumentēta iekšējā ražošanas kontrole ražotnē atbilstoši attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām;

27) 

“mikrouzņēmums” ir mikrouzņēmums, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju ( 1 );

28) 

“aprites cikls” ir secīgi un saistīti būvizstrādājuma aprites posmi, sākot ar izejvielu iegādi vai ieguvi no dabas resursiem līdz galīgai iznīcināšanai.

3. pants

Pamatprasības būvēm un būvizstrādājumu būtiski raksturlielumi

1.  
Pamatprasības būvēm, kas izklāstītas I pielikumā, ir pamats, izstrādājot standartizācijas mandātus un saskaņotās tehniskās specifikācijas.
2.  
Būvizstrādājumu būtiskie raksturlielumi ir ietverti saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, kas ir saistītas ar pamatprasībām būvēm.
3.  
Konkrētām būvizstrādājumu saimēm, uz kurām attiecas saskaņots standarts, Komisija – ja tas vajadzīgs un saistīts ar būvizstrādājumu paredzēto izmantojumu, kas definēts saskaņotajos standartos, – ar deleģētiem aktiem nosaka tos būtiskos raksturlielumus, kuriem, laižot izstrādājumu tirgū, ražotājs deklarē izstrādājuma ekspluatācijas īpašības.

Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar 60. pantu ar deleģētiem aktiem nosaka arī ekspluatācijas īpašību robežvērtības līmeņus saistībā ar deklarējamiem būtiskiem raksturlielumiem.



II

NODAĻA

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA UN CE ZĪME

4. pants

Ekspluatācijas īpašību deklarācija

1.  
Ja uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts vai tas atbilst Eiropas tehniskajam novērtējumam, kas tam izdots, ražotājs, laižot šo izstrādājumu tirgū, izstrādā ekspluatācijas īpašību deklarāciju.
2.  
Ja uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts vai tas atbilst Eiropas tehniskajam novērtējumam, kas tam izdots, jebkāda veida informāciju par izstrādājuma ekspluatācijas īpašībām saistībā ar tā būtiskiem raksturlielumiem – kā noteikts piemērojamās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās – var sniegt tikai tad, ja tā iekļauta un precizēta ekspluatācijas īpašību deklarācijā, izņemot gadījumus, kad ekspluatācijas īpašību deklarācija nav sagatavota saskaņā ar 5. pantu.
3.  
Izstrādājot ekspluatācijas īpašību deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par būvizstrādājuma atbilstību šīm deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Ja nav objektīvu pazīmju par pretējo, dalībvalstis ražotāja izstrādāto ekspluatācijas īpašību deklarāciju uzskata par pareizu un uzticamu.

5. pants

Atkāpes no ekspluatācijas īpašību deklarācijas izstrādes

Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta un ja nepastāv Savienības vai valstu līmeņa noteikumi par būtisko raksturlielumu deklarēšanu attiecībā uz to, kur būvizstrādājumus paredzēts izmantot, ražotāji, laižot tirgū būvizstrādājumu, uz ko attiecas saskaņots standarts, var nesagatavot ekspluatācijas īpašību deklarāciju būvizstrādājumiem, ja:

a) 

būvizstrādājums ir izgatavots individuāli vai pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāts vienā identificētā būvē, un to darījis ražotājs, kas ir atbildīgs par izstrādājuma drošu iekļaušanu būvē atbilstīgi piemērojamiem valstu noteikumiem, un atbildību uzņemoties tiem, kas atbild par būvdarbu drošu izpildi un kuri izvirzīti saskaņā ar attiecīgiem valstu noteikumiem;

b) 

būvizstrādājums ir izgatavots būvlaukumā, lai to iekļautu attiecīgajā būvē atbilstīgi piemērojamiem valstu noteikumiem un atbildību uzņemoties tiem, kas atbild par būvdarbu drošu izpildi un kuri izvirzīti saskaņā ar attiecīgiem valstu noteikumiem; vai

c) 

būvizstrādājums ir izgatavots tradicionāli vai veidā, kas atbilst noteikumiem par kultūras mantojuma saglabāšanu, un neindustriālā procesā, jo īpaši, lai adekvāti atjaunotu būves, kas ir oficiāli aizsargātas kā daļa no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras vai vēsturiskās vērtības dēļ, atbilstīgi piemērojamiem valstu noteikumiem.

6. pants

Ekspluatācijas īpašību deklarācijas saturs

1.  
Ekspluatācijas īpašību deklarācijā norāda būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz šo izstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem atbilstīgi attiecīgajām tehniskajām specifikācijām.
2.  

Ekspluatācijas īpašību deklarācijā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

a) 

atsauce uz izstrādājuma tipu, kuram ekspluatācijas īpašību deklarācija izstrādāta;

b) 

būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma vai sistēmas, kā noteikts V pielikumā;

c) 

tā saskaņotā standarta vai Eiropas tehniskā novērtējuma dokumenta atsauces numurs un izdošanas datums, kas izmantots katra būtiskā raksturlieluma novērtējumā;

d) 

vajadzības gadījumā – izmantotās speciālās tehniskās dokumentācijas atsauces numurs un prasības, kurām – atbilstoši ražotāja paziņotajam – izstrādājums atbilst.

3.  

Papildus ekspluatācijas īpašību deklarācijā norāda:

a) 

būvizstrādājuma paredzēto izmantojumu vai izmantojumus atbilstīgi piemērojamai saskaņotajai tehniskajai specifikācijai;

b) 

sarakstu ar būtiskiem raksturlielumiem, kas noteikti attiecīgajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā attiecībā uz deklarēto paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem;

c) 

būvizstrādājuma vismaz viena būtiska raksturlieluma ekspluatācijas īpašības, kas saistītas ar deklarēto paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem;

d) 

attiecīgā gadījumā – būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības, kas izteiktas līmeņos vai klasēs, vai aprakstā un, ja vajadzīgs, balstītas uz aprēķiniem saistībā ar būtiskajiem raksturlielumiem, kas noteikti saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

e) 

to būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašības, kuri ir saistīti ar paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem, ņemot vērā noteikumus par paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem saistībā ar to ►C1  , kur ražotājs plāno būvizstrādājumu darīt pieejamu tirgū; ◄

f) 

norādītiem būtiskiem raksturlielumiem, attiecībā uz kuriem nav deklarētas ekspluatācijas īpašības, – akronīmu “NPD” (“ekspluatācijas īpašības nav noteiktas”);

g) 

ja par konkrēto izstrādājumu ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, norāda būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības, kuras izteiktas līmeņa vai klases, vai apraksta veidā, saistībā ar visiem būtiskiem raksturlielumiem, kas ietverti attiecīgajā Eiropas tehniskajā novērtējumā.

4.  
Ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādā, izmantojot III pielikumā pievienoto modeli.
5.  
Informāciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantā vai attiecīgi 33. pantā, iesniedz kopā ar ekspluatācijas īpašību deklarāciju.

7. pants

Ekspluatācijas īpašību deklarācijas sniegšana

▼C1

1.  
Visiem ražojumiem, ko dara pieejamus tirgū, ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju iesniedz vai nu papīra formātā, vai elektroniski.

▼B

Taču, ja vienam izmantotājam piegādā izstrādājuma partiju, tai var pievienot tikai vienu ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju papīra formātā vai elektroniskā veidā.

2.  
Ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju papīra formātā saņēmējam piegādā, ja viņš to pieprasa.
3.  
Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju var darīt pieejamu tīmekļa vietnē saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija paredz ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 60. pantu. Šie noteikumi inter alia nodrošina, ka ekspluatācijas īpašību deklarācija ir pieejama vismaz tādā laikposmā, kas paredzēts 11. panta 2. punktā.
4.  
Ekspluatācijas īpašību deklarāciju sniedz tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā izstrādājums ir darīts pieejams.

8. pants

Vispārējie principi un CE zīmes izmantojums

1.  
Uz CE zīmi attiecina vispārējos principus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.
2.  
CE zīmi uzliek tiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar 4. un 6. pantu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju.

Ja ražotājs nav izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju saskaņā ar 4. un 6. pantu, CE zīmi uzlikt nedrīkst.

Uzliekot CE zīmi vai nodrošinot tās uzlikšanu, ražotāji norāda, ka viņi uzņemas atbildību par attiecīgā būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, kā arī par atbilstību visām piemērojamām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un citos attiecīgos Savienības saskaņošanas tiesību aktos par tās uzlikšanu.

Citos attiecīgos Savienības tiesību aktos par saskaņošanu paredzētie noteikumi par CE zīmes uzlikšanu tiek piemēroti, neskarot šo punktu.

3.  
Būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņoti standarti vai kuriem ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, CE zīme ir vienīgais marķējums, kas apliecina būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām saistībā ar tā būtiskiem raksturlielumiem, uz kuriem attiecas minētais saskaņotais standarts vai Eiropas tehniskais novērtējums.

Šai saistībā dalībvalstis neievieš nekādas atsauces vai atceļ valstu pasākumos paredzētās atsauces par marķējumu, ar ko apliecina atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām saistībā ar tā būtiskiem raksturlielumiem, uz ko attiecas šis saskaņotais tehniskais standarts, – izņemot CE zīmi.

4.  
Dalībvalsts neaizliedz un nekavē savā teritorijā vai tās atbildības robežās darīt pieejamus tirgū vai izmantot būvizstrādājumus ar CE zīmi, ja deklarētās ekspluatācijas īpašības atbilst šādas izmantošanas prasībām konkrētajā dalībvalstī.
5.  
Dalībvalsts nodrošina, ka būvizstrādājumu ar CE zīmi izmantošanu nekavē noteikumi vai nosacījumi, ko noteikušas valsts iestādes vai privātās iestādes, kas darbojas kā valsts uzņēmums vai valsts iestāde un izmanto savu monopolstāvokli vai valsts pilnvaru, ja deklarētās ekspluatācijas īpašības atbilst šādas izmantošanas prasībām konkrētajā dalībvalstī.
6.  
Metodes, ko dalībvalstis izmanto prasībās būvēm, kā arī citi valsts noteikumi saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem atbilst saskaņotiem tehniskajiem standartiem.

9. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.  
CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek būvizstrādājumam vai iekļauj tā datu plāksnē. Ja izstrādājuma īpatnību dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams, zīmi uzliek uz iepakojuma vai pavaddokumentos.
2.  
Aiz CE zīmes norāda marķējuma pirmās uzlikšanas gada pēdējos divus ciparus, ražotāja nosaukumu un reģistrēto adresi vai identifikācijas zīmi, kas viegli un precīzi ļauj noteikt ražotāja nosaukumu un adresi, izstrādājuma tipa vienoto identifikācijas kodu, ekspluatācijas īpašību deklarācijas atsauces numuru un deklarētās ekspluatācijas īpašības līmeņu vai klašu veidā, atsauci uz piemēroto saskaņoto tehnisko specifikāciju, vajadzības gadījumā paziņotās iestādes identifikācijas numuru un paredzēto izmantojumu, kas noteikts piemērotajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā.
3.  
CE zīmi uzliek pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū. Tai var pievienot piktogrammu vai citu zīmi, kas konkrēti norāda uz kādu īpašu risku vai izmantojumu.

10. pants

Būvizstrādājumu informācijas punkti

1.  
Dalībvalstis nosaka būvizstrādājumu informācijas punktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 764/2008 9. pantu.
2.  
Regulas (EK) Nr. 764/2008 10. un 11. panta noteikumi attiecas uz būvizstrādājumu informācijas punktiem.
3.  
Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 764/2008 10. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem katra dalībvalsts nodrošina, lai būvizstrādājumu informācijas punkti, izmantojot skaidrus un viegli saprotamus terminus, sniegtu informāciju par noteikumiem tās teritorijā, kuru mērķis ir izpildīt pamatprasības būvēm, kas piemērojamas katra būvizstrādājuma paredzētajam izmantojumam, kā paredzēts šīs regulas 6. panta 3. punkta e) apakšpunktā.
4.  
Būvizstrādājumu informācijas punkti spēj veikt savas funkcijas tā, lai novērstu interešu konfliktus, jo īpaši attiecībā uz procedūrām, kas saistītas ar CE zīmes iegūšanu.



III

NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

11. pants

Ražotāju pienākumi

1.  
Ražotāji ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādā saskaņā ar 4. un 6. pantu un CE zīmi uzliek saskaņā ar 8. un 9. pantu.

Ražotāji kā pamatu ekspluatācijas īpašību deklarācijai sagatavo tehnisko dokumentāciju, aprakstot visus attiecīgos elementus, kas saistīti ar prasīto ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu.

2.  
Ražotāji saglabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc būvizstrādājuma laišanas tirgū.

Vajadzības gadījumā Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 60. pantu var grozīt minēto laikposmu būvizstrādājumu saimēm, pamatojoties uz paredzamo aprites ciklu vai būvizstrādājumu nozīmi būvēs.

3.  
Ražotāji nodrošina, ka ir izstrādātas procedūras, lai sērijveida izstrādājumi atbilstu deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Pienācīgi jāņem vērā attiecīgās izstrādājuma tipa izmaiņas, kā arī izmaiņas piemērojamās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību precizitātes, uzticamības un stabilitātes nodrošināšanu, ražotāji veic to būvizstrādājumu, kurus laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū, paraugu pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu izstrādājumu un atsauktu izstrādājumu reģistrēšanu, kā arī par šo uzraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

4.  
Ražotāji nodrošina to, ka uz to būvizstrādājumiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai kāds cits identifikācijas elements vai, ja izstrādājuma izmērs vai raksturs to neatļauj, – ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iesaiņojuma vai būvizstrādājumam pievienotā dokumentā.
5.  
Ražotāji uz būvizstrādājuma vai, ja tas nav iespējams, uz iesaiņojuma vai būvizstrādājumam pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kuru izmantojot var sazināties ar ražotāju.
6.  
Būvizstrādājumu darot pieejamu tirgū, ražotāji nodrošina, ka izstrādājumam ir pievienotas lietotājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.
7.  
Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu būvizstrādājuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja izstrādājums rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi būvizstrādājumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
8.  
Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām. Ražotāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas tiek veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi laiduši tirgū.

12. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.  
Ražotāji ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Tehniskās dokumentācijas izstrāde neietilpst pilnvarotā pārstāvja pilnvarā.

2.  

Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus uzdevumus:

a) 

glabāt ekspluatācijas īpašību deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama valsts uzraudzības iestādēm laikposmā, kas minēts 11. panta 2. punktā;

b) 

pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniegt iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām;

c) 

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkādos pasākumos, kas tiek veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvara.

13. pants

Importētāju pienākumi

1.  
Importētāji Savienības tirgū laiž tikai tādus būvizstrādājumus, kas atbilst piemērojamām šīs regulas prasībām.
2.  
Pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir veicis ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi. Importētāji nodrošina, ka ražotājs ir izstrādājis 11. panta 1. punkta otrajā daļā minēto tehnisko dokumentāciju un ekspluatācijas īpašību deklarāciju saskaņā ar 4. un 6. pantu. Importētāji arī nodrošina, ka izstrādājumam vajadzības gadījumā ir CE zīme un ka izstrādājumam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, un ka ražotājs ir nodrošinājis atbilstību 11. panta 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, importētājs būvizstrādājumu nelaiž tirgū, līdz tas atbilst pievienotajai ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām vai arī – līdz ekspluatācijas īpašību deklarācija ir izlabota. Turklāt, ja būvizstrādājums rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.  
Importētāji uz būvizstrādājuma vai, ja tas nav iespējams, uz iesaiņojuma vai izstrādājumam pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi.
4.  
Būvizstrādājumu darot pieejamu tirgū, importētāji nodrošina, ka izstrādājumam ir pievienotas lietotājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.
5.  
Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par būvizstrādājumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un pārējām piemērojamām šīs regulas prasībām.
6.  
Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību precizitātes, uzticamības un stabilitātes nodrošināšanu, importētāji veic to būvizstrādājumu, kurus laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū, paraugu pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu izstrādājumu un atsauktu izstrādājumu reģistrēšanu, kā arī par šo uzraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.
7.  
Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu būvizstrādājuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja izstrādājums rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi būvizstrādājumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
8.  
Importētāji 11. panta 2. punktā minētajā laikposmā saglabā ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.
9.  
Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas tiek veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi laiduši tirgū.

14. pants

Izplatītāju pienākumi

1.  
Darot būvizstrādājumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

►C1

 

2.  
Pirms būvizstrādājumu dara pieejamu tirgū, izplatītāji ◄ nodrošina, ka izstrādājumam vajadzības gadījumā ir CE zīme un tam ir pievienoti šajā regulā noteiktie dokumenti, instrukcijas un drošības informācija lietotājiem viegli saprotamā valodā, kuru nosaka attiecīgā dalībvalsts. Izplatītāji arī nodrošina, ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 11. panta 4. un 5. punkta un 13. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, ►C1  izplatītājs būvizstrādājumu nedara pieejamu tirgū, ◄ līdz tas atbilst pievienotajai ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām vai arī – līdz ekspluatācijas īpašību deklarācija ir izlabota. Turklāt, ja izstrādājums rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.  
Izplatītājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par būvizstrādājumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām.
4.  
Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums ►C1  , kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, ◄ neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai citām piemērojamām šīs regulas prasībām, nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie koriģējošie pasākumi, lai panāktu būvizstrādājuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja izstrādājums rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi izstrādājumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
5.  
Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un citām piemērojamām šīs regulas prasībām. Izplatītāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas tiek veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū.

15. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šajā regulā importētājs vai izplatītājs uzskatāms par ražotāju, un uz to attiecas 11. pantā noteiktie ražotāja pienākumi, ja tas izstrādājumus laiž tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tādējādi, ka tas ietekmē atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai.

16. pants

Uzņēmēju identifikācija

Par laikposmu, kas minēts 11. panta 2. punktā, uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc to pieprasījuma sniedz informāciju par:

a) 

jebkuru uzņēmēju, kas tiem piegādājis izstrādājumu;

b) 

jebkuru uzņēmēju, kuram tie piegādājuši izstrādājumu.



IV

NODAĻA

SASKAŅOTAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

17. pants

Saskaņotie standarti

1.  
Saskaņotos standartus pieņem Eiropas standartizācijas iestādes, kas uzskaitītas Direktīvas 98/34/EK I pielikumā, pamatojoties uz pieprasījumiem (turpmāk “mandāti”), ko Komisija izdevusi saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu pēc apspriešanās ar šīs regulas 64. pantā minēto Būvniecības pastāvīgo komiteju (turpmāk “Būvniecības pastāvīgā komiteja”).
2.  
Ja ieinteresētās personas ir iesaistītas saskaņoto standartu izstrādes procesā saskaņā ar šo pantu, Eiropas standartizācijas iestādes nodrošina, ka ieinteresēto personu dažādas kategorijas visos gadījumos tiek pārstāvētas taisnīgi un līdzsvaroti.
3.  
Saskaņotajos standartos paredz metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

Ja tas paredzēts attiecīgajā mandātā, saskaņotajā standartā par izstrādājumiem, uz kuriem standarts attiecas, ir atsauce uz paredzēto izmantojumu.

Saskaņotajos standartos – attiecīgos gadījumos un ja tas neapdraud rezultātu precizitāti, uzticamību vai stabilitāti – paredz tādas metodes būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem, kuras ir mazāk apgrūtinošas nekā testēšana.

4.  
Eiropas standartizācijas iestādes saskaņotajos standartos nosaka piemērojamo ražošanas procesa kontroli, kurā ņem vērā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas procesa specifiskos apstākļus.

Saskaņotajos standartos iekļauj tehniskas detaļas, kas vajadzīgas, lai īstenotu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu.

5.  
Komisija novērtē Eiropas standartizācijas iestāžu pieņemto saskaņoto standartu atbilstību attiecīgajiem mandātiem.

Komisija to saskaņoto standartu atsauču sarakstu, kas atbilst attiecīgajam mandātam, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Par katru sarakstā iekļauto saskaņoto standartu norāda šādu informāciju:

a) 

attiecīgā gadījumā – atsauces uz saskaņotajām tehniskajām specifikācijām, kuras tiek aizstātas;

b) 

līdzāspastāvēšanas laikposma sākuma datums;

c) 

līdzāspastāvēšanas laikposma beigu datums.

Komisija publicē visus saraksta atjauninājumus.

No līdzāspastāvēšanas laikposma sākuma datuma ir iespējams izmantot saskaņotu standartu, lai sagatavotu tāda būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz kuru standarts attiecas. Valstu standartizācijas iestādēm ir pienākums transponēt saskaņotos standartus saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK.

Neskarot 36. līdz 38. pantu, no līdzāspastāvēšanas laikposma beigu datuma saskaņotais standarts ir vienīgais līdzeklis, ko izmanto, lai izstrādātu tāda būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz kuru standarts attiecas.

Līdzāspastāvēšanas laikposma beigās savstarpēji neatbilstošos valstu standartus atceļ un dalībvalstis pārtrauc visu savstarpēji neatbilstošo valsts noteikumu spēkā esamību.

18. pants

Oficiāls iebildums pret saskaņotajiem standartiem

1.  
Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka saskaņotais standarts pilnībā neatbilst prasībām, kuras noteiktas attiecīgajā mandātā, attiecīgā dalībvalsts vai Komisija pēc apspriešanās ar Būvniecības pastāvīgo komiteju šo jautājumu līdz ar attiecīgo pamatojumu izvirza izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu. Komiteja pēc apspriešanās ar attiecīgajām Eiropas standartizācijas iestādēm nekavējoties sniedz savu atzinumu.
2.  
Ņemot vērā komitejas, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu, atzinumu, Komisija pieņem lēmumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai svītrot atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu.
3.  
Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas iestādi, kuru skar tās lēmums, un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgo saskaņoto standartu pārskatīšanu.

19. pants

Eiropas novērtējuma dokuments

1.  

Pamatojoties uz ražotāja pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam, TNI organizācija izstrādā un pieņem Eiropas novērtējuma dokumentu attiecībā uz katru būvizstrādājumu, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts un kura ekspluatācijas īpašības saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem nevar pilnībā novērtēt atbilstīgi spēkā esošajam saskaņotajam standartam, jo inter alia:

a) 

izstrādājums nav iekļauts neviena spēkā esošā saskaņotā standarta darbības jomā;

b) 

saskaņotajā standartā paredzētā novērtēšanas metode nav piemērota vismaz vienam minētā izstrādājuma būtiskajam raksturlielumam; vai

c) 

saskaņotajā standartā vismaz vienam minētā izstrādājuma būtiskajam raksturlielumam nav paredzēta novērtēšanas metode.

2.  
Eiropas novērtējuma dokumenta pieņemšanas procedūrā ievēro 20. pantā noteiktos principus, un tā atbilst 21. pantam un II pielikumam.
3.  
Komisija saskaņā ar 60. pantu var pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu II pielikumu un izveidotu papildu procedūras noteikumus Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādei un pieņemšanai.
4.  
Vajadzības gadījumā Komisija pēc apspriešanās ar Būvniecības pastāvīgo komiteju ar spēkā esošiem Eiropas novērtējuma dokumentiem pamato mandātus, kas saskaņā ar 17. panta 1. punktu jāizsniedz, lai izstrādātu saskaņotus standartus attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem izstrādājumiem.

20. pants

Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes un pieņemšanas principi

1.  

Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes un pieņemšanas procedūra:

a) 

ir pārskatāma attiecīgajam ražotājam;

b) 

nosaka attiecīgus obligātus termiņus, lai izvairītos no nepamatotiem kavējumiem;

c) 

pienācīgi ņem vērā komercnoslēpuma un konfidencialitātes aizsardzību;

d) 

ļauj piemērotā apjomā piedalīties Komisijai;

e) 

ir rentabla ražotājam; un

f) 

nodrošina pietiekamu koleģialitāti un koordināciju starp TNI, kas izvirzītas saistībā ar attiecīgo izstrādājumu.

2.  
TNI kopā ar TNI organizāciju uzņemas visas izmaksas saistībā ar Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādi un pieņemšanu.

21. pants

TNI pienākumi, saņemot pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam

1.  

TNI, kas saņem pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam, par to, vai uz būvizstrādājumu pilnībā vai daļēji attiecas saskaņotās tehniskās specifikācijas, ražotāju informē šādi:

a) 

ja uz izstrādājumu pilnībā attiecas saskaņots standarts, TNI ražotāju informē, ka saskaņā ar 19. panta 1. punktu nevar izdot Eiropas tehnisko novērtējumu;

b) 

ja uz izstrādājumu pilnībā attiecas Eiropas novērtējuma dokuments, TNI ražotāju informē, ka šo dokumentu izmantos par pamatu izdodamajam Eiropas tehniskajam novērtējumam;

c) 

ja uz izstrādājumu neattiecas vai tikai daļēji attiecas kāda saskaņota tehniska specifikācija, TNI piemēro procedūras, kas izklāstītas II pielikumā vai kas izveidotas saskaņā ar 19. panta 3. punktu.

2.  
Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, TNI informē TNI organizāciju un Komisiju par pieprasījuma saturu un atsauci uz attiecīgo Komisijas lēmumu par ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi, kuru TNI paredz izmantot attiecībā uz šo izstrādājumu, vai arī ziņo par šāda Komisijas lēmuma neesamību.
3.  
Ja Komisija uzskata, ka attiecībā uz konkrēto būvizstrādājumu nav piemērota lēmuma par ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi, piemēro 28. pantu.

22. pants

Publicēšana

Eiropas novērtējuma dokumentus, ko pieņēmusi TNI organizācija, nosūta Komisijai, kura Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē sarakstu ar atsaucēm uz galīgajiem Eiropas novērtējuma dokumentiem.

Komisija publicē visus saraksta atjauninājumus.

23. pants

Strīdu izšķiršana TNI domstarpību gadījumos

Ja paredzētajā laikā TNI nav vienojušās par Eiropas novērtējuma dokumentu, TNI organizācija šo jautājumu iesniedz Komisijai, lai tā rastu atbilstīgu risinājumu.

24. pants

Eiropas novērtējuma dokumenta saturs

1.  
Eiropas novērtējuma dokumentā iekļauj vismaz vispārēju būvizstrādājuma aprakstu, to būtisko raksturlielumu sarakstu, kuri ir nozīmīgi izstrādājuma izmantojumam, ko paredzējis ražotājs, un par kuriem ražotājs ir vienojies ar TNI organizāciju, kā arī izstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējuma metodes un kritērijus attiecībā uz šiem būtiskajiem raksturlielumiem.
2.  
Eiropas novērtējuma dokumentā nosaka piemērojamās ražošanas procesa kontroles principus, ņemot vērā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas procesa apstākļus.
3.  
Ja izstrādājuma dažu būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašības var pienācīgi novērtēt ar metodēm un kritērijiem, kas jau noteikti citās saskaņotās tehniskajās specifikācijās vai 66. panta 3. punktā minētajās pamatnostādnēs vai kas izmantoti saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu pirms 2013. gada 1. jūlija saistībā ar Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdošanu, minētās esošās metodes un kritērijus iekļauj kā Eiropas novērtējuma dokumenta daļas.

25. pants

Oficiāls iebildums pret Eiropas novērtējuma dokumentiem

1.  
Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka Eiropas novērtējuma dokuments tikai daļēji atbilst prasībām saistībā ar I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām būvēm, attiecīgā dalībvalsts vai Komisija šo jautājumu līdz ar attiecīgo pamatojumu izvirza izskatīšanai Būvniecības pastāvīgajā komitejā. Būvniecības pastāvīgā komiteja pēc apspriešanās ar TNI organizāciju nekavējoties sniedz savu atzinumu.
2.  
Ņemot vērā Būvniecības pastāvīgās komitejas atzinumu, Komisija pieņem lēmumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai svītrot atsauces uz attiecīgajiem Eiropas novērtējuma dokumentiem.
3.  
Komisija attiecīgi informē TNI organizāciju un vajadzības gadījumā pieprasa pārskatīt attiecīgo Eiropas novērtējuma dokumentu.

26. pants

Eiropas tehniskais novērtējums

1.  
Eiropas tehnisko novērtējumu izdod TNI pēc ražotāja pieprasījuma, pamatojoties uz Eiropas novērtējuma dokumentu, kas sagatavots atbilstīgi 21. pantā un II pielikumā noteiktajām procedūrām.

Ja pastāv Eiropas novērtējuma dokuments, Eiropas tehnisko novērtējumu var izdot pat gadījumā, ja ir izdots saskaņotā standarta mandāts. Šāda izdošana ir iespējama līdz pat līdzāspastāvēšanas laikposma sākumam, kā Komisija noteikusi saskaņā ar 17. panta 5. punktu.

2.  
Eiropas tehniskajā novērtējumā iekļauj deklarējamās ekspluatācijas īpašības, kuras izteiktas līmeņa vai klases, vai apraksta veidā, attiecībā uz tiem būtiskajiem raksturlielumiem, par ko saistībā ar deklarēto paredzēto izmantojumu ražotājs vienojies ar to TNI organizāciju, kura saņēmusi Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījumu, un iekļauj tehniskas detaļas, kas vajadzīgas, lai īstenotu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu.
3.  
Lai nodrošinātu šā panta vienveidīgu īstenošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Eiropas tehniskā novērtējuma formātu saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru.

27. pants

Ekspluatācijas īpašību līmeņi vai klases

1.  
Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 60. pantu, lai noteiktu ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem.
2.  
Ja Komisija ir noteikusi ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, Eiropas standartizācijas iestādes šīs klases izmanto saskaņotajos standartos. TNI organizācija attiecīgā gadījumā Eiropas novērtējuma dokumentos izmanto šīs klases.

Ja Komisija nav noteikusi ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, Eiropas standartizācijas iestādes tās var noteikt saskaņotajos standartos, pamatojoties uz pārskatīto mandātu.

3.  
Ja attiecīgās pilnvaras to paredz, Eiropas standartizācijas iestādes saskaņotajos standartos nosaka minimālo līmeni attiecībā uz būtiskajām īpašībām un vajadzības gadījumā būvizstrādājumu paredzēto izmantojumu dalībvalstīs.
4.  
Ja Eiropas standartizācijas iestādes ir noteikušas ekspluatācijas īpašību klases saskaņotajā standartā, TNI organizācija izmanto šīs klases Eiropas novērtējuma dokumentos, ja tie attiecas uz būvizstrādājumiem.

Attiecīgā gadījumā TNI organizācija ar Komisijas piekrišanu un apspriedusies ar Būvniecības pastāvīgo komiteju nosaka Eiropas novērtējuma dokumentā ekspluatācijas īpašību klases un robežvērtību līmeņus attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskajiem raksturlielumiem to paredzētajam galaizmantojumam, ko noteicis ražotājs.

5.  
Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 60. pantu, lai izstrādātu nosacījumus, ar kādiem būvizstrādājums bez testēšanas vai bez turpmākas testēšanas uzskatāms par atbilstīgu noteiktam ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei.

Ja šādus nosacījumus nav izveidojusi Komisija, tos saskaņotajos standartos var noteikt Eiropas standartizācijas iestādes, pamatojoties uz pārskatīto mandātu.

6.  
Kad Komisija saskaņā ar 1. punktu ir noteikusi klasifikācijas sistēmas, dalībvalstis vienīgi saskaņā ar minētajām klasifikācijas sistēmām var noteikt ekspluatācijas īpašību līmeņus vai klases, kas jāievēro būvizstrādājumos attiecībā uz šo izstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem.
7.  
Nosakot robežvērtību līmeņus vai ekspluatācijas īpašību klases, Eiropas standartizācijas iestādes un TNI organizācija ievēro dalībvalstu regulatīvās vajadzības.

28. pants

Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējums un pārbaude

1.  
Būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem veic saskaņā ar vienu no V pielikumā noteiktajām sistēmām.
2.  
Pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 60. pantu, Komisija nosaka un, īpaši ņemot vērā ietekmi uz cilvēku veselību un drošību un uz vidi, var pārskatīt, kuru sistēmu vai sistēmas piemērot konkrētam būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei vai noteiktam būtiskam raksturlielumam. To darot, Komisija ņem vērā arī dokumentēto pieredzi, ko valstu iestādes nosūta saistībā ar tirgus uzraudzību.

Komisija izvēlas vismazāk apgrūtinošo sistēmu vai sistēmas, kas atbilst būvēm noteikto pamatprasību izpildei.

3.  
Šādi noteiktu sistēmu vai sistēmas norāda saskaņoto standartu mandātos un saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.



V

NODAĻA

TEHNISKĀ NOVĒRTĒJUMA IESTĀDES

29. pants

TNI nozīmēšana, uzraudzība un novērtēšana

1.  
Dalībvalstis savā teritorijā var nozīmēt TNI, jo īpaši viena vai vairāku izstrādājumu jomās, kas uzskaitītas IV pielikuma 1. tabulā.

Dalībvalstis, kuras ir nozīmējušas TNI, paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai šīs TNI nosaukumu un adresi un izstrādājumu jomas, saistībā ar kurām tā ir nozīmēta.

2.  
Komisija, cenšoties panākt iespējami augstāko pārredzamības līmeni, TNI sarakstu dara publiski pieejamu elektroniski, norādot izstrādājumu jomas, saistībā ar kurām tās ir nozīmētas.

Komisija publicē visus šā saraksta atjauninājumus.

3.  
Dalībvalstis uzrauga pašu nozīmēto TNI darbību un kompetenci un novērtē tās pēc attiecīgajām IV pielikuma 2. tabulā uzskaitītajām prasībām.

Dalībvalstis informē Komisiju par savas valsts TNI novērtēšanas procedūrām, to darbības un kompetences uzraudzību, kā arī par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.

4.  
Komisija, apspriedusies ar Būvniecības pastāvīgo komiteju, pieņem pamatnostādnes par to, kā veikt TNI novērtējumu.

30. pants

TNI izvirzāmās prasības

1.  
TNI veic novērtējumu un izdod Eiropas tehnisko novērtējumu tajā izstrādājumu jomā, saistībā ar kuru tā ir nozīmēta.

TNI sava nozīmējuma ietvaros izpilda IV pielikuma 2. tabulā noteiktās prasības.

2.  
TNI publisko savu struktūrshēmu un iekšējo lēmumu pieņemšanas struktūrvienību locekļu vārdus un uzvārdus.
3.  
Ja TNI vairs neatbilst 1. punktā minētajām prasībām, dalībvalsts atsauc šīs TNI nozīmējumu attiecīgajā izstrādājumu jomā un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

31. pants

TNI koordinācija

1.  
TNI veido tehniskā novērtējuma organizāciju.
2.  
TNI organizāciju uzskata par struktūru, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs 162. panta nozīmē Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 2 ).
3.  
Sadarbības kopīgos mērķus un administratīvos un finansiālos nosacījumus attiecībā uz dotācijām, ko piešķir TNI organizācija, var noteikt partnerības pamatnolīgumos, ko paraksta Komisija un šī organizācija saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 3 ) (Finanšu regula), un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par jebkura šāda nolīguma noslēgšanu.
4.  

TNI organizācija veic vismaz šādus uzdevumus:

a) 

organizē TNI koordināciju un vajadzības gadījumā nodrošina sadarbību un apspriešanos ar citām iesaistītajām pusēm;

b) 

nodrošina, ka TNI apmainās ar paraugprakses piemēriem, lai veicinātu lielāku efektivitāti un uzlabotu pakalpojumu sniegšanu nozarei;

c) 

koordinē 21. pantā un II pielikumā izklāstītās procedūras piemērošanu, kā arī sniedz šim mērķim nepieciešamo atbalstu;

d) 

izstrādā un pieņem Eiropas novērtējuma dokumentus;

e) 

informē Komisiju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas novērtējuma dokumentu sagatavošanu un 21. pantā un II pielikumā izklāstītās procedūras jebkādu interpretācijas aspektu, un, pamatojoties uz gūto pieredzi, Komisijai ierosina uzlabojumus;

f) 

paziņo Komisijai un konkrētajai dalībvalstij par visiem novērojumiem attiecībā uz TNI, kas nepilda savus uzdevumus atbilstīgi 21. pantā un II pielikumā noteiktajai procedūrai;

g) 

nodrošina, ka pieņemtie Eiropas novērtējuma dokumenti un atsauces uz Eiropas tehniskajiem novērtējumiem ir publiski pieejamas.

Šo uzdevumu veikšanai TNI organizācijā ir sekretariāts.

5.  
Dalībvalstis nodrošina, ka TNI līdzdarbojas TNI organizācijā, sniedzot finanšu un cilvēkresursus.

32. pants

Savienības finansējums

1.  
Savienības finansējumu var piešķirt TNI organizācijai 31. panta 4. punktā norādīto darbību īstenošanai.
2.  
Gada apropriācijas 31. panta 4. punktā minētajiem uzdevumiem piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi spēkā esošai finanšu shēmai.

33. pants

Finanšu pasākumi

1.  
TNI organizācijai nodrošina Savienības finansējumu, neprasot iesniegt priekšlikumus, lai tā veiktu 31. panta 4. punktā noteiktos uzdevumus, kuriem dotācijas var piešķirt saskaņā ar Finanšu regulu.
2.  
Šīs regulas 31. panta 4. punktā minētās TNI organizācijas sekretariāta darbības var finansēt uz ekspluatācijas izdevumu dotāciju pamata. Atjaunošanas gadījumā darbības dotācijas automātiski nesamazina.
3.  
Ar dotāciju nolīgumiem var atļaut saņēmēju pieskaitāmo izmaksu segšanu pēc vienotas likmes, nepārsniedzot 10 % no darbību kopējām atbilstīgajām tiešajām izmaksām, izņemot gadījumus, kad saņēmēja netiešās izmaksas sedz ar darbības dotācijām, kuras finansē no Savienības vispārējā budžeta.

34. pants

Pārvaldība un uzraudzība

1.  
Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka 31. panta 4. punktā izklāstīto uzdevumu finansēšanai, var segt arī administratīvos izdevumus saistībā ar priekšdarbiem, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu, kas tieši nepieciešami šīs regulas mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumus, sanāksmes, informācijas un publicēšanas darbības, izdevumus, kas saistīti ar informātikas tīkliem informācijas apmaiņai, un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, ko Komisija var izmantot Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes un pieņemšanas un Eiropas tehnisko novērtējumu izdošanas darbībām.
2.  
Komisija izvērtē 31. panta 4. punktā izklāstīto uzdevumu, uz kuriem attiecas Savienības finansējums, atbilstību Savienības politikas un tiesību aktu prasībām un līdz 2017. gada 1. janvārim un pēc tam reizi četros gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šāda izvērtējuma rezultātiem.

35. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  
Komisija gādā, lai saskaņā ar šo regulu finansējamo darbību īstenošanā tiktu aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nelikumīgi izmaksātās summas, kā arī, ja tiek atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 4 ), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām ( 5 ), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 6 ).
2.  
Attiecībā uz darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais pārkāpuma jēdziens nozīmē Savienības tiesību akta pārkāpumu vai līgumsaistību pārkāpumu uzņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ, kura sekas ir vai būtu bijis kaitējums nepamatota izdevumu posteņa veidā Savienības vispārējam budžetam vai tās pārzinātajiem budžetiem.
3.  
Nolīgumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas, nosaka uzraudzību un finanšu kontroli, kas jāveic Komisijai vai tās pilnvarotai personai, kā arī revīziju, kas jāveic Revīzijas palātai un kuru vajadzības gadījumā izdara uz vietas.



VI

NODAĻA

VIENKĀRŠOTAS PROCEDŪRAS

36. pants

Atbilstīgas tehniskās dokumentācijas izmantošana

1.  

Nosakot izstrādājuma tipu, ražotājs tipa testēšanu vai tipa aprēķinu var aizstāt ar atbilstīgu tehnisko dokumentāciju, kura pierāda, ka:

a) 

viena vai vairāku būvizstrādājuma, ko ražotājs laiž tirgū, būtiska raksturlieluma dēļ tas uzskatāms par atbilstīgu noteiktam ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei bez testēšanas un aprēķina vai bez turpmākas testēšanas saskaņā ar atbilstīgajā saskaņotajā specifikācijā vai Komisijas lēmumā paredzētajiem nosacījumiem;

b) 

būvizstrādājums, uz ko attiecas saskaņots standarts un ko ražotājs laiž tirgū, ir tā paša izstrādājuma tipa kā cits būvizstrādājums, kuru ražojis cits ražotājs un kurš jau ir testēts saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto standartu. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šā cita izstrādājuma testa rezultātu. Ražotājs cita ražotāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi, ja tas ir saņēmis attiecīgā ražotāja atļauju, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precizitāti, uzticamību un stabilitāti; vai

c) 

būvizstrādājums, uz ko attiecas saskaņota tehniska specifikācija un ko ražotājs laiž tirgū, ir sistēma, ko veido sastāvdaļas, kuras ražotājs samontē, pienācīgi vadoties pēc precīzām instrukcijām, kuras sniedz sistēmu vai sastāvdaļu piegādātājs, kas šo sistēmu vai šo sastāvdaļu jau ir testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto tehnisko specifikāciju. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šīs piegādātās sistēmas vai sastāvdaļas testa rezultātu. Ražotājs cita ražotāja vai sistēmas nodrošinātāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi, ja tas ir saņēmis attiecīgā ražotāja vai sistēmas nodrošinātāja atļauju, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precizitāti, uzticamību un stabilitāti.

2.  
Ja 1. punktā minētais būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir “1+” vai “1” sistēma, kā noteikts V pielikumā, 1. punktā minēto atbilstīgo tehnisko dokumentāciju pārbauda paziņotā izstrādājumu sertifikācijas iestāde, kā minēts V pielikumā.

37. pants

Vienkāršoto procedūru izmantošana mikrouzņēmumos

Mikrouzņēmumi, kas ražo būvizstrādājumus, uz ko attiecas saskaņots standarts, tā vietā, lai izstrādājuma tipu noteiktu ar V pielikumā izklāstīto piemērojamo “3” un “4” sistēmu tipa testu, var izmantot metodes, kas atšķiras no piemērojamajā saskaņotajā standartā iekļautajām metodēm. Šie ražotāji arī var attiecināt “4” sistēmas noteikumus uz tiem būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecas “3” sistēma. Ja ražotājs izmanto šīs vienkāršotās procedūras, šim ražotājam ar īpašo tehnisko dokumentāciju jāpierāda, ka būvizstrādājums atbilst piemērojamām prasībām, un jāpierāda, ka izmantotās procedūras ir līdzvērtīgas saskaņotajos standartos paredzētajām procedūrām.

38. pants

Citas vienkāršotas procedūras

1.  
Attiecībā uz būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņots standarts un kuri ir izgatavoti individuāli vai pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāti vienā identificētā būvē, ražotājs piemērojamās sistēmas ekspluatācijas īpašību novērtējuma daļu, kā noteikts V pielikumā, var aizstāt ar īpašo tehnisko dokumentāciju, pierādot šā izstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām un to, ka izmantotās procedūras ir līdzvērtīgas saskaņotajos standartos paredzētajām procedūrām.
2.  
Ja 1. punktā minētais būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir “1+” vai “1” sistēma, kā noteikts V pielikumā, īpašo tehnisko dokumentāciju pārbauda paziņotā izstrādājumu sertifikācijas iestāde, kā minēts V pielikumā.



VII

NODAĻA

PAZIŅOJOŠĀS IESTĀDES UN PAZIŅOTĀS IESTĀDES

39. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kas pilnvarotas veikt trešo pušu uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā saskaņā ar šo regulu (turpmāk “paziņotās iestādes”).

40. pants

Paziņojošās iestādes

1.  
Dalībvalstis nozīmē paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par nepieciešamo procedūru izstrādi un veikšanu, lai novērtētu un paziņotu iestādes, kurām šīs regulas mērķiem ir tiesības veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturīguma novērtējuma un pārbaudes procesā, kā arī ir atbildīga par paziņoto iestāžu uzraudzību, tostarp par to atbilstību 43. pantam.
2.  
Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūras Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.
3.  
Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu kādai iestādei, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 41. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt tai jāveic pasākumi, lai spētu atbildēt par saistībām, kas izriet no tās darbībām.
4.  
Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās iestādes darbību.

41. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.  
Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nerastos nekādi interešu konflikti ar paziņotajām iestādēm.
2.  
Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu darbības objektivitāti un taisnīgumu.
3.  
Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par tādas iestādes paziņošanu, kura var veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes procesā, pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.
4.  
Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic paziņotās iestādes, kā arī nesniedz konsultācijas, kas saistītas ar komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.
5.  
Paziņojošā iestāde saglabā iegūtās informācijas konfidencialitāti.
6.  
Paziņojošajai iestādei ir pietiekami daudz kompetentu darbinieku uzdevumu pienācīgai izpildei.

42. pants

Dalībvalstu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajām valsts procedūrām to iestāžu novērtēšanai un paziņošanai, kurām būs atļauts veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturīguma novērtējuma un pārbaudes procesā, kā arī paziņoto iestāžu uzraudzībā, un par jebkādām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija publisko šo informāciju.

43. pants

Prasības paziņotajām iestādēm

1.  
Lai paziņoto iestādi varētu paziņot, tai jāatbilst šā panta 2. līdz 11. punktā izklāstītajām prasībām.
2.  
Paziņoto iestādi izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.
3.  
Paziņotā iestāde ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai būvizstrādājuma, kam tā veic novērtēšanu.

Iestāde, kura pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kas pārstāv uzņēmumus, kuri iesaistīti to būvizstrādājumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai apkopē, kurus tā novērtē, tiek uzskatīta par paziņoto iestādi, ja vien var pierādīt, ka tā ir neatkarīga un nepastāv interešu konflikts.

4.  
Paziņotā iestāde, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas trešās puses uzdevumiem, nav vērtējamo izstrādājumu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī to pilnvaroti pārstāvji. Tas neizslēdz novērtējamo izstrādājumu izmantošanu, kas nepieciešami paziņotās iestādes darbībai vai izstrādājumu izmantošanai personīgiem mērķiem.

Paziņotā iestāde, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par trešās puses uzdevumiem ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes procesā, nav tieši iesaistīti šo būvizstrādājumu projektēšanā, ražošanā vai būvē, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai uzturēšanā un nepārstāv puses, kas iesaistītas minētajās darbībās. Tās neuzsāk darbības, kas var būt pretrunā ar to spriedumu neatkarību un godprātību, ko prasa pienākumi, kuriem tā paziņota. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Paziņotā iestāde nodrošina, ka tās filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti un taisnīgumu, kā arī/vai pārbaudes darbības.

5.  
Paziņotā iestāde un tās darbinieki ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes trešās puses uzdevumus veic ar visaugstāko profesionālo godīgumu un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas un/vai pārbaudes darbību rezultātus, jo īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.
6.  
Paziņotā iestāde ir spējīga ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā veikt trešās puses uzdevumus, kas šai iestādei noteikti saskaņā ar V pielikumu un kā veikšanai tā ir paziņota, paziņotā iestāde šos uzdevumus veic pati vai arī tās vārdā un uz tās atbildību.

Paziņotās iestādes rīcībā vienmēr un visām ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām un būvizstrādājumu veidiem un kategorijām, būtiskajiem raksturlielumiem un uzdevumiem, attiecībā uz ko tā ir paziņota, ir:

a) 

vajadzīgie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu trešās puses ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes uzdevumus;

b) 

vajadzīgais procedūras apraksts, saskaņā ar kuru veikts ekspluatācijas īpašību novērtējums, apraksts, nodrošinot šo procedūru pārskatāmību un iespēju šīs procedūras atveidot; tai ir izstrādāta piemērota politika un procedūras, kurā uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā iestāde, ir nodalīti no pārējās darbības;

c) 

vajadzīgās procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgie uzņēmumi ražo sērijveida izstrādājumus.

Paziņotajai iestādei ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar darbībām, kurām tā ir pienācīgi paziņota, un ir tai piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.  

Personālam, kurš atbildīgs par tās darbības veikšanu, saistībā ar kuru iestāde ir paziņota, ir:

a) 

labas tehniskās un profesionālās zināšanas par visiem trešās puses uzdevumiem ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumā un pārbaudē attiecīgajā jomā, kurai iestāde ir paziņota;

b) 

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtējumu un pārbaudēm atbilstīgas pilnvaras veikt šīs darbības;

c) 

atbilstīgas zināšanas un sapratne par piemērotiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem regulas noteikumiem;

d) 

nepieciešamās spējas sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas uzrāda, ka novērtēšana un pārbaude ir veikta.

8.  
Tiek garantēta paziņotās iestādes, tās augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas veic novērtēšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem paziņotās iestādes augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.  
Paziņotā iestāde nokārto tiesisko apdrošināšanu, ja vien atbildību neuzņemas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par veikto novērtējumu un/vai pārbaudi.
10.  
Paziņotās iestādes darbinieku pienākums ir glabāt dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot V pielikumā minētos uzdevumus, izņemot attiecībās ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.
11.  
Paziņotā iestāde piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un saskaņā ar šo regulu izveidotās paziņoto iestāžu koordinācijas grupas darbībās vai nodrošina, lai tās darbinieki, kuri veic novērtēšanu, būtu informēti par tām, un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

44. pants

Atbilstības pieņēmums

Ja paziņotā iestāde, kas pilnvarojama veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā, pierāda tās atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 43. panta prasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas piemērojamie saskaņotie standarti.

45. pants

Paziņoto iestāžu filiāles un apakšuzņēmēji

1.  
Ja paziņotā iestāde slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar trešās puses uzdevumiem ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumā vai pārbaudē vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 43. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.
2.  
Paziņotā iestāde uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.
3.  
Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.
4.  
Paziņotā iestāde saglabā atbilstīgos dokumentus par ikviena apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikāciju novērtējumu un to veiktajiem uzdevumiem atbilstīgi V pielikumam, lai tos varētu uzrādīt paziņojošajai iestādei.

46. pants

Tādu iekārtu izmantošana, kas atrodas ārpus paziņotās iestādes testēšanas laboratorijas

1.  
Pēc ražotāja pieprasījuma un ja tas ir pamatots ar tehniskiem, ekonomiskiem vai apgādes apsvērumiem, paziņotās iestādes var veikt V pielikumā minētos testus attiecībā uz ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu “1+”, “1” un “3” vai uzraudzīt šādu testu veikšanu vai nu ražotāja ražotnēs, izmantojot ražotāja iekšējās laboratorijas testēšanas iekārtas, vai ar ražotāja iepriekšēju piekrišanu ārējā laboratorijā, izmantojot šīs laboratorijas testēšanas iekārtas.

Paziņotās iestādes, kas veic šādus testus, ir īpaši nozīmētas par kompetentām strādāt ārpus pašu akreditētajām testēšanas iekārtām.

2.  

Pirms šo testu veikšanas paziņotā iestāde pārbauda, vai ir izpildītas prasības saistībā ar testēšanas metodi, un novērtē, vai:

a) 

testēšanas iekārtām ir piemērota kalibrēšanas sistēma un vai ir nodrošināta mērījumu izsekojamība;

b) 

ir nodrošināta testēšanas rezultātu kvalitāte.

47. pants

Paziņojuma pieteikums

1.  
Iestāde, kas pilnvarojama veikt trešās puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā, iesniedz paziņojuma pieteikumu tās dalībvalsts paziņojošai iestādei, kurā tā ir reģistrēta.
2.  
Pieteikumam pievieno veicamo darbību aprakstu, novērtēšanas un/vai pārbaudes procedūras, par ko iestāde paziņo sevi kā kompetentu, akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, kuru izdevusi valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un kurā apstiprināts, ka šī iestāde atbilst 43. pantā noteiktajām prasībām.
3.  
Ja attiecīgajai iestādei nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 43. pantā noteiktajām prasībām.

48. pants

Paziņošanas procedūra

1.  
Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās iestādes, kas atbilst 43. pantā noteiktajām prasībām.
2.  
Tās par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, īpaši izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

Izņēmuma gadījumos, kuri minēti V pielikuma 3. punktā un kuriem nav pieejams attiecīgs elektronisks rīks, ir pieņemama paziņojuma paliekošā kopija.

3.  
Paziņojumā norāda veicamo pienākumu pilnu aprakstu, atsauci uz attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām un V pielikumā minētās sistēmas vajadzībām – būtiskos raksturlielumus, attiecībā uz kuriem iestāde ir kompetenta.

Taču atsauce uz atbilstošajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām nav prasīta V pielikuma 3. punktā noteiktajos gadījumos.

4.  
Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 47. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm visus dokumentāros pierādījumus, kas apstiprina paziņotās iestādes kompetenci un veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestāde tiks regulāri uzraudzīta un arī turpmāk atbildīs 43. pantā noteiktajām prasībām.
5.  
Attiecīgā iestāde var veikt paziņotās iestādes darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divās nedēļās pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos pēc paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas sertifikātu.

Tikai šādu iestādi uzskata par paziņotu iestādi šīs regulas vajadzībām.

6.  
Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

49. pants

Paziņoto iestāžu identifikācijas numuri un saraksti

1.  
Komisija piešķir katrai paziņotajai iestādei identifikācijas numuru.

Tai tiek piešķirts tikai viens šāds numurs arī tad, ja iestāde ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.  
Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar iestādēm, kas ir paziņotas atbilstīgi šai regulai, un tām piešķirtajiem identifikācijas numuriem un darbībām, kurām tās ir paziņotas, jo īpaši izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

Komisija nodrošina šāda saraksta atjaunināšanu.

50. pants

Izmaiņas paziņojumā

1.  
Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā iestāde vairs neatbilst 43. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā iestāde nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā attiecīgi nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.
2.  
Ja paziņojums ir atsaukts, ierobežots vai apturēts vai ja paziņotā iestāde ir beigusi darbību, attiecīgā paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes dokumenti tiek nodoti citai paziņotai iestādei vai arī pēc to pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

51. pants

Paziņoto iestāžu kompetences apšaubīšana

1.  
Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās iestādes kompetenci vai spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.
2.  
Paziņojusī dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās iestādes paziņojuma pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.
3.  
Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija ir konfidenciāla.
4.  
Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā iestāde neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, tā attiecīgi informē paziņojušo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp paziņojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

52. pants

Prasības attiecībā uz paziņoto iestāžu darbību

1.  
Paziņotās iestādes veic trešās puses uzdevumus atbilstoši V pielikumā noteiktajām ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaužu sistēmām.
2.  
Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi veic samērīgi, izvairoties no lieka apgrūtinājuma uzņēmējiem, kā arī nodrošinot pārredzamību attiecībā uz ražotāju. Paziņotās iestādes veic savu darbību, ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, izstrādājumu tehnoloģiskās sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Šādi rīkojoties, paziņotās iestādes tomēr ievēro izstrādājumam ar šo regulu noteikto stingrības pakāpi un izstrādājuma nozīmi visu pamatprasību būvēm nodrošināšanā.

3.  
Ja, veicot ražotnes un ražošanas procesa sākotnējo kontroli, paziņotā iestāde konstatē, ka ražotājs nav nodrošinājis izstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturību, tā pieprasa, lai ražotājs veic atbilstīgus koriģējošos pasākumus, un neizdod sertifikātu.
4.  
Ja, veicot uzraudzību, lai pārbaudītu ražoto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturību, paziņotā iestāde konstatē, ka būvizstrādājumam ekspluatācijas īpašības vairs nav tādas pašas kā izstrādājuma tipam, tā pieprasa, lai ražotājs veic atbilstīgus koriģējošos pasākumus, un, ja nepieciešams, atceļ vai anulē sertifikātu.
5.  
Ja netiek veikti koriģējošie pasākumi vai tie nedod vēlamo rezultātu, paziņotā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

53. pants

Informācijas sniegšanas prasība paziņotajām iestādēm

1.  

Paziņotās iestādes informē paziņojošo iestādi par:

a) 

sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, atcelšanu vai anulēšanu;

b) 

apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

c) 

informācijas par ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un/vai pārbaudes pieprasījumiem, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d) 

trešās puses uzdevumiem atbilstoši ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām, kas veikti to paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu (pēc pieprasījuma).

2.  
Paziņotās iestādes sniedz citām iestādēm, kuras paziņotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgus trešās puses uzdevumus atbilstoši ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām, kas aptver tos būvizstrādājumus, uz kuriem attiecas tā pati saskaņotā tehniskā specifikācija, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un pēc pieprasījuma arī pozitīviem šīs novērtēšanas un/vai pārbaužu rezultātiem.

54. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

55. pants

Paziņoto iestāžu koordinācija

Komisija nodrošina, ka tiek izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp iestādēm, kas paziņotas saskaņā ar 39. pantu, un ka tā pienācīgi tiek īstenota paziņoto iestāžu grupas veidā.

Dalībvalstis nodrošina, ka to paziņotās iestādes tieši vai ar nozīmētu pārstāvju palīdzību piedalās šo grupu darbā, vai nodrošina, ka paziņoto iestāžu pārstāvji par to ir informēti.



VIII

NODAĻA

TIRGUS UZRAUDZĪBA UN DROŠĪBAS PROCEDŪRAS

56. pants

Procedūra valsts līmeņa darbībām ar būvizstrādājumiem, kuri rada apdraudējumu

▼M3

1.  
Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, uz kuru attiecas saskaņots standarts vai par kuru ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, neatbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un apdraud to pamatprasību būvēm ievērošanu, uz kurām attiecas šī regula, tās veic attiecīgā izstrādājuma novērtējumu, aptverot šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

▼B

Ja šajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka būvizstrādājums neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai panāktu izstrādājuma atbilstību šīm prasībām, proti, deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktā pienācīgā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē iesaistīto paziņoto iestādi, ja ir iesaistīta paziņotā iestāde.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.  
Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar attiecīgās valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.
3.  
Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem būvizstrādājumiem, kurus minētais uzņēmējs ir darījis pieejamus tirgū Savienībā.
4.  
Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka būvizstrādājums tiek darīts pieejams valsts tirgū, vai izņemtu būvizstrādājumu no tirgus, vai to atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties par šiem pasākumiem informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.  

Šā panta 4. punktā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgā būvizstrādājuma identificēšanai, datus par būvizstrādājuma izcelsmi, neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistībā ar:

a) 

izstrādājuma neatbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām vai prasībām, kas saistītas ar to pamatprasību būvēm ievērošanu, kuras noteiktas šajā regulā;

b) 

saskaņoto tehnisko specifikāciju vai īpašās tehniskās dokumentācijas nepilnībām.

6.  
Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura procedūru uzsākusi, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā būvizstrādājuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajiem valsts pasākumiem, informē par saviem iebildumiem.
7.  
Ja piecpadsmit darbdienās pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veiktiem pagaidu pasākumiem saistībā ar attiecīgo būvizstrādājumu, pasākumu uzskata par pamatotu.
8.  
Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz attiecīgo būvizstrādājumu nekavējoties tiek veikti atbilstīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, izstrādājuma izņemšana no tirgus.

57. pants

Savienības drošības procedūra

1.  
Ja, pabeidzot 56. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtējumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem).

2.  
Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā būvizstrādājuma izņemšanu no to tirgus, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atceļ šo pasākumu.
3.  
Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un būvizstrādājuma neatbilstība ir saistāma ar nepilnībām saskaņotajos standartos, kā minēts 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas iestādi vai iestādes, un Komisija izvirza lietu izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu. Komiteja apspriežas ar attiecīgo Eiropas standartizācijas struktūru vai struktūrām un nekavējoties sniedz atzinumu.

Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un būvizstrādājuma neatbilstība ir saistīta ar nepilnībām Eiropas novērtējuma dokumentā vai īpašajā tehniskajā dokumentācijā, kā minēts 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija lietu iesniedz Būvniecības pastāvīgajai komitejai un pēc tam pieņem atbilstīgus pasākumus.

58. pants

Atbilstīgi būvizstrādājumi, kas tomēr apdraud veselību un drošību

1.  
Ja dalībvalsts pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 56. panta 1. punktu secina, ka, lai gan būvizstrādājums atbilst šai regulai, tas apdraud atbilstību pamatprasībām būvēm, cilvēku veselību un drošību vai citus sabiedrības interešu aizsardzības jautājumus, tā lūdz attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais būvizstrādājums, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šo apdraudējumu, vai lai proporcionāli apdraudējumam būvizstrādājumu izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktā pienācīgā termiņā.
2.  
Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem būvizstrādājumiem, kurus minētais uzņēmējs darījis pieejamus tirgū Savienībā.
3.  
Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Šajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, īpaši datus attiecīgā būvizstrādājuma identificēšanai, datus par tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.
4.  
Komisija nekavējoties uzsāk sarunas ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, vai pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina pienācīgus pasākumus.
5.  
Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem).

59. pants

Formāla neatbilstība

1.  

Neskarot 56. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

a) 

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot 8. vai 9. panta noteikumus;

b) 

CE zīme nav uzlikta saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

c) 

neskarot 5. pantu, nav sastādīta ekspluatācijas īpašību deklarācija saskaņā ar 4. pantu;

d) 

ekspluatācijas īpašību deklarācija nav sastādīta saskaņā ar 4., 6. un 7. pantu;

e) 

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga.

2.  
Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus ►C1  , lai ierobežotu vai aizliegtu būvizstrādājumu darīt pieejamu tirgū ◄ vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.



IX

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

60. pants

Deleģēti akti

►C1  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus – jo īpaši lai atceltu un novērstu ierobežojumus, būvizstrādājumus darot pieejamus tirgū –, Komisijai ◄ saskaņā ar 61. pantu un ievērojot 62. un 63. panta nosacījumus deleģē šādus jautājumus:

a) 

vajadzības gadījumā – noteikt būtiskos raksturlielumus vai robežvērtības līmeņus konkrētām būvizstrādājumu saimēm, par kurām saskaņā ar 3. līdz 6. pantu ražotājs saistībā ar to paredzēto izmantojumu deklarē ražotāja izstrādājuma ekspluatācijas īpašības, kuras izteiktas līmeņa vai klases, vai apraksta veidā, laikā, kad to laiž tirgū;

b) 

nosacījumi, saskaņā ar kuriem ekspluatācijas īpašību deklarāciju var apstrādāt elektroniski, lai to saskaņā ar 7. pantu darītu pieejamu tīmekļa vietnē;

c) 

tā laikposma grozīšana, par kuru ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un ekspluatācijas īpašību deklarāciju pēc tam, kad būvizstrādājums ir laists tirgū, saskaņā ar 11. pantu, pamatojoties uz paredzamo aprites ciklu vai būvizstrādājumu nozīmi būvē;

d) 

regulas II pielikuma grozīšana un – vajadzības gadījumā – papildu procedūras noteikumu pieņemšana saskaņā ar 19. panta 3. punktu, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantā izklāstītajiem principiem, vai 21. pantā izklāstīto procedūras noteikumu piemērošana praksē;

e) 

regulas III pielikuma, IV pielikuma 1. tabulas un V pielikuma pielāgošana atbilstīgi tehnikas attīstībai;

f) 

ekspluatācijas īpašību klašu noteikšana un pieņemšana atbilstīgi tehnikas attīstībai un saskaņā ar 27. panta 1. punktu;

g) 

nosacījumi, saskaņā ar kuriem būvizstrādājums tiks uzskatīts par tādu, kas atbilst noteiktu ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei, bez testēšanas vai bez turpmākas testēšanas saskaņā ar 27. panta 5. punktu, ja vien tādējādi netiek apdraudēta pamatprasību būvēm izpilde;

h) 

ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmas pielāgošana, izveide un pārskatīšana saskaņā ar 28. pantu attiecībā uz konkrētu izstrādājumu, konkrētu izstrādājumu saimi vai konkrētu būtisku raksturlielumu un saskaņā ar:

i) 

izstrādājuma vai šo būtisko raksturlielumu nozīmi saistībā ar pamatprasībām būvēm;

ii) 

izstrādājuma veidu;

iii) 

būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu mainīguma ietekmi izstrādājuma paredzētajā ekspluatācijas laikā un

iv) 

jutību attiecībā uz defektiem ražošanā.

61. pants

Deleģējuma īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt 60. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 24. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 62. pantu.
2.  
Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
3.  
Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 62. un 63. pantā izklāstītos nosacījumus.

62. pants

Deleģējuma atsaukšana

1.  
Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 60. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.
2.  
Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.
3.  
Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

63. pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1.  
Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešos no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.

2.  
Ja līdz 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3.  
Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.

64. pants

Komiteja

1.  
Komisijai palīdz Būvniecības pastāvīgā komiteja.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.
3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka Būvniecības pastāvīgās komitejas locekļi savas funkcijas spēj veikt tā, lai novērstu interešu konfliktus, jo īpaši attiecībā uz CE zīmju iegūšanas procedūrām.

65. pants

Atcelšana

1.  
Direktīvu 89/106/EEK atceļ.
2.  
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

66. pants

Pārejas noteikumi

1.  
Būvizstrādājumus, kas pirms 2013. gada 1. jūlija tirgū laisti saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstīgiem šai regulai.
2.  
Ražotāji ekspluatācijas īpašību deklarāciju var sagatavot, pamatojoties uz atbilstības sertifikātu vai atbilstības deklarāciju, kas pirms 2013. gada 1. jūlija izdota saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK.
3.  
Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnes, kas publicētas pirms 2013. gada 1. jūlija saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 11. pantu, var izmantot kā Eiropas novērtējuma dokumentu.
4.  
Ražotāji un importētāji Eiropas tehniskos apstiprinājumus, kas saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu izdoti līdz 2013. gada 1. jūlijam, var izmantot kā Eiropas tehnisko novērtējumu visu šo apstiprinājumu derīguma laiku.

67. pants

Komisijas ziņošanas pienākums

1.  
Komisija līdz 2014. gada 25. aprīlim izvērtē, vai pastāv īpaša vajadzība sniegt informāciju par bīstamo vielu saturu būvizstrādājumos, un apsver iespēju 6. panta 5. punktā paredzēto prasību par informācijas sniegšanu attiecināt arī uz citām vielām, un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Savā izvērtējumā Komisija inter alia ņem vērā vajadzību nodrošināt augstu veselības aizsardzības un drošības līmeni gan attiecībā uz strādājošajiem, kuri izmanto būvizstrādājumus, gan attiecībā uz būvju lietotājiem, tostarp ņemot vērā arī prasības par būvju daļu vai materiālu pārstrādi un/vai atkārtotu izmantošanu.

Vajadzības gadījumā divos gados pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus.

2.  
Komisija līdz 2016. gada 25. aprīlim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, tostarp par 19., 20., 21., 23., 24. un 37. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu, kā arī citu attiecīgo iesaistīto pušu sniegtajiem ziņojumiem, vajadzības gadījumā tam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

68. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 3. līdz 28. pantu, 36. līdz 38. pantu, 56. līdz 63. pantu, 65. un 66. pantu, kā arī I, II, III un V pielikumu piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS BŪVĒM

Būvēm kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst to paredzētajiem mērķiem, jo īpaši ņemot vērā visā būves ekspluatācijas ciklā iesaistīto personu veselības aizsardzību un drošību. Normālos ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas laikā būvēm ir jāatbilst šīm pamatprasībām būvēm.

1.   Mehāniskā stiprība un stabilitāte

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas:

a) 

visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;

b) 

ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;

c) 

citu būves daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ;

d) 

bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.

2.   Ugunsdrošība

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā:

a) 

tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju;

b) 

ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos un izplatīšanos būvē;

c) 

neradītu uguns izplatīšanās draudus blakusesošajām būvēm;

d) 

būvēs esošie cilvēki varētu pamest būves vai tikt izglābti citādi;

e) 

ņemtu vērā glābšanas komandu drošību.

3.   Higiēna, veselība un vide

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai visā ekspluatācijas ciklā tās neapdraudētu strādājošo, iedzīvotāju vai kaimiņu higiēnu vai veselību un drošību un to ekspluatācijas ciklā, to celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā tām nebūtu pārmērīga ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:

a) 

toksisku gāzu izplūde;

b) 

bīstamu vielu, gaistošu organisko savienojumu (GOS), siltumnīcefekta gāzu vai bīstamu daļiņu emisija gaisā telpās vai ārpus tām;

c) 

bīstama radiācija;

d) 

gruntsūdens, jūras ūdens, virszemes ūdeņu vai augsnes piesārņošana ar bīstamām vielām;

e) 

dzeramā ūdens piesārņošana ar bīstamām vielām vai vielām, kam ir cita veida nelabvēlīga ietekme uz dzeramo ūdeni;

f) 

notekūdeņu, dūmgāzes, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;

g) 

mitrums būves daļās vai uz būves virsmām.

4.   Lietošanas drošība un pieejamība

Būve jāprojektē un jābūvē tā, lai būves ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram, slīdēšanu, krišanu, sadursmes, apdegumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus un zādzības ielaužoties. Jo īpaši būves jāprojektē un jābūvē, ņemot vērā pieejamību un izmantošanas iespējas personām ar invaliditāti.

5.   Aizsardzība pret trokšņiem

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt.

6.   Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija

Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus. Būvēm jābūt arī energoefektīvām, to būvniecības un nojaukšanas laikā izmantojot pēc iespējas mazāk enerģijas.

7.   Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana

Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un jo īpaši nodrošinātu:

a) 

būves, tās materiālu un tās daļu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi pēc nojaukšanas;

b) 

būves izturīgumu;

c) 

videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanu būvē.



II PIELIKUMS

EIROPAS NOVĒRTĒJUMA DOKUMENTA PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRA

1.   Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījums

Kad ražotājs jebkurai TNI pieprasa būvizstrādājuma Eiropas novērtējuma dokumentu un pēc tam, kad ražotājs un TNI (turpmāk “atbildīgā TNI”) ir parakstījuši vienošanos par komercnoslēpumu un konfidencialitāti – ja vien ražotājs nepieņem citu lēmumu –, ražotājs atbildīgajai TNI iesniedz tehnisko dokumentāciju ar aprakstu par izstrādājumu, tā izmantošanu, ko paredzējis ražotājs, un informāciju par ražošanas procesa kontroli, ko ražotājs paredzējis piemērot.

2.   Līgums

Viena mēneša laikā no tehniskās dokumentācijas saņemšanas par 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem būvizstrādājumiem ražotājs un par Eiropas tehniskā novērtējuma sagatavošanu atbildīgā TNI noslēdz līgumu, kurā nosaka Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes darba programmu, kurā ietver šādu informāciju:

— 
darba organizēšana TNI organizācijā,
— 
tās darba grupas sastāvs, ko izveidos TNI organizācijā un kas būs nozīmēta konkrētajai izstrādājumu jomai,
— 
TNI koordinācija.

3.   Darba programma

Pēc tam, kad noslēgts līgums ar ražotāju, TNI organizācija informē Komisiju par Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes darba programmu, tās izpildes grafiku un novērtējuma programmu. Šo informāciju sniedz trīs mēnešos pēc tam, kad ir saņemts Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījums.

4.   Eiropas novērtējuma dokumenta projekts

Eiropas novērtējuma dokumenta projektu galīgajā redakcijā TNI organizācija izstrādā darba grupā, ko koordinē atbildīgā TNI, un iesniedz šādu projektu attiecīgajām pusēm sešos mēnešos pēc tam, kad Komisija ir informēta par darba programmu.

5.   Komisijas dalība

Komisijas pārstāvis novērotāja statusā var piedalīties visās darba programmas izpildes daļās.

6.   Termiņa pagarinājumi un kavējumi

Par šā pielikuma 1. līdz 4. iedaļā noteikto termiņu kavējumiem darba grupa ziņo TNI organizācijai un Komisijai.

Ja Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes termiņa pagarinājums ir attaisnojams, proti, ja nav Komisijas lēmuma par piemērojamo būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu vai ja ir jāizstrādā jauna testēšanas metode, Komisija nosaka pagarinātu termiņu.

7.   Eiropas novērtējuma dokumenta grozījumi un pieņemšana

Par Eiropas novērtējuma dokumenta projektu atbildīgā TNI informē ražotāju, kas piecpadsmit darbdienās var izteikt savu viedokli. Pēc tam TNI organizācija:

a) 

attiecīgā gadījumā informē ražotāju par to, kā ir ņemts vērā viņa viedoklis;

b) 

pieņem Eiropas novērtējuma dokumenta projektu; un

c) 

nosūta kopiju Komisijai.

Ja Komisija piecpadsmit darbdienās no informācijas saņemšanas sniedz TNI organizācijai komentārus par Eiropas novērtējuma dokumenta projektu, TNI organizācija pēc tam, kad tai sniegta iespēja izteikt piezīmes, projektu attiecīgi groza un tad pieņemtā Eiropas novērtējuma dokumenta kopiju nosūta ražotājam un Komisijai.

8.   Eiropas novērtējuma dokumenta galīgā redakcija publikācijai

Tiklīdz atbildīgā TNI, pamatojoties uz pieņemto Eiropas novērtējuma dokumentu, ir izdevusi pirmo Eiropas tehnisko novērtējumu, minēto Eiropas novērtējuma dokumentu vajadzības gadījumā koriģē atbilstīgi gūtajai pieredzei. TNI organizācija pieņem Eiropas novērtējuma dokumenta galīgo redakciju un nosūta tā kopiju Komisijai kopā ar Eiropas novērtējuma dokumenta nosaukuma tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās, lai varētu publicēt atsauci uz to. TNI organizācija nodrošina Eiropas novērtējuma dokumenta elektronisku pieejamību, tiklīdz izstrādājumam ir uzlikta CE zīme.

▼M2



III PIELIKUMS

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA

Nr.

1. Unikālais izstrādājuma tipa identifikācijas numurs:

2. Paredzētais izmantojums:

3. Ražotājs:

4. Pilnvarotais pārstāvis:

5. Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes (AVCP) sistēma(-as):

6.a Saskaņotais standarts:

Paziņotā(-ās) iestāde(-es):

6.b Eiropas novērtējuma dokuments:

Eiropas tehniskais novērtējums:

Tehniskā novērtējuma iestāde:

Paziņotā(-ās) iestāde(-es):

7. Deklarētā(-ās) ekspluatācijas īpašība(-as):

8. Atbilstīgā tehniskā dokumentācija un/vai īpašā tehniskā dokumentācija:

Iepriekš norādītā izstrādājuma ekspluatācijas īpašības atbilst deklarēto ekspluatācijas īpašību kopumam. Šī ekspluatācijas īpašību deklarācija izdota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, un par to ir atbildīgs vienīgi iepriekš norādītais ražotājs.

Parakstīts ražotāja vārdā:

[vārds, uzvārds]
[Vieta] [izdošanas datums]
[Paraksts]

Norādes par ekspluatācijas īpašību deklarācijas izstrādi

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Šīs norādes paredzētas tam, lai palīdzētu ražotājiem izstrādāt ekspluatācijas īpašību deklarāciju atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 305/2011, izmantojot šajā pielikumā sniegto paraugu (turpmāk “paraugs”).

Šīs norādes nav daļa no ekspluatācijas īpašību deklarācijām, kas jāizdod ražotājiem, un tās šajās deklarācijās nevajadzētu iekļaut.

Izstrādājot ekspluatācijas īpašību deklarāciju, ražotājs:

1) 

izmanto paraugā ietvertos tekstus un virsrakstus, kas nav norādīti kvadrātiekavās;

2) 

aizvieto tukšās vietas un kvadrātiekavas ar nepieciešamo informāciju.

Ražotāji ekspluatācijas īpašību deklarācijā var iekļaut arī atsauci uz tīmekļa vietni, kurā attiecīgās ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopija darīta pieejama saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 7. panta 3. punktu. To var iekļaut pēc 8. punkta vai citur, kur tā neapgrūtina obligātās informācijas lasāmību un skaidrību.

2.   ELASTĪGUMS

Ja vien Regulas (ES) Nr. 305/2011 6. pantā paredzētās obligātās informācijas izklāsts ir skaidrs, pilnīgs un loģisks, tad, izstrādājot ekspluatācijas īpašību deklarāciju, ir iespējams:

1) 

izmantot teksta izkārtojumu, kas atšķiras no paraugā norādītā;

2) 

apvienot vairākus paraugā norādītos punktus;

3) 

mainīt paraugā norādīto punktu secību vai apkopot tos vienā vai vairākās tabulās;

4) 

izlaist dažus no paraugā norādītajiem punktiem, ja tie neattiecas uz izstrādājumu, kuram attiecīgā ekspluatācijas īpašību deklarācija izstrādāta. Piemēram, tas ir lietderīgi, jo katras ekspluatācijas īpašību deklarācijas pamatā ir tikai viena no alternatīvām: vai nu saskaņots standarts, vai izstrādājumam izdots Eiropas tehniskais novērtējums. Tāpat varētu tikt izlaisti arī punkti par pilnvaroto pārstāvi vai atbilstīgās tehniskās dokumentācijas un īpašās tehniskās dokumentācijas izmantojumu;

5) 

nelietot punktu numerāciju.

Ja ražotājs vēlas izdot vienotu ekspluatācijas īpašību deklarāciju, kas attiecas uz dažādiem izstrādājumu tipiem, katram izstrādājumu veidam atsevišķi un skaidri jānorāda vismaz šādi elementi: ekspluatācijas īpašību deklarācijas numurs, 1. punktā minētais identifikācijas kods un 7. punktā minētās deklarētās ekspluatācijas īpašības.

3.   NORĀDES PAR VEIDLAPAS AIZPILDĪŠANU



Punkts paraugā

Norāde

Ekspluatācijas īpašību deklarācijas numurs

Šis ir ekspluatācijas īpašību deklarācijas atsauces numurs, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 305/2011 9. panta 2. punktā.

Numuru izvēlas ražotājs.

Šis numurs var būt tāds pats kā izstrādājumu tipa unikālais identifikācijas kods, kas norādīts parauga 1. punktā.

1. punkts

Norāda Regulas (ES) Nr. 305/2011 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto izstrādājumu tipa unikālo identifikācijas kodu.

Regulas (ES) Nr. 305/2011 9. panta 2. punktā paredzēts, ka ražotāja noteiktais unikālais identifikācijas kods, kuru norāda aiz CE zīmes, ir saistīts ar izstrādājuma tipu un līdz ar to ar būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību līmeņiem vai klasēm, kas noteikti šim izstrādājumu tipam izstrādātajā ekspluatācijas īpašību deklarācijā. Turklāt būvizstrādājumu saņēmējiem, jo īpaši galalietotājiem, ir jābūt iespējai nepārprotami identificēt jebkura izstrādājuma ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu kopumu. Tāpēc ražotājiem būtu jānodrošina, ka katrs būvizstrādājums, kuram izstrādāta ekspluatācijas īpašību deklarācija, ir sasaistīts ar tā attiecīgo izstrādājumu tipu un attiecīgo ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu kopumu, izmantojot unikālo identifikācijas kodu, kas ir arī Regulas (ES) Nr. 305/2011 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā atsauce.

2. punkts

Norāda ražotāja noteikto būvizstrādājuma paredzēto izmantojumu vai attiecīgā gadījumā paredzēto izmantojumu sarakstu saskaņā ar piemērojamo saskaņoto tehnisko specifikāciju.

3. punkts

Norāda ražotāja nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto tirdzniecības zīmi un kontaktadresi, kā prasīts Regulas (ES) Nr. 305/2011 11. panta 5. punktā.

4. punkts

Šo punktu iekļauj un aizpilda tikai tad, ja ir iecelts pilnvarots pārstāvis. Pilnvarotais pārstāvis veic Regulas (ES) Nr. 305/2011 12. panta 2. punktā paredzētos uzdevumus, kas noteikti tā pilnvarā, un deklarācijā norāda šā pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi.

5. punkts

Norāda būvizstrādājumam piemērojamās ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes (AVCP) sistēmu vai sistēmas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 305/2011 V pielikumā. Ja tiek izmantotas vairākas sistēmas, deklarācijā norāda tās visas.

6.a un 6.b punkts

Tā kā ražotājs ekspluatācijas īpašību deklarāciju var izstrādāt, pamatojoties vai nu uz saskaņotu standartu, vai izstrādājumam izdotu Eiropas tehnisko novērtējumu, šīs abas situācijas, kas norādītas attiecīgi 6.a un 6.b punktā, uzskatāmas par alternatīvām, tāpēc jāpiemēro un ekspluatācijas īpašību deklarācijā jānorāda tikai viena no tām.

Attiecībā uz 6.a punktu, t. i., ja ekspluatācijas īpašību deklarācijas pamatā ir saskaņots standarts, norāda:

a)  saskaņotā standarta atsauces numuru un izdošanas datumu (datēta atsauce); un

b)  paziņotās iestādes identifikācijas numuru.

Paziņotās iestādes nosaukumu ir svarīgi norādīt oriģinālvalodā, netulkojot to citās valodās.

Attiecībā uz 6.b punktu, t. i., ja ekspluatācijas īpašību deklarācijas pamatā ir izstrādājumam izdots Eiropas tehniskais novērtējums, norāda:

a)  Eiropas novērtējuma dokumenta numuru un izdošanas datumu;

b)  Eiropas tehniskā novērtējuma numuru un izdošanas datumu;

c)  tehniskā novērtējuma iestādes nosaukumu; un

d)  paziņotās iestādes identifikācijas numuru.

7. punkts

Šajā ekspluatācijas īpašību deklarācijas punktā norāda:

a)  sarakstu ar būtiskiem raksturlielumiem, kas noteikti attiecīgajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā attiecībā uz 2. punktā norādīto paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem; un

b)  katra būtiskā raksturlieluma deklarētās ekspluatācijas īpašības, kas izteiktas līmeņos vai klasēs, vai aprakstā, saistībā ar šo raksturlielumu. Attiecībā uz raksturlielumiem, kuru ekspluatācijas īpašības nav deklarētas, norāda burtus NPD (ekspluatācijas īpašības nav noteiktas).

Šo punktu var aizpildīt, izmantojot tabulu, kurā parādīta saikne starp saskaņotām tehniskajām specifikācijām un ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām, ko attiecīgi piemēro katram būtiskam izstrādājuma raksturlielumam, kā arī ekspluatācijas īpašības saistībā ar katru būtisko raksturlielumu.

Ekspluatācijas īpašības deklarācijā norāda skaidri un nepārprotami. Tāpēc nepietiek ar to, ka ekspluatācijas īpašību apraksta vietā ekspluatācijas īpašību deklarācijā iekļauj tikai aprēķinu formulu, kas jāpiemēro saņēmējiem. Turklāt atsauces dokumentos noteiktos ekspluatācijas īpašību līmeņus vai klases norāda pašā ekspluatācijas īpašību deklarācijā, tāpēc nepietiek ar to, ka ekspluatācijas īpašību deklarācijā ietver tikai atsauces uz šiem dokumentiem.

Tomēr ekspluatācijas īpašības, jo īpaši saistībā ar būvizstrādājuma strukturālo noturību, drīkst norādīt kā atsauci uz attiecīgo ražošanas dokumentāciju vai konstrukcijas projekta aprēķiniem. Šādā gadījumā ekspluatācijas īpašību deklarācijai pievieno attiecīgos dokumentus.

8. punkts

Šo punktu ekspluatācijas īpašību deklarācijā iekļauj un aizpilda tikai tad, ja ir izmantota atbilstīga tehniskā dokumentācija un/vai īpaša tehniskā dokumentācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 36. līdz 38. pantu, lai norādītu prasības, kādām izstrādājums atbilst.

Šādā gadījumā šajā ekspluatācijas īpašību deklarācijas punktā norāda:

a)  izmantotās tehniskās dokumentācijas un/vai īpašās tehniskās dokumentācijas atsauces numuru; un

b)  prasības, kādām izstrādājums atbilst.

Paraksts

Kvadrātiekavu vietā norāda prasīto informāciju un parakstu.

▼B



IV PIELIKUMS

TNI IZSTRĀDĀJUMU JOMAS UN PRASĪBAS



1. tabula –  Izstrādājumu jomas

JOMAS KODS

IZSTRĀDĀJUMA JOMA

1

RŪPNIECISKI IZGATAVOTI PARASTĀ/VIEGLĀ/AUTOKLAVĒTĀ GĀZBETONA IZSTRĀDĀJUMI

2

DURVIS, LOGI, SLĒĢI, AIZVIRTŅI, VĀRTI UN SAISTĪTI BŪVIZSTRĀDĀJUMI

3

IZOLĀCIJAS MATERIĀLI (PLĒVES), TOSTARP ŠĶIDRĀ VEIDĀ LIETOJAMIE UN KOMPLEKTI (ŪDENS UN/VAI ŪDENS TVAIKA KONTROLEI)

4

SILTUMIZOLĀCIJAS IZSTRĀDĀJUMI

KOMPOZĪTMATERIĀLU IZOLĀCIJAS KOMPLEKTI/SISTĒMAS

5

BŪVKONSTRUKCIJU BALSTĪKLAS

TAPAS KONSTRUKCIJU SALAIDUMIEM

6

SKURSTEŅI, DŪMVADI UN ĪPAŠI IZSTRĀDĀJUMI

7

ĢIPŠA IZSTRĀDĀJUMI

8

ĢEOTEKSTILMATERIĀLI, ĢEOMEMBRĀNAS UN SAISTĪTI IZSTRĀDĀJUMI

9

NENESOŠO SIENU KONSTRUKCIJAS/APŠUVUMS/HERMETIZĒTAS STIKLA KONSTRUKCIJAS

10

STACIONĀRS UGUNSDROŠĪBAS APRĪKOJUMS (UGUNSGRĒKA SIGNALIZĀCIJA/DETEKTORS, STACIONĀRI UGUNSDZĒŠANAS, UGUNS UN DŪMU KONTROLES UN SPRĀDZIENU SLĀPĒŠANAS LĪDZEKĻI)

11

SANITĀRTEHNISKĀS IEKĀRTAS

12

CEĻU STACIONĀRAIS APRĪKOJUMS – CEĻU TEHNIKA

13

KOKA BŪVKONSTRUKCIJAS IZSTRĀDĀJUMI/DAĻAS UN PALĪGMATERIĀLI

14

KOKMATERIĀLA PLĀTNES UN ELEMENTI

15

CEMENTS, BŪVKAĻĶI UN CITAS HIDRAULISKĀS SAISTVIELAS

16

DZELZSBETONA UN SPRIEGBETONA STIEGROJUMA TĒRAUDS (UN PALĪGMATERIĀLI)

SPRIEGOJUMA KOMPLEKTI

17

IZSTRĀDĀJUMI MŪRA DARBIEM UN AR TIEM SAISTĪTIE RAŽOJUMI

MŪRA ELEMENTI, JAVAS, PALĪGMATERIĀLI

18

NOTEKŪDEŅU TEHNOLOĢIJĀM PAREDZĒTIE IZSTRĀDĀJUMI

19

GRĪDAS SEGUMI

20

METĀLA BŪVKONSTRUKCIJAS UN PALĪGMATERIĀLI

21

IEKŠĒJO UN ĀRĒJO SIENU UN GRIESTU APDARE. IEKŠĒJO STARPSIENU KOMPLEKTI

22

JUMTU SEGUMI, VIRSGAISMAS LOGI, JUMTA LOGI UN PALĪGIZSTRĀDĀJUMI

JUMTA KONSTRUKCIJAS

23

CEĻU BŪVEI IZMANTOJAMIE MATERIĀLI

24

PILDVIELAS

25

CELTNIECĪBAS LĪMES

26

BETONĀ, JAVĀ UN APMETUMA PAMATKĀRTĀ LIETOJAMIE MATERIĀLI

27

TELPU APKURES IEKĀRTAS

28

CAURULES, REZERVUĀRI UN TO PIEDERUMI, KAS NESASKARAS AR LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTO ŪDENI

29

BŪVIZSTRĀDĀJUMI, KAS SASKARAS AR LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTO ŪDENI

30

LOKŠŅU STIKLA, PROFILĒTA STIKLA UN STIKLA BLOKU IZSTRĀDĀJUMI

31

ELEKTRĪBAS, VADĪBAS UN SAKARU VADI

32

KABEĻI HERMĒTIĶI SALAIDUMIEM

33

STIPRINĀJUMI

34

BŪVKONSTRUKCIJU KOMPLEKTI, VIENĪBAS, SALIEKAMI BŪVKONSTRUKCIJU ELEMENTI

35

UGUNSDZĒŠANAS, UGUNSGRĒKA LOKALIZĀCIJAS UN UGUNSDROŠĪBAS LĪDZEKĻI

LIESMAS SLĀPĒJOŠI LĪDZEKĻI



2. tabula –  TNI prasības

Kompetence

Kompetences apraksts

Prasības

1.  Riska analīze

Identificēt inovatīvu būvizstrādājumu izmantošanas iespējamos riskus un gūstamo labumu gadījumos, kad nepastāv izveidota/konsolidēta tehniskā informācija par to ekspluatācijas īpašībām pēc iestrādes būvē.

TNI izveido saskaņā ar valsts likumiem, un tā ir juridiska persona. Tā ir neatkarīga no ieinteresētajām personām un jebkādām interesēm.

Turklāt TNI darbiniekiem ir:

a)  objektīvs un pamatots tehniskais spriedums;

b)  pilnīgas zināšanas par dalībvalstīs spēkā esošiem regulatīviem noteikumiem un citām prasībām attiecībā uz izstrādājumu jomām, saistībā ar kurām iestādi nozīmē;

c)  vispārēja izpratne par būvniecības praksi un pilnīgas tehniskās zināšanas par izstrādājumu jomām, saistībā ar kurām iestādi nozīmē;

d)  pilnīgas zināšanas par būvniecības procesa konkrētiem riskiem un tehniskiem aspektiem;

e)  pilnīgas zināšanas par esošajiem saskaņotajiem standartiem un testa metodēm izstrādājumu jomās, saistībā ar kurām iestādi nozīmē;

f)  atbilstošas valodas prasmes.

TNI darbinieku atalgojums nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai šo novērtējumu rezultātiem.

2.  Tehnisko kritēriju izstrāde

Riska analīzes rezultātus pārveidot par tehniskiem kritērijiem būvizstrādājumu darbības un ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz piemērojamo valsts prasību izpildi;

sniegt tehnisko informāciju, kas nepieciešama būvniecības procesa dalībniekiem kā potenciālajiem būvizstrādājumu izmantotājiem (ražotājiem, projektētājiem, darba uzņēmējiem, uzstādītājiem).

3.  Novērtējuma metožu izstrāde

Izstrādāt un apstiprināt piemērotas metodes (testus vai aprēķinus) būvizstrādājumu būtisko raksturlielumu izpildes novērtējumam, ņemot vērā jaunākos sasniegumus.

4.  Specifiskas ražošanas procesa kontroles noteikšana

Izprast un izvērtēt konkrēta izstrādājuma ražošanas procesu, lai konstatētu piemērotus līdzekļus izstrādājuma īpašību pastāvības nodrošināšanai visā ražošanas procesā.

TNI darbiniekiem ir atbilstīgas zināšanas par ražošanas procesa saikni ar izstrādājuma raksturlielumiem, kas saistīti ar ražošanas procesa kontroli.

5.  Izstrādājumu novērtēšana

Novērtēt būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz saskaņotajiem kritērijiem, pamatojoties uz saskaņotām metodēm.

Papildus 1., 2. un 3. punktā uzskaitītajām prasībām TNI ir pieeja līdzekļiem un iekārtām, kas nepieciešami būvizstrādājumu būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam izstrādājumu jomās, saistībā ar kurām iestādi nozīmē.

6.  Vispārējā vadība

Nodrošināt atbilstību, uzticamību, objektivitāti un izsekojamību, pastāvīgi piemērojot piemērotas vadības metodes.

TNI ir:

a)  pierādīta laba administratīvā prakse;

b)  izstrādāta politika un atbalsta procedūras, lai TNI un ar visiem partneriem nodrošinātu jutīgas informācijas konfidencialitāti;

c)  dokumentu kontroles sistēma, lai nodrošinātu visu atbilstošo dokumentu reģistrāciju, izsekojamību, saglabāšanu un arhivēšanu;

d)  iekšējā audita un vadības sistēmas pārskatīšanas mehānisms, lai nodrošinātu atbilstīgu vadības metožu izmantošanas regulāru uzraudzību;

e)  procedūra objektīvai apelāciju un sūdzību izskatīšanai.

▼M1



V PIELIKUMS

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU NOTURĪBAS NOVĒRTĒJUMS UN PĀRBAUDE

1.   EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU NOTURĪBAS NOVĒRTĒJUMA UN PĀRBAUDES SISTĒMAS

Ražotājs sagatavo deklarāciju par ekspluatācijas īpašībām un nosaka izstrādājuma tipu, pamatojoties uz ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumiem un pārbaudēm, kas veiktas atbilstīgi šādām sistēmām:

1.1.    “1+” sistēma

a) 

Ražotājs veic:

i) 

ražošanas procesa kontroli;

ii) 

ražotāja ražotnē ņemtu paraugu turpmāku testēšanu saskaņā ar noteikto testēšanas plānu.

b) 

Paziņotā izstrādājuma sertifikācijas iestāde lemj par būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības sertifikāta izdošanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu, pamatojoties uz šādu minētās iestādes veiktu novērtējumu un pārbaužu rezultātiem:

i) 

būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējumu, pamatojoties uz minētā izstrādājuma testēšanu (tostarp paraugu atlasi), aprēķiniem, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

ii) 

ražotnes un ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspicēšanu;

iii) 

ražošanas procesa kontroles nepārtrauktu uzraudzību, novērtēšanu un pārbaudēm;

iv) 

tādu paraugu kontroltestēšanu, ko paziņotā izstrādājuma sertifikācijas iestāde ir paņēmusi ražotnē vai ražotāja noliktavās.

1.2.    “1” sistēma

a) 

Ražotājs veic:

i) 

ražošanas procesa kontroli;

ii) 

ražotāja ražotnē ņemtu paraugu turpmāku testēšanu saskaņā ar noteikto testēšanas plānu.

b) 

Paziņotā izstrādājuma sertifikācijas iestāde lemj par būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības sertifikāta izdošanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu, pamatojoties uz šādu minētās iestādes veiktu novērtējumu un pārbaužu rezultātiem:

i) 

būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējumu, pamatojoties uz minētā izstrādājuma testēšanu (tostarp paraugu atlasi), aprēķiniem, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

ii) 

ražotnes un ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspicēšanu;

iii) 

ražošanas procesa kontroles nepārtrauktu uzraudzību, novērtēšanu un pārbaudēm.

1.3.    “2+” sistēma

a) 

Ražotājs veic:

i) 

būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējumu, pamatojoties uz minētā izstrādājuma testēšanu (tostarp paraugu atlasi), aprēķiniem, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

ii) 

ražošanas procesa kontroli;

iii) 

ražotāja ražotnē ņemtu paraugu turpmāku testēšanu saskaņā ar noteikto testēšanas plānu.

b) 

Paziņotā ražošanas kontroles sertifikācijas iestāde lemj par ražošanas procesa kontroles atbilstības sertifikāta izdošanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu, pamatojoties uz šādu minētās iestādes veiktu novērtējumu un pārbaužu rezultātiem:

i) 

ražotnes un ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspicēšanu;

ii) 

ražošanas procesa kontroles nepārtrauktu uzraudzību, novērtēšanu un pārbaudēm.

1.4.    “3” sistēma

a) 

Ražotājs veic ražošanas procesa kontroli.

b) 

Paziņotā laboratorija novērtē būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības, pamatojoties uz minētā izstrādājuma testēšanu (par pamatu ņemot ražotāja atlasītos paraugus), aprēķiniem, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju.

1.5.    “4” sistēma

a) 

Ražotājs veic:

i) 

būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējumu, pamatojoties uz minētā izstrādājuma testēšanu, aprēķiniem, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;

ii) 

ražošanas procesa kontroli.

b) 

Uzdevumu, kuros būtu jāiesaistās paziņotajai iestādei, nav.

1.6.    Būvizstrādājumi, par kuriem ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums

Paziņotās iestādes, kuras veic uzdevumus atbilstīgi “1+”, “1” un “3” sistēmai, kā arī ražotāji, kuri veic uzdevumus atbilstīgi “2+” un “4” sistēmai, Eiropas tehnisko novērtējumu, kas izdots par konkrēto būvizstrādājumu, uzskata par minētā būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējumu. Tāpēc paziņotās iestādes un ražotāji neveic uzdevumus, kas minēti attiecīgi 1.1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, 1.2. punkta b) apakšpunkta i) punktā, 1.3. punkta a) apakšpunkta i) punktā, 1.4. punkta b) apakšpunktā un 1.5. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

2.   EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU NOVĒRTĒJUMĀ UN PĀRBAUDĒS IESAISTĪTĀS IESTĀDES

Ņemot vērā būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanā un pārbaudē iesaistīto paziņoto iestāžu funkcijas, ir jāizšķir:

1) 

izstrādājuma sertifikācijas iestāde – saskaņā ar VII nodaļu paziņota iestāde, kam ir jāveic ekspluatācijas īpašību noturības sertifikācija;

2) 

ražošanas kontroles sertifikācijas iestāde – saskaņā ar VII nodaļu paziņota iestāde, kam ir jāveic ražošanas procesa kontroles sertifikācija;

3) 

laboratorija – saskaņā ar VII nodaļu paziņota struktūra, kam ir jāmēra, jāpārbauda, jātestē, jāaprēķina vai citā veidā jānosaka būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības.

3.   HORIZONTĀLIE PAZIŅOJUMI: TĀDI BŪTISKU RAKSTURLIELUMU GADĪJUMI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM NAV PRASĪTA ATSAUCE UZ ATTIECĪGU SASKAŅOTU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU

1. 

Ugunsreakcija (degamība)

2. 

Ugunsizturība

3. 

Ārējā ugunsizturība

4. 

Akustiskās īpašības

5. 

Bīstamu vielu emisija


( 1 ) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

( 2 ) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

( 3 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

( 4 ) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

( 5 ) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

( 6 ) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.