02009L0119 — LV — 01.01.2020 — 002.002
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES DIREKTĪVA 2009/119/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 265, 9.10.2009., 9. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2018/1581 (2018. gada 19. oktobris), |
L 263 |
57 |
22.10.2018 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) |
L 328 |
1 |
21.12.2018 |
|
PADOMES DIREKTĪVA 2009/119/EK
(2009. gada 14. septembris),
ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves
1. pants
Mērķis
Šī direktīva paredz noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt augstu naftas piegādes drošības līmeni Kopienā, lietojot uzticamus un pārredzamus mehānismus, kuru pamatā ir solidaritāte starp dalībvalstīm, uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves un ieviest vajadzīgos procedūras līdzekļus, lai rīkotos būtiska šo produktu trūkuma situācijā.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
“atskaites gads” ir kalendārais gads, kura patēriņa vai tīro importēto daudzumu datus ņem vērā aprēķinos, ko veic, lai attiecīgi noteiktu uzturamo krājumu apjomu un faktiski uzturēto krājumu apjomu kādā konkrētā brīdī;
“piedevas” ir vielas, kas nav ogļūdeņraži un ko kādam produktam pievieno vai piejauc, lai mainītu tā īpašības;
“biodegviela” ir transportā izmantojamā šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas, “biomasa” ir bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos;
“iekšzemes patēriņš” ir kopējs lielums, ko aprēķina saskaņā ar II pielikumu un kas ir kopējais apjoms, kurš konkrētā valstī piegādāts ar enerģētiku saistītām un nesaistītām vajadzībām; šis kopējais apjoms ietver piegādes elektroenerģijas pārstrādes nozarei, kā arī piegādes rūpniecībai, transporta nozarei, mājsaimniecībām un citām nozarēm “galīgam” patēriņam; tas ietver arī enerģētikas nozares pašpatēriņu (izņemot naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmo);
“spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē” ir ikviens spēkā esošs lēmums, kuru pieņēmusi Starptautiskās Enerģijas aģentūras Vadības padome un kura mērķis ir nodrošināt jēlnaftas vai naftas produktu pieejamību tirgū, nododot apritē kāda tās dalībnieka krājumus un/vai veicot papildu pasākumus;
“centrālā krājumu uzturēšanas struktūra” (CKUS) ir organizācija vai dienests, kuram var uzticēt pilnvaras rīkoties, lai iegādātos, uzturētu vai pārdotu naftas krājumus, tostarp drošības rezerves un īpašos krājumus;
“būtiski piegādes traucējumi” ir jēlnaftas vai naftas produktu piegādes ievērojama un pēkšņa samazināšanās Kopienā vai kādā dalībvalstī neatkarīgi no tā, vai pēc tās tiek vai netiek pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē;
“starptautiskie kuģu bunkuri” – to nozīme ir noteikta Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 2.1. punktā;
“naftas krājumi” ir to energoproduktu krājumi, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. punktā;
“drošības rezerves” ir naftas krājumi, kuri katrai dalībvalstij jāuztur saskaņā ar 3. pantu;
“komerciālie krājumi” ir naftas krājumi, kurus uztur uzņēmumi un kuru uzturēšanu šī direktīva nereglamentē;
“īpašie krājumi” ir naftas krājumi, kas atbilst 9. pantā minētajiem nosacījumiem;
“fiziska pieejamība” ir pasākumi saistībā ar krājumu izvietošanu un pārvadāšanu, lai nodrošinātu to nodošanu apritē vai efektīvu piegādi galapatērētājiem un tirgiem tādos termiņos un ar tādiem nosacījumiem, kas sekmē ar piegādes traucējumiem saistītu problēmu mazināšanu, ja tādas ir radušās.
Šajā pantā iekļautās definīcijas var tikt precizētas vai grozītas saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
3. pants
Drošības rezerves – krājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšana
1. Dalībvalstis pieņem tādus normatīvos un administratīvos aktus, kas ir nepieciešami, lai līdz 2012. gada 31. decembrim nodrošinātu, ka to labā Kopienas teritorijā pastāvīgi tiek uzturēts naftas krājumu apjoms, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.
2. Dienas vidējā tīrā importa daudzumus, kas jāņem vērā, aprēķina, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendārajā gadā, kuru nosaka saskaņā ar I pielikumā izklāstīto kārtību un metodi.
Dienas vidējo iekšzemes patēriņu, kas jāņem vērā, aprēķina, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendārajā gadā, kuru nosaka un aprēķina saskaņā ar II pielikumā izklāstīto kārtību un metodi.
3. Tomēr, atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz laikposmu no katra kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam minētajā punktā paredzētos dienas vidējā tīrā importa daudzumus un iekšzemes patēriņu nosaka, pamatojoties uz daudzumiem, kas importēti un patērēti priekšpēdējā gadā pirms attiecīgā kalendārā gada.
4. Šajā pantā paredzēto krājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšanas kārtību un metodes var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
4. pants
Krājumu apjoma aprēķināšana
1. Uzturamo krājumu apjomus aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas III pielikumā. Gadījumā, ja aprēķinu veic par to krājumu apjomu, kurus uztur katrai kategorijai, kas izvēlēta saskaņā ar 9. pantu, šīs metodes attiecas tikai uz produktiem, kuri pieder pie attiecīgās kategorijas.
2. Krājumu apjomu, ko uztur kādā konkrētā brīdī, aprēķina, izmantojot atskaites gada datus, kas noteikts, saskaņā ar 3. panta noteikumiem.
3. Jebkurus naftas krājumus var vienlaicīgi iekļaut gan dalībvalsts drošības rezervju aprēķinos, gan aprēķinot tās īpašos krājumus, ar nosacījumu, ka šie naftas krājumi atbilst visiem šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz abiem krājumu veidiem.
4. Šā panta 1. un 2. punktā noteikto krājumu apjoma aprēķināšanas metodes un procedūras var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Jo īpaši, lai nodrošinātu saskaņotību ar VEA praksi, var izrādīties lietderīgi un izdevīgi grozīt šīs metodes un procedūras, tostarp III pielikumā minēto atskaitīšanas piemērošanu.
5. pants
Krājumu pieejamība
1. Šīs direktīvas mērķiem dalībvalstis nodrošina pastāvīgu pieejamību un fizisku piekļuvi drošības rezervēm un īpašajiem krājumiem. Tās pieņem minēto rezervju un krājumu identifikācijas, uzskaites un kontroles kārtību, lai šīs rezerves varētu pārbaudīt jebkurā brīdī. Šī prasība attiecas arī uz jebkurām drošības rezervēm un īpašajiem krājumiem, kuri ir sajaukti ar citiem krājumiem, ko uzglabā uzņēmumi.
Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu visus šķēršļus un apgrūtinājumus, kas varētu kavēt drošības rezervju un īpašo krājumu pieejamību. Katra dalībvalsts var noteikt ierobežojumus vai papildu nosacījumus saistībai ar iespēju paturēt savas drošības rezerves un īpašos krājumus ārpus savas valsts teritorijas.
2. Gadījumos, kad ir jāīsteno 20. pantā paredzētās ārkārtas procedūras, dalībvalstis aizliedz un neveic nekādus pasākumus, kas traucētu transportēt, izmantot vai laist apritē drošības rezerves vai īpašos krājumus, kas to teritorijā tiek uzglabāti citas dalībvalsts uzdevumā.
6. pants
Drošības rezervju reģistrs – gada pārskats
1. Katra dalībvalsts izveido pastāvīgi atjauninātu detalizētu reģistru par visām tās uzturētajām drošības rezervēm, kas nav īpašie krājumi. ►M1 Šajā reģistrā jo īpaši iekļauj informāciju, kas ļauj precīzi identificēt noliktavu, naftas rafinēšanas rūpnīcu vai glabātavu, kurā atrodas attiecīgie krājumi, kā arī noteikt to daudzumus, īpašnieku un veidu atbilstoši kategorijām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4.punktā. ◄
2. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. martam nosūta Komisijai 1. punktā minētā krājumu reģistra kopsavilkumu, kurā norāda vismaz to drošības rezervju daudzumu un veidu, kas iekļautas reģistrā iepriekšējā kalendārā gada pēdējā dienā.
3. Turklāt dalībvalstis 15 dienu laikā pēc Komisijas lūguma nosūta Komisijai minētā reģistra pilnu kopiju; šajā kopijā var aizklāt konfidenciālus datus par krājumu atrašanās vietu. Šādu lūgumu var iesniegt ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, uz kuru attiecas pieprasītie dati, un šādu lūgumu nevar piemērot datiem, kas attiecas uz jebkuru laikposmu līdz 2013. gada 1. janvārim.
7. pants
Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras
1. Dalībvalstis var izveidot CKUS.
Dalībvalstīm nav atļauts izveidot vairāk kā vienu CKUS vai citu līdzvērtīgu iestādi. Dalībvalsts var izveidot savu CKUS jebkurā vietā Kopienā.
Ja dalībvalsts izveido CKUS, tai ir jābūt struktūrai vai dienestam, kura mērķis nav gūt peļņu un kurš darbojas vispārējās interesēs, un to neuzskata par uzņēmumu šīs direktīvas nozīmē.
2. CKUS galvenais mērķis ir iegādāties, uzturēt un pārdot naftas krājumus šīs direktīvas nolūkā vai lai ievērotu starptautiskus nolīgumus par naftas krājumu uzturēšanu. Tā ir vienīgā organizācija vai dienests, kuram var uzticēt pilnvaras iegādāties vai pārdot īpašos krājumus.
3. CKUS vai dalībvalstis uz noteiktu laiku var deleģēt ar drošības rezervju pārvaldīšanu saistītu uzdevumu izpildi, kā arī ar īpašo krājumu pārvaldīšanu saistītu uzdevumu, izņemot pārdošanu un iegādi, izpildi vienīgi:
citai dalībvalstij, kuras teritorijā tādi krājumi tiek uzglabāti, vai šīs dalībvalsts izveidotajai CKUS. Šādi deleģētus uzdevumus nevar deleģēt tālāk citām dalībvalstīm vai to izveidotām CKUS. Dalībvalstij, kura izveido CKUS, kā arī katrai dalībvalstij, kuras teritorijā krājumi tiks uzglabāti, ir tiesības noteikt deleģēšanu par nosacījumu, lai tās izsniegtu atļauju;
uzņēmējiem. Šādi deleģētas pilnvaras tālāk deleģēt nedrīkst. Ja šāds deleģējums vai jebkurš šā deleģējuma grozījums vai pagarinājums ir saistīts ar uzdevumiem, kuri attiecas uz tādu drošības rezervju un īpašo krājumu pārvaldīšanu, kuri tiek uzglabāti citā dalībvalstī, vispirms ir jāsaņem atļauja no tās dalībvalsts, kuras uzskaitē attiecīgie krājumi atrodas, un no visām dalībvalstīm, kuru teritorijā šie krājumi tiks uzglabāti.
4. Katra dalībvalsts, kura ir izveidojusi CKUS, 8. panta 1. un 2. punkta vajadzībām uzliek iestādei pienākumu publiskot:
pastāvīgi pilnīgu informāciju pa produktu kategorijām par krājumu apjomu, kuru uzturēšanu tā var uzticēt uzņēmumiem vai vajadzības gadījumā – ieinteresētajām CKUS;
vismaz septiņus mēnešus iepriekš – nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā vēlas uzņēmumiem nodrošināt ar krājumu uzturēšanu saistītus pakalpojumus. Nosacījumus, kas jāievēro pakalpojumu sniegšanā, tostarp nosacījumus grafiku izstrādei, arī var noteikt kompetentās valstu iestādes vai ar konkursa procedūru, kas iecerēta, lai noskaidrotu labāko piedāvājumu, ko iesnieguši uzņēmumi vai attiecīgā gadījumā – ieinteresētās CKUS.
CKUS pieņem šādus deleģējumus, ievērojot objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus nosacījumus. Maksas, ko uzņēmumi maksā par CKUS sniegtajiem pakalpojumiem, nepārsniedz pilnas sniegto pakalpojumu izmaksas, un tās nevar pieprasīt, pirms krājumi ir izveidoti. CKUS var paredzēt nosacījumu, ka tā pieņems deleģējumu, ja uzņēmums sniegs garantiju vai cita veida nodrošinājumu.
8. pants
Uzņēmumi
1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka katram uzņēmumam, kuram tā uzliek krājumu uzturēšanas pienākumus, lai izpildītu savas saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar 3. pantu, tiek piešķirtas tiesības pēc uzņēmuma izvēles vismaz daļu no šiem pienākumiem deleģēt vienīgi:
tās dalībvalsts CKUS, kuras uzskaitē šie krājumi atrodas;
vienai vai vairākām CKUS, kuras ir savlaicīgi paziņojušas savu vēlmi uzturēt šādus krājumus, ar nosacījumu, ka šādiem deleģējumiem iepriekš ir saņemta atļauja no tās dalībvalsts, kuras uzskaitē attiecīgie krājumi atrodas, un no visām dalībvalstīm, kuru teritorijā šie krājumi tiks uzglabāti;
citiem uzņēmumiem, kuriem ir krājumu pārpalikumi vai pieejami krājumi ārpus dalībvalsts teritorijas, ja attiecīgie krājumi atrodas uzskaitē Kopienā, ar nosacījumu, ka šādai deleģēšanai ir saņemta atļauja no tās dalībvalsts, kuras uzskaitē attiecīgie krājumi atrodas, un no visām dalībvalstīm, kuru teritorijā šie krājumi tiks uzglabāti; un/vai
citiem uzņēmumiem, kuriem ir krājumu pārpalikumi vai pieejami krājumi tās dalībvalsts teritorijā, kuras uzskaitē attiecīgie krājumi atrodas, ar noteikumu, ka par šādu deleģējumu dalībvalstij paziņo iepriekš. Dalībvalstis šādiem deleģējumiem var noteikt ierobežojumus vai nosacījumus.
Pienākumus, kas deleģēti saskaņā ar c) un d) apakšpunktu, tālāk deleģēt nedrīkst. Iepriekš b) un c) apakšpunktā minētā deleģējuma izmaiņas vai pagarinājumi stājas spēkā tikai tad, ja tiem iepriekš ir saņemta atļauja no visām dalībvalstīm, kuras ir pilnvarojušas tādu deleģējumu. Jebkādas izmaiņas vai papildinājums d) apakšpunktā minētam deleģējumam ir uzskatāms par jaunu deleģējumu.
2. Katra dalībvalsts var ierobežot uzņēmumu tiesības deleģēt, kuriem tā nosaka vai ir noteikusi krājumu uzturēšanas pienākumus.
Tomēr, ja šāds ierobežojums ierobežo uzņēmuma tiesības deleģēt pienākumu attiecībā uz daudzumiem, kas ir mazāki nekā 10 % no tam noteiktajiem krājumu uzturēšanas pienākumiem, dalībvalsts nodrošina, ka tai ir izveidots CKUS, kuram ir pienākums uzņemties deleģējumu attiecībā uz daudzumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu uzņēmuma tiesības deleģēt vismaz 10 % no tam noteiktajiem krājumu uzturēšanas pienākumiem.
Šajā daļā noteikto minimuma procentuālo daudzumu paaugstina no 10 % līdz 30 % vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim.
3. Neskarot 1. un 2. punkta noteikumus, dalībvalstis var noteikt pienākumu uzņēmumam deleģēt vismaz daļu no saviem krājumu uzturēšanas pienākumiem dalībvalsts CKUS.
4. Dalībvalstis ne vēlāk kā 200 dienas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas attiecīgie pienākumi, veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu uzņēmumus par metodēm, kuras jāizmanto uzņēmumiem noteikto krājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšanai. Uzņēmumi īsteno tiesības deleģēt krājumu uzturēšanas tiesības CKUS ne vēlāk kā 170 dienas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas attiecīgie pienākumi.
Gadījumā, ja uzņēmumi par laikposmu, uz kuru attiecas krājumu uzturēšanas pienākumi, ir informēti mazāk nekā 200 dienas iepriekš, tie savas deleģēšanas tiesības var īstenot jebkurā brīdī.
9. pants
Īpašie krājumi
1. Katra dalībvalsts var uzņemties saistības uzturēt obligātu naftas krājumu apjomu, ko izsaka patēriņa dienu skaitā, ievērojot šā panta nosacījumus.
Īpašie krājumi ir dalībvalsts vai tās izveidotās CKUS īpašums, un tie tiek uzturēti Kopienas teritorijā.
2. Īpašie krājumi var sastāvēt tikai no vienas vai vairākām šādām produktu kategorijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. punktā:
3. Naftas produktus, kas veido īpašos krājumus, katra dalībvalsts identificē, pamatojoties uz 2. punktā minētajām kategorijām. Dalībvalstis nodrošina, ka atskaites gadam, kurš noteikts, piemērojot 3. pantā minētos noteikumus un attiecībā uz izmantotajās kategorijās iekļautajiem produktiem, dalībvalstī patērēto daudzumu jēlnaftas ekvivalents atbilst vismaz 75 % no iekšzemes patēriņa, kas aprēķināts, izmantojot II pielikumā iekļauto aprēķināšanas metodi.
Katrā no dalībvalsts izvēlētajām kategorijām īpašos krājumus, ko šī valsts uzņemas uzturēt, atbilst noteiktam vidējā dienas patēriņa dienu skaitam, ko mēra, pamatojoties uz to jēlnaftas ekvivalentu atskaites gadā, kurš noteikts, piemērojot 3. pantā minētos noteikumus.
Pirmajā un otrajā daļā minētos jēlnaftas ekvivalentus aprēķina, reizinot ar 1,2 izmantotajās vai attiecīgajās kategorijās iekļauto produktu “faktisko iekšzemes piegāžu” kopsummu, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.2.2.11. punktā. Starptautiskos kuģu bunkurus aprēķinos neiekļauj.
4. Katra dalībvalsts, kas nolēmusi uzturēt īpašos krājumus, nosūta Komisijai paziņojumu, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kurā norāda šādu krājumu apjomu, ko tā uzņemas uzturēt, un uzturēšanas termiņu, kurš ir vismaz viens gads. Paziņojumā norādīto minimālo apjomu piemēro vienādi visām dalībvalsts izmantoto īpašo krājumu kategorijām.
Dalībvalsts nodrošina, ka krājumi tiek uzturēti visā paziņojumā norādītā laikposma garumā, neskarot dalībvalsts tiesības samazināt daudzumu pagaidu kārtā, veicot atsevišķu krājumu aizstāšanas darbības.
Dalībvalsts izmantoto kategoriju saraksts ir spēkā vismaz vienu gadu, un tā grozījumi var stāties spēkā tikai kalendārā mēneša pirmajā dienā.
5. Katra dalībvalsts, kas nav uzņēmusies saistības visā attiecīgā kalendārā gada garumā uzturēt īpašos krājumus vismaz 30 dienas, nodrošina, ka vismaz viena trešdaļa no tās krājumu uzturēšanas pienākumiem tiek nodrošināta tādu produktu veidā, kas atbilst 2. un 3. punktam.
Dalībvalsts, kurai uzglabā īpašos krājumus mazāk nekā 30 dienu vajadzībām, sagatavo gada pārskatu, kurā analizē valsts iestāžu veiktos pasākumus, lai nodrošinātu un pārbaudītu attiecīgās valsts drošības rezervju pieejamību un fizisku piekļuvi, kā minēts 5. pantā, un tajā pašā pārskatā norāda ieviestos mehānismus, kas dod dalībvalstij iespēju kontrolēt minēto rezervju izmantošanu naftas piegādes traucējumu gadījumos. Šo pārskatu Komisijai nosūta līdz tā kalendārā gada, uz kuru tas attiecas, pirmā mēneša beigām.
10. pants
Īpašo krājumu pārvaldība
1. Katra dalībvalsts sagatavo pastāvīgi atjauninātu un detalizētu reģistru par visiem īpašajiem krājumiem, ko uztur tās teritorijā. Šajā reģistrā cita starpā iekļauj visu informāciju, kas ļauj precīzi identificēt attiecīgo krājumu atrašanās vietu.
Dalībvalstis 15 dienu laikā pēc Komisijas lūguma saņemšanas nosūta Komisijai minētā reģistra kopiju. Šajā kopijā var aizklāt konfidenciālus datus par krājumu atrašanās vietu. Šādu lūgumu var iesniegt ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, uz kuru attiecas pieprasītie dati.
2. Ja īpašie krājumi ir sajaukti ar citiem naftas krājumiem, dalībvalstis vai to CKUS veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu šādu sajauktu produktu pārvietošanu, attiecinot šo noteikumu uz piejaukumu daļu īpašajos krājumos, izņemot tad, ja konkrēto krājumu īpašnieks un tās dalībvalsts iestādes vai CKUS, kuras teritorijā attiecīgie krājumi atrodas, ir izdevušas iepriekšēju rakstisku atļauju.
3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai visiem īpašajiem krājumiem, ko uztur vai pārvadā to teritorijā, piešķirtu beznosacījuma imunitāti pret piedziņas procedūrām neatkarīgi no tā, vai tie ir šo dalībvalstu krājumi vai citu dalībvalstu krājumi.
11. pants
Deleģēšanas sekas
Direktīvas 7. un 8. pantā minētā deleģēšana negroza pienākumus, kas katrai dalībvalstij jāpilda saskaņā ar šo direktīvu.
12. pants
Statistikas kopsavilkumi par 3. pantā minētajiem krājumiem
1. Attiecībā uz krājumu apjomu, kas jāuztur saskaņā ar 3. pantu, katra dalībvalsts sagatavo un nosūta Komisijai statistikas kopsavilkumu saskaņā ar IV pielikumā noteikto kārtību.
2. Šā panta 1. punktā minēto kopsavilkumu sagatavošanas kārtību, to apjomu, saturu un iesniegšanas biežumu, kā arī paziņošanas termiņu var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Kārtību, kādā kopsavilkumi jānosūta Komisijai, arī var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
3. Dalībvalstis savos statistikas kopsavilkumos par drošības rezervēm nevar iekļaut jēlnaftas vai naftas produktu daudzumus, pret kuriem vērsti aresta vai piedziņas pasākumi. Tas pats attiecas uz visiem krājumiem tādos uzņēmumos, kuri atrodas maksātnespējas stāvoklī vai noslēguši vienošanos ar kreditoriem.
13. pants
Statistikas kopsavilkumi par īpašajiem krājumiem
1. Katra attiecīgā dalībvalsts par katru produktu kategoriju sagatavo un nosūta Komisijai statistikas kopsavilkumu par saviem īpašajiem krājumiem, kas pastāv katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, norādot vidējā patēriņa dienu skaitu un daudzumus atskaites kalendārajā gadā, kuram atbilst šie krājumi. Ja daļa no šiem īpašajiem krājumiem tiek turēta ārpus dalībvalsts teritorijas, tad valsts detalizēti norāda krājumus, ko uztur vai nu attiecīgajās dažādajās dalībvalstīs, vai arī ar šo dalībvalstu un CKUS starpniecību. Tā arī detalizēti norāda to, vai tai pilnībā pieder visi šie krājumi vai arī, gluži pretēji, to īpašniece pilnībā vai daļēji ir tās CKUS.
2. Katra attiecīgā dalībvalsts sagatavo un nosūta Komisijai arī kopsavilkumu par īpašajiem krājumiem, kas atrodas tās teritorijā un pieder citām dalībvalstīm vai CKUS, norādot to apjomu katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, pa produktu kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Šajā kopsavilkumā dalībvalsts visos gadījumos norāda arī attiecīgās dalībvalsts vai CKUS nosaukumu, kā arī daudzumus.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos statistikas kopsavilkumus nosūta tā kalendārā mēneša laikā, kurš seko pēc mēneša, uz ko attiecas konkrētie kopsavilkumi.
4. Arī statistikas kopsavilkumu kopijas pēc Komisijas lūguma nekavējoties nosūta Komisijai. Šādus lūgumus var iesniegt ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, uz kuru attiecas attiecīgie dati.
5. Statistikas kopsavilkumu apjomu, saturu un iesniegšanas biežumu, kā arī paziņošanas termiņu var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Kārtību, kādā kopsavilkumi jānosūta Komisijai, arī var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
14. pants
Kopsavilkumi par komerciālajiem krājumiem
1. Dalībvalstis Komisijai reizi mēnesī nosūta statistikas kopsavilkumu par to teritorijā glabāto komerciālo krājumu apjomiem. Tās šajā sakarībā nodrošina datu konfidencialitāti un nenorāda attiecīgo krājumu īpašnieku nosaukumus.
2. Komisija reizi mēnesī publicē statistikas kopsavilkumu par komerciālajiem krājumiem Kopienā, pamatojoties uz kopsavilkumiem, ko tai nosūtījušas dalībvalstis, un izmantojot kopsavilkumus.
3. Noteikumus par statistikas kopsavilkumu iesniegšanu un publicēšanu, kā arī par to periodiskumu var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
15. pants
Datu apstrāde
Komisija nodrošina to IT resursu izstrādi, izvietošanu, pārvaldību un uzturēšanu, kuri nepieciešami, lai saņemtu, glabātu un jebkādā veidā apstrādātu datus, kas iekļauti statistikas kopsavilkumos, un visu citu informāciju, ko saskaņā ar šo direktīvu nosūta dalībvalstis vai savāc Komisijas dienesti, kā arī tos datus par naftas krājumiem, kuri savākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 un kuri nepieciešami direktīvas noteikto kopsavilkumu izdarīšanai.
16. pants
Biodegviela un piedevas
1. Aprēķinot krājumu uzturēšanas pienākumu apjomu saskaņā ar 3. un 9. pantu, biodegvielu un piedevas ņem vērā tikai tad, ja tās ir sajauktas ar attiecīgiem naftas produktiem.
2. Aprēķinot faktiski uzturēto krājumu apjomus, ņem vērā biodegvielu un piedevas, ja:
tās ir sajauktas ar attiecīgajiem naftas produktiem; vai
tās uzglabā attiecīgās dalībvalsts teritorijā ar noteikumu, ka dalībvalsts ir pieņēmusi noteikumus, ar ko nodrošina, ka tās sajauks ar naftas produktiem, ko glabā atbilstīgi šajā direktīvā izklāstītajām krājumu prasībām, un ka tās izmantos transportēšanā.
3. Kārtību, kādā biodegvielu un piedevas ņem vērā krājumu uzturēšanas pienākumu un 1. un 2. punktā minēto krājumu apjomu aprēķināšanā, var grozīt saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
17. pants
Naftas un naftas produktu koordinācijas grupa
1. Tiek izveidota naftas un naftas produktu koordinācijas grupa (turpmāk – “koordinācijas grupa”). Koordinācijas grupa ir konsultatīva grupa, kas sniedz ieguldījumu analīzes veikšanā par situāciju Kopienā attiecībā uz naftas un naftas produktu apgādes drošību un atvieglo pasākumu koordinēšanu un piemērošanu šajā jomā.
2. Koordinācijas grupu veido dalībvalstu pārstāvji. To vada Komisija. Pēc Komisijas uzaicinājuma koordinācijas grupas darbā var piedalīties nozares pārstāvji.
18. pants
Pārbaudes par gatavību ārkārtas situācijām un krājumu uzturēšanu
1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var veikt dalībvalstu gatavības ārkārtas situācijām pārbaudi un, ja Komisija to atzīst par vajadzīgu, arī tādam nolūkam paredzētu krājumu pārbaudi. Sagatavojoties šādām pārbaudēm, Komisija ņem vērā citu iestāžu un starptautisku organizāciju veikumu un konsultējas ar koordinācijas grupu.
2. Koordinācijas grupa var vienoties pieaicināt pārbaudēs citu dalībvalstu pilnvarotus aģentus un pārstāvjus. Tās dalībvalsts, kurā notiek pārbaude, ieceltas valsts amatpersonas var pavadīt pārbaudi veicošās personas. Vienas nedēļas laikā no brīža, kad tiek paziņots par 1. punktā minētās pārbaudes veikšanu, ikviena dalībvalsts, kura nav iesniegusi Komisijai konfidenciālos datus par krājumu atrašanās vietu saskaņā ar 6. un 9. pantu, nodod šo informāciju Komisijas darbinieku vai pilnvarotu aģentu rīcībā.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka to iestādes un personas, kas ir atbildīgas par drošības rezervju un īpašo krājumu uzturēšanu un pārvaldību, piekrīt inspekcijām un sniedz Komisijas pilnvarotajām personām atbalstu šādu pārbaužu veikšanai. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka minētajām personām tiek piešķirtas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem un reģistriem, kuri attiecas uz šiem krājumiem, kā arī tiesības piekļūt visām krājumu uzglabāšanas vietām un visiem ar to saistītiem dokumentiem.
4. Saskaņā ar šo pantu veiktās pārbaudes rezultātus paziņo dalībvalstij, kurā pārbaude tika veikta, kā arī tos var nosūtīt koordinācijas grupai.
5. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka amatpersonām, pārstāvjiem un citām personām, kas strādā Komisijas pārraudzībā, kā arī koordinācijas grupas locekļiem ir pienākums neizpaust informāciju, kura savākta vai nosūtīta, piemērojot šo pantu, un uz kuru tās rakstura dēļ attiecas profesionālais noslēpums, piemēram, krājumu īpašnieku identitāte.
6. Šā panta 1. punktā minēto pārbaudes darbību mērķi neietver personas datu apstrādi. Personas datus, kurus atrod vai ar kuriem saskaras šo pārbaužu laikā, nevāc un neņem vērā, bet nejaušas savākšanas gadījumā nekavējoties iznīcina.
7. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka visi dati, akti, kopsavilkumi un dokumenti, kas attiecas uz drošības rezervēm un īpašajiem krājumiem, tiek glabāti vismaz piecus gadus.
19. pants
Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz datu apstrādi
Šī direktīva neskar un nekādā veidā neietekmē fizisku personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi, ko nodrošina Kopienas un valstu tiesību aktu noteikumi, un jo īpaši nekādā veidā negroza dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi, piemēram, pienākumus, kas tām uzlikti ar Direktīvu 95/46/EK, vai pienākumus, kas Kopienas iestādēm un struktūrām jāpilda saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un kas attiecas uz personas datu apstrādi, kuru tās veic, pildot savus pienākumus.
20. pants
Ārkārtas procedūras
1. Dalībvalstis paredz procedūras un veic pasākumus, kas nepieciešami, lai to kompetentās iestādes būtisku piegādes traucējumu gadījumā varētu ātri, efektīvi un pārredzami nodot apritē visas to drošības rezerves un īpašos krājumus vai to daļu un vispārēji vai specifiski ierobežot patēriņu atkarībā no paredzamo piegāžu deficīta, inter alia prioritārā kārtā piešķirot naftas produktus konkrētām patērētāju kategorijām.
2. Dalībvalstis pastāvīgi uztur ārkārtas rīcības plānus, ko var piemērot būtisku piegādes traucējumu gadījumā. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek paredzēti organizatoriski pasākumi, ko var īstenot, lai nodrošinātu šādu plānu izpildi. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis to informē par saviem ārkārtas rīcības plāniem un organizatorisko pasākumu plāniem, kuri uz tiem attiecas.
3. Ja ir pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, kas attiecas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, tad:
attiecīgās dalībvalstis var izmantot savas drošības rezerves un īpašos krājumus, lai izpildītu starptautiskās saistības, kas izriet no šāda lēmuma. Šādā gadījumā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, kura var sasaukt koordinācijas grupu vai apspriesties ar tās locekļiem elektroniskā veidā, lai novērtētu ietekmi, ko rada nodošana apritē;
Komisijai būtu jāiesaka dalībvalstīm nodot apritē visas to drošības rezerves un īpašos krājumus vai šo rezervju un krājumu daļu vai veikt tādus līdzvērtīgas ietekmes pasākumus, kas tiek uzskatīti par atbilstīgiem. Komisija var rīkoties tikai pēc tam, kad tā konsultējusies ar koordinācijas grupu.
4. Ja nav pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, bet Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes, vajadzības gadījumā informējot VEA un koordinējot savu rīcību ar VEA, pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu uz konsultāciju sanāksmi. Ja koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi sasauc pēc dalībvalsts lūguma, to rīko vēlākais četru dienu laikā pēc šāda lūguma paziņošanas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt ilgākam laikposmam. Pamatojoties uz koordinācijas grupas veiktā situācijas novērtējuma rezultātiem, Komisija nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi.
Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Komisija atļauj pilnībā vai daļēji nodot apritē drošības rezervju un īpašo krājumu daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis.
5. Dalībvalstis drīkst nodot apritē savas drošības rezerves un īpašos krājumus, kas ir mazāki par šajā direktīvā noteikto minimālo apjomu tādā daudzumā, kas nekavējoties nepieciešams īpašas steidzamības gadījumu sākotnējā stadijā vai vietēju krīžu gadījumos. Šādas nodošanas apritē gadījumā dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par daudzumu, kas ir nodots apritē. Komisija nodod šo informāciju koordinācijas grupas dalībniekiem.
6. Ja piemēro 3., 4. vai 5. punktu, dalībvalstīm ir tiesības uz laiku uzturēt mazākus krājumu apjomus, nekā šīs direktīvas noteikumos paredzētie. Šādā gadījumā Komisija, pamatojoties uz konsultāciju ar koordinācijas grupu rezultātiem un vajadzības gadījumā saskaņojot ar VEA, kā arī ņemot vērā situāciju starptautiskajos naftas un naftas produktu tirgos, nosaka pieņemamu termiņu, kādā dalībvalstīm ir savi krājumi jāatjauno, lai no jauna sasniegtu obligātās rezerves.
7. Lēmumi, ko Komisija pieņem saskaņā ar šo pantu, neskar citas attiecīgo dalībvalstu starptautiskās saistības.
21. pants
Sankcijas
Dalībvalstis nosaka sankciju režīmu, ko piemēro to valsts tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, kas pieņemti, piemērojot šo direktīvu, kā arī veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu piemērošanu. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai ne vēlāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim, kā arī nekavējoties paziņo par visiem turpmākajiem grozījumiem.
22. pants
Pārskatīšana
Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un īstenošanu.
23. pants
Komitoloģija
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
24. pants
Atcelšana
Direktīvu 73/238/EEK, Direktīvu 2006/67/EK un Lēmumu 68/416/EEK ar šo atceļ no 2012. gada 31. decembra.
Atsauces uz atceltajām direktīvām un atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.
25. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2012. gada 31. decembrim.
Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstīs, kuras nav VEA locekles līdz 2012. gada 31. decembrim un pilnībā sedz savu iekšzemes naftas produktu patēriņu ar importu, stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai īstenotu šīs direktīvas 3. panta 1. punktu līdz 2014. gada 31. decembrim. Kamēr minētās dalībvalstis nav īstenojušas šādus pasākumus, tās uzglabā naftas produktu krājumus, kas atbilst 81 dienas vidējam ikdienas neto importam.
Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
26. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
27. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
IMPORTĒTO NAFTAS PRODUKTU DAUDZUMU JĒLNAFTAS EKVIVALENTA APRĒĶINĀŠANAS METODE
Direktīvas 3. pantā minēto importēto naftas produktu daudzumu jēlnaftas ekvivalentu dalībvalstis aprēķina ar šādu metodi:
summē Regulas (EK) Nr. 1099/2008 ( 1 ) A pielikuma 3.4. punktā definētās jēlnaftas, dabasgāzes kondensātu (NGL), naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielu un citu ogļūdeņražu tīrā importa daudzumus un iegūto summu koriģē, lai ņemtu vērā krājumu izmaiņas. No iegūtā rezultāta atskaita vienu no šādiem ligroīna ražīguma rādītājiem:
summē Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. punktā definēto visu citu naftas produktu tīrā importa daudzumus, iegūto summu koriģē, lai ņemtu vērā krājumu izmaiņas, un pareizina ar koeficientu 1,065.
No 1. un 2. punkta izrietošo rezultātu summa ir jēlnaftas ekvivalents.
Starptautiskos kuģu bunkurus aprēķinos neiekļauj.
II PIELIKUMS
IEKŠZEMES PATĒRIŅA JĒLNAFTAS EKVIVALENTA APRĒĶINĀŠANAS METODE
Direktīvas 3. pantā minētais iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalents jāaprēķina ar šādu metodi:
Iekšzemes patēriņš ir to faktisko bruto iekšzemes piegāžu kopsumma, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.2.2.11. punktā, ko veido tikai šādi produkti: benzīns, aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4), petrolejas tipa reaktīvā degviela, cita veida petroleja, gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa), degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu), kā tie definēti Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. punktā.
Starptautiskos kuģu bunkurus aprēķinos neiekļauj.
Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu aprēķina, reizinot ar koeficientu 1,2.
III PIELIKUMS
METODES UZTURĒTO KRĀJUMU APJOMA APRĒĶINĀŠANAI
Krājumu apjomu aprēķināšanai jāizmanto šādas metodes:
Dalībvalstis var:
iekļaut visus pārējos krājumus, ko veido naftas produkti, kuri uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. punktā, un aprēķināt to jēlnaftas ekvivalentu, attiecīgos daudzumus reizinot ar koeficientu 1,065; vai
iekļaut tikai šādu produktu krājumus: benzīns, aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4), petrolejas tipa reaktīvā degviela, cita veida petroleja, gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa), degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu), un noteikt to jēlnaftas ekvivalentu, attiecīgos daudzumus reizinot ar koeficientu 1,2.
Aprēķinot krājumus, var ņemt vērā daudzumus, ko tur:
Tomēr šos daudzumus, izņemot tos, kurus uzglabā naftas rafinēšanas rūpnīcu tvertnēs, cauruļvadu barošanas rezervuāros vai lielapjoma termināļos, nevar ņemt vērā īpašo krājumu apjomu aprēķināšanā, ja minētos krājumus aprēķina atsevišķi no drošības rezervēm.
Krājumu aprēķināšanā nekad nedrīkst ņemt vērā:
jēlnaftu, kas vēl nav iegūta;
daudzumus, ko tur:
Aprēķinot savus krājumus, dalībvalstis par 10 % samazina krājumu daudzumus, kas aprēķināti saskaņā ar iepriekš minēto. Šo samazinājumu piemēro visiem daudzumiem, kas ņemti vērā konkrētajā aprēķinā.
Tomēr 10 % samazinājumu piemēro īpašo krājumu apjoma aprēķināšanai vai dažādo īpašo krājumu kategoriju apjoma aprēķināšanai, ja šos krājumus vai kategorijas vērtē atsevišķi no drošības rezervēm, jo īpaši – lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti 9. pantā noteiktie minimālie apjomi.
IV PIELIKUMS
Kārtība, kādā sagatavo un nosūta komisijai statistikas kopsavilkumus par krājumu apjomiem, kas jāuztur saskaņā ar 3. pantu
Katra dalībvalsts katru mēnesi sagatavo un nosūta Komisijai galīgu statistikas kopsavilkumu par krājumu apjomu, kura uzturēšana ir faktiski nodrošināta katra kalendārā mēneša pēdējā dienā un kuru aprēķina vai nu pēc naftas tīrā importa dienu skaita, vai pēc naftas iekšējā patēriņa dienu skaita atkarībā no kritērija, kas jāizvēlas saskaņā ar 3. pantu. Dalībvalsts kopsavilkumā precīzi norāda iemeslus, kuru dēļ aprēķina pamatā ir importēto daudzumu dienu skaits vai, pretēji, patēriņa dienu skaits, un precizē, kura no III pielikumā paredzētajām metodēm izmantota krājumu aprēķināšanai.
Ja daži no krājumiem, ko izmanto 3. pantā paredzētā apjoma aprēķināšanā, tiek turēti ārpus valsts teritorijas, katrā kopsavilkumā detalizēti precizē krājumus, ko attiecīgās dažādās dalībvalstis un CKUS uztur tā laika posma pēdējā dienā, uz kuru attiecas konkrētais kopsavilkums. Dalībvalsts kopsavilkumā visos gadījumos norāda arī to, vai krājumi tiek turēti saskaņā ar viena vai vairāku uzņēmumu deleģētajiem pienākumiem vai arī, gluži pretēji, krājumi tiek uzturēti pēc tās pieprasījuma vai pēc tās CKUS pieprasījuma.
Par visiem krājumiem, ko dalībvalsts savā teritorijā uztur citu dalībvalstu vai CKUS uzdevumā, dalībvalsts sagatavo kopsavilkumu pa produktu kategorijām par krājumiem, kas pastāv katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, un nosūta to Komisijai. Šajā kopsavilkumā dalībvalsts visos gadījumos norāda arī attiecīgās dalībvalsts vai CKUS nosaukumu, kā arī daudzumus.
Šajā pielikumā minētos statistikas kopsavilkumus Komisijai nosūta 55 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas konkrētie kopsavilkumi. Tie paši kopsavilkumi pēc Komisijas lūguma jāiesniedz divu mēnešu laikā. Šādus lūgumus var izteikt ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, uz kuru attiecas pieprasītie dati.
( 1 ) Regula grozīta ar Komisijas 2017. gada 9. novembra Regulu (ES) 2017/2010.