02009D0937 — LV — 01.01.2020 — 013.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

Grozīts ar:

Labots ar:

▼B

PADOMES LĒMUMS

(2009 gada 1. decembris),

ar ko pieņem Padomes reglamentu

(2009/937/ES)

1. pants

2006. gada 15. septembrī pieņemto Padomes reglamentu aizstāj ar noteikumiem šā lēmuma pielikumā.

Atkāpjoties no Padomes reglamenta III pielikuma 2. panta 2. punkta, skaitļus, kas ar šo lēmumu iekļauti minētā pielikuma 1. pantā, piemēro laikposmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2010. gada 31. decembrim.

2. pants

Saskaņā ar Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, Padomes reglamenta 3. panta 3. punktu, kā tas pieņemts ar šo lēmumu, piemēro tādu leģislatīvo aktu projektiem, kurus pieņem un nosūta, sākot ar Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PIELIKUMS

PADOMES REGLAMENTS

1. pants

Vispārīgi noteikumi, paziņojumi par sanāksmēm un to norises vieta

1.  Padome sanāk, ja to sasauc tās priekšsēdētājs pēc paša ierosmes vai arī pēc kāda tās locekļa vai Komisijas lūguma ( 1 ).

2.  Septiņus mēnešus pirms attiecīgā pusgada sākuma un pēc pienācīgas apspriešanās prezidentvalsts attiecībā uz katru Padomes sastāvu paziņo dienas, kad tā paredz rīkot sanāksmes, kuras Padomei būs jārīko, lai veiktu likumdošanas darbu vai pieņemtu ar darbību saistītus lēmumus. Šīs dienas iekļauj vienotā dokumentā, kurš attiecas uz visiem Padomes sastāviem.

3.  Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī Padomes sēdes notiek Luksemburgā ( 2 ).

Ārkārtējos apstākļos un attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ Padome vai Dalībvalstu valdību pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) ar vienprātīgu lēmumu var nolemt, ka Padomes sanāksme notiek citur.

4. ( 3 )  Padomes prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekš izveidota trīs valstu grupa. Šīs grupas izveido, ievērojot dalībvalstu vienlīdzīgas rotācijas principu un ņemot vērā gan to daudzveidību, gan teritoriālo līdzsvaru Savienībā.

►C2  Katrs grupas loceklis pēc kārtas pilda visu Padomes sastāvu prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, ◄ izņemot Ārlietu padomes prezidentūras pienākumus. Pārējie grupas locekļi palīdz prezidentūrai visu tās pienākumu izpildē, pamatojoties uz kopīgu programmu. Grupas locekļi var, savstarpēji vienojoties, paredzēt citus noteikumus.

5.  Saskaņā ar šo reglamentu Padome vai Coreper pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad tā paredz citus balsošanas nosacījumus.

Šajā reglamentā, ja nav norādīts citādi, jebkurai personai, kura vada kādu Padomes sastāvu vai vajadzības gadījumā kādu no tās sagatavošanas struktūrām, piemēro prezidentvalsts vai priekšsēdētāja atsauces.

2. pants

Padomes sastāvi, Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes nozīme un programmu izstrāde

1.  Padome sanāk vairākos sastāvos, vadoties no izskatāmajiem jautājumiem. Izņemot Vispārējo lietu padomi un Ārlietu padomi, pārējo Padomes sastāvu sarakstu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem Eiropadome ( 4 ). Padomes sastāvu saraksts ir iekļauts I pielikumā.

2.  Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā. Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju ( 5 ). Tā ir atbildīga par politiku vispārēju koordinēšanu, institucionāliem un administratīviem jautājumiem, horizontālām lietām, kas ietekmē vairākas Eiropas Savienības politikas, piemēram, daudzgadu finanšu shēma un paplašināšanās, kā arī par jebkuru lietu, kuru tai uztic Eiropadome, ņemot vērā ekonomiskās un monetārās savienības darbības noteikumus.

3.  Eiropadomes sanāksmju sagatavošanas kārtība ir paredzēta Eiropadomes reglamenta 3. pantā, kā izklāstīts turpmāk.

4.  Vispārējo lietu padome sadarbībā ar Komisiju nodrošina dažādu Padomes sastāvu darba saskaņotību un nepārtrauktību, izstrādājot daudzgadu programmas saskaņā ar 6. punktu ( 6 ).

5.  Ārlietu padome izstrādā Savienības ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatnostādnēm, un nodrošina Savienības darbību konsekvenci ( 7 ). Tā ir atbildīga par visu Savienības ārpolitisko darbību, proti, kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kopējo drošības un aizsardzības politiku, kopējo tirdzniecības politiku, kā arī sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību.

Ārlietu padomi vada Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kuru vajadzības gadījumā var aizvietot konkrētā sastāva loceklis, kas pārstāv Padomes prezidentvalsti ( 8 ).

6.  Katrā 18 mēnešu laikposmā iepriekš izveidota trīs to dalībvalstu grupa, kura šajā laikposmā nodrošina prezidentūru, saskaņā ar 1. panta 4. punktu izstrādā Padomes darbības programmas projektu attiecīgajam laikposmam. Šo projektu izstrādā kopā ar to Ārlietu padomes priekšsēdētāju, kura vadības laikā konkrētais Padomes sastāvs veiks attiecīgās darbības. Šo programmas projektu izstrādā, cieši sadarbojoties ar Komisiju un Eiropadomes priekšsēdētāju, un pēc pienācīgas apspriešanās. Vēlākais, vienu mēnesi pirms attiecīgā laikposma to iesniedz vienotā dokumentā, lai Vispārējo lietu padome varētu to apstiprināt ( 9 ).

7.  Prezidentvalsts, kurai attiecīgajā laikposmā ir pilnvaras, katram Padomes sastāvam pēc pienācīgas apspriešanās izstrādā Padomes sanāksmju darba kārtību projektus nākamajiem sešiem mēnešiem, norādot plānoto likumdošanas darbu un ar darbību saistītus lēmumus. Šos projektus sagatavo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms attiecīgā sešu mēnešu laikposma sākuma, pamatojoties uz Padomes 18 mēnešu programmu un pēc apspriešanās ar Komisiju. Tos iekļauj vienotā dokumentā, kas attiecas uz visiem Padomes sastāviem. Vajadzības gadījumā var paredzēt Padomes sanāksmes papildus tām, kas iepriekš plānotas.

Ja kādā sešu mēnešu laikposmā kāda no minētajā laikposmā plānotajām sanāksmēm izrādās nepamatota, prezidentvalsts to nesasauc.

3. pants ( 10 )

Darba kārtība

1.  Ņemot vērā Padomes 18 mēnešu programmu, priekšsēdētājs sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību. To nosūta pārējiem Padomes locekļiem un Komisijai vismaz 14 dienas pirms sanāksmes sākuma. To vienlaikus nosūta dalībvalstu parlamentiem.

2.  Pagaidu darba kārtībā iekļauj punktus, par kuriem Ģenerālsekretariāts no Padomes locekļa vai no Komisijas vismaz 16 dienas pirms attiecīgās sanāksmes sākuma ir saņēmis pieprasījumu iekļaut tos darba kārtībā, pievienojot ar tiem saistītos dokumentus. Pagaidu darba kārtībā ar zvaigznīti ir atzīmēti arī tie punkti, par kuriem prezidentvalsts, Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt balsojumu. Šādu atzīmi izdara, tiklīdz ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

3.  Gadījumā, kad ir piemērojams astoņu nedēļu termiņš, kas paredzēts Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā un Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, punktus, kas ir saistīti ar leģislatīva akta vai pirmā lasījuma nostājas pieņemšanu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, neiekļauj pagaidu darba kārtībā lēmuma pieņemšanai, kamēr nav beidzies minētais astoņu nedēļu termiņš.

Padome var atkāpties no šā punkta pirmajā daļā minētā astoņu nedēļu termiņa, ja uz punkta iekļaušanu attiecas izņēmums steidzamības iemeslu dēļ, kā paredzēts Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā. Par attiecīgā akta vai nostājas pieņemšanu Padome lemj saskaņā ar piemērojamajiem balsošanas nosacījumiem.

Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, no dienas, kad leģislatīvā akta projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, līdz dienai, kad pieņem nostāju, ir jāpaiet desmit dienām ( 11 ).

4.  Pagaidu darba kārtībā var iekļaut tikai tos punktus, attiecībā uz kuriem Padomes locekļiem un Komisijai dokumenti ir nosūtīti ►C2  , vēlākais, dienā, kad nosūta minēto darba kārtību. ◄

5.  Ģenerālsekretariāts nosūta Padomes locekļiem un Komisijai pieprasījumus par punktu iekļaušanu darba kārtībā, kā arī dokumentus, attiecībā uz kuriem netika ievēroti iepriekšminētie termiņi.

Ja vien steidzamības dēļ nav jārīkojas citādi un neskarot 3. punktu, prezidentvalsts svītro no pagaidu darba kārtības punktus attiecībā uz leģislatīvo aktu projektiem, ja Coreper nav beigusi izskatīšanu, vēlākais, tās nedēļas beigās, kas ir pirms nedēļas, kura ir pirms Padomes sanāksmes.

6.  Pagaidu darba kārtība ir sadalīta divās daļās, kas attiecīgi ir veltītas leģislatīvo aktu apspriešanai un neleģislatīviem jautājumiem. Pirmās daļas nosaukums ir “Leģislatīvu aktu apspriešana” un otrās – “Neleģislatīvi jautājumi”.

Katrā pagaidu darba kārtības daļā iekļautie punkti dalās “A” punktos un “B” punktos. Punktus, kurus Padome var apstiprināt bez apspriešanas, iekļauj kā “A” punktus, taču tas neliedz iespēju jebkuram Padomes vai Komisijas loceklim izteikt viedokli šo punktu apstiprināšanas brīdī un prasīt šo izteikumu iekļaušanu protokolā.

7.  Darba kārtību Padome apstiprina katras sanāksmes sākumā. Lai darba kārtībā iekļautu punktu, kas nav paredzēts pagaidu darba kārtībā, Padomei jāpieņem vienprātīgs lēmums. Šādi iekļautus punktus var izvirzīt balsošanai, ja ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

8.  Ja vien Padome nenolemj citādi, “A” punktu no darba kārtības tomēr svītro, ja nostāja par šo punktu varētu izraisīt turpmāku apspriešanu vai ja to pieprasa Padomes loceklis vai Komisija.

9.  Jebkuram pieprasījumam iekļaut punktu par “citu jautājumu” pievieno skaidrojošu dokumentu.

4. pants

Padomes locekļa pārstāvība

Ievērojot 11. panta noteikumus par balsstiesību deleģēšanu, Padomes loceklis, kurš nevar piedalīties sanāksmē, var norīkot sev pārstāvību.

5. pants

Sanāksmes

1.  Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu ( 12 ). Pārējos gadījumos Padomes sanāksmes nav atklātas, izņemot 8. pantā minētos gadījumus.

2.  Komisiju uzaicina piedalīties Padomes sanāksmēs. Tas pats attiecas uz Eiropas Centrālo banku gadījumos, kad tā īsteno savas iniciatīvas tiesības. Padome tomēr var nolemt apspriesties bez Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes.

3.  Padomes un Komisijas locekļus var pavadīt amatpersonas, kas tiem palīdz. Šo amatpersonu vārdus un amatus Ģenerālsekretariātam paziņo iepriekš. Padome var noteikt maksimālo to personu skaitu katrā delegācijā, kuras vienlaikus var atrasties Padomes sanāksmes telpā, ieskaitot Padomes locekļus.

4.  Padomes sanāksmēs personas ielaiž tikai tad, ja tās var uzrādīt Ģenerālsekretariāta izsniegtu caurlaidi.

6. pants

Dienesta noslēpums un dokumentu iesniegšana izmantošanai tiesā

1.  Neskarot 7., 8. un 9. pantu un noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem, uz Padomes apspriedēm attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, ja vien Padome nenolemj citādi.

2.  Padome vai Coreper var atļaut izmantošanai tiesā iesniegt tādu Padomes dokumentu kopiju vai izrakstu, kuri nav vēl darīti publiski pieejami saskaņā ar noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

7. pants

Likumdošanas procedūra un publiskošana

1.  Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu. Tādēļ tās darba kārtībā ir iekļauta daļa “Leģislatīvu aktu apspriešana”.

2.  Padomei iesniegtus dokumentus, kas ir uzskaitīti kādā punktā darba kārtības daļā “Leģislatīvu aktu apspriešana”, publisko, tāpat kā tos Padomes protokola elementus, kas attiecas uz šo darba kārtības daļu.

3.  Padomes sanāksmju atklātību attiecībā uz darba kārtības daļu “Leģislatīvu aktu apspriešana” īsteno, izmantojot publisku pārraidi ar audiovizuāliem līdzekļiem, jo īpaši klausīšanās telpā un ar video tiešraidi (video streaming) visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās. Ierakstīta versija ir pieejama Padomes interneta vietnē vismaz vienu mēnesi. Balsošanas rezultātus parāda ar vizuāliem līdzekļiem.

Ģenerālsekretariāts nodrošina to, ka iepriekš publiski tiek sniegta informācija par dienām un aptuveno laiku, kad notiks šādas audiovizuālās pārraides, un veic visus vajadzīgos praktiskos pasākumus, lai nodrošinātu šā panta pienācīgu īstenošanu.

4.  Publisko balsojumu rezultātus un Padomes locekļu vai to pārstāvju sniegtos balsojumu skaidrojumus Samierināšanas komitejā, ko paredz parastā likumdošanas procedūra, kā arī Padomes protokolā iekļautos ►C3  paziņojumus ◄ un tos protokola punktus, kuri attiecas uz Samierināšanas komitejas sanāksmi.

5.  Ja Padome ir saņēmusi leģislatīvu aktu priekšlikumus vai iniciatīvas, tā atturas pieņemt aktus, kas nav paredzēti Līgumos, piemēram, rezolūcijas, secinājumus vai deklarācijas, kuras nav saistītas ar akta pieņemšanu un kuras ir jāiekļauj Padomes protokolā.

8. pants

Publisko Padomes apspriežu un publisko debašu citi gadījumi

1.  Ja Padome ir saņēmusi neleģislatīvu priekšlikumu attiecībā uz tādu noteikumu pieņemšanu, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm, regulu, direktīvu vai lēmumu veidā, pamatojoties uz attiecīgiem Līgumu noteikumiem, izņemot iekšējās kārtības pasākumus, administratīvus vai budžeta aktus, aktus par iestāžu savstarpējām attiecībām vai starptautiskām attiecībām vai nesaistošus aktus (piemēram, secinājumus, ieteikumus vai rezolūcijas), tad Padomes pirmā apspriede par svarīgiem priekšlikumiem ir atklāta. Prezidentvalsts nosaka, kuri priekšlikumi ir svarīgi, un vajadzības gadījumā Padome vai Coreper var pieņemt citādu lēmumu.

Prezidentvalsts var pieņemt lēmumu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ka Padomes turpmākās apspriedes par kādu no šā punkta pirmajā daļā minētajiem priekšlikumiem ir atklātas, ja vien Padome vai Coreper nepieņem citādu lēmumu.

2.  Pēc Padomes vai Coreper lēmuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Padome rīko publiskas debates par svarīgiem jautājumiem, kuri skar Eiropas Savienības un tās pilsoņu intereses.

Prezidentvalsts, jebkurš Padomes loceklis vai Komisija, ņemot vērā jautājuma svarīgumu un pilsoņu interesi par to, var ierosināt jautājumus vai īpašus tematus šādām debatēm.

3.  Vispārējo lietu padome rīko publiskas politikas debates par Padomes 18 mēnešu programmu. Atklātas ir arī politikas debates, ko rīko citos Padomes sastāvos par to attiecīgajām prioritātēm. Atklāta ir arī Komisijas veikta iepazīstināšana ar tās piecu gadu programmu, gada darba programmu un gada politikas stratēģiju, kā arī tai sekojošās debates Padomē.

4.  Nosūtot pagaidu darba kārtību saskaņā ar 3. pantu:

Šajā pantā paredzēto Padomes apspriežu un publisko debašu atklātību īsteno, izmantojot publisku pārraidi, kā ir noteikts 7. panta 3. punktā.

9. pants

Balsojumu rezultātu, balsojumu skaidrojumuun protokolu publiskošana citos gadījumos

1.  Ja Padome pieņem 8. panta 1. punktā minētos neleģislatīvos aktus, tad publisko balsojumu rezultātus un Padomes locekļu balsojumu skaidrojumus, kā arī Padomes protokolā iekļautos ►C3  paziņojumus ◄ un tos protokola punktus, kas saistīti ar šādu aktu pieņemšanu.

2.  Turklāt balsojumu rezultātus publisko:

Ja Padomes balsojuma rezultātus publisko saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, pēc attiecīgo Padomes locekļu pieprasījuma publisko arī balsojuma laikā sniegtos balsojumu skaidrojumus, ievērojot šo reglamentu, juridisko noteiktību un Padomes intereses.

Padomes protokolā iekļautos ►C3  paziņojumus ◄ un tos protokola punktus, kas saistīti ar šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto aktu pieņemšanu, publisko ar Padomes vai Coreper lēmumu, kas pieņemts pēc viena to locekļa pieprasījuma.

3.  Izņemot gadījumus, kad Padomes apspriedes ir atklātas saskaņā ar 7. un 8. pantu, balsojumus nepublisko, ja apspriešanas gaitā notiek indikatīvs balsojums vai pieņem provizoriskus aktus.

10. pants

Publiska piekļuve Padomes dokumentiem

Īpaši noteikumi par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem ir izklāstīti II pielikumā.

11. pants

Balsošanas kārtība un kvorums

1.  Padome balso pēc tās priekšsēdētāja ierosmes.

Priekšsēdētājam turklāt balsošanas procedūra jāatklāj pēc Padomes locekļa vai Komisijas ierosmes, ja šādu lēmumu pieņem Padomes locekļu vairākums.

2.  Padomes locekļi balso dalībvalstu kārtībā, kāda ir noteikta saskaņā ar prezidentvalstu secību, sākot ar Padomes locekli, kurš saskaņā ar šo kārtību ir nākamais pēc locekļa, kas ir priekšsēdētājs.

3.  Balsošanā katrs Padomes loceklis var balsot tikai viena cita locekļa vārdā ( 13 ).

4.  Lai Padome varētu balsot, ir jābūt klāt to Padomes locekļu vairākumam, kam saskaņā ar Līgumiem ir tiesības balsot. Balsojot priekšsēdētājs ar Ģenerālsekretariāta palīdzību pārbauda, vai ir kvorums.

▼M7

5.  Ja Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu, 65 % no Savienības iedzīvotājiem vai, ja balsošanā nepiedalās visas dalībvalstis, no to dalībvalstu iedzīvotājiem, kuras piedalās balsošanā, un minimālo Padomes locekļu skaitu, kas pārstāv vairāk nekā 35 % no iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju skaita, aprēķina saskaņā ar iedzīvotāju skaita rādītājiem, kuri norādīti III pielikumā. Šos rādītājus piemēro arī laikposmā starp 2014. gada 1. novembri un 2017. gada 31. martu, ja saskaņā ar 3. panta 2. punktu Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, Padomes loceklis lūdz, lai aktu pieņem ar tādu kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts minētā panta 3. punktā, un Padomes loceklis lūdz pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem.

▼M7

6.  Padome saskaņā ar informāciju, kas Eiropas Savienības Statistikas birojam pieejama iepriekšējā gada 30. septembrī, pielāgo III pielikumā noteiktos skaitļus, šādam pielāgojumam stājoties spēkā katra gada 1. janvārī. Minēto lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼B

12. pants

Parastā rakstiskā procedūra un klusēšanas procedūra

1.  Padomes aktus steidzamos jautājumos var pieņemt, balsojot rakstiski, ja Padome vai Coreper vienprātīgi pieņem lēmumu izmantot šo procedūru. Tāpat īpašos apstākļos priekšsēdētājs var ierosināt izmantot šo procedūru; šādā gadījumā rakstisko balsošanu var izmantot, ja visi Padomes locekļi piekrīt šai procedūrai.

Komisijas piekrišana izmantot rakstisko procedūru ir nepieciešama tad, ja rakstiskais balsojums paredzēts jautājumā, kuru Padomei ir ierosinājusi Komisija.

Ģenerālsekretariāts katru mēnesi sagatavo kopsavilkumu par aktiem, kas pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru. Šajā kopsavilkumā ir iekļauti ►C3  paziņojumi ◄ , kuri būtu jāiekļauj Padomes protokolā. Tās kopsavilkuma daļas, kas attiecas uz leģislatīvu aktu pieņemšanu, publisko.

2.  Pēc priekšsēdētāja ierosmes, Padome var izmantot vienkāršotu rakstisko procedūru, kas saukta par “klusēšanas procedūru”:

Šajā gadījumā attiecīgo tekstu uzskata par pieņemtu, kad ir beidzies laikposms, ko priekšsēdētājs nosaka atkarībā no jautājuma steidzamības, ja neiebilst neviens Padomes loceklis.

3.  Ģenerālsekretariāts konstatē, kad ir pabeigtas rakstiskās procedūras.

13. pants

Protokols

1.  Katrai sanāksmei sagatavo protokolu, kuru pēc apstiprināšanas paraksta ģenerālsekretārs. Viņš var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

Protokolā katram darba kārtības punktam parasti norāda:

2.  Ģenerālsekretariāts 15 dienās sagatavo protokola projektu un iesniedz to Padomei vai Coreper apstiprināšanai.

3.  Līdz protokola apstiprināšanai jebkurš Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt, lai to sīkāk izstrādā attiecībā uz kādu darba kārtības punktu. Šādus pieprasījumus var izteikt Coreper.

4.  Protokolus, kas attiecas uz Padomes sanāksmju daļu “Leģislatīvu aktu apspriešana”, pēc to apstiprināšanas tieši nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta dalībvalstu valdībām.

14. pants

Apspriedes un lēmumi, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem,kas sagatavoti valodās, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām

1.  Izņemot gadījumus, kad Padome steidzamības dēļ vienprātīgi pieņem citādu lēmumu, Padome apspriežas un pieņem lēmumus, pamatojoties tikai uz dokumentiem un projektiem, kas sagatavoti valodās, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām.

2.  Jebkurš Padomes loceklis var iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru ierosināto grozījumu teksts nav sagatavots viņa norādītajās 1. punktā minētajās valodās.

15. pants

Aktu parakstīšana

Eiropas Parlamenta un Padomes saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemto aktu tekstu, kā arī Padomes pieņemto aktu tekstu to pieņemšanas brīdī paraksta amatā esošais priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Ģenerālsekretārs var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

16. pants ( 16 )

Nespēja piedalīties balsojumā

Piemērojot šo reglamentu, saskaņā ar IV pielikumu pienācīgi ņems vērā gadījumus, kad saskaņā ar Līgumiem viens vai vairāki Padomes locekļi nevar piedalīties balsojumā.

17. pants

Aktu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

1.  Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk “Oficiālais Vēstnesis”) ģenerālsekretārs publicē:

2.  Ja Padome vai Coreper nenolemj citādi, ģenerālsekretārs Oficiālajā Vēstnesī publicē:

3.  Padome vai Coreper, izskatot katru gadījumu atsevišķi, vienprātīgi izlemj, vai ģenerālsekretāram Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē LES 25. pantā minētie lēmumi.

4.  Padome vai Coreper, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā iespējamo pamatakta publicēšanu, izlemj, vai ģenerālsekretāram Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē:

5.  Ja ar nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību vai Eiropas Atomenerģijas kopienu un vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, izveido struktūru, kurai piešķirtas lēmējtiesības, Padome, noslēdzot šādu nolīgumu, izlemj, vai šīs struktūras pieņemtie lēmumi ir jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Aktu paziņošana

1.  LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā minētās direktīvas un lēmumus to adresātiem paziņo ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā.

2.  Ja tos nepublicē Oficiālajā Vēstnesī, ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā, to adresātiem paziņo šādus aktus:

3.  Ģenerālsekretārs vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta dalībvalstu valdībām un Komisijai to Padomes direktīvu un lēmumu apliecinātas kopijas, kas minēti LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā, kā arī Padomes ieteikumus.

19 pants ( 18 )

Coreper, komitejas un darba grupas

1.  Coreper atbild par visu Padomes sanāksmju darba sagatavošanu un Padomes uzticēto uzdevumu izpildi. Tā jebkurā gadījumā nodrošina ( 19 ) Eiropas Savienības politiku un darbību konsekvenci un to, ka tiek ievēroti šādi principi un noteikumi:

2.  Ja vien Coreper nenolemj citādi, tā iepriekš izskata visus punktus, kas iekļauti Padomes sanāksmes darba kārtībā. Coreper cenšas savā līmenī panākt vienošanos, kas tiks iesniegta pieņemšanai Padomē. Tā nodrošina, lai Padome tiktu pienācīgi iepazīstināta ar lietām, un vajadzības gadījumā iesniedz pamatnostādnes, izvēles iespējas vai priekšlikumus par risinājumiem. Steidzamības gadījumā Padome var vienprātīgi izlemt apspriest jautājumu bez šādas iepriekšējas izskatīšanas.

3.  Coreper vai ar tās apstiprinājumu var izveidot komitejas vai darba grupas, lai tās veiktu konkrētus iepriekš noteiktus sagatavošanas darbus vai izpēti.

Ģenerālsekretariāts atjaunina un publisko sagatavošanas struktūru sarakstu. Tikai šajā sarakstā iekļautās komitejas un darba grupas var sanākt kā Padomes sagatavošanas struktūras.

4.  Atkarībā no darba kārtībā iekļautajiem punktiem Coreper prezidentūru nodrošina tās dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis vai pastāvīgā pārstāvja vietnieks, kura pilda Vispārējo lietu padomes prezidentūras uzdevumus.

Politikas un drošības komitejas prezidentūru nodrošina Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāvis.

Padomes dažādu sastāvu pārējo sagatavošanas struktūru, izņemot Ārlietu padomes sastāvu, prezidentūru nodrošina tās dalībvalsts delegāts, kura pilda attiecīgā Padomes sastāva prezidentūras pienākumus, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nepieņem citādu lēmumu. Šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajā sarakstā uzskaita arī tās sagatavošanas struktūras, attiecībā uz kurām Padome saskaņā ar 4. pantu Eiropadomes Lēmumā par Padomes prezidentūru ir pieņēmusi lēmumu par cita veida prezidentūru.

5.  Sagatavojot to Padomes sastāvu sanāksmes, kuri sanāk reizi sešos mēnešos, un ja šīs sanāksmes notiek attiecīgā sešu mēnešu laikposma pirmajā pusē, tad komiteju sanāksmes (izņemot Coreper), kā arī darba grupu sanāksmes, kuras notiek iepriekšējos sešos mēnešos, vada tās dalībvalsts delegāts, kura būs minēto Padomes sanāksmju prezidentūra.

6.  Izņemot gadījumus, kad piemēro cita veida prezidentūru, ja lieta būtībā ir jāizskata noteiktā sešu mēnešu laikposmā, tad tās dalībvalsts delegāts, kura ir prezidentvalsts attiecīgajā sešu mēnešu laikposmā, var iepriekšējā sešu mēnešu laikposmā vadīt komiteju (izņemot Coreper) un darba grupu sanāksmes, kad tās izskata attiecīgo lietu. Par šīs daļas praktisko īstenošanu vienojas abas attiecīgās prezidentvalstis.

Konkrētā gadījumā, kad izskata Savienības budžetu noteiktam finanšu gadam, to Padomes sagatavošanas struktūru (izņemot Coreper) sanāksmes, kuras nodarbojas ar Padomes darba kārtības jautājumu sagatavošanu attiecībā uz budžeta izskatīšanu, vada tās dalībvalsts delegāts, kura būs Padomes prezidentvalsts otrajā sešu mēnešu laikposmā iepriekšējā gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Tas pats ar otras prezidentvalsts piekrišanu attiecas uz Padomes sanāksmju vadīšanu, apspriežot minētos budžeta jautājumus. Attiecīgās prezidentvalstis apspriežas par praktisko kārtību.

7.  Saskaņā ar turpmāk paredzētajiem attiecīgajiem noteikumiem Coreper var pieņemt turpmāk norādītos procedūras lēmumus, ja ar tiem saistītie punkti ir iekļauti tās pagaidu darba kārtībā vismaz trīs darbadienas pirms sanāksmes. Jebkurai atkāpei no šā termiņa ir vajadzīgs vienprātīgs Coreper lēmums ( 20 ):

20. pants

Prezidentvalsts un diskusiju lietišķa norise

1.  Prezidentvalsts nodrošina šā reglamenta piemērošanu un debašu lietišķu norisi. Prezidentvalsts jo īpaši nodrošina, lai tiktu ievēroti V pielikuma noteikumi par Padomes darba metodēm.

Lai nodrošinātu debašu lietišķu norisi, tā var, ja vien Padome nenolemj citādi, veikt arī jebkādus piemērotus pasākumus, lai veicinātu sanāksmju laika iespējami optimālu izmantošanu, un jo īpaši:

2.  Neskarot 19. panta 4. līdz 6. punktu, kā arī prezidentvalsts pilnvaras un tās vispārējo politisko atbildību, pusgada prezidentvalstij visu tās pienākumu izpildē palīdz 1. panta 4. punktā minētā iepriekš izveidotā trīs dalībvalstu grupa, pamatojoties uz 18 mēnešu programmu vai saskaņā ar citu vienošanos. Prezidentvalstij vajadzības gadījumā palīdz arī tās dalībvalsts pārstāvis, kura būs nākamā prezidentvalsts. Pēc prezidentvalsts pieprasījuma un saskaņā ar tās norādījumiem šis pārstāvis vai arī iepriekšminētās grupas pārstāvis to aizstāj, kad tas nepieciešams, un vajadzības gadījumā atbrīvo no dažiem uzdevumiem, kā arī nodrošina Padomes darba nepārtrauktību.

21. pants ( 21 ) ( 22 )

Komiteju un darba grupu ziņojumi

Neskarot pārējos šā reglamenta noteikumus, prezidentvalsts organizē dažādu komiteju un darba grupu sanāksmes tā, lai to ziņojumi būtu pieejami pirms Coreper sanāksmēm, kurās tos paredzēts izskatīt.

Ja vien steidzamības apsvērumu dēļ nav jārīkojas citādi, prezidentvalsts atliek uz nākamo Coreper sanāksmi jebkurus tādus punktus saistībā ar leģislatīviem aktiem, attiecībā uz kuriem komiteja vai darba grupa nav beigusi darbu vismaz piecas darbadienas pirms Coreper sanāksmes.

22. pants

Aktu izstrādes kvalitāte ( 23 )

Lai palīdzētu Padomei pildīt tās pienākumu nodrošināt tās pieņemto leģislatīvo aktu izstrādes kvalitāti, Juridiskais dienests atbild par priekšlikumu un aktu projektu izstrādes kvalitātes pārbaudi pieņemamā laikā, kā arī par Padomes un tās struktūru uzmanības vēršanu uz ieteikumiem saistībā ar izstrādi, ievērojot Iestāžu nolīgumu (1998. gada 22. decembris) par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienu tiesību aktu izstrādes kvalitāti ( 24 ).

Visā likumdošanas procesā ikviens, kas iesniedz tekstus saistībā ar Padomes darbu, pievērš īpašu uzmanību to izstrādes kvalitātei.

23. pants

Ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretariāts

1.  Padomei palīdz Ģenerālsekretariāts, ko vada ģenerālsekretārs, kuru ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.

2.  Padome pieņem lēmumu par Ģenerālsekretariāta uzbūvi ( 25 ).

Tās vadībā ģenerālsekretārs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Ģenerālsekretariāta pienācīgu darbību.

3.  Ģenerālsekretariāts ir cieši un nepārtraukti iesaistīts Padomes darba organizēšanā, koordinēšanā un konsekvences nodrošināšanā, kā arī tās 18 mēnešu programmas īstenošanā. Prezidentvalsts pārziņā un vadībā Ģenerālsekretariāts palīdz tai meklēt risinājumus.

4.  Ģenerālsekretārs Padomei iesniedz Padomes izdevumu tāmes projektu pietiekami laikus, lai nodrošinātu finanšu noteikumos paredzēto termiņu ievērošanu.

5.  Ģenerālsekretārs pilnībā atbild par budžeta II iedaļā - Eiropadome un Padome - paredzēto apropriāciju pārvaldību un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pienācīgu pārvaldību. Viņš īsteno attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Savienības budžetam piemērojamās Finanšu regulas noteikumiem.

24. pants

Drošība

Noteikumus par drošību Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

25. pants

Nolīgumu depozitāra pienākumi

Ja Padomes ģenerālsekretāru ieceļ par depozitāru nolīgumam, ko Savienība vai Eiropas Atomenerģijas kopiena ir noslēgusi ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tad šo nolīgumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Padomē.

Šādos gadījumos ģenerālsekretārs pilda depozitāra pienākumus un nodrošina arī to, ka šādu nolīgumu spēkā stāšanās dienas tiek publicētas Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Pārstāvība Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlamentā vai tā komitejās Padomi pārstāv prezidentvalsts vai, ar tās piekrišanu, 1. panta 4. punktā minētās iepriekš izveidotās trīs dalībvalstu grupas loceklis, nākamā prezidentvalsts vai ģenerālsekretārs. Ar prezidentvalsts pilnvarojumu Padomi Eiropas Parlamenta komitejās var pārstāvēt Ģenerālsekretariāta vecākās amatpersonas.

Attiecībā uz Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai tā komitejās Padomi pārstāv tās priekšsēdētājs. Vajadzības gadījumā viņu var aizvietot šā sastāva loceklis, kas pārstāv Padomes prezidentvalsti. Ar tās priekšsēdētāja pilnvarojumu Ārlietu padomi Eiropas Parlamenta komitejās var pārstāvēt arī Eiropas Ārpolitiskās darbības dienesta vai, vajadzības gadījumā, Ģenerālsekretariāta vecākās amatpersonas.

Padome var iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar savu viedokli, arī izmantojot rakstisku saziņu.

27. pants

Noteikumi par aktu formu

Noteikumi par aktu formu ir izklāstīti VI pielikumā.

28. pants

Padomei adresētā sarakste

Padomei paredzēto saraksti adresē tās priekšsēdētājam uz šādu Padomes adresi:

Conseil de l'Union européenne

rue de la Loi, 175

B-1048 Bruxelles

I PIELIKUMS

Padomes sastāvu saraksts

Katra dalībvalsts saskaņā ar LES 16. panta 2. punktu nosaka to, kā tā ir pārstāvēta Padomē.

Vairāki ministri var piedalīties kā tā paša Padomes sastāva pilntiesīgi locekļi, ja attiecīgi pielāgo darba kārtību un darba organizēšanu ( 32 ).

II PIELIKUMS

Īpaši noteikumi par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem

1. pants

Darbības joma

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir piekļuve Padomes dokumentiem, ievērojot Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētos principus, nosacījumus un ierobežojumus, un šajā pielikumā paredzētos īpašos noteikumus.

2. pants

Apspriešanās par trešo personu dokumentiem

1.  Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu un 9. panta 3. punktu un ja dokumenta pārbaude saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu skaidri neparāda, ka tas nav izpaužams, ar attiecīgo trešo personu apspriežas, ja:

2.  Visos pārējos gadījumos, kad Padome saņem pieprasījumu par tās rīcībā esošu trešās personas dokumentu, Ģenerālsekretariāts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punkta piemērošanas nolūkā apspriežas ar attiecīgo trešo personu, ja vien dokumenta pārbaude saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu skaidri neparāda, vai tas ir izpaužams, vai ne.

3.  Ar trešo personu apspriežas rakstiski (tostarp pa e–pastu), un tai dod pietiekamu termiņu atbildei, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pantā noteikto termiņu. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos trešo personu lūdz savu viedokli paziņot rakstiski.

4.  Ja uz dokumentu neattiecas 1. punkta a) vai b) apakšpunkts un ja Ģenerālsekretariāts, ņemot vērā trešās personas negatīvo viedokli, neuzskata, ka ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. vai 2. punkts, lietu izskata Padome.

Ja Padome paredz dokumentu publiskot, trešo personu nekavējoties rakstiski informē par Padomes nodomu dokumentu publiskot, kad būs pagājušas ne mazāk kā 10 darbadienas. Vienlaikus trešās personas uzmanību pievērš LESD 279. pantam.

3. pants

Apspriešanās pieprasījumi, ko saņem no citām iestādēm vai no dalībvalstīm

Citas iestādes vai dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus konsultēties ar Padomi par kāda Padomes dokumenta pieprasījumu nosūta pa e-pastu uz adresi access@consilium.europa.eu vai pa faksu uz šādu numuru: +32(0)2 281 63 61.

Ģenerālsekretariāts tūlīt, bet ne vēlāk kā piecās darbadienās, sniedz savu atzinumu Padomes vārdā, ņemot vērā termiņu, kas attiecīgajai iestādei vai dalībvalstij vajadzīgs lēmuma pieņemšanai.

4. pants

Dokumenti, kam ir dalībvalstu izcelsme

Dalībvalsts pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu rakstiski iesniedz Ģenerālsekretariātam.

5. pants

Dalībvalstu pieprasījumu iesniegšana

Ja dalībvalsts iesniedz Padomei pieprasījumu, to apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. un 8. pantu un attiecīgiem šā pielikuma noteikumiem. Ja piekļuvi daļēji vai pilnīgi liedz, pieprasījuma iesniedzēju informē, ka atkārtots pieprasījums jāadresē tieši Padomei.

6. pants

Adrese pieprasījumu iesniegšanai

Pieprasījumus par piekļuvi dokumentam rakstiski adresē Padomes ģenerālsekretāram, rue de la Loi 175, B-1048 Bruxelles, pa e-pastu uz adresi access@consilium.europa.eu vai pa faksu uz šādu numuru: +32(0)2 281 63 61.

7. pants

Sākotnējo pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, jebkuru pieprasījumu par piekļuvi kādam Padomes dokumentam izskata Ģenerālsekretariāts.

8. pants

Atkārtotu pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, par jebkuriem atkārtotiem pieprasījumiem lēmumu pieņem Padome.

9. pants

Maksa

Maksu par Padomes dokumentu kopiju sagatavošanu un nosūtīšanu nosaka ģenerālsekretārs.

10. pants

Padomes dokumentu publiskais reģistrs

1.  Ģenerālsekretariāts atbild par to, ka tiek nodrošināta publiska piekļuve Padomes dokumentu reģistram.

2.  Papildus atsaucēm uz dokumentiem reģistrā norāda, kuri pēc 2000. gada 1. jūlija sagatavotie dokumenti ir jau publiskoti. To saturu publicē internetā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 33 ) un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 16. pantu.

11. pants

Sabiedrībai tieši pieejami dokumenti

1.  Šis pants attiecas uz visiem Padomes dokumentiem, ja tie nav klasificēti, un neskarot iespēju iesniegt rakstisku pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. pantu.

2.  Šajā pantā:

3.  Ģenerālsekretariāts dara publiski pieejamus šādus dokumentus, tiklīdz tie ir laisti apritē:

4.  Ja uz dokumentiem viennozīmīgi neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, Ģenerālsekretariāts var publiskot arī šādus dokumentus, tiklīdz tie ir laisti apritē:

5.  Papildus 3. un 4. punktā minētajiem dokumentiem Ģenerālsekretariāts publisko – tiklīdz tie ir laisti apritē - leģislatīvos dokumentus un citus šādus dokumentus:

6.  Kad ir pieņemts kāds no 5. punkta d) apakšpunktā minētajiem aktiem vai ir notikusi attiecīgā akta galīgā pieņemšana, Ģenerālsekretariāts publisko visus dokumentus saistībā ar attiecīgo aktu, kuri sagatavoti pirms minētā akta pieņemšanas un uz kuriem neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. punktā un 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, piemēram, informatīvās piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai kādā no tās sagatavošanas struktūrām (“apspriežu rezultāti”), izņemot Juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma nepublisko dokumentus, kuri ir minēti šā punkta pirmajā daļā un kuros ir atspoguļota attiecīgās dalībvalsts delegācijas nostāja Padomē.

▼M13

III PIELIKUMS

Savienības iedzīvotāju skaita un katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita rādītāji, lai piemērotu noteikumus par kvalificēta vairākuma balsošanu Padomē

▼B

IV PIELIKUMS

kā minēts 16. pantā

▼C2

▼B

V PIELIKUMS

Padomes darba metodes

Sanāksmju sagatavošana

Sanāksmju norise

VI PIELIKUMS

Noteikumi par aktu formu

A.   Regulu forma

B.   Direktīvu, lēmumu, ieteikumu un atzinumu forma

Attiecībā uz īstenošanas direktīvu vai īstenošanas lēmumu, ko Padome ir pieņēmusi saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu, to nosaukumā ir vārdi “Īstenošanas direktīva” vai “Īstenošanas lēmums”.

C.   LES 25. pantā minēto lēmumu forma

Minēto lēmumu nosaukumā ir vārdi “Padomes Lēmums”, kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un norāde uz to priekšmetu.

( 1 ) Šajā punktā ir pārņemts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 237. pants.

( 2 ) Šajā punktā ir pārņemts Protokola par Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu vienīgā panta b) punkts.

( 3 ) Šajā punktā ir pārņemts 1. pants Eiropadomes Lēmumā (2009. gada 1. decembris) par Padomes prezidentūru (OV L 315, 2.12.2009., 50. lpp.).

( 4 ) Šie divi teikumi pielāgojot pārņem Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk “LES”) 16. panta 6. punkta pirmo daļu un LESD 236. panta a) punktu.

( 5 ) Šie divi teikumi pārņem LES 16. panta 6. punkta otro daļu.

( 6 ) Šajā punktā ir pārņemts Eiropadomes Lēmuma (2009. gada 1. decembris) par Padomes prezidentūru 3. panta pirmais teikums.

( 7 ) Šajā teikumā ir pārņemta LES 16. panta 6. punkta trešā daļa.

( 8 ) Sk. a) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 9 ) Sk. b) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 10 ) Sk. c) un d) ►C3  paziņojumus ◄ :

( 11 ) Šajā daļā pārņem Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. panta pēdējo teikumu.

( 12 ) Šajā teikumā ir pārņemts LES līguma 16. panta 8. punkta pirmais teikums.

( 13 ) Šajā punktā ir pārņemts LESD 239. pants.

( 14 ) Sk. e) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 15 ) Sk. f) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 16 ) Sk. g) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 17 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

( 18 ) Šie noteikumi neskar Ekonomikas un finanšu komitejas nozīmi, kas izriet no LESD 134. panta un no pastāvošajiem Padomes lēmumiem par to (OV L 358, 31.12.1998., 109. lpp ►C1  un OV L 5, 9.1.1999., 71. lpp.). ◄

( 19 ) Sk. h) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 20 ) Sk. i) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 21 ) Šie noteikumi neskar Ekonomikas un finanšu komitejas nozīmi, kas izriet no LESD 134. panta un no pastāvošajiem Padomes lēmumiem par to (OV L 358, 31.12.1998., 109. lpp. ►C1  un OV L 5, 9.1.1999., 71. lpp.). ◄

( 22 ) Sk. j) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 23 ) Sk. k) ►C3  paziņojumu ◄ :

Sk. l) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 24 ) OV C 73, 17.3.1999., 1. lpp.

( 25 ) Šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā pārņem LESD 240. panta 2. punktu.

( 26 ) Šis sastāvs izveidots ar LES 16. panta 6. punkta otro daļu.

( 27 ) Šis sastāvs izveidots ar LES 16. panta 6. punkta trešo daļu.

( 28 ) Tostarp budžets.

( 29 ) Tostarp civilā aizsardzība.

( 30 ) Tostarp tūrisms.

( 31 ) Tostarp audiovizuālie jautājumi.

( 32 ) Sk. m) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 33 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

( 34 ) Sk. n) ►C3  paziņojumu ◄ :

( 35 ) Sk. o) ►C3  paziņojumu ◄ :