02008R1338 — LV — 01.01.2021 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1338/2008 (2008. gada 16. decembris) attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA(ES)2019/1700 (2019. gada 10. oktobris),	L 261I	1	14.10.2019

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1338/2008

(2008. gada 16. decembris)

attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu izveido vienotu sistēmu, lai regulāri veidotu Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Statistiku veido, ievērojot taisnīguma, uzticamības, objektivitātes, izmaksu lietderības un statistikas datu konfidencialitātes standartus.

2. Statistikā saskaņotā un kopējā datu kopuma veidā iekļauj tādu informāciju, kas ir vajadzīga Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā, lai atbalstītu valstu stratēģijas, kas paredzētas, lai izveidotu augstas kvalitātes, vispārēji pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, kā arī Kopienas rīcībai veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

3. Statistika nodrošina datus strukturāliem rādītājiem, ilgtspējīgas attīstības rādītājiem un Eiropas Kopienas veselības rādītājiem (European Community Health Indicators – ECHI), kā arī citu tādu rādītāju kopumiem, kas jāizstrādā, lai pārraudzītu Kopienas pasākumus sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un drošības darbā jomā.

2. pants

Darbības joma

Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) statistiku par šādām jomām:

—

veselības stāvoklis un veselību ietekmējošie faktori, kā noteikts I pielikumā,

—

veselības aprūpe, kā noteikts II pielikumā,

—

nāves cēloņi, kā noteikts III pielikumā,

—

nelaimes gadījumi darbā, kā noteikts IV pielikumā,

—

arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības, kā noteikts V pielikumā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

jēdziena “Kopienas statistika” nozīme noteikta Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta pirmajā ievilkumā;

jēdziena “statistikas apkopošana” nozīme noteikta Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta otrajā ievilkumā;

“sabiedrības veselība” ir visi elementi, kas saistīti ar veselību, proti, veselības stāvoklis, tostarp saslimstība un invaliditāte, faktori, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtie resursi, veselības aprūpes nodrošināšana un vispārēja piekļuve tai, kā arī veselības aprūpes izdevumi un finansējums, un nāves cēloņi;

“veselības aizsardzība un drošība darbā” ir visi elementi, kas saistīti ar darba ņēmēju veselības un drošības profilaksi un aizsardzību darba vietā viņu pašreizējā vai iepriekšējā darbā, jo īpaši nelaimes gadījumi darbā, arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības;

“mikrodati” ir atsevišķs statistikas datu ieraksts;

“konfidenciālu datu nodošana” ir konfidenciālu datu nodošana starp attiecīgo valstu iestādēm un Kopienas iestādēm, kas neļauj datus tieši atpazīt, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 322/97 14. pantā un Regulā (Euratom, EEC) Nr. 1588/90;

“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) punktam.

4. pants

Avoti

Attiecībā uz sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā dalībvalstis apkopo datus, kuri atkarībā no jomas, temata un valsts sistēmas raksturlielumiem ir savākti mājsaimniecību vai līdzīgos apsekojumos vai apsekojumu moduļos, vai valsts administratīvajos vai ziņojumu avotos.

5. pants

Metodoloģija

1. Komisijas (Eurostat) izveidotajos sadarbības tīklos un citās Eiropas statistikas sistēmas (ESS) struktūrās, kurās iesaistītas dalībvalstis, datu vākšanai paredzētajās metodēs, kā arī veicot sagatavošanas pasākumus, ņem vērā valstu pieredzi un speciālās zināšanas, kā arī valstu īpatnības, jaudu un esošos datu krājumus. Ņem vērā arī metodes, kuras izmanto, lai regulāri vāktu datus atbilstīgi citām Kopienas programmām (piemēram, sabiedrības veselības vai pētniecības programmām) īstenotiem projektiem, kas ietver statistikas aspektus.

2. Statistiskas metodikā un datu vākšanas metodēs, kas jāizstrādā, lai Kopienas līmenī apkopotu statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, attiecīgos gadījumos ņem vērā, ka ir vajadzīga koordinācija ar starptautisko organizāciju veiktiem pasākumiem šajā jomā, lai nodrošinātu statistikas starptautisku salīdzināmību un datu krājumu saskanību, kā arī lai novērstu divkāršus pūliņus un datu sūtīšanu no dalībvalstīm.

6. pants

Izmēģinājuma pētījumi un izmaksu lietderīguma analīze

1. Ja konstatē, ka ir vajadzīgi jauni dati, lai papildinātu jau savāktos datus un tos, kuru vākšanai jau ir izstrādāta attiecīga metodoloģija, vai konstatē, ka ir nepietiekama datu kvalitāte 2. pantā minētajās jomās, Komisija (Eurostat) organizē izmēģinājuma pētījumus, kurus dalībvalstīs veic brīvprātīgi. Tādu izmēģinājuma pētījumu mērķis ir pārbaudīt koncepcijas un metodes un novērtēt iespējas veikt saistītu datu vākšanas pasākumus, tostarp to statistisko kvalitāti, salīdzināmību un izmaksu lietderīgumu saskaņā ar Eiropas Statistikas prakses kodeksa principiem.

2. Ja ir paredzēts sagatavot īstenošanas pasākumu saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, veic izmaksu lietderīguma analīzi, ņemot vērā datu pieejamības priekšrocību attiecību pret datu vākšanas izmaksām un dalībvalstīm uzlikto slogu.

3. Sadarbojoties ar dalībvalstīm un izmantojot sadarbības tīklus un citas ESS struktūras, Komisija (Eurostat) sagatavo ziņojumu, kurā izvērtēti izmēģinājuma pētījumu un/vai izmaksu lietderīguma analīzes secinājumi, tostarp valstu īpatnību ietekme un iedarbība.

7. pants

Datu nosūtīšana, apstrāde un izplatīšana

1. Kad tas vajadzīgs Kopienas statistikas izstrādei, dalībvalstis nosūta konfidenciālus mikrodatus vai – atkarībā no attiecīgās jomas un temata – kopsavilkuma datus saskaņā ar noteikumiem par tādu datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas konfidencialitāte, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 322/97 un Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90. Minētos noteikumus piemēro datu apstrādei, ko veic Komisija (Eurostat), tiktāl, ciktāl attiecīgos datus uzskata par konfidenciāliem Regulas (EK) Nr. 322/97 nozīmē. Dalībvalstis nodrošina to, ka nosūtītie dati neļauj tieši identificēt statistikas vienības (indivīdus) un ka personas dati ir aizsargāti saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

2. Dalībvalstis saskaņā ar šo regulu pieprasītos datus un metadatus nosūta elektroniski, atbilstīgi datu apmaiņas standartam, par ko Komisija (Eurostat) vienojusies ar dalībvalstīm. Datus sniedz atbilstīgi noteiktajiem termiņiem, paredzētajos intervālos un ievērojot pārskata periodus, kas norādīti šīs regulas pielikumos vai īstenošanas pasākumos, ko pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija (Eurostat) veic vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu statistikas informācijas izplatīšanu, pieejamību un dokumentāciju saskaņā ar salīdzināmības, ticamības un statistikas konfidencialitātes principiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 322/97 un Regulā (EK) Nr. 45/2001.

8. pants

Kvalitātes izvērtēšana

1. Šajā regulā uz nosūtāmajiem datiem attiecina šādus kvalitātes vērtējuma parametrus:

“atbilstība” raksturo līmeni, kādā statistika atbilst lietotāju pašreizējām un iespējamām vajadzībām;

“precizitāte” raksturo novērtējumu pietuvinājumu nezināmajām faktiskajām vērtībām;

“savlaicīgums” raksturo laikposmu starp notikumu vai parādību un informācijas pieejamību par to;

“punktualitāte” raksturo laika novirzi starp datu paziņošanas dienu un dienu, kad tie būtu bijuši jāpaziņo;

“pieejamība” un “skaidrība” raksturo kārtību un nosacījumus, kā lietotāji var saņemt, izmantot un interpretēt datus;

“salīdzināmība” raksturo attiecīgo statistikas jēdzienu, pārbaudes līdzekļu un procedūru atšķirību ietekmes apjomu, salīdzinot statistikas datus dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, sektoros vai laikposmos;

“saskaņotība” raksturo datu piemērotību, lai tos varētu ticami kombinēt un dažādi izmantot.

2. Katra dalībvalsts reizi piecos gados iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti. Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti un publicē ziņojumus.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Īstenošanas pasākumi attiecas uz:

I līdz V pielikumā ietverto tematu raksturlielumiem, proti – mainīgajiem lielumiem, definīcijām un klasifikāciju;

raksturlielumu dalījumu;

datu sniegšanas pārskata posmiem, intervāliem un termiņiem;

metadatu sniegšanu.

Minētajos pasākumos īpaši ņem vērā 5. pantu, 6. panta 2. un 3. punktu un 7. panta 1. punktu, kā arī esošo Kopienas datu avotu pieejamību, piemērotību un tiesisko kontekstu pēc tam, kad ir izskatīti visi avoti, kas saistīti ar attiecīgajām jomām un tematiem.

Šos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šās regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru attiecībā uz dalībvalstīm pieņem atkāpes un pārejas posmus, ko pamato ar objektīviem iemesliem.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

Joma – veselības stāvoklis un veselību ietekmējošie faktori

Mērķi

Šīs jomas mērķis ir nodrošināt statistiku par veselības stāvokli un veselību ietekmējošiem faktoriem.

▼M1

Darbības joma

Šajā jomā ietilpst statistika par veselības stāvokli un veselību ietekmējošiem faktoriem, kas ir balstīta uz pašnovērtējumu un apkopota iedzīvotāju apsekojumos, bet kas nav statistika, kura apkopota no datu vākšanas par mājsaimniecībām un personām un kura minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1700 ( 1 ), kā arī cita statistika, kura apkopota no administratīviem datu avotiem, piemēram, par saslimstību vai nelaimes gadījumiem un ievainojumiem. Attiecīgos ad hoc intervālos statistikā iekļauj aprūpes iestādēs dzīvojošas personas, kā arī bērnus līdz 14 gadu vecumam, ja iepriekšēji izmēģinājuma pētījumi liecina, ka tas ir vajadzīgs.

Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Pasākumus attiecībā uz datu sniegšanas pirmo pārskata gadu, intervālu un termiņiem pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 10. panta 2. punktā.

▼B

Ietvertie temati

Saskaņots un kopējs sniedzamo datu kopums ietver šādu tematu sarakstu:

—

veselības stāvoklis, ieskaitot veselības pašnovērtējumu, fizisku un garīgu darbības spēju, ierobežojumus un invaliditāti,

—

saslimstība sadalījumā pa konkrētām diagnozēm,

—

aizsardzība pret iespējamu pandēmiju un transmisīvām slimībām,

—

nelaimes gadījumi un ievainojumi, ieskaitot tos, kas saistīti ar patērētāju drošību, un – ja iespējams – ar alkohola un narkotisko vielu lietošanu saistīti nelaimes gadījumi,

—

dzīvesveids, piemēram, fiziskā aktivitāte, uzturs, smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana un vides, sociālie un ar arodu saistīti faktori,

—

profilaktisku un ārstniecisku veselības aprūpes iestāžu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamība un izmantošana (iedzīvotāju apsekojums),

—

vispārīga demogrāfiska un sociāli ekonomiska informācija par indivīdiem.

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Pasākumus, kas attiecas uz raksturlielumiem, proti, uz iepriekš uzskaitīto tematu mainīgajiem lielumiem, definīcijām un klasifikācijām, un raksturlielumu sadalījumu, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼M1

Veselības pārbaužu apsekojumu īstenošana šajā regulā ir brīvprātīga. Intervijas vidējais ilgums katrā mājsaimniecībā nepārsniedz 20 minūtes apsekojumu moduļiem.

▼B

Metadati

Pasākumus, kas attiecas uz metadatu sniegšanu, tostarp metadatu par aptauju un citu izmantoto datu avotu raksturlielumiem, aptaujāto iedzīvotāju kopumu, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

II PIELIKUMS

Joma – veselības aprūpe

Mērķi

Šās jomas mērķis ir nodrošināt statistiku par veselības aprūpi.

Darbības joma

Šī joma aptver visus to iestāžu vai indivīdu veiktos pasākumus, kuri izmanto savas medicīnas, vidējās medicīniskās un slimnieku aprūpes jomas zināšanas un tehnoloģiju, lai sasniegtu veselības mērķus, tostarp ilgtermiņa aprūpi, kā arī saistītos administrācijas un vadības pasākumus.

Datus galvenokārt apkopo no administratīviem informācijas avotiem.

Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku sniedz katru gadu. Pasākumus attiecībā uz datu sniegšanas pirmo pārskata gadu, intervālu un termiņiem pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ietvertie temati

Saskaņots un kopējs sniedzamo datu kopums ietver šādu tematu sarakstu:

—

veselības aprūpes iestādes,

—

veselības aprūpes cilvēkresursi,

—

veselības aprūpes izmantošana, individuāli un kolektīvi pakalpojumi,

—

veselības aprūpes izdevumi un finansējums.

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Datu kopumu nosaka saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām klasifikācijām un ņemot vērā apstākļus un praksi dalībvalstīs.

Informācijas apkopošanā ņem vērā datus par pacientu mobilitāti, proti, veselības aprūpes iestāžu pakalpojumu izmantošanu ārzemēs, kā arī par veselības aprūpes speciālistu mobilitāti – t.i., to veselības aprūpes speciālistu, kas praktizē ārpus tās valsts, kurā viņi saņēma pirmo licenci. Datu apkopošanā ņem vērā arī veselības aprūpes kvalitāti.

Pasākumus, kas attiecas uz raksturlielumiem, proti, uz iepriekš uzskaitīto tematu mainīgajiem lielumiem, definīcijām un klasifikācijām, un raksturlielumu sadalījumu, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Metadati

Pasākumus, kas attiecas uz metadatu sniegšanu, tostarp metadatu par izmantotajiem datu avotiem un apkopojumu raksturlielumiem, aptaujāto iedzīvotāju kopumu, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

III PIELIKUMS

Joma – nāves cēloņi

Mērķi

Šīs jomas mērķis ir nodrošināt statistiku par nāves cēloņiem.

Darbības joma

Šī joma aptver statistiku par nāves cēloņiem; tā balstās uz valstu izsniegtajām medicīniskajām miršanas apliecībām, ņemot vērā PVO ieteikumus. Apkopojamā statistika attiecas uz nāves pamatcēloni, ko PVO ir definējusi kā “slimību vai ievainojumu, ar ko sākās tieši nāvi izraisošā slimības norise, vai nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas radīja nāvējošo ievainojumu”. Statistiku apkopo par visiem nāves gadījumiem un nedzīvi dzimušiem bērniem katrā dalībvalstī, atsevišķi izdalot rezidentus un nerezidentus. Ja iespējams, datus par ārzemēs mirušo rezidentu nāves cēloņiem iekļauj rezidences valsts statistikā.

Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku sniedz katru gadu. Pasākumus saistībā ar pirmo pārskata gadu pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Datus iesniedz ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pārskata gada beigām. Provizoriskus datus vai aplēses var iesniegt agrāk. Par nelaimes gadījumiem, kas skar sabiedrības veselību, var papildus apkopot datus attiecībā uz visiem nāves cēloņiem vai attiecībā uz specifiskiem nāves cēloņiem.

Ietvertie temati

Saskaņots un kopējs sniedzamo datu kopums ietver šādu tematu sarakstu:

—

mirušo personu aprakstoši raksturlielumi,

—

reģions,

—

nāvi aprakstoši raksturlielumi, tostarp nāves cēlonis.

Datu kopumu par nāves cēloņiem nosaka pēc PVO Starptautiskās slimību klasifikācijas, un tas atbilst Eurostat noteikumiem un ANO un PVO ieteikumiem par iedzīvotāju statistiku. Sniegt datus par nedzīvi dzimušajiem bērniem nav obligāti. Datos par jaundzimušo nāves gadījumiem (nāve iestājusies, bērnam nesasniedzot 28 dienu vecumu) norāda valstu atšķirīgo praksi, reģistrējot vairākus nāves cēloņus.

Metadati

Pasākumus, kas attiecas uz metadatu sniegšanu, tostarp metadatu par aptaujāto iedzīvotāju kopumu un informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

IV PIELIKUMS

Joma – nelaimes gadījumi darbā

Mērķi

Šīs jomas mērķis ir nodrošināt statistiku par nelaimes gadījumiem darbā.

Darbības joma

Nelaimes gadījumu darbā definē kā “atsevišķu atgadījumu darba gaitā, kas izraisa fizisku vai garīgu kaitējumu”. Izmantojot administratīvus avotus, kurus – vajadzības gadījumā un, ja iespējams– attiecībā uz īpašām darba ņēmēju grupām vai īpašiem valstu apstākļiem papildina citi atbilstoši avoti, datus apkopo attiecībā uz visu darbaspēku par nāves gadījumiem darbā un tādiem nelaimes gadījumiem darbā, kas izraisa vairāk nekā trīs dienu prombūtni no darba. Sadarbībā ar SDO var brīvprātīgi apkopot ierobežotu pamatdatu apakškopumu par nelaimes gadījumiem, kuri izraisa mazāk nekā četru dienu prombūtni, ja šādi dati ir pieejami.

Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Ietvertie temati

Saskaņots un kopējs sniedzamo mikrodatu kopums ietver šādu tematu sarakstu:

—

ievainoto personu aprakstoši raksturlielumi,

—

ievainojumu aprakstoši raksturlielumi, tostarp tā smaguma pakāpe (zaudētās dienas),

—

uzņēmuma raksturlielumi, tostarp tā saimnieciskā darbība,

—

darbavietas raksturlielumi,

—

nelaimes gadījumu aprakstoši raksturlielumi, tostarp notikumu gaita, kas raksturo nelaimes gadījuma cēloņus un apstākļus.

Datu kopumu par nelaimes gadījumiem darbā nosaka saskaņā ar Eiropas statistikas par nelaimes gadījumiem darbā (European Statistics on Accidents at Work – ESAW) metodoloģijā noteiktajām specifikācijām, ņemot vērā apstākļus un praksi dalībvalstīs.

Sniegt datus par ievainoto personu valstspiederību, uzņēmuma lielumu un nelaimes gadījuma laiku nav obligāti. Attiecībā uz ESAW metodoloģijas III posma tematiem, proti, darbavietu un notikumu secību, kas raksturo nelaimes gadījuma iemeslus un apstākļus, sniedz vismaz trīs mainīgos lielumus. Tāpat dalībvalstīm būtu brīvprātīgi jāsniedz vairāk datu, kas atbilst ESAW metodoloģijas III posma specifikācijām.

Pasākumus, kas attiecas uz raksturlielumiem, proti, iepriekš uzskaitīto tematu mainīgajiem lielumiem, definīcijām un klasifikācijām, un raksturlielumu sadalījumu, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Metadati

Pasākumus, kas attiecas uz metadatu sniegšanu, tostarp metadatu par aptaujāto iedzīvotāju kopumu, paziņojumu skaitu par nelaimes gadījumiem darbā un – vajadzības gadījumā – izlases raksturlielumiem, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

V PIELIKUMS

Joma – arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības

Mērķi

Šajā jomā mērķis ir nodrošināt statistiku par atzītiem arodslimību gadījumiem un citām ar darbu saistītām veselības problēmām un slimībām.

Darbības joma

—

Slimību uzskata par arodslimību, ja to atzīst valsts iestādes, kuras atbild par arodslimību atzīšanu. Datus vāc par konstatētām arodslimībām un arodslimību izraisītiem nāves gadījumiem.

—

Veselības problēmas un slimības, kas saistītas ar darbu, ir tās veselības problēmas un slimības, kuras var izraisīt, saasināt vai līdzizraisīt darba apstākļi. Tās ir gan fiziskas, gan psihosociālas veselības problēmas. Lai gadījumu atzītu par tādu veselības problēmas un slimības gadījumu, kas ir saistīts ar darbu, nav vajadzīgs iestādes atzinums, un saistītos datus galvenokārt iegūst no veiktiem iedzīvotāju apsekojumiem, piemēram, Eiropas veselības apsekojuma (European Health Interview Survey – EHIS) vai citiem sabiedrības apsekojumiem.

Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku par arodslimībām sniedz katru gadu, un to nosūta ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc pārskata gada beigām. Pasākumus attiecībā uz citu datu kopumu sniegšanas pārskata periodiem, intervāliem un termiņiem pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ietvertie temati

Saskaņots un kopējs sniedzamo datu kopums par arodslimībām ietver šādu tematu sarakstu:

—

saslimušo personu aprakstoši raksturlielumi, tostarp dzimums un vecums,

—

slimību aprakstoši raksturlielumi, tostarp tās smagums,

—

uzņēmuma un darbavietas raksturlielumi, tostarp uzņēmuma saimnieciskā darbība,

—

izraisītājvielas vai faktora raksturlielumi.

Datu kopumu par arodslimībām nosaka saskaņā ar Eiropas arodslimību statistikas (European Occupational Diseases Statistics – EODS) metodoloģijā noteiktajām specifikācijām, ņemot vērā apstākļus un praksi dalībvalstīs.

Saskaņots un kopējs sniedzamo datu kopums par veselības problēmām, kas saistītas ar darbu, ietver šādu tematu sarakstu:

—

personu, kurai ir veselības problēmas, aprakstoši raksturlielumi, tostarp dzimums, vecums un nodarbinātības statuss,

—

veselības problēmu, kas saistīta ar darbu, aprakstoši raksturlielumi, tostarp veselības problēmas smagums,

—

uzņēmuma un darbavietas raksturlielumi, tostarp uzņēmuma lielums un saimnieciskā darbība,

—

veselības problēmu izraisījušās vai to pastiprinājušās vielas vai faktora raksturlielumi.

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem.

Metadati

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 261 I, 14.10.2019., 1. lpp.).