2008R1276 — LV — 11.10.2011 — 003.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1276/2008 (2008. gada 17. decembris) (OV L 339, 18.12.2008, p.53) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 180 |
15 |
11.7.2009 |
||
|
L 86 |
15 |
1.4.2010 |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 996/2011 (2011. gada 7. oktobris), |
L 264 |
25 |
8.10.2011 |
|
Labota ar:
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1276/2008
(2008. gada 17. decembris)
par pārraudzību, eksporta laikā fiziski pārbaudot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pienākas kompensācijas vai citas summas
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) ( 1 ), un jo īpaši tās 170. panta c) punktu un 194. panta a) punktu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:|
(1) |
Atbilstīgi 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 2 ) dalībvalstis kopējās lauksaimniecības politikas jomā pieņem visus normatīvos vai administratīvos noteikumus, kā arī jebkurus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi aizsargātu Kopienas finanšu intereses, jo īpaši – lai pārliecinātos, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētās darbības faktiski veic un ka tas notiek pareizi, lai novērstu un apkarotu pārkāpumus, kā arī lai atgūtu summas, kas zaudētas pārkāpumu vai nolaidības dēļ. |
|
(2) |
Ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 201. panta 1. punkta f) apakšpunktu atceļ Padomes 1990. gada 12. februāra Regulu (EEK) Nr. 386/90 par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kas saņem kompensācijas vai citas summas ( 3 ), kamēr ar minētās regulas 194. panta a) punktu ir izvirzīta prasība, ka Komisijai ir jāparedz noteikumi administratīvajām un fiziskajām pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz saistībām, kuras izriet no šīs regulas piemērošanas. Komisijas 2002. gada 26. novembra Regulā (EK) Nr. 2090/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanai attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām ( 4 ), ir izdarīti būtiski grozījumi. Tāpēc skaidrības un efektivitātes labad Regula (EK) Nr. 2090/2002 un Komisijas 1994. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 3122/94, ar ko nosaka kritērijus riska analīzei attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas saņem kompensācijas ( 5 ), ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu, konsekventu noteikumu kopumu. |
|
(3) |
Komisijas 2006. gada 12. aprīļa Regulā (EK) Nr. 793/2006, ar kuru paredz atsevišķus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem ( 6 ), Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 967/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz cukura produkciju, kura pārsniedz kvotu ( 7 ), un Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1914/2006, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām ( 8 ), ir pieminēta fizisku pārbaužu piemērošana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 386/90, ja tas nav saistīts ar eksporta kompensācijām. Tāpēc ir jāprecizē, ka saskaņā ar šo jauno un konsekvento noteikumu bloku drīkst veikt tādas fiziskas pārbaudes, kas attiecas uz darījumiem, kuros iesaistītas citas summas un kas saistīti ar finanšu instrumentiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros. |
|
(4) |
Ir jāņem vērā esošie kontroles pasākumi, īpaši tie, kuri ieviesti ar Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulu (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem ( 9 ), un ar Komisijas 2001. gada 26. novembra Regulu (EK) Nr. 2298/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus tādu produktu eksportam, ko piegādā kā pārtikas atbalstu ( 10 ). |
|
(5) |
Lai uzlabotu un saskaņotu dalībvalstu īstenotos pasākumus, būtu jāpastāv Kopienas mēroga uzraudzības sistēmai, kuras pamatā būtu jo īpaši produktu fiziskās pārbaudes izlases veidā eksporta laikā, tostarp to produktu pārbaudes, kurus eksportē saskaņā ar vienkāršotu procedūru, kā arī maksājumu pieteikumu dokumentu sīka izskatīšana, ko veic maksājumu aģentūras. |
|
(6) |
Lai novērstu iespēju, ka produkti varētu tikt aizstāti ar citiem gadījumā, kad eksporta deklarācijas pieņem iekšējais muitas punkts dalībvalsts robežās, ir jānosaka minimālais aizstājējpārbaužu skaits, kas veicamas tajā muitas punktā, caur kuru notiek izvešana no Kopienas. Ņemot vērā vietu, kur šādas aizstājējpārbaudes veic, tām jābūt vienkāršotām pārbaudēm. |
|
(7) |
Lai noteiktu, vai jāveic aizstājējpārbaudes vai specifiskās aizstājējpārbaudes, izvešanas muitas punktā jāpārbauda, vai ir visas plombas un vai tās ir neskartas. |
|
(8) |
Lai nodrošinātu, ka izvešanas muitas punkti vai muitas punkti, uz kuriem nosūta T5 kontroleksemplāru, ievēro vienādu praksi, un lai novērstu šaubas par produktu identitāti, kas ir priekšnosacījums kompensācijas piešķiršanai, ir jābūt noteikumiem par specifiskajām aizstājējpārbaudēm gadījumos, kad šie muitas punkti ir atklājuši, ka nosūtīšanas laikā piestiprinātās plombas ir noņemtas bez muitas uzraudzības vai ir sabojātas vai ka nav ticis piešķirts atbrīvojums no plombas uzlikšanas. Tā kā šajos gadījumos ir skaidras aizdomas par to, ka preces varētu būt aizstātas ar citām, īpašās aizstāšanas kontroles laikā ir vajadzīga pastiprināta uzmanība, kas, ja lietderīgi, var ietvert produktu fiziskas pārbaudes. |
|
(9) |
Fizisko pārbaužu skaitam jābūt proporcionālam ikgadējam muitas eksporta deklarāciju skaitam. Gūtā pieredze liecina, ka fiziskās pārbaudes, kad tās veiktas vismaz attiecībā uz 5 % eksporta deklarāciju, ir efektīvs, proporcionāls un preventīvs līdzeklis, kas vienlaikus ļauj dalībvalstīm uz riska pārvaldības pamata izvēlēties, vai šo 5 % minimālo normu attiecināt uz atsevišķu produktu sektoru vai uz visiem produktu sektoriem kopā, paredzot, ka atsevišķi katrā produktu sektorā minimālā norma būs 2 %. Lai nodrošinātu pilnīgu muitas režīma funkcionēšanu, arī tiem eksporta muitas punktiem, kuros par katru produktu sektoru ir iesniegts ļoti neliels skaits eksporta deklarāciju, ir jānodrošina, ka attiecībā uz katru produktu sektoru tiek veikta vismaz viena pārbaude. Kamēr eksporta deklarāciju skaits attiecīgajā sektorā ir liels, to eksporta kompensāciju daļa, kas piešķirtas par Līguma I pielikumā neiekļautajām precēm, augsta līmeņa risku nerada. Lai kontroles līdzekļi tiktu pēc iespējas efektīvāk izmantoti, ir jāsamazina minimālais biežums tām pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz Līguma I pielikumā neiekļautajām precēm. Šā paša iemesla dēļ dalībvalstīm jābūt arī iespējai neņemt vērā eksporta deklarācijas, kuras attiecas uz nelieliem daudzumiem vai uz tādām kompensācijas summām, kas nepārsniedz EUR 1 000. |
|
(10) |
Pieredze liecina, ka minimālais plombu pārbaužu biežums atbilstīgi 10 % normai ir efektīvs, proporcionāls un preventīvs līdzeklis. |
|
(11) |
Izvešanas muitas punktos veikto aizstājējpārbaužu un specifisko aizstājējpārbaužu skaitam jābūt proporcionālam ikgadējam muitas pavaddokumentu skaitam. Pieredze liecina, ka minimālais muitas pavaddokumentu pārbaužu biežums atbilstīgi 8 % normai ir efektīvs, proporcionāls un preventīvs līdzeklis. |
|
(12) |
Atbilstīgi 4.f pantam Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi ( 11 ), muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic padziļinātas muitas pārbaudes un, ja jāveic, tad kādos gadījumos. Pie riska pārvaldības pieder riska analīze, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 26. punktā. Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2454/93 592.e pantam kompetentā muitas iestāde, saņemot muitas deklarāciju, veic attiecīgu riska analīzi un muitas kontroli, pirms produkti tiek izlaisti eksportam. Riska pārvaldība elektroniski ir obligāti piemērojama no 2009. gada 1. jūlija atbilstīgi 3. panta 3. punktam Komisijas 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1875/2006, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi ( 12 ). Tādējādi Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. pantā minētā eksporta deklarāciju kontrole muitā notiek, piemērojot riska analīzi. |
|
(13) |
Riska analīzi kā alternatīvu kontroles instrumentu, lai veiktu eksporta deklarāciju fiziskas pārbaudes, ieviesa 1994. gadā ar Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punktu, bet kā alternatīvu aizstājējpārbaudēm – 1995. gadā ar 9. pantu Komisijas 1995. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 2221/95, ar ko nosaka kārtību, kā piemērojama Padomes Regula (EEK) Nr. 386/90 par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kas saņem kompensācijas vai citas summas ( 13 ). Virkne vērā ņemamo kritēriju tika noteikta Regulā (EK) Nr. 3122/94. Riska analīze notiek, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2913/92 6. pantā minēto datu aizsardzību. |
|
(14) |
Pēc tam, kad ir vispārēji ieviesta riska pārvaldība, ir jāņem vērā īpašā pieredze, kas gūta, piemērojot riska analīzi saistībā ar eksporta kompensāciju pārbaudēm. |
|
(15) |
Organizācija, kura principā nodrošinātu vislabākās garantijas, neradot ekonomiskus ierobežojumus un administratīvas izmaksas, kas pārsniegtu iespējamo Kopienas finanšu ieguvumu, būtu tāda, kura kombinētu fiziskas eksporta pārbaudes un grāmatvedības pārskatu revīziju. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm fiziskās pārbaudes ir jākoordinē ar revīziju, kuru kompetentās iestādes ex post facto veic uzņēmumos, uz kuriem attiecas Padomes 2008. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 485/2008 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm ( 14 ). |
|
(16) |
Komisijas 2008. gada 21. februāra Regula (EK) Nr. 159/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 800/1999 un Regulu (EK) Nr. 2090/2002 attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām ( 15 ), atsevišķas noteiktās robežsummas, kurām atbilstoši veic pārbaudes un sagatavo ziņojumus, sākotnējo EUR 200 vietā aizstāja ar EUR 1 000. Ir jāparedz, lai attiecīgajām prasībām, kas saistītas ar pārbaudēm vai ziņošanu, robežsumma būtu EUR 1 000. |
|
(17) |
Lai izvērtētu riska analīzes efektivitāti un šīs regulas piemērošanas sekmīgumu, dalībvalstīm ir jāsagatavo ziņojumi par šīm pārbaudēm un ik gadus jāiesniedz novērtējums par atbilstīgi šai regulai veikto pārbaužu īstenošanu un efektivitāti, kā arī par to procedūru efektivitāti, kas izmantotas, izvēloties, kuriem produktiem veiks fiziskās pārbaudes. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, prasība, kurai atbilstoši gada ziņojums ir jāiesniedz ISO 9660 standartam atbilstošā CD-ROM formātā vai uz līdzvērtīga informācijas nesēja, ir jāpārformulē, nosakot, ka ziņojums jāiesniedz ar tādu elektronisku informācijas nesēju, kas nepieļauj datu pārrakstīšanu. |
|
(18) |
Riska pārvaldības piemērošana atbilstīgi Kopienas Muitas kodeksam no 2009. gada 1. jūlija būs obligāta, bet dažas dalībvalstis to drīkst sākt piemērot jau pirms šā datuma. Gadījumos, kad piemērota riska pārvaldība ir jau iedibināta, ir pamatoti piemērot elastīgus kontroles noteikumus. Tādējādi, tiklīdz kā dalībvalstis īsteno atbilstošu riska pārvaldību un attiecīgi to dara zināmu Komisijai, tām ir jāatļauj piemērot elastīgus kontroles noteikumus. |
|
(19) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šajā regulā ir noteiktas vairākas procedūras, lai uzraudzītu, vai darbības, kas piešķir tiesības pretendēt uz eksporta kompensāciju un citu summu samaksu atbilstoši 2. panta a) punkta definīcijai, ir izpildītas pareizi.
To piemēro neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 800/1999 noteikumiem.
Šī regula neattiecas uz eksportu, kas saistīts ar to Kopienas vai valsts pārtikas atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 2298/2001.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
a) “citas summas” ir darījumi, kas saistīti ar finanšu pasākumiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 793/2006, (EK) Nr. 967/2006 un (EK) Nr. 1914/2006;
b) “produkti” ir produkti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 800/1999 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā;
c) “eksporta muitas punkts” ir muitas punkts, kas minēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 7. punkta a) apakšpunktā;
d) “izvešanas muitas punkts” ir muitas punkts, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 793. panta 2. punktā;
e) “muitas punkts, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru” ir Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.c pantā minētā galamērķa muitas iestāde, tostarp muitas punkts, uz kuru nosūta līdzvērtīgu dokumentu;
f) “fiziska pārbaude” ir pārbaude, kuras laikā nosaka, vai eksporta deklarācija vai arī – attiecībā uz citām summām – dokumenti, kā noteikts Regulās (EK) Nr. 793/2006, (EK) Nr. 967/2006 un (EK) Nr. 1914/2006, tostarp kopā ar deklarāciju iesniegtie dokumenti, sakrīt ar konkrēto produktu attiecībā uz tā daudzumu, iedabu un īpašībām atbilstīgi 5. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
g) “aizstājējpārbaude” ir pārbaude, kuru veic, pārbaudot vizuāli, vai produkti sakrīt ar dokumentiem, kas bija tiem pievienoti kopš eksporta muitas punkta līdz izvešanas muitas punktam vai punktam, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru, atbilstīgi 8. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
h) “specifiskā aizstājējpārbaude” ir aizstājējpārbaude, kas var izpausties dažādi, gan kā vizuāla pārbaude, gan kā fiziska pārbaude, un ko veic, ja ir šaubas par eksportējamajiem produktiem uzlikto plombu veselumu, saskaņā ar 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
i) “vizuāla pārbaude” ir pārbaude ar maņu uztveri, tostarp šādas pārbaudes, izmantojot tehnisku aprīkojumu;
j) “dokuments” ir atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2913/92, Komisijas Regulai (EK) Nr. 885/2006 ( 16 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 450/2008 ( 17 ) apstiprināts informācijas nesējs papīra vai elektroniskā formātā, kas satur šīs regulas satvarā saistošu informāciju;
k) “līdzvērtīgs dokuments” saistībā ar T5 kontroleksemplāru ir Regulas (EK) Nr. 800/1999 8., 8.a un 9. pantā minētais valsts dokuments, kuru izmanto tad, kad tiek piemērota valsts procedūra saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.a panta 5. punktu;
l) “produktu sektors” ir sektors, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. pants, izņemot graudaugus un rīsus, uz kuriem attiecas minētās regulas I pielikuma I un II daļa un kurus uzskata par atsevišķu produktu sektoru, kā arī Līguma I pielikumā neiekļautās preces, kuras arī uzskata par atsevišķu produktu sektoru;
m) “kontroles kods” ir iespiesta vai salasāmi ar roku ierakstīta informācija, kas izteikta ar burtu A, kam seko četri elektroniski ģenerēti cipari.
3. pants
Pārbaužu veidi
Dalībvalstis veic:
a) produktu fiziskas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu laikā, kad ir pabeigtas muitas eksporta formalitātes un pirms ir dota atļauja attiecīgos produktus eksportēt, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti kopā ar eksporta deklarāciju;
b) nodrošinājuma pārbaudes saskaņā ar 7. pantu;
c) aizstājējpārbaudes saskaņā ar 8. pantu;
d) specifiskās aizstājējpārbaudes saskaņā ar 9. pantu; un
e) maksājuma pieteikuma dokumentu pārbaudi saskaņā ar 12. pantu.
Attiecībā uz citām summām fizisko pārbaužu piemērošana ir noteikta Regulās (EK) Nr. 793/2006, (EK) Nr. 967/2006 un (EK) Nr. 1914/2006.
II NODAĻA
FIZISKĀS PĀRBAUDES
4. pants
Pārbaužu veids un laiks, kad tās notiek
1. Neskarot jebkādus īpašus noteikumus, ar kuriem saskaņā ir vajadzīgas padziļinātas pārbaudes, fiziskās pārbaudes notiek kā izlases veida pārbaudes, kas notiek bieži un bez iepriekšēja brīdinājuma.
2. Fiziskās pārbaudes, par kurām eksportētājs ir saņēmis skaidri vai klusējot izteiktu iepriekšēju brīdinājumu, par pārbaudēm neuzskata. Šo punktu nepiemēro, ja uzņēmuma pārskatu revīzija notiek saskaņā ar I pielikuma 3. punktu.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka intervāls starp fiziskās pārbaudes sākumu eksportētāja telpās un iekraušanas sākumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 7. punktā, ir mainīgs.
5. pants
Padziļinātas fiziskās pārbaudes metodes
1. Tajos gadījumos, kad ar vizuālu pārbaudi nav iespējams noteikt, vai produkti sakrīt ar eksporta kompensācijas nomenklatūrā sniegto aprakstu, un kad produkta klasifikācijas vai kvalitātes dēļ ir nepieciešama ļoti precīza informācija par tā sastāvdaļām, eksporta muitas punkts pārbauda šo aprakstu atbilstīgi attiecīgā produkta iedabai.
2. Ja eksporta muitas punkts uzskata par vajadzīgu, tas gādā par to, lai šim nolūkam īpaši aprīkotas un akreditētas vai oficiāli apstiprinātas laboratorijas veiktu analīzes, skaidri norādot šādu analīžu nepieciešamības iemeslu. Ja kompensācijas vai citu summu likme ir atkarīga no īpaša komponenta koncentrācijas, eksporta muitas punkts ņem reprezentatīvus paraugus, lai akreditēta vai oficiāli apstiprināta laboratorija analizētu to sastāvu.
Ja viens un tas pats eksportētājs regulāri eksportē produktu ar to pašu eksporta kompensācijas nomenklatūras kodu vai kombinētās nomenklatūras kodu un ja kompensācijas likme ir atkarīga no kāda īpaša komponenta sastāva konkrētajā produktā, tad šāda eksportētāja gadījumā eksporta muitas punkts var ņemt reprezentatīvus paraugus tikai 50 % fizisko pārbaužu ar nosacījumu, ka laboratorijas analīzes pēdējo sešu mēnešu laikā nav atklājušas neatbilstības, kuru finansiālās sekas pārsniedz EUR 1 000 no kompensācijas bruto summas šim konkrētajam eksportētājam. Ja laboratorijas analīžu rezultātā tiek konstatēta neatbilstība, kuras finansiālās sekas pārsniedz EUR 1 000 no kompensācijas bruto summas šim konkrētajam eksportētājam, tad turpmākajos sešos mēnešos eksporta muitas punkts ņem paraugus visu fizisko pārbaužu laikā, kas tiek veiktas attiecībā uz šā eksportētāja produktiem.
3. Šajā pantā minētās pārbaudes veic, neskarot nekādus pasākumus, kurus muitas iestādes var veikt, lai nodrošinātu, ka produkti tiek izvesti no muitas teritorijas tādā pašā stāvoklī kā eksporta atļaujas piešķiršanas laikā.
4. Eksporta muitas punkts nodrošina atbilstību Regulas (EK) Nr. 800/1999 21. pantam. Ja ir būtisks pamats apšaubīt to, ka produkta kvalitāte ir laba, pienācīga un tirdzniecībai piemērota, eksporta muitas punkts pārbauda atbilstību attiecīgajiem Kopienas noteikumiem, īpaši tiem, kuri attiecas uz dzīvnieku un augu veselību.
5. Neiesaiņotu produktu, iesaiņotu produktu, kā arī Līguma I pielikumā neiekļauto preču fiziskās pārbaudes notiek, ņemot vērā šīs regulas I pielikumā izklāstītās metodes.
6. pants
Fizisko pārbaužu biežums
1. Neskarot 2. līdz 7. punkta noteikumus, fiziskās pārbaudes veic attiecībā uz reprezentatīvu pārbaužu proporciju, kas atbilst ne mazāk kā 5 % eksporta deklarāciju, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. pantā un par kurām ir iesniegti 1. pantā minētie kompensāciju un summu pieteikumi.
Biežumu nosaka attiecībā uz:
a) eksporta muitas punktu;
b) kalendāro gadu; un
c) produktu sektoru.
2. Tomēr dalībvalsts var izvēlēties:
a) 5 % normu attiecībā uz katru produktu sektoru aizstāt ar 5 % normu, kura piemērojama visiem produktu sektoriem kopā, bet šādā gadījumā ir jānosaka, ka atsevišķi katrā produktu sektorā obligātā minimālā norma ir 2 %;
b) 5 % normu attiecībā uz katru muitas punktu aizstāt ar 5 % normu, kas piemērojama visai teritorijai kopā, un 5 % normu attiecībā uz katru produktu sektoru aizstāt ar 5 % normu, kas piemērojama visiem produktu sektoriem ar 2 % minimālo normu katrā sektorā atsevišķi.
3. Šā panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas gadījumā, ja eksporta muitas punkts gadā pieņem mazāk par 20 eksporta deklarācijām par produktu sektoru, kā norādīts 1. punktā, tad vismaz vienas eksporta deklarācijas gadījumā gadā par katru produktu sektoru ir jāveic fiziska pārbaude.
Šo prasību nepiemēro, ja muitas punkts nav pārbaudījis pirmās divas deklarācijas, ņemot vērā 11. pantā paredzētās riska analīzes rezultātus, un ja šajā produktu sektorā eksports turpmāk nav veikts.
4. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta:
a) 0,5 % minimālo normu attiecībā uz katru muitas punktu vai 0,5 % minimālo normu attiecībā uz visu dalībvalsts teritoriju piemēro Līguma I pielikumā neiekļautajām precēm. Šiem produktiem veikto fizisko pārbaužu procentuālo proporciju neņem vērā, kad aprēķina 5 % normu katram atsevišķam produktu sektoram vai 5 % kopējo normu visiem produktu sektoriem;
b) tajos eksporta muitas punktos, kur eksportēšanai ir uzrādīti produkti no ne vairāk kā diviem produktu sektoriem un to ir izdarījuši ne vairāk kā pieci eksportētāji, fiziskās pārbaudes var samazināt līdz minimālajai 2 % normai vienā produktu sektorā. Nosakot produktu sektoru skaitu, netiek ņemti vērā tie produktu sektori, kuros gada laikā uz vienu muitas punktu iesniegtas mazāk nekā 20 eksporta deklarācijas. Eksporta muitas punkti var piemērot šos noteikumus visā kalendārajā gadā, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada statistiku, pat ja eksporta deklarācijas iesniedz papildu eksportētāji vai attiecībā uz papildu produktu nozarēm gada laikā.
5. Neskarot Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. panta 4. punktā, 37. panta 4. punktā un 44. panta 4. punktā norādītos kontroles pasākumus, dalībvalstis var izvēlēties atteikties no minētajā regulā paredzētajām fiziskajām pārbaudēm un aizstājējpārbaudēm attiecībā uz piegādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. un 44. pantā.
6. Aprēķinot minimālo pārbaužu biežumu, kuras jāveic saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis saistībā ar fiziskajām pārbaudēm neņem vērā tās eksporta deklarācijas, kuras attiecas:
a) vai nu uz daudzumiem, kas nepārsniedz:
i) 25 000 kg attiecībā uz labību un rīsiem;
ii) 5 000 kg attiecībā uz precēm, kas nav iekļautas Līguma I pielikumā;
iii) 2 500 kg attiecībā uz citiem produktiem;
b) vai uz kompensācijas summām, kas ir mazākas par EUR 1 000.
7. Īstenojot 5. un 6. punktu, dalībvalstis pieņem atbilstīgus noteikumus, lai novērstu krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Jebkuras šajā nolūkā veiktās pārbaudes var uzskaitīt, lai aprēķinātu atbilstību minimālajam pārbaužu biežumam, kā izklāstīts šajā pantā.
III NODAĻA
NODROŠINĀJUMA PĀRBAUDES
7. pants
Obligātās pārbaudes un pārbaužu biežums
1. To, vai plombas ir veselas, pārbauda izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru.
2. Nodrošinājuma pārbaužu skaits nedrīkst būt mazāks par 10 % no to T5 kontroleksemplāru vai līdzvērtīgu dokumentu kopējā skaita, kas nav tie, kuri atbilstīgi 8. pantam atlasīti, lai veiktu aizstāšanas kontroli.
IV NODAĻA
AIZSTĀJĒJPĀRBAUDE
8. pants
Pārbaužu norises vieta un detalizētas metodes
1. Kad eksporta deklarāciju ir pieņēmis eksporta muitas punkts, kurš nav izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru, un ja eksporta muitas punktā fiziska pārbaude nav veikta, izvešanas muitas punkts veic aizstājējpārbaudi saskaņā ar šo pantu un neatkarīgi no pārbaudēm, kas veiktas atbilstīgi citiem noteikumiem.
Ja izvešanas muitas punkts nav muitas punkts, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru, tad aizstājējpārbaudi veic tas muitas punkts, uz kuru sūta T5 kontroleksemplāru.
2. Ja ar šādu vizuālu visas kravas pārbaudi nepietiek, lai pārbaudītu, vai preces nav aizstātas ar citām, izmanto citas 5. pantā minētās fiziskās pārbaudes metodes un attiecīgā gadījumā arī daļēju izkraušanu.
Paraugu testēšanai ņem tikai gadījumos, ja vizuāli un izmantojot informāciju uz iesaiņojuma un dokumentācijā izvešanas muitas punkts nevar pārbaudīt, vai produkti atbilst pievienotajam dokumentam.
3. Ja papildus muitas plombai saskaņā ar galamērķa trešās valsts prasībām ir uzlikta veterinārā dienesta plomba, aizstājējpārbaude ir vajadzīga tikai tad, ja ir aizdomas par krāpšanu.
9. pants
Specifiskās aizstājējpārbaudes
1. Izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru, veic specifisko aizstājējpārbaudi, ja tiek konstatēts, ka:
a) nosūtīšanas laikā uzliktās plombas ir noņemtas apstākļos ārpus muitas kontroles;
b) nosūtīšanas laikā uzliktās plombas ir sabojātas;
c) atbrīvojums no plombas uzlikšanas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 357. panta 4. punktu nav piešķirts.
2. Izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru, ņemot vērā 11. pantā minēto riska analīzi, nolemj, vai specifiskā aizstājējpārbaude ietver vienīgi aizstājējpārbaudi vai arī fizisko pārbaudi.
10. pants
Pārbaužu biežums
1. Kopējais minimālais skaits tām 8. pantā minētajām aizstājējpārbaudēm un 9. pantā minētajām specifiskajām aizstājējpārbaudēm, kuras katru kalendāro gadu veic izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru, caur kuru produkti tiek izvesti no Kopienas muitas teritorijas, nedrīkst būt mazāks par 8 % no T5 kontroleksemplāru vai līdzvērtīgu dokumentu skaita, kuri attiecas uz produktiem, par kuriem ir pieprasīta kompensācija.
2. Aprēķinot minimālo pārbaužu biežumu, kuras jāveic saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis saistībā ar aizstājējpārbaudēm neņem vērā tos T5 kontroleksemplārus vai līdzvērtīgus dokumentus, kuri attiecas:
a) vai nu uz daudzumiem, kas nepārsniedz:
i) 25 000 kg attiecībā uz labību un rīsiem;
ii) 5 000 kg attiecībā uz precēm, kas nav iekļautas Līguma I pielikumā;
iii) 2 500 kg attiecībā uz citiem produktiem;
b) vai uz kompensācijas summām, kas ir mazākas par EUR 1 000.
3. Īstenojot 2. punktu, dalībvalstis pieņem atbilstīgus noteikumus, lai novērstu krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Jebkuras šajā nolūkā veiktās pārbaudes var uzskaitīt, lai aprēķinātu atbilstību minimālajam pārbaužu biežumam, kā izklāstīts šajā pantā.
V NODAĻA
RISKA PĀRVALDĪBA
11. pants
Riska analīze
1. Kam veikt fizisku pārbaudi vai aizstājējpārbaudi, izraugās, pamatojoties uz riska pārvaldības sistēmu.
2. Dalībvalstis veic riska analīzi, lai fiziskās pārbaudes varētu orientēt uz tiem produktiem, indivīdiem, tiesību subjektiem un produktu sektoriem, saistībā ar kuriem pastāv lielāks risks, ka 1. pantā paredzētās darbības netiek pareizi veiktas.
3. Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2454/93 592.e pantu, dalībvalstis izveido savu riska analīzi, ņemot vērā šo regulu un attiecīgā gadījumā II pielikumā izklāstītos kritērijus.
4. Dalībvalstis un Komisija, pamatojoties uz iegūto pieredzi, kopīgi izvērtē II pielikumā izklāstīto kritēriju uzticamību un piemērotību, lai vajadzības gadījumā veiktu nepieciešamos pielāgojumus sistēmā un atlases kritērijos, lai padarītu fiziskās pārbaudes efektīvākas un uzlabotu to orientēšanu.
5. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus:
a) veiktos pasākumus, to skaitā norādījumus valsts struktūrvienībām, lai piemērotu atlases sistēmu, pamatojoties uz riska analīzi, ņemot vērā II pielikumā minētos kritērijus;
b) piemērojamo pārbaužu biežumu, kā to paredz 6. pants;
c) atsevišķus gadījumus, kas varētu interesēt citas dalībvalstis.
Tās dalībvalstis, uz kurām attiecas 18. panta trešās daļas a) punkts, Komisiju informē līdz 2009. gada 1. jūlijam.
VI NODAĻA
KOORDINĀCIJA UN ADMINISTRATĪVIE PĀRSKATI
1.SADAĻA
Koordinācija
12. pants
Izskatīšana, ko veic maksājumu aģentūras
Maksājumu aģentūras, pamatojoties uz maksājuma pieteikuma dokumentiem un citu pieejamu informāciju, jo īpaši dokumentiem, kas saistīti ar eksportu, un muitas dienestu komentāriem, izskata visus pierādījumus šajās lietās, kas pamato attiecīgo summu izmaksu.
13. pants
Riska analīzes un pārbaužu koordinācija
1. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par riska analīzi koordinē vienota iestāde.
2. Dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai koordinētu atsevišķiem uzņēmumiem uzliktās pārbaudes un kombinētu 5., 8. un 9. pantā paredzētās pārbaudes, kā arī Regulā (EK) Nr. 485/2008 paredzētās pārbaudes.
Šādas koordinētas pārbaudes veic, ja to ierosina vai lūdz Komisija, fizisko pārbaužu veicējas muitas iestādes vai arī maksājumu aģentūras, kuras izskata maksājumu pieteikumu dokumentus vai revidē pārskatus.
2.SADAĻA
Administratīvie ziņojumi
14. pants
Ziņojumi par fiziskajām pārbaudēm
1. Katrs eksporta muitas punkts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurā laikā ir iespējams pārbaudīt atbilstību 6. pantā minētajam fizisko pārbaužu veikšanas biežumam.
Šiem pasākumiem attiecībā uz katru produktu sektoru jāatspoguļo:
a) to eksporta deklarāciju skaits, kas ņemtas vērā saistībā ar fiziskajām pārbaudēm;
b) veikto fizisko pārbaužu skaits.
2. Kompetentā muitas amatpersona sagatavo detalizētu pārbaudes ziņojumu par katru veikto fizisko pārbaudi.
Pārbaudes ziņojumos ir ietverta vismaz šāda obligāta informācija:
a) pienākšanas vieta, datums, laiks, fiziskās pārbaudes pabeigšanas laiks, produktu transportēšanas līdzeklis, tas, vai transportlīdzeklis, kontroles procedūrai sākoties, bija tukšs, daļēji vai pilnīgi piekrauts, laboratorijas analīzēm paņemto paraugu skaits, kā arī kompetentās amatpersonas vārds, uzvārds un paraksts; un
b) datums un laiks, kad saņemta Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētā informācija, kā arī laiks, kad produktu iekraušana transportlīdzeklī sāksies un beigsies.
Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 885/2006 9. panta noteikumiem pārbaudes ziņojumi un dokumenti, kuros norādīts iemesls, kāpēc attiecīgā eksporta deklarācija tika izraudzīta fiziskās pārbaudes veikšanai, trīs gadus pēc eksportēšanas gada ir pieejami muitas punktā, kurā fizisko pārbaudi veica, vai vienviet dalībvalstī.
15. pants
T5 kontroleksemplārs
1. Piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.c panta 3. un 4. punktu, produktiem pievienotajā T5 kontroleksemplārā vai līdzvērtīgā dokumentā muita attiecīgos gadījumos atzīmē attiecīgos šās regulas IIa pielikumā aprakstītos kontroles kodus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) eksporta muitas punkts D ailē atzīmē attiecīgo IIa pielikuma 1. daļā doto kontroles kodu atbilstoši tam, vai
i) ir veikta šās regulas 4. pantā noteiktā eksporta kompensāciju fiziskā pārbaude;
ii) ir izdarīta analīze saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 ( 18 ) 51. pantu;
iii) šī ir pārtikas atbalsta eksportēšana atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2298/2001 ar atbrīvojumu no fiziskas pārbaudes;
b) izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, kuram nosūtīts T5 kontroleksemplārs, pēc šās regulas 7. pantā norādītās plombu veseluma pārbaudes J ailē atzīmē attiecīgo IIa pielikuma 2. daļā uzskaitīto kontroles kodu atbilstoši tam, vai
i) plomba atbilst noteikumiem, jeb vai plombas neesība pamatota saskaņā ar norādi Padomes Regulas (EK) Nr. 612/2009 ( 19 ) 5. panta 8. punktā;
ii) plombas nav, vai plomba ir bojāta;
c) izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, kuram nosūtīts T5 kontroleksemplārs, J ailē atzīmē attiecīgo IIa pielikuma 3. daļā doto kontroles kodu atbilstoši tam, vai
i) šās regulas 8. pantā minētās aizstājējpārbaudes rezultāti apstiprina atbilstību;
ii) ir paņemts paraugs atbilstīgi šās regulas 8. pantā minētajai aizstājējpārbaudei vai 9. pantā minētajai specifiskajai aizstājējpārbaudei, taču rezultāti vēl nav pieejami, jo turpinās laboratoriskās analīzes verifikācija;
iii) šās regulas 9. pantā minētās specifiskās aizstājējpārbaudes rezultāti apstiprina atbilstību;
iv) šās regulas 8. pantā minētās aizstājējpārbaudes vai 9. pantā minētās specifiskās aizstājējpārbaudes rezultāti neapstiprina atbilstību.
2. Izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, kuram nosūta T5 kontroleksemplāru, T5 kontroleksemplāra J ailē min savu muitas iestādes uzskaites numuru saskaņā ar norādi Regulas (EEK) Nr. 2454/93 37.c pielikuma 8. punktā.
Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļā norādītajā gadījumā attiecīgais muitas punkts, tiklīdz verifikācija ir pabeigta, atzīmē verifikācijas rezultātus iepriekš nosūtītā T5 kontroleksemplāra kopijas J ailē, lietojot attiecīgo 1. punkta c) apakšpunktā norādīto kontroles kodu.
Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) daļā norādītajā gadījumā muitas punkts, kurš ieguvis rezultātus:
a) T5 kontroleksemplāra kopijai, kas tiks nosūtīta atpakaļ maksājumu aģentūrai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.c panta 4. punkta procedūru, pievieno šā panta 5. punktā aprakstītā kontroles ziņojuma kopiju, uzrādot, kādas pārbaudes ir izdarītas, un iemeslus, kāpēc iespējama neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem par eksporta kompensācijām; un
b) lūdz maksājumu aģentūru tam paziņot, kādi pasākumi veikti konstatējumu rezultātā.
3. Ja 7. pantā norādītās plombu veseluma pārbaudes, 8. pantā norādītās aizstājējpārbaudes vai 9. pantā norādītās specifiskās aizstājējpārbaudes atlases procedūras un tādējādi arī riska pārvaldības piemērošanu apgrūtina T5 kontroleksemplārā sniegto ziņu nepilnīgums, izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, kuram nosūtīts T5 kontroleksemplārs, kā papildu informāciju J ailē atzīmē vienu no IIa pielikuma 4. daļā aprakstītajiem kontroles kodiem.
4. Izvešanas muitas punkts vai muitas punkts, kuram nosūtīts T5 kontroleksemplārs, veic vajadzīgos pasākumus, lai Komisijai jebkurā laikā būtu pieejamas šādas ziņas:
a) cik T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu ir ņemts vērā 7. pantā norādīto plombu veseluma pārbaužu, 8. pantā norādīto aizstājējpārbaužu un 9. pantā norādīto specifisko aizstājējpārbaužu izpildes vajadzībām;
b) cik veikts 7. pantā minēto plombu veseluma pārbaužu;
c) cik veikts 8. pantā minēto aizstājējpārbaužu;
d) cik veikts 9. pantā minēto specifisko aizstājējpārbaužu.
Dokumenta dublikāts vai kopija paliek izvešanas muitas punktā vai muitas punktā, kuram nosūtīts T5 kontroleksemplārs vai līdzvērtīgs dokuments, atkarībā no konkrētā gadījuma, un tas ir pieejams uzziņām.
5. Par katru 8. un 9. punktā minēto aizstājējpārbaudi un specifisko aizstājējpārbaudi muitas amatpersona, kas to veic, sagatavo ziņojumu.
Ziņojums ļauj pārraudzīt veiktās pārbaudes, un tajā ir norādīts pārbaudes datums un muitas amatpersonas vārds un uzvārds. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 885/2006 9. panta ziņojums trīs gadus pēc eksportēšanas ir pieejams muitas punktā, kurā pārbaude veikta, vai vienkopus citviet dalībvalstī.
16. pants
Gada ziņojums
Katru gadu līdz 1. maijam dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu, kurā ir novērtēta saskaņā ar šo regulu veikto pārbaužu efektivitāte un īstenošana un procedūras, kas piemērotas, izvēloties produktus, kuriem veikt fiziskās pārbaudes. Šajā ziņojumā ietver VIII pielikumā minētos datus par eksporta deklarācijām, kas pieņemtas iepriekšējā gadā no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Pirmajā daļā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 ( 20 ).
VII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
17. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 3122/94 un Regulu (EK) Nr. 2090/2002 atceļ.
Atsauces uz atceltajām regulām un Regulu (EEK) Nr. 386/90 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar IX pielikumā sniegto korelācijas tabulu.
18. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.
Tomēr V nodaļu attiecībā uz fiziskajām pārbaudēm un 5. panta 2. punkta otro daļu, 6. panta 2. punktu, 6. panta 3. punkta otro daļu un 6. panta 4. punktu piemēro šādi:
a) tajās dalībvalstīs, kas Komisijai ir darījušas zināmu informāciju atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 3122/94 3. panta 2. punktam, – no 2009. gada 1. janvāra;
b) pārējās dalībvalstīs – no dienas, kuru katra dalībvalsts noteiks un paziņos Komisijai, vai arī no 2009. gada 1. jūlija atkarā no tā, kurš datums ir agrāk.
Šīs regulas V nodaļas noteikumus par aizstājējpārbaudēm piemēro no dienas, kuru katra dalībvalsts noteiks un paziņos Komisijai, vai arī no 2009. gada 1. jūlija atkarā no tā, kurš datums ir agrāk.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
METODES, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ FIZISKĀM PĀRBAUDĒM
1. Neiesaiņoti produkti
1.1. Ja eksportētājs izmanto aizplombētas ierīces neiesaiņotu produktu automātiskai iekraušanai un kalibrētai automātiskajai svēršanai, eksporta muitas punkts pārbauda, vai produkti atbilst eksporta deklarācijai, mērot daudzumu, izmantojot kalibrētās automātiskās svēršanas informāciju, un pārbauda produktu iedabu un īpašības, ņemot reprezentatīvus paraugus.
Eksporta muitas punkts, ņemot paraugus, pārbauda:
i) vai svēršanas un iekraušanas sistēmas nepieļauj produktu novirzīšanu vai jebkādas citas manipulācijas šajās aizzīmogotajās sistēmās;
ii) vai kalibrētai svēršanas ierīcei noteiktais termiņš nav beidzies un vai plombas nav bojātas, ja lieto aizzīmogotas svēršanas sistēmas;
iii) vai svērtos sūtījumus faktiski iekrauj norādītajos transportlīdzekļos;
iv) vai dati, ko ievada svēršanas uzskaitē vai sertifikātos, atbilst iekraušanas dokumentos esošajiem datiem.
1.2. Tajos retajos gadījumos, kad neiesaiņotu produktu daudzumu nefiksē kalibrēta automātiskās svēršanas sistēma, muitas punkts izmanto jebkādus citus no tirdzniecības viedokļa apmierinošus pārbaudes līdzekļus.
1.3. Ja eksporta deklarācija attiecas tikai uz daļu kuģa kravas, eksporta muitas punkts nodrošina, ka tā uzraudzībā tiek fiziski izvesta visa krava. Tālab, kad iekraušana ir pabeigta, muitas punkta darbinieki pārbauda iekrautās kravas kopējo svaru, izmantojot 1.1. vai 1.2. punktā minēto informāciju vai attiecīgā gadījumā tirdzniecības dokumentos iekļauto informāciju.
2. Produkti gabalā
2.1. Ja eksportētājs ir deklarējis produktus, kas iesaiņoti, izmantojot automātiskās sistēmas iesaiņošanai maisiņos, konservēšanai, iepildīšanai pudelēs utt. un kalibrētas automātiskās svēršanas/mērīšanas ierīces, vai produktus, kas fasēti iepakojumos vai iepildīti pudelēs Padomes Direktīvu 75/106/EEK ( 21 ), 75/107/EEK ( 22 ) un 76/211/EEK ( 23 ) nozīmē, tad kopējo maisiņu, kārbu, pudeļu utt. daudzumu principā uzskaita un produktu iedabu un īpašības pārbauda, pamatojoties uz izlases veida atlasi, ko veic eksporta muitas punkts. Svaru un tilpumu nosaka, veicot kalibrētu automātisko svēršanu/mērīšanu vai arī pēc iesaiņojumiem vai pudelēm iepriekš minēto direktīvu nozīmē. Eksporta muitas punkts var svērt vai mērīt vienu maisiņu, kārbu vai pudeli.
2.2. Ja ierīcei ir kalibrēts automātiskais skaitītājs, tad automātiskā skaitītāja uzskaites datus var ņemt vērā attiecībā uz daudzuma fiziskajām pārbaudēm. Šā pielikuma 1.1. punktu piemēro mutatis mutandis.
2.3. Ja eksportētājs izmanto paliktni, kas nokrauts ar kartona kastēm, kārbām utt., tad eksporta muitas punkts izvēlas reprezentatīvus paliktņus un pārbauda, vai deklarēto kartona kastu, kārbu utt. skaits atbilst norādītajam. Tas no šiem paliktņiem izvēlas dažas reprezentatīvas kartona kastes, kārbas utt. un pārbauda, vai tās atbilst norādītajam pudeļu, vienību utt. skaitam.
2.4. Ja eksportētājs 2.1. un 2.2. punktā minētās ierīces neizmanto, eksporta muitas punkts uzskaita maisiņu, kārbu utt. daudzumu. Produktu iedabu un īpašības, un svaru/tilpumu pārbauda, pamatojoties uz izlases veida atlasi. Šā pielikuma 2.3. punktu piemēro mutatis mutandis.
2.5. Gadījumā, kad, kā to paredz 2.1. un 2.2. punkts, uz produktu tiešā iesaiņojuma ir norādīts saturs un precīzs svars, šādu informāciju pārbauda tikai 50 % fizisko pārbaužu, ja produkti ir iesaiņoti iepakojumos vai saiņos, kas paredzēti vairumtirdzniecībai, un produktus regulāri eksportē viens eksportētājs, un iepriekšējos sešus mēnešus nav konstatētas neatbilstības, kuru finansiālās sekas pārsniegtu EUR 1 000.
3. Līguma I pielikumā neiekļautās preces
3.1. Attiecībā uz precēm, kuras nav iekļautas Līguma I pielikumā, kuras ir fasētas mazumtirdzniecībai vai kuras attiecīgi marķētas, uz tiešā iesaiņojuma norādot detalizētu saturu un svaru, un kuras vai nu atbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 ( 24 ) 10. panta trešās daļas prasībām, vai attiecībā uz kurām izmantoto produktu daudzumi ir norādīti minētās regulas III pielikumā, eksporta muitas punkts var vispirms pārbaudīt to Līguma I pielikumā neiekļauto preču svaru un saturu, kuras iesaiņotas tiešā iesaiņojumā, salīdzinājumā ar informāciju uz tiešā iepakojuma. Tas drīkst nosvērt vienu vienību bez iesaiņojuma. Tad muitas punkts uzskaita un/vai nosver principā visas tās tiešā iesaiņojumā esošās preces, kas nav iekļautas Līguma I pielikumā.
Šā pielikuma 2.1. līdz 2.5. punktu piemēro mutatis mutandis.
3.2. Muitas punkts var paņemt paraugu, lai pārbaudītu, vai nav notikusi aizstāšana.
3.3. Līguma I pielikumā neiekļauto preču ražošanā izmantoto produktu daudzumu eksporta muitas punkts uzskata par pareizu, ja uz tiešā iesaiņojuma norādītais apraksts un saturs atbilst eksporta deklarācijā sniegtajai informācijai vai reģistrētajam ražošanas procesa aprakstam.
Ja ražošanas procesa aprakstu vēl nav pārbaudījušas kompetentās iestādes, tad eksporta muitas punkts uzdod kompetento iestāžu revidentam vēlāk pārbaudīt preču aprakstu un identitāti.
Šīs metodes vajadzībām, ar kuru pārbauda Līguma I pielikumā neiekļauto preču sastāvu, dalībvalstis jau iepriekš ievieš procedūru, ar kuru:
i) Līguma I pielikumā neiekļauto preču sastāvu var pārbaudīt pēc uzskaites un īpašiem ar ražošanu saistītiem dokumentiem;
ii) pēc uzņēmuma ražošanas dokumentiem pārbauda, vai Līguma I pielikumā neiekļautās ražotās preces atbilst tām precēm, uz kurām attiecas eksporta deklarācija un ražošanas procesa apraksts, un eksportējamām precēm; un
iii) kompetentās iestādes revidents var veikt pēckontroli attiecībā uz to, vai eksportētās preces atbilst attiecīgajai eksporta deklarācijai, ražošanas procesa aprakstam un saražotajām precēm.
3.4. Gadījumos, kad 3.1. līdz 3.3. punktā paredzēto procedūru nepiemēro, eksporta muitas punkts ņem reprezentatīvus paraugus, neskarot Regulas (EK) Nr. 1043/2005 49. pantu.
II PIELIKUMS
KRITĒRIJI 11. PANTĀ MINĒTAJAI RISKA ANALĪZEI
1. Kritēriji saistībā ar produktiem:
a) izcelsme;
b) iedaba;
c) īpašības kompensācijas nomenklatūras nozīmē;
d) vērtība;
e) statuss muitā;
f) iespējamais risks, ka tarifa kods nav pareizs;
g) kompensācijas summa produktu tehnisko īpašību un noformējuma nozīmē (tauki, ūdens, gaļa, pelnu saturs, iesaiņojums utt.);
h) tas, ka par šiem produktiem ir tiesības uz kompensācijām;
i) daudzums;
j) iepriekšējo paraugu analīzes;
k) saistoša izziņa par tarifu (BTI).
2. Kritēriji saistībā ar tirdzniecību:
a) tās biežums;
b) neparasta tirdzniecības veida rašanās un/vai jauna tirdzniecības veida attīstība;
c) tirdzniecības novirzes.
3. Kritēriji saistībā ar kompensāciju nomenklatūru:
a) kompensācijas likme;
b) nomenklatūras vienības, par kurām maksā lielāko daļu eksporta kompensāciju;
c) nepareizu kompensācijas likmju iespējamais risks produktu tehnisko īpašību un noformējuma nozīmē (tauki, ūdens, gaļa, pelnu saturs, iesaiņojums utt.).
4. Kritēriji saistībā ar eksportētājiem:
a) to statuss atbilstīgi muitas tiesību aktiem (piemēram, atzīts komersants);
b) to reputācija un uzticamība;
c) finansiālais stāvoklis;
d) jaunu eksportētāju ienākšana tirgū;
e) eksports bez tūlīt skaidri redzama ekonomiskā pamatojuma;
f) agrāki incidenti, jo īpaši krāpšanas gadījumi.
5. Kritēriji saistībā ar pārkāpumiem: tie, kuri dažos produktu sektoros atklāti vai par kuriem ir aizdomas.
6. Kritēriji saistībā ar izmantoto muitas režīmu:
a) parasta deklarēšanas procedūra;
b) vienkāršota deklarēšanas procedūra;
c) eksporta deklarācijas pieņemšana, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2454/93 790. un 791. pantu.
7. Kritēriji saistībā ar noteikumiem eksporta kompensāciju piešķiršanai:
a) tiešs eksports;
b) pārtikas apgāde.
8. Kritēriji, kas jo īpaši saistīti ar aizstāšanas pārbaudēm:
a) eksporta galamērķis;
b) apliecinājums no izvešanas muitas punkta attiecībā uz loģistiku: jauns vai neparasts maršruts vai satiksme, produkti pārvesti no cita izvešanas punkta;
c) brauciens no eksporta muitas punkta pārlieku ilgs;
d) ierašanās ostā/robežpunktā ārpus normālā grafika;
e) plombas numurs atšķiras no deklarētā;
f) preces kods neatbilst tās aprakstam;
g) deklarētais svars izrādās nepareizs;
h) produktu pārvadāšanai nepiemērots transportlīdzeklis;
i) kompensācijas summa.
IIa PIELIKUMS
Kontroles kodi, kas attiecas uz eksporta muitas punkta, izvešanas muitas punkta vai muitas punkta, kuram nosūtīts T5 kontroleksemplārs, veiktajām pārbaudēm
1. DAĻA
|
Regulas (EK) Nr. 1276/2008 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās pārbaudes rezultāti |
Kontroles kods |
|
Ir veikta Regulas (EK) Nr. 1276/2008 4. pantā noteiktā eksporta kompensāciju fiziskā pārbaude |
A1000 |
|
Ir izdarīta analīze saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 51. pantu |
A1100 |
|
Šī ir pārtikas atbalsta eksportēšana atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2298/2001 ar atbrīvojumu no fiziskas pārbaudes |
A1200 |
2. DAĻA
|
Regulas (EK) Nr. 1276/2008 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās pārbaudes rezultāti |
Kontroles kods |
|
Plomba atbilst noteikumiem, vai plombas neesība pamatota saskaņā ar norādi Regulas (EK) Nr. 612/2009 5. panta 8. punktā |
A2000 |
|
Nav plombas, vai plomba bojāta |
A2100 |
3. DAĻA
|
Regulas (EK) Nr. 1276/2008 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās pārbaudes rezultāti |
Kontroles kods |
|
Regulas (EK) Nr. 1276/2008 8. pantā minētās aizstājējpārbaudes rezultāti apstiprina atbilstību |
A3000 |
|
Ir paņemts paraugs atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1276/2008 8. pantā minētajai aizstājējpārbaudei vai 9. pantā minētajai specifiskajai aizstājējpārbaudei, taču rezultāti vēl nav pieejami, jo turpinās laboratoriskās analīzes verifikācija |
A3100 |
|
Regulas (EK) Nr. 1276/2008 9. pantā minētās specifiskās aizstājējpārbaudes rezultāti apstiprina atbilstību |
A3200 |
|
Regulas (EK) Nr. 1276/2008 8. pantā minētās aizstājējpārbaudes vai 9. pantā minētās specifiskās aizstājējpārbaudes rezultāti neapstiprina atbilstību |
A3300 |
4. DAĻA
|
Regulas (EK) Nr. 1276/2008 15. panta 3. punktā minētās pārbaudes rezultāti |
Kontroles kods |
|
Riska pārvaldības piemērošanu apgrūtina tas, ka T5 kontroleksemplārā vai līdzvērtīgā dokumentā nav minēta kompensācijas likme, bet eksportētājs nav atbrīvots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 9. pantu |
A4000 |
|
Riska pārvaldības piemērošanu apgrūtina tas, ka T5 kontroleksemplārā vai līdzvērtīgā dokumentā nav minēts Regulas (EK) Nr. 612/2009 8. pantā un III pielikumā norādītais ieraksts |
A4100 |
|
Riska pārvaldības piemērošanu apgrūtina tas, ka T5 kontroleksemplārs vai līdzvērtīgs dokuments nav pareizi vai pilnīgi aizpildīts citādā aspektā |
A4200 |
▼M2 —————
VIII PIELIKUMS
Gada pārskata struktūra saskaņā ar 16. pantu
1. Pārbaudes eksporta muitas punktos
1.1. To eksporta deklarāciju skaits pa produktu sektoriem par katru muitas punktu, kas atbilstīgi 6. panta 6. punktam ņemtas vērā, aprēķinot obligāto pārbaužu biežumu. Ja dalībvalsts piemēro 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ziņojumā jānorāda kopējais to eksporta deklarāciju skaits par katru produktu sektoru tās teritorijā, kas nav atbilstīgi 6. panta 6. punktam izslēgtas, aprēķinot minimālo pārbaužu biežumu.
1.2. To fizisko pārbaužu skaits un procentuālais sadalījums par katru produktu sektoru, kas veiktas katrā muitas punktā. Ja dalībvalsts piemēro 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ziņojumā norāda to fizisko pārbaužu kopējo skaitu un procentuālo proporciju, kas tās teritorijā veiktas par katru produktu sektoru.
1.3. Attiecīgā gadījumā to muitas punktu saraksts, kuri saskaņā ar 6. panta 4. punkta b) apakšpunktu pārbaudes neveic tik bieži. Ja dalībvalsts piemēro 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu un ja tā piemēro 6. panta 4. punktu, ziņojumā norāda veikto fizisko pārbaužu skaitu un procentuālo sadalījumu pa produktu sektoriem par katru muitas punktu, kā noteikts tajā pantā.
1.4. To pārbaužu skaits par katru produktu sektoru, kuru rezultātā konstatēti pārkāpumi, konstatēto pārkāpumu finansiālās sekas, ja pieprasīto kompensāciju vērtība pārsniedz EUR 1 000, attiecīgā gadījumā norādot atsauces numuru, ko izmanto Komisijas Regulas (EK) Nr. 1848/2006 ( 25 ) 3. pantā minētajā paziņojumā.
1.5. Attiecīgā gadījumā atjaunināta informācija par to pārkāpumu skaitu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1848/2006 3. pantam, kas paziņoti Komisijai iepriekšējo gadu ziņojumos.
1.6. Pieprasītā kompensāciju summa par katru produktu sektoru deklarācijās, uz kurām attiecas fiziskās pārbaudes.
2. Aizstājējpārbaude izvešanas muitas punktos
2.1. T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu skaits par katru izvešanas muitas punktu vai muitas punktu, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru un caur kuru no Kopienas muitas teritorijas izved produktus, par kuriem pieprasīta kompensācija, norādot:
a) to T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu skaitu, kas attiecas uz eksportu, saistībā ar ko ir veiktas fiziskas pārbaudes 3. panta a) punkta nozīmē;
b) to T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu skaitu, kas attiecas uz eksporta deklarācijām, saistībā ar kurām fiziskas pārbaudes 3. panta a) punkta nozīmē netiek veiktas;
c) T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu kopējo skaitu.
2.2. To 7. pantā minēto nodrošinājuma pārbaužu skaits un procentuālā daļa, kuras veiktas katrā izvešanas muitas punktā vai muitas punktā, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru, caur kuru no Kopienas muitas teritorijas izved produktus, par kuriem pieprasīta kompensācija.
2.3. To pārbaužu skaits un procentuālā daļa, atsevišķi norādot 8. un 9. pantā minētās aizstājējpārbaudes un specifiskās aizstājējpārbaudes, kuras veiktas katrā izvešanas muitas punktā vai muitas punktā, uz kuru nosūta T5 kontroleksemplāru, caur kuru no Kopienas muitas teritorijas izved produktus, par kuriem pieprasīta kompensācija.
2.4. To T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu skaits, kuros norādīts, ka nosūtīšanas laikā uzliktās plombas noņemtas bez muitas uzraudzības vai nav neskartas vai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 357. panta 4. punktu nav piešķirts atbrīvojums no plombas uzlikšanas.
2.5. Šīs regulas 8. pantā minēto aizstājējpārbaužu skaits, kurās konstatēti pārkāpumi, kuru kompensācijas vērtība pārsniedz EUR 1 000, tostarp attiecīgā gadījumā norādot atsauces numuru, ko izmanto Regulas (EK) Nr. 1848/2006 3. pantā minētajā paziņojumā.
Šīs regulas 9. pantā minēto specifisko aizstājējpārbaužu skaits, kurās konstatēti pārkāpumi, kuru kompensācijas vērtība pārsniedz EUR 1 000, tostarp attiecīgā gadījumā norādot atsauces numuru, ko izmanto Regulas (EK) Nr. 1848/2006 3. pantā minētajā paziņojumā.
2.6. Attiecīgā gadījumā atjaunināta informācija par to pārkāpumu skaitu, kuri iepriekšējā gada ziņojumā paziņoti Komisijai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1848/2006 3. pantam.
2.7. Cik lielā mērā izvešanas muitas punkti vai muitas punkti, uz kuriem nosūta T5 kontroleksemplāru, ir piemērojuši 15. panta 5. punktu, un kāda informācija tika saņemta no attiecīgajām maksājumu aģentūrām.
3. Sūtījumu atlases procedūras fizisko pārbaužu nolūkā
3.1. To procedūru apraksts, kuras piemēro, lai izraudzītos, kuriem sūtījumiem veikt fiziskās pārbaudes, aizstājējpārbaudes vai specifiskās aizstājējpārbaudes, kā arī šo procedūru efektivitāte.
4. Izmaiņas riska analīzes sistēmā vai stratēģijā
4.1. Visu to izmaiņu apraksts, kas ieviestas pasākumos, kuri Komisijai paziņoti atbilstīgi 11. panta 3. punktam.
5. Sīka informācija par atlases sistēmām un riska analīzes sistēmu
Informāciju, kas minēta 5.1. līdz 5.4. punktā, sniedz tikai tad, ja kopš pēdējā ziņojuma ir notikušas izmaiņas.
Informāciju, kas minēta 5.5. punktā, no dalībvalstīm pieprasa par laika posmu 2009. gadā pirms tam, kad ir paziņots par riska analīzes piemērošanu atbilstīgi 11. pantam.
5.1. Apraksts par vienoto sistēmu, ja tāda ir, ko izmanto, lai reģistrētu svēruma likmi riskiem, kas ir saistīti ar katru sūtījumu.
5.2. Intervālu apraksts novērtēto risku periodiskai vērtēšanai un pārskatīšanai.
5.3. Apraksts par uzraudzības un atgriezeniskās saites sistēmu, ko izmanto, lai nodrošinātu konkrēta mērķa pārbaužu veikšanu vai pamatotu iemeslu reģistrēšanu, ja šīs pārbaudes netiek veiktas.
5.4. Ja riska novērtējums nav pārskatīts (sk. 5.2. punktu) pēdējos pārskata periodos, jāpaskaidro, kādēļ esošais novērtējums joprojām ir piemērots līdzeklis fizisko pārbaužu efektivitātes nodrošināšanai.
5.5. Ja netiek piemērota riska analīze saskaņā ar 11. pantu, jāpaskaidro, kāpēc pašreizējā pārbaužu sistēma joprojām ir piemērots līdzeklis fizisko pārbaužu efektivitātes nodrošināšanai.
6. Koordinēšana atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 485/2008
6.1. Apraksts par pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punktu, kas veikti, lai uzlabotu atbilstību Regulai (EK) Nr. 485/2008.
7. Grūtības regulas piemērošanas gaitā
7.1. Apraksts par grūtībām, ar kurām nācies saskarties šīs regulas piemērošanā, un pasākumi, kas veikti to pārvarēšanai vai šajā sakarā.
8. Veikto pārbaužu novērtējums
8.1. Novērtējums, vai pārbaudes veiktas apmierinoši.
8.2. Paziņojums, vai Regulas (EK) Nr. 885/2006 5. pantā minētā sertificēšanas iestāde ir informējusi par fizisko pārbaužu un aizstājējpārbaužu veikšanu savā jaunākajā ziņojumā saskaņā ar šās regulas 5. panta 4. punktu, un norāde par konkrēto vietu ziņojumā (nodaļa, lappuse utt.). Ja ziņojumā ir ieteikumi fizisko pārbaužu un aizstājējpārbaužu sistēmas uzlabošanai, norāda, kuri pasākumi sistēmas uzlabošanai ir ieviesti.
8.3. Dalībvalstis, kas vēl nav īstenojušas 8.2. punktā minētos pasākumus, sastādot gada ziņojumu, sniedz šo informāciju līdz 31. jūlijam tajā gadā, kad iesniegts gada ziņojums.
9. Priekšlikumi uzlabojumiem
9.1. Vajadzības gadījumā priekšlikumi, kā iespējams uzlabot vai nu šīs regulas piemērošanu, vai arī pašu regulu.
IX PIELIKUMS
Korelācijas tabula
|
Regula (EEK) Nr. 386/90 |
Regula (EK) Nr. 3122/94 |
Regula (EK) Nr. 2090/2002 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. panta 2. punkts |
1. pants |
|
|
1. panta 3. punkts, 5. panta 1. punkts, 3. pants un 10. panta 4. punkts |
2. pants |
||
|
2. pants |
3. pants |
||
|
3. panta 1. un 2. punkts |
4. panta 1. punkts |
||
|
5. panta 2. punkts |
4. panta 2. un 3 punkts |
||
|
3. panta 3. punkts |
5. panta 1. punkts |
||
|
5. panta 1. punkts un 6. panta b) punkts |
5. panta 2. punkts |
||
|
3. panta 4. punkts |
5. panta 3. punkts |
||
|
5. panta 1. punkts |
5. panta 4.un 5. punkts |
||
|
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. panta 2. punkta pirmā daļa |
6. panta 1. punkts |
||
|
3. panta 2. punkta otrā daļa |
6. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
||
|
3. panta 2. punkta trešā daļa |
6. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
||
|
5. panta 3. punkts |
6. panta 3. punkts |
||
|
6. panta a) un c) punkts |
6. panta 4. punkts |
||
|
2. panta 1. punkts |
6. panta 5. punkts |
||
|
2. panta 2. punkts |
6. panta 6. punkts |
||
|
2. panta 3. punkts |
6. panta 7. punkts |
||
|
10. panta 2.a punkts |
7. pants |
||
|
3. a pants |
10. panta 1. un 2. punkts |
8. panta 1. punkts |
|
|
10. panta 4. punkts |
8. panta 2. punkts |
||
|
10. panta 3. punkts |
8. panta 3. punkts |
||
|
10. panta 2.a punkts |
9. panta 1. punkts |
||
|
10. panta 4.a punkts |
9. panta 2. punkts |
||
|
10. panta 2. punkts |
10. panta 1. punkts |
||
|
2. panta 2. punkts |
10. panta 2. punkts |
||
|
2. panta 3. punkts |
10. panta 3. punkts |
||
|
3. panta 2. punkts |
1. pants |
10. panta 2. punkts |
11. pants, 1., 2. un 3. punkts |
|
2. pants (1) |
— |
||
|
3. panta 1. punkts |
11. panta 4. punkts |
||
|
3. panta 2. punkts |
11. panta 5. punkts |
||
|
4. pants |
12. pants |
||
|
3. panta 3. punkts |
13. panta 1. punkts |
||
|
5. pants |
13. panta 2. punkts |
||
|
8. panta 1. punkts |
14. panta 1. punkts |
||
|
8. panta 2. punkts |
14. panta 2. punkts |
||
|
8. panta 3. punkts |
15. panta 1. punkts |
||
|
10. panta 5. punkta a) apakšpunkts un 10. panta 5.a punkta otrā daļa (2) |
15. panta 2. punkts |
||
|
10. panta 5.a punkta pirmā daļa |
15. panta 3. punkts |
||
|
10. panta 6. punkts |
15. panta 4. punkts |
||
|
10. panta 7. punkta pirmā daļa |
15. panta 5. punkts |
||
|
11. pants |
16. pants |
||
|
12. pants |
17. pants |
||
|
18. pants |
|||
|
I pielikums (3) |
I pielikums |
||
|
1. pants |
II pielikums |
||
|
8. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
III pielikums |
||
|
8. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
IV pielikums |
||
|
Ia pielikums |
V pielikums |
||
|
Ib pielikums |
VI pielikums |
||
|
Ic pielikums |
VII pielikums |
||
|
III pielikums |
VIII pielikums |
||
|
IX pielikums |
|||
|
(1) Uz dienesta noslēpumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 450/2008 6. pants. (2) Uz 10. panta 5.a punkta otro daļu attiecas Regulas (EK) Nr. 885/2006 9. panta 1. punkts. (3) Uz 3. punkta b) apakšpunktu attiecas Regulas (EK) Nr. 485/2008 4. pants. |
|||
( 1 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
( 2 ) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.
( 3 ) OV L 42, 16.2.1990., 6. lpp.
( 4 ) OV L 322, 27.11.2002., 4. lpp.
( 5 ) OV L 330, 21.12.1994., 31. lpp.
( 6 ) OV L 145, 31.5.2006., 1. lpp.
( 7 ) OV L 176, 30.6.2006., 22. lpp.
( 8 ) OV L 365, 21.12.2006., 64. lpp.
( 9 ) OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.
( 10 ) OV L 308, 27.11.2001., 16. lpp.
( 11 ) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
( 12 ) OV L 360, 19.12.2006., 64. lpp.
( 13 ) OV L 224, 21.9.1995., 13. lpp.
( 14 ) OV L 143, 3.6.2008., 1. lpp.
( 15 ) OV L 48, 22.2.2008., 19. lpp.
( 16 ) OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.
( 17 ) OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.
( 18 ) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.
( 19 ) OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.
( 20 ) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.
( 21 ) OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp.
( 22 ) OV L 42, 15.2.1975., 14. lpp.
( 23 ) OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp.
( 24 ) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.
( 25 ) OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.