02008R1126 — LV — 01.01.2019 — 018.003


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1126/2008

(2008. gada 3. novembris),

ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1260/2008 (2008. gada 10. decembris),

  L 338

10

17.12.2008

►M2

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1261/2008 (2008. gada 16. decembris),

  L 338

17

17.12.2008

►M3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1262/2008 (2008. gada 16. decembris),

  L 338

21

17.12.2008

►M4

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1263/2008 (2008. gada 16. decembris),

  L 338

25

17.12.2008

►M5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1274/2008 (2008. gada 17. decembris),

  L 339

3

18.12.2008

►M6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 53/2009 (2009. gada 21. janvāris),

  L 17

23

22.1.2009

►M7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 69/2009 (2009. gada 23. janvāris),

  L 21

10

24.1.2009

►M8

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 70/2009 (2009. gada 23. janvāris),

  L 21

16

24.1.2009

►M9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 254/2009 (2009. gada 25 marts),

  L 80

5

26.3.2009

►M10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 460/2009 (2009. gada 4. jūnijs),

  L 139

6

5.6.2009

►M11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 494/2009 (2009. gada 3. jūnijs),

  L 149

6

12.6.2009

►M12

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 495/2009 (2009. gada 3. jūnijs),

  L 149

22

12.6.2009

►M13

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 636/2009 (2009. gada 22. jūlijs),

  L 191

5

23.7.2009

►M14

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 824/2009 (2009. gada 9. septembris),

  L 239

48

10.9.2009

►M15

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 839/2009 (2009. gada 15. septembris),

  L 244

6

16.9.2009

►M16

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1136/2009 (2009. gada 25. novembris),

  L 311

6

26.11.2009

►M17

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1142/2009 (2009. gada 26. novembris),

  L 312

8

27.11.2009

►M18

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1164/2009 (2009. gada 27. novembris),

  L 314

15

1.12.2009

►M19

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1165/2009 (2009. gada 27. novembris),

  L 314

21

1.12.2009

 M20

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1171/2009 (2009. gada 30. novembris),

  L 314

43

1.12.2009

►M21

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1293/2009 (2009. gada 23. decembris),

  L 347

23

24.12.2009

►M22

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 243/2010 (2010. gada 23. marts),

  L 77

33

24.3.2010

►M23

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 244/2010 (2010. gada 23. marts),

  L 77

42

24.3.2010

►M24

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 550/2010 (2010. gada 23. jūnijs),

  L 157

3

24.6.2010

►M25

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 574/2010 (2010. gada 30. jūnijs),

  L 166

6

1.7.2010

►M26

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 632/2010 (2010. gada 19. jūlijs),

  L 186

1

20.7.2010

►M27

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 633/2010 (2010. gada 19. jūlijs),

  L 186

10

20.7.2010

►M28

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 662/2010 (2010. gada 23. jūlijs),

  L 193

1

24.7.2010

►M29

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 149/2011 (2011. gada 18. februāris),

  L 46

1

19.2.2011

►M30

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1205/2011 (2011. gada 22. novembris),

  L 305

16

23.11.2011

►M31

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 475/2012 (2012. gada 5. jūnijs),

  L 146

1

6.6.2012

►M32

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1254/2012 (2012. gada 11. decembris),

  L 360

1

29.12.2012

►M33

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1255/2012 (2012. gada 11. decembris),

  L 360

78

29.12.2012

►M34

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1256/2012 (2012. gada 13. decembris),

  L 360

145

29.12.2012

►M35

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 183/2013 (2013. gada 4. marts),

  L 61

6

5.3.2013

►M36

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 301/2013 (2013. gada 27. marts),

  L 90

78

28.3.2013

►M37

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 313/2013 (2013. gada 4. aprīlis),

  L 95

9

5.4.2013

►M38

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1174/2013 (2013. gada 20. novembris),

  L 312

1

21.11.2013

►M39

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1374/2013 (2013. gada 19. decembris),

  L 346

38

20.12.2013

►M40

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1375/2013 (2013. gada 19. decembris),

  L 346

42

20.12.2013

►M41

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 634/2014 (2014. gada 13. jūnijs),

  L 175

9

14.6.2014

►M42

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1361/2014 (2014. gada 18. decembris),

  L 365

120

19.12.2014

►M43

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/28 (2014. gada 17. decembris),

  L 5

1

9.1.2015

►M44

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/29 (2014. gada 17. decembris),

  L 5

11

9.1.2015

►M45

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2113 (2015. gada 23. novembris),

  L 306

7

24.11.2015

►M46

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2173 (2015. gada 24. novembris),

  L 307

11

25.11.2015

►M47

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2231 (2015. gada 2. decembris),

  L 317

19

3.12.2015

►M48

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2343 (2015. gada 15. decembris),

  L 330

20

16.12.2015

►M49

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2406 (2015. gada 18. decembris),

  L 333

97

19.12.2015

►M50

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2441 (2015. gada 18. decembris),

  L 336

49

23.12.2015

►M51

KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1703 (2016. gada 22. septembris),

  L 257

1

23.9.2016

►M52

KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1905 (2016. gada 22. septembris),

  L 295

19

29.10.2016

►M53

KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/2067 (2016. gada 22. novembris),

  L 323

1

29.11.2016

►M54

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1986 (2017. gada 31. oktobris),

  L 291

1

9.11.2017

►M55

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1987 (2017. gada 31. oktobris),

  L 291

63

9.11.2017

►M56

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1988 (2017. gada 3. novembris),

  L 291

72

9.11.2017

►M57

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1989 (2017. gada 6. novembris),

  L 291

84

9.11.2017

►M58

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1990 (2017. gada 6. novembris),

  L 291

89

9.11.2017

►M59

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/182 (2018. gada 7. februāris),

  L 34

1

8.2.2018

►M60

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/289 (2018. gada 26. februāris),

  L 55

21

27.2.2018

 M61

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/400 (2018. gada 14. marts),

  L 72

13

15.3.2018

►M62

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/498 (2018. gada 22. marts),

  L 82

3

26.3.2018

►M63

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/519 (2018. gada 28. marts),

  L 87

3

3.4.2018

►M64

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/1595 (2018. gada 23. oktobris),

  L 265

3

24.10.2018

►M65

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/237 (2019. gada 8. februāris),

  L 39

1

11.2.2019

►M66

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/402 (2019. gada 13. marts),

  L 72

6

14.3.2019

►M67

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/412 (2019. gada 14. marts),

  L 73

93

15.3.2019




▼B

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1126/2008

(2008. gada 3. novembris),

ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. pants

Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā norādītie starptautiskie grāmatvedības standarti ir jāpieņem, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1725/2003.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

1. SGS

Finanšu pārskatu sniegšana (pārskatīts 2007. gadā)

2. SGS

Krājumi

7. SGS

Naudas plūsmu pārskats

8. SGS

Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

10. SGS

Notikumi pēc pārskata perioda

11. SGS

Būvlīgumi

12. SGS

Ienākuma nodokļi

16. SGS

Pamatlīdzekļi

17. SGS

Noma

18. SGS

Ieņēmumi

19. SGS

Darbinieku pabalsti

20. SGS

Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

21. SGS

Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme

23. SGS

Aizņēmumu izmaksas (pārskatīts 2007. gadā)

24. SGS

24. SGS — Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

26. SGS

Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana

27. SGS

Atsevišķie finanšu pārskati

28. SGS

Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

29. SGS

Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju

32. SGS

Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana

33. SGS

Peļņa par akciju

34. SGS

Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana

36. SGS

Aktīvu vērtības samazināšanās

37. SGS

Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

38. SGS

Nemateriālie aktīvi

39. SGS

Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana

40. SGS

Ieguldījuma īpašums

41. SGS

Lauksaimniecība

SFPS Nr. 1

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana

2. SFPS

Akciju maksājumi

3. SFPS

Komercdarbības apvienošana

4. SFPS

Apdrošināšanas līgumi

5. SFPS

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības

6. SFPS

Minerālresursu izpēte un novērtēšana

7. SFPS

Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

8. SFPS

Darbības segmenti

9. SFPS

Finanšu instrumenti

10. SFPS

Konsolidētie finanšu pārskati

11. SFPS

Kopīgas struktūras

12. SFPS

Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos

13. SFPS

Patiesās vērtības novērtēšana

15. SFPS

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

16. SFPS

Noma

1. SFPIK

Izmaiņas esošajās likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgās saistībās

2. SFPIK

Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti

4. SFPIK

Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu

5. SFPIK

Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem

6. SFPIK

Saistības, kas rodas no dalības īpašos tirgos – elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

7. SFPIK

Pārveidošanas metodes piemērošana saskaņā ar 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju

10. SFPIK

Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana un vērtības samazināšanās

SFPIK 12

SFPIK 12. interpretācija Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

13. SFPIK

IFRIC 13. interpretācija Programmas, kuras vērstas uz klientu piesaistīšanu

14. SFPIK

SFPIK 14. interpretācija/19. SGS Fiksēto pabalstu aktīva limits, minimālā finansējuma prasības un to mijiedarbība

SFPIK 15. interpretācija

SFPIK 15. interpretācija Līgumi par nekustamā īpašuma būvniecību

SFPIK 16. interpretācija

SFPIK 16. interpretācija Neto ieguldījuma apdrošināšana ārvalstu darījumos

17. SFPIK interpretācija

17. SFPIK interpretācija Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem

SFPIK 18. interpretācija

SFPIK 18. interpretācija Klientu aktīvu pārvedumi

SFPIK 19. interpretācija

SFPIK 19. interpretācija Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem

SFPIK 20. interpretācija

SFPIK 20. interpretācija Segkārtas noņemšanas izmaksas virszemes raktuvju izstrādes posmā

▼M41

SFPIK 21.

SFPIK 21. interpretācija Nodevas () 

▼B

SFPIK 22. interpretācija

SFPIK 22. interpretācija Darījumi un avansa atlīdzība ārvalstu valūtā

SFPIK 23. interpretācija

SFPIK 23. interpretācija Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem

7. PIK

Euro ieviešana

10. PIK

Valsts palīdzība – bez konkrētas saistības ar pamatdarbību

15. PIK

Operatīvā noma – stimuli

25. PIK

Ienākuma nodokļi – uzņēmuma vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas

27. PIK

Darījumu būtības novērtēšana, kuri ietver nomas juridisko formu

29. PIK

Informācijas atklāšana – pakalpojumu koncesijas darījums

31. PIK

Ieņēmumi – bartera darījumi, kuri ietver reklāmas pakalpojumus

32. PIK

Nemateriālie aktīvi – tīmekļa vietnes izmaksas

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt Starptautisko grāmatvedības standartu padomes tīmekļa vietnē www.iasb.org.

▼M5




1. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Finanšu pārskatu sniegšana

MĒRĶIS

1. Šis standarts nosaka vispārēja mērķa finanšu pārskatu sniegšanas principu, lai nodrošinātu salīdzināmību ar uzņēmuma iepriekšējo periodu finanšu pārskatiem un citu uzņēmumu finanšu pārskatiem. Tajā izklāstītas vispārējas prasības finanšu pārskatu sniegšanai, pamatnostādnes par to struktūru un minimālās prasības, kas attiecas uz finanšu pārskatu saturu.

DARBĪBAS JOMA

2. Uzņēmumam šis standarts jāpiemēro vispārēja mērķa finanšu pārskatu sagatavošanā un sniegšanā saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

3. Pārējos SFPS izklāstītas konkrētu darījumu un citu notikumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasības.

▼M32

4. Šis standarts neattiecas uz saskaņā ar 34. SGS “Starpperioda finanšu pārskati” sagatavotu saīsinātu starpperioda finanšu pārskatu struktūru un saturu. Tomēr 15.–35. punkts attiecas uz šādiem finanšu pārskatiem. Šis standarts ir vienlīdz attiecināms uz visiem uzņēmumiem: gan tiem, kuri sniedz konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, gan tiem, kuri sniedz atsevišķos finanšu pārskatus saskaņā ar 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati”.

▼M5

5. Šajā standartā izmantota terminoloģija, kas ir piemērota uz peļņu orientētiem uzņēmumiem, ieskaitot publiskā sektora uzņēmumus. Ja šo standartu vēlēsies piemērot privātā vai publiskā sektora bezpeļņas uzņēmumi, tiem, iespējams, vajadzēs koriģēt atsevišķu finanšu pārskatu posteņu un pašu finanšu pārskatu nosaukumus.

6. Līdzīgi, uzņēmumiem, kuriem nav pašu kapitāla 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana izpratnē (piemēram, daži kopējie fondi), kā arī uzņēmumiem, kuru pamatkapitāls nav pašu kapitāls (piem., dažiem kooperatīviem uzņēmumiem), iespējams, būs nepieciešams pielāgot uzņēmuma dalībnieku vai daļu īpašnieku līdzdalības atspoguļojumu finanšu pārskatos.

DEFINĪCIJAS

7.   Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

▼M53

▼M5

Vispārēja mērķa finanšu pārskati (saukti arī “finanšu pārskati”) ir pārskati, kas domāti lietotājiem, kuri nevar uzņēmumam pieprasīt sagatavot savām vajadzībām atbilstošas īpašas atskaites.

Nepraktiska Prasības piemērošana ir nepraktiska, ja uzņēmums ir darījis visu, lai šo prasību ievērotu un konstatējis, ka to piemērot nespēj.

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir standarti un interpretācijas, kuras pieņēmusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). Tie ietver:

(a) Starptautiskos finanšu pārskatu standartus;

(b) Starptautiskos grāmatvedības standartus un

(c) Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) vai bijušās Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) sniegtās interpretācijas.

Būtiska Posteņu neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana ir būtiska, ja tā var individuāli vai kolektīvi ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, kurus viņi pieņem, pamatojoties uz finanšu pārskatiem. Būtiskums ir atkarīgs no neuzrādīšanas vai nepareizas uzrādīšanas apjoma un veida, ko novērtē saistītajos apstākļos. Noteicošais faktors varētu būt posteņa lielums, veids vai abu minēto faktoru kombinācija.

Lai novērtētu, vai neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana varētu ietekmēt lietotāju saimniecisko lēmumu pieņemšanu un līdz ar to būtu būtiska, jāņem vērā lietotāju vajadzības. Pamatnostādnes par finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu 25. punkts nosaka, ka “tiek pieņemts, ka lietotājiem ir pietiekama pieredze saimnieciskajā, uzņēmējdarbībā un grāmatvedībā un vēlme apgūt informāciju ar pietiekamu rūpību”. Tādēļ, veicot novērtējumu, jāņem vērā, kā neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana visticamāk varētu ietekmēt šādu lietotāju pieņemtos saimnieciskos lēmumus.

►M31  Piezīmes satur papildus informāciju tai, kas ir sniegta finanšu stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os), ◄ atsevišķā ►M5  apvienotājā ienākumu pārskatā ◄ (ja tāds sniegts), pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām un naudas plūsmas pārskatā. Piezīmes sniedz paskaidrojumus par pārskatos uzrādītajiem posteņiem vai šo posteņu sīkāku sadalījumu, kā arī informāciju par posteņiem, kas šajos pārskatos netiek atzīti.

▼M53

Pārējie apvienotie ienākumi ietver ienākumu un izdevumu posteņus (iekļaujot pārklasifikācijas korekcijas), kas netiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā pieprasa vai pieļauj citi SFPS.

Pārējo apvienoto ienākumu komponenti ietver:

▼M31

(a) izmaiņas pārvērtēšanas pārsniegumā (sk. 16. SGS Pamatlīdzekļi un 38. SGS Nemateriālie aktīvi);

(b) definētu pabalstu plānu atkārtotus novērtējumus (sk. 19. SGS Darbinieku pabalsti);

▼M5

(c) guvumus un zaudējumus, kas radušies, pārrēķinot darbības ārvalstīs finanšu pārskatus (sk. 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme);

▼M53

(d) guvumus [peļņu] un zaudējumus no ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, kas novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot pārējos apvienotos ienākumus, saskaņā ar 9. SFPS Finanšu instrumenti 5.7.5. punktu;

(da) peļņu un zaudējumus par finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot pārējos apvienotos ienākumus, saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu;

(e) efektīvo no naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumenta gūto peļņas vai zaudējumu daļu un no tādiem riska ierobežošanas instrumentiem gūto peļņu vai zaudējumus, ar kuriem ierobežo risku ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, saskaņā ar 9. SFPS 5.7.5. punktu (skatīt 9. SFPS 6. nodaļu);

(f) konkrētām saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus [ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā], patiesās vērtības izmaiņu summu, kas ir attiecināma uz saistību kredītriska izmaiņām (skatīt 9. SFPS 5.7.7. punktu);

(g) iespējas līgumu vērtības izmaiņas laikā, kad nodala iespējas līguma iekšējo vērtību [iekšvērtību] un vērtību laikā [laikvērtību] un kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka tikai iekšvērtības izmaiņas (skatīt 9. SFPS 6. nodaļu);

(h) regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu nākotnes elementu vērtības izmaiņas, kad nodala regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementu un tūlītējo elementu un novērtē kā riska ierobežošanas instrumentu tikai tūlītēja elementa izmaiņas, un finanšu instrumenta ārvalstu valūtas bāzes likmju starpības vērtības izmaiņas, izslēdzot to no minētā finanšu instrumenta kā riska ierobežošanas instrumenta novērtēšanas (skatīt 9. SFPS 6. nodaļu).

▼M5

Īpašnieki ir par pašu kapitālu klasificēto instrumentu turētāji.

Peļņa vai zaudējums ir kopējie ienākumi, no kuriem atņemti izdevumi, neskaitot citu ienākumu, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sastāvdaļas.

Pārklasifikācijas korekcijas ir summas, ko no citiem ienākumiem, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pašreizējā vai iepriekšējā periodā, pārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem pašreizējā periodā.

Kopējie ienākumi ir izmaiņas pašu kapitālā viena perioda ietvaros, kas rodas no darījumiem un citiem notikumiem, izņemot izmaiņas, kas radušās no darījumiem ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām.

Kopējie ienākumi, sastāv no visām “peļņas vai zaudējumu” un “citu ienākumu, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā” sastāvdaļām.

8. Lai gan šajā standartā lieto tādus terminus kā “citi ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, “peļņa vai zaudējumi” un “kopējie ienākumi”, uzņēmums drīkst lietot citus terminu kopsummu apzīmēšanai, ja to nozīme ir skaidra. Piemēram, uzņēmums var lietot terminu “neto ienākumi” peļņas vai zaudējumu apzīmēšanai.

▼M6

8.A Šādi termini ir aprakstīti 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana un šajā standartā izmantoti tajā nozīmē, kas noteikta 32. SGS:

a) pārdodamais finanšu instruments, kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu (aprakstīts 32. SGS 16.A un 16.B punktā),

b) instruments, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu (aprakstīts 32. SGS 16.C un 16.D punktā)

▼M5

FINANŠU PĀRSKATI

Finanšu pārskatu mērķis

9. Finanšu pārskati ir uzņēmuma finansiālā stāvokļa un finansiālo rezultātu strukturēts attēlojums. Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt tādu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmām, kura ir noderīga plašam lietotāju lokam saimniecisku lēmumu pieņemšanā. Finanšu pārskati arī parāda vadībai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanas rezultātus. Lai sasniegtu šo mērķi, finanšu pārskati sniedz informāciju par uzņēmuma:

(a) aktīviem;

(b) saistībām;

(c) pašu kapitālu;

(d) ienākumiem un izdevumiem, ieskaitot guvumus un zaudējumus, un

(e) īpašnieku iemaksām un peļņas sadali īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām, un

(f) naudas plūsmām.

Šī informācija kopā ar citu informāciju piezīmēs palīdz finanšu pārskatu lietotājiem prognozēt uzņēmuma turpmākās naudas plūsmas un īpaši to laiku un noteiktību.

Pilns finanšu pārskatu kopums

▼M49

10. Pilns finanšu pārskatu kopums ietver:

a)   finanšu stāvokļa pārskatu perioda beigās;

b)   peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatu par konkrēto periodu;

c)   pašu kapitāla izmaiņu pārskatu konkrētajā periodā;

d)   naudas plūsmu pārskatu par konkrēto periodu;

e)   piezīmes, kas ietver nozīmīgu grāmatvedības politiku un citu skaidrojošu informāciju;

(ea)   salīdzinošu informāciju par iepriekšējo periodu, kā precizēts 38. un 38.A punktā; un

f)   finanšu stāvokļa pārskatu uz iepriekšējā perioda sākumu gadījumā, ja uzņēmums retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu koriģēšanu finanšu pārskata posteņos, kā arī, ja tas pārklasificē posteņus finanšu pārskatos saskaņā ar 40.A–40.D punktu.

Pārskatos uzņēmums ir tiesīgs izmantot nosaukumus, kas atšķiras no šajā standartā norādītajiem. Piemēram, nosaukuma peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskats vietā uzņēmums ir tiesīgs izmantot nosaukumu “apvienotais ienākumu pārskats”.

▼M31

10.A Uzņēmums ir tiesīgs sniegt vienotu peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatu, kurā ziņas par peļņu vai zaudējumiem un citiem ienākumiem sniegtas divās iedaļās. Šo iedaļu ziņas jāsniedz kopā, vispirms ziņas peļņas vai zaudējumu iedaļā, kurai tūlīt seko iedaļa ar ziņām par citiem ienākumiem. Uzņēmums iedaļu ar ziņām par peļņu vai zaudējumiem ir tiesīgs ietvert atsevišķā peļņas vai zaudējumu pārskatā. Šādā gadījumā atsevišķo peļņas vai zaudējumu pārskatu jāsniedz tieši pirms citu ienākumu pārskata, kura sākumā norāda peļņu vai zaudējumus.

▼M5

11. Uzņēmums ar vienādu nozīmīgumu uzrāda visus finanšu pārskatus.

▼M31 —————

▼M5

13. Daudzi uzņēmumi ārpus finanšu pārskatiem sniedz vadības finanšu apskatu, kurā aprakstītas un izskaidrotas uzņēmuma darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa galvenās iezīmes un svarīgākās nenoteiktības, ar kurām tas saskaras. Šāds pārskats var ietvert ziņojumu par:

(a) galvenajiem faktoriem un ietekmēm, kas nosaka finansiālos rezultātus, tostarp par uzņēmuma darbības vides izmaiņām, uzņēmuma reakciju uz šīm izmaiņām un to sekām un uzņēmuma ieguldījumu politiku, lai uzturētu un uzlabotu finanšu darbības rezultātus, ieskaitot dividenžu politiku;

(b) uzņēmuma finansēšanas avotiem un plānoto saistību attiecību pret pašu kapitālu un

(c) uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā neatzītajiem līdzekļiem saskaņā ar SFPS.

14. Daudzi uzņēmumi ārpus finanšu pārskatiem sniedz arī ziņojumus un pārskatus, piemēram, vides ziņojumus un pievienotās vērtības pārskatus, īpaši nozarēs, kurās vides faktori ir svarīgi, un gadījumos, kad darbinieki tiek uzskatīti par svarīgu lietotāju grupu. Ziņojumi un pārskati, kas tiek sniegti ārpus finanšu pārskatiem, neietilpst SFPS darbības jomā.

Vispārējās iezīmes

Patiesa uzrādīšana un atbilstība SFPS

15. Finanšu pārskatiem patiesi jāparāda uzņēmuma finansiālais stāvoklis, darbības finansiālie rezultāti un naudas plūsmas. Patiesai uzrādīšanai nepieciešama precīzi sniegta informācija par darījumu rezultātiem, citiem notikumiem un apstākļiem saskaņā ar aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu definīcijām un atzīšanas kritērijiem, kas izklāstīti Pamatnostādnēs. Tiek pieņemts, ka SFPS piemērošana, nepieciešamības gadījumā atklājot papildu informāciju, nodrošina tādu finanšu pārskatu sagatavošanu, kuros tiek parādīta patiesa informācija.

16. Uzņēmumam, kura finanšu pārskati atbilst SFPS, par šādu atbilstību skaidri un bez ierobežojumiem jāpaziņo piezīmēs. Finanšu pārskati netiek raksturoti kā atbilstoši SFPS, ja tie neatbilst visām SFPS prasībām.

17. Faktiski visos gadījumos patiesu uzrādīšanu uzņēmums nodrošina ar atbilstību piemērojamiem SFPS. Patiesa uzrādīšana pieprasa, lai uzņēmums:

(a) izvēlētos un piemērotu grāmatvedības politikas saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politikas, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas. 8. SGS nosaka autoritatīvo norādījumu hierarhiju, kuru vadība ņem vērā, ja nav SFPS, kas jāpiemēro postenim;

(b) uzrādītu informāciju, tostarp grāmatvedības politikas, tā, lai šī informācija būtu nozīmīga, ticama, salīdzināma un saprotama;

(c) sniegtu papildu informāciju, ja atbilstība konkrētajām SFPS prasībām ir nepietiekama, lai lietotāji varētu izprast konkrētu darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības finansiālajiem rezultātiem.

18. Uzņēmuma neatbilstīgu grāmatvedības politiku neattaisno ne informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām, ne piezīmes vai paskaidrojošs materiāls.

19. Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka SFPS ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar Pamatnostādnēs noteikto finanšu pārskatu mērķi, uzņēmums var neievērot šīs prasības sniedzot 20. punktā minētos paskaidrojumus, ja attiecīgā pamatnostādne šādu atvirzi pieprasa vai neaizliedz.

20. Ja uzņēmums neievēro SFPS prasības, saskaņā ar 19. punktu tam jānorāda:

(a) ka vadība ir secinājusi, ka finanšu pārskati patiesi uzrāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības finansiālos rezultātus un naudas plūsmas;

(b) ka finanšu pārskati atbilst piemērojamiem SFPS, izņemot atkāpi no atsevišķas prasības, lai nodrošinātu patiesu uzrādīšanu;

(c) SFPS sadaļas nosaukums, ko uzņēmums nav ievērojis, atkāpes būtība, tostarp metode, ko pieprasa SFPS, iemesls, kādēļ šī metode būtu maldinoša konkrētajos apstākļos, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs, kā arī pieņemtā metode un

(d) atkāpes finansiālā ietekme uz visiem finanšu pārskatos uzrādītajiem posteņiem visos norādītajos periodos, par kuriem, ievērojot prasību, būtu jāziņo.

21. Ja uzņēmums iepriekšējā periodā nav ievērojis SFPS prasību un atkāpe ietekmē finanšu pārskatos atzītās summas pārskata periodā, tam jāatklāj informācija, kas ir izklāstīta 20.(c) un (d) punktos.

22. Piemēram, 21. punkts tiek piemērots, ja uzņēmums iepriekšējā periodā nav ievērojis SFPS prasības aktīvu vai saistību novērtēšanai un ja atkāpe ietekmē pārskata perioda finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību izmaiņu novērtēšanu.

23. Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka SFPS ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs, bet, ja attiecīgais normatīvs aizliedz atkāpi no prasības, uzņēmumam maksimāli jāsamazina prasību formālās ievērošanas rezultātā radušos maldinošo aspektu ietekme, sniedzot šādu informāciju:

(a) attiecīgās SFPS sadaļas nosaukums, prasības veids un iemesls, kādēļ vadība ir secinājusi, ka atbilstība šai prasībai konkrētajos apstākļos ir tik maldinoša, ka tā ir pretrunā ar finanšu pārskatu mērķiem, kas noteikti Pamatnostādnēs, un

(b) visos uzrādītajos periodos – korekcijas katram finanšu pārskatu postenim, kuras pēc vadības uzskatiem būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu posteņa patiesu uzrādīšanu.

24. Saskaņā ar 19.–23. punktu, informācijas postenis varētu būt pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, ja tas patiesi neatspoguļo darījumus, citus notikumus un apstākļus, kurus tas vai nu pārstāv vai varētu pamatoti sagaidīt, ka pārstāvēs, un attiecīgi tas varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciskos lēmumus. Novērtējot, vai atbilstība konkrētajām SFPS prasībām būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs, vadība ņem vērā:

(a) kādēļ finanšu pārskatu mērķis nav sasniegts konkrētajos apstākļos un

(b) kā konkrētā uzņēmuma apstākļi atšķiras no apstākļiem citos uzņēmumos, kuri ir nodrošinājuši atbilstību prasībām. Ja citi uzņēmumi līdzīgos apstākļos nodrošina atbilstību prasībām, pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmuma atbilstība prasībai nebūtu tik maldinoša, ka tās ievērošana būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs.

DARBĪBAS TURPINĀŠANA

25. Sagatavojot finanšu pārskatus, vadībai jānovērtē uzņēmuma spēja turpināt darbību. Uzņēmumam jāsagatavo finanšu pārskati, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma vadība gatavojas uzņēmumu likvidēt vai pārtraukt tā darbību, vai, ja tai nav citas reālas alternatīvas uzņēmuma slēgšanai vai tā darbības pārtraukšanai. Ja vadība ir informēta par būtiskām neskaidrībām saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt ievērojamas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, informācija par šādām neskaidrībām ir jānorāda pārskatā. Ja finanšu pārskati nav sagatavoti, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, šis fakts jāatklāj vienlaikus ar principu, kurš ievērots, sagatavojot finanšu pārskatus, un iemeslu, kādēļ netiek uzskatīts, ka uzņēmums turpinās darbību.

26. Novērtējot darbības turpināšanas principa atbilstību, vadība ņem vērā visu pieejamo informāciju par nākamajiem periodiem vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām. Apsvēršanas pakāpe ir atkarīga no faktiem katrā konkrētā gadījumā. Ja uzņēmuma darbība ir bijusi rentabla un tam ir viegli pieejami finanšu līdzekļi, secinājumu par to, ka darbības turpināšanas princips ir atbilstīgs, var izdarīt bez sīkas analīzes. Citos gadījumos vadībai, iespējams, būs jāņem vērā plašs faktoru diapazons, kuri saistīti ar pašreizējo un paredzamo rentabilitāti, parādu atmaksas grafikiem un potenciālajiem aizstāšanas finansējuma avotiem, pirms tā var pārliecināties, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir atbilstīgs.

Uzkrāšanas princips grāmatvedībā

27. Uzņēmumam finanšu pārskati, izņemot informāciju par naudas plūsmu, jāsagatavo, izmantojot uzkrāšanas principu grāmatvedībā.

28. Kad grāmatvedībā tiek izmantots uzkrāšanas princips, posteņus atzīst par aktīviem, saistībām, pašu kapitālu vai ieņēmumiem un izdevumiem (finanšu pārskatu elementiem), ja tie atbilst šo elementu definīcijām un atzīšanas kritērijiem Pamatnostādnēs.

Būtiskums un apvienošana

29. Katra būtiska līdzīgu posteņu klase jāuzrāda atsevišķi. Atšķirīga veida vai funkcijas posteņi jāuzrāda atsevišķi, ja vien tie nav nebūtiski.

30. Finanšu pārskati veidojas, apstrādājot informāciju par daudziem darījumiem vai citiem notikumiem, kurus apkopo grupās pēc to veida vai funkcijas. Pēdējais posms apvienošanas un klasifikācijas procesā ir koncentrēta un klasificēta to datu sniegšana, kuri veido posteņus finanšu pārskatos. Ja atsevišķs postenis nav būtisks, tad pārskatos vai piezīmēs to apvieno ar citiem posteņiem. Posteni, kas nav pietiekami būtisks, lai to atsevišķi uzrādītu finanšu pārskatos, tomēr var uzrādīt atsevišķi piezīmēs.

▼M49

30.A Piemērojot šo un citus SFPS, uzņēmums pieņem lēmumu, ņemot vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, kā tas apvieno informāciju finanšu pārskatos, kuri ietver piezīmes. Uzņēmums nedrīkst mazināt finanšu pārskatu saprotamību, aizēnojot būtisku informāciju ar nebūtisku informāciju vai apvienojot būtiskus posteņus, kuriem ir atšķirīgas būtības vai funkcijas.

▼M49

31. Dažos SFPS precizēta informācija, kas ir jāiekļauj finanšu pārskatos, kuri ietver piezīmes. Ja informācija šīs informācijas atklāšanas rezultātā nav būtiska, uzņēmumam nav jāievēro SFPS konkrētas informācijas atklāšanas prasības. Tas attiecas pat uz gadījumu, ja SFPS ietverts konkrētu prasību saraksts vai tās ir aprakstītas kā minimālās prasības. Uzņēmums apsver arī to, vai sniegt papildu informāciju, ja atbilstība konkrētajām SFPS prasībām ir nepietiekama, lai finanšu pārskatu lietotāji varētu izprast konkrētu darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības finansiālajiem rezultātiem.

▼M5

Ieskaitīšana

32. Uzņēmums nedrīkst veikt aktīvu un saistību, kā arī ienākumu un izdevumu savstarpēju ieskaitu, ja vien to nepieprasa vai neatļauj SFPS.

33. Aktīvi un saistības, kā arī ienākumi un izdevumi jāatklāj atsevišķi. Ieskaitīšana apvienotajā ienākumu pārskatā, finanšu stāvokļa pārskatā vai atsevišķā ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ (ja tāds tiek iesniegts), izņemot gadījumu, kad ieskaits atspoguļo darījuma vai cita notikuma būtību, mazina lietotāju spēju izprast veiktos darījumus, citus notikumus, apstākļus, kas ir radušies, kā arī novērtēt uzņēmuma nākotnes naudas plūsmas. Aktīvu novērtēšana, atskaitot vērtības samazināšanās uzkrājumus – piemēram, uzkrājumus novecojušiem krājumiem un uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem, nav ieskaits.

34. 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem noteikts, ka uzņēmumam ir jānovērtē ieņēmumi no līgumiem ar klientiem pēc atlīdzības summas, ko uzņēmums cer pilntiesīgi saņemt apmaiņā pret apsolīto preču vai pakalpojumu nodošanu. Piemēram, atzīto ieņēmumu summa atspoguļo visas uzņēmuma atļautās tirdzniecības atlaides un apjoma atlaides. Uzņēmums parastās darbības gaitā veic arī citus darījumus, kuri nerada ieņēmumus, bet ir neregulāri attiecībā pret pamatdarbību. Šo darījumu rezultātus uzrāda, veicot ieņēmumu un saistīto izdevumu ieskaitu, kas rodas šā paša darījuma rezultātā, ja šāds darījuma atspoguļojums visprecīzāk raksturo darījuma būtību. Piemēram:

▼M52

(a) uzņēmums uzrāda peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīvu atsavināšanas, ieskaitot ieguldījumus un pamatdarbības aktīvus, atskaitot no atsavināšanas atlīdzības summas aktīva uzskaites vērtību un saistītos pārdošanas izdevumus; kā arī

▼M5

(b) uzkrājumu veidošanas izdevumus, kas ir atzīti saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi un tiek atlīdzināti saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar trešo personu (piemēram, piegādātāja garantijas līgums), uzņēmums var uzrādīt neto vērtībā.

35. Turklāt guvumus un zaudējumus, kas rodas, veicot līdzīgus darījumus, jāuzrāda pēc neto principa, piemēram, guvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas vai guvumi un zaudējumi no pārdošanai turētiem finanšu instrumentiem. Ja šādi ienākumi un izdevumi ir būtiski, uzņēmumam tie jāuzrāda atsevišķi.

Pārskatu sniegšanas biežums

36. Uzņēmumam vismaz reizi gadā jāsniedz pilns finanšu pārskatu kopums (ieskaitot salīdzināmo informāciju). Ja uzņēmums maina pārskata perioda beigu datumu un finanšu pārskatus sniedz par periodu, kas ir garāks vai īsāks par vienu gadu, uzņēmums norāda finanšu pārskatu periodu un norāda:

(a) iemeslu, kādēļ izmantots garāks vai īsāks periods, un

(b) faktu, ka finanšu pārskatos norādītā skaitliskā informācija nav pilnīgi salīdzināma.

37. Parasti finanšu pārskatus sagatavo konsekventi par viena gada periodu. Tomēr praktisku iemeslu dēļ daži uzņēmumi atzīst par labāku sniegt pārskatu, piemēram, par 52 nedēļu periodu. Šis standarts to neaizliedz.

Salīdzināmā informācija

▼M36

Salīdzinošās informācijas minimums

38.   Ja vien SFPS nav atļauts vai pieprasīts citādi, uzņēmumam jāsniedz iepriekšējā perioda salīdzinošā informācija attiecībā uz visu pašreizējā perioda finanšu pārskatos norādīto skaitlisko informāciju. Ja tas ir svarīgi pārskata perioda finanšu pārskatu izprašanai, tad arī finanšu pārskatu tekstuālajā un ilustratīvajā informācijā jāietver salīdzinoši dati.

▼M36

38.A   Uzņēmumam jāsniedz vismaz divi finanšu stāvokļa pārskati, divi peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskati, divi atsevišķi peļņas vai zaudējumu pārskati (ja tādi tiek sniegti), divi naudas plūsmu pārskati un divi pārskati par pašu kapitāla izmaiņām, kā arī attiecīgas piezīmes.

38.B Dažos gadījumos finanšu pārskatos sniegtā stāstījuma informācija par iepriekšējo periodu(-iem) joprojām ir svarīga pārskata periodā, piemēram, ja uzņēmums pārskata periodā atklāj informāciju par juridisku strīdu, kura iznākums iepriekšējā pārskata perioda beigās nebija skaidrs un kas vēl jāatrisina. Lietotāji var gūt labumu no informācijas atklāšanas par to, ka iepriekšējā perioda beigās ir pastāvējusi nenoteiktība, un no informācijas atklāšanas par pasākumiem, kas veikti attiecīgajā periodā, lai novērstu šo nenoteiktību.

Papildu salīdzinošā informācija

38.C Uzņēmums var sniegt salīdzinošo informāciju papildus salīdzināmo finanšu pārskatu minimumam saskaņā ar SFPS, ja vien attiecīgā informācija ir sagatavota saskaņā ar SFPS. Šī salīdzinošā informācija var sastāvēt no viena vai vairākiem pārskatiem, kas minēti 10. punktā, bet tai nav jāietver pilns finanšu pārskatu kopums. Šādā gadījumā uzņēmums iesniedz saistīto piezīmju informāciju par attiecīgajiem papildu pārskatiem.

38.D Piemēram, uzņēmums var iesniegt trešo peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatu (tādējādi sniedzot informāciju par pašreizējo periodu, iepriekšējo periodu un vienu papildu salīdzināmo periodu). Tomēr uzņēmumam nav pienākums iesniegt trešo finanšu stāvokļa pārskatu, trešo naudas plūsmu pārskatu vai trešo pārskatu par pašu kapitāla izmaiņām (t.i., papildu salīdzinošu finanšu pārskatu). Uzņēmumam finanšu pārskatu piezīmēs ir jāsniedz salīdzinošā informācija, kas saistīta ar papildu peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatu.

▼M36 —————

▼M36

Izmaiņas grāmatvedības politikā, retrospektīva koriģēšana vai pārklasifikācija

40.A   Uzņēmumam jāsniedz trešais finanšu stāvokļa pārskats uz iepriekšējā perioda sākumu papildus salīdzināmo finanšu pārskatu minimumam, kas noteikts 38.A punktā, ja:

(a)  tas piemēro grāmatvedības politiku retrospektīvi, veic retrospektīvu koriģēšanu finanšu pārskata posteņos vai pārklasificē posteņus savos finanšu pārskatos; un

(b)  retrospektīvai piemērošanai, retrospektīvai koriģēšanai vai pārklasifikācijai ir būtiska ietekme uz informāciju iepriekšējā perioda sākuma finanšu stāvokļa pārskatā.

40.B 40.A punktā aprakstītajos apstākļos uzņēmumam ir jāsniedz trīs paziņojumi par finanšu stāvokli:

(a) pašreizējā perioda beigās;

(b) iepriekšējā perioda beigās un

(c) iepriekšējā perioda sākumā.

40.C Ja uzņēmumam ir jāsniedz papildu paziņojums par finanšu stāvokli saskaņā ar 40.A punktu, tam jāatklāj 41. līdz 44. punktā un 8. SGS prasītā informācija. Tomēr tam nav jāsniedz sākuma finanšu stāvokļa pārskata saistītās piezīmes attiecībā uz iepriekšējā perioda sākumu.

40.D Minētā sākuma finanšu stāvokļa pārskata datums ir iepriekšējā perioda sākuma datums, neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma finanšu pārskatos sniegta salīdzinošā informācija par iepriekšējiem periodiem (kā atļauts 38.C punktā).

▼M36

41.   Ja uzņēmums maina posteņu uzrādīšanas vai klasifikācijas kārtību finanšu pārskatos, tas pārklasificē salīdzināmās summas, ja vien tas nav neiespējami. Ja uzņēmums pārklasificē salīdzināmās summas, tas norāda (tostarp attiecībā uz iepriekšējā perioda sākumu):

(a)   pārklasifikācijas veidu;

(b)   katra posteņa vai klases summu, kas ir pārklasificēta, un

(c)   pārklasifikācijas iemeslu.

▼M5

42. Ja nav iespējams pārklasificēt salīdzināmās summas, uzņēmumam jānorāda:

(a) summu nepārklasificēšanas iemesls un

(b) korekcijas veids, kurš būtu bijis jāveic, ja summas būtu pārklasificētas.

43. Dažādu periodu informācijas salīdzināmības uzlabošana palīdz lietotājiem pieņemt saimnieciskus lēmumus, ļaujot novērtēt finanšu informācijā redzamās tendences plānošanas mērķiem. Dažos gadījumos, lai panāktu salīdzināmību ar pārskata periodu, salīdzināmo informāciju konkrētam periodam nav praktiski iespējams pārklasificēt. Piemēram, iepriekšējā periodā(-os) dati var nebūt apkopoti tā, lai tos varētu pārklasificēt, un var nebūt iespējams atkārtoti iegūt šo informāciju.

44. 8. SGS aplūko korekcijas salīdzināmajai informācijai, kuras jāveic, ja uzņēmums maina grāmatvedības politiku vai labo kļūdu.

Uzrādīšanas konsekvence

45. Posteņu uzrādīšana un klasifikācija finanšu pārskatos jāsaglabā nemainīga periodu pēc perioda, ja vien:

(a) pēc nozīmīgas izmaiņas uzņēmuma darbības veidā vai finanšu pārskatu pārskatīšanas nav acīmredzams, ka cita uzrādīšana vai klasifikācija būtu atbilstošāka, ņemot vērā 8. SGS noteiktos kritērijus grāmatvedības politiku atlasei un piemērošanai, vai

(b) SFPS prasības nosaka nepieciešamību mainīt pārskatu sniegšanas veidu.

46. Piemēram, nozīmīga iegāde vai atsavināšana, vai finanšu pārskatu sniegšanas veida pārskatīšana varētu liecināt par to, ka finanšu pārskati jāsniedz citādi. Uzņēmumam jāmaina savu finanšu pārskatu sniegšanas veids tikai tad, ja mainītais pārskatu sniegšanas veids nodrošina informāciju, kas ir ticama un būtiska finanšu pārskatu lietotājiem, kā arī ir ticams, ka pārskatītā struktūra tiks izmantota arī nākamajos periodos, līdz ar to nodrošinot datu salīdzināmību. Ja veic šādas izmaiņas pārskatu sniegšanā, uzņēmums pārklasificē salīdzināmo informāciju saskaņā ar 41. un 42. punktiem.

STRUKTŪRA UN SATURS

Ievads

47. Šis standarts pieprasa konkrētas informācijas atklāšanu finanšu stāvokļa pārskatā, apvienotajā ienākumu pārskatā, atsevišķā ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ (ja tāds tiek sniegts) un pašu kapitāla izmaiņu pārskatā, un pieprasa informācijas atklāšanu par citiem posteņiem vai nu šajos pārskatos vai piezīmēs. 7. SGS Naudas plūsmas pārskati izklāstītas prasības naudas plūsmas pārskata sniegšanai.

48. Šajā standartā termins “informācijas atklāšana” dažreiz lietots plašākā nozīmē, aptverot posteņus, kas uzrādīti finanšu pārskatos. Arī citos SFPS ir pieprasīts atklāt informāciju. Ja vien citur šajā standartā vai citos SFPS nav noteikts pretēji, šāda informācijas atklāšana var tikt veikta finanšu pārskatos.

Finanšu pārskatu identifikācija

49. Uzņēmumam skaidri jāidentificē finanšu pārskati, un tie jānošķir no citas informācijas tajā pašā publicētajā dokumentā.

50. SFPS attiecas tikai uz finanšu pārskatiem un var neattiekties uz citu informāciju, kas uzrādīta gada pārskatā, pārvaldes iestādei iesniegtajos dokumentos vai citā dokumentā. Tādēļ ir svarīgi, lai lietotāji var atšķirt informāciju, kas sagatavota, izmantojot SFPS, no citas informācijas, kas lietotājiem var būt noderīga, bet nav šo prasību priekšmets.

51. Uzņēmumam skaidri jāidentificē katrs finanšu pārskats un piezīmes. Turklāt uzņēmumam šī informācija jāatspoguļo uzskatāmi un jāatkārto, ja tas nepieciešams uzrādītās informācijas pienācīgai izpratnei:

(a) pārskatu sniedzēja uzņēmuma nosaukums vai citi rekvizīti un visas izmaiņas attiecīgajā informācijā kopš iepriekšējā pārskata perioda beigām;

(b) informācija par to, vai finanšu pārskatā uzrādīta informācija par atsevišķu uzņēmumu vai uzņēmumu grupu;

(c) periods, par kuru sniegts pilns finanšu pārskatu kopums, un šī perioda beigu datums;

(d) uzrādīšanas valūta saskaņā ar 21. SGS prasībām un

(e) finanšu pārskatos lietotā naudas summu noapaļošanas pakāpe.

52. Uzņēmumam jāpilda 51. punktā ietvertās prasības, attiecīgi uzrādot lappušu, pārskatu, piezīmju, aiļu u. tml. nosaukumus. Vajadzīgs vērtējums, nosakot, kā vislabāk uzrādīt šo informāciju. Piemēram, ja finanšu pārskatus sniedz elektroniski, ne vienmēr tiek izmantotas atsevišķas lappuses; tādos gadījumos uzņēmums uzrāda iepriekš minētos posteņus, lai nodrošinātu finanšu pārskatos sniegtās informācijas pienācīgu izpratni.

53. Finanšu pārskatus bieži padara saprotamākus, uzrādot informāciju valūtas tūkstošu vai miljonu vienībās. Tas ir pieņemami, ja tiek atklāts noapaļošanas precizitātes līmenis un netiek noklusēta būtiska informācija.

Finanšu stāvokļa pārskats

Informācija, kas jāsniedz finanšu stāvokļa pārskatā

54.   Finanšu stāvokļa pārskatā jāiekļauj šādi posteņi:

▼M49

▼M5

(a) pamatlīdzekļi;

(b) ieguldījumu īpašums;

(c) nemateriālie aktīvi;

(d) finanšu aktīvi (izņemot summas, kas norādītas (e), (h) un (i) apakšpunktos);

(e) pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi;

▼M45

(f)   bioloģiskie aktīvi, kas ietilpst 41. SGS Lauksaimniecība darbības jomā;

▼M5

(g) krājumi;

(h) pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitoru parādi;

(i) nauda un tās ekvivalenti;

(j) kopējie aktīvi, kas klasificēti kā turēti pārdošanai, un aktīvi, kas ietverti atsavināšanas grupās, kas klasificētas kā turētas pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības;

(k) parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem;

(l) uzkrājumi;

(m) finanšu saistības (izņemot summas, kas norādītas (k) un (l) apakšpunktos);

(n) saistības un aktīvi pārskata perioda nodoklim, kā noteikts 12. SGS Ienākuma nodokļi;

(o) atliktā nodokļa saistības un atliktā nodokļa aktīvi, kā noteikts 12. SGS;

(p) saistības, kas ietvertas atsavināšanas grupās, kas klasificētas kā turētas pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS;

(q)  ►M11  nekontrolējošā līdzdalība ◄ , ko uzrāda pašu kapitālā, un

(r) emitētais kapitāls un rezerves, kuras ir attiecināmas uz mātesuzņēmuma īpašniekiem.

▼M49

55.   Papildu posteņi (tostarp norādot atsevišķi 54. punktā uzskaitītos posteņus), nosaukumi un starpsummas finanšu stāvokļa pārskatā jāuzrāda, ja tas ir svarīgi, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli.

▼M49

55.A Ja uzņēmums uzrāda starpsummas saskaņā ar 55. punktu, šīs starpsummas:

a) ietver posteņus, ko veido summas, kas atzītas un novērtētas saskaņā ar SFPS;

b) uzrāda un marķē tā, lai posteņi, kas veido starpsummu, ir skaidri un saprotami;

c) ir atbilstīgas no viena perioda līdz otram periodam saskaņā ar 45. punktu; un

d) nenorāda ar lielāku nozīmi nekā starpsummas un kopsummas saskaņā ar SFPS finanšu stāvokļa pārskatā.

▼M5

56. Ja uzņēmums finanšu stāvokļa pārskatā atsevišķi klasificē ilgtermiņa un īstermiņa aktīvus un saistības, tad atlikto nodokli nedrīkst iekļaut īstermiņa aktīvos vai saistībās.

57. Šajā standartā nav noteikta kārtība vai forma, kādā posteņi jāuzrāda. 54. punktā vienkārši sniegts to posteņu saraksts, kuru veids vai funkcija ir pietiekami atšķirīga, lai finanšu stāvokļa pārskatā tos uzrādītu atsevišķi. Turklāt:

(a) posteņus uzrāda tad, ja posteņa lielums, veids vai funkcija vai līdzīgu posteņu apvienošana ir svarīga, un šāda uzrādīšana ir būtiska, lai saprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli un

(b) lietotos aprakstus un posteņu secību vai līdzīgu posteņu apvienošanu var mainīt atbilstīgi uzņēmuma un tā darījumu veidam, lai sniegtu informāciju, kas ir būtiska uzņēmuma finansiālā stāvokļa izpratnei. Piemēram, finanšu iestāde var mainīt iepriekš minētos aprakstus, lai sniegtu informāciju, kas ir svarīga šīs finanšu iestādes darbībai.

58. Uzņēmumam jāizvērtē, vai papildu posteņus uzrādīt atsevišķi, pamatojot lēmumu ar vērtējumu par:

(a) aktīvu veidu un likviditāti;

(b) aktīvu funkciju uzņēmumā un

(c) saistību summām, veidu un laiku.

59. Dažādu novērtēšanas principu lietošana dažādām aktīvu grupām liecina par to, ka to veids vai funkcija atšķiras, tādēļ tie jāuzrāda kā atsevišķi posteņi. Piemēram, saskaņā ar 16. SGS, dažādas pamatlīdzekļu grupas var uzskaitīt šo pamatlīdzekļu iegādes izmaksās vai pārvērtētajā vērtībā.

Īstermiņa/ilgtermiņa dalījums

60. Saskaņā ar 66.–76. punktu finanšu stāvokļa pārskatā uzņēmumam atsevišķi jāuzrāda īstermiņa un ilgtermiņa aktīvi un saistības, izņemot gadījumus, kad uz likviditāti balstīta uzrādīšana sniedz ticamāku un atbilstošāku informāciju. Ja piemēro šo izņēmumu, visi aktīvi un saistības jāuzrāda to likviditātes secībā.

61. Neatkarīgi no tā, kuru uzrādīšanas metodi izmanto, uzņēmumam jānorāda summa, ko paredzēts atgūt vai samaksāt ne agrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem, par katru aktīvu un saistību posteni, kas ietver summas, kuras paredzēts atgūt vai samaksāt:

(a) ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda un

(b) vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

62. Ja uzņēmums piegādā preces vai sniedz pakalpojumus skaidri identificējamā darbības ciklā, atsevišķa īstermiņa un ilgtermiņa aktīvu un saistību klasifikācija finanšu stāvokļa pārskatā sniedz noderīgu informāciju, atdalot neto aktīvus, kuri pastāvīgi ir apritē kā darbības kapitāls, no tiem aktīviem, kurus izmanto uzņēmuma ilgtermiņa darbības mērķiem. Tas arī norāda aktīvus, kurus paredzēts realizēt kārtējā darbības cikla ietvaros, un saistības, kuru norēķina termiņš ir tajā pašā periodā.

63. Dažiem uzņēmumiem, piemēram, finanšu iestādēm, aktīvu un saistību uzrādīšana augošā vai dilstošā likviditātes secībā sniedz informāciju, kas ir ticama un svarīgāka nekā īstermiņa vai ilgtermiņa informācijas uzrādīšana, tāpēc, ka uzņēmums nepiegādā preces vai nesniedz pakalpojumus skaidri identificējamā darbības ciklā.

64. Piemērojot 60. punktu, uzņēmumam ir atļauts uzrādīt dažus no tā aktīviem un saistībām likviditātes secībā, bet citus – izmantojot īstermiņa/ilgtermiņa klasifikāciju, ja šādā veidā tiek sniegta ticama un atbilstošāka informācija. Nepieciešamība pēc jaukta uzrādīšanas principa var rasties, ja uzņēmums darbojas dažādās jomās.

65. Informācija par paredzamajiem aktīvu un saistību termiņiem ir noderīga, novērtējot uzņēmuma likviditāti un maksātspēju. 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana pieprasa atspoguļot finanšu aktīvu un finanšu saistību termiņus. Finanšu aktīvi ir pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitoru parādi, un finanšu saistības ir parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, kā arī citi parādi kreditoriem. Informācija par nemonetāro aktīvu, piemēram, krājumu, paredzamo atgūšanas termiņu, kā arī saistību, piemēram, uzkrājumu paredzamo norēķina termiņu, ir noderīga arī neatkarīgi no tā, vai aktīvi un saistības ir klasificētas kā īstermiņa vai ilgtermiņa. Piemēram, uzņēmums atklāj krājumu summu, ko paredzēts atgūt vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

Īstermiņa aktīvi

66. Aktīvs jāklasificē kā īstermiņa aktīvs, ja:

(a) uzņēmums paredz to realizēt, pārdot vai izmantot parastā darbības cikla ietvaros;

(b) uzņēmums to tur galvenokārt pārdošanai;

(c) uzņēmums paredz to realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai

(d) tas ir nauda vai tās ekvivalenti (kā noteikts 7. SGS), ja vien tos nav aizliegts mainīt vai izmantot, lai nokārtotu saistības, vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

Visi pārējie aktīvi jāklasificē kā ilgtermiņa aktīvi.

67. Šis standarts izmanto terminu “ilgtermiņa”, lai apzīmētu materiālos, nemateriālos un finanšu aktīvus, kam ir ilgtermiņa raksturs. Tas neaizliedz lietot alternatīvus aprakstus, ja to nozīme ir skaidra.

▼M53

68. Uzņēmuma darbības cikls ir laiks starp aktīvu iegādi apstrādei un to realizāciju naudā vai naudas ekvivalentos. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri identificējams, tiek pieņemts, ka tas ilgst divpadsmit mēnešus. Apgrozāmie aktīvi ir aktīvi (piemēram, krājumi un pircēju un pasūtītāju parādi), ko pārdod, patērē vai realizē parastā darbības cikla ietvaros pat tad, ja tos nav paredzēts realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda. Apgrozāmie aktīvi ir arī aktīvi, kurus tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam (kā piemēru var minēt dažus finanšu aktīvus, kas atbilst tirdzniecībai turētu definīcijai 9. SFPS) un ilgtermiņa finanšu aktīvu pašreizējā daļa.

▼M5

Īstermiņa saistības

▼M22

69.   Uzņēmumam jāklasificē saistības kā īstermiņa, ja:

a)   tiek paredzēts, ka saistības tiks nokārtotas parastā darbības ciklā;

b)   saistības paredzētas galvenokārt tirdzniecībai;

c)   saistības jānokārto divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda; vai,

d)   tam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu par vismaz divpadsmit mēnešiem pēc pārskata perioda (skat. 73. punktu). Šo klasifikāciju neietekmē saistību nosacījumi, kas pēc pretējās puses izvēles varētu noslēgties ar to nokārtošanu, emitējot pašu kapitāla instrumentus.

Uzņēmumam jāklasificē visas pārējās saistības kā ilgtermiņa.

▼M5

70. Dažas īstermiņa saistības, piemēram, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, daži uzkrātie personāla un citi pamatdarbības izdevumi ir daļa no darbības kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros. Šos pamatdarbības posteņus klasificē kā īstermiņa saistības pat tad, ja to norēķina termiņš ir vēlāk nekā 12 mēnešus pēc pārskata perioda. Aktīvu un saistību klasifikācija pamatojas uz vienādu uzņēmuma parastās darbības ciklu. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri nosakāms, tiek pieņemts, ka tas ir divpadsmit mēneši.

▼M53

71. Citas īstermiņa saistības nepilda parastā darbības cikla ietvaros, bet to norēķina termiņš ir divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai tās tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam. Piemēram, dažu veidu finanšu saistības, kas atbilst tirdzniecībai turētas definīcijai 9. SFPS, banku kredītu pārtēriņi un ilgtermiņa finanšu saistību īstermiņa daļa, maksājamās dividendes, ienākuma nodokļi un citi parādi kreditoriem. Finanšu saistības, kuras nodrošina ilgtermiņa finansēšanu (t. i., tās nav daļa no apgrozāmā kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības ciklā) un to norēķina termiņš nav divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda, saskaņā ar 74. un 75. punktu ir ilgtermiņa saistības.

▼M5

72. Uzņēmums klasificē savas finanšu saistības kā īstermiņa saistības, ja to norēķina termiņš ir divpadsmit mēneši pēc pārskata perioda beigām, pat tad, ja:

(a) sākotnējais termiņš bijis ilgāks par divpadsmit mēnešiem un

(b) vienošanās refinansēt vai pārskatīt ilgtermiņa maksājuma termiņus ir pabeigta pēc pārskata perioda beigām un pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai.

73. Ja uzņēmums paredz un tam ir iespējas pašlaik izmantoto kredītlīgumu darbības ietvaros refinansēt vai pārjaunot saistību nomaksas termiņu vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām, tad saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, pat tad, ja, nerealizējot šos plānus, šīs saistības būtu jānokārto īsākā laika periodā. Tomēr, ja refinansēšana vai saistību pārjaunošana nav atkarīga tikai no uzņēmuma ieskatiem (piemēram, nav vienošanās par refinansēšanu), uzņēmums neņem vērā iespēju saistību refinansēt saistības un klasificē tās kā īstermiņa saistības.

74. Ja uzņēmums saskaņā ar ilgtermiņa aizdevuma līgumu pārskata periodā vai pirms pārskata perioda beigām pārkāpj līguma nosacījumus, kā rezultātā saistības jāatmaksā pēc pieprasījuma, saistības tiek klasificētas kā īstermiņa saistības, pat tad, ja aizdevējs pēc pārskata perioda un pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai nepieprasa maksājumu, ko tas būtu tiesīgs pieprasīt pārkāpuma dēļ. Saistības tiek klasificētas kā īstermiņa saistības, jo pārskata perioda beigās uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu vismaz divpadsmit mēnešus pēc šī datuma.

75. Tomēr saistības tiek klasificētas kā ilgtermiņa saistības, ja aizdevējs līdz pārskata perioda beigām ir piekritis nodrošināt perioda pagarinājumu, kas beidzas vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda, kad uzņēmums var novērst pārkāpumu un kura laikā aizdevējs nevar pieprasīt tūlītēju atmaksu.

76. Ja no pārskata perioda beigām līdz datumam, kad finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai, attiecībā uz īstermiņa saistībās iekļautajiem aizdevumiem notiek turpmāk norādītie notikumi, šos notikumus atklāj kā nekoriģējošus notikumus saskaņā ar 10. SGS Notikumi pēc pārskata perioda:

(a) ilgtermiņa refinansēšana;

(b) ilgtermiņa aizdevuma līguma pārkāpuma labošana un

(c) aizdevējs dod termiņu ilgtermiņa aizdevuma līguma pārkāpumu novēršanai, kas beidzas vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

Informācija, kas jāsniedz vai nu finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs

77. Uzņēmumam finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs jāatklāj uzrādīto posteņu sīkāka klasifikācija, ko klasificē uzņēmuma darbībai piemērotā veidā.

78. Sīkāka klasifikācijas detalizēšana bilancē ir atkarīga no SFPS prasībām un iesaistīto summu lieluma, veida un funkcijas. 58. punktā izklāstītie faktori tiek izmantoti, lai pieņemtu lēmumu par sīkākas klasifikācijas pamatojumu. Informācijas atklāšanas veids par katru posteni ir atšķirīgs, piemēram:

(a) pamatlīdzekļu posteņi tiek sadalīti klasēs saskaņā ar 16. SGS;

(b) parādus sadala tādos posteņos, kā pircēju un pasūtītāju parādi, saistīto pušu parādi, priekšapmaksas un citi parādi;

(c) krājumus sīkāk sadala saskaņā ar 2. SGS Krājumi, piemēram, preces pārdošanai, ražošanas izejvielas, materiāli, nepabeigtie ražojumi un gatavie ražojumi;

(d) uzkrājumus sadala atsevišķi uzkrājumos darbinieku pabalstiem un citiem posteņiem un

(e) pašu kapitālu un rezerves sadala dažādās klasēs, piemēram, iemaksātais kapitāls, akciju emisijas uzcenojums un rezerves.

79. Uzņēmumam finanšu stāvokļa pārskatā, pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai piezīmēs jāatklāj šāda informācija:

(a) par katru pamatkapitāla klasi:

(i) apstiprināto akciju skaits;

(ii) emitēto un pilnībā apmaksāto, kā arī emitēto, bet pilnībā neapmaksāto akciju skaits;

(iii) akcijas nominālvērtība vai tas, ka akcijām nav nominālvērtības;

(iv) apgrozībā esošo akciju skaita saskaņošana perioda sākumā un beigās;

(v) konkrētai akciju klasei piešķirtās tiesības, priekšrocības un ierobežojumi, tostarp ierobežojumi attiecībā uz dividenžu sadali un kapitāla atmaksāšanu;

(vi) uzņēmuma akcijas, kas pieder uzņēmumam vai tā meitasuzņēmumiem, vai asociētiem uzņēmumiem, un

(vii) akcijas, kas rezervētas publiskošanai, uz kurām attiecas iespēju līgumi un līgumi akciju pārdošanai, ieskaitot līgumu noteikumus un summas, un

(b) katras pašu kapitālā iekļautās rezerves veida un mērķa apraksts.

80. Uzņēmumam bez pamatkapitāla, piemēram, personālsabiedrībai vai trastam, jāatklāj informācija, kas ir līdzvērtīga 79.(a) punktā pieprasītajai, norādot katras pašu kapitāla līdzdalības kategorijas izmaiņas periodā un katras pašu kapitāla līdzdalības kategorijas tiesības, priekšrocības un ierobežojumus.

▼M6

80A Ja uzņēmums ir pārklasificējis

a) pārdodamo finanšu instrumentu, kurš klasificēts par pašu kapitāla instrumentu, vai

b) instrumentu, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu,

starp finanšu saistībām un pašu kapitālu, tas atklāj summu, kas pārklasificēta katrā kategorijā (finanšu saistības vai pašu kapitāls) un no tās, kā arī šīs pārklasificēšanas laiku un iemeslu.

▼M31

Peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskats

▼M31 —————

▼M31

81.A Peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā (citu ienākumu pārskatā) papildus peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu iedaļām jāietver:

(a) peļņa vai zaudējumi;

(b) kopējie citi ienākumi;

(c) ienākumi konkrētajā periodā, kas ir peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu kopsumma.

Ja uzņēmums sniedz atsevišķu peļņas vai zaudējumu pārskatu, tas ienākumu pārskatā neiekļauj peļņas vai zaudējumu sadaļu.

81.B Papildus peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu sadaļām uzņēmumam jāsniedz šādas ziņas, kas atspoguļo konkrētā perioda peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu sadalījumu:

(a) konkrētā perioda peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz:

(i) nekontrolējošu līdzdalību, un

(ii) mātesuzņēmuma īpašniekiem;

(b) konkrētā perioda ienākumus, kas attiecināmi uz:

(i) nekontrolējošu līdzdalību, un

(ii) mātesuzņēmuma īpašniekiem.

Ja uzņēmums sniedz atsevišķu peļņas vai zaudējumu pārskatu, tam šajā pārskatā jāietver (a) punktā minētās ziņas.

▼M31

Informācija, kas sniedzama peļņas vai zaudējumu iedaļā vai peļņas vai zaudējumu pārskatā

82.   Papildus posteņiem, kurus nosaka citi SFPS, peļņas vai zaudējumu iedaļā vai peļņas vai zaudējumu pārskatā jāietver posteņi, kuros norāda konkrētā perioda:

▼M53

(a)   ieņēmumus, norādot atsevišķi procentu ieņēmumus, ko aprēķina, izmantojot efektīvo procentu metodi;

(aa)   peļņu un zaudējumus, kas rodas no amortizētajā iegādes vērtībā novērtētu finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas;

(b)   finansējuma izmaksas;

(ba)   vērtības samazināšanās zaudējumus (tostarp vērtības samazināšanās zaudējumu vai vērtības samazināšanās peļņas apvērses), ko nosaka saskaņā ar 9. SFPS 5.5. iedaļu;

(c)   pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīto asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu peļņas un zaudējumu daļu;

(ca)   ja finanšu aktīvu pārklasificē ārpus amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijas, lai to novērtētu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, – jebkuru peļņu vai zaudējumus, kas rodas no starpības starp finanšu aktīva iepriekšējo amortizēto iegādes vērtību un tā patieso vērtību pārklasificēšanas datumā (kā definēts 9. SFPS);

(cb)   ja finanšu aktīvu pārklasificē no patiesās vērtības (ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos) novērtēšanas kategorijas, lai to novērtētu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, – jebkuru kumulatīvo peļņu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, kuri pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem;

▼M31

(d) nodokļu izdevumus;

(e) [svītrots]

(ea) summu, kas ir pārtraukto darbību kopsumma (sk. 5. SFPS).

(f)–(i) [svītrots]

▼M31

Informācija, kas sniedzama citu ienākumu sadaļā

▼M49

82.A   Citu ienākumu sadaļā jāietver posteņi, kuros norāda konkrētā perioda:

a)   citu ienākumu posteņus (izņemot b) apakšpunktā minētās summas), kas klasificēti pēc to veida un sagrupēti tajos, kas saskaņā ar citiem SFPS:

i)   turpmāk netiks pārklasificēti peļņā vai zaudējumos; un

ii)   turpmāk tiks pārklasificēti peļņā vai zaudējumos, ja izpildīti noteikti nosacījumi;

b)   pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīto asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu citu ienākumu daļu, kas sadalīta tādu posteņu daļā, kuri saskaņā ar citiem SFPS:

i)   turpmāk netiks pārklasificēti peļņā vai zaudējumos; un

ii)   turpmāk tiks pārklasificēti peļņā vai zaudējumos, ja izpildīti noteikti nosacījumi;

▼M31 —————

▼M49

85.   Papildu posteņus (tostarp norādot atsevišķi 82. punktā uzskaitītos posteņus), nosaukumus un starpsummas peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os) uzrāda, ja tas ir svarīgi, lai izprastu uzņēmuma darbības finansiālajiem rezultātiem.

▼M49

85.A Ja uzņēmums uzrāda starpsummas saskaņā ar 85. punktu, šīs starpsummas:

a) ietver posteņus, ko veido summas, kas atzītas un novērtētas saskaņā ar SFPS;

b) uzrāda un marķē tā, lai posteņi, kas veido starpsummu, ir skaidri un saprotami;

c) ir atbilstīgas no viena perioda līdz otram periodam saskaņā ar 45. punktu; un

d) nenorāda ar lielāku nozīmi nekā starpsummas un kopsummas saskaņā ar SFPS peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os).

85.B Uzņēmums peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os) uzrāda posteņus, kas visas saskaņā ar 85. punktu uzrādītās starpsummas saskaņo ar starpsummām vai kopsummām saskaņā ar SFPS šajā(-os) pārskatā(-os).

▼M31

86. Ņemot vērā, ka uzņēmuma dažādo darbību, darījumu un citu notikumu ietekme atšķiras pēc biežuma, guvuma vai zaudējuma potenciāla un paredzamības, finanšu darbības finansiālo rezultātu sastāvdaļu atklāšana palīdz izprast sasniegtos finansiālos rezultātus un prognozēt turpmākos. Uzņēmums peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os) iekļauj papildu posteņus un maina lietotos aprakstus un posteņu secību, ja tas ir vajadzīgs, lai izskaidrotu finansiālo rezultātu elementus. Faktori, kas jāņem vērā, ir ienākumu un izdevumu sastāvdaļu būtiskums, veids un funkcija. Piemēram, finanšu iestāde var mainīt augšminētos aprakstus, lai sniegtu informāciju, kas ir svarīga šīs finanšu iestādes darbībai. Ienākumu un izdevumu posteņu ieskaitu veic tikai tad, ja ir izpildīti 32. punktā ietvertie kritēriji.

87. Uzņēmums nevienu no ienākumu vai izdevumu posteņiem peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os) vai piezīmēs neklasificē kā ārkārtas posteni.

▼M5

Konkrētā perioda peļņa vai zaudējumi

88. Visi ienākumu un izdevumu posteņi, kurus atzīst periodā, jāiekļauj peļņā vai zaudējumos, ja vien SFPS nepieprasa vai neatļauj citādi.

89. Daži SFPS nosaka apstākļus, kad uzņēmums konkrētus posteņus var neiekļaut attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. 8. SGS nosaka divus šādus apstākļus: kļūdu labošana un grāmatvedības politiku izmaiņu ietekme. Citi SFPS pieprasa vai ļauj neiekļaut peļņā vai zaudējumos (sk. 7. punktu) citus ienākumus vai izdevumus, kuri atbilst Pamatnostādnēs sniegtajām no peļņas vai zaudējumu aprēķina izslēdzamo ienākumu un izdevumu definīcijām.

Citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie pārskata perioda ienākumi

▼M31

90. Ienākuma nodokļu summas, kas attiecas uz citiem ienākumiem, ieskaitot pārklasifikācijas korekciju ietekmi, uzņēmums atspoguļo vai nu peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā vai piezīmēs.

91. Uzņēmums ir tiesīgs uzrādīt citus ienākumus vai nu:

(a) atskaitot attiecīgo nodokļu ietekmi, vai

(b) pirms attiecīgo nodokļu ietekmes, norādot summu, kas atspoguļo kopējo uz šiem posteņiem attiecināmo ienākumu nodokļu kopsummu.

Ja uzņēmums izvēlas (b) variantu, tas nodokļus sadala starp posteņiem, kas turpmāk tiks pārklasificēti peļņas vai zaudējumu sadaļā, un tiem, kas turpmāk netiks pārklasificēti peļņas un zaudējumu sadaļā.

▼M5

92. Uzņēmumam jāatklāj pārklasifikācijas korekcijas, kas attiecas uz apvienotā ienākumu pārskata posteņiem.

▼M53

93. Citi SFPS nosaka, vai un kādos gadījumos iepriekš citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumos atspoguļotās summas jāpārklasificē uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Šajā standartā tāda pārklasifikācija tiek apzīmēta kā “pārklasifikācijas korekcija”. Pārklasifikācijas korekcija tiek atspoguļota kopā ar attiecīgo citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu komponentu periodā, kad korekcija pārklasificēta uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Šīs summas pašreizējā vai iepriekšējos periodos var būt iekļautas citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumos kā nerealizētā peļņa. Nerealizētā peļņa jāatskaita no citiem ienākumiem, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad realizēta peļņa ir pārklasificēta uz peļņu vai zaudējumiem, lai apvienotajā ienākumu pārskatā šī peļņa nebūtu iekļauta dubulti.

▼M31

94. Pārklasifikācijas korekcijas uzņēmums ir tiesīgs uzrādīt vai nu peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā, vai piezīmēs. Ja uzņēmums pārklasifikācijas korekcijas uzrāda piezīmēs, tas citu ienākumu posteņus uzrāda pēc attiecīgajām pārklasifikācijas korekcijām.

▼M53

95. 95. Pārklasifikācijas korekcijas rodas, piemēram, atsavinot darbību ārvalstīs (sk. 21. SGS), un, ja prognozēta apdrošināta naudas plūsma [prognozēta naudas plūsma, kuras riski tiek ierobežoti,] ietekmē peļņu vai zaudējumus (sk. 9. SFPS 6.5.11. punkta d) apakšpunktu par naudas plūsmas riska ierobežošanu).

96. Pārklasifikācijas korekcijas nerodas, kad tiek veiktas izmaiņas pārvērtēšanas pārsniegumā, ko atzīst saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS, kā arī pie definētu pabalstu plānu atkārtotiem novērtējumiem, ko atzīst saskaņā ar 19. SGS. Šie komponenti tiek atzīti pārējos apvienotajos ienākumos un nākamajos periodos netiek pārklasificēti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Pārvērtēšanas pārsniegumā izmaiņas var pārnest uz nesadalīto peļņu nākamajos periodos aktīva izmantošanas vai tā atzīšanas pārtraukšanas laikā (sk. 16. un 38. SGS). Saskaņā ar 9. SFPS pārklasifikācijas korekcijas nerodas, ja naudas plūsmas riska ierobežošana vai iespējas līguma (vai regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementa vai finanšu instrumenta ārvalstu valūtas bāzes starpības) laikvērtības uzskaite rada summas, kas tiek izņemtas attiecīgi no naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerves vai atsevišķa pašu kapitāla komponenta un tieši iekļautas aktīva vai saistību sākotnējās izmaksās vai citā uzskaites vērtībā. Šīs summas tieši pārvieto [pārved] uz aktīviem vai saistībām.

▼M31

Informācija, kas sniedzama vai nu peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os) vai piezīmēs

▼M5

97. Ja ienākumu un izdevumu posteņi ir būtiski, to veids un summa jāatklāj atsevišķi.

98. Apstākļi, kas varētu radīt nepieciešamību atsevišķi atklāt ienākumu un izdevumu posteņus ir:

(a) krājumu vērtības daļēja norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai vai pamatlīdzekļu vērtības daļēja norakstīšana līdz atgūstamajai summai, kā arī šo vērtības samazinājumu apvērses;

(b) uzņēmuma darbību pārstrukturēšana un pārstrukturēšanas izmaksām izveidoto uzkrājumu apvērses;

(c) pamatlīdzekļu objektu atsavināšana;

(d) ieguldījumu atsavināšana;

(e) pārtrauktās darbības;

(f) tiesas prāvu pabeigšana un

(g) citas uzkrājumu apvērses.

99. Uzņēmumam jāsniedz peļņā vai zaudējumos iekļauto izdevumu analīze, izmantojot vai nu uz izdevumu veida vai to funkcijām balstītu klasifikāciju, kura sniedz informāciju, kas ir ticama un atbilstīga.

▼M31

100. Uzņēmumi tiek aicināti 99. punktā noteikto analīzi ietvert peļņas vai zaudējumu un citu ienāķumu pārskatā(-os).

▼M5

101. Izdevumus klasificē sīkāk, lai norādītu atsevišķas darbības finansiālo rezultātu daļas, kas var atšķirties pēc biežuma, guvuma vai zaudējuma potenciāla un paredzamības. Šo analīzi sniedz vienā no diviem veidiem.

102. Pirmo analīzes veidu sauc par “izdevumu veida” metodi. Izdevumus apvieno peļņā vai zaudējumos pēc to veida (piemēram, nolietojums, materiālu iegādes, transporta izmaksas, darbinieku pabalsti un reklāmas izmaksas) un nepārdala starp dažādām funkcijām uzņēmumā. Šo metodi var vienkārši piemērot, jo nav nepieciešama izdevumu sadale atbilstīgi funkcionālām klasifikāciju grupām. Klasifikācijas piemērs, lietojot izdevumu veida metodi, ir šāds:



Ieņēmumi

 

X

Citi ienākumi

 

X

Gatavo ražojumu un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas

X

 

Izlietotās izejvielas un materiāli

X

 

Darbinieku pabalstu izmaksas

X

 

Nolietojuma un amortizācijas izdevumi

X

 

Citi izdevumi

X

 

Kopējie izdevumi

 

(X)

Peļņa pirms nodokļiem

 

X

103. Otro analīzes veidu sauc par “izdevumu funkcijas” vai “pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksu” metodi, un to izmanto, klasificējot izdevumus pēc to funkcijas kā daļu no pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksām, pārdošanas vai administratīvās darbības. Parasti, izmantojot šo metodi, uzņēmums atklāj pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas atsevišķi no citiem izdevumiem. Šī metode var sniegt atbilstīgāku informāciju lietotājiem nekā izdevumu klasifikācija pēc veida, bet izmaksu sadalīšana pēc funkcijām var būt nereglamentēta sadale un lielā mērā ir saistīta ar vērtējumu. Klasifikācijas piemērs, lietojot izdevumu funkcijas metodi, ir šāds:



Ieņēmumi

X

 

Pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas

(X)

 

Bruto peļņa

X

 

Citi ienākumi

X

 

Izplatīšanas izmaksas

(X)

 

Administratīvie izdevumi

(X)

 

Citi izdevumi

(X)

 

Peļņa pirms nodokļiem

X

 

104. Uzņēmumam, kas klasificē izdevumus pēc funkcijas, jāatklāj papildu informācija par izdevumu veidu, tostarp par nolietojuma un amortizācijas izdevumiem un darbinieku pabalstu izmaksām.

105. Izvēle starp izdevumu funkcijas metodi un izdevumu veida metodi ir atkarīga no vēsturiskiem un nozares faktoriem un uzņēmuma veida. Abas metodes sniedz norādi par tām izmaksām, kas varētu mainīties tieši vai netieši, mainoties uzņēmuma pārdošanas vai ražošanas apjomam. Tā kā dažāda veida uzņēmumos katrai uzrādīšanas metodei ir savas priekšrocības, šis standarts vadībai pieprasa izvēlēties visatbilstīgāko un ticamāko uzrādīšanu. Tomēr, tā kā informācija par izdevumu veidu ir noderīga, prognozējot nākotnes naudas plūsmas, ja lieto izdevumu funkcijas klasifikāciju, ir jāatklāj papildus informācija. 104. punktā termins “darbinieku pabalsti” lietots 19. SGS izpratnē.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

▼M29

Informācija, kas jāsniedz pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām

106.   Uzņēmums iesniedz pārskatu par pašu kapitāla izmaiņām, kā noteikts 10. punktā. Pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām tiek sniegta šāda informācija:

▼M53

▼M29

a)   konkrētā perioda kopējie ienākumi, atsevišķi norādot kopsummas, kas attiecināmas uz mātesuzņēmuma īpašniekiem un nekontrolējošo līdzdalību;

b)   katrai pašu kapitāla sastāvdaļai — retrospektīvās piemērošanas vai retrospektīvās korekcijas ietekme saskaņā ar 8. SGS un

▼M53

c)  [svītro]

d)   katram pašu kapitāla komponentam – uzskaites vērtības salīdzināšana perioda sākumā un tā beigās, atsevišķi atklājot (vismaz) katru izmaiņu, ko izraisījuši:

i)   peļņa vai zaudējumi;

ii)   pārējie apvienotie ienākumi un

iii)   darījumi ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām, atsevišķi uzrādot īpašnieku iemaksas un peļņas sadali īpašniekiem, un īpašnieku līdzdalības meitasuzņēmumos izmaiņas, kas neizraisa kontroles zaudēšanu.

▼M29

Informācija, kas jāsniedz pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai piezīmēs

106A.   Par katru pašu kapitāla sastāvdaļu uzņēmums pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai arī piezīmēs sniedz citu kopēju ienākumu analīzi pa posteņiem (sk. 106. punkta d) apakšpunkta ii) punktu).

▼M29

107.   Uzņēmums pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai arī piezīmēs norāda dividenžu summu, kas atzīta par peļņas sadali īpašniekiem attiecīgajā periodā, un saistīto dividenžu summu par akciju.

▼M5

108. 106. punktā minētās pašu kapitāla sastāvdaļas ietver, piemēram, ikviena īpašnieka ieguldītā pašu kapitāla veidu, visu veidu citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu un nesadalītās peļņas uzkrāto bilanci.

109. Uzņēmuma pašu kapitāla izmaiņas starp pārskata perioda sākumu un beigām atspoguļo kā neto aktīvu palielinājumu vai samazinājumu attiecīgajā periodā. Izņemot izmaiņas, kas rodas no darījumiem ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām (piemēram, pašu kapitāla iemaksas, uzņēmumam piederošo pašu kapitāla instrumentu un dividenžu iegūšana) un darījumu izmaksas, kas tieši saistītas ar šādiem darījumiem, apvienotās pašu kapitāla izmaiņas attiecīgajā periodā atspoguļo ienākumu un izdevumu kopsummu, ieskaitot guvumus un zaudējumus, kurus izraisījušas uzņēmuma darbības konkrētajā periodā.

110. 8. SGS pieprasa retrospektīvas korekcijas, lai līdz praktiski iespējamam apmēram atspoguļotu grāmatvedības politiku izmaiņu ietekmes rezultātus, izņemot gadījumus, kad pārejas noteikumi citā SFPS pieprasa savādāk. 8. SGS arī pieprasa, lai korekcijas, kas nepieciešamas kļūdu labošanai, tiktu veiktas retrospektīvi, ja tas ir praktiski iespējams. Retrospektīvās korekcijas nav izmaiņas pašu kapitālā, bet gan nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekcija, izņemot gadījumus, kad SFPS pieprasa citas pašu kapitāla sastāvdaļas retrospektīvu korekciju. 106. (b) punkts pieprasa pašu kapitāla izmaiņu pārskatā sniegt informāciju par grāmatvedības politiku maiņas un kļūdu labojumu rezultātā veikto retrospektīvo korekciju kopsummu un šo korekciju ietekmi uz katru pašu kapitāla posteni. Šīs korekcijas tiek atklātas par katru iepriekšējo periodu un konkrētā perioda sākumā.

Naudas plūsmas pārskats

111. Informācija par naudas plūsmu sniedz finanšu pārskatu lietotājiem pamatojumu, lai novērtētu uzņēmuma spēju nodrošināt naudas un naudas ekvivalentu ieņēmumus, kā arī uzņēmuma vajadzības šo naudas plūsmu izlietošanai. 7. SGS izklāstītas prasības naudas plūsmas pārskata sniegšanai un informācijas atklāšanai.

Piezīmes

Struktūra

112. Piezīmes:

(a) sniedz informāciju par finanšu pārskatu sagatavošanas pamatprincipiem un konkrētām grāmatvedības politikām, kas izmantotas saskaņā ar 117.–124. punktu;

(b) atklāj SFPS pieprasīto informāciju, kas nav atklāta citur finanšu pārskatos, un

(c) sniedz informāciju, kas nav atklāta citur finanšu pārskatos, bet ir svarīga, lai tos izprastu.

▼M49

113.   Piezīmes pēc iespējas jāsniedz sistemātiskā veidā. Nosakot sistemātisku veidu, uzņēmums ņem vērā ietekmi uz finanšu pārskatu saprotamību un salīdzināmību. Visi posteņi finanšu stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os), pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā jāuzrāda ar savstarpēju atsauci uz saistītu informāciju piezīmēs.

114. Piezīmju sistemātiskas kārtošanas vai apvienošanas piemēri:

a) lielākas nozīmes piešķiršana darbības jomām, kuras uzņēmums uzskata par vissvarīgākajām, lai izprastu tā darbības finansiālos rezultātus un finansiālo stāvokli, piemēram, informācijas apvienošana par konkrētām saimnieciskām darbībām;

b) informācijas apvienošana par līdzīgi novērtētiem posteņiem, piemēram, aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā; vai

c) posteņu secības ievērošana peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os) un finanšu stāvokļa pārskatā, piemēram:

i) paziņojums par atbilstību SFPS (skatīt 16. punktu);

ii) nozīmīgas izmantotās grāmatvedības politikas (skatīt 117. punktu);

iii) pamatojoša informācija par finanšu stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os), pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā uzrādītajiem posteņiem tādā secībā, kādā sniegts katrs pārskats un katrs postenis, un

iv) cita informācija, tostarp:

(1) iespējamās saistības (skatīt 37. SGS) un neatzītās līgumos noteiktās apņemšanās, un

(2) nefinanšu informācija, piemēram, uzņēmuma finanšu riska pārvaldības mērķi un politikas (skatīt 7. SGS).

▼M49 —————

▼M5

116. Piezīmes, kas informē par finanšu pārskatu sagatavošanas pamatprincipiem un konkrētām grāmatvedības politikām var uzrādīt kā finanšu pārskatu atsevišķu sadaļu.

Informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām

▼M49

117.   Uzņēmumam jāatklāj nozīmīgas grāmatvedības politikas, tostarp:

a)   novērtēšanas princips (vai principi), kas izmantots finanšu pārskatu sagatavošanā, un

b)   citas izmantotās grāmatvedības politikas, kas ir svarīgas, lai saprastu finanšu pārskatus.

▼M5

118. Ir svarīgi, lai lietotāji būtu informēti par novērtēšanas pamatprincipiem vai principiem, kas izmantoti finanšu pārskatos (piemēram, sākotnējās izmaksas, kārtējās izmaksas, neto pārdošanas vērtība, patiesā vērtība vai atgūstamā summa), tāpēc, ka pamatprincipi, kurus ievēro, gatavojot finanšu pārskatus, būtiski ietekmē to analīzi. Ja finanšu pārskatos lieto vairāk par vienu novērtēšanas principu, piemēram, ja pārvērtē konkrētas aktīvu grupas, pietiek norādīt aktīvu un saistību kategorijas, kurām piemēro katru novērtēšanas principu.

▼M49

119. Pieņemot lēmumu par to, vai jāatklāj konkrēta grāmatvedības politika, vadība apsver, vai informācijas atklāšana palīdzētu lietotājiem izprast, kā darījumi, citi notikumi un apstākļi atspoguļoti pārskatā ietvertajos finansiālajos rezultātos un finansiālā stāvokļa atspoguļojumā. Ikviens uzņēmums ņem vērā savas darbības veidu un politikas, kuru atklāšanu finanšu pārskatu lietotāji šāda veida uzņēmumam uzskatītu par nepieciešamu. Informācijas atklāšana par konkrētām grāmatvedības politikām ir īpaši noderīga lietotājiem, ja šīs politikas tiek atlasītas no SFPS atļautajām alternatīvajām politikām. Piemērs ir informācijas atklāšana par to, vai uzņēmums ieguldījuma īpašumam piemēro patiesās vērtības vai izmaksu modeli (skatīt 40. SGS Ieguldījuma īpašums). Daži SFPS sevišķi pieprasa atklāt informāciju par konkrētām grāmatvedības politikām, ieskaitot izvēles, kuras ir izdarījusi vadība, izvēloties dažādas pieļaujamās politikas. Piemēram, 16. SGS pieprasa atklāt informāciju par novērtēšanas principiem, kurus pielieto pamatlīdzekļu grupām.

▼M49 —————

▼M5

121. Grāmatvedības politika var būt svarīga uzņēmuma darbības veida dēļ, pat, ja pārskata un iepriekšējo periodu summas nav būtiskas. Ir lietderīgi atklāt arī jebkuru svarīgu grāmatvedības politiku, kuru SFPS nav īpaši pieprasījis, bet kura ir izvēlēta un piemērota saskaņā ar 8. SGS.

▼M49

122.   Uzņēmumam nozīmīgās grāmatvedības politikās vai citās piezīmēs jāatklāj informācija, vērtējumi, neskaitot tos, kas ietverti aplēsēs (skatīt 125. punktu), kurus vadība ir izdarījusi uzņēmuma grāmatvedības politiku īstenošanas procesā, kuriem ir bijusi visnozīmīgākā ietekme uz finanšu pārskatos atzītām summām.

123. Uzņēmuma grāmatvedības politikas īstenošanas procesā vadība veic dažādus vērtējumus, ne tikai saistībā ar aplēsēm, kas var būtiski ietekmēt finanšu pārskatos atzītās summas. Piemēram, vadība veic vērtējumus, lai noteiktu:

▼M54

▼M53

a) [svītro]

▼M54

b) kad būtībā visi nozīmīgie riski un labumi, kas raksturīgi īpašumtiesībām uz finanšu aktīviem, un iznomātāju gadījumā īpašumtiesībām uz aktīviem, kurus iznomā, ir nodoti citiem uzņēmumiem; un

▼M53

c) vai būtībā konkrētu preču pārdošana nav vienošanās par finansējuma nodrošināšanu un tādējādi nerada ieņēmumus; un

d) vai finanšu aktīva līgumiskie noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

▼M5

124. Saskaņā ar 122. punktu sniegtā informācija tiek pieprasīta arī citu SFPS kontekstā. Piemēram, 12. SFPS “Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos” pieprasa uzņēmumam atklāt informāciju par vērtējumiem, ko tas izmantojis, nosakot, vai tas kontrolē citu uzņēmumu. ◄ 40. SGS Ieguldījumu īpašums pieprasa atklāt informāciju par kritērijiem, kurus uzņēmums izveidojis, lai atšķirtu ieguldījumu īpašumu no īpašnieka izmantota īpašuma un no īpašuma, kuru tur pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā, ja īpašuma klasifikācija ir sarežģīta.

Aplēses nenoteiktības avoti

125. Uzņēmumam pārskata perioda beigās jāatklāj informācija par galvenajiem pieņēmumiem saistībā ar nākotni, kā arī par citu aplēšu nenoteiktību avotiem, kuri nākamajā finanšu gadā rada nozīmīgu būtisku izmaiņu risku aktīvos un saistībās. Saistībā ar šiem aktīviem un saistībām piezīmēs jāatklāj ziņas par:

(a) to veidu un

(b) to uzskaites vērtību pārskata perioda beigās.

126. Dažu aktīvu un saistību uzskaites vērtības noteikšana prasa aplēst nenoteikto nākotnes notikumu ietekmi uz šiem aktīviem un saistībām pārskata perioda beigās. Piemēram, ja pēdējā laikā nav noteiktas tirgus cenas, ir nepieciešamas uz nākotni orientētas aplēses, lai novērtētu pamatlīdzekļu kategorijas atgūstamo summu, krājumu tehnoloģisko novecošanu, uzkrājumus attiecībā uz nākotnē pabeidzamas tiesas prāvas iznākumu un darbinieku ilgtermiņa pabalstu, piemēram, pensiju, saistības. Šīs aplēses ietver pieņēmumus par tādiem posteņiem kā riska korekcija naudas plūsmām vai diskonta likmēm, nākotnes algu un cenu izmaiņām, kas ietekmē citas izmaksas.

127. Pieņēmumi un citi aplēses nenoteiktības avoti, kas atklāti saskaņā ar 125. punktu, attiecas uz aplēsēm, kas pieprasa vadības visgrūtākos, vissubjektīvākos vai sarežģītākos vērtējumus. Tā kā pieaug to mainīgo lielumu un pieņēmumu skaits, kas ietekmē iespējamā nākotnes lēmuma nenoteiktību, šie vērtējumi kļūst subjektīvāki un sarežģītāki, un parasti attiecīgi pieaug iespēja sekojošām būtiskām pārmaiņām aktīvu un saistību uzskaites vērtībās.

▼M33

128. Standarta 125. punktā nav prasīta informācijas atklāšana par aktīviem un saistībām ar nozīmīgu risku, ka to uzskaites vērtība varētu būtiski mainīties nākamajā finanšu gadā, ja pārskata perioda beigās tos novērtē patiesajā vērtībā, kas balstās uz identisku aktīvu vai saistību kotētām cenām aktīvā tirgū. Šādas patiesās vērtības var būtiski mainīties nākamajā finanšu gadā, bet šādas pārmaiņas neradīsies no pieņēmumiem vai citiem aplēses nenoteiktības avotiem pārskata perioda beigās.

▼M5

129. Informācija 125. punktā jāatklāj tādā veidā, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem saprast vadības vērtējumu par nākotni un par citiem galvenajiem aplēses nenoteiktības avotiem. Sniegtās informācijas veids un apmērs mainās atkarībā no konkrētā pieņēmuma veida un citiem apstākļiem. Informācijas atklāšanas piemēri ir:

(a) pieņēmuma veids vai cita aplēses nenoteiktība;

(b) metožu, pieņēmumu un aplēšu uzskaites vērtību jutīgums, kas ir to aprēķinu pamatā, tostarp jutīguma iemesli;

(c) iespējamā lēmuma nenoteiktība un pamatoti iespējamo iznākumu diapazons nākamā finanšu gada laikā attiecībā uz ietekmēto aktīvu un saistību uzskaites vērtībām un

(d) paskaidrojums izmaiņām, kas izdarītas iepriekšējiem pieņēmumiem attiecībā uz šiem aktīviem un saistībām, ja nenoteiktība paliek neatrisināta.

130. Atklājot 125. punktā pieprasīto informāciju, šis standarts nepieprasa atklāt budžeta informāciju vai prognozes.

131. Dažreiz nav iespējams atklāt aplēses nenoteiktības galvenā pieņēmuma vai cita galvenā avota iespējamo ietekmi pārskata perioda beigās. Tādos gadījumos uzņēmums atklāj, ka, pamatojoties uz esošajām zināšanām, ir iespējams, ka rezultāti nākamā finanšu gada laikā, varētu atšķirties no pieņēmumiem un prasīt būtiskas ietekmēto aktīvu un saistību uzskaites vērtības korekcijas. Visos gadījumos uzņēmums atklāj informāciju par konkrētā aktīva vai saistības (vai aktīvu un saistību grupas) veidu un uzskaites vērtību, kuru ir ietekmējis pieņēmums.

132. Informācijas atklāšana 122. punktā par konkrētiem vērtējumiem, kurus vadība ir izdarījusi uzņēmuma grāmatvedības politiku īstenošanas procesā, attiecas uz informācijas atklāšanu par aplēses nenoteiktības avotiem 125. punktā.

▼M33

133. Citu SFPS kontekstā tiek pieprasīta dažu pieņēmumu atklāšana, ko citādi pieprasītu saskaņā ar 125. punktu. Piemēram, 37. SGS konkrētos apstākļos pieprasa informācijas atklāšanu par galvenajiem pieņēmumiem attiecībā uz nākotnes notikumiem, kas ietekmē uzkrājumu grupas. Saskaņā ar 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” jāatklāj informācija par nozīmīgiem pieņēmumiem (tostarp vērtēšanas paņēmienu (paņēmieniem) un datiem), kādus uzņēmums izmanto, novērtējot tādu aktīvu un saistību patieso vērtību, kuri tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā.

▼M5

Kapitāls

134. Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem ļauj novērtēt uzņēmuma mērķus, politikas un procesus kapitāla pārvaldībai.

135. Lai izpildītu 134. punkta prasības, uzņēmumam jāatklāj:

(a) kvalitatīva informācija par uzņēmuma mērķiem, politiku un kapitāla pārvaldes procesiem, tajā skaitā:

(i) skaidrojumu, kas tiek uzskatīts par kapitālu;

(ii) ja uzņēmums ir pakļauts ārēji noteiktām kapitāla prasībām, – šo prasību raksturu un kā šīs prasības tiek iekļautas kapitāla pārvaldībā un

(iii) kā tiek sasniegti kapitāla pārvaldes mērķi;

(b) kvantitatīvo datu kopsavilkumu par pozīcijām, kas tiek pārvaldītas kā kapitāls. Daži uzņēmumi uzskata dažas finanšu saistību formas (piem., dažas subordinētā parāda formas) par kapitāla daļu. Citi uzņēmumi kapitālā neiekļauj dažas pašu kapitāla sastāvdaļas (piem., sastāvdaļas, kas rodas no naudas plūsmas riska ierobežošanas);

(c) jebkuras izmaiņas (a) un (b) punktos attiecībā pret iepriekšējo periodu;

(d) vai perioda laikā tas pakļāvās ārēji noteiktām prasībām attiecībā uz kapitālu un šīs prasības ievēroja;

(e) ja uzņēmums nav ievērojis šādas ārēji noteiktas kapitāla prasības, – šādas neievērošanas sekas.

Informācijas atklāšanas pamatā jābūt informācijai, kas ir pieejama augstākajai uzņēmuma vadībai.

136. Uzņēmums var dažādi pārvaldīt kapitālu un pakļauties dažādām prasībām attiecībā uz kapitālu. Piemēram, konglomerāts var iekļaut uzņēmumus, kas darbojas apdrošināšanas un banku sfērā, līdz ar to šie uzņēmumi var pakļauties dažādai likumdošanai. Ja kopīgas informācijas atklāšana par kapitāla prasībām un tas, kā kapitāls tiek pārvaldīts, nesniedz noderīgu informāciju vai sagroza finanšu pārskata lietotāja izpratni par uzņēmuma kapitāla resursiem, uzņēmums atklāj atsevišķu informāciju par katru kapitāla prasību, kurai uzņēmums ir pakļauts.

▼M6

Pēc 136. punkta pievieno nosaukumu un 136.A punktu. Veic grozījumus 138. punktā.

136A. Saistībā ar pārdodamajiem finanšu instrumentiem, ko klasificē par pašu kapitāla instrumentiem, uzņēmums atklāj (tiktāl, cik tas nav atklāts citur):

a) kopsavilkuma kvantitatīvus datus par summu, ko klasificē par pašu kapitālu,

b) mērķus, politiku un procesus, lai pārvaldītu savu pienākumu atpirkt vai izpirkt instrumentus, kad instrumenta turētāji to pieprasa, tostarp jebkuras izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu,

c) paredzamo izejošo naudas plūsmu šīs finanšu instrumentu grupas atpirkšanas vai izpirkšanas gadījumā, un

d) informāciju par to, kā noteica paredzamo izejošo naudas plūsmu atpirkšanas vai izpirkšanas gadījumā.

▼M5

Citas informācijas atklāšana

137. Uzņēmumam piezīmēs jāatklāj informācija par:

(a) dividenžu summu, kuru ieteica vai izsludināja pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai, bet neatzīst par peļņas sadali īpašniekiem attiecīgajā periodā, un dividenžu summu par akciju un

(b) neatzīto kumulatīvo priekšrocību dividenžu summu.

▼M6

138. Uzņēmums atklāj šādu informāciju, ja tā nav atklāta citur finanšu pārskatos publicētajā informācijā:

a) uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā forma, tā reģistrācijas valsts un juridiskā adrese (vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, ja tā atšķiras no juridiskās adreses);

b) uzņēmuma darbības veids un tā galvenās darbības apraksts;

c) mātesuzņēmuma un koncerna galīgā mātesuzņēmuma nosaukums; un

d) vai tas ir uzņēmums ar ierobežotu darbības termiņu, informācija par tā darbības ilgumu.

▼M5

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

139. Uzņēmums šo standartu piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼M11

139A. Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 106. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (grozīts 2008. gadā) agrākam periodam, šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam. Grozījumu piemēro retrospektīvi.

▼M6

139B.  Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas, ko izdeva 2008. gada februārī, veica grozījumus 138. punktā un iekļāva 8.A, 80.A un 136.A punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro kādam agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaicīgi jāpiemēro attiecīgie grozījumi 32. SGS, 39. SGS, 7. SFPS un 2. SFPS Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti.

▼M8

139C. Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 68. un 71. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼M22

139D. 69. punkts tika grozīts ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼M29

139F. Ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem grozīts 106. un 107. punkts un pievienots 106.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ir pieļaujama agrāka piemērošana.

▼M32

139H. Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. un 12 SFPS tiek grozīts 4., 119., 123. un 124. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 12. SFPS.

▼M33

139I. Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 128. un 133. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

▼M31

139J. Ar Citu ienākumu posteņu atspoguļošanu finanšu pārskatos (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 7., 10., 82., 85.–87., 90., 91., 94., 100. un 115. punkts, pievienots 10.A, 81.A, 81.B un 82.A punkts un svītrots 12., 81., 83. un 84. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Tos drīkst piemērot arī pirms šī datuma. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

139K. Saskaņā ar 19. SGS Darbinieku pabalsti (grozīts 2011. gada jūnijā) ir grozīta “citi vispārējie ienākumi” definīcija 7. punktā un 96. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro, piemērojot 19. SGS (grozīts 2011. gada jūnijā).

▼M36

139L. Ar 2012. gada maijā izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam tika grozīts 10., 38. un 41. punkts, dzēsts 39.–40. punkts un pievienots 38.A–38.D un 40.A–40.D punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Tos drīkst piemērot arī no agrāka datuma. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼M52

139N. Ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 34. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

▼M53

139O. Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 7., 68., 71., 82., 93., 95., 96., 106. un 123. punkts un svītrots 139.E, 139.G un 139.M punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

▼M49

139P. Ar Informācijas atklāšanas iniciatīvu (1. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada decembrī, grozīts 10., 31., 54.–55., 82.A, 85., 113.–114., 117., 119. un 122. punkts, iekļauts 30.A, 55.A un 85.A–85.B punkts un svītrots 115. un 120. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Uzņēmumiem nav jāatklāj informācija saskaņā ar 8. SGS 28.–30. punktu saistībā ar šiem grozījumiem.

▼M54

139Q. Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 123. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

▼M5

1. SGS ATCELŠANA (PĀRSKATĪTS 2003. GADĀ)

140. Šis standarts aizstāj 2003. gadā pārskatīto un 2005. gadā mainīto 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.

▼B




2. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Krājumi

MĒRĶIS

1 Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi krājumiem. Galvenais jautājums krājumu uzskaitē ir izmaksu summa, kas jāatzīst par aktīvu un jāpārnes uz nākamajiem periodiem līdz attiecīgo ieņēmumu atzīšanai. Šajā standartā sniegti norādījumi par izmaksu noteikšanu un to turpmāko atzīšanu par izdevumiem, tostarp par vērtības norakstījumu līdz neto pārdošanas vērtībai. Tajā sniegti arī norādījumi par izmaksu formulām, kuras lieto izmaksu attiecināšanai uz krājumiem.

DARBĪBAS JOMA

2   Šis standarts ir piemērojams visiem krājumiem, izņemot:

▼M53

a)  [svītro]

b)   finanšu instrumenti (sk. 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana un 9. SFPS Finanšu instrumenti); un

▼B

c) bioloģiskie aktīvi, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecības produktiem ražas novākšanas brīdī (sk. 41. SGS Lauksaimniecība).

3 Šis standarts neattiecas uz šādu krājumu novērtēšanu:

a) lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotāju krājumi, lauksaimniecības produkti pēc ražas novākšanas un minerāli un minerālu produkti, ja tos novērtē neto pārdošanas vērtībā saskaņā ar attiecīgajās nozarēs iedibinātu praksi. Ja šādi krājumi tiek novērtēti neto pārdošanas vērtībā, šīs vērtības izmaiņas ir vērojamas attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos.

b) preču brokeru-tirgotāju krājumi, kas tiek novērtēti pēc patiesās vērtības, atņemot pārdošanas izmaksas. Ja šādi krājumi tiek vērtēti pēc patiesās vērtības, atņemot pārdošanas izmaksas, izmaiņas patiesā vērtībā, atņemot pārdošanas izmaksas, ir uzrādāmas attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos.

4 Krājumus, kas minēti 3. punkta a) apakšpunktā, novērtē neto pārdošanas vērtībā noteiktos ražošanas posmos. Tas notiek, piemēram, kad novākti kultūraugi vai iegūti minerāli un to pārdošanu nodrošina saskaņā ar nestandartizētu nākotnes līgumu vai valsts garantiju, vai, ja tirgus ir aktīvs un risks, ka to neizdosies pārdot, ir neliels. Šie krājumi neietilpst šā standarta darbības jomā.

5 Brokeri-tirgotāji ir tie, kuri pērk vai pārdod preci citiem vai neatkarīgi no citiem. Krājumi, kuri minēti 3. punkta b) apakšpunktā, principā tiek iegūti ar mērķi pārdot tos tuvākajā nākotnē un gūt peļņu no cenas svārstībām vai brokera-tirgotāja peļņas. Ja šie krājumi tiek vērtēti pēc patiesās vērtības, atņemot pārdošanas izmaksas, tie tiek izslēgti no šā standarta darbības jomas.

DEFINĪCIJAS

6 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Krājumi ir aktīvi:

a) pārdošanai parastā uzņēmējdarbības gaitā;

b) ražošanas procesā, lai pēc tam tos pārdotu; vai

c) materiālu vai izejvielu veidā, kas tiks patērēti ražošanas procesā vai pakalpojumu sniegšanā.

Neto pārdošanas vērtība ir parastās uzņēmējdarbības gaitā aplēstā pārdošanas cena, no kuras atskaitītas aplēstās pabeigšanas izmaksas un aplēstās nepieciešamās pārdošanas izmaksas.

▼M33

Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

7 Neto pārdošanas vērtība attiecas uz neto summu, ko uzņēmums plāno saņemt, pārdodot krājumus parastā uzņēmējdarbības gaitā. Patiesā vērtība rāda cenu, par kādu tirgus dalībnieki veiktu ierindas darījumu, pārdodot tādus pašus krājumus šādu krājumu galvenajā (vai visizdevīgākajā) tirgū novērtēšanas datumā. Pirmā ir uzņēmumam raksturīga vērtība, otrā tāda nav. Krājumu neto pārdošanas vērtība var nebūt vienāda ar patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas.

▼M52

8 Krājumi ir preces, kas iepirktas un tiek turētas tālākpārdošanai, ieskaitot, piemēram, preces, kuras mazumtirgotājs iepircis un tur tālākpārdošanai, vai zeme un cits īpašums, kuru tur tālākpārdošanai. Krājumi ir arī uzņēmuma saražotie gatavie ražojumi vai nepabeigtie ražojumi, kā arī materiāli un izejvielas, kas paredzētas izlietošanai ražošanas procesā. Izmaksas, kas radušās, lai izpildītu līgumu ar klientu, kas nerada krājumus (vai aktīvus cita standarta darbības jomā), uzskaita saskaņā ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem.

▼B

KRĀJUMU NOVĒRTĒŠANA

9 Krājumi jānovērtē izmaksu vērtībā vai neto pārdošanas vērtībā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.

Krājumu izmaksas

10 Krājumu izmaksās jāiekļauj visas iegādes, pārveidošanas un citas izmaksas, kas radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī.

Iegādes izmaksas

11 Krājumu iegādes izmaksās ietilpst pirkšanas cena, ievedmuitas nodokļi un citi nodokļi (izņemot tos, kurus uzņēmums var vēlāk atgūt no nodokļu administrācijām), transporta, pārkraušanas un citas izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz gatavo ražojumu, materiālu un pakalpojumu iegādi. Nosakot iegādes izmaksas, atskaita tirdzniecības atlaides, atlaides un citus līdzīgus posteņus.

Pārveidošanas izmaksas

▼M54

12 Krājumu pārveidošanas izmaksas ir izmaksas, kas tieši saistītas ar ražošanas vienībām, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas. Tās ietver arī ražošanas nemainīgo un mainīgo pieskaitāmo izmaksu sistemātisku sadalījumu, kuras rodas, pārveidojot materiālus gatavos ražojumos. Ražošanas nemainīgās pieskaitāmās izmaksas ir tās netiešās ražošanas izmaksas, kas saglabājas samērā nemainīgas neatkarīgi no ražošanas apjoma, piemēram, ražošanas procesā izmantoto rūpnīcas ēku, un aprīkojuma un lietošanas tiesību aktīvu nolietojums un uzturēšana, un rūpnīcas vadības un administrācijas izmaksas. Ražošanas mainīgās pieskaitāmās izmaksas ir tās netiešās ražošanas izmaksas, kuras mainās tieši vai gandrīz tieši līdz ar ražošanas apjomu, piemēram, netiešās materiālu izmaksas un netiešās darbaspēka izmaksas.

▼B

13 Ražošanas nemainīgo pieskaitāmo izmaksu attiecināšana uz pārveidošanas izmaksām pamatojas uz ražošanas iekārtu normālu jaudu. Normāla jauda ir ražošanas apjoms, kādu paredzēts sasniegt vidēji vairāku periodu vai sezonu laikā normālos apstākļos, ņemot vērā jaudas zudumu plānoto uzturēšanas pasākumu rezultātā. Var lietot faktisko ražošanas apjomu, ja tas aptuveni atbilst normālai jaudai. Nemainīgo pieskaitāmo izmaksu summa, ko attiecina uz katru ražošanas vienību, nepalielinās ražošanas apjoma samazināšanās vai dīkstāves rezultātā. Neattiecinātās pieskaitāmās izmaksas atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas. Periodos, kad ražošanas apjoms ir neparasti liels, nemainīgo pieskaitāmo izmaksu summu, ko attiecina uz katru ražošanas vienību, samazina, lai krājumu novērtējums nepārsniegtu izmaksas. Ražošanas mainīgās pieskaitāmās izmaksas attiecina uz katru ražošanas vienību, pamatojoties uz ražošanas iekārtu faktisko lietošanu.

14 Ražošanas procesa rezultātā vienlaicīgi var saražot vairāk nekā vienu produktu. Tas ir gadījumā, kad, piemēram, tiek ražoti salikti produkti vai pamatprodukts un blakusprodukts. Ja katra produkta pārveidošanas izmaksas nav atsevišķi identificējamas, tās racionāli un konsekventi sadala starp produktiem. Sadalījums var pamatoties, piemēram, uz katra produkta nosacīto pārdošanas vērtību ražošanas procesa posmā, kad produkti kļūst atsevišķi identificējami, vai ražošanas pabeigšanas posmā. Lielākā daļa blakusproduktu pēc sava rakstura ir nebūtiski. Tādos gadījumos tos bieži novērtē neto pārdošanas vērtībā un šo vērtību atskaita no pamatprodukta izmaksām. Tā rezultātā pamatprodukta uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no tā izmaksām.

Citas izmaksas

15 Citas izmaksas iekļauj krājumu izmaksās tikai tad, ja tās rodas, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī. Piemēram, var būt lietderīgi krājumu izmaksās iekļaut ar ražošanu nesaistītas pieskaitāmās izmaksas vai izmaksas, kas radušās, projektējot produktus konkrētiem klientiem.

16 Izmaksas, kuras neiekļauj krājumu izmaksās un atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas, ir, piemēram, šādas:

a) pārmērīgas iztērēto materiālu, darbaspēka vai citu ražošanas izmaksu summas;

b) uzglabāšanas izmaksas, ja vien šīs izmaksas nav vajadzīgas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma;

c) pieskaitāmās administratīvās izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī; un

d) pārdošanas izmaksas.

17 23. SGS Aizņēmumu izmaksas definē noteiktus apstākļus, kad aizņēmumu izmaksas ir iekļautas krājumu izmaksās.

18 Uzņēmums var pirkt krājumus saskaņā ar atliktas vienošanās noteikumiem. Kad vienošanās ietver spēkā esošu finansēšanas daļu, tad šī daļa, piemēram, starpība starp iepirkuma cenu saskaņā ar parastiem kredīta nosacījumiem un samaksāto daudzumu, tiek uztverta kā procentu izdevumi finanšu periodā.

Krājumu izmaksas pakalpojuma sniedzējam

19 Ja pakalpojumu sniedzējiem ir krājumi, viņi tos vērtē pēc to izmaksu vērtības. Galvenokārt šīs izmaksas veido darbs un citas personāla izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, ieskaitot vadītāju personālu, un attiecināmie pieskaitāmie izdevumi. Darbaspēka un citas izmaksas, kas saistītas ar pārdošanas un vispārējo administratīvo personālu, neiekļauj, bet atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas. Krājumu izmaksas pakalpojuma sniedzējam neietver peļņu vai neattiecināmus izdevumus, kas bieži tiek ieskaitīti pakalpojuma sniedzēju prasītajā cenā.

No bioloģiskajiem aktīviem ievāktu lauksaimniecības produktu izmaksas

▼M8

20 Saskaņā ar 41. SGS Lauksaimniecība, krājumus, kurus veido lauksaimniecības produkti, ko uzņēmums ievācis no bioloģiskajiem aktīviem, sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē to patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas ražas novākšanas brīdī. Tās ir krājumu izmaksas šā standarta piemērošanas datumā.

▼B

Izmaksu novērtēšanas metodes

21 Krājumu izmaksu novērtēšanas metodes, piemēram, standarta izmaksu metodi vai mazumtirdzniecības metodi, var lietot ērtības labad, ja rezultāti aptuveni atbilst izmaksām. Standarta izmaksas pamatojas uz materiālu un izejvielu, darbaspēka, efektivitātes un jaudas izmantošanas normālu līmeni. Tās regulāri pārskata un nepieciešamības gadījumā maina, ņemot vērā pašreizējos apstākļus.

22 Mazumtirdzniecības metodi bieži lieto mazumtirdzniecības nozarē, lai novērtētu krājumus, kurus veido liels skaits strauji mainīgu posteņu, kuriem ir līdzīga peļņa, un attiecībā uz kuriem nevar lietot citas izmaksu noteikšanas metodes. Krājumu izmaksas nosaka, samazinot krājumu pārdošanas vērtību par attiecīgu bruto peļņas procentu. Nosakot šo procentu, ņem vērā krājumus, kuru cena ir noteikta zemāka par to sākotnējo pārdošanas cenu. Bieži katrai mazumtirdzniecības nodaļai lieto vidējo procentu.

Izmaksu formulas

23 Izmaksas tādām krājumu vienībām, kuras parasti nevar savstarpēji aizstāt, kā arī precēm vai pakalpojumiem, kurus saražo un novirza konkrētiem projektiem, jānosaka, konkrēti identificējot to atsevišķās izmaksas.

24 Izmaksu konkrēta identifikācija nozīmē, ka konkrētas izmaksas attiecina uz noteiktām krājumu vienībām. Šī metode ir lietderīga vienībām, kuras novirza konkrētam projektam, neatkarīgi no tā, vai tās ir nopirktas vai saražotas. Tomēr izmaksu konkrēta identifikācija nav lietderīga, ja ir daudz tādu krājumu vienību, kuras parasti var savstarpēji aizstāt. Tādos gadījumos varētu lietot metodi, kas paredz to vienību atlasi, kuras saglabāsies krājumos pārskata perioda beigās, un tādējādi aplēstu krājumu izmaksu ietekmi uz pārskata perioda peļņu vai zaudējumiem.

25 Krājumu izmaksas, izņemot 23. punktā minētos krājumus, tiks uzskaitītas, lietojot “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) vai vidējo svērto izmaksu formulu. Uzņēmumam jālieto viena un tā pati izmaksu formula visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem uzņēmumā. Cita veida krājumiem vai krājumiem, kas izmantojami citādi, var būt nepieciešamas citas izmaksu formulas.

26 Piemēram, krājumus, kurus izmanto vienā uzņēmējdarbības segmentā, uzņēmumam var būt nepieciešams izmantot atšķirīgi no ierastā krājumu veida, kurus izmanto citā uzņēmējdarbības segmentā. Tomēr krājumu (vai attiecīgo nodokļa noteikumu) ģeogrāfiskās atrašanās vietas atšķirība pati par sevi nav pietiekama, lai attaisnotu dažādu izmaksu formulu lietošanu.

27  FIFO formula pamatojas uz pieņēmumu, ka tās krājumu vienības, kuras iepirktas vai saražotas pirmās, pārdod pirmās, un rezultātā vienības, kas paliek krājumos perioda beigās, ir tās, kuras iepirktas vai saražotas visvēlāk. Saskaņā ar vidējo svērto izmaksu formulu katras vienības izmaksas nosaka, pamatojoties uz līdzīgu vienību vidējām svērtajām izmaksām perioda sākumā un perioda laikā iepirktu vai saražotu līdzīgu vienību izmaksām. Vidējo lielumu var aprēķināt pa periodiem vai, saņemot katru papildu kravu, atkarībā no apstākļiem attiecīgajā uzņēmumā.

Neto pārdošanas vērtība

28 Krājumu izmaksas var būt neatgūstamas, ja šie krājumi ir bojāti, ja tie ir pilnīgi vai daļēji novecojuši vai ja to pārdošanas cenas ir samazinājušās. Krājumu izmaksas var būt neatgūstamas arī tad, ja ir palielinājušās aplēstās pabeigšanas izmaksas vai aplēstās pārdošanas izmaksas. Prakse, kad daļēji noraksta krājumu vērtību zemāk par to izmaksām līdz neto pārdošanas vērtībai, atbilst uzskatam, ka aktīvi nav jāuzskaita summās, kas pārsniedz gaidāmās summas, kas tiktu saņemtas, tos pārdodot vai lietojot.

▼M52

29 Krājumu vērtību parasti noraksta līdz neto pārdošanas vērtībai vienību pa vienībai. Tomēr dažos gadījumos var būt lietderīgi sagrupēt līdzīgus vai saistītus posteņus. Šāds gadījums var būt krājumu vienības, kas pieder pie tā paša produkcijas veida, kuru mērķis vai lietošana ir līdzīga, kuras ražo un tirgo tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā un kuras praktiski nevar novērtēt atsevišķi no citām šā produkcijas veida vienībām. Nav lietderīgi norakstīt krājumu vērtību, pamatojoties uz krājumu klasifikāciju, piemēram, gatavie ražojumi vai visi krājumi konkrētā uzņēmējdarbības segmentā.

▼B

30 Neto pārdošanas vērtības aplēses pamatojas uz visticamākajiem pierādījumiem, kas pieejami, veicot aplēses par paredzēto krājumu pārdošanas apjomu. Šajās aplēsēs ņem vērā cenas vai izmaksu svārstības, kas ir tieši saistītas ar notikumiem pēc perioda beigām, ja šie notikumi apstiprina apstākļus perioda beigās.

31 Neto pārdošanas vērtības aplēsēs ņem vērā arī nolūku, kādam krājumi tiek turēti. Piemēram, tam krājumu daudzumam, kuru tur, lai pildītu noteiktus pārdošanas vai pakalpojumu līgumus, neto pārdošanas vērtība pamatojas uz līgumcenu. Ja pārdošanas līgumi ir noslēgti par daudzumu, kas ir mazāks nekā turētie krājumi, pārsnieguma neto pārdošanas vērtība pamatojas uz vispārējām pārdošanas cenām. No noteiktiem pārdošanas līgumiem, kas pārsniedz turētos krājumu daudzumus, var rasties uzkrājumi vai iespējamās saistības. Šie uzkrājumi tiek aplūkoti 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.

32 Materiālu un citu izejvielu vērtību, kuras tur izlietošanai krājumu ražošanā, nenoraksta zemāk par izmaksām, ja gatavos ražojumus, kuros tās tiks iestrādātas, paredzēts pārdot par izmaksām vai virs tām. Tomēr, ja materiālu cenas samazināšanās norāda, ka gatavo ražojumu izmaksas pārsniegs neto pārdošanas vērtību, materiālu vērtību noraksta līdz neto pārdošanas vērtībai. Tādos gadījumos materiālu aizstāšanas izmaksas var būt precīzākais pieejamais to neto pārdošanas vērtības mērs.

33 Katrā nākamajā periodā neto pārdošanas vērtību nosaka vēlreiz. Kad vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ iepriekš krājumu vērtība norakstīta zemāk par izmaksām, vai ir skaidri pierādījumi, ka ekonomisko apstākļu maiņas rezultātā ir palielinājusies neto pārdošanas vērtība, krājumu vērtības norakstījuma summu apvērš (t. i., apvērstā summa nevar būt mazāka kā sākotnējā norakstījuma summa) tā, lai jaunā uzskaites vērtība būtu vienāda ar izmaksām vai mainīto neto pārdošanas vērtību atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Tas notiek, piemēram, kad krājumu vienība, kuru uzskaita neto pārdošanas vērtībā, jo tās pārdošanas cena ir samazinājusies, nākamajā periodā joprojām ir krājumos un tās pārdošanas cena ir palielinājusies.

IZDEVUMU ATZĪŠANA

34 Pārdodot krājumus, šo krājumu uzskaites vērtība jāatzīst par izdevumiem periodā, kurā tiek atzīti attiecīgie ieņēmumi. Summa, par kādu tiek veikta krājumu vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai, un visi krājumu zudumi atzīstami par izdevumiem periodā, kurā veikta vērtības norakstīšana vai radušies zudumi. Krājumu vērtības norakstījuma apvērses summa, kas rodas no neto pārdošanas vērtības palielināšanās, atzīstama kā krājumu izdevumu samazinājums periodā, kad tiek veikta apvērse.

35 Dažus krājumus var attiecināt uz citiem aktīvu kontiem, piemēram, krājumus, kurus lieto kā pašradītu pamatlīdzekļu sastāvdaļu. Krājumi, kurus šādi attiecina uz citu aktīvu, atzīst par izdevumiem šā aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

36 Finanšu pārskatos jāatklāj šāda informācija:

a) grāmatvedības politikas, kuras pieņemtas krājumu novērtēšanai, tostarp pielietotā izmaksu formula;

b) krājumu kopējā uzskaites vērtība un krājumu uzskaites vērtība, pamatojoties uz uzņēmumam atbilstošu krājumu klasifikāciju;

c) patiesajā vērtībā uzskaitīto krājumu uzskaites summa, atņemot pārdošanas izmaksas;

d) krājumu summa, kas atzīta par izdevumiem attiecīgajā periodā;

e) jebkura krājumu summu norakstīšana, kas atzīta par izdevumiem noteiktā periodā saskaņā ar 34. punktu;

f) jebkura norakstīto krājumu apvērstā summa, kas tiek atzīta kā krājumu samazinājums, tiek uzskatīta par noteiktā perioda izdevumu saskaņā ar 34. punktu;

g) apstākļi vai notikumi, kas noveduši pie krājumu vērtības norakstījuma apvērses saskaņā ar 34. punktu; un

h) saistību nodrošinājumam ieķīlāto krājumu uzskaites vērtība.

▼M52

37 Finanšu pārskatu lietotājiem ir noderīga informācija par uzskaites vērtībām dažādās krājumu klasifikācijās un aktīvu izmaiņu apjomu. Izplatītas krājumu klasifikācijas ir preces pārdošanai, ražošanas izejvielas, materiāli, nepabeigtie pasūtījumi un gatavie ražojumi.

▼B

38 Krājumu summa, kas atzīta par izdevumiem attiecīgajā periodā, bieži tiek saukta par ražošanas izmaksām, un iepriekš tiek iekļauta pārdoto krājumu novērtējumā. Šī summa ietver arī nesadalītas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kā arī pārmērīgas krājumu ražošanas izmaksu summas. Uzņēmumā var pastāvēt apstākļi, kuru dēļ krājumu izmaksās nākas iekļaut citas izmaksas, piemēram, izplatīšanas izmaksas.

39 Daži uzņēmumi pieņem tādu ►M5  apvienotā ienākumu pārskata ◄ formātu, kura rezultātā tiek atklātas citas izmaksas, nevis krājumu izmaksas, kuras atzītas par izdevumiem attiecīgajā periodā. Saskaņā ar šo veidu uzņēmums sniedz izdevumu analīzi, izmantojot uz izdevumu veidu balstītu klasifikāciju. Tādā gadījumā uzņēmums atklāj izmaksas, kuras atzītas par izdevumiem par izejvielām un materiāliem, darbaspēka izmaksām un citām izmaksām kopā ar perioda krājumu izmaiņu neto summu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

40 Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka standarta piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

▼M33

40C Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 6. punktā un 7. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

▼M52

40E Ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 2., 8., 29. un 37. punkts un svītrots 19. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

▼M53

40F Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 2. punkts un svītrots 40.A, 40.B un 40.D punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

▼M54

40G Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 12. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

▼B

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

41 Šis standarts aizstāj 2. SGS Krājumi (pārskatīts 1993. gadā).

42 Šis standarts aizstāj 1. PIK Konsekvence – dažādas izmaksu formulas krājumiem.




7. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

▼M5

Naudas plūsmu pārskats ( 1 )

▼B

MĒRĶIS

Informācija par uzņēmuma naudas plūsmām ir noderīga finanšu pārskatu lietotājiem, lai novērtētu uzņēmuma spēju radīt naudu un naudas ekvivalentus, kā arī uzņēmuma vajadzības šo naudas plūsmu izlietošanai. Lai pieņemtu saimnieciskus lēmumus, lietotājiem jānovērtē uzņēmuma spēja radīt naudu un naudas ekvivalentus, kā arī naudas radīšanas laiku un noteiktību.

Šā standarta mērķis ir pieprasīt informācijas sniegšanu par uzņēmuma naudas un naudas ekvivalentu vēsturiskajām izmaiņām ar naudas plūsmas pārskata palīdzību, kurā klasificētas perioda naudas plūsmas no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības.

DARBĪBAS JOMA

1 Uzņēmumam jāsagatavo naudas plūsmas pārskats saskaņā ar šā standarta prasībām un jāsniedz tas kā katra tā perioda finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa, par kuru sniedz finanšu pārskatus.

2 Šis standarts aizstāj 7. SGS Finansiālā stāvokļa izmaiņu pārskats, kas apstiprināts 1977. gada jūlijā.

3 Uzņēmuma finanšu pārskatu lietotājus interesē tas, kā uzņēmums rada un izlieto naudu un naudas ekvivalentus. Tas tā ir neatkarīgi no uzņēmuma darbības veida un tā, vai naudu var uzskatīt par uzņēmuma produktu, kā tas var būt finanšu iestādes gadījumā. Iemesli, kādēļ uzņēmumiem ir vajadzīga nauda, būtībā ir vienādi, lai arī cik atšķirīga būtu to galvenā darbība, kas rada ieņēmumus. Tiem ir vajadzīga nauda, lai veiktu darbību, norēķinātos par pienākumiem un nodrošinātu atdevi ieguldītājiem. Tādēļ šis standarts pieprasa, lai visi uzņēmumi sniegtu naudas plūsmas pārskatu.

NAUDAS PLŪSMAS INFORMĀCIJAS PRIEKŠROCĪBAS

4 Naudas plūsmas pārskats, ja to lieto kopā ar citām finanšu pārskatu sastāvdaļām, sniedz informāciju, kas ļauj lietotājiem novērtēt uzņēmuma neto aktīvu izmaiņas, tā finanšu struktūru (tostarp tā likviditāti un maksātspēju) un tā spēju ietekmēt naudas plūsmu summas un laiku, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem un iespējām. Naudas plūsmas informācija ir noderīga, lai novērtētu uzņēmuma spēju radīt naudu un naudas ekvivalentus, un ļauj lietotājiem izveidot modeļus, lai novērtētu un salīdzinātu dažādu uzņēmumu nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Tā veicina arī dažādu uzņēmumu pamatdarbības rezultātu pārskatu salīdzināmību, jo tā novērš dažādu grāmatvedības metožu lietošanu vienādiem darījumiem un notikumiem.

5 Pagātnes naudas plūsmas informāciju bieži lieto kā norādi par nākotnes naudas plūsmu summu, laiku un noteiktību. Tā ir arī noderīga, lai pārbaudītu iepriekšējo novērtējumu precizitāti par nākotnes naudas plūsmām un sakarību starp rentabilitāti un neto naudas plūsmu, un cenu izmaiņu ietekmi.

DEFINĪCIJAS

6 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Nauda ir nauda kasē un pieprasījuma noguldījumi.

Naudas ekvivalenti ir īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuri ir viegli pārvēršami noteiktās naudas summās un kuru vērtības izmaiņu risks ir neliels.

Naudas plūsmas ir naudas un naudas ekvivalentu ieplūde un aizplūde.

Pamatdarbība ir uzņēmuma galvenās darbības, kas rada ieņēmumus, un citas darbības, kas nav ieguldījumu vai finansēšanas darbības.

Ieguldījumu darbība ir ilgtermiņa aktīvu un citu ieguldījumu, kuri nav naudas ekvivalenti, iegāde un atsavināšana.

Finansēšanas darbība ir darbība, kas rada uzņēmuma pašu kapitāla un aizņēmumu apjoma un sastāva izmaiņas.

Nauda un naudas ekvivalenti

7 Naudas ekvivalentus tur naudas īstermiņa apņemšanos pildīšanai, nevis ieguldīšanai vai citiem mērķiem. Lai ieguldījumu uzskatītu par naudas ekvivalentu, tam jābūt viegli pārvēršamam noteiktā naudas summā un tā vērtības izmaiņu riskam jābūt nelielam. Tādēļ ieguldījumu parasti uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja tam ir īss termiņš, piemēram, trīs mēneši vai mazāk no iegādes datuma. Kapitāla ieguldījumi neietilpst naudas ekvivalentos, ja vien tie pēc būtības nav naudas ekvivalenti, piemēram, iegādātas priekšrocību akcijas ar īsu termiņu un noteiktu izpirkšanas datumu.

8 Aizņēmumus no bankām parasti uzskata par finansēšanas darbību. Tomēr dažās valstīs bankas kredītu pārtēriņi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, ir uzņēmuma naudas pārvaldīšanas neatņemama sastāvdaļa. Tādos gadījumos bankas kredītu pārtēriņi ir naudas un naudas ekvivalentu sastāvdaļa. Šo bankas vienošanos iezīme ir tā, ka konta atlikums bieži svārstās no neiztērēta līdz pārtērētam.

9 Naudas plūsmās neietilpst posteņu izmaiņas, kuri veido naudu un naudas ekvivalentus, jo šīs sastāvdaļas attiecas uz uzņēmuma naudas pārvaldīšanu, nevis pamatdarbību, ieguldījumu un finansēšanas darbību. Naudas pārvaldīšana ietver brīvo naudas līdzekļu ieguldīšanu naudas ekvivalentos.

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA SNIEGŠANA

10 Naudas plūsmas pārskatam jāparāda attiecīgā perioda naudas plūsmas, kuras klasificētas pēc pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības.

11 Uzņēmums uzrāda naudas plūsmas no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības tādā veidā, kas ir vispiemērotākais tā uzņēmējdarbībai. Klasifikācija pēc darbības veida sniedz informāciju, kas ļauj lietotājiem novērtēt šo darbību ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un naudas un naudas ekvivalentu summu. Šo informāciju var lietot arī, lai novērtētu sakarību starp šīm darbībām.

12 Viens darījums var ietvert naudas plūsmas, kuras klasificē dažādi. Piemēram, ja naudas atmaksāšana par aizdevumu ietver gan procentus, gan pamatsummu, procentu elementu var klasificēt kā pamatdarbību, bet pamatsummas elementu – kā finansēšanas darbību.

Pamatdarbība

13 Naudas plūsmu summa no pamatdarbības ir galvenais rādītājs par to, kādā apmērā uzņēmuma darbība ir radījusi pietiekamas naudas plūsmas, lai atmaksātu aizdevumus, uzturētu uzņēmuma darbības spēju, izmaksātu dividendes un veiktu jaunus ieguldījumus, neizmantojot ārējus finansējuma avotus. Informācija par pagātnes pamatdarbības naudas plūsmas noteiktām sastāvdaļām kopā ar citu informāciju ir noderīga, lai prognozētu nākotnes pamatdarbības naudas plūsmas.

14 Naudas plūsmas no pamatdarbības galvenokārt rodas no uzņēmuma galvenās darbības, kas rada ieņēmumus. Tādēļ tās parasti rodas no darījumiem vai citiem notikumiem, kurus ņem vērā, nosakot peļņu vai zaudējumus. Naudas plūsmas no pamatdarbības, ir, piemēram, šādas:

a) naudas ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas;

b) naudas ieņēmumi no autoratlīdzībām, maksām, komisijas maksām un citiem ieņēmumiem;

c) naudas maksājumi preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem;

d) naudas maksājumi darbiniekiem un viņu vārdā;

e) apdrošināšanas sabiedrības naudas ieņēmumi un maksājumi par prēmijām un prasījumiem, mūža rentēm un citiem polišu labumiem;

f) naudas maksājumi vai atmaksājumi par ienākuma nodokļiem, ja vien tos nevar konkrēti saistīt ar finanšu un ieguldījumu darbību, un

g) naudas ieņēmumi un maksājumi no līgumiem, kurus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā.

▼M8

Daži darījumi, piemēram, iekārtas pārdošana, var radīt guvumus vai zaudējumus, kas tiek ietverti atzītajā peļņā vai zaudējumos. Naudas plūsmas saistībā ar šiem darījumiem ir naudas plūsmas no ieguldījumu darbības. Tomēr naudas maksājumi, lai ražotu vai iegādātos aktīvus, kas tiek turēti iznomāšanai citiem un pēc tam tiek turēti pārdošanai, kā aprakstīts 16. SGS Pamatlīdzekļi 68.A punktā, ir naudas plūsmas no pamatdarbībām. Naudas ieņēmumi no šādu aktīvu iznomāšanas un tai sekojošas pārdošanas arī ir naudas plūsmas no pamatdarbībām.

▼B

15 Uzņēmums var turēt vērtspapīrus un aizdevumus darījumu vai tirdzniecības nolūkā, kā rezultātā tie ir līdzīgi krājumiem, kuri īpaši iegādāti tālākpārdošanai. Tādēļ naudas plūsmas, kas rodas no darījumu vai tirgojamo vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas, klasificē par pamatdarbību. Tāpat finanšu iestāžu izsniegtos naudas avansus un aizdevumus parasti klasificē par pamatdarbību, jo tie attiecas uz šā uzņēmuma galveno darbību, kas rada ieņēmumus.

Ieguldījumu darbība

16 Ir svarīgi atsevišķi atklāt naudas plūsmu no ieguldījumu darbības, jo šīs naudas plūsmas parāda, cik lieli izdevumi radušies, lai iegūtu resursus, kuri paredzēti nākotnes ienākumu un naudas plūsmas radīšanai. Par ieguldījumu darbību var tikt kvalificēti tikai tādi izdevumi, kuru rezultātā finanšu stāvokļa pārskatā rodas atzīti aktīvi. Naudas plūsmas no ieguldījumu darbības ir, piemēram, šādas:

▼M22

▼B

a) naudas maksājumi, lai iegādātos pamatlīdzekļus, nemateriālos aktīvus un citus ilgtermiņa aktīvus. Šie maksājumi ietver maksājumus, kas attiecas uz kapitalizētām attīstības izmaksām un pašradītiem pamatlīdzekļiem;

b) naudas ieņēmumi no pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un citu ilgtermiņa aktīvu pārdošanas;

c) naudas maksājumi, lai iegādātos citu uzņēmumu pašu kapitāla vai parāda instrumentus un līdzdalību kopuzņēmumos (kas nav maksājumi par instrumentiem, kurus uzskata par naudas ekvivalentiem vai tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā);

d) naudas ieņēmumi no citu uzņēmumu pašu kapitāla vai parāda instrumentu un līdzdalības kopuzņēmumos pārdošanas (kas nav nauda, kas saņemta par instrumentiem, kurus uzskata par naudas ekvivalentiem un kurus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā);

e) naudas avansi un aizdevumi, kas izsniegti citām personām (kas nav finanšu iestādes izsniegti avansi un aizdevumi);

f) naudas ieņēmumi no atmaksātiem avansiem un aizdevumiem, kas izsniegti citām personām (kas nav finanšu iestādes izsniegti avansi un aizdevumi);

g) naudas maksājumi par standartizētiem nākotnes līgumiem, nestandartizētiem nākotnes līgumiem, iespēju līgumiem un mijmaiņas līgumiem, izņemot gadījumus, kad līgumus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā vai samaksāto naudu klasificē par finansēšanas darbību; un

h) naudas ieņēmumi no standartizētiem nākotnes līgumiem, nestandartizētiem nākotnes līgumiem, iespēju līgumiem un mijmaiņas līgumiem, izņemot gadījumus, kad līgumus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā vai saņemto naudu klasificē par finansēšanas darbību.

Ja līgumu uzskaita kā tādu, kas ierobežo identificējamas pozīcijas risku, naudas plūsmas no līguma klasificē tādā pašā veidā kā naudas plūsmas pozīcijai, kurai ierobežo risku.

Finansēšanas darbība

17 Ir svarīgi atsevišķi atklāt naudas plūsmas no finansēšanas darbības, jo tas ir noderīgi, lai prognozētu uzņēmuma kapitāla nodrošinātāju prasījumus nākotnes naudas plūsmām. Naudas plūsmas no finansēšanas darbības ir, piemēram, šādas:

▼M54

▼B

a) naudas ieņēmumi no akciju vai citu pašu kapitāla instrumentu emisijas;

b) naudas maksājumi īpašniekiem, lai iegādātos vai izpirktu uzņēmuma akcijas;

c) naudas ieņēmumi no obligāciju, aizdevumu, parādzīmju, obligāciju, hipotēku un citu īstermiņa vai ilgtermiņa aizņēmumu emisijas;

d) naudas atmaksājumi par aizņēmumiem; un

▼M54

e) nomnieka naudas maksājumi, lai samazinātu neizpildītās saistības par nomu.

▼B

NAUDAS PLŪSMAS NO PAMATDARBĪBAS PĀRSKATI

18 Uzņēmumam ir jāatklāj naudas plūsmas no pamatdarbības, izmantojot:

a) tiešās metodes, atklājot galvenās bruto naudas ieņēmumu un bruto naudas maksājumu grupas; vai

b) netiešās metodes, koriģējot peļņu vai zaudējumus ar nenaudas darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai maksājumiem un ienākumu vai izdevumu posteņiem saistībā ar naudas plūsmām no ieguldījumu vai finansēšanas darbības.

19 Uzņēmumiem ieteicams atklāt naudas plūsmas no pamatdarbības pēc tiešās metodes. Tiešā metode sniedz informāciju, kas var būt noderīga, lai aplēstu nākotnes naudas plūsmas, un kas nav pieejama, lietojot netiešo metodi. Lietojot tiešo metodi, informāciju par galvenajām bruto naudas ieņēmumu un bruto naudas maksājumu grupām var iegūt:

a) no uzņēmuma grāmatvedības reģistriem; vai

b) koriģējot pārdošanu, pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas (procentu un tamlīdzīgi ienākumi, kā arī procentu izdevumi un tamlīdzīgi izdevumi finanšu iestādei) un citus ►M5  apvienotā ienākumu pārskata ◄ posteņus ar:

i) krājumu un pamatdarbības debitoru parādu un parādu kreditoriem izmaiņām attiecīgajā periodā;

ii) citiem nenaudas posteņiem; un

iii) citiem posteņiem, kuru naudas rezultāti ir naudas plūsmas no ieguldījumu vai finansēšanas darbības.

20 Saskaņā ar netiešo metodi neto naudas plūsmu no pamatdarbības nosaka, koriģējot neto peļņu vai zaudējumus ar:

a) krājumu un pamatdarbības debitoru parādu un parādu kreditoriem izmaiņām attiecīgajā periodā;

b) nenaudas posteņiem, piemēram, nolietojums, uzkrājumi, atliktie nodokļi, nerealizētie guvumi un zaudējumi ārvalstu valūtā, asociēto uzņēmumu nesadalītā peļņa un ►M11  nekontrolējošā līdzdalība ◄ ; un

c) visiem citiem posteņiem, kuru naudas rezultāti ir naudas plūsmas no ieguldījumu vai finansēšanas darbības.

Neto naudas plūsmu no pamatdarbības var arī uzrādīt pēc netiešās metodes, norādot ieņēmumus un izdevumus, kas atklāti ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ , un krājumu un pamatdarbības debitoru parādu un parādu kreditoriem izmaiņas attiecīgajā periodā.

PĀRSKATA PAR NAUDAS PLŪSMU NO IEGULDĪJUMU VAI FINANSĒŠANAS DARBĪBAS SNIEGŠANA

21 Uzņēmumam jāatklāj atsevišķi galvenās bruto naudas ieņēmumu un bruto naudas maksājumu grupas no ieguldījumu un finansēšanas darbības, izņemot gadījumus, kad 22. un 24. punktā minētās naudas plūsmas uzrāda pēc neto principa.

NAUDAS PLŪSMU ATKLĀŠANA PĒC NETO PRINCIPA

22 Naudas plūsmas no šādas pamatdarbības, ieguldījumu vai finansēšanas darbības var uzrādīt pēc neto principa:

a) naudas ieņēmumi un maksājumi klientu vārdā, ja naudas plūsmas atspoguļo klienta, nevis uzņēmuma darbību; un

b) naudas ieņēmumi un maksājumi par posteņiem, kuru apgrozījums ir ātrs, summas ir lielas un termiņi ir īsi.

23 22. punkta a) apakšpunktā minētie naudas ieņēmumi un maksājumi ir, piemēram, šādi:

a) bankas pieprasījuma noguldījumu pieņemšana un atmaksāšana;

b) klientu līdzekļi, kurus tur ieguldījumu sabiedrība; un

c) īres maksas, kuras iekasē īpašnieku vārdā un kuras tie saņem.

22. punkta b) apakšpunktā minētie naudas ieņēmumi un maksājumi ir, piemēram, avansi un atmaksājums par:

a) pamatsummām, kas attiecas uz kredītkaršu lietotājiem;

b) ieguldījumu pirkšanu un pārdošanu; un

c) citiem īstermiņa aizņēmumiem, piemēram, tiem, kuru termiņš ir līdz trīs mēnešiem.

24 Naudas plūsmas no šādām finanšu iestādes darbībām var atklāt pēc neto principa:

a) naudas ieņēmumi un maksājumi par noguldījumu ar fiksētu atmaksas termiņu pieņemšanu un atmaksāšanu;

b) noguldījumu izvietošana citās finanšu iestādēs un izņemšana no tām; un

c) naudas avansi un aizdevumi klientiem un šo avansu un aizdevumu atmaksāšana.

ĀRVALSTU VALŪTAS NAUDAS PLŪSMAS

25 Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā jāgrāmato uzņēmuma funkcionālajā valūtā, summai ārvalstu valūtā piemērojot maiņas kursu starp funkcionālo valūtu un attiecīgo ārvalstu valūtu naudas plūsmas datumā.

26 Ārvalstu meitasuzņēmuma naudas plūsmas jāpārrēķina pēc valūtas maiņas kursa starp funkcionālo valūtu un attiecīgo ārvalstu valūtu naudas plūsmu datumā.

27 Naudas plūsmas ārvalstu valūtā uzrāda saskaņā ar 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme. Tas ļauj lietot valūtas maiņas kursu, kas ir aptuveni līdzīgs faktiskajam kursam. Piemēram, var lietot vidējo svērto valūtas maiņas kursu kādā periodā, lai iegrāmatotu darījumus ārvalstu valūtā vai pārrēķinātu ārvalstu meitasuzņēmuma naudas plūsmas. Tomēr 21. SGS neļauj lietot valūtas maiņas kursu ►M5  pārskata perioda beigās ◄ , pārrēķinot ārvalstu meitasuzņēmuma naudas plūsmas.

28 Nerealizētie guvumi un zaudējumi, kas rodas no ārvalstu valūtas maiņas kursu izmaiņām, nav naudas plūsmas. Tomēr valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekmi uz naudu un naudas ekvivalentiem, kurus tur vai kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā, uzrāda naudas plūsmas pārskatā, lai saskaņotu naudu un naudas ekvivalentus perioda sākumā un beigās. Šo summu uzrāda atsevišķi no naudas plūsmām no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības, un tajā iekļauj starpības, ja tādas pastāv, ja šīs naudas plūsmas būtu atklātas pēc valūtas maiņas kursa perioda beigās.

29 [Svītrots]

30 [Svītrots]

PROCENTI UN DIVIDENDES

31 Naudas plūsmas no saņemtajiem un izmaksātajiem procentiem un dividendēm jāatklāj katra atsevišķi. Katra no tām jāklasificē konsekventi periodu pēc perioda par pamatdarbību, ieguldījumu vai finansēšanas darbību.

▼M1

32 Attiecīgajā periodā izmaksāto procentu kopsummu norāda naudas plūsmas pārskatā neatkarīgi no tā, vai tā ir atzīta par izdevumiem ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ vai kapitalizēta saskaņā ar 23. SGS Aizņēmumu izmaksas.

▼B

33 Samaksātos procentus un saņemtos procentus un dividendes finanšu iestādes parasti klasificē par naudas plūsmām no pamatdarbības. Tomēr nav vienprātības par šo naudas plūsmu klasifikāciju citos uzņēmumos. Samaksātos procentus un saņemtos procentus un dividendes var klasificēt par naudas plūsmām no pamatdarbības, jo tās ņem vērā, nosakot peļņu vai zaudējumus. Samaksātos procentus un saņemtos procentus un dividendes var arī klasificēt attiecīgi par naudas plūsmām no finansēšanas darbības un naudas plūsmām no ieguldījumu darbības, jo tās ir finanšu resursu iegūšanas izmaksas vai atdeve no ieguldījumiem.

34 Izmaksātās dividendes var klasificēt par naudas plūsmu no finansēšanas darbības, jo tās ir finanšu resursu iegūšanas izmaksas. Izmaksātās dividendes var arī klasificēt par pamatdarbības naudas plūsmu sastāvdaļu, lai palīdzētu lietotājiem noteikt uzņēmuma spēju izmaksāt dividendes no pamatdarbības naudas plūsmām.

IENĀKUMA NODOKLIS

35 Naudas plūsmas no ienākuma nodokļiem jāatklāj atsevišķi un jāklasificē par naudas plūsmām no pamatdarbības, ja vien tās nevar konkrēti saistīt ar finansēšanas un ieguldījumu darbību.

36 Ienākuma nodokļi rodas no darījumiem, kas rada naudas plūsmas, kuras naudas plūsmas pārskatā klasificē par pamatdarbību, ieguldījumu vai finansēšanas darbību. Lai gan nodokļa izdevumus var viegli saistīt ar ieguldījumu vai finansēšanas darbību, ar nodokli saistītās naudas plūsmas bieži nav iespējams identificēt, un to rašanās periods var atšķirties no pamatā esošā darījuma naudas plūsmu rašanās perioda. Tādēļ samaksātos nodokļus paraksti klasificē par naudas plūsmām no pamatdarbības. Tomēr, ja nodokļa naudas plūsmu var saistīt ar atsevišķu darījumu, kas rada naudas plūsmas, kuras klasificē par ieguldījumu vai finansēšanas darbību, nodokļa naudas plūsmu klasificē attiecīgi par ieguldījumu vai finansēšanas darbību. Ja nodokļa naudas plūsmas attiecina uz vairāk nekā vienu darbības veidu, atklāj samaksāto nodokļu kopsummu.

IEGULDĪJUMI MEITASUZŅĒMUMOS, ASOCIĒTAJOS UN KOPUZŅĒMUMOS

▼M32

37 Grāmatojot ieguldījumu asociētajā uzņēmumā, kopuzņēmumā vai meitasuzņēmumā pēc pašu kapitāla vai izmaksu metodes, ieguldītājs ierobežo tā atklāšanu naudas plūsmas pārskatā līdz naudas plūsmām starp sevi un ieguldījumu saņēmēju, piemēram, līdz dividendēm un avansiem.

38 Uzņēmums, kurš atklāj savu līdzdalību asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, lietojot pašu kapitāla metodi, naudas plūsmas pārskatā iekļauj naudas plūsmas, kas attiecas uz ieguldījumiem asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, _ un peļņas sadales un citus maksājumus vai ieņēmumus starp sevi un asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu.

▼M11

IZMAIŅAS LĪDZDALĪBAS DAĻĀ MEITASUZŅĒMUMOS UN CITOS UZŅĒMUMOS

39 Naudas plūsmu kopumu, kas rodas, iegūstot vai zaudējot kontroli meitasuzņēmumos vai citos uzņēmējdarbības veidos, uzrāda atsevišķi un klasificē kā ieguldījumu darbību.

40 Uzņēmums atklāj šādas kopējās summas attiecībā uz kontroles iegūšanu vai zaudēšanu meitasuzņēmumos vai citos uzņēmumos pārskata periodā:

a) kopējo samaksāto vai saņemto atlīdzību;

b) to atlīdzības daļu, ko sastāda nauda un naudas ekvivalenti;

c) to naudas un naudas ekvivalentu summu meitasuzņēmumos vai citos uzņēmumos, pār kuriem iegūta vai zaudēta kontrole; un

d) tādu aktīvu un saistību summas, kas nav nauda vai naudas ekvivalenti, meitasuzņēmumos vai citos uzņēmumos, pār kuriem iegūta vai zaudēta kontrole, apkopojot tās pēc katras galvenās kategorijas.

▼M38

40A Ieguldījumu sabiedrībai, kā definēts 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, nav jāpiemēro 40. punkta c) vai d) apakšpunkts ieguldījumam meitasuzņēmumā, kas ir jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

▼M11

41 Atsevišķi uzrādot kontroles pār meitasuzņēmumiem un citiem uzņēmumiem iegūšanas vai zaudēšanas radītās naudas plūsmas kā vienotus posteņus, kā arī atsevišķi atklājot iegādāto vai atsavināto aktīvu un saistību summas, ir vieglāk nodalīt šīs naudas plūsmas no naudas plūsmām, kas rodas no citas pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības. Kontroles zaudēšanas ietekmi uz naudas plūsmu neatskaita no ietekmes, ko izraisa kontroles iegūšana.

42 Naudas kopsummu, kas samaksāta vai saņemta kā atlīdzība par kontroles iegūšanu vai zaudēšanu pār meitasuzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem, uzrāda naudas plūsmas pārskatā, no tās atskaitot naudas un naudas ekvivalentu summas, kas iegūtas vai atsavinātas šādu darījumu, notikumu vai apstākļu izmaiņu rezultātā.

▼M38

42A Naudas plūsmas, kas rodas no līdzdalības daļas izmaiņām meitasuzņēmumā, kuras neizraisa kontroles zaudēšanu, klasificē kā naudas plūsmas no finansēšanas darbības, ja vien meitasuzņēmums nepieder ieguldījumu sabiedrībai, kā definēts 10. SFPS, un nav jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

42B Izmaiņas līdzdalības daļā meitasuzņēmumā, kuras neizraisa kontroles zaudēšanu, piemēram, meitasuzņēmuma pašu kapitāla instrumentu turpmāku iegādi vai pārdošanu, uzskaita kā darījumus ar pašu kapitālu (skatiet 10. SFPS), ja vien meitasuzņēmums nepieder ieguldījumu sabiedrībai un nav jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus. Līdz ar to atbilstošās naudas plūsmas klasificē tāpat kā citus darījumus ar īpašniekiem, kas aprakstīti 17. punktā.

▼B

NENAUDAS DARĪJUMI

43 Ieguldījumu un finansēšanas darījumi, kuru veikšanai nav vajadzīga nauda vai naudas ekvivalenti, nav jāiekļauj naudas plūsmas pārskatā. Šie darījumi jāatklāj citur finanšu pārskatos tā, lai sniegtu visu nozīmīgo informāciju par šo ieguldījumu un finansēšanas darbību.

44 Daudzas ieguldījumu un finansēšanas darbības tieši neietekmē pārskata perioda naudas plūsmas, lai gan tās ietekmē uzņēmuma kapitāla un aktīvu struktūru. Nenaudas darījumu neiekļaušana naudas plūsmas pārskatā atbilst naudas plūsmu pārskata mērķim, jo šie posteņi neattiecas uz pārskata perioda naudas plūsmām. Nenaudas darījumi ir, piemēram, šādi:

▼M54

a) aktīvu iegāde, uzņemoties attiecīgās saistības tieši vai ar nomu;

▼B

b) uzņēmuma iegāde ar pašu kapitāla emisiju; un

c) parāda pārvēršana pašu kapitālā.

▼M58

IZMAIŅAS SAISTĪBĀS, KAS IZRIET NO FINANSĒŠANAS DARBĪBĀM

44.A   Uzņēmums atklāj informāciju, kas ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt saistību izmaiņas, kas izriet no finansēšanas darbībām, tostarp gan izmaiņas, kas izriet no naudas plūsmām, gan no bezskaidras naudas līdzekļiem izrietošas izmaiņas.

44.B Cik tas nepieciešams, lai ievērotu 44.A punkta prasības, uzņēmums atklāj informāciju par šādām saistību izmaiņām, kas izriet no finansēšanas darbībām:

a) izmaiņas, kas izriet no naudas plūsmu finansēšanas;

b) izmaiņas, kas izriet no kontroles pār meitasuzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem iegūšanas vai zaudēšanas;

c) ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme;

d) patiesās vērtības izmaiņas; un

e) citas izmaiņas.

44.C Saistības, kas rodas no finansēšanas darbībām, ir saistības, kuru naudas plūsmas tikušas vai kuru nākotnes naudas plūsmas tiks klasificētas naudas plūsmu pārskatā kā naudas plūsmas no finansēšanas darbībām. Turklāt 44.A punktā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemēro arī izmaiņām finanšu aktīvos (piemēram, aktīvi, kas ierobežo tādu saistību risku, kas izriet no finansēšanas darbībām), ja naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem tikušas vai nākotnes naudas plūsmas tiks iekļautas naudas plūsmās no finansēšanas darbībām.

44.D Viens veids, kā izpildīt 44.A punktā noteikto informācijas atklāšanas prasību, ir nodrošināt saskaņošanu starp sākuma un beigu bilancēm finanšu stāvokļa pārskatā par saistībām, kas rodas no finansēšanas darbībām, tostarp 44.B punktā norādītajām izmaiņām. Ja uzņēmums atklāj informāciju par šādu saskaņošanu, tas sniedz pietiekamu informāciju, lai ļautu finanšu pārskatu lietotājiem saistīt saskaņošanā ietvertos elementus ar finanšu stāvokļa pārskatu un naudas plūsmu pārskatu.

44.E Ja uzņēmums atklāj 44.A punktā prasīto informāciju kopā ar informāciju par citu aktīvu un saistību izmaiņām, tas atklāj informāciju par izmaiņām saistībās, kas izriet no finansēšanas darbībām, atsevišķi no izmaiņām šajos citos aktīvos un saistībās.

▼B

NAUDAS UN NAUDAS EKVIVALENTU SASTĀVDAĻAS

45 Uzņēmumam jāatklāj naudas un naudas ekvivalentu sastāvdaļas un jāuzrāda naudas plūsmas pārskata summu saskaņošana ar atbilstošajiem ►M5  finanšu stāvokļa pārskata ◄ posteņiem.

46 Ņemot vērā naudas pārvaldīšanas prakses un banku vienošanos daudzveidību pasaulē, un, lai pildītu 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana, uzņēmums atklāj politiku, kuru tas pieņem naudas un naudas ekvivalentu sastāva noteikšanai.

47 Naudas un naudas ekvivalentu sastāvdaļu noteikšanas politikas izmaiņas ietekmi, piemēram, finanšu instrumentu klasifikācijas izmaiņas, kuri iepriekš tika uzskatīti par uzņēmuma ieguldījumu portfeļa sastāvdaļu, atklāj saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas.

CITAS INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

48 Uzņēmumam kopā ar vadības komentāriem jāatklāj uzņēmuma turētās nozīmīgās naudas un naudas ekvivalentu atlikumu summas, kuras koncernam nav pieejamas lietošanai.

49 Ir dažādi gadījumi, kuros uzņēmuma naudas un naudas ekvivalentu atlikumi koncernam nav pieejami lietošanai. Piemēram, meitasuzņēmuma naudas un naudas ekvivalentu atlikumi, kurš darbojas valstī, kurā ir spēkā valūtas kontrole vai citi juridiski ierobežojumi, kuru dēļ atlikumi nav pieejami mātesuzņēmuma vai citu meitasuzņēmumu vispārējai lietošanai.

50 Lietotājiem var būt svarīga papildu informācija, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli un likviditāti. Ieteicama šīs informācijas atklāšana kopā ar vadības komentāru, un tā var būt:

a) neizmantotu aizņemšanās iespēju summa, kas var būt pieejamas pamatdarbības veikšanai nākotnē un kapitāla apņemšanos izpildei, norādot jebkurus šo iespēju izmantošanas ierobežojumus;

▼M32 —————

▼B

c) naudas plūsmu kopējā summa, kas atspoguļo pamatdarbības jaudas pieaugumu, atsevišķi no tām naudas plūsmām, kas vajadzīgas pamatdarbības jaudas uzturēšanai; un

d) naudas plūsmu summa no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības katrā segmentā (sk. 8. SFPS Darbības segmenti).

51 Atsevišķi jāatklāj naudas plūsmas, kas atspoguļo pamatdarbības jaudas pieaugumu, un naudas plūsmas, kas vajadzīgas pamatdarbības jaudas uzturēšanai, kā rezultātā lietotājs var noteikt, vai uzņēmuma ieguldījumi pamatdarbības jaudas uzturēšanai ir pietiekami. Uzņēmums, kura ieguldījumi pamatdarbības jaudas uzturēšanai nav pietiekami, iespējams, ziedo nākotnes rentabilitāti, lai uzturētu pašreizējo likviditāti un sadalītu peļņu īpašniekiem.

52 Segmentu naudas plūsmu atklāšana dod iespēju lietotājiem labāk izprast sakarību starp uzņēmējdarbības naudas plūsmām kopumā un to sastāvdaļu naudas plūsmām, kā arī segmentu naudas plūsmu pieejamību un dažādību.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

53 Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1994. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

▼M11

54 Ar 27. SGS (ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 39.–42. punkts un pievienots 42.A un 42.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam. Grozījumus piemēro retrospektīvi.

▼M8

55 Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 14. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro 16. SGS 68.A punkts.

▼M22

56 16. punkts tika grozīts ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼M32

57 Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS un 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 37., 38. un 42B punkts un svītrots 50. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

▼M38

58 Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 42.A un 42.B punkts un pievienots 40.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

▼M54

59 Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 17. un 44. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

▼M58

60 Ar Informācijas atklāšanas iniciatīvu (7. SGS grozījumi), ko izdeva 2016. gada janvārī, tika pievienots 44.A–44.E punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Kad uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus, nav nepieciešams sniegt salīdzinošu informāciju par iepriekšējiem periodiem.

▼B




8. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

MĒRĶIS

1 Šī standarta mērķis ir noteikt kritērijus grāmatvedības politikas izvēlei un maiņai, tai skaitā grāmatvedības metodēm un informācijas atklāšanai par izmaiņām grāmatvedības politikā, grāmatvedības aplēsēs un kļūdu labošanu. Šis standarts ir veidots, lai uzsvērtu uzņēmuma finanšu pārskatu nozīmību un ticamību, kā arī šo finanšu pārskatu salīdzināmību laika gaitā un ar citu uzņēmumu finanšu pārskatiem.

2 Prasības atklāt informāciju par grāmatvedības politiku, izņemot to, kas saistīta ar grāmatvedības politikas izmaiņām, ir noteikta 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.

DARBĪBAS JOMA

3 Šis standarts ir piemērojams, izvēloties un piemērojot grāmatvedības politiku, uzskaitot izmaiņas grāmatvedības politikā, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un iepriekšējo periodu kļūdu labojumus.

4 Iepriekšējo periodu kļūdu labošanas ietekme uz nodokļiem un retrospektīvo korekciju ietekme uz nodokļiem, kas veiktas, lai piemērotu izmaiņas grāmatvedības politikā, tiek uzskaitītas un atklātas saskaņā ar 12. SGS Ienākuma nodokļi.

DEFINĪCIJAS

5 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Grāmatvedības politikas ir konkrēti principi, pamati, pieņēmumi, noteikumi un prakses, kuras uzņēmums piemēro finanšu pārskatu sagatavošanai un sniegšanai.

Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs ir aktīvu vai saistību uzskaites vērtības korekcija vai periodiska aktīvu patēriņa summa, kas ►M5  izstrādāta ◄ pašreizējā statusa novērtējuma un ar aktīviem un saistībām saistīto gaidāmo nākotnes labumu un pienākumu rezultātā. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs rodas jaunas informācijas vai jaunu izmaiņu rezultātā un līdz ar to nav kļūdu korekcija.

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir standarti un interpretācijas, kuras pieņēmusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). Tie ietver:

a) Starptautiskos finanšu pārskatu standartus;

b) Starptautiskos grāmatvedības standartus; un

c) Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) vai bijušās Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) sniegtās interpretācijas.

Būtisks: Posteņu neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana ir būtiska, ja tā var individuāli vai kolektīvi ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, ►M5  ko pieņem lietotāji ◄ , pamatojoties uz finanšu pārskatiem. Būtiskums ir atkarīgs no neuzrādīšanas vai nepareizas uzrādīšanas apjoma un veida, ko novērtē saistītajos apstākļos. Noteicošais faktors varētu būt posteņa lielums, veids vai abu minēto faktoru kombinācija.

Iepriekšējo periodu kļūdas ir informācijas neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana uzņēmuma finanšu pārskatos vienā vai vairākos iepriekšējos periodos, kas rodas, neizmantojot vai nepareizi izmantojot ticamu informāciju, kas:

a) bija pieejama, kad šo periodu finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai; un

b) pamatoti tiek uzskatīta par pieejamu un vērā ņemamu, sagatavojot un uzrādot šos finanšu pārskatus.

Šādas kļūdas ietver matemātiskas kļūdas, kļūdas grāmatvedības politikas piemērošanā, pārskatīšanos vai faktu nepareizu interpretāciju un krāpšanos.

Retrospektīva piemērošana ir jaunas grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem tā, it kā šī politika vienmēr būtu tikusi piemērota.

Retrospektīva koriģēšana ir finanšu pārskatu elementu summu atzīšanas, novērtēšanas un atklāšanas labošana, it kā kļūda iepriekšējā periodā nekad nebūtu pieļauta.

Nepraktisks: Prasības piemērošana ir nepraktiska, ja uzņēmums ir darījis visu, lai šo prasību ievērotu un konstatējis, ka to piemērot nespēj. Noteiktam iepriekšējam periodam ir nepraktiski retrospektīvi piemērot izmaiņas grāmatvedības politikā vai veikt retrospektīvas korekcijas, lai labotu kļūdu, ja:

a) retrospektīvas piemērošanas vai retrospektīvas korekcijas ietekme nav nosakāma;

b) retrospektīvai piemērošanai vai retrospektīvai korekcijai ir nepieciešami pieņēmumi par to, kādi būtu vadības nodomi tajā periodā; vai

c) retrospektīvai piemērošanai vai retrospektīvai korekcijai ir nepieciešamas būtiskas summas aplēses, un ir neiespējami objektīvi nošķirt informāciju par tām aplēsēm, kas:

i) nodrošina pierādījumus par apstākļiem, kas eksistēja datumā(-os), kurā šīs summas tika atzītas, novērtētas vai atklātas; un

ii) būtu pieejamas brīdī, kad finanšu pārskati par to iepriekšējo periodu tika apstiprināti publiskošanai,

no citas informācijas.

Perspektīva piemērošana: Izmaiņu grāmatvedības politikā un izmaiņu ietekmes grāmatvedības aplēsē perspektīva piemērošana attiecīgi ir:

a) jaunas grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, kas notikuši pēc datuma, kurā politika ir mainīta; un

b) izmaiņas ietekmes grāmatvedības aplēsē atzīšana pašreizējā un nākotnes periodos, kurus ietekmē izmaiņas.

6 Lai novērtētu, vai neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana varētu ietekmēt lietotāju saimniecisko lēmumu pieņemšanu un līdz ar to būtu būtiska, jāņem vērā lietotāju vajadzības. Pamatnostādnes par finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu 25. punkts nosaka, ka “tiek pieņemts, ka lietotājiem ir pietiekama pieredze saimnieciskajā, uzņēmējdarbībā un grāmatvedībā, un vēlme apgūt informāciju ar pietiekamu centību”. Tādēļ, veicot novērtējumu, jāņem vērā, kā neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana visticamāk varētu ietekmēt šādu lietotāju pieņemtos saimnieciskos lēmumus.

GRĀMATVEDĪBAS POLITIKAS

Grāmatvedības politiku atlase un piemērošana

▼M8

7 Ja SFPS īpaši attiecas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, postenim piemērotā grāmatvedības politika vai politikas tiks noteiktas, piemērojot SFPS.

▼B

8 SFPS nosaka grāmatvedības politikas, kuras SGSP ir atzinusi par tādām, kuru piemērošanas rezultātā tiek sagatavoti finanšu pārskati, kas satur atbilstošu un ticamu informāciju par darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, uz kuriem tā attiecas. Šīs politikas nav jāpiemēro, ja to piemērošanas rezultāts nav būtisks. Tomēr ir nepareizi izveidot vai atstāt nelabotas nebūtiskas novirzes no SFPS, lai sasniegtu noteiktu uzņēmuma finansiālā stāvokļa, finansiālo rezultātu vai naudas plūsmu uzrādīšanu.

▼M8

9 IFRS ir pievienoti norādījumi, lai palīdzētu uzņēmumiem piemērot standartu prasības. Visiem norādījumiem ir atzīmēts, vai tie ir SFPS neatņemama sastāvdaļa. Norādījumi, kas ir neatņemama SFPS sastāvdaļa, ir jāievēro obligāti. Norādījumi, kas nav neatņemama SFPS sastāvdaļa, neietver prasības finanšu pārskatiem.

▼B

10 Ja nav ►M5  SFPS ◄ , kas īpaši attiecināma uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, vadībai jāizmanto tās vērtējums, izveidojot un piemērojot grāmatvedības politiku, kuras rezultātā rodas informācija, kas ir:

a) svarīga lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām; un

b) ticama, jo finanšu pārskati:

i) godprātīgi parāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālos rezultātus un naudas plūsmas;

ii) atspoguļo darījumu, citu notikumu un apstākļu saimniecisko būtību, ne tikai juridisko formu;

iii) ir neitrāli, t. i., objektīvi;

iv) ir piesardzīgi; un

v) ir pilnīgi visos būtiskajos aspektos.

▼M8

11 Veicot 10. punktā aprakstīto vērtējumu, vadībai jāizmanto atsauces un jāņem vērā sekojošu avotu piemērojamība lejupejošā kārtībā:

a) prasības SFPS, kuros rakstīts par līdzīgiem vai saistītiem jautājumiem;

b) definīcijas, atzīšanas kritēriji un novērtēšanas jēdzieni aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem Vadlīnijās.

▼B

12 Veicot 10. punktā aprakstīto vērtējumu, vadība var arī ņemt vērā nesenos citu standartu noteicējinstitūciju paziņojumus, kas izmanto līdzīgas konceptuālās vadlīnijas, lai izstrādātu grāmatvedības standartus, citu grāmatvedības literatūru un nozarē pieņemtu praksi, ja tas nav pretrunā ar 11. punktā minētajiem avotiem.

Grāmatvedības politiku konsekvence

13 Uzņēmumam jāizvēlas un konsekventi jāpiemēro grāmatvedības politika līdzīgiem darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, ja vien ►M5  SFPS ◄ nav īpaši noteikta vai atļauta posteņu klasifikācija, kuriem citas politikas varētu būt piemērotākas. Ja ►M5  SFPS ◄ noteikta vai atļauta šāda klasifikācija, ir jāizvēlas un konsekventi jāpiemēro atbilstīga grāmatvedības politika katrai kategorijai.

Izmaiņas grāmatvedības politikā

14 Uzņēmumam ir jāmaina grāmatvedības politika tikai tad, ja:

a) izmaiņas ir prasītas ►M5  SFPS ◄ ; vai

b) izmaiņu rezultātā finanšu pārskati nodrošina ticamu un svarīgāku informāciju par darījumu, citu notikumu vai apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem vai naudas plūsmām.

15 Finanšu pārskatu lietotājiem jādod iespēja salīdzināt uzņēmuma finanšu pārskatus laika gaitā, lai noteiktu finansiālā stāvokļa, finansiālo rezultātu un naudas plūsmu tendences. Tāpēc tādas pašas grāmatvedības politikas tiek piemērotas katrā periodā un no viena perioda uz nākamo, ja vien grāmatvedības politikas maiņa neatbilst vienam no 14. punkta kritērijiem.

16 Grāmatvedības politiku izmaiņas nav:

a) grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem, kas būtībā atšķiras no tiem, kas bijuši iepriekš; un

b) jaunas grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem, kas iepriekš nav notikuši vai kas bija nebūtiski.

17 Sākotnējā politikas piemērošana attiecībā uz aktīvu pārvērtēšanu saskaņā ar 16. SGS Pamatlīdzekļi vai 38. SGS Nemateriālie aktīvi ir grāmatvedības politikas maiņa, kura jāizskata kā pārvērtēšana saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS, nevis saskaņā ar šo standartu.

18 19.–31. punkts neattiecas uz grāmatvedības politikas maiņu, kas aprakstīta 17. punktā.

Grāmatvedības politikas izmaiņu piemērošana

19 Ņemot vērā 23. punktu:

a) uzņēmumam ir jāuzskaita izmaiņas grāmatvedības politikā, kas radušās sākotnējās ►M5  SFPS ◄ piemērošanas rezultātā saskaņā ar konkrētiem pārejas noteikumiem, ja tādi ir, konkrētajā ►M5  SFPS ◄ ; un

b) ja uzņēmums maina grāmatvedības politiku pēc ►M5  SFPS ◄ sākotnējās piemērošanas, kas neietver konkrētus pārejas noteikumus attiecībā uz šo grāmatvedības politikas maiņu, vai brīvprātīgi maina grāmatvedības politiku, tam izmaiņas jāpiemēro retrospektīvi.

20 Šā standarta izpratnē agrāka ►M5  SFPS ◄ piemērošana nav brīvprātīga grāmatvedības politikas maiņa.

21 Ja nav ►M5  SFPS ◄ , kas īpaši attiecas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, vadība var saskaņā ar 12. punktu piemērot grāmatvedības politiku, kas aprakstīta citu standartu noteicējinstitūciju, kas izmanto līdzīgas konceptuālās vadlīnijas grāmatvedības standartu izstrādāšanā, nesenajos paziņojumos. Ja pēc šāda paziņojuma grozījumiem uzņēmums izvēlas mainīt grāmatvedības politiku, tad šāda maiņa tiek uzskatīta un atklāta kā brīvprātīga grāmatvedības politikas maiņa.

Retrospektīva piemērošana

22 Ņemot vērā 23. punktu, ja grāmatvedības politikas maiņa ir piemērota retrospektīvi saskaņā ar 19. punkta a) vai b) apakšpunktu, uzņēmumam jākoriģē katras ietekmētās pašu kapitāla sastāvdaļas sākuma atlikums agrākajam iepriekšējam uzrādītajam periodam un citi salīdzinošie atklātie rādītāji katram iepriekšējam uzrādītajam periodam, it kā jaunā grāmatvedības politika vienmēr būtu tikusi izmantota.

Retrospektīvās piemērošanas ierobežojumi

23 Ja retrospektīva piemērošana ir noteikta 19. punkta a) vai b) apakšpunktā, grāmatvedības politikas maiņa ir jāpiemēro retrospektīvi, izņemot gadījumus, kad ir nepraktiski noteikt maiņas ietekmi uz specifisku periodu vai maiņas kumulatīvo ietekmi.

24 Ja ir nepraktiski konkrētam periodam noteikt grāmatvedības politikas izmaiņas ietekmi uz salīdzināmo informāciju vienā vai vairākos iepriekšējos uzrādītos periodos, uzņēmumam jāpiemēro jauna grāmatvedības politika aktīvu un saistību uzskaites vērtībām par agrāko periodu, kurā iespējama retrospektīva piemērošana – tas var būt pašreizējais periods –, kā arī attiecīgi jāveic labojums katras ietekmētās pašu kapitāla sastāvdaļas sākuma ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ šim periodam.

25 Ja pašreizējā perioda sākumā ir nepraktiski noteikt jaunas grāmatvedības politikas kumulatīvo ietekmi uz visiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmumam ir jākoriģē salīdzinošā informācija, lai piemērotu jauno grāmatvedības politiku perspektīvi, sākot ar agrāko iespējamo datumu.

26 Ja uzņēmums piemēro jauno grāmatvedības politiku retrospektīvi, tas piemēro jauno grāmatvedības politiku salīdzinošajai informācijai par iepriekšējiem periodiem, tik tālu atpakaļ, cik iespējams. Retrospektīva piemērošana iepriekšējam periodam ir nepraktiska, ja vien nav iespējams noteikt kumulatīvo ietekmi gan uz sākuma, gan beigu atlikumiem tā perioda ►M5  finanšu stāvokļa pārskatos ◄ . Rezultātā radusies korekcijas summa attiecībā uz periodiem, pirms finanšu pārskatā iekļautajiem periodiem, tiek attiecināta uz katras ietekmētās pašu kapitāla sastāvdaļas sākuma atlikumu agrākajā iepriekšējā uzrādītajā periodā. Parasti korekciju attiecina uz nesadalīto peļņu. Tomēr korekciju var attiecināt arī uz citu pašu kapitāla sastāvdaļu (piemēram, lai ievērotu ►M5  SFPS ◄ prasības). Jebkura cita informācija par iepriekšējiem periodiem, piemēram, finanšu datu vēsturiskie kopsavilkumi, arī tiek koriģēta tik tālu atpakaļ, cik vien iespējams.

27 Ja uzņēmumam ir nepraktiski ieviest jaunu grāmatvedības politiku retrospektīvi, jo tas nevar noteikt politikas ieviešanas kumulatīvo ietekmi uz visiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums saskaņā ar 25. punktu ievieš jauno politiku perspektīvi, sākot ar iespējami agrāko periodu. Tādēļ tas ignorē to kumulatīvo korekciju daļu attiecībā uz aktīviem, saistībām un pašu kapitālu, kas rodas pirms šī datuma. Grāmatvedības politikas maiņa ir atļauta pat tad, ja ir nepraktiski piemērot politiku retrospektīvi jebkuram iepriekšējam periodam. 50.–53. punktā sniegtas vadlīnijas, kad ir nepraktiski piemērot jaunu grāmatvedības politiku vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem.

Informācijas atklāšana

28 Ja sākotnējā ►M5  SFPS ◄ piemērošana ietekmē pašreizējo vai jebkuru iepriekšējo periodu, tai būtu šāda ietekme, izņemot gadījumus, kad ir nepraktiski noteikt korekcijas summu, vai tā varētu ietekmēt nākamos periodus, uzņēmumam ir jāatklāj:

a)  ►M5  SFPS ◄ nosaukums;

b) fakts, ka grāmatvedības politikas maiņa ir veikta saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja tas atbilst konkrētai situācijai;

c) grāmatvedības politikas izmaiņas raksturs;

d) pārejas noteikumu apraksts, ja tas atbilst konkrētai situācijai;

e) pārejas noteikumi, kuri varētu ietekmēt nākotnes periodus, ja tas atbilst konkrētai situācijai;

f) korekcijas summa pašreizējā un katrā iepriekšējā uzrādītajā periodā, ja ir praktiski to noteikt:

i) ietekme uz katru finanšu pārskata aprēķina posteni; un

ii) ietekme uz pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju, ja 33. SGS Peļņa par akciju attiecas uz uzņēmumu;

g) korekcijas summas attiecībā uz periodiem, pirms finanšu pārskatā uzrādītajiem periodiem, ja ir praktiski tās noteikt; un

h) ja 19. punkta a) vai b) apakšpunktā noteiktā retrospektīvā piemērošana noteiktam iepriekšējam periodam vai periodiem pirms finanšu pārskatā uzrādītajiem periodiem ir nepraktiska, apstākļi, kas izraisījuši šādu situāciju, un apraksts par to, kā un kad grāmatvedības politikas maiņa tika ieviesta.

Nākamo periodu finanšu pārskatos nav nepieciešams atkārtoti atklāt informāciju.

29 Ja brīvprātīga grāmatvedības politikas maiņa ietekmē pašreizējo vai jebkuru iepriekšējo periodu, tai būtu šāda ietekme, izņemot gadījumus, kad ir nepraktiski noteikt korekcijas summu, vai tā varētu ietekmēt nākamos periodus, uzņēmumam ir jāatklāj:

a) grāmatvedības politikas izmaiņas raksturs;

b) iemesli, kāpēc ieviestā jaunā grāmatvedības politika nodrošina ticamāku un būtiskāku informāciju;

c) korekcijas summa pašreizējā un katrā iepriekšējā uzrādītajā periodā, ja ir praktiski to noteikt:

i) ietekme uz katru finanšu pārskata aprēķina posteni; un

ii) ietekme uz pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju, ja 33. SGS attiecas uz uzņēmumu;

d) korekcijas summas attiecībā uz periodiem pirms finanšu pārskatā uzrādītajiem periodiem, ja ir praktiski tās noteikt; un

e) ja retrospektīva piemērošana noteiktam iepriekšējam periodam vai periodiem pirms finanšu pārskatā uzrādītajiem periodiem ir nepraktiska, apstākļi, kas izraisījuši šādu situāciju, un apraksts par to, kā un kad grāmatvedības politikas maiņa tika ieviesta.

Nākamo periodu finanšu pārskatos nav nepieciešams atkārtoti atklāt informāciju.

30 Ja uzņēmums nav ieviesis jaunu ►M5  SFPS ◄ , kas ir publiskota, bet nav vēl stājusies spēkā, uzņēmumam ir jāatklāj:

a) šis fakts; un

b) zināma vai pamatoti novērtējama informācija, kas ir būtiska, lai novērtētu iespējamo jaunā ►M5  SFPS ◄ piemērošanas ietekmi uz uzņēmuma finanšu pārskatiem sākotnējās piemērošanas periodā.

31 Izpildot 30. punkta prasības, uzņēmumam jāizvērtē šādas informācijas atklāšana:

a) jaunā ►M5  SFPS ◄ nosaukums;

b) grāmatvedības politikas gaidāmās izmaiņas vai izmaiņu raksturs;

c) datums, līdz kuram ►M5  SFPS ◄ jāievieš;

d) datums, kurā uzņēmums sākotnēji plāno ieviest ►M5  SFPS ◄ ; un

e) vai nu:

i) viedoklis par to, kāda būs ►M5  SFPS ◄ sākotnējās ieviešanas ietekme uz uzņēmuma finanšu pārskatiem; vai

ii) ja šāda ietekme nav zināma vai pamatoti novērtējama, paziņojums par šo faktu.

GRĀMATVEDĪBAS APLĒŠU IZMAIŅAS

32 Uzņēmējdarbībai piemītošo nenoteiktību rezultātā daudzus finanšu pārskatu posteņus nevar novērtēt precīzi, bet var tikai aplēst. Aplēsē ir iekļauti vērtējumi, kas balstīti uz pēdējo pieejamo ticamo informāciju. Piemēram, aplēses ir nepieciešamas:

a) sliktiem parādiem;

b) novecojušiem krājumiem;

c) finanšu aktīvu vai finanšu saistību patiesai vērtībai;

d) nolietojamo aktīvu lietderīgās lietošanas laikam vai nākotnes saimniecisko labumu patēriņa paredzētajām tendencēm un

e) garantijas saistībām.

33 Pamatotu aplēšu lietošana ir svarīga finanšu pārskatu sagatavošanas daļa un nemazina to ticamību.

34 Aplēse ir jāpārskata, ja mainās apstākļi, uz kuriem aplēse ir balstīta, vai arī ja ir iegūta jauna informācija vai lielāka pieredze. Pēc sava rakstura aplēses pārskatīšana neattiecas uz iepriekšējiem periodiem un tā nav kļūdas korekcija.

35 Aplēses veidošanas pamata maiņa ir grāmatvedības politikas maiņa, un tā nav grāmatvedības aplēses maiņa. Ja ir grūti nošķirt grāmatvedības politikas maiņu no grāmatvedības aplēses maiņas, tā tiek uzskatīta par grāmatvedības aplēses maiņu.

36 Grāmatvedības aplēses izmaiņas ietekme, izņemot izmaiņu, uz kuru attiecas 37. punkts, tiek atzīta perspektīvi, iekļaujot to peļņā vai zaudējumos:

a) periodā, kurā notikušas izmaiņas, ja izmaiņas ietekmē tikai šo periodu, vai

b) periodā, kurā notikušas izmaiņas, un nākamajos periodos, ja izmaiņas ietekmē tos abus.

37 Ja grāmatvedības aplēses maiņa rada izmaiņas aktīvos un saistībās vai attiecas uz pašu kapitāla posteni, tā jāatzīst, koriģējot attiecīgā aktīva, saistību vai pašu kapitāla posteņa uzskaites vērtību periodā, kurā izmaiņas notikušas.

38 Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmes perspektīvā atzīšana nozīmē, ka maiņa ir piemērota darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, sākot ar aplēses izmaiņas datumu. Grāmatvedības aplēses maiņa var ietekmēt tikai pašreizējā perioda peļņu vai zaudējumus vai peļņu un zaudējumus gan pašreizējam periodam, gan nākamajiem periodiem. Piemēram, slikto parādu summas aplēses izmaiņas ietekmē tikai pārskata perioda peļņu vai zaudējumus, tādēļ tās atzīst pašreizējā periodā. Tomēr izmaiņas nolietojamā aktīva aplēstajā lietderīgās lietošanas laikā vai nākotnes saimniecisko labumu patēriņa paredzētajās tendencēs ietekmē nolietojuma izmaksas pārskata periodā un katrā nākamā periodā aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Abos gadījumos pārskata perioda izmaiņu ietekmi atzīst par pārskata perioda ienākumiem vai izdevumiem. Ietekme, ja tāda ir, uz nākamajiem periodiem tiek atzīta kā ienākumi vai izdevumi tajos nākamajos periodos.

Informācijas atklāšana

39 Uzņēmumam ir jāatklāj grāmatvedības aplēses raksturs un summas, kas ietekmē pārskata periodu vai varētu ietekmēt nākamos periodus, izņemot ietekmes uz nākamajiem periodiem informācijas atklāšanu, ja ir nepraktiski novērtēt šo ietekmi.

40 Ja ietekmes summas uz nākamajiem periodiem netiek atklātas, jo ir nepraktiski tās noteikt, uzņēmumam šis fakts ir jāatklāj.

KĻŪDAS

41 Kļūdas var rasties attiecībā uz finanšu pārskatu elementu atzīšanu, novērtēšanu, sniegšanu vai atklāšanu. Finanšu pārskati neatbilst SFPS, ja tajos ir būtiskas vai nebūtiskas kļūdas, kas pieļautas tīšām, lai parādītu noteiktu uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālos rezultātus vai naudas plūsmas. Potenciālās pārskata perioda kļūdas, kas tajā periodā ir atklātas, tiek koriģētas pirms tiek atļauta finanšu pārskatu publiskošana. Tomēr būtiskas kļūdas dažreiz netiek atklātas līdz pat nākamajam periodam, un šīs iepriekšējā perioda kļūdas tiek koriģētas salīdzinošajā informācijā, kas sniegta nākamā perioda finanšu pārskatos (sk. 42.–47. punktus).

42 Ņemot vērā 43. punkta prasības, uzņēmumam retrospektīvi jākoriģē būtiskās iepriekšējā perioda kļūdas pirmajā finanšu pārskatu komplektā, kuru atļauts publiskot pēc kļūdas atklāšanas:

a) koriģējot uzrādīto iepriekšējā(-o) perioda(-u), kurā kļūda radusies, salīdzināmās summas vai

b) koriģējot aktīvu, saistību un pašu kapitāla sākuma atlikumus agrākajam iepriekšējam uzrādītajam periodam, ja kļūda radusies pirms agrākā iepriekšējā uzrādītā perioda.

Retrospektīvās koriģēšanas ierobežojumi

43 Iepriekšējā perioda kļūda jālabo retrospektīvi, izņemot tad, ja ir nepraktiski noteikt periodam raksturīgu kļūdas ietekmi vai kļūdas kumulatīvo ietekmi.

44 Ja ir nepraktiski noteikt periodam raksturīgas kļūdas ietekmi salīdzinošajai informācijai par vienu vai vairākiem iepriekšējiem uzrādītajiem periodiem, uzņēmumam ir jākoriģē aktīvu, saistību un pašu kapitāla sākuma atlikumi agrākajam periodam, kuram ir praktiski piemērot retrospektīvas korekcijas (tas var būt arī pašreizējais pārskata periods).

45 Ja ir nepraktiski noteikt kļūdas kumulatīvo ietekmi pārskata perioda sākumā uz visiem iepriekšējiem periodiem, tad uzņēmumam ir jākoriģē salīdzinošā informācija, lai labotu kļūdu perspektīvi, sākot ar agrāko iespējamo datumu.

46 Iepriekšējā perioda kļūdas koriģēšana tiek izslēgta no tā perioda peļņas vai zaudējumiem, kurā kļūda tikusi atklāta. Jebkura atklātā informācija par iepriekšējiem periodiem, ieskaitot finanšu datu vēsturiskos kopsavilkumus, tiek koriģēta tik tālu atpakaļ, cik tas praktiski ir iespējams.

47 Ja ir nepraktiski noteikt kļūdas summas (piemēram, kļūda grāmatvedības politikas ieviešanā) attiecībā uz visiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums saskaņā ar 45. punktu perspektīvi koriģē salīdzinošo informāciju, sākot ar agrāko iespējamo datumu. Tādēļ tas ignorē kumulatīvo korekciju daļu attiecībā uz aktīviem, saistībām un pašu kapitālu, kas radusies pirms šī datuma. 50.–53. punktā sniegtas vadlīnijas, kad ir nepraktiski piemērot jaunu grāmatvedības politiku vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem

48 Kļūdu korekcijas atšķiras no grāmatvedības aplēses izmaiņām. Grāmatvedības aplēses pēc būtības ir aptuvenas vērtības, kuras var būt jāpārskata, ja kļūst zināma papildu informācija. Piemēram, ienākumi vai zaudējumi, kuri atzīti iespējamās situācijas noskaidrošanas rezultātā, nav kļūdas koriģēšana.

Informācijas atklāšana par iepriekšējo periodu kļūdām

49 Piemērojot 42. punktu, uzņēmumam jāatklāj šāda informācija:

a) iepriekšējā perioda kļūdas raksturs;

b) katram iepriekšējam uzrādītajam periodam, ja iespējams, korekciju summas:

i) ietekme uz katru finanšu pārskata aprēķina posteni un

ii) ietekme uz pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju, ja 33. SGS attiecas uz uzņēmumu;

c) korekciju summas agrākā uzrādītā iepriekšējā perioda sākumā un

d) ja retrospektīva korekcija attiecībā uz noteiktu iepriekšējo periodu ir nepraktiska, apstākļi, kas izraisījuši šādu situāciju, un apraksts tam, kā un kopš kura laika kļūda tika labota.

Nākamo periodu finanšu pārskatos nav nepieciešams atkārtoti atklāt informāciju.

NEIZPILDĀMĪBA ATTIECĪBĀ UZ RETROSPEKTĪVU PIEMĒROŠANU UN RETROSPEKTĪVU KORIĢĒŠANU

50 Dažos gadījumos ir nepraktiski koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, lai panāktu salīdzināmību ar pārskata periodu. Piemēram, iespējams, ka dati par iepriekšējo(-iem) periodu(-iem) nav apkopoti tā, lai ļautu vai nu jaunas grāmatvedības politikas retrospektīvu piemērošanu (ieskaitot, 51.–53. punkta mērķiem, tās perspektīvo piemērošanu iepriekšējiem periodiem), vai retrospektīvu koriģēšanu, lai koriģētu iepriekšējā perioda kļūdu, un var būt nepraktiski atkārtoti iegūt informāciju.

51 Bieži ir nepieciešams veikt aplēses, piemērojot grāmatvedības politiku finanšu pārskatu posteņiem, kas atzīti vai atklāti attiecībā uz darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem. Aplēsei ir raksturīga subjektivitāte, un tās var veikt pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ . Potenciāli aplēses veikt ir grūtāk, ja retrospektīvi jāpiemēro grāmatvedības politika vai jāveic retrospektīva korekcija, lai koriģētu iepriekšējā perioda kļūdu ilgāka laika perioda dēļ, kas pagājis kopš attiecīgā darījuma, cita notikuma vai apstākļa. Tomēr aplēšu mērķis attiecībā uz iepriekšējiem periodiem ir tāds pats kā aplēsēm, kas veiktas pārskata periodā, proti, aplēsēm ir jāatspoguļo apstākļi, kas bija spēkā darījuma, cita notikuma vai apstākļa brīdī.

▼M33

52 Tāpēc, retrospektīvi piemērojot jaunu grāmatvedības politiku vai koriģējot iepriekšējā perioda kļūdu, nepieciešama atsevišķa informācija, kas:

a) nodrošina pierādījumus par apstākļiem, kas bija spēkā datumā (datumos), kurā (kuros) notika darījums, cits notikums vai apstāklis;

b) būtu pieejama brīdī, kad finanšu pārskati par to iepriekšējo periodu tika apstiprināti publiskošanai,

no citas informācijas. Dažiem aplēšu veidiem (piem., patiesās vērtības novērtējumam, kuram tiek izmantoti svarīgi nenovērojami dati) nav iespējams nošķirt šādus informācijas veidus. Ja retrospektīvai piemērošanai vai retrospektīvai atkārtotai uzrādīšanai nepieciešama nozīmīga aplēse, attiecībā uz kuru ir neiespējami nošķirt šos divus informācijas veidus, nav iespējams retrospektīvi piemērot jauno grāmatvedības politiku vai retrospektīvi koriģēt iepriekšējā perioda kļūdu.

▼M53

53 Piemērojot jaunu grāmatvedības politiku vai koriģējot summas par iepriekšējo periodu, nav jāņem vērā iepriekš notikušais, vai nu izdarot pieņēmumus par to, kādi būtu bijuši vadības nodomi iepriekšējā periodā, vai aplēšot atzītās, novērtētās vai atklātās summas. Piemēram, ja uzņēmums koriģē iepriekšējā perioda kļūdu, aprēķinot tā saistības par darbinieku uzkrātajiem slimību atvaļinājumiem saskaņā ar 19. SGS Darbinieku pabalsti, tas neņem vērā informāciju par neparasti smagu gripas sezonu nākamā perioda laikā, kas ir pieejama pēc tam, kad finanšu pārskati par iepriekšējo periodu ir autorizēti publiskošanai. Tas, ka nozīmīgas aplēses bieži ir nepieciešamas, ja tiek mainīta par iepriekšējiem periodiem uzrādītā salīdzinošā informācija, nekavē salīdzinošās informācijas ticamu korekciju vai labošanu.

▼B

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

54 Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka standarta piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

▼M33

54C Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīts 52. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

▼M53

54E Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS Finanšu instrumenti grozīts 53. punkts un svītrots 54.A, 54.B un 54.D punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

▼B

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

55 Šis standarts aizstāj 8. SGS Perioda neto peļņa vai zaudējumi, fundamentālas kļūdas un grāmatvedības politiku izmaiņas, kas pārskatīts 1993. gadā.

56 Šis standarts aizstāj šīs interpretācijas:

a) 2. PIK Konsekvence – aizņēmumu izmaksu kapitalizācija un

b) 18. PIK Konsekvence – alternatīvas metodes




10. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

▼M5

Notikumi pēc pārskata perioda beigām

▼B

MĒRĶIS

1 Šā standarta mērķis ir noteikt:

a) kad uzņēmumam jākoriģē finanšu pārskati, ņemot vērā notikumus pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ; un

b) informācija, kas uzņēmumam jāatklāj par datumu, kad finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai, un par notikumiem pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

Standarts arī nosaka, ka uzņēmums nedrīkst sagatavot finanšu pārskatus, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, ja notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ liecina par to, ka darbības turpināšanas princips nav atbilstīgs.

DARBĪBAS JOMA

2 Šis standarts jālieto, lai uzskaitītu un atklātu notikumus pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

DEFINĪCIJAS

3 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ir gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi notikumi, kas notiek starp ►M5  pārskata perioda beigām ◄ un datumu, kurā finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai. Var izdalīt divu veidu notikumus:

a) notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši ►M5  pārskata perioda beigās ◄ (koriģējoši notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ); un

b) notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ (nekoriģējoši notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ).

4 Finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai process atšķirsies atkarībā no vadības struktūras, likumā noteiktām prasībām un finanšu pārskatu sagatavošanas un noformēšanas kārtības.

5 Dažos gadījumos uzņēmumam finanšu pārskati jāiesniedz apstiprināšanai akcionāriem pēc tam, kad finanšu pārskati ir publiskoti. Tādos gadījumos finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai publiskošanas datumā, nevis datumā, kad finanšu pārskatus apstiprina akcionāri.

Piemērs

Uzņēmuma vadība 20x2. gada 28. februārī sagatavo finanšu pārskatu projektu par 12 mēnešu periodu līdz 20x1. gada 31. decembrim. 20x2. gada 18. martā valde izskata finanšu pārskatus un apstiprina tos publiskošanai. Uzņēmums paziņo savu peļņu un citu izvēlētu finanšu informāciju 20x2. gada 19. martā. Finanšu pārskati tiek darīti pieejami akcionāriem un citiem interesentiem 20x2. gada 1. aprīlī. 20x2. gada 15. maijā finanšu pārskatus apstiprina akcionāru ikgadējā sanāksmē un pēc tam 20x2. gada 17. maijā apstiprinātos finanšu pārskatus iesniedz pārvaldes iestādei.

Finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai 20x2. gada 18. martā (datums, kad valde tos apstiprina publiskošanai).

6 Dažos gadījumos uzņēmuma vadībai finanšu pārskati jāiesniedz apstiprināšanai uzraudzības padomei (tās sastāvā ir vienīgi personas, kas nepieder pie uzņēmuma vadības). Tādos gadījumos finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai, kad vadība tos apstiprina iesniegšanai uzraudzības padomei.

Piemērs

20x2. gada 18. martā uzņēmuma vadība apstiprina finanšu pārskatus iesniegšanai uzraudzības padomei. uzraudzības padomes sastāvā ir vienīgi personas, kas nepieder pie uzņēmuma vadības, un var būt darbinieku pārstāvji un citi interesenti. Uzraudzības padome apstiprina finanšu pārskatus 20x2. gada 26. martā. finanšu pārskati tiek darīti pieejami akcionāriem un citiem interesentiem 20x2. gada 1. aprīlī. 20x2. gada 15. maijā finanšu pārskatus apstiprina akcionāru ikgadējā sanāksmē un pēc tam 20x2. gada 17. maijā finanšu pārskatus iesniedz pārvaldes iestādei.

Finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai 20x2. gada 18. martā (datums, kad vadība tos apstiprina iesniegšanai uzraudzības padomei).

7 Notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ir visi notikumi līdz datumam, kad finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai, pat tad, ja šie notikumi notiek pēc peļņas publiska paziņojuma vai citas izvēlētas finanšu informācijas publicēšanas.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Koriģējoši notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄

8 Uzņēmumam jākoriģē finanšu pārskatos atzītās summas, lai atspoguļotu koriģējošus notikumus pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

9 Koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām, kuru rezultātā uzņēmumam jākoriģē finanšu pārskatos atzītās summas vai jāatzīst iepriekš neatzīti posteņi, ir, piemēram, šādi:

▼M53

▼B

a) tiesas lēmuma izpilde pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ , kas apstiprina, ka uzņēmumam ir bijis pašreizējs pienākums ►M5  pārskata perioda beigās ◄ . Uzņēmums koriģē iepriekš atzītas saistības saistībā ar šo tiesas lēmumu saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi vai atzīst jaunas saistības. Uzņēmums nevis vienkārši atklāj iespējamās saistības, bet tiesas lēmums sniedz papildu pierādījumus, kas tika ņemti vērā saskaņā 37. SGS 16. punktu.

b) informācijas saņemšana pēc pārskata perioda beigām, kas liecina, ka aktīva vērtība pārskata perioda beigās bija samazinājusies vai ka jākoriģē iepriekš atzītā zaudējumu summa saistībā ar aktīva vērtības samazinājumu. Piemēram:

▼M53

i) klienta bankrots pēc pārskata perioda beigām parasti apstiprina, ka klients bija nonācis grūtībās pārskata perioda beigās;

▼B

ii) krājumu pārdošana pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ var sniegt pierādījumus par to neto pārdošanas vērtību ►M5  pārskata perioda beigās ◄ .

c) iegādāto aktīvu izmaksu noteikšana pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ vai ieņēmumi no pārdotajiem aktīviem pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

d) peļņas sadales vai prēmijas maksājumu summas noteikšana pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ , ja uzņēmumam bija pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums ►M5  pārskata perioda beigās ◄ veikt šādus maksājumus notikumu rezultātā pirms šā datuma (sk. 19. SGS Darbinieku pabalsti).

e) krāpšanas vai kļūdu atklāšana, kas liecina, ka finanšu pārskati ir nepareizi.

Nekoriģējoši notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄

10 Uzņēmumam nav jākoriģē finanšu pārskatos atzītās summas, lai atspoguļotu nekoriģējošus notikumus pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

11 Nekoriģējošs notikums pēc pārskata perioda beigām ir, piemēram, ieguldījumu tirgus vērtības samazinājums starp pārskata perioda beigām un datumu, kad finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai. Patiesās vērtības samazinājums parasti nav saistīts ar ieguldījumu stāvokli pārskata perioda beigās, bet atspoguļo apstākļus, kas ir radušies vēlāk. ◄ Tādēļ uzņēmums nekoriģē finanšu pārskatos atzītās ieguldījumu summas. Tāpat uzņēmums neprecizē atklātās ieguldījumu summas ►M5  pārskata perioda beigās ◄ , lai gan tam var būt jāsniedz papildu informācija saskaņā ar 21. punktu.

Dividendes

12 Ja uzņēmums deklarē dividendes kapitāla instrumenta turētājiem (atbilstoši definīcijai 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana) pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ , uzņēmums ►M5  pārskata perioda beigās ◄ nedrīkst atzīt šīs dividendes par saistībām.

▼M17

13 Ja par dividendēm ir paziņots pēc pārskata perioda, bet pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, dividendes nav jāatzīst kā saistības pārskata perioda beigās, jo tajā brīdī saistību nebija. Šādas dividendes atklāj pielikumā saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.

▼B

DARBĪBAS TURPINĀŠANA

14 Uzņēmums nedrīkst sagatavot finanšu pārskatus, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, ja vadība pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ nosaka, ka tā plāno likvidēt uzņēmumu vai pārtraukt darbību vai ka tai nav citas reālas alternatīvas uzņēmuma slēgšanai vai darbības pārtraukšanai.

15 Pamatdarbības rezultātu un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ var likt apsvērt, vai darbības turpināšanas pieņēmums joprojām ir lietderīgs. Ja darbības turpināšanas pieņēmums vairs nav lietderīgs, ietekme ir tik nozīmīga, ka šis standarts pieprasa veikt uzskaites pamata būtiskas izmaiņas, nevis koriģēt summas, kas atzītas pēc sākotnējā uzskaites principa.

16 1. SGS nosaka pieprasītās informācijas atklāšanu, ja:

a) finanšu pārskati netiek sagatavoti, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, vai

b) vadība ir informēta par būtiskām nenoteiktībām saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt ievērojamas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Notikumi vai apstākļi, kuri jāatklāj, var rasties pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Apstiprināšanas publiskošanai datums

17 Uzņēmumam jāatklāj datums, kad finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai, un kurš šo apstiprinājumu deva. Ja uzņēmuma īpašnieki vai citi ir tiesīgi mainīt finanšu pārskatus pēc publiskošanas, uzņēmumam šis fakts jāatklāj.

18 Lietotājiem ir svarīgi zināt, kad finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai, jo finanšu pārskati neatspoguļo notikumus pēc šā datuma.

Informācijas precizēšana par apstākļiem ►M5  pārskata perioda beigās ◄

19 Ja uzņēmums pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ saņem informāciju par apstākļiem, kas pastāvēja ►M5  pārskata perioda beigās ◄ , uzņēmumam jāprecizē atklātā informācija par šiem apstākļiem, ņemot vērā jauno informāciju.

20 Dažos gadījumos uzņēmumam jāprecizē finanšu pārskatos atklātā informācija, lai atspoguļotu pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ saņemto informāciju pat tad, ja šī informācija neietekmē uzņēmuma finanšu pārskatos atzītās summas. Atklātā informācija jāprecizē, piemēram, kad pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ kļūst pieejami pierādījumi par iespējamām saistībām, kuras pastāvēja ►M5  pārskata perioda beigās ◄ . Papildus apsvērumam, vai saistības tagad jāatzīst vai jāmaina saskaņā ar 37. SGS, uzņēmums precizē atklāto informāciju par iespējamajām saistībām, ņemot vērā šos pierādījumus.

Nekoriģējoši notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄

21 Ja nekoriģējoši notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ir būtiski, informācijas neatklāšana var ietekmēt ►M5  saimnieciskos lēmumus, ko pieņem lietotāji ◄ uz finanšu pārskatu pamata. Tādēļ uzņēmumam jāatklāj informācija katrai būtiskai nekoriģējoša notikuma kategorijai pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ :

a) notikuma veids un

b) tā finanšu ietekmes aplēse vai apgalvojums, ka šādu aplēsi nevar veikt.

22 Šie ir nekoriģējošu notikumu pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ piemēri, par kuriem informācija parasti tiktu atklāta:

a) liela uzņēmējdarbības apvienošana pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ (3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana pieprasa tādos gadījumos atklāt noteiktu informāciju) vai liela meitasuzņēmuma atsavināšana;

b) paziņojot par plānu pārtraukt darbību;

c) lielu aktīvu iegāde, aktīvu klasifikācija kā turētiem pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības, citu aktīvu atsavināšana vai galveno aktīvu piespiedu atsavināšana, ko veic valsts;

d) lielas ražošanas iekārtas iznīcināšana ugunsgrēkā pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ;

e) lielas pārstrukturēšanas izziņošana vai tās īstenošanas uzsākšana (sk. 37. SGS);

f) lieli darījumi ar parastajām akcijām un potenciāli darījumi ar parastajām akcijām pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ (33. SGS Peļņa par akciju prasīts uzņēmumam atklāt to darījumu raksturojumu, kuri nav saistīti ar kapitalizācijas emisiju vai prēmijakciju emisiju, akciju sadali vai reverso akciju sadali);

g) pārmērīgi lielas aktīvu cenu vai ārvalstu valūtas maiņas kursu izmaiņas pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ;

h) nodokļa likmju vai nodokļa tiesību aktu izmaiņas, kas ieviestas vai izsludinātas pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ , kurām ir nozīmīga ietekme uz pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām (sk. 12. SGS Ienākuma nodokļi);

i) nozīmīgas apņemšanās vai iespējamo saistību uzņemšanās, piemēram, izsniedzot nozīmīgus galvojumus; un

j) lielas tiesas prāvas uzsākšana vienīgi to notikumu rezultātā, kas radās pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

23 Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka standarta piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

▼M33

23A Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 11. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

▼M53

23B Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS Finanšu instrumenti grozīts 9. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro, kad tas piemēro 9. SFPS.

▼B

10. SGS ATCELŠANA (PĀRSKATĪTS 1999. GADĀ)

24 Šis standarts aizstāj 10. SGS Notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ (pārskatīts 1999. gadā).




11. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Būvlīgumi

MĒRĶIS

Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi ieņēmumiem un izmaksām, kas ir saistītas ar būvlīgumiem. Būvlīgumu ietvaros veiktās darbības rakstura dēļ datums, kad uzsāk līgumā noteikto darbību, un datums, kad šo darbību pabeidz, parasti ir dažādos pārskata periodos. Tādēļ galvenais jautājums būvlīgumu uzskaitē ir līguma ieņēmumu un līguma izmaksu sadale pa pārskata periodiem, kuros veic būvdarbus. Šajā standartā lieto atzīšanas kritērijus, kuri noteikti pamatnostādnēs par finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu, lai noteiktu, kad līguma ieņēmumi un līguma izmaksas jāatzīst par ieņēmumiem un izdevumiem ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ . Tas sniedz arī praktiskus norādījumus par šo kritēriju lietošanu.

DARBĪBAS JOMA

1 Šis standarts jāpiemēro būvlīgumu uzskaitei darbuzņēmēju finanšu pārskatos.

2 Šis standarts aizstāj 11. SGS Būvlīgumu uzskaite, kas apstiprināts 1978. gadā.

DEFINĪCIJAS

3 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Būvlīgums ir īpaši sagatavots līgums par aktīva vai aktīvu kopuma būvēšanu, kuri ir cieši savstarpēji saistīti vai savstarpēji atkarīgi to projekta, tehnoloģijas un funkcijas vai to galīgā nolūka vai lietojuma dēļ.

Nemainīgas cenas līgums ir būvlīgums, kura ietvaros darbuzņēmējs piekrīt nemainīgai līgumcenai vai nemainīgai likmei par ražojuma vienību, kas dažos gadījumos ir pakļauta izmaksu palielināšanās noteikumiem.

Izmaksu ar uzcenojumu līgums ir būvlīgums, kura ietvaros darbuzņēmējam atmaksā pieļaujamās vai citādi noteiktas izmaksas kopā ar šo izmaksu procentuālo daļu vai nemainīgu maksu par pakalpojumiem.

4 Būvlīgumu var noslēgt par viena aktīva, piemēram, tilta, ēkas, dambja, cauruļvada, ceļa, kuģa vai tuneļa būvniecību. Būvlīgums var arī attiekties uz vairāku aktīvu būvniecību, kuri ir cieši savstarpēji saistīti vai savstarpēji atkarīgi to projekta, tehnoloģijas un funkcijas vai to galīgā nolūka vai lietojuma dēļ; šādi līgumi ir, piemēram, par pārstrādes uzņēmumu un citu kompleksu mašīnu vai iekārtu būvniecību.

5 Šajā standartā būvlīgumi ir:

a) līgumi par tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri ir tieši saistīti ar aktīva būvniecību, piemēram, par projekta vadītāju un arhitektu pakalpojumiem; un

b) līgumi par aktīvu nojaukšanu vai atjaunošanu un vides atjaunošanu pēc aktīvu nojaukšanas.

6 Būvlīgumus formulē vairākos veidos, kurus šajā standartā klasificē nemainīgas cenas līgumos un izmaksu ar uzcenojumu līgumos. Dažiem būvlīgumiem var būt gan nemainīgas cenas līguma, gan izmaksu ar uzcenojumu līguma īpašības, piemēram, ja izmaksu ar uzcenojumu līgumam ir noteikta maksimālā cena. Tādos gadījumos darbuzņēmējam jāapsver visi 23. un 24. punkta nosacījumi, lai noteiktu, kad atzīt līguma ieņēmumus un izdevumus.

BŪVLĪGUMU APVIENOŠANA UN SEGMENTĒŠANA

7 Šā standarta prasības parasti piemēro katram būvlīgumam atsevišķi. Tomēr noteiktos gadījumos šo standartu jāpiemēro atsevišķi identificējamām viena līguma sastāvdaļām vai līgumu grupai kopumā, lai atspoguļotu līguma vai līgumu grupas būtību.

8 Ja līgums aptver vairākus aktīvus, katra aktīva objekta būvniecība jāuzskata par atsevišķu būvlīgumu, ja:

a) par katru aktīvu ir iesniegti atsevišķi priekšlikumi;

b) par katru aktīvu vienošanās ir notikusi atsevišķi, un būvuzņēmējs un klients varēja pieņemt vai noraidīt to līguma daļu, kura attiecas uz katru aktīvu; un

c) var identificēt katra aktīva izmaksas un ieņēmumus.

9 Līgumu grupa neatkarīgi no tā, vai tie ir līgumi ar vienu vai vairākiem klientiem, jāuzskata par vienu būvlīgumu, ja:

a) vienošanās par līgumu grupu notiek kopumā;

b) līgumi ir tik cieši savstarpēji saistīti, ka būtībā tie ir viena projekta daļa ar kopēju peļņu; un

c) līgumus izpilda vienlaicīgi vai secīgi.

10 Līgumā var paredzēt papildu aktīva būvniecību pēc klienta izvēles vai līgumā var izdarīt grozījumus, lai iekļautu papildu aktīva būvniecību. Papildu aktīva būvniecība jāuzskata par atsevišķu būvlīgumu, ja:

a) aktīvs pēc projekta, tehnoloģijas vai funkcijas būtiski atšķiras no aktīva vai aktīviem, par kuriem noslēgts sākotnējais līgums, vai

b) par aktīva cenu vienojas, neatsaucoties uz sākotnējo līgumcenu.

LĪGUMA IEŅĒMUMI

11 Līguma ieņēmumos jāiekļauj:

a) ieņēmumu sākotnējā summa, par kuru vienojas līgumā; un

b) līgumdarba, prasījumu un veicināšanas maksājumu izmaiņas:

i) ja ir ticams, ka tās radīs ieņēmumus; un

ii) tās var ticami novērtēt.

12 Līguma ieņēmumus novērtē saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā. Līguma ieņēmumu novērtēšanu ietekmē dažādas nenoteiktības, kuras ir atkarīgas no nākotnes notikumu iznākuma. Aplēses bieži jāpārskata notikumu un nenoteiktību noskaidrošanas rezultātā. Tādēļ līguma ieņēmumu summa dažādos periodos var palielināties vai samazināties. Piemēram:

a) darbuzņēmējs un klients var vienoties par izmaiņām vai prasījumiem, kuri palielina vai samazina līguma ieņēmumus periodā pēc sākotnējās līguma noslēgšanas;

b) ieņēmumu summa, par kuru vienojas nemainīgas cenas līgumā, var palielināties izmaksu palielināšanās rezultātā;

c) līguma ieņēmumu summa var samazināties soda naudu rezultātā par darbuzņēmēja izraisītiem līguma izpildes kavējumiem, vai

d) ja nemainīgas cenas līgums ietver nemainīgu cenu par ražojuma vienību, līguma ieņēmumi palielinās, palielinoties vienību skaitam.

13 Izmaiņas ir klienta rīkojums mainīt darba apjomu, ko veic saskaņā ar līgumu. Izmaiņu rezultātā līguma ieņēmumi var palielināties vai samazināties. Izmaiņas ir, piemēram, aktīva specifikāciju vai projekta izmaiņas un līguma termiņa izmaiņas. Izmaiņas iekļauj līguma ieņēmumos, ja:

a) ir ticams, ka klients piekritīs izmaiņām un ieņēmumu summai, kas rodas šo izmaiņu rezultātā; un

b) var ticami novērtēt ieņēmumu summu.

14 Prasījums ir summa, ko darbuzņēmējs mēģina iegūt no klienta vai citas personas kā to izmaksu atlīdzību, kuras nav iekļautas līgumcenā. Prasījuma pamatā var būt, piemēram, klienta izraisīti kavējumi, specifikāciju vai projekta kļūdas un apstrīdamas izmaiņas līgumdarbā. Prasījumu radīto ieņēmumu summu novērtēšana ir pakļauta lielai nenoteiktībai un bieži ir atkarīga no sarunu rezultāta. Tādēļ prasījumus iekļauj līguma ieņēmumos tikai tad, ja:

a) sarunas ir sasniegušas tādu stadiju, ka ir ticams, ka klients piekritīs prasījumam; un

b) summu, kādu klients iespējami pieņems, var ticami novērtēt.

15 Veicināšanas maksājumi ir papildu summas, kuras maksā darbuzņēmējam, ja tiek izpildīti vai pārsniegti noteikti darbības rezultātu standarti. Piemēram, līgums var noteikt veicināšanas maksājumu darbuzņēmējam par līguma agrāku izpildi. Veicināšanas maksājumus iekļauj līguma ieņēmumos, ja:

a) līgums ir tādā izpildes stadijā, ka ir ticams, ka tiks izpildīti vai pārsniegti noteiktie darbības rezultātu standarti; un

b) veicināšanas maksājumu summu vai ticami novērtēt.

LĪGUMA IZMAKSAS

16 Līguma izmaksās jāiekļauj:

a) izmaksas, kuras tieši attiecas uz konkrētu līgumu;

b) izmaksas, kuras attiecināmas uz līguma darbību kopumā un kuras var iedalīt šim līgumam; un

c) citas šāda veida izmaksas, kuras īpaši sedz klients saskaņā ar līguma noteikumiem.

17 Izmaksas, kuras tieši attiecas uz konkrētu līgumu, ir:

a) objekta darbaspēka izmaksas, tostarp attiecībā uz objekta uzraudzību;

b) būvniecībā izlietoto materiālu izmaksas;

c) līgumā paredzēto lietojamo mašīnu un iekārtu nolietojums;

d) mašīnu, iekārtu un materiālu transportēšanas izmaksas uz būvlaukumu un no tā;

e) mašīnu un iekārtu nomas izmaksas;

f) projekta un ar līgumu tieši saistītās tehniskās palīdzības izmaksas;

g) labošanas un garantijas darba aplēstās izmaksas, ieskaitot gaidāmas garantijas izmaksas; un

h) trešo personu prasījumi.

Šīs izmaksas var samazināt jebkādi nejauši ienākumi, kas nav iekļauti līguma ieņēmumos, piemēram, ienākumi no pārpalikušo materiālu pārdošanas un mašīnu un iekārtu atsavināšanas, beidzoties līguma termiņam.

18 Izmaksas, kuras var attiecināt uz līguma darbību kopumā un kuras var iedalīt konkrētiem līgumiem, ir:

a) apdrošināšana;

b) projekta un ar konkrētu līgumu tieši nesaistītas tehniskās palīdzības izmaksas; un

c) būvniecības pieskaitāmās izmaksas.

Šīs izmaksas sadala, lietojot metodes, kuras ir sistemātiskas un racionālas un kuras konsekventi piemēro visām izmaksām, kam ir līdzīgas īpašības. Sadale pamatojas uz parasto būvniecības darba tempu. Būvniecības pieskaitāmās izmaksas ir, piemēram, būvniecībā iesaistīto darbinieku algu aprēķina sagatavošanas un apstrādes izmaksas. ►M1  Aizņēmumu izmaksas ietver arī izmaksas, kuras var attiecināt uz līguma darbību kopumā un kuras var attiecināt uz konkrētiem līgumiem. ◄

19 Izmaksas, kuras īpaši sedz klients saskaņā ar līguma noteikumiem, var būt dažas vispārējās administratīvās izmaksas un attīstības izmaksas, kuru atlīdzināšana ir paredzēta līguma noteikumos.

20 Izmaksas, kuras nevar attiecināt uz līguma darbību vai nevar iedalīt līgumam, neiekļauj būvlīguma izmaksās. Šīs izmaksas ir:

a) vispārējās administratīvās izmaksas, kuru atlīdzināšana līgumā nav noteikta;

b) pārdošanas izmaksas;

c) pētniecības un attīstības izmaksas, kuru atlīdzināšana līgumā nav noteikta; un

d) dīkstāvē esošu mašīnu un iekārtu nolietojums, kuras nelieto konkrētam līgumam.

21 Līguma izmaksās iekļauj izmaksas, kuras ir attiecināmas uz līgumu periodā no līguma iegūšanas līdz līguma galīgai izpildei. Tomēr izmaksas, kuras tieši attiecas uz līgumu un kuras radušās, lai iegūtu līgumu, arī iekļauj līguma izmaksās, ja tās var atsevišķi identificēt un ticami novērtēt un ja ir ticams, ka līgums tiks iegūts. Ja izmaksas, kuras ir radušās, lai iegūtu līgumu, atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas, tās neiekļauj līguma izmaksās, ja līgumu iegūst kādā no nākamajiem periodiem.

LĪGUMA IEŅĒMUMU UN IZMAKSU ATZĪŠANA

22 Ja būvlīguma iznākumu var ticami aplēst, ar būvlīgumu saistītie līguma ieņēmumi un līguma izmaksas jāatzīst attiecīgi par ieņēmumiem un izdevumiem, ņemot vērā līguma darbības izpildes stadiju ►M5  pārskata perioda beigās ◄ . No būvlīguma gaidāmie zaudējumi uzreiz jāatzīst par izdevumiem saskaņā ar 36. punktu.

23 Nemainīgas cenas līguma gadījumā būvlīguma iznākumu var ticami aplēst, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) var ticami novērtēt kopējos līguma ieņēmumus;

b) ir ticams, ka ar līgumu saistītie saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā;

c)  ►M5  pārskata perioda beigās ◄ var ticami novērtēt gan līguma izmaksas līguma pabeigšanai, gan līguma izpildes stadiju; un

d) līguma izmaksas, kuras ir attiecināmas uz līgumu, var skaidri identificēt un ticami novērtēt tā, lai faktiski radušās līguma izmaksas varētu salīdzināt ar iepriekšējām aplēsēm.

24 Izmaksu ar uzcenojumu līguma gadījumā būvlīguma iznākumu var ticami aplēst, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) ir ticams, ka ar līgumu saistītie saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā; un

b) var skaidri identificēt un ticami novērtēt līguma izmaksas, kuras ir attiecināmas uz līgumu, neatkarīgi no tā, vai tās ir īpaši atlīdzināmas vai ne.

25 Ieņēmumu un izdevumu atzīšanu, ņemot vērā līguma izpildes stadiju, bieži sauc par procentuālās izpildes metodi. Saskaņā ar šo metodi līguma ieņēmumus saskaņo ar līguma izmaksām, kuras ir radušās, lai sasniegtu konkrēto izpildes stadiju, kā rezultātā uzrāda ieņēmumus, izdevumus un peļņu, kuru var attiecināt uz pabeigto darba daļu. Šī metode sniedz noderīgu informāciju par līguma darbības apjomu un darbības rezultātiem attiecīgajā periodā.

26 Saskaņā ar procentuālās izpildes metodi līguma ieņēmumus atzīst par ieņēmumiem ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ tajos pārskata periodos, kuros ir veikts darbs. Līguma izmaksas parasti atzīst par izdevumiem ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ tajos pārskata periodos, kuros ir veikts darbs, uz kuru tie attiecas. Tomēr gaidāmos līguma kopējo izmaksu pārsniegumus pār līguma kopējiem ieņēmumiem uzreiz atzīst par izdevumiem saskaņā ar 36. punktu.

27 Darbuzņēmējam var būt radušās līguma izmaksas, kuras attiecas uz līguma turpmāko darbību. Šīs līguma izmaksas atzīst par aktīvu, ja ir ticams, ka tās tiks atgūtas. Šīs izmaksas ir summa, kas jāsaņem no klienta, un tās bieži klasificē par nepabeigtu pasūtījumu saskaņā ar līgumu.

28 Būvlīguma iznākumu var ticami aplēst tikai tad, ja ir ticams, ka ar līgumu saistītie saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā. Tomēr, ja rodas nenoteiktība par līguma ieņēmumos jau ietvertas un ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ jau atzītas summas iekasējamību, neiekasējamo summu vai summu, kuras atgūšana vairs nav ticama, atzīst par izdevumiem, nevis par līguma ieņēmumu summas korekciju.

29 Uzņēmums parasti spēj veikt ticamas aplēses pēc tāda līguma noslēgšanas, kas nosaka:

a) katras personas īstenojamās tiesības attiecībā uz būvējamo aktīvu;

b) atlīdzību, kas pienākas vai jāmaksā; un

c) norēķina veidu un termiņiem.

Parasti ir arī nepieciešams, lai uzņēmumam būtu efektīva iekšējā finanšu budžeta sastādīšanas un atskaites sistēma. Turpinot līguma izpildi, uzņēmums pārskata un nepieciešamības gadījumā pārstrādā aplēses par līguma ieņēmumiem un līguma izmaksām. Vajadzība pēc šīs pārstrādāšanas nebūt nenozīmē, ka līguma iznākumu nevar ticami aplēst.

30 Līguma izpildes stadiju var noteikt dažādos veidos. Uzņēmums lieto to metodi, ar kuru var ticami novērtēt veikto darbu. Atkarībā no līguma veida metodes var ietvert:

a) līdz šim veiktā darba līguma izmaksu īpatsvaru aplēstajās līguma kopējās izmaksās;

b) veiktā darba apskatus; vai

c) līgumdarba fiziskās daļas izpildi.

Maksājumi par padarīto darbu un avansa maksājumi, kas saņemti no klientiem, bieži neatspoguļo paveikto darbu.

31 Ja izpildes stadiju nosaka, pamatojoties uz līguma izmaksām, kas radušās līdz noteiktam datumam, tad tikai tās līguma izmaksas, kuras atspoguļo veikto darbu, iekļauj izmaksās, kas radušās līdz noteiktam datumam. Līguma izmaksas, kuras neiekļauj, ir, piemēram:

a) līguma izmaksas, kuras attiecas uz līguma turpmāko darbību, piemēram, materiālu izmaksas, kuri ir piegādāti būvlaukumā vai rezervēti lietošanai saskaņā ar līgumu, bet kuri vēl nav uzstādīti, izlietoti vai izmantoti līguma izpildes laikā, ja vien šie materiāli nav īpaši izgatavoti līguma vajadzībām; un

b) maksājumi, kas veikti apakšuzņēmējiem pirms apakšlīgumā paredzētā darba izpildes.

32 Ja būvlīguma iznākumu nevar ticami aplēst, tad:

a) ieņēmumi jāatzīst tikai radušos līguma izmaksu apmērā, par kurām ir ticams, ka tās tiks atgūtas; un

b) līguma izmaksas jāatzīst par izdevumiem tajā periodā, kurā tās rodas.

No būvlīguma gaidāmie zaudējumi uzreiz jāatzīst par izdevumiem saskaņā ar 36. punktu.

33 Līguma sākotnējās stadijās līguma iznākumu bieži vien nevar ticami aplēst. Tomēr var būt ticams, ka uzņēmums atgūs radušās līguma izmaksas. Tādēļ līguma ieņēmumus atzīst tikai tad, ja gaidāma radušos izmaksu atgūšana. Tā kā līguma iznākumu nevar ticami aplēst, peļņu neatzīst. Tomēr, lai gan līguma iznākumu nevar ticami aplēst, var būt ticams, ka līguma kopējās izmaksas pārsniegs līguma kopējos ieņēmumus. Tādos gadījumos gaidāmos līguma kopējo izmaksu pārsniegumus pār līguma kopējiem ieņēmumiem uzreiz atzīst par izdevumiem saskaņā ar 36. punktu.

34 Līguma izmaksas, kuru atgūšana nav ticama, uzreiz atzīst par izdevumiem. Gadījumi, kad radušos līguma izmaksu atgūstamība nav ticama un kad līguma izmaksas var būt uzreiz jāatzīst par izdevumiem, attiecas, piemēram, uz šādiem līgumiem:

a) kas nav pilnībā īstenojami, t. i., to juridiskais spēks tiek nopietni apšaubīts;

b) kuru pabeigšana ir atkarīga no nepabeigtas tiesas prāvas iznākuma vai tiesību aktiem;

c) par īpašumiem, kurus, iespējams, konfiscēs vai atsavinās piespiedu kārtā;

d) kuros noteiktos pienākumus klients nevar izpildīt; vai

e) kurus darbuzņēmējs nevar pabeigt vai citādi izpildīt savus līgumā noteiktos pienākumus.

35 Ja nenoteiktības, kuras traucēja ticami aplēst līguma iznākumu, vairs nepastāv, ieņēmumi un izdevumi, kas saistīti ar būvlīgumu, jāatzīst saskaņā ar 22. punktu, nevis saskaņā ar 32. punktu.

GAIDĀMO ZAUDĒJUMU ATZĪŠANA

36 Ja ir ticams, ka līguma kopējās izmaksas pārsniegs līguma kopējos ieņēmumus, gaidāmie zaudējumi uzreiz jāatzīst par izdevumiem.

37 Šo zaudējumu summu nosaka neatkarīgi no:

a) tā, vai līgumā paredzētais darbs ir uzsākts vai ne;

b) līguma darbības izpildes stadijas; vai

c) peļņas summas, kas sagaidāma no citiem līgumiem, kurus neuzskata par vienu būvlīgumu saskaņā ar 9. punktu.

IZMAIŅAS APLĒSĒS

38 Procentuālās izpildes metodi piemēro kumulatīvi katrā pārskata periodā līguma ieņēmumu un līguma izmaksu kārtējām aplēsēm. Tādēļ līguma ieņēmumu vai līguma izmaksu aplēses izmaiņu ietekmi vai līguma iznākuma aplēses izmaiņu ietekmi uzskaita kā grāmatvedības aplēses izmaiņas (sk. 8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas) Mainītās aplēses lieto, lai noteiktu ieņēmumu un izdevumu summu, kuru atzīst ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ izmaiņu veikšanas periodā un nākamajos periodos.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

39 Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

a) līguma ieņēmumu summa, kuru atzīst par perioda ieņēmumiem;

b) metodes, kas lietotas, lai noteiktu līguma ieņēmumus, kurus atzīst periodā; un

c) metodes, kas lietotas, lai noteiktu nepabeigto līgumu izpildes stadiju.

40 Attiecībā uz ►M5  pārskata perioda beigām ◄ nepabeigtiem līgumiem uzņēmumam jāatklāj šāda informācija:

a) līdz šim radušos izmaksu kopsumma un atzītā peļņa (no kuras atskaitīti atzītie zaudējumi);

b) saņemto avansa maksājumu summa; un

c) ieturējumu summa.

41 Ieturējumi ir padarītā darba rēķinu summas, kas netiek maksātas, kamēr nav izpildīti līgumā paredzētie nosacījumi šo summu samaksai vai kamēr nav novērsti trūkumi. Padarītā darba rēķini ir summas, kas aprēķinātas par līgumā paredzētā darba izpildi neatkarīgi no tā, vai klients tās ir samaksājis vai ne. Avansa maksājumi ir summas, kuras darbuzņēmējs saņēmis pirms attiecīgā darba izpildes.

42 Tāpēc uzņēmumam jāuzrāda:

a) kā aktīvs – bruto summa, kas jāsaņem no klientiem par līgumdarbu; un

b) kā pasīvs – bruto summa, kas jāmaksā klientiem par līgumdarbu.

43 Bruto summa, kas jāsaņem no klientiem par līgumdarbu, ir neto summa, kas aprēķināta šādi:

a) radušās izmaksas plus atzītā peļņa; mīnus

b) atzīto zaudējumu un padarītā darba rēķinu summa

attiecībā uz visiem nepabeigtiem līgumiem, par kuriem radušās izmaksas plus atzītā peļņa (mīnus atzītie zaudējumi) pārsniedz padarītā darba rēķinus.

44 Bruto summa, kas jāmaksā klientiem par līgumdarbu, ir neto summa, kas aprēķināta šādi:

a) radušās izmaksas plus atzītā peļņa; mīnus

b) atzīto zaudējumu un padarītā darba rēķinu summa

attiecībā uz visiem nepabeigtiem līgumiem, par kuriem padarītā darba rēķini pārsniedz radušās izmaksas plus atzīto peļņu (mīnus atzītie zaudējumi).

45 Uzņēmums atklāj iespējamās saistības un iespējamos aktīvus saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi. Iespējamās saistības un iespējamie aktīvi var veidoties no tādiem posteņiem kā garantijas izmaksas, prasījumi, soda naudas vai iespējamie zaudējumi.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

46 Šis standarts stājas spēkā finanšu pārskata periodiem, kas sākas 1995. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma.




12. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Ienākuma nodokļi

MĒRĶIS

Šā standarta mērķis ir noteikt ienākuma nodokļu grāmatvedības metodi. Ienākumu nodokļu uzskaitē galvenais jautājums ir tas, kā uzskaitīt ietekmi, ko uz pārskata perioda un nākotnes nodokli rada:

a) uzņēmuma ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ atzīto aktīvu (saistību) uzskaites vērtības atgūšana (samaksāšana) nākotnē; un

b) darījumi un citi notikumi pārskata periodā, kurus atzīst uzņēmuma finanšu pārskatos.

Aktīva vai saistību atzīšanai ir raksturīgs tas, ka pārskatu sniedzējs uzņēmums paredz atgūt vai samaksāt attiecīgā aktīva vai saistību uzskaites vērtību. Ja ir ticams, ka šīs uzskaites vērtības atgūšana vai samaksāšana palielinās (samazinās) nākotnes nodokļa maksājumu summu salīdzinājumā ar summu, kas veidotos, ja atgūšana vai samaksāšana neietekmētu nodokļus, šis standarts prasa uzņēmumam atzīt atliktā nodokļa saistības (atliktā nodokļa aktīvu), pieļaujot zināmus ierobežotus izņēmumus.

Šis standarts pieprasa, lai ietekmi, kādu uz nodokļiem rada darījumi un citi notikumi, uzņēmums uzskaitītu tādā pašā veidā, kādā tas uzskaita pašus darījumus un citus notikumus. ►M5  Darījumu un citu notikumu, kas netiek atzīti peļņā vai zaudējumos (kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi vai tieši pašu kapitālā), nodokļu ietekmi arī neatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā (kā attiecīgi citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus vai tieši pašu kapitālā). ◄ Pašu kapitālā tieši atzītu darījumu un citu notikumu nodokļa ietekmi arī atzīst tieši pašu kapitālā. ►M12  Tāpat atliktā nodokļa aktīvu un saistību atzīšana uzņēmējdarbības apvienošanā ietekmē no šīs uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošās nemateriālās vērtības summu vai izdevīga iegādes darījuma rezultātā atzītā guvuma summu. ◄

Šis standarts aplūko arī to, kā atzīstami atliktā nodokļa aktīvi, kas rodas no neizmantotiem nodokļa zaudējumiem vai neizmantotiem nodokļa kredītiem, kā finanšu pārskatos uzrādāmi ienākuma nodokļi un kā atklājama informācija par ienākuma nodokļiem.

DARBĪBAS JOMA

1 Šis standarts jālieto ienākuma nodokļu uzskaitei.

2 Šajā standartā ienākuma nodokļi ir visi iekšzemes un ārvalstu nodokļi, kuri pamatojas uz peļņu, kas apliekama ar nodokli. Ienākuma nodokļi ir arī nodokļi, piemēram, ieturamie nodokļi, kuri meitasuzņēmumam, asociētajam uzņēmumam vai ►M32  kopīgai struktūrai ◄ pēc peļņas sadales jāmaksā pārskatu sniedzējam uzņēmumam.

3 [Svītrots]

4 Šis standarts neaplūko valsts dotāciju (sk. 20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību) vai ieguldījumu nodokļa kredītu grāmatvedības metodes. Taču šis standarts aplūko pagaidu starpību uzskaiti, kuras var rasties no šīm dotācijām vai ieguldījumu nodokļa kredītiem.

DEFINĪCIJAS

5 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Grāmatvedības peļņa ir perioda peļņa vai zaudējumi pirms nodokļa izdevumu atskaitīšanas.

Ar nodokli apliekamā peļņa (nodokļa zaudējumi) ir perioda peļņa (zaudējumi), kuru nosaka saskaņā ar nodokļu administrāciju izstrādātajiem noteikumiem un par kuru maksā (atgūst) ienākuma nodokļus.

Nodokļa izdevumi (nodokļa ienākumi) ir kopējā summa, kuru iekļauj perioda neto peļņas vai zaudējumu noteikšanā un kura attiecas uz pārskata perioda nodokli un atlikto nodokli.

Pārskata perioda nodoklis ir maksājamo (atgūstamo) ienākuma nodokļu summa, kura attiecas uz perioda ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumiem).

Atliktā nodokļa saistības ir ienākuma nodokļu summas, kuras ir maksājamas nākamajos periodos un kuras attiecas uz pagaidu starpībām, kas apliekamas ar nodokli.

Atliktā nodokļa aktīvi ir ienākuma nodokļu summas, kuras ir atgūstamas nākamajos periodos un kuras attiecas uz:

a) atskaitāmām pagaidu starpībām;

b) neizmantoto nodokļa zaudējumu pārcelšanu uz nākamajiem periodiem; un

c) neizmantoto nodokļa kredītu pārcelšanu uz nākamajiem periodiem.

Pagaidu starpības ir starpības starp aktīva vai saistību nodokļa bāzi un tā uzskaites vērtību ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ . Pagaidu starpības var būt:

a)  ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kas ir pagaidu starpības, kuru rezultātā veidosies ar nodokli apliekamas summas, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus) nākamajos periodos, kad ir atgūta vai samaksāta aktīva vai saistību uzskaites vērtība; vai

b)  atskaitāmas pagaidu starpības, kas ir pagaidu starpības, kuru rezultātā veidosies atskaitāmas summas, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus) nākamajos periodos, kad ir atgūta vai samaksāta aktīva vai saistību uzskaites vērtība.

Aktīva vai saistību nodokļa bāze ir summa, kuru attiecina uz šo aktīvu vai saistībām nodokļa aprēķina vajadzībām.

6 Nodokļa izdevumos (nodokļa ienākumos) ietilpst pārskata perioda nodokļa izdevumi (pārskata perioda nodokļa ienākumi) un atliktā nodokļa izdevumi (atliktā nodokļa ienākumi).

Nodokļa bāze

7 Aktīva nodokļa bāze ir summa, kuru atskaitīs nodokļa aprēķina vajadzībām no saimnieciskiem labumiem, kuri apliekami ar nodokli un ieplūdīs uzņēmumā, tam atgūstot aktīva uzskaites vērtību. Ja šie saimnieciskie labumi nebūs apliekami ir nodokli, aktīva nodokļa bāze ir vienāda ar tā uzskaites vērtību.

Piemēri

1. Mašīna maksāja 100. nodokļa aprēķina vajadzībām 30 atskaitīja kā nolietojumu pārskata periodā un iepriekšējos periodos, un atlikušās izmaksas atskaitīs nākamajos periodos kā nolietojumu vai kā atskaitījumu, atsavinot mašīnu. Ieņēmumi, kuri rodas no mašīnas lietošanas, ir apliekami ar nodokli, guvumi, atsavinot mašīnu, tiks aplikti ar nodokli, un atsavināšanas zaudējumi tiks atskaitīti nodokļa aprēķina vajadzībām. Mašīnas nodokļa bāze ir 70.

2. Saņemamo procentu uzskaites vērtība ir 100. attiecīgie procentu ieņēmumi tiks aplikti ar nodokli pēc kases principa. Saņemamo procentu nodokļa bāze ir nulle.

3. Pircēju un pasūtītāju parādu uzskaites vērtība ir 100. attiecīgie ieņēmumi jau ir iekļauti ar nodokli apliekamajā peļņā (nodokļa zaudējumos). Pircēju un pasūtītāju parādu nodokļa bāze ir 100.

4. No meitasuzņēmuma saņemamo dividenžu uzskaites vērtība ir 100. dividendes neapliek ar nodokli. Būtībā aktīva visa uzskaites vērtība ir atskaitāma no saimnieciskajiem labumiem. rezultātā saņemamo dividenžu nodokļa bāze ir 100 ( 2 ).

5. Aizdevuma debitora parāda uzskaites vērtība ir 100. aizdevuma atmaksāšana neietekmēs nodokļus. Aizdevuma nodokļa bāze ir 100.

8 Saistību nodokļa bāze ir to uzskaites vērtība, no kuras atskaitīta nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāma summa par šīm saistībām nākamajos periodos. Avansā saņemto ieņēmumu rezultātā radušos saistību nodokļa bāze ir uzskaites vērtība, no kuras atskaitīta to ieņēmumu summu, kurus neapliks ar nodokli nākamajos periodos.

Piemēri

1. Īstermiņa saistībās ietilpst uzkrātie izdevumi, kuru uzskaites vērtība ir 100. attiecīgos izdevumus atskaitīs nodokļa aprēķina vajadzībām pēc kases principa. Uzkrāto izdevumu nodokļa bāze ir nulle.

2. Īstermiņa saistībās ietilpst avansā saņemtie procentu ieņēmumi, kuru uzskaites vērtība ir 100. attiecīgos procentu ieņēmumus aplika ar nodokli pēc kases principa. Avansā saņemto procentu nodokļa bāze ir nulle.

3. Īstermiņa saistībās ietilpst uzkrātie izdevumi, kuru uzskaites vērtība ir 100. attiecīgie izdevumi jau ir atskaitīti nodokļa aprēķina vajadzībām. Uzkrāto izdevumu nodokļa bāze ir 100.

4. Īstermiņa saistībās ietilpst uzkrātās soda naudas, kuru uzskaites vērtība ir 100. soda naudas nav atskaitāmas nodokļa aprēķina vajadzībām. Uzkrāto soda naudu nodokļa bāze ir 100 ( 3 ).

5. Maksājama aizdevuma uzskaites vērtība ir 100. aizdevuma atmaksāšana neietekmēs nodokļus. Aizdevuma nodokļa bāze ir 100.

9 Dažiem posteņiem ir nodokļa bāze, bet tos ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ neatzīst par aktīviem un saistībām. Piemēram, pētniecības izmaksas atzīst par izdevumiem, nosakot grāmatvedības peļņu periodā, kurā šie izdevumi radušies, bet nav pieļaujams, ka tos atskaita līdz vēlākam periodam, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Starpība starp pētniecības izmaksu nodokļa bāzi, kas ir summa, kādu nodokļu administrācijas atļaus atskaitīt nākamajos periodos, un uzskaites vērtību nulli ir atskaitāma pagaidu starpība, kuras rezultātā rodas atliktā nodokļa aktīvs.

▼M33

10 Ja aktīva vai saistību nodokļa bāze nav uzreiz acīmredzama, ir lietderīgi ņemt vērā šī standarta pamatprincipu: gadījumos, kad šīs uzskaites vērtības atgūšana vai samaksāšana palielinās (samazinās) nākotnes nodokļa maksājumu summu salīdzinājumā ar summu, kas veidotos, ja atgūšana vai samaksāšana neietekmētu nodokļus, uzņēmumam, pieļaujot zināmus ierobežotus izņēmumus, ir jāatzīst atliktā nodokļa saistības (atliktā nodokļa aktīvu). C piemērā aiz 51.A punkta raksturoti gadījumi, kad ir lietderīgi ņemt vērā šo pamatprincipu, piemēram, ja aktīva vai saistību nodokļa bāze ir atkarīga no atgūšanas vai samaksāšanas veida.

▼B

11 Konsolidētajos finanšu pārskatos pagaidu starpības nosaka, aktīvu un saistību uzskaites vērtības konsolidētajos finanšu pārskatos salīdzinot ar attiecīgo nodokļa bāzi. Nodokļa bāzi nosaka pēc konsolidētās nodokļu deklarācijas tajās jurisdikcijās, kurās šo deklarāciju iesniedz. Citās jurisdikcijās nodokļa bāzi nosaka pēc katra koncerna uzņēmuma nodokļu deklarācijām.

PĀRSKATA PERIODA NODOKĻA SAISTĪBU UN PĀRSKATA PERIODA NODOKĻU AKTĪVU ATZĪŠANA

12 Pārskata perioda nodoklis par pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem jāatzīst par saistībām nesamaksātās summas apmērā. Ja summa, kura jau ir samaksāta par pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem, pārsniedz summu, kas jāmaksā par šiem periodiem, pārsniegums jāatzīst par aktīvu.

13 Labums, kas attiecas uz nodokļa zaudējumiem un ko var ieskaitīt atpakaļ, lai atgūtu iepriekšējā perioda pārskata perioda nodokļus, jāatzīst par aktīvu.

14 Ja nodokļa zaudējumus izmanto, lai atgūtu iepriekšējā perioda pārskata perioda nodokli, uzņēmums atzīst labumu par aktīvu tajā periodā, kurā nodokļa zaudējumi rodas, jo ir ticams, ka labums ieplūdīs uzņēmumā, un labumu var ticami novērtēt.

ATLIKTĀ NODOKĻA SAISTĪBU UN ATLIKTĀ NODOKĻA AKTĪVU ATZĪŠANA

AR NODOKLI APLIEKAMAS PAGAIDU STARPĪBAS

15 Atliktā nodokļa saistības jāatzīst visām ar nodokli apliekamām pagaidu starpībām, ja vien atliktā nodokļa saistības nerada:

a) nemateriālās vērtības sākotnēju uzskaiti; vai

b) aktīva vai saistību sākotnējo atzīšanu darījumā, kas:

i) nav uzņēmējdarbības apvienošana; un

ii) darījuma laikā neietekmē ne grāmatvedības peļņu, ne ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus).

Tomēr ar nodokli apliekamām pagaidu starpībām, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību ►M32  kopīgās struktūrās ◄ , atliktā nodokļa saistības jāatzīst saskaņā ar 39. punktu.

16 Aktīva atzīšanai ir raksturīgi tas, ka tā uzskaites vērtība tiks atgūta tādu saimniecisko labumu veidā, kuri ieplūdīs uzņēmumā nākamajos periodos. Ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā nodokļa bāzi, ar nodokli apliekamo saimniecisko labumu summa pārsniegs to summu, ko atļaus atskaitīt nodokļa aprēķina vajadzībām. Šī starpība ir ar nodokli apliekamā pagaidu starpība, un pienākums maksāt rezultātā radušos ienākuma nodokļus nākamajos periodos ir atliktā nodokļa saistības. Uzņēmumam atgūstot aktīva uzskaites vērtību, ar nodokli apliekamā pagaidu starpība tiks apvērsta un uzņēmumam radīsies ar nodokli apliekama peļņa. Tādējādi ir ticams, ka saimnieciskie labumi aizplūdīs no uzņēmuma nodokļa maksājumu veidā. Tādēļ šis standarts pieprasa atzīt visas atliktā nodokļa saistības, izņemot 15. un 39. punktā minētajos gadījumos.

Piemērs

Aktīva, kas maksāja 150, uzskaites vērtība ir 100. uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām ir 90 un nodokļa likme ir 25 %.

Aktīva nodokļa bāze ir 60 (izmaksas 150 mīnus uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām 90). Lai atgūtu uzskaites vērtību 100, uzņēmumam jānopelna ar nodokli apliekamais ienākums 100, bet uzņēmums varēs atskaitīt tikai nolietojumu nodokļa aprēķina vajadzībām 60. rezultātā uzņēmumam atgūstot aktīva uzskaites vērtību, tas maksās ienākuma nodokļus 10 (40 pēc 25 % likmes). Starpība starp uzskaites vērtību 100 un nodokļa bāzi 60 ir ar nodokli apliekamā pagaidu starpība 40. tādēļ uzņēmums atzīst atliktā nodokļa saistības 10 (40 pēc 25 % likmes), kas ir ienākuma nodokļi, kurus uzņēmums maksās pēc aktīva uzskaites vērtības atgūšanas.

17 Dažas pagaidu starpības rodas, iekļaujot ienākumus vai izdevumus grāmatvedības peļņā vienā periodā, bet ar nodokli apliekamajā peļņā – citā periodā. Šīs pagaidu starpības bieži raksturo kā laika starpības. Tālāk minēti tāda veida pagaidu starpību piemēri, kuras ir ar nodokli apliekamas pagaidu starpības un kuras tādēļ rada atliktā nodokļa saistības:

a) procentu ieņēmumus iekļauj grāmatvedības peļņā, pamatojoties uz laika proporcionālu sadalījumu, bet dažās jurisdikcijās tos var iekļaut ar nodokli apliekamajā peļņā pēc naudas iekasēšanas. Ikvienam ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ atzītam debitoru parādam nodokļa bāze attiecībā uz šiem ieņēmumiem ir nulle, jo ieņēmumi neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu līdz naudas iekasēšanai;

b) nolietojums, kuru izmanto ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu) noteikšanai, var atšķirties no nolietojuma, kuru izmanto grāmatvedības peļņas noteikšanai. Pagaidu starpība ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un tā nodokļa bāzi, kas ir aktīva sākotnējā vērtība pēc visiem atskaitījumiem attiecībā uz šo aktīvu, kurus atļāvušas nodokļu administrācijas, lai noteiktu pārskata perioda un iepriekšējo periodu ar nodokli apliekamo peļņu. Rodas ar nodokli apliekama pagaidu starpība, un tā rada atliktā nodokļa saistības, ja tiek paātrināts nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām (ja nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām nav tik ātrs kā nolietojums grāmatvedības vajadzībām, rodas atskaitāma pagaidu starpība, un tās rezultātā veidojas atliktā nodokļa aktīvs); un

c) attīstības izmaksas var kapitalizēt un amortizēt nākamajos periodos, nosakot grāmatvedības peļņu, bet atskaitīt, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu periodā, kurā tās rodas. Šo attīstības izmaksu nodokļa bāze ir nulle, jo tās jau ir atskaitītas no peļņas, kas ir apliekama ar nodokli. Pagaidu starpība ir starpība starp attīstības izmaksu uzskaites vērtību un to nodokļa bāzi, kas ir nulle.

18 Pagaidu starpības rodas arī tad, kad:

▼M12

a) uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības atzīst atbilstoši to patiesajai vērtībai saskaņā ar 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana, bet neveic atbilstošu korekciju nodokļu mērķiem (skatiet 19. punktu);

▼B

b) aktīvus pārvērtē un neveic līdzvērtīgu korekciju nodokļa aprēķina vajadzībām (sk. 20. punktu);

c) uzņēmējdarbības apvienošanā radusies nemateriālā vērtība (sk. 21. punktu);

d) sākotnēji atzīstot aktīva vai saistību nodokļa bāzi, tā atšķiras no aktīva vai saistību sākotnējās uzskaites vērtības, piemēram, ja uzņēmums gūst labumu no valsts dotācijām, kuras nav apliekamas ar nodokli un attiecas uz aktīviem (sk. 22. un 33. punktu); vai

e) uzskaites vērtība ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos vai līdzdalībai ►M32  kopīgās struktūrās ◄ kļūst atšķirīga no ieguldījuma vai līdzdalības nodokļa bāzes (sk. 38.–45. punktu).

Uzņēmējdarbības apvienošana

19  ►M12  Ar dažiem izņēmumiem uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības atzīst atbilstoši to patiesajai vērtībai iegādes datumā. ◄ Pagaidu starpības rodas, ja iegādāto identificējamo aktīvu un pārņemto saistību nodokļa bāzes neietekmē uzņēmējdarbības apvienošana vai ja tās ietekme ir atšķirīga. Piemēram, ja aktīva uzskaites vērtību palielina līdz tā patiesajai vērtībai, bet aktīva nodokļa bāze paliek to izmaksu līmenī, kas bija iepriekšējam īpašniekam, rodas ar nodokli apliekama pagaidu starpība, kuras rezultātā rodas atliktā nodokļa saistības. Rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības ietekmē nemateriālo vērtību (sk. 66. punktu).

▼M54

Groza 20. punktu attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav pieņēmuši 9. SFPS Finanšu instrumenti.

Aktīvu patiesās vērtības

20 SFPS pieļauj vai pieprasa, lai zināmi aktīva posteņi tiktu finansiālā stāvokļa pārskatā uzskaitīti pēc patiesās vērtības vai pārvērtēti (skatīt, piemēram, 16. SGS Pamatlīdzekļi, 38. SGS Nemateriālie aktīvi, 39. SFPS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana, 40. SGS Ieguldījuma īpašums un 16. SFPS Noma). Dažās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai cita veida pārveidošana patiesajā vērtībā ietekmē pārskata perioda ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Rezultātā aktīva nodokļa bāzi koriģē un nerodas pagaidu starpība. Citās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai pārveidošana neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu pārvērtēšanas vai pārveidošanas periodā, un rezultātā aktīva nodokļa bāzi nekoriģē. Tomēr uzskaites vērtības atgūšana nākotnē izraisīs ar nodokli apliekamu saimniecisko labumu ieplūdi uzņēmumā, un nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāmā summa atšķirsies no šo saimniecisko labumu summas. Starpība starp pārvērtēta aktīva uzskaites vērtību un tā nodokļa bāzi ir pagaidu starpība, un tā rada atliktā nodokļa saistības vai aktīvu. Tas attiecas pat uz gadījumiem, ja:

▼B

a) uzņēmums neplāno atsavināt aktīvu. Tādos gadījumos aktīva pārvērtēto uzskaites vērtību atgūs, aktīvu lietojot, un tādējādi radīsies ar nodokli apliekami ienākumi, kas pārsniegs nolietojumu, kāds būs pieļaujams nodokļa aprēķina vajadzībām nākamajos periodos; vai

b) kapitāla pieauguma nodokli atliek, ja ieņēmumus no aktīva atsavināšanas iegulda līdzīgos aktīvos. Tādos gadījumos nodokli galu galā būs jāmaksā, pārdodot vai izmantojot līdzīgos aktīvus.

▼M54

Groza 20. punktu attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir pieņēmuši 9. SFPS Finanšu instrumenti.

Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

20 SFPS pieļauj vai pieprasa, lai zināmi aktīva posteņi tiktu finansiālā stāvokļa pārskatā uzskaitīti pēc patiesās vērtības vai pārvērtēti (sk., piemēram, 16. SGS Pamatlīdzekļi, 38. SGS Nemateriālie aktīvi, 40. SGS Ieguldījuma īpašums, 9. SFPS Finanšu instrumenti un 16. SFPS Noma). Dažās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai cita veida pārveidošana patiesajā vērtībā ietekmē pārskata perioda ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Rezultātā aktīva nodokļa bāzi koriģē un nerodas pagaidu starpība. Citās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai pārveidošana neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu pārvērtēšanas vai pārveidošanas periodā, un rezultātā aktīva nodokļa bāzi nekoriģē. Tomēr uzskaites vērtības atgūšana nākotnē izraisīs ar nodokli apliekamu saimniecisko labumu ieplūdi uzņēmumā, un nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāmā summa atšķirsies no šo saimniecisko labumu summas. Starpība starp pārvērtēta aktīva uzskaites vērtību un tā nodokļa bāzi ir pagaidu starpība, un tā rada atliktā nodokļa saistības vai aktīvu. Tas attiecas pat uz gadījumiem, ja:

▼B

a) uzņēmums neplāno atsavināt aktīvu. Tādos gadījumos aktīva pārvērtēto uzskaites vērtību atgūs, aktīvu lietojot, un tādējādi radīsies ar nodokli apliekami ienākumi, kas pārsniegs nolietojumu, kāds būs pieļaujams nodokļa aprēķina vajadzībām nākamajos periodos; vai

b) kapitāla pieauguma nodokli atliek, ja ieņēmumus no aktīva atsavināšanas iegulda līdzīgos aktīvos. Tādos gadījumos nodokli galu galā būs jāmaksā, pārdodot vai izmantojot līdzīgos aktīvus.

Nemateriālā vērtība

21 No uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošo nemateriālo vērtību novērtē kā a) pārsniegumu pār b):

▼M12

a) kopsummu, ko veido:

i) nodotā atlīdzība, kas novērtēta saskaņā ar 3. SFPS, kuras noteikšanai parasti nepieciešama patiesā vērtība iegādes datumā;

ii) nekontrolējošās līdzdalības apmērs iegādātajā uzņēmumā, kas atzīts saskaņā ar 3. SFPS; un

iii) pakāpeniski veiktā uzņēmējdarbības apvienošanā pircēja bijusī līdzdalības iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā patiesā vērtība iegādes datumā;

b) iegādāto identificējamo aktīvu un pārņemto saistību neto summas iegādes datumā, kas noteiktas saskaņā ar 3. SFPS.

▼B

Daudzas nodokļu administrācijas neļauj samazināt nemateriālās vērtības uzskaites vērtību kā atskaitāmus izdevumus, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu. Turklāt šajās jurisdikcijās nemateriālās vērtības izmaksas bieži nav atskaitāmas, ja meitasuzņēmums atsavina pamatā esošu uzņēmējdarbību. Šajās jurisdikcijās nemateriālās vērtības nodokļa bāze ir nulle. Ikviena starpība starp nemateriālās vērtības uzskaites vērtību un tās nodokļa bāzi nulli ir ar nodokli apliekamā pagaidu starpība. Taču šis standarts neļauj atzīt rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības, jo nemateriālā vērtība ir atlikusī vērtība, un atliktā nodokļa saistību atzīšana palielinātu nemateriālās vērtības uzskaites vērtību.

▼M12

21A Turpmākus atliktā nodokļa saistību samazinājumus, kas netiek atzīti, jo tie izriet no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas, uzskata par izrietošiem no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas un tādēļ neatzīst saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu. Piemēram, ja uzņēmējdarbības apvienošanā uzņēmums atzīst nemateriālo vērtību 100 NV apmērā, kuras nodokļu bāze ir nulle, 15. punkta a) apakšpunkts aizliedz uzņēmumam atzīt rezultātā iegūtās atliktā nodokļa saistības. Ja pēc tam uzņēmums attiecībā uz šo nemateriālo vērtību atzīst vērtības samazinājumu 20 NV apmērā, ar nemateriālo vērtību saistītās ar nodokli apliekamās pagaidu starpības summa tiek samazināta no 100 NV līdz 80 NV, atbilstoši samazinoties neatzītā atliktā nodokļa saistību vērtībai. Šo neatzīto atliktā nodokļa saistību vērtības samazinājumu arī uzskata par saistītu ar nemateriālās vērtības sākotnējo atzīšanu, un tādēļ to nedrīkst atzīt saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu.

21B Atliktā nodokļa saistības, kas izriet no ar nodokli apliekamajām pagaidu starpībām, kas ir saistītas ar nemateriālo vērtību, tomēr atzīst, ciktāl tās neizriet no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas. Piemēram, ja uzņēmējdarbības apvienošanā uzņēmums atzīst nemateriālo vērtību 100 NV apmērā, kas nodokļu vajadzībām ir atskaitāma atbilstoši likmei 20 procenti gadā, sākot ar iegādes gadu, nemateriālās vērtības nodokļu bāze sākotnējās atzīšanas brīdī ir 100 NV un iegādes gada beigās 80 NV. Ja nemateriālās vērtības uzskaites vērtība iegādes gada beigās nav mainījusies un ir 100 NV, ar nodokli apliekamā pagaidu starpība 20 NV veidojas šī gada beigās. Tā kā ar nodokli apliekamā īslaicīgā starpība neattiecas uz nemateriālās vērtības sākotnējo uzskaiti, uzskaita rezultātā radušos atliktā nodokļa saistības.

▼B

Aktīva vai saistību sākotnējā atzīšana

22 Pagaidu starpība var rasties, veicot aktīva vai saistību sākotnējo atzīšanu, piemēram, ja visas aktīva izmaksas vai to daļa nebūs atskaitāma nodokļa aprēķina vajadzībām. Šīs pagaidu starpības grāmatvedības metode ir atkarīga no tā darījuma veida, kura dēļ veikta aktīva vai saistību sākotnējā atzīšana:

▼M12

a) uzņēmējdarbības apvienošanā uzņēmums atzīst atliktā nodokļa saistības vai aktīvu, un tas ietekmē tā atzītās nemateriālās vērtības vai no izdevīga iegādes darījuma izrietoša guvuma summu (sk. 19. punktu);

▼B

b) ja darījums ietekmē grāmatvedības peļņu vai ar nodokli apliekamo peļņu, uzņēmums atzīst atliktā nodokļa saistības vai aktīvu un atzīst rezultātā radušos atliktā nodokļa izdevumus vai ienākumus ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ (sk. 59. punktu);

c) ja darījums nav uzņēmējdarbības apvienošana un neietekmē ne grāmatvedības peļņu, ne ar nodokli apliekamo peļņu, ja nepastāv 15. un 24. punktā paredzētais atbrīvojums, uzņēmums atzītu rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības vai aktīvu un par tādu pašu summu koriģētu aktīva vai saistību uzskaites vērtību. Šīs korekcijas padarītu finanšu pārskatus mazāk pārskatāmus. Tādēļ šis standarts neļauj uzņēmumam atzīt rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības vai aktīvu, ne veicot sākotnējo atzīšanu, ne arī turpmāk (sk. piemēru nākamajā lappusē). Turklāt uzņēmums neatzīst neatzīto atliktā nodokļa saistību vai aktīva turpmākās izmaiņas aktīva nolietošanās laikā.

Piemērs, kas ilustrē 22. punkta c) apakšpunktu

Uzņēmums paredz lietot aktīvu, kas maksāja 1 000 , visu tā lietderīgās lietošanas laiku, kas ir pieci gadi, un tad atsavināt to par atlikušo vērtību nulli. Nodokļa likme ir 40 %. Aktīva nolietojums nav atskaitāms nodokļa aprēķina vajadzībām. Atsavinot aktīvu, kapitāla pieaugums nebūtu apliekams ar nodokli un kapitāla zaudējumi nebūtu atskaitāmi.

Atgūstot aktīva uzskaites vērtību, uzņēmums gūs ar nodokli apliekamus ienākumus 1 000 un nodokļos samaksās 400. uzņēmums neatzīst rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības 400, jo tās radušās, veicot aktīva sākotnējo atzīšanu.

Nākamajā gadā aktīva uzskaites vērtība ir 800. gūstot ar nodokli apliekamus ienākumus 800, uzņēmums nodokļos samaksās 320. uzņēmums neatzīst rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības 320, jo tās radušās, veicot aktīva sākotnējo atzīšanu.

23 Saskaņā ar 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana salikta finanšu instrumenta (piemēram, konvertējama obligācija) emitents klasificē instrumenta saistību sastāvdaļu par saistībām un pašu kapitāla sastāvdaļu par pašu kapitālu. Dažās jurisdikcijās saistību sastāvdaļas nodokļa bāze, veicot sākotnējo atzīšanu, ir vienāda ar saistību un pašu kapitāla sastāvdaļu summas sākotnējo uzskaites vērtību. Rezultātā ar nodokli apliekamā pagaidu starpība rodas, pašu kapitāla sastāvdaļu sākotnēji atzīstot atsevišķi no saistību sastāvdaļas. Tādēļ nepiemēro 15. punkta b) apakšpunktā minēto izņēmumu. Rezultātā uzņēmums atzīst rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības. ►M5  Saskaņā ar 61.A punktu, atlikto nodokli tieši ieskaita pašu kapitāla sastāvdaļas uzskaites vērtībā. Saskaņā ar 58. punktu turpmākās atliktā nodokļa saistību izmaiņas atzīst peļņā vai zaudējumos par atliktā nodokļa izdevumiem (ienākumiem). ◄

Atskaitāmās pagaidu starpības

24 Atliktā nodokļa aktīvs jāatzīst visām atskaitāmām pagaidu starpībām, ja ir varbūtība, ka tiks gūta ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot atskaitāmo pagaidu starpību, ja vien atliktā nodokļa aktīvu nerada aktīva vai saistību sākotnējo uzskaiti darījumā, kas:

a) nav uzņēmējdarbības apvienošana; un

b) darījuma laikā neietekmē ne grāmatvedības peļņu, ne ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus).

Tomēr atskaitāmām pagaidu starpībām, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību ►M32  kopīgās struktūrās ◄ , atliktā nodokļa aktīvs jāatzīst saskaņā ar 44. punktu.

25 Saistību atzīšanai ir raksturīgi tas, ka uzskaites vērtība tiks samaksāta nākamajos periodos, kad no uzņēmuma aizplūdīs resursi, kuri ietver saimnieciskos labumus. Resursiem aizplūstot no uzņēmuma, visas summas vai to daļas var atskaitīt, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu periodā pēc tā perioda, kurā atzīst saistības. Tādos gadījumos pastāv pagaidu starpība starp saistību uzskaites vērtību un to nodokļa bāzi. Tādējādi rodas atliktā nodokļa aktīvs, kas attiecas uz nākamajos periodos atgūstamiem ienākuma nodokļiem, kad attiecīgo saistību daļu varēs atskaitīt, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu. Tāpat, ja aktīva uzskaites vērtība ir mazāka par tā nodokļa bāzi, no starpības rodas atliktā nodokļa aktīvs, kas attiecas uz nākamajos periodos atgūstamiem ienākuma nodokļiem.

Piemērs

Uzņēmums atzīst saistības 100 par uzkrātām preču garantijas izmaksām. Nodokļa aprēķina vajadzībām preču garantijas izmaksas neatskaitīs, kamēr uzņēmums nesamaksās prasījumus. Nodokļa likme ir 25 %.

Saistību nodokļa bāze ir nulle (uzskaites vērtība 100, no kuras atskaita nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāmu summu un kura attieksies uz šīm saistībām nākamajos periodos). Norēķinoties par saistībām to uzskaites vērtībā, uzņēmums samazinās nākotnes ar nodokli apliekamo peļņu par 100 un rezultātā samazinās nākotnes nodokļa maksājumus par 25 (100 pēc 25 % likmes). Starpība starp uzskaites vērtību 100 un nodokļa bāzi nulli ir atskaitāma pagaidu starpība 100. tādēļ uzņēmums atzīst atliktā nodokļa aktīvu 25 (100 pēc 25 % likmes), ja ir ticams, ka uzņēmums nākamajos periodos gūs pietiekamu ar nodokli apliekamo peļņu, lai gūtu labumu no samazinātiem nodokļa maksājumiem.

26 Tālāk minēti tādu atskaitāmo pagaidu starpību piemēri, kuras rada atliktā nodokļa aktīvus:

a) pensijas pabalsta izmaksas var atskaitīt, nosakot grāmatvedības peļņu, kad darbinieks sniedz pakalpojumu, bet tās var atskaitīt, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu, uzņēmumam veicot iemaksas fondā vai arī uzņēmumam maksājot pensijas pabalstus. Pagaidu starpība starp saistību uzskaites vērtību un to nodokļa bāzi; saistību nodokļa bāze parasti ir nulle. Šī atskaitāmā pagaidu starpība radīs atliktā nodokļa aktīvu, kad saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā atskaitījuma veidā no peļņas, kas ir apliekama ar nodokli, veicot iemaksas vai izmaksājot pensijas pabalstus;

b) pētniecības izmaksas atzīst par izdevumiem, nosakot grāmatvedības peļņu periodā, kurā šie izdevumi rodas, bet nav pieļaujams, ka tos atskaita līdz vēlākam periodam, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Starpība starp pētniecības izmaksu nodokļa bāzi, kas ir tāda summa, kādu nodokļu administrācijas atļaus atskaitīt nākamajos periodos, un uzskaites vērtību nulli ir atskaitāma pagaidu starpība, kuras rezultātā rodas atliktā nodokļa aktīvs;

▼M12

c) ar dažiem izņēmumiem uzņēmums atzīst uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības atbilstoši to patiesajai vērtībai iegādes datumā. Kad saistības pārņem iegādes datumā, bet, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu, saistītās izmaksas neatskaita līdz vēlākam periodam, rodas atskaitāma pagaidu starpība, no kuras rodas atliktā nodokļa aktīvs. Atliktā nodokļa aktīvs rodas arī tad, ja iegādātā identificējamā aktīva patiesā vērtība ir mazāka par tā nodokļa bāzi. Abos gadījumos rezultātā izveidojies atliktā nodokļa aktīvs ietekmē nemateriālo vērtību (sk. 66. punktu); un

▼B

d) dažus aktīvus var uzskaitīt to patiesajā vērtībā vai tos var pārvērtēt, neveicot līdzvērtīgu korekciju nodokļa aprēķina vajadzībām (sk. 20. punktu). Atskaitāma pagaidu starpība rodas, ja aktīva nodokļa bāze pārsniedz tā uzskaites vērtību.

▼M57

Piemērs, kas ilustrē 26. punkta d) apakšpunktu

Atskaitāmas pagaidu starpības identificēšana 2. gada beigās:

Uzņēmums A 1. gada sākumā par 1 000 VV iegādājas parāda instrumentu, kura nominālā vērtība ir 1 000 VV un kurš atmaksājams 5 gadu termiņa beigās, ar procentu likmi 2 %, kas maksājami katra gada beigās. Efektīvā procentu likme ir 2 %. Parāda instruments tiek novērtēts patiesajā vērtībā.

Tirgus procentu likmēm pieaugot līdz 5 %, parāda instrumenta patiesā vērtība 2. gada beigās ir kritusies līdz 918 VV. Ir ticams, ka, ja uzņēmums A turpinās turēt parāda instrumentu, tas iekasēs visas līgumiskās naudas plūsmas.

Jebkura peļņa (zaudējumi) par parāda instrumentu ir apliekami ar nodokli (atskaitāmi) tikai tad, kad tie ir realizēti. Peļņu (zaudējumus), kas radušies, pārdodot parāda instrumentu vai tā termiņa beigās, nodokļu vajadzībām aprēķina kā starpību starp iekasēto summu un parāda instrumenta sākotnējām izmaksām.

Tādējādi parāda instrumenta nodokļu bāze ir tā sākotnējās izmaksas.

Starpība starp parāda instrumenta uzskaites vērtību 918 VV apmērā uzņēmuma A finanšu stāvokļa pārskatā un tā nodokļu bāzi 1 000 VV apmērā rada atskaitāmu pagaidu starpību 82 VV apmērā 2. gada beigās (skatīt 20. punktu un 26. punkta d) apakšpunktu) neatkarīgi no tā, vai uzņēmums A paredz atgūt parāda instrumenta uzskaites vērtību, pārdodot vai izmantojot, t. i., turot to un iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, vai abu minēto kombinācijā.

Tas ir tāpēc, ka atskaitāmas pagaidu starpības ir starpības starp aktīva vai saistību uzskaites vērtību finanšu stāvokļa pārskatā un tā nodokļu bāzi, kā rezultātā veidosies atskaitāmas summas, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļu zaudējumus) nākamajos periodos, kad aktīva vai saistību uzskaites vērtība ir atgūta vai samaksāta (skatīt 5. punktu). Uzņēmums A saņem atskaitījumu, kas atbilst aktīva nodokļu bāzei 1 000 VV apmērā, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļu zaudējumus), kas radušies, pārdodot parāda instrumentu vai tā termiņa beigās.

▼B

27 Nosakot ar nodokli apliekamo peļņu nākamajos periodos, no atskaitāmo pagaidāmo starpību apvērses rodas atskaitījumi. Tomēr saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā kā samazināti nodokļa maksājumi tikai tad, ja tas gūst pietiekamu ar nodokli apliekamo peļņu, pret kuru var veikt atskaitījumu ieskaitu. Tādēļ uzņēmums atzīst atliktā nodokļa aktīvus tikai tad, ja ir ticams, ka radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot atskaitāmās pagaidu starpības.

▼M57

27A Kad uzņēmums novērtē, vai radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru tas var izmantot atskaitāmu pagaidu starpību, tas ņem vērā, vai tiesību akti nodokļu jomā ierobežo ar nodokli apliekamās peļņas avotus, pret ko tas var veikt atskaitījumus, veicot šīs atskaitāmās pagaidu starpības apvērsi. Ja nodokļu jomas tiesību akti neparedz šādus ierobežojumus, uzņēmums novērtē atskaitāmo pagaidu starpību kombinācijā ar visām citām tā atskaitāmām pagaidu starpībām. Tomēr, ja nodokļu jomas tiesību akti ierobežo zaudējumu izmantošanu atskaitījumam pret noteikta veida ienākumu, atskaitāmu pagaidu starpību vērtē kombinācijā ar citām attiecīgā veida atskaitāmām pagaidu starpībām.

▼B

28 Ir ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot atskaitāmo pagaidu starpību, ja ir pietiekamas ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu, un šo starpību apvērse gaidāma:

a) tajā pašā periodā, kurā gaidāma atskaitāmās pagaidu starpības apvērse; vai

b) periodos, kuros nodokļa zaudējumus no atliktā nodokļa aktīva var pārnest uz iepriekšējiem vai nākamajiem periodiem.

Tādos gadījumos atliktā nodokļa aktīvu atzīst periodā, kurā rodas atskaitāmās pagaidu starpības.

▼M57

29 Ja ar nodokli apliekamās pagaidu starpības, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu, ir nepietiekamas, atliktā nodokļa aktīvu atzīst tādā mērā, cik:

a) ir ticams, ka uzņēmumam būs pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu tajā pašā periodā, kurā notikusi atskaitāmās pagaidu starpības apvērse (vai periodos, kuros nodokļa zaudējumus no atliktā nodokļa aktīva var pārnest uz iepriekšējiem vai nākamajiem periodiem). Novērtējot, vai nākamajos periodos tas gūs pietiekamu ar nodokli apliekamu peļņu, uzņēmums:

i) salīdzina atskaitāmās pagaidu starpības ar turpmāko ar nodokli apliekamo peļņu, no kuras izslēgti nodokļu atskaitījumi, kuri izriet no šo atskaitāmo pagaidu starpību apvērses. Šis salīdzinājums parāda, kādā mērā turpmākā ar nodokli apliekamā peļņa ir pietiekama, lai uzņēmums atskaitītu summas, kas rodas no šo atskaitāmo pagaidu starpību apvērses,

ii) neņem vērā ar nodokli apliekamās summas, kas rodas no atskaitāmām pagaidu starpībām, kuru rašanās gaidāma nākamajos periodos, jo atliktā nodokļa aktīvam, kas rodas no šīm atskaitāmām pagaidu starpībām, pašam būs nepieciešamība turpmākā ar nodokli apliekamā peļņa, lai to varētu izmantot;

b) uzņēmumam, kas radīs ar nodokli apliekamu peļņu attiecīgajos periodos, ir pieejamas nodokļa plānošanas iespējas.

▼M57

29A Aplēsēs par iespējamo turpmāko ar nodokli apliekamo peļņu var iekļaut dažu uzņēmuma aktīvu vērtības atgūšanu, pārsniedzot to uzskaites vērtību, ja ir pietiekoši pierādījumi, ka ir ticams, ka uzņēmums to panāks. Piemēram, ja aktīvs ir novērtēts patiesajā vērtībā, uzņēmums apsver, vai ir pietiekami pierādījumi, lai secinātu, ka ir ticams, ka uzņēmums atgūs aktīva vērtību, pārsniedzot tā uzskaites vērtību. Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad uzņēmums plāno turēt parāda instrumentu ar fiksētu procentu likmi un iekasēt līgumiskās naudas plūsmas.

▼B

30 Nodokļa plānošanas iespējas ir darbības, kuras uzņēmums veiktu, lai radītu vai palielinātu ar nodokli apliekamos ienākumus kādā konkrētā periodā pirms pārnestu nodokļa zaudējumu vai nodokļa kredīta termiņa beigām. Piemēram, dažās jurisdikcijās ar nodokli apliekamo peļņu var radīt vai palielināt:

a) izvēloties aplikt ar nodokli saņemtus vai saņemamus procentu ienākumus;

b) atliekot prasījumu par atsevišķiem atskaitījumiem no peļņas, kas ir apliekama ar nodokli;

c) pārdodot un, iespējams, saņemot atpakaļ nomā aktīvus, kuru vērtība ir palielinājusies, bet kuru nodokļa bāze nav koriģēta, lai atspoguļotu šo vērtības pieaugumu; un

d) pārdodot aktīvu, kurš rada ar nodokli neapliekamus ienākumus (piemēram, dažās jurisdikcijās – valsts obligāciju), lai nopirktu citus ieguldījumus, kuri rada ar nodokli apliekamus ienākumus.

Ja nodokļa plānošanas iespējas pārceļ ar nodokli apliekamo peļņu no vēlāka perioda uz agrāku, tad pārnestu nodokļa zaudējumu vai nodokļa kredīta izmantošana joprojām ir atkarīga no turpmākās peļņas, kas ir apliekama ar nodokli, kura radusies no avotiem, kas nav nākotnē rodošās pagaidu starpības.

31 Ja uzņēmumam nesen bijuši zaudējumi, uzņēmums ņem vērā 35. un 36. punktā sniegtos norādījumus.

32 [Svītrots]

▼M12

Nemateriālā vērtība

32A Ja uzņēmējdarbības apvienošanā radušās nemateriālās vērtības uzskaites vērtība ir mazāka par tās nodokļa bāzi, šī starpība rada atliktā nodokļa aktīvu. Atliktā nodokļa aktīvs, kas rodas no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas, tiek atzīts, uzskaitot uzņēmējdarbības apvienošanu, ja ir ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekamā peļņa, no kuras varēs atskaitīt atskaitāmo pagaidu atšķirību.

▼B

Aktīva vai saistību sākotnējā atzīšana

33 Viens gadījums, kad rodas atliktā nodokļa aktīvs, veicot aktīva sākotnējo atzīšanu, ir, kad atskaita ar nodokli neapliekamu uz aktīvu attiecināmu valsts dotāciju, iegūstot aktīva uzskaites vērtību, bet nodokļa aprēķina vajadzībām to neatskaita no aktīva amortizējamās summas (citiem vārdiem, no tā nodokļa bāzes); aktīva uzskaites vērtība ir mazāka par tā nodokļa bāzi, un tas rada atskaitāmu pagaidu starpību. Valsts dotācijas var arī uzskatīt par atliktajiem ienākumiem; tādā gadījumā starpība starp atliktajiem ienākumiem un tā nodokļa bāzi nulli ir atskaitāma pagaidu starpība. Neatkarīgi no tā, kuru uzrādīšanas metodi uzņēmums lieto, tas neatzīst rezultātā radušos atliktā nodokļa aktīvu 22. punktā minētā iemesla dēļ.

Neizmantoti nodokļa zaudējumi un neizmantoti nodokļa kredīti

34 Atliktā nodokļa aktīvs jāatzīst par neizmantotiem nodokļa zaudējumiem un neizmantotiem nodokļa kredītiem, kas pārnesti uz nākamajiem periodiem, ja ir ticams, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus un neizmantotos nodokļa kredītus.

35 Kritēriji to atliktā nodokļa aktīvu atzīšanai, kuri rodas no neizmantoto nodokļa zaudējumu un nodokļa kredītu pārnešanas uz nākamajiem periodiem, ir tādi paši kā kritēriji, pēc kuriem atzīst atliktā nodokļa aktīvus no atskaitāmām pagaidu starpībām. Tomēr neizmantotu nodokļa zaudējumu esamība pārliecinoši pierāda, ka ar nodokli apliekamā peļņa nākotnē var nebūt pieejama. Tādēļ, ja uzņēmumam nesen bijuši zaudējumi, tas atzīst atliktā nodokļa aktīvu no neizmantotiem nodokļa zaudējumiem vai nodokļa kredītiem tikai tad, ja uzņēmumam ir pietiekama ar nodokli apliekama pagaidu starpība vai pastāv citi pārliecinoši pierādījumi tam, ka būs pieejama pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, pret kuru uzņēmums varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus. Tādos gadījumos 82. punkts pieprasa atklāt atliktā nodokļa aktīva summu un pierādījumu veidu, kas attaisno tā atzīšanu.

36 Novērtējot ar nodokli apliekamās peļņas ticamību, pret kuru varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus, uzņēmums apsver šādus kritērijus:

a) vai uzņēmumam ir pietiekamas ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu, no kurām radīsies ar nodokli apliekamas summas, pret kurām varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus, pirms ir beidzies to termiņš;

b) vai ir ticams, ka uzņēmumam radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pirms būs beidzies neizmantoto nodokļa zaudējumu vai neizmantoto nodokļa kredītu termiņš;

c) vai neizmantotie nodokļa zaudējumi rodas identificējamu iemeslu dēļ, kuru atkārtošanās ir maz ticama; un

d) vai uzņēmumam ir pieejamas nodokļa plānošanas iespējas (sk. 30. punktu), kurš radīs ar nodokli apliekamu peļņu periodā, kurā varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus.

Atliktā nodokļa aktīvu neatzīst, ja nav ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus.

Neatzīto atliktā nodokļa aktīvu pārvērtēšana

37  ►M5  Katrās pārskata perioda beigās ◄ uzņēmums pārvērtē neatzītos atliktā nodokļa aktīvus. Uzņēmums atzīst iepriekš neatzītu atliktā nodokļa aktīvu, ja ir kļuvis ticams, ka turpmākā ar nodokli apliekamā peļņa ļaus atgūt atliktā nodokļa aktīvu. Piemēram, tirdzniecības nosacījumu uzlabošana var palielināt ticamību, ka uzņēmums varēs radīt pietiekamu ar nodokli apliekamo peļņu nākotnē, lai atliktā nodokļa aktīvs atbilstu 24. vai 34. punktā izklāstītajiem atzīšanas kritērijiem. Cits piemērs ir, kad uzņēmums pārvērtē atliktā nodokļa aktīvus uzņēmējdarbības apvienošanas datumā vai pēc tam (sk. 67. un 68. punktu).

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalība ►M32  kopīgās struktūrās ◄

38 Pagaidu starpības rodas, kad uzskaites vērtība ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos vai līdzdalībai ►M32  kopīgās struktūrās ◄ (proti, mātesuzņēmuma vai ieguldītāja daļai meitasuzņēmuma, filiāles, asociētā uzņēmuma vai ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma neto aktīvos, ieskaitot nemateriālās vērtības uzskaites vērtību) kļūst atšķirīga no ieguldījuma vai līdzdalības nodokļa bāzes (kas bieži ir izmaksas). Šīs atšķirības var rasties daudzos dažādos gadījumos, piemēram:

a) meitasuzņēmumu, filiāļu, asociēto uzņēmumu un ►M32  kopīgu struktūru ◄ nesadalītās peļņas esamība;

b) ārvalstu valūtas kursu izmaiņas, kad mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums atrodas dažādās valstīs; un

c) asociētajā uzņēmumā veikta ieguldījuma uzskaites vērtības samazinājums līdz tā atgūstamajai summai.

Konsolidētajos finanšu pārskatos pagaidu starpība var atšķirties no tās pagaidu starpības, kas saistīta ar šo ieguldījumu mātesuzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos, ja mātesuzņēmums savos atsevišķajos finanšu pārskatos ieguldījumu uzskaita izmaksās vai pārvērtētajā summā.

39   Uzņēmumam jāatzīst atliktā nodokļa saistības visām ar nodokli apliekamām pagaidu starpībām, kas saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību kopīgās struktūrās, izņemot gadījumus, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

▼M32

a)   mātesuzņēmums, ieguldītājs, kopīgas struktūras dalībnieks vai kopīgas struktūras operators var kontrolēt pagaidu starpības apvērses laiku;

▼B

b) ir ticams, ka tuvākajā laikā nenotiks pagaidu starpības apvērse.

40 Tā kā mātesuzņēmums kontrolē sava meitasuzņēmuma dividenžu politiku, mātesuzņēmums var kontrolēt laiku, kurā tiks apvērstas ar ieguldījumu saistītās pagaidu starpības (ieskaitot pagaidu starpības, kas rodas ne tikai no nesadalītās peļņas, bet arī no jebkurām ārvalstu valūtas pārrēķināšanas starpībām). Turklāt bieži nav iespējams noteikt ienākuma nodokļu summu, kas būtu jāmaksā, kad tiks apvērsta pagaidu starpība. Tādēļ tad, kad mātesuzņēmums ir noteicis, ka šī peļņa tuvākajā laikā netiks sadalīta, mātesuzņēmums neatzīst atliktā nodokļa saistības. Tādi paši apsvērumi attiecas uz ieguldījumiem filiālēs.

41 Uzņēmuma nemonetāros aktīvus un saistības novērtē to funkcionālajā valūtā (sk. 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme). Ja uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu vai nodokļa zaudējumus (un tātad tā nemonetāro aktīvu un saistību nodokļa bāzi) nosaka citā valūtā, valūtas kursa izmaiņas rada pagaidu starpības, kā rezultātā veidojas atzītas atliktā nodokļa saistības vai (saskaņā ar 24. punktu) aktīvs. Par rezultātā radušos atlikto nodokli debetē vai kreditē ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ (sk. 58. punktu).

42 Ieguldītājs asociētajā uzņēmumā nekontrolē šo uzņēmumu un parasti nevar noteikt tā dividenžu politiku. Tādēļ, ja nepastāv vienošanās, saskaņā ar kuru asociētā uzņēmuma peļņa tuvākajā laikā netiks sadalīta, ieguldītājs atzīst atliktā nodokļa saistības, kas rodas no pagaidu starpībām, kas ir apliekamas ar nodokli un ir saistītas ar ieguldījumu asociētajā uzņēmumā. Dažos gadījumos ieguldītājs nevar noteikt nodokļa summu, kas būtu maksājama, ja ieguldītājs atgūtu asociētajā uzņēmumā veiktā ieguldījuma izmaksas, bet var noteikt, ka šī summa būs vienāda ar minimālo summu vai pārsniegs to. Tādos gadījumos atliktā nodokļa saistības novērtē šajā summā.

▼M32

43 Vienošanās starp kopīgā struktūrā iesaistītām pusēm parasti paredz peļņas sadali un nosaka, vai lēmumiem par šiem jautājumiem vajadzīga visu pušu vai pušu grupas piekrišana. Ja kopīgas struktūras dalībnieks vai kopīgas struktūras operators var kontrolēt laiku, kad tam tiek iedalīta tā daļa no kopīgās struktūras peļņas, un ir ticams, ka tā peļņas daļa paredzamā nākotnē netiks sadalīta, atliktā nodokļa saistības neatzīst.

▼B

44 Uzņēmumam jāatzīst atliktā nodokļa aktīvs visām atskaitāmām pagaidu starpībām, kuras rodas no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalības ►M32  kopīgās struktūrās ◄ , tikai tad, ja ir ticams, ka:

a) tuvākajā laikā tiks apvērsta pagaidu starpība; un

b) būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.

45 Lemjot par to, vai atliktā nodokļa aktīvu atzīst atskaitāmām pagaidu starpībām, kas saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumiem un līdzdalību ►M32  kopīgās struktūrās ◄ , uzņēmums ņem vērā 28.–31. punktā ietvertos norādījumus.

RĀDĪTĀJI

46 Pārskata perioda nodokļa saistības (aktīvi) par pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem jānovērtē summā, kas jāmaksā (jāatgūst no) nodokļu administrācijām, izmantojot nodokļa likmes (un nodokļa tiesību aktus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

47 Atliktā nodokļa aktīvi un saistības jānovērtē pēc nodokļa likmēm, kuru piemērošana gaidāma periodā, kad realizēs aktīvu vai izpildīs saistības, pamatojoties uz nodokļa likmēm (un nodokļa tiesību aktiem), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz ►M5  pārskata perioda beigām ◄ .

48 Pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīvus un saistības parasti novērtē, lietojot faktiskās nodokļa likmes (un nodokļa tiesību aktus). Tomēr dažās jurisdikcijās valdības paziņojumi par nodokļa likmēm (un nodokļa tiesību aktiem) var faktiski stāties spēkā pēc vairākiem mēnešiem kopš paziņošanas. Tādos gadījumos nodokļa aktīvus un saistības novērtē, lietojot paziņoto nodokļa likmi (un nodokļa tiesību aktus).

49 Ja uz dažādiem ar nodokli apliekamo ienākumu līmeņiem attiecas dažādas nodokļa likmes, atliktā nodokļa aktīvus un saistības novērtē, izmantojot vidējās likmes, kuru piemērošana gaidāma attiecībā uz peļņu, kas ir apliekama ar nodokli, (nodokļa zaudējumiem) periodos, kuros gaidāma pagaidu starpību apvērse.

50 [Svītrots]

51 Atliktā nodokļa saistību un atliktā nodokļa aktīvu novērtēšanai jāatspoguļo tāda ietekme uz nodokli, kura izrietētu no tā, kādā veidā ►M5  pārskata perioda beigās ◄ uzņēmums paredz atgūt vai samaksāt aktīvu un saistību uzskaites vērtību.

▼M33

51A Dažās jurisdikcijās veids, kādā uzņēmums atgūst (samaksā) aktīva (saistību) uzskaites vērtību, var ietekmēt vienu vai abus šādus lielumus:

a) piemērojamo nodokļa likmi, uzņēmumam atgūstot (samaksājot) aktīva (saistību) uzskaites vērtību; un

b) aktīva (saistību) nodokļa bāzi.

Tādos gadījumos uzņēmums novērtē atliktā nodokļa saistības un atliktā nodokļa aktīvus, lietojot nodokļa likmi un nodokļa bāzi, kas atbilst gaidāmajam atgūšanas vai maksāšanas veidam.

A    piemērs

Pamatlīdzekļu posteņa uzskaites vērtība ir 100, un nodokļa bāze ir 60. Posteni pārdodot, piemērotu 20 % nodokļa likmi, un citiem ienākumiem piemērotu 30 % nodokļa likmi.

Uzņēmums atzīst atliktā nodokļa saistības 8 (40 pēc 20 % likmes), ja tas paredz pārdot posteni, to turpmāk nelietojot, un atliktā nodokļa saistības 12 (40 pēc 30 % likmes), ja tas paredz saglabāt posteni un atgūt tā uzskaites vērtību, lietojot posteni.

B    piemērs

Pamatlīdzekļu posteni, kura izmaksas ir 100 un uzskaites vērtība ir 80, pārvērtē uz 150. Nodokļa aprēķina vajadzībām neveic līdzvērtīgu korekciju. Uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām ir 30, un nodokļa likme ir 30 %. Ja posteņa pārdošanas cena pārsniegs tā izmaksas, uzkrāto nolietojumu nodokļa aprēķina vajadzībām 30 iekļaus ar nodokli apliekamajos ienākumos, bet pārdošanas ieņēmumus, kuri pārsniegs izmaksas, neapliks ar nodokli.

Posteņa nodokļa bāze ir 70, un pastāv ar nodokli apliekama pagaidu starpība 80. Ja uzņēmums paredz atgūt uzskaites vērtību, lietojot posteni, tam jāgūst ar nodokli apliekamie ienākumi 150, bet uzņēmums varēs atskaitīt tikai nolietojumu 70. Pamatojoties uz iepriekš minēto, atliktā nodokļa saistības ir 24 (80 pēc 30 % likmes). Ja uzņēmums paredz atgūt uzskaites vērtību, posteni tūlīt pārdodot un saņemot 150, atliktā nodokļa saistības aprēķina šādi:



 

Ar nodokli apliekamā pagaidu starpība

Nodokļa likme

Atliktā nodokļa saistības

Uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām

30

30 %

9

Ieņēmumi, kuri pārsniedz izmaksas

50

nulle

Kopā

80

 

9

(Piezīme: saskaņā ar 61.A punktu papildu atlikto nodokli, kas rodas pārvērtēšanas rezultātā, uzskaita citos vispārējos ienākumos).

▼M33

C    piemērs

Fakti ir tādi paši kā B piemērā, izņemot: ja posteņa pārdošanas cena pārsniegs tā izmaksas, uzkrāto nolietojumu nodokļa aprēķina vajadzībām iekļaus ar nodokli apliekamajos ienākumos (nodokļa likme 30 %) un pārdošanas ieņēmumus apliks ar nodokli pēc 40 % likmes pēc tam, kad būs atskaitītas pēc inflācijas koriģētās izmaksas 110.

Ja uzņēmums paredz atgūt uzskaites vērtību, lietojot posteni, tam jāgūst ar nodokli apliekamie ienākumi 150, bet uzņēmums varēs atskaitīt tikai nolietojumu 70. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nodokļa bāze ir 70, pastāv ar nodokli apliekama pagaidu starpība 80, un atliktā nodokļa saistības ir 24 (80 pēc 30 % likmes), kā B piemērā.

Ja uzņēmums paredz atgūt uzskaites vērtību, pārdodot posteni uzreiz par 150, uzņēmums varēs atskaitīt indeksētās izmaksas 110. Neto ieņēmumus 40 apliks ar nodokli pēc 40 % likmes. Turklāt uzkrāto nolietojumu nodokļa aprēķina vajadzībām 30 iekļaus ar nodokli apliekamajos ienākumos un apliks ar nodokli pēc 30 % likmes. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nodokļa bāze ir 80 (110 mīnus 30), pastāv ar nodokli apliekama pagaidu starpība 70, un atliktā nodokļa saistības ir 25 (40 pēc 40 % likmes plus 30 pēc 30 % likmes). Ja nodokļa bāze nav uzreiz acīmredzama šajā piemērā, var būt lietderīgi ņemt vērā 10. punktā minēto pamatprincipu.

(Piezīme: saskaņā ar 61.A punktu papildu atlikto nodokli, kas rodas pārvērtēšanas rezultātā, uzskaita citos vispārējos ienākumos).

51B Ja atliktā nodokļa saistības vai atliktā nodokļa aktīvu rada neamortizējams aktīvs, kuru novērtē, izmantojot 16. SGS noteikto pārvērtēšanas modeli, atliktā nodokļa saistību vai atliktā nodokļa aktīva pārvērtējumam jāatspoguļo nodokļu sekas, kādas radīs neamortizējama aktīva uzskaites vērtības atgūšana, to pārdodot, neatkarīgi no tā, kāda ir šāda aktīva uzskaites vērtības novērtēšanas bāze. Attiecīgi, ja nodokļu tiesību aktos noteiktā nodokļa likme, ko piemēro ar nodokli apliekamajai summai, kādu iegūst, pārdodot aktīvu, atšķiras no nodokļa likmes, ko piemēro ar nodokli apliekamajai summai, kādu iegūst, lietojot aktīvu, pirmo likmi piemēro, lai novērtētu atliktā nodokļa saistības vai aktīvu, kas saistīts ar neamortizējamu aktīvu.

51C Ja atliktā nodokļa saistības vai aktīvu rada ieguldījumu īpašums, kuru novērtē, izmantojot 40. SGS noteikto patiesās vērtības modeli, pastāv atspēkojams pieņēmums, ka ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību atgūs, to pārdodot. Attiecīgi, ja pieņēmumu neatspēko, atliktā nodokļa saistību vai atliktā nodokļa aktīva novērtējumam jāatspoguļo nodokļu sekas, kādas radīs visas ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtības atgūšana, to pārdodot. Šo pieņēmumu atspēko, ja ieguldījumu īpašums ir amortizējams un to tur tāda uzņēmējdarbības modeļa vajadzībām, kura mērķis ir ievērojami patērēt visus saimnieciskos labumus, kurus laikā gaitā sevī iemieso ieguldījumu īpašums, nevis to pārdot. Ja pieņēmumu atspēko, ievēro 51. punkta un 51.A punkta prasības.

Piemērs, kas ilustrē 51.C punktu

Ieguldījumu īpašuma izmaksas ir 100 un patiesā vērtība ir 150. To novērtē, izmantojot 40. SGS doto patiesās vērtības modeli. Tajā ietverta zeme, kuras izmaksas ir 40 un patiesā vērtība ir 60, un ēka, kuras izmaksas ir 60 un patiesā vērtība ir 90. Zemei ir neierobežots lietderīgās lietošanas laiks.

Ēkas uzkrātais nolietojums nodokļu aprēķina vajadzībām ir 30. Nerealizētās pārmaiņas ieguldījumu īpašuma patiesajā vērtībā neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu. Ja ieguldījumu īpašuma pārdošanas cena pārsniedz izmaksas, apvērsto uzkrāto nolietojumu nodokļu aprēķina vajadzībām 30 ietvers ar nodokli apliekamajā peļņā un tam piemēros parasto 30 % nodokļa likmi. Attiecībā uz pārdošanas ieņēmumiem, kuri pārsniedz izmaksas, saskaņā ar nodokļu tiesību aktiem piemēro 25 % nodokļa likmi, ja aktīvi tiek turēti mazāk nekā divus gadus, un 20 % nodokļa likmi, ja aktīvi tiek turēti divus gadus vai ilgāk.

Tā kā ieguldījumu īpašumu novērtē, izmantojot 40. SGS noteikto patiesās vērtības modeli, pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmums atgūs visu ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību, pārdodot ieguldījumu īpašumu. Ja šādu pieņēmumu neatspēko, atliktais nodoklis rāda nodokļu sekas, kādas rada uzskaites vērtības pilnīga atgūšana, pārdodot īpašumu, pat ja uzņēmums paredz nopelnīt ienākumus, īpašumu izīrējot pirms pārdošanas.

Nodokļa bāze zemei, ja to pārdod, ir 40, un ar nodokli apliekamā pagaidu starpība ir 20 (60 – 40). Nodokļa bāze ēkai, ja to pārdod, ir 30 (60 – 30), un ar nodokli apliekamā pagaidu starpība ir 60 (90 – 30). Tādējādi ar nodokli apliekamā kopējā pagaidu starpība saistībā ar ieguldījumu īpašumu ir 80 (20 + 60).

Saskaņā ar 47. punktu nodokļa likme ir likme, kuru paredz piemērot periodā, kad ieguldījumu īpašumu realizē. Tādējādi rezultātā iegūtās atliktā nodokļa saistības aprēķina šādi, ja uzņēmums paredz pārdot īpašumu pēc tam, kad to būs turējis vairāk nekā divus gadus:



 

Ar nodokli apliekamā pagaidu starpība

Nodokļa likme

Atliktā nodokļa saistības

Uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām

30

30 %

9

Ieņēmumi, kuri pārsniedz izmaksas

50

20 %

10

Kopā

80

 

19

Ja uzņēmums paredz pārdot īpašumu pēc tam, kad to turējis mazāk nekā divus gadus, iepriekšminēto aprēķinu groza, lai ieņēmumiem, kuri pārsniedz izmaksas, piemērotu 25 %, nevis 20 % nodokļa likmi.

Ja tomēr uzņēmums tur ēku tāda uzņēmējdarbības modeļa vajadzībam, kura mērķis ir ievērojami patērēt visus laika gaitā ēkā iemiesotos saimnieciskos labumus, nevis to pārdot, šo priekšlikumu atspēko attiecībā uz ēku. Tomēr zemei nav nolietojuma. Tāpēc pieņēmums par atgūšanu, izmantojot pārdošanu, nevar tikt atspēkots attiecībā uz zemi. Jāsecina, ka atliktā nodokļa saistības rāda nodokļu sekas, kādas rada ēkas uzskaites vērtības atgūšana, ēku lietojot, un zemes uzskaites vērtības atgūšana, to pārdodot.

Nodokļa bāze ēkai, ja to lieto, ir 30 (60 – 30), ar nodokli apliekamā pagaidu starpība ir 60 (90 – 30), un tās rada atliktā nodokļa saistības, kas ir 18 (60 pēc 30 % likmes).

Nodokļa bāze zemei, ja to pārdod, ir 40, ar nodokli apliekamā pagaidu starpība ir 20 (60 – 40), un tās rada atliktā nodokļa saistības, kas ir 4 (20 pēc 20 % likmes).

Tādējādi, ja pieņēmumu par atgūšanu, veicot pārdošanu, atspēko attiecībā uz ēku, atliktā nodokļa saistības ieguldījumu īpašumam ir 22 (18 + 4).

51D Atspēkojamo pieņēmumu, kas minēts 51.C punktā, piemēro arī tad, kad atliktā nodokļa saistības vai atliktā nodokļa aktīvu rada, novērtējot ieguldījumu īpašumu uzņēmējdarbības apvienošanā, ja uzņēmums, vēlāk novērtējot ieguldījumu īpašumu, izmantos patiesās vērtības modeli.

51E Ar 51.B–51.D punktu netiek mainītas prasības piemērot principus, kas noteikti šī standarta 24.–33. punktā (atskaitāmās pagaidu starpības) un 34.–36. punktā (neizmantoti nodokļa zaudējumi un neizmantoti nodokļa kredīti), atzīstot un novērtējot atliktā nodokļa aktīvus.

▼B

52A Dažās jurisdikcijās ienākuma nodokļus maksā pēc augstākas vai zemākas likmes, ja visu neto peļņu vai nesadalīto peļņu vai tās daļu izmaksā kā dividendi uzņēmuma akcionāriem. Dažās citās jurisdikcijās ienākuma nodokļi var būt atmaksājami vai maksājami, ja visu neto peļņu vai nesadalīto peļņu vai tās daļu izmaksā kā dividendi uzņēmuma akcionāriem. Tādos gadījumos pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīvus un saistības novērtē pēc nodokļa likmes, kuru piemēro nesadalītai peļņai.

52B [Svītrots]

▼M67

Piemērs, kas ilustrē 52.A un 57.A punktu

▼B

Tālāk dotajā piemērā aplūkota uzņēmuma pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīvu un saistību novērtēšana jurisdikcijā, kurā ienākuma nodokļi par nesadalīto peļņu maksājami pēc augstākas likmes (50 %), atmaksājot noteiktu summu, kad peļņa tiek sadalīta. Nodokļa likme par sadalīto peļņu ir 35 %. ►M5  Pārskata perioda beigās ◄ 20x1. gada 31. decembrī uzņēmums neatzīst to dividenžu saistības, kuras ieteiktas vai izsludinātas pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ . Rezultātā 20x1. gadā dividendes netiek atzītas. 20x1. gada ar nodokli apliekamie ienākumi ir 100 000 . neto ar nodokli apliekamā pagaidu starpība par 20x1. gadu ir 40 000 .

Uzņēmums atzīst pārskata perioda nodokļa saistības un pārskata perioda ienākuma nodokļa izdevumus 50 000 . summu, kas ir potenciāli atgūstama nākotnes dividenžu rezultātā, neatzīst par aktīvu. Uzņēmums arī atzīst atliktā nodokļa saistības un atliktā nodokļa izdevumus 20 000 (40 000 pēc 50 % likmes), kas ir ienākuma nodokļi, kurus uzņēmums maksās, kad tas atgūst vai maksā aktīvu un saistību uzskaites vērtības, pamatojoties uz nesadalītai peļņai piemērojamo nodokļa likmi.

Pēc tam 20x2. gada 15. martā uzņēmums atzīst par saistībām dividendes 10 000 no iepriekšējās pamatdarbības peļņas.

20X2. gada 15. martā uzņēmums atzīst ienākuma nodokļu atmaksu 1 500 (15 % no dividendēm, kuras atzītas par saistībām) par pārskata perioda nodokļa aktīvu un par pārskata perioda ienākuma nodokļa izdevumu samazinājumu par 20x2. gadu.

53 Atliktā nodokļa aktīvi un saistības nav jādiskontē.

54 Lai ticami noteiktu atliktā nodokļa aktīvus un saistības, pamatojoties uz diskontēšanu, detalizēti jānosaka katras pagaidu starpības apvērses laiks. Daudzos gadījumos nav iespējams sastādīt laika grafiku vai tas ir ļoti sarežģīti. Tādēļ nav pareizi pieprasīt atliktā nodokļa aktīvu un saistību diskontēšanu. Diskontēšanas atļaušana, bet ne pieprasīšana radītu atliktā nodokļa aktīvus un saistības, kuras nevarētu salīdzināt starp uzņēmumiem. Tādēļ šis standarts nepieprasa un neatļauj atliktā nodokļa aktīvu un saistību diskontēšanu.

55 Pagaidu starpības nosaka, ņemot vērā aktīva vai saistību uzskaites vērtību. To dara arī tad, kad pašu uzskaites vērtību nosaka, pamatojoties uz diskontēšanu, piemēram, gadījumā, kad pastāv pienākumi maksāt pensijas pabalstu (sk. 19. SGS Darbinieku pabalsti).

56 Atliktā nodokļa aktīva uzskaites vērtība jāpārskata ►M5  katrās pārskata perioda beigās ◄ . Uzņēmumam jāsamazina atliktā nodokļa aktīva uzskaites vērtība, ja vairs nav ticams, ka būs pieejama pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, kas ļautu izmantot labumu no visa šā atliktā nodokļa aktīva vai tā daļas. Jebkurš šāds samazinājums jāapvērš, ja kļūst ticams, ka būs pieejama pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa.

PĀRSKATA PERIODA UN ATLIKTĀ NODOKĻA ATZĪŠANA

57 Darījuma vai cita notikuma pārskata perioda un atliktā nodokļa ietekmes uzskaite atbilst paša darījuma vai notikuma uzskaitei. Šo principu īsteno 58.–68.C punkts.

▼M67

57A Uzņēmums atzīst dividenžu ienākuma nodokļa sekas, kā tās definētas 9. SFPS, kad tas atzīst saistības maksāt dividendes. Dividenžu ienākuma nodokļa sekas ir tiešāk saistītas ar pagātnes darījumiem vai notikumiem, kas radīja sadalāmo peļņu, nevis ar īpašniekiem veiktajiem maksājumiem. Tādēļ uzņēmums dividenžu ienākuma nodokļa sekas atzīst peļņā vai zaudējumos, citos visaptverošajos ienākumos vai pašu kapitālā, atkarībā no tā, kur uzņēmums ir sākotnēji atzinis šos iepriekšējos darījumus vai notikumus.

▼M5

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītās pozīcijas

58 Pārskata perioda un atlikto nodokli atzīst par ienākumiem vai izdevumiem un iekļauj perioda peļņā vai zaudējumos, izņemot gadījumus, kad nodoklis rodas no:

▼M38

▼M5

a) peļņā vai zaudējumos par citiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajiem ienākumiem vai tieši pašu kapitālā tajā pašā vai citā periodā neatzītiem darījumiem vai notikumiem (sk. no 61.A līdz 65. punktam);

▼M38

b) uzņēmējdarbības apvienošanas (izņemot gadījumu, kad ieguldījumu sabiedrība, kā definēts 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, iegādājas meitasuzņēmumu, kas ir jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus) (skatiet 66.–68. punktu).

59 Lielākā daļa atliktā nodokļa saistību un atliktā nodokļa aktīvu rodas, ieņēmumus vai izdevumus iekļaujot grāmatvedības peļņā vienā periodā, bet ar nodokli apliekamajā peļņā (nodokļa zaudējumos) – citā periodā. Izrietošais atliktais nodoklis ir atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Piemēram:

▼M52

a) procentu, autoratlīdzību vai dividenžu ieņēmumus saņem ar pēcmaksu un iekļauj grāmatvedības peļņā saskaņā ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana vai 9. SFPS Finanšu instrumenti pēc vajadzības, bet iekļauj ar nodokli apliekamajā peļņā (nodokļu zaudējumi) – pēc kases principa; kā arī

▼B

b) nemateriālo aktīvu izmaksas ir kapitalizētas saskaņā ar 38. SGS un tiek amortizētas ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ , bet tika atskaitītas nodokļa aprēķina vajadzībām to rašanās brīdī.

60 Atliktā nodokļa aktīvu un saistību uzskaites vērtība var mainīties pat tad, ja attiecīgo pagaidu starpību summa nemainās. To var izraisīt, piemēram:

a) nodokļa likmju vai nodokļa tiesību aktu izmaiņas;

b) atliktā nodokļa aktīvu atgūstamības pārvērtēšana; vai

c) aktīva gaidāmā atgūšanas veida izmaiņas.

Rezultātā radušos atlikto nodokli atzīst ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ , izņemot gadījumus, kad tas attiecas uz posteņiem, ►M5  kurus neatzīst peļņā vai zaudējumos ◄ (sk. 63. punktu).

Posteņi, ►M5  kurus neatzīst peļņā vai zaudējumos ◄

▼M5 —————

▼M5

61A Pārskata perioda nodokli un atlikto nodokli neatzīst peļņā vai zaudējumos, ja nodoklis attiecas uz pozīcijām, kas tajā pašā vai citā periodā nav atzītas peļņā vai zaudējumos. Tādējādi pārskata perioda nodoklis un atliktais nodoklis, kas attiecas uz pozīcijām, kas tajā pašā vai citā periodā ir atzītas:

(a) citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos (sk. 62. punktu),

(b) tieši pašu kapitālā, jāatzīst tieši pašu kapitālā (sk. 62.A punktu).

▼M5

62 Starptautiskais finanšu pārskatu standarts pieprasa vai ļauj atzīt konkrētus posteņus citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos. Šādi posteņi ir, piemēram:

(a) uzskaites vērtības izmaiņas, kas rodas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā (sk. 16. SGS), un

(b) [svītrots]

(c) valūtas kursa starpība, kas rodas, pārrēķinot uzņēmuma ārvalstu darbības finanšu pārskatus (sk. 21. SGS).

(d) [svītrots]

▼M5

62A Starptautiskie finanšu pārskatu standarti pieprasa vai pieļauj, ka par dažiem posteņiem tieši kreditē vai debetē pašu kapitālu. Šādi posteņi ir, piemēram:

(a) nesadalītās peļņas, kas radusies retrospektīvas grāmatvedības politikas maiņas dēļ vai kļūdas koriģēšanas dēļ, sākuma atlikuma korekcija (skatīt 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas) un

(b) summas, kas rodas, veicot salikta finanšu instrumenta pašu kapitāla sastāvdaļas sākotnējo atzīšanu (sk. 23. punktu).

63 Izņēmuma gadījumos var būt grūti noteikt pārskata perioda un atliktā nodokļa summu, ja nodoklis attiecas uz posteņiem, kuri nav atzīti peļņā vai zaudējumos (kā citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus vai tieši pašu kapitālā). Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad:

▼M5

▼B

a) pastāv ienākuma nodokļa likmju gradācija un nav iespējams noteikt likmi, pēc kuras ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu) īpašā sastāvdaļa ir aplikta ar nodokli;

b) nodokļa likmes vai citu nodokļa noteikumu izmaiņas ietekmē atliktā nodokļa aktīvu vai saistības, ►M5  kas attiecas uz posteni, ko iepriekš neatzina peļņā vai zaudējumos; vai ◄

c) uzņēmums nosaka, ka atliktā nodokļa aktīvs jāatzīst vai ka tas vairs nav jāatzīst pilnīgi, ►M5  un atliktā nodokļa aktīvs (pilnīgi vai daļēji) attiecas uz posteni, ko iepriekš neatzina peļņā vai zaudējumos. ◄

▼M5

Tādos gadījumos pārskata perioda un atliktais nodoklis, kas attiecas uz posteņiem, kas nav atzīti peļņā vai zaudējumos, pamatojas uz attiecīgās jurisdikcijas personas pārskata perioda un atliktā nodokļa pamatotu proporcionālu sadalījumu vai citu metodi, saskaņā ar kuru attiecīgajos apstākļos sadale ir atbilstošāka.

▼B

64 16. SGS neprecizē, vai uzņēmumam katru gadu no pārvērtēšanas pārsnieguma uz nesadalīto peļņu jāpārnes summa, kas ir vienāda ar starpību starp pārvērtēta aktīva nolietojumu vai amortizāciju un nolietojumu vai amortizāciju, kas pamatojas uz šā aktīva izmaksām. Ja uzņēmums veic šo pārnešanu, pārnestā summa ir bez attiecīgiem atliktajiem nodokļiem. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz pārnešanu, kuru veic, atsavinot pamatlīdzekļu objektu.

65 Kad aktīvs ir pārvērtēts nodokļa aprēķina vajadzībām un pārvērtēšana attiecas uz iepriekšējā perioda pārvērtēšanu grāmatvedības vajadzībām vai pārvērtēšanu, ko paredzēts veikt nākamajā periodā, par aktīva pārvērtēšanas un nodokļa bāzes korekcijas nodokļa ietekmi ►M5  atzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos ◄ tajos periodos, kuros tā rodas. Tomēr, ja pārvērtēšana nodokļa aprēķina vajadzībām neattiecas uz iepriekšējā perioda pārvērtēšanu grāmatvedības vajadzībām vai pārvērtēšanu, ko paredzēts veikt nākamajā periodā, nodokļa bāzes korekcijas nodokļa ietekmi atzīst ►M5  peļņā vai zaudējumos. ◄

65A Ja uzņēmums maksā dividendes akcionāriem, tam var būt jāmaksā dividenžu daļa nodokļu administrācijām akcionāru vārdā. Daudzās jurisdikcijās šo summu sauc par ieturamo nodokli. Par šo summu kā dividenžu daļu, kas samaksāta vai maksājama nodokļu administrācijām, debetē pašu kapitālu.

Atliktie nodokļi, kas rodas no uzņēmējdarbības apvienošanas

▼M12

66 Kā paskaidrots 19. punktā un 26. punkta c) apakšpunktā, uzņēmējdarbības apvienošanā var rasties pagaidu starpības. Saskaņā ar 3. SFPS uzņēmums atzīst rezultātā radušos atliktā nodokļa aktīvus (ja tie atbilst 24. punktā minētajiem atzīšanas kritērijiem) vai atliktā nodokļa saistības kā identificējamus aktīvus un saistības iegādes datumā. Līdz ar to šie atliktā nodokļa aktīvi vai atliktā nodokļa saistības ietekmē uzņēmuma atzīto nemateriālās vērtības vai no izdevīga iegādes darījuma izrietošā guvuma summu. Tomēr saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu uzņēmums neatzīst atliktā nodokļa saistības, kas radušās no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas.

67 Uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā pircēja pirmsapvienošanas atliktā nodokļa aktīva realizēšanas varbūtība var mainīties. Pircējs var uzskatīt par ticamu, ka tas atgūs savu atliktā nodokļa aktīvu, kas nebija atzīts pirms uzņēmējdarbības apvienošanas. Piemēram, pircējs var ieskaitīt savus neizmantotos nodokļa zaudējumus pret iegādātā uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu nākotnē. Vai arī uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā, iespējams, ir maz ticams, ka ar nodokli apliekamā peļņa nākotnē ļaus atgūt atliktā nodokļa aktīvu. Šādos gadījumos pircējs atzīst atliktā nodokļa aktīva izmaiņas uzņēmējdarbības apvienošanas periodā, bet tās neiekļauj uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaitē. Tādēļ pircējs neņem to vērā, novērtējot uzņēmējdarbības apvienošanā atzīstamo nemateriālo vērtību vai guvumu no darījuma, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā.

68 Potenciālās priekšrocības, ko var sniegt iegādātā uzņēmuma ienākuma nodokļa zaudējumu pārcelšana uz nākamajiem periodiem vai citi atliktā nodokļa aktīvi, iespējams, neatbilst atsevišķas atzīšanas kritērijiem uzņēmējdarbības apvienošanas sākotnējās uzskaites brīdī, bet būs realizējamas vēlāk.

Iegādātās atliktā nodokļa priekšrocības, ko uzņēmums realizēs pēc uzņēmējdarbības apvienošanas, uzņēmums atzīst šādi:

a) Iegādātās atliktā nodokļa priekšrocības, kas ir atzītas novērtēšanas periodā un izriet no jaunas informācijas par faktiem un apstākļiem iegādes datumā, atskaita no ar šo iegādi saistītās nemateriālās vērtības uzskaites vērtības. Ja šīs nemateriālās vērtības uzskaites vērtība ir nulle, atlikušās atliktā nodokļa priekšrocības atzīst peļņā vai zaudējumos.

b) Visas citas iegādātās un realizētās atliktā nodokļa priekšrocības atzīst peļņā vai zaudējumos (vai, ja šis standarts tā nosaka, ārpus peļņas vai zaudējumiem).

▼M12 —————

▼B

Pārskata perioda un atliktais nodoklis, kas rodas no maksājumiem ar akcijām

68A Dažās nodokļu jurisdikcijās uzņēmums saņem nodokļu atvilkumu (t. i., summa, kas ir atskaitāma, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu), kas attiecas uz akcijās, akcijas iespējas līgumos vai citos uzņēmuma pašu kapitāla instrumentos izmaksāto samaksu. Nodokļu atvilkuma summa var atšķirties no saistītās kumulatīvās samaksas izdevumiem un var parādīties vēlākā pārskata periodā. Piemēram, dažās jurisdikcijās uzņēmums var atzīt izdevumus patēriņam par saņemtajiem darbinieku pakalpojumiem kā atlīdzību par piešķirtajiem akciju iespējas līgumiem saskaņā ar 2. SFPS Maksājums ar akcijām un nesaņemt nodokļu atvilkumu, kamēr akciju iespējas līgumi netiek izmantoti ar nodokļu atvilkumu novērtējumu, kas balstās uz nodokļa akcijas cenu izmantošanas datumā.

68B Tā kā pētniecības izmaksām, kas aprakstītas šā standarta 9. punktā un 26. punkta b) apakšpunktā, starpība starp līdz konkrētam datumam saņemto nodokļu bāzi (kas ir summa, kādu nodokļu administrācija atļaus atskaitīt nākamajos periodos) un nulles uzskaites vērtību, ir atskaitāmā pagaidu starpība, no kuras rodas atliktā nodokļa aktīvs. Ja summa, kuru nodokļu administrācija pieļaus kā atvilkumu nākotnes periodos, nav zināma perioda beigās, tā jāaplēš, balstoties uz informāciju, kas pieejama perioda beigās. Piemēram, ja summa, kuru nodokļu administrācija atļaus kā atvilkumu nākotnes periodos, ir atkarīga no uzņēmuma akcijas cenas nākotnes datumā, atskaitāmā pagaidu starpībai jābalsta uz uzņēmuma akcijas cenu perioda beigās.

▼M38

68C Kā atzīmēts 68.A punktā, nodokļa atskaitījuma summa (vai paredzētais nākotnes nodokļa atskaitījums, kas novērtēts saskaņā ar 68.B punktu) var atšķirties no saistītās kumulatīvās samaksas izdevumiem. Šā standarta 58. punktā ir noteikts, ka pārskata perioda un atliktais nodoklis ir jāatzīst kā ienākumi vai izdevumi un jāietver perioda peļņā vai zaudējumos, izņemot, ja nodoklis rodas no a) darījuma vai notikuma, kurš ir atzīts tajā pašā vai citā periodā, ārpus peļņas vai zaudējumiem vai b) uzņēmējdarbības apvienošanas (izņemot gadījumu, kad ieguldījumu sabiedrība iegādājas meitasuzņēmumu, kas ir jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus). Ja nodokļa atskaitījuma summa (vai aplēstais nākotnes nodokļa atskaitījums) pārsniedz saistītās kumulatīvās samaksas izdevumu summu, tas norāda, ka nodokļa atskaitījums attiecas ne tikai uz samaksas izdevumiem, bet arī uz pašu kapitāla posteni. Šajā situācijā saistītā pārskata perioda un atliktā nodokļa pārsniegums jāatzīst tieši pašu kapitālā.

▼B

UZRĀDĪŠANA

Nodokļa aktīvi un nodokļa saistības

69 [Svītrots]

70 [Svītrots]

Ieskaits

71 Uzņēmumam jāveic pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību ieskaits tikai tad, ja uzņēmums:

a) ir juridiski tiesīgs veikt atzīto summu ieskaitu; un

b) paredz norēķināties neto vai vienlaicīgi realizēt aktīvu un nokārtot saistības.

72 Lai gan pārskata perioda nodokļa aktīvus un saistības atzīst un novērtē atsevišķi, ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ to ieskaitu veic pēc kritērijiem, kuri ir līdzīgi finanšu instrumentu kritērijiem, kuri noteikti 32. SGS. Uzņēmums parasti ir juridiski tiesīgs veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām, ja pārskata perioda nodokļa aktīvs un saistības attiecas uz ienākuma nodokļiem, kurus noteikusi viena nodokļu administrācija, un šī nodokļu administrācija atļauj uzņēmumam veikt vai saņemt vienu neto maksājumu.

73 Konsolidētajos finanšu pārskatos viena koncerna uzņēmuma pārskata perioda nodokļa aktīva ieskaitu pret cita koncerna uzņēmuma pārskata perioda nodokļa saistībām veic tikai tad, ja attiecīgie uzņēmumi ir juridiski tiesīgi veikt vai saņemt vienu neto maksājumu un uzņēmumi paredz veikt vai saņemt šo neto maksājumu vai vienlaicīgi atgūt aktīvu un nokārtot saistības.

74 Uzņēmumam jāveic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaits tikai tad, ja:

a) uzņēmums ir juridiski tiesīgs veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām; un

b) atliktā nodokļa aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz ienākuma nodokļiem, kurus noteikusi viena nodokļu administrācija:

i) tam pašam ar nodokli apliekamam uzņēmumam; vai

ii) dažādiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, kuri paredz norēķināties par pārskata perioda nodokļa saistībām un aktīviem pēc neto principa vai vienlaicīgi pārdot aktīvus un izpildīt saistības katrā nākamajā periodā, kurā paredz samaksāt vai atgūt ievērojamas atliktā nodokļa saistību vai aktīvu summas.

75 Lai izvairītos no nepieciešamības sastādīt detalizētu grafiku par laiku, kurā paredzama katras pagaidu starpības apvērse, šis standarts pieprasa, lai uzņēmums veiktu tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma atliktā nodokļa aktīva ieskaitu pret atliktā nodokļa saistībām tikai tad, ja atliktā nodokļa aktīvs un saistības attiecas uz ienākuma nodokļiem, kurus noteikusi viena nodokļu administrācija, un uzņēmums ir juridiski tiesīgs veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām.

76 Retos gadījumos uzņēmums var būt juridiski tiesīgs veikt ieskaitu un paredzēt norēķināties ar neto maksājumu dažos periodos, bet ne citos. Tādos retos gadījumos var būt nepieciešams detalizēts grafiks, lai ticami noteiktu, vai viena ar nodokli apliekama uzņēmuma atliktā nodokļa saistību rezultātā palielināsies nodokļa maksājumi tajā pašā periodā, kurā cita ar nodokli apliekamās uzņēmuma atliktā nodokļa aktīva rezultātā samazināsies šā otrā ar nodokli apliekamā uzņēmuma maksājumi.

Nodokļa izdevumi

Nodokļa izdevumi (ienākumi), kuri attiecas uz parastās darbības peļņu vai zaudējumiem

▼M31

77 Nodokļa izdevumi (ienākumi), kuri attiecas uz parastās darbības peļņu vai zaudējumiem, jāuzrāda peļņā vai zaudējumos peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu pārskatā(-os).

▼M31 —————

▼B

Valūtas kursa starpības atliktā ārvalstu nodokļa saistībām vai aktīviem

78 21. SGS pieprasa atsevišķas valūtas kursa starpības atzīt par ienākumiem vai izdevumiem, bet neprecizē, kur šīs starpības jāuzrāda ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ . Tātad, ja valūtas kursa starpības par atliktā ārvalstu nodokļa saistībām vai aktīviem atzīst ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ , šīs starpības var klasificēt par atliktā nodokļa izdevumiem (ienākumiem), ja šī uzrādīšana tiek uzskatīta par visnoderīgāko finanšu pārskatu lietotājiem.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

79 Nodokļa izdevumu (ienākumu) svarīgākās sastāvdaļas jāatklāj atsevišķi.

80 Nodokļa izdevumu (ienākumu) sastāvdaļās var iekļaut:

a) pārskata perioda nodokļa izdevumus (ienākumus);

b) jebkuras korekcijas, kuras attiecīgajā periodā atzītas par iepriekšējo periodu pārskata perioda nodokļiem;

c) atliktā nodokļa izdevumu (ienākumu) summu, kas attiecas uz pagaidu starpību rašanos un apvērsi;

d) atliktā nodokļa izdevumu (ienākumu) summu, kas attiecas uz nodokļa likmju izmaiņām vai aplikšanu ar jauniem nodokļiem;

e) labuma summu, kas rodas no iepriekš neatzītiem iepriekšējā perioda nodokļa zaudējumiem, nodokļa kredīta vai pagaidu starpības, ko lieto pārskata perioda nodokļa izdevumu samazināšanai;

f) labuma summu no iepriekš neatzītiem iepriekšējā perioda nodokļa zaudējumiem, nodokļa kredīta vai pagaidu starpības, ko lieto atliktā nodokļa izdevumu samazināšanai;

g) atliktā nodokļa izdevumus, kuri rodas no atliktā nodokļa aktīva vērtības daļēja norakstījuma vai iepriekšēja vērtības daļēja norakstījuma apvērses saskaņā ar 56. punktu; un

h) nodokļa izdevumu (ieņēmumu) summa saistībā ar tām izmaiņām grāmatvedības politikā un kļūdām, kas iekļautas peļņā un zaudējumos saskaņā ar 8. SGS, jo tos nevar aprēķināt retrospektīvi.

▼M5

81 Atsevišķi jāatklāj arī šāda informācija:

a) pārskata perioda un atliktā nodokļa kopsumma, kas attiecas uz posteņiem, par kuriem tieši debetēts vai kreditēts pašu kapitāls (sk. 62.A punktu);

ab) ienākumu nodokļu summu, kas attiecas uz katru citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu sastāvdaļu (sk. 62. punktu un 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā));

b) [svītrots];

▼B

c) paskaidrojums par sakarību starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu vienā vai abos šādos veidos:

i) skaitliska saskaņošana starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu, kuru reizina ar piemērojamo nodokļa likmi(-ēm), atklājot arī bāzi, pamatojoties uz kuru aprēķina piemērojamo nodokļa likmi(-es); vai

ii) skaitliska saskaņošana starp vidējo faktisko nodokļa likmi un piemērojamo nodokļa likmi, atklājot arī bāzi, pamatojoties uz kuru aprēķina piemērojamo nodokļa likmi;

d) paskaidrojums par piemērojamās nodokļa likmes(-ju) izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu;

e) atskaitāmo pagaidu starpību, neizmantoto nodokļa zaudējumu un neizmantoto nodokļa kredītu summa (un termiņš, ja tāds ir), kuriem ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ neatzīst atliktā nodokļa aktīvu;

f) pagaidu starpību kopsumma, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību ►M32  kopīgās struktūrās ◄ un kurām nav atzītas atliktā nodokļa saistības (sk. 39. punktu);

g) par katru pagaidu starpības veidu un par katru neizmantoto nodokļa zaudējumu un neizmantoto nodokļa kredītu veidu:

i) atliktā nodokļa aktīvu un saistību summa, kura atzīta ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ par katru uzrādīto periodu;

ii) atliktā nodokļa ienākumu vai izdevumu summa, kura atzīta ►M5  peļņā vai zaudējumos ◄ , ja tā nav acīmredzama no to summu izmaiņām, kuras atzītas ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ ;

▼M12

h)   attiecībā uz pārtrauktām darbībām – nodokļa izdevumi par:

i)   guvumiem vai zaudējumiem pārtraukšanas brīdī; un

ii)   peļņu vai zaudējumiem no parastās darbības attiecīgajā periodā saistībā ar pārtraukto darbību līdz ar attiecīgajām summām par katru uzrādīto iepriekšējo periodu;

i)   ienākuma nodokļa summas sekas no tādu dividenžu izmaksas uzņēmuma akcionāriem, kuru sadali ierosināja vai izsludināja pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai, bet kuras neatzīst par saistībām finanšu pārskatos;

j)   ja uzņēmējdarbības apvienošana, kurā uzņēmums ir pircējs, izraisa pirmsiegādes atliktā nodokļa aktīva atzītās summas izmaiņas (sk. 67. punktu), šo izmaiņu summu; un

k)   ja uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātās atliktā nodokļa priekšrocības neatzīst iegādes datumā, bet atzīst pēc iegādes datuma (sk. 68. punktu), tā notikuma vai apstākļu maiņas apraksts, kas izraisīja atliktā nodokļa priekšrocību atzīšanu.

▼B

82 Uzņēmumam jāatklāj atliktā nodokļa aktīva summa un pierādījumu būtība, kas attaisno tā atzīšanu, ja:

a) atliktā nodokļa aktīva izmantošana ir atkarīga no turpmākās ar nodokli apliekamās peļņas, kas pārsniedz peļņu no esošo ar nodokli apliekamo pagaidu starpību apvērses; un

b) uzņēmumam ir bijuši zaudējumi pārskata vai iepriekšējā periodā nodokļa jurisdikcijā, uz kuru attiecas atliktā nodokļa aktīvs.

82A 52.A punktā aprakstītajos gadījumos uzņēmumam jāatklāj potenciālo ienākuma nodokļa seku raksturs, kuras radīsies, izmaksājot dividendes akcionāriem. Turklāt uzņēmumam jāatklāj potenciālās ienākuma nodokļa seku summas, kuras iespējams praktiski noteikt, un to, vai ir kādas potenciālās ienākuma nodokļa sekas, kuras nevar praktiski noteikt.

83 [Svītrots]

84 81. punkta c) apakšpunktā paredzētā informācija dod iespēju finanšu pārskatu lietotājiem izprast, vai sakarība starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu ir neparasta, un izprast svarīgus faktorus, kuri varētu ietekmēt šo sakarību nākotnē. Sakarību starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu var ietekmēt tādi faktori kā, piemēram, ieņēmumi, kurus neapliek ar nodokļiem, izdevumi, kuri nav atskaitāmi, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa zaudējumu ietekme un ārvalstu nodokļa likmju ietekme.

85 Skaidrojot sakarību starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu, uzņēmums lieto piemērojamo nodokļa likmi, kura sniedz finanšu pārskatu lietotājiem visnozīmīgāko informāciju. Bieži visnozīmīgākā likme ir tā iekšzemes nodokļa likme valstī, kurā atrodas uzņēmums, kas apvieno valsts nodokļa likmes ar jebkurām vietējo nodokļu likmēm, kurus aprēķina būtībā līdzīgam ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu) apjomam. Tomēr uzņēmumam, kurš darbojas vairākās jurisdikcijās, var būt nozīmīgāk apkopot atsevišķus saskaņojumus, kas sagatavoti, lietojot iekšzemes likmi katrā atsevišķā jurisdikcijā. Tālāk piemērā ilustrēts, kā izvēlētā piemērojamā nodokļa likme ietekmē skaitliskā saskaņojuma uzrādīšanu.

Piemērs, kas ilustrē 85. punktu

19X2. gadā uzņēmuma grāmatvedības peļņa savā jurisdikcijā (a valstī) bija 1 500 (19X1. gadā: 2 000 ), un b valstī tā bija 1 500 (19X1. gadā: 500). Nodokļa likme a valstī ir 30 % un b valstī ir 20 %. A valstī izdevumi 100 (19x1. gadā: 200) nav atskaitāmi nodokļa aprēķina vajadzībām.



Tālāk minēts piemērs saskaņošanai ar iekšzemes nodokļa likmi.

 

19X1. GADS

 

19X2. GADS

Grāmatvedības peļņa

2 500

 

3 000

Nodoklis pēc iekšzemes likmes 30 %

750

 

900

Izdevumu ietekme uz nodokli, kuri nav atskaitāmi nodokļa aprēķina vajadzībām

60

 

30

Zemāku nodokļa likmju ietekme b valstī

(50)

 

(150)

Nodokļa izdevumi

760

 

780



Tālāk minēts saskaņošanas piemērs, kas sagatavots, apkopojot atsevišķos saskaņojumus katras valsts jurisdikcijā. Pēc šīs metodes ietekme, kuru rada starpības starp pārskatu sniedzēja uzņēmuma paša iekšzemes nodokļa likmi un iekšzemes nodokļa likmi citās jurisdikcijās, neparādās kā atsevišķs postenis saskaņošanā. Lai atbilstīgi 81. panta d) apakšpunktam paskaidrotu piemērojamās nodokļa likmes(-ju) izmaiņas, uzņēmumam var būt jāizklāsta ietekme, kuru rada nodokļa likmju vai dažādās jurisdikcijās gūtās kopējās peļņas nozīmīgas izmaiņas.

Grāmatvedības Peļņa

2 500

 

3 000

Nodoklis pēc iekšzemes likmēm, kuras piemērojamas peļņai attiecīgajā valstī

700

 

750

Izdevumu Ietekme Uz Nodokli, Kuri Nav Atskaitāmi Nodokļa Aprēķina Vajadzībām

60

 

30

Nodokļa Izdevumi

760

 

780

86 Vidējo faktisko nodokļa likmi iegūst, dalot nodokļa izdevumus (ienākumus) ar grāmatvedības peļņu.

87 Bieži nav iespējams aprēķināt neatzīto atliktā nodokļa saistību summu, kuras rodas no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalības ►M32  kopīgās struktūrās ◄ (sk. 39. punktu). Tādēļ šis standarts pieprasa uzņēmumam atklāt pamatā esošo pagaidu starpību kopsummu, bet nepieprasa atklāt atliktā nodokļa saistības. Tomēr, ja iespējams, uzņēmumiem ieteicams atklāt neatzīto atliktā nodokļa saistību summas, jo finanšu pārskatu lietotāji šo informāciju var uzskatīt par noderīgu.

87A 82.A punkts pieprasa uzņēmumam atklāt potenciālo ienākuma nodokļa seku raksturu, kuras radīsies, izmaksājot dividendes akcionāriem. Uzņēmums atklāj svarīgas ienākuma nodokļa sistēmas iezīmes un faktorus, kuri ietekmēs dividenžu potenciālā ienākuma nodokļa summu.

87B Dažreiz var nebūt iespējams aprēķināt potenciālā ienākuma nodokļa kopsummu, kas rastos, izmaksājot dividendes akcionāriem. Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad uzņēmumam ir daudzi ārvalstu meitasuzņēmumi. Tomēr pat tādos gadījumos dažas kopsummas daļas var būt viegli nosakāmas. Piemēram, konsolidētā koncernā mātesuzņēmums un daži tā meitasuzņēmumi var būt samaksājuši ienākuma nodokļus par nesadalīto peļņu pēc augstākas likmes un zināt summu, kas tiktu atmaksāta, izmaksājot akcionāriem turpmākās dividendes no konsolidētās nesadalītās peļņas. Tādā gadījumā atklāj atmaksājamo summu. Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj arī to, ka pastāv papildu potenciālas ienākuma nodokļa sekas, kuras praktiski nav nosakāmas. Mātesuzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos, ja tādi ir, informācijas atklāšana par potenciālajām ienākuma nodokļa sekām attiecas uz mātesuzņēmuma nesadalīto peļņu.

87C Uzņēmumam, kuram jāatklāj 82.A punktā paredzētā informācija, var pieprasīt atklāt arī informāciju par pagaidu starpībām, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos vai līdzdalību ►M32  kopīgās struktūrās ◄ . Tādos gadījumos uzņēmums to ņem vērā, nosakot informāciju, kas jāatklāj saskaņā ar 82.A punktu. Piemēram, uzņēmumam var pieprasīt atklāt pagaidu starpību kopsummu, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kuriem ir atzītas atliktā nodokļa saistības (sk. 81. punkta f) apakšpunktu). Ja nav iespējams aprēķināt neatzīto atliktā nodokļa saistību summas (sk. 87. punktu), var būt dividenžu potenciālā ienākuma nodokļa summas, kuras praktiski nevar noteikt un kuras saistītas ar šiem meitasuzņēmumiem.

88 Uzņēmums atklāj jebkuras ar nodokļiem saistītās iespējamās saistības un iespējamos aktīvus saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi. Iespējamās saistības un iespējamie aktīvi var rasties, piemēram, no neatrisinātiem strīdiem ar nodokļu administrācijām. Tāpat, ja nodokļa likmju vai nodokļa tiesību aktu izmaiņas tiek ieviestas vai izsludinātas pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ , uzņēmums atklāj šo izmaiņu nozīmīgo ietekmi uz tā pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām (sk. 10. SGS Notikumi pēc ►M5  pārskata perioda beigām ◄ ).

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

89 Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1998. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, izņemot, kā noteikts 91. punktā. Ja uzņēmums piemēro šo standartu attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas pirms 1998. gada 1. janvāra, uzņēmumam jāatklāj fakts, ka tas ir piemērojis šo standartu 1979. gadā apstiprinātā 12. SGS Ienākuma nodokļu uzskaite vietā.

90 Šis standarts aizstāj 12. SGS Ienākuma nodokļu uzskaite, kas apstiprināts 1979. gadā.

91 52.A, 52.B, 65.A punkts, 81. punkta i) apakšpunkts, 82.A, 87.A, 87.B, 87.C punkts, kā arī 3. un 50. punkta svītrošana stājas spēkā attiecībā uz gada finanšu pārskatiem ( 4 ) par periodiem, kuri sākas 2001. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka pieņemšana. Ja agrāka pieņemšana ietekmē finanšu pārskatus, uzņēmumam jāatklāj šis fakts.

▼M5

92 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Papildus ir mainīts 23., 52., 58., 60., 62., 63., 65., 68.C., 77. un 81. punkts, svītrots 61. punkts un pievienots 61.A, 62.A un 77.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

▼M12

93  68. punktu perspektīvi piemēro no 3. SFPS (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) spēkā stāšanās datuma līdz uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāto atliktā nodokļa aktīvu atzīšanai.

94 Tādējādi uzņēmumi nekoriģē iepriekšējas uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaiti, ja nodokļa priekšrocības iegādes datumā neatbilda atsevišķas atzīšanas kritērijiem un tiek atzītas pēc iegādes datuma, ja vien šīs priekšrocības neatzīst novērtējuma periodā un tās neizriet no jaunas informācijas par faktiem un apstākļiem iegādes datumā. Citas atzītās nodokļu priekšrocības atzīst peļņā vai zaudējumos (vai, ja šis standarts to nosaka, ārpus peļņas vai zaudējumu aprēķina).

95  Ar 3. SFPS (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) grozīts 21. un 67. punkts un pievienots 32.A punkts un 81. punkta j) un k) apakšpunkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.

▼M33

98 Ar 2010. gada decembrī izdoto dokumentu “Atliktais nodoklis: bāzes aktīvu atgūšana” ir mainīta 52. punkta numerācija, un tagad tas ir 51.A punkts, veikti grozījumi 10. punktā un piemēros pēc 51.A punkta, pievienots 51.B punkts, 51.C punkts un tam sekojošais piemērs, kā arī 51.D punkts, 51.E punkts un 99. punkts. Uzņēmumam jāpiemēro šie grozījumi gada periodiem, kuri sākas 2012. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Grozījumus drīkst piemērot arī agrāk. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrāk, tam šis fakts jāatklāj.

▼M32

98A Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 2. un 15. punkts, 18. punkta e) apakšpunkts, 24., 38., 39. un 43.–45. punkts, 81. punkta f) apakšpunkts, 87. un 87C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 11. SFPS.

▼M31

98B Ar Citu ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 77. punkts un svītrots 77.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

▼M38

98C Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 58. un 68.C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

▼M52

98E Ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 59. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

▼M57

98G Ar 12. SGS grozījumiem Atliktā nodokļa aktīvu atzīšana par nerealizētajiem zaudējumiem, kas izdoti 2016. gada janvārī, tika grozīts 29. punkts un pievienots 27.A un 29.A punkts un piemērs pēc 26. punkta. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums šos grozījumus piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas. Tomēr grozījumu sākotnējā piemērošanā izmaiņas pašu kapitālā agrākā salīdzināmā perioda sākumā var atzīt šā perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla sastāvdaļā), neiedalot izmaiņas šā perioda sākumā starp nesadalīto peļņu un citām pašu kapitāla sastāvdaļām. Ja uzņēmums piemēro šo atvieglojumu, šis fakts ir jānorāda.

▼M53

98F Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 20. punkts un svītrots 96., 97. un 98.D punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

▼M54

98G Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 20. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

▼M67

98I Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika pievienots 57.A punkts un svītrots 52.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc tam. Piemērošanu ir atļauts sākt agrāk. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu. Kad uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus, tas tos piemēro dividenžu ienākuma nodokļa sekām, kas atzītas agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai pēc tam.

▼M33

21. PIK ATCELŠANA

99 Grozījumi, kurus izdara ar 2010. gada decembrī izdoto dokumentu “Atliktais nodoklis: bāzes aktīvu atgūšana”, aizstāj 21. PIK interpretāciju “Ienākuma nodokļi — pārvērtēto neamortizējamo aktīvu atgūšana”.

▼B




16. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Pamatlīdzekļi

MĒRĶIS

1 Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi pamatlīdzekļiem, lai finanšu pārskatu lietotāji var izšķirt informāciju par uzņēmuma ieguldījumiem pamatlīdzekļos un izmaiņām šajos ieguldījumos. Galvenie jautājumi pamatlīdzekļu uzskaitē ir aktīvu atzīšana, to uzskaites vērtību noteikšana, nolietojuma izmaksas un zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas jāatzīst attiecībā uz tiem.

DARBĪBAS JOMA

2 Šis standarts jāpiemēro pamatlīdzekļu uzskaitē, izņemot gadījumus, ja kāds cits grāmatvedības standarts pieprasa vai pieļauj citu grāmatvedības metodi.

▼M45

3 Šis standarts neattiecas uz:

a) pamatlīdzekļiem, kas klasificēti kā pārdošanai turēti, saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības;

b) bioloģiskajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību, kas nav ražojoši augi (sk. 41. SGS Lauksaimniecība). Šis standarts attiecas uz ražojošiem augiem, bet neattiecas uz produktiem no ražojošiem augiem;

c) izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu un novērtēšanu (sk. 6. SFPS Minerālresursu izpēte un novērtēšana);

▼B

d) tiesībām iegūt derīgos izrakteņus un derīgo izrakteņu krājumus, piemēram, naftu, dabas gāzi un līdzīgus neatjaunojamus resursus.

Tomēr šis standarts attiecas uz pamatlīdzekļiem, ko izmanto b)–d) apakšpunktā aprakstīto aktīvu attīstīšanai vai saglabāšanai.

▼M54

4 [Svītrots]

5 Uzņēmums, kas ieguldījuma īpašumam izmanto izmaksu modeli saskaņā ar 40. SGS Ieguldījuma īpašums, izmanto šajā standartā noteikto izmaksu modeli tā īpašumā esošam ieguldījuma īpašumam.

▼B

DEFINĪCIJAS

▼M45

6   Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Ražojošs augs ir dzīvs augs:

a)   kuru izmanto lauksaimniecības produktu ražošanā vai piegādē;

b)   par kuru ir sagaidāms, ka tas ražos vairāk nekā vienu periodu; un

c)   kuram ir neliela iespēja tikt pārdotam kā lauksaimniecības produktam, izņemot neparedzētu atlieku pārdošanu.

(41. SGS 5.A–5.B punktā ir sīki izstrādāta šī ražojoša auga definīcija.)

Uzskaites vērtība ir vērtība, kādā aktīvu atzīst pēc uzkrātā nolietojuma un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas.

▼B

Izmaksas ir samaksātās naudas vai naudas ekvivalentu summa, vai izlietotās atlīdzības patiesā vērtība, lai iegādātos aktīvu, tā iegādes vai būvniecības brīdī, vai, kur piemērojams, summa, kuru attiecina uz šo aktīvu, sākotnēji atzīstot saskaņā ar citu SFPS konkrētām prasībām, piem., 2. SFPS Maksājums ar akcijām.

Amortizējamā summa ir aktīva izmaksas vai cita summa, kas aizstāj izmaksas, mīnus tā atlikusī vērtība.

Nolietojums ir aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadalīšana tā lietderīgās lietošanas laikā.

Uzņēmumam specifiskā vērtība ir esošā naudas plūsmas vērtība, ko uzņēmums sagaida saņemt no turpmākas aktīva izmantošanas un no tā atsavināšanas lietderīgās lietošanas beigās, vai sagaida, ka tā radīsies pēc saistību nokārtošanas.

▼M33

Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

▼B

Zaudējumi no vērtības samazināšanās ir summa, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu.

Pamatlīdzekļi ir materiāli posteņi, kurus:

a) tur, lai izmantotu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai citiem vai administratīvā nolūkā; un

b) plāno izmantot ilgāk nekā vienu periodu.

▼M8

Atgūstamā summa ir lielākā no divām summām – aktīva patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtības.

▼B

Aktīvu atlikusī vērtība ir aplēstā summa, kādu uzņēmums iegūtu, ja aktīvu atsavinātu pēc aplēsto atsavināšanas izmaksu atņemšanas, atkarībā no aktīvu vecuma un stāvokļa, kādā tie ir savas lietderīgās izmantošanas laika beigās.

Lietderīgās lietošanas laiks ir:

a) laika periods, kurā uzņēmums paredzējis lietot aktīvu; vai

b) produkcijas vai līdzīgu vienību skaits, ko uzņēmums paredzējis iegūt no aktīva.

ATZĪŠANA

7 Pamatlīdzekļu posteņa izmaksas atzīst kā aktīvus tikai tādos gadījumos, ja:

a) ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi; un

b) posteņa izmaksas var ticami novērtēt.

▼M36

8 Tādus posteņus kā rezerves daļas, rezerves iekārtas un apkalpojošās iekārtas atzīst saskaņā ar šo SFPS, ja tie atbilst pamatlīdzekļu definīcijai. Pretējā gadījumā šos posteņus klasificē kā krājumus.

▼B

9 Šā standarta mērķis nav noteikt posteņa mērvienību atzīšanai, t. i., kas veido pamatlīdzekļu posteni. Tāpēc ir nepieciešams vērtējums, lai piemērotu atzīšanas kritēriju noteiktiem uzņēmuma apstākļiem. Var būt lietderīgi apvienot atsevišķi nenozīmīgus posteņus, piemēram, veidnes, instrumentus un presformas, un kritērijus piemērot to kopējai vērtībai.

▼M54

10 Saskaņā ar šo atzīšanas principu uzņēmums novērtē visas tā pamatlīdzekļu izmaksas brīdī, kad tās rodas. Šīs izmaksas ietver tās summas, kas sākotnēji radušās, lai iegūtu vai izveidotu pamatlīdzekļu objektu, un izmaksas, kas radušās vēlāk, lai to papildinātu, aizstātu daļu no pamatlīdzekļa vai to apkalpotu. Pamatlīdzekļu izmaksas var ietvert izmaksas, kas radušās saistībā ar tādu aktīvu nomu, kas tiek izmantoti, lai būvētu, papildinātu, aizstātu daļu pamatlīdzekļa vai apkalpotu to, piemēram, lietošanas tiesību aktīvu nolietojums.

▼B

Sākotnējās izmaksas

11 Pamatlīdzekļus var iegādāties drošības vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ. Šo pamatlīdzekļu iegāde, lai gan tā tieši nepalielina kāda konkrēta pamatlīdzekļu objekta nākotnes saimnieciskos labumus, var būt nepieciešama, lai uzņēmums gūtu nākotnes saimnieciskos labumus no citiem aktīviem. Šādi pamatlīdzekļu posteņi kvalificējas atzīšanai par aktīviem, jo tie ļauj uzņēmumam gūt nākotnes saimnieciskos labumus no saistītiem aktīviem, kas pārsniedz to labumu vērtību, kuru varētu iegūt, ja šo posteņu uzņēmuma rīcībā nebūtu. Piemēram, ķīmisku vielu ražotājam var būt jāievieš jauni ķīmisku vielu apstrādes procesi, lai ievērotu vides aizsardzības prasības bīstamo ķīmisko vielu ražošanai un uzglabāšanai; atbilstīgos ražotnes uzlabojumus atzīst par aktīvu, jo bez tiem uzņēmums nevar ražot un pārdot ķīmiskas vielas. Tomēr aktīva un saistīto aktīvu uzskaites vērtību, kas rezultātā radusies, pārskata, lai noteiktu, vai nav notikusi šo aktīvu vērtības samazināšanās saskaņā ar 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās.

Turpmākās izmaksas

12 Saskaņā ar 7. punktā definētajiem atzīšanas principiem uzņēmums neieskaita pamatlīdzekļu uzskaites vērtībā tā ikdienas apkalpošanas izmaksas. Šīs izmaksas drīzāk tiek ietvertas peļņā vai zaudējumos tajā periodā, kurā tās radušās. Ikdienas apkalpošanas izmaksas, galvenokārt, ir darba un izejvielu izmaksas, kā arī, iespējams, mazu rezerves daļu izmaksas. Šo izdevumu mērķis parasti ir pamatlīdzekļu “remonts un uzturēšana”.

13 Dažu pamatlīdzekļu objektu daļas var būt regulāri jāaizstāj. Piemēram, jāatjauno krāsns klājums pēc noteikta lietošanas stundu skaita vai vairakkārt lidmašīnas korpusa izmantošanas laikā jānomaina lidmašīnas interjers, piemēram, sēdekļi un virtuves iekārtas. Pamatlīdzekļu objektus var arī iegādāt, veicot ne īpaši regulāras aizvietošanas operācijas, piemēram, pārvietojot ēkas iekšējās sienas vai veidojot objektu, kas nav aizvietojams. Saskaņā ar 7. punktā definētajiem atzīšanas principiem uzņēmums atzīst pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā šā objekta daļas aizvietošanas izmaksas, ja šādas izmaksas ir izveidojušās, atbilstot atzīšanas kritērijam. Aizvietoto pamatlīdzekļu daļu uzskaites vērtības atzīšana tiek pārtraukta saskaņā ar šī standarta nosacījumiem (sk. 67.–72. punktu).

14 Turpinot izmantot pamatlīdzekļu objektu (piemēram, lidmašīnu), var veikt regulāras vispārējās pārbaudes, lai atrastu defektus, neņemot vērā to, vai objekta daļas ir vai nav aizvietotas. Pēc katras vispārējās pārbaudes pabeigšanas tās izmaksas tiek atzītas pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā kā aizvietotājs, ja tas atbilst aizvietošanas kritērijiem. Jebkura iepriekšējās pārbaudes izmaksu atlikusī uzskaites vērtība (atšķirīga no fiziskām daļām) tiek norakstīta. Tas notiek, neskatoties uz to, vai iepriekšējās pārbaudes izmaksas tika identificētas darījumā, kurā objekts tika iegūts vai veidots. Ja nepieciešams, nākamo līdzīgu pārbaužu aplēstās izmaksas var izmantot kā norādi par to, kāda bija pašreizējā pamatlīdzekļa vērtībā iekļauto pārbaudes izmaksu struktūra, objekta iegādes vai izveides brīdī.

NOVĒRTĒŠANA ATZĪŠANAS BRĪDĪ

15 Pamatlīdzekļu objekts, kas atbilst atzīšanai par aktīvu, jānovērtē izmaksu vērtībā.

Izmaksu elementi

16 Pamatlīdzekļu objekta izmaksas veido:

a) tā pirkšanas cena, ieskaitot ievedmuitas nodokļus un neatmaksājamos pirkšanas nodokļus, atskaitot tirdzniecības diskontus un atlaides;

b) jebkuras tieši attiecināmas izmaksas aktīva nogādāšanai izmantošanas vietā un sagatavošanai tam darbības stāvoklim, ko iecerējusi vadība;

c) objekta izmaksās ir ietverta attiecīgās vienības nojaukšanas un likvidācijas, kā arī tās atrašanās vietas atjaunošanas izmaksu sākotnējā aplēse. Tās ir saistības, kuras uzņēmumam rodas vai nu pamatlīdzekļu iegādes brīdī, vai arī pēc pamatlīdzekļa lietošanas zināmā laika posmā, izņemot, ja minētajā posmā tas tiek izmantots ražošanā.

17 Tieši attiecināmas izmaksas ir, piemēram, šādas:

a) darbinieku pabalstu izmaksas (kā noteikts 19. SGS Darbinieku pabalsti), kas tiešā veidā radušās no pamatlīdzekļi objekta izveides vai iegūšanas;

b) vietas sagatavošanas izmaksas;

c) sākotnējās piegādes un pārkraušanas izmaksas;

d) uzstādīšanas un montēšanas izmaksas;

e) pārbaudes izmaksas, lai noteiktu, vai aktīvs strādā pareizi, atņemot neto ieņēmumus no jebkura objekta, kas saražots aktīva sagatavošanas noteiktā vietā un stāvoklī laikā (piemēram, iekārtas pārbaudes laikā saražoti paraugi) pārdošanas; un

f) maksa par speciālistu darbu.

18 Uzņēmums piemēro 2. SGS Krājumi saistību izmaksām par nojaukšanas, likvidācijas un atrašanās vietas atjaunošanu, kurā objekts atradās, kas radušās noteiktā laika posmā, lietojot objektu krājumu ražošanai šā perioda laikā. Pienākums attiecībā uz izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. SGS vai 16. SGS, tiek atzīts un novērtēts saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.

19 Izmaksu piemēri, kas nav pamatlīdzekļu objekta izmaksas:

a) jaunas ražotnes atvēršanas izmaksas;

b) jauna produkta vai pakalpojuma ieviešanas izmaksas (ieskaitot reklāmas un pārdošanas veicināšanas pasākumu izmaksas);

c) uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas jaunā atrašanās vietā vai ar citu pircēju grupu (ieskaitot personāla apmācības izmaksas); un

d) administrācijas un citas vispārīgas pieskaitāmas izmaksas.

20 Izmaksu atzīšana pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā tiek pārtraukta, kad objekts atrodas vietā un stāvoklī, kas nepieciešami, lai tas spētu darboties tā, kā to iecerējusi vadība. Tāpēc izmaksas, kas radušās, ja izmantošanas laikā objekts tiek pārvietots, netiek iekļautas objekta uzskaites vērtībā. Piemēram, šādas izmaksas netiek iekļautas pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā:

a) izmaksas, kas radušās laikā, kad objekts, kas spēj darboties tā, kā vadība to iecerējusi, vēl netiek darbināts tādā veidā vai tiek darbināts ar mazāku jaudu;

b) sākotnējās darbības izmaksas, piemēram, zaudējumi, kuri radušies laika periodā, kamēr pieprasījums pēc jaunā produkta ir sasniedzis atbilstošu līmeni; un

c) visu vai daļas uzņēmuma darbību pārvietošanas vai reorganizēšanas izmaksas.

21 Dažas darbības parādās saistībā ar pamatlīdzekļu objekta izveidi vai attīstību, bet nav nepieciešamas, lai objektu nogādātu tā darbībai paredzētajā vietā, vai sagatavotu to stāvoklī, kas vajadzīgs, lai tas darbotos tā, kā vadība iecerējusi. Šīs gadījuma darbības var rasties pamatlīdzekļa izveides vai attīstības laikā vai pirms tā. Piemēram, ieņēmumus var gūt ienākumus, izmantojot celtniecības vietu kā auto stāvvietu līdz celtniecības sākumam. Ņemot vērā to, ka gadījuma darbības nav nepieciešamas, lai objektu nogādātu tā darbībai paredzētajā vietā, vai sagatavotu to stāvoklī, kas vajadzīgs, lai tas darbotos tā, kā vadība iecerējusi, ieņēmumi un ar gadījuma darbību saistītās izmaksas tiek atzītas ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ un iekļautas ieņēmumu un izdevumu attiecīgajās kategorijās.

22 Pašradīta aktīva izmaksas nosaka, lietojot tādus pašus principus kā iegādātam aktīvam. Ja uzņēmums savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros ražo līdzīgus aktīvus, aktīva izmaksas parasti ir tādas pašas kā aktīvu ražošanas izmaksas (sk. 2. SGS). Tādēļ jebkuru iekšējo peļņu izslēdz, iegūstot šīs izmaksas. Pārmērīgi iztērētu materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmaksas, kas radušās pašradīta aktīva ražošanā, neiekļauj aktīva izmaksās. 23. SGS Aizņēmumu izmaksas noteikts procentu atzīšanas kritērijs kā pašradīta pamatlīdzekļa objekta uzskaites vērtības sastāvdaļa.

▼M45

22.A Ražojošus augus uzskaita tāpat kā pašradītus pamatlīdzekļus, pirms tie atrodas vietā un stāvoklī, kas nepieciešami, lai varētu darboties saskaņā ar vadības iecerēm. Tādēļ atsauces uz “būvniecību” šajā standartā būtu jālasa kā tādas, kuras ietver darbības, kas ir nepieciešamas, lai audzētu ražojošus augus, pirms tie atrodas vietā un stāvoklī, kas ir nepieciešami, lai varētu darboties saskaņā ar vadības iecerēm.

▼B

Izmaksu novērtēšana

▼M1

23 Pamatlīdzekļu objekta izmaksas ir ekvivalentas cenai ar tūlītēju samaksu atzīšanas datumā. Ja maksājumu atliek, pārsniedzot parastos kredīta termiņus, starpību starp ekvivalento tūlītējas samaksas cenu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem, izņemot, ja šādus procentus kapitalizē saskaņā ar 23. SGS.

▼B

24 Vienu vai vairākus pamatlīdzekļu objektus var iegūt apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai aktīviem vai kombinētiem monetāriem un nemonetāriem aktīviem. Turpmākie spriedumi attiecas vienkārši uz viena nemonetāra aktīva apmaiņu pret otru, kā arī uz visām apmaiņām, kas raksturotas iepriekšējā teikumā. Šāda pamatlīdzekļu objekta izmaksas vērtē pēc tā patiesās vērtības, ja vien a) apmaiņas darījumam nav komerciāla rakstura vai b) neviena saņemtā vai atdotā aktīva patiesā vērtība nevar tikt patiesi novērtēta. Iegūto objektu vērtē šādā veidā pat tad, ja uzņēmums tūlīt nevar pārtraukt atdotā aktīva atzīšanu. Ja iegūto objektu nevērtē pēc tā patiesās vērtības, tā izmaksas vērtē pēc atdotā aktīva uzskaites vērtības.

25 Uzņēmums nosaka, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ņemot vērā tā turpmākās naudas plūsmas izmaiņas šī darījuma rezultātā. Apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ja:

a) iegūtā aktīva naudas plūsmas konfigurācija (risks, laiks un summa) atšķiras no nodotā aktīva naudas plūsmas konfigurācijas; vai

b) apmaiņas darījuma rezultātā mainās uzņēmumam specifiskā vērtība uzņēmuma darbību daļai, kuru ietekmē darījums; un

c) starpība a) un b) ir nozīmīga salīdzinājumā ar apmainīto aktīvu patieso vērtību.

Lai noteiktu, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, uzņēmumam specifisko darbību daļas vērtība, kuru darījums ietekmē, ir jānosaka kā naudas plūsma pēc nodokļiem. Šīs analīzes rezultāts var būt skaidrs, uzņēmumam neveicot detalizētus aprēķinus.

▼M33

26 Aktīva patieso vērtību var ticami novērtēt, ja a) mainīgums pamatotu patiesās vērtības novērtējumu diapazonā attiecībā uz konkrēto aktīvu nav būtisks vai b) dažādu aplēšu iespējamību noteiktā diapazonā var pamatoti novērtēt un izmantot, novērtējot patieso vērtību. Ja uzņēmums spēj pamatoti novērtēt saņemtā vai nodotā aktīva patieso vērtību, tad nodotā aktīva patieso vērtību izmanto, lai novērtētu saņemtā aktīva izmaksas, ja vien saņemtā aktīva patiesā vērtība nav skaidrāk redzama.

▼M54

27 [Svītrots]

▼B

28 Pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtību var samazināt par noteiktām valsts dotācijām saskaņā ar 20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību.

NOVĒRTĒŠANA PĒC ATZĪŠANAS

29 Uzņēmums izvēlas vai nu 30. punktā noteikto izmaksu modeli, vai 31. punktā noteikto pārvērtēšanas modeli kā uzņēmuma grāmatvedības politiku un piemēro to visai pamatlīdzekļu grupai.

Izmaksu modelis

30 Pamatlīdzekļu objekts pēc atzīšanas par aktīvu jāuzskaita izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Pārvērtēšanas modelis

31 Pamatlīdzekļu objekts pēc atzīšanas par aktīvu, kura patieso vērtību var ticami novērtēt, jāuzskaita pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot turpmāko uzkrāto nolietojumu un turpmākos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pārvērtēšana jāveic pietiekami regulāri, lai uzskaites vērtība būtiski neatšķirtos no tās vērtības, kas noteikta, izmantojot patieso vērtību ►M5  pārskata perioda beigās ◄ .

▼M33 —————

▼B

34 Pārvērtēšanu biežums ir atkarīgs no pārvērtējamo pamatlīdzekļu objektu patieso vērtību izmaiņām. Ja pārvērtētā aktīva patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā uzskaites vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. Dažu pamatlīdzekļu objektu patiesā vērtība var nozīmīgi un ātri mainīties, šādi radot nepieciešamību veikt pārvērtēšanu katru gadu. Tik biežas pārvērtēšanas nav nepieciešamas, ja pamatlīdzekļu objektu patiesā vērtība mainās nenozīmīgi Tā vietā var būt nepieciešams objektu novērtēt tikai ik par trīs vai pieciem gadiem.

▼M43

35 Ja pamatlīdzekļu objektu pārvērtē, attiecīgā aktīva uzskaites vērtība tiek koriģēta attiecībā uz pārvērtēto summu. Pārvērtēšanas datumā aktīvu uzskaita vienā no šādiem veidiem:

a) bruto uzskaites vērtību koriģē veidā, kas ir saskaņots ar aktīva uzskaites vērtības pārvērtēšanu. Piemēram, bruto uzskaites vērtību var pārveidot, atsaucoties uz novērojamiem tirgus datiem, vai to var pārveidot proporcionāli uzskaites vērtības izmaiņām. Uzkrāto nolietojumu pārvērtēšanas datumā pielāgo, lai tas būtu vienāds ar starpību starp bruto uzskaites vērtību un aktīva uzskaites vērtību pēc tam, kad ņemti vērā uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās; vai

b) uzkrāto nolietojumu atskaita no aktīva bruto uzskaites vērtības.

Uzkrātā nolietojuma korekcijas summa veido daļu no uzskaites vērtības palielinājuma vai samazinājuma, kuru uzskaita saskaņā ar 39. un 40. punktu.

▼B

36 Ja pamatlīdzekli pārvērtē, jāpārvērtē visa pamatlīdzekļu grupa, pie kuras šis aktīvs pieder.

37 Pamatlīdzekļu grupa ir līdzīga veida un uzņēmuma darbībā līdzīgi lietotu aktīvu grupējums. Atsevišķas grupas ir, piemēram, šādas:

▼M45

▼B

a) zeme;

b) zeme un ēkas;

c) mašīnas;

d) kuģi;

e) lidmašīnas;

f) transportlīdzekļi;

▼M45

g) mēbeles un aprīkojums;

h) biroja iekārtas; un

i) ražojoši augi.

▼B

38 Vienas pamatlīdzekļu grupas posteņus pārvērtē vienlaicīgi, lai izvairītos no aktīvu izlases veida pārvērtēšanas un tādu summu uzrādīšanas finanšu pārskatos, kas ir izmaksu un vērtību sajaukums dažādos datumos. Tomēr aktīvu grupu var pārvērtēt nepārtraukti, ja aktīvu grupas pārvērtēšanu pabeidz īsā laikā un pārvērtēšanās tiek ņemta vērā pēdējā pieejamā informācija.

39 Ja aktīva uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā palielina, šo palielinājumu jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos un jāuzkrāj pašu kapitāla postenī “pārvērtēšanas rezerve”. ◄ Tomēr palielinājums ir jāatzīst peļņā vai zaudējumos tādā apmērā, par kādu tas apvērš tā paša aktīva pārvērtēšanas samazinājumu, kas iepriekš atzīts peļņā vai zaudējumos.

40 Ja aktīva uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā samazina, samazinājums jāatzīst ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ . ►M5  Tomēr samazinājumu jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos tādā apmērā, cik liels ir konkrētā aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma atlikums. Citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos atzītais samazinājums samazina summu, kas uzkrāta pašu kapitālā ar nosaukumu “Pārvērtēšanas pārsniegums”. ◄

41 Pārvērtēšanas pārsniegumu, kas iekļauts pašu kapitālā saistībā ar pamatlīdzekļiem, var tieši pārvietot uz nesadalīto peļņu, ja aktīva atzīšana tiek pārtraukta. Tas var nozīmēt visa pārsnieguma pārvietošanu, kad aktīvu izņem no lietošanas vai atsavina. Tomēr dažus pārsniegumus var pārvietot aktīva izmantošanas laikā. Šādā gadījumā pārvietotā pārsnieguma summa būs starpība starp nolietojumu, kas balstīts uz aktīva pārvērtēto uzskaites vērtību, un nolietojumu, kas balstīts uz aktīva sākotnējo izmaksu. Pārvietošana no pārvērtēšanas pārsnieguma uz nesadalīto peļņu notiek tieši, neiekļaujot summas ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ .

42 Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radusies nodokļu ietekme uz ieņēmumiem, ja tāda ir, tiek atzīta un atklāta saskaņā ar 12. SGS Ienākuma nodokļi.

Nolietojums

43 Katra pamatlīdzekļu objekta daļa ar izmaksām, kas ir svarīgas attiecībā pret objekta kopējām izmaksām, jānolieto atsevišķi.

▼M54

44 Uzņēmums pieskaita saistībā ar pamatlīdzekļu objektu sākotnēji atzīto summu tā nozīmīgajām daļām un katras šādas daļas nolietojumu aprēķina atsevišķi. Piemēram, var būt lietderīgi atsevišķi aprēķināt nolietojumu lidaparātu korpusiem un dzinējiem. Tāpat, ja uzņēmums iegādājas pamatlīdzekli, uz kuru attiecas operatīvās nomas līgums, kurā tas ir iznomātājs, var būt lietderīgi atsevišķi aprēķināt nolietojumu šā posteņa izmaksās atspoguļotām summām, kas ir attiecināmas uz labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem nomas noteikumiem salīdzinājumā ar tirgus noteikumiem.

▼B

45 Nozīmīgas pamatlīdzekļu daļas lietderīgā lietošanas un nolietojuma metode var būt tāda pati kā citas nozīmīgas tā paša objekta daļas lietderīgās lietošanas un nolietojuma metode. Šādas daļas var grupēt, lai noteiktu nolietojuma izmaksas.

46 Ja uzņēmums atsevišķi nolieto dažas pamatlīdzekļu daļas, tas atsevišķi nolieto arī atlikušās objekta daļas. Atlikums sastāv no objekta daļām, kas atsevišķi nav svarīgas. Ja uzņēmumam ir dažādi nodomi attiecībā uz šīm daļām, varētu būt nepieciešams izmantot tuvinājuma tehnikas, lai nolietotu atlikumu tādā veidā, kas patiesi atspoguļo patēriņa modeli un/vai tā daļu lietderīgo lietošanu.

47 Uzņēmums var atsevišķi nolietot objekta daļas, kuru izmaksas nav nozīmīgas attiecībā pret objekta kopējo vērtību.

48 Katra perioda nolietojuma izmaksas jāatzīst ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ , ja vien tos neiekļauj cita aktīva uzskaites vērtībā.

49 Perioda nolietojuma izmaksas parasti atzīst ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ . Tomēr dažreiz nākamie saimnieciskie labumi, kas ietverti aktīvā, tiek izmantoti citu aktīvu ražošanā. Tādā gadījumā nolietojuma izmaksas veido daļu no cita aktīva izmaksām, un tās iekļauj tā uzskaites vērtībā. Piemēram, ražošanas mašīnu un iekārtu nolietojumu iekļauj krājumu pārveidošanas izmaksās (sk. 2. SGS). Tāpat to pamatlīdzekļu nolietojumu, kurus lieto attīstības darbībā, var ietvert nemateriālā aktīva izmaksās, kuras atzīst saskaņā ar 38. SGS Nemateriālie aktīvi.

Amortizējamā summa un nolietojuma periods

50 Aktīva amortizējamā summa sistemātiski tiek sadalīta tā lietderīgās lietošanas laikā.

51 Atlikušo vērtību un aktīva lietderīgo lietošanas laiku jāpārskata vismaz katra finanšu gada beigās un, ja prognozes atšķiras no iepriekšējām aplēsēm, izmaiņa(-as) jāņem vērā kā maiņa grāmatvedības aplēsēs saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas.

52 Nolietojumu atzīst pat tad, ja aktīvā patiesā vērtība pārsniedz tā uzskaites vērtību, ja vien aktīva atlikusī vērtība nepārsniedz tā uzskaites vērtību. Aktīva remonts un uzturēšana neatbrīvo no nepieciešamības to nolietot.

53 Aktīva amortizējamo summu nosaka pēc tā atlikušās vērtības atskaitīšanas. Praksē aktīva atlīkusī vērtība bieži ir nenozīmīga un tādēļ nebūtiska amortizējamās summas aprēķināšanā.

54 Aktīva atlikusī vērtība var pārsniegt summu, kas līdzvērtīga vai lielāka par aktīva uzskaites vērtību. Ja tas tā ir, aktīva nolietojuma izmaksas ir nulle, ja vien un kamēr tā atlikusī vērtība turpmāk nesamazinās līdz summai, kas ir mazāka par aktīva uzskaites vērtību.

55 Aktīva nolietojums sākas tad, kad to ir iespējams izmantot, t. i., kad tas ir vietā un stāvoklī, kas tam nepieciešami, lai darbotos saskaņā ar vadības iecerēm. Aktīva nolietojums beidzas agrākajā datumā, kad aktīvs tiek klasificēts kā turēts pārdošanai (vai ietverts atsavinātajā grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS, vai datumā, kad aktīvu pārtraukts atzīt. Tāpēc nolietojums nebeidzas, kad aktīvs ir dīkstāvē vai izņemts no aktīvas lietošanas, ja vien aktīvs nav pilnībā nolietots. Tomēr saskaņā ar nolietošanas izmantošanas metodēm nolietojuma izmaksas var būt nulle, ja nenotiek ražošanas process.

56 Aktīvā ietvertos nākotnes saimnieciskos labumus uzņēmums galvenokārt patērē, lietojot to. Tomēr citi faktori, piemēram, tehniskā vai komerciālā novecošanās un fiziskais nolietojums, aktīvam esot dīkstāvē, bieži rada aktīva saimniecisko labumu samazinājumu, kurus varētu no tā iegūt. Rezultātā, nosakot aktīva lietderīgās lietošanas laiku, ņem vērā šādus faktorus:

▼M47

▼B

a) aktīva paredzētais izmantojums. Lietošanu nosaka pēc aktīva paredzamās jaudas vai saražojamo produkcijas vienību skaita;

b) gaidāmais fiziskais nolietojums, kas ir atkarīgs no darbības faktoriem, piemēram, maiņu skaits, kad aktīvu jālieto, un remonta un uzturēšanas programma, kā arī rūpes par aktīvu un tā uzturēšana dīkstāves laikā;

▼M47

c) tehniskā vai komerciālā novecošanās, kas rodas, veicot ražošanas izmaiņas vai uzlabojumus vai mainoties pieprasījumam tirgū pēc aktīva ražotās preces vai sniegtā pakalpojuma. Prognozētie tās preces pārdošanas cenas turpmākie samazinājumi, kas ražota, izmantojot aktīvu, varētu norādīt prognozēto aktīva tehnisko vai komerciālo novecošanos, kas, savukārt, varētu atspoguļot aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu samazinājumu;

▼B

d) juridiski vai līdzīgi aktīva lietošanas ierobežojumi, piemēram, attiecīgo nomu termiņi.

57 Aktīva lietderīgās lietošanas laiku nosaka, ņemot vērā aktīva gaidāmo derīgumu uzņēmumam. Uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanas politika var paredzēt atsavināt aktīvu pēc noteikta laika vai noteiktas aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu daļas patēriņa. Tādēļ aktīva lietderīgās lietošanas laiks var būt īsāks par tā saimnieciskās izmantošanas laiku. Aktīva lietderīgā lietojuma aplēse ir vērtējuma jautājums un balstās uz uzņēmuma pieredzi, strādājot ar līdzīgiem aktīviem.

58 Zeme un ēkas ir nošķirami aktīvi, un tos uzskaita atsevišķi pat tad, ja tie iegādāti kopā. Ar dažiem izņēmumiem, piemēram, karjeri un vietas, kuras izmanto kā atkritumu izgāztuves, zemei ir neierobežots lietderīgais lietojums, un tāpēc tā netiek nolietota. Ēkām ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tādēļ tās ir nolietojami aktīvi. Tās zemes vērtības palielināšanās, uz kuras atrodas ēka, neietekmē ēkas amortizējamās summas noteikšanu.

59 Ja zemes izmaksās iekļautas demontāžas, likvidēšanas un atjaunošanas izmaksas, šo zemes aktīva izmaksu daļu nolieto laika periodā, kurā tiek gūti saimnieciskie labumi, radot šīs izmaksas. Dažos gadījumos zemei var būt ierobežots lietderīgais lietojums. Tādā gadījumā tā tiek nolietota tādā veidā, kas atspoguļo labumus, kuri no zemes gūti.

Nolietojuma metode

60 Lietotajai nolietojuma metodei jāatspoguļo aktīva nākotnes saimniecisko labumu, ko uzņēmums prognozē iegūt.

61 Nolietojuma metodi, kuru aktīvam piemēro, jāpārskata vismaz katra finanšu gada beigās. Ja ir nozīmīgas izmaiņas aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī, modelis ir jāmaina, lai atspoguļotu izmaiņas. Šādas izmaiņas ir jāuzskata par grāmatvedības aplēses maiņu saskaņā ar 8. SGS.

62 Lai sistemātiski sadalītu aktīva amortizējamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas nolietojuma metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Lineārās nolietošanas rezultātā veidojas nemainīgas izmaksas aktīva lietderīgās lietošanas laikā, ja aktīva atlikusī vērtība nemainās. Degresīvās metodes rezultātā izmaksas samazinās aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Ražošanas metodes vienības rezultātā veido izmaksas, kas balstītas uz prognozēto lietojumu vai saražoto vienību skaitu. Uzņēmums izvēlas metodi, kas vislabāk atspoguļo prognozēto aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modeli. Šo metodi konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien šo prognozēto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī nav izmaiņas.

▼M47

62A Nolietojuma metode, kuras pamatā ir ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver aktīva izmantošanu, nav lietderīga. Ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver aktīva izmantošanu, parasti atspoguļo citus faktorus, nevis aktīva saimniecisko labumu patēriņu. Piemēram, ieņēmumus ietekmē citas izejvielas un procesi, pārdošanas darbība un pārdošanas apjomu un cenu izmaiņas. Ieņēmumu cenas komponentu var ietekmēt inflācija, kas neietekmē veidu, kādā aktīvs tiek izmantots.

▼B

Vērtības samazināšanās

63 Lai noteiktu, vai pamatlīdzekļu objekta vērtība ir samazinājusies, uzņēmums piemēro 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās. Šis standarts izskaidro, kā uzņēmums pārskata savu aktīvu uzskaites vērtību, kā tas nosaka aktīva atgūstamo summu un kad tas atzīst vai apvērš zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas.

64 [Svītrots]

Kompensācija par samazināšanos

65 Kompensācija no trešajām pusēm par pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, zaudētiem vai atdotiem pamatlīdzekļu objektiem tiek iekļauta ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ periodā, kad kompensācija ir saņemama.

66 Pamatlīdzekļu objektu vērtības samazināšanās vai zaudējumi, attiecīgie prasījumi vai kompensācijas maksājumi no trešajām personām un sekojošā aizstāšanas aktīvu pirkšana vai būvniecība ir atsevišķi saimnieciski notikumi un kā tādi arī jāuzskaita atsevišķi šādi:

a) pamatlīdzekļu objektu vērtības samazināšanos atzīst saskaņā ar 36. SGS;

b) no aktīvas lietošanas izņemto vai atsavināto pamatlīdzekļu objektu atzīšanas pārtraukšanu nosaka saskaņā ar šo standartu;

c) kompensācija no trešajām pusēm par pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, zaudētiem vai atdotiem pamatlīdzekļu objektiem tiek iekļauta ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ periodā, kad kompensācija ir saņemama; un

d) kā aizstājēju atjaunoto, nopirkto vai uzbūvēto pamatlīdzekļu objektu izmaksas nosaka saskaņā ar šo standartu.

ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

67 Pamatlīdzekļu objektu uzskaites vērtības atzīšanu pārtrauc:

a) to atsavinot; vai

b) gadījumā, kad no aktīva lietošanas vai atsavināšanas nav gaidāmi nākotnes saimnieciskie labumi.

▼M54

68   Ieguvums vai zaudējums, kas radies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas rezultātā, jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi objekta atzīšanas pārtraukšana (ja vien 16. SFPS Noma nav prasīts rīkoties citādi pārdošanas ar saņemšanas atpakaļ nomā gadījumos). Ieguvumus neklasificē kā ieņēmumus.

▼M8

68A Tomēr uzņēmumam, kurš, veicot savas parastās aktivitātes, regulāri pārdod pamatlīdzekļus, ko tas ir turējis iznomāšanai citiem, jāpārnes šādi aktīvi uz krājumiem ar to uzskaites vērtību, kad tie vairs netiek iznomāti un tos sāk turēt pārdošanai. Peļņa no šādu aktīvu pārdošanas ir atzīstami par ieņēmumiem saskaņā ar 18. SGS Ieņēmumi. 5. SFPS nav spēkā, ja aktīvi, kas tiek turēti pārdošanai parastās darbības gaitā, tiek pārnesti uz krājumiem.

▼M54

69 Pamatlīdzekļu objekta atsavināšana var notikt dažādos veidos (piemēram, pārdodot, noslēdzot finanšu nomu, vai ziedojot). Pamatlīdzekļu objekta atsavināšanas datums ir datums, kad saņēmējs iegūst kontroli pār minēto objektu saskaņā ar 15. SFPS prasībām, ar ko nosaka, kad izpildes pienākums ir īstenots. 16. SFPS piemēro atsavināšanai ar pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā.

▼B

70 Ja saskaņā ar 7. punktā noteikto atzīšanas principu uzņēmums atzīst pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā objekta daļas aizvietošanas izmaksas, tas izslēdz aizvietotās daļas uzskaites vērtību, neskatoties uz to, vai aizvietotā daļa ir nolietota atsevišķi vai, nē. Ja uzņēmumam nav iespējams noteikt aizvietotās daļas uzskaites vērtību, tas var izmantot aizvietošanas izmaksas kā norādi uz tām aizvietotās daļas izmaksām, kas bija spēkā tās iegādes vai izveides laikā.

71 Ieguvumu vai zaudējumu, kas radies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas, nosaka kā starpību starp neto atsavināšanas ieņēmumiem, ja tādi ir, un objekta uzskaites vērtību.

▼M52

72 Atlīdzības summu, kas jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kas rodas no pamatlīdzekļu vienības atzīšanas pārtraukšanas, nosaka saskaņā ar 15. SFPS 47.–72. punktā minētajām darījuma cenas noteikšanas prasībām. Turpmākās izmaiņas atlīdzības lēstajā summā, kas ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzskaita saskaņā ar prasībām attiecībā uz 15. SFPS minētajām izmaiņām darījuma cenā.

▼B

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

73 Finanšu pārskatos par katru pamatlīdzekļu grupu jāatklāj šāda informācija:

a) bruto uzskaites vērtības noteikšanai lietotie novērtēšanas principi;

b) izmantotās nolietojuma metodes;

c) lietderīgās lietošanas periodi vai izmantotās nolietojuma likmes;

d) bruto uzskaites vērtība un uzkrātais nolietojums (kas apvienots ar uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās) perioda sākumā un beigās; un

e) uzskaites vērtības saskaņošana perioda sākumā un beigās, norādot:

i) iegādātos pamatlīdzekļus;

ii) aktīvi, kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai iekļauti atsavinātajā grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS un citu atsavināšanu;

iii) iegādes uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā;

iv) vērtības pieaugumus vai samazināšanos, kas radies saskaņā ar 31., 39. un 40. punktu nosacījumiem veiktas pārvērtēšanas rezultātā un zaudējumus vērtības samazināšanās dēļ, kas ►M5  atzīts vai apvērsts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos ◄ saskaņā ar 36. SGS;

v) zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas atzīti ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ saskaņā ar 36. SGS;

vi) zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas apvērsti ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ saskaņā ar 36. SGS;

vii) nolietojumu;

viii) neto valūtas kursa starpības, kas rodas, pārrēķinot finanšu pārskatus no funkcionālās valūtas uz citu uzrādīšanas valūtu, ieskaitot ārvalstu darbības pārrēķināšanu pārskatu sniedzēja uzrādīšanas valūtā; un

ix) citas izmaiņas.

74 Finanšu pārskatos jāatklāj šāda informācija:

a) īpašuma tiesību ierobežojumu esamība un summas, un pamatlīdzekļi, kas ieķīlāti kā saistību nodrošinājums;

b) izdevumu summa, kas atzīta pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā tā izveides laikā;

c) līgumā noteiktās apņemšanās summa pamatlīdzekļu iegādei; un

d) ja tas netiek atklāts atsevišķi ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ pārskatā, kompensācijas summa no trešajām personām par pamatlīdzekļu objektiem, kuru vērtība ir samazinājusies, tie zaudēti vai atdoti, kas ir iekļauta ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ .

75 Nolietojuma metodes izvēlēšanās un aktīvu lietderīgās lietošanas laika aplēse ir vērtējuma jautājumi. Tādēļ pieņemto metožu un aplēstā lietderīgās lietošanas laika vai nolietojuma likmju atklāšana sniedz finanšu pārskatu lietotājiem informāciju, kas viņiem ļauj iepazīties ar vadības izvēlētajām politikām un veikt salīdzinājumus ar citiem uzņēmumiem. Līdzīgiem mērķiem ir nepieciešams atklāt:

a) nolietojums vai nu atzīts peļņā vai zaudējumos, vai kā daļa citu aktīvu izmaksu pārskata periodā; un

b) uzkrātais nolietojums perioda beigās.

76 Saskaņā ar 8. SGS uzņēmums atklāj grāmatvedības aplēses maiņas raksturu un ietekmi pārskata periodā vai tiek sagaidīts, ka šāda ietekme būs nākamajos periodos. Pamatlīdzekļiem šādu informāciju nepieciešams atklāt aplēšu izmaiņu dēļ saistībā ar:

a) atlikušajām vērtībām;

b) aplēstām pamatlīdzekļu objektu demontāžas, likvidācijas vai atjaunošanas izmaksām;

c) lietderīgās lietošanas laiku un

d) nolietojuma metodēm.

77  Ja pamatlīdzekļu posteni uzrāda atkārtoti novērtētās summās, papildus 13. SFPS prasītajai informācijai atklāj arī šādu informāciju:

▼M33

▼B

a) pārvērtēšanas faktiskais datums;

b) tas, vai bija iesaistīts neatkarīgs vērtētājs;

▼M33

c)  [svītro]

d)  [svītro]

▼B

e) katrai pārvērtētai pamatlīdzekļu grupai uzskaites vērtība, kas tiktu atzīta, ja aktīvus uzskaitītu saskaņā ar izmaksu modeli; un

f) pārvērtēšanas pārsniegums, norādot izmaiņas attiecīgajā periodā un jebkurus ierobežojumus atlikuma sadalei akcionāriem.

78 Saskaņā ar 36. SGS uzņēmums atklāj informāciju par pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos papildu informācijai, kas pieprasīta 73. punkta e) apakšpunkta iv)-vi) daļā.

79 Finanšu pārskatu lietotāju vajadzībām ir noderīga arī šāda informācija:

a) pagaidām dīkstāvē esošu pamatlīdzekļu uzskaites vērtība;

b) pilnīgi nolietotu pamatlīdzekļu uzskaites bruto vērtība, kurus joprojām lieto;

c) pamatlīdzekļu uzskaites vērtība, kuri ir izņemti no aktīvas lietošanas un nav klasificēti kā turēti pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS; un

d) ja izmanto izmaksu modeli, – pamatlīdzekļu patiesā vērtība, ja tā būtiski atšķiras no uzskaites vērtības.

Tādēļ uzņēmumiem ieteicams atklāt šīs summas.

PĀREJAS NOTEIKUMI

80 24.–26. punkta prasības saistībā ar pamatlīdzekļu objekta, kas iegādāts aktīvu apmaiņas darījumā, sākotnējo vērtējumu piemēro perspektīvā tikai nākotnes darījumiem.

▼M43

80A Ar SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 35. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus visai pārvērtēšanai, kura atzīta gada periodos, kas sākas šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumā vai vēlāk, un iepriekšējā gada periodā. Uzņēmums var sniegt arī koriģētu salīdzinošu informāciju par uzrādītiem agrākiem periodiem, bet tam nav pienākuma to darīt. Ja uzņēmums sniedz nekoriģētu salīdzinošu informāciju par agrākiem periodiem, tas skaidri norāda informāciju, kas nav koriģēta, kā arī norāda, ka tā ir sniegta uz cita pamata, un paskaidro šo pamatu.

▼B

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

81 Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka standarta piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

81A Uzņēmums 3. punktā minētos grozījumus piemēro ar pārskata gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ja uzņēmums 6. SFPS piemēro agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro arī attiecībā uz šo agrāko periodu.

▼M5

81B 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 39., 40. un 73.(e)(iv). punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

▼M12

81C Ar 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana (pārstrādājusi Starptautiskā grāmatvedības standartu padome 2008. gadā) grozīts 44. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.

▼M8

81D Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 6. un 69. punkts, kā arī pievienots 68.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro saistītie 7. SGS Naudas plūsmas pārskati grozījumi.

81E Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī 40. SGS 8., 9., 22., 48., 53., 53.A, 53.B, 54., 57. un 85.B punktu. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼M33

81F Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 6. punktā un 26., 35. un 77. punkts un svītrots 32. un 33. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

▼M36

81G Ar 2012. gada maijā izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam tika grozīts 8. punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Tos drīkst piemērot arī no agrāka datuma. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼M43

81H Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 35. punkts un iekļauts 80A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

▼M47

81I Ar Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējumu (16. SGS un 38. SGS grozījumi), kas izdots 2014. gada maijā, tika grozīts 56. punkts un iekļauts 62A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼M52

81J Ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 68.A, 69. un 72. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

▼M45

81K Ar Lauksaimniecība: ražojoši augi (16. SGS un 41. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada jūnijā, tika grozīts 3., 6. un 37. punkts un iekļauts 22.A un 81.L–81.M punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, izņemot kā noteikts 81.M punktā.

▼M54

81L Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, svītrots 4. un 27. punkts un grozīts 5., 10., 44. un 68.–69. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

▼M45

81M Uzņēmums var izlemt novērtēt ražojošu augu posteni tā patiesajā vērtībā finanšu pārskatos agrākā uzrādītā perioda sākumā par pārskata periodu, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro Lauksaimniecība: ražojoši augi (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), un izmantot šo patieso vērtību kā tā domātās izmaksas šajā datumā. Jebkuru starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākuma nesadalītajā peļņā agrākā uzrādītā perioda sākumā.

▼B

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

82 Šis standarts aizstāj 16. SGS Pamatlīdzekļi (pārskatīts 1998. gadā).

83 Šis standarts aizstāj šīs interpretācijas:

a) 6. PIK Esošās programmatūras pārveidošanas izmaksas;

b) 14. PIK Pamatlīdzekļi – kompensācija par priekšmetu vērtības samazināšanos vai zudumu; un

c) 23. PIK Pamatlīdzekļi – būtiskas pārbaudes vai kapitālā remonta izmaksas.




17. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Noma

MĒRĶIS

1 Šā standarta mērķis ir noteikt nomniekiem un iznomātājiem atbilstošas grāmatvedības politikas un informācijas atklāšanu saistībā ar nomām.

DARBĪBAS JOMA

2 Šis standarts jāpiemēro visu nomu uzskaitei, kas nav:

a) nomas par minerālu, naftas, dabasgāzes un līdzīgu neatjaunojošos resursu izpēti vai lietošanu; un

b) licencēšanas līgumi attiecībā uz kinofilmām, videoierakstiem, lugām, manuskriptiem, patentiem un autortiesībām.

▼M45

Tomēr šis standarts jāpiemēro kā novērtējuma pamats:

▼B

a) nomnieka īpašumu uzskaitei kā ieguldījumu īpašumu (sk. 40. SGS Ieguldījuma īpašums);

b) iznomātāju nodotajam ieguldījumu īpašumam saskaņā ar operatīvo nomu (sk. 40. SGS);

▼M45

c)   nomnieku turētajiem bioloģiskajiem aktīviem, kas ietilpst 41. SGS Lauksaimniecība darbības jomā, saskaņā ar finanšu nomu; vai

d)   iznomātāju nodotajiem bioloģiskajiem aktīviem, kas ietilpst 41. SGS darbības jomā, saskaņā ar operatīvo nomu.

▼B

3 Šis standarts attiecas uz līgumiem, kas nodod tiesības lietot aktīvus pat tad, ja var būt nepieciešami būtiski iznomātāja pakalpojumi saistībā ar šo aktīvu lietošanu vai uzturēšanu. Šis standarts neattiecas uz līgumiem, kas ir līgumi par pakalpojumiem, kas nenodod tiesības lietot aktīvus no vienas līgumslēdzējas puses otrai.

DEFINĪCIJAS

4 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Noma ir līgums, kura rezultātā iznomātājs apmaiņā pret nomas maksu nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laika periodu.

Finanšu noma ir noma, kas būtībā nodod visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas aktīva īpašuma tiesībām. Īpašuma tiesības var eventuāli tikt vai netikt nodotas.

Operatīvā noma ir noma, kas nav finanšu noma.

Neatceļamā noma ir noma, kuru var atcelt tikai šādos gadījumos:

a) ja īstenojas kāda iespējama situācija, kuras īstenošanās varbūtība bijusi neliela;

b) ar iznomātāja atļauju;

c) ja nomnieks uzsāk jaunu nomu ar to pašu iznomātāju par to pašu vai līdzvērtīgu aktīvu; vai

d) ja nomnieks nomas sākumā samaksā tādu papildsummu, ka var pietiekoši pamatoti apgalvot, ka noma turpināsies.

Nomas uzsākšana ir agrākais datums no nomas līguma datuma un datuma, kurā puses piekritušas galvenajiem nomas noteikumiem. Šajā datumā:

a) noma tiek klasificēta vai nu kā operatīvā, vai arī kā finanšu noma; un

b) finanšu nomas gadījumā nosaka summas, kuras jāatzīst nomas sākumā.

Nomas sākums ir datums, no kura nomniekam ir tiesības izmantot nomāto aktīvu. Tas ir nomas sākotnējās uzskaites datums (t. i. aktīvu, saistību, ienākumu vai izdevumu uzskaite, kas atbilstoši radušies nomas rezultātā).

Nomas termiņš ir neatceļams periods, uz kuru nomnieks ir noslēdzis līgumu par aktīva nomu, kā arī visi turpmākie termiņi, kuros nomniekam ir iespēja turpināt aktīva nomu ar vai bez turpmākiem maksājumiem, atkarībā no tā, par kuru iespēju nomas sākumā pastāv lielāka noteiktība, ka nomnieks to izmantos.

Minimālie nomas maksājumi ir maksājumi nomas termiņa laikā, kuru veikšanu pieprasa vai var pieprasīt no nomnieka, izņemot mainīgo nomas maksu, pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kas jāmaksā iznomātājam un kas ir atmaksājami iznomātājam, kopā ar:

a) nomniekam – jebkurām summām, kuras garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona; vai

b) iznomātājam – jebkura atlikusī vērtība, ko iznomātājam garantējis:

i) nomnieks;

ii) ar nomnieku saistīta persona; vai

iii) ar iznomātāju nesaistīta trešā puse, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju.

Tomēr, ja nomniekam ir iespēja pirkt aktīvu par cenu, kura varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad var izmantot šo iespēju, un nomas uzsākšanas datumā pastāv noteikts pamats uzskatīt, ka šo iespēju izmantos, minimālie nomas maksājumi ietver minimālos maksājumus nomas termiņa laikā līdz prognozētajam datumam, kad šī pirkšanas iespēja tiks īstenota, un maksājumu, kas tiks veikts, lai šo iespēju izmantotu.

Patiesā vērtība ir summa, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības starp informētām, ieinteresētām pusēm nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā.

Saimnieciskas izmantošanas laiks ir:

a) laika periods, kurā aktīvu varēs saimnieciski lietot viens vai vairāki lietotāji; vai

b) ražošanas vai līdzīgu vienību skaits, ko no aktīva plāno iegūt viens vai vairāki lietotāji.

Lietderīgās lietošanas laiks ir aplēstais atlikušais periods no nomas termiņa sākuma bez nomas termiņa ierobežojuma, kura laikā paredzams, ka uzņēmums patērēs aktīvā ietvertos saimnieciskos labumus.

Garantētā atlikusī vērtība ir:

a) nomniekam – tā atlikušās vērtības daļa, kuru garantē nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona (garantijas summa ir maksimālā summa, kura jebkurā gadījumā varētu kļūt maksājama); un

b) iznomātājam – tā atlikušās vērtības daļa, kuru garantē nomnieks vai ar iznomātāju nesaistīta trešā persona, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju.

Negarantētā atlikusī vērtība ir tā iznomātā aktīva atlikušās vērtības daļa, kuras realizācija no iznomātāja puses nav droša vai kuru garantē vienīgi ar iznomātāju saistīta persona.

Sākotnējās tiešās izmaksas ir salīdzināmās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nomas saskaņošanu un nokārtošanu, izņemot tādas izmaksas, ko radījuši ražotāji vai tirgotāji – iznomātāji.

Bruto ieguldījums nomā ir kopējais ieguldījums, kas sastāv no:

a) minimālajiem nomas maksājumiem, kas maksājami iznomātājam saskaņā ar finanšu nomu; un

b) jebkura negarantētā atlikusī vērtība, kas uzkrājusies iznomātājam.

Neto ieguldījums nomā ir bruto ieguldījums nomā, kas diskontēts pēc nomā ietvertās procentu likmes.

Nenopelnītie finanšu ienākumi ir starpība starp:

a) bruto ieguldījumu nomā; un

b) neto ieguldījumu nomā.

Nomā ietvertā procentu likme ir diskonta likme, kuras rezultātā, piemērojot to nomas sākumā, a) minimālo nomas maksājumu un b) negarantētās atlikušās vērtības kopējā pašreizējā vērtība ir vienāda ar i) iznomātā aktīva patiesās vērtības un ii) jebkuru sākotnējo tiešo iznomātāja izmaksu summu.

Nomnieka salīdzināmā aizņēmuma procentu likme ir procentu likme, kas nomniekam būtu jāmaksā par līdzīgu nomu vai, ja tā nav nosakāma, – likme, kas nomas sākumā rastos nomniekam, lai uz līdzīgu termiņu un ar līdzīgu nodrošinājumu aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami aktīva pirkšanai.

Mainīgā nomas maksa ir nomas maksājumu daļa, kura nav nemainīga summa, bet kura pamatojas uz faktora prognozēto summu, kas mainās citu faktoru ietekmē (piemēram, procenti no prognozētās pārdošanas, prognozētais lietošanas apjoms, cenu indeksi, prognozētās tirgus procentu likmes).

5 Nomas līgumā vai apņemšanās dokumentā var iekļaut noteikumu, pielāgot nomas maksājumus nomātā īpašuma celtniecības vai iegādes izmaksu izmaiņām vai izmaiņām kādos citos izmaksu vai vērtības vērtējumos, piemēram, vispārīgā cenu līmeņa vai iznomātāja nomas finansēšanas izmaksu periodā starp nomas uzsākšanu un nomas sākumu. Ja tā, tad jebkuru šādu izmaiņu ietekme ir uzskatāma par notikušu nomas uzsākšanas brīdī šā standarta ietvaros.

6 Nomas definīcijā ir ietverti aktīva īres līgumi, kuros iekļauts noteikums, kas dod īrētājam iespēju iegūt aktīva īpašuma tiesības, izpildot noteiktus nosacījumus. Šie līgumi dažreiz pazīstami kā izpirkumiespējas īres līgumi.

▼M33

6A 17. SGS termina “patiesā vērtība” izmantošana dažos aspektos atšķiras no termina “patiesā vērtība” definīcijas 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”. Tāpēc, piemērojot 17. SGS, uzņēmums novērtē patieso vērtību atbilstīgi 17. SGS, nevis 13. SFPS.

▼B

NOMAS KLASIFIKĀCIJA

7 Šajā standartā pieņemtā nomu klasifikācija pamatojas uz iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumu starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver zaudējumu iespējas dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās dēļ un iespēju, ka sakarā ar mainīgiem saimnieciskiem apstākļiem radīsies atdeves izmaiņas. Atlīdzība atspoguļo paļāvību par to, ka aktīva saimnieciskās izmantošanas laikā tā darbība būs ienesīga un tā vērtības pieaugums vai atlikušās vērtības realizācija dos peļņu.

8 Nomu klasificē par finanšu nomu, ja tā nodod būtībā visus riskus un atlīdzības saistībā ar īpašuma tiesībām. Nomu klasificē par operatīvo nomu, ja tā nenodod būtībā visus riskus un atlīdzības saistībā ar īpašuma tiesībām.

9 Tā kā darījums starp iznomātāju un nomnieku pamatojas uz starp viņiem noslēgto nomas līgumu, ir lietderīgi lietot konsekventas definīcijas. Piemērojot šīs definīcijas iznomātāja un nomnieka atšķirīgiem apstākļiem, vienu un to pašu nomu viņi dažkārt var klasificēt dažādi. Piemēram, tas var būt gadījumā, ja iznomātājs gūst labumu no garantijas atlikušās vērtības, ko sniedz ar nomnieku nesaistīta puse.

10 Darījuma būtība, nevis līguma forma nosaka vai noma ir finanšu vai operatīvā noma. ( 5 ) Piemēri, kuri atsevišķi vai apvienojumā, parasti varētu liecināt, ka noma klasificējama par finanšu nomu, ir šādi:

a) ar nomu īpašuma tiesības uz aktīvu tiek nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

b) nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kura varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad šādu iespēju var izmantot, un nomas sākumā pastāv pietiekošs pamats uzskatīt, ka šī iespēja tiks izmantota;

c) nomas termiņš ietver aktīva saimnieciskās izmantošanas laika lielāko daļu pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

d) minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas brīdī būtībā ir vismaz vienāda ar visu iznomātā aktīva patieso vērtību; un

e) iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tikai nomnieks tos var lietot bez lielu izmaiņu veikšanas.

11 Situācijas, kuras atsevišķi vai apvienojumā arī varētu liecināt, ka noma klasificējama par finanšu nomu, ir:

a) ja nomnieks var atcelt nomu, iznomātāja zaudējumus saistībā ar atcelšanu sedz nomnieks;

b) ienākumi vai zaudējumi no atlikušās vērtības patiesās vērtības svārstībām ietekmē nomnieku (piemēram, nomas maksas atlaides veidā, kas vienāda ar lielāko daļu pārdošanas ieņēmumu nomas beigās); un

c) nomnieks spēj turpināt nomas otru periodu par nomas maksu, kas ir būtiski zemāka par nomas maksu tirgū.

12 10. un 11. punkta piemēri un norādes ne vienmēr ir pilnīgi. Ja no citām pazīmēm ir skaidrs, ka noma būtiski nepārnes visus riskus un atlīdzības saistībā ar īpašuma tiesībām, noma tiek klasificēta kā operatīvā noma. Piemēram, tas var būt gadījumā, ja aktīva īpašuma tiesības nomas beigās nodod apmaiņā pret mainīgu maksājumu, kas līdzvērtīgs tā patiesai vērtībai vai pastāv mainīgas nomas maksas, kā rezultātā nomniekam būtībā nav visu šo risku un atlīdzības.

13 Nomas klasifikāciju veic nomas sākumā. Ja jebkurā laikā nomnieks un iznomātājs vienojas mainīt nomas noteikums, nevis atjaunojot nomu tādā veidā, kas novestu pie citas nomas klasifikācijas saskaņā ar 7.–12. punktā dotajiem kritērijiem, ja izmainītie noteikumi būtu bijuši spēkā nomas sākumā, pārskatītais līgums tiek uzskatīts par jaunu līgumu tā termiņa laikā. Tomēr aplēšu izmaiņas (piemēram, saimnieciskās izmantošanas laika aplēšu vai iznomātā īpašuma atlikušās vērtības izmaiņas) vai apstākļu izmaiņas (piemēram, nomnieka saistību neizpilde) neļauj veikt jaunu nomas klasifikāciju grāmatvedības nolūkā.

▼M22 —————

▼M22

15A Ja noma ietver gan zemes, gan ēku elementus, uzņēmums atsevišķi izvērtē katra elementa klasifikāciju kā finanšu vai operatīvo nomu saskaņā ar 7.-13. punktiem. Nosakot, vai zemes elements ir operatīvā vai finanšu noma, svarīgi ņemt vērā, ka zemei parasti ir nenoteikts saimnieciskās izmantošanas laiks.

▼B

16 Kad vien nepieciešams klasificēt un uzskaitīt zemes un ēku nomu, minimālie nomas maksājumi (ieskaitot jebkurus tūlītējus vienreizējus maksājumus) tiek attiecināti starp zemes un ēku sastāvdaļām proporcionāli līdzdalības nomā nosacītajai patiesajai vērtībai nomas uzsākšanas brīdī. Ja nomas maksājumus nevar ticami attiecināt starp šīm divām sastāvdaļām, visu nomu klasificē kā finanšu nomu, ja vien nav skaidrs, ka abas sastāvdaļas ir operatīvās nomas, tādā gadījumā visa noma tiek klasificēta kā operatīvā noma.

17 Zemes un ēku nomai, kurā sākotnēji uzskaitītā summa zemes sastāvdaļai saskaņā ar 20. punktu ir nebūtiska, zemi un ēku var aplūkot kā vienu veselu vienību nomas klasifikācijas nolūkiem un klasificēt kā finanšu vai operatīvo nomu saskaņā ar 7.–13. punktu. Šādā gadījumā ēku saimnieciskās izmantošanas laiks tiek uzskatīts kā visa nomātā aktīva saimnieciskās izmantošanas laiks.

18 Atsevišķa zemes un ēku sastāvdaļu novērtēšana nav nepieciešama, ja nomnieka līdzdalības daļa gan zemē, gan ēkās tiek klasificēta kā ieguldījumu īpašums saskaņā ar 40. SGS un tiek piemērots patiesās vērtības modelis. Šim novērtējumam nepieciešams detalizēts aprēķins tikai tad, ja viena vai abu sastāvdaļu klasifikācija citādi nav skaidra.

19 Saskaņā ar 40. SGS nomniekam ir iespējams īpašuma līdzdalības daļu operatīvās nomas ietvaros klasificēt kā ieguldījumu īpašumu. Ja nomnieks tā izdara, īpašuma līdzdalības daļa tiek uzskaitīta kā finanšu noma, un atzītais aktīvs tiek novērtēts, izmantojot patiesās vērtības modeli. Nomniekam jāturpina nomu uzskatīt par finanšu nomu pat tad, ja vēlākie notikumi maina nomnieka īpašuma līdzdalības daļas dabu tā, ka to vairs neklasificē kā ieguldījumu īpašumu. Tas būs gadījumā, ja nomnieks, piemēram:

a) pats sāk izmantot īpašumu, kas tā rezultātā tiek pārklasificēts par īpašnieka izmantotu īpašumu, par tā sākotnējām izmaksām pieņemot, kas uzskatāmas par līdzvērtīgu tā patiesajai vērtībai izmantošanas maiņas datumā; vai

b) noslēdz apakšnomas līgumu, kas būtībā nodod visus riskus un atlīdzību, kas raksturīgi līdzdalības daļas īpašuma tiesībām, nesaistītai trešajai pusei. Šādu apakšnomu nomnieks uzskaita kā finanšu nomu trešajai pusei, lai gan trešā puse to var uzskatīt par operatīvo nomu.

NOMA IZNOMĀTĀJU FINANŠU PĀRSKATOS

Finanšu noma

Sākotnējā atzīšana

20 Nomas termiņa sākumā nomniekiem jāuzskaita finanšu nomas kā aktīvi un saistības to ►M5  finanšu stāvokļa pārskatos ◄ , par summu, kas līdzvērtīga nomātā īpašuma patiesai vērtībai vai, ja tā ir zemāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējai vērtībai, kas noteikta nomas uzsākšanas brīdī. Diskonta likme minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai, ir nomā ietvertā procentu likme, ja to iespējams noteikt; ja tas nav iespējams, jālieto nomnieka salīdzināmā aizņēmuma likme. Jebkuras nomnieka sākotnējās tiešās izmaksas tiek pievienotas summai, kas atzīta kā aktīvs.

21 Darījumus un citus notikumus uzskaita un uzrāda ne tikai pēc to juridiskās formas, bet atbilstīgi to būtībai un finansiālajam saturam. Lai gan no nomas līguma juridiskās formas var izrietēt, ka nomnieks nevar iegūt nomātā aktīva juridiskās īpašuma tiesības, finanšu nomas būtība un finansiālais saturs nosaka, ka nomnieks iegūst saimniecisko labumu no nomātā aktīva lietošanas tā saimnieciskās izmantošanas laika lielākajā daļā, apmaiņā pret to uzņemoties pienākumu maksāt par šīm tiesībām summu, kas ir aptuveni vienāda ar aktīva patieso vērtību nomas uzsākšanas brīdī, kā arī attiecīgo finanšu maksu.

22 Ja šos nomas darījumus neatspoguļo nomnieka ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ , uzņēmuma saimnieciskie resursi un pienākumu līmenis tiek uzrādīti nepilnīgi, tādējādi izkropļojot finanšu rādītājus. Tādēļ ir pareizi atzīt finanšu nomu nomnieka ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ gan kā aktīvu, gan kā saistības veikt nākotnes nomas maksājumus. Nomas termiņa sākumā aktīvi un saistības veikt prognozētos nomas maksājumus jāatzīst ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ vienādās summās, izņemot nomnieka jebkuras sākotnējās tiešās izmaksas, kas tiek pievienotas jau atzītajai aktīva summai.

23 Nav pareizi, ja saistības par nomātajiem aktīviem uzrāda finanšu pārskatos kā atskaitījumu no nomātajiem aktīviem. Ja saistību uzrādīšanai ►M5  finanšu stāvokļa pārskatā ◄ tiek atdalītas īstermiņa un ilgtermiņa saistības, tāpat jāatdala nomas saistības.

24 Sākotnējās tiešās izmaksas bieži rodas saistībā ar specifiskām nomas darbībām, piemēram, nomas līguma pārrunāšana un nodrošināšana. Izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nomnieka veiktajām darbībām saistībā ar finanšu nomu, pievieno summai, kuru atzīst kā aktīvu saskaņā ar nomu.

Turpmāka novērtēšana

25 Minimālie nomas maksājumi jāsadala starp finanšu maksu un nenokārtoto saistību samazinājumu. Finanšu maksa jāsadala pa katru periodu nomas termiņa laikā tā, lai veidotos pastāvīga periodiska procentu likme attiecībā uz saistību atlikumu. Mainīgās nomas tiek uzskatītas par izdevumiem to rašanās periodos.

26 Praksē, attiecinot finanšu maksu uz periodiem nomas termiņa laikā, nomnieks var lietot aptuvenus rādītājus, lai vienkāršotu aprēķinu.

27 Finanšu nomas rezultātā katrā pārskata periodā veidojas nolietojamu aktīvu nolietojuma izmaksas, kā arī finanšu izdevumi. Nolietojamo nomāto aktīvu nolietošanas politikai jāatbilst nolietošanas politikai, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz citiem uzņēmuma īpašumā esošiem nolietojamiem aktīviem, un atzītais nolietojums jāaprēķina saskaņā ar 16. SGS Pamatlīdzekļi un 38. SGS Nemateriālie aktīvi. Ja nav pietiekoša pamatota uzskatīt, ka nomnieks iegūs īpašuma tiesības līdz nomas termiņa beigām, aktīvs pilnībā jānolieto īsākajā no nomas termiņa un aktīva lietderīgās lietošanas laika.

28 Nomātā aktīva amortizējamo summu sistemātiski sadala pa pārskata periodiem gaidāmās lietošanas periodā saskaņā ar nolietošanas politiku, kādu nomnieks lieto īpašumā esošiem nolietojamiem aktīviem. Ja nav pietiekoša pamatota uzskatīt, ka nomnieks iegūs īpašuma tiesības līdz nomas termiņa beigām; gaidāmās lietošanas periods ir aktīva lietderīgās lietošanas laiks. Citos gadījumos aktīva nolietošanu veic īsākajā no nomas termiņa un lietderīgās lietošanas laikā.

29 Aktīva nolietojuma izdevumu un finanšu izdevumu summa periodā parasti nesakrīt ar perioda nomas maksājumiem, tādēļ nav pareizi vienkārši atzīt veicamos nomas maksājumus par izdevumiem ►M5  apvienotajā ienākumu pārskatā ◄ . Tādējādi aktīva un atbilstošo saistību summa visbiežāk nebūs vienāda pēc nomas termiņa sākuma.

30 Lai noteiktu vai nomātā aktīva vērtība nav samazinājusies, uzņēmums lieto 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās.

31 Nomniekiem, papildus 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana prasību izpildei, jāatklāj šāda informācija par finanšu nomām:

a) par katru aktīva grupu – neto uzskaites vērtība ►M5  pārskata perioda beigās ◄ ;

b) saskaņošana starp minimālo nomas maksājumu kopsummu ►M5  pārskata perioda beigās ◄ un to pašreizējo vērtību. Bez tam uzņēmumam jāatklāj nākotnes minimālo nomas maksājumu kopsumma ►M5  pārskata perioda beigās ◄ un to pašreizējā vērtība par katru no šādiem periodiem:

i) līdz vienam gadam;

ii) no viena gada līdz pieciem gadiem;

iii) ilgāk par pieciem gadiem;

c) mainīgas nomas uzskaitītas kā izdevumi attiecīgajā periodā;

d) nākotnes minimālo apakšnomas maksājumu kopsumma, kurus paredzēts saņemt saskaņā ar neatceļamām apakšnomām ►M5  pārskata perioda beigās ◄ ;

e) nomnieka būtisko nomas vienošanos vispārīgs apraksts, tajā skaitā vismaz:

i) pamats mainīgo nomas maksas maksājumu noteikšanai;

ii) atjaunošanas vai pirkšanas iespēju līgumu esamība un noteikumi, un eskalācijas noteikumi; un

iii) nomas vienošanās dokumentos noteiktie ierobežojumi, piemēram, par dividendēm, papildu parādu un turpmāko nomu.

32 Bez tam – informācijas atklāšanas prasības, saskaņā ar 16. SGS, 36. SGS, 38. SGS, 40. SGS un 41. SGS, jāpiemēro nomniekiem, kuri nomā aktīvus saskaņā ar finanšu nomām.

Operatīvā noma

33 Nomas maksājumi, saskaņā ar operatīvo nomu, jāatzīst kā izdevumi pēc lineārās metodes nomas termiņa laikā, ja vien kāda cita sistemātiska metode labāk neatspoguļo lietotāja labuma laika tendences ( 6 ).

34 Operatīvās nomas maksājumus (izņemot pakalpojumu izmaksas, piemēram, apdrošināšanu un uzturēšanu) atzīst izdevumos pēc lineārās metodes, ja vien kāda cita sistemātiska metode neatspoguļo lietotāja labuma laika tendences, pat tad, ja maksājumus neveic pēc šīs metodes.

35 Nomniekiem, papildus 7. SFPS prasību izpildei, jāatklāj šāda informācija par operatīvām nomām:

a) nākotnes minimālo nomas maksājumu kopsumma, saskaņā ar neatceļamām operatīvām nomām, par katru no šādiem periodiem:

i) līdz vienam gadam;

ii) no viena gada līdz pieciem gadiem;

iii) ilgāk par pieciem gadiem;

b) nākotnes minimālo apakšnomas maksājumu kopsumma, kurus paredzēts saņemt saskaņā ar neatceļamām apakšnomām ►M5  pārskata perioda beigas ◄ ;

c) nomas un apakšnomas maksājumi, kas atzīti par izdevumiem attiecīgā periodā, norādot atsevišķi minimālo nomas maksājumu, mainīgās nomas maksas un apakšnomas maksājumu summas;

d) nomnieka nozīmīgo nomas vienošanos vispārīgs apraksts, tajā skaitā vismaz:

i) pamats mainīgo nomas maksas maksājumu noteikšanai;

ii) atjaunošanas vai pirkšanas iespēju līgumu esamība un noteikumi, un eskalācijas noteikumi; un

iii) nomas vienošanās dokumentos noteiktie ierobežojumi, piemēram, par dividendēm, papildu parādu un turpmāko nomu.

NOMA IZNOMĀTĀJU FINANŠU PĀRSKATOS

Finanšu noma

Sākotnējā atzīšana

36 Iznomātājiem jāatzīst ►M5  finanšu stāvokļa pārskatos ◄ aktīvi, kurus tur saskaņā ar finanšu nomu, un jāuzrāda tie kā debitoru parāds summā, kas vienāda ar neto ieguldījumu nomā.

37 Saskaņā ar finanšu nomu, iznomātājs būtībā nodod visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas īpašuma tiesībām, un tādējādi iznomātājs uzskata saņemamās nomas maksas par pamatsummas atmaksu un finanšu ienākumiem, kā savu atlīdzību un atalgojumu par ieguldījumu un pakalpojumiem.

38 Iznomātājiem bieži rodas sākotnējās tiešās izmaksas un tās ietver tādas summas kā komisijas naudas, maksas par juridiskiem pakalpojumiem un iekšējās izmaksas, kas ir salīdzināmas un tieši attiecināmas uz nomas pārrunām un darījuma noslēgšanu. Viņi izslēdz vispārīgās pieskaitāmas izmaksas, piemēram, tās, kuras radušās pārdošanas vai reklāmas daļai. Finanšu nomas, kurās nav iesaistīti ražotāji vai tirgotāji – iznomātāji, sākotnējās tiešās izmaksas iekļauj sākotnējās saņemamās finanšu nomas summas novērtējumā un tās samazina nomas termiņa laikā atzīstamo ienākumu summu. Nomā ietvertā procentu likme ir definēta tādā veidā, ka sākotnējās tiešās izmaksas ir automātiski iekļautas saņemamajā finanšu nomā; nav nepieciešams tās pievienot atsevišķi. Ražotājam vai tirgotājam – iznomātājam radušās izmaksas saistībā ar nomas pārrunām un nomas darījuma noslēgšanu, tiek izslēgtas no sākotnējo tiešo izmaksu definīcijas. Rezultātā tās tiek izslēgtas no neto ieguldījuma nomā un tiek uzskaitītas kā izdevumi brīdī, kad tiek atzīta peļņa no pārdošanas, kas finanšu nomas gadījumā parasti ir nomas termiņa sākumā.

Turpmāka novērtēšana

39 Finanšu ienākumu atzīšana jābalsta uz modeli, kas atspoguļo pastāvīgu, periodisku atdeves likmi attiecībā uz iznomātāja neto ieguldījumu finanšu nomā.

40 Iznomātāja mērķis ir sistemātiski un racionāli sadalīt finanšu ienākumus nomas termiņa laikā. Šī ienākumu sadalīšana tiek balstīta uz modeli, kas atspoguļo pastāvīgu, periodisku atdevi, kāda iznomātājam jāsaņem par neto ieguldījumu finanšu nomā. Nomas maksājumus, kas attiecas uz grāmatvedības periodu, izņemot pakalpojumu izmaksas, attiecina pret bruto ieguldījumu nomā, lai samazinātu gan pamatsummu, gan nenopelnītos finanšu ienākumus.

41 Aplēstās negarantētās atlikušās vērtības, kuras lieto, lai aprēķinātu iznomātāja bruto ieguldījumu nomā, regulāri pārskata. Ja aplēstā negarantētā atlikusī vērtība ir samazinājusies, ienākumu sadali nomas termiņa laikā pārskata, un jebkuru samazinājumu attiecībā uz uzkrātajām summām atzīst uzreiz.

41A Par aktīvu finanšu nomas līguma ietvaros, kurš tiek klasificēts kā turēts pārdošanai (vai iekļauts atsavināšanas grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības, jāatskaitās saskaņā ar to SFPS.

42 Ražotājiem vai tirgotājiem – iznomātājiem jāatzīst pārdošanas peļņa vai zaudējumi attiecīgajā periodā saskaņā ar politiku, kuru uzņēmums ievēro attiecībā uz tiešo pārdošanu. Ja nosaka mākslīgi zemas procentu likmes, pārdošanas peļņa jāierobežo līdz tādai, ko iegūtu, ja noteiktu tirgus procentu likmi. Ražotāja vai tirgotāja – iznomātāja radītās izmaksas saistībā ar nomas pārrunām un nomas līguma noslēgšanu jāatzīst izdevumi brīdī, kad tiek atzīta peļņa no pārdošanas.

43 Ražotāji vai tirgotāji bieži piedāvā klientiem izvēli – pirkt vai nomāt aktīvu. Ražotāja vai tirgotāja – iznomātāja aktīva finanšu noma rada divu veidu ienākumus:

a) peļņa vai zaudējumi, kas vienādi ar peļņu vai zaudējumiem, kas rodas no iznomātā aktīva tiešas pārdošanas par parastām pārdošanas cenām, atspoguļojot piemērojamās apjoma vai tirdzniecības atlaides; un

b) finanšu ienākumi nomas termiņa laikā.

44 Pārdošanas ieņēmumi, kurus finanšu nomas sākumā atzinis ražotājs vai tirgotājs – iznomātājs, ir aktīva patiesā vērtība vai, ja tā ir zemāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība, kuri pienākas iznomātājam, kas aprēķināta pēc tirgus procentu likmes. Pārdošanas izmaksas, kas atzītas nomas termiņa sākumā, ir iznomātā īpašuma izmaksas vai uzskaites vērtība, ja tā ir atšķirīga, no kuras atņemta negarantētās atlikušās vērtības pašreizējā vērtība. Starpība starp pārdošanas ieņēmumiem un pārdošanas izmaksām ir pārdošanas peļņa, kuru atzīst saskaņā ar uzņēmuma politiku, kuru uzņēmums ievēro attiecībā uz tiešo pārdošanu.

45 Ražotāji vai tirgotāji – iznomātāji dažreiz nosaka mākslīgi zemas procentu likmes, lai piesaistītu klientus. Šīs likmes lietošanas rezultātā pārmērīga kopējo ienākumu daļa no darījuma tiktu atzīta pārdošanas brīdī. Ja nosaka mākslīgi zemas procentu likmes, pārdošanas peļņu ierobežo līdz tādai, ko iegūtu, ja noteiktu tirgus procentu likmi.

46 Ražotāja vai tirgotāja – iznomātāja radītās izmaksas saistībā ar finanšu nomas pārrunām vai finanšu nomas darījuma noslēgšanu uzskaita kā izdevumus nomas termiņa sākumā, jo tie galvenokārt tiek saistīti ar ražotāja vai tirgotāja – iznomātāja peļņas no pārdošanas veidošanu.

47 Iznomātājiem papildus 7. SFPS prasību izpildei jāatklāj šāda informācija par finanšu nomām:

a) saskaņošana starp bruto ieguldījumu nomā ►M5  pārskata perioda beigās ◄ un minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību, kas saņemami ►M5  pārskata perioda beigās ◄ . Bez tam – uzņēmumam jāatklāj bruto ieguldījums nomā un minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība, kas saņemami ►M5  pārskata perioda beigās ◄ par katru no šādiem periodiem:

i) līdz vienam gadam;

ii) no viena gada līdz pieciem gadiem;

iii) ilgāk par pieciem gadiem;

b) nenopelnītie finanšu ienākumi;

c) negarantētās atlikušās vērtības, kas pienākas iznomātājam;

d) uzkrātais atskaitījums par neiekasējamiem saņemamiem minimālajiem nomas maksājumiem;

e) mainīgas nomas uzskaitītas kā ienākumi attiecīgajā periodā;

f) iznomātāja būtisko nomas vienošanos vispārīgs apraksts.

48 Kā attīstības rādītāju bieži ir lietderīgi atklāt arī starpību starp bruto ieguldījumiem un nenopelnītajiem ienākumiem jaunā uzņēmējdarbībā, kas radusies grāmatvedības periodā, atskaitot attiecīgās summas par atceltām nomām.

Operatīvā noma

49 Iznomātājiem savos ►M5  finanšu stāvokļa pārskatos ◄ jāuzrāda aktīvi, kuri iznomāti saskaņā ar operatīvo nomu pa aktīvu veidiem.

50 Nomas ienākumi no operatīvās nomas jāatzīst ienākumos pēc lineārās metodes nomas termiņa laikā, ja vien kāda cita sistemātiska metode labāk neatspoguļo laika modeli, kurā samazinās lietošanas labums no iznomātā aktīva ( 7 ).

51 Izmaksas, tajā skaitā nolietojumu, kas rodas, pelnot nomas ienākumus, atzīst par izdevumiem. Nomas ienākumus (izņemot ienākumus par sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, apdrošināšanu un uzturēšanu) atzīst pēc lineārās metodes nomas termiņa laikā pat tad, ja ieņēmumus negūst pēc šīs metodes, ja vien kāda cita sistemātiska metode labāk neatspoguļo laika tendences, kurā samazinās lietošanas labums no iznomātā aktīva.

52 Iznomātāju segtās sākotnējās tiešās izmaksas operatīvās nomas pārrunās un darījuma noslēgšanā jāpievieno iznomātā aktīva uzskaites vērtībai un jāuzskaita kā izdevumi nomas termiņa laikā tāpat nomas ienākumi.

53 Nolietojuma politikai attiecībā uz nolietojamiem iznomātiem aktīviem, jābūt atbilstošai iznomātāja parastajai nolietojuma politikai līdzīgiem aktīviem, un nolietojums jāaprēķina saskaņā ar 16. SGS un 38. SGS.

54 Lai noteiktu, vai nomātā aktīva vērtība nav samazinājusies, uzņēmums lieto 36. SGS.

55 Ražotājs vai tirgotājs – iznomātājs neatzīst pārdošanas peļņu, uzsākot operatīvo nomu, jo tā nav pārdošanas ekvivalents.

56 Iznomātājiem papildus 7. SFPS prasību izpildei jāatklāj šāda informācija par operatīvām nomām:

a) nākotnes minimālie nomas maksājumi saskaņā ar neatceļamu operatīvo nomu kopumā un par katru no šādiem periodiem:

i) līdz vienam gadam;

ii) no viena gada līdz pieciem gadiem;

iii) ilgāk par pieciem gadiem;

b) mainīgas nomas kopsumma uzskaitīta kā ienākumi attiecīgajā periodā;

c) iznomātāja nomas vienošanos vispārīgs apraksts.

57 Bez tam – informācijas atklāšanas prasības 16. SGS, 36. SGS, 38. SGS, 40. SGS un 41. SGS jāpiemēro iznomātājiem attiecībā uz aktīviem, kas tiek nomāti saskaņā ar operatīvām nomām.

PĀRDOŠANAS AR SAŅEMŠANU ATPAKAĻ NOMĀ DARĪJUMI

58 Pārdošanas darījums ar saņemšanu atpakaļ nomā ir saistīts ar aktīva pārdošanu un šī paša aktīva saņemšanu atpakaļ nomā. Nomas maksa un pārdošanas cena parasti ir savstarpēji atkarīgas, jo par tām veic pārrunas kā par vienu veselu. Grāmatvedības metode pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumam ir atkarīga no darījuma pamatā esošā nomas veida.

59 Ja, pārdošanas darījuma ar saņemšanu atpakaļ nomā rezultātā veidojas finanšu noma, jebkuru pārdošanas ieņēmumu pārsniegumu pār uzskaites vērtību uzreiz nav jāatzīst par pārdevēja – nomnieka ienākumiem. Pārsniegums jāatliek un jāamortizē nomas termiņa laikā.

60 Ja saņemšana atpakaļ nomā ir finanšu noma, ar šā darījuma palīdzību iznomātājs nodrošina finansējumu nomniekam, aktīvam kalpojot par nodrošinājumu. Tādēļ nav pareizi pārdošanas ieņēmumu pārsniegumu pār uzskaites vērtību uzskatīt par ienākumiem. Šo pārsniegumu atliek un amortizē nomas termiņa laikā.

61 Ja pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījuma rezultātā veidojas operatīvā noma un ir skaidrs, ka darījums noslēgts, pamatojoties uz patieso vērtību, uzreiz jāatzīst jebkura peļņa vai zaudējumi. Ja pārdošanas cena ir zemāka par patieso vērtību, uzreiz jāatzīst jebkura peļņa vai zaudējumi, izņemot gadījumus, kad zaudējumus kompensē nākotnes nomas maksājumi, kas ir zemāki par tirgus cenu, tad tā jāatliek un jāamortizē proporcionāli nomas maksājumiem tajā periodā, kurā aktīvu plāno lietot. Ja pārdošanas cena ir augstāka par patieso vērtību, pārsniegums pār patieso vērtību jāatliek un jāamortizē tajā periodā, kurā aktīvu plāno lietot.

62 Ja saņemšana atpakaļ nomā ir operatīvā noma un nomas maksājumi un pārdošanas cena ir izteikti patiesajā vērtībā, būtībā ir noticis parasts pārdošanas darījums un jebkuru peļņu vai zaudējumus atzīst uzreiz.

63 Attiecībā uz operatīvo nomu, ja patiesā vērtība – pārdošanas darījuma ar saņemšanu atpakaļ nomā brīdī ir mazāka par aktīva uzskaites vērtību, zaudējumi, kas vienādi ar starpību starp uzskaites vērtību un patieso vērtību, jāatzīst uzreiz.

64 Finanšu nomām šī korekcija nav nepieciešama, ja vien vērtība nav samazinājusies, kā rezultātā uzskaites vērtību samazina līdz atgūstamajai summai, saskaņā ar 36. SGS.

65 Informācijas atklāšanas prasības nomniekiem un iznomātājiem vienlīdz attiecas uz pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumiem. Būtisko nomas vienošanos nepieciešamais apraksts noved pie līguma unikālu vai neparastu noteikumu, vai pārdošanas darījumu ar saņemšanu atpakaļ nomā, noteikumu atklāšanas.

66 Pārdošanas darījumi ar saņemšanu atpakaļ nomā var izraisīt situāciju, kad jāpiemēro atsevišķi informācijas atklāšanas kritēriji saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.

PĀREJAS NOTEIKUMI

67 Saskaņā ar 68. punktu šā standarta retrospektīva piemērošana ir ieteicama, bet nav obligāta. Ja standartu nepiemēro retrospektīvi, jebkuras iepriekš esošās finanšu nomas atlikums tiek uzskatīts par iznomātāja pienācīgi noteiktu un pēc tam tiek uzskaitīts saskaņā ar šā standarta noteikumiem.

68 Uzņēmumam, kas iepriekš piemērojis 17. SGS (pārskatīts 1997. gadā), jāpiemēro šī standarta labojumi retrospektīvi visām nomām vai, ja 17. SGS (pārskatīts 1997. gadā) netika piemērots retrospektīvi, visām nomām, kas uzsāktas kopš šī standarta ieviešanas.

▼M22

68A   Uzņēmumam atkārtoti jānovērtē nepabeigtas nomas zemes elementu klasifikācija datumā, kad tas sāk piemērot 69.A punktā minētos grozījumus, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama šo nomu sākšanās brīdī. Nomu, kas tikko klasificēta kā finanšu noma, jāatzīst ar atpakaļejošu datumu saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politikas, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas. Tomēr, ja uzņēmumam nav pieejama nepieciešamā informācija, lai piemērotu grozījumus ar atpakaļejošu datumu, tam:

a)   jāpiemēro grozījumi attiecībā uz šo nomu, pamatojoties uz faktiem un apstākļiem, kādi pastāvēja grozījumu piemērošanas uzsākšanas dienā; un

b)   jāatzīst aktīvi un saistības attiecībā uz no jauna kā finanšu nomu klasificēto zemes nomu to patiesajās vērtībās šajā datumā; jebkura atšķirība starp šīm patiesajām vērtībām tiek atzīta nesadalītajā peļņā.

▼B

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

69 Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka standarta piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

▼M22

69A 14. un 15. punkti tika svītroti un 15.A un 68.A punkti tika pievienoti kā daļa no dokumenta SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums piemēro šos grozījumus ar pārskata gadu, kurš sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

▼B

17. SGS ATSAUKŠANA (PĀRSKATĪTS 1997. GADĀ)

70 Šis standarts aizstāj 17. SGS Nomas (pārstrādāts 1997. gadā).




18. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Ieņēmumi

MĒRĶIS

Pamatnostādnēs par finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu ienākumus definē kā saimniecisko labumu pieaugumu pārskata periodā, kas nozīmē aktīvu ieplūdi vai to vērtības palielināšanu, vai saistību samazināšanos, kā rezultātā palielinās pašu kapitāls, taču tas nenotiek saistībā ar pašu kapitāla dalībnieku ieguldījumiem. Ienākumi ietver gan ieņēmumus, gan guvumus. Ieņēmumi ir ienākumi, kas rodas uzņēmuma parastās darbības gaitā, un uz ieņēmumiem attiecas dažādi termini, tajā skaitā apgrozījums, maksa, procenti, dividendes un autoratlīdzības. Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi ieņēmumiem no atsevišķiem darījumiem un notikumiem.

Galvenais jautājums ieņēmumu uzskaitē ir tas, kā noteikt ieņēmumu atzīšanas laiku. Ieņēmumus atzīst tad, kad ir ticama nākotnes saimniecisko labumu ieplūde uzņēmumā un kad šos labumus var ticami novērtēt. Šis standarts nosaka gadījumus, kad būs izpildīti šie kritēriji un tādēļ tiks atzīti ieņēmumi. Tas sniedz arī praktiskus norādījumus par šo kritēriju lietošanu.

DARBĪBAS JOMA

1 Šis standarts jāpiemēro, lai uzskaitītu ieņēmumus no šādiem darījumiem un notikumiem:

a) preču pārdošana;

b) pakalpojumu sniegšana; un

c) gadījumi, kad uzņēmuma aktīvus lieto citi, kā rezultātā uzņēmums saņem procentus, autoratlīdzības un dividendes.

2 Šis standarts aizstāj 1982. gadā apstiprināto 18. SGS Ieņēmumu atzīšana.

3 Preces ir uzņēmumā pārdošanai saražotās preces un tālākpārdošanai iegādātās preces, piemēram, mazumtirgotāja iepirktās preces vai zeme un cits īpašums, kuru tur tālākpārdošanai.

4 Pakalpojumu sniegšana parasti ietver uzņēmuma darbības rezultātus, veicot ar līgumu apstiprinātu uzdevumu saskaņotā laika periodā. Pakalpojumus var sniegt viena perioda vai vairāku periodu laikā. Daži līgumi par pakalpojumu sniegšanu tieši attiecas uz būvlīgumiem, piemēram, par projektu vadītāju un arhitektu pakalpojumiem. Ieņēmumi no šiem līgumiem netiek aplūkoti šajā standartā, bet gan 11. SGS Būvlīgumi, kas nosaka prasības būvlīgumiem.

5 Citām personām izmantojot uzņēmuma aktīvus, rodas šādi ieņēmumi:

a) procenti – maksas par naudas vai tās ekvivalentu, vai uzņēmumam pienākošos summu izmantošanu;

b) autoratlīdzības – maksas par uzņēmuma ilgtermiņa aktīvu, piemēram, patentu, preču zīmju, autortiesību un datoru programmatūras izmantošanu; un

c) dividendes – peļņas sadale pašu kapitāla ieguldījumu turētājiem proporcionāli viņu īpašumā esošajai kapitāla klasei.

6 Šis standarts neaplūko ieņēmumus no:

a) nomas līgumiem (sk. 17. SGS Noma);

b) dividendēm par ieguldījumiem, kurus uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi (sk. ►M32  28. SGS Asociētos uzņēmumos un kopuzņēmumos veiktu Ieguldījumu uzskaite  ◄ );

c) apdrošināšanas līgumiem, kuri ietilpst 4. SFPS Apdrošināšanas līgumi darbības jomā;

d) finanšu aktīvu un finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņām vai atsavināšanas (sk. 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana);

e) citu apgrozāmo aktīvu vērtības izmaiņām;

f) ar lauksaimniecisko darbību saistītu bioloģisko aktīvu sākotnējās atzīšanas un patiesās vērtības izmaiņām (sk. 41. SGS Lauksaimniecība);

g) lauksaimniecības produktu sākotnējās atzīšanas (sk. 41. SGS); un

h) minerālrūdu ieguves.

DEFINĪCIJAS

7 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Ieņēmumi ir saimniecisko labumu bruto ieplūde uzņēmumā attiecīgajā periodā, kuri rodas uzņēmuma parastās darbības gaitā, kā rezultātā palielinās pašu kapitāls, bet tas nenotiek saistībā ar pašu kapitāla dalībnieku ieguldījumiem.

▼M33

Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

▼B

8 Ieņēmumi ietver tikai saimniecisko labumu bruto ieplūdi, ko saņēmis vai saņems pats uzņēmums. Trešo personu vārdā iekasētās summas, piemēram, tirdzniecības nodokļi, nodokļi par precēm un pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodoklis, nav saimnieciskie labumi, kuri ieplūst uzņēmumā, un to rezultātā pašu kapitāls nepalielinās. Tādēļ šīs summas neiekļauj ieņēmumos. Tāpat gadījumos, kad uzņēmums darbojas kā aģents, saimniecisko labumu bruto ieplūdē iekļauj principāla vārdā iekasētās summas, kuras nepalielina uzņēmuma pašu kapitālu. Principāla vārdā iekasētās summas nav ieņēmumi. Savukārt komisijas maksa ir ieņēmumi.

IEŅĒMUMU NOVĒRTĒŠANA

9 Ieņēmumi jānovērtē saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā ( 8 ).

10 Ieņēmumu summu no darījuma parasti nosaka līgums starp uzņēmumu un aktīva pircēju vai lietotāju. To novērtē saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā, ņemot vērā uzņēmuma pieļautās tirdzniecības atlaides un atlaides par apjomu.

11 Lielākajā daļā gadījumu atlīdzība ir naudas vai tās ekvivalentu veidā, un ieņēmumu summa ir summa, kas saņemta vai jāsaņem naudā vai tās ekvivalentos. Tomēr, ja naudas vai tās ekvivalentu ieplūde ir atlikta, atlīdzības patiesā vērtība var būt mazāka par saņemtās vai saņemamās naudas nominālsummu. Piemēram, uzņēmums pircējam var izsniegt bezprocentu kredītu vai kā atlīdzību par preču pārdošanu pieņemt no pircēja parādzīmi, kuras procentu likme ir zemāka par tirgus procentu likmi. Ja vienošanās faktiski ir finansēšanas darījums, atlīdzības patieso vērtību nosaka, diskontējot visas nākotnē saņemamās summas pēc domātas procentu likmes. Domāto procentu likmi precīzāk var noteikt pēc:

a) dominējošās procentu likmes līdzīgam instrumentam, kura emitentam ir līdzīgs kredītvērtējums; vai

b) procentu likmes, kas diskontē instrumenta nominālsummu līdz preču vai pakalpojumu pašreizējai pārdošanas cenai naudā.

Starpību starp atlīdzības patieso vērtību un tās nominālsummu atzīst par procentu ieņēmumiem saskaņā ar 29. un 30. punktu un saskaņā ar 39. SGS.

12 Ja preces vai pakalpojumus maina vai mijmaina pret līdzīga veida un vērtības precēm vai pakalpojumiem, maiņu neuzskata par darījumu, kas rada ieņēmumus. Tas parasti attiecas uz tādām precēm kā, piemēram, eļļa vai piens, kad piegādātāji maina vai mijmaina krājumus dažādās vietās, lai laikus apmierinātu pieprasījumu konkrētā vietā. Ja preces pārdod vai pakalpojumus sniedz apmaiņā pret atšķirīgām precēm vai pakalpojumiem, maiņu uzskata par darījumu, kas rada ieņēmumus. Ieņēmumus novērtē saņemto preču vai pakalpojumu patiesajā vērtībā, kuru koriģē par pārskaitīto naudas vai tās ekvivalentu summu. Ja saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību nevar ticami novērtēt, ieņēmumus novērtē atdoto preču vai pakalpojumu patiesajā vērtībā, kuru koriģē par pārskaitīto naudas vai tās ekvivalentu summu.

DARĪJUMA IDENTIFIKĀCIJA

13 Šajā standartā noteiktos atzīšanas kritērijus parasti piemēro atsevišķi katram darījumam. Tomēr atsevišķos gadījumos jāpiemēro atzīšanas kritēriji viena darījuma atsevišķi identificējamām sastāvdaļām, lai atspoguļotu darījuma būtību. Piemēram, ja preces pārdošanas cenā ir iekļauta identificējama summa par tās turpmāko apkalpošanu, šī summa tiek atlikta un to atzīst par ieņēmumiem tajā periodā, kurā sniedz pakalpojumu. Un pretēji – atzīšanas kritērijus piemēro diviem vai vairākiem darījumiem kopā, ja tie ir saistīti tā, ka to komerciālā ietekme nav saprotama, neaplūkojot darījumu virkni kopumā. Piemēram, uzņēmums var pārdot preces un tajā pašā laikā noslēgt atsevišķu līgumu par preču atpirkšanu vēlāk, tādējādi noliedzot darījuma ievērojamo ietekmi; tādā gadījumā abus darījumus aplūko kopā.

PREČU PĀRDOŠANA

14 Ieņēmumi no preču pārdošanas jāatzīst tad, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

a) uzņēmums ir nodevis pircējam nozīmīgus preču īpašumtiesībām raksturīgus riskus un labumus;

b) uzņēmums nesaglabā ne turpmākās pārvaldīšanas tiesības, kas parasti saistās ar īpašuma tiesībām, ne reālu kontroli pār pārdotajām precēm;

c) var ticami novērtēt ieņēmumu summu;

d) ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar darījumu saistītie saimnieciskie labumi; un

e) var ticami novērtēt izmaksas, kas radušās vai radīsies saistībā ar darījumu.

15 Lai izvērtētu, kad uzņēmums ir nodevis pircējam nozīmīgus īpašumtiesībām raksturīgus riskus un labumus, jāpārbauda darījuma apstākļi. Lielākajā daļā gadījumu īpašumtiesībām raksturīgo risku un labumu nodošana sakrīt ar juridisko īpašuma tiesību vai valdījuma nodošanu pircējam. Tā tas parasti ir mazumtirdzniecībā. Citos gadījumos ar īpašumtiesībām raksturīgo risku un labumu nodošana nenotiek vienlaicīgi ar juridisko īpašuma tiesību vai valdījuma nodošanu.

16 Ja uzņēmums saglabā nozīmīgus ar īpašuma tiesībām saistītus riskus, darījums nav pārdošana un ieņēmumus neatzīst. Uzņēmums var saglabāt nozīmīgu ar īpašuma tiesībām saistītu risku dažādos veidos. Situācijas, kad uzņēmums var saglabāt nozīmīgus īpašumtiesībām raksturīgus riskus un labumus, ir, piemēram, šādas:

a) kad uzņēmums saglabā pienākumu par neapmierinošiem darbības rezultātiem, uz ko neattiecas parastas garantijas;

b) kad ieņēmumu saņemšana no kāda konkrēta pārdošanas darījuma ir atkarīga no tā, vai pircējs gūst ieņēmumus no preču pārdošanas;

c) kad nosūta uzstādāmas preces un uzstādīšana ir nozīmīga līguma daļa, kuru uzņēmums vēl nav izpildījis; un

d) kad pircējam ir tiesības anulēt pirkumu pārdošanas līgumā norādīta iemesla dēļ un uzņēmumam ir nenoteiktība par iespēju saņemt preces atpakaļ.

17 Ja uzņēmums saglabā tikai nenozīmīgu ar īpašuma tiesībām saistītu risku, darījums ir pārdošana un ieņēmumus atzīst. Piemēram, pārdevējs var saglabāt juridiskās īpašuma tiesības uz precēm tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka tiks iekasēta pienākošā summa. Tādā gadījumā, ja uzņēmums ir nodevis nozīmīgus īpašumtiesībām raksturīgus riskus un labumus, darījums ir pārdošana un ieņēmumus atzīst. Vēl viens piemērs tam, ka uzņēmums saglabā tikai nenozīmīgu ar īpašuma tiesībām saistītu risku, var būt pārdošana, kad pircēja neapmierinātības gadījumā viņam piedāvā saņemt atpakaļ naudu. Tādos gadījumos ieņēmumus atzīst pārdošanas laikā ar nosacījumu, ka pārdevējs var ticami aplēst nākotnes atdevi un atzīst saistības ieguvumu apmērā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un citiem svarīgiem faktoriem.

18 Ieņēmumus atzīst tikai tad, kad ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar darījumu saistītie saimnieciskie labumi. Dažos gadījumos tas var nebūt ticams, kamēr netiek saņemta atlīdzība vai netiek novērsta nenoteiktība. Piemēram, var pastāvēt nenoteiktība, vai ārvalstu valsts iestāde dos atļauju pārskaitīt atlīdzību par pārdošanu ārvalstī. Kad atļauja tiek dota, nenoteiktība vairs nepastāv un ieņēmumus atzīst. Tomēr, ja rodas nenoteiktība par ieņēmumos jau ietvertas summas iekasējamību, neiekasējamo summu vai summu, kuras atgūšana vairs nav ticama, atzīst par izdevumiem, nevis par sākotnēji atzītas ieņēmumu summas korekciju.

19 Ieņēmumus un izdevumus, kuri attiecas uz to pašu darījumu vai citu notikumu, atzīst vienlaicīgi; šo procesu parasti dēvē par ieņēmumu un izdevumu saskaņošanu. Izdevumus, tajā skaitā garantijas un citas izmaksas, kas rodas pēc preču nosūtīšanas, parasti var ticami novērtēt tad, kad ir izpildīti citi ar ieņēmumu atzīšanu saistīti nosacījumi. Tomēr ieņēmumus nevar atzīt, ja nevar ticami novērtēt izdevumus; tādos gadījumos jebkuru jau saņemtu atlīdzību par preču pārdošanu atzīst par saistībām.

PAKALPOJUMU SNIEGŠANA

20 Ja var ticami aplēst tāda darījuma iznākumu, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu, ar darījumu saistītie ieņēmumi jāatzīst, ņemot vērā to, kādā izpildes stadijā ►M5  pārskata perioda beigās ◄ atrodas darījums. Darījuma iznākumu var ticami aplēst, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) var ticami novērtēt ieņēmumu summu;

b) ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar darījumu saistītie saimnieciskie labumi;

c) var ticami novērtēt, kādā izpildes stadijā ►M5  pārskata perioda beigās ◄ atrodas darījums; un

d) var ticami novērtēt darījuma izmaksas un izmaksas, kas nepieciešamas darījuma pabeigšanai ( 9 ).

21 Ieņēmumu atzīšanu pēc darījuma izpildes stadijas bieži dēvē par procentuālās izpildes metodi. Saskaņā ar šo metodi ieņēmumus atzīst pārskata periodos, kuros tiek sniegti pakalpojumi. Ieņēmumu atzīšana pēc šā principa sniedz noderīgu informāciju par pakalpojumu apjomu un darbības rezultātiem attiecīgajā periodā. 11. SGS arī pieprasa ieņēmumu atzīšanu pēc šā principa. Šā standarta prasības parasti piemēro, lai atzītu ieņēmumus un izdevumus, kas saistīti ar darījumu, kura ietvaros tiek sniegti pakalpojumi.

22 Ieņēmumus atzīst tikai tad, kad ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar darījumu saistītie saimnieciskie labumi. Tomēr, ja rodas nenoteiktība par ieņēmumos jau ietvertas summas iekasējamību, neiekasējamo summu vai summu, kuras atgūšana vairs nav ticama, atzīst par izdevumiem, nevis par sākotnēji atzītas ieņēmumu summas korekciju.

23 Uzņēmums parasti spēj veikt ticamas aplēses pēc tam, kad ar citām darījumā iesaistītajām personām tas ir vienojies par:

a) katras personas realizējamām tiesībām attiecībā uz pakalpojumiem, kurus personas sniedz un saņem;

b) atlīdzību, kas pienākas vai jāmaksā; un

c) norēķina veidu un termiņiem.

Parasti ir arī nepieciešams, lai uzņēmumam būtu efektīva iekšējā finanšu budžeta sastādīšanas un atskaites sistēma. Uzņēmums pārbauda un nepieciešamības gadījumā pārskata aplēses par ieņēmumiem tad, kad tiek sniegti pakalpojumi. Nepieciešamība pārskatīt aplēses nebūt nenorāda, ka darījuma iznākumu nevar ticami aplēst.

24 Darījuma izpildes stadiju var noteikt ar dažādām metodēm. Uzņēmums lieto tādu metodi, ar kuras palīdzību var ticami novērtēt sniegtos pakalpojumus. Atkarībā no darījuma rakstura šīs metodes var ietvert:

a) pārskatus par padarīto darbu;

b) līdz konkrētajam datumam sniegtos pakalpojumus, kas izteikti procentos no kopējiem sniedzamajiem pakalpojumiem; vai

c) līdz konkrētajam datumam radušos izmaksu attiecību pret aplēstajām kopējām darījuma izmaksām. Izmaksās, kuras radušās līdz konkrētajam datumam, iekļauj tikai izmaksas par pakalpojumiem, kas sniegti līdz konkrētajam datumam. Aplēstajās kopējās darījuma izmaksās iekļauj tikai izmaksas par pakalpojumiem, kas sniegti vai tiks sniegti.

Maksājumi par padarīto darbu un no klientiem saņemtie avansi bieži neatspoguļo sniegtos pakalpojumus.

25 Ja pakalpojumi tiek sniegti, veicot nenoteiktu darbību skaitu kādā konkrētā laika periodā, praktiskā nolūkā ieņēmumus atzīst pēc lineārās metodes šajā konkrētajā periodā, ja vien nav pierādījumu tam, ka cita metode labāk atspoguļo izpildes stadiju. Ja kāda darbība ir daudz nozīmīgāka par pārējām, ieņēmumu atzīšanu atliek, līdz tiek veikta nozīmīgā darbība.

26 Ja nevar ticami aplēst tāda darījuma iznākumu, kurš saistīts ar pakalpojumu sniegšanu, ieņēmumi jāatzīst tikai tādā apmērā, kādā varēs atgūt atzītos izdevumus.

27 Darījuma sākuma stadijās bieži nevar ticami aplēst darījuma iznākumu. Tomēr var būt ticams, ka uzņēmums atgūs ar darījumu saistītās izmaksas. Tādēļ ieņēmumus atzīst tikai tādā apmērā, kādā paredz atgūt ar darījumu saistītās izmaksas. Tā kā nevar ticami aplēst darījuma iznākumu, peļņu neatzīst.

28 Ja nevar ticami aplēst darījuma iznākumu un nav ticams, ka tiks atgūtas ar darījumu saistītās izmaksas, ieņēmumus neatzīst un radušās izmaksas atzīst par izdevumiem. Kad vairs nepastāv nenoteiktība, kas kavēja ticami aplēst līguma iznākumu, ieņēmumus atzīst saskaņā ar 20. punktu, nevis saskaņā ar 26. punktu.

PROCENTI, AUTORATLĪDZĪBAS UN DIVIDENDES

29 Ieņēmumi, kas rodas, ja citas personas lieto uzņēmuma aktīvus, kā rezultātā saņem procentus, autoratlīdzības un dividendes, jāatzīst, lietojot metodes, kas izklāstītas 30. punktā, ja:

a) ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar darījumu saistītie saimnieciskie labumi; un

b) var ticami novērtēt ieņēmumu summu.

30 Ieņēmumi jāatzīst, izmantojot šādas metodes:

a) procentu ieņēmumus atzīst, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi, kā aprakstīts 39. SGS 9. un AG5.–AG8. punktā;

b) autoratlīdzības atzīst pēc uzkrājuma principa saskaņā ar konkrētā līguma būtību; un

c) dividenžu ieņēmumus atzīst brīdī, kad noteiktas akcionāra tiesības saņemt maksājumus.

31 [Svītrots]

▼M7

32 Ja pirms procentus pelnoša ieguldījuma iegādes ir uzkrāti nesamaksāti procenti, turpmāk procentu saņemšanu sadala starp periodiem pirms un pēc iegādes; par ieņēmumiem atzīst tikai pēciegādes periodā saņemtos procentus.

▼B

33 Autoratlīdzības uzkrāj saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem un parasti atzīst pēc šā principa, ja vien, ņemot vērā līguma būtību, nav pareizāk atzīt ieņēmumus, pamatojoties uz citiem sistemātiskiem un racionāliem pieņēmumiem.

34 Ieņēmumus atzīst tikai tad, kad ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar darījumu saistītie saimnieciskie labumi. Tomēr, ja rodas nenoteiktība par ieņēmumos jau ietvertas summas iekasējamību, neiekasējamo summu vai summu, kuras atgūšana vairs nav ticama, atzīst par izdevumiem, nevis par sākotnēji atzītas ieņēmumu summas korekciju.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

35 Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

a) grāmatvedības politikas, kas lietotas ieņēmumu atzīšanai, tajā skaitā metodes, kas lietotas, lai noteiktu, kādā izpildes stadijā ir darījums, kura ietvaros paredzēts sniegt pakalpojumus;

b) katras nozīmīgās ieņēmumu kategorijas summa, kura atzīta attiecīgajā periodā, ieskaitot ieņēmumus no:

i) preču pārdošanas;

ii) pakalpojumu sniegšanas;

iii) procentiem;

iv) autoratlīdzības;

v) dividendēm; un

c) preču vai pakalpojumu maiņas ieņēmumu summas, kas iekļauta katrā nozīmīgajā ieņēmumu kategorijā.

36 Uzņēmums atklāj iespējamās saistības un iespējamos aktīvus saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi. Iespējamās saistības un iespējamie aktīvi var rasties no tādiem posteņiem kā, piemēram, garantijas izmaksas, prasījumi, soda nauda vai iespējamie zaudējumi.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

37 Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1995. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

▼M7

38  Meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas – grozījumi 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana un grozījumi 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati, kas izdoti 2008. gada maijā, grozīja 32. punktu. Uzņēmums šo grozījumu piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro saistītos 27. SGS 4. un 38A punkta grozījumus agrākam periodam, tas vienlaicīgi piemēro 32. punkta grozījumu.

▼M32

41 Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 6. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 11. SFPS.

▼M33

42 Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 7. punktā. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

▼M31




19. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Darbinieku pabalsti

MĒRĶIS

1. Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības uzskaiti un informācijas atklāšanu par darbinieku pabalstiem. Standartā paredzēts, ka uzņēmumam jāatzīst:

(a) saistības, kad darbinieks ir veicis darbu apmaiņā pret darbinieku pabalstiem, kuri jāmaksā turpmāk; un

(b) izdevumi, kad uzņēmums patērē saimniecisko labumu, kas rodas no darbinieka veikta darba apmaiņā pret darbinieku pabalstiem.

DARBĪBAS JOMA

2. Šo standartu darba devējs piemēro, uzskaitot visus darbinieku pabalstus, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2. starptautiskais finanšu pārskatu standarts (turpmāk — SFPS) Maksājums ar akcijām.

3. Šajā standartā neaplūko informācijas sniegšanu par darbinieku pabalstu plāniem (sk. 26. starptautisko grāmatvedības standartu (turpmāk — SGS) Pensijas pabalstu plānu uzskaite un pārskatu sniegšana).

4. Darbinieku pabalsti, uz kuriem šis standarts attiecas, ietver tos, kurus sniedz:

(a) saskaņā ar oficiāliem plāniem vai citiem oficiāliem līgumiem starp uzņēmumu un atsevišķiem darbiniekiem, darbinieku grupām vai to pārstāvjiem;

(b) saskaņā ar tiesību aktu prasībām vai ar nozares vienošanos starpniecību, kad uzņēmumiem jāveic iemaksas nacionālos, valsts, nozares vai citos vairāku darba devēju plānos;

(c) tāda neoficiāla prakse, kas rada prakses radītu pienākumu; neoficiāla prakse rada prakses radītu pienākumu, kad uzņēmumam nav citas reālas alternatīvas, kā tikai maksāt darbinieku pabalstus; prakses radīts pienākumam, piemēram, ir tad, ja uzņēmuma neoficiālās prakses izmaiņas radītu nepieņemamu kaitējumu tā attiecībās ar darbiniekiem.

5. Darbinieku pabalsti ir šādi:

(a) darbinieku īstermiņa pabalsti, piemēram, turpmāk minētie, ja ir gaidāms, ka tos pilnībā izmaksās divpadsmit mēnešu laikā pēc tā gada pārskata perioda beigām, kurā darbinieks veicis attiecīgo darbu:

(i) algas, atalgojumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas,

(ii) apmaksāts ikgadējais atvaļinājums un apmaksāts slimības atvaļinājums,

(iii) peļņas sadale un prēmijas,

(iv) nemonetārie labumi (piemēram, medicīniskā aprūpe, mājoklis, automašīnas un bezmaksas vai subsidētas preces vai pakalpojumi) esošajiem darbiniekiem;

(b) pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram:

(i) pensijas pabalsti (piemēram, pensijas un vienreizēji pensionēšanās pabalsti),

(ii) citi pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram, pēcnodarbinātības dzīvības apdrošināšana un pēcnodarbinātības medicīniskā aprūpe;

(c) citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti, piemēram, šādi:

(i) apmaksāti ilglaicīgi kavējumi, piemēram, izdienas atvaļinājums vai akadēmiskais atvaļinājums,

(ii) svinību vai citi izdienas pabalsti,

(iii) ilgstošas invaliditātes pabalsti;

(d) darba attiecību izbeigšanas pabalsti.

6. Darbinieku pabalsti ir pabalsti, kurus sniedz darbiniekiem vai viņu apgādājamiem, un tos var organizēt ar maksājumiem (vai preču vai pakalpojumu sniegšanu) tieši darbiniekiem, viņu laulātajiem, bērniem vai citiem apgādājamiem vai citiem, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām.

7. Darbinieks var būt nodarbināts uzņēmumā uz pilnu slodzi, pusslodzi, pastāvīgā, gadījuma vai pagaidu darbā. Šajā standartā darbinieki ir arī direktori un citi vadības darbinieki.

DEFINĪCIJAS

8. Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Darbinieku pabalstu definīcijas

Darbinieku pabalsti ir visa veida atlīdzība, ko uzņēmums nodrošina apmaiņā pret darbinieku veikto darbu vai par darba attiecību izbeigšanu.

Darbinieku īstermiņa pabalsti ir darbinieku pabalsti (kas nav darba attiecību izbeigšanas pabalsti), kuru pilnīga maksājuma termiņš iestājas divpadsmit mēnešu laikā pēc tā perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu.

Pēcnodarbinātības pabalsti ir darbinieku pabalsti (kas nav darba attiecību izbeigšanas pabalsti), kuri maksājami pēc nodarbinātības beigām.

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti ir visi darbinieku pabalsti, kas nav darbinieku īstermiņa pabalsti, pēcnodarbinātības pabalsti un darba attiecību izbeigšanas pabalsti.

Darba attiecību izbeigšanas pabalsti ir darbinieku pabalsti, ko izsniedz pret darbinieka nodarbinātības izbeigšanu, kuri maksājami sakarā ar:

(a) uzņēmuma lēmumu izbeigt darbinieka nodarbinātību pirms parastā pensionēšanās datuma; vai

(b) darbinieka lēmumu pieņemt piedāvāto pabalstu atlīdzībā pret nodarbinātības izbeigšanu.

Ar plānu klasifikāciju saistītās definīcijas

Pēcnodarbinātības pabalstu plāni ir oficiāli vai neoficiāli pasākumi, ar kuriem uzņēmums nodrošina pēcnodarbinātības pabalstus vienam vai vairākiem darbiniekiem.

Definētu iemaksu plāni ir pēcnodarbinātības pabalstu plāni, saskaņā ar kuriem uzņēmums veic noteiktas iemaksas atsevišķā uzņēmumā (fondā), un tam nebūs juridiska vai prakses radīta pienākuma veikt turpmākās iemaksas, ja fondam nav pietiekamu aktīvu, lai samaksātu visus darbinieku pabalstus par darbinieka darbu pārskata periodā un iepriekšējos periodos.

Definētu pabalstu plāni ir pēcnodarbinātības pabalstu plāni, kas nav definētu iemaksu plāni.

Vairāku darba devēju plāni ir definētu iemaksu plāni (kas nav valsts plāni) vai definētu pabalstu plāni (kas nav valsts plāni), kuri:

(a) apvieno aktīvus, ko iemaksājuši dažādi uzņēmumi, kuriem nav vienotas kontroles;

(b) lieto šos aktīvus, lai nodrošinātu pabalstus darbiniekiem no vairāk nekā viena uzņēmuma, ievērojot, lai iemaksu un pabalstu līmeņi tiktu noteikti neatkarīgi no tā, tieši kurā uzņēmumā konkrētie darbinieki strādā.

Ar definētu neto pabalstu saistībām (aktīviem) saistītās definīcijas

Definētu neto pabalstu saistības (aktīvi) ir iztrūkums vai pārsniegums, kas ir koriģēts atbilstīgi jebkādai ietekmei, ko rada definētu neto pabalstu aktīvu ierobežošana saskaņā ar aktīvu griestiem.

Iztrūkums vai pārsniegums ir:

(a) definēta pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība, no kuras atskaitīta

(b) visu plāna aktīvu (ja tādi ir) patiesā vērtība.

Aktīvu griesti ir to saimniecisko labumu pašreizējā vērtība, kuri pieejami atlīdzību veidā no plāna vai kā turpmāko plāna iemaksu samazinājumi.

Definēta pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība ir nākotnē paredzamo maksājumu pašreizējā vērtība, neatskaitot nevienu no plāna aktīviem, kas nepieciešami, lai norēķinātos par pienākumu, kurš izriet no darbinieka paveiktā darba pārskata periodā un iepriekšējos periodos.

Plāna aktīvus veido:

(a) darbinieku ilgtermiņa pabalstu fonda aktīvi;

(b) kritērijiem atbilstošas apdrošināšanas polises.

Darbinieku ilgtermiņa pabalstu fonda aktīvi ir aktīvi (kas nav pārskatu sniedzēja uzņēmuma emitēti nepārvedami finanšu instrumenti), kuri:

(a) pieder uzņēmumam (fondam), kas ir juridiski neatkarīgs no pārskatu sniedzēja uzņēmuma un pastāv vienīgi tādēļ, lai maksātu vai finansētu darbinieku pabalstus;

(b) ir lietojami vienīgi, lai maksātu vai finansētu darbinieku pabalstus; tie nav pieejami paša pārskatu sniedzēja uzņēmuma kreditoriem (pat bankrota gadījumā), un tos nevar atdot atpakaļ pārskatu sniedzējam uzņēmumam, ja vien:

(i) fonda atlikušie aktīvi nav pietiekami, lai izpildītu plāna vai pārskatu sniedzēja uzņēmuma visus attiecīgos darbinieku pabalsta pienākumus;

(ii) aktīvus neatdod atpakaļ pārskatu sniedzējam uzņēmumam, lai atlīdzinātu tam jau samaksātus darbinieku pabalstus.

Kritērijiem atbilstoša apdrošināšanas polise ir apdrošināšanas polise ( *1 ), kuru izdevis apdrošinātājs, kas nav pārskatu sniedzēja uzņēmuma saistīta puse (kā definēts 24. SGS Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm), ja ieņēmumi no polises:

(a) izmantojami vienīgi, lai maksātu vai finansētu darbinieku pabalstus saskaņā ar definētu pabalstu plānu;

(b) nav pieejami paša pārskatu sniedzēja uzņēmuma kreditoriem (pat bankrota gadījumā) un nav izmaksājami pārskatu sniedzējam uzņēmumam, ja vien:

(i) ieņēmumi nav atlikušie aktīvi, kuri nav nepieciešami polisei, lai izpildītu visus saistītos darbinieku pabalstu pienākumus;

(ii) aktīvus neatdod atpakaļ pārskatu sniedzējam uzņēmumam, lai atlīdzinātu tam jau samaksātus darbinieku pabalstus.

Patiesā vērtība ir summa, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības starp informētām, ieinteresētām personām nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā.

Ar definēta pabalsta izdevumiem saistītās definīcijas

Darba izmaksas veido:

(a)  kārtējās darba izmaksas, kas ir definētā pabalsta pienākuma par darbinieka darbu pašreizējās vērtības pieaugums, kurš radies pārskata periodā;

(b)  iepriekšējās darba izmaksas ir definētā pabalsta pienākuma par darbinieka darbu iepriekšējos periodos pašreizējās vērtības pieaugums, kas izriet no plāna grozījumiem (izmaiņu ieviešana vai atsaukšana attiecībā uz definētu pabalstu plānu) vai samazināšanas (uzņēmuma plānā ietverto darbinieku skaita būtisks samazinājums);

(c) guvumi vai zaudējumi par norēķinu.

Definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procenti ir definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) izmaiņas pārskata periodā, kas izriet no pagājušā laika.

Definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtots novērtējums ietver:

(a) aktuāros guvumus un zaudējumus;

(b) plāna aktīvu atdevi, izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos;

(c) jebkādas izmaiņas attiecībā uz aktīvu griestu ietekmi, izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos.

Aktuārie guvumi un zaudējumi ir definētā pabalsta pienākuma pašreizējās vērtības izmaiņas, kas izriet no:

(a) uz pieredzi balstītām korekcijām (ietekme, ko radījusi starpība starp iepriekšējiem aktuāra pieņēmumiem un to, kas noticis patiesībā);

(b) aktuāra pieņēmumos veikto izmaiņu ietekmes.

Plāna aktīvu atdeve ir procenti, dividendes un citi ieņēmumi no plāna aktīviem kopā ar realizētiem un nerealizētiem guvumiem vai zaudējumiem no plāna aktīviem, atskaitot:

(a) visas plāna administrēšanas izmaksas;

(b) visus plāna maksājamos nodokļus, izņemot nodokļus, kas ietverti aktuāra pieņēmumos, kurus izmanto, lai novērtētu definētā pabalsta pienākuma pašreizējo vērtību.

Norēķins ir darījums, kas novērš jebkādus turpmākus juridiskus vai prakses radītus pienākumus saistībā ar daļu vai visiem pabalstiem, kurus nodrošina saskaņā ar definētu pabalstu plānu, izņemot tādu pabalstu maksājumus darbiniekiem vai darbinieku labā, kas ir izklāstīti plāna noteikumos un ietverti aktuāra pieņēmumos.

DARBINIEKU ĪSTERMIŅA PABALSTI

9. Darbinieku īstermiņa pabalsti ietver tādus posteņus kā, piemēram, turpmāk minētos, ja ir gaidāms, ka tos pilnībā izmaksās divpadsmit mēnešu laikā pēc gada pārskata perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu:

(a) algas, atalgojumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas;

(b) apmaksāts ikgadējais atvaļinājums un apmaksāts slimības atvaļinājums;

(c) peļņas sadale un prēmijas;

(d) nemonetārie pabalsti (piemēram, medicīniskā aprūpe, mājoklis, automašīnas un bezmaksas vai subsidētas preces vai pakalpojumi) esošajiem darbiniekiem.

10. Uzņēmumam nav jāpārklasificē darbinieku īstermiņa pabalsti, ja uz laiku izmainās uzņēmuma prognozes par norēķinu laiku. Tomēr, ja izmainās pabalsta īpašības (piemēram, pāreja no neuzkrājošiem pabalstiem uz uzkrājošiem pabalstiem) vai ja prognozes par norēķinu laiku nav izmainījušās uz laiku, uzņēmums izskata, vai pabalsts joprojām atbilst darbinieku īstermiņa pabalstu definīcijai.

Atzīšana un novērtēšana

Visi darbinieku īstermiņa pabalsti

11. Kad darbinieks ir veicis darbu uzņēmumam pārskata periodā, darbinieku īstermiņa pabalstu nediskontēto summu, ko paredzams maksāt apmaiņā pret minēto darbu, uzņēmums atzīst:

(a) par saistībām (uzkrātajiem izdevumiem) pēc tam, kad atskaitīta jau izmaksātā summa;ja jau izmaksātā summa pārsniedz pabalstu nediskontēto summu, uzņēmumam šis pārsniegums jāatzīst par aktīvu (nākamo periodu izdevumiem), ja priekšapmaksa radītu nepieciešamību, piemēram, samazināt turpmākos maksājumus vai atmaksāt atpakaļ naudu;

(b) par izdevumiem, ja vien kādā citā SFPS nav paredzēts vai atļauts pabalstus iekļaut aktīva izmaksās (sk., piemēram, 2. SGS Krājumi un 16. SGS Pamatlīdzekļi).

12. Standarta 13., 16. un 19. punktā ir izskaidrots, kā uzņēmums piemēro 11. punktu tādiem darbinieku īstermiņa pabalstiem kā, piemēram, apmaksāti kavējumi, peļņas sadales un prēmiju plāni.

Apmaksāti īslaicīgi kavējumi

13. Standarta 11. punktā minēto darbinieku īstermiņa pabalstu — apmaksātu kavējumu — paredzamās izmaksas uzņēmums atzīst:

(a) uzkrājošo apmaksāto kavējumu gadījumā tad, ja darbinieki veic darbu, kas palielina viņu tiesības uz turpmākiem apmaksātiem kavējumiem;

(b) neuzkrājošo apmaksāto kavējumu gadījumā tad, kad šie kavējumi rodas.

14. Uzņēmums var darbiniekiem apmaksāt kavējumus dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā atvaļinājuma, slimības un īslaicīgas darba nespējas, maternitātes vai paternitātes, tiesas dienesta un militārā dienesta dēļ. Tiesības uz apmaksātiem kavējumiem iedala divās kategorijās:

(a) uzkrātās;

(b) neuzkrātās.

15. Uzkrājošie apmaksātie kavējumi ir tie, kurus pārnes un var lietot nākamajos periodos, ja pārskata perioda tiesības nav pilnībā izmantotas. Uzkrājošie apmaksātie kavējumi var būt garantējoši (citiem vārdiem, darbiniekiem pienākas neizmantoto tiesību izmaksa naudā, aizejot no uzņēmuma) vai negarantējoši (kad, aizejot no uzņēmuma, darbiniekiem nepienākas neizmantoto tiesību izmaksa naudā). Pienākums rodas, kad darbinieki veic darbu, kas palielina viņu tiesības uz turpmākiem apmaksātiem kavējumiem. Pienākums pastāv un to atzīst pat tad, ja apmaksātie kavējumi ir negarantējoši, lai arī iespēja, ka darbinieki var aiziet no darba, pirms viņi izmanto uzkrātās negarantējošās tiesības, ietekmē šā pienākuma novērtēšanu.

16. Uzņēmums novērtē paredzamās uzkrājošo apmaksāto kavējumu izmaksas kā papildu summu, kuru uzņēmums paredz samaksāt par neizmantotajām tiesībām, kas ir uzkrājušās pārskata perioda beigās.

17. Saskaņā ar iepriekšējā punktā minēto metodi pienākumu novērtē papildu maksājumu summā, kuru rašanās paredzama, ņemot vērā vienīgi to, ka šis pabalsts uzkrājas. Daudzos gadījumos uzņēmumam, iespējams, nav jāveic sīki aprēķini, lai aplēstu, ka nav būtiska pienākuma attiecībā uz neizmantotiem apmaksātiem kavējumiem. Piemēram, slimības atvaļinājuma pienākums, iespējams, ir būtisks tikai tad, ja pastāv oficiāla vai neoficiāla vienošanās, ka neizmantotu apmaksātu slimības atvaļinājumu var izņemt kā apmaksātu atvaļinājumu.

Piemērs, kas ilustrē 16. un 17. punktu

Uzņēmumā ir 100 darbinieki, un katram no viņiem katru gadu ir tiesības uz piecu darba dienu apmaksātu slimības atvaļinājumu. Neizmantoto slimības atvaļinājumu var pārnest vienu kalendāro gadu uz priekšu. Slimības atvaļinājumu vispirms ņem no laika, kas pienākas pārskata gadā, un tad no atlikušā laika, kurš pārnests no iepriekšējā gada (LIFO metode). 20X1. gada 31. decembrī vidējais neizmantotais laiks ir divas dienas katram darbiniekam. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un paredzot, ka nekas nemainīsies, uzņēmums paredz, ka 20X2. gadā 92 darbinieki izņems ne vairāk kā piecas dienas apmaksāta slimības atvaļinājuma un ka pārējie astoņi darbinieki izņems vidēji sešas ar pusi dienas katrs.

Uzņēmums paredz, ka tas izmaksās papildu 12 dienu darba nespējas pabalstu sakarā ar neizmantotajām tiesībām, kas ir uzkrājušās uz 20X1. gada 31. decembri (astoņiem darbiniekiem katram pa pusotrai dienai). Tādēļ uzņēmums atzīst saistības, kas vienādas ar 12 dienu darba nespējas pabalstu.

18. Neuzkrājošos apmaksātos kavējumus nepārnes uz nākamajiem periodiem: tie zaudē spēku, ja pārskata perioda tiesības uz tiem netiek pilnībā izmantotas, un darbiniekiem, aizejot no uzņēmuma, nepienākas neizmantoto tiesību izmaksa naudā. Tas visbiežāk attiecas uz darba nespējas pabalstu (ja neizmantotās iepriekšējās tiesības nepalielina tiesības nākotnē), maternitātes un paternitātes atvaļinājumu un apmaksātiem kavējumiem tiesas dienesta vai militārā dienesta dēļ. Uzņēmums neatzīst ne saistības, ne izdevumus līdz kavējuma brīdim, jo darbinieka darbs nepalielina pabalsta summu.

Peļņas sadales un prēmiju plāni

19. Uzņēmums paredzamās peļņas sadales un prēmiju maksājumu izmaksas saskaņā ar 11. punktu atzīst tikai tad, ja:

(a) uzņēmumam ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums veikt šos maksājumus pagātnes notikumu rezultātā;

(b) var veikt ticamu pienākuma aplēsi.

Pašreizējs pienākums pastāv tikai tad, ja uzņēmumam nav citas reālas alternatīvas, kā veikt maksājumus.

20. Saskaņā ar dažiem peļņas sadales plāniem darbinieki saņem peļņas daļu tikai tad, ja paliek strādāt uzņēmumā uz noteiktu laiku. Šie plāni rada prakses radītu pienākumu, jo darbinieki veic darbu, kas palielina summu, kura jāmaksā, ja viņi paliek darbā līdz noteiktā perioda beigām. Šo prakses radīto pienākumu novērtēšana atspoguļo iespēju, ka daži darbinieki var aiziet no darba, nesaņemot peļņas sadales maksājumus.

Piemērs, kas ilustrē 20. punktu

Peļņas sadales plāns nosaka, ka uzņēmumam noteikta gada peļņas daļa jāizmaksā darbiniekiem, kuri nostrādājuši visu gadu. Ja neviens darbinieks gada laikā neaiziet no darba, kopējie peļņas sadales maksājumi par gadu būs 3 % no peļņas. Uzņēmums aplēš, ka kadru mainība samazinās maksājumus līdz 2,5 % no peļņas.

Uzņēmums atzīst saistības un izdevumus 2,5 % apmērā no peļņas.

21. Uzņēmumam var nebūt juridiska pienākuma maksāt prēmiju. Tomēr dažos gadījumos uzņēmums praktizē prēmiju maksāšanu. Tādos gadījumos uzņēmumam ir prakses radīts pienākums, jo tam nav citas reālas alternatīvas kā maksāt prēmiju. Prakses radīta pienākuma novērtēšana atspoguļo iespēju, ka daži darbinieki var aiziet no darba, nesaņemot prēmiju.

22. Uzņēmums var veikt juridiskā vai prakses radītā pienākuma ticamu aplēsi saskaņā ar peļņas sadales vai prēmiju plānu tikai tad, ja:

(a) plāna oficiālajos noteikumos ir paredzēta formula pabalsta summas noteikšanai;

(b) uzņēmums nosaka maksājamās summas, pirms tiek dota atļauja publiskot finanšu pārskatus; vai

(c) iepriekšējā prakse sniedz skaidrus pierādījumus par uzņēmuma prakses radīto pienākumu.

23. Pienākums saskaņā ar peļņas sadales un prēmiju plāniem izriet nevis no darījuma ar uzņēmuma īpašniekiem, bet gan no darbinieka darba. Tādēļ peļņas sadales un prēmiju plānu izmaksas uzņēmums atzīst nevis par peļņas sadali, bet gan par izdevumiem.

24. Ja peļņas sadales un prēmiju pilnīgu maksājumu termiņš nav divpadsmit mēnešu laikā pēc perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu, šie maksājumi ir citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti (sk. 153.–158. punktu).

Informācijas atklāšana

25. Lai gan šajā standartā nav pieprasīta konkrētas informācijas atklāšana par darbinieku īstermiņa pabalstiem, citos standartos var būt pieprasīta informācijas atklāšana. Piemēram, 24. SGS pieprasa informācijas atklāšanu par galvenajiem vadošajiem darbiniekiem paredzētajiem pabalstiem. 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana ir paredzēta informācijas atklāšana par darbinieku pabalstu izmaksām.

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: ATŠĶIRĪBA STARP DEFINĒTU IEMAKSU PLĀNIEM UN DEFINĒTU PABALSTU PLĀNIEM

26. Pēcnodarbinātības pabalsti ir, piemēram, šādi:

(a) pensijas pabalsti (piemēram, pensijas un vienreizēji pensionēšanās pabalsti);

(b) citi pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram, pēcnodarbinātības dzīvības apdrošināšana un pēcnodarbinātības medicīniskā aprūpe.

Pasākumi, ar kuru palīdzību uzņēmums nodrošina pēcnodarbinātības pabalstus, ir pēcnodarbinātības pabalstu plāni. Uzņēmums lieto šo standartu attiecībā uz visiem šiem pasākumiem neatkarīgi no tā, vai tie ietver vai neietver atsevišķas struktūrvienības izveidi, kas paredzēta iemaksu saņemšanai un pabalstu maksāšanai.

27. Pēcnodarbinātības pabalstu plānus klasificē par definētu iemaksu plāniem vai definētu pabalstu plāniem atkarībā no plāna saimnieciskās būtības, kas izriet no tā galvenajiem noteikumiem.

28. Saskaņā ar definētu iemaksu plāniem uzņēmuma juridiskais vai prakses radītais pienākums aprobežojas ar summu, ko tas piekrīt iemaksāt fondā. Tādējādi pēcnodarbinātības pabalstu summu, ko saņem darbinieks, nosaka pēc uzņēmuma (un varbūt arī darbinieka) veikto iemaksu summas pēcnodarbinātības pabalstu plānā vai apdrošināšanas sabiedrībai kopā ar ieguldījumu atdevi, kura rodas no iemaksām. Rezultātā aktuāro risku (ka pabalsti būs mazāki nekā paredzēts) un ieguldījumu risku (ka nepietiks ieguldīto aktīvu, lai nodrošinātu paredzētos pabalstus) uzņemas darbinieks.

29. Gadījumi, kad uzņēmuma pienākums neaprobežojas ar summu, ko tas piekrīt iemaksāt fondā, ir, piemēram, tad, ja uzņēmumam ir juridisks vai prakses radīts pienākums, kuru nosaka:

(a) plāna pabalstu formula, kas nav saistīta tikai ar iemaksu summu un kas paredz, ka uzņēmumam ir jāveic turpmākas iemaksas, ja ar aktīviem nav pietiekami, lai nodrošinātu pabalstus saskaņā ar plāna pabalstu formulu;

(b) garantija, kas tiek piedāvāta netieši ar plāna palīdzību vai tieši, par konkrētu atdevi par iemaksām; vai

(c) tāda neoficiāla prakse, kas rada prakses radītu pienākumu; piemēram, prakses radīts pienākums var rasties, ja uzņēmums iepriekš mēdza palielināt pabalstus bijušajiem darbiniekiem, lai segtu inflāciju, pat tad, ja nebija juridiska pienākuma to darīt.

30. Saskaņā ar definētu pabalstu plāniem:

(a) uzņēmuma pienākums ir nodrošināt definētos pabalstus pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem;

(b) aktuāro risku (ka pabalsti izmaksās vairāk nekā paredzēts) un ieguldījumu risku būtībā uzņemas uzņēmums. Ja aktuāra vai ieguldījuma raksturlielumi ir sliktāki nekā paredzēts, uzņēmuma pienākumu var palielināt.

31. Standarta 32.–49. punktā ir izskaidrota atšķirība starp definētu iemaksu plāniem un definētu pabalstu plāniem vairāku darba devēju plānu, definētu pabalstu plānu, kuros riski sadalīti starp uzņēmumiem ar vienotu kontroli, valsts plānu un apdrošināto pabalstu kontekstā.

Vairāku darba devēju plāni

32. Uzņēmums klasificē vairāku darba devēju plānu par definētu iemaksu plānu vai definētu pabalstu plānu saskaņā ar plāna noteikumiem (tostarp jebkuru prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz oficiālos noteikumus).

33. Ja uzņēmums piedalās vairāku darba devēju definētu pabalstu plānā, uzņēmums, izņemot 34. punktā minēto gadījumu,:

(a) uzskaita definētā pabalsta pienākuma, plāna aktīvu un ar plānu saistīto izmaksu proporcionālo daļu tāpat kā attiecībā uz jebkuru citu definētu pabalstu plānu;

(b) atklāj 135.–148. punktā (izņemot 148. punkta d) apakšpunktu) noteikto informāciju.

34. Ja nav pieejama pietiekama informācija, lai lietotu definētu pabalstu uzskaiti vairāku darba devēju plānam, kas ir definētu pabalstu plāns, uzņēmums:

(a) uzskaita plānu saskaņā ar 51. un 52. punktu, it kā tas būtu definētu iemaksu plāns;

(b) atklāj 148. punktā paredzēto informāciju.

35. Vairāku darba devēju definētu pabalstu plāna piemērs ir gadījums, kad:

(a) plānu finansē pēc paaudžu solidaritātes finansēšanas principa: iemaksas nosaka tādā līmenī, ko var uzskatīt par pietiekamu, lai maksātu nepieciešamos pabalstus, kuru termiņš pienāk tajā pašā periodā; un turpmākos pabalstus, kas nopelnīti pārskata periodā, maksās no turpmākajām iemaksām;

(b) darbinieku pabalstus nosaka pēc darba stāža, un dalībuzņēmumiem nav reālu iespēju izstāties no plāna, neveicot iemaksu par pabalstiem, ko darbinieki nopelnījuši līdz izstāšanās datumam; šāds plāns rada aktuāro risku uzņēmumam: ja pārskata perioda beigās jau nopelnīto pabalstu galīgās izmaksas ir lielākas nekā paredzēts, uzņēmumam būs jāpalielina savas iemaksas vai jāpārliecina darbinieki, lai viņi piekristu pabalstu samazinājumam. Tādēļ šis plāns ir definētu pabalstu plāns.

36. Ja ir pieejama pietiekama informācija par vairāku darba devēju plānu, kas ir definētu pabalstu plāns, uzņēmums uzskaita definētā pabalsta pienākuma, plāna aktīvu un ar plānu saistīto pēcnodarbinātības pabalstu izmaksu proporcionālo daļu tāpat kā jebkura cita definētu pabalstu plāna gadījumā. Tomēr dažos gadījumos uzņēmumam var nebūt iespējams grāmatvedības nolūkā pietiekami ticami noteikt savu daļu attiecīgā plāna finansiālajā stāvoklī un darbības rezultātos. Tas var notikt, ja:

(a) plāns dalībuzņēmumiem rada aktuāros riskus, kas saistīti ar citu uzņēmumu pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, kā rezultātā nav konsekventas un ticamas metodes pienākuma, plāna aktīvu un izmaksu attiecināšanai uz atsevišķiem uzņēmumiem, kuri piedalās plānā; vai

(b) uzņēmumam par plānu nav pieejama informācija, kas atbilst šā standarta prasībām.

Tādos gadījumos uzņēmums plānu uzskaita tā, it kā tas būtu definētu iemaksu plāns, un atklāj 148. punktā paredzēto informāciju.

37. Vairāku darba devēju plāna dalībniekiem ir iespējams vienoties par plāna pārsnieguma sadali starp dalībniekiem (vai arī iztrūkuma segšanu). Vairāku darba devēju plāna dalībnieks, kurš ir vienojies par definētas iemaksas plānu saskaņā ar 34. punktu, atzīst aktīvus vai saistības, kas rodas no vienošanās, un izrietošos ienākumus vai izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Piemērs, kas ilustrē 37. punktu ( *2 )

Uzņēmums piedalās vairāku darba devēju definētu pabalstu plānā, kas negatavo vērtējumu saskaņā ar 19. SGS. Tādējādi plāns tiek uzskatīts par definētu iemaksu plānu. Iemaksu novērtējums, kas sagatavots saskaņā ar 19. SGS, uzrāda plānā VV 100 miljonu* iztrūkumu. Plāna ietvaros pastāv vienošanās par dalībnieku — darba devēju — iemaksu grafiku, kā rezultātā iztrūkums tiks dzēsts piecos gados. Uzņēmuma kopējās iemaksas saskaņā ar līgumu ir VV 8 miljoni.

Uzņēmums atzīst saistības par veicamajām iemaksām atbilstoši nākotnes iemaksu tagadnes vērtībai, atzīstot izdevumus par tādu pašu summu peļņas un zaudējumu aprēķinā.

38. Vairāku darba devēju plāni atšķiras no koncerna administrēšanas plāniem. Koncerna administrēšanas plāns ir tikai viena darba devēja plānu apvienojums, lai ļautu šiem darba devējiem ieguldījumu nolūkā apvienot savus aktīvus un samazināt ieguldījumu pārvaldīšanas un administrēšanas izmaksas, bet dažādu darba devēju prasījumi tiek atdalīti vienīgi par labu viņu pašu darbiniekiem. Koncerna administrēšanas plāni nerada īpašas uzskaites grūtības, jo informācija ir brīvi pieejama, lai varētu tos uzskaitīt tāpat kā jebkuru viena darba devēja plānu, un šie plāni nepakļauj dalībuzņēmumus aktuāriem riskiem, kas saistīti ar citu uzņēmumu pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem. Šā standarta definīcijās ir noteikts, ka uzņēmumam jāklasificē koncerna administrēšanas plāns par definētu iemaksu plānu vai definētu pabalstu plānu saskaņā ar plāna noteikumiem (tostarp jebkuru prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz oficiālos noteikumus).

39. Nosakot, kad jāatzīst un kā jānovērtē saistības, kuras saistītas ar vairāku darba devēju definētu pabalstu plāna likvidāciju vai ar uzņēmuma izstāšanos no vairāku darba devēju definētu pabalstu plāna, uzņēmums piemēro 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.

Definētu pabalstu plāni, kas pārdala riskus starp dažādiem uzņēmumiem ar vienotu kontroli

40. Definētu pabalstu plāni, kas sadala risku starp dažādiem uzņēmumiem ar vienotu kontroli, piemēram, starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem, nav vairāku darba devēju plāni.

41. Uzņēmums, kas piedalās šādā plānā, iegūst informāciju par plānu kopumā, saņemot novērtējumu saskaņā ar šo standartu, pieņemot, ka tas var tikt attiecināts uz plānu kopumā. Ja pastāv līgumā noteikta vienošanās vai noteikta politika par visu neto definēto pabalstu plāna izmaksu, ko novērtē saskaņā ar šo standartu, piemērošanu atsevišķiem grupas uzņēmumiem, uzņēmums atsevišķā vai nodalītā finanšu pārskatā atzīst šādi piemērotās neto definēto pabalstu izmaksas. Ja šāda vienošanās vai politika nepastāv, tad neto definēto pabalstu izmaksas atzīst tāda grupas dalībnieka atsevišķā vai nodalītā finanšu pārskatā, kurš likumīgi apmaksā darba devēja dalību plānā. Citi grupas uzņēmumi savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos atzīst izmaksas atbilstoši pārskata periodā veicamajām iemaksām.

42. Dalība šādā plānā ir uzskatāma par saistītu pušu darījumu katram no atsevišķajiem grupas uzņēmumiem. Tādēļ uzņēmums savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos atklāj 149. punktā noteikto informāciju.

Valsts plāni

43. Uzņēmums uzskaita valsts plānu tāpat kā vairāku darba devēju plānu (sk. 32.–39. punktu).

44. Valsts plāni ir noteikti tiesību aktos un attiecas uz visiem uzņēmumiem (vai visiem konkrētas kategorijas uzņēmumiem, piemēram, konkrētu nozari), un tos vada valsts vai pašvaldības, vai cita iestāde (piemēram, neatkarīga aģentūra, kas izveidota speciāli šim nolūkam), kas nav pakļauta pārskatu sniedzēja uzņēmuma kontrolei vai ietekmei. Daži uzņēmumu izveidotie plāni nodrošina gan obligātos pabalstus, kas aizstāj pabalstus, kuri citādi tiktu nodrošināti ar valsts plānu, gan papildu brīvprātīgus pabalstus. Šie plāni nav valsts plāni.

45. Valsts plānus raksturo kā definētu pabalstu vai definētu iemaksu pēc to veida, pamatojoties uz uzņēmuma pienākumu saskaņā ar plānu. Daudzus valsts plānus finansē pēc paaudžu solidaritātes finansēšanas principa: iemaksas nosaka tādā līmenī, ko var uzskatīt par pietiekamu, lai maksātu nepieciešamos pabalstus, kuru termiņš pienāk tajā pašā periodā; turpmākos pabalstus, kas nopelnīti pārskata periodā, maksās no turpmākajām iemaksām. Tomēr lielākajā daļā valsts plānu uzņēmumam nav juridiska vai prakses radīta pienākuma maksāt šos turpmākos pabalstus: tā vienīgais pienākums ir veikt iemaksas, kad pienāk to termiņš, un, ja uzņēmums pārtrauc nodarbināt valsts plāna dalībniekus, tam nebūs pienākuma izmaksāt pabalstus, ko paša darbinieki nopelnījuši iepriekšējos gados. Šā iemesla dēļ valsts plāni parasti ir definētu iemaksu plāni. Taču gadījumos, kad valsts plāns ir definētu pabalstu plāns, uzņēmums piemēro 32.–39. punktu.

Apdrošinātie pabalsti

46. Lai finansētu pēcnodarbinātības pabalstu plānu, uzņēmums var maksāt apdrošināšanas prēmijas. Uzņēmumam šis plāns jāuzskata par definētu iemaksu plānu, ja vien uzņēmumam nerodas (tieši vai netieši ar plāna starpniecību) juridisks vai prakses radīts pienākums:

(a) tieši maksāt darbinieku pabalstus, kad pienāk to termiņš; vai

(b) maksāt papildu summas, ja apdrošinātājs nemaksā visus turpmākos darbinieku pabalstus, kas saistīti ar darbinieka darbu pārskata periodā un iepriekšējos periodos.

Ja uzņēmums saglabā šo juridisko vai prakses radīto pienākumu, tas plānu uzskata par definētu pabalstu plānu.

47. Pabalstiem, kas ir apdrošināti ar apdrošināšanas līgumu, nav nepieciešama tieša vai automātiska sakarība ar uzņēmuma pienākumu nodrošināt darbinieku pabalstus. Pēcnodarbinātības pabalstu plānu gadījumos, kuros ietverti apdrošināšanas līgumi, tāpat kā citu finansētu plānu gadījumos nošķir uzskaiti un iemaksu veikšanu.

48. Ja uzņēmums finansē pēcnodarbinātības pabalsta pienākumu, veicot iemaksas par apdrošināšanas polisi, saskaņā ar kuru uzņēmums (tieši, netieši ar plāna starpniecību, ar tāda mehānisma palīdzību, kas nosaka turpmākās prēmijas, vai sakarā ar saistītu pušu attiecībām ar apdrošinātāju) saglabā juridisku vai prakses radītu pienākumu, prēmiju maksājumi nerada vienošanos par definētām iemaksām. No tā izriet, ka uzņēmums:

(a) uzskaita kritērijiem atbilstošu apdrošināšanas polisi kā plāna aktīvu (sk. 8. punktu);

(b) atzīst citas apdrošināšanas polises kā atlīdzības tiesības (ja polises atbilst 116. punktā izklāstītajam kritērijam).

49. Ja apdrošināšanas polise ir izrakstīta uz kāda noteikta plāna dalībnieka vai plāna dalībnieku grupas vārda un uzņēmumam nav juridiska vai prakses radīta pienākuma segt jebkurus zaudējumus par polisi, uzņēmumam nav pienākuma maksāt darbiniekiem pabalstus un apdrošinātājs ir vienīgais atbildīgais par pabalstu maksāšanu. Nemainīgu prēmiju maksāšana saskaņā ar šiem līgumiem būtībā ir norēķināšanās par darbinieku pabalsta pienākumu, nevis ieguldījums pienākuma izpildei. Rezultātā uzņēmumam vairs nav ne aktīva, ne saistību. Tādēļ uzņēmums šos maksājumus uzskata par iemaksām definētu iemaksu plānā.

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: DEFINĒTU IEMAKSU PLĀNI

50. Definētu iemaksu plānu uzskaite ir vienkārša, jo pārskatu sniedzēja uzņēmuma pienākumu katrā periodā nosaka pēc summām, kas jāiemaksā par attiecīgo periodu. Tātad, lai novērtētu pienākumu vai izdevumus, nav nepieciešami aktuāra pieņēmumi, un nepastāv iespēja, ka radīsies aktuārie guvumi vai zaudējumi. Turklāt pienākumus novērtē nediskontēti, izņemot gadījumus, kad to pilnīga maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu.

Atzīšana un novērtēšana

51. Kad attiecīgajā periodā darbinieks ir veicis darbu uzņēmumam, uzņēmums atzīst iemaksu, kas veicama definētu iemaksu plānā apmaiņā pret šo darbu:

(a) kā saistības (uzkrātos izdevumus) pēc tam, kad atskaitīta jau veiktā iemaksa; ja jau veiktā iemaksa pārsniedz iemaksu, kas pienākas par darbu pirms pārskata perioda beigām, uzņēmums šo pārsniegumu atzīst par aktīvu (nākamo periodu izdevumiem), ja priekšapmaksa radītu nepieciešamību, piemēram, samazināt turpmākos maksājumus vai atmaksāt atpakaļ naudu;

(b) kā izdevumus, ja vien kādā citā standartā nav paredzēts vai atļauts iemaksas iekļaut aktīva izmaksās (sk., piemēram, 2. SGS un 16. SGS).

52. Ja definētu iemaksu plānā veicamo iemaksu pilnīga maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu, šīs iemaksas diskontē, izmantojot 83. punktā noteikto diskonta likmi.

Informācijas atklāšana

53. Uzņēmums atklāj summu, kas atzīta kā izdevumi par definētu iemaksu plāniem.

54. Gadījumos, kad 24. SGS tas ir paredzēts, uzņēmums atklāj informāciju par iemaksām definētu iemaksu plānos, kas paredzēti galvenajiem vadošajiem darbiniekiem.

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: DEFINĒTU PABALSTU PLĀNI

55. Definētu pabalstu plānu uzskaite ir komplicēta, jo, lai novērtētu pienākumu un izdevumus, ir nepieciešami aktuāra pieņēmumi un pastāv aktuāro guvumu un zaudējumu iespēja. Turklāt pienākumus novērtē diskontētus, jo par tiem var norēķināties daudzus gadus pēc tam, kad darbinieki ir veikuši attiecīgo darbu.

Atzīšana un novērtēšana

56. Definētu pabalstu plāni var būt nefinansēti vai arī tie var būt pilnīgi vai daļēji finansēti no uzņēmuma un dažreiz darbinieku iemaksām uzņēmumā vai fondā, kas ir juridiski nodalīts no pārskatu sniedzēja uzņēmuma un no kura maksā darbinieku pabalstus. Finansēto pabalstu maksāšana, iestājoties to termiņam, ir atkarīga ne vien no fonda finansiālā stāvokļa un ieguldījumu darbības rezultātiem, bet arī no uzņēmuma spējas (un vēlmes) segt iztrūkumu fonda aktīvos. Tādēļ uzņēmums pēc būtības uzņemas ar plānu saistīto aktuāro un ieguldījumu risku. Rezultātā izdevumi, ko atzīst attiecībā uz definētu pabalstu plānu, ne vienmēr ir iemaksas summa, kas jāmaksā par periodu.

57. Definētu pabalstu plānu uzskaite uzņēmumā sastāv no šādiem posmiem:

▼M66

▼M31

(a) iztrūkuma vai pārsnieguma noteikšana; tā saistīta ar:

(i) aktuāra metodes, plānotās vienības kredītmetodes izmantošanu, lai iegūtu ticamu aplēsi par pabalstu summu, ko darbinieki ir nopelnījuši par savu darbu pārskata periodā un iepriekšējos periodos (sk. 67.–69. punktu); lai to veiktu, uzņēmumam jānosaka uz pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem attiecināmā pabalsta apjoms (sk. 70.–74. punktu) un jāveic aplēses (aktuāra pieņēmumi) par mainīgajiem demogrāfiskajiem rādītājiem (piemēram, kadru mainība un mirstība) un mainīgajiem finanšu rādītājiem (piemēram, algu un medicīnisko izmaksu palielināšanās nākotnē), kas ietekmēs pabalsta izmaksas (sk. 75.–98. punktu),

(ii) šā pabalsta diskontēšanu, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi, lai noteiktu definētā pabalsta pienākuma pašreizējo vērtību un kārtējās darba izmaksas (sk. 67.–69. punktu un 83.–86. punktu),

(iii) plāna aktīvu patiesās vērtības atskaitīšanu (sk. 113.–115. punktu) no definētu pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības;

(b) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) noteikšana kā iztrūkuma vai pārsnieguma summu, kas noteikta a) apakšpunktā un kas koriģēta atbilstīgi jebkādai ietekmei, kuru rada definētu neto pabalstu aktīvu ierobežošana saskaņā ar aktīvu griestiem (sk. 64. punktu);

▼M66

(c) to summu noteikšana, kas jāatzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā:

(i) kārtējās darba izmaksas (sk. 70.–74. punktu un 122.A punktu).

▼M31

(ii) jebkādas iepriekšējās darba izmaksas un guvumi vai zaudējumi par norēķinu (sk. 99.–112. punktu),

(iii) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procenti (sk. 123.–126. punktu);

(d) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtotas novērtēšanas noteikšana, kas jāatzīst citos vispārējos ienākumos, kuros ietilpst:

(i) aktuārie guvumi un zaudējumi (sk. 128.–129. punktu),

(ii) plāna aktīvu atdeve, izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos (sk. 130. punktu),

(iii) jebkādas izmaiņas attiecībā uz aktīvu griestu ietekmi (sk. 64. punktu), izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos.

Ja uzņēmumam ir vairāki definētu pabalstu plāni, uzņēmums šo kārtību lieto attiecībā uz katru būtisko plānu atsevišķi.

58. Uzņēmums nosaka definētu neto pabalstu saistības (aktīvus) pietiekami regulāri, lai finanšu pārskatos atzītās summas būtiski neatšķirtos no summām, kuras tiktu noteiktas pārskata perioda beigās.

59. Šajā standartā uzņēmumam ir ieteikts, bet nav pieprasīts iesaistīt kvalificētu aktuāru visu būtisko pēcnodarbinātības pabalstu pienākumu novērtēšanā. Praktisku apsvērumu dēļ uzņēmums var lūgt kvalificētu aktuāru veikt sīki izstrādātu pienākuma vērtējumu pirms pārskata perioda beigām. Tomēr šīs vērtēšanas rezultātus papildina ar būtiskiem darījumiem un citām būtiskām apstākļu izmaiņām (tajā skaitā tirgus cenu un procentu likmju izmaiņām) līdz pārskata perioda beigām.

60. Dažos gadījumos aplēses, vidējie rādītāji un vienkāršoti aprēķini var ļaut ticami noteikt šajā standartā ilustrētajiem sīki izstrādātajiem aprēķiniem tuvinātas summas.

Prakses radīta pienākuma uzskaite

61. Uzņēmums uzskaita ne tikai juridisko pienākumu saskaņā ar definētu pabalstu plāna oficiālajiem noteikumiem, bet arī jebkuru prakses radītu pienākumu, kas rodas no uzņēmuma neoficiālās prakses. Neoficiāla prakse rada prakses radītu pienākumu, kad uzņēmumam nav citas reālas alternatīvas, kā tikai maksāt darbinieku pabalstus. Prakses radīts pienākums, piemēram, ir tad, ja uzņēmuma neoficiālās prakses izmaiņas radītu nepieņemamu kaitējumu tā attiecībās ar darbiniekiem.

62. Definētu pabalstu plāna oficiālie noteikumi var ļaut uzņēmumam pārtraukt savu pienākumu saskaņā ar plānu. Tomēr uzņēmumam parasti ir grūti pārtraukt pienākumu saskaņā ar plānu (bez maksājumiem), ja darbinieki ir jāpatur darbā. Tādēļ, ja nav pierādījumu par pretējo, pēcnodarbinātības pabalstu uzskaitē pieņem, ka uzņēmums, kas patlaban sola šos pabalstus, turpinās to darīt ari darbinieku atlikušā darba mūža laikā.

Finanšu stāvokļa pārskats

63. Uzņēmums finanšu stāvokļa pārskatā atzīst definētu neto pabalstu saistības (aktīvus).

64. Ja uzņēmumam ir definētu pabalstu plāna pārsniegums, tas novērtē definēto pabalstu aktīvu kā mazāko no:

(a) definētu pabalstu plāna pārsnieguma;

(b) aktīvu griestiem, ko nosaka, izmantojot 83. punktā noteikto diskonta likmi.

65. Definētu neto pabalstu aktīvi var rasties, ja definētu pabalstu plāna finansējums ir pārāk liels vai ja ir radušies aktuārie guvumi. Tādos gadījumos uzņēmums atzīst definētu neto pabalstu aktīvus, jo:

(a) uzņēmums kontrolē resursu, kas izpaužas kā spēja izmantot pārsniegumu turpmāko pabalstu radīšanai;

(b) šo kontroli rada iepriekšēji notikumi (uzņēmuma veiktās iemaksas un darbinieka veiktais darbs);

(c) nākotnes saimnieciskie labumi turpmāku iemaksu samazinājuma veidā vai atmaksātās naudas veidā ir pieejami tieši uzņēmumam vai netieši citam plānam, kurā ir iztrūkums; aktīvu griesti ir minēto nākotnes labumu pašreizējā vērtība.

Atzīšana un novērtēšana: definēto pabalsta pienākumu pašreizējā vērtība un kārtējās darba izmaksas

66. Definētu pabalstu plāna galīgās izmaksas var ietekmēt daudzi mainīgi lielumi, piemēram, pēdējo algu apjoms, kadru mainība un mirstība, darbinieku iemaksas un medicīnisko izmaksu tendences. Plāna galīgās izmaksas ir nenoteiktas, un šī nenoteiktība var saglabāties ilgi. Lai novērtētu pēcnodarbinātības pabalsta pienākumu pašreizējo vērtību un attiecīgās kārtējās darba izmaksas:

(a) jālieto aktuāra vērtējuma metode (sk. 67.–69. punktu);

(b) jāattiecina pabalsts uz nostrādātajiem periodiem (sk. 70.–74. punktu);

(c) jāveic aktuāra pieņēmumi (sk. 75.–98. punktu).

Aktuāra vērtējuma metode

67. Uzņēmums lieto plānotās vienības kredītmetodi, lai noteiktu definēto pabalstu pienākumu pašreizējo vērtību un attiecīgās kārtējās darba izmaksas, un vajadzības gadījumā iepriekšējās darba izmaksas.

68. Saskaņā ar plānotās vienības kredītmetodi (dažreiz to sauc par proporcionāli nostrādātajam laikam uzkrātā pabalsta metodi vai pabalsta/nostrādāto gadu metodi) katrs nostrādātais periods rada pabalsta saņemšanas tiesību papildvienību (sk. 70.–74. punktu) un katru vienību novērtē atsevišķi, tādējādi veidojot galīgo pienākumu (sk. 75.–98. punktu).

Piemērs, kas ilustrē 68. punktu

Pēc darba attiecību izbeigšanas jāmaksā vienreizējs pabalsts, kas ir vienāds ar 1 % no pēdējās algas par katru nostrādāto gadu. Pirmajā gadā alga ir VV 10 000 , un tiek pieņemts, ka katru gadu tā palielināsies par 7 % (salikts rādītājs). Izmantotā diskonta likme ir 10 % gadā. Tālāk tabulā ir parādīta pienākuma veidošanās attiecībā uz darbinieku, kura aiziešana no darba ir paredzama 5. gada beigās, pieņemot, ka aktuāra pieņēmumi nemainīsies. Vienkāršības labad šajā piemērā nav ņemta vērā papildu korekcija, kas nepieciešama, lai atspoguļotu varbūtību, ka darbinieks varētu aiziet no uzņēmuma agrāk vai vēlāk.



Gads

1

2

3

4

5

 

VV

VV

VV

VV

VV

Pabalsts, kas attiecināts uz:

 

—  iepriekšējiem gadiem

0

131

262

393

524

—  pārskata gadu (1 % no pēdējās algas)

131

131

131

131

131

—  pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem

131

262

393

524

655

Sākuma pienākums

89

196

324

476

Procenti: 10 %

9

20

33

48

Kārtējās darba izmaksas

89

98

108

119

131

Beigu pienākums

89

196

324

476

655

Piezīme:

1   Sākuma pienākums ir uz iepriekšējiem gadiem attiecinātā pabalsta pašreizējā vērtība.

2   Kārtējās darba izmaksas ir uz pārskata gadu attiecinātā pabalsta pašreizējā vērtība.

3   Beigu pienākums ir uz kārtējo gadu un iepriekšējiem gadiem attiecinātā pabalsta pašreizējā vērtība.

69. Uzņēmums diskontē visu pēcnodarbinātības pabalsta pienākuma apjomu pat tad, ja kāda pienākuma daļas maksājuma termiņš iestājas divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda.

Pabalsta attiecināšana uz nostrādātajiem periodiem

70. Nosakot definēta pabalsta pienākumu pašreizējo vērtību un attiecīgās kārtējās darba izmaksas, un vajadzības gadījumā iepriekšējās darba izmaksas, uzņēmums attiecina pabalstu uz nostrādātajiem periodiem, izmantojot plāna pabalsta formulu. Tomēr, ja darbinieka darba dēļ turpmākajos gados pabalsts būtiski palielinās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, uzņēmums attiecina pabalstu pēc lineārās metodes no:

(a) datuma, kurā darba dēļ darbiniekam saskaņā ar plānu pirmo reizi rodas pabalsti (neatkarīgi no tā, vai šos pabalstus nosaka vai nenosaka turpmākais darbs); līdz

(b) datumam, no kura darbinieka turpmākā darba dēļ turpmākie pabalsti saskaņā ar plānu būtiski nepalielināsies, izņemot turpmākos algas palielinājumus.

71. Saskaņā ar plānotās vienības kredītmetodi uzņēmumam jāattiecina pabalsts uz pārskata periodu (lai noteiktu kārtējās darba izmaksas), kā arī pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem (lai noteiktu definēto pabalsta pienākumu pašreizējo vērtību). Uzņēmums attiecina pabalstu uz periodiem, kuros rodas pienākums nodrošināt pēcnodarbinātības pabalstus. Šis pienākums rodas, kad darbinieks veic darbu apmaiņā pret pēcnodarbinātības pabalstiem, kurus uzņēmums paredz maksāt nākamajos pārskata periodos. Aktuāra metodes ļauj uzņēmumam pietiekami ticami novērtēt šo pienākumu, lai tādējādi tiktu pamatota saistību atzīšana.

Piemēri, kas ilustrē 71. punktu

1 Saskaņā ar definētu pabalstu plānu vienreizējā pabalsta summa pēc aiziešanas pensijā ir VV 100 par katru nostrādāto gadu.

Pabalstu VV 100 attiecina uz katru gadu. Kārtējo darba izmaksu pašreizējā vērtība ir VV 100. Definētā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība ir VV 100, ko reizina ar nostrādāto gadu skaitu līdz pārskata perioda beigām.

Ja pabalsts jāmaksā, tiklīdz darbinieks aiziet no darba uzņēmumā, kārtējās darba izmaksas un definētā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība atspoguļo datumu, kurā paredz darbinieka aiziešanu no darba. Tādējādi diskontēšanas rezultātā šie rādītāji ir mazāki nekā summas, kādas noteiktu, ja darbinieks aizietu no darba pārskata perioda beigās.

2 Saskaņā ar plānu mēneša pensija ir 0,2 % no pēdējās algas par katru nostrādāto gadu. Pensiju sāk maksāt no 65 gadu vecuma.

Uz katru nostrādāto gadu attiecina pabalstu, kas paredzamajā pensionēšanās datumā ir vienāds ar tādas mēneša pensijas pašreizējo vērtību, kas ir 0,2 % no aplēstās pēdējās algas un kas jāmaksā no paredzamā pensionēšanās datuma līdz mūža pēdējai dienai. Kārtējās darba izmaksas ir šā pabalsta pašreizējā vērtība. Definētā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība ir tādas mēneša pensijas pašreizējā vērtība, kura ir 0,2 % no pēdējās algas un kuru reizina ar nostrādāto gadu skaitu līdz pārskata perioda beigām. Kārtējās darba izmaksas un definētā pabalsta pienākuma pašreizējo vērtību diskontē, jo pensiju sāk maksāt no 65 gadu vecuma.

72. Pienākums saskaņā ar definētu pabalstu plānu izriet no darbinieka darba pat tad, ja pabalsti ir atkarīgi no turpmākās nodarbinātības (citiem vārdiem sakot, tie nav nostiprināti). No darbinieka darba pirms nostiprināšanas datuma izriet prakses radīts pienākums, jo katra nākamā pārskata perioda beigās samazinās turpmākā darba apjoms, kas darbiniekam jāveic, pirms viņš iegūst tiesības saņemt pabalstu. Novērtējot definētā pabalsta pienākumu, uzņēmums apsver varbūtību, ka daži darbinieki var neatbilst izvirzītajām prasībām, lai viņiem nostiprinātu pabalstus. Tāpat, lai gan noteikti pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram, pēcnodarbinātības medicīniskie pabalsti, jāmaksā tikai, īstenojoties konkrētam notikumam pēc darbinieka nodarbinātības beigām, pienākums rodas tad, ja darbinieks veic darbu, kas dos tiesības saņemt pabalstu, īstenojoties konkrētam notikumam. Varbūtība, ka konkrētais notikums īstenosies, ietekmē pienākuma novērtējumu, bet nenosaka pienākuma pastāvēšanu.

Piemēri, kas ilustrē 72. punktu

1 Saskaņā ar plānu tiek maksāts pabalsts VV 100 par katru nostrādāto gadu. Pabalsti tiek piešķirti pēc desmit nostrādātiem gadiem.

Pabalstu VV 100 attiecina uz katru gadu. Katru gadu pirmo 10 gadu laikā kārtējās darba izmaksas un pienākuma pašreizējā vērtība atspoguļo varbūtību, ka darbinieks var nenostrādāt 10 gadus.

2 Saskaņā ar plānu pabalsts ir VV 100 par katru nostrādāto gadu, izņemot darbu līdz 25 gadu vecumam. Pabalsti tiek nostiprināti uzreiz.

Pabalstus neattiecina uz darbu līdz 25 gadu vecumam, jo līdz tam darba dēļ nerodas pabalsti (atkarīgi vai neatkarīgi no turpmākā darba). Pabalstu VV 100 attiecina uz katru nākamo gadu.

73. Pienākums palielinās līdz datumam, no kura darbinieka turpmākā darba dēļ turpmāko pabalstu summa būtiski nepalielinās. Tādēļ visus pabalstus attiecina uz periodiem, kuri beidzas šajā datumā vai pirms šā datuma. Pabalstu attiecina uz atsevišķiem pārskata periodiem, lietojot plāna pabalstu formulu. Tomēr, ja darbinieka darba dēļ pēdējos gados būtiski palielinās pabalsta līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, uzņēmums pabalstu attiecina pēc lineārās metodes līdz datumam, no kura darbinieka turpmākā darba dēļ turpmāko pabalstu summa būtiski nepalielināsies. Tas ir tādēļ, ka par darbinieka veikto darbu visā periodā pabalsts beigās sasniegs augstāko līmeni.

Piemēri, kas ilustrē 73. punktu

1 Saskaņā ar plānu tiek maksāts vienreizējs pabalsts VV 1 000 , ko piešķir pēc 10 nostrādātiem gadiem. Plāns neparedz papildu pabalstu par turpmāku darbu.

Pabalstu VV 100 (VV 1 000 , dalīts ar 10) attiecina uz katru gadu pirmo 10 gadu laikā.

Kārtējās darba izmaksas katru gadu pirmo 10 gadu laikā atspoguļo varbūtību, ka darbinieks var nenostrādāt 10 gadus. Uz turpmākajiem gadiem neattiecina nekādus pabalstus.

2 Saskaņā ar plānu vienreizējs pensijas pabalsts VV 2 000 tiek izmaksāts visiem darbiniekiem, kuri vēl strādā 55 gadu vecumā pēc 20 nostrādātiem gadiem vai kuri vēl strādā 65 gadu vecumā neatkarīgi no darba stāža.

Ja darbiniekus pieņem darbā pirms 35 gadu vecuma, tad saskaņā ar plānu viņu pirmie pabalsti darba dēļ rodas 35 gadu vecumā (darbinieks varētu aiziet no darba 30 gadu vecumā un atgriezties 33 gadu vecumā, un tas neietekmēs viņa pabalstu summu vai rašanās laiku). Šie pabalsti ir atkarīgi no turpmākā darba. Arī darbs pēc 55 gadu vecuma būtiski nepalielinās turpmākos pabalstus. Šiem darbiniekiem pabalstu VV 100 (VV 2 000 , dalīts ar 20) uzņēmums attiecina uz katru gadu no 35 gadu vecuma līdz 55 gadu vecumam.

Ja darbiniekus pieņem darbā 35–45 gadu vecumā, tad, darba stāžam pārsniedzot 20 gadus, viņu turpmākie pabalsti būtiski nepalielinās. Šiem darbiniekiem pabalstu VV 100 (VV 2 000 , dalīts ar 20) uzņēmums attiecina uz katru gadu pirmo 20 gadu laikā.

Ja darbinieku pieņem darbā 55 gadu vecumā, tad, darba stāžam pārsniedzot 10 gadus, viņa turpmākie pabalsti būtiski nepalielinās. Šim darbiniekam pabalstu VV 200 (VV 2 000 , dalīts ar 10) uzņēmums attiecina uz katru gadu pirmo 10 gadu laikā.

Kārtējās darba izmaksas un pienākuma pašreizējā vērtība attiecībā uz visiem darbiniekiem atspoguļo varbūtību, ka darbinieks var nenostrādāt nepieciešamo periodu.

3 Saskaņā ar pēcnodarbinātības medicīnisko plānu darbiniekam tiek segti 40 % no pēcnodarbinātības medicīniskajām izmaksām, ja darbinieks ir aizgājis no darba pēc vairāk nekā desmit, bet mazāk nekā divdesmit nostrādātiem gadiem, un 50 % no šīm izmaksām, ja darbinieks aiziet no darba pēc divdesmit vai vairāk nostrādātiem gadiem.

Saskaņā ar plāna pabalsta formulu 4 % no paredzamo medicīnisko izmaksu pašreizējās vērtības (40 %, dalīti ar 10) uzņēmums attiecina uz katru gadu pirmo 10 gadu laikā un 1 % (10 %, dalīti ar 10) — uz katru gadu nākamo 10 gadu laikā. Kārtējās darba izmaksas par katru gadu atspoguļo varbūtību, ka darbinieks var nenostrādāt nepieciešamo periodu, lai nopelnītu visus pabalstus vai to daļu. Pabalstus neattiecina uz darbiniekiem, kuru aiziešana no darba paredzēta desmit gadu laikā.

4 Saskaņā ar pēcnodarbinātības medicīnisko plānu darbiniekam tiek segti 10 % no pēcnodarbinātības medicīniskajām izmaksām, ja darbinieks ir aizgājis no darba pēc vairāk nekā desmit, bet mazāk nekā divdesmit nostrādātiem gadiem, un 50 % no šīm izmaksām, ja darbinieks aiziet no darba pēc divdesmit vai vairāk nostrādātiem gadiem.

Vēlāko gadu darba dēļ pabalsta līmenis būs būtiski augstāks nekā agrākajos gados. Tādēļ par tiem darbiniekiem, kuru aiziešanu no darba paredz pēc divdesmit vai vairāk gadiem, uzņēmums pabalstu attiecina pēc lineārās metodes saskaņā ar 71. punktu. Darba stāžam pārsniedzot divdesmit gadus, turpmāko pabalstu apjoms būtiski nepalielinās. Tādēļ pabalsta apjoms, ko attiecina uz katru gadu pirmo divdesmit gadu laikā, ir 2,5 % no paredzamo medicīnisko izmaksu pašreizējās vērtības (50 %, dalīti ar divdesmit).

Darbiniekiem, kuru aiziešana no darba paredzēta desmit līdz divdesmit gadu laikā, pabalsta apjoms, ko attiecina uz katru gadu pirmo desmit gadu laikā, ir 1 % no paredzamo medicīnisko izmaksu pašreizējās vērtības.

Šiem darbiniekiem pabalstu neattiecina uz darbu no desmitā gada beigām līdz aplēstajam aiziešanas datumam.

Pabalstus neattiecina uz darbiniekiem, kuru aiziešana no darba paredzēta desmit gadu laikā.

74. Ja pabalsta summu veido nemainīga proporcija no katra nostrādātā gada pēdējās algas, nākamie algas palielinājumi ietekmēs summu, kas nepieciešama, lai izpildītu pienākumu, kāds par darbu pastāvēja līdz pārskata perioda beigām, bet nerada papildu pienākumu. Tādēļ:

(a) standarta 70. punkta b) apakšpunktā algas palielinājumi nerada turpmākus pabalstus pat tad, ja pabalstu summa ir atkarīga no pēdējās algas;

(b) uz katru periodu attiecināto pabalsta summu veido nemainīga tās algas daļa, ar kuru pabalsts ir saistīts.

Piemērs, kas ilustrē 74. punktu

Darbiniekiem pienākas pabalsts 3 % apmērā no pēdējās algas par katru nostrādāto gadu līdz 55 gadu vecumam.

Pabalstu 3 % apmērā no aplēstās pēdējās algas attiecina uz katru gadu līdz 55 gadu vecumam. Tas ir datums, no kura darbinieka turpmākā darba dēļ turpmākie pabalsti saskaņā ar plānu būtiski nepalielinās. Pabalstus