Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 1 ),

tā kā:

(1)

Balstoties uz Padomes 2001. gada 20. septembra secinājumiem un uz Eiropadomes secinājumiem 2001. gada decembrī Lākenē, 2002. gada jūnijā Seviļā, 2003. gada jūnijā Salonikos un 2004. gada martā Briselē, Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izveide ir viena no galvenajām iniciatīvām Eiropas Savienības politikā, kuras mērķis ir izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)	Ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) ( 2 ), izveidoja VIS kā sistēmu vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm.

(3)

Tagad ir vajadzīgs noteikt VIS mērķi, darbības virzienus un atbildību par VIS, kā arī izveidot nosacījumus un procedūras vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm, lai atvieglotu vīzu pieteikumu un ar tiem saistīto lēmumu izskatīšanu, ņemot vērā VIS attīstības virzienus, ko Padome pieņēma 2004. gada 19. februārī, un pilnvarotu Komisiju izveidot VIS.

(4)

Pārejas posmā Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par Centrālās VIS un valstu interfeisu operatīvo vadību, kā arī par Centrālās VIS un valstu interfeisu savstarpējo sakaru infrastruktūras atsevišķu aspektu operatīvo vadību.

Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā ietverta plaša alternatīvu analīze no finansiālā, operatīvā un organizatoriskā viedokļa, un saskaņā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem būtu jāizveido par šiem uzdevumiem atbildīga pastāvīga vadības iestāde. Pārējas posmam nebūtu jāpārsniedz pieci gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(5)

Atvieglojot tādu datu apmaiņu starp dalībvalstīm, kas attiecas uz pieteikumiem un ar tiem saistītiem lēmumiem, VIS mērķim vajadzētu būt uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu, konsulāro sadarbību un konsultācijas starp centrālajām vīzu iestādēm, tādējādi atvieglojot vīzu pieteikumu procedūras, novēršot “vīzu izdevīgāku iegādi”, sekmējot cīņu pret viltojumiem, kā arī sekmējot pārbaudes ārējos robežšķērsošanas punktos un dalībvalstu teritorijā. VIS būtu jāpalīdz arī identificēt personas, kuras, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm ( 3 ), kā arī veicināt jebkuras dalībvalsts iekšējās drošības draudu novēršanu.

(6)

Šī regula pamatojas uz kopējās vīzu politikas acquis. Dati, ko apstrādās VIS, būtu jānosaka, ņemot vērā datus, kuri ir vienotajā vīzas pieteikuma veidlapā, kas ieviesta ar Padomes Lēmumu 2002/354/EK (2002. gada 25. aprīlis) par Kopīgās konsulārās instrukcijas III daļas pielāgošanu un 16. pielikuma izveidi ( 4 ), un informāciju, kas ir vīzas uzlīmē, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu ( 5 ).

(7)	VIS vajadzētu būt saistītai ar dalībvalstu sistēmām, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu apstrādāt datus saistībā ar vīzu pieteikumiem un izsniegtām, atteiktām, anulētām, atsauktām vai pagarinātām vīzām.

(8)	Datu ievadīšanas, grozīšanas, dzēšanas un aplūkošanas nosacījumiem un procedūrām VIS būtu jābalstās uz procedūrām, kuras paredz Kopīgā konsulārā instrukcija diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām ( 6 ) (“Kopīgā konsulārā instrukcija”).

(9)

VIS būtu jāiestrādā tās sistēmas tehniskie aspekti, kuru izmanto konsultācijām ar centrālajām vīzu iestādēm, kā to paredz 17. panta 2. punkts Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām ( 7 ) (“Šengenas Konvencija”).

(10)	Lai nodrošinātu vīzas pieteikumu iesniedzēju personu uzticamu pārbaudi un identifikāciju, VIS ir vajadzīgs apstrādāt biometrijas datus.

(11)	Vajadzīgs noteikt tās dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem būs atļauja piekļūt datiem un ievadīt, grozīt, dzēst vai aplūkot datus VIS īpašajiem nolūkiem saskaņā ar šo regulu tādā apjomā, kāds vajadzīgs šo darbinieku pienākumu izpildei.

(12)

Jebkurai VIS datu apstrādei vajadzētu būt samērīgai ar vēlamajiem mērķiem un vajadzīgai, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus pienākumus. Lietojot VIS, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina tas, ka tiek ievērota to personu, par kurām datus pieprasa, cilvēka cieņa un integritāte, un tām nebūtu jādiskriminē personas, pamatojoties uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju.

(13)	Šī regula būtu jāpapildina ar atsevišķu juridisku instrumentu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, attiecībā uz to iestāžu piekļuvi VIS datiem, kuras ir atbildīgas par iekšējo drošību.

(14)

Personas dati, kas atrodas VIS, būtu jāuzglabā ne ilgāk, kā vajadzīgs VIS nolūkiem. Pieci gadi ir piemērots maksimālais laikposms datu uzglabāšanai, lai, izskatot vīzu pieteikumus, varētu izmantot agrāko pieteikumu datus, cita starpā novērtējot pieteikuma iesniedzēju godprātību, un tādu nelegālo imigrantu apzināšanai, kuri kādreiz agrāk varbūt ir pieprasījuši vīzu. Īsāks laika posms šiem nolūkiem nebūtu pietiekams. Pēc pieciem gadiem dati būtu jāizdzēš, ja vien nav iemesla izdzēst tos agrāk.

(15)	Būtu jāparedz precīzi noteikumi attiecībā uz atbildību saistībā ar VIS izveidi un darbību un attiecībā uz dalībvalstu atbildību saistībā ar valsts sistēmām un valsts iestādēm, kuras piekļūst datiem.

(16)	Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz dalībvalstu atbildību saistībā ar kaitējumu, kas nodarīts, neievērojot šo regulu. Komisijas atbildību par kaitējuma nodarīšanu nosaka Līguma 288. panta otrā daļa.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 8 ) ir piemērojama šai regulai saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis. Tomēr būtu jāizskaidro daži jautājumi saistībā ar atbildību par datu apstrādi, datu subjekta tiesību garantijām un datu aizsardzības uzraudzību.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 9 ) ir piemērojama Kopienas iestādēm un struktūrām, kad tās pilda pienākumus saistībā ar VIS operatīvo vadību. Tomēr būtu jāizskaidro daži jautājumi saistībā ar atbildību par datu apstrādi un datu aizsardzības uzraudzību.

(19)

Valstu uzraudzības iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. pantu, būtu jāuzrauga personas datu apstrādes likumība dalībvalstīs, savukārt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, būtu jāuzrauga Kopienas iestāžu un struktūru darbība saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos uzdevumus attiecībā uz šiem datiem.

(20)	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valstu uzraudzības iestādēm būtu aktīvi jāsadarbojas.

(21)	Lai efektīvi uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, regulāri jāveic novērtēšana.

(22)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to izpilde.

(23)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 10 ).

(24)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, vienotas Vīzu informācijas sistēmas izveidi un vienotu saistību, nosacījumu un procedūru izstrādi dalībvalstu apmaiņai ar vīzu datiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(26)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un neattiecas uz to. Tā kā šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas Dānijai būtu jāizlemj, vai tā šo regulu transponēs savos tiesību aktos.

(27)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ( 11 ) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B. punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK ( 12 ) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma īstenošanai.

(28)

Būtu jāparedz kārtība, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras. Šāda kārtība ir apsvērta Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras ( 13 ), kas pievienota 27. apsvērumā minētajam nolīgumam.

(29)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā ( 14 ) un vēlāko Padomes Lēmumu 2004/926/EK (2004. gada 22. decembris) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem ( 15 ). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav Apvienotajai Karalistei saistoša un neattiecas uz to.

(30)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā ( 16 ). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav Īrijai saistoša un neattiecas uz to.

(31)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B. punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/860/EK ( 17 ).

(32)	Būtu jāparedz kārtība, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras. Šāda kārtība ir apsvērta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota 31. apsvērumā minētajam nolīgumam.

(33)	Šī regula ir pieņemta atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīta ar to nozīmē, kāda paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā un 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

Šī regula nosaka ar Lēmuma 2004/512/EK 1. pantu izveidotās Vīzu informācijas sistēmas (VIS) mērķus, darbības virzienus un atbildību par VIS. Tā rada nosacījumus un procedūras datu apmaiņai starp dalībvalstīm attiecībā uz īstermiņa vīzu pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, ieskaitot lēmumus par vīzu anulēšanu, atsaukšanu vai pagarināšanu, ar mērķi atvieglot minēto pieteikumu un ar tiem saistīto lēmumu pārbaudi.

VIS mērķis ir uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu, konsulāro sadarbību un konsultācijas starp centrālajām vīzu iestādēm, atvieglojot datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, ar mērķi:

Datu pieejamība, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus

1. Dalībvalstu izraudzītās iestādes īpašā gadījumā un pēc pamatota rakstiska vai elektroniska pieprasījuma var piekļūt 9. līdz 14. pantā minētajiem VIS uzglabātajiem datiem, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem būtiski veicinās teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu. Eiropols var piekļūt VIS savu pilnvaru ietvaros un kad tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei.

2. Šā panta 1. punktā minētā piekļuve datiem notiek, izmantojot centrālos piekļuves punktus, kas atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka tiek stingri ievēroti piekļuves nosacījumi un procedūras, ko nosaka Padomes Lēmums 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus ( 18 ). Dalībvalstis var izveidot vairāk nekā vienu centrālo piekļuves punktu, lai atspoguļotu valsts organizatorisko un administratīvo struktūru saskaņā ar konstitucionālajām vai juridiskajām prasībām. Steidzamos izņēmuma gadījumos centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) var saņemt rakstiskus, elektroniskus vai mutiskus pieprasījumus un tikai pēc datu nosūtīšanas pārbaudīt atbilstību visiem piekļuves nosacījumiem, tostarp to, vai ir bijis steidzams izņēmuma gadījums. Pārbaudi pēc datu nosūtīšanas veic bez liekas kavēšanās pēc pieprasījuma apstrādes.

3. Datus, kas iegūti no VIS saskaņā ar 2. punktā minēto lēmumu, nenodod un nedara pieejamus trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Tomēr steidzamos izņēmuma gadījumos šādus datus var nodot vai darīt pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai vienīgi teroristu nodarījumu un citu nopietnu kriminālpārkāpumu novēršanas un atklāšanas nolūkos saskaņā ar minētajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem. Saskaņā ar valstu tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina šādu datu nodošanas reģistra uzturēšanu un pēc pieprasījuma dara to pieejamu valsts datu aizsardzības iestādēm. Dalībvalsts ievadīto datu pārsūtīšana VIS notiek saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Šī regula neskar attiecīgajos valsts tiesību aktos paredzēto pienākumu paziņot informāciju atbildīgām iestādēm par noziedzīgu darbību, ko savu pienākumu izpildes gaitā atklājušas 6. pantā minētās iestādes, lai novērstu un izmeklētu saistītus noziedzīgus nodarījumus un sāktu kriminālvajāšanu.

2. VIS neieraksta 16. pantā, 24. panta 2. punktā un 25. panta 2. punktā minētos VIS infrastruktūrā pārraidītos ziņojumus, neskarot datu apstrādes darbību reģistrēšanu saskaņā ar 34. pantu.

1. Piekļuve VIS, lai ievadītu, grozītu vai dzēstu 5. panta 1. punktā minētos datus saskaņā ar šo regulu, ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem vīzu iestāžu darbiniekiem.

2. Piekļuve VIS, lai datus aplūkotu, ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem tādu iestāžu darbiniekiem katrā dalībvalstī, kas ir kompetentas 15. līdz 22. pantā minētajām vajadzībām, un tikai tādā apjomā, kādā dati ir vajadzīgi, lai veiktu pienākumus saskaņā ar minētajām vajadzībām, kā arī samērīgi izvirzītajiem mērķiem.

3. Katra dalībvalsts apstiprina kompetentās iestādes, kuru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve VIS, lai tajā ievadītu, grozītu, dzēstu vai aplūkotu datus. Katra dalībvalsts nekavējoties iesniedz Komisijai šo iestāžu sarakstu, ietverot 41. panta 4. punktā minētās iestādes, kā arī informē par grozījumiem šajā sarakstā. Šajā sarakstā norāda mērķi, ar kādu katra iestāde drīkst apstrādāt datus VIS.

Trīs mēnešos pēc tam, kad VIS ir sākusi darboties saskaņā ar 48. panta 1. punktu, Komisija konsolidētu sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja sarakstā ir grozījumi, Komisija vienu reizi gadā publicē atjauninātu konsolidētu sarakstu.

1. Katra kompetentā iestāde, kas saskaņā ar šo regulu ir pilnvarota piekļūt VIS, nodrošina, ka VIS izmantošana ir vajadzīga, pienācīga un samērīga kompetentās iestādes uzdevumu veikšanai.

2. Katra kompetentā iestāde nodrošina, ka VIS izmantošanā tā nediskriminē pieteikuma iesniedzējus un vīzas turētājus atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas un ka tā pilnībā ievēro pieteikuma iesniedzēja un vīzas turētāja cilvēka cieņu un integritāti.

1. ►M1 Ja pieteikums ir pieņemams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 19. pantu ◄ , vīzu iestāde nekavējoties izveido pieteikuma datni, ievadot VIS datus, kas minēti 9. pantā, ciktāl šie dati ir jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam.

2. Veidojot pieteikuma datni, vīzu iestāde saskaņā ar 15. pantu pārbauda VIS, vai kāda dalībvalsts tajā nav reģistrējusi pieteikuma iesniedzēja iepriekš iesniegtu pieteikumu.

3. Ja ir reģistrēts iepriekš iesniegts pieteikums, vīzu iestāde katru jaunu pieteikuma datni piesaista pieteikuma iesniedzēja iepriekšējai pieteikuma datnei.

4. Ja pieteikuma iesniedzējs ceļo grupā vai kopā ar dzīvesbiedru un/vai bērniem, vīzu iestāde izveido pieteikuma datni katram pieteikuma iesniedzējam un sasaista to personu pieteikuma datnes, kas ceļo kopā.

5. Ja juridisku iemeslu dēļ konkrēti dati nav jāsniedz vai ja tos faktisku iemeslu dēļ nevar sniegt, attiecīgais datu lauks jāatzīmē ar “nav piemērojams”. Attiecībā uz pirkstu nospiedumiem sistēma 17. panta nolūkā ļauj nošķirt gadījumus, kad pirkstu nospiedumus nav vajadzīgs sniegt juridisku iemeslu dēļ, un gadījumus, kad tos nevar sniegt faktiski. Pēc četru gadu perioda šī funkcija zaudē spēku, ja vien to neapstiprina Komisijas lēmums, pamatojoties uz 50. panta 4. punktā minēto novērtējumu.

1. Ja pieņemts lēmums izsniegt vīzu, vīzu iestāde, kas izsniegusi vīzu, pieteikuma datnē ievada šādus datus:

2. Ja laikā, kamēr lēmums par vīzas izsniegšanu vēl nav pieņemts, pieteikuma iesniedzējs atsauc pieteikumu vai pārtrauc virzīt to tālāk, tad vīzu iestāde, kurā pieteikums bija iesniegts, norāda, ka vīzas pieteikuma lieta minēto iemeslu dēļ ir slēgta, kā arī lietas slēgšanas datumu.

Ja vīzu iestāde, kas pārstāv citu dalībvalsti, pārtrauc pieteikuma izskatīšanu, tā pieteikuma lietai pievieno šādus datus:

1. Ja pieņemts lēmums vīzu atteikt, vīzu iestāde, kas vīzu ir atteikusi, pieteikuma datnē ievada šādus papildu datus:

2. Pieteikuma datnē norāda arī vīzas atteikuma pamatojumu(-s), kas ir viens vai vairāki no šādiem iemesliem:

1. Ja pieņem lēmumu anulēt vai atcelt vīzu, vīzas iestāde, kura pieņēmusi lēmumu, pieteikuma datnē pievieno šādus datus:

1. Ja ir pieņemts lēmums pagarināt izsniegtās vīzas derīguma termiņu un/vai uzturēšanās ilgumu, vīzu iestāde, kas vīzu pagarinājusi, pieteikuma datnē pievieno šādu informāciju:

2. Pieteikuma datnē norāda arī vīzas pagarinājuma pamatojumu, kas ir viens vai vairāki no šādiem iemesliem:

1. Kompetentā vīzu iestāde aplūko VIS iekļauto informāciju, izskatot pieteikumus un lai pieņemtu ar pieteikumiem saistītos lēmumus, tostarp lēmumu par to, vai anulēt vai atsaukt vīzu vai arī ►M1 pagarināt to ◄ , saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

2. Šā panta 1. punktā minētajos nolūkos kompetentajai vīzu iestādei nodrošina piekļuvi meklēšanai ar vienu vai vairākiem no šādiem datiem:

3. Ja, meklējot ar kādu no 2. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka VIS ir reģistrēti dati par pieteikuma iesniedzēju, kompetentajai vīzu iestādei nodrošina piekļuvi pieteikuma datnei(-ēm) saskaņā ar 8. panta 3. un 4. punktu, kā arī tai (tām) piesaistītajai(-ām) datnei(-ēm), bet vienīgi šā panta 1. punktā minētajos nolūkos.

1. Centrālajām vīzu iestādēm apspriežoties par pieteikumiem saskaņā ar Šengenas Konvencijas 17. panta 2. punktu, informācijas pieprasījumus un atbildes uz tiem nosūta saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2. Par pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts nosūta informācijas pieprasījumu kopā ar pieteikuma numuru uz VIS, norādot dalībvalsti vai dalībvalstis, ar kurām jāapspriežas.

Dalībvalsts vai dalībvalstis, pie kurām vēršas pēc informācijas, nosūta atbildi uz VIS, kas to pārsūta dalībvalstij, kura bija pieprasījusi informāciju.

3. Šā panta 2. punktā izklāstīto procedūru var piemērot arī, sūtot informāciju par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izsniegšanu un citus ar konsulāro sadarbību saistītus ziņojumus, kā arī – sūtot kompetentajai vīzu iestādei pieprasījumus pārsūtīt ceļošanas dokumentu un citu pieteikumam pievienoto dokumentu kopijas un elektroniski pārsūtot šīs dokumentu kopijas. Kompetentās vīzu iestādes uz šādu pieprasījumu atbild nekavējoties.

4. Personas datus, ko pārsūta atbilstīgi šim pantam, izmanto vienīgi apspriedēm starp centrālajām vīzu iestādēm un konsulārajai sadarbībai.

Kompetentām vīzu iestādēm ir piekļuve šādiem datiem, bet vienīgi pārskatu un statistikas mērķiem, bez iespējas identificēt atsevišķus pieteikumu iesniedzējus:

Piekļuve datiem, lai veiktu pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas punktos

1. Kompetemtajām iestadēm, lai veiktu pārbaudes arējās robežas šķērsošanas punktos, saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu, kā tas noteikts 2. un 3. punktā, ir piekļuve sistēmai, lai meklētu pēc vīzas uzlīmes numura un pirkstu nospiedumiem vienīgi ar nolūku, lai pārbaudītu vīzas turētāja identitāti un/vai vīzas īstumu un/vai to, vai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. pantu ir izpildīti nosacījumi ieceļošanai dalībvalstu teritorijā.

2. Meklēšanu tikai pēc vīzas uzlīmes numura var veikt ne ilgāk kā trīs gadu periodā pēc VIS darbības uzsākšanas. Gadu pēc darbības uzsākšanas šo trīs gadu periodu var samazināt attiecībā uz gaisa robežām saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto procedūru.

3. Par vīzu turētājiem, kuru pirkstu nospiedumus nevar izmantot, meklēšanu veic tikai pēc vīzas uzlīmes numura.

4. Ja, meklējot pēc 1. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka VIS ir reģistrēti dati par vīzas turētāju, kompetentajai robežkontroles iestādei nodrošina piekļuvi vienīgi 1. punktā minētajos nolūkos aplūkot šādus datus pieteikuma datnē un tai piesaistītajās pieteikuma datnēs saskaņā ar 8. panta 4. punktu:

5. Apstākļos, kad vīzas turētāja vai vīzas pārbaude neizdodas vai kad ir šaubas par vīzas turētāja identitāti, par vīzas un/vai ceļošanas dokumenta īstumu, pienācīgi pilnvarotiem šo kompetento iestāžu darbiniekiem ir piekļuve datiem atbilstīgi 20. panta 1. un 2. punktam.

1. Iestādēm, kas ir tiesīgas dalībvalstu teritorijā pārbaudīt, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, ir piekļuve meklēšanai pēc vīzas uzlīmes numura un pirkstu nospiedumiem vai pēc vīzas uzlīmes numura vienīgi ar nolūku pārbaudīt vīzas turētāja identitāti un/vai vīzas īstumu un/vai to, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalsts teritorijā.

Par vīzu turētājiem, kuru pirkstu nospiedumus nevar izmantot, meklēšanu veic tikai pēc vīzas uzlīmes numura.

2. Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka VIS ir reģistrēti dati par vīzas turētāju, kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi vienīgi 1. punktā minētajos nolūkos aplūkot šādus datus pieteikuma datnē un tai piesaistītajās pieteikuma datnēs saskaņā ar 8. panta 4. punktu:

3. Apstākļos, kad vīzas turētāja vai vīzas pārbaude neizdodas vai kad ir šaubas par vīzas turētāja identitāti, par vīzas un/vai ceļošanas dokumenta īstumu, pienācīgi pilnvarotiem kompetento iestāžu darbiniekiem ir piekļuve datiem saskaņā ar 20. panta 1. un 2. punktu.

1. Iestādēm, kuras ir tiesīgas veikt pārbaudes ārējās robežas kontroles punktos saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu vai dalībvalstu teritorijā attiecībā uz nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, ir piekļuve meklēšanai pēc personas pirkstu nospiedumiem vienīgi ar nolūku identificēt personas, kuras, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst prasībām attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā.

Ja personas pirkstu nospiedumi nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic pēc 9. panta 4. punkta a) un/vai c) apakšpunktā minētajiem datiem; šo meklēšanu var veikt kopā ar 9. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajiem datiem.

2. Ja, meklējot pēc 1. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka VIS ir reģistrēti dati par pieteikuma iesniedzēju, kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi vienīgi 1. punktā minētajos nolūkos aplūkot šādus datus pieteikuma datnē un tai piesaistītajās pieteikuma datnēs saskaņā ar 8. panta 3. un 4. punktu:

3. Ja personai ir vīza, kompetentās iestādes vispirms izmanto VIS saskaņā ar 18. vai 19. pantu.

1. Patvēruma jautājumos kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumiem vienīgi ar nolūku noteikt dalībvalsti, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 9. un 21. pantu ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

2. Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka VIS ir reģistrētas ziņas par izsniegtu vīzu, kuras derīguma termiņš ir beidzies ne vairāk kā sešus mēnešus pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas, un/vai pagarinātu vīzu, kuras pagarinājuma termiņš ir beidzies ne vairāk kā sešus mēnešus pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas, patvēruma jautājumos kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā aplūkot šādus datus pieteikuma datnē un attiecībā uz g) apakšpunktā minētajiem datiem par dzīvesbiedru un bērniem saskaņā ar 8. panta 4. punktu:

3. VIS datu aplūkošanu saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu veic tikai izraudzītas valsts iestādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 343/2003 21. panta 6. punktā.

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 21. pantu kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumiem vienīgi ar nolūku pārbaudīt patvēruma pieteikumus.

2. Ja, meklējot pēc 1. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka VIS ir reģistrētas ziņas par izsniegtu vīzu, patvēruma jautājumos kompetentajai iestādei ir piekļuve vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā aplūkot šādus datus pieteikuma iesniedzēja pieteikuma datnē un piesaistītajās pieteikuma datnēs saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecībā uz e) apakšpunktā minētajiem datiem par dzīvesbiedru un bērniem saskaņā ar 8. panta 4. punktu:

3. VIS datu aplūkošanu saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu veic tikai izraudzītas valsts iestādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 343/2003 21. panta 6. punktā.

1. Visas pieteikumu datnes VIS glabā ne ilgāk kā piecus gadus, neskarot datu dzēšanu, kas minēta 24. un 25. pantā, kā arī reģistrēšanu, kas minēta 34. pantā.

2. Kad 1. punktā minētais uzglabāšanas laikposms beidzas, VIS automātiski izdzēš pieteikuma datni un saites ar šo datni, kā minēts 8. panta 3. un 4. punktā.

1. Vienīgi atbildīgajai dalībvalstij ir tiesības grozīt datus, ko tā nosūtījusi uz VIS, labojot vai dzēšot šādus datus.

2. Ja dalībvalsts rīcībā ir fakti, kas liek domāt, ka VIS apstrādātie dati ir neprecīzi vai ka dati ir apstrādāti VIS, neievērojot šīs regulas noteikumus, tā par to nekavējoties informē atbildīgo dalībvalsti. Šādu ziņojumu var pārraidīt VIS infrastruktūrā.

3. Atbildīgā dalībvalsts minētos datus pārbauda un, ja vajadzīgs, tos nekavējoties labo vai dzēš.

1. Pieteikuma datnes un saites, kas minētas 8. panta 3. un 4. punktā un kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēju, kurš ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību pirms 23. panta 1. punktā noteiktā laikposma beigām, dalībvalsts, kas izveidojusi attiecīgās pieteikuma datnes, nekavējoties izdzēš no VIS.

2. Ja pieteikuma iesniedzējs ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību, šī dalībvalsts par to nekavējoties informē atbildīgo(-ās) dalībvalsti(-is). Šādu ziņojumu var pārraidīt VIS infrastruktūrā.

3. Ja vīzas atteikumu atceļ tiesa vai apelācijas struktūra, dalībvalsts, kas atteikusi vīzu, nekavējoties izdzēš 12. pantā minētos datus, tiklīdz lēmums par vīzas atteikuma atcelšanu stājas spēkā.

1. Pēc pārejas laikposma par Centrālās VIS un valstu interfeisu operatīvo vadību atbild vadības iestāde (“vadības iestāde”), ko finansē no Eiropas Savienības budžeta. Vadības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka Centrālās VIS un valstu interfeisu vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzi.

2. Vadības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru starp Centrālo VIS un valstu interfeisiem:

3. Komisija ir atbildīga par visiem citiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru starp Centrālo VIS un valstu interfeisiem, jo īpaši par:

4. Pārejas laikposmā, pirms vadības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, par VIS operatīvo vadību atbild Komisija. Komisija šo pienākumu, kā arī uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 23 ), var uzticēt valsts sektora struktūrām, kas ir divās dažādās valstīs.

5. Katra 4. punktā minētā valsts sektora struktūra atbilst šādiem atlases kritērijiem:

6. Komisija pirms 4. punktā minētās deleģēšanas un regulāri pēc tam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par deleģēšanas nosacījumiem, par deleģēto uzdevumu precīzu apjomu, kā arī par struktūrām, kurām uzticēti uzdevumi.

7. Ja Komisija deleģē savu atbildību pārejas laikposmā saskaņā ar 4. punktu, tā nodrošina, ka ar šo deleģēšanu ir pilnībā ievēroti ierobežojumi, kas paredzēti Līgumā noteiktajā iestāžu sistēmā. Tā īpaši nodrošina, ka šī deleģēšana nelabvēlīgi neietekmē nevienu ar Kopienas tiesību aktiem izveidotu spēkā esošu kontroles mehānismu, ko īsteno Tiesa, Revīzijas palāta vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

8. VIS operatīvā vadība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā nodrošinātu VIS darbību saskaņā ar šo regulu, it īpaši uzturēšanas darbi un tehniska pielāgošana, kas vajadzīga, lai sistēmas darbības kvalitāte būtu apmierinošā līmenī, it īpaši attiecībā uz laiku, kas konsulārajiem punktiem vajadzīgs, lai sazinātos ar centrālo datubāzi, un šim laikam jābūt pēc iespējas īsākam.

9. Neskarot 17. pantu Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos, kas paredzēti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 24 ), vadības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par profesionālo noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības ikvienam savam darbiniekam, kam jāstrādā ar VIS datiem. Šis pienākums ir spēkā arī tad, kad šie darbinieki vairs nav attiecīgajā amatā vai darbā, vai pēc tam, kad ir izbeigta to darbība.

Galvenā Centrālā VIS, ar ko veic tehniskās pārraudzības un administrācijas funkcijas, atrodas Strasbūrā (Francijā), un Centrālās VIS dublējums, kas spēj nodrošināt visas galvenās Centrālās VIS funkcijas šīs sistēmas avārijas gadījumā, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

1. VIS ir savienota ar katras dalībvalsts sistēmu, izmantojot valsts interfeisu attiecīgajā dalībvalstī.

2. Katra dalībvalsts izraugās valsts iestādi, kas nodrošina 6. panta 1. un 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm piekļuvi VIS, un pieslēdz šo valsts iestādi valsts interfeisam.

5. To iestāžu darbiniekus, kurām ir tiesības piekļūt VIS, pirms tiem piešķir atļauju apstrādāt VIS uzglabātos datus, pienācīgi apmāca par datu drošības un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par visiem attiecīgiem noziedzīgiem nodarījumiem un sodiem.

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka datus apstrādā likumīgi, un it īpaši to, ka tikai pienācīgi pilnvaroti darbinieki var piekļūt VIS apstrādātajiem datiem, lai pildītu pienākumus saskaņā ar šo regulu. Atbildīgā dalībvalsts it īpaši nodrošina to, ka:

2. Vadības iestāde nodrošina to, ka VIS darbojas saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas noteikumiem, kā minēts 45. panta 2. punktā. Vadības iestāde jo īpaši:

3. Vadības iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par pasākumiem, ko tā veic saskaņā ar 2. punktu.

1. No VIS saņemtos datus valstu datnēs var uzglabāt tikai tad, ja tas konkrētajā gadījumā ir vajadzīgs, atbilst VIS mērķim un ir saskaņā ar attiecīgām tiesību normām, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību, un ne ilgāk, kā tas ir vajadzīgs konkrētajā gadījumā.

2. Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesības uzglabāt valsts datnēs datus, ko attiecīgā dalībvalsts ir ievadījusi VIS.

3. Jebkādu datu izmantošanu, kas neatbilst 1. un 2. punktam, uzskata par ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

1. Datus, ko saskaņā ar šo regulu apstrādā VIS, nepārsūta un nedara pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, 9. panta 4. punkta a), b), c), k) un m) apakšpunktā minētos datus var nodot vai darīt pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, kas uzskaitītas pielikumā, ja tas konkrētos gadījumos vajadzīgs trešo valstu pilsoņu identitātes apliecināšanai, tostarp atgriešanās nolūkā, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3. Šāda personas datu nodošana trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām neskar bēgļu un to personu tiesības, kuras pieprasa starptautisku aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz nerepatriēšanu.

1. Atbildīgā dalībvalsts nodrošina datu drošību pirms to nosūtīšanas uz valsts interfeisu un to pārraides laikā. Katra dalībvalsts nodrošina no VIS saņemto datu drošību.

2. Katra dalībvalsts attiecībā uz valsts datorsistēmu veic vajadzīgos pasākumus, tostarp pieņem drošības plānu, lai:

3. Vadības iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 2. punktā izklāstītos mērķus attiecībā uz VIS darbību, tostarp pieņem drošības plānu.

1. Jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts kaitējums sakarā ar nelikumīgu datu apstrādi vai citas ar šīs regulas nosacījumiem nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt kompensāciju par šo kaitējumu no tās dalībvalsts, kura ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu. Attiecīgo dalībvalsti pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par notikumu, kas izraisījis šo kaitējumu.

2. Ja kāda dalībvalsts neievēro šajā regulā paredzētos pienākumus un tā rezultātā VIS tiek nodarīts kaitējums, šo dalībvalsti sauc pie atbildības par šo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad par to, ka laikus netika veikti atbilstīgi pasākumi, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas, pilnībā vai daļēji atbildīga ir vadības iestāde vai cita dalībvalsts, kas piedalās VIS.

3. Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē atbildētājas dalībvalsts tiesību aktu noteikumi.

1. Katra dalībvalsts un vadības iestāde reģistrē visas datu apstrādes darbības VIS. Reģistros atzīmē piekļuves nolūku, kas minēts 6. panta 1. punktā un no 15. līdz 22. pantam, piekļuves dienu un laiku, pārraidīto datu veidu, kas minēts 9. līdz 14. pantā, pārbaudēm izmantoto datu veidu, kas minēts 15. panta 2. punktā, 17. pantā, 18. panta 1. līdz 3. punktā, 19. panta 1. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 1. punktā un 22. panta 1. punktā, un tās iestādes nosaukumu, kas datus ir ievadījusi vai izmantojusi. Turklāt katra dalībvalsts reģistrē darbiniekus, kas ir pienācīgi pilnvaroti ievadīt vai nolasīt datus.

2. Šādus reģistrus drīkst izmantot tikai datu aizsardzības uzraudzībai saistībā ar datu apstrādes pieļaujamību, kā arī – lai nodrošinātu datu drošību. Reģistrus aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un reģistrus izdzēš vienu gadu pēc tam, kad beidzies 23. panta 1. punktā minētais uzglabāšanas termiņš, ja vien tie nav nepieciešami jau iesāktās uzraudzības procedūrās.

Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt VIS datiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka VIS ievadīto datu ļaunprātīga izmantošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir sodāma, tostarp ar administratīvām sankcijām un/vai kriminālsodiem, kas ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

1. Atbildīgā dalībvalsts sniedz pieteikuma iesniedzējam un 9. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētajām personām šādu informāciju:

2. Pieteikuma iesniedzējam rakstiski sniedz 1. punktā minēto informāciju, kad tiek vākti dati no pieteikuma veidlapas, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi, kā minēts 9. panta 4., 5. un 6. punktā.

3. Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz 9. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētajām personām, norādot to veidlapās, kas šīm personām jāparaksta, apliecinot uzaicinājuma, uzturēšanās izdevumu finansētāja un apmešanās vietas esamību.

Ja šādas veidlapas, ko parakstījušas šīs personas, nav, šo informāciju sniedz saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 11. pantu.

1. Neskarot pienākumu darīt zināmu citu informāciju atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 12. panta a) punktam, jebkurai personai ir tiesības iegūt informāciju par VIS ierakstītajiem datiem, kas uz viņu attiecas, un par to, kura dalībvalsts nosūtījusi datus uz VIS. Šīs tiesības piekļūt datiem var piešķirt vienīgi dalībvalstis. Katra dalībvalsts reģistrē ikvienu šādas piekļuves pieprasījumu.

2. Jebkurai personai ir tiesības pieprasīt, lai izlabo datus, kas attiecas uz viņu un kas ir neprecīzi, un lai izdzēš datus, ja tie reģistrēti nelikumīgi. Atbildīgā dalībvalsts nekavējoties izlabo vai izdzēš attiecīgos datus saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām.

3. Ja pieprasījumu atbilstīgi 2. punktam iesniedz citai dalībvalstij, nevis atbildīgajai dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, 14 dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm. Atbildīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu precizitāti un to, vai dati VIS ir apstrādāti likumīgi.

4. Ja noskaidrojas, ka VIS ierakstītie dati ir neprecīzi vai ierakstīti nelikumīgi, atbildīgā dalībvalsts datus labo vai dzēš saskaņā ar 24. panta 3. punktu. Atbildīgā dalībvalsts ieinteresētajai personai nekavējoties rakstiski apstiprina to, ka ir veikti pasākumi, lai labotu vai dzēstu datus, kas uz viņu attiecas.

5. Ja atbildīgā dalībvalsts nepiekrīt tam, ka VIS ierakstītie dati ir neprecīzi vai ierakstīti nelikumīgi, tā ieinteresētajai personai nekavējoties rakstiski paskaidro, kāpēc tā atsakās labot vai dzēst datus, kas uz viņu attiecas.

6. Atbildīgā dalībvalsts turklāt informē ieinteresēto personu par to, kā tai rīkoties gadījumā, ja tā nepiekrīt sniegtajam paskaidrojumam. Tas ietver informāciju par to, kā ierosināt lietu vai iesniegt sūdzību attiecīgās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesā un par to, kāda palīdzība, tostarp no 41. panta 1. punktā minētajām valsts uzraudzības iestādēm, ir pieejama atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām.

1. Dalībvalstis aktīvi sadarbojas, lai aizsargātu tiesības, kas paredzētas 38. panta 2., 3. un 4. punktā.

2. Katrā dalībvalstī valsts uzraudzības iestāde pēc pieprasījuma palīdz ieinteresētajai personai un sniedz tai konsultācijas saistībā ar šīs personas tiesību aizsardzību attiecībā uz tādu datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 4. punktu.

3. Atbildīgās dalībvalsts valsts uzraudzības iestāde, kas pārsūtījusi datus, un to dalībvalstu valsts uzraudzības iestādes, kurās pieprasījums iesniegts, šajā nolūkā sadarbojas.

1. Visās dalībvalstīs jebkurai personai ir tiesības ierosināt lietu vai iesniegt sūdzību tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kurā attiecīgā persona saņēmusi atteikumu saistībā ar tiesībām piekļūt datiem vai saistībā ar to datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, kā paredzēts 38. panta 1. un 2. punktā.

2. Visa procesa vai tiesvedības laikā paliek pieejama 39. panta 2. punktā minētā valsts uzraudzības iestāžu palīdzība.

1. Iestāde vai iestādes, kas izraudzītas katrā dalībvalstī un kam piešķirtas Direktīvas 95/46/EK 28. pantā minētās pilnvaras (turpmāk – “valsts uzraudzības iestāde”), neatkarīgi uzrauga, vai 5. panta 1. punktā minēto personas datu apstrāde, ko veic attiecīgā dalībvalsts, ir likumīga, tostarp vai likumīga ir šādu datu pārsūtīšana uz VIS un no VIS.

2. Valsts uzraudzības iestāde nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta valsts sistēmā notikušo datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem.

3. Dalībvalstis nodrošina valsts uzraudzības iestādēm pietiekamus resursus, lai pildītu ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

4. Saistībā ar personas datu apstrādi VIS katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas ir uzskatāma par personas datu apstrādātāju saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punktu un kam ir galvenā atbildība par šīs dalībvalsts veikto datu apstrādi. Katra dalībvalsts šo iestādi dara zināmu Komisijai.

5. Katra dalībvalsts nodrošina jebkuru informāciju, ko pieprasījušas valstu uzraudzības iestādes, un jo īpaši tās sniedz tām informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar 28. pantu un 29. panta 1. punktu, nodrošina tām piekļuvi saviem sarakstiem, kā minēts 28. panta 4. punkta c) apakšpunktā, un saviem reģistriem, kā minēts 34. pantā, kā arī ļauj tām jebkurā laikā iekļūt visās to telpās.

1. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga, lai vadības iestādes veiktā personu datu apstrāde notiktu saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.

2. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados notiek vadības iestādes veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Revīzijas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, vadības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm. Pirms ziņojumu pieņem, vadības iestādei dod iespēju sniegt komentārus.

3. Vadības iestāde sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam pieprasīto informāciju, dod atļauju piekļūt visiem dokumentiem un reģistriem, kas minēti 34. panta 1. punktā, kā arī dod atļauju jebkurā laikā piekļūt visām vadības iestādes telpām.

Valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja sadarbība

1. Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs katrs savu attiecīgo pilnvaru robežās aktīvi sadarbojas saskaņā ar saviem pienākumiem un nodrošina koordinētu VIS un valstu sistēmu pārraudzību.

2. Viņi savu attiecīgo pilnvaru robežās pēc vajadzības dalās svarīgā informācijā, palīdz viens otram veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas saistībā ar neatkarīgu pārraudzību vai datu subjektu tiesību īstenošanu, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un veicina izpratni par datu aizsardzības tiesībām.

3. Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs šajā nolūkā vismaz divreiz gadā rīko sanāksmi. Par šo sanāksmju un saistītu pakalpojumu izmaksām atbildīgs ir Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs. Pirmajā sanāksmē pieņem reglamentu. Turpmākās darba metodes izstrādā kopīgi pēc vajadzības.

4. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un vadības iestādei reizi divos gados nosūta kopīgu pārskatu par darbībām. Šajā pārskatā iekļauj nodaļu par katru dalībvalsti, ko sagatavo valsts uzraudzības iestāde attiecīgajā dalībvalstī.

Ja pārejas posmā Komisija tai uzticētos pienākumus saskaņā ar šīs regulas 26. panta 4. punktu deleģē citai struktūrai vai struktūrām, tā nodrošina, ka Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam ir tiesības un iespējas pilnībā veikt uzticētos uzdevumus, tostarp iespēja veikt pārbaudes uz vietas un īstenot visas citas pilnvaras, kas Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam piešķirtas ar 47. pantu Regulā (EK) Nr. 45/2001.

1. Iespējami drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija ievieš Centrālo VIS, valsts interfeisu katrā dalībvalstī un Centrālās VIS un valstu interfeisu savstarpējo sakaru infrastruktūru, tostarp biometrijas datu apstrādei vajadzīgās funkcijas, kā minēts 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Vajadzīgos pasākumus, lai tehniski ieviestu Centrālo VIS, valsts interfeisus un Centrālās VIS un valstu interfeisu savstarpējo sakaru infrastruktūru, pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto procedūru, jo īpaši attiecībā uz:

Ar šīs regulas 16. pantā minēto konsultāciju mehānismu aizstāj Šengenas Konsultāciju tīklu no dienas, ko nosaka saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto procedūru, kad visas dalībvalstis, kas izmanto Šengenas Konsultāciju tīklu šīs regulas spēkā stāšanās dienā, ir paziņojušas par juridiskajiem un tehniskajiem pasākumiem VIS izmantošanai centrālo vīzu iestāžu saziņai par vīzu pieteikumiem saskaņā ar Šengenas Konvencijas 17. panta 2. punktu.

Katra dalībvalsts ziņo Komisijai, ka ir īstenojusi visus vajadzīgos tehniskos un juridiskos pasākumus 5. panta 1. punktā minēto datu pārsūtīšanai uz Centrālo VIS, izmantojot valsts interfeisu.

2. Komisija informē Eiropas Parlamentu par saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu veiktā testa rezultātiem.

3. Katram no pārējiem reģioniem Komisija nosaka dienu, no kuras 5. panta 1. punktā minēto datu pārsūtīšana kļūst obligāta pēc tam, kad dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai, ka ir īstenojušas visus vajadzīgos tehniskos un juridiskos pasākumus 5. panta 1. punktā minēto datu ievākšanai un pārsūtīšanai uz VIS attiecībā uz visiem pieteikumiem attiecīgajā reģionā, tostarp pasākumus datu ievākšanai un/vai pārsūtīšanai citas dalībvalsts vārdā. Pirms šīs dienas ikviena dalībvalsts var sākt darbības jebkurā no šiem reģioniem, tiklīdz tā ir paziņojusi Komisijai, ka ir īstenojusi visus vajadzīgos tehniskos un juridiskos pasākumus vismaz 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto datu ievākšanai un pārsūtīšanai uz VIS.

4. Šā panta 1. un 3. punktā minētos reģionus nosaka saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto procedūru. Kritēriji šo reģionu noteikšanai ir nelegālas imigrācijas risks, draudi dalībvalstu iekšējai drošībai un iespējas vākt biometriskos datus no visām šā reģiona vietām.

5. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē datumus, kad katrā reģionā sāk darbību.

6. Neviena dalībvalsts neaplūko datus, ko VIS pārsūtījušas citas dalībvalstis, kamēr tā pati vai kāda cita dalībvalsts, kas šo dalībvalsti pārstāv, nav sākusi ievadīt datus atbilstīgi 1. un 3. punktam.

1. Komisijai palīdz komiteja, ko izveido saskaņā ar 51. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu ( 25 ).

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

1. Vadības iestāde nodrošina, ka ir izveidotas un darbojas procedūras, ar kuru palīdzību uzrauga VIS darbības atbilstību tās izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2. Tehniskās apkopes nolūkos vadības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veiktas VIS.

3. Divus gadus pēc VIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc diviem gadiem vadības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz drošību.

4. Trīs gadus pēc VIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija sagatavo VIS vispārēju novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar VIS, par VIS drošību, par 31. pantā minēto noteikumu izmantošanu un par ietekmi uz turpmāko darbību. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Pirms 18. panta 2. punktā minēto laikposmu beigām Komisija ziņo par tehnisko progresu attiecībā uz pirkstu nospiedumu izmantošanu uz ārējām robežām un ietekmi uz meklēšanas ilgumu, izmantojot vīzas uzlīmes numuru kopā ar vīzas turētāja pirkstu nospiedumu pārbaudi, tostarp par to, vai šādas meklēšanas sagaidāmais ilgums neizraisa pārmērīgi ilgu gaidīšanu robežšķērsošanas punktos. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Eiropas Parlaments un Padome vajadzības gadījumā var aicināt Komisiju ierosināt attiecīgus grozījumus šajā regulā.

6. Dalībvalstis vadības iestādei un Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 3., 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7. Vadības iestāde sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

8. Pārejas laikposmā, pirms vadības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par 3. punktā minēto ziņojumu izstrādi un iesniegšanu.

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Regulas 26., 27., 32., 45. pantu, 48. panta 1., 2. un 4. punktu, kā arī 49. pantu piemēro no 2008. gada 2. septembra.

4. Regulas 26. panta 4. punktā minētajā pārejas laikposmā atsauces šajā regulā uz vadības iestādi uzskata par atsaucēm uz Komisiju.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

( 1 ) Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija Atzinums (OV C 125 E, 22.5.2008., 118. lpp.) un Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums.

( 5 ) OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

( 6 ) OV C 326, 22.12.2005., 1. lpp. Instrukcijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/684/EK (OV L 280, 12.10.2006., 29. lpp.).

( 7 ) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

( 8 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 10 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

( 17 ) Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

( 21 ) OV L 81, 21.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1932/2006 (OV L 405, 30.12.2006., 23. lpp.; labots ar OV L 29, 3.2.2007., 10. lpp.).

( 23 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

( 24 ) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 337/2007 (OV L 90, 30.3.2007., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs),	L 243	1	15.9.2009
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 610/2013 (2013. gada 26. jūnijs),	L 182	1	29.6.2013