Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

Komisija un dalībvalstis izveido drošas, integrētas, mijdarbīgas un pieejamas elektroniskās muitas sistēmas, lai apmainītos ar datiem, kas iekļauti muitas deklarācijās, muitas deklarāciju pavaddokumentos un sertifikātos, un lai apmainītos ar citu attiecīgu informāciju.

Komisija un dalībvalstis nodrošina struktūru un līdzekļus šādu elektronisko muitas sistēmu darbībai.

1. Šā lēmuma 1. pantā minētās elektroniskās muitas sistēmas ir paredzētas šādu mērķu sasniegšanai:

a) atvieglināt importa un eksporta procedūras;

b) mazināt atbilstības nodrošināšanas un administratīvās izmaksas un saīsināt muitošanas laiku;

c) saskaņot vienotu pieeju preču pārbaudei;

d) palīdzēt nodrošināt visu muitas nodokļu un citu maksājumu pareizu iekasēšanu;

e) nodrošināt, ka savlaicīgi sniedz un saņem svarīgu informāciju saistībā ar starptautisko piegādes ķēdi;

f) nodrošināt netraucētu, savstarpēju datu plūsmu starp eksportētājvalstu un importētājvalstu dienestiem, kā arī starp muitas iestādēm un uzņēmējiem, lai sistēmā ievadītos datus varētu atkārtoti izmantot.

Elektronisko muitas sistēmu integrācija un attīstīšana ir samērīga ar šā punkta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

2. Šā panta 1. punktā noteiktos mērķus sasniedz, izmantojot vismaz šādus līdzekļus:

a) saskaņotu informācijas apmaiņu, kuras pamatā ir starptautiski pieņemti datu modeļi un ziņojumu formāti;

b) muitas procesu un ar muitu saistītu procesu pārstrādāšanu, lai optimizētu to efektivitāti, vienkāršotu tos un samazinātu muitas tiesību aktu īstenošanas izmaksas;

c) plaša elektronisko muitas pakalpojumu klāsta piedāvāšanu uzņēmējiem, ļaujot tiem vienādi sadarboties ar jebkuras dalībvalsts muitas iestādēm.

3. Šā panta 1. punkta nolūkā Kopiena veicina elektronisko muitas sistēmu mijdarbību ar trešo valstu vai starptautisku organizāciju muitas sistēmām un trešo valstu uzņēmēju piekļuvi elektroniskajām muitas sistēmām, lai varētu radīt starptautisku elektronisku vidi, ja to paredz starptautiski nolīgumi un ir attiecīgi finanšu noteikumi.

1. Kopienas un dalībvalstu elektroniskās muitas sistēmas paredz savstarpēju datu apmaiņu starp dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp minētajām iestādēm un:

c) citiem dienestiem vai oficiālām struktūrām, kas ir iesaistītas preču starptautiskā apritē (turpmāk - “citi dienesti vai struktūras”).

2. Izpaužot vai paziņojot datus, pilnībā ievēro spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 1 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 2 ).

1. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina šādu elektronisku muitas sistēmu darbību atbilstīgi prasībām un termiņiem, kas paredzēti spēkā esošajos tiesību aktos:

a) importa un eksporta sistēmas, kas mijdarbojas ar tranzīta sistēmu un visā Kopienā nodrošina netraucētu datu plūsmu no vienas muitas sistēmas uz citām;

b) uzņēmēju identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas mijdarbojas ar atzīto uzņēmēju sistēmu un ļauj minētajiem uzņēmējiem reģistrēties tikai vienreiz, lai veiktu visas darbības ar muitas iestādēm visā Kopienā, ņemot vērā Kopienas vai valstu pastāvošās sistēmas;

c) sistēma, ar ko nodrošina uzņēmēju atzīšanas procedūru, tostarp informēšanu un konsultācijas, atzīto uzņēmēju sertifikātu administrēšanu un minēto sertifikātu reģistrēšanu datubāzē, kam var piekļūt muitas iestādes.

2. Līdz 2011. gada 15. februārim dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izveido un ievieš kopīgus muitas portālus, kuros nodrošina uzņēmējiem informāciju, kas vajadzīga muitas darbību veikšanai visās dalībvalstīs.

3. Līdz 2013. gada 15. februārim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izveido un ievieš integrētu tarifu vidi, kas nodrošina sasaisti ar citām Komisijas un dalībvalstu sistēmām, kuras saistītas ar importu un eksportu.

4. Līdz 2011. gada 15. februārim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā izvērtē kopējas funkcionālās specifikācijas:

a) vienotai piekļuves punktu sistēmai, lai uzņēmēji varētu izmantot vienu saskarni elektronisku muitas deklarāciju iesniegšanai – arī tad, ja muitas procedūras notiek citā dalībvalstī;

b) elektroniskajām saskarnēm, lai uzņēmēji varētu visas ar muitošanu saistītas darbības veikt tās valsts muitas dienestos, kurā tie veic uzņēmējdarbību, – arī tad, ja ir iesaistītas vairākas dalībvalstis; un

c) “viena loga sistēmām”, kas nodrošina netraucētu savstarpēju datu plūsmu starp uzņēmējiem un muitas iestādēm, starp muitas iestādēm un Komisiju, starp muitas iestādēm un citiem dienestiem vai struktūrām un kas ļauj uzņēmējiem iesniegt muitai visu importa un eksporta muitošanai vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju, ko paredzēts iesniegt saskaņā ar tiesību aktiem, kuri neattiecas uz muitu.

5. Trīs gados pēc kopējo funkcionālo specifikāciju pozitīva novērtējuma, kā minēts 4. punkta a) un b) apakšpunktā, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju cenšas izveidot un ieviest vienotus piekļuves punktus un elektroniskas saskarnes.

6. Dalībvalstis un Komisija tiecas izveidot un ieviest “viena loga sistēmu” kopumu. Šajā jomā gūto panākumu izvērtējumu iekļauj 12. pantā minētajos ziņojumos.

7. Kopiena un dalībvalstis nodrošina šajā pantā minēto sistēmu un pakalpojumu pienācīgu uzturēšanu un vajadzīgos uzlabojumus.

a) saistītus tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījumus un kopējas funkcionālās un tehniskās specifikācijas;

b) kopējus produktus un pakalpojumus, tostarp vajadzīgās kopējās atsauces sistēmas muitai un ar muitu saistītajai informācijai;

c) kopējā sakaru tīkla un kopējās sistēmu saskarnes (CCN/CSI) pakalpojumus dalībvalstīm;

d) dalībvalstu un Komisijas veiktus koordinēšanas pasākumus, ieviešot un izmantojot elektroniskās muitas sistēmas Kopienas kopējā domēnā;

e) Komisijas veiktus koordinēšanas pasākumus, ieviešot un izmantojot elektroniskās muitas sistēmas Kopienas ārējā domēnā, izņemot pakalpojumus, kas ir paredzēti valstu prasību ievērošanai.

a) valstu sistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas;

c) tīklu, kas tajā pašā dalībvalstī savstarpēji savieno muitas iestādes un uzņēmējus, kā arī muitas iestādes un citus dienestus vai struktūras;

d) visu programmatūru vai aparatūru, ko dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu pilnīgu sistēmas izmantošanu.

a) elektronisko muitas sistēmu Kopienas daļu izveides, atbilstības pārbaužu, ieviešanas, darbības un uzturēšanas koordinēšanu;

b) šajā lēmumā paredzēto sistēmu un pakalpojumu saskaņošanu ar citiem attiecīgiem projektiem, kuri ir saistīti ar elektronisko vadību Kopienas līmenī;

c) tai uzticēto uzdevumu izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu;

d) Kopienas un valstu daļu izstrādes koordinēšanu, lai varētu saskaņot projektu īstenošanu;

e) elektronisko muitas pakalpojumu un “viena loga sistēmu” koordinēšanu Kopienas mērogā, lai tās veicinātu un īstenotu valstu mērogā;

a) elektronisko muitas sistēmu valstu daļu izveides, atbilstības pārbaužu, izvietošanas, darbības un uzturēšanas koordinēšanu;

b) šajā lēmumā paredzēto sistēmu un pakalpojumu saskaņošanu ar citiem attiecīgiem projektiem, kas ir saistīti ar valstu datorizētu pārvaldi;

c) tām uzticēto uzdevumu izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu;

d) regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot elektroniskas muitas sistēmas;

e) elektronisko muitas pakalpojumu un “viena loga sistēmu” veicināšanu un īstenošanu valstu mērogā;

f) vajadzīgās apmācības muitas ierēdņiem un citiem kompetentiem ierēdņiem.

2. Dalībvalstis ik gadu aprēķina un paziņo Komisijai par cilvēkresursiem, budžeta resursiem un tehniskajiem resursiem, kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu 4. panta prasības un 8. panta 2. punkta prasības attiecībā uz daudzgadu stratēģisko plānu.

3. Ja pastāv iespējamība, ka dalībvalsts paredzētā rīcība attiecībā uz elektronisku muitas sistēmu izveidi vai darbību varētu apdraudēt šo sistēmu vispārējo mijdarbību vai to darbību, attiecīgā dalībvalsts pirms šādas rīcības īstenošanas par to informē Komisiju.

a) stratēģiju, vajadzīgo resursu un attīstības posmu noteikšanu;

b) visu ar elektronisko muitas sistēmu saistīto pasākumu koordinēšanu, lai nodrošinātu, ka resursus, tostarp tos, ko jau izmanto valstu un Kopienas līmenī, izmanto pēc iespējas labāk un efektīvāk;

c) tiesisko un darbības aspektu, apmācību un IT attīstības aspektu koordinēšanu, kā arī muitas iestāžu un uzņēmēju informēšanu par šiem aspektiem;

d) visu attiecīgo pušu veikto īstenošanas pasākumu koordinēšanu;

e) to, lai attiecīgās puses ievērotu 4. pantā paredzētos termiņus.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā izstrādā un pastāvīgi atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu, kur noteikti Komisijas un dalībvalstu uzdevumi.

1. Lai izveidotu elektroniskas muitas sistēmas, tās uzlabotu un strādātu ar tām saskaņā ar 4. pantu, Kopiena dara pieejamus cilvēkresursus, budžeta resursus un tehniskos resursus, kas ir vajadzīgi Kopienas daļām.

2. Lai izveidotu elektroniskas muitas sistēmas, tās uzlabotu un strādātu ar tām saskaņā ar 4. pantu, dalībvalstis dara pieejamus cilvēkresursus, budžeta resursus un tehniskos resursus, kas ir vajadzīgi valstu daļām.

1. Neskarot izmaksas, kas jāsedz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām atbilstīgi 2. panta 3. punktam, ar šā lēmuma īstenošanu saistītās izmaksas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu sedz Kopiena un dalībvalstis.

2. Kopiena sedz izmaksas, kas saistītas ar 5. panta 2. punktā minēto Kopienas daļu izstrādi, iegādi, uzstādīšanu, darbību un profilaksi, saskaņā ar Lēmumā Nr. 253/2003/EK noteikto programmu “Muita 2007” un visām programmām, kas to turpina.

3. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas ir saistītas ar 5. panta 3. punktā minēto valstu daļu izveidi un darbību, tostarp saskarnēm ar citiem dienestiem vai struktūrām un uzņēmējiem.

4. Dalībvalstis uzlabo sadarbību, lai varētu samazināt izmaksas, izstrādājot kopīgus izmaksu segšanas modeļus un kopīgus risinājumus.

1. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai no Kopienas budžeta finansētos pasākumus veic saskaņā ar šo lēmumu un vai gūtie rezultāti atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem mērķiem.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā regulāri pārrauga katras dalībvalsts un Komisijas sasniegumus, nodrošinot atbilstību 4. pantam, lai noteiktu, vai 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītie mērķi ir sasniegti un kā iespējams uzlabot elektronisko muitas sistēmu īstenošanas procesa pasākumu efektivitāti.

1. Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par katra tām uzticētā uzdevuma izpildes gaitu atbilstīgi 8. panta 2. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam. Dalībvalstis paziņo Komisijai par katra minētā uzdevuma izpildi.

2. Ik gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minēto gada ziņojumu pamatā ir formāts, ko izveidojusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Muitas politikas grupu.

3. Komisija ik gadu vēlākais 30. jūnijā, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, izvērtējot dalībvalstu un Komisijas gūtos panākumus, jo īpaši panākumus, kas gūti, nodrošinot 4. panta ievērošanu, kā arī iespējamo vajadzību pagarināt 4. panta 2., 3. un 5. punktā paredzētos termiņus, un iesniedz minēto ziņojumu turpmākai izskatīšanai ieinteresētajām pusēm un Muitas politikas grupai.

4. Turklāt 3. punktā minētajā konsolidētajā ziņojumā iekļauj visu to pārraudzības apmeklējumu rezultātus, kas, iespējams, ir veikti. Ziņojumā iekļauj arī citu pārbaužu rezultātus, kā arī var noteikt metodes un kritērijus izmantošanai jebkādā turpmākā izvērtēšanā, jo īpaši izvērtēšanā attiecībā uz to, ciktāl elektroniskās muitas sistēmas ir mijdarbīgas un kā tās darbojas.

Komisija un dalībvalstis regulāri apspriežas ar uzņēmējiem visos 4. pantā minētajos sistēmu un pakalpojumu sagatavošanas, izstrādes un ieviešanas posmos.

Gan Komisija, gan dalībvalstis izveido apspriešanās mehānismu, lai regulāri tiktos reprezentatīva uzņēmēju kopa.

Par 4. pantā minēto sistēmu un pakalpojumu sagatavošanas, izstrādes un ieviešanas posmiem Komisija informē valstis, kuras ir atzītas par pievienošanās valstīm vai kandidātvalstīm, un ļauj tām piedalīties minētajos posmos.

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

( 1 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs),	L 198	241	25.7.2019